noģīmis
noģīmis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | noģīmis | noģīmji |
| Ģen. | noģīmja | noģīmju |
| Dat. | noģīmim | noģīmjiem |
| Akuz. | noģīmi | noģīmjus |
| Lok. | noģīmī | noģīmjos |
Avoti: NeV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pretī lūkojās tumsnējs noģīmis ar iekritušiem vaigiem un kupli melnu matu ērkuli.
- Viens no viņa veidotajiem reālistiskajiem portretiem ir viņa paša noģīmis jau pagājušajā jaunībā, otrs - iztēlotās vecumdienās, bet viņš pats vēl arvien karājas kaut kur starp šiem abiem laikiem pa vidu.