muldoņa
muldoņa kopdzimtes sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; vienkāršrunas stilistiskā nokrāsaLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | muldoņa | muldoņas |
Ģen. | muldoņas | muldoņu |
Dat. | muldoņai | muldoņām |
Akuz. | muldoņu | muldoņas |
Lok. | muldoņā | muldoņās |
muldoņa kopdzimtes vīriešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; vienkāršrunas stilistiskā nokrāsaLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | muldoņa | muldoņas |
Ģen. | muldoņas | muldoņu |
Dat. | muldoņam | muldoņām |
Akuz. | muldoņu | muldoņas |
Lok. | muldoņā | muldoņās |
1.Cilvēks, kas saka, runā ko bezjēdzīgu, nesakarīgu.
2.formā: sieviešu dzimte Bezjēdzīga, nesakarīga runāšana.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Svešais neapšaubāmi bija muldoņa, un viņa uzmācība mani kaitināja.
- Vai tad tas vecais muldoņa Bišķis vēl maz dzīvs?
- Bet droši vien viņa bija arī liela muldoņa.
- – Tev bail, – Tīniņa aizrāda, – tāpēc ka tu esi muldoņa.
- – Muldoņa, – klusām atmurkšķ Mihils.