iegravēt
iegravēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iegravēju | iegravējam | iegravēju | iegravējām | iegravēšu | iegravēsim |
| 2. pers. | iegravē | iegravējat | iegravēji | iegravējāt | iegravēsi | iegravēsiet, iegravēsit |
| 3. pers. | iegravē | iegravēja | iegravēs | |||
Pavēles izteiksme: iegravē (vsk. 2. pers.), iegravējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iegravējot (tag.), iegravēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iegravētu
Vajadzības izteiksme: jāiegravē
1.Gravējot ieveidot (kādā virsmā, piemēram, zīmes, rakstu).
1.1.pārnestā nozīmē Panākt, ka labi saglabājas (atmiņā).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Par spīti apziņā tik spēcīgi iegravētajam, leģendārajam Klārka Geibla Retam…
- Es esmu iegravējusi gredzenos arī mūsu vārdus,” atzinās Ināra.
- A. Kantāne marķīzes de Merteijas lomā dziļāk iegravējusi intrigas psiholoģisko pamatojumu.
- 3.3. tās otrā pusē iegravēts attiecīgās amata zīmes kārtas numurs.
- Kā uzsverama vērtība ir arī saglabājies zvans ar iegravēto datējumu un autoru.