sakaltēt
sakaltēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sakaltēju | sakaltējam | sakaltēju | sakaltējām | sakaltēšu | sakaltēsim |
| 2. pers. | sakaltē | sakaltējat | sakaltēji | sakaltējāt | sakaltēsi | sakaltēsiet, sakaltēsit |
| 3. pers. | sakaltē | sakaltēja | sakaltēs | |||
Pavēles izteiksme: sakaltē (vsk. 2. pers.), sakaltējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sakaltējot (tag.), sakaltēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sakaltētu
Vajadzības izteiksme: jāsakaltē
1.Kaltējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamās īpašības; kaltējot samazināt, parasti ievērojami (kā) mitrumu, ūdens saturu.
1.1.Būt par cēloni tam, ka (kas) sakalst1.
2.apvidvārds Ļoti novājināt, padarīt ļoti kalsnu.
Avoti: LLVV, KiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Fēču paraugi muzejam tika sagatavoti, tos sakaltējot īpaši uzbūvētā mašīnā.
- Guļu uz zemes, sapņoju par augšāmcelšanos ziemas sakaltētajās vītolu lapās.
- Bet ābolu mizas var sakaltēt un lietot kā tēju.
- Pēc Jāņiem vainagus un Jāņuzāles sakaltēja un nolika staļļaugšās.
- No pīlādžiem tiek gatavoti džemi un vīni, no sakaltētām ogām - tējas.