mācēt
Lietojuma biežums :
mācēt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs, sintaktiskā funkcija: patstāvīgs darbības vārds vai modāls modificētājs
Locīšana
1.Prast (ko darīt), būt apguvušam (piemēram, zināšanas, iemaņas).
PiemēriUn pēkšņi saprata — uzrakstīt vēstuli vēl vairums no viņiem māk, bet izlasīt, kas uzrakstīts — neviens.
Saistītās nozīmeszināt.
Stabili vārdu savienojumiMācēt (kādu) valodu. Mācēt ābeci; mācēt grāmatu.
1.1.Prast izturēties (noteiktā veidā).
PiemēriTikpat svarīgi ir arī mācēt paklusēt un vienkārši samīļot savu mīļoto.
2.Spēt, varēt.
PiemēriPārliecinājos, ka jaunais Igaunijas prezidents ir solīds politiķis, atturīgs, kas māk uzmanīgi sarunāties ar sarunu biedriem.
Saistītās nozīmes
Stabili vārdu savienojumiKo māk.
Stabili vārdu savienojumiKatrs bērns māk (arī zina, prot, var pateikt u. tml.).
Avoti: LLVV, T
Korpusa piemēri:šeit