penteris
penteris vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; sarunvaloda, nievājoša ekspresīvā nokrāsaLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | penteris | penteri |
Ģen. | pentera | penteru |
Dat. | penterim | penteriem |
Akuz. | penteri | penterus |
Lok. | penterī | penteros |
1.Neskaidra, nesaprotama runa.
3.apvidvārds Ķeza, ķibele, sarežģījums.
4.apvidvārds Samezglojums, samudžinājums (dzijā).
Avoti: LLVV, SiV, ViV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Un, neko nenoskaidrojuši, sāk visu penteri no gala.
- Bet šoreiz penteris ir krietni sarežģītāks.
- To tas sirmais penteris nemācēja pateikt.
- Frosja jau penterus neklausās.
- Skausta lūzums, smadzeņu satricinājums, sejas brūces — veselu šausmu penteri noskaitījis dakteris, kad viņš ieradies slimnīcā.