Paplašinātā meklēšana
Meklējam utes.
Atrasts vārdos (29):
- utes:1
- čutes:1
- ķutes:1
- putes:1
- sautes:1
- šautes:1
- šķutes:1
- trutes:1
- dilutes:1
- embutes:1
- krautes:1
- matutes:1
- strutes:1
- divmutes:1
- vārputes:1
- apaļmutes:1
- firmicutes:1
- mollicutes:1
- mutesbļoda:1
- mutesvārdi:1
- mutesbajārs:1
- muteslakats:1
- nyctereutes:1
- tenericutes:1
- gracilicutes:1
- graculicutes:1
- mendosicutes:1
- mutesdvielis:1
- Aizputes-Pilspagasts:1
Atrasts etimoloģijās (1):
Atrasts vārdu savienojumos (65):
- (iz)raut (otram) kumosu no mutes (laukā)
- Acersus lutescens
- Aizputes apriņķis
- Aizputes dzirnavu ezers
- Aizputes karš
- Aizputes kūdras fabrika
- Aizputes novads
- Aizputes Padure
- Aizputes pagasta teritorija
- Aizputes pagasts
- Aizputes pilskalns
- Aizputes pilspagasts
- Aizputes smilts un grants laukums
- Aizputes viduslaiku pils
- Aizputes-Klosteres pagasts
- Argyranthenum frutescens
- atdot pēdējo (maizes) kumosu, arī atraut sev pēdējo kumosu (no mutes)
- atdot pēdējo maizes kumosu, arī atraut sev (pēdējo) kumosu (no mutes)
- atraut sev (pēdējo) kumosu (no mutes)
- atraut sev (pēdējo) kumosu no mutes
- Cantharellus lutescens
- Chrysanthemum frutescens
- Clubiona lutescens
- dot mutes
- Homalothecium lutescens
- ir uz mutes kritis
- izņemt no mutes
- izņemt vārdus no mutes
- izzagt zobu no mutes
- kā uz mutes (arī muti) sists (arī pasists)
- kā uz mutes kritis
- kā uz mutes sists
- Lepiota acutesquamosa
- lielmutes zutis
- mutes autiņš
- mutes bajārs
- mutes brūķēšana
- mutes dobums
- mutes drāna
- mutes harmonikas
- mutes plēšīnas
- mutes spēlītes
- mutes un nagu sērga
- nav uz mutes kritis
- no mutes mutē
- no rokas mutē, no mutes vēderā
- no tavas mutes dieva ausī
- no Tavas mutes dieva ausī
- nokrist uz mutes
- Nyctereutes procyonides
- pašapputes augi
- pašapputes līnijas
- Perilla frutescens
- pielikt pie mutes
- pušmutes runāt
- raut (otram) kumosu no mutes (laukā)
- raut kumosu no mutes laukā
- Rietumkursas (Aizputes-Durbes) āru nolaida
- Rutes šķībvācelīte
- Rutes smaillape
- sadoties mutes
- svešapputes augi
- taisnmutes vārpstiņgliemezis
- Taphrina lutescens
- vienā mutes iepletumā
Atrasts skaidrojumos (200):
- aizveramas nāsis abinieku deguna dobuma ārējā atvere, kas dod iespēju regulēt spiedienu mutes dobumā elpošanas procesā
- vilkēde Ādas ekzēma, kam raksturīgi kniepadatas galviņas vai zirņa lieluma izsitumi un rētas (parasti slimniekam uz sejas, retāk deguna, mutes un rīkles gļotādā)
- lūpa Ādas un muskuļu kustīgs veidojums, kas no ārpuses norobežo mutes dobumu
- apriņķis Administratīvi teritoriāla vienība Latvijā no 16. gs. līdz 1949. g.; 1920.-1940. g. Latvijā bija 19 apriņķu: Rīgas, Cēsu, Valmieras, Valkas, Madonas, Liepājas, Aizputes, Kuldīgas, Ventspils, Talsu, Tukuma, Jelgavas, Bauskas, Jēkabpils, Ilūkstes, Daugavpils, Ludzas, Rēzeknes, Abrenes
- Vecpils pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa no pirmskara Vecpils pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Aizputes pagastā
- Aizputes karš Aizputes apriņķa kalpu un zemnieku bruņota sadursme ar valdības karaspēku 1905. gada revolūcijas laikā
- Rothof Aizputes apriņķa Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Kļaviņi" bijušais nosaukums
- Kloster Hasenpoth Aizputes klostera muiža, kas atradās blakus Aizputes pilsētai Tebras krastā
- Schloss Hasenpoth Aizputes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Aizputes pagastā
- gravaskalnieki Aizputes novada Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Gravaskalni" iedzīvotāji
- ievadnieki Aizputes novada Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Ievade" iedzīvotāji
- kūdrenieki Aizputes novada Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Kūdra" iedzīvotāji
- padurnieki Aizputes novada Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Padure" iedzīvotāji
- pundiķnieki Aizputes novada Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Pundiki" iedzīvotāji
- remesnieki Aizputes novada Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Remesi" iedzīvotāji
- gaiļenieki Aizputes novada Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Gaiļi" iedzīvotāji
- jorģenieki Aizputes novada Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Jorģu muiža" iedzīvotāji
- jurģenieki Aizputes novada Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Jurģi" iedzīvotāji
- remesnieki Aizputes novada Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Remesi" iedzīvotāji
- rūļenieki Aizputes novada Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Rūļu muiža" iedzīvotāji
- videnieki Aizputes novada Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Vidusmuiža" iedzīvotāji
- Zierausche Aizputes novada Cīravas pagasta bijušais nosaukums vāciski
- kalvenieki Aizputes novada Kalvenes pagasta apdzīvotās vietas "Kalvene" iedzīvotāji
- mazdrodzenieki Aizputes novada Kalvenes pagasta apdzīvotās vietas "Mazdrogas" iedzīvotāji
- padurnieki Aizputes novada Kalvenes pagasta apdzīvotās vietas "Tāšu Padure" iedzīvotāji
- plocenieki Aizputes novada Kazdangas pagasta apdzīvotās vietas "Ploce" iedzīvotāji
- pūņenieki Aizputes novada Kazdangas pagasta apdzīvotās vietas "Pūņi" iedzīvotāji
- vecpilnieki Aizputes novada Kazdangas pagasta apdzīvotās vietas "Vecpils" iedzīvotāji
- anužnieki Aizputes novada Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Anuži" iedzīvotāji
- apriķnieki Aizputes novada Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Apriķi" iedzīvotāji
- kurelnieki Aizputes novada Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Kurele" iedzīvotāji
- lanksēžnieki Aizputes novada Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Lanksēži" iedzīvotāji
- laženieki Aizputes novada Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Laža" iedzīvotāji
- liepenieki Aizputes novada Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Liepas" iedzīvotāji
- līksteņnieki Aizputes novada Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Līksteņi" iedzīvotāji
- padurnieki Aizputes novada Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Padure" iedzīvotāji
- raķenieki Aizputes novada Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Raķi" iedzīvotāji
- štakeldandznieki Aizputes novada Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Štakeldanga" iedzīvotāji
- Laschen und Paddern-Hasenpoht Aizputes novada Lažas pagasta bijušais nosaukums
- Laženskaja i Gazenpot-Paddernskaja Aizputes novada Lažas pagasta bijušais nosaukums krieviski
- Marijas Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Dzērve" bijušais nosaukums
- Lavīži Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Ķibji" bijušais nosaukums
- lavīžnieki Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Lavīži" iedzīvotāji
- rokasbirzenieki Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Rokasbirze" iedzīvotāji
- rokasbirznieki Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Rokasbirze" iedzīvotāji
- Aizputes-Pilspagasts Aizputes pagasta bijušais nosaukums līdz 1925. gadam
- aizputnieki Aizputes pilsētas iedzīvotāji
- Šloss-Gazenpotskaja Aizputes pilspagasta vāciskā nosaukuma "Schloss-Hasenpoth" krieviskojums
- Schloss-Hasenpoth Aizputes pilspagasta vāciskais nosaukums
- Aizputes pilspagasts Aizputes-Pilspagasts - Aizputes pagasta bijušais nosaukums līdz 1925. gadam
- smaganu amēba amēbu suga ("Entamoeba gingivalis"), kas konstatēta cilvēku mutes dobumā un uz smaganām
- gastranastomoze Anastamozes izveidošana starp kuņģa mutes un vārtnieka daļu, ja kuņģis sašaurināts smilšu pulksteņa veidā
- divpadsmitpirkstu zarnas ankilostoma ankilostoma, kurai ir mutes kapsula ar diviem pāriem zobu; sastopama galvenokārt tropiskās un subtropiskās zemēs
- Annenhof Annas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Cīravas pagasta teritorijā
- stomions Antropometrisks punkts -centrālais mutes spraugas punkts, ja lūpas aizvērtas
- spraices apakšā paliktas stutes
- zods Apakšžokļa izvirzījums zem mutes (dzīvniekam)
- Cīrava apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Aizputes novadā, 1950.-2009. Liepājas rajonā) 49 km no Liepājas un 13 km no Aizputes, izveidojusies bijušās muižas "Zierau" teritorijā, pagasta centrs
- Kazdanga apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.–2021. g. Aizputes novadā, 1990.–2009. g. – Liepājas rajonā) 60 km no Liepājas un 9 km no Aizputes, izveidojusies bijušās muižas "Katzdangen" teritorijā, pagasta centrs
- Alsunga apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā, (2009.-2021 g. novada centrs, 1957.-2009. g. Kuldīgas rajonā, 1950.-1956. g. rajona centrs, 1819.-1949. g. Aizputes apriņķī) 30 km no Kuldīgas, 1950. g. piešķirtas ciemata tiesības, vēstures dokumentos 1341. g. minēta pils ar nosaukumu "Alschwangen"
- Ievade apdzīvota vieta (mazciems) Aizputes pagastā
- Ķibji apdzīvota vieta (mazciems) Aizputes pagastā
- Kriepaste apdzīvota vieta (mazciems) Aizputes pagastā
- Meti apdzīvota vieta (mazciems) Aizputes pagastā
- Dubeņmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Aizputes pagastā
- Dzērve apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Aizputes pagastā
- Kūdra apdzīvota vieta (vidējciems) Aizputes pagastā
- Kalvene apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Aizputes novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 49 km no Liepājas, izveidojusies bijušās Tāšu-Padures muižas ("Tels-Paddern") teritorijā, pagasta centrs
- Apriķi apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Lažas pagastā 14 km no Aizputes
- Rokasbirze apdzīvota vieta Aizputes pagastā, aptuveni 3 km no Aizputes pilsētas, Aizputes pagasta administratīvais centrs
- rinovīrusi apmēram 100 dažādu ribonukleīnskābes vīrusu, kas cilvēkam un dzīvniekiem ierosina elpošanas ceļu iekaisumus, iesnas, dzīvniekiem arī mutes un nagu sērgu
- Apprikken Apriķu muiža, kas atradās tagadējā Aizputes novada Lažas pagasta teritorijā
- refleksogēnā zona apvidus ar receptoriem, kuru kairināšana likumsakarīgi aktivē noteiktu beznosacījuma refleksu (piem., mutes dobumā esošo garšas receptoru kairināšana izraisa siekalu izdalīšanos)
- rīt ar reflektorisku mutes dobuma, rīkles un barības vada muskulatūras darbību virzīt (ko) no mutes dobuma kuņģī
- sprauslāt ar troksni, drebinot lūpas ar gaisa plūsmu, laist gaisu caur muti, nāsīm; šādā veidā virzīt ko, parasti šķidrumu, no mutes, nāsīm
- sprauslot ar troksni, drebinot lūpas ar gaisa plūsmu, laist gaisu caur muti, nāsīm; šādā veidā virzīt ko, parasti šķidrumu, no mutes, nāsīm
- putas Ārējās sekrēcijas dziedzeru sekrēts, kas lielā daudzumā izdalās uz ķermeņa virsmas vai mutes dobumā (piemetām, pārmērīgas piepūles, emociju rezultātā)
- arekas palma areku ģints suga ("Areca lutescens", arī "Chrysalidocarpus lutescens")
- krūmu argirantēma argirantēmu suga ("Argyranthemum frutescens")
- mirres Aromātiski sveķi, ko iegūst no Austrumāfrikas koka "Commiphora molmol Engler"; lieto mutes gļotādas un smaganu čūlu ieziešanai un skalošanai
- ugunsrijējs Artists, kas demonstrē, parasti mutes, nejutīgumu pret uguni
- Valtaiķu viduslaiku pils atradās Kuldīgas novada Laidu pagastā, 2 km uz rietumiem no Valtaiķiem, Skrundas-Aizputes ceļa kreisajā pusē, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1338. g., bija no laukakmeņiem būvēts kvadrātveida aizsargmūris, kas norobežoja 61 x 61 m lielu pagalmu ar dzīvojamo korpusu pie dienvidaustrumu puses mūra; 1583. g. pili ieņēma un izpostīja poļu karaspēks
- Aizputes smilts un grants laukums atrodas 4 km uz dienvidaustrumiem no Aizputes, platība 12,6 kvadrātkilometri, ledāja kušanas ūdeņu nogulumi, derīgā slāņa biezums 16 m, izmanto 3 atradnes
- Dzirnavdīķis Atrodas Aizputes pilsētā, Tebras upes uzpludinājums, platība - \~3 ha; Aizputes dzirnavu ezers
- Tomes skansts atrodas Ogres novada Ķeguma novadā, Daugavas kreisajā krastā (175 x 110 m), līdzenā vietā, ierīkota 17. gadsimtā, tai bijis 2 m augsts aizsargvalnis, 4 redutes un 1,5 m dziļš aizsarggrāvis, postīta ar kara laika tranšejām un ceļa būvi
- hipostomija Attīstības traucējums, kad anomāli maza mutes atvere atrodas nevis horizontāli, bet vertikāli
- mute Atvere galvas priekšpusē barības uzņemšanai, gaisa ievadīšanai vai izvadīšanai, skaņu veidošanai; mutes dobums
- žāva Atvere, kas savieno mutes dobumu ar rīkli
- krātaiņi Atveres, kas savieno deguna dobumu ar mutes dobumu
- krātejas Atveres, kas savieno deguna dobumu ar mutes dobumu; krātaiņi
- krātēji Atveres, kas savieno deguna dobumu ar mutes dobumu; krātaiņi
- krātēļi Atveres, kas savieno deguna dobumu ar mutes dobumu; krātaiņi
- pašsterilitāte Auga spēja apaugļoties tikai pēc svešapputes; pašneauglība
- pašneauglība Auga spēja apaugļoties tikai pēc svešapputes; pašsterilitāte
- opocefāls Auglis bez mutes un deguna, ar rudimentāru žokli, vienu vai divām kopā saplūdušām orbītām
- pašapputes līnijas augu paaudzes, kas iegūtas no svešapputes augiem, tiem vairākkārt izdarot piespiedu pašapputi
- pašauglība augu spēja pēc pašapputes ražot normālus augļus un sēklas
- bruņuts Augutu kārtas apakškārta ("Coccodea"), sīki kukaiņi, kuriem ir dūrējsūcējtipa mutes orgāni un kuru mātītēm ķermenis pārklāts ar vaska atdalījumu bruņām, 7000-8000 sugu, Latvijā konstatēts \~60 sugu
- vilkarīkle Aukslēju šķeltne - iedzimta (embrionālās attīstības trešajā mēnesī radusies) anomālija, kas izveidojas, viduslīnijā nesaaugot simetriskajiem aukslēju aizmetņiem un nenodaloties mutes un deguna dobumiem
- bogors Bagare - zivju tīkls, ko visvairāk lietoja, zvejojot butes
- fuzobaktērijas Baktēriju ģints; geramnegatīvas anaerobas vārpstveida nūjiņas; apatogēnas, nomāli atrodamas mutes dobumā
- korinebaktērija baktēriju nodalījuma _Firmicutes_ klases _Tallobacteria_ ģints _Corynebacterium_, aerobiskas vai fakultatīvi aerobiskas, nesporulējošas, nekustīgas grampozitīvas nūjiņas; pie tām pieder arī difterijas ierosinātājs _Corynebacterium diphtheriae_
- vārdainis Balamute, mutes varonis
- silbe Balsiens, skaņu sakopojums, ko ar vienu mutes atplētumu var izrunāt; zilbe
- Weisshof Baltā muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Sakas pagastā
- borskābe Balta, kristāliska viela, neorganiska vāja skābe, slikti šķīst aukstā ūdenī; pārtikas piedeva E284, konservants, aktīva viela mutes dobuma higiēnai, toksiska iedarbība uz nierēm, asinsrites orgāniem, dzimumorgāniem, aknām un nervu sistēmu
- Bassen Basu muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Basu pagastā
- vainagtaustekleņi Bezmugurkaulnieku tips ("Tentaculata"), sēdoši ūdensdzīvnieki, kas dzīvo piestiprinājušies pie substrāta, ap mutes atveri ir taustekļu vainags, kas rada ūdens cirkulāciju un tādējādi piegādā barību, 3 klases - sūneņi, pleckāji un foronīdi, \~4000 sugu, zināmi \~20000 fosilo sugu, ko izmanto par vadfosilijām paleozoja nogulumiežu stratigrāfijā
- Boass Bībelē, Vecajā Derībā, Rutes grāmatā, - pārticis vīrs no Betlēmes, Rutes vīrs, viņu dēls Obeds ir nākamā ķēniņa Dāvida vectēvs
- Obeds Bībelē, Vecajā Derībā, Rutes grāmatā, Rutes un Boasa dēls, nākamā ķēniņa Dāvida vectēvs
- Rute Bībelē, Vecajā Derībā, Rutes grāmatā, un ebreja mitoloģijā moabiete, kas bija precējusies ar Betlēmes iedzīvotāju, kurš bija pārcēlies uz Moabu
- Aprikenskaja Bijušā Aizputes apriņķa Apriķu pagasta nosaukums krieviski
- Appriken Bijušā Aizputes apriņķa Apriķu pagasta nosaukums vāciski
- Birsen Biržu muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Basu pagastā
- Birshof Biržu muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Basu pagastā
- Blendinen Blendenes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Kazdangas pagastā
- Blinten Blintenes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Alšvangas (Alsungas) pagastā
- bļaura Bļāvējs, tirgus bļauris, mutes bajārs
- bļaure Bļāvējs, tirgus bļauris, mutes bajārs
- Bojen Bojas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Kalvenes pagastā
- muntjaki Briežu ģints Āzijas austrumos un dienvidos ar īsiem, vienkāršiem ragiem (mātītēm ragu vietā tikai matu cekuls) un tēviņiem ar lielu augšējo ilkni, kas rēgojas no mutes laukā
- Brinkenhof Briņķu muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Nīkrāces pagastā
- Buku Buku dīķis - ūdenstilpe Dienvidkurzemes novada Aizputes pagastā, platība - 1,5 ha
- kaltēt būt slāpju sajūtai, kas saistīta ar sausu mutes vai rīkles gļotādu
- snuķis Cauruļveidīgi pagarināts mutes orgāns (dažiem posmkājiem, piemēram, ērcēm, divspārņiem), piemēram, duršanai, sūkšanai
- Zerrenden Cerendas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Basu pagastā
- sakožļāšana Cietas barības sasmalcināšana mutes dobumā, ko nepareizi apzīmē arī par sagremošanu
- mentols cikloheksāna rindas spirts, terpēns C~10~H~20~O, piparmētru ēteriskās eļļas galvenā sastāvdaļa - kristāliska, viegli gaistoša viela ar raksturīgu smaržu, izmanto kosmētikā ādas atsvaidzinātājos, parfimērijā, mutes skalošanas līdzekļos, var izraisīt alerģiskas reakcijas, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā
- Zilden Cildu muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Kazdangas pagastā
- zods cilvēka sejas apakšējā daļa - apakšžokļa izvirzījums zem mutes
- Zierau Cīravas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Cīravas pagastā
- aftes Čūlas uz mutes gļotādas maziem bērniem
- dzirdamie signāli dažāda garuma, skaita un kombinējuma skaņas, ko rada ar lokomotīvju, motorvagonu un drezīnu svilpēm, mutes svilpēm, signāltaurēm, sirēnām un petardēm
- ķutēt Dedzināt ķutes
- antirezonanse Deguna dobumā radītās akustiskās svārstības, kas slāpē mutes dobumā radītās akustiskās svārstības
- Augšalpi departaments Francijā (_Hautes-Alpes_), Provansas-Alpu-Azūra krasta reģionā
- Augšpireneji departaments Francijā (_Hautes-Pyrénées_), Oksitānijas reģiona dienvidrietumos, administratīvais centrs - Tarbe
- Dubenu muiža Dienvidkurzemes novada Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Dubeņmuiža" bijušais nosaukums
- Dubeņi Dienvidkurzemes novada Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Dubeņmuiža" nosaukuma variants
- ozolnieki Dienvidkurzemes novada Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Ozoli" iedzīvotāji
- dubenieki Dienvidkurzemes novada Aizputes pagasta apdzīvotās vietas (mazciema) "Dubeni" (arī "Dubeņi", "Dubenu muiža", "Dubeņmuiža") iedzīvotāji
- distomeae Divmutes
- Gross-Wormsahten Dižvormsātes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Nīkrāces pagastā
- Dubbenhof Dubeņu muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Aizputes pagastā
- Dubenalken Dunalkas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Dunalkas pagastā
- Dubeņa Durbes labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Aizputes un Cīravas pagastā, garums - 14 km; Dubene; Dubeņu upe; Zīlīte
- Akmene Durbes labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Cīravas pagastā, augštece Aizputes pagastā, garums - 15 km; Akmensupe; Akmeņupe; Vīcupe; Vicupīte; Viče; Vīčupe
- noķutēt Dzedzinot ķutes uzlabot augsni
- Dselsgallen Dzelzsgales muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Nīkrāces pagastā
- stomatotomija Dzemdes mutes incīzija
- histerokleize Dzemdes mutes operatīva slēgšana
- histerostomatomija Dzemdes mutes paplašināšana ar griezienu
- Dsehrwen Dzērves muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Dzērves pagastā
- dūzot Dziedāt bez mutes pavēršanas caur degunu; dungot
- Aizputes dzirnavu ezers Dzirnavdīķis Aizputes pilsētā
- peristoms Dzīvnieku valstī mutes cauruma apkārtne, daudziem zemākiem dzīvniekiem mutes laukums, bieži ar īpašiem izveidojumiem (skropstiņām, skropstiņu infuzorijām u. c.)
- Ketubim Ebreju Bībeles (Vecās Derības) trešā daļa (Psalmi, Pamācības, Ījaba grāmata, Augstā dziesma, Rutes grāmata, Raudu dziesmas, Mācītājs, Esteres, Erzas, Nehemijas grāmata un Laiku grāmatas)
- Ewahden Ehwagen - Ievades muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Aizputes pagastā
- vispārējā ekonomiskās darbības klasifikācija Eiropas statistikas birojā "Eurostat" 1990. g. izveidota klasifikācija (franču "Nomenclature generale des activites dans les Communautes Europeennes", NACE)
- sēkt Elpojot radīt raksturīgu spēcīgu, šņācošu skaņu sašaurinātā rīkles, arī mutes dobumā (piemēram, miegā, elpošanas traucējumu dēļ)
- Ehnau Ēnavas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Valtaiķu pagastā
- Lejaskurzeme Etnogrāfisks novads, aizņem tagadējā Dienvidkurzemes novada dienvidu daļu (aptuvena ziemeļu robeža Pērkone - Grobiņa - Purmsāti - Gramzda - Vaiņode), kas atšķiras ar savdabīgiem tautastērpiem u. c. etnogrāfiskām īpatnībām; plašākā nozīmē šim novadam pieskaita arī Aizputes, Alsungas, Pāvilostas novadu, kā arī Kuldīgas novada dienvidu daļu
- Bezdibeņa ezers ezers Dienvidkurzemes novada Aizputes pagastā, platība - <1 ha
- Blažģu ezers ezers Dienvidkurzemes novada Priekules pagasta ziemeļu stūrī netālu no Aizputes un Vaiņodes novadu robežas, platība — 8,7 ha
- Ilziks ezers Rietumkursas augstienes Bandavas paugurainē, Aizputes novada Kalvenes pagastā pie Skrundas novada robežas, platība - 15,2 ha, garums - 980 m, lielākais platums - 170 m, vidējais dziļums - 6,6 m, lielākais dziļums - 21,9 m; Ilzika ezers; Ilzikas ezers; Ilziķa ezers; Ilziķu ezers
- nazalizēšanās fonētisks process, kurā mīkstās aukslējas ir nolaistas un gaiss plūst caur deguna dobumu vai caur deguna un mutes dobumu; nazalizācija
- paaugstināts Fonoloģijā - tāds, kam raksturīgs spektra formantu neliels paaugstinājums, kas rodas, mēles daļai paceļoties pret cietajām aukslējām un mutes dobuma apjomam samazinoties; diezēts
- diezēts Fonoloģijā - tāds, kam raksturīgs spektra formantu neliels paaugstinājums, kas rodas, mēles daļai paceļoties pret cietajām aukslējām un mutes dobuma apjomam samazinoties; paaugstināts
- Freiberg Freiberģes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Sakas pagastā
- zeltkāta gailene gaileņu ģints sēņu suga ("Cantharellus lutescens", syn. "Craterellus lutescens"), Latvijā sastopama reti egļu mežos
- Gailenhof Gaiļa muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Dzērves pagastā
- falstafs Gļēvulīga, blēdīga, lielmanīga, bezkaunīga, humora pilna, resna, nodzērušos mutes bajāra tips Šekspīra lugās
- Grabsten Grābstes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Dzērves pagastā
- porfiromonas Gramnegatīvu, anaerobisko, nekustīgu, sporas neveidojošu nūjiņveida baktēriju ģints; normālas mutes dobuma gļotādas mikrofloras daļa; dažreiz tiek izolētas mutes dobuma infekcijas gadījumā
- prevotellas Gramnegatīvu, anaerobisku, mēreni saharolitisku, žultsjutīgu, nekustīgu, sporas neveidojošu, pleomorfisku nūjiņveida baktēriju ģints; normālas gļotādas mikrofloras daļa, īpaši mutes dobumā, lokzarnā un makstī; dažas sugas izraisa infekciju cilvēkam
- peptostreptokoki Grampozitīvu kokveidīgu baktēriju ģints ("Peptostreptococcus"); cilvēka mutes, augšējo elpceļu un zarnu normālās mikrofloras daļa; oportūnistiski patogēni, dažreiz var izraisīt mīksto audu infekciju un sepsi
- peptokoki Grampozitīvu, anaerobisku kokveidīgu baktēriju ģints ("Peptococcus"); atrodami pa vienam, pāros, pa trim vai neregulārā masā, ir ķīmiski organotropiski un spēj fermentēt proteīnu sabrukšanas produktus; cilvēka mutes dobuma, augšējo elpceļu un tievās zarnas normālas mikrofloras mikroorganismi; dažreiz izraisa mīksto audu infekciju un sepsi; atrodami arī augsnē
- Grahwern Grāveru muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Alšvangas pagastā
- siekalu dziedzeri gremošanas orgāni, kas izstrādā siekalas un ievada tās mutes dobumā
- gremošanas sistēma gremošanas orgānu kopums; mugurkaulniekiem tajā ietilpst mutes dobums, rīkle, barības vads, kuņģis, zarnas, kā arī gremošanas dziedzeri (siekalu dziedz., aizkuņģa dziedz., aknas)
- Guddeneeken Gudenieku muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Gudenieku pagastā
- radula Hitīna plāksnīte gliemju mutes dobumā, kas darbojas kā barības saberzēja
- tīrās līnijas homozigotiska pašapputes auga genotipiski vienveidīgo pēcnācēju kopas
- ģeotrihoze hroniska dzīvnieku un cilvēka infekcijas slimība, ko ierosina "Geotrichum" ģints sēnes, tai raksturīgi ādas, mutes gļotādas, mandeļu, bronhu, plaušu, kuņģa un zarnu trakta bojājumi
- sprū Hroniska slimība, kas izplatīta tropu zemēs; raksturīgās pazīmes: caureja ar bagātīgiem putainiem izkārnījumiem, aftas uz mutes dobuma gļotādas, anēmija, novājēšana; etioloģija nav zināma; uzskata, ka slimība ir folijskābes deficīta sekas vai lipīdu un ogļhidrātu absorbcijas traucējums
- distomija Iedzimta kroplība, ko raksturo divas mutes atveres
- astomija Iedzimts mutes trūkums
- leipostomija Iedzimts mutes trūkums
- izplukt iegūt gļotādas bojājumu, iekaisumu, piemēram, paaugstinātas temperatūras, kairinošu vielu dēļ (par mutes dobumu)
- groži Iejūga daļa - virve, siksna, lente, kuras galus piestiprina pie zirga mutes dzelžiem, lai varētu vadīt iejūgto zirgu
- mutvārdu tirgvedība ieteikumu tirgvedība tikai "no mutes mutē"
- Liepājas rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Aizputes, Durbes, Grobiņas un Priekules pilsētu, Pāvilostas un Vaiņodes pilsētciematu, Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Grobiņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Sikšņu, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales un Virgas ciemu
- Ehwagen Ievades muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Aizputes pagastā
- vandzēt Ilgi un trokšņaini ēst ar mutes plātīšanu un lūpu čāpstināšanu
- perostoms Indivīds ar iedzimtu mutes kroplību
- laringoskops instruments balsenes iekšējās virsmas apskatei caur mutes dobumu - spogulis, kas leņķī piestiprināts pie gara kāta
- ambušūrs Īpašs mutes muskuļu, lūpu un mēles stāvoklis, spēlējot pūšaminstrumentus
- siekalas Īpašu mutes dobuma dziedzeru sekrēts - šķidrums bez krāsas un garšas
- izkārt mēli Izbāzt mēli ārā no mutes tā, ka tā nokarājas (parasti par suņiem)
- izkārt mēli Izbāzt mēli tālu ārā no mutes (par cilvēkiem, parasti mēdoties)
Atrasts piemēros (30):
- muti dzisināt - Tad ko mēs te velti mutes dzesējam!
- mute Apgāzu aploksni uz mutes, izkratīju, izpurināju.
- izņemt vārdus no mutes Bet es gribētu uzsvērt to, ko nule pateica (burtiski izņēma man vārdus no mutes) Kehra kungs.
- atļauties Darbs uz priekšu negāja, vismaz ne tik, lai varētu atļauties brūķēt mutes.
- piešauties Dūrē sažņaugtā roka piešāvās pie mutes, nobolījās acis — Tušs pat no durvīm, kur viņš bija nolikts, lai neviens tās nedomā virināt un maitāt apgaismojumu, saskatīja, kā zīlītes aiziet aiz plakstiņiem, — un spēji uzšāvās kājās.
- siekalas Dzeltena siekala iztek viņam no mutes kaktiņa.
- desa Gribēju sakošļāt, bet arī šoreiz desa man izspruka no mutes.
- pūšana Ja ir kāda patiesi nepatīkama mutes higiēnas problēma, ar kuru varam sastapties, tad tā ir zobu pūšana.
- cauraugt Ja pacietam ir vairāk kā viens perforators ir iespējams ņemt mazā liela kaula ostekutānu lēveri ar divām ādas saliņām (1.9. att.), ko var izmantot gadījumos, kad mutes audzējs ir cauraudzis apakšžokli un ir iesaistīta sejas āda (Chang and Yu 2017).
- pirmdien Nākamās spēles būs pirmdien, 9. februārī, Aizputes novada sporta centrā.
- mute No šodienas un turpmāk katru rītu visiem jāmazgā mutes un rokas!
- turpmāk No šodienas un turpmāk katru rītu visiem jāmazgā mutes un rokas!
- izņemt vārdus no mutes Nudien vārdus no mutes izņēmi.
- sāpēšana Par to liecina smaka no mutes, periodiska vēdera sāpēšana, krekšķis.
- mute Pārējie klusi un bailīgi tupēja pie šņācošās krāsns mutes.
- pūst Pēc tam ola jāpieliek pie mutes un stipri jāpūš.
- izņemt vārdus no mutes Principā izrāva vārdus no mutes.
- pārsteigums Puikas stāvēja mutes pavēruši aiz pārsteiguma un bailēm.
- poga Ričarda mutes kaktiņš noraustījās, un viņš instinktīvi sagrāba mēteļa pogu.
- mute Sešas mutes pabarot!
- svītra Skatoties uz Frosjas seju, kurā rozā mutes svītra bija savilkta nicīgi, uzacis — nicīgi, balss skanēja nosodoši, arī šobrīd viņa juta, ka iekāpusi govs pļekā.
- nav uz mutes kritis Tas arī nav uz mutes kritis: " Ai, tur viens pasažieris, kas nav samaksājis brauc, tagad prasās iekšā".
- mute Un ēnas pieskrēja pie tuneļa mutes.
- celt Viņas berzē rokas, reizēm ceļ pie mutes un uzpūš pirkstiem siltu elpu.
- elpa Viņas berzē rokas, reizēm ceļ pie mutes un uzpūš pirkstiem siltu elpu.
- dzīšana Viņš konstatēja, ka ar ozonu piesātināta ūdens lietošana ikdienā var paātrināt mutes gļotādas dzīšanu.
- bučot Viņš paņēma viņas galvu abās plaukstās un, stingri turēdams, bučoja viņu tieši uz mutes.
- cigārs Viņš stāvēja un viegli uzsmaidīja garāmgājējiem, cigārs mutes kaktiņā, novītusi dzeltena roze rokā.
- nav uz mutes kritis Vīrietis ir īsts jokupēteris, daudz neatpaliek arī līdzbraucēji, un arī es neesmu uz mutes kritis.
- ierast Vispirms viņš nokāpj pie upes, noskalo seju rudenīgi dzestrajā ūdenī, ar ierastu kustību atglauž matus, atceras, ka matu vairs nav, atsēžas atpakaļ sīkajos akmeņos, izvelk no bikšu kabatas mutes ermoņikas.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa utes.
Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!
Aicinām Tēzaura lietotājus iesaistīties Tēzaura papildināšanā – iesakiet vārdu, ko latviešu valodā lieto, bet kas līdz šim nav iekļauts Tēzaurā! Norādiet vārdu, tā nozīmes skaidrojumu un lietojuma piemēru.
Varat ieteikt arī jaunas nozīmes vārdiem, kuri Tēzaurā jau ir, un teicienus.
Tēzaura komanda izskatīs ieteikumu, pārbaudīs tā atbilstību Tēzaura vadlīnijām, precizēs informāciju, un jaunais šķirklis būs apskatāms jau kādā no nākamajiem vārdnīcas laidieniem.
Saziņa jautājumiem un ierosinājumiem: iesaki@tezaurs.lv