noģist
Lietojuma biežums :
noģist 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | noģiedu | noģiedam | noģidu | noģidām | noģidīšu | noģidīsim |
| 2. pers. | noģied | noģiedat | noģidi | noģidāt | noģidīsi | noģidīsiet, noģidīsit |
| 3. pers. | noģied | noģida | noģidīs | |||
Pavēles izteiksme: noģied (vsk. 2. pers.), noģiediet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: noģiedot (tag.), noģidīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: noģistu
Vajadzības izteiksme: jānoģied
Nojaust, noprast.
Saistītās nozīmesmanīt, nomanīt, noskārst, paģisties, nojaust.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
manīt3 — Jaust.
nomanīt2 — Nojaust, noprast.
noskārst1 — Nojaust.
paģisties2 — Noprast.
nojaust1 — Neskaidri, aptuveni izjust (ko gaidāmu, arī esošu).
noprast1 — Iegūt, parasti aptuvenu, priekšstatu, saprast, parasti aptuveni.
jaust1 — Neskaidri, aptuveni izjust (ko gaidāmu, arī esošu); nojaust.
Hiponīmi
redzēt2.1 — Jaust, noprast.
Aptuvenie sinonīmi
just3 — Noskārst, nojaust; apzināties.
nojēgt1 — Noprast, apjēgt.
paredzēt1 — Iepriekš nojaust, arī noteikt (ko gaidāmu).
prognozēt1 — Pamatojoties uz konkrētiem faktiem, paredzēt (kā) tālāko norisi, rezultātu.
sajust3 — Noskārst, nojaust; apzināties.
Stabili vārdu savienojumiNoģiedamā runa.
Stabili vārdu savienojumi
Noģiedamā runa vārdkoptermins; joma: valodniecība — citas personas runas vai domu attēlojuma veids, kas robežojas ar tiešo un netiešo runu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Varbūt tad pirmoreiz meitēns noģida, ka māksla prasa upurus.
- Pārējie divi ir noģiedamā tiešā runa un netiešā runa.
- Viņa miglaini noģida tās aprises turpat sev priekšā, taču nespēja to saskatīt.
- Tik vien tikai spēja noģist viņu aprobežotā iztēle!
- Interpretējot avotus, līdzās klaji paustajiem sarakstes jautājumiem vietumis iztirzāts arī to noģiedamais saturs.