ieredzēt
ieredzēt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Būt labās domās (par kādu), izturēties ar patiku un labvēlību (pret kādu).
1.1.parasti formā: noliegums vai parasti kopā ar: darbības vārds "nevarēt" Izjust nepatiku (piemēram, pret parādību, norisi); nevarēt paciest.
2.Ieskatīties (3).
Stabili vārdu savienojumiNeieredzēt (arī nevarēt ieredzēt) ne acu galā.
Avoti: LLVV, EH