Paplašinātā meklēšana
Meklējam slikti.
Atrasts vārdos (8):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (306):
- pentoksils (4-methyl-5-hydroxymethyluracilum); balts sīkkristālisks pulveris, slikti šķīst ūdenī.
- (iz)iet (arī saiet) šķērsām (retāk šķērsu) (pa)veikties slikti, (no)risināties kļūmīgi.
- iet (arī iziet, noiet) šķībi (arī greizi) (pa)veikties slikti; (no)risināties kļūmīgi.
- abi vienā maisā bāžami abi (visi) vienādi nederīgi, slikti.
- reibonis Apkārtējo priekšmetu griešanās sajūta vai līdzsvara traucējumi, kas parasti saistīti ar sliktu dūšu, vemšanu, samaņas zaudēšanu, troksni ausīs, dzirdes pasliktināšanos, nistagmu.
- žambrāt Aplami, slikti ēst.
- šimpēt Aprunāt; slikti izteikties par kādu; apcelt, muļķot.
- šļidzināt Aptašķīt, apsmulēt; slikti notīrīt.
- nolaist Ar savu bezdarbību, arī nepilnīgu, kļūdainu darbību ļoti pasliktināt (kā stāvokli).
- naftilamīns Arilamīns, C~10~H~7~NH~2~ (alfa un beta izomērs), naftalīna atvasinājums, bezkrāsaini kristāli, kūst pie 50 °C temperatūras, slikti šķīst ūdenī, izmanto krāsvielu sintēzē; tā putekļu vai tvaiku ieelpošana var izraisīt urīnpūšļa audzēja attīstīšanos.
- daārstēt Ārstējot pieļaut, ka veselība pasliktinās.
- pozitīva atgriezeniskā saite atgriezeniskā saite, kurā izejas signāla fāze sakrīt ar ieejas signāla fāzi; iegūst lielāku pastiprinājuma koeficientu, bet pasliktinās iekārtas darbības kvalitatīvie rādītāji - palielinās signāla kropļojumi, pasliktinās darba stabilitāte, dažreiz var ierosināties pašsvārstības; pastiprinātājos lieto reti; izmanto sinusoidālu un nesinusoidālu signālu ģeneratoros.
- derbelēt Ātri un slikti kaut ko darīt.
- izviršana atsevišķu dzīvnieku vai šķirnes saimnieciski vērtīgo īpašību pasliktināšanās no paaudzes uz paaudzi.
- disģēnisks Attiecīgs uz faktoriem, kas pasliktina rases fiziskās un psihiskās īpašības.
- pāraugusi kokaudze audze, kas sasniegusi vecumu, kad strauji sāk pasliktināties koksnes tehniskās īpašības; tā steidzami jānocērt, jo pēc šā vecuma pārsniegšanas var sākties masveidīga koku atmiršana, it īpaši mīksto lapkoku audzēs.
- Atpiļu upurozols aug Valmieras novada Trikātas pagastā, stumbra apkārtmērs - 8 m, koka augstums - 15 m, vainaga projekcija - 10 x 15 m, ļoti slikti saglabājies, lielākā daļa nokaltusi.
- kalcifobs Augs, kas slikti aug vai iet bojā kalcija sāļiem bagātās augsnēs; tā attīstībai nepieciešama skāba vai neitrāla augsnes reakcija.
- zemā purva kūdraugsnes augsnes, kas veidojas zemākās reljefa vietās, kur saplūst ar minerāliem bagāti ūdeņi, sastopamas gk. starppauguru ieplakās, kā arī slikti drenētos līdzenumos.
- sušķis augumā īsi un slikti auguši lini.
- jaktenes Ausis, kas slikti dzird (nicinoši).
- otoskleroze Ausu slimība, kam raksturīga pakāpeniska progresējoša dzirdes pasliktināšanās, kā arī trokšņi abās ausīs.
- izsalcināt Badināt, slikti barot.
- metilandrostēndiols Balta kristāliska viela, nešķīst ūdeni, slikti šķīst spirtā; ķīmiskās uzbūves ziņā tuvs metiltestosteronam; lieto proteīnu anabolisma veicināšanai rekonvalescentiem.
- borskābe Balta, kristāliska viela, neorganiska vāja skābe, slikti šķīst aukstā ūdenī; pārtikas piedeva E284, konservants, aktīva viela mutes dobuma higiēnai, toksiska iedarbība uz nierēm, asinsrites orgāniem, dzimumorgāniem, aknām un nervu sistēmu.
- švēri Bēdīgi; slikti.
- nelabu galu ņemt, arī labu galu neņemt Beigties slikti, nevēlami.
- toluidīns Bezkrāsains šķidrums, kas ļoti slikti šķīst ūdenī, bet labi etilspirtā; iegūst katalītiski reducējot nitrotoluolus, izmanto krāsvielu ražošanai.
- ukoties Bojāties, pasliktināties, kļūt nelietojamam.
- deteriorēts Bojāts, pasliktināts (piem., piesārņots).
- trinitrotoluols Brizanta sprāgstviela - bezkrāsaini vai dzelteni, ūdenī slikti šķīstoši kristāli.
- terpīnhidrāts C~10~H~18~(OH)~2~H~2~O, bezkrāsaini caurspīdīgi kristāli, slikti šķīst ūdenī, labi - karstā spirtā.
- sulfametazīns C~12~H~14~N~4~O~2~S, balts pulveris, slikti šķīst ūdenī, labi - sārmu un skābju šķīdumā; lieto pneimokoku un streptokoku infekciju gadījumā.
- tiacetazons C10H12N4OS, gaišdzeltens kristālisks pulveris, gandrīz nešķīst ūdenī, slikti šķīst spirtā.
- fluoresceīns C20H15O5 - triarilmetāna krāsviela, dzelteni kristāli, slikti šķīst ūdenī.
- fenidons C9H10ON2, bezkrāsaini kristāli, slikti šķīst aukstā ūdenī, labāk - sārmu vai skābju klātbūtnē, spēcīgs reducētājs.
- metilbutirāts CH~3~(CH~2~)~2~COOCH~3~, metilgrupa, bezkrāsains šķidrums, slikti šķist ūdeni, sajaucas ar spirtu; lieto augļu ekstraktu ražošanā.
- kurls Cilvēks, kas nedzird vai ļoti slikti dzird.
- biezausis Cilvēks, kas slikti dzird.
- ačka Cilvēks, kas slikti redz.
- nepraša Cilvēks, kas slikti, bez pietiekamas prasmes veic (ko).
- kleķermanis Cilvēks, kas slikti, neprasmīgi (ko) dara.
- ačkis Cilvēks, kurš slikti redz.
- digresija dabas kompleksu (atpūtas zonās, piepilsētas mežos) stāvokļa pasliktināšanās to intensīvas izmantošanas dēļ.
- augsnes degradācija dabiskas vai cilvēka darbības radītas pārmaiņas, kuru rezultātā pasliktinās atsevišķas augsnes īpašības vai pazeminās augsnes auglība kopumā.
- pasliktinošu noteikumu spēkā neesamība darba tiesību pamatprincips, kas nosaka, ka nav spēkā darba koplīguma, darba kārtības noteikumi, kā arī darba līguma un darba devēja rīkojumu noteikumi, kas pretēji normatīvajiem aktiem pasliktina darbinieka tiesisko stāvokli.
- darba tiesību sistēmas pamatprincipi darbinieka tiesisko stāvokli pasliktinošu noteikumu spēkā neesamība, vienlīdzīgu tiesību princips, tiesības apvienoties organizācijās, aizliegums radīt nelabvēlīgas sekas.
- demoralizācija Disciplīnas mazināšanās, darbības, rīcības spēju pasliktināšanās, zaudēšana.
- kurst Dzirdei pasliktināties.
- vājdzirdība Dzirdes pasliktināšanās tādā mērā, ka cilvēks praktiski neuztver parastā skaļuma runu.
- presbiakūze Dzirdes pasliktināšanās vecumā.
- kurlums Dzirdes trūkums vai tās pasliktināšanās tā, ka runas valodas uztvere nav iespējama.
- neēdējs Dzīva radība, kas slikti ēd.
- vasaras guļa fizioloģisks stāvoklis (tuksnešos mītošiem siltasiņu dzīvniekiem), kurā dzīvības norises pazeminās līdz minimumam (nezaudējot dzīvotspēju) un kurš iestājas tad, kad krasi paaugstinās vides temperatūra, sākas sausuma periods, kritiski pasliktinās barošanās apstākļi.
- fiziskā vardarbība fiziska spēka regulāra lietošana, kā rezultātā cilvēkam vai dzīvniekam rodas fizisks kaitējums, traumas, sāpes, būtiska veselības pasliktināšanās vai nāve.
- beizeklis Gandrīz nesalasāms, slikti uzrakstīts raksts.
- zleģis Glīzdaina, slikti izcepusi maize.
- zlete Glīzdaina, slikti izcepusi maize.
- sabuņķēta maize glīzdaina, slikti sarūgusi maize.
- klinčains Glīzdains, slikti izcepis.
- Kikns grieķu mitoloģijā - Apollona un Tirijas (variants: Hirijas) dēls, skaistulis mednieks, dzīvoja Kalidonas apkārtnē, bet augstprātīgs un sliktiem paradumiem, kopā ar māti ielēca Kanopes ezerā, bet Apollons pārvēfrta abus par gulbjiem.
- etilbromīds Halogēnogļūdeņradis, bezkrāsains, toksisks šķidrums, labi šķīst organiskajos šķīdinātājos, slikti - ūdenī, lieto organiskajā sintēzē (alkilēšanai), tetraetilsvina ražošanā.
- demogrāfiskā krīze iedzīvotāju atražošanās procesu krasa pasliktināšanās vai ilgstoša nelabvēlīgas situācijas saglabāšanās.
- iecūkāt Iesākt (ko) darīt (parasti slikti, nemākulīgi) un nepabeigt.
- ieķēzīt Iesākt (ko) darīt (parasti slikti, nemākulīgi) un nepabeigt.
- pusdarbs Iesākts, bet līdz galam nepaveikts darbs, arī pavirši, slikti paveikts darbs.
- demoralizēt Ietekmēt (cilvēku) tā, ka mazinās disciplīna, pasliktinās, zūd darbības, rīcības spējas.
- sabojāt Ievērojami pasliktināt (piemēram, attiecības, psihisku stāvokli).
- izmocīties Ilgāku laiku, daudz mocīties; ilgāku laiku justies ļoti slikti.
- grauzt Ilgstoši iedarbojoties, pasliktināt, bojāt (veselību), bojāt (ķermeņa daļas) - par slimībām, nelabvēlīgiem apstākļiem u. tml.
- karma Indiešu filozofijā un reliģijā - cilvēka vai citas dzīvās būtnes dzīves un darbības seku kopums, kas uzlabo vai pasliktina tās likteni; atkarībā no tā, kā cilvēks pildījis dzīves priekšrakstus, nākamajā dzīvē viņa dvēsele pārdzimst cildenākā vai zemākā veidolā.
- netipāla figūra indivīda figūra, kas atšķiras no tā paša lieluma tipfigūras ar tik lielām novirzēm no atsevišķu lielummēru vērtībām, ka ievērojami pasliktinās tipāli konstruētā ģērba piegulums šādai (piemēram, staltai, kumpai, augstplecu, šļaupplecu, šaurplecu, platplecu, lordotiskai, platgurnu, šaurgurnu, O kāju, X kāju) figūrai.
- azīdsvins Iniciējoša sīkkristāliska sprāgstviela baltā krāsā, slikti šķīst ūdenī, pret ārējo iedarbību nedaudz mazjutīgāka nekā dzīvsudraba fulmināts.
- tetrazens Iniciējoša sprāgstviela dzeltenu kristālu veidā, slikti šķīst ūdenī un organiskajos šķīdinātājos.
- ūdens ziedēšana intensīva planktona attīstība ūdenstilpēs; tā krasi maina ūdens fizikālās un ķīmiskās īpašības, pasliktina ūdens garšu, maina krāsu, samazina dzidrumu.
- suksnīši Īsi, slikti paauguši lini.
- čūlot Izdalot mitrumu, slikti degt (par mitru malku).
- rekrudescence Jauns uzliesmojums, slimības gaitas pasliktināšanās pēc remisijas.
- vājā puse jautājums, darbības nozare, kurā slikti orientējas, kurā ir vājas zināšanas, nav veiklības, labas prasmes.
- vājā vieta (arī puse), arī vājais punkts jautājums, darbības nozare, kurā slikti orientējas, kurā ir vājas zināšanas, nav veiklības, labas prasmes.
- munči Jebkura neizskatīga, slikti pieguloša apģērba gabala nosaukums.
- muncis Jebkura neizskatīga, slikti pieguloša apģērba gabala nosaukums.
- aubise Kāds, kas dara visu ātri un slikti.
- čunča Kāds, kas ir slikti vai bezgaumīgi saģērbies.
- aubiza Kāds, kas visu dara ātri un slikti.
- aubize Kāds, kas visu dara ātri un slikti.
- pamurgot Kādu laiciņu (naktī) slikti gulēt.
- pačirkstināt Kādu laiku (slikti) čīgāt (vijoli).
- Hērostrata slava kaunpilna slava, kas iegūta ar sliktiem darbiem (Hērostrats nodedzināja Artemīdas templi Efesā - vienu no septiņiem pasaules brīnumiem).
- pļura Kaut kas slikti izdevies.
- noutīt Kaut ko sīku (piemēram, ogas) nolasīt vai (slikti izaugušu labību) nopļaut.
- iz(iet) (arī klāties) plāni klāties slikti.
- iet plāni klāties, veikties slikti.
- slimēties Kļūt slikti, sliktāk.
- arbolīts Kompozītmateriāls ar lielporainu struktūru, sastāv no organiskas pildvielas un minerālsaistvielas; slikti deg, nepūst, labas siltumtehniskās īpašības.
- angiospazma Krampjaina asinsvada sienas muskulatūras saraušanās, kas rada tā sašaurināšanos un līdz ar to pasliktina attiecīgā orgāna vai apvidus asinsapgādi.
- knābgalvji kukaiņu klases kārta, sīki (garums 2-3 mm) un vidēji lieli (10-14 mm) kukaiņi, pēc ārējā izskata atgādina sikspārņus, galva knābjveidīgi pagarināta, lido slikti, attīstās ar pilnīgu pārvēršanos, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas.
- pīties Kustēties, virzīties lēni, ar traucējumiem (piemēram, aizķeroties aiz kā, arī slikti orientējoties).
- lopot Ķēzīt, pasliktināt.
- vellādi Lai vai kā; lai vai cik slikti, grūti.
- draņķēšana Laikapstākļu pasliktināšanās.
- šņerglis Lamuvārds kādam, kas slikti ēd.
- šņergulis Lamuvārds kādam, kas slikti ēd.
- žņerglis Lamuvārds kādam, kas slikti ēd.
- šļeburot Lauzoties runāt (valodā, kuru slikti pārvalda).
- vidējais driass leduslaikmeta beiguposma pēdējā fāze, raksturīga klimatisko apstākļu pasliktināšanās, Latvijas teritorijā veidojās ledāja kušanas ūdeņu limnoglaciālie nogulumi.
- ģemberis Līks, slikti izaudzis bērzs.
- aizmērdēt Likt ciest badu; slikti, trūcīgi barot.
- klince Lipīga, slikti izcepusies maize.
- ķelsīgs Lipīgs; slikti savārījies.
- slapdraņķot līt un snigt reizē; būt sliktiem laika apstākļiem.
- draņķēt Līt un snigt reizē; būt sliktiem laika apstākļiem.
- briesmīgs Ļauni, ļoti slikti.
- aizvārdzināt Ļaut novājēt, novārgt (slikti barojot).
- saindēt Ļoti pasliktināt, padarīt neizturamu (piemēram, apstākļus, attiecības); ļoti kaitīgi ietekmēt (cilvēku, tā psihi).
- sopēt Ļoti slikti degt; kūpēt, dūmot.
- sūpēt Ļoti slikti degt; tik tikko degt.
- baigs Ļoti slikti, ļoti nepatīkami.
- repriķis mazs, nožēlojama izskata, vājš sivēns, kas slikti barojies.
- zuntēga Mitrs koka gabals, kas slikti deg.
- pagrimt Morāliski degradēties, panīkt, pasliktināties.
- pažulīt Nedaudz (kādu brīdi) slikti barot.
- pļūkšēt Nedaudz slikti vai bezkaunīgi runāt.
- čābeniski Nederīgi, slikti.
- bridkai Neērti, slikti.
- pļuriski Negaidīti slikti.
- lepēt Nekvalitatīvi, slikti mūrēt.
- pičuks Neliels, slikti apstrādāts māla trauks.
- leterēt Nemākulkīgi, slikti strādāt.
- dalza Nemierīgs, slikti audzināts cilvēks.
- šķērsām Nepareizi; slikti, nekvalitatīvi.
- iziet plāni nepaveikties, klāties slikti.
- amplis Nerātns cilvēks, ļoti nemierīgs zirgs; tāds, kas savu darbu paveic ātri un slikti, pavirši; sprukstiņš, vientiesis.
- žļembāt Netīri un slikti darbu darīt.
- pļureniskis Neveiksmīgi, slikti.
- buģīt Nevīžīgi, nekārtīgi, arī neglīti, slikti rakstīt.
- pupauss Nievājoša iesauka kādam, kas slikti dzird; pupausis.
- pupausis Nievājoša iesauka kādam, kas slikti dzird.
- makroglobulinēmija Nogurums, bālums, viegla dispnoja; ģeneralizēti palielināti (ne vienmēr), nesāpīgi limfmezgli; perifēriskās asinsrites traucējumi; hemorāģiskā diatēze (visbiežāk asinsizplūdumi tīklenē ar redzes pasliktināšanos, iekšējā ausī, centrālajā nervu sistēmā, augšējos elpceļos, kuņģa un zarnu traktā, makstī).
- paļāties Nokarāties, slikti piegult (par apģērbu).
- lamži Nolietoti vai slikti uzšūti svārki.
- novejot Nopļaut (slikti izaugušu zāli).
- viss Norāda, ka pazīme, darbība, stāvoklis, norise izpaužas kopā (ar ko, parasti atdalāmu, novelkamu u. tml., arī piederīgu, bet būtiski atšķirīgu); arī kopā (ar ko, piemēram, sliktiem laikapstākļiem).
- kritiens atpakaļ (arī uz leju) norise, kurā (kas) pasliktinās, regresē, kļūst mazvērtīgāks.
- kritiens uz leju (arī atpakaļ) norise, kurā (kas) pasliktinās, regresē, kļūst mazvērtīgāks.
- nogarēties Noslikties.
- aviācijas nelaimes gadījums notikums, kurš saistīts ar gaisa kuģa izmantošanu no brīža, kad vismaz viena persona iekāpj gaisa kuģī ar nolūku veikt lidojumu, līdz brīdim, kad visas gaisa kuģī esošās personas ir to atstājušas, un kura laikā kāda no minētajām personām iegūst miesas bojājumus, kuru rezultātā iestājas nāve, vai smagus miesas bojājumus sakarā ar atrašanos šajā gaisa kuģī, sakarā ar tiešu saskari ar kādu gaisa kuģa daļu, arī daļu, kas atdalījusies no šā gaisa kuģa, tiešu reaktīvā dzinēja gāzes strūklas iedarbību; gaisa kuģis iegūst bojājumus vai tiek saārdīta tā konstrukcija un tā rezultātā: samazinās konstrukcijas izturība, pasliktinās gaisa kuģa tehniskie vai aerodinamiskie dati, nepieciešams liels remonts vai bojātā elementa nomainīšana, izņemot dzinēja darbības traucējumus vai tā bojājumus, kad bojāts tikai dzinējs, tā pārsegi vai palīgierīces vai bojāti tikai propelleri, plākšņu gali, antenas, riepas, bremžu ierīces, aptecētāji vai apšuvumā ir nelieli iespiedumi vai caursisti caurumi; gaisa kuģis pazūd bez vēsts vai nokļūst tādā vietā, kur tam piekļūt nav iespējams.
- aktīvās ogles oglekļa adsorbents ar porainu struktūru, kas labi absorbē organiskās vielas, bet slikti amonjaku un ūdeni; izgatavo no pārogļotiem organiskiem, oglekli saturošiem materiāliem (koksnes, akmeņoglēm, riekstu čaumalām u. c.), tos aktivējot ar pārkarsētu ūdens tvaiku, CO~2~, cinka hlorīdu u. c. sāļiem.
- saasināt Padarīt akūtu (slimību, tās izpausmes); pasliktināt (veselības stāvokli).
- sabojāt Padarīt neveselu (ķermeņa daļu), ievērojami pavājināt (tās) funkcijas; ļoti pasliktināt (veselību).
- slīdēt Pakāpeniski panīkt, pasliktināties (parasti par saimniecību, uzņēmumu).
- grimt Pakāpeniski panīkt, pasliktināties.
- degradēties pakāpeniski pasliktināties, pagrimt, panīkt.
- čirkulis Panīcis, slikti barots sivēns.
- kugele Pankūka, rausis (parasti slikti izcepts).
- pārstiepts pakaļējais līķis par daudz nostiepjot buru uz leju, tās pakaļējā mala tiek pārstiepta un kļūst garāka; līdz ar to pasliktinās tās aerodinamiskās īpašības.
- sliktināt Par kādu slikti runāt.
- damēgt Par sliktiem laikapstākļiem.
- pieļipas Paresninājumi slikti savērptā dzijā.
- regresēt Pārmaiņu procesā zaudēt pozitīvas īpašības; pāriet no augstākām attīstības formām uz zemākām; arī pasliktināties.
- karboksimetilceluloze Pārtikas piedeva E466 (gatavo no kokvilnas produktiem; var būt ģenētiski modificēta), biezinātājs, stabilizētājs, slikti absorbējas organismā, veicina gāzu uzkrāšanos, liels daudzuma var izraisīt caureju un vēdera krampjus.
- E627 Pārtikas uzlabotājs - dinātrija guanilāts, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - aizkaitināmība, bezmiegs, depresija migrēna, astma, redzes pasliktināšanās, vēdergraizes, bronhu spazmas, nav ieteicams bērniem.
- E626 Pārtikas uzlabotājs - guanilskābe, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - aizkaitināmība, bezmiegs, depresija migrēna, astma, redzes pasliktināšanās, vēdergraizes, bronhu spazmas, nav ieteicams bērniem.
- E623 Pārtikas uzlabotājs - kalcija diglutamāts, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - aizkaitināmība, bezmiegs, depresija migrēna, astma, redzes pasliktināšanās, vēdergraizes, bronhu spazmas, nav ieteicams bērniem, var būt ģenētiski modificēts.
- E625 Pārtikas uzlabotājs - magnija diglutamāts, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - aizkaitināmība, bezmiegs, depresija migrēna, astma, redzes pasliktināšanās, vēdergraizes, bronhu spazmas, nav ieteicams bērniem, var būt ģenētiski modificēts.
- E624 Pārtikas uzlabotājs - mononamonija glutamāts, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - aizkaitināmība, bezmiegs, depresija migrēna, astma, redzes pasliktināšanās, vēdergraizes, bronhu spazmas, nav ieteicams bērniem, var būt ģenētiski modificēts.
- E621 Pārtikas uzlabotājs - mononātrija glutamāts, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - aizkaitināmība, bezmiegs, depresija migrēna, astma, redzes pasliktināšanās, vēdergraizes, bronhu spazmas, nav ieteicams bērniem, var būt ģenētiski modificēts.
- E622 Pārtikas uzlabotājs - mononkālija glutamāts, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - aizkaitināmība, bezmiegs, depresija migrēna, astma, redzes pasliktināšanās, vēdergraizes, bronhu spazmas, nav ieteicams bērniem, var būt ģenētiski modificēts.
- bojāts Pasliktinājies, nevesels.
- ingravescence Pasliktināšanās (slimības gaitā).
- deteriorācija Pasliktināšanās, bojāšanās; pasliktināšana.
- degradācija pasliktināšanās, pagrimšana, panīkums; pakāpeniska kvalitātes samazināšanās.
- saasināt Pasliktināt (attiecības starp cilvēkiem, cilvēku grupām, valstīm); padarīt asu, krasu (konfliktu, pretrunas u. tml.).
- bojāt Pasliktināt (piemēram, garastāvokli, attiecības).
- kurlt Pasliktināti dzirdēt (parasti uz laiku).
- ciest Pasliktināties (par cilvēku attiecībām).
- salopoties Pasliktināties (parasti par laika apstākļiem).
- bojāties Pasliktināties (piemēram, par garastāvokli, attiecībām).
- sašļukt Pasliktināties, parasti ļoti (par psihisku stāvokli).
- deģenerēties Pasliktināties, zaudēt pielāgošanās spējas vai saimnieciski derīgās īpašības (par augiem, dzīvniekiem).
- iet uz leju pasliktināties.
- iet uz slikto pusi pasliktināties.
- braukt uz leju pasliktināties.
- pasasliktināties Pasliktināties.
- garainis Pastāvīgi slikti smakojoša mute.
- saskolot Pavedināt uz nedarbiem, slikti iespaidot.
- pasliktinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pasliktināt.
- iziet greizi paveikties slikti, norisēt kļūmīgi.
- noiet (arī iziet) greizi paveikties slikti; norisēt kļūmīgi.
- sačurkulēt Pavirši darīt, slikti lāpīt.
- sarempēt Pavirši, slikti salāpīt.
- katastrofa Pēkšņa, ļoti strauja (piemēram, kādu apstākļu) pasliktināšanās; arī bojāeja.
- vienkāršs Piederīgs pie kādas sabiedrībā samērā maz ievērotas grupas; arī mazturīgs, nabadzīgs (par cilvēku); tāds, kas ir samērā slikti situēts.
- izgāzties Piedzīvot neveiksmi, kaunu, izdarot ko slikti, nemākulīgi.
- niķot Pieļaut, ka attīstās slikti ieradumi.
- regress Pozitīvo īpašību zaudēšana pārmaiņu procesā; pāreja no augstākām attīstības formām uz zemākām; arī pasliktināšanās, pagrimums, panīkums.
- furazolidons Pretmikrobu līdzeklis, nitrofurānu preparāts, dzeltens pulveris ("Furazolidonum"), ūdenī nešķīst, ļoti slikti šķīst etilspirtā, lieto bakteriālu zarnu infekciju, lambliozes un trihomoniāzes ārstēšanai, sintezēts Latvijā 1954. g., ražo Olaines ķīmiski farmaceitiskā rūpnīcā.
- ķēkuri Pumpaini, slikti augi.
- dumbrvistiņa Putnu klases dzērvjveidīgo kārtas dzimta ("Rallidae"), sastopamas visā pasaulē, izņemot polāros apgabalus; slikti lido, lieliski skrien, dažas sugas labi peld; 18. ģintis, 123 sugas, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 6 sugas - dumbrcālis, grieze, ormanīši (2 sugas), ūdensvistiņa, laucis.
- māņceplītis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas tirānputnu apakškārtas dzimta, 2 ģintis, 4 sugas, sīki putni (masa - 5-8 g), līdzīgi paceplīšiem, balss klusa, čiepstoša, lido slikti, entomofāgi, mežos, krūmājos, klinšainās nogāzēs Jaunzēlandē.
- pasliktināties Refl. --> pasliktināt; tikt pasliktinātam.
- sasasisties Saieties, sadraudzēties (ar sliktiem cilvēkiem).
- sačabāt sajaukt (graudus) ar sliktiem, maziem graudiem (čabām).
- velnu redzēt saka, ja kādam klājas ļoti slikti.
- iet kā pa elli saka, ja klājas ļoti slikti, notiek kas ļauns.
- kā glīzda saka, ja maize ir slikti izcepusi, sakritusi, nav acaina.
- dūša aptekas (kādam) saka, ja pārņem nelabuma sajūta, kļūst slikti.
- cik garš, tik plats saka, ja rīkojoties vienādi vai otrādi, gala rezultāts būtībā nemainās, ja kas ir vienlīdz slikti vai labi, neizdevīgi vai izdevīgi.
- sasmakot Sākt slikti smakot.
- savamzīt satīt (pavirši, slikti).
- aizdzist Savienojumā "aizdzisusi maize" - cepot slikti pacēlusies maize, kuras mīkla ir tikusi atdzesēta.
- kāpt Savienojumā "kāpt uz augšu": virzīties gar ķermeni uz augšu (par slikti šūtu, nepiemērotu apģērbu, tā daļām).
- termoizolators Siltumu slikti vadošs materiāls, masa u. tml, ar kuru pārklāj virsmu, lai pasargātu (ēkas, siltumtehnikas un aukstumtehnikas iekārtas, cauruļvadus u. tml.) no nevēlamas siltuma apmaiņas; siltumizolators.
- siltumizolators Siltumu slikti vadošs materiāls, masa u. tml., ar kuru pārklāj virsmu, lai pasargātu (ēkas, siltumtehnikas un aukstumtehnikas iekārtas, cauruļvadus u. tml.) no nevēlamas siltuma apmaiņas.
- ekstazī tabletes sintētisks, psihoaktīvs (smadzeņu darbību ietekmējošs) preparāts, kas izraisa smadzeņu bojājumus; iekšķīgi lietojamas tabletes, kuru lietošanas rezultātā parādās uzbudinājums, pasliktinās redze, paaugstinās arteriālais asinsspiediens.
- šnerglis Sivēns, kurš slikti ēd.
- noslāpšana Skābekļa uzņemšanas pārtraukšana organismā; var notikt, uzturoties gaisā, kas nabadzīgs ar skābekli, ja aizsprostoti elpošanas ceļi, ja elpošanas orgāni slikti darbojas vai arī ja šūnas nespēj uzņemt skābekli (iekšēja noslāpšana), piem., saindēšanās gadījumā ar oglekļa oksīdu.
- sadripēt skribelēt, slikti (kaut ko) pierakstīt.
- peiksts Slapja malka, kas slikti deg.
- saārstēt slikti ārstējot kļūt vēl slimākam.
- svilis slikti degoša koka pagale.
- glīzdains Slikti izcepis, arī cepts no slikti izrūgušas mīklas (par maizi).
- turēt suņa kārtā slikti izturēties (pret kādu).
- ķīla laiks slikti laika apstākļi
- aizpīcis laiks slikti laika apstākļi.
- vārčakāt Slikti padarīt, slikti noadīt zeķi.
- sagricīt slikti savērpt.
- kopka slikti šūta žakete, mētelis.
- uzcūkot Slikti uzzīmēt, slikti uzrakstīt (pavirši un ar smērējumiem; arī neķītri).
- čerez ž slikti, nekvalitatīvi.
- kaļļa slikti, netīri putraimi.
- mālēt Slikti, parasti nekvalificēti, krāsot (celtnes, telpas); slikti, parasti neprofesionāli, gleznot.
- uzmālēt Slikti, parasti nekvalificēti, uzkrāsot; slikti, parasti neprofesionāli, uzgleznot.
- hemeropātija Slimība, kas pasliktinās dienā.
- palindromija Slimības atkārtošanās vai pasliktināšanās.
- apžilbums Spēcīga gaismas uzliesmojuma izraisīta redzes pasliktināšanās, kas izpaužas kā īslaicīgs vai neatgriezenisks redzes funkciju zudums un kurā var rasties arī tīklenes apdegums.
- apvidus mašīna spēkrati braukšanai pa sliktiem ceļiem un bezceļu; labo pārgājību panāk ar vairākām dzenošajām asīm, speciālām (arkveida, maiņspiediena) riepām vai kāpurķēdēm un transmisiju (demultiplikators, bloķējams diferenciālis).
- vīlēt Spēlēt (parasti lociņinstrumentu), parasti slikti, arī apnicīgi.
- pārtrenēšanās Stāvoklis, ko raksturo sportisko darbspēju pazemināšanās, nervu un psihiskā, kā arī fiziskā stāvokļa pasliktināšanās treniņa metodikas un režīma neievērošanas dēļ.
- grūt Strauji pasliktināties, zust (par kādu stāvokli).
- pasārme Šķidrums, kas nostājas apakšā slikti izvārot ziepes to gatavošanas procesā.
- goršāk Tā, ka ir, kļūst slikti; sliktāk.
- uz ļauno (biežāk uz slikto) pusi tā, ka kļūst sliktāk, pasliktinās.
- uz slikto (retāk ļauno) pusi tā, ka kļūst sliktāk, pasliktinās.
- neliedeņi Tā, kā nevajag; slikti.
- lejup Tā, ka pasliktinās, regresā, kļūst mazvērtīgāks.
- leja Tā, ka pasliktinās, regresē, kļūst mazvērtīgāks.
- lempere Tā, kas lemperē - klaiņo, klīst apkārt; neveikli kustas; slikti strādā, slinko.
- mantas bojāšana tādas materiālas dabas priekšmeta īpašību izmaiņa, kas būtiski pasliktina vai samazina tā lietošanas iespēju vai uz laiku padara priekšmetu (lietu) par nederīgu lietošanai, bet to ir iespējams atjaunot, izlabot, saremontēt.
- pretīgs Tāds, kad ir ļoti slikti, ļoti nevēlami laikapstākļi (par laikposmu).
- riebīgs Tāds, kad ir ļoti slikti, ļoti nevēlami, nepatīkami laikapstākļi (par laikposmu).
- neražīgs Tāds, kad ir slikti audzis un iegūta maza raža (par laikposmu).
- kurls Tāds, kam trūkst dzirdes vai tā ir ļoti pasliktinājusies (par cilvēkiem).
- derbelis Tāds, kas ātri un slikti kaut ko dara.
- disgēnisks Tāds, kas attiecas uz faktoriem, kas pasliktina rases fiziskās un psihiskās īpašības.
- ķenga Tāds, kas darbu dara slikti, neglīti.
- čeveris Tāds, kas darbu veic slikti.
- neizdevies Tāds, kas ir izveidots, paveikts neveiksmīgi, slikti; tāds, kas nav paveikts tā, kā iecerēts, kā vajadzētu būt.
- mazzināms Tāds, kas ir maz, slikti zināms.
- vājš Tāds, kas ir samērā slikti attīstījies (par augiem); tāds, no kā neiegūst lielu ražu.
- pavājš Tāds, kas ir samērā slikti attīstījies (par augiem); tāds, no kura iegūst samērā nelielu ražu.
- pusaizmirsts Tāds, kas ir slikti kopts, nolaists (piemēram, par dārzu, parku).
- mazpamatots Tāds, kas ir slikti, vāji pamatots.
- vājš Tāds, kas nav pietiekami kvalificēts, arī nav pietiekami spējīgs kādā nozarē, tāds, kas nemākulīgi, slikti veic savus pienākumus, arī tāds, kas ir nesekmīgs (mācībās).
- lejupslīdošs Tāds, kas pasliktinās, regresē, kļūst mazvērtīgāks; lejupejošs (2).
- lejupejošs Tāds, kas pasliktinās, regresē, kļūst mazvērtīgāks; lejupslīdošs (2).
- pejorativs Tāds, kas pasliktinās.
- pavājš Tāds, kas samērā slikti funkcionē (par organismu, tā daļām); tāds, kam ir zināma nosliece uz saslimšanu; arī samērā slikti attīstīts.
- pavājš Tāds, kas samērā slikti nodrošina (kāda) darbību, eksistenci (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, spējam u. tml.).
- biezausains Tāds, kas slikti dzird; pakurls.
- jēlausis Tāds, kas slikti dzird.
- vājš Tāds, kas slikti funkcionē, nav pietiekami labi attīstīts, tāds, kas ir vārgs, nespēcīgs (par ķermeni, tā daļām, orgāniem).
- krāmīgs Tāds, kas slikti prot vai pārzin (veicamo darbu).
- blenža Tāds, kas slikti redz; tuvredzīgais; blenzis.
- blenzis Tāds, kas slikti redz; tuvredzīgais.
- krošķis Tāds, kas slikti strādā.
- neprasmīgs Tāds, kas slikti, bez pietiekamas prasmes veic (ko).
- neprasmīgs Tāds, ko veic, veido slikti, bez pietiekamas prasmes; nemākulīgs.
- neērts Tāds, kur nav ērtību; tāds, kas ir slikti, neizdevīgi izveidots, pielāgots (kādam nolūkam).
- konservācija tehniski pasākumi materiālu, izstrādājumu, mašīnu tehniskā stāvokļa pasliktināšanās novēršanai un aizsargāšanai pret koroziju ilgstošas glabāšanas vai transportēšanas laikā.
- lejupslīdoša tendence tendence pasliktināties, regresēt, kļūt mazvērtīgākam.
- noiet Tikt paveiktam, norisināties (kā, piemēram, labi, slikti).
- iet uz putēšanu tuvoties panīkumam, pasliktināties.
- kopējā ūdens cietība ūdens karbonātu un nekarbonātu summa; ū. c–u mēra ar Ca un Mg katjonu milimoliem litrā (mmol/l), arī cietības grādos, piem., viens vācu cietības grāds ir 10 mg kalcija oksīda litrā (CaO/l), kas atbilst 0,179 mmol/l. Pēc kopējās cietības ir mīksts (kopējā cietība < 1,5 mmol/l), vidēji ciets (1,5–3 mmol/l), ciets (> 2,5–6 mmol/l) un ļoti ciets (> 6 mmol/l) ūdens; ja lieto cietu ūdeni, tvaiku un apkures katlos veidojas katlakmens, palielinās ziepju patēriņš, slikti vārās dārzeņi; ūdens cietību novērš 1) vārot (samazina karbonātisko cietību), 2) ar reaģentiem (Ca(OH)~2~, Na~2~CO~3~, NaOH, Na~3~PO~4~), 3) filtrējot caur katjonītiem, apmaina kalcija un magnija jonus pret Na, H vai amonija joniem.
- bāzt vienā maisā uzskatīt par vienādi nosodāmiem, nederīgiem, sliktiem, vienādi vērtēt, neievērot atšķirības.
- uzpļīkšķināt Uzspēlēt (slikti, ķērcoši).
- uzpļirkstināt Uzspēlēt (slikti, ķērcoši).
- svilpene vāja, slikti barota cūka.
- uzķirināties Vāji nostiprināties, slikti turēties (kaut kur augstāk par zemi).
- ģīdri Vāji, slikti.
- maitāt Vājināt, pasliktināt (piemēram, veselību, kādas ķermeņa daļas darbību).
- bojāt Vājināt, pasliktināt.
- peiksta rudzi vārgi (slikti auguši) rudzi.
- ķurbas Veci, slikti rati.
- šļabraks Vecs, slikti piegulošs mētelis.
- šlubraks Vecs, slikti piegulošs mētelis.
- šļubraks Vecs, slikti pieguļošs mētelis.
- šļubriks Vecs, slikti pieguļošs mētelis.
- ciesājs Vieta, kur slikti aug zāle.
- ciesnējs Vieta, kur slikti aug zāle.
- ciess Vieta, kur slikti aug zāle.
- visi (arī abi) vienā maisā bāžami visi (abi) vienādi nederīgi, slikti.
- eugenika Zinātnes nozare, kas pētī faktorus, kas uzlabo vai pasliktina nākamo paaudžu pārmantojamas īpašības.
- zirgu aizkaustīt zirgu apkalt tā (slikti), ka tas klibo.
- krūmputns Zvirbuļveidīgo kārtas lirastputnu apakškārtas dzimta, nelieli (ķermeņa garums - 17-22 cm), tumšbrūni putni ar īsiem spārniem un garu asti, lido slikti, nelabprāt, krūmājos un mežos Dienvidaustrālijā, 1 ģints, 2 sugas.
- ļuļļināt Žūžināt, slikti spēlēt.
slikti citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV