Ziemas versija 2026
412 254 šķirkļi
muldeklis
muldeklis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
 Vsk.Dsk.
Nom.muldeklismuldekļi
Ģen.muldekļamuldekļu
Dat.muldeklimmuldekļiem
Akuz.muldeklimuldekļus
Lok.muldeklīmuldekļos
1.Cilvēks, kas runā, stāsta ko nesakarīgu, bezjēdzīgu.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
muldoņa1 — Cilvēks, kas saka, runā ko bezjēdzīgu, nesakarīgu.
Hiperonīmi
balamute1 — Cilvēks, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā; pļāpa, lielībnieks.
čaba2 — Pļāpa.
čabaste1 — Pļāpa, tarkšķis, melša.
čavata1 — Pļāpa.
dirsējs3 — Pļāpa; muldoņa.
dižmutis1 — Balamute, lielībnieks, pļāpa.
garvalodis1 — Daudzrunātājs, pļāpa.
grabeklis2 — Cilvēks, kas daudz runā (ko nepamatotu).
grabētājs1 — Pļāpa.
grabiķis1 — Pļāpa, tarkšķis.
grabis2 — Pļāpa.
grābšķis3 — Pļāpa.
gvelzis1 — Pļāpa.
klabata1 — Pļāpīgs cilvēks.
klabis1 — Pļāpīgs cilvēks, kas mēdz runāt ko nepamatotu.
klačpastala1 — Pļāpīgs cilvēks; tenkotāja vai tenkotājs.
klaču pastala (tarba)1 — Pļāpīgs cilvēks; tenkotāja vai tenkotājs.
larkšķis2 vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa — Cilvēks, kas daudz, nepārtraukti runā.
ļerba1 — Pļāpa, melša.
lielmutis1 — Cilvēks, kas daudz runā, pļāpā, lielās; pļāpa.
melkulis2 apvidvārds — Pļāpa.
mutainis1 — Liels runātājs, kam vārds vietā.
niekabīlis1 — Niekkalbis; lielmutis, pļāpa.
niekaklabis1 — Pļāpa.
niekgrabis1 — Tukši runātājs, pļāpa; niekabīlis.
niekkalbis1 — Pļāpīgs, arī vientiesīgs, nenopietns cilvēks.
niekrunis1 — Pļāpa.
niekvalodis1 — Cilvēks, kas mēdz runāt niekus (3); arī tenkotājs.
pļāpa1 — Pļāpīgs cilvēks.
pļāpātājs1 — Pļāpīgs cilvēks, pļāpa.
pļera1 — Pļāpa.
pļerkšķis2 apvidvārds — Pļāpa.
skrejmēlīte1 — Pļāpa.
tarkšķinātājs1 — Pļāpa.
tarkšķis1 — Pļāpa.
tukšgrabis1 — Pļāpa.
tukšvalodis1 — Pļāpa.
vankšķis2 novecojis — Pļāpa.
vāreklis2 — Cilvēks, kas mēdz daudz runāt, pļāpāt.
vāvulis1 sarunvaloda — Pļāpa; skaļš runātājs.
2.Drudža, karsoņa izraisītas fantāzijas.
Avoti: ViV, EH