muldeklis

muldeklis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana

	Vsk.	Dsk.
Nom.	muldeklis	muldekļi
Ģen.	muldekļa	muldekļu
Dat.	muldeklim	muldekļiem
Akuz.	muldekli	muldekļus
Lok.	muldeklī	muldekļos

1.Cilvēks, kas runā, stāsta ko nesakarīgu, bezjēdzīgu.

Saistītās nozīmes

Sinonīmi

muldoņa₁ — Cilvēks, kas saka, runā ko bezjēdzīgu, nesakarīgu.

Hiperonīmi

balamute₁ — Cilvēks, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā; pļāpa, lielībnieks.

čaba₂ — Pļāpa.

čabaste₁ — Pļāpa, tarkšķis, melša.

čavata₁ — Pļāpa.

dirsējs₃ — Pļāpa; muldoņa.

dižmutis₁ — Balamute, lielībnieks, pļāpa.

garvalodis₁ — Daudzrunātājs, pļāpa.

grabeklis₂ — Cilvēks, kas daudz runā (ko nepamatotu).

grabētājs₁ — Pļāpa.

grabiķis₁ — Pļāpa, tarkšķis.

grabis₂ — Pļāpa.

grābšķis₃ — Pļāpa.

gvelzis₁ — Pļāpa.

klabata₁ — Pļāpīgs cilvēks.

klabis₁ — Pļāpīgs cilvēks, kas mēdz runāt ko nepamatotu.

klačpastala₁ — Pļāpīgs cilvēks; tenkotāja vai tenkotājs.

klaču pastala (tarba)₁ — Pļāpīgs cilvēks; tenkotāja vai tenkotājs.

larkšķis₂ vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa — Cilvēks, kas daudz, nepārtraukti runā.

ļerba₁ — Pļāpa, melša.

lielmutis₁ — Cilvēks, kas daudz runā, pļāpā, lielās; pļāpa.

melkulis₂ apvidvārds — Pļāpa.

mutainis₁ — Liels runātājs, kam vārds vietā.

niekabīlis₁ — Niekkalbis; lielmutis, pļāpa.

niekaklabis₁ — Pļāpa.

niekgrabis₁ — Tukši runātājs, pļāpa; niekabīlis.

niekkalbis₁ — Pļāpīgs, arī vientiesīgs, nenopietns cilvēks.

niekrunis₁ — Pļāpa.

niekvalodis₁ — Cilvēks, kas mēdz runāt niekus (3); arī tenkotājs.

pļāpa₁ — Pļāpīgs cilvēks.

pļāpātājs₁ — Pļāpīgs cilvēks, pļāpa.

pļera₁ — Pļāpa.

pļerkšķis₂ apvidvārds — Pļāpa.

skrejmēlīte₁ — Pļāpa.

tarkšķinātājs₁ — Pļāpa.

tarkšķis₁ — Pļāpa.

tukšgrabis₁ — Pļāpa.

tukšvalodis₁ — Pļāpa.

vankšķis₂ novecojis — Pļāpa.

vāreklis₂ — Cilvēks, kas mēdz daudz runāt, pļāpāt.

vāvulis₁ sarunvaloda — Pļāpa; skaļš runātājs.

2.Drudža, karsoņa izraisītas fantāzijas.

Avoti: ViV, EH

Ieteikt vārdu, teicienu vai jaunu nozīmi

Paldies