memme
memme sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | memme | memmes |
| Ģen. | memmes | memmju |
| Dat. | memmei | memmēm |
| Akuz. | memmi | memmes |
| Lok. | memmē | memmēs |
2.žargonisms Drukna, neveikla meitene.
Stabili vārdu savienojumiMemmes bērniņš. Memmes dēliņš; memmes dēls. Memmes meitiņa.
- Memmes bērniņš frazēma — saka par gļēva rakstura, izlutinātu bērnu, arī jaunieti
- Memmes dēliņš; memmes dēls sarunvaloda, frazēma — izlutināts, gļēvs zēns, jauneklis
- Memmes meitiņa sarunvaloda, frazēma — saka par gļēva rakstura, izlutinātu meiteni, arī jaunieti
Avoti: LLVV, Žrg
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- 'Memmes dēliņi' - kā tas notiek, daudzbērnu mammas atzīšanās
- Jubilāres mazmazmeita Agnese atklāja, ka ģimenē Lūciju dēvē par memmi.
- Tad jau iznāk, ka tava memme ir vēl arī spiedze!
- Bieži vien viņi piezvana un paziņo: « Memme, esam Rīgā!
- Nezin kāpēc Oksanas vārdi par memmes dēliņu Aņā izraisīja tieši tādu asociāciju.