darināt
darināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | darinu | darinām | darināju | darinājām | darināšu | darināsim |
2. pers. | darini | darināt | darināji | darinājāt | darināsi | darināsiet, darināsit |
3. pers. | darina | darināja | darinās |
Pavēles izteiksme: darini (vsk. 2. pers.), dariniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: darinot (tag.), darināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: darinātu
Vajadzības izteiksme: jādarina
1.Veicot noteiktas darbības, ar noteiktiem paņēmieniem veidot (priekšmetu); gatavot, taisīt.
Stabili vārdu savienojumiDarināt pūru.
- Darināt pūru frazēma; joma: folklora — gatavot audumus un apģērbus līgavas pūram
1.1.Veidot, radīt (mākslas darbu).
1.2.folkloras valodai raksturīga stilistiskā nokrāsa, poētiska stilistiskā nokrāsa Veidot, riest (lapas, pumpurus, ziedus).
1.3.folkloras valodai raksturīga stilistiskā nokrāsa, poētiska stilistiskā nokrāsa Veidot, radīt (ar vēlamām īpašībām).
2.joma: valodniecība Veidot (jaunus vārdus), izmantojot valodā esošos vārdus vai morfēmas.
3.Apstrādāt (parasti nocirstu, nozāģētu koku), nocērtot, nozāģējot zarus.
3.1.Cirst, zāģēt (parasti nocirsta, nozāģēta, koka zarus).
3.2.Apstrādāt (piemēram, sakņaugus), nogriežot lakstus, lapas, sīkās saknes.
Stabili vārdu savienojumiDarināt mēli.
- Darināt mēli idioma — pļāpāt
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- No dārzeņu nosaukuma darināti vien divi apelatīvi: rācenaite, rācenājs.
- Valcambi SA Šveices naudas kaltuvē darinātās monētas nominālvērtība ir viens lats.
- Gan puskailas, gan stilīgajos, košajos Ilzes Vītoliņas darinātajos kostīmos.
- Viņas instruments ir Stradivāri 1725. gadā darinātā vijole " Wilhelmj".
- Sanākušie zem pils stikla debesīm darinās kopīgas milzu tauriņ' vai sikspārņlampas.