Paplašinātā meklēšana
Meklējam saucien.
Atrasts vārdos (12):
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (210):
- suku Aicinājuma sauciens kumeļam, parasti atkārtojumā.
- sūk Aicinājuma sauciens sunim.
- pasvilpiens Aicinājums, sauciens.
- sucināt Aicināt ar izsaucienu "suk, suk!"; sukināt.
- sukināt Aicināt ar izsaucienu "suk, suk!".
- aiztišināt Aizdzīt (parasti putnus) ar saucienu "tiš! tiš!".
- ranteri Angļu reliģiska sekta, kas radās Anglijas Pilsoņu kara laikā 17. gs. vidū, slaveni ar ekstātiskiem izsaucieniem dievkalpojumu laikā, arī izlaidību.
- zajebal Apnicis; lamāšanās izsauciens.
- nourrāt Ar "urrā" saucienu padzīt runātāju no katedras.
- rīdīt Ar īpašu saucienu, izteikumu censties panākt, ka suns uzbrūk (cilvēkam vai dzīvniekam); ar īpašu saucienu, izteikumu censties panākt, ka (suns) uzbrūk cilvēkam vai dzīvniekam.
- sesināt ar izsaucieniem "se, se, sē, sē" dzīt projām (suni).
- uzcibināt Ar saucieniem "cib! cib!" saukt vistas.
- pārūbināt ar saucieniem "ūbī, ūbi, urr" aicināt mājās (cūku no ganībām).
- cišināt Ar saucienu "ciš!" dzīt projām.
- aizsaukt Ar saucienu aicināt (prom).
- sasaukties Ar saucienu, saucieniem sazināties (par cilvēkiem).
- lāsts Ass, skarbs izsauciens lielā sašutumā, nepatikā, arī izmisumā u. tml.; lamas, kurās parasti izpaužas ļauna novēlējums.
- atsaukties Atbildēt ar saucienu; atbildot uz saucienu, klauvējienu, skaļi pateikt (ko).
- atūkšēt Atbildēt saucienam; atūkšķēt.
- atūkstēt Atbildēt saucienam; atūkšķēt.
- atūkšēties Atbildēt saucienam.
- atūkšķēt Atbildēt saucienam.
- ciš Atkārtojumā lieto aizgaiņāšanai, aizbaidīšanai, kā uzsaucienu zosu džišanai.
- urrājiens Atsevišķs "urrā" sauciens.
- bis Atzinīgs publikas sauciens izrādē, koncertā - aicinājums atkārtot (priekšnesumu).
- ataurēt Aurojot atsaukties (uz saucienu, aicinājumu).
- ataurēties Aurojot atsaukties (uz saucienu, aicinājumu).
- ataurot Aurojot atsaukties (uz saucienu, aicinājumu).
- ačka Baiļu vai nepatikas izsauciens.
- euoi Bakhanšu gaviļu sauciens.
- vejot Bieži lietot izsaucienu "Vei!".
- hopaks bravūrīga ukraiņu tautasdeja 2/4 taktsmērā ar izsaucieniem, radusies aizkrāciešu sadzīvē; ir solo, pāru un grupu paveidi.
- klusināt Censties panākt, ka vairs neatskan (piemēram, vārdi, saucieni).
- ozianna Cildinājuma sauciens kristiešu un jūdu dievkalpojumā.
- hurrā Cīņas, prieka sauciens, sākumā lietots medībās suņu rīdīšanai; urrā.
- coņ Coņ, nu! - sauciens, ar kuru nomierina govi, slaucot.
- dieviņš Dažādos izbrīna izsaucienos, kā piemēram "dieviņ augstais!", "dieviņ, tētiņ!", "bet kur tu dieviņ!".
- allelujā Dieva slavināšanas sauciens (jūdaismā un kristietībā).
- alelujā Dieva slavināšanas sauciens jūdaismā un kristietībā.
- aleluja Dieva slavināšanas sauciens vai dziesma jūdaismā un kristietībā.
- kliedzējs dzīvnieks, kas rada, mēdz radīt raksturīgus, samērā skaļus saucienus, balss signālus
- izsaukums Emocionāls jūtu vai gribas izpaudums ar valodas līdzekļiem; izsauciens.
- lelele Gana sauciens.
- lellā Ganu sauciens, īpaši ganāmpulkam.
- lello Ganu sauciens, īpaši ganāmpulkam.
- lellū Ganu sauciens, īpaši ganāmpulkam.
- lelō Ganu sauciens, īpaši ganāmpulkam.
- lēlo Ganu sauciens, īpaši ganāmpulkam.
- rīrināt Govis rietināt ar izsaucienu: rīru, rīro!
- ovācijas Ilgi, vētraini aplausi, kuros izpaužas atzinība, sajūsma, uzmudinājums un kurus bieži pavada priekpilni izsaucieni.
- medības ar pievilināšanu individuālo medību veids, kurā izmanto skaņu signālus (imitētas putnu riesta dziesmas, aicinājuma saucienus, peļu pīkstienus, zaķu baiļu kliedzienus, briežu buļļu riesta aurus, vilku sagaudošanos) vai mānekļus; šādi medī putnus, pārnadžus un plēsējus (vilkus).
- retoriskās figūras īpašas sintaktiskas konstrukcijas (retorisks jautājums, retorisks izsauciens, retoriska uzruna), ko daiļliteratūrā autors lieto izteiksmes pastiprināšanai; stilistiskās figūras.
- iesauciens Īss, aprauts sauciens.
- aks Izbrīna sauciens.
- olalā Izbrīnās izsauciens.
- sic izsauciens (latīņu "tā"), ko lieto atsevišķu teksta vietu izcelšanai; avotu izdevumos nozīmē, ka tieši tā rakstīts arī oriģinālā, īpaši norādot uz kļūdām.
- rokš izsauciens aicinot cūku.
- vucs Izsauciens ar kuru aitu dzen uz ceļa.
- bauc Izsauciens atdarinot šāvienu.
- nauž Izsauciens govs nomierināšanai.
- akis Izsauciens izbrīna izteikšanai.
- ej no(st) izsauciens ja noticis kaut kas slikts, neticams, apbrīnojams
- pizdec Izsauciens pozitīvu un negatīvu emociju apzīmēšanai.
- pizdet Izsauciens pozitīvu un negatīvu emociju apzīmēšanai.
- pizdū Izsauciens pozitīvu un negatīvu emociju apzīmēšanai.
- pizģec Izsauciens pozitīvu un negatīvu emociju apzīmēšanai.
- vaskinai Izsauciens vienlaicīgai kādas darbības uzsākšanai; arī uzsauciens zirgam kustības uzsākšanai.
- ģic Izsauciens, ar ko dzen projām kazas un kaķus.
- škic Izsauciens, ar kuru dzen prom (parasti) kaķi; skic.
- skic Izsauciens, ar kuru dzen prom (parasti) kaķi.
- tiš Izsauciens, ar kuru dzen prom dzīvnieku (parasti putnu).
- tīš Izsauciens, ar kuru dzen prom dzīvnieku (parasti putnu).
- vatalākš Izsauciens, ar kuru raksturo troksni, kāds dzirdams krītot kādam smagam priekšmetam.
- cui Izsauciens, ar kuru rīda suni.
- pi Izsauciens, ar kuru rīda suni.
- pī Izsauciens, ar kuru rīda suni.
- pij Izsauciens, ar kuru rīda suni.
- puc Izsauciens, ar kuru rīda suni.
- cuī Izsauciens, ar kuru rīda suņus.
- zaebis Izsauciens, izsaka pozitīvas emocijas.
- atsauciens Izsauciens, izteiciens atbildei.
- dirsā mati izsauciens, kad kaut kas ir nogājis greizi, nav izdevies.
- jo majo izsauciens, kas izsaka pārsteigumu.
- bidīdz Izsauciens, kas raksturo sitiena troksni.
- nu ir vāks izsauciens, kas raksturo situāciju, kā visai kritisku.
- škir Izsauciens, ko izmanto tītaru aizbaidīšanai.
- buku Izsauciens, ko lieto bērnu rotaļu dziesmā, pavadot ritmisku kustību.
- ej no(st) izsauciens, ko lieto lai izteiktu pozitīvas emocijas
- čuš Izsauciens, ko lieto, kad kāds pasākums neizdodas, kāds darbs tiek pamests pusdarīts.
- jop Izsauciens, var izteikt sašutumu, izbrīnu.
- parbleu Izsauciens: ka tevi jupis!, tavu brīnumu!
- ļeļeļe Izsmējīgs izsauciens, mēdīšanās.
- banzai Japāņu kaujas sauciens, kas atbilst eiropiešu "urrā", "lai dzīvo" u. tml.
- halelūja Jūdaismā un kristietībā Dieva slavināšanas sauciens.
- ahoj Jūrnieku sauciens (sveicienam vai uzmanības pievēršanai).
- aklamācija Kāda sapulcē izvirzīta priekšlikuma apstiprināšana vai neapstiprināšana ar sapulces dalībnieku izsaucieniem, bez balsu skaitīšanas.
- cri de guerre kaujas sauciens, lozungs.
- ujavas Kliedzieni, saucieni "uja!".
- ūkšiens Kliedziens, sauciens; arī jodelēšanas izsauciens.
- cri Kliedziens, sauciens.
- atkliegties Kliedzot atbildēt, atsaukties uz saucienu.
- pijināt Kūdīt (suni) ar izsaucienu "pi, pi!".
- Bādba Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - burve un kara dieviete, kuras kaujas sauciens karotājiem iedvesa šausmas, parasti mēdza parādīties vārnas izskatā, ko uzskatīja par nāves vēstnesi.
- stika Ķikuta sauciena apzīmējums.
- jukš Lakstojoties lēkājot lietots izsauciens, parasti atkārtojumā.
- jūkš Lakstojoties lēkājot lietots izsauciens, parasti atkārtojumā.
- jukšu Lakstojoties lēkājot lietots izsauciens, parasti atkārtojumā.
- fuck Lamāšanās izsauciens.
- fucking Lamāšanās izsauciens.
- iedritvai Lamāšanās izsauciens.
- šed Lamāšanās izsauciens.
- shit Lamāšanās izsauciens.
- shitt Lamāšanās izsauciens.
- gaviles Liela prieka izpausme (skaļos izsaucienos, smieklos u. tml.).
- učā Lieto dažādos izsaucienos.
- ehe Lieto dusmīgā, aizkaitinātā uzsaucienā.
- palundra Lieto kā brīdinājuma vai trauksmes saucienu.
- uica Lieto kā izsaucienu paužot prieku, lepojoties.
- hozianna Lūgums, sajūsmas pilns Dieva godināšanas sauciens jūdaismā un kriestietībā.
- hosanna Lūgums, sajūsmas pilns Dieva godināšanas, cildinājuma sauciens jūdaismā un kristietībā; ozianna; hozianna.
- halali Medībās sauciens un taures signāls, kas norāda vietu, kur atrodas suņu dzītais nokausētais dzīvnieks.
- aletes Mednieka sauciens.
- duš Mierinājuma sauciens govij, to slaucot.
- nūjināt Mudināt ar uzsaucieniem (parasti zirgu).
- Sasodīts ar vienu aci! nepatikas izsauciens.
- ā pas nepatikas izsauciens.
- čorts Neziņas vai nepatikas izsauciens.
- bračkiņ Nicīga uzruna; vispārīgs izsauciens.
- eč Nievājošs apsauciens bērnam.
- dušī Nomierināšanas sauciens govīm, kas badās.
- gevalt Palīgā sauciens, kad draud briesmas.
- gač Pamudinājuma uzsauciens aitai.
- užu Pamudinājuma uzsauciens sunim.
- ša Pamudinājuma uzsauciens zirgam vai govij.
- sug Pamudinājuma uzsauciens zirgam.
- kudž Pamudinošs uzsauciens medību sunim.
- mīlīt Pārsteiguma izsauciens; divdomīga uzruna.
- Ak tu vētra! pārsteiguma izsauciens.
- brālīt Pārsteiguma, draudu vai baiļu izsauciens.
- iešauties Pēkšņi ieskanēties (par starpsaucieniem).
- kuz Pievilināšanas sauciens (atkārtojumā) zirgam, kumeļam.
- kuze Pievilināšanas sauciens (atkārtojumā) zirgam, kumeļam.
- kužu Pievilināšanas sauciens (atkārtojumā) zirgam, kumeļam.
- yes Prieka izsauciens, piekrišana kaut kam; jā.
- atata Prieka izsauciens.
- heirēka Prieka sauciens, ko mēdz lietot, kad kaut ko atklāj vai kad ienāk prātā ģeniāla doma.
- aisa Prieka, gaviļu izsauciens.
- maydey Radiosignāls sauciens pēc palīdzības, ko lieto uz kuģiem un lidmašīnās.
- noūkšēties Radīt (lēlojot dziedot) saucienu vai kliedzienu.
- totināt Radīt pazemas, paklusas balss skaņas, kas atgādina saucienu "to! to!" (parasti par gaili).
- kliegt Radīt raksturīgus, samērā skaļus saucienus, balss signālus (par dzīvniekiem).
- kliedziens Raksturīgs, samērā skaļš (dzīvnieka) sauciens, balss signāls.
- kliegšana raksturīgu, samērā skaļu saucienu, balss signālu radīšana – par dzīvniekiem
- pipec rupjš izsauciens (lai paustu attieksmi); bieži ar negatīvu nozīmi.
- Mamma mia! sajūsmas vai pārsteiguma izsauciens.
- Svētā Lestene! sajūsmas, pārsteiguma izsauciens (radies no Lestenes baznīcas dievlūdzēju sajūsmas par tās skaistumu).
- saurrāties Sasaukties, sakliegties ar "urā" saucieniem.
- palīgā sauciens sauciens pēc palīdzības, aicinājums, lūgums palīdzēt.
- škur sauciens, ar ko gaiņā tītarus.
- se, mājā sauciens, ar kuru aicina mājās govis; parasti atkārtojumā.
- se, ganos sauciens, kuru lieto dzenot govis ganos; parasti atkārtojumā.
- iesaukt Saucot, ar saucienu ieaicināt (kur iekšā).
- pasaukt Saucot, ar saucienu paaicināt; saucot, ar saucienu paaicināt (kur, kādā virzienā u. tml.).
- pārsaukt Saucot, ar saucienu panākt, ka (kāds) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- pārsaukt Saucot, ar saucienu panākt, ka (kāds) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
- nosaukt Saucot, ar saucienu panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties lejā, nost.
- izsaukt Saucot, ar saucienu panākt, ka izvirzās (no kurienes, kur u. tml).
- čū Savienojumā "čū! ču!" lieto kā uzsaucienu jauniem sunīšiem, kucēniem.
- ču Savienojumā "čū! ču!" lieto kāuzsaucienu jauniem sunīšiem, kucēniem.
- sauksme Savstarpēja sazināšanās ar saucieniem, signāliem u. tml.
- slogans Senāk skotu kalniešu kara sauciens.
- svāhā senindiešu mitoloģijā - vārds, ko lieto par izsaucienu, kad tiek upurēts dieviem; sauciens, kas tiek lietots, lai uzaicinātu dievus uz gaidāmo upurēšanu, šis izsauciens ir domāts visiem dieviem.
- taurējiens Skaļš sauciens.
- brēciens Skaļš, arī ass, griezīgs (dzīvnieka) kliedziens, sauciens; skaļa, griezīga (dzīvnieka) balss skaņa.
- ķērciens Skaļš, griezīgs (putna) kliedziens, sauciens; skaļa, griezīga (putna) balss skaņa.
- šmollis Studentu uzsauciens brālības sadzerot (šķietami no latīņu "sīs mihi mollis"- Esi man labvēlīgs!).
- urājas Uravas, saucieni "urā".
- ahoi Uz klāja!, uz kuģa! (jūrnieku sauciens, ko lieto arī sveicienam vai uzmanības pievēršanai).
- iekačāt Uzmundrinājuma sauciens.
- ķiš Uzsauciens ar kuru kaķi un kazas aizbiedēt.
- ā pas uzsauciens braucējam vai arājam, kura zirgs nogriezies no ceļa vai vagas.
- vut Uzsauciens dzenot pīles.
- tuš Uzsauciens govij.
- kokš Uzsauciens govīm.
- sic transit gloria mundi uzsauciens jaunievēlētajam pāvestam, sākot viņa iesvētīšanu.
- brud Uzsauciens kaķim.
- stig Uzsauciens kazai vai aitai.
- stikš Uzsauciens kazai vai aitai.
- ķis Uzsauciens ķircinot (kādu), parasti atkārtojumā.
- ķisi Uzsauciens ķircinot (kādu), parasti atkārtojumā.
- šuš Uzsauciens sivēna paskubināšanai.
- uzga Uzsauciens sunim, arī cūkai, kas liek apstāties.
- užgā Uzsauciens sunim, pavēle uzbrukt, dzīt pēdas.
- kuč Uzsauciens sunim.
- sa Uzsauciens sunim.
- truš Uzsauciens trusim vai vāverei.
- nuk Uzsauciens zirga pamudināšanai, arī atkārtojumā.
- ram uzsauciens zirgam (lai tas pagrieztos tā, ka var ieliet ūdeni un ielikt barību).
- kaš Uzsauciens zirgam.
- čuk Uzsauciens, bieži atkārtojumā, ko lieto saucot cūkas, piemēram, barošanas reizēs.
- duš Uzsauciens, pamudinājums govīm.
- kriku Uzsauciens.
- klaigas Vairākkārtēji izsaucieni, arī sarunas skaļā, kliedzošā balsī.
- klaigas Vairākkārtēji kliedzieni; vairākkārtēji saucieni; vairākkārtēja sasaukšanās.
- diantre Velns; eufēmistisks izsauciens "diable" vietā.
- rūgts Viesu sauciens kāzās, lai jaunais pāris skūpstās.
- jedritvai Vispārīgs izsauciens, parasti savienojumā ar kociņ, micīt u. c.; var attiecināt uz labu vai sliktu situāciju.
- ķī Zīlītes sauciens.
- anis Zoss; pievilināšanas sauciens zosīm.
- dīciens Žēlīgs, niķīgs (parasti bērna) sauciens, ko lūdzot, prasot.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa saucien.