iegrauzt
Lietojuma biežums :
iegrauzt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Graužot iebojāt.
1.1.Graužot radīt (kur robu, caurumu).
2.sarunvaloda Apēst, ieēst (mazliet cietas barības).
Saistītās nozīmesklopsēt, klēzt, kropņīt, klemzt, ķeselēt, juksēt.
3.parasti formā: trešā persona Ilgstoši beržot, graužaties radīt (brūci) — piemēram, par ciešu apsēju, par ko asu.
3.1.pārnestā nozīmē Būt par cēloni tam, ka ieveidojas (grumbas, rievas sejā) — par smagiem pārdzīvojumiem, rūpēm u. tml.
4.parasti formā: trešā persona Plūstot ieveidot (kur gultni, iedobumu u. tml.) — par ūdeņiem.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri