mācētājs
mācētājs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | mācētājs | mācētāji |
| Ģen. | mācētāja | mācētāju |
| Dat. | mācētājam | mācētājiem |
| Akuz. | mācētāju | mācētājus |
| Lok. | mācētājā | mācētājos |
Cilvēks, kas kaut ko māk, prot.
PiemēriNav brīnums- te braukt mācētāju nav daudz.
- Nav brīnums- te braukt mācētāju nav daudz.
- Zivis gribētos vairāk, bet mācētājs kilo sapalus sadabūs un vēl šo to.
- Vientulībā var iet tikai peldēt mācētāji.
- Parādījās jau — nezin kā un no kurienes — kaut kādi rakstīt mācētāji un rakstīja sūdzības Ķeizaram.
Avoti: T
Korpusa piemēri:šeit