Paplašinātā meklēšana
Meklējam zem.
Atrasts vārdos (199):
- dzeme:1
- apzeme:1
- ārzeme:1
- Autzem:1
- dzemde:1
- dzemte:1
- nezeme:1
- nozema:1
- aizzemē:1
- ārzemes:1
- atdzeme:1
- citzeme:1
- degzeme:1
- dzemdēt:1
- dzemdīt:1
- iezemēt:1
- iezemot:1
- izdzems:1
- Kāpzeme:1
- kopzeme:1
- kurzeme:1
- Kurzeme:1
- Lapzeme:1
- malzeme:1
- mālzeme:1
- nezemes:1
- apužzeme:1
- aramzeme:1
- aramzems:1
- augšzeme:1
- Augšzeme:1
- bandzeme:1
- bezzemes:1
- brīvzeme:1
- brūnzeme:1
- cietzeme:1
- citzemju:1
- dārzzeme:1
- Elkazeme:1
- Elkuzeme:1
- galdzeme:1
- Galzemji:1
- glūdzeme:1
- gobzemis:1
- iekšzeme:1
- iezemdēt:1
- Jaudzemi:1
- Jaunzemi:1
- kalnzeme:1
- kazemāts:1
- kopzemis:1
- kopzemji:1
- kramzeme:1
- Malnzeme:1
- melnzeme:1
- milzzeme:1
- pašzemes:1
- ainavzeme:1
- aizzemdēt:1
- apakšzeme:1
- dzemdības:1
- dzemdināt:1
- dzimtzeme:1
- iedzemdēt:1
- iezemieši:1
- izdzemdēt:1
- Jaudzemki:1
- Jaudzemli:1
- Jaudzemļi:1
- jaunzemis:1
- Jaunzemji:1
- krogzemis:1
- Krogzemji:1
- mīkstzeme:1
- Nekurzeme:1
- padzemdēt:1
- pamatzeme:1
- Adiszemena:1
- antizemīts:1
- ārpuszemes:1
- ārzemnieks:1
- brīnumzeme:1
- Daugavzeme:1
- Dievzemīte:1
- dzemdēšana:1
- dzemdētāja:1
- dzemdētava:1
- Dzementova:1
- dzītarzeme:1
- ekzematīds:1
- ekzematoze:1
- galzemieši:1
- Gaujaszeme:1
- gruntszeme:1
- iezemējums:1
- iezemētājs:1
- iezemojums:1
- ilzemanīts:1
- izzemoties:1
- Jauanzemji:1
- Jaundzemļi:1
- kaimiņzeme:1
- kurzemiski:1
- kurzemisks:1
- kurzemnīca:1
- mandātzeme:1
- nozematoze:1
- padomjzeme:1
- pārdzemdēt:1
- atdzemdināt:1
- Augškurzeme:1
- augšzemieši:1
- Austrumzeme:1
- bezzemnieks:1
- citzemnieks:1
- dižzemnieks:1
- dzintarzeme:1
- Dzintarzeme:1
- ekzematoīds:1
- elkzemnieki:1
- iedzemdināt:1
- jaunzemieši:1
- kazzemenīte:1
- kopzemnieks:1
- kurzemnieki:1
- Kurzemnieki:1
- kurzemnieks:1
- lejzemnieki:1
- Lielvidzeme:1
- mazzemnieks:1
- mežzemnieks:1
- minerālzeme:1
- nemelnzemes:1
- aizzemdēties:1
- ārpusdzemdes:1
- atomzemūdene:1
- augšzemnieki:1
- austrumzemes:1
- avangzemanga:1
- brīvzemniece:1
- brīvzemnieki:1
- brīvzemnieks:1
- darbzemējums:1
- darbzemēšana:1
- dienvidzemes:1
- dzeltenzemes:1
- dzemdniecība:1
- elkazemnieki:1
- elkuzemnieki:1
- iekšzemnieks:1
- izdzemdēties:1
- Jaudzemnieki:1
- jaunzemnieki:1
- Jaunzemnieki:1
- jaunzemnieks:1
- Kārļzemnieki:1
- Kautzemuende:1
- kazuzemenīte:1
- Kodu-Kapzeme:1
- Lejaskurzeme:1
- lielzemkopis:1
- lielzemnieks:1
- mājdzemdības:1
- mēnešzemenes:1
- mošuszemenes:1
- pārdzemdināt:1
- ananaszemenes:1
- ārzemniecisks:1
- dzimtzemnieks:1
- emfizemātiķis:1
- jaunzemjnieki:1
- kodolzemūdene:1
- apužzemesūdens:1
- Austrumkurzeme:1
- Austrumzemgale:1
- Dienvidkurzeme:1
- Dienvidvidzeme:1
- dzimtszemnieks:1
- dzīvdzemdētājs:1
- ekzematizācija:1
- kurzemniecisks:1
- pasazemināties:1
- pašpazemošanās:1
- aizsargzemējums:1
- ārzemnieciskums:1
- augškurzemnieki:1
- daudzdzemdētāja:1
- dzintarzemnieki:1
- kiberzemessargs:1
- pārklājveidzeme:1
- pārzemniekoties:1
- dizembrioplāzija:1
- dzemdībpalīdzība:1
- lejaskurzemnieki:1
- oldzīvdzemdētājs:1
- dzemdētājgliemeži:1
- dzemdētājzīdītāji:1
- autoekzematizācija:1
- apūdeņojumzemkopība:1
Atrasts vārdu savienojumos (200):
- (kā) zemē ielīst
- (no)mirt zem (ķirurga) naža
- (no)nākt zem āmura
- (pie)dzimis zem laimīgas zvaigznes
- (pie)dzimis zem nelaimīgas zvaigznes
- (pie)dzimt zem nelaimīgas zvaigznes
- (runāties) zem četrām acīm
- Adelijas zeme
- Aģes ielejveida pazeminājums
- Aiviekstes zeme
- Aizkarpatu zemiene
- Alazejas zemiene
- alternatīvā zemes apstrāde
- Amazones zemiene
- Amūras zemiene
- Anadiras zemiene
- Andalūzijas zemiene
- apanāžas zemes
- apanāžas zemnieki
- apbūves zemes
- apbūvēts zemesgabals
- apiet gar zemvēja pusi
- apmalotā zemeszvaigzne
- apriņķu zemes ierīcības komitejas
- apriņķu zemes padomes
- apsolītā zeme
- ar bērnu zem sirds
- ar mežu apklātas zemes
- ar mežu neapklātas zemes
- arktiskā zemiene
- ārpusdzemdes grūtniecība
- ārpuszemes civilizācija
- ārzemju kapitāls
- ārzemju pase
- ārzemnieku leģions
- asknābja zemesžube
- aste bluķī, arī aste (ir) zem bluķa
- aste ir zem bluķa (kādam)
- ASV sauszemes jūdze
- atdot zemei
- atmosfēras piezemes slānis
- Augšdaugavas pazeminājums
- Augšgaujas pazeminājums
- Augškurzemes partizānu pulks
- Augšogres pazeminājums
- Augšrozes pazeminājums
- Augstākā padome, Kurzemes hercoga
- augstākā–zemākā līmeņa metode
- Augštrāķijas zemiene
- Augšzemes augstiene
- augšzemnieku dialekts
- augšzemnieku izloksnes
- Austrumkurzemes augstiene
- Austrumkurzemes kāple
- Austrumlatvijas zemiene
- Baikāla kalnzeme
- bālganā zemzālīte
- Baltā Krievzeme
- Baltijas zemiene
- bēgšana uz ārzemēm
- Bēla pie Bezdezemas
- bezzemes ļaudis
- bezzemnieku padomes
- biezstaru zemeszvaigzne
- birztalu zemzālīte
- bišu nozema
- Boļšezemeļskas tundra
- Brandenburgas zeme
- Brēmenes federālā zeme
- Brīvzemnieku pagasta teritorija
- Brīvzemnieku pagasts
- brūnā zemesstērste
- būt zem (kāda) goda
- būt zem jumta
- būt zem tvaika
- būt zem velēnām
- būt zem zemes
- čarba zeme
- čarpatas zeme
- caur zemi izkritis
- caurmālu zeme
- ceļš ir zem kājām (kādam)
- ceļš zem kājām
- Centrālā Jakutijas zemiene
- čūsku zemesmēlīte
- dabūt zem jumta
- dabūt zem mices
- dabūt zem sēklas
- dabūt zem vienas cepures
- dabūt zem zemes
- dārza zemene
- daudzziedu zemzālīte
- Daugavas lībiešu zeme
- deguns pa zemi velkas (kādam)
- Dienvidkaspijas zemiene
- Dienvidkurzemes novads
- Dienvidkurzemes zemiene
- Dienvidmandžūrijas zemiene
- diferenciālā zemes rente
- divzirgu vāczemnieks
- dižknābja zemesžube
- Dņepras zemiene
- dubra zeme
- dumbra zeme
- dzemdes antefiksācija
- dzemdes kakla discisija
- dzemdes retropozīcija
- dzemdes retroversija
- dzemdību atvaļinājums
- dzemdību bokss
- dzemdību intervāls
- dzemdību nams
- dzemdību un ginekoloģiskā palīdzība
- dzemdību vēsture
- dzemdu sāpes
- dzemtes māte
- dzemuma stunda
- dziļā zemestrīce
- dzimis zem laimīgas zvaigznes
- dzīvs zemē neielīdīsi
- ekonomijas zemnieki
- ekstensīvā zemkopība
- Elkuzemes dzirnavu dīķis
- Elkuzemes muiža
- Flandrijas zemiene
- galma zemes
- galma zemnieki
- garīgais zem nulles
- Garonnas zemiene
- Gaujas lībiešu zeme
- Gnomoniella zemgalensis
- gobas zeme
- grēdots zemūdens reljefs
- griež debesis un zemi kopā
- griezt debesis un zemi kopā
- grūtniecības un dzemdību apdrošināšana
- grūtniecības un dzemdību atvaļinājums
- guldīt zemes klēpī
- Gvajānas zemiene
- Hadriāna zemestauki
- Hesenes zeme
- Hilhena zemes tiesību projekts
- iedzīt zemē
- iegrimt vai zemē
- iekrist kā zemē
- iekšzemes kāpas
- iekšzemes kopprodukts
- iekšzemes sūtījums
- iekšzemes ūdeņi
- iekšzemes uzņēmumi
- ielejveida pazeminājums
- ielīst vai zemē
- iemīdīt (arī iemīt) dubļos (arī zemē)
- iet zemāk par savu pareizo kursu
- Inčukalna pazemes gāzes krātuve
- Indijas zemene
- intensīvā zemkopība
- izdedzinātās zemes taktika
- izdeldēt no zemes virsas
- izlīst (arī izaugt) (gluži) kā no zemes
- izputēt (arī pazust, izzust) no zemes virsas (retāk virsus)
- izputēt no zemes virsas
- izsist pamatu zem kājām
- Janas-Indigirkas zemiene
- Jānis Bezzemis
- jāties zemē
- kā (zemē) iemiets
- kā lācim zemeņoga
- kā no zemes izaudzis
- kā no zemes izaugt
- kā no zemes izlīdis
- kā zemē atrasts
- kā zemē ieaudzis
- kā zemē iegrimis
- kā zemē ielīdis
- kā zemē iemiets
- kā zemene
- kabineta zemes
- kāda (tēvu) zeme jādala (arī dalāma)
- kāda tēvzeme jādala
- kājas līdz zemei
- kājas nemetas pie zemes
- kaktusu zemesžube
- Kāpzemes anizodonteja
- Kāpzemes kalni
- Kapzemes somzīlīte
- Karēlijas zemesšaurums
- Kijivas Krievzeme
- Kilikijas zemiene
- Kinki zemiene
- klosteru zemnieki
- Kodu-Kapzemes purvs
- Kolhīdas zemiene
- Kolimas zemiene
- kontinenta zemūdens nomala
- Korejas zemesšaurums
- Korkuļu sausgultne un pazemes upe
- Kra zemesšaurums
- krastmalu zemesķauķis
- Krievzemes ilzīte
Atrasts skaidrojumos (200):
- segmentēšanas un reasamblēšanas apakšslānis _ATM_ adaptācijas slāņa zemākais apakšslānis, kas saņem no konverģences apakšslāņa pārsūtāmo datu 48 baitu fragmentusun pārveido tos 53 baitu šūnās, pievienojot tām galvenes, kurās dota šūnas pārsūtīšanai un kļūdu labošanai nepieciešamā informācija.
- ventre a terre _burtiski_ "ar vēderu pie zemes"; pilnā ātrumā.
- terra incognita _burtiski_ "nepazīstama zeme"; sveša sfēra; kaut kas nesaprotams.
- pied-à-terre _burtiski_ "pēda pie zemes"; neliels dzīvoklis vai māja (gk. izmantošanai atsevišķos gadījumos).
- sub rosa _burtiski_ "zem rozes"; slepeni.
- ubliētes "Aizmirstenes", apakšzemes cietumi, kur ieslodzīja uz mūžu notiesātos, it sevišķi Francijā, Valoa laikos.
- gambirs "Japānas zeme", dzeltenā katehu šķirne; smaržīgs augu ekstrakts; lieto vieglu ādu miecēšanai un arī medicīnā (pret caureju).
- Luguss "Mirdzošais" jeb "spožais", ķeltu zemēs populāra dievība, radniecīgs īru Lugam un velsiešu Lleu.
- okcidents "Rietošās saules zeme", Rietumu pasaule, Eiropa kā pretstats orientam, Austrumiem.
- brain drain "smadzeņu noplūde", kvalificētu speciālistu aizplūšana uz ārzemēm.
- eppur si muove "un tomār tā riņķo!" (tā esot teicis Galilejspēc tam, kad inkvizīcijas tiesā atteicies no Kopernika mācības par zemes riņķošanu ap Sauli).
- heimskringla "zemes loks" - teiku krājums par Norvēģijas vēsturi.
- sērbalki (divas) sijas spārēs zem ārdu galiem
- tumšie elfi (gnomi, rūķi) sargā pazemes alās noslēptos dārgumus un ir pazemes kalēji
- (sa)krist veldrē (no)liekties pie zemes (aiz sava smaguma, vēja, nokrišņiem) - parasti par stiebraugiem, zālaugiem
- noplādīt (Zāli vai labību) pie zemes piegāzt
- rakt [Durt]{s:1617}, parasti lāpstu, zemē un celt, pārvietot ar to zemi (par cilvēkiem).
- žograusis [sklandrausis]{e:56897} - cepts mīklas izstrādājums (Kurzemē) - plāns rupjas mīklas plācenis ar uzliektām malām, kas ietver kārtainu rīvētu burkānu, kartupeļu biezputras, aizdara u. c. pildījumu
- gaisa trošu ceļš [transporta]{s:2545} veids pasažieru un preču pārvietošanai, kurā vagonu, vagoniņu, kabīņu vai krēslu pārvietošanai tiek izmantota [trose]{e:57030}, kas nostiepta starp balstiem tādā veidā, ka vagoni (kabīnes, krēsli, vagonetes) nepieskaras zemei
- prāmis [Ūdens transportlīdzeklis]{s:2540} sauszemes transportlīdzekļu, kravu un pasažieru regulārai pārcelšanai pāri ūdens šķēršļiem
- Rankuļrags 1,5 km garš, izliekts krasta posms Rīgas līča Vidzemes piekrastē, pie Kurliņupes ietekas, Limbažu novada Salacgrīvas pagastā, turpinās arī zem ūdens 0,7 km no 4-6 m augstā abrāzijas stāvkrasta, virsas absolūtais augstums - 11,7 m vjl., ietilpst dabas liegumā "Vidzemes akmeņainā jūrmala".
- kvartālu stabs 1,5 m virs zemes augsts koka, retāk akmens stabs ar ietēsumiem augšgalā, kur uzraksta kvartālu numurus, stigu krustojumos un uz ārējās meža robežas līnijas starp diviem kvartāliem.
- platuma grāds 1/360 daļa no zemes meridiāna.
- garuma grāds 1/360 daļa no zemes paralēles.
- fjērdings 1/4 no sauszemes vai jūras jūdzes.
- makroelementi 10 visizplatītākie ķīmiskie elementi, kas veido 99,92% no zemes garozas masas (O, Si, Ca, Al, Fe, Mg, K, Na, Ti, Mn).
- klūpdrāts 10-20 cm virs zemes starp mietiem nostiepta stieple.
- garīgie bruņinieku ordeņi 12.-13. gs. izveidotās militārās mūku bruņinieku apvienības, kas iekarotajās zemes izplatīja kristietību; Baltijas iekarošanā piedalījās Zobenbrāļu, Vācu un Livonijas ordenis.
- Miera Kursa 13. gs. krustnešu dots nosaukums apgabalam, kas aptvēra teritoriju starp Popi, Puzi, Ugāli un Rīgas līci, kā arī Abavas baseinu un Tukuma novadu, ar latīņu nosaukumiem (“Vredecuronia, Vredecuren”) minēta 1253. g. Kurzemes dalīšanas līgumos, domājams, ka nosaukums radies pēc 1230. g., kad 9 Vanemas zemes novadi noslēdza miera līgumu ar Rīgas Domkapitulu, rāti un Zobenbrāļu ordeni.
- Dūsburgas Pētera hronika 13.-14. gadsimta vēstures avots ("Petrus Dusburg Chronica terre Prussia"), sarakstīta latīņu valodā ap 1326. g., tās autors bijis Vācu ordeņa priesteris, aptver laikposmu no 1190. g. līdz 1326. g., ir nozīmīgs senprūšu vēstures avots, kas stāsta par viņu sabiedrisko iekārtu un dzīvesveidu, sniedz ziņas par baltu tautu brīvības cīņām 13. gs. par ordeņa karagājieniem uz Lietuvu un kaujām Livonijā (pie Ādažiem, Rēzeknes, Durbes u. c.); Pētera Dūsburga Prūsijas zemes hronika.
- āķa bise 15. gs. bise ar āķi zem stobra, kuru aizlika aiz mūra, lai bise šaujot nesistu atpakaļ.
- galions 16.-18. gs. spāņu zemēs lietots kuģa tips, ar kādiem parasti mēdza vest aizjūras zemju dārgmetālus uz metropoli.
- fiziokrāti 18. gs. otrās puses franču ekonomisti, kas atzina zemi un zemkopību par vienīgo bagātību avotu, bet zemkopja darbu - par vienīgo ražīgo darbu.
- plūtonisms 18. gs. radusies ģeoloģijas teorija, kas gandrīz visu iežu veidošanos un visus ģeoloģiskos procesus saista ar norisēm dziļi zemes dzīlēs, ar "centrālo uguni".
- kvotes zeme 19. gs. apzīmējums zemnieka vai klaušu zemei, kuru sākot ar 1819. g. pievienoja muižu zemei.
- katastrofisms 19. gs. teorija, pēc kuras zemes ģeoloģiskajā vēsturē uz mierīgas attīstības fona periodiski ir notikušas lielas, bet īslaicīgas kataklizmas ar daļēju vai pilnīgu attiecīgā laika organiskās pasaules iznīcināšanu.
- Orleānvila 1980. g. 10. oktobra zemestrīcē nopostītās Alžīrijas pilsētas Asnamas senāks nosaukums.
- morgs 2/3 desetīnas (~0,74 ha) zemes; morga^2^(2).
- morga 2/3 desetīnas (~0,74 ha) zemes; morgs^2^(2).
- Inčukalna novads 2009. g. bija izveidots Vidzemes rietumu daļā, sastāvēja no Inčukalna pagasta un Vangažu pilsētas, 2021. g. iekļauts Siguldas novadā.
- prekariāts 21. gs. sākumā veidojusies jauna sociālā šķira, kuras vietu mūsdienu darba tirgū raksturo nedrošība un neparedzamība, kas saistīta ar pagaidu, īslaicīgiem darbiem, nepilna laika darbu ar zemu samaksu un vāju sociālo aizsardzību.
- laika joslas 24 joslas, kurās aptuveni pa meridiāniem sadalīta zemeslodes virsma un kuras izmanto joslu laika skaitīšanā; katras laika joslas centrālais meridiāns ir daudzkārtnis 15°_x_n (n – joslas numurs no 0 līdz 23).
- daļders 24-30 ha zemes gabals ar 4-6 saimniecībām; učasts.
- učasta 24-30 ha zemes gabals ar 4-6 saimniecībām.
- zobkarpa 7-11 cm gara zivtiņa, dzīvo Meksikas un Gvatemalas ūdeņos; zaļgana, ar sarkanu svītru sānos, tēviņa astes spurai ir zobenveida pagarinājums, parasti zils, taču iespējami krāsu varianti, mātīte dzemdē dzīvus mazuļus; audzē arī akvārijos.
- Elisa salas 9 zemi atoli 670 km garā virknē Klusajā okeānā (ziemeļrietumu - dienvidaustrumu virzienā), Polinēzijas rietumos, tropu klimats; Tuvalu salas.
- Žīdu strauts Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novada Irlavas pagastā, augštece zemītes pagastā, garums — 11 km
- Vēdzele Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novadā, garums - 35 km, kritums - 70 m, vidustecē un lejtecē izteikti līkumaina; Kukša; Kukšupe; Vēdzeļupe; augštecē zemīte, Zilupīte
- Zemīte Abavas kreisā krasta pietekas Vēdzeles paralēls nosaukums tās augštecē, zemītes pagastā
- Abavas Velnakmens Abavas Velnakmens - aizsargājams dabas un arheoloģiskais piemineklis, sena kuršu kulta vieta, atrodas netālu no Abavas Velnalas, Kandavas pagastā, tā virszemes daļai aptuvena nošķelta elipsoīda forma, augstums - 2,1 m, apkārtmērs - 15 m
- Abavas Velnala Abavas Velnala - aizsargājams ģeoloģiskais objekts, atrodas Abavas senlejas kreisā pamatkrasta nogāzes sāngravā, Kandavas pagastā, izveidojusies smilšakmeņos zem dolomīta slāņa, 6,5 m gara un 2,4 m plata ala ar šauru un zemu ieeju
- krustābele Ābele, kas aug uz kaimiņu zemju robežas
- zemgalieši Ābeļu pagasta apdzīvotās vietas "zemgaļi" iedzīvotāji
- gada aberācija aberācija, kuras cēlonis ir zemes kustība pa orbītu ap Sauli; tā novirza zvaigznes uz kustības acumirklīgā apeksa pusi, kā rezultātā gada laikā zvaigznes apraksta elipses, kuru lielās pusasis visām zvaigznēm ir konstantas un vienādas ar 20,5 loka sekundēm
- herpetofauna abinieku un rāpuļu kopums, kas apdzīvo noteiktu teritoriju vai ir dzīvojuši uz zemes noteiktā vēsturiskajā periodā
- borsītis Ābolu šķirne, sastopama gandrīz katrā Vidzemes dārzā; sīpoliņš
- telūriskās līnijas absorbcijas spektrāllīnijas, kas rodas kosmiskā starojuma avota spektrā, starojumam ejot cauri zemes atmosfērai un starojumam mijiedarbojoties ar N~2~, O~3~ un H~2~O molekulām
- ārējās testēšanas metode abstraktā testēšanas metode, kas paredz izmantot no testējamās sistēmas atdalītu apakšējo testeri, kura sadarbība ar testējamo sistēmu tiek realizēta, izmantojot atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa zemāko slāņu servisu
- Lisa Abula kreisā krasta pieteka Valmieras novadā, augštece Cēsu un Smiltenes novadā, garums - 32 km, kritums - 124 m, sākas Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē
- Illamatekutli Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - ar zemes un kukurūzas kultu saistīta dieviete, dieva Miškoatla pirmā sieva
- Sinteotls Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - jaunas kukurūzas dievs, zemkopju un zeltlietu meistaru aizgādnis
- Ilamatekutli acteku mitoloģijā - ar zemes un kukurūzas kultu saistīta dieviete, Miškoatla pirmā sieva, viena no Siuakoatlas hipostāzēm
- Miktlantekutli Acteku mitoloģijā - deviņu pazemes pasauļu dievs, kura pavadoņi bija sikspārņi, zirnekļi un pūce
- Miktlana Acteku mitoloģijā - mirušo zeme, baismīga valstība, kas nebija tikai soda vieta, jo gan grēciniekiem, gan tikumīgajiem bija jāiet tai cauri, izņemot vardarbīgā nāvē mirušos
- Koatlikue acteku mitoloģijā - zemes un nāves dieviete, saules dieva Uicilopočtli māte
- Tlasolteotla Acteku mitoloģijā - zemes, auglības, seksuālās izlaidības un grēku nožēlas dieviete, grēcinieku aizbildne
- Šipetoteks Acteku zemkopības dievs ("nodīrātais"), kuram, līdzīgi kā kukurūzai miza, tika dzīvam novilkta āda; viņu reprezentēja noskalpētas cilvēka galvas maska
- subcutis Ādas dziļā jeb saišķaudainā kārta, kas atrodas tieši zem ādas epidermas
- maisiņš Ādas kroka zem acīm
- riknoze Ādas krunkainība, kas radusies no zemāk guļošo muskuļu atrofijas
- derma Ādas saistaudu slānis, kas atrodas zem epidermas
- pamatāda Ādas saistaudu slānis, kas atrodas zem epidermas; īstā āda; derma
- īstā āda ādas slānis starp virsādu un zemādu
- zemāda Ādas slānis, kas atrodas zem pamatādas
- omfalīts Ādas un zemādas audu iekaisums nabas apvidū
- dermatocelulīts Ādas un zemādas saistaudu iekaisums
- Čikste Ādģēres kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Bunkas pagastā
- Merema Adigeju (Krasnodaras novads, Krievija) mitoloģijā - zemkopības dieviete un biškopības aizgādne
- Thagaledžs adigu mitoloģijā — auglības un zemkopības dievs, kuru iedomājās kā sirmu arāju ar garu bārdu un zelta zizli rokās
- izbraukšanas rīkojums administratīvais akts, kurā ārzemniekam uzdots atstāt Latvijas Republiku
- Ērgļu novads administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Vidzemē, dibināts 2006. g. Madonas rajona sastāvā, 2009.-2021. g. patstāvīgs novads, ietvēra Ērgļu, Jumurdas un Sausnējas pagastus
- grāfiste Administratīvi teritoriāla vienība (Lielbritānijā, arī Īrijā un citās angļu ietekmes zemēs)
- guba Administratīvi teritoriāla vienība Krievijā viduslaikos Novgorodas un Pleskavas zemēs, vēlāk visā Krievijā, sākotnēji sakrita ar pagasta, bet no 16. gs. apriņķa teritoriju
- pilskunga iecirknis administratīvi teritoriāla vienība Kurzemes hercogistē un Kurzemes guberņā 17.-19. gs.
- Beverīnas novads administratīvi teritoriāla vienība Vidzemē 2009.-2021. g., ar administratīvo centru Mūrmuižā, tajā bija iekļauti tagadējā Valmieras novada Brenguļu, Kauguru un Trikātas pagasts
- Zantes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta Amulas kreisā krasta josla no bijušā Aizupes pagasta un neliela teritorija no bijušā Matkules pagasta, savukārt neliela bijušā Zantes pagasta daļa pievienota tagadējam zemītes pagastam
- Ķekavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts gandrīz viss pirmskara Doles pagasts (izņemot Doles salu un Pulkalnes apkaimi), kā arī gandrīz viss bijušais Katlakalna pagasts, izņemot Daugavas labo krastu un tagadējo Baložu pilsētas teritoriju un Rīgai pievienotās zemes, Ķekavas pagastā iekļauta arī Mežinieku apkaime, kas piederēja Iecavas pagastam un Plakanciems no Olaines pagasta
- piektā Administratīvi teritoriāls apgabals Novgorodas zemē 15.-18. gs. (sākotnēji Novgorodas zeme iedalījusies piecos "galos")
- atgaļošana Ādu apstrādes process: zemādas atdalīšana no tikko nodīrātas, skalotas vai mērcētas jēlādas
- advektīvs Advektīvā salna - salna, kas rodas, plašā teritorijā ieplūstot aukstam kontinentālam, arktiskam gaisam, kura temperatūra zemāka par 0 °C; parasti ilgst vairākas diennaktis pēc kārtas un ir maz atkarīga no vietējiem apstākļiem
- aerofotoainas koordinātu uzlabošana aerofotoainas koordinātu koriģēšana, ņemot vērā refrakciju, distorsiju un zemes liekumu
- identifikācijas bāka aeronavigācijas bāka, kas izstaro kodētu signālu, pēc kura var identificēt noteiktu zemes orientieri
- atmosfēras spiediens aerostatiskais spiediens, ar kuru atmosfēra spiež uz ķermeni tajā un uz zemes virsmu
- loaoze Āfrikas filarioze, ko ierosina nematode "Loa loa"; ir mikrofilāriju diennakts periodiskums asinīs un zemādas pietūkums
- cibethiēna Āfrikas nakts dzīvnieks hiēnu dzimtā, atšķiras no citiem plēsīgiem zīdītājiem ar vājāk attīstītu zobu sistēmu, stipri krēpotu muguru, ļoti kuplu asti, svītrots; rok zemē alas, tāpēc saukts arī par zemes vilku
- trešā pasaule Āfrikas, Āzijas un Latīņamerikas valstis, kuras 20. gs. 50. gados vēlējās palikt ārpus abiem lielvaru blokiem; vēlāk tā parasti tiek sauktas jaunattīstības zemes
- Dņepras-Daugavas kultūra agrā dzelzs laikmeta baltu kultūra (7. gs. p. m. ē. - 4. gs. m. ē.) Dņepras un Okas augšteces, Daugavas vidusteces apvidū; apmetnes nocietinātas ar vaļņiem, grāvjiem; lopkopība, zemkopība; raksturīga kaula apstrāde, podniecība (keramika ar gludu virsmu)
- Hallštates kultūra agrā dzelzs laikmeta kultūra (9.- 5. gs. p. m. ē.) Viduseiropā un Dienvideiropā; apbedījumi - skeletkapi un ugunskapi, dzelzs rīki un ieroči, bronzas rotas; zemkopība, lopkopība, metālapstrāde; domājams, ka ķeltu un illīriešu ciltis
- beneficijs Agrajos viduslaikos Rietumeiropā zeme (vai cits ienākuma avots), ko feodālis senjors piešķīra vasalim mūža lietošanā par militāru vai administratīvu dienestu
- mehmendars agrāk ierēdnis Konstantīnopoles pilsgalmā, tam bija jāsaņem un jāapkopj ārzemju sūtņi un ievērojami ceļinieki
- konversija agrāk izlaisto valsts aizņēmumu noteikumu grozīšana (piemēram, pazeminot aizņēmuma procentu, mainot dzēšanas termiņu)
- rančerosi Agrāko Spānijas koloniju zemkopji Amerikā, krietni jātnieki un mednieki
- Stolipina agrārā reforma agrārā reforma Krievijā 1906.-1917. g., kuras sākumā tika noteikta kārtība, kādā zemnieki varēja izstāties no lauku kopienas; zemniekiem bija tiesības pieprasīt, lai viņiem iedala zemi un nostiprina to personiskajā īpašumā; tā veicināja gan viensētu veidošanos, gan migrāciju, jo daļa zemnieku savu īpašumu pārdeva un pārcēlās uz Sibīriju u. c. Krievijas malienēm
- Skultes upe Aģe, upe Vidzemē
- Mazupīte Aģes labā pieteka Vidzemes piekrastē, Limbažu novada Skultes un Liepupes pagastā, garums - 15 km, kritums - 21 m, sākas Metsepoles līdzenumā pie Stienes; Aģes strauts
- apakšaile Aile, kas atrodas zemāk, lejpus (kā); apakšējā aile
- province ainavapvalka rajonēšanas vienība fizioģeogrāfiskās zemes robežās, ko nodala pēc morfostruktūras pazīmēm un klimata
- āraine Ainavisko vienību tips, kurā dominē agroainavas - lauksaimniecībā izmantojamās zemes
- mežāre Ainavisko vienību tips, kurā ir lauksaimniecībā izmantojamo zemju mija ar meža masīviem un puduriem
- viļņaine Ainavisko vienību tips, kurā vaļņi un pauguri ar lēzenām nogāzēm un nelielu relatīvo augstumu (mazāk par 25 m) miojas ar reljefa pazeminājumiem
- nolaida Ainavisko vienību tips, raksturīgs lēzeni slīpam zemes virsas apvidum, kas pazeminās vienā virzienā; reljefs parasti ir līdzens vai lēzeni un vidēji viļņots
- Aijoina Ainu (Japāna, Hokaido sala) mitoloģijā - dievs, kurš kopā ar savu māsu Turešmatu radījuši mūsdienu Hokaido salu Japānā, no zemes un vītola rīkstes viņš radīja pirmo cilvēku un mācīja ainiem lietot uguni, izgatavot loku un bultas, zvejas rīkus, iemācīja podniecību un aizliedza kanibālismu
- paairēt Airējot pavirzīt (piemēram, laivu) zem (kā), arī (kam) apakšā
- paairēt Airējot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā
- kopepodi Airkāji, zemāko vēžu kārta, visprimitīvākie starp tiem, kam pie olveida galvas un krūšu daļas pievienojas tievāks slaids abdomens, ar 4-5 divās daļās šķeltām airējamām (krūšu) kājām, kurām kā kustības orgāns piebiedrojas arī lielākās pirmās antenas, gk. bez sirds un asinsvadiem
- Arona Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 44 km, kritums - 118 m, iztek no Skujiešu ezera Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē
- aizrobežas aiz kādas zemes vai valsts robežām, kādā citā zemē vai valstī pastāvošs, esošs; ārzemju
- aizrobežu aiz kādas zemes vai valsts robežām, kādā citā zemē vai valstī pastāvošs, esošs; ārzemju
- maukt aiz lakstiem raut ārā no zemes (piemēram, kartupeļus, burkānus)
- sūtnis aiz vēstnieka nākamais (zemākais) diplomātiskais rangs ārlietu resorā; persona, kam ir šāds rangs
- Laidziņa purvs aizaudzis ezers Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Vecpiebalgas pagastā, 193,6 m vjl., ezera platība bija 11 ha, tika uzskatīts par Gaujas sākumu, tagad pāraudzis, tajā ir pļavas un zemais (zāļu) purvs; Laidza ezers; Laidzes ezers; Laidzis; Laidziņš; Laidža ezers
- apmukt Aizbēgt zem kaut kā
- aizmest Aizbērt, aizpildīt (ar zemi, akmeņiem u. tml.)
- baterijas aizdedze aizdedze, kurā zemsprieguma enerģijas avots ir akumulatoru baterija vai, motoram darbojoties, ģenerators
- hipotekārais aizdevums aizdevums, kas nodrošināts ar zemesgrāmatā ierakstītu nekustamā īpašuma ieķīlājumu (hipotēku) atbilstoši Civillikuma noteikumiem; hipotekārais kredīts
- aizgraut Aizgāzt, nogāžot zemē aizsprostot ceļu
- eksotisms Aizgūts vārds vai izteiciens, ar ko nosauc nacionālās reālijas - citām, parasti tālām, nepazīstamām zemēm, kultūrai un paradumiem raksturīgus objektus un parādības
- aizbružāt aiziet, velkot kājas pa zemi
- AZT Aizjūras zemes un teritorijas
- ampulla Aizkausētas stikla caurules, kas satur sterilas zāles iešļākšanai zem ādas vai vēnā; ampula
- hipotīmisms Aizkrūts dziedzera pazemināta funkcija
- ekvatoriālās joslas mežu zona aizņem galvenokārt zemienes abpus ekvatoram; dabas procesos nav sezonalitātes; mitrie tropiskie meži; jūras krastos mangrovju meži; bagātīga fauna
- Baldones–Vecumnieku paugurlīdzenums aizņem Viduslatvijas zemienes pamatiežu pacēlumu starp Daugavu un Mēmeli, Baldones un Vecumnieku pagastā, reljefā izdalās ledāja kustības virzienā lokveidīgi izliektu, šauru pacēlumu joslas, kas savienotas ar iegareniem vaļņiem
- apsēt Aizņemt (kādu zemes platību) ar sējumiem
- repatriācija aizņēmumu kapitāla atgriešanās no ārzemēm, kur tas atradies bankās un kapitālieguldījumos
- Aispurn Aizpures muiža, kas atradās tagadējā Dienvidkurzemes novada Kalvenes pagasta teritorijā
- Aizputes karš Aizputes apriņķa kalpu un zemnieku bruņota sadursme ar valdības karaspēku 1905. gada revolūcijas laikā
- elektrostatiskā ekranēšana aizsardzība pret zemas frekvences elektrisko lauku iespaidu
- magnētiskā ekranēšana aizsardzība pret zemas frekvences magnētisko lauku iespaidu
- Rāznas nacionālais parks aizsargājama dabas teritorija Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Maltas pazeminājumā un Rāznavas paugurainē, Ludzas novada Rundēnu pagastā, Krāslavas novada Andrupenes, Andzeļu un Ezernieku pagastā un Rēzeknes novada Čornajas, Kaunatas, Lūznavas un Mākoņkalna pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2003. g., platība — 59615 ha, izveidots, lai aizsargātu Rāznas ezera un tam piegulošās teritorijas dabas daudzveidību, kā arī raksturīgo Latgales kultūrainavisko vidi
- Grīņu dabas rezervāts aizsargājama dabas teritorija Piejūras zemienē, Sakas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1936. g. (sākotnējā platība - 700 ha), izveidots, lai saglabātu nepārveidotas vēsturiski izveidojušās dabas ekosistēmas (grīni) un pētītu tajās notiekošos procesus, kā arī nodrošinātu izzūdošo un reto augu, ķērpju, sēņu un dzīvnieku aizsardzību, visā rezervāta teritorijā (tagadējā platība - 1454,9 ha) noteikta regulējamā režīma zona
- Slīteres Nacionālais parks aizsargājama dabas teritorija Piejūras zemienes Irves līdzenumā un Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Dundagas novadā, platība - 26490 ha (t. sk. 10130 ha jūras akvatorijas), valsts aizsardzībā kopš 1921. g. (sākotnēji 1100 ha); konstatētas 860 paparžaugu un sēklaugu sugas, 128 sūnu, 195 ķērpju un 733 sēņu sugas
- Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts aizsargājama dabas teritorija Ziemeļvidzemē, no Rīgas līča piekrastes (no Liepupes līdz Ainažiem) līdz Valkas novada ziemeļu daļai, platība - 457600 ha, izveidots, lai nodrošinātu ainavu, ekosistēmu, sugu un dabas ģenētiskās daudzveidības saglabāšanu un sekmētu degradētu ekosistēmu atjaunošanu
- Nīcgaļu meži aizsargājamo ainavu apvidus Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Nīcgales pagastā, valsta aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 915 ha, izveidots, lai aizsargātu un saglabātu vairākas tauriņu sugas, konstatētas 5 aizsargājamās sugas: ošu pļavraibenis, skabiozu pļavraibenis, gāršas samtenis, meža sīksamtenis un zirgskābeņu zilenītis
- Vestiena aizsargājamo ainavu apvidus Madonas novada Aronas, Bērzaunes, Vestienas un Jumurdas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 27100 ha, izveidots, lai aizsargātu Vidzemes augstienei raksturīgo dabas kompleksu daudzveidību, izteiksmīgās pauguraiņu un ezeraiņu ainavas
- Vecpiebalga Aizsargājamo ainavu apvidus Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Inešu, Taurenes un Vecpiebalgas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 8945 ha, dominantes ir reljefa formas un ezeri, augstākais ir Incēnu kalns (265,4 m vjl.), 4 lielie ezeri - Alauksts, inesis, Nedzis un Tauns - veido 15% apvidus platības
- Veclaicene Aizsargājamo ainavu apvidus, atrodas Smiltenes novada Apes pagastā un Alūksnes novada Jaunlaicenes, Mārkalnes, Veclaicenes un Ziemeru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 20892 ha, aizņem gandrīz visu Alūksnes augstienes Veclaicenes pauguraini, Vaidavas pazeminājuma ziemeļu malu un Ziemeļvidzemes (Tālavas) augstienes Trapenes līdzenuma ziemeļaustrumu daļu, izveidots, lai saglabātu un aizsargātu Ziemeļvidzemes ainavas, kurās pārstāvēti visi galvenie salveida augstieņu glaciālo reljefa tipi un dažādi nogulumi, liela absolūto augstumu amplitūda - no 81 m vjl. (Vaidavas ielejā) līdz 271,5 m vjl. (Dēliņkalns)
- Kapsēdes Rudais akmens aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1957. g.) Medzes pagastā, 300 m uz austrumiem no asfaltbetona rūpnīcas, meliorācijas grāvja malā, apkārtmērs - 11,5 m, garums - 3,7 m, platums - 2,5 m, augstums - 1,6 m, virszemes tilpums - 7 kubikmetri, stipri sadēdējis, rūsgans lēzenas un noapaļotas piramīdas formas rapakivi granīts
- Apes dolomīta atsegums aizsargājams ģeoloģiskais objekts Apes pilsētas dienvidu nomalē, platība - 0,5 ha, atsedzas tikai šajā apvidū sastopamais rupjkristāliskais augšdevona Pļaviņu svītas dolomīts, uz kura virsmas zem segkārtas vērojamas ledāja ierautas skrambas un slīpējums
- Dzērves Bērziņu avotu grupa aizsargājams ģeoloģiskais objekts, atrodas Dienvidkurzemes novada Cīravas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 27 ha, vairāki liela debita avoti mutuļo augšup pa pašu izgulsnēto, gabalaino avotkaļķu veidojumu spraugām un veido avotkaļķu atradni
- cista Aizsargčaula, kas palielina zemāko organismu izturību nelabvēlīgos apstākļos
- palisāde Aizsargsiena, aizsargžogs, kas veidots no augšgalā, retāk abos galos, nosmailinātiem un vertikāli zemē ieraktiem baļķiem
- ekrāntrose Aizsargtrose - zemēts vai no zemes ar dzirksteļspraugu izolēts kailvads, kas novilkts virs gaisvadu līnijas fāzes vadiem, lai aizsargātu tos no tiešiem zibens spērieniem
- trāpīt vārīgā vietā aizskart, aizvainot, arī pazemot kādu
- apvainot Aizskart, pazemot (kāda jūtas)
- barāža Aizsprostojums gaisā ienaidnieka lidmašīnu lidojuma traucēšanai, izveido no aerostatiem, kurus palaiž gaisā un ar tērauda trosēm saista pie zemes
- barrikades Aizsprostojums no kokiem, zemes, mēbelēm, ratiem un citiem priekšmetiem, kas spēj aizkavēt ienaidnieka kustēšanos un aizsargāt pret tā šāvieniem
- pārsedze Aizsprostveida norobežojums ūdens plūsmas novēršanai vietās, kur tiek veikti būvdarbi ūdenstilpēs un uz sauszemes
- ierakums Aizstāvēšanās būve (zemē) uguns pozīciju ierīkošanai, cilvēku un ieroču aizsargāšanai no pretinieka uguns un novērošanas
- Aistern Aizteres muiža, kas atradās tagadējā Dienvidkurzemes novada Tadaiķu pagasta teritorijā
- aizskart Aizvainot, arī pazemot
- Aiswicken Aizvīķu pagasta, kas līdz 1949. g. pastāvēja tagadējā Dienvidkurzemes novada Gramzdas un Vaiņodes pagasta teritorijā, bijušais nosaukums vāciski
- Aswicken Aizvīķu pagasta, kas līdz 1949. g. pastāvēja tagadējā Dienvidkurzemes novada Gramzdas un Vaiņodes pagasta teritorijā, nosaukums vāciski
- Ajutaja Ajuthaja - pilsēta Taizemē
- Ajutija Ajuthaja - pilsēta Taizemē
- Gymnasium academium Akadēmiskā ģimnāzija, bijušās Pētera akadēmijas nosaukums pēc Kurzemes pievienošanas Krievijai 1795. g. līdz 1806. g.
- Mametu Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - pazemes valstības dieviete, viena no dieva Nergala sievām, pazemes valstības tiesnese, kura kopā ar anunnakiem piespriež cilvēkiem nāvi
- Išuma Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - saules dieva Šamaša brālis, pazemes valstības dieva, kā arī mēra un kara dieva padomdevējs un vēstnesis
- Beletceri Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā – nomadu cilšu dieva Amurru sieva, pazemes valstības rakstvede
- Kingu akadiešu mitoloģijā - saldūdens okeāna Apsu un sāļūdens okeāna Tiamatas dēls pasaules radīšanas mītos, no kura asinīm sajauktām ar zemi tika radīti pirmie cilvēki
- akcijas krīt akciju vērtība pazeminās
- Ķēniņkalna laukakmens akmens Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, aizsargājams ģeoloģisks objekts (kopš 1987. g.), forma atgādina gludekli, garums - 5 m, platums - 3,6 m, augstums virs zemes - 1,9 m, apkārtmērs - 16,3 m, virszemes tilpums - \~18 kubikmetru
- Lielais akmens akmens Gaujas senlejas labajā krastā, Krimuldas pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1974. g.), no tā apakšas izplūst spēcīgs avots, augstums avota pusē — 2,5 m, kalna pusē — 1,1 m, garums — 5,3 m, platums — 3,7 m, virszemes tilpums — 25 kubikmetri; Runtiņa avotakmens; Runtiņupītes akmens
- Kūliņu akmens akmens Jēkabpils novada Salas pagastā, garums — 5 m, platums — 4,5 m, augstums — 1,3 m, virszemes tilpums — \~15 kubikmetri, plakana, tīrīta virsa, dziļi iegrimis zemē
- Teterakmens Akmens Madonas novada Ļaudonas pagastā pie Mētrienas pagasta robežas, paugura nogāzē, tā kore atgādina lauku pirtiņu, augstums kalna pusē - 2,2 m, lejpusē - 4 m, garums - 5,6 m, lielākais platums - 5,0 m, apkārtmērs - 18 m, virszemes tilpums - 33 kubikmetri
- Svētmeitas akmens akmens Mērsraga pagastā, mežā, dabas un vēstures piemineklis, garums — 6,7 m, platums — 4,2 m, augstums — 2,3 m, apkārtmērs — 17,3 m, virszemes tilpums — 28 kubikmetri
- Nīkrāces akmens akmens Nīkrāces pagastā Sudmalnieku strauta (Imalas augšteces) ielejā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1957. g.), garums — 7,5 m, platums — 5,0 m, augstums — līdz 1,7 m, apkārtmērs — 21 m, virszemes tilpums — \~20 kubikmetri
- horos Akmens plāksne Atēnās, ko uzstādīja ieķīlāto zemes gabalu un vispār īpašuma priekšā par zīmi, ka attiecīgā manta ieķīlāta
- hori Akmens plāksnes Atēnās, ko uzstādīja ieķīlāto zemes gabalu un vispār īpašuma priekšā par zīmi, ka attiecīgā manta ieķīlāta
- pagālis Akmens vai koka bloks, kuru novieto zem sviras, paceļot smagu priekšmetu
- rava Akmens zem ūdens, akmeņains sēklis jūrā
- ravs Akmens zem ūdens, akmeņains sēklis jūrā
- Akmeņrags Akmensrags - zemesrags Baltijas jūras piekrastē Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā
- valsts nozīmes dižakmeņi akmeņi, kuru virszemes tilpums pārsniedz 10 kubikmetrus
- liellape Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Darmera"), dekoratīvi augi, kas veido rozā ziedus uz kailiem kātiem, kuri izaug tieši no zemes, vēlāk parādās lielas, apaļas lapas, kas rudenī iegūst lielisku sarkanu nokrāsu
- tolmeja Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Tolmiea"), blīvi, ātraudzīgi un mazprasīgi zemsedzes augi ar neuzkrītošiem ziediem
- krāsnaita Akmeņu kaudze, kas pa daļai ar zemēm apaugusi; senu ēku pamati
- krāsnaite Akmeņu kaudze, kas pa daļai ar zemēm apaugusi; senu ēku pamati
- krāsnata Akmeņu kaudze, kas pa daļai ar zemēm apaugusi; senu ēku pamati
- krāsnate Akmeņu kaudze, kas pa daļai ar zemēm apaugusi; senu ēku pamati
- krāsnats Akmeņu kaudze, kas pa daļai ar zemēm apaugusi; senu ēku pamati
- histerolitiāze Akmeņu veidošanās dzemdē; slimība, kas ar to saistīta
- hromoholoskopija Aknu funkcionālā diagnostika, pārbaudot zem ādas vai vēnā ievadītas krāsvielas izdali ar žulti
- Kaplāna turbīna aksiāla reaktīvā hidroturbīna, kas aprīkota ar regulējamām lāpstiņām, un paredzēta zemam kritumam un lielam ūdens patēriņam
- megestrols Aktīva viela, kuras acetātu izmanto prostatas un dzemdes vēža ārstēšanā
- pagulvirsa Aktīvā virsma; zemes (augsnes, augāja, sniega, ledus, ūdens) virsma, kas mijiedarbībā ar atmosfēru piedalās siltuma un mitruma apmaiņā
- pagulvirsma Aktīvā virsma; zemes (augsnes, augāja, sniega, ledus, ūdens) virsma, kas mijiedarbībā ar atmosfēru piedalās siltuma un mitruma apmaiņā
- sējeņu sakņu sistēmas veidošana aktīvo sakņu augšanas veicināšana, lai panāktu optimālu auga virszemes daļas un sakņu masas attiecību, kas ir stādmateriāla labas ieaugšanas priekšnosacījums; parastai priedei, ozolam, dižskābardim, kļavai, zirgkastaņai jau pirmajā gadā izaug gara mietsakne, tādēļ nepieciešams to saīsināt, tā panākot intensīvu sakņu sistēmas kuplošanu
- mezoterapija Aktīvu dabisku preparātu un vitamīnu ievadīšana zem ādas problemātiskajās zonās
- sabvūfers Akustisks agregāts zemo frekvenču joslas atskaņošanai; parasti to izmanto vairākkanālu akustiskajā aparatūrā
Atrasts piemēros (32):
- ārzemes - Es nekad neesmu bijusi ārzemēs,- svētā bijībā izdveš Viktorija.
- guļa - Jaundzimušā trauma bieži netiek novērota, bet ir pilnīgi iespējama, īpaši netipiskas augļa guļas gadījumā, kad bērns cieši piespiests dzemdes priekšējai sienai vai ir grūti satverams.
- tēvzeme - Jutu līdzi cilvēkam, kurš, mūža otrā pusē atgriezies tēvzemē, jutās pievilts.
- temperatūra - Ziņoja temperatūras pazemināšanos.
- zeme – Ja jūs tur, tālās zemēs, iedzīvosities bagātībās, mēs par sevi atgādināsim!
- zeme – Jaunākais taču grib zemi un nevis kaut kādu uzņēmumu.
- dzemdēšana – Kāri, bet tev tik un tā būtu jāatstāj dzemdēšana jaunākiem cilvēkiem.
- zeme – Priekšā zeme.
- identitāte – Saglabāt latvisko identitāti – jo tālāk latvietis no ūdens, zemes, uguns un gaisa, jo tālāk pats no sevis un no savas tautības apziņas.
- raža – Šogad ir laba dzērveņu raža, – zemais vīrs sacīja.
- šogad – Šogad ir laba dzērveņu raža, – zemais vīrs sacīja.
- pūst – Te zem radiatora atrodas celtnieku brāķis, kuru viens draugs asprātīgi pārmeistaroja, lai vējš no ielas nepūš dzīvoklī putekļus.
- nopirkt – zemesgabals būtu jānopērk.
- rullēt — Biedri mērniek, lūdzu saudzīgāk ar zemes plānu, — Silareksnis sacīja, — nevar locīt, to drīkst tikai rullēt.
- zeme — Justiņa šīs zemes mokas ir beigušās.
- ārzemes — Mana mamma ir ārzemēs, bet tētis ir debesīs.
- zeme — Nosviedīs atkal zemē un saplēsīs!
- zeme — To mēs vis zemē neraksim, — pēkšņi teica Ausma.
- zemgrīdas — Un tomēr, — atkal Dovīda balss siltā vilnī plūda no zemgrīdas, — visa Sniegavija nebija atdevusies Konrāda nobūrumam bez ierunām, visi nebija noticējuši, ka tas, ko viņš dara, viņiem varētu nākt par labu.
- darīt — Vai tuvākais ir arī tas, kas man sāpes darījis un mani kā cilvēku pazemojis?
- zeme — Vita bieži mani apciemo, viņai Kurmene ir bērnības zeme.
- guļa — zemes dzīvnieciņi likušies ziemas guļā.
- sēta — zemnieku sētas, baznīca, ciemats, katlu māja, ceļi, muzejs, visa Dunava, — saka Ķiploks, — visu 29 kilometru garumā būtu sakopta arī bez konkursiem un prēmijām.
- iespaidīgs ” Protams, “Zaļā zeme” ir iespaidīgs romāns ar desmitiem spilgti iezīmētu personu.
- pankūka "Jūtos priecīgs, ka bērniem garšo pankūkas, kas ceptas no Latvijas zemnieku audzēto graudu miltiem, kuriem dots nosaukums "Iecienītie pankūku milti"," sacīja Svilpe.
- sasniedzamība "Oficiālā propaganda sludina, ka Bolīvija no jauna izgudro filozofu akmeni un ka paradīze zemes virsū ir rokas sasniedzamības attālumā,"norāda laikraksta" La Prensa" komentētājs Harolds Olmoss.
- saeima "zemnieku saeima" ir dibināta 1999. gadā.
- piekrist (9) Speciālo ekonomisko zonu teritorijā esošo zemi, kura pieder vai piekrīt valstij vai pašvaldībai un uz kuras atrodas privatizējamie un privatizētie valsts un pašvaldības īpašuma objekti, privatizē vai atsavina attiecīgi valsts vai pašvaldība, saskaņojot privatizāciju vai atsavināšanu ar speciālās ekonomiskās zonas valdi.
- A1 1.Atļaut Satiksmes ministrijai pirkt zemes vienības (pielikums) Rīgas rajona Ādažu pagastā, kas nepieciešamas valsts autoceļa A1 Rīga-Ainaži posma Ādaži-Gauja rekonstrukcijas projekta īstenošanai.
- apmācīt 15. gs. garīdzniekiem vajadzēja apmācīt vecmātes, kā pareizi kristīt jaundzimušo: Anglijā lietoja latīņu formulu, savukārt vācu zemēs 15. gs. beigās minēti tulkojumi tautas valodā.
- aizsargāt 2. Vidzemes divīzija aizsargāja Daugavas labo krastu novembra kaujās.
- braukšana 2.3. redzamības pusloks – pusloks, ko veido 12 m rādiuss ap punktu, kas atrodas ceļa horizontālajā plaknē zem atskaites punkta tā, ka traktora braukšanas virzienā pusloks atrodas traktora priekšā un pusloka diametrs ir taisnā leņķī pret traktora garenvirziena asi (pielikuma 2.attēls);
zem citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV
Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!
Aicinām Tēzaura lietotājus iesaistīties Tēzaura papildināšanā – iesakiet vārdu, ko latviešu valodā lieto, bet kas līdz šim nav iekļauts Tēzaurā! Norādiet vārdu, tā nozīmes skaidrojumu un lietojuma piemēru.
Varat ieteikt arī jaunas nozīmes vārdiem, kuri Tēzaurā jau ir, un teicienus.
Tēzaura komanda izskatīs ieteikumu, pārbaudīs tā atbilstību Tēzaura vadlīnijām, precizēs informāciju, un jaunais šķirklis būs apskatāms jau kādā no nākamajiem vārdnīcas laidieniem.
Saziņa jautājumiem un ierosinājumiem: iesaki@tezaurs.lv