daba | Tēzaurs

daba¹

Lietojuma biežums :

daba sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis

LocīšanaLocīšana

	Vsk.	Dsk.
Nom.	daba	dabas
Ģen.	dabas	dabu
Dat.	dabai	dabām
Akuz.	dabu	dabas
Lok.	dabā	dabās

1.Viss, kas eksistē, bet nav cilvēka radīts; apkārtējās vides parādību kopums (reljefs, klimats, augu un dzīvnieku valsts u. tml.), kas radies bez cilvēka līdzdalības.

PiemēriTas ir dabas visvienkāršākais darbs.

Piemēri

Tas ir dabas visvienkāršākais darbs.
Briedums un pilnība dabā vedina pārdomāt dzīvi, tās augļus.
Pēc tam Dievs radīja dabu, un tad — cilvēkus.
Un latvji strādāja un skuma, un mīlēja dabu, un tie dziedāja šais skumjās un šai dabā, un šai mīlā.

Saistītās nozīmesvide.

Saistītās nozīmes

Hiponīmi

vide₂ — Apkārtējā daba.

Saistīts ar

vēsture₁ — Ikviens attīstības process, likumsakarība dabā.

Stabili vārdu savienojumiDabas aizsardzība. Dabas katastrofa.

Stabili vārdu savienojumi

Dabas aizsardzība vārdkoptermins — valsts un sabiedrisko pasākumu sistēma atsevišķu dabas objektu (zemes, tās dzīļu, ūdeņu, mežu, floras un faunas, atmosfēras gaisa) un visas dabas vides aizsardzībai ar tiesību normu un valsts un sabiedrisko institūciju aktīvas darbības palīdzību.
Dabas katastrofa vārdkoptermins — dabas parādību postoša izpausme (piemēram, zemestrīces, plūdi, vētras).
Dabas liegums vārdkoptermins — aizsargājamo dabas objektu kategorija, kas parasti ir cilvēka darbības maz pārveidota teritorija, kurā sastopamas īpaši aizsargājamas augu un dzīvnieku sugu atradnes un īpaši aizsargājami biotopi; liegumos noteikts daļējs dabas aizsardzības režīms un saimnieciskā darbība atļauta tikai tādā apjomā, kas nav pretrunā ar šī lieguma mērķiem un uzdevumiem.
Dabas mācība vārdkoptermins — mācību priekšmets, kas sniedz zināšanas par parastākajām dabas parādībām un to likumsakarībām.
Dabas parks vārdkoptermins — teritorija dabiskā stāvoklī (ar augiem, dabas ainavām), kas labiekārtota atpūtai, ko sargā likums un ko saimnieciski neizmanto.
Dabas piemineklis vārdkoptermins — ar likumu aizsargāts rets, savdabīgs dabas objekts, kas saglabājams nākamajām paaudzēm.
Dabas piesārņojums vārdkoptermins — indes, kuru izplatīšanai dabā ir neparedzēta sun nevēlamas sekas, piemēram, rūpniecības atkritumi, automašīnu izplūdes gāzes, kukaiņu apkarošanas līdzekļi.
Dabas resursi vārdkoptermins — saimniecībā un kultūrā izmantojamie dabas objekti un procesi: zeme, tās dzīles, ūdeņi, meži, flora un fauna, atmosfēra, gaiss, Saules un vēja enerģija, Zemes iekšējais siltums, paisums un bēgums.
Dzīvā daba vārdkoptermins — dzīvnieku un augu kopums.

Tulkojumi

nature

the natural physical world including plants and animals and landscapes etc.; "they tried to preserve nature as they found it"

(LV plašāka nozīme) nature

a causal agent creating and controlling things in the universe; "the laws of nature"; "nature has seen to it that men are stronger than women"

[Princeton WordNet 3.0]

1.1.Apkārtējās vides parādību kopums, kas raksturīgs kādam apvidum.

PiemēriTrauslā Balkānu daba vaidēja, sagumzīta tuksnesī.

Piemēri

Trauslā Balkānu daba vaidēja, sagumzīta tuksnesī.

Saistītās nozīmes

Hiponīmi

klimats₁ — Ilggadējs laika apstākļu režīms, kas raksturīgs kādam apvidum tā ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ.

1.2.Vietas, apkārtne ārpus pilsētas, ārpus biezi apdzīvotas vietas.

PiemēriTaču vasarā dienas lielāko daļu esmu dabā.

Piemēri

Taču vasarā dienas lielāko daļu esmu dabā.
Rakstnieku savienības biedri un darbinieki sestdienas talkās parasti izbrauca dabā kopā ar Mežsaimniecības ministrijas darbiniekiem.

Saistītās nozīmes

Antonīmi

pilsēta₁ — Liela, biezi apdzīvota vieta ar rūpniecības, tirdzniecības, kultūras, veselības, aizsardzības, administratīvi politiska centra nozīmi.

1.3.apstākļa vārda nozīmē; parasti formā: lokatīvs, vienskaitlis Reālos apstākļos, nosacījumos (pretstatā plānam, maketam).

PiemēriTādas krāsas nemaz nav, tādas saules nav, nodomāja Kice, — ne dabā, ne uz papīra.

Piemēri

Tādas krāsas nemaz nav, tādas saules nav, nodomāja Kice, — ne dabā, ne uz papīra.
Āris guļbaļķu būves iecienījis no sportista laikiem, kad braukāja pa pasauli un redzēja nevis katalogos, bet dabā.

Saistītās nozīmes

Antonīmi

(tikai) uz papīra₁ — Formāli, arī fiktīvi; tā, ka nav realizēts, īstenots (parasti plānotais).

2.Galveno, raksturīgo īpašību kopums (kādai parādībai, norisei); būtība.

PiemēriViņš varbūt drīz nomirs un mums viena smaga, patiešām morāles un juridiskas dabas problēma atkritīs pati par sevi.

Piemēri

Viņš varbūt drīz nomirs un mums viena smaga, patiešām morāles un juridiskas dabas problēma atkritīs pati par sevi.
Tāpēc mēs steigšus metāmies strīdā par nākotnes neparedzamo dabu, likteni un nejaušībām.
Cilvēka dabā ir kaut kas tāds, ko vēsture materiālistiskas pasaules uztveres ietvaros izskaidrot nevar.
Jau pirmajā mirklī viņa saprata, ka zina visu par šo smaržu — tās slēpto raksturu, par dusmu, prieka un kaislību dabu.

Saistītās nozīmesraksturs, pamatbūtība, saturs, kodols, būtība.

Saistītās nozīmes

Hiponīmi

raksturs₂ — Galveno, raksturīgo (piemēram, parādības, norises, priekšmeta) īpašību, pazīmju kopums.

Hiperonīmi

būtība₁ — Vissvarīgāko, raksturīgāko īpašību vai attiecību kopums, kas ir kāda priekšmeta, parādības pamatā.

jēga₁ — Nozīme, saturs.

kodols₉ — Būtība, galvenais, raksturīgākais (problēmā, uzskatos).

pamatbūtība₁ — Galveno, visraksturīgāko īpašību, attiecību kopums, kas ir (priekšmeta, parādības) pamatā.

pamatjēga₁ — Būtība, galvenais, raksturīgākais (problēmā, uzskatos).

saturs_3.1 — Būtība, jēga (piemēram, cilvēka darbībai).

Tulkojumi

nature

the essential qualities or characteristics by which something is recognized; "it is the nature of fire to burn"; "the true nature of jealousy"

[Princeton WordNet 3.0]

2.1.Psihisko īpašību kopums, kas nosaka indivīda attieksmi pret apkārtni, reakciju uz dažādām parādībām; raksturs.

PiemēriEs nemaz nevaru ilgi nosēdēt viens, tāda mana daba.

Piemēri

Es nemaz nevaru ilgi nosēdēt viens, tāda mana daba.
"Es pēc dabas esmu drusku diplomātisks," saka Ainārs.

Saistītās nozīmesraksturs, būtība.

Saistītās nozīmes

Sinonīmi

raksturs₁ — Indivīda būtiskāko, stabilāko psihisko īpašību, arī paradumu kopums, kas nosaka tā attieksmi pret citiem cilvēkiem, sabiedrību un atspoguļojas noteiktā izturēšanās veidā un rīcībā dažādās dzīves situācijās.

būtība_1.1 — Iekšējais, dziļākais, garīgais saturs; galvenās (cilvēka) rakstura īpašības un dotības.

iedaba₁ — Rakstura, personības iezīmju kopums; arī raksturs.

Hiponīmi

asinis_1.1 pārnestā nozīmē — Cilvēka daba; arī temperaments.

temperaments₁ joma: psiholoģija — Noturīgs likumsakarīgi saistītu personības individuālo īpašību kopums, kas cilvēka attiecībās ar ārējo pasauli raksturo galvenokārt psihisko norišu dinamikas savdabību.

Aptuvenie sinonīmi

individualitāte₁ parasti formā: vienskaitlis — Cilvēka psihisko īpašību, īpatnību un pieredzes kopums, kas viņu atšķir no citiem cilvēkiem.

personalitāte₁ — Personība, apzināta individualitāte.

personība₁ — Indivīda īpašību kopums, kam raksturīga aktīva, apzināta attieksme pret sabiedrību un dabu, mijiedarbība ar tām individuālā formā.

Tulkojuminature, character, fiber.

Tulkojumi

nature

the complex of emotional and intellectual attributes that determine a person's characteristic actions and reactions; "it is his nature to help others"

(LV plašāka nozīme) character, fiber, fibre

the inherent complex of attributes that determines a persons moral and ethical actions and reactions; "education has for its object the formation of character"- Herbert Spencer

[Princeton WordNet 3.0]

Stabili vārdu savienojumiDabas bērns. Dabas dāvana. Dabas klēpī. Dabas retums. Dabas untums. Klusā daba. No dabas.

Stabili vārdu savienojumi

Dabas bērns frazeoloģisms — dabasbērns.
Dabas dāvana frazēma — 1. Tas, ko cilvēks iegūst vai saņem no dabas.2. Tas, kas piemīt no dzimšanas, kas ir iedzimts (parasti spējas, talants).
Dabas klēpī poētiska stilistiskā nokrāsa, idioma — brīvā dabā.
Dabas retums humoristiska ekspresīvā nokrāsa, vārdkoptermins — kas neparasts, netipisks.
Dabas untums frazeoloģisms — neparasta, negaidīta parādība dabā.
Klusā daba vārdkoptermins — tēlotājas mākslas (galvenokārt glezniecības un grafikas) žanrs, kurā parasti attēlo dabas un sadzīves priekšmetus (piemēram, augļus, ziedus, traukus, medījumus); šī žanra mākslas darbs.
No dabas — 1. No dzimšanas; iedzimts2. Pēc rakstura

Avoti: LLVV, LE1, VzsV, TWN

Korpusa piemēri:šeit