Paplašinātā meklēšana

Meklējam ucas.

Atrasts vārdos (6):

ucas:1
plaucas:1
Laucasa:1
erucastrum:1
leucaspius:1
mucasvieta:1

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (362):

lasts 12 mucas šķidruma.
Pūre Abavas labā krasta pieteka Tukuma novadā, garums - 18 km, kritums - 18 m, iztek no Sēmes ezera, augštecē (līdz Sīļupes ietekai) saucas "Sēmes upe"; Pūres upe; Pūrupe.
Nīla Āfrikas garākā upe, otrā garākā upe pasaulē (aiz Amazones), garums - 6671 km, sākas Austrumāfrikas plakankalnē, ietek Vidusjūrā, augštece pirms Viktorijas ezera saucas Kagera un tās pieteka Rukarara tiek uzskatīta par izteku.
purciķis Aizbāznis, korķis, tapa; alus mucas tapa.
cirroze Aknu slimība, kurā aknas saraucas; ciroze.
špunde Alus mucas spunde.
drāka Alus paliekas, ieskaitot raugu mucas apakšā.
stopalus Alus, ko pārdod, iepildot no mucas kausos, stopos u. tml.
mucinieks Amatnieks, kas izgatavo mucas, arī citus koka traukus.
Žapura Amazones kreisā krasta pieteka (port. val. "Japura") Kolumbijā (kur saucas - Kaketa) un Brazīlijā, garums - \~1930 km, sākas Centrālajā Kordiljerā.
Riunegru Amazones kreisā krasta pieteka Kolumbijā un Brazīlijā (port. val. "Rio Negro"), īsā posmā Kolumbijas un Venecuēlas robežupe (šajā posmā saucas - Rionegro), garums - 2300 km, sākas Gvajānas plakankalnē (nosaukums Gvainija), Amazones zemienē vietām līdz 50 km plata gultne ar salām, ieteka pie Manuasas.
apakšraugs Apakšējais raugs - raugs, kas alu izdzerot paliek mucas dibenā.
Abrene Apdzīvota vieta Latvijā 1920.-1944. g. (1925.-1938. g. saucās Jaunlatgale) pilsētas tiesības no 1933. g., 1944. g. pievienota Krievijai un saucas Pitalova, līdz 1925. g., pastāvēja Pitalovas miests pie tāda paša nosaukuma dzelzceļa stacijas.
paramnēzija Atmiņas sajukums, kurā jaucas pieredze ar fantāziju.
Svaru māja atradās Rīgas Rātslaukumā, tajā bija novietoti pilsētas lielie svari, ar kuriem svēra Rīgā ievestās preces, turpat glabājās arī pilsētas oficiālajiem mēriem atbilstoši mērtrauki (mucas, pūri, u. c.), nojaukta 1938. g.
Centrālais Berezinas līdzenums atrodas Austrumeiropas līdzenuma rietumu daļā, Bjarezinas, Ptičas un Drucas baseinā, Baltkrievijas vidienē, vidējais augstums - 150 m.
vidrobs Atvere mucas augšdaļas vidū, caur kuru tajā iepilda šķidrumu.
šļanka Ausleja - karpu dzimtas suga ("Leucaspius delineatus").
drebelis Bailīgs cilvēks; cilvēks, kas ātri uztraucas.
pūtēlis bērns, kas ātri uztraucas un sāk raudāt.
kramaslis Bezkaunīgs cilvēks, kurš jaucas ne savās lietās.
Elkuzemes muiža bijusī muiža Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta "Elkuzeme", kas tagad oficiāli saucas "Auguste".
Elkeseem Bijušās Elkuzemes muižas nosaukums vāciski, kuras teritorijā tagadējā Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Elkuzeme", kas tagad oficiāli saucas "Auguste".
Kaukāza bumbiere bumbieru suga ("Pyrus caucasica").
vērgale Ceturtdaļa mucas.
metilbutirāts CH~3~(CH~2~)~2~COOCH~3~, metilgrupa, bezkrāsains šķidrums, slikti šķist ūdeni, sajaucas ar spirtu; lieto augļu ekstraktu ražošanā.
sprudzeklis Cilvēks vai dzīvnieks, kas visur iespraucas.
pitriņš Cilvēks, kas ātri uztraucas, dusmojas, izturas nesavaldīgi.
faktotums Cilvēks, kas visur iejaucas, visur bāž savu degunu.
Laucesa Daugavas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas novadā, Augšzemes augstienē, garums - 29 km, kritums - 73 m, iztek no Smelines (Laucesas; Lietuvā - Laukesas) ezera, kas atrodas uz Latvijas un Lietuvas robežas, un pirmos 2 km ir robežupe; Laucasa; Lauce; Laukasa.
Dzisna Daugavas kreisā krasta pieteka Baltkrievijā, iztek no Dīsnu ezera Lietuvā (kur saucas - Dīsna), \~30 km Lietuvas un Baltkrievijas robežupe, kopējais garums 178 km.
Dīsna Daugavas kreisā krasta pieteka Baltkrievijā, tās nosaukums augštecē, Lietuvā, iztek no Dīsnu ezera, augštece Lietuvā, \~30 km posmā ir Lietuvas un Baltkrievijas robežupe, Baltkrievijā saucas - Dzisna, kopējais garums 178 km.
destilācija ar ūdens tvaiku destilācija, destilējamā šķīdumā barbotējot ūdens tvaiku (sk. barbotēšana) (pazeminās destilācijas temperatūra); izmantojamā destilējamā viela ar ūdeni nejaucas.
tūrs Dobradžu dzimtas kazu ģints suga ("Capra caucasica"), savvaļas kaza ar šķērsgriezumā trīsstūrainiem, ieapaļiem ragiem, dzīvo Kaukāzā un Rietumspānijā.
Ziemeļu Doņeca Donas labā krasta pieteka Doņeca, kas Ukrainā saucas Siverskijdoņeca.
Doneca Donas labā krasta pieteka Krievijā un Ukrainā (kur saucas "Siverskijdoneca"), garums – 1053 km, sākas Viduskrievijas augstienē.
Sireta Donavas kreisā krasta pieteka Ukrainā un Rumānijā (rumāņu val. "Siret"), garums - 726 km, izteka Austrumkarpatos, ieteka augšpus Galacas, Ukrainā saucas Sereta.
Drini i Zi Drini kreisā satekupe, garums 133 km, augštece Ziemeļmaķedonijā (saucas - Crna Drima), iztek no Orhidas ezera.
Jādekša Dzedrupes labā satekupe Talsu novada Laucienes un Ķūļciema pagastā, garums - 17 km; Grīvupe; augštecē saucas arī Nurmuižupe un Nurmižupīte, vidustecē Meņģupe, Pļavupe, Pļavu upe, Pļavu grāvis.
merkantilisms Ekonomiska mācība un politika 16.-17. gs., kuras pamatā bija nostādne, ka valstij rosīgi jāiejaucas saimnieciskajā dzīvē, lai panāktu iespējami lielāku naudas (zelta un sudraba) uzkrājumu, eksporta pārsvaru pār importu u. tml.
Aktašs ezers Turcijā, Ardahanas ila austrumos, tā ziemeļaustrumu puse iesniedzas Gruzijā, kur saucas - Karcahi ezers.
veļamkrava gabalkrava, kas pakļauta ripināšanai, velšanai, piemēram, kabeļu spoles, lielas mucas, trumuļi u. tml.; šādai kravai to pārvadājot, ir tieksme patvaļīgi pārvietoties pa kravas platformu, tāpēc krava jānostiprina atbilstoši īpašiem noteikumiem.
Kaičupe Gaujas labā krasta pieteka Valkas novada Valkas pagstā, garums - 17 km, no tiem Latvijā \~8 km, augštece Igaunijā, kur saucas - Ujuste; Kaicupe; Kalčupe.
savelt Grozot, izraisot riņķveida kustību, panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (kas, parasti augi, to daļas) sajaucas, izveido nevēlamu kopumu.
forēzija ģērba kā plastiskās izpausmes mākslas daiļdarba materiālu (galvenokārt tekstildrānu) sakārtojums apjomiskā, cilvēka figūrai atbilstīgā veidojumā, kura virsmas faktūras un ģeometriskie komponenti ir saistīti vienotā tēlainā veidolā; vispārinoši to raksturo, vārdiski pielīdzinot ģeometriskas figūras (cilindra, konusa, lodes), priekšmeta (zvana, mucas), rakstzīmes (T, X, 8, 0) izskatam vai siluetam.
dones Iegriezumi mucas galdiņos dibena ripas iestiprināšanai.
difuzors Iekšdedzes motora karburatora daļa, kur degviela sajaucas ar gaisu.
steķi Ierīce (kā, piemēram, zāģējamā materiāla, mucas) uzlikšanai - parasti divi pāri krusteniski sastiprinātu balstu, kas savienoti ar horizontālu koku.
gāzjaucis Ierīce, kurā gāze pirms ieplūšanas motora cilindros noteiktā proporcijā sajaucas ar gaisu.
lai piķis parauj iesaucas neapmierinātībā, sašutumā, dusmās, vēloties ko neesam; saka, paužot vienaldzību pret ko.
iet uz poda izsaucas dusmās, neapmierinātībā (pavēles izteiksmē).
kad tevi nelaime izsaucas dusmās, neapmierinātībā.
lai velns par stenderi paliek izsaucas dusmās, sašutumā, neapmierinātībā (_biežāk bez_ lai).
Žēlīgais Dievs! arī (Ak) tu žēlīgais! izsaucas izbailēs, izbrīnā, pārsteigumā, arī lai pastiprinātu teiciena ekspresiju.
Ak (tu) pasaulīt, arī mīļā (arī baltā) pasaulīt! izsaucas izbrīnā, pārsteigumā, arī priekā, satraukumā.
Deviņi pērkoni! izsaucas izbrīnā, pārsteigumā, arī sašutumā, dusmās.
ak (tu) kungs (arī dievs, dieviņ), arī ak (tu) kungs (un) dievs izsaucas izbrīnā, pārsteigumā, arī satraukumā, sašutumā, izbailēs u. tml.
Vai dieviņ! izsaucas izbrīnā, pārsteigumā, arī satraukumā, sašutumā, izbailēs u. tml.
Ak (tu) dieviņ (arī dievs)! izsaucas izbrīnā, pārsteigumā, arī satraukumā, sašutumā, izbailēs u. tml.
Ak (tu) dievs (arī dieviņ)! izsaucas izbrīnā, pārsteigumā, arī satraukumā, sašutumā, izbailēs u. tml.
Mīļais (arī mans) dievs! izsaucas izbrīnā, pārsteigumā, arī satraukumā, sašutumā, izbailēs u. tml.
Ak (tu) mūžs! izsaucas izbrīnā, pārsteigumā, arī satraukumā, sašutumā, izbailēs.
deviņi pērkoni izsaucas izbrīnā, pārsteigumā, neapmierinātībā, sašutumā, dusmās.
Nu saki viens cilvēks! izsaucas izbrīnā, pārsteigumā.
Nu saki (viens) cilvēks! izsaucas izbrīnā, pārsteigumā.
(tu) dieviņ augstais! izsaucas izbrīnā, sajūsmā, arī sašutumā.
Vai manu, vai! izsaucas izbrīnā, satraukumā, izbailēs, sašutumā.
ak tu mīļo (arī manu) dieniņ(u) (arī stundiņ(u)!) izsaucas izbrīnā, satraukumā, izbailēs, sašutumā.
Mīļā stundiņa! izsaucas izbrīnā, satraukumā, izbailēs, sašutumā.
Vai (arī ai) (manu) dieniņ! arī Ak tu (manu, arī mīļo) dieniņ(u)! izsaucas izbrīnā, satraukumā, izbailēs, sašutumā.
ka tevi deviņi izsaucas izbrīnā, satraukumā, nepatikā.
ka tevi deviņš izsaucas izbrīnā, satraukumā, nepatikā.
ka tevi devītais izsaucas izbrīnā, satraukumā, nepatikā.
ka tevi divi deviņi izsaucas izbrīnā, satraukumā, nepatikā.
mīļā stundiņa izsaucas izbrīnā.
Dievs Tēvs! izsaucas lielā izbrīnā, lielās izbailēs.
lai jods rauj (kaut ko, kādu) izsaucas lielā neapmierinātībā, dusmās, sašutumā, vēloties, lai kā nebūtu, arī lādot.
lai jods sasper (kaut ko, kādu) izsaucas lielā neapmierinātībā, naidā, dusmās, vēloties, lai nebūtu tā, kā ir.
kaut tu izčibētu izsaucas lielā neapmierinātībā, nepatīkamā pārsteigumā.
ka (arī kaut) tevi pērkons (arī deviņi pērkoni) saspertu (arī nospertu)! izsaucas lielās dusmās, naidā, lādoties.
ka tevi pērkons nospertu izsaucas lielās dusmās, naidā, lādoties.
ka tevi pērkons saspertu izsaucas lielās dusmās, naidā, lādoties.
vilks ar ārā izsaucas neapmierinātībā ar kaut ko, dusmās.
velns un elle izsaucas neapmierinātībā, lādoties.
Posts (man) (ar kādu), arī ak tu posts! izsaucas neapmierinātībā, sašutumā par to, kas sagādā daudz rūpju, raižu.
(ak) tu piķis! izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, arī izbrīnā, pārsteigumā.
Ak tu vilks! arī Ka viņu (arī tevi) vilks! izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, arī izbrīnā, pārsteigumā.
velns zin izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, ja kas nav saprotams, zināms.
Vilks (viņu, arī to), (sa)zin(a)! izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, ja kas nav saprotams, zināms.
Piķis (arī vilks) (viņu, arī to) sazin(a)! , arī velns (viņu, arī to) sazin(a)! izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, ja kas saprotams, zināms.
kaut piķis parautu izsaucas neapmierinātībā, sašutumā.
Lai velns parauj! arī Kaut velns parautu! arī Velns parāvis! izsaucas neapmierinātībā, sašutumā.
Rauj vilks! izsaucas neapmierinātībā, sašutumā.
Rauj velns! izsaucas neapmierinātībā, sašutumā.
Kur tas redzēts? izsaucas neapmierinātībā, sašutumā.
pie velna izsaucas neapmierinātībā, sašutumā.
Lai velns parauj! arī Kaut velns parautu! arī Velns tevi rāvis! izsaucas neapmierinātībā, sašutumā.
Rauj viņu (arī tevi) vilks! izsaucas neapmierinātībā, sašutumā.
ak tu nolāpīts izsaucas nepatikā, dusmās par to, kas apgrūtina, traucē, sagādā neērtības, nepatikšanas.
vilks parāvis izsaucas nepatikā, dusmās, sašutumā.
kad tevi velns izsaucas nepatikā, neapmierinātībā, sašutumā.
kad tevi vilks izsaucas nepatikā, neapmierinātībā, sašutumā.
Ka tevi tukšā! izsaucas nepatīkamā pārsteigumā, arī viļoties.
Kad (arī kaut, ka) tu izčibētu! izsaucas nepatīkamā pārsteigumā, viļoties u. tml.
Kaut tu izputētu! izsaucas nepatīkamā pārsteigumā, viļoties u. tml.; saka, ja vēlas no kāda atbrīvoties.
Liela manta! izsaucas par ko mazvērtīgu, mazsvarīgu, nenozīmīgu.
Vai (tu) redzējies! izsaucas sašutumā, dusmās.
piķis un zēvele izsaucas sašutumā, uztraukumā, nepatikā, pārsteigumā, izbrīnā.
ba-ba-ba Izsaucas, ātri reaģējot uz negaidītu, kļūmīgu rīcību; arī mēdoties.
kad tevi piķis izsaucas, ja gadījusies kāda neveiksme, arī neapmierinātībā, sašutumā, izbrīnā, pārsteigumā.
Bet ko tu dieniņ! izsaucas, ja ir noticis kas negaidīts.
Dievs pasargi! izsaucas, ja ļoti negrib, lai notiktu (kas slikts, nepatīkams).
Dievs sargi! izsaucas, ja ļoti negrib, lai notiktu (kas slikts, nepatīkams).
Pazūdi no manām acīm! izsaucas, ja vēlas atbrīvoties no kāda cilvēka.
lai pērkons mani sasper izsaucas, ko apgalvojot, apzvērot.
lai zibens mani nosper izsaucas, ko apgalvojot, apzvērot.
lai pērkons nosper mani izsaucas, ko apzvērot, apliecinot, ka teiktais ir patiesība.
Vai tev (arī jums, viņam u. tml.) prāts! izsaucas, lai paustu šaubas par kāda domām, izteikumu, arī lai paustu kāda domu, izteikuma noliegumu.
lai pērkons nosper izsaucas, ļaunu vēlot, lādoties, dusmojoties.
nolāpīts ar vienu aci izsaucas, paužot dusmas, sašutumu, nepatiku.
pipari uz mēles izsaucas, paužot neapmierinātību ar kāda teikto un baidoties, ka tas varētu piepildīties.
piķis ar ārā izsaucas, paužot neapmierinātību ar ko, dusmojoties, raizējoties, brīnoties.
pie joda izsaucas, paužot neapmierinātību, sašutumu.
sasper jods izsaucas, paužot nepatiku, neapmierinātību, pārsteigumu, apņemšanos ko darīt.
jupis parāvis izsaucas, paužot nepatiku, neapmierinātību, sašutumu, neizpratni, pārsteigumu.
jods parāvis izsaucas, paužot nepatiku, neapmierinātību, sašutumu, pārsteigumu, vienaldzību.
rauj piķis izsaucas, paužot nepatiku, neapmierinātību, sašutumu, vienaldzību.
ka tevi deviņi pērkoni saspertu izsaucas, paužot nepatiku, neapmierinātību, sašutumu.
kaut tevi jupis izsaucas, paužot nepatiku, neapmierinātību.
velns lai parauj izsaucas, paužot spēcīgas emocijas (piemēram, sašutumu, sajūsmu).
rauj kociņš izsaucas, paužot vienaldzību, nepatiku, neapmierinātību, sašutumu pret ko.
Lika (drusku) pagaidīt! izsaucas, paužot, ka nedarīs to, ko (kāds) gaida, vēlas, pavēl.
aiziet tā kunga plosts izsaucas, pavēstījot, ka kaut kas sākas, ka kaut kur jādodas.
taisies, ka pazūdi! izsaucas, rupji pavēlot kādam doties prom, atstāt kādu vietu.
Kur tas dzirdēts! izsaucas, saka, ja uzzina ko neparastu (parasti negatīvu).
priekā izsaucas, uzaicinot kopā iedzert.
sist nost izsaucas, uzsverot teiktā patiesīgumu.
aiziet jūriņā izsaucas, vēstījot kaut kā (parasti brauciena) sākšanos.
kremēslis Kāds, kas jaucas citu lietās.
kremēsls Kāds, kas jaucas citu lietās.
kļaustekls Kāds, kas uztraucas, baidās.
pidelkaķis Kāds, kurš iejaucas neaicināts.
zāģēt nervus (kādam) kaitināt (kādu), arī panākt, būt par cēloni, ka (kāds) uztraucas, nervozē.
ausleja karpu dzimtas suga ("Leucaspius delineatus"), neliela (6-8 cm gara) saldūdens zivs ar zaļganmelnu muguru un sudrabainiem sāniem, uz kuriem iz zilgana svītra, bieži sastopama ezeros, dīķos un upēs, kur ir mērena straume, dzīvo baros; vēja zivtiņa.
rezonēt Kļūt tādam, kas atsaucas, reaģē (parasti uz kādu notikumu).
svičs koka tapa alus mucas sānos (starp spundi un tapas galu) gaisa ieplūdumam.
Adze Kroņa muiža Kurzemē, Aizputes apriņķī, Rīves upes krastā, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta, kas tagad saucas "Adzes" Kuldīgas novada Gudenieku pagastā.
pazvēre Krustziežu dzimtas ģints ("Erucastrum"), lakstaugi ar vienkāršiem matiņiem, lapas plūksnaini dalītas, ziedi ķekaros, auglis - lineārs, četršķautņains pākstenis ar konisku knābi, 14 sugu, Latvijā konstatētas 3 adventīvas sugas.
bāraucnieki Kuldīgas novada Snēpeles pagasta apdzīvotās vietas "Bārauces" (arī "Baraucas") iedzīvotāji.
kuļammuca Kuļmuca, muca sviesta kulšanai, parasti statīvā, ar rokturi mucas griešanai.
bridels Ķēde, kuras viens gals piestiprināts pie stacionāra enkura, otrs pie kuģu tauvošanās mucas.
Duņ-Dzins Ķīniešu mitoloģijā - saules dievība, ko attēloja kā skaistu vīrieti, kurš ratos traucas pa debesjumu un dzied jautru dziesmu, vēlāk - pavasara dievība.
Acupīte Ķires labā krasta pieteka (senāk uzskatīta par Rūjas pieteku un Ķire par Acupītes pieteku), lielā posmā ir Valmieras un Valkas novada robežupe, garums - 22 km, iztek no nelielā Piliča ezera Ērģemes paugurainē, augštecē līkums Igaunijā, kur saucas - Atse, arī Latvijas-Igaunijas robežupe, iztek caur Pukšezeru.
Sventāja Latvijas un Lietuvas robežupe Dunikas un Rucavas pagastā, izteka un ieteka Baltijas jūrā atrodas Lietuvā, garums - 73 km (no tiem 34 km ir robežupe, 17 km augšteces un 22 km lejteces Lietuvā), kritums - 50 m, par robežupi kļūst pie satekas ar Lukni, ietek Baltijas jūrā pie Palangas; Robežupe; Sventaja; Sventoja; Lietuvā saucas Šventoja.
Daugava Lielākā Latvijas upe, garums 1005 km (Krievijā 325 km, Baltkrievijā 328 km, Latvijā 352 km), kritums - 221 m (Latvijā 99 m); Baltkrievijā saucas - Zachodniaja Dvina, Krievijā - Zapadnaja Dvina.
Svitene Lielupes kreisā krasta pieteka Jelgavas novadā, augštece Bauskas novadā un Lietuvā, garums - 80 km (Latvijā 46 km), kritums - 47 m; Lietuvā saucas Švitenis.
Svēte Lielupes kreisā krasta pieteka, garums - 123 km (Latvijā 75 km), kritums - 97 m, sākas Lietuvā, apmēram 2 km ir garā posmā ir robežupe, ietek Lielupē Līvbērzes pagastā, \~10 km lejpus Jelgavas; Lietuvā saucas Švete.
Mūsa Lielupes kreisā satekupe, kas pie Bauskas saplūst ar Mēmeli, garums - 164 km (Latvijā 20 km, Latvijas un Lietuvas robežupe - 6 km), sākas Lietuvā (tur saucas - Mūša), kritums - 73 m.
Lipnīka Lipnīka pie Bečvas - pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 8250 iedzīvotāju (2012. g.).
iestāžu automatizācijas protokols lokālā tīkla savstarpēji saistītu protokolu kopa, ko sākotnēji izvirzīja firma _Boeing_ kā iestāžu automatizācijas unificētu projektu; to bieži izmanto kopā ar ražošanas automatizācijas protokolu _MAP_ un uz šim izstrādnēm kopā parasti atsaucas kā uz standartu _MAP/TOP_.
Ahmuns maiju (Meksika, Jukatanas pussala) mitoloģijā - kukurūzas dievs, kurš parasti tiek attēlots tā, ka no viņa galvas spraucas kukurūzas vālīte.
izmaisīt Maisot panākt, ka (vienmērīgi) sajaucas.
iemaisīt Maisot panākt, ka sajaucas; maisot sagatavot.
kapokaugs Malvu rindas dzimta ("Bombacaceae"), koki ar resnu, dažkārt mucasveida stumbru (pudeļkoki), kurā uzkrājas ūdens, lapas vienkāršas vai staraini saliktas, \~30 ģintis, \~200 sugu.
Pedele Mazās Emajegi kreisā krasta pieteka Igaunijā un Latvijā, Valkas novada Valkas pagastā un pilsētā, garums - 31 km (Latvijā 16 km), kritums - 32 m, iztek no Katai ezera Igaunijā, pēc dažiem kilometriem nelielu posmu ir Latvijas un Igaunijas robežupe; Igaunijā saucas "Pedeli".
Nereta Mēmeles labā krasta pieteka Aizkraukles novada Pilskalnes pagastā, Latvijas un Lietuvas robežupe, garums - 25 km, kritums - 23 m, sākas pārpurvotā mežā Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvaļņa dienvidrietumu galā Lietuvā un pirmos 7 km tek pa Lietuvas teritoriju, Lietuvā saucas Neretēle.
pupstiķis mucas aizbāznis.
mucapuža Mucas apakšējā daļa; vieta zem mucas.
aņķins Mucas krāns.
anķins Mucas spunde; aņķins.
aņķins Mucas spunde.
stabule Mucas tapa vai kāds cits apaļš puļķis, ar ko aiztaisa caurumu kādai baļļai, kastei u. tml.
ānķens Mucas tapa; āniķis.
āniķis Mucas tapa.
muceniski Mucas veidā.
kasts Mucenieka rīks mucas galdu iekšējās puses izēvelēšanai.
Melnupe Mustjegi kreisā krasta pieteka Igaunijā, augštece Alūksnes un Smiltenes novadā, garums - 73 km (Latvijā 58 km), kritums - 132 m, sākas Alūksnes augstienes dienvidrietumu daļā purvainos mežos Strautiņu apkaimē, ietek Mustjegi lejtecē; Pēterupe, Igaunijā saucas "Peetri".
stomps Muzicēšanas stils, ko popularizē grupa "Stomp" (izveidojusies Lielbritānijā 1990. gadā), kuras dalībnieku instrumenti ir sadzīviskas lietas - skārdenes, birstes, slotas, atkritumu tvertnes, spaiņi, mucas, krāsojamās otas, šķiltavas u. tml.
baltvalis Narvaļu dzimtas suga ("Delphinapterus leucas"), ziemeļu jūru un okeānu delfīns baltā krāsā.
suksantiņš Nederīgs cilvēks, kas visur iejaucas; kustīgs, jautrs bērns.
pusmuca Neliela muca, kuras tilpums ir aptuveni puse no parastas mucas tilpuma; šāda muca kopā ar tās saturu; šādas mucas saturs.
zviķis Neliela tapa, ar ko aizbāž caurumu alus mucas virspusē.
bočka No skaliem darināta mucas veida ierīce vēžu ķeršanai, kur abos galos uz iekšu vērsta konusveida ieeja.
ekspektatīvs Nogaidošs; ārstēšanas veids, kurā ārsts ļauj slimībai iet savu gaitu un iejaucas tikai draudošu simptomu gadījumā.
sa- Norāda, ka (kas) savienojas, sasaistās, arī savirzās tuvu kopā, arī sajaucas kopā ar ko.
O'Higinsa O'Higinsa ezers - atrodas Patagonijas Kordiljeras austrumu piekājē 285 m vjl., Čīlē un Argentīnā (kur saucas - Sanmartina ezers), platība - 1010 km^2^, glaciālas izcelsmes, fjordveida līči, ieslīd O'Higinsa šļūdonis.
Irtiša Obas kreisā krasta pieteka Rietumsibīrijā, Krievijā, izteka Ķīnā, garš posms Kazahstānā (kur saucas - Ertisa), garums - 4248 km.
aizstīpāt Pabeigt mucas stīpošanu.
aizstīpot Pabeigt mucas stīpošanu.
Bartanga Pandžas labā krasta pieteka (Amudarjas baseinā) Pamirā, Tadžikistānā, izteka Afganistānā (augštecē saucas Oksu, vidustecē - Murgaba), kopējais garums - 528 km.
muca Parasti savienojumos "mucas vieta", "mucas sējums": laukuma mērvienība - aptuveni 0,52 vai 0,56 hektāri (senajā zviedru vai dāņu mērvienību sistēmā).
izkrogot Pārdot (dzērienus traukā), tecināt (piem., alu no mucas).
mārrutku pazvēre pazvēru suga ("Erucastrum armoracioides").
Gallijas pazvēre pazvēru suga ("Erucastrum gallicum").
strupā pazvēre pazvēru suga ("Erucastrum nasturtiifolium").
Ilža Pilda - upe Ludzas novadā, ietek Lielajā Ludzas ezerā, garums - 36 km, kritums - 48 m, ja uzskata, ka šī upe caurtek Pildas ezeru; citos avotos upes augštece līdz Pildas ezeram saucas "Ilža" (arī "Iļža"), bet lejtece no Pildas ezera - Pilda.
Asnama Pilsēta Alžīrijas ziemeļos ("El Asnam"), ko 1980. g. 10. oktobrī stipri nopostīja zemestrīce, tagad atjaunotā pilsēta saucas Šelīfa.
Talačina Pilsēta Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā, Drucas krastos, 10200 iedzīvotāju (2014. g.).
Uničova Pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 11800 iedzīvotāju (2012. g.).
Jesenīka Pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 11840 iedzīvotāju (2012. g.).
Potštāta Pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 1200 iedzīvotāju (2012. g.).
Ūsova Pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 1240 iedzīvotāju (2012. g.).
Žulova Pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 1280 iedzīvotāju (2012. g.).
Šternberka Pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 13600 iedzīvotāju (2012. g.).
Vidnava Pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 1370 iedzīvotāju (2012. g.).
Zābržeha Pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 14000 iedzīvotāju (2012. g.).
Hranice Pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 18800 iedzīvotāju (2012. g.).
Nemčice pie Hanas pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 2030 iedzīvotāju (2012. g.).
Štīti Pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 2050 iedzīvotāju (2012. g.).
Stare Mesto pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 2070 iedzīvotāju (2012. g.).
Plumlova Pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 2400 iedzīvotāju (2012. g.).
Tovačova Pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 2500 iedzīvotāju (2012. g.).
Šumperka Pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 27000 iedzīvotāju (2012. g.).
Konice Pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 2860 iedzīvotāju (2012. g.).
Kosteleca Hanā pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 2930 iedzīvotāju (2012. g.).
Javornīka Pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 2970 iedzīvotāju (2012. g.).
Velka Bistršice pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 3030 iedzīvotāju (2012. g.).
Loštice Pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 3060 iedzīvotāju (2012. g.).
Moravski Berouna pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 3200 iedzīvotāju (2012. g.).
Hanušovice Pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 3350 iedzīvotāju (2012. g.).
Zlate Hori pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 4000 iedzīvotāju (2012. g.).
Prostejova Pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 44400 iedzīvotāju (2012. g.).
Pršerova Pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 45000 iedzīvotāju (2012. g.).
Kojetīna Pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 6380 iedzīvotāju (2012. g.).
Lipnīka pie Bečvas pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 8250 iedzīvotāju (2012. g.).
Mohelnice Pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 9500 iedzīvotāju (2012. g.).
Litovela Pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 9920 iedzīvotāju (2012. g.).
Arukasa pilsēta Spānijā (_Arucas_), Kanāriju autonomā apgabala Laspalmasas provincē, 36900 iedzīvotāju (2014. g.).
pusmuca Puse vai aptuvena puse no mucas tilpuma.
deisms Reliģiski filozofiska mācība (17. un 18. gadsimtā), kas Dievu vai dievišķu spēku atzīst par bezpersonisku pasaules pirmcēloni, Visuma arhitektu, kurš pēc pasaules radīšanas akta vairs neiejaucas dabas, sabiedrības un cilvēces dzīvē.
Ludza Rītupes labā krasta pieteka Ludzas novadā, kā arī Krievijā, garums - 156 km, (Latvijā 29 km, Latvijas un Krievijas robežupe \~80 km), kritums - 115 m, iztek no Lielā Ludzas ezera, Krievijā saucas Lža.
Jūrenvalks Rojas kreisā krasta pieteka Talsu novada Rojas pagastā, augštece Lubes pagastā; lejtecē saucas arī Mellvēvervalks.
Sapraša Rūjas labā krasta pieteka Valmieras novadā, garums - 24 km, izteka Igaunijā (kur saucas Pestava), turpinās Ipiķu pagastā, lejtecē ir Vilpulkas un Ķoņu pagasta robežupe.
paldies mīļam dievam saka, izsaucas atvieglojumā, apmierinājumā
gods godam Saka, izsaucas atvieglojumā, apmierinājumā.
Nedod dievs! arī Lai dievs nedod! saka, izsaucas par ko nevēlamu, bīstamu, sliktu, no kā gribētu izvairīties.
dieva laime saka, izsaucas, ja labvēlīgi apstākļi ir radījuši iespēju vairīties no kā nepatīkama, briesmīga, bīstama.
Kas to būtu domājis! saka, izsaucas, paužot pārsteigumu, izbrīnu.
tā (arī tās) tik (arī tikai) (vēl) trūkst saka, izsaucas, paužot savu negatīvo attieksmi pret kādu faktu, notikumu u. tml.
papīra nervi saka, ja kāds pārlieku ātri, viegli uztraucas, ir nervozs, nesavaldīgs.
kā peļu sūds pa putraimiem saka, ja kāds visur jaucas pa vidu.
auksts pārskrien pār kauliem saka, ja ļoti sabīstas, satraucas.
aukstas pēdas saka, ja ļoti sabīstas, uztraucas.
auksts pārskrien pār muguru saka, ja ļoti sabīstas, uztraucas.
auksts pārskrien (pār muguru, kauliem) saka, ja ļoti sabīstas, uztraucas.
asinis kāpj galvā saka, ja ļoti stipri uztraucas vai zaudē pašsavaldīšanos.
asinis sakāpj (arī saskrien) galvā saka, ja ļoti stipri uztraucas vai zaudē pašsavaldīšanos.
asinis saskrien (arī sakāpj) galvā saka, ja ļoti stipri uztraucas vai zaudē pašsavaldīšanos.
galva nesāp saka, ja nedomā, neuztraucas (par ko).
asinis karst saka, ja satraucas, uzbudinās un satraukumā, uzbudinājumā kļūst karsti.
saskalot Sakustināt (trauku) tā, ka (tajā) sakustas, arī sajaucas šķidrums.
būvupuris Senāk visā pasaulē izplatīta ticība, ka katra jaunbūve prasa "ziedu", lai salabtu ar zemes un ūdens dievībām, kuru kundzībā iejaucas cilvēks, bez viņu ziņas rakdams ēkas pamatus.
Tārkšja senindiešu mitoloģijā - dievišķs zirgs, divreiz minēt Rigvēdā, žigls, varens, vienmēr uzvarošs, traucas cīņā, viņu piesauc kā Indras velti; senajos vēdiskajos tekstos viņš ir putns.
fjērdings Sens zviedru tilpuma mērs; 1 f. = 1/4 muca šķidras vielas = 31,4 litri vai 1 f. = 1/8 mucas sausas vielas = 18,3 litri.
šķeterniece sieviete, kas ar puišiem jaucas.
sprēgala sieviete, kas ātri satraucas un pauž emocijas skaļi uzvedoties.
Kaukāza skabioza skabiozu suga (Scabiosa caucasica").
Kaukāza arābe smilšķērsu suga ("Arabis caucasica").
snovbordkross Snovborda disciplīna: četri sportisti vienlaikus traucas lejup pa trasi, uz kuras ir ierīkoti tramplīni, rumbas (pumpas), virāžas; BX; borderdkross.
borderkross Snovbordkross - snovborda disciplīna: četri sportisti vienlaikus traucas lejup pa trasi, uz kuras ir ierīkoti tramplīni, rumbas (pumpas), virāžas; BX.
kapa Somijā vismazākais labības mērs; dažviet 2,5 stopa; pūrā - atkarībā no novada - skaitīja 10-24 kapas (Rīgas pūrā - 24 kapas); Vidzemē zviedru laikos par kapi sauca kaudzes daļu, līdzīgu 1/24 pūra; par kapi sauca arī 1/25 pūrvietas, 1/35 mucasvietas, 6 rudzu status u. c.
svīķis Sviķis - maza tapiņa (alus) mucas virspusē gaisa caurumiņa aiztaisīšanai; spunde.
multilaterālisms Tāda tirdzniecība vairāk nekā starp divām valstīm, kur nešķiro, kāda ir preču izcelsmes vieta vai galamērķis, un neuztraucas pat par liela tirdzniecības bilances deficīta rašanos.
supergēns Tāds gēnu kopums hromosomā, kurā vairāki gēni ļoti cieši turas kopā un nesadalās, kad sievišķie un vīrišķie gēni sajaucas, attīstoties nākamajai paaudzei.
mucveida Tāds, kam ir mucas forma, veids.
rekursīvs Tāds, kas atkārtojas, atgriežas pie iepriekšējā; tāds, kas atsaucas, balstās uz iepriekšējo, ir saistīts ar iepriekš zināmo, notikušo.
paisikle Tāds, kas bez vajadzības daudz runā un jaucas citu darīšanās.
šusteris Tāds, kas iejaucas visā, grib visu zināt.
lēns Tāds, kas ir mierīgs, ātri neuztraucas, nedusmojas.
jakaris Tāds, kas jaucas citu darīšanās.
žogs Tāds, kas kaut kur iejaucas neaicināts.
neitrāls Tāds, kas neiejaucas citu cilvēku (parasti pretrunīgās, strīdīgās) attiecībās; tāds, kas izturas vienaldzīgi, pasīvi; tāds, kas atturas nostāties kāda pusē.
tirulis Tāds, kas uztraucas bez iemesla.
maišņa Tāds, kas visur iejaucas, maisās pa vidu.
sviķe Tapa mucas cauruma aizdarīšanai.
sviķis Tapa mucas gaisa cauruma aizdarīšanai.
svīks Tapa mucas gaisa cauruma aizdarīšanai.
intervents Tas, kas militāri vai ekonomiski iejaucas citas valsts iekšējās lietās vai citu valstu attiecībās.
jauktņa Tas, kas visur iejaucas, traucē, "piektais ritenis".
jauktne Tas, kas visur iejaucas, traucē, "piektais ritenis".
Čuna Tasejevas satekupe (Angaras baseins) Krievijā (Irkutskas apgabalā un Krasnojarskas novadā), garums - 1203 km, sākas Austrumsajānos Udas grēdā; augštecē saucas Uda.
Kaukāza tauksakne tauksakņu suga ("Symphytum caucasium"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
Turne Torne - upe Zviedrijas ziemeļos, robržupe ar Somiju, kur saucas - Torniojoki.
Amanzamņama ūdenstece Zimbabvē (_Amanzamnyama_), lejtece Bostvānā, kur saucas _Nata_, izsīkst Makhadikhadi solončakā.
rallā Ukcī rallā - izsaucas runājot par ko vieglprātīgu, neapdomīgu.
ukcī Ukcī rallā - izsaucas, runājot par ko vieglprātīgu, neapdomīgu.
Morgāba Upe Afganistānā ("Morghāb"), lejtece Turkmenistānā, kur saucas - Murgapa ("Murgap"), kopējais garums - 978 km, sākas Parapomiza kalnos, lejtece Karakuma tuksnesī, beidzas Karakuma kanālā.
Tedžena Upe Afganistānā, Turkmenistānā daļēji Irānas un Afganistānas, Irānas un Turkmenistānas robežupe, garums - 1150 km, sākas Vidusafganistānas kalnos, izsīkst Tedženas oāzē, augštecē (Afganistānā) saucas Herīrūda.
Šebele Upe Āfrikas ziemeļaustrumos ("Wabē Shebelē Wenz"), Etiopijā un Somālijā (kur saucas - Šabēlle), kopējais garums - 2490 km, sākas Etiopijas kalnienē, šķērso Somālijas plato, no Mogadīšo tek paralēli Indijas okeāna krastam, izsīkst purvos 40 km no Indijas okeāna piekrastes Somālijas dienvidu daļā; Vebi Šabelle.
Ascjora upe Baltkrievijā (robežupe ar Krieviju), Sožas kreisā krasta pieteka, Krievijā saucas - Ostjora.
Bjesjedza Upe Baltkrievijā Mogiļovas un Gomeļas apgabalā, Sožas kreisā krasta pieteka, izteka Krievijas Smoļenskas apgabalā, vidusteces posms - Krievijas Brjanskas pagabalā, Krievijā saucas - Beseda.
Scviha Upe Baltkrievijā, Brestas apgabala dienvidaustrumos, Pripetes labā krasta pieteka, augštece Ukrainā, kur saucas - Stviha.
Ļva Upe Baltkrievijā, Brestas un Gomeļas apgabalā, augštece Ukrainā (kur saucas - Lva), Pripetes labā krasta pieteka.
Ubarca Upe Baltkrievijā, Gomeļas apgabalā, Pripetes labā krasta pieteka, augštece Ukrainā (kur saucas - Uborta), kopējais garums - 256 km.
Zilupe Upe Baltkrievijā, Latvijā un Krievijā, Veļikajas kreisā krasta pieteka, garums - 195 km, no tiem Latvijas teritorijā 80 km, kritums - 30 m, atsevišķos posmos ir Latvijas un Baltkrievijas un Latvijas un Krievijas robežupe; Krievijā saucas Siņaja, Baltkrievijā - Siniucha.
Hariņa Upe Baltkrievijā, Pripetes labā krasta pieteka, augštece un lielākā daļa upes Ukrainā, kur saucas - Horiņa.
Šelda Upe Beļģijā un Nīderlandē ("Schelde"), augštece Francijā, kur saucas "Esko", garums - 430 km, ietek Ziemeļjūrā, veido estuāru 90 km garumā.
Mesta Upe Bulgārijā ("Mesta"), lejtece Grieķijā, kur saucas - Nesta, kopējais garums - 273 km, sākas Rilas masīvā, tek starp Pirina un Rodopu kalniem, ietek Trāķijas jūras Tasas šaurumā.
Struma Upe Bulgārijā un Grieķijā (kur saucas - Strimona), garums - 415 km, izteka Vitošas masīvā uz dienvidiem no Sofijas, ietek Egejas jūras Strimonas līcī.
Marica Upe Bulgārijas dienvidos, lejtecē Turcijas (kur saucas - Meriča) un Grieķijas (kur saucas - Evra) robežupe, garums - 525 km, sāks Rilas masīvā, pie Muasalas kalna, tek gk. pa Augštrāķijas zemieni, ietek Trāķijas jūrā, veido purvainu deltu.
Skirna upe Demenes pagastā un Lietuvā, garums - 6 km, iztek no Skirnas ezera, ietek Škirnates ezerā, visā garumā ir Latvijas un Lietuvas robežupe, Lietuvā saucas "Vilenka"; Šķirne; Šķieme.
Akre upe Dienvidamerikā (_Acre, Rio_), augštecē Peru un Bolīvijas robežupe, nelielā posmā arī Bolīvijas un Brazīlijas robežupe, vidustece un lejtece Brazīlijā, kur saucas _Akri_, Purusas kreisā krasta pieteka.
Esko Upe Francijā ("Escaut"), izteka un augštece Ardēnu rietumu atzaros, garums - 430 km, ietek Ziemeļjūrā, Beļģijā un Nīderlandē saucas "Šelda".
Aksja upe Grieķijā (_Axiós_), Centrālās Maķedonijas perifērijā, augštece Ziemeļmaķedonijā (kur saucas - Vardara), kopējais garums - 388 km, izteka Šarplaninas kalnu dienvidos, ietek Egejas jūras Termes līcī.
Nesta Upe Grieķijā, augštece Bulgārijā, kur saucas - Mesta, kopējais garums - 273 km, ietek Trāķijas jūras Tasas šaurumā.
Strimona Upe Grieķijā, izteka un augštece Bulgārijā, kur saucas - Struma, kopējais garums - 415 km, ietek Egejas jūras Strimonas līcī.
Sautsaskačevana Upe Kanādas dienvidos ("South Saskattchewan"), Saskačevanas satekupe garums - 1364 km, sākas Klinšu kalnos, augštecē saucas - Bova.
Eleka Upe Kazahstānā ("Elek"), Urālas kreisā krasta pieteka, Krievijā saucas - Iļeka, garums 623 km, sākas Mugodžaru rietumu nogāzē.
Iļeka Upe Krievijā ("Ilek"), Urālas kreisā krasta pieteka, garums 623 km, augštece Kazahstānā, vidustece Krievijā, lejtecē Krievijas un Kazahstānas robežupe, Kazahstānā saucas - Eleka, sākas Mugodžaru rietumu nogāzē.
Birjusa Upe Krievijā (Irkutskas apgabalā un Krasnojarskas novadā), Angaras baseinā, garums - 1012 km, satekot ar Čunu, veido Tasejevu, ledus sega no oktobra līdz maijam; augštecē saucas arī Boļšaja Birjusa; lejtecē - Ona.
Beseda Upe Krievijā Smoļenskas un Brjanskas apgabalā, augštecē – posms Baltkrievijas Mogiļovas apgabalā, lejtece Baltkrievijas Gomeļas apgabalā, Baltkrievijā saucas – Bjesjedza, Sožas kreisā krasta pieteka.
Psjola Upe Krievijā, Belgorodas un Kurskas apgabalā, tālāk, Ukrainā saucas - Psela, Dņepras kreisā krasta pieteka, kopējais garums - 717 km, sākas Viduskrievijas augstienē.
Lava Upe Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā, Prēgeles (Pregoļas) kreisā krasta pieteka, augštece Polijā, kur saucas - Lina, kopējais garums - 289 km, no tiem Krievijā - 74 km.
Malijuzeņa Upe Krievijā, Saratovas apgabalā, agštece Kazahstānā (kur saucas - Sariezena), \~100 km posmā arī Krievijas un Kazahstānas robežupe, garums - 638 km, ietek beznoteku Kamišsamaras ezeros, vasarā atsevišķos posmos izsīkst.
Ostjora Upe Krievijā, Smoļenskas apgabalā, lejtecē Krievijas un Baltkrievijas robežupe, Sožas kreisā krasta pieteka, Baltkrievijā saucas - Ascjora.
Angrapa Upe Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, Prēgeles (Pregoļas) kreisā satekupe, augštece Polijā, kur saucas - Vengorapa, iztek no Mamrija ezera.
Seima Upe Krievijas Kurskas apgabalā un Ukrainā, kur saucas - Sejma, Desnas kreisā krasta pieteka, garums - 748 km, sākas Viduskrievijas augstienē.
Oskola Upe Krievijas Kurskas un Belgorodas apgabalā, lejtece Ukrainā (kur saucas - Oskila), Siverskijdoņecas kreisā krasta pieteka, kopējais garums - 472 km, sākas Viduskrievijas augstienē.
Dursupe Upe Kurzemē, Talsu un Tukuma novadā, arī šo novadu robežupe, garums - 28 km, kritums - 85 m, izteka un augšteces posms ir Ziemeļkursas augstienes Vanemas paugurainē, ietek Engures ezerā uz dienvidiem no Grebju pussalas; atsevišķos posmos saucas arī Boles upe, Jeidas upe, Kažupe, Skujupe, Spilva.
Jaludzjana Upe Ķīnā ("Yalu Jiang"), robežupe ar Ziemeļkoreju, kur saucas - Amnokgana, garums - 813 km, sākas vulkāna Baitoušana nogāzē, ietek Dzeltenās jūras Rietumkorejas līcī.
Alekšupīte Upe Latvijā, Kuldīgas novada Pelču pagastā un Kuldīgas pilsētā, Ventas kreisā krasta pieteka, garums - 8 km, kritums - 30 m, sākas Rietumkursas augstienes ziemeļu daļā, Kurmāles paugurainē; Alekša upīte; Brūžupīte; augštecē saucas arī Sure, Sūrupīte, Pelčupe.
Nēre upe Lietuvā (liet. val. _Neris_), Nemunas lielākā pieteka, garums - 510 km, augštece Baltkrievijā, kur saucas Vilija, sākas ziemeļos no Minskas augstienes.
Kriauna Upe Lietuvā, sākas Latvijā, Ilūkstes novadā, kur saucas - Kreuna, ietek Sartu ezerā.
Istalsna Upe Ludzas novada Nirzas un Istalsnas pagastā, garums - 20 km, kritums - 26,4 m, iztek no Sporņa ezera Rāznavas paugurainē, 1,5 km uz austrumiem no Nirzas, tek caur Istalsnas ezeru, ietek Lielā Ludzas ezera dienvidaustrumu galā, augšpus Istalsnas ezera saucas arī Ļadiņa, Ļadinas strauts.
Riogrande de Santjago upe Meksikā (“Rio Grande de Santiago”), garums — 965 km, sākas Vulkāniskajā grēdā (agštece līdz Čapalas ezeram saucas — Lerma), ietek Klusajā okeānā, krāčaina.
Tāna upe Norvēģijā (_Tana_), robežupe ar Somiju, kur saucas - Teno (_Teno_, senāk arī _Tenojoki_), garums - 344 km, satekupes Kārāšjohka un Inarijoki sākas Mānselkes ziemeļu nogāzē, ietek Barenca jūras Tanafjordā.
Trīsilelva upe Norvēģijā (_Trysilelv_), iztek no Fēmunenna ezera, lejtece Zviedrijā, kur saucas Klārelvena (_Klaraelven_), kopējais garums - 347 km, ietek Vēnerna ezerā pie Kārlstades.
Žurua Upe Peru (kur saucas - Žurva) un Brazīlijā, Amazones labā krasta pieteka, garums - 3280 km, sākas Montanjā (Andu priekškalnēs) \~500 m vjl.
Lina Upe Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, sākas Mazuru ezeru augstienē, tek caur Laņskes u. c. mazākiem ezeriem, lejtece - Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, kur saucas - Lava, Prēgeles (Pregoļas) kreisā krasta pieteka, kopējais garums - 289 km, no tiem Polijā - 215 km.
Vengorapa upe Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistes ziemeļaustrumu daļā, iztek no Mamrija ezera, lejtece Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, kur saucas - Angrapa, Prēgeles (Pregoļas) kreisā satekupe.
Begaveke Upe Rumānijā ("Bega Veche"), Aradas un Timišas žudecā, lejtece Serbijā, kur saucas - Stari Begeja, senāk bija Tisas kreisā krasta pieteka, tagad ievadīta Donavas-Tisas-Donavas kanālā.
Krasna Upe Rumānijā ("Crasna"), Selažas un Satumares žudecā, lejtece Ungārijā, kur saucas - Kražna, Tisas kreisā krasta pieteka.
Someša Upe Rumānijā ("Somesul" un Ungārijā, kur saucas - Samoša "Szamos"), Tisas kreisā krasta pieteka, garums - 418 km, izveidojas, satekot Somešulmarei un Somešulmikai.
Timiša Upe Rumānijā ("Timisul"), lejtece Serbijā (kur saucas - Tamiša "Tamiš"), Donavas kreisā krasta pieteka, garums - 334 km, izteka Banatas kalnos, ietek Donavā lejpus Belgradas.
Tamiša Upe Serbijā ("Tamiš"), Vojvodinā, augštece Rumānijā (kur saucas - Timiša "Timisul"), Donavas kreisā krasta pieteka, garums - 334 km, izteka Banatas kalnos, ietek Donavā lejpus Belgradas.
Teno Upe Somijā, robežupe ar Norvēģiju, kur saucas - Tāna, arī augštece un lejtece Norvēģijā.
Tornionjoki Upe Somijas ziemeļu daļā, robežupe ar Zviedriju (kur saucas - Torne), izveidojas, satekot Tornelvenai un Muonio (zviedru - Muonioelvena), ietek Botnijas līcī.
Miņo Upe Spānijas ziemeļrietumos, lejtecē Spānijas un Portugāles (kur saucas - Miņu) robežupe, garums - 340 km, ietek Atlantijas okeānā.
Mindanao Upe šajā salā ("Mindanao", augštecē saucas - Pulangi), garums - \~550 km, ietek Sulavesi jūras Iljanas līcī.
Slocene upe Tukuma novadā, garums - 44 km, kritums - 58 m, augštecē saucas arī Vēžupīte, starp Valguma ezeru un Kaņieri arī Pulkaine, ietek Kaņierī, senāk cauri Dūņierim un Slokas ezeram ietecēja Lielupē, 20. gs. sākumā tika izrakts kanāls (Starpiņupīte), kas Kaņieri savieno ar jūru, kādreizējā lejtece (Vecslocene) uz Lielupi vairs novada tikai Dūņiera un Slokas ezera ūdeņus; Sloce.
Murgapa Upe Turkmenistānā ("Murgap"), augštece Afganistānā, kur saucas - Morgāba ("Morghāb"), kopējais garums - 978 km, sākas Parapomiza kalnos, lejtece Karakuma tuksnesī, beidzas Karakuma kanālā.
Psela Upe Ukrainā ("Psel"), Dņepras kreisā krasta pieteka, izteka Krievijā, Belgorodas un Kurskas apgabalā, kur saucas - Psjola, kopējais garums - 717 km.
Horiņa Upe Ukrainā un Baltkrievijā (kur saucas - Hariņa), garums - 659 km, sākas Kremeņecas augstienē.
Siverskijdoneca Upe Ukrainā, Donas labā krasta pieteka, augštecē un lejtecē (Krievijā) saucas Doņeca, kopējais garums - 1053 km.
Stviha Upe Ukrainā, Rivnes apgabalā, Pripetes labā krasta pieteka (lejtece Baltkrievijā, kur saucas - Scviha).
Lva Upe Ukrainā, Volīnijas apgabalā, un Baltkrievijā (kur saucas - Ļva), Pripetes labā krasta pieteka.
Uborta Upe Ukrainā, Žitomiras apgabalā, Pripetes labā krasta pieteka (lejtece Baltkrievijā, kur saucas - Ubarca), kopējais garums - 256 km.
Oskila Upe Ukrainas Harkivas apgabalā (augšteces Krievijā, kur saucas - Oskola), Siverskijdoņecas kreisā krasta pieteka, kopējais garums - 472 km, sākas Viduskrievijas augstienē, lejtecē Červonijoskilas ūdenskrātuve, HES.
Sejma Upe Ukrainas Sumu un Čerņigovas apgabalā, Desnas kreisā krasta pieteka, garums - 748 km, augštece Krievijā, kur saucas - Seima.
Kražna Upe Ungārijā ("Krazsna"), Sabolča-Satmāra-Berega meģē, Tisas kreisā krasta pieteka, augštece Rumānijā, kur saucas - Krasna.
Vardara Upe Ziemeļmaķedonijā ("Vardar") un Grieķijā (kur saucas - Aksja), garums - 388 km, izteka Šarplaninas kalnu dienvidos, ietek Egejas jūras Termes līcī.
Klārelvena upe Zviedrijā (_Klaraelven_), augštece Norvēģijā, kur saucas - Trīsilelva (_Trysilelv_), kopējais garums - 347 km, iztek no Fēmunnena ezera, ietek Vēnerna ezerā pie Kārlstades.
Torne Upe Zviedrijas ziemeļu daļā, robežupe ar Somiju (kur saucas - Tornionjoki), izveidojas, satekot Tornelvenai un Muonioelvenai (somu - Muonio), ietek Botnijas līcī.
liberālais vadības stils vadības stils, kur vadītājs praktiski neiejaucas padoto darbā, tikai nosaka attālāku mērķi, kas gala rezultātā jāsasniedz.
Kūdupe Veļikajas kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Pededzes pagastā un Krievijā, garums - 83 km (Latvijā 17 km, no tiem \~5 km posmā ir Latvijas un Krievijas robežupe), kritums - 22,1 m; Krievijā saucas Kudeba.
Bērzene Ventas labā krasta pieteka Kuldīgas novada Skrundas pagastā, augštece Saldus novada Pampāļu pagastā, kur saucas – Bērzenes strauts, garums – 12 km; Mālupe.
asmīte Vēsturiska tilpuma mērvienība, ko lietoja Lietuvā labības mērīšanai, 17.-18. gs. arī Latgalē, bija 1/8 Lietuvas jeb Viļņas mucas (~407,04 l); 1776. g. tika noteikts, ka asmītē ietilpst \~50,8 l.
piltuve Vidū resnāks skārda trauks, ar pagaru cauruli uz apakšu, ar kuru uzpilda mucas.
alēlomorfs Viens no gēnu pāra partneriem, kas pārstāv noteiktu iedzimtu pazīmi; šie partneri nesajaucas, bet savstarpēji mijas.
kapilārparādības Virsmas parādības, kuras izraisa molekulu mijiedarbība liektu virsmu tuvumā (robežvirsma starp šķidrumu un gāzi, šķidrumu un cietu ķermeni, starp diviem šķidrumiem, kas savstarpēji nesajaucas).
intususcipients Zarnas daļa, kurā intususcepcijā iemaucas otra daļa.
izzvanīt Zvanot (piemēram, ar durvju zvanu, pa telefonu), pieaicināt, panākt, ka atsaucas.

ucas citās vārdnīcās:

MEV

ucas