mācenieks
mācenieks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | mācenieks | mācenieki |
| Ģen. | mācenieka | mācenieku |
| Dat. | māceniekam | māceniekiem |
| Akuz. | mācenieku | māceniekus |
| Lok. | māceniekā | māceniekos |
mācinieks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | mācinieks | mācinieki |
| Ģen. | mācinieka | mācinieku |
| Dat. | māciniekam | māciniekiem |
| Akuz. | mācinieku | māciniekus |
| Lok. | māciniekā | māciniekos |
Savas lietas pratējs.
Avoti: KV