Paplašinātā meklēšana
Meklējam sala.
Atrasts vārdos (328):
- sala:1
- sala:2
- sala:3
- sala:4
- asala:1
- salabi:1
- salabt:1
- salaga:1
- salaka:1
- salaka:2
- salaka:3
- salaks:1
- salaks:2
- salakt:1
- salami:1
- salaps:1
- salapt:1
- salari:1
- salaši:1
- salata:1
- salate:1
- salate:2
- salati:1
- salats:1
- apsala:1
- ārsala:1
- atsala:1
- Ausala:1
- dasala:1
- Iesala:1
- Ipsala:1
- Kasala:1
- kāsala:1
- masala:1
- masala:2
- Musala:1
- mūsala:1
- nosala:1
- Onsala:1
- pasala:1
- sasala:1
- uzsala:1
- salabāt:1
- salabot:1
- salaces:1
- salaida:1
- salaide:1
- salains:1
- salaist:1
- salakot:1
- salamāt:1
- salapāt:1
- salapot:1
- salasas:1
- salasēt:1
- salasīt:2
- salasīt:1
- salašas:1
- salašņa:1
- salašņi:1
- salatas:1
- salates:1
- salauzt:1
- salavāt:1
- salavīt:1
- Aussala:1
- bezsala:1
- Enksala:1
- Ežusala:1
- Farsala:1
- kaisala:1
- kamsala:1
- Ķīpsala:1
- lapsala:1
- Mālsala:1
- marsala:1
- Marsala:1
- piesala:1
- pussala:1
- Raksala:1
- Rāksala:1
- Rupsala:1
- Sāmsala:1
- Siksala:1
- Vidsala:1
- viesala:1
- zemsala:1
- kasalas:1
- ķesalas:1
- masalas:1
- masalas:2
- musalas:1
- salabuka:1
- salabuks:1
- salacies:1
- saladuka:1
- salafija:1
- salaicīt:1
- salaidīt:1
- salaidne:1
- salainis:1
- salaipot:1
- salaitīt:1
- salaizīt:1
- salaksīt:1
- salakšne:1
- salamīns:1
- salampāt:1
- salampot:1
- salamuri:1
- salamzāt:1
- salamžāt:1
- salamžot:1
- salangāt:1
- salarium:1
- salasnis:1
- salašņāt:1
- salatēvs:1
- salaulāt:1
- salaulot:1
- salaupīt:1
- salauzīt:1
- salavati:1
- salazdot:1
- Alussala:1
- Arinsala:1
- Banasala:1
- Cūkusala:1
- Dēļusala:1
- drumsala:1
- Egļusala:1
- Ezersala:1
- gludsala:1
- Gobusala:1
- Jāņusala:1
- kailsala:1
- Karasala:1
- Kazusala:1
- Kojusala:1
- Liepsala:1
- Mucusala:1
- Ozolsala:1
- Pilssala:1
- Podusala:1
- Ragusala:1
- Rāvusala:1
- Ružusala:1
- Upursala:1
- Vārpsala:1
- Vecāsala:1
- Vilksala:1
- Zaķusala:1
- Zaļāsala:1
- Insalaha:1
- pārsalas:1
- salabināt:1
- salabties:1
- salacieši:1
- salacināt:1
- salaidums:1
- salaistas:1
- salaistīt:1
- salakpuķe:1
- salakstīt:1
- salakties:1
- salanckāt:1
- salangane:1
- salatētis:1
- salauskāt:1
- salavecis:1
- Akmeņsala:1
- Dudursala:1
- dvarasala:1
- Gruntsala:1
- Hargisala:1
- Irbessala:1
- Kaktusala:1
- Kangasala:1
- Kaņepsala:1
- Kļavusala:1
- Liepusala:1
- Lucavsala:1
- Medņusala:1
- Moricsala:1
- Pētersala:1
- Produsala:1
- Ritiņsala:1
- Rozessala:1
- Rubeņsala:1
- Vidussala:1
- Vistusala:1
- Vuškusala:1
- zemessala:1
- Zesersala:1
- Zirgusala:1
- Ainsalaha:1
- atsalaīst:1
- iesalasni:1
- izsalavāt:1
- Lielsalas:1
- Liepsalas:1
- Mazsalaca:1
- Riosalada:1
- Riosalado:1
- Vecsalaca:1
- salabēties:1
- salabīties:1
- salaboties:1
- salaidināt:1
- salaisties:1
- salaisties:2
- salakpuķes:1
- salamandra:2
- salamandra:1
- salamanija:1
- salamāties:1
- salanganas:1
- salanietis:1
- salapojums:1
- salasīties:1
- salasīties:2
- salasnīcas:1
- salauzties:1
- salavīties:1
- Andrejsala:1
- Briežusala:1
- Daugavsala:1
- Klīversala:1
- Maiļupsala:1
- Mangaļsala:1
- Mārtiņsala:1
- Pumpursala:1
- Razbuksala:1
- Sangonsala:1
- Skudrusala:1
- Stirnusala:1
- Atsalatags:1
- homosalats:1
- kāsalakoks:1
- Losalamosa:1
- nesalasāms:1
- salaidīties:1
- salaizīties:1
- salanājieši:1
- salangsvīre:1
- salašņāties:1
- salašņdārta:1
- salaulāties:1
- salavecītis:1
- salavectēvs:1
- Atokorosala:1
- Dienvidsala:1
- Draudavsala:1
- Kundziņsala:1
- Riekstusala:1
- Feisalabada:1
- nesalaužams:1
- salaistīties:1
- salamandreņi:1
- salaspilieši:1
- salazurkavāt:1
- Glāznieksala:1
- Zvirgzdusala:1
- apsalaisties:1
- atsalaisties:1
- atsalaisties:2
- dasalaisties:1
- dasalavīties:1
- iesalaisties:2
- iesalaisties:1
- iesalasīties:1
- iesalauzties:1
- iesalavīties:1
- mazsalacieši:1
- moksalaktāms:1
- nosalaisties:1
- nosalaisties:2
- nosalamāties:1
- nosalasities:1
- pārsalakties:1
- pasalabāties:1
- pasalaisties:2
- pasalaisties:1
- pasalamāties:1
- pasalasīties:1
- pasalauzties:1
- sasalaisties:1
- sasalamāties:1
- sasalasīties:1
- vecsalacieši:1
- salabrītoties:1
- salacgrīvieši:1
- salaidelēties:1
- salamandridae:1
- salasmuizieši:1
- apsalaizīties:1
- iesalauzīties:1
- jaunsalaulāts:1
- nesalaužamība:1
- nosalaizīties:1
- nosalaupīties:1
- oniheksalakse:1
- pārsalavīties:1
- pasalaimēties:1
- piesalaisties:1
- piesalasīties:1
- piesalavīties:1
- sasalaulāties:1
- sulfasalazīns:1
- zušsalamandra:1
- salabdienoties:1
- dasalabināties:1
- iesalaistīties:1
- milžsalamandra:1
- nosalaistīties:1
- nosalakstīties:1
- pārsalauzīties:1
- pasalaistīties:1
- sasalaistīties:1
- Starosalackaja:1
- atsalaidināties:1
- pasalaidalēties:1
- piesalabināties:1
- piesalaistīties:1
- ugunssalamandra:1
- piesalaidināties:1
- bezplaušsalamandra:1
- Pētersala-Andrejsala:1
Atrasts vārdu savienojumos (200):
- Ābeļu sala
- Ābeļu salas
- Abū Alī sala
- Adeleidas sala
- Adeles sala
- Admiralitātes sala
- Admiralitātes salas
- Afrikanu salas
- Agalegas salas
- Aiola salas
- Aizvēja salas
- Aizvēja Salas
- Aju salas
- Aksela Heiberga sala
- Ālandu salas
- Albukerkes salas
- Aldabras salas
- Alehandro Selkērka sala
- Aleksandra I sala
- Aleutu salas
- Alfonsa salas
- Alkasera du Sala
- Aloras salas
- Amakusas salas
- Amami salas
- Ambergrisu salas
- Amēlijas sala
- Amersta sala
- Amfitrītes salas
- Amīndīvu salas
- Amirantu salas
- Amunda Ringnesa sala
- Anamarijas salas
- Anambasas salas
- Anautojes salas
- Andamanu salas
- Andamanu un Nikobaru salas
- Andersona sala
- Andreja sala
- Andrejanova salas
- Aņņenkova sala
- Anthojas salas
- Ānthonas salas
- Antiļu salas
- Antipodu sala
- Antrekasta salas
- Anžū salas
- Apaļās salas ezers
- Aportu salas
- Aposla salas
- Apotru salas
- Apšu sala
- Ārējās Hebridu salas
- Ārējās salas
- Argamuorasises sala
- Arkasu salas
- Arktikas Institūta salas
- Artura sala
- Aru salas
- Aruahas salas
- Asijas salas
- Ašmora un Kartjē salas
- ASV Virdžīnu Salas
- Atlasova sala
- Atu sala
- Auri salas
- Austrumfrīzu salas
- Auzu sala
- Avesu de Sotavento salas
- Azoru salas
- Azoru Salas
- Babujanas salas
- Bačanu salas
- Badasu salas
- Bafina sala
- Bahamu salas
- Baiama Mārtina sala
- Baijas salas
- Bailota sala
- Baja duš Tigreša sala
- Baka sala
- Bakvitas salas
- Balabalananu salas
- Balčeri sala
- Baleāru salas
- Baleāru Salas
- Baljestasas salas
- Banānu sala
- Bandas salas
- Bankera salas
- Baratdajas salas
- Barenca sala
- Batērsta sala
- Belenija salas
- Benksa sala
- Benksa salas
- Benneta sala
- Beringa sala
- bērzu sala
- Biedrības salas
- Birjučas sala
- Bižagošu salas
- Britu salas
- Britu Virdžīnu salas
- Brūveru sala
- Būku sala
- Buļļu sala
- Bunguranas salas
- Buvē sala
- Čenela salas
- Cepurītes salas apmetne
- Četema salas
- Cieceres ezera salas
- Ciriša ezera salas
- Civoļko salas
- Čuaņšaņu salas
- Cusimas salas
- D'Antrkasto salas
- Dahlakas salas
- Dalmācijas salas
- Danaņas salas
- Daugavgrīvas sala
- Debesbraukšanas sala
- Delonga salas
- Desventuradasu salas
- Dienvidorkneju salas
- Dienvidsendviču salas
- Dienvidšetlendas salas
- Dienvidsporādu salas
- Dienvidu sala
- Diksona sala
- Dodekanesas salas
- Doles sala
- Dronku sala
- Dunjiņu salas
- Dzjiņmeņas salas
- Džuguaņu salas
- Edža sala
- Egadu salas
- Elisa salas
- Elsmīra sala
- Eola salas
- Eranas salas
- Ežezera salas
- Fadejeva sala
- Fārna salas
- Fēniksa salas
- Fērgusona sala
- Fernandu di Noroņas salas
- Fēru salas
- Flennanu salas
- Frīzu salas
- Galapagu salas
- Gambjē salas
- Gilberta salas
- Glaudānu sala
- Gofa sala
- Gūdenafa sala
- Haulenda sala
- Havaju salas
- Hebridu salas
- Heisa sala
- Henrietas sala
- Hērda sala
- Huana Fernandesa salas
- Iekšējās Hebridu salas
- Ikšķiles sala
- Indzera ezera salas
- Isačenko sala
- Islandes sala
- Jana Majena sala
- Jaundžordžijas salas
- Jaunhebridu salas
- Jaunsibīrijas salas
- Jersikas sala
- Jonijas salas
- Jumpravas sala
- Kaimanu salas
- Kāla ezera salas
- Kanāriju salas
- Karaga sala
- Karaļa Viljama sala
- Karalienes Elizabetes salas
- Karalienes Šarlotes salas
- Karimundžavas salas
- Kārķu sala
- Karolīnu salas
- Kartjē sala
- Komandora salas
- kontinentālā sala
- Koraļļu Jūras salas
- koraļļu sala
- Kornvolisa sala
- Krozē salas
- Krustpils sala
- Kuka salas
- Kurijamurijas salas
- Kuriļu salas
- Kurpnieku sala
- Kusteras salas
Atrasts skaidrojumos (3627):
- izlīdzinošs laidums 12,5 m garš vai mainīga garuma (12,62; 12,58; 12,54; 12,5; 12,46; 12,42; 12,38 m) sliežu posms starp sametinātiem vienlaidu sliežu ceļa posmiem, lai varētu regulēt spraugas sliežu salaidnē, atkarā no temperatūras izmaiņām apkārtējā vidē.
- Mazā Klīversala 17. gs. no uzsērējumiem līdzās Klīversalai radusies neliela sala.
- lasts 60 pūru auzu vai iesala.
- Elisa salas 9 zemi atoli 670 km garā virknē Klusajā okeānā (ziemeļrietumu - dienvidaustrumu virzienā), Polinēzijas rietumos, tropu klimats; Tuvalu salas.
- AB AB dambis - atrodas Daugavā pie Klīversalas (1986.-1992. g. tika saukts par Krišjāņa Valdemāra dambi).
- Abū Šūša Abū Šūša (_Abū Shūshah, Jazīrat_), sala Sarkanās jūras ziemeļos, Saūda Arābijas Tebūkas mintakā.
- Ammasalika administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Grenlandē līdz 2009. g., aizņēma salas dienvidaustrumu daļu līdz Kanerlusuaka līcim
- Āsiāta administratīvi teritoriāla vienība Grenlandē (_Aasiaat_), kas ietvēra vairākas salas Kekertarsūpas līcī, kopš 2009. g. iekļauta Kāsuitsupas pašvaldībā
- Vidzemes guberņa administratīvi teritoriāla vienība Krievijas sastāvā 1796.-1917. g., ietvēra latviešu apdzīvotos Cēsu, Rīgas, Valmieras un Valkas apriņķi un igauņu apdzīvotos Pērnavas, Sāmsalas, Tērbatas, Vēravas un Vilandes apriņķi
- maakonds Administratīvi teritoriāla vienība Senajā Igaunijā, 13. gs. Igaunija iedalījās 8 šādās vienībās: Harju, Jerva, Lēnemā, Revala, Sakala, Sāmsala, Ugandi (no tā cēlies Igaunijas latviskais nosaukums), Viru.
- Vecates pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā pagastā iekļauta bijušā Sēļu pagasta dienvidu daļa (Košķeles apkaime) un bijušā Mazsalacas pagasta dienvidu stūris
- Ziemeļupe Agrākā, tagad aizsērējusī, Lielupes ieteka jūrā Buļļu salas austrumu daļā.
- Aijoina Ainu (Japāna, Hokaido sala) mitoloģijā - dievs, kurš kopā ar savu māsu Turešmatu radījuši mūsdienu Hokaido salu Japānā, no zemes un vītola rīkstes viņš radīja pirmo cilvēku un mācīja ainiem lietot uguni, izgatavot loku un bultas, zvejas rīkus, iemācīja podniecību un aizliedza kanibālismu.
- Turešmata Ainu (Japāna, Hokaido sala) mitoloģijā dieviete, kura kopā ar savu brāli Aijoinu radījuši mūsdienu Hokaido salu Japānā, viņa radīja salas rietumu krastu lielā steigā, tāpēc tas iznācis akmeņains.
- ozosalēnieši Aizkrauklles novada Aiviekstes pagasta apdzīvotās vietas "Ozolsala" iedzīvotāji.
- aizlabot Aizlāpīt, salabot aizlāpot.
- Augšzeme aizsargājamo ainavu apvidus, atrodas Augšdaugavas novada Kalkūnes, Medumu, Sventes un Šēderes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., ietilpst 2 dabas parki - "Svente" un "Medumu ezeraine" un 2 dabas liegumi "Sventes ezera salas" un "Medumu ezera salas"
- Atona Ajonora - pussala Grieķijas ziemeļaustrumos.
- Velna skābuma ķērne ala Neļķu klintīs, kas atrodas Salacas labajā krastā lejpus Mazsalacas, garums — 18 m, platums — 1 m, no tās iztek spēcīgs avots
- porteris Alkoholisks tumšs, rūgtens dzēriens, ko gatavo no grauzdēta iesala, apiņiem, cukura un rīsiem.
- Alminas rags Alminas pussalas tālākais izvirzījums Alvoranas jūrā.
- Artas alas alu sistēma Spānijā (_Artá, Coves d’_), Baleāru salu Maļorkas salas austrumos
- Marienburg Alūksnes pilsētas vāciskais nosaukums, kas cēlies no Marienburgas pils vārda, ko 1342. gadā Alūksnes ezera Marijas salā (tagad Pilssala) uzcēla Zobenbrāļu ordenis.
- Nunusaku alunu un vemalu (Austrumindonēzija) mitoloģijā - pasaules koks, svētais koks, kas stāv kalna galā pie trīs upju iztekas Seramas salas rietumu pusē, no tā radušies visi aluni un vemali, tajā mīt pirmsenču dvēseles
- pūrinīca alus muca, kurā var saliet visu viena iesala pūra darījumu
- džindžiņš Alus vai cits dzēriens, kas no līdz galam neizdzertām pudelēm salaistīts kopā; saskalas; stiprs kokteilis; džindžis.
- Malabaras krasts aluviāla zemiene Indostānas pussalas dienvidrietumu piekrastē, Indijā, uz dienvidiem no Panadži ostas, platums — līdz 80 km
- Ņiņigi Amaterasu mazdēls sintoisma ticējumos; laikā kad debesīs valdīja haoss, Amataresu viņu sūtīja pārvaldīt Japānas salas, un viņš kļuva par pirmo Japānas imperatoru.
- Famagusta Ammohosta - pilsēta Kipras salas austrumos.
- Ammohosta Ammohostas līcis - atrodas Kipras salas austrumos.
- Greiema Zeme Antarktīdas pussalas ziemeļu daļa ("Graham Land"), līdz 1961. g. — visas pussalas nosaukums.
- D'Antrkasto salas Antrekasta salas Zālamana jūrā.
- iesala mente apdarināts koks iesala maisīšanai
- Adikora apdzīvot vieta Venecuēlā (_Adicora_), Falkonas štatā, Paragvanas pussalas austrumu piekrastē
- Andrača apdzīvota vieta (_Andratx_), Baleāru Salu Maļorkas salas rietumos
- Parkmaļi apdzīvota vieta (mazciems) Mazsalacas pagastā
- Tīši apdzīvota vieta (mazciems) Mazsalacas pagastā
- Unguri apdzīvota vieta (mazciems) Mazsalacas pagastā
- Promulti apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Mazsalacas pagastā
- Blāķi Apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Mazsalacas pagastā.
- Blanka Apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Mazsalacas pagastā.
- Kergesāre apdzīvota vieta (pilsētciemats) Igaunijā, Hījumā salas ziemeļu daļā
- Sudrabkalns Apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā pie Daugavas iepretī Jersikas salai.
- Braslava Apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novadā ( 2009.-2021. g. Alojas novadā, 1949.-2009. g. Limbažu rajonā, līdz 1949. g. Valmieras apriņķī) 12 km no Mazsalacas un 47 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1624. g.
- Sēļi Apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Mazsalacas novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 44 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Skaņkalne apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Mazsalacas novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 46 km no Valmieras, Salacas upes kreisajā krastā, iepretim Mazsalacai, izveidojusies bijušās Skulberģu muižas teritorijā, pagasta centrs
- Ramata Apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Mazsalacas novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 65 km no Valmieras un 12 km no Mazsalacas, pagasta centrs.
- Priedāji apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novada Mazsalacas pagastā
- Ailendhārbora apdzīvota vieta Angiljā, Angiljas salas ziemeļu piekrastē
- Akīoka apdzīvota vieta ASV (_Akhiok_), Aļaskas štata dienvidu daļā, Aļaskas līča Kodiakas salas dienvidu piekrastē
- Alačua apdzīvota vieta ASV (_Alachua_), Floridas pussalas ziemeļos
- Aleknagika apdzīvota vieta ASV (_Aleknagik_), Aļaskas pussalas dienvidrietumu daļā
- Aleneva apdzīvota vieta ASV (_Aleneva_), Aļaskas štatā, Aļaskas līča Afognakas salas dienvidos
- Alakanaka apdzīvota vieta ASV (_Alkanuk_), Aļaskas pussalas rietumos, Beringa jūras piekrastē
- Alakaketa apdzīvota vieta ASV (_Allakaket_), Aļaskas pussalas vidienē uz polārā loka, pie Alatnas ietekas Kajukukā
- Atkasuka apdzīvota vieta ASV (_Atqasuk_), Aļaskas pussalas ziemeļos
- Banela apdzīvota vieta ASV, Floridas štatā, pussalas austrumu daļā
- Aurukuna apdzīvota vieta Austrālijā (_Aurukun_), Jorkas pussalas rietumos
- Arturstauna apdzīvota vieta Bahamās (_Arthur’s Town_), Ketas salas ziemeļu daļā
- Anakena apdzīvota vieta Čīlē (_Anakena_), Lieldienu salas ziemeļaustrumu daļā
- Nordbī apdzīvota vieta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, Fānē salas ziemeļu daļā
- Rudkēbinga apdzīvota vieta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, Langelandes salas rietumu piekrastē
- Gorija apdzīvota vieta Džērsijā, salas austrumu daļā
- Sentbrelāda apdzīvota vieta Džērsijā, salas dienvidrietumu daļā
- Sentklimenta apdzīvota vieta Džērsijā, salas dienvidrietumu daļā
- Sentpītera apdzīvota vieta Džērsijā, salas rietumu daļā
- Sentmartina apdzīvota vieta Džērsijā, salas ziemeļaustrumu daļā
- Sentouena apdzīvota vieta Džērsijā, salas ziemeļrietumu daļā
- Sentdžona apdzīvota vieta Džērsijā, salas ziemeļu daļā
- Triniti apdzīvota vieta Džērsijā, salas ziemeļu daļā
- Aiji apdzīvota vieta Fēru salās (_Eiði_), Eisturojas salas ziemeļrietumos
- Nordēpila apdzīvota vieta Fēru salās, Borojas salas austrumu daļā
- Fuglafjērura apdzīvota vieta Fēru salās, Eisturojas salas austrumu daļā
- Noragēta apdzīvota vieta Fēru salās, Eisturojas salas austrumu daļā
- Rūnavika apdzīvota vieta Fēru salās, Eisturojas salas dienvidaustrumu daļā
- Saltangaroa apdzīvota vieta Fēru salās, Eisturojas salas dienvidu daļā
- Toftira apdzīvota vieta Fēru salās, Eisturojas salas dienvidu daļā
- Strendura apdzīvota vieta Fēru salās, Eisturojas salas rietumu atzara dienvidos
- Norskoali apdzīvota vieta Fēru salās, Eisturojas salas rietumu daļā
- Oiri apdzīvota vieta Fēru salās, Eisturojas salas rietumu daļā
- Dealura apdzīvota vieta Fēru salās, Sandojas salas austrumu daļā
- Hiusavika apdzīvota vieta Fēru salās, Sandojas salas austrumu daļā
- Skiuvoja apdzīvota vieta Fēru salās, Skiuvojas salas ziemeļu daļā
- Velbasteavura apdzīvota vieta Fēru salās, Streimojas salas dienvidrietumu daļā
- Vestmanna apdzīvota vieta Fēru salās, Streimojas salas rietumu daļā
- Kvalvika apdzīvota vieta Fēru salās, Streimojas salas vidusdaļas austrumos
- Khuivuika apdzīvota vieta Fēru salās, Streimojas salas vidusdaļas rietumos
- Haldaršvika apdzīvota vieta Fēru salās, Streimojas salas ziemeļaustrumu daļā
- Sumba apdzīvota vieta Fēru salās, Sūrojas salas dienvidos
- Lopra apdzīvota vieta Fēru salās, Sūrojas salas dienvidu daļā
- Trondžisvoavura apdzīvota vieta Fēru salās, Sūrojas salas vidusdaļā
- Tvēroiri apdzīvota vieta Fēru salās, Sūrojas salas vidusdaļas austrumos
- Sanvika apdzīvota vieta Fēru salās, Sūrojas salas ziemeļos
- Kvalba apdzīvota vieta Fēru salās, Sūrojas salas ziemeļu daļā
- Kvanasunda apdzīvota vieta Fēru salās, Vījojas salas dienvidrietumu daļā
- Mīvoavura apdzīvota vieta Fēru salās, Voaras salas dienvidu daļā
- Bēvura apdzīvota vieta Fēru salās, Voaras salas rietumu daļā
- Abra de Iloga apdzīvota vieta Filipīnās (_Abra de Ilog_), Mindoro salas ziemeļos, Rietummindoro reģionā
- Alaminosa apdzīvota vieta Filipīnās (_Alaminos_), Lusonas salas rietumos, Pangasinanas provincē
- Basilana Apdzīvota vieta Filipīnās, Mindanao Musulmaņu autonomajā reģionā, tāda paša nosaukuma salas ziemeļu daļā, Izabelas pilsētas daļa, kas agrāk bija atsevišķa pilsēta.
- Balabaka apdzīvota vieta Filipīnās, Palavanas provincē, Balabakas salas austrumu piekrastē
- Senžermēndevo apdzīvota vieta Francijā, Lejasnormandijas reģiona Kotantēnas pussalas ziemeļrietumos
- Žobūra apdzīvota vieta Francijā, Lejasnormandijas reģiona Kotantēnas pussalas ziemeļrietumos
- Senvāstlauga apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) departamentā, Kotantēnas pussalas ziemeļaustrumos, Sēnas līča piekrastē
- Karantāna apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā, Kotantēnas pussalas dienvidaustrumu daļā
- Valoņa apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā, Kotantēnas pussalas ziemeļaustrumu daļā
- Brikebeka apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā, Kotantēnas pussalas ziemeļrietumu daļā
- Ansdiguvernmena apdzīvota vieta Francijas aizjūras kopienā Sepjērā un Mikelonā, Langladas salas ziemeļu piekrastē
- Avatoru apdzīvota vieta Franču Polinēzijā (_Avatoru_), Tuamotu arhipelāga Palisera salu Raniroa salas ziemeļu daļā
- Albeka apdzīvota vieta Gērnsijā, salas ziemeļrietumu piekrastē
- Ričmonda apdzīvota vieta Gērsnijā, Gērsnijas salas rietumu daļā
- Sentsampsona apdzīvota vieta Gērsnijā, Gērsnijas salas ziemeļaustrumu daļā
- Sentmartina apdzīvota vieta Gērsnijā, salas dienvidaustrumu daļā
- Akunnāka apdzīvota vieta Grenlandē (_Akunnaaq_), Deivisa šauruma ziemeļaustrumos, Kekertarsūpas līča dienvidu piekrastē, Āsiātas salas ziemeļaustrumos
- Ahluitsupā apdzīvota vieta Grenlandē (_Alluitsup Paa_), salas dienvidu galā, Kujahlekas pašvaldībā, Labradoras jūras piekrastē
- Afanda apdzīvota vieta Grieķijā (_Afǎntou_), Rodas salas austrumu piekrastē
- Ajagaline apdzīvota vieta Grieķijā (_Agía Galíni_), Krētas salas dienvidu piekrastē, Mesaras līča krastā
- Anoja apdzīvota vieta Grieķijā (_Anógeia_), Krētas salas vidusdaļā
- Ansbertrāna apdzīvota vieta Gvadelupā, Grantēras salas ziemeļrietumu piekrastē, Gvadelupas šauruma krastā
- Ansažalē apdzīvota vieta Haiti (_Anse-á-Galets_), Gonavas salas ziemeļaustrumu daļā, Senmarkas šaurima piekrastē
- Ansekila apdzīvota vieta Igaunijā (_Ansekūla_), Sāremā apriņķī, Serves pussalas ziemeļu daļā
- Vīmsi apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķī, Vīmsi pussalas dienvidrietumos
- Hābnēme apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķī, Vīmsi pussalas rietumu piekrastē
- Pīnsi apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķī, Vīmsi pussalas ziemeļrietumos
- Kepu apdzīvota vieta Igaunijā, Hījumā apriņķī, Hījumā salas austrumos, Kepu pussalas vidusdaļā
- Sūremeiza apdzīvota vieta Igaunijā, Hījumā apriņķī, Hījumā salas austrumu daļā
- Heltermā apdzīvota vieta Igaunijā, Hījumā apriņķī, Hījumā salas austrumu piekrastē
- Emmaste apdzīvota vieta Igaunijā, Hījumā apriņķī, Hījumā salas dienvidos
- Mennamā apdzīvota vieta Igaunijā, Hījumā apriņķī, Hījumā salas vidusdaļā
- Hellamā apdzīvota vieta Igaunijā, Hījumā apriņķī, Hījumā salas ziemeļaustrumu piekrastē
- Keina apdzīvota vieta Igaunijā, Hījumā salas dienvidaustrumos
- Linakala apdzīvota vieta Igaunijā, Ķīļu (Kihnu) salas rietumu piekrastē
- Laimjara apdzīvota vieta Igaunijā, Sāmsalas austrumu daļā
- Ide apdzīvota vieta Igaunijā, Sāmsalas dienvidos Serves pussalas vidusdaļā
- Kuivastu apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Muhu salas dienvidaustrumos
- Līva apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Muhu salas vidienē
- Nasva apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Samasalas dienvidu daļā
- Tornimē apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalas austrumos
- Laimjala apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalas austrumu daļā
- Valjala apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalas austrumu daļā
- Salme apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalas dienvidu daļā, Serves pussalas ziemeļaustrumos
- Kihelkonna apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalas rietumos
- Limanda apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalas rietumu daļā
- Mustjala apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalas rietumu daļā
- Vēre apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalas Tagameizas pussalas austrumu piekrastē
- Orisāre apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalas ziemeļaustrumu piekrastē
- Vehma apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalas ziemeļrietumu daļā
- Karja apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalas ziemeļu daļā
- Panga apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalas ziemeļu piekrastē
- Leizi apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī. Sāmsalas ziemeļu piekrastē
- Airpanasa apdzīvota vieta Indonēzijā (_Airpanas_), Bandas jūras Baratdajas salu grupas Vetaras salas rietumu piekrastē
- Alabana apdzīvota vieta Indonēzijā (_Alaban_), Ačehas provinces dienvidos, Tuanku salas ziemeļu daļā
- Ansudu apdzīvota vieta Indonēzijā (_Ansudu_), Papua štatā, Jaungvinejas salas ziemeļu piekrastē
- Arandai apdzīvota vieta Indonēzijā (_Aranda de Duero_), Rietumpapua provincē, Jaungvinejas salas Doberai pussalas dienvidu daļā
- Asori apdzīvota vieta Indonēzijā (_Asori_), Papua provincē, Jaungvinejas salas Čenderavasihas līča austrumu krastā
- Bade apdzīvota vieta Indonēzijā (_Bade_), Papua provincē, Jaungvinejas salas dienvidrietumu daļā
- Baharota apdzīvota vieta Indonēzijā, Ačehas provincē, Sumatras salas ziemeļu daļā
- Sankapura apdzīvota vieta Indonēzijā, Austrumjavas provinces ziemeļos, Baveanas salas dienvidu daļā
- Murabinuaneuna apdzīvota vieta Indonēzijā, Bantenas provincē, Javas salas rietumu daļas dienvidos, Indijas okeāna piekrastē
- Balari apdzīvota vieta Indonēzijā, Ziemeļsumatras štata dienvidrietumos, Tanahmasas salas ziemeļos
- Mafa apdzīvota vieta Īrijā, Donegolas grāfistē, Inišouenas pussalas austrumos, Foilas līča piekrastē
- Movila apdzīvota vieta Īrijā, Donegolas grāfistē, Inišouenas pussalas austrumos, Foilas līča piekrastē
- Kāsltaunbēra apdzīvota vieta Īrijā, Korkas grāfistē, Bēras pussalas dienvidu piekrastē
- Gobonhire apdzīvota vieta Īrijā, Mejo grāfistē, Akilas salas rietumu piekrastē
- Djūbivogira apdzīvota vieta Islandē, Austrumu Zemē, salas austrumu piekrastē
- Reivarhebna apdzīvota vieta Islandē, Melrahkaslehtas pussalas ziemeļaustrumos
- Sandgerdi apdzīvota vieta Islandē, Reikjanesas pussalas ziemeļu daļā
- Draungsnesa apdzīvota vieta Islandē, Rietumfjordu pussalas austrumos, Hūnabloui līča rietumu piekrastē
- Houlmavika apdzīvota vieta Islandē, Rietumfjordu pussalas austrumu daļā, Hūnabloui līča rietumu atzara dienvidrietumu krastā
- Krougsfjardarnesa apdzīvota vieta Islandē, Rietumfjordu pussalas dienvidos, Breidafjorda krastā
- Taulhknafjerdira apdzīvota vieta Islandē, Rietumfjordu pussalas dienvidrietumu daļā
- Padregsfjerdira apdzīvota vieta Islandē, Rietumfjordu pussalas dienvidrietumu daļā, Padregsfjorda ziemeļu piekrastē
- Reikhoulāra apdzīvota vieta Islandē, Rietumfjordu pussalas dienvidu daļā, Breidafjorda ziemeļu piekrastē
- Tingeiri apdzīvota vieta Islandē, Rietumfjordu pussalas rietumu daļā
- Stihģishoulmira apdzīvota vieta Islandē, Snaivedlnesas pussalas ziemeļaustrumos, Kvāmmsfjorda ieejas dienvidu krastā
- Grindarfjerdira apdzīvota vieta Islandē, Snaivedlsnesas pussalas ziemeļu piekrastē
- Hedlisandira apdzīvota vieta Islandē, Snaivedlsnesas pussalas ziemeļu piekrastē
- Oulasfika apdzīvota vieta Islandē, Snaivedlsnesas pussalas ziemeļu piekrastē
- Houlara apdzīvota vieta Islandē, Tredlas pussalas dienvidrietumu daļā
- Siglifjerdira apdzīvota vieta Islandē, Tredlas pussalas ziemeļos
- Skāgastrenda apdzīvota vieta Islandē, Ziemeļu Zemes ziemeļrietumos, Skāgi pussalas rietumu piekrastē
- Kvēragerdi apdzīvota vieta Islandes dienvidrietumos, austrumos no Reikjanesas pussalas
- Grindavika apdzīvota vieta Islandes dienvidrietumos, Reikjanesas pussalas dienvidos, Atlantijas okeāna piekrastē
- Tourshebna apdzīvota vieta Islandes ziemeļaustrumos, Launganesa pussalas dienvidrietumos
- Koubaskera apdzīvota vieta Islandes Ziemeļu Zemē, Melrahkaslehta pussalas rietumu krastā
- Anotobeja apdzīvota vieta Jamaikā, Sentmēri pagastā, salas ziemeļu piekrastē
- Akabira apdzīvota vieta Japānā, Hokaido prefektūrā, Hokaido salas rietumu daļā
- Akana apdzīvota vieta Japānā, Hokaido salas austrumu daļā
- Sumura apdzīvota vieta Javas salas rietumos, Zunda šauruma piekrastē, Bantenas provinces rietumu daļā
- Akulivika apdzīvota vieta Kanādā (_Akulivik_), Kvebekā, Ungavas pusasalas rietumos
- Alērta apdzīvota vieta Kanādā (_Alert_), Nunavutas teritorijā, Elsmīra salas ziemeļaustrumos, vistālāk uz ziemeļiem esošā pastāvīgi apdzīvotā vieta pasaulē
- Aupaluka apdzīvota vieta Kanādā (_Aupaluk_), Kvebekas provincē, Ungavas pussalas austrumos, pie Ungavas līča
- Ārktikbeja apdzīvota vieta Kanādas ziemeļos (_Arctic Bay_), Bafina salas Bordena pussalas rietumos
- Grisfjorda apdzīvota vieta Kanādas ziemeļos (_Grise Fiord_; _Aujuittuq_), Nunavutas teritorijā, Elsmiras salas dienvidos, Džonsa šauruma ziemeļu krastā
- Aijanapa apdzīvota vieta Kiprā (_Ayia Napa_), salas dienvidaustrumos, Dekelijas apgabalā
- Alsandžaka apdzīvota vieta Kiprā (_Alsancak_), salas ziemeļrietumu daļā, Ziemeļkipras teritorijā, Vidusjūras krastā; Motides
- Anavgaja apdzīvota vieta Krievijā (_Anavgaj_), Kamčatkas novadā, Kamčatkas pussalas vidienē
- Argi-Pagi apdzīvota vieta Krievijā (_Argi-Pagi_), Sahalīnas apgabalā, šīs salas vidusdalā
- Atlasova apdzīvota vieta Krievijā (_Atlasovo_), Kamčatkas novadā, Kamčatkas pussalas vidusdaļā
- Ajona apdzīvota vieta Krievijā, Čukotkas autonomajā apgabalā, Ajonas salas ziemeļrietumu piekrastē
- Čornomorske apdzīvota vieta Krimā, Tarhankutas pussalas ziemeļu piekrastē; Akmenčita
- Khola apdzīvota vieta Lielbritāijā, Skotijā, Ārējo Hebridu salu Ljogas salas austrumu daļā; Kola
- Artanruva apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Air An Rubha_), Skotijā, Ārējās Hebridu salās, Ljogas salas rietumos; Ērda
- Lonsestona apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Launceston_), Anglijā, Kornvolas pussalas rietumu daļā
- Ņūkī apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Newquay_), Anglijā, Kornvolas pussalas rietumu daļā, Ķeltu jūras krastā
- Redruta apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Redruth_), Anglijā, Kornvolas pussalas rietumos
- Tinmuta apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, Devonas grāfistē, Kornvolas pussalas dienvidu daļā, Laima līča rietumu piekrastē
- Sidmuta apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, Kornvolas pussalas dienvidos, Laima līča krastā
- Helstona apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, Kornvolas pussalas dienvidrietumu daļā
- Bodmina apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, Kornvolas pussalas rietumu daļā
- Sentostela apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, Kornvolas pussalas rietumu daļā
- Veitbridža apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, Kornvolas pussalas rietumu daļā
- Bjūda apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, Kornvolas pussalas rietumu daļā, Ķeltu jūras piekrastē
- Ilfrakoma apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, Kornvolas pussalas ziemeļos, Bristoles līča piekrastē
- Sentaivsa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijas dienvidrietumos, Kornvolas pussalas ziemeļrietumu piekrastē
- Raida apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijas dienvidu daļā, Vaita salas rietumos
- Kausa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijas dienvidu daļā, Vaitas salas ziemeļos
- Meinheda apdzīvota vieta Lielbritānijā, Kornvolas pussalas ziemeļu daļā, Bristoles līča krastā
- Portelena apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ailejas salas dienvidaustrumu piekrastē
- Boumora apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ailejas salas Indola līča austrumu piekrastē
- Portšārlota apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ailejas salas Indola līča rietumu piekrastē
- Štjornavagage apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ārējās Hebridu salās, Ljogas salas ziemeļaustrumu daļā
- Niša apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ārējās Hebridu salās, Ljogas salas ziemeļos; Nesa
- Lohpagastela apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ārējo Hebridu salu Uivištadžešas salas dienvidu daļā
- Pāgkhasčhela apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ārējo Hebridu salu Varrajas salas dienvidos
- Brodika apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Eranas salas austrumos
- Lamleša apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Eranas salas austrumu piekrastē
- Lohranca apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Eranas salas ziemeļu piekrastē
- Toubermori apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Iekšējās Hebridu salās, Mallas salas ziemeļu daļā
- Brodforda apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Iekšējo Hebridu salu Skajas salas austrumu daļā, Inera šauruma krastā
- Portrī apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Iekšējo Hebridu salu Skajas salas austrumu malā
- Juiga apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Iekšējo Hebridu salu Skajas salas ziemeļu daļā
- Karadeila apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Kintairas pussalas austrumu piekrastē
- Kempbeltauna apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Kintairas pussalas dienvidaustrumu daļā
- Sautenda apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Kintairas pussalas dienvidu galā
- Mehraiheniša apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Kintairas pussalas rietumu piekrastē
- Milporta apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, uz nelielas salas Fērtofklaida līča austrumu daļā
- Šiaposta apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijas ziemeļaustrumos, Ārējo Hebridu salu Ljogas salas ziemeļrietumu piekrastē
- Breja apdzīvota vieta Lielbritānijā, Šetlendas salās, Meinlendas salas ziemeļrietumu daļā
- Holiheda apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsā, Holiailendas salas ziemeļaustrumu daļā
- Puleli apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsā, Leina pussalas dienvidu daļā, Kārdiganas līča piekrastē
- Vaitheda apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Karikfērgusas apgabalā, Ziemeļu šauruma piekrastē, daļēji arī Magī salas dienvidu galā
- Tērso apdzīvota vieta Lielbritānijas salas ziemeļos, Skotijā, Pentlendfērta dienvidu piekrastē
- Dērnesa apdzīvota vieta Lielbritānijas salas ziemeļu piekrastē, Skotijā
- Avatavata apdzīvota vieta Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļu daļā, Brunejas līča piekrastē
- Atarta apdzīvota vieta Maltā, Maltas salas centrālajā daļā
- Ārpa apdzīvota vieta Maltas Republikā (_Għarb_), Audešas (Goco) salas ziemeļrietumu daļā
- Leksi apdzīvota vieta Menas salas austrumu daļā
- Ončena apdzīvota vieta Menas salas austrumu daļā
- Portiraina apdzīvota vieta Menas salas dienvidrietumu daļā
- Portsentmeri apdzīvota vieta Menas salas dienvidrietumu daļā
- Belasela apdzīvota vieta Menas salas dienvidu daļā
- Kāsltauna apdzīvota vieta Menas salas dienvidu daļā
- Belo apdzīvota vieta Menas salas rietumu daļā
- Kirkmaikla apdzīvota vieta Menas salas rietumu daļā
- Sentdžonsa apdzīvota vieta Menas salas rietumu daļā
- Salbi apdzīvota vieta Menas salas ziemeļaustrumu daļā
- Džarbi apdzīvota vieta Menas salas ziemeļrietumu daļā
- Endriesa apdzīvota vieta Menas salas ziemeļu daļā
- Alamora apdzīvota vieta Mikronēzijā (_Alamoar_), Ponpejas salas ziemeļaustrumos
- Balēbāta apdzīvota vieta Mikronēzijā, Japas / Vaabas salas austrumu piekrastē
- Ostvlīlande apdzīvota vieta Nīderlandē, Frīzlandes provincē, Vlīlandes salas ziemeļaustrumos
- Zīrikzē apdzīvota vieta Nīderlandē, Zēlandes provincē, Shauvenas-Deivelandes salas dzienvidaustrumu daļā
- Anna-Paulovna apdzīvota vieta Nīderlandē, Ziemeļholandes provincē, Vlīlandes salas ziemeļaustrumos
- Altagrasija apdzīvota vieta Nikaragvā (_Alta Gracia_), Rivasas departamentā, uz salas Noikaragvas ezerā
- Ansonbeja apdzīvota vieta Norfolkas salas rietumu piekrastē
- Andenēse apdzīvota vieta Norvēģijā (_Andenes_), Vesterolu salu Annejas salas ziemeļu galā
- Gamvīka apdzīvota vieta Norvēģijā, Finnmarkā, Nordkina pussalas ziemeļos
- Mēhamna apdzīvota vieta Norvēģijā, Finnmarkā, Nordkina pussalas ziemeļos
- Hjellefjūra apdzīvota vieta Norvēģijā, Finnmarkā, Nordkina pussalas ziemeļrietumos
- Hasvīka apdzīvota vieta Norvēģijā, Finnmarkas filkē, Sērejas salas dienvidrietumos
- Breivīkbotna apdzīvota vieta Norvēģijā, Finnmarkas filkē, Sērejas salas rietumu daļā
- Bērlevoga apdzīvota vieta Norvēģijā, Finnmarkas filkē, Varangeres pussalas ziemeļos
- Botsfjūra apdzīvota vieta Norvēģijā, Finnmarkas filkē, Varangeres pussalas ziemeļu daļā
- O apdzīvota vieta Norvēģijā, Nūrlannes filkē, Lofotu salu Moskenesejas salas dienvidu daļā
- Leknēse apdzīvota vieta Norvēģijā, Nūrlannes filkē, Lofotu salu Vestvogejas salas dienvidos
- Skudnēshavna apdzīvota vieta Norvēģijā, Rūgalannes filkē, Karmeijas salas dienvidu galā
- Sistrana apdzīvota vieta Norvēģijā, Sērtrendelāgas filkē, Frejas salas austrumos
- Fillana apdzīvota vieta Norvēģijā, Sērtrendelāgas filkē, Hitras salas ziemeļaustrumu daļā
- Hardbake apdzīvota vieta Norvēģijā, Sognas un Fjūranes filkē, Sūlas salas dienvidos
- Grillefjūra apdzīvota vieta Norvēģijā, Trumses filkē, Senjas salas rietumos
- Vestbigda apdzīvota vieta Norvēģijā, Vestagderes filkē, Listas pussalas dienvidrietumos
- Agvasklarasa apdzīvota vieta Puertoriko, salas austrumu galā
- Matavai apdzīvota vieta Samoa Neatkarīgajā Valstī, Samoa salu Savaii salas ziemeļu piekrastē
- Aopo apdzīvota vieta Samoa Salās (_Aopo_), Savaii salas ziemeļu daļā
- Ansrojala apdzīvota vieta Seišelās, Indijas okeāna Seišelu salu Mae salas austrumu piekrastē
- Anslarī apdzīvota vieta Sentlūsijā, Mazo Antiļu salu Sentlūsijas salas rietumu piekrastē
- Kangasala apdzīvota vieta Somijā (_Kangasala_), Pirkanmā reģionā
- Arta apdzīvota vieta Spānijā (_Artá_), Baleāru salās, Maļorkas salas austrumos
- Hemnavo apdzīvota vieta Šetlendas salās, Jellas salas dienvidos
- Lērika apdzīvota vieta Šetlendas salās, Meinlendas salas austrumu piekrastē
- Sendviča apdzīvota vieta Šetlendas salās, Meinlendas salas dienvidu izvirzījuma austrumu piekrastē
- Vāsa apdzīvota vieta Šetlendas salās, Meinlendas salas rietumu daļā
- Skoloveja apdzīvota vieta Šetlendas salās, Meinlendas salas rietumu piekrastē
- Mosbenka apdzīvota vieta Šetlendas salās, Meinlendas salas ziemeļaustrumos
- Simbistera apdzīvota vieta Šetlendas salās, Veilsejas salas dienvidrietumu daļā
- Heroldsika apdzīvota vieta Šetlendas salu ziemeļos, Anstas salas ziemeļu daļā
- Shīrmonikoga apdzīvota vieta tāda paša nosaukuma salas rietumu daļā, Nīderlandes Frīzlandes provincē
- Arangveza apdzīvota vieta Trinidādā un Tobāgo, Trinidādas salas ziemeļrietumu dalā, Savānas/Laventilas pašvaldībā
- Kekertarsuaka Apdzīvota vieta un osta šīs salas dienvidu piekrastē.
- Langeoga apdzīvota vieta Vācijā, Lejassaksijas federālajā zemē, Austrumfrīzu salu tāda paša nosaukuma salas ziemeļrietumu piekrastē
- Sanktpētere-Ordinga apdzīvota vieta Vācijā, Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, Eiderštetes pussalas rietumu galā Ziemeļjūras piekrastē
- Vika apdzīvota vieta Vācijā, Šlēsvigas-Holšteinas federālās zemes ziemeļrietumos, Fēras salas dienvidaustrumu piekrastē
- Asanvari apdzīvota vieta Vanuatu (_Asanvari_), Penamas provincē, Klusā okeāna Jaunhebridu salu Maevo salas dienvidos
- Anelgovata apdzīvota vieta Vanuatu Republikā (_Anelghowhat_), Tafea provincē, Aneitjumas salas dienvidu piekrastē
- Alele apdzīvota vieta Volisā un Futunā (_Alele_), Ūvea salas ziemeļaustrumu piekrastē
- Apio apdzīvota vieta Zālamana Salās (_Apio_), Malaitas provincē, Malaitas salas dienvidos
- Onsala apdzīvota vieta Zviedrijā (_Onsala_), Hallandes lēnē
- Jugarna apdzīvota vieta Zviedrijā, Gotlandes lēnē, Gotlandes salas austrumu piekrastē
- Slīte apdzīvota vieta Zviedrijā, Gotlandes lēnē, Gotlandes salas austrumu piekrastē
- Burgsvīka apdzīvota vieta Zviedrijā, Gotlandes lēnē, Gotlandes salas dienvidu daļā
- Hemse apdzīvota vieta Zviedrijā, Gotlandes lēnē, Gotlandes salas dienvidu daļā
- Klintehamna apdzīvota vieta Zviedrijā, Gotlandes lēnē, Gotlandes salas rietumu piekrastē
- Rūma apdzīvota vieta Zviedrijā, Gotlandes lēnē, Gotlandes salas vidusdaļā
- Foresunda apdzīvota vieta Zviedrijā, Gotlandes lēnē, Gutlandes salas ziemeļaustrumu piekrastē
- Lērbru apdzīvota vieta Zviedrijā, Gotlandes salas ziemeļaustrumu daļā
- Grenhēgena apdzīvota vieta Zviedrijā, Kalmaras lēnē, Ēlandes salas dienvidu daļā
- Ferjerstādene apdzīvota vieta Zviedrijā, Kalmaras lēnē, Ēlandes salas rietumu piekrastē
- Mērbilonga apdzīvota vieta Zviedrijā, Kalmaras lēnē, Ēlandes salas rietumu piekrastē
- Bēda apdzīvota vieta Zviedrijā, Kalmaras lēnē, Ēlandes salas ziemeļaustrumos
- Ārgaila un Bjūta apgabals Skotijā (_Argyll and Bute_), Lielbritānijā, ietver Iekšējās Hebridu salas, Kintairas pussalu u. c.
- iebraukt laulības ostā apprecēties, salaulāties, uzsākt ģimenes dzīvi
- Asahi kalns aprimis vulkāns Japānā, Hokaido salas centrālajā daļā, augstums - 2290 m
- Kariba Aprimis vulkāns Japānā, Hokaido salas dienvidrietumu daļā, Osimas pussalā, augstums - 1520 m
- Egmonta kalns aprimis vulkāns Jaunzēlandē ("Mount Egmont"), Ziemeļsalas rietumos, Taranaki pussalā, regulāras formas konuss, augstums – 2517 m, kopš 1900. g. – nacionālais parks (330 kvadrātkilometru)
- Kanlaons Aprimis vulkāns Negrosas salas ziemeļos ("Canlaon"), Filipīnās, augstums - 2460 m, iekļauts nacionālajā parkā.
- Čabs Aprimis vulkāns, augstākā virsotne Ungavas pussalā, Labradoras pussalas ziemeļos, Kanādā, augstums - 678 m
- Penhu apriņķis Taivānā, aptver Penhu salas Taivānas šauruma dienvidaustrumu daļā, no Taivānas salas to norobežo Penhu šaurums
- Taiduna apriņķis Taivānā, atrodas salas dienvidaustrumu daļā, robežojas ar Hualiaņas, Gaosjunas un Pindunas apriņķi, austrumos apskalo Filipīnu jūra
- Gaosjuna apriņķis Taivānā, atrodas salas dienvidrietumu daļā, robežojas ar Tainaņas, Dzjaji, Naņtou, Taidunas un Pindunas apriņķi, austrumos apskalo Filipīnu jūra
- Liaņdzjana apriņķis Taivānā, ietver salu grupas Austrumķīnas jūras rietumos, Ķīnas piekrastē - Dunjiņu, Madzu un Džuguaņu salas, kā arī Dunšas salu
- Pinduna apriņķis Taivānā, salas dienvidrietumu daļā, robežojas ar Tainaņas, Gaosjunas un Taidunas apriņķi, austrumos un dienvidos apskalo Klusais okeāns
- Tainaņa apriņķis Taivānā, salas rietumu daļā, robežojas ar Dzjaji, Gaosjunas un Pindunas apriņķi
- Juņliņa apriņķis Taivānā, salas rietumu piekrastē, administrtīvais centrs - Douliu, robežojas ar Džanhua, Naņtou un Dzjaji apriņķi, rietumos apskalo Penhu šaurums
- Dzjaji apriņķis Taivānā, salas rietumu pusē, robežojas ar Juņliņas, Naņtou, Gaosjunas un Tainaņas apriņķi
- Taojuaņa apriņķis Taivānā, salas ziemeļrietumu daļā, robežojas ar Taibejas, un Sjiņdžu apriņķi, rietumos apskalo Taivānas šaurums
- Dzjiluna apriņķis Taivānā, Taivānas salas ziemeļos, robežjas ar Taibejas apriņķi, apskalo Taivānas šaurums un Austrumķīnas jūra
- Taibeja apriņķis Taivānā, Taivānas salas ziemeļu daļā, robežjas ar Dzjilunas, Taojuaņas, Sjiņdžu un Ilaņas apriņķi, apskalo Taivānas šaurums un Austrumķīnas jūra
- salināt Apstrādāt (iesala miltus) ar verdošu ūdeni.
- izmīstīt Apstrādāt (šķiedraugu) tā, ka stiebru koksnes daļa tiek salauzta.
- Galapagu nacionālais parks aptver Galapagu salas kopā ar piekrastes ūdeņiem, izveidots 1959. g. 7995 km^2^ platībā, 1978. g. UNESCO to pasludināja par pasaules mantojumu, 1985. g. - par biosfēras rezervātu
- Ziemeļkrimas kanāls apūdeņošanas kanāls Krimas pussalas ziemeļu un austrumu daļā, Ukrainas Hersonas apgabalā un Krimas Autonomajā Republikā, sākas Kahovkas ūdenskrātuvē (Dņepra), beidzas pie Kerčas, garums — 402,6 km, izbūvēts — 1961.-1971. g., 5 atzari ar kopējo garumu 300 km, nodrošina ūdens sagādi un apūdeņošanu 1580000 ha platībā, piegādā ūdeni Feodosijai, Kerčai u. c. apdzīvotām vietām
- sabrakšķināt Ar brakšķošu troksni sadalīt, salauzīt.
- zemsala Ar cietzemi saistīta sala; pussala; zemessala.
- zemessala Ar cietzemi saistīta sala; pussala.
- seriba Ar dzeloņžogu iežogota pagaidu nometne Sudānā, ko senāk ierīkoja arābu tirgotāji pirktu vai salaupītu lopu sadzīšanai un vergu koncentrācijai.
- pievurināt Ar grūtībām, pūlēm salasīt, savākt (parasti ogas) pietiekami, daudz.
- pievurinēt Ar grūtībām, pūlēm salasīt, savākt (parasti ogas) pietiekami, daudz.
- stiebraite Ar meldriem un niedrēm aizaugusi neliela sala, vai tāds upes krasts.
- ķilavas Ar mežu apaugusi sala purvā.
- aizlapot Ar salapojušiem zariem kaut ko apklāt, noklāt.
- sadragāt Ar spēcīgu sitienu, triecienu, arī sprādzienu panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek, parasti pilnīgi, salauzts, sagrauts, izpostīts u. tml.
- nizarīti Arābu tautu grupa, kas dzīvo Arābijas pussalas ziemeļdaļā.
- Bakingema līcis Arafuru jūras līcis Austrālijas ziemeļu daļā, rietumos norobežo Vesela salas, austrumos - Ingliškompani salas.
- Dalmācijas salas arhipelāgs (~1000 salas) Adrijas jūrā, Horvātijas teritorijā, kopējā platība — \~2500 kvadrātkilometru, lielākais augstums — 778 m
- Azoru salas arhipelāgs Atlantijas okeānā (portugāļu val. _Ilhas dos Acores_), \~1400 km uz rietumiem no Pireneju pussalas, Portugāles autonomais reģions, sastāv no 9 lielām salām un vairākiem rifiem, augstākā virsotne - 2320 m
- Antiļu salas arhipelāgs Atlantijas okeānā (spāņu valodā "Antillas") starp Ziemeļameriku un Dienvidameriku, kopējais garums pārsniedz 3500 kilometrus, platība — 220000 kvadrātkilometru, salas kalnainas, lielākais augstums — 3175 m (Dvartes kalns Haiti)
- Bahamu salas arhipelāgs Atlantijas okeāna rietumos (angļu val. _Bahama Islands_), ietilpst Bahamu Salu Sadraudzībā, izņemot Tērksas un Kaikosas salas
- Fēru salas arhipelāgs Atlantijas okeāna ziemeļaustrumos, Dānijas autonoms reģions, platība - 1400 km^2^, >20 salu, no tām 17 apdzīvotas, 48700 iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais centrs - Touršhavna, lielākā sala - Streimoja
- Olandes salas arhipelāgs Baltijas jūras Botnijas līča dienvidos (zv. val. _Āland_, somu val. _Ahvenanmaa_), ietilpst 6550 salu un šēru, apdzīvotas \~150 salas, lielākais augstums — 132 m vjl.
- Franča Jozefa Zeme arhipelāgs Barenca jūras ziemeļaustrumos, Krievijas teritorija (Arhangeļskas apgabalā), platība - 16100 kvadrātkilometru, \~190 salas, lielāko daļu klāj ledāji
- Maldīvu salas arhipelāgs Indijas okeānā, ko veido 26 atoli (salu grupas) un >1190 nelielu salu (~200 apdzīvotas), lielākais augstums - 2,4 m vjl., salas vietām apņem rifi
- Havaju salas arhipelāgs Klusā okeāna centrālajā daļā (angļu val. "Hawaiian Islands"), platība — 16700 kvadrātkilometru, 8 apdzīvotas salas un 136 mazākas salas un koraļļu rifi; Sendviču salas
- Pērļu arhipelāgs arhipelāgs Klusā okeāna Panamas līcī ("Archipielago de las Perlas"), Panamā, platība - \~400 kvadrātkilometru, 39 lielas un 144 sīkas, zemas salas
- Karolīnu salas arhipelāgs Mikronēzijā (angļu val. "Caroline Islands"), Klusā okeāna rietumos, ietver 936 vulkāniskas un koraļļu salas, garums rietumu-austrumu virzienā - 3700 km, platība - 1320 kvadrātkilometru, augstums - līdz 791 m, salu rietumu daļu aizņem Palau, centrālo un austrumu daļu - Mikronēzija
- Lofotu salas arhipelāgs Norvēģu jūrā (norv. val. _Lofoten_), no Skandināvijas pussalas to šķir Vestfjords, pieder Norvēģijai, platība - 1200 kvadrātkilometru, augstākā virsotne - 1161 m vjl.
- Vesterolu salas arhipelāgs Norvēģu jūrā, Skandināvijas pussalas ziemeļrietumu piekrastē, Norvēģijas teritorija, platība - 2400 kvadrātkilometru, ietilpst 3 lielas salas (Hinneja, Anneja, Langeja) un vairākas nelielas salas, klinšainas, augstums pārsvarā - 600-700 m, daudz līču un fjordu
- Dahlakas salas arhipelāgs Sarkanās jūras dienvidrietumos ("Dahlak"), pie Āfrikas krasta, Eritrejas teritorija, lielākā sala - \~750 kvadrātkilometru
- Severnaja Zemļa arhipelāgs Ziemeļu Ledus okeānā, starp Karas un Laptevu jūru, Krievijā, no Taimiras pussalas šķir Viļkicka šaurums, sastāv no 4 lielām salām un vairākām mazām salām, kopējā platība — 37600 kvadrātkilometru, ledus kupolu augstums — līdz 965 m
- Jaunsibīrijas salas arhipelāgs Ziemeļu Ledus okeānā, starp Laptevu un Austrumsibīrijas jūru, Krievijā, platība 38000 km2, augstums līdz 374 m, to veido 3 salu grupas — Anžū, Ļahova un Delonga salas, mūžīgais sasalums
- Ērda Artanruva - apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ārējās Hebridu salās, Ljogas salas ziemeļos, tās nosaukums angļu valodā (_Aird_).
- vendeta Asinsatriebība Korsikas un Sardīnijas salas dažām iedzīvotāju grupām.
- salamandra astaino abinieku kārtas dzimta ("Salamandridae"), kam ir raksturīga samērā liela galva un piecpirkstu ekstremitātes, 15 ģinšu, 45 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints (tritoni), 2 sugas; salamandreņi
- bezplaušu salamandru dzimta astaino abinieku kārtas salamandras, dzīvo gk. kalnu strautos un avotos
- UMI ASV Mazās Aizjūras Salas - Beikera sala, Džērvisa sala, Džonstona atols, Houlenda sala, Kingmena rifs, Midveja atols, Navasas sala, Veika sala, šo teritoriju kopējais trīsburtu kods.
- Austrumsamoa ASV Samoa teritorija (angļu "American Samoa") ir ASV valdījums Samoa arhipelāga austrumu daļā, Polinēzijā, Klusā okeāna dienvidrietumos, ietver galveno salu Tutuilu, Manusas salas, Roza atolu, kā arī Sveinsa salu.
- ASV Samoa ASV Samoa teritorija (angļu "American Samoa") ir ASV valdījums Samoa arhipelāga austrumu daļā, Polinēzijā, Klusā okeāna dienvidrietumos, ietver galveno salu Tutuilu, Manusas salas, Roza atolu, kā arī Sveinsa salu.
- Delavēra ASV štats ("Delaware"), atrodas ASV austrumu daļā, Delmarvas pussalas ziemeļaustrumos, Atlantijas okeāna un Delavēras līča piekrastē, platība - 6446 kvadrātkilometri, 885200 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Dovera.
- Havajas ASV štats (angļu val. "Hawaii"), aptver Havaju salas, izņemot administratīvi atdalīto Midveju, administratīvais centrs - Honolulu, platība - 28311 kvadrātkilometru, 1419600 iedzīvotāju (2014. g.).
- ASV Virdžīnas ASV Virdžīnu salas (angļu _Virgin Islands_ / _Virgin Iislands of the United States_), kas ir ASV nepievienota teritorija ar iekšēju pašpārvaldi, atrodas Vidusamerikā, Mazo Antiļu salu ziemeļos, ietver Santakrusu, Sentomasu, Sentdžonu un 65 sīkas salas, administratīvais iedalījums - 3 distrikti, 109800 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs - Šarlote Amālija.
- Ašmora Ašmoras un Kartjē salas ("Ashmore and Cartier Islands" / Ašmoras un Kartjē Salu Teritorija - "Territory of Ashmore and Cartier Islands") ir Austrālijas ārējā teritorija, platība - 10 ha, neapdzīvoti dabas rezervāti.
- Korkovado līcis atdala Čilojes salas dienvidu daļu no Čonosu arhipelāga un Dienvidamerikas kontinenta, savieno Kluso okeānu ar Ankudas līci
- Karpatas šaurums atdala Rodas salu no Karpatas un Sarjas salas (“Stenón Kárpathou”), savieno Krētas jūru ar Vidusjūru, platums — \~50 km
- atlabināties Atkal kļūt labi, likt salabt, izlīgt mieru.
- Kadisas līcis atklāts līcis Atlantijas okeānā, Pireneju pussalas dienvidrietumu piekrastē (Spānijā un Portugālē), dziļums — līdz 100 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 3 m
- grundži Atkritumi, arī salauztas vai saplēstas lietas.
- atdrēksnis Atkusnis, atlaidens laiks pēc stipra sala.
- atdrēģis Atlaidens laiks pēc stipra sala.
- atdrēgnis Atlaidens laiks pēc stipra sala.
- Hebridu jūra Atlantijas okeāna jūra Skotijas rietumu piekrastē, ziemeļrietumos norobežo Ārējās Hebridu salas.
- Slaigo līcis Atlantijas okeāna līcis Īrijas salas ziemeļrietumu piekrastē, Slaigo grāfistes ziemeļu daļā.
- Ķeltu jūra Atlantijas okeāna malas jūra, dienvidos no Īrijas un rietumos no Kornvolas pussalas.
- atolls Atols - gredzenveida koraļļu sala.
- Alūksnes viduslaiku pils atradās Alūksnē, Alūksnes ezera Pilssalas rietumu daļā, sākta celt 1342. g. (vācu valodā tās nosaukums bija "Marienburg" (Marijas pils")) un līdz 1560. g. tajā atradās Livonijas ordeņa komtura mītne, 1702. g. uzspridzināta un nopostīta
- Sarkanais tornis atradās Rīgā, Pārdaugavā, Mārupītes labajā krastā pie tās senākās ietekas Daugavā (iepretī Bieķensalai), bija no sarkaniem ķieģeļiem būvēts sešstāvu sardzes tornis, nojaukts 17. gs. vidū, kad paplašināta blakusesošā Kobronskansts, devis nosaukumu Torņakalnam
- Vecdoles viduslaiku pils atradās Salaspils pagastā, Doles salas ziemeļaustrumu daļā, pirmoreiz rakstos minēta 1216. g., no 1288. g. piederēja Rīgas Domkapitulam, 1298. g. to ieņēma un izpostīja Livonijas ordenis
- Sēlpils pilskalns un viduslaiku pils atradās Sēlpils pagastā Daugavas kreisajā krastā, mūsu dienās pilskalns ar viduslaiku pils drupām ir sala Pļaviņu HES ūdenskrātuvē iepretī Oliņkalnam, neregulārs plakums — \~160 x 25-80 m, ziemeļrietumu nogāzi veidoja 22 m augsta dolomīta klints, bijis apdzīvots jau 9. gt. p. m. ē., \~1. gt. p. m. ē. te apmetusies kāda baltu kopiena, no 1. gt. vidus pilskalnā konstatēti sēļiem raksturīgi priekšmeti, 10.-12. gs. bijis apbūvēts viss plakums
- Viļakas viduslaiku pils atradās Viļakā, Viļakas ezera salas rietumu daļā \~10 m augstā paugurā, domājams, ka būvēta 1293. g. vai 14. gs. sākumā, izpostīta 1577. g., kad to ieņēma krievu karaspēks, Ziemeļu kara laikā 18. gs. sākumā nopostīta galīgi
- Staldzenes depozīts atrasts 2001. g. Ventspils nomalē, Staldzenes stāvkrasta kāpās, tajā ir 174 bronzas priekšmeti vai to fragmenti (kopējā masa 5,6 kg), lielākais bronzas laikmeta depozīts Latvijas teritorijā, priekšmeti izgatavoti bronzas laikmeta beigās (ap 800-600 g. p. m. ē.) un ir raksturīgi Skandināvijai, lielākā daļa nolietotas salauztas rotaslietas - aproces (arī 25 viju spirālaproce), kaklariņķi, rotadatas, sakta u. c.
- beizelēt Ātri un gandrīz nesalasāmi (ar zīmuli) rakstīt, kricelēt; svītroties.
- Pālmera Zeme atrodas Antarktīdas pussalas dienvidu daļā (“Palmer Land”), augstums — 2000-4200 m vjl., lielu daļu (izņemot augstākās virsotnes) klāj ledājs
- Kīlargo rezervāts atrodas ASV, Floridas pussalas dienvidu galā ("Key Largo"), platība - 190 kvadrātkilometru, dibināts 1960. g., pirmais zemūdens rezervāts ASV, liela koraļļu sugu formu un sugu dažādība
- Debesbraukšanas sala atrodas Atlantijas okeāna centrālajā daļā (angļu val. "Ascension Island"), Lielbritānijas aizjūras teritorijas "Sv. Helēnas sala" sastāvdaļa, platība - 88 kvadrātkilometri, 1100 iedzīvotāju (2005. g.)
- Angolas lielieplaka atrodas Atlantijas okeāna dienvidaustrumos, starp Āfrikas kontinenta Dienvidatlantijas un Vaļu grēdu, dziļums - līdz 6013 m, rietumu malā Sv. Helēnas sala
- Dienvidantiļu grēda atrodas Atlantijas okeāna dienvidu daļā, Dienvidamerikas Andu kalnu turpinājums, stiepjas no Ugunszemes arhipelāga caur Dienvidsendviču salām uz Antarktīdas pussalu, garums - >3500 km, dziļums - līdz 3000 m, vietām - 1000 m, virs ūdens paceļas Dienviddžordžija, Dienvidsendviču, Dienvidorkneju un Dienvidšetlendu salas
- Vestindijas salas atrodas Atlantijas okeāna rietumos ("West Indies"), starp Ziemeļameriku un Dienvidameriku (pieder pie Ziemeļamerikas), platība - 239700 kvadrātkilometru, ietver Antiļu un Bahamu salas
- Parijas līcis atrodas Atlantijas okeāna rietumu daļā (“Golfo de Paria”), Dienvidamerikas ziemeļaustrumu piekrastē, no okeāna to norobežo Trinidadas sala un Parijas pussala, dziļums — līdz 36,5 m, stipras plūdmaiņu strumes (>3,5 km/h), neregulāras plūdmaiņas — līdz 1 m
- Ziemeļatlantijas grēda atrodas Atlantijas okeāna ziemeļu daļā, stiepjas 7500 km garumā paralēli kontinentiem no 52 grādu ziemeļu platuma līdz ekvatoram, dziļums 2000-3500 m (vietām <1000 m), vulkānu konusi veido salas
- Jorkas pussala atrodas Austrālijas dienvidu daļā, Dienvidaustrālijas štatā, starp Spensera un Sentvinsenta līci, iepretim Ķenguru salai, no kuras to atdala Investigeitora šaurums
- Viļakas ezers atrodas Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Viļakas ziemeļaustrumu daļā, 87,4 m vjl., platība — 137,6 ha, garums — 2,0 km, lielākais platums — 1,0 km, lielākais dziļums — 5,0 m, sala (1,8 ha), eitrofs, aizaugums — neliels
- Čonu arhipelāgs atrodas Čīles arhipelāgā uz ziemeļiem no Taitao pussalas ("Archipielago de los Chonos"), kalnainas salas (augstākā virsotne - 1660 m), no kontinenta atdala Moraledas šaurums
- Bohai jūra atrodas Dzeltenās jūras ziemeļrietumos, Puokhei līča dienvidu daļā, no Dzeltenās jūras to atdala Šaņdunas pussala un Bohai šaurums, platums - pie ieejas 105 km, lielākais dziļums - 40 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 3,4 m; Bohaivans
- Evergleidas nacionālais parks atrodas Floridas štatā, ASV, Floridas pussalas dienvidos, izveidots 1917. g., platība - 6107 km^2^
- Idzu pussala atrodas Honsju salas dienvidos ("Izu hanto"), Japānā, garums - \~60 km, platums - 15-34 km, augstums - līdz 1406 m
- Kinki zemiene atrodas Honsju salas dienvidos Japānā, aizņem ar Osakas līci un Bivas ezeru kopējo tektonisko ieplaku, garums - \~50 km, viens no visblīvāk apdzīvotajiem rajoniem Japānā
- Hērda sala atrodas Indijas okeāna dienvidu daļā ("Heard Island"), uz dienvidaustrumiem no Kergelena salas, klinšaina, vulkāniskas izcelsmes (Mosona vulkāns - 2745 m), nogāzēs šļūdoņi, platība - \~200 kvadrātkilometru
- Austrālijas ārējās teritorijas atrodas Indijas un Klusajā okeānā, ietver Kokosu salas, Norfolkas sala, Ziemsvētku sala, Ašmora un Kartjē salas, Hērda sala un Makdonalda salas, Koraļļu jūras salas, Makvorija sala (Austrālijas Tasmānijas štata daļa)
- Gununglesera dabas parks atrodas Indonēzijā ("Gunung Leuser"), Sumatras salas rietumos, platība — 4165 kvadrātkilometri, dibināts 1934. g., lai saglabātu Sumatras degunradžus un orangutanus, mīt arī siamangi, ziloņi, leopardi, tīģeri, brieži, daudz putnu, mitrie tropu meži, parkā iekļauts Lesera kalns (3455 m), tiek aizsargāti iežu atsegumi
- Vulkāniskais plato atrodas Jaunzēlandē ("Volcani Plateau"), Ziemeļsalas vidienē, plato - \~450 m vjl., uz tā paceļas plakanvirsas kalni, austrumos - alpīni kroku kalni, dienvidos - darbīgs vulkāns Ruapehu (2797 m)
- Fjordlendas nacionālais parks atrodas Jaunzēlandē, Dienvidsalas dienvidrietumos, izveidots 1952. g., platība - 12607 km^2^
- Saterlendas ūdenskritums atrodas Jaunzēlandes Dienvidsalas dienvidrietumos (angļu val. "Sutherland Falls"), augstums - 580 m, krīt šaurā strūklā no Kvila ezera
- Kaupres pilskalns atrodas Jēkabpils novada Ābeļu pagastā, Ābeļu salas ziemeļu galā, kas no pārējās salas norobežots ar 2 vaļņiem, trīsstūra formas plakums (garums 60 m, platums dienvidu pusē 60 m) paceļas 6 m virs Daugavas līmeņa, domājams, ka izmantots 13. gadsimtā
- Taranto līcis atrodas Jonijas jūras ziemeļrietumu daļā (it. val. "Golfo di Taranto"), Apenīnu pussalas dienvidaustrumu piekrastē, starp Salentīnas un Kalabrijas pussalu, garums — 138 km, platums pie ieejas — 133 km, dziļums — līdz 2657 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 0,3 m
- Tubuai salas atrodas Klusā okeāna dienvidos, Franču Polinēzijas daļa, platība - 174 kvadrātkilometri, izvietotas ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā, 4 ir augstas vulkāniskas salas (Raivavae, Tubuai, Rurutu, Rimatara), atstatu dienvidaustrumos - Rapa, rifi, klimats vēsāks nekā tropiskajā Polinēzijā, ziemā vētras, lietus
- Gilberta salas atrodas Klusajā okeānā ("Gilbert Islands"), abpus ekvatoram, Mikronēzijas dienvidaustrumos, platība — 260 kvadrātkilometru, uz zemūdens grēdas 16 atolu virkne ar zemām koraļļu salām, dažas vulkāniskas salas (līdz 20 m vjl.)
- Salas i Gomesa salas atrodas Klusajā okeānā, pieder Čīlei, platība — 4 kvadrātkilometri, neapdzīvotas, 3 vulkāniskas, klinšainas salas (augstums — līdz 30 m)
- Ribačijas pussala atrodas Kolas pussalas ziemeļrietumos, Barenca jūras dienvidu piekrastē, Krievijas Murmanskas apgabalā, ar kontinentu savieno šaura saite, plato, augstums līdz 209 m, krasti krauji, tundra
- Kronoku pussala atrodas Krievijā, Kamčatkas pussalas austrumos, starp Kronoku un Kamčatkas līci
- Ungavas pussala atrodas Labradoras pussalas ziemeļu daļā ("Ungava Peninsula"), starp Ungavas un Hudzona līci un Hudzona šaurumu, Kanādā, virsa pauguraina, augstums — līdz 678 m vjl., ezeri, tundra
- Kaņiera pilskalns atrodas Lapmežciema pagastā, starp Antiņciemu un Čaukciemu, Kaņiera rietumu krasta 0,5 km garās pussalas galā, augstums — \~3 m, garums — 25 m, no 3 pusēm to apņem ezers, bet rietumos norobežo purvs, ziemeļu un dienvidu pusē nocietinājumu vaļņi
- dabas liegums "Istras ezers" atrodas Latgales augstienē, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 340 ha, lieguma teritorijā ir arī Audzeļu ezers un Dziļezers, Istras ezera Panu sala (8,2 ha) ir valsts aizsardzībā kopš 1925. g.
- Meirānu ezers atrodas Latgales augstienes Burzavas paugurainē, Rēzeknes novada Bērzgales pagastā, 138,3 m vjl., platība - 112 ha, garums - 2,1 km, lielākais platums - 1 km, lielākais dziļums - 6,9 m, 2 salas (kopplatība - 3 ha), eitrofs, aizaugums neliels; Bērziņu ezers: Čumiņas ezers
- Aksenovas ezers atrodas Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Šķeltovas pagastā, 141,7 m virs jūras līmeņa, platība - 125 ha, garums - 1,6 km, platums - 1,2 km, vidējais dziļums - 3,5 m, lielākais - 9,4 m, ezerā 7 apaugušas salas (kopplatība - 7,1 ha), caurtek Dubna; Aksjonovas ezers; Aņisimova ezers; Aņisimovas ezers; Saviča ezers
- Braslavas parks atrodas LImbažu novada Braslavā, 14 km uz dienvidiem no Mazsalacas, platība - 14,2 ha, bijusī muižas pils atradusies parka ziemeļu daļā, aug 22 vietējās un 23 introducētās koku un krūmu sugas, vērtīgi ir šeit augoši skuju koki, kas ražo sēklas un ir izmantojami par māteskokiem
- Kinabalu nacionālais parks atrodas Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas salas ziemeļu daļā, izveidots 1964. g., platība - 754 km^2^
- Silmaču dižakmens atrodas Mazsalacas pagastā, \~100 m no Salacas labā krasta, mežā, garums — 4,8 m, platums — 3,9 m, lielākais augstums — 2,2 m, apkārtmērs — 14 m, virszemes tilpums — 18 kubikmetri
- Aru salas atrodas Moluku salu grupā (_Kepulauan Aru_), Indonēzijas dienvidaustrumos, platība - 8600 kvadrātkilometru, ietilpst 85 salas, lielākās - Vokama, Kobrora, Maikoora, Tranana
- Tanimbaras salas atrodas Moluku salu grupā ("Tanimbar"), Indonēzijā, platība - 5625 kvadrātkilometri, tropu meži, lielākās salas: Jamdena, Selaru, Larata
- Riau arhipelēgs atrodas Natunas jūrā ("Riau"), Lielo Zunda salu grupā, uz dienvidiem no Malakas pussalas, Indonēzijā, platība - 3400 kvadrātkilometru, lielākās salas: Bintana (1075 kvadrātkilometru) un Batama, augstums - līdz 360 m
- Liepājas ezers atrodas Piejūras zemienes Bārtas līdzenumā, Liepājas pilsētā un Grobiņas un Nīcas novadā, 0,2 m vjl., platība — 3715 ha, garums — 16,2 km, lielākais platums — 3,5 km, lielākais dziļums — 2,8 m, 13 salas, eitrofs, stipri aizaudzis (40%)
- aizāru senkapi atrodas Praulienas pagastā 200 m uz dienvidaustrumiem no Aizāru mājām, paugurā, kas paceļas starp pļavām kā sala, bijuši akmeņu krāvumi, bet tie nopostīti
- Aizpurvu senkapi atrodas Praulienas pagastā pie Aizpurvu mājām, salasveida tīrumā, bijuši 4 ar akmeņiem nokrauti uzkalniņi un tajos atrastas agrā dzelzs laikmeta senlietas, kas piedēvējamas Baltijas somiem; tagad saglabājušies 4 nelieli pacēlumi tīruma vidū
- Elsvērta Zeme atrodas Rietumantarktīdā (angļu val. "Ellsworth Land"), uz dienvidrietumiem no Antarktīdas pussalas starp 62. un 102. rietumu garuma grādu, ledāja virsa \~2000 m vjl., ledus biezums - līdz 3000 m
- Āgenskalna līcis atrodas Rīgā, Daugavas kreisajā krastā starp bijušo Klīversalu un Ķīpsalas augšgalu, 200 m plats un 700 m iesniedzas krastā
- Vakarbuļļu dabas liegums atrodas Rīgā, Daugavgrīvas salas dienvidrietumu daļā, Lielupes un Buļļupes krasta joslā, dibināts 1993. g., platība - 58 ha, reljefs vienveidīgs, tikai 0,4-0,9 m vjl., applūstošas pļavas, kāpas, nelielu bērzu un melnalkšņu audzes
- Toņinoaņivska pussala atrodas Sahalīnas salas dienvidaustrumos, Ohotskas jūras piekrastē, garums - 90 km, platums - 3-19 km, augstums - līdz 670 m, pussala ziemeļos beidzas ar Svobodnija (Toņinas), dienvidos - ar Aņivas ragu
- Rietumsahalīnas kalni atrodas Sahalīnas salas dienvidrietumu daļā, Krievijā, garums - 650 km, augstums - līdz 1330 m, sastāv no vairākām paralēlēm grēdām
- Mazsalacas Līvu upurala atrodas Salacas kreisajā krastā iepretī Mazsalacai, Lībiešu (Skaņkalnes) pilskalna piekājē, Mazsalacas novada Skaņkalnes pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts un arheoloģiskais piemineklis, ieejas platums - 2,2 m, augstums - 2,0 m, iekšpusē ala paplašinās (griestu augstums - līdz 4 m), laukums - 17 kvadrātmetri, garums kopā ar šauru plaisu - līdz 8 m
- Sīnāja kalns atrodas Sīnāja pussalas dienvidos, kur pēc tradīcijas Dievs sevi atklāja Mozum un deva viņam desmit baušļus
- Tiha plato atrodas Sinaja pussalas vidienē ("Et Tih Plateau"), Ēģiptē, vidējais augstums - 500-1000 m, lielākais - 1075 m, smilšakmeņi, pustuksnesis
- Auļukalna ezermītne atrodas Smiltenes novada Drustu pagastā, Auļukalna ezera austrumu daļā, uz dienvidiem no pussalas, uz zemūdens saliņām saglabājušās celtņu konstrukciju paliekas, atrasti keramikas izstrādājumi ar apmesto, kniebto, gludo un gludināto virsmu, kuri attiecināmi uz 1. gt. vidu un otro pusi
- Klusā okeāna dienvidu lielieplaka atrodas starp Jaunzēlandes salu zemūdens nogāzēm rietumos un Dienvidu un Austrumu pacēlumu dienvidos un austrumos, lielākais dziļums - 10882 m, ziemeļu daļā vulkānisku salu grupas: Kuka (Dienvidu) salas, Tubuajas salas
- Klusā okeāna centrālā lielieplaka atrodas starp Markusas-Nekeras kalniem ziemeļos, Lainas grēdu austrumos, Kuka un Tokelavas grēdu dienvidos un Tuvalu, Gilberta un Māršalas salām rietumos, platība - 5700000 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 6555 m, vietām zemūdens kalni - līdz 814 m zjl., daži paceļas virs ūdens salu veidā (Feniksa salas)
- Tasmana līcis atrodas Tasmana jūras austrumu daļā ("Tasman Bay"), Jaunzēlandes Dienvidsalas ziemeļu piekrastē, garums — 80 km, platums pie ieejas — \~75 km, dziļums — līdz 47 m, pusdiennakts plūdmaiņas — \~3 m
- Siksalas ezers atrodas Teiču purvā, Murmastienes pagastā, platība — 14 ha, garums — \~600 m, lielākais platums — \~400 m; Sīksalas ezers
- Āraišu ezerpils atrodas uz salas Āraišu ezerā, kopplatība - \~2000 m^2^, apdzīvoja latgaļi 9.-10. gs., 1981. g. sākta rekonstrukcija, uzbūvētas 16 senās celtnes (2002. g.)
- Upursalas upurakmens atrodas uzkalnā salas vidū, augstums - 1,2 m, apkārtmērs pie zemes - 5,5 m, akmens virsa no uguns dedzināšanas izdrupusi un, iespējams, pielīdzināta
- Valtenberģu muiža atrodas Valmieras novada Mazsalacā, Salacas krastā, pils celta 1780. g. lakoniskās klasicisma formās, tā ir simetriska trīsstāvu mūra ēka ar stāvu mansarda jumtu, kurā mūsdienās darbojas skola; Mazsalacas muiža
- Frīzu salas atrodas Ziemeļjūras dienvidaustrumu piekrastē (vācu val. "Friesische Inseln", nīderlandiešu val. "Waddenneilanden"), platība plūdmaiņās stipri mainīga (480-1000 kvadrātkilometru), 450 km gara salu virkne no Nīderlandes ziemeļrietumiem līdz Jitlandes pussalai Dānijā, daļa salu pieder Vācijai; iedala Rietumfrīzu, Austrumfrīzu un Ziemeļfrīzu salās
- Mendeļejeva grēda atrodas Ziemeļu Ledus okeāna centrālajā daļā, stiepjas 150 km garumā no Vrangeļa salas līdz Lomonosova grēdas vidusdaļai, mazākais dziļums virs grēdas - 1500 m
- izarakstīties Atsaukt laulības pieteikumu pirms salaulāšanās baznīcā.
- Bezdelīgu klintis un alas atsegums ar alām Salacas kreisajā krastā Mazsalacas novada Skaņkalnes pagastā, dabas parkā "Salacas ieleja"; valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (aizsargājams ģeoloģiskais objekts; kopš 2000. g. dabas piemineklis), atseguma augstums - 11 m, garums - 120 m
- Ceipu upurozols aug lauka vidū 5 km uz ziemeļiem no Mazsalacas, netālu no Vecceipju un Jaunceipu mājām, apkārtmērs - \~7 m, augstums - 16 m, vainagam puslodes forma, tā projekcija - 22 x 21 m, izcili ainavisks koks, pēc nostāstiem tas bijis ievērojams jau 14. gs.
- Tintija Augstākā vīriešu kārtas būtne Bali salas (Indonēzija) iedzīvotāju mītos, kas mīt augstākajās no sešām debesīm.
- Karantūils augstākā virsotne (_Carrauntoohil_ / _Corrán Tuathail_) Keri kalnos Īrijas salas dienvidrietumos, augstums - 1041 m
- Musala augstākā virsotne Bulgārijā (_Musala_) un Balkānu pussalā, Rilas masīvā, augstums - 2925 m, alpīns reljefs
- Dodabetas kalns augstākā virsotne Nilgiri kalnu masīvā Indostānas pussalas dienvidos, augstums - 2633 m
- Aripo augstākā virsotne Trinidādas salas Ziemeļu grēdā (_Aripo, El Cerro del_), augstums - 940 m
- Singarčori kalns augstākā virsotne Vindhjas grēdā, Indijā, Indostānas pussalas ziemeļu daļā, augstums - 881 m
- Kinabals Augstākais kalnu masīvs Austrummalaizijā, Kalimantānas salas ziemeļos, Krokera grēdā, augstums - 4101 m, granīti un granodiorīti, nogāzes saposmotas.
- Sjerramaestra Augstākie kalni Kubā, salas dienvidaustrumu piekrastē (sp. val. "Sierra Maestra"), garums - 240 km, platums - 30 km, augstākā virsotne - 1974 m
- Dārtmūra Augstiene Kornvolas pussalas dienvidos ("Dartmoore"), Lielbritānijā, augstums līdz 621 m vjl., nacionālais parks (945 kvadrātkilometri).
- Eksmūra Augstiene Kornvolas pussalas ziemeļos ("Exmoor"), Lielbritānijā, augstums - līdz 521 m; Eksmūras nacionālais parks (686 kvadrātkilometri, dib. 1954. g.).
- Ziemeļkurzemes augstiene augstiene Kurzemes pussalas ziemeļaustrumu daļā, Latvijā, augstums — līdz 174 m (Kamparkalns), pamatiežu pacēlums, ko klāj kvartāra nogulumi
- Gvardafui rags augsts, kails klinšu rags Somālijas pussalas galā ("Cape Guardafui"), pie ieejas Adenas līcī
- Bouku sola Augšdaugavas novada Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Būku sala" bijušais nosaukums.
- Vormsi horizonts augšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, biezums Latvijā — 6-29 m, nodalīts Igaunijā, stratotipiskais griezums atrodas Vorsmi salas krasta atsegumā
- Ziemsvētku sala Austrālijas ārējā teritorija ("Christmas Island"), sala Indijas okeāna austrumu daļā, 350 km dienvidrietumos no Janas salas, administratīvais centrs - Setlmenta, platība - 135 kvadrātkilometri, 2070 iedzīvotāju (2011. g.).
- Koraļļu Jūras salas Austrālijas ārējā teritorija (angļu val. "Coral Sea Islands"), platība kopā ar jūras akvatoriju - \~1 mlj kvadrātkilometru, salu platība - <3 kvadrātkilometri, ietver daudzas mazas salas un rifus (augstums - līdz 6 m).
- mongondou Austronēziešu saimes indonēziešu grupas valoda, kurā runā bolangmongondovi Indonēzijā, Sulavesi salas Minahasu pussalā.
- Baltijas (kristāliskais) vairogs Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļa, kur atsegts arhaja un proterozoja kristāliskais pamatklintājs; aizņem Skandināvijas un Kolas pussalas.
- burgundi Austrumģermāņu cilts, ap m. ē. sākumu ieceļojuši no Bornholmas salas, 5. gs. v. Ronas upes baseinā nodibināja agrā feod. valsti (534 to iekaroja franki).
- Dili Austrumtimoras galvaspilsēta (angļu val. "Dili"), atrodas Timoras salas ziemeļaustrumu piekrastē, 167000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Mvali Autonoma sala Komoru Savienībā ("Mwali"), administratīvais centrs - Fomboni, platība - 290 kvadrātkilometru, 43600 iedzīvotāju (2009. g.).
- Nzvani Autonoma sala Komoru Savienībā ("Ndzwani"), administratīvais centrs - Mucamudu, platība - 424 kvadrātkilometri, 283500 iedzīvotāju (2009. g.).
- Nazidža Autonoma sala Komoru Savienībā ("Ngazidja"), administratīvais centrs - Moroni, platība - 1148 kvadrātkilometri, 342200 iedzīvotāju (2009. g.).
- laulāt Aužot tīklam beidzamo kārtu, salaist kopā ikkatras divas tīkla acis.
- Goco Āvdeša, sala Vidusjūrā ("Ghawdex/Gozo").
- Baku Azerbaidžānas Republikas galvaspilsēta, atrodas Kaspijas jūras rietumu krastā, Apšeronas pussalas dienvidu daļā, 28 metrus zem jūras līmeņa, 2236000 iedzīvotāju (2016. g.).
- Dienvidāzija Āzijas daļa, ietver Himalajus, Indas-Gangas līdzenumu, Indostānas pussalu, Dienvidaustrumu Āziju (Indoķīnas pussala, Malajas arhipelāgs), Indijas okeāna austrumu daļas salas (Šrilanka, kā arī sīkās vulkāniskās un koraļļu salas), teritorijas garums rietumu-austrumu virzienā - >7000 kilometru, platība - >8000000 kvadrātkilometru.
- Babas rags Āzijas kontinenta galējais rietumu punkts (_Baba Burnu_), Mazāzijas pussalas ziemeļrietumos, Turcijā.
- Arabata līcis Azovas jūras līcis Ukrainā (_Arabats'ka zatoka_), Krimā, Kerčas pussalas ziemeļrietumos.
- Manāma Bahreinas galvaspilsēta ("Al Manamah"), atrodas Bahreinas salas ziemeļaustrumos, osta Salvas līča krastā, 149000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Batara Kali Bali salas (Indonēzija) iedzīvotāju kosmoloģijā dievs, pazemes valstības alas valdnieks, kas radīja gaismu un Māti Zemi.
- Bedavangs Bali salas iedzīvotāju kosmoloģijā bruņurupucis, ko meditējot radīja kosmosa čūska Antaboga, uz tā balstījās divas saritinājušās čūskas, zemes turētājas, un Melnais akmens, pazemes valstības vāks.
- Basuki Bali salas iedzīvotāju kosmoloģijā liela čūska, kas mīt pazemes valstības alā.
- Antaboga Bali salas mitoloģijā - čūska, kas eksistēja vēl pirms zemes un debesu radīšanas, ar meditācijas palīdzību viņa radīja bruņurupuci, kas kļuva par pasaules balstu un tālākās radīšanas pamatu.
- Māhendradata Bali salas valdniece (11. gs.), kas tika izraidīta trimdā par buršanu un kas varētu būt mītiskās ļaunās valdnieces Rangdas prototips.
- Ilīrijas pussala Balkānu pussala.
- Aristes līcis Baltijas jūras līcis Igaunijā, Sāmsalas dienvidos, Serves pussalas ziemeļrietumos.
- ozolsalieši Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Ozolsala" iedzīvotāji.
- Ūzulsola Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Ozolsala" nosaukums latgaliski.
- Rāvusola Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Rāvusala" nosaukums latgaliski.
- Vistusola Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Vistusala" nosaukuma variants.
- Vystusola Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Vistusala" nosaukums latgaliski.
- Aussola Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Ausala" nosaukuma variants.
- Brīžusola Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Briežusala" nosaukuma variants.
- Kļavusola Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Kļavusala" nosaukuma variants.
- Ežusola Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Ežusala" nosaukums vietējā izloksnē.
- Gūbusola Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Gobusala" nosaukums vietējā izloksnē.
- Ivanova Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Jāņusala" bijušais nosaukums.
- Juoņusola Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Jāņusala" nosaukums latgaliski.
- Joņusola Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Jāņusala" nosaukums vietējā izloksnē.
- Styrnusola Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Stirnusala" nosaukums latgaliski.
- Stirnusola Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Stirnusala" nosaukums vietējā izloksnē.
- Akmiņsola Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Akmeņsala" nosaukums vietējā izloksnē.
- Egļusola Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Egļusala" nosaukums latgaliski.
- kļavusalieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Kļavusala" iedzīvotāji.
- Kļovusola Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Kļavusala" nosaukuma variants.
- Vuškusola Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Vuškusala" nosaukuma variants.
- tolubalzams Balzams no Tolusalas Karaību jūrā, iedzeltens vai sarkanbrūns ar patīkamu smaržu.
- Ošena Banaba, sala Klusā okeāna rietumu daļā ("Ocean Island"), Kiribati teritorijas rietumos, platība - 650 ha, augstums - līdz 81 m, 335 iedzīvotāji (2012. g.).
- ovomaltīns Barības preparāts, ko gatavo no olām, iesala ekstrakta, kakao un piena.
- Batara Guru bataku (Sumatras sala, Indonēzija) mitoloģijā - galvenais augstāko dievu triādes dievs, zemes un cilvēku rases radītājs
- Putnusola Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Putnu sala" nosaukums vietējā izloksnē.
- Billitona Belituna - sala Liuelo Zunda salu grupā.
- BM Bermudu salas, teritorijas divburtu kods.
- BMU Bermudu salas, teritorijas trīsburtu kods.
- Arteks Bērnu atpūtas nometne Ukrainā, Krimas pussalas dienvidos, Melnās jūras krastā, padomju laikā pazīstama kā "Vissavienības pionieru nometne".
- berziņš Berziens jeb ķēpa – salauzta maize (vai biezpiens) saldā pienā.
- porteris Bezalkoholisks iesala dzēriens.
- Ubinkas ezers beznoteksāļezers Barabas stepē 134 m vjl., Krievijas Novosibirskas apgabalā, platība - 440 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 3 m, 5 salas, dažos gados pavasara ūdeņu notece uz Omu
- Kukunors Beznoteksāļezers Centrālajā Āzijā (ķīn. val. "Kuku Nur"), Naņšaņā 3205 m vjl., Ķīnas rietumu daļā, platība - mainīga 4200-5700 kvadrātkilometru, garums - 105 km, lielākais platums - 65 km, dziļums - 38 m, vairākas salas, ietek 23 upes; Cinhai.
- Teke Beznoteksāļezers Kazahstānas Kokčetavas apgabalā 28 m vjl., platība - 265 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 1 m, krasti stāvi, līčaini, vairākas salas, ezeru apņem plaša solončaku zona.
- plethodontidae Bezplaušsalamandras.
- kuplains Biezs, biezi salapojis.
- Kojusala Bijusī Daugavas sala Rīgas dienvidaustrumu daļā, saplūdusi ar upes labo krastu, teritorijā iekārtots parks "Maskavas dārzs", 1965. g. uzcelta Nacionālā sporta manēža.
- Mārtiņsala Bijusī sala Daugavā iepretī Salaspilij, kas applūdināta pēc Rīgas HES uzcelšanas, platība - \~20 ha
- Klīversala Bijusī sala Daugavas lejtecē, Rīgā, Pārdaugavā, garums bija 0,9 km, platums - 0,4 km, augstums - līdz 2,5 m, pastāvēja līdz 19. gs., kad attekas, kas salu norobežoja no purvainajām pļavām (tagad Uzvaras parka teritorija), aizsērēja un tika aizbērtas.
- Adriāna valnis bijušais aizsardzības nocietinājums Romas impērijas provincē Britānijā, Lielbritānijas salas vidienēNo Solvejfērta līdz Ziemeļjūrai; vaļņa jeb mūra celtniecība uzsākta mūsu ēras 122. gadā imperatora Adriāna valdīšanas laikā, lai aizsargātos pret piktu iebrucējiem un kontrolētu kustību pāri robežai
- Skulberģi Bijušās muižas nosaukums (radies latviskojot īpašnieka uzvārdu vācu "Kolberg") kuras teritorijā tagadējā Mazsalacas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Skaņkalne.
- konjektūra Bojāta vai nesalasāma teksta izlabošana vai restaurēšana, pamatojoties uz minējumiem; izlabojamais vai restaurējamais teksts.
- Surongs Gutings Borneo (Kalimantānas) salas ibanu kultūrvaronis, kas ļaudīm iemācīja lauksaimniecības darbus un citas zināšanas.
- garenbranga Branga, kas visā garumā iet pa planku salaidumvietu, tā pastiprinot visu būvkonstrukciju jahtas garenvirzienā.
- sabraucīties Braukot salasīt sev (ko) lielākā daudzumā; braukot salasīt sev (kā lielāku daudzumu).
- Astronomokrulsa Brazīlijas zinātniskā stacija Antarktīdā (_Astronomo Cruls_), Nelsona salas ziemeļaustrumu piekrastē.
- bretoņi Bretaņas pussalas pamatiedzīvotāji.
- Ankū Bretoņu (Bretaņas pussala) mitoloģijā - nāves sūtnis, kas vēstīja par nāves tuvošanos, to attēloja kā gara auguma cilvēku ar gariem, baltiem matiem vai kā skeletu, kurš vilka ratus mirušajam un kuru pavadīja divi palīgi.
- Gērnsija britu kronim tieši pakļauta teritorija Lamanšā (angļu val. _Guernsey_), Normandijas salu grupā, ietver Gērnsiju, Olderniju, Sarku u. c. salas, kopējā platība - 80 kvadrātkilometru, 65700 iedzīvotāju, administratīvais centrs un lielākā osta - Sentpīterporta
- Albiona Britu salas bez Īrijas (senais nosaukums).
- Britu Virdžīnas Britu Virdžīnu salas ("British Virgin Islands"), Lielbritānijas aizjūras teritorija Mazo Antiļu salu ziemeļu daļā, administratīvais centrs - Rodtauna, platība - 153 kvadrātkilometri, 24940 iedzīvotāju (2010. g.), 36 vulkāniskas salas, apdzīvotas 16 salas.
- Bruneja Brunejas Darusalamas Valsts - valsts Dienvidaustrumu Āzijā, Kalimantānas salas ziemeļrietumu daļā, platība - 5765 kvadrātkilometri, 388190 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Bandarseribegavana, administratīvais iedalījums - 4 distrikti.
- brunejieši Brunejas Darusalas Valsts pamatiedzīvotāji.
- BND Brunejas dolārs; Brunejas Darusalamas Valsts valūtas kods, sīknauda - sens.
- Bandarseribegavana Brunejas galvaspilsēta, atrodas Kalimantānas salas ziemeļu piekrastē, 69000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Bulgārija Bulgārijas Republika (bulgāru valodā "Balgaria"), valsts Eiropas dienvidu daļā, Balkānu pussalas austrumos, pie Melnās jūras, galvaspilsēta - Sofija, iedalās 28 provincēs, robežojas ar Turciju, Grieķiju, Ziemeļmaķedoniju, Serbiju un Rumāniju, kā arī ar Melno jūru.
- pielaidums Burtliktuvē līniju, ornamentu, vinješu utt. salaidums.
- atburtot Burtu pa burtam izlasīt, atšifrēt (grūti salasāmu vai šifrētu tekstu).
- salt Būt salam, aukstumam (kādā vidē, teritorijā u. tml.).
- Butunga Butona - sala Lielo Zunda salu grupā, Indonēzijā.
- garenbrangu salaidbūve būves paņēmiens apšuves salaidvietas garumā, nosedzot ar tā sauktajām garenbrangām, kas piešķir peldlīdzeklim papildu izturību
- panibērisms Centieni tuvināt spāniešu un portugāļu tautas, kā Ibērijas pussalas iedzīvotājus, viņu radniecīgām tautām Amerikas kontinentā, lai pretstāvētu panamerikānismam.
- Līpu sola Ciblas novada Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Liepu sala" nosaukuma variants.
- sarkšņi Cieta sniega virskārta, pēc atkušņa uznākot salam.
- danga Cietzemes mēle purvā, pussala.
- puns cilindrisks vai lodveida izcilnis uz koka stumbra vai apaļā kokmateriāla sānu virsmas; to veido audu saaugumi, ko rada dažādi kairinājumi - mehāniski un sala bojājumi, koksnes sēņu un baktēriju darbība
- semangi Cilšu grupa (džahaji, menri, lanohi, bategi, sabubi), dzīvo Malakas pussalas kalnos un džungļos Malaizijas ziemeļos un Taizemes dienvidos, maza auguma negroīdās rases pārstāvji, valoda pieder pie monkmeru saimes, izplatīti maģiski ticējumi, dabas spēku kulti.
- senoji Cilšu grupa (semaji, besisi, semelaji, timiari, džahuti, čevongi), dzīvo Malaizijā, Malakas pussalas vidienē, vissenāko Indoķīnas iedzīvotāju pēcteči, antropoloģiskā ziņā - vedoīdi, valoda pieder pie monkmeru saimes, saglabājušies spēcīgi matriarhāta elementi.
- loinangi Cilšu grupa Indonēzijā, dzīvo Sulavesi salas austrumu daļā un Pelenas salā, Centrālajā Sulavesi provincē, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, tradicionālie animistiskie ticējumi, daļa - kristīgie.
- koro Cilšu grupa Indonēzijā, dzīvo Sulavesi salas centrālajā daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ticīgie - musulmaņi, kristieši, saglabājuši arī tradicionālos ticējumus.
- pali Cilšu grupa Indonēzijā, dzīvo Sulavesi salas centrālajā daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ticīgie - musulmaņi, kristieši, saglabājuši arī tradicionālos ticējumus.
- poso Cilšu grupa Indonēzijā, dzīvo Sulavesi salas centrālajā daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ticīgie - musulmaņi, kristieši, saglabājuši arī tradicionālos ticējumus.
- sadangi Cilšu grupa Indonēzijā, dzīvo Sulavesi salas centrālajā daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ticīgie - musulmaņi, kristieši, saglabājuši arī tradicionālos ticējumus.
- buli Cilšu grupa Indonēzijā, Halmaheras salas dienvidu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
- gani Cilšu grupa Indonēzijā, Halmaheras salas dienvidu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
- kajo Cilšu grupa Indonēzijā, Halmaheras salas dienvidu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
- mabi Cilšu grupa Indonēzijā, Halmaheras salas dienvidu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
- patani Cilšu grupa Indonēzijā, Halmaheras salas dienvidu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
- vedi Cilšu grupa Indonēzijā, Halmaheras salas dienvidu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
- jamuri Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
- kuri Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
- madiki Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
- mairasi Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
- numfori Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
- salavati Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
- vandami Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
- varopeni Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
- gaošani Cilšu grupa, Taivānas salas pirmiedzīvotāji, dzīvo gk. salas kalnainajā austrumu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ģints iekārtas paliekas, animistiski ticējumi (agrāk galvaskausu kults).
- jaunlaulāts Cilvēks, kas tikko vai nesen ir salaulājies.
- Čīle Čīles Republika - valsts Dienvidamerikas dienvidrietumu daļā (sp. val. "Chile"), aizņem 4300 km garu un 15-355 km platu Klusā okeāna piekrastes joslu un piegulošās salas, platība - 756626 kvadrātkilometri, 16746500 iedzīvotāju, administratīvais iedalījums - 15 reģioni, robežojas ar Peru, Bolīviju un Argentīnu.
- Bajaparaiso Čīles zinātniskā stacija Antarktīdā, Antarktīdas pussalas Danko krastā pie Žerlaša šauruma.
- Čiongšons Čiongšona grēda Annamas kalnos Indoķīnas pussalas austrumos.
- Annamas kalni Čiongšona grēda Indoķīnas pussalas austrumu daļā, Vjetnamā un Laosā, garums 1300 km, platums līdz 300 km, augstākā virsotne — 3280 m (Ngoklins).
- galangsakne D-Āzijā tautas ārstniecībā izmantota augu sakne no Hainana salas (arī Hainaņa, Dienvidķīnas jūrā), kas viduslaikos Eiropā bija dārgs ārstniecisks līdzeklis.
- Dienvidāfrika Dabas apgabals Āfrikā, uz dienvidiem no 12-13 grādu dienvidu platuma, ietver arī Madagaskaru un Maskarēnu salas, platība \~5000000 kvadrātkilometru.
- Irves līdzenums dabas apvidus Piejūras zemienē, aizņem 3-15 km platu joslu Kurzemes pussalas ziemeļu malā, to apskalo Baltijas jūra, Irbes šaurums un Rīgas līcis, robežojas ar Ventavas un Engures līdzenumu, Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumu un Kursas zemienes Ugāles līdzenumu
- Ciriša ezera salas dabas liegums Aglonas pagastā, ietilpst dabas parkā "Ciriša ezers", valsts aizsardzībā kopš 1931. g. ir Upursala un Ošu sala, kopš 1977. g. - Ciriša salas (līdz 1999. g. botāniskais liegums), Upursalā (16 ha) konstatētas 264 augu sugas, Ošu jeb Jokstu salā (15 ha) - 257 augu sugas, Liepu salā (1,3 ha) - 106 augu sugas. Alkšņu sala (1 ha, 55 augu sugas), Mazā alkšņu sala (0,6 ha, 62 augu sugas), Laiviņu sala (0,7 ha, 52 augu sugas), Akmeņu sala (0,4 ha, 38 augu sugas) un Jaunā sala (0,3 ha, 28 augu sugas) regulāri pārplūst un ir apaugušas ar krūmiem
- Pildas ezers dabas liegums Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Ludzas novada Isnaudas un Ņukšu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (4 salas — dabas piemineklis kopš 1924. g.), platība — 611 ha, liegumā ietilpst ezers un tā apkārtne, ir daudzveidīga ligzdojošo ūdensputnu fauna, konstatētas vairākas retas sikspārņu sugas
- Lielā Baltezera salas dabas liegums Lielajā Baltezerā, valsts aizsardzībā kopš 1924. g., kopplatība - 20 ha, ietilpst visas 5 ezera salas, kurās attīstījusies savdabīga fauna un flora (Ropažu, Priežu, Auzu, Liepu un Mazā sala)
- Rušona ezera salas dabas liegums Rušona ezerā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 34,2 ha, ietilpst 10 salas, kurās ir priežu, bērzu un apšu audzes, vietām - melnalkšņa un platlapju audzes, gar salu piekrasti - pļavas, ligzdo daudzas apdraudētas un retas putnu sugas
- Sventes ezera salas dabas liegums Sventes ezera dienvidu galā, kur atrodas 3 salas, platība - 3 ha, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., tajās jauktas apšu-bērzu-melnalkšņu audzes
- Zvirgzdenes ezera salas dabas liegums šajā ezerā, valsts aizsardzībā kopš 1925. g., platība - 5 ha, ietilpst 5 salas un to apkārtnes akvatorija, kurās izveidojušās platlapju (liepu un ozolu) un baltalkšņa audzes
- Meduma ezera salas dabas liegums šajā ezerā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., kopplatība - 4 ha, liegumā 4 salas (lielākās platība - 2,8 ha), dominē lapkoku audzes
- Kāla ezera salas dabas liegums Vestienas aizsargājamo ainavu apvidū, liegumā kopš 1999. g. ietilpst 3 lielākās Kāla ezera salas; Tolkas sala (18,6 ha, konstatētas 157 augu sugas), Lielā Vestienas sala (9,6 ha, 121 suga) un Vistu sala (0,68 ha, apšu audzes)
- Sproģi Dabas liegums Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Inešu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 42 ha, iekļautas 7 Ineša salas ar lapkoku audzēm un Sproģu pussala, kurā ir augstais purvs, konstatētas vairākas retas un aizsargājamas augu un putnu sugas.
- Indzera ezera salas dabas liegums, atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1926. g., kopplatība - 6,3 ha, liegumā 3 Indzera salas: Stradu sala (platība - 3,1 ha), Liepu sala (2,6 ha) un Cepurīte (0,6 ha)
- Ežezers Dabas liegums, izveidots 1999. g., ietilpst Rāznas nacionālajā parkā, kopš 1928. g. valsts aizsardzībā 11 salas, kopš 1977. g. visas salas.
- Doles sala dabas parks Doles salas neapplūdinātajā rietumu daļā, platība 975 ha, dibināts 1987. g. ar mērķi saglabāt Doles salas ainavas savdabību un kultūrvēsturiskos pieminekļus, vietām atsedzas 6-8 m augstas, iesārtas dolomītmerģeļu kraujas
- Arabida dabas parks un aizsargājama teritorija Portugālē (_Arrábida_), dibināts 1976. gadā, aizņem 176,41 km² lielu platību, aptverot Setubalas pussalas vistālāko dienvidu malu
- Salacas ieleja dabas parks Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā, Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā un Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Limbažu novada Salacgrīvas, Ainažu un Staiceles pagastā, kā arī Valmieras novada Ramatas, Skaņkalnes un Mazsalacas pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, to veido Salacas upe no Mazsalacas līdz ietekai jūrā un tās ieleja (platums — 0,2-0,5 km), valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 6307 ha, izveidots, lai aizsargātu savdabīgos Salacas biotopus
- šibļaks Dabisks krūmājs un krūmu mežs Balkānu pussalas dienvidaustrumu daļā, aug uz pauguriem un kalnu nogāzēm, sastāv no augiem, kas dzestrā sezonā nomet lapas.
- punani Dajaku cilšu grupa (punani, beketani, ukiti, basapi), dzīvo dažādās vietās Kalimantānas salas iekšienē, Indonēzijā un Malaizijā, valodas pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animistiskie ticējumi.
- keņi Dajaku cilšu grupa, dzīvo Kalimantānas salas vidienē (gk. Indonēzijā, arī Malaizijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, saglabājušies animistiski ticējumi.
- basapi Dajaku cilšu punani grupas cilts, dzīvo dažādās vietās Kalimantānas salas iekšienē, Indonēzijā un Malaizijā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animistiskie ticējumi.
- beketani Dajaku cilšu punani grupas cilts, dzīvo dažādās vietās Kalimantānas salas iekšienē, Indonēzijā un Malaizijā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animistiskie ticējumi.
- ukiti Dajaku cilšu punani grupas cilts, dzīvo dažādās vietās Kalimantānas salas iekšienē, Indonēzijā un Malaizijā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animistiskie ticējumi.
- Galvaspilsētas reģions Dānijas Karalistes administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība, kurā ietilpst Zēlandes salas austrumu daļa un Bornholmas sala Baltijas jūrā.
- Kopenhāgena Dānijas Karalistes galvaspilsēta, atrodas uz Zēlandes un Amageras salas, Ēresuna (Zunda) jūras šauruma rietumu krastā, 569600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vidusjitlande Dānijas reģions Jitlandes pussalā, starp Ziemeļjitlandes un Dienviddānijas reģionu, ietver arī salas Samsē Belta rietumdaļā.
- Dienviddānija Dānijas reģions Jitlandes pussalas vidusdaļā, ietver arī Fīnas, Langelandes, Tasingas, Ērē un citas sīkākas salas.
- Ziemeļjitlande Dānijas reģions Jitlandes pussalas ziemeļu galā.
- Zēlande Dānijas reģions, kurā ietilpst Zēlandes sala (izņemot Kopenhāgenu un tās apkārtni), Lollande, Falstera, Mēna un daudzas mazākas salas.
- Amaja Dānijas sala Ēresunā (Zunda šaurumā), platība - 65 kvadrātkilometri, atrodas Kopenhāgenas pilsētas rajons, Kastrupas lidlauks un Dragēras kūrorts.
- Anholta dāņu sala Kategata vidū (_Anholt_), platība - 22 kvadrātkilometri, \~170 iedzīvotāju, bāka un meteostacija
- salaide Darbība, process --> salaist(3).
- Kerinči Darbīgs vulkāns (indon. val. "Kerinci"), Barisana grēdas augstākā virsotne (3805 m vjl.) Sumatras salas dienvidrietumu daļā, Indonēzijā.
- Maunaloa darbīgs vulkāns ASV (angļu val. _Mauna Loa_), Havaju salu Havajas salas dienvidu daļā, augstums - 4169 m, krātera diametrs - līdz 6 km, platība - 10 kvadrātkilometru, izvirdumi reizi 3-4 gados
- Marapi Darbīgs vulkāns Barisana grēdā Sumatras salas dienvidrietumu daļā, Indonēzijā, augstums - 2891 m
- Dempo Darbīgs vulkāns Barisana grēdā Sumatras salas dienvidrietumu daļā, Indonēzijā, augstums 3159 m, nogāzēs līdz 2000 m vjl. - mūžzaļie meži, augstāk - kserofili krūmi.
- Apo darbīgs vulkāns Filipīnās (_Apo_), Mindanao salas dienvidos, augstākā virsotne - 2954 m vjl., izplūst sēra un ogļskābā gāze, ūdens tvaiki
- Tokači Darbīgs vulkāns Hokaido salas vidienē, Daisecuzdana (Tokači) grēdā, Japānā, augstums - 2077 m, daudz krāteru, gada lielākajā daļā virsotnē sniegs.
- Semers Darbīgs vulkāns Indonēzijā, Javas salas augstākā virsotne (3876 m), vairāki krāteri, lielākā diametrs - \~650 m, bazalti, andezīti, tropu meži.
- Aso darbīgs vulkāns Japānā (_Aso san_), Kjusju salas vidienē, liels lēzens lavas krāteris, kurā vairāki jaunāki konusi, augstākais sasniedz 1592 m vjl.
- Kirisima Darbīgs vulkāns Japānā ("Kirishima"), Kjusju salas dienvidu daļā, augstums - līdz 1700 m, iekļauts nacionālajā parkā.
- Komagatake Darbīgs vulkāns Japānā ("Komaga take"), Hokaido salas Osimas pussalā, augstums - 1140 m
- Asama darbīgs vulkāns Japānā, Honsju salas vidienē, augstums - 2542 m, bieži pelnu izvirdumi
- Kronoku sopka darbīgs vulkāns Kamčatkas pussalas Austrumu grēdājā, Krievijā, augstums — 3528 m, pēdējais izvirdums 1922.-1923. g.
- Korjaku sopka darbīgs vulkāns Kamčatkas pussalas Austrumu grēdājā, Krievijas Kamčatkas novadā, augstums — 3456 m, andezīti, bazalts, lava, nogāzēs šļūdoņi
- Avačas sopka darbīgs vulkāns Kamčatkas pussalas dienvidaustrumos (Petropavlovskas-Kamčatkas tuvumā), Krievijā, Kamčatkas novadā, augstums — 2741 m
- Tjatja Darbīgs vulkāns Kunaširas salas ziemeļaustrumos, Kuriļu salu grupā, Krievijas Sahalīnas apgabalā, augstums - 1819 m, pareizi veidotā sommas konusa augstums - 1485 m, diametrs pie pamatnes - 15-18 km, konusa augstums sommā - 337 m, piekājē platlapju-skujkoku meži, augstāk akmens bērzu un pundura ciedrupriežu audzes.
- Karpinska vulkāns darbīgs vulkāns Kuriļu salās, Paramuširas salas dienvidos, Krievijā, Sahalīnas apgabalā, augstums — 1345 m, andezīti un bazalti, izplūst karsta gāze, šķidrs sērs
- Maions Darbīgs vulkāns Lusonas salas dienvidaustrumos ("Mayon"), Filipīnās, augstums - 2462 m, kopš 1615. g. notikuši >30 izvirdumi, izvirdumu laikā lavas straumes var sasniegt jūru.
- Cingste Darsas-Cingstes pussalas austrumu daļa, uz ziemeļaustrumiem no Rostokas, Vācijā, Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē.
- Fišlande Darsas-Cingstes pussalas rietumu daļa - zemes strēle, uz ziemeļaustrumiem no Rostokas, Vācijā, Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē.
- Darsa Darsas-Cingstes pussalas vidusdaļa, platība - 60 kvadrātkilometru, stipri mežaina.
- Ceļa Daugava Daugavas atteka gar Doles salas labo krastu.
- Bezvārdīte Daugavas kreisā krasta pieteka Ķekavas novada Daugmales pagastā, pie Nāves salas.
- Bērze Daugavas kreisā krasta pieteka Ķekavas un Baldones pagastā, garums – 15 km, kritums – 16,8 m, agrāk ietecēja Sausajā Daugavā netālu no Doles salas augšgala, bet pēc Rīgas HES uzbūvēšanas tā apvadkanālā, kas pie Ķekavas ietek Sausajā Daugavā; Bērzene; Bērzupīte; Melnā Bērzene.
- Olekte Daugavas kreisā krasta pieteka Rīgas pilsētā pie pilsētas robežas, iepretī Krūmiņsalai, tecējums Ķekavas novada Ķekavas pagasta Katlakalnā, Rāmavā un Valdaučos.
- Sausā Daugava Daugavas kreisā sānupe, Ķekavas un Salaspils novadu robežupe, no Daugavas atdala Doles sala, pēc Rīgas HES uzcelšanas augšgals applūdināts, tagad garums 8,5 km, Rīgas HES nevienmērīgās darbības dēļ reizēm mainās ūdens plūsmas virziens.
- Vilbaudīte Daugavas labā krasta pieteka Jēkabpils novadā; Purvsalas grāvis.
- Mazā Daugava Daugavas vidējais atzars Rīgā, visā Zaķusalas kreisā krasta garumā (3,5 km), Daugavas galvenajai gultnei pievienojas lejpus dzelzceļa tilta, kopā ar Daugavas kreiso atteku Bieķengrāvi atzarojas iepretī Bišumuižai, pie Salu tilta ir 150 m, lejāk - līdz 300 m plata, dziļums - 3-4 m
- Buļļu sala Daugavgrīvas sala, kas atrodas starp Rīgas līci un Buļļupi no Daugavas līdz Lielupei.
- Stimbāna sala Daugavsala, Jēkabpils pilsētas daļa, sala Daugavā.
- Sala Daugavsala, Jēkabpils pilsētas daļa, sala Daugavā.
- gramšļi Dažādas savāktas lietas, salasīti priekšmeti.
- Idzanagi Debesu dievs sintoismā, Amaterasu tēvs; kopā ar sievu Idzanami viņš radīja Japānas salas.
- atdancāt Dejojot nolietot vai salauzt.
- Delagoa Delagoas līcis - Maputu līcis, atrodas Indijas okeāna rietumu daļā (senāk "Bafa Delagoa"), Āfrikas dienvidaustrumu piekrastē, Mozambikas teritorijā, no okeāna to atdala Iņakas pussala un Iņakas sala, garums - \~40 km, dziļums - līdz 10 m, osta Maputu.
- skote Dēļu salaidums, savienojums.
- pusspunde Dēļu savienojums, ko veido izciļņa puse viena dēļa malā un atbilstošs padziļinājums, grope otra dēļa malā; izciļņa puse, kas divu dēļu salaidumos iegulstas otra dēļa atbilstošajā gropē.
- Augškorsika departaments Francijā (_Haute Corse_), Korsikas reģionā, Korsikas salas ziemeļu daļā
- Čukotskijnoss Dežņova rags - tā nosaukums līdz 1879. g. - Čukču pussalas galējais austrumu punkts.
- Dienviddžordžija Dienviddžordžija un Dienvidsendviču salas - Lielbritānijas aizjūras teritorija Atlantijas okeāna dienvidos (angļu val. "South Georgia and the South Sandwich Islands"), platība - 3903 kadrātkilometri, pastāvīgo iedzīvotāju nav, bet ostu (vaļu medību bāzi) un zinātnisko staciju apkalpo \~13 cilvēki ziemā un \~23 vasarā, tiek pārvaldītas no Folklenda (Malvinu) salām.
- Korejas Republika Dienvidkoreja, valsts Korejas pussalas dienvidu daļā, administratīvais iedalījums - 8 provinces, 1 īpaša autonoma province, 1 īpaša pilsēta, 6 lielpilsētas.
- Siāmas līcis Dienvidķīnas jūras daļa starp Malakas pussalu un Indoķīnas pussalas dienvidaustrumu daļu (angļu val. "Gulf of Siam"), garums — 720 km, platums pie ieejas — 400 km, dziļums — līdz 84 m, diennakts plūdmaiņas — līdz 4 m
- Dienvidsendviču salas Dienvidsendviču salas - atrodas Atlantijas okeāna dienvidu daļā ("South Sandwich Islands"), administratīvi pakļautas Folklenda salām (Lielbritānija), platība 337 kvadrātkilometri, 16 vulkānisku neapdzīvotu salu virkne, augstums līdz 1372 m, darbīgi vulkāni, salas klāj sniegs un ledāji, daudz putnu un roņu.
- Dodekanesas salas Dienvidsporādu salas Egejas jūrā.
- Sporādu salas Dienvidsporādu salas un Ziemeļsporādu salas.
- Anetana distrikts Nauru Republikā (_Anetan_), Nauru salas ziemeļu daļā
- Anibare distrikts Nauru Republikā (_Anibare_), Nauru salas austrumu daļā
- Anabara distrikts Nauru Republikā, Nauru salas ziemeļaustrumu daļā
- Aruahas salas divas nelielas salas Indonēzijā (_Aruah, Kepulauan_), Malakas šaurumā
- Pjērdelekas divas nelielas un neapdzīvotas salas starp Normandijas salām, ziemeļos no Džērsijas salas
- Pakri salas divas salas Baltijas jūrā pie Igaunijas ziemeļrietumu krasta - Lielā Pakri un Mazā Pakri
- Mullutu-Sūrlahts Divu ezeru sistēma Igaunijā, Sāmsalas dienvidu daļā, uz rietumiem no Kuresāres, kas sastāv divām daļām, rietumu daļa - Mullutu ezers un austrumu daļa - Sūrlahts, platība - 1430 ha, dziļums - līdz 2,1 m
- Dominikāna Dominikānas Republika - valsts Vidusamerikā, Lielajās Antiļu salās, Haiti salas austrumos (angļu val. "Dominicana"), platība - 48700 kvadrātkilometru, 9,5 mlj iedzīvotāju, galvaspilsēta - Santodomingo, administratīvais iedalījums - 31 province un Nacionālais distrikts, sauszemes robeža ar Haiti.
- konkasācija Drogu salauzīšana sīkās daļās, lai varētu vieglāk tās ekstrahēt.
- metava Dzelzs salaidums.
- repināt dziedēt (salauztus kaulus)
- Marianas dziļvaga dziļvaga Klusā okeāna rietumu daļā, apliec Mariannas salas no dienvidiem un austrumiem, maksimālais dziļums — 10924 m zjl., pasaulē dziļākā dziļvaga
- Vitjaza dziļvaga dziļvaga Klusajā okeānā, gar Santakrusas salas, Anudas, Tikopijas u. c. salu ziemeļu zemūdens nogāzi, garums - \~800 km, lielākais dziļums - 6150 m, kopā ar Rietummelanēzijas dziļvagu veido dziļvagu sistēmu gar Melanēzijas salām
- Džeimsa Džeimsa līcis - Hudzona līča dienvidu gals Kanādas piekrastē, garums - 442 km, platums - 217 km, lielākais dziļums - 100 m, lielākā sala - Akimiski sala (3000 kvadrātkilometru).
- Džersi Džērsija - sala Lamanšā.
- Džilberta Džilberta salas - Kiribati salas Klusajā okeānā.
- ugunssalamandra Eiropā mitros mežos sastopamā salamandru suga, līdz 25 cm garumā, 4 locekļiem, melnu dzelteni plankumotu krāsu, indīgu ādas dziedzeru izdalījumu.
- Rokas rags Eiropas kontinenta galējais rietumu punkts Pireneju pussalas rietumu daļā, Portugālē (port. val. "Cabo da Roca"), atrodas 30 km uz rietumiem no Lisabonas, augsta (līdz 140 m) piekraste stāvus apraujas pie Atlantijas okeāna.
- trešās teritorijas Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijas, uz kurām neattiecas Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, kā arī šādas Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijas: Vācijas Federatīvajā Republikā - Helgolandes sala, Bizingenas teritorija, Spānijas Karalistē - Seūta, Melilja un Kanāriju salas, Itālijas Republikā - Livinjo, Kampjoni d'Italia, Lugāno ezera Itālijas teritoriālie ūdeņi, Francijas Republikā - Francijas Republikas aizjūras departamenti, Grieķijas Republikā - Atosa kalns.
- Kanto Ekonomiskais rajons Japānā, Honsju salas centrālajā daļā (Ibaraki, Točigi, Gummas, Saitamas, Čibas, Tokijas, Kangavas prefektūras), platība - 32200 kvadrātkilometru.
- Kansaja Ekonomiskais rajons Japānā, Honsju salas dienvidos, Kinki zemienē (Hjogo, Kioto, Šigas un Osakas prefektūras).
- Ekvadora Ekvadoras Republika - valsts Dienvidamerikas ziemeļrietumu daļā (sp. val. "Ecuador"), platība - 283600 kvadrātkilometru (ieskaitot Galapagu salas), 14790000 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Kito, administratīvais iedalījums - 24 provinces, robežojas ar Kolumbiju un Peru, apskalo Klusais okeāns.
- Riomuni Ekvatoriālās Gvinejas kontinentālā daļa (un province), Centrālajā Āfrikā, Gvinejas līča piekrastē, province ietver arī sīkās piekrastes salas.
- Ēlandes dienvidu rags Ēlandes salas dienvidu gals Baltijas jūras rietumu daļā, Zviedrijas teritorija.
- Ēlandes ziemeļu rags Ēlandes salas ziemeļu gals Baltijas jūras rietumu daļā, Zviedrijas teritorija.
- Elisa Elisa salas - Tuvalu salas Klusajā okeānā, Polinēzijas rietumos.
- Enksala Enksāre - sala Burtnieka ezerā.
- truhmēņi Etnogrāfiska grupa, dzīvo vairākās apmetnēs Krievijas Stavropoles novada ziemeļos un austrumos, runā turkmēņu valodas dialektā, to senči ap XVII-XVIII gs. miju ienākuši no Mangišlakas pussalas, kur atdalījušies no čoudoru, igdiru un sojunadžu ciltīm.
- suiti Etnogrāfiska latviešu grupa, Alsungas novada katoļi, kas veidojusies no 17. gs. 1. puses, kad toreizējais novada īpašnieks salaulājās ar poļu muižnieci un pārgāja katoļticībā, līdz ar to arī viņa dzimtcilvēki tika pievērsti katoļticībai, kas veidoja savrupību no apkārtējiem luterāņiem.
- Osmerus eperlanus morpha spirinchus ezera salaka
- sniedze Ezera salaka ("Osmerus eperlanus morpha spirinchus").
- stinte Ezera salaka ("Osmerus eperlanus morpha spirinchus").
- gurķītis Ezera salaka.
- snitka Ezera salaka.
- Sprogu ezers ezers Adzeles pacēlumā, Balvu novada Vīksnas pagastā, 121,7 m vjl., platība — 55,9 ha, garums — 1,3 km, lielākais platums — 0,7 km, vidējais dziļums — 1,8 m, lielākais dziļums — 7,4 m, sala (2 ha), eitrofs, aizaugums — 5 %; Sproģu ezers
- Driksnis Ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Ļaudonas pagastā, platība - 40,5 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 0,6 km, lielākais dziļums - 3 m, vidū sala (0,5 ha), apkārt zemais purvs, mežs, iztek Driksnīte; Aizdrikšņu ezers; Driksnas ezers; Drīksnas ezers; Driksnes ezers.
- Apokas ezers ezers ASV (_Apoka, Lake_), Floridas štatā, Floridas pussalas viduddaļā
- Apopkas ezers ezers ASV (_Apopka, Lake_), Floridas štatā, Floridas pussalas viduddaļā
- Melnezers ezers Augstrozes paugurvaļņa malā, Raiskuma pagastā, 60,6 m vjl., platība - 12 ha, garums - \~600 m, lielākais platums - \~400 m, lielākais dziļums - 4,3 m, distrofs, bez aizauguma, iekļauts Gulbju salas purvu liegumā; Melluma ezers
- Drūkšu ezers ezers Augštaitijas augstienē, 141,6 m vjl., uz Baltkrievijas un Lietuvas robežas (~3 km no Latvijas robežas), platība - 4450 ha, dziļums - līdz 32 m, 5 salas, līčains
- Dīsnu ezers ezers Augštaitijas augstienē, Lietuvā, platība - 24 kvadrātkilometri, lielākais dziļums - 6 m, 5 salas
- Dūnakļu ezers ezers Augšzemes augstienē, Silenes mežos, Augšdaugavas novada Salienas pagastā, 154,7 m vjl., platība - 18,7 ha, garums - 0,6 km, platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 0,5 m, sala 1,2 ha, mīt zivis un ūdensputni
- Abiteļu ezers ezers Augšzemes augstienes austrumu daļā, Skrudalienas pagasta austrumu malā, 155,7 m vjl., platība - 97,5 ha, garums - 1,5 km, lielākais platums - 1 km, lielākais dziļums - 3,4 m, ultraeitrofs, dūņains, aizaugums - \~20% platības, 2 salas; Koļesņikova ezers
- Garais ezers ezers Augšzemes augstienes Sēlijas pauguraines dienvidu daļā uz Latvijas un Lietuvas robežas (ziemeļu daļa ir Jēkabpils novada Rites pagastā), 95 m vjl., platība - 80 ha, garums - 2,8 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 2,5 m, 3 salas; Akmeņu ezers; Ilzes ezers; Ilzu ezers; Iļģis
- Čerņava ezers Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Demenes pagastā, 148 m vjl., platība - 86,2 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 1 km, lielākais dziļums - 8,5 m, 3 salas; Belmontu ezers; Čarņavu ezers; Černavu ezers; Černovu ezers; Drisvjatas ezers; Melnezers
- Vipēdis Ezers Austrumkursas augstienē, Dobeles novada Zebrenes pagastā, 96,1 m vjl., platība - 20,1 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,3 km, lielākais dziļums - 3,3 m, sala (0,2 ha), eitrofs; Lielais Vīpēdas ezers; Lielais Vīpēdes ezers; Lielais Vipēdis.
- Narača ezers ezers Baltkrievijā, Svencjanas grēdā 165 m vjl., platība — 7960 ha, dziļums — līdz 25 m, atrodas starp morēnu pauguriem, 2 salas
- Nampo salas ezers Baltkrievijā, Svencjanas grēdā 165 m vjl., platība — 7960 ha, dziļums — līdz 25 m, atrodas starp morēnu pauguriem, 2 salas
- Āraišu ezers ezers Cēsu novada Drabešu pagastā, platība - 32,6 ha, garums - 0,9 km, platums - 0,8 km, lielākais dziļums - 12,2 m; trīsspārnu ezerdobe, ziemeļrietumu līcī ir sala, kur rekonstruē hidroarheoloģisko pieminekli - ezerpili
- Kulis Ezers Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Skaistas pagastā, 148,6 m vjl., platība - 35,8 ha, garums - 1,6 km, lielākais platums - 0,3 km, vidējais dziļums - 8,1 m, lielākais dziļums - 21 m, 2 nelielas salas, eitrofs, aizaugums - 5%: Kuļu ezers; Kūļu ezers.
- Abajas ezers ezers Etiopijā ("Ābaya Hāyk'"), garums - \~80 km, vairākas salas
- Baja ezers ezers Filipīnās ("Laguna de Bay"), Lusonas salā, uz dienvidaustrumiem no Manilas, garums — \~75 km, vidējais dziļums — \~36 m, vairākas salas
- Sūrlahts ezers Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalas dienvidu daļā
- Karujervs ezers Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalas rietumu daļā
- Spārnu ezers ezers Īles pagastā, 92,2 m vjl., platība — 14 ha, garums — 600 m, lielākais platums — 500 m, lielākais dziļums — 4,5 m, sala (0,04 ha); Spārņu ezers; Spārnes ezrs
- Melvina ezers ezers Īrijā un Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Īrijas salas ziemeļaustrumu daļā, netālu no Donegolas līča piekrastes
- Līna ezers ezers Īrijā, Kerri grāfistē, iepretim Aiveras pussalai
- Akanas ezers ezers Japānā (_Akan-ko_), Hokaido salas austrumu daļā, Akanas nacionālā parka teritorijā
- Anau ezers ezers Jaunzēlandē (_Te Anau, Lake_), Dienvidsalas dienvidrietumu daļā
- Vakatipa ezers ezers Jaunzēlandē ("Lake Wakatipu"), Dienvidsalas dienvidu daļā, Dienvidalpos 326 m vjl., platība - 293 kvadrātkilometri, garums - 84 km, lielākais platums - 6 km, dziļums - 378 m, tektoniski glaciālas izcelsmes, notece pa Kavaravas upi uz Klūtu
- Amaģuaks ezers Kanādā (_Amadjuak Lake_), Nunavutas teritorijā, Bafina salas (Kikiktālukas) dienvidu daļā
- Anajurjualuks ezers Kanādā (_Angajurjualuk Lake_), Nunavutas teritorijas austrumos, Bafina salas ziemeļu daļā
- Bižas ezers ezers Krāslavas novada Andrupenes pagastā, 172,7 m vjl., platība — 173,6 ha; garums — 2,65 km, lielākais platums — 1,1 km, vidējais dziļums — 1,1 m, lielākais dziļums — 2,4 m, 6 salas, eitrofs, aizaugums — \~90%, ziemā ūdenī trūkst skābekļa, bagāta ornitofauna; Biža ezers; Bīžu ezers; Vieža ezers
- Lejs Ezers Krāslavas novada Kombuļu pagastā, platība 177,4 ha, līčains, 3 salas; Lejas ezers.
- Lielais Gusena ezers ezers Krāslavas novada Robežnieku pagastā, 160,7 m vjl., platība - 120 ha, garums - 2,0 km, lielākais platums - 0,9 km, vidējais dziļums - 9,3 m, lielākais dziļums - 38,0 m, 1 liela un 2 mazas salas ar kopējo platību 2 ha; Gusena ezers; Gusēnu ezers; Lielais Gusenas ezers; Lielais Useņu ezers; Ūseņu ezers
- Imandra Ezers Krievijā, Murmanskas apgabalā, Kolas pussalas rietumos 127 m vjl., platība - 812 kvadrātkilometru, garums - >100 km, vidējais dziļums - 13 m, lielākais - 67 m, daudz līču, zemesragu, >140 salu.
- Segezers Ezers Krievijas Karēlijas Republikā 120 m vjl., dziļums - līdz 97 m, krasta līnija izrobota, 76 salas, pēc Ondas HES izbūves (1957. g.) pārvērties par HES ūdenskrātuvi, platība - līdz 906 kvadrātkilometriem, līmeņa svārstības - līdz 2,4 m
- Segliņu ezers ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā, ietilpst Mordangas ezeru dienvidu grupā, 42,5 m vjl., platība — 29 ha, garums — 1,4 km, lielākais platums — 0,34 km, lielākais dziļums — 3 m, 2 salas ar kopējo platību 3,8 ha, eitrofs, aizaugums — \~5%; Segliņa ezers
- Rešetnīku ezers ezers Latgales augstienē, Dagdas novada Andzeļu pagastā, 187,6 m vjl., platība - 48,2 ha garums - 1,3 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 3,2 m, lielākais dziļums - 7,5 m, 2 salas, eitrofs, aizaugums - vidus sašaurinājumā un līčos; Gubāna ezers; Gubena ezers
- Lielais Košiuns ezers Latgales augstienē, Dagdas novada Ezernieku pagastā, 208,5 m vjl., platība - 36,5 ha, garums - 1,15 km, lielākais platums - 0,55 km, lielākais dziļums - 13,2 m, 2 salas (katra 0,1 ha); Kāšūns; Košena ezers; Patmalnieku ezers
- Užuņu ezers ezers Latgales augstienē, Kastuļinas pagastā, 160,2 m vjl., platība - 265 ha, garums - 3,8 km, lielākais platums - 1,5 km, vidējais dziļums - 5,5 m, lielākais dziļums - 18 m, 1 liela sala un 3 mazas saliņas (kopējā platība - 8 ha), eitrofs, aizaugums - \~15%; Ļesinskas ezers; Ļesinsku ezers
- Dziļezers Ezers Latgales augstienē, Ludzas novada Istras pagastā, 145 m vjl., platība - 151 ha, garums - 2,3 km, lielākais platums - 1,2 km, vidējais dziļums - 3,7 m, 3 salas; eitrofs, aizaugums - 20%; Dziļais; Dziļzis; Glubokojes ezers.
- Istras ezers ezers Latgales augstienē, Ludzas novada Istras pagastā, 145 m vjl., platība — 155 ha, garums — 2,4 km, lielākais platums — 1,3 km, vidējais dziļums — 3,1 m, 4 salas
- Sološnieku ezers ezers Latgales augstienes Burzavas paugurainē, Rēzeknes novada Dricānu pagastā pie robežas ar Ilzeskalna pagastu, 160,6 m vjl., platība — 81,2 ha, garums — 1,5 km, lielākais platums — 1,0 km, lielākais dziļums — 8,4 m, 3 salas, eitrofs, maz aizaudzis; Salošu ezers; Sološu ezers
- Pujatu ezers ezers Latgales augstienes Burzavas paugurainē, Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā, 165,2 m vjl., platība — 36,6 ha, garums — 0,9 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 2,1 m, sala 0,5 ha, eitrofs, nedaudz aizaudzis; Pujata ezers
- Kaitras ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Asūnes pagastā, 159 m vjl., platība - 51,4 ha, garums — 1,7 km, lielākais platums — 0,6 km, vidējais dziļums — 3,9 m, 2 salas (kopplatība — 2,2 ha), eitrofs, dūņains
- Udrijas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Ezernieku pagastā, 169,4 m vjl., platība - 53,5 ha, garums - 1,5 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 4,1 m, lielākais dziļums - 8,7 m, 3 salas, eitrofs, nedaudz aizaudzis
- Koškinas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Kastuļinas pagastā, 155 m vjl., platība — 91 ha, garums — 2,5 km, lielākais platums — 0,6 km, vidējais dziļums — 5,8 m, lielākais dziļums — 22 m, sala 1,3 ha, eitrofs, aizaugums — >10%; Koškino ezers
- Kustaru ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Kastuļinas pagastā, 155,4 m vjl., platība - 144 ha, garums - 3,4 km, lielākais platums - 0,9 km, lielākais dziļums - 24 m, krasti slīpi, vietām 10-12 m augsti, 4 kokiem apaugušas salas (kopējā platība - 2,7 ha), eitrofs, virsūdens aizaugums - 12%, iztek Randovka; Kustari ezers; Kustarezers
- Cērps ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Aulejas pagastā pie robežas ar Kastuļinas un Andrupenes pagastu, 163,5 m vjl., platība - 134,9 ha, garums - 2,2 km, lielākais platums - 1,1 km, vidējais dziļums - 5,8 m, lielākais dziļums - 14 m, 6 salas, eitrofs, aizaugums - neliels; Cerpa ezers; Cērpes ezers; Tērpenes ezers; Tērpes ezers
- Sivers Ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Aulejas un Skaistas pagastā, 159,4 m vjl., platība - 1759 ha, garums - 8,1 km, lielākais platums - 5 km, vidējais dziļums - 6,3 m, lielākais dziļums - 24,5 m, ir sēkļi, 20 salas (kopplatība - 53 ha), eitrofs, aizaugums - 10%, līčains; Sīvera ezers.
- Ežezers Ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Ezernieku pagastā, 169 m vjl., platība - 988 ha (kopā ar salām - 1065 ha), garums - 8,2 km, lielākais platums - 2,5 km, vidējais dziļums - 6,4 m, lielākais dziļums - 21 m, 36 salas (kopējā platība - >75 ha) un \~34 niedrām un meldriem apauguši sēkļi; Eža ezers; Ežu ezers; Ieša ezers; Jēša ezers.
- Ostrovnas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Indras pagastā, dabas liegumā “Starinas mežs”, 122,8 m vjl., platība — 28,5 ha, garums — 1,7 km, lielākais platums — 0,4 km, lielākais dziļums — 3,6 m, liepām apaugusi sala 3 ha, eitrofs, aizaugums — neliels
- Stirns ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Kalniešu pagastā, 144,2 m vjl., platība - 149 ha, garums - 3,7 km, lielākais platums - 0,9 km, dziļums - līdz 25,8 m, 3 salas, mezoeitrofs, aizaugums - neliels; Stirnas ezers; Stirnu ezers
- Ots Ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Kombuļu pagastā, 160 m vjl., platība - 120 ha, garums - 1,9 km, lielākais platums - 1,1 km, vidējais dziļums - 2,4 m, lielākais dziļums - 7,4 m, 4 salas, eitrofs, aizaugums - \~30%; Ata ezers; Atas ezers; Atu ezers; Ota ezers; Vota ezers.
- Nauļānu ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Robežnieku pagastā, 152,8 m vjl., platība — 55 ha, garums — 1,6 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums — 10 m, 1 sala (2 ha), eitrofs, aizaugums — neliels; Nevļānu ezers; Jaunezers
- Garais ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, subglaciālā iegultnē, Krāslavas novada Robežnieku pagastā, 158,4 m vjl., platība - 103 ha, garums - 5 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 5,5 m, lielākais dziļums - 25,1 m, 1 sala
- Cirišs ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Aglonas pagastā, 143,5 m vjl., platība - 630 ha, garums - >5 km, lielākais platums - 2,5 km, lielākais dziļums - 10,5 m, ziemeļu daļā liela pussala, ezerā vairākas salas ar kopējo platību \~39 ha, lielākā ir Upursala (16 ha) ar 20 m augstu pilskalnu; Ciriša ezers; Cirīša ezers; Čerešu ezers
- Rušons ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Preiļu un Rēzeknes novada teritorijā, 149,7 m vjl., platība - 2373 ha (kopā ar salām 2407 ha, 8. lielākais Latvijas ezers), garums - 9 km, lielākais platums - 4,7 km, vidējais dziļums - 2,9 m, lilākais dziļums - 29,9 m, 34 salas, eitrofs, aizaugums - neliels; Rušānu ezers; Rušonu ezers
- Žuguru ezers ezers Latgales augstienes Maltas pazeminājumā, Andrupenes pagastā, 165,3 m vjl., platība - 32,9 ha, garums - 0,9 km, lielākais platums - 0,7 km, vidējais dziļums - 6 m, lielākais dziļums - 15,5 m, 2 salas (kopplatība - 1,4 ha), eitrofs, aizaugums - niecīgs
- Salājs Ezers Latgales augstienes Maltas pazeminājumā, Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā pie Krāslavas novada robežas, platība - 175 ha, garums - 3,5 km, lielākais platums - 1 km, vidējais dziļums - 4,8 m, lielākais dziļums - 14 m, 8 salas, ietilpst Rāznas nacionālajā parkā; Solovejas ezers; Solovja ezers; Solovju ezers; Solojs.
- Ilzas ezers ezers Latgales augstienes Maltas pazeminājumā, Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, 156,6 m vjl., platība - 40,2 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,8 km, lielākais dziļums - 1,7 m, 2 salas, eitrofs; Ilzes ezers
- Viraudas ezers ezers Latgales augstienes Maltas pazeminājumā, Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, 164,8 m vjl., platība — 124 ha, garums — 1,9 km, lielākais platums — 1,0 km, lielākais dziļums — 10,0 m, 5 salas (kopplatība — 0,7 ha), eitrofs, aizaugums — niecīgs
- Sološu ezers ezers Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Ludzas novada Lauderu pagastā, 132,3 m vjl., platība — 88,5 ha (kopā ar salām 100,5 ha), garums — 1,6 km, lielākais platums — 0,9 km, vidējais dziļums — 2,7 m, lielākā sala 10 ha, eitrofs, vidēji aizaudzis; Salošu ezers
- Ismeru-Žagatu ezers ezers Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Čornajas pagastā pie Lūznavas pagasta robežas, 167,6 m vjl., platība - 141 ha, garums - 2 km, lielākais platums - 1,3 km, vidējais dziļums - 2,2 m, sastāv no 2 daļām, Ismeru ezera un Žagatu ezera, ko šķir 200 m plata sažmauga (agrāk - pussala)
- Ancovas ezers ezers Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā pie Ludzas novada Pureņu pagasta robežas, platība - 29,2 ha, dziļums - 3-3,5 m, sala 0,4 ha; Nedolta ezers; Rosica ezers; Rosicas ezers; Rosīcas ezers
- Lielais Ludzas ezers ezers Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Ciblas novada Zvirgzdenes pagastā, 132,8 m vjl., platība — 846 ha, garums — 7 km, lielākais platums — 1,9 km, lielākais dziļums — 6,5 m, 4 salas, līči, pussalas, eitrofs, maz aizaudzis ezers
- Diunokļa ezers ezers Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Ludzas pilsētas teritorijā, 132,9 m vjl., platība - 82,7 ha, garums 1,6 km, lielākais platums - 1,1 km, lielākais dziļums - 3,7 m, sala 7 ha, eitrofs, aizaugums - \~50%; Dūnākļa ezers; Dunakļu ezers
- Alauksts Ezers Latvijā, Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Vecpiebalgas pagastā, viens no augstākajiem (~203 m virs jūras līmeņa) lielajiem ezeriem Latvijā, platība - 775 ha, garums - 4,8 km, lielākais platums - 2,45 km, lielākais dziļums - 7 m, krasta līnija - \~15 km, nedaudz izrobota, 2 salas; Alauksta ezers.
- Šina ezers ezers Lielbritānijas salas ziemeļos (_Loch Shin_), Skotijā, Saterlendā, ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā \~28 km garš un vidēji 0,5 km plats
- Sartu ezers ezers Lietuvā, Augštaitijas augstienē, platība - 1331 ha, dziļums - līdz 21,9 m, līčains, 7 salas (kopplatība - 13,2 ha)
- Lielais Zurzu ezers ezers Ludzas novada Ņukšu pagastā, platība - 77,2 ha, garums - 1,8 km, lielākais platums - 0,8 km, vidējais dziļums - 5,0 m, lielākais dziļums - 16,9 m, 2 salas (1,3 un 0,1 ha)
- Bižas ezers ezers Ludzas novada Rundēnu pagastā, 171,7 m vjl., platība — 168,9 ha; garums — 3 km, lielākais platums — 0,9 km, vidējais dziļums — 6,9 m, lielākais dziļums — 22 m, 5 salas; Bišu ezers
- Āsteres ezers ezers Metsepoles līdzenumā, 53 m virs jūras līmeņa, Viļķenes pagastā, platība - 84,9 ha, garums - 3,3 km, platums - 0,3 km, lielākais dziļums - 6,1 m, rietumu daļā 3 salas
- Kurjanovas ezers ezers Mudavas (Veļikajas) zemienes Zilupes līdzenumā, Līdumnieku pagastā, 111,4 m vjl., platība 128 ha, garums 1,6 km, lielākais platums 1,2 km, lielākais dziļums 5,8 m, 1 sala (0,2 ha), dibenā \~5 m biezs sapropeļa slānis, eitrofs, aizaugums — neliels; Karjanovas ezers; Kurjānovas ezers; Kuranovas ezers
- Nikaragvas ezers ezers Nikaragvā (sp. val. “Lago de Nicaragua”), Centrālamerikas lielākais ezers, platība — 8200 kvadrātkilometru, garums — 177 km, vidējais platums — 58 km, dziļums — 60 m, >400 salas
- Mjēsa ezers Norvēģijā, Oplannes un Hēdmarkas filkē, Skandināvijas kalnu ielejā 124 m vjl., platība - 366 kvadrātkilometri, garums - 100 km, lielākais dziļums - 443 m, tektoniski glaciālas izcelsmes, līčains, liela sala
- Dzirnezers Ezers Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Carnikavas pagastā, 1 km uz austrumiem no Gaujas dzelzceļa stacijas, 0,4 m vjl., garums - 2 km, lielākais platums - 1,25 km, vidējais dziļums - 1,9 m, lielākais dziļums - 5,4 m, 5 salas, bioloģiski piesārņots, vāji attīrās.
- Ķīšezers Ezers Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Rīgas pilsētas ziemeļu daļā, platība - 1730 ha, garums - 8,9 km, lielākais platums - 3,6 km, vidējais dziļums - 2,4 m, 3 salas, piesārņots, pašattīrīšanās nepietiekama, 10. lielākais ezers Latvijā; Ķīšu ezers.
- Lielais Kiuriņš ezers Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, platība — 65,8 ha, garums 1 km, lielākais platums 0,5 km, lielākais dziļums 3,1 m, 2 salas; Kiuriņu ezers; Kūriņa ezers; Lielā Kiuriņa ezers; Lielais Kiuriņa ezers; Lielkivriņu ezers; Lielķivriņu ezers; Lielais ezers
- Vilgāles ezers ezers Rietumkursas augstienes Kurmāles paugurainē, Kurmāles pagastā, 63 m vjl., platība — 242,5 ha, garums — 2,8 km, lielākais platums — 1,2 km, lielākais dziļums — 3,6 m, 1 sala (0,5 ha), eitrofs, vidēji aizaudzis; Vilgales ezers
- Kadagas ezers ezers Rīgavas līdzenumā, Ādažu pagastā, platība — 25 ha, garums — 1,2 km, platums — 0,5-0,6 km, lielākais dziļums — 1,5 m, sala 0,8 ha, izteikti eitrofs, uzkrājies 7 m biezs sapropeļa slānis; Kadiku ezers; Kadiķu ezers
- Sudrabezers Ezers Ropažu līdzenumā, Garkalnes novadā, platība - 31,4 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,65 km, lielākais dziļums - 9,8 m, sala (0,6 ha), īpaša režīma ūdenstilpe Baltezera ūdens ņemšanas sanitārajā zonā; Sidraba ezers; Sidrabezers; Sudraba ezers.
- Kirjaņiška Ezers Skrudalienas paugurainē, Salienas pagastā, netālu no Baltkrievijas robežas, 155,2 m vjl., platība - 38,5 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,6 km, lielākais dziļums - 1,1 m, sala 1,9 ha, eitrofs ar noslieci uz distrofismu; Kirjanišķu ezers; Kirjanišku ezers; Kurjanišķu ezers; Ķirlānišķu ezers; Luknas ezers.
- Oulujervi ezers Somijas centrā 123 m vjl., platība - 88700 ha, lielākais dziļums - 38 m, Manamansalas sala un šaurums dala ezeru 3 daļās
- Tepenīcas ezers ezers Susāju pagastā, 108,8 m vjl., platība — 30,9 ha, garums — 1,25 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums — 3 m, 2 salas; Tapenīcas ezers
- Taimiras ezers ezers Taimiras pussalas vidusdaļā, 6 m vjl., sezonālu ūdens līmeņa svārstību dēļ platība mainās no 4600 kvadrātkilometriem palu laikā līdz 1200 kvadrātkilometriem ziemā, lielākais dziļums — 26 m, vidējais dziļums — 2,8 m
- Vērtēzis ezers Teiču purvā, Murmastienes pagastā, platība - 19,4 ha, garums - \~0,6 km, lielākais platums - \~0,4 km; Vaišļu salas ezers; Varteša ezers; Verteža ezers; Vērtēža ezers
- Vīkslas ezers ezers Tukuma novada Tumes pagastā, platība - 2,6 ha; Vīksalas ezers; Vīkseles ezers; Vīksnes ezers
- Šverīnes ezers ezers Vācijā ("Schweriner See"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, Mēkleburgas ezeru plato 38 m vjl., platība — 6340 ha, dziļums — līdz 54 m, meridiāna, garena ezerdobe, ko vidū pārdala pussala un ceļš
- Kīmezers Ezers Vācijas dienvidos ("Chiemsee"), Bavārijas plakankalnē, Alpu piekājē 518 m vjl., platība - 80 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 74 m, Herrensala - 3,3 kvadrātkilometri, ietek Ahe, iztek Innas pieteka Alca.
- Juveris Ezers Vidzemes augstienē, Cēsu novada Dzērbenes pagastā, 200,5 m vjl., platība - 78,6 ha, garums - 2,3 km, lielākais platums - 0,75 km, vidējais dziļums - 8,5 m, lielākais dziļums - 20,2 m, sala 1,1 ha, lielākais no Dzērbenes ezeriem mezotrofs, samērā tīrs ezers mežainā apvidū.
- Zobols Ezers Vidzemes augstienē, Vecpiebalgas pagastā, 195 m vjl., platība - 82,5 ha, garums - 1,75 ha, lielākais platums - 0,8 km, lielākais dziļums - 2,1 m, 4 salas ar kopējo platību 7,8 ha (lielākās 4,1 un 3,4 ha), eitrofs; Zobeļa ezers; Zobola ezers; Zobuļu ezers.
- Jumurdas ezers ezers Vidzemes augstienes Augšrozes pazeminājumā, Ērgļu novada Jumurdas pagastā, 186,6 m vjl., platība — 174 ha, garums — 1,8 km, lielākais platums — 1,1 km, vidējais dziļums — 2,7 m, 5 salas (valsts aizsardzībā kopš 1927. g.), ezers un teritorija ap to (kopā 392 ha) ir dabas liegums kopš 1977. g.; Jumurdas muižas ezers
- Pulgosnis Ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Ērgļu pagastā, 172,2 m vjl., platība - 93,3 ha, garums - 1,6 km, lielākais platums - 1 km, vidējais dziļums - 2,4 m, lielākais dziļums - 6,6 m, 2 salas, mezotrofs, aizaugums - neliels; Akenu ezers; Āķēnu ezers; Pulgosna ezers; Pulgosnas ezers; Spulgas ezers; Spulgosnis.
- Viešūrs Ezers Vidzemes augstienes Vestienes paugurainē, Madonas novada Vestienas pagastā, aizsargājamo ainavu apvidū "Vestiena", Gaiziņkalna dabas parka teritorijā, 221,6 m vjl., platība - 176 ha, garums - 2,4 km, lielākais platums - 1,0 km, vidējais dziļums - 5,2 m, lielākais dziļums - 21 m, 2 salas, mezotrofs, vidēji aizaudzis; Kaķīša ezers, Kaķīšu ezers; Tulderu ezers, Vesenbergu ezers, Vēžu ezers, Viešu ezers; Viešurs.
- Salainis Ezers Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Sedas līdzenumā, Valkas novada Zvārtavas pagastā, ietilpst Aumeisteru ezeru grupā, 62,9 m vjl., platība - 77,8 ha, garums - 1,9 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 1,6 m, lielākais dziļums - 5,5 m, 3 salas.
- Stūrāvans ezers Zviedrijā ("Storavan"), Norbotenas lēnes dienvidu daļā, Norlandes plakankalnē, platība - 172 kvadrātkilometri, liela sala, cauri tek Šelleftelvena
- Bolmens Ezers Zviedrijas dienvidos, Smolandes augstākajā dienvidu malā 142 m vjl., platība - 184 kvadrātkilometri, liela sala.
- Osnens Ezers Zviedrijas dienvidos, Smolandes augstienes malā 139 m vjl., platība - 153 km^2^, līčains, vairākas salas.
- Siljans ezers Zviedrijas vidienē (_Siljan_), Koparbergā 161 m vjl., platība 300-350 kvadrātkilometru, līčains, liela sala, cauri tek Esterdālelvena
- Stūršens Ezers Zviedrijas vidienē, Jemtlandē 292 m vjl., platība - 456 kvadrātkilometri, lielākais dziļums - 87 m, tektoniski glaciālas izcelsmes, krauji krasti, šauri līči, salas.
- Plateļu ezers ezers Žemaitijas augstienē, Lietvas ziemeļrietumu daļā, Telšu apriņķī, platība — 12 kvadrātkilometru, dziļums — līdz 46 m, 7 salas
- Pildas ezers ezers, kas ietilpst tāda paša nosaukuma dabas liegumā, platība — 295 ha (kopā ar salām 328 ha), garums — 4 km, lielākais platums — 1,3 km, lielākais dziļums — 4,5 m, 9 salas, kurās aug platlapju audzes, tajās bagātīgs lakstaugu stāvs, pamežā apiņi, ievas, pīlādži, sausserži, gar piekrasti slīkšņainas melnalkšņa audzes; Pilda
- Lielā Lāča sala Ežezera lielākā sala, atrodas ezera dienvidu daļā, Dagdas novada Ezernieku pagastā, platība - 46,4 ha, ietilpst Ežezera salu botāniskajā liegumā, konstatētas \~250 paparžaugu un sēklaugu sugas.
- Farēru Farēru salas - Fēru salas.
- Labuana Federāla teritorija Malaizijā ("Labuan" / "Wilayah Persekutuan Labuan"), aizņem tāda paša nosaukuma salu Kalimantānas salas ziemeļu piekrastē, administratīvais centrs - Bandarlabuana, platība - 92 kvadrātkilometri, 85000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Putradžaja Federāla teritorija Malaizijā ("Putrajaya" / "Wilayah Persekutuan Putrajaya"), Malajas pussalas dienvidrietumos, platība - 46 kvadrātkilometri, 65000 iedzīvotāju (2009. g.).
- FRO Fēru salas, teritorijas trīsburtu kods.
- Touršhavna Fēru salu, Dānijas autonomās sastāvdaļas, galvaspilsēta (_Tórshavn_), 12400 iedzīvotāju (2000. g.), atrodas Streimojas salas dienvidu daļā.
- Suva Fidži galvaspilsēta (angļu val. "Suva"), osta Viti Levu salas dienvidaustrumu daļā, 207000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Fidži Fidži Republika - salu valsts Okeānijā (angļu val. "Fiji" / "Republic of the Fiji Islands"), Melanēzijas dienvidaustrumos, \~2500 km uz austrumiem no Austrālijas, aptver 322 Fidži arhipelāga salas un Rotumas salu, galvaspilsēta - Suva, platība - 18300 kvadrātkilometru, 932000 iedzīvotāju (2008. g.), apdzīvotas >200 salas.
- Austrumu apgabals Fidži Republikas administratīvi teritoriāla vienība (_Eastern Division_), ietver Lau salas Klusā okeāna Koro jūras un Fidži jūras austrumos.
- Lusona Filipīnu arhipelāga lielākā sala (sp. val. "Luzon"), atrodas Klusā okeāna rietumos, starp Filipīnu un Dienvidķīnas jūru, platība - 105600 kvadrātkilometru, augstākā virsotne - 2934 m
- Manila Filipīnu galvaspilsēta (filipīniešu val. "Maynila"), atrodas Lusonas salas dienvidrietumos, Dienvidķīnas jūras Manilas līča krastā, 10,7 mlj iedzīvotāju.
- Firno Firno salas - atrodas starp Austrāliju un Tasmaniju, Basa šauruma austrumos.
- Folklenda Folklenda (Malvinu) salas (angļu val. "Falkland Islands", sp. val. "Islas Malvinas"), Folklenda Salu Kolonija - arhipelāgs Atlantijas okeāna dienvidrietumos, uz Patagonijas šelfa, Lielbritānijas valdījums, platība - 12200 kvadrātkilometru, 3100 iedzīvotāju (2008. g.).
- Volisa un Futuna Francijas aizjūras kopiena (fr. val. "Wallis et Futuna"), platība - 274 kvadrātkilometri, 15343 iedzīvotāji (2010. g.), administratīvais centrs - Matāutu, administratīvais iedalījums - 3 karalistes, ietver Volisa salas un Hornas salas, lielākais augstums - 765 m
- Reinjona Francijas aizjūras reģions Indijas okeāna dienvidrietumu daļā, lielākā sala Maskarēnu salu grupā, 800 km uz austrumiem no Madagaskaras, platība - 2512 kvadrātkilometru, 827000 iedzīvotāju, administratīvais centrs - Sendenī, administratīvais iedalījums - 4 apriņķi.
- Gvadelupa Francijas aizjūras reģions Vidusamerikā (fr. val. "Guadeloupe"), ietver Gvadelupu, Marīgalantas salu kā arī atsevišķas nelielas salas Mazo Antiļu salu ziemeļos, platība - 1705 kvadrātkilometri, 404000 iedzīvotāju, administratīvais centrs - Bastēra, iedalījums - 2 apriņķi.
- Jaunkaledonija Francijas aizjūras teritorija ar īpašu statusu, atrodas Okeānijā (fr. val. "Nouvelle-Caledonie"), Klusā okeāna dienvidrietumu daļā, platība - 19103 kvadrātkilometri, sastāv no tāda paša nosaukuma galvenās salas un tuvumā esošām salām un salu grupām, 229990 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais iedalījums - 3 provinces.
- Alfredfora franču vissezonas pētniecības stacija Subantarktikā, Krozē salās; izvietota arhipelāga lielākās Posesionas salas austrumos
- Austrumfrīzu salas Frīzu salu grupa (_Ostfriesische Inseln_), kas atrodas uz austrumiem no Emsas grīvas līdz Vēzeres grīvai un ietilpst Vācijas teritorijā, lielākās salas - Borkuma, Norderneja, Langeoga, Jīste.
- Rietumfrīzu salas Frīzu salu grupa, kas atrodas uz rietumiem no Emsas grīvas un ietilpst Nīderlandes teritorijā, lielākās salas - Teksela, Vlīlande, Tershelinga, Amelande, Shīrmonikoga.
- Ziemeļfrīzu salas Frīzu salu grupa, kas atrodas uz ziemeļiem no Vēzeres grīvas, lielākās salas - Rēme, Zilte, Fēra, Fāne, Nordštrande, Pelvorma.
- Fudzijama Fudzi kalns (jap. val. "Fuji-san"), darbīgs vulkāns Honsju salas dienvidaustrumos (Japānā), augstums - 3776 m, krātera diametrs - 700 m, dziļums - \~250 m, nogāzēs sānkrāteri un sānkonusi, kopš 781. g. bijuši 12 izvirdumi, pēdējais 1707.-1708. g.
- applūsmas vairogs gaisakuģa palīgkonstrukcija plūdlīnijas formā, ko uzstāda virs konstruktīvām daļām, detaļām vai agregātu salaiduma vietās, lai samazinātu aerodinamisko pretestību
- Kolonas arhipelāgs Galapagu salas
- Ou grēda galvenā ūdensšķirtnes grēda Honsju salas ziemeļos (“Ou sammyaku”), Japānā, garums — \~400 km, augstums — līdz 2041 (vulkāns Ivate), grēdā 7 vulkānu grupas, arī darbīgais vulkāns Bandajs
- beizeklis Gandrīz nesalasāms, slikti uzrakstīts raksts.
- Sundarbana Gangas un Bramaputras deltas pārpurvotā dienvidu daļa Indijā un Bangladešā, platība - >50000 kvadrātkilometru, daudzas zemas salas (kopējā platība - 27000 kvadrātkilometru), upju attekas, mangroves krūmāji.
- ameji Gaošanu grupas cilts, Taivānas salas pirmiedzīvotāji, dzīvo gk. salas kalnainajā austrumu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ģints iekārtas paliekas, animistiski ticējumi.
- atajali Gaošanu grupas cilts, Taivānas salas pirmiedzīvotāji, dzīvo gk. salas kalnainajā austrumu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ģints iekārtas paliekas, animistiski ticējumi.
- bununi Gaošanu grupas cilts, Taivānas salas pirmiedzīvotāji, dzīvo gk. salas kalnainajā austrumu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ģints iekārtas paliekas, animistiski ticējumi.
- covi Gaošanu grupas cilts, Taivānas salas pirmiedzīvotāji, dzīvo gk. salas kalnainajā austrumu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ģints iekārtas paliekas, animistiski ticējumi.
- emeji Gaošanu grupas cilts, Taivānas salas pirmiedzīvotāji, dzīvo gk. salas kalnainajā austrumu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ģints iekārtas paliekas, animistiski ticējumi.
- paivani Gaošanu grupas cilts, Taivānas salas pirmiedzīvotāji, dzīvo gk. salas kalnainajā austrumu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ģints iekārtas paliekas, animistiski ticējumi.
- seiseti Gaošanu grupas cilts, Taivānas salas pirmiedzīvotāji, dzīvo gk. salas kalnainajā austrumu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ģints iekārtas paliekas, animistiski ticējumi.
- pinpi Gaošanu grupas cilts, Taivānas salas pirmiedzīvotāji, dzīvo piekalnēs un līdzenumos, gandrīz asimilējušies ar ķīniešiem, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ģints iekārtas paliekas, animistiski ticējumi.
- Lielās Kukšupes viga garākā viga Kurzemes pussalas ziemeļos, garums 6 km, viena no kangaru-vigu reljefa formām
- Viškangars garākais kangars Kurzemes pussalas ziemeļos, garums 15 km, viena no kangaru-vigu reljefa formām
- Žironda Garonnas un Dordoņas kopējs estuārs Francijas dienvidrietumos, lejpus Bordo, garums - 75 km, platums - 3-10 km, dziļums - līdz 35 m, pie izejas Biskajas līcī - pussala ar Leverdonas ostu, paisumā līmenis ceļas par 5,2 m
- līste Garš, latai līdzīgs izstrādājums, kam ir taisnstūra vai profilēts šķērsgriezums un ko izmanto, piemēram, apmaļu, ierāmējumu veidošanai, salaidumu vietu nosegšanai.
- iztecināt Gatavojot (alu), ļaut šķidrumam izplūst cauri iesalam.
- Galipole Gelibolu pussala Turcijas Eiropas daļā.
- Gernsi Gērnsija, sala Lamanšā.
- gludsavienojums Gluds salaidums, piem., sliedēm.
- sveķošana Gomoze - dažādu nelabvēlīgu faktoru (sala, augstas temperatūras, sēņu vai baktēriju infekcijas, kaitēkļu) izraisīta kauleņkoku (ķiršu, plūmju u. c.), retāk lakstaugu (kokvilnas u. c.) slimība; uz stumbra, zariem, saknēm, retāk uz augļiem un lapām rodas staipīgs dzintardzeltens vai brūns šķidrums, kas vēlāk sacietē.
- Kornvola Grāfiste Lielbritānijā ("Cornwall"), Anglijas dienvidrietumos, tāda paša nosaukuma pussalas galā, administratīvais centrs - Trūro, platība - 3563 kvadrātkilometri, 563600 iedzīvotāju (2017. g.).
- Devona Grāfiste Lielbritānijā ("Devon", arī "Devonshire"), Anglijas dienvidaustrumos, Kornvolas pussalas vidusdaļā, administratīvais centrs - Eksetera, platība - 6707 kvadrātkilometri, 1185500 iedzīvotāju (2017. g.).
- Centrālā Indijas grēda grēda Indijas okeānā, starp Arābijas-Indijas grēdu un Austrālijas-Antarktīdas pacēlumu, garums \~4000 km, ziemeļu galā - Rodrigesas sala, dienvidos - Amsterdamas un Senpola sala
- Keivi Grēdveida pacēlums Kolas pussalas vidienē, Krievijā, Murmanskas apgabalā, garums - 200 km, augstums - līdz 397 m, Barenca un Baltās jūras upju ūdensšķirtne, saposmo aizas un dziļas ielejas.
- Ahuahu Greitmērkjuri, sala Jaunzēlandes Ziemeļsalas ziemeļu piekrastē, tās nosaukums maoru valodā (_Ahuahu_).
- Grenadīnas Grenadīnu salas - 32 salu grupa Mazajās Antiļu salās ar kopējo platību \~44 kvadrātkilometri, ietilpst Sentvinsentas un Grenadīnu valstī, apņem koraļļu rifi.
- Karaļa Kristiana X Zeme Grenlandes salas ziemeļaustrumu piekrastes daļa, ko apskalo Grenlandes jūra.
- Hija Grieķijai piederoša sala Egejas jūrā pie Mazāzijas krastiem ("Χίος"), 858 kvadrātkilometri, 50000 iedzīvotāju, kalnaina (augstākā virsotne - 1297 m vjl.), taču auglīga.
- Jonijas salas Grieķijai piederošu salu grupa Jonijas jūrā (gr. val. "Ionioi nēsoi"), ietver Kefalinijas, Kerkīras (Korfu), Zakintas, Itakas, Levkadas un daudzas mazas salas.
- Grieķija Grieķijas Republika - valsts Eiropas dienvidos (grieķu valodā "Hellas"), aizņem Balkānu pussalas dienvidu daļu un vairāk nekā 200 salu Egejas jūrā, Jonijas jūrā un Vidusjūrā, galvaspilsēta - Atēnas, administratīvais iedalījums - 13 perifērijas un 1 autonoma klostervalsts, robežojas ar Albāniju, Ziemeļmaķedoniju, Bulgāriju un Turciju, kā arī Egejas jūru, Vidusjūru un Jonijas jūru.
- Atēnas Grieķijas Republikas galvaspilsēta un nomes centrs (grieķu val.: "Αθήνα"), atrodas Atikas pussalas dienvidos, 5 km no Egejas jūras, kopā ar piepilsētām un Pirejas ostu veido Lielo Atēnu aglomerāciju ar 3,8 miljoniem iedzīvotāju (2006. g.).
- krētieši Grieķijas salas Krētas pamatiedzīvotāji.
- Neoptolems Grieķu mitoloģijā - ahaju varoņa Ahilleja un Skīras salas valdnieka Likomēda meitas Dēidamejas dēls, kurš Trojas ieņemšanā kopā ar citiem ahaju karotājiem slēpās koka zirgā.
- Aretūsa grieķu mitoloģijā - Artemīdas pavadone, nimfa, ko iemīlēja Alfejs, kurš pārvērties par mednieku vajāja to līdz Ortigijas salai (Sicīlijas tuvumā)
- Akontijs Grieķu mitoloģijā - bagāts jauneklis no Dēlas salas, kas bija iemīlējis daiļo atēnieti Kidipi.
- Kirke grieķu mitoloģijā - burve, Ajas salas valdniece; šajā salā nonāca Odisejs ar saviem ceļa biedriem, kurus Kirke pārvērta par cūkām
- Palamēds Grieķu mitoloģijā - Eibojas salas valdnieka Nauplija un viņa sievas Klimēnes dēls, kurš sadzīvē ieviesis dažādus jauninājumus un atmaskojis Odiseju, kad tas mēģināja izlikties par vājprātīgu.
- Lihs grieķu mitoloģijā - Hērakla pavadonis un vēstnesis, viņa pēdējo ceļojumu līdzdalībnieks, kuru Hērakls ārprāta lēkmē iemeta jūrā pie Eibojas salas, kur viņš pārvērtās par piekrastes klinti, kam tika dots viņa vārds
- Odisejs grieķu mitoloģijā - Itakas salas valdnieks, Lāerta un Antiklejas dēls, kas paveicis daudzus varoņdarbus un atjautību, piedalījās Trojas karā (viņa izgudrots arī koka zirgs)
- Eiripils grieķu mitoloģijā - Kosas salas valdnieks, Poseidona un Astipalejas dēls, kuru nogalināja Herakls, kas pa jūru atgriezās no Trojas
- Hipsipile Grieķu mitoloģijā - Lemmas salas valdniece un argonautu vadītāja Jāsona mīļākā.
- Kalipso Grieķu mitoloģijā - nimfa, titāna Atlanta un okeanīdas Pleiones meita, galējo rietumu salas Ogigijas valdniece, kas septiņus gadus nelaida prom no salas Odiseju, taču nespēja viņu piespiest aizmirst dzimteni.
- Pelasgs grieķu mitoloģijā - pirmais cilvēks vienā no pasaules radīšanas mītiem, kas radās no Arkādijas zemes Peloponēsas pussalas vidienē, viņa pēcnācēji bija pelasgi, senākie Grieķijas iedzīvotāji; mīta variants: Zeva un Niobes dēls, Arga brālis, Arkādijas valdnieka Likāona tēvs
- Kitairons Grieķu mitoloģijā - Plataju valdnieks, kas dievu valdniekam Zevam palīdzēja salabt ar greizsirdīgo Hēru, iesakot vadāt savos ratos pārklājā ietītu kailas sievietes figūru.
- Daidals grieķu mitoloģijā - prasmīgs meistars, arhitekts un tēlnieks, kas Krētas salas valdniekam uzbūvē slaveno labirintu
- Dēidamija Grieķu mitoloģijā - Skīras salas valdnieka Likomēda meita, pie kura jūras dieva Nereja meita Tetīda pirms Trojas kara slēpa savu dēlu Ahileju.
- Teāno grieķu mitoloģijā - viena no Danaīdām, kas bija salaulāta ar Aigipta dēlu Fantu
- telhīni grieķu mitoloģijā - zemūdens burvji, Poseidona pavadoņi un pēc seniem nostāstiem Rodas salas vissenākie iemītnieki; tie izgudrojuši dažādas mākslas un amatus
- Mīnojs grieķu mitoloģijā - Zeva dēls, Krētas salas valdnieks, likumdevējs; pēc nāves tiesā mirušos Aīdā; mīti par Mīnoju saistīti ar vēsturiskiem notikumiem Krētā 17.-15. gs. p. m. ē.
- Aujuituka Grisfjorda - apdzīvota vieta Kanādā, Nunavutas teritorijā, Elsmīra salas dienvidos.
- Čaunas līcis grīvlīcis Austrumsibīrijas jūras dienvidaustrumos, no kuras to atdala Ajonas sala, garums - 150 km, lielākais platums - 100 km, dziļums - līdz 25 m, ietek Čaunas upe.
- Čošas līcis grīvlīcis Barenca jūras dienvidaustrumos, pie Kaņina pussalas (Krievijā), garums - 110 km, lielākais platums130 km, dziļums - līdz 55 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 4,3 m
- Gidanas līcis grīvlīcis Karas jūras dienvidos, Gidanas pussalas ziemeļu krastā, starp Javajas un Mamonta pussalu (Krievijā), garums — \~200 km, dziļums — 5-8 m, gada lielāko daļu klāts ar ledu, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 1 m
- Gižigas līcis grīvlīcis Šeļihova līcī Ohotskas jūras ziemeļaustrumos, Taigonosa pussalas rietumos, iesniedzas sauszemē — 148 km, platums pie ieejas — līdz 260 km, neregulāras diennakts plūdmaiņas līdz 9,6 m
- Kvantuna Guandunas pussala.
- pārlauzt Gūstot traumu, salauzt (ķermeņa daļas) kaulu.
- nolauzt Gūstot traumu, salauzt, sabojāt, arī zaudēt (ķermeņa daļu).
- Austrumkoreja Ģeogrāfisks apzīmējums Korejas pussalas astrumu daļai.
- Silmaču iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Mazsalacas pagastā, Salacas labajā krastā, \~1 km lejpus Skaņākalna, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība — 0,4 ha, ir stāva 18 m augsta krauja, kurā vairākās vietās līdz 7 m augstumam atsedzas vidusdevona Burtnieku svītas sarkanīgais (apakšējā daļā koši sarkanais) smilšakmens
- Dauģēnu klintis un alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Salacas labajā krastā, \~4 km lejpus Mazsalacas, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., klintis veido >10 m augsta un \~300 m gara Burtnieku svītas irdeno, iesarkano un slīpkārtaino smilšakmeņu krauja (kopējais krasta augstums \~16 m), klintīs ir 2 dabiski izveidojušās alas, kurās var iekļūt tikai mazūdens periodā; lielākās alas eju kopgarums 315 m, lielākā grota tajā - t. s. Sikspārņu pils (platums - 7,7 m, augstums - 7 m), mazākā ala atrodas \~100 m augšpus lielākās, tās eju kopgarums 125 m
- Dzelveskalna atsegums un alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Salacas kreisajā krastā lejpus Mazsalacas, Skaņkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., atsegumu (garums - \~80 m) veido vidusdevona Burtnieku svītas smilšakmeņi, tā pakājē atrodas 3 Dzelveskalna alas un \~200 m tālāk - Eņģeļu ala.
- Neļķu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Salacas labajā krastā lejpus Mazsalacas, Mazsalacas pagastā, Salacas ielejas dabas parkā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 6,4 ha, \~20 m augstās un 300 m platās klintis veido sarkanīgs, slīpslāņots smilšakmens, kurā ir bruņuzivju atliekas, klintīs ir 2 alas - Mazsalacas Velnala un Velna skābuma ķērne, klinšu austrumu daļā neliels izcilnis - t. s. Velna kancele
- Zilo kalnu Slīteres krauja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Talsu novada Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., platība 48,3 ha, ir lokveidīgi izliekta krauja Kurzemes pussalas ziemeļu daļā, stiepjas \~20 km garumā no Slīteres līdz Vīnkalniem, augšdaļa paceļas līdz 82,5 m vjl.
- juti Ģermāņu ciltis, 1. gt. sākumā m. ē. dzīvoja Jitlandes pussalas ziemeļu daļā (tagadējā Dānijā); 5.-6. gs. kopā ar angļiem un sakšiem masveidā izceļoja uz Britāniju un nodibināja tur Kentas karalisti; palikušos asimilēja dāņi.
- kimbri Ģermāņu ciltis, kas dzīvoja Jitlandes pussalas ziemeļos 2. gs. b. p. m. ē. virzījās uz dienvidiem un 102. g. p. m. ē. ieņēma Itālijas ziemeļdaļu; 101. g. p. m. ē. romieši sakāva pie Vercelli pilsētas (starp Turīnu un Milānu).
- Haiti Haiti Republika - valsts Vidusamerikā, aizņem Haiti salas rietumu daļu, Gonavas, Tortī, Vošas u. c. piekrastes salas, paltība 27750 kvadrātkilometru, 9203000 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Portoprensa, administratīvais iedalījums - 10 departamentu, sauszemes robeža ar Dominikānu.
- Džailola Halmahera - sala Moluku salu grupas ziemeļos, Indonēzijā.
- timusķermenītis Hasala dziedzerītis - atrodas embriju un jaunu dzīvnieku timusdziedzera dziedzerepitēlija daiviņu centrā.
- Hauraki Hauraki līcis - atrodas Klusā okeāna dienvidrietumu daļā, Jaunzēlandes Ziemeļsalas ziemeļu piekrastē, starp Koromandelas un Oklendas pussalu, garums - \~170 km, platums - 25-50 km, dziļums - līdz 150 m
- Inča dambis hidrotehniska būve Rīgā, celta 16. un 17. gs. mijā Daugavas labajā krastā iepretī Zvirgzdusalai, lai aizsargātu no plūdiem Maskavas priekšpilsētu
- Dago Hījumā - sala Monnzunda arhipelāgā, Igaunijā.
- Lanka Hindu mitoloģijā — sala un pilsēta, rakšasu valsts galvaspilsēta.
- Gondvana Hipotētisks paleozoja un mezozoja sākuma (pirms 170-125 mij gadu) superkontinents Zemes dienvidu puslodē, kas apvienojis tagadējo Dienvidameriku, Āfriku, Arābi-jas un Indostānas pussalas, Madagaskāru, Austrāliju un Antarktīdu.
- Sūrsāri Hoglande - sala Baltijas jūras Somu līcī.
- Edzo Hokaido - sala Japānas ziemeļos, viens no tās nosaukumiem līdz 1868. g.
- Jeso Hokaido - sala Japānas ziemeļos, viens no tās nosaukumiem līdz 1868. g.
- Osimas pussala Hokaido salas dienvidrietumu daļa Japānā, garums - >100 km, kalnaina, augstākā virsotne - 1520 m (aprimis vulkāns), divi darbīgi vulkāni
- Macmaja Hokaido, sala Japānas ziemeļos, viens no tās nosaukumiem līdz 1868. g.
- lesbiete Homoseksuāla sieviete, kas piekopj dzimumsakarus ar sievieti; nosaukums pēc Lesbas salas Egejas jūrā.
- lesbisks Homoseksuāls (par sievieti), nosaukums pēc Lesbas salas, kurā dzīvoja grieķu dzejniece Sapfo.
- Baijas salas Hondurasas departaments, kas patver šīs salas, administratīvais centrs - Roatana.
- Hondurasa Hondurasas Republika - valsts Centrālamerikā ("Honduras"), kalnu zeme ar šauru zema līdzenuma joslu gar ziemeļu piekrasti, ietilpst Baijas, Svonu u. c. salas un koraļļu rifi, platība - 112942 kvadrātkilometri, 7989400 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais iedalījums - 18 departamentu, galvaspilsēta - Tegusigalpa, robežojas ar Salvadoru, Gvatemalu un Nikaragvu, apskalo Karību jūra un Klusā okeāna Fornsekas līcis.
- Hondo Honsju - lielākā sala Japānā.
- Pinosa Huventuda, sala Karību jūrā.
- ibērieši Ibērijas pussalas pirmiedzīvotāji, ap 1000 g. p. m. ē., kuru tuvākie pēcnācēji ir baski.
- luzitāņi Ibēru cilts, dzīvoju Pireneju pussalas DR (tagadējās Portugāles lielākā daļa), ko 61. g. p. m. ē. pakļāva romieši un ap 15. g. p. m. ē. šajā teritorijā tika izveidota Romas province Luzitānija.
- Purmuižas purvs Idus purvs Mazsalacas novadā.
- Nauru Ieapaļa sala Klusā okeāna dienvidrietumu daļā, apkārtmērs - \~19 km, platība - 21 km^2^, 100-300 m attālumā no krasta to apņem šaurs barjerrifs, vidējais augstums - 30 m vjl., lielākais augstums - 65 m
- sadabūt Iegūt, parasti ar pūlēm (piemēram, salasot, savācot).
- iekākarēt Iegūt, salasīt (ko) (parasti nelabvēlīgos apstākļos).
- iejava iejavs; malta iesala un ūdens sajaukums noteiktā attiecībā alus pagatavošanai
- iesalnīca Iekārta iesala kaltēšanai.
- arkla drošības ierīces ierīces arkla darbīgo daļu pasargāšanai no salaušanas pārslodzē, kad arkla korpuss saduras ar akmeni
- iesalkājas Iesala asni.
- iesalniece Iesala darinātāja; speciāliste iesala gatavošanā.
- iesalnieks Iesala darinātājs; speciālists iesala gatavošanā.
- šušērne Iesala darītava.
- dzirisis Iesala dzēriens ar svaigu ūdeni.
- diastazolīns Iesala ekstrakts, kas satur fermentu diastazi un ko lieto stērķeles pārcukurošanai.
- maltoflavīns Iesala flavīns jeb liohroms.
- aznīca Iesala kalte.
- kājiņas Iesala miežu asni.
- iedars Iesala mīkla alus darīšanai.
- īsaļneica iesala žāvēšana pirtsaugšā
- azneica iesala žāvētava pirtsaugšā
- slabnieks Iesala žāvētava.
- Iesalkāja Iesala, Braslas pieteka.
- Jūga Iesala, Braslas pieteka.
- Jūgupe Iesala, Braslas pieteka.
- Skausta Iesala, Braslas pieteka.
- Skaustupe Iesala, Braslas pieteka.
- Skrausta Iesala, Braslas pieteka.
- Skraustupe Iesala, Braslas pieteka.
- Susāne Iesala, Braslas pieteka.
- Urpele Iesalas labā krasta pieteka Limbažu novadā, garums - \~10 km; Uša; Ušupe; Užupe.
- Mazupe Iesalas otrs nosaukums lejpus Urpeles ietekas.
- augsnes sasalums iestājas, kad temperatūra nokrīt zem 0 °C un ūdens sacementē augsnes daļiņas; sasluma dziļums atkarīgs no sala intensitātes un ilguma, no augsnes mitruma, siltumietilpības, no augu segas, bet it īpaši no sniega segas; mitra augsne sasalst seklāk nekā sausa, jo, ūdenim sasalstot, izdalās siltums, kas aizkavē dziļāku augsnes sasalšanu
- atsalt Iestāties atkal salam (pēc atkušņa); atkal sasalt.
- Salaspils pagasta teritorija ietver pirmskara Salaspils pagasta Daugavas labā krasta teritoriju (Daugavas kreisā krasta teritorija iekļauta Ķekavas novada Daugmales pagastā), kā arī daļu no bijušo Stopiņu, Ikšķiles un Doles pagastu (Doles salas neappludinātā daļa lejpus Rīgas HES) teritorijām
- matungulani Ifugao (Lusonas sala, Filipīnas) mitoloģijā - 168 galveno, visās četrās pasaulēs mītošo dievību grupa, šīs tautas galvenais kulta objekts.
- Abruka Igaunijai piederoša sala Rīgas līcī uz dienvidiem no Sāmsalas, platība - 1060 ha, viens no tālākajiem platlapu koku izplatības rajoniem Eiropas ziemeļu daļā, atrodas valsts aizsardzībā.
- Aksaraja ils Turcijā (_Aksaray_), Mazāzijas pussalas vidusdaļā, ietver Tuza ezera dienviaustrumu galu, robežojas ar Kiršehiras, Aksarajas, Konjas un Ankaras ilu.
- Pūdānu sola Ilūkstes novada Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Pūdānu sala" nosaukums vietējā izloksnē.
- nutki Indiāņu cilts no vakaši cilšu grupas, dzīvo Kanādas rietumos, Vankūveras salas rietumu piekrastē, valoda pieder pie algonkvinvakašu saimes, reliģija - kristiānisms (protestantisms).
- Priekšindija Indija, Indostānas pussala.
- Āndhra Pradēša Indijas Republikas štats (telugu val: ఆంధ్ర ప్రదేశ్, Āndhra Pradēś), atrodas Indostānas pussala dienvidaustrumu daļā, administratīvais centrs - Amaravati, platība - 275069 kvadrātkilometri, 82180000 iedzīvotāju (2008. g.), valoda - telugu.
- trāķieši Indoeiropiešu cilšu grupa, kas senatnē dzīvoja Trāķijā, Balkānu pussalas ziemeļaustrumu daļā un Mazāzijas ziemeļrietumu daļā.
- Indoķīna Indoķīnas pussala - atrodas dienvidaustrumu Āzijā, \~2 mlj kvadrātkilometru, ap 112 mlj iedzīvotāju, politiskais iedalījums - Mjanma, Taizeme, Laosa, Kambodža, Vjetnama un Singapūra, daļēji Ķīna, Bangladeša un Malaizija.
- Aizindija Indoķīnas pussala.
- Indoķīna Indoķīnas pussalas austrumu daļa, kas no 19. gs. beigām līdz 1949. g. bija franču kolonijas, ietver Vjetnamu, Kambodžu un Laosu.
- Malakas pussala Indoķīnas pussalas dienvidu daļa (angļu val. “Malacca”), garums — 1500 km, augstums — līdz 2190 m
- indoķīnieši Indoķīnas pussalas un apkārtējā reģiona iedzīvotāji.
- Iriāna Indonēzijā lietots Jaungvinejas salas nosaukums ("Irian").
- Džakarta Indonēzijas galvaspilsēta (angļu val. "Jakarta"), atrodas Javas salas ziemeļrietumu piekrastē pie Čilivungas ietekas Javas jūrā, 8,6 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Papua Indonēzijas province ar plašākas pašpārvaldes tiesībām ("Papua"), atrodas Jaungvinejas salas rietumu daļā, administratīvais centrs - Džajapura, platība - 421981 kvadrātkilometrs, 1994500 iedzīvotāju (2005. g.).
- Indonēzija Indonēzijas Republika - atrodas dienvidaustrumu Āzijā (indon. val. "Indonesia / Republik Indonesia"), Malajas arhipelāgā, salu valsts (~17500 salu, apdzīvotas \~6000 salas), no kurām nozīmīgākās ir Java, Sumatra, Kalimantāna (Borneo dienvidu daļa), Sulavesi un Iriāndžaja (Jaungvinejas salas rietumu daļa), salas kalnainas (virsotnes 3000-4000 m, daudz darbīgu vulkānu) un mežainas (lietus meži), platība - 1904443 kvadrātkilometri, 240271500 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Džakarta, administratīvais iedalījums - 33 provinces, sauszemes robežas ar Malaiziju (Kalimantānā), Papuā-Jaungvineju (Jaungvinejā) un Austrumtimoru (Timorā).
- Ačeha Indonēzijas Republikas province (_Aceh Darussalam, Nanggroe_) ar plašākas pašpārvaldes tiesībām, platība - 57366 km^2^, 3930900 iedzīvotāju (2000. g.), atrodas Sumatras salas ziemeļu galā, robežojas ar Ziemeļsumatras provinci, apskalo Indijas okeāns un Malakas šaurums.
- Koromandelas krasts Indostānas pussalas Bengālijas līča piekraste ("Coromandel") uz dienvidiem no Krišnas grīvas, Indijā, garums - 700 km, platums - 80-100 km
- Kumari rags Indostānas pussalas galējais dienvidu punkts.
- Ineksesibla Ineksesibla sala - atrodas Atlantijas okeāna dienvidu daļā, Tristana da Kuņas salu arhipelāgā, platība - 14 kvadrātkilometru, neapdzīvota.
- izolētā sliežu salaidne īpaša sliežu saladne, kas neļauj strāvai plūst no vienas sliedes uz otru; ierīko ar automātisko bloķēšanu aprīkotos ceļa iecirkņos uz blokiecirkņu robežām
- Upursalas pilskalns ir Upursalas rietumu puses pauguru grēdas ziemeļu gals, augstums - 17 m, plakums - ovāls 32 x 18 m, lēzenākajā ziemeļu galā izveidotas 2 terases, bijis apdzīvots līdz \~5 gs.
- Reikjavika Islandes galvaspilsēta (isl. val. "Reykjavik"), atrodas Islandes salas dienvidrietumos, Faksaflouji līča dienvidu krastā, 115 tūkstoši iedzīvotāju (2007. g.).
- Breidifjords Islandes lielākais līcis, iesniedzas salas ziemeļrietumos 124 km, platums - 55-70 km, dziļums - 50-100 m, augsti, stāvi krasti ar vairākiem sānu fjordiem, pusdiennakts plūdmaiņas līdz 3,6 m; zvejas ostas: Sandura, Stikishoulmura.
- Sardīnija Itālijas autonoms reģions (it. "Sardegna"), ietver arī mazākas tuvējās salas, administratīvais centrs - Kaljāri, platība - 24090 kvadrātkilometru, 1649000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 8 provinces - Kaljāri, Karbonijas-Iglēziasas, Medio Kampidano, Nuoro, Ogliastras, Olbijas-Tempio, Oristano un Sasāri.
- nobrimmēt Izbārt, salamāt.
- izkļēpāt Izbojāt (piemēram, labību, to nomīdot, salauzot, sagāžot u. tml.).
- ierievis Izcilnis, kas divu dēļu salaidumos iegulstas otra dēļa rievā.
- sameistarot Izgatavot, arī salabot (ko), parasti ar primitīviem līdzekļiem vai neprasmīgi.
- čupā Izjucis; sabojāts, salauzts.
- izlauzt Izmežģīt; arī salauzt.
- sakantēt Izveidot salaidumus (būvdetaļām).
- Kingstona Jamaikas galvaspilsēta ("Kingston"), osta Karību jūras krastā, Jamaikas salas dienvidos, 587000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Sērjana Jana Majena salas dienvidrietumu daļa.
- Nūrjana Jana Majena salas ziemeļaustrumu daļa.
- Tokija Japānas galvaspilsēta, atrodas Honsju salas dienvidaustrumos, Kanto līdzenumā, Klusā okeāna Tokijas līča rietumu krastā, 8,4 miljoni iedzīvotāju (2007. g.).
- Megalobatrachus japonicus Japānas milžsalamandra.
- Okuninusi Japāņu mitoloģijā - "Lielais zemes valdnieks", Idzumo apgabala (Honsju salas dienvidos) galvenais dievs un centrālais tēls nozīmīgā šī reģiona mītu ciklā.
- Idzanami Japāņu mitoloģijā - dieviete, kas kopā ar savu vīru Idzanagi radīja citus dievus un Japānas salas.
- Jaunpomerānija Jaunbritānija, sala Melanēzijā, Papua-Jaungvinejā, tās nosaukums līdz 1920. gadam.
- Rietumiriāna Jaungvinejas salas rietumu daļas nosaukums, tagadējo Papua un Rietumpapua provinču kopējs nosaukums, kas tika lietots līdz 2002. g.
- Maklaja krasts Jaungvinejas salas ziemeļaustrumu piekraste gar Astrolaba līci un Vitjaza šaurumu \~300 km garumā, aizmugurē Piekrastes kalnu grēdas, mitrs tropu klimats, mūžzaļie meži.
- Jaunmēklenburga Jaunīrija, sala Melanēzijā, tās nosaukums līdz 1920. gadam.
- Anžū salas Jaunsibīrijas salu centrālās, lielākās salas starp Laptevu un Austrumsibīrijas jūru, kopējā platība — \~29000 kvadrātkilometru, augstums — 60-80 m
- Kuka kalns Jaunzēlandes augstākais kalns (angļu val. _Mount Cook_), augstums — 3754 m, Dienvidalpos, netālu no Dienvidsalas rietumu piekrastes, nogāzēs Tasmāna šļūdonis.
- Velingtona Jaunzēlandes galvaspilsēta un reģiona administratīvais centrs ("Wellington"), osta Ziemeļsalas dienvidos, pie Kuka šauruma, 185000 iedzīvotāju (2007. g.).
- baduji Javas salas pirmiedzīvotāju cilts Indonēzijā.
- tengeri Javiešu etnogrāfiska grupa Tengera kalnos, Indonēzijā, Javas salas austrumu daļā, reliģija - hinduisms ar budisma un animistisku ticējumu elementiem.
- Ritiņsola Jēkabpils novada Dunavas pagasta apdzīvotās vietas "Ritiņsala" nosaukuma variants.
- Ružusola Jēkabpils novada Dunavas pagasta apdzīvotās vietas "Ružusala" nosaukuma variants.
- Skudrusola Jēkabpils novada Dunavas pagasta apdzīvotās vietas "Skudrusala" nosaukuma variants.
- vidsalieši Jēkabpils novada Kalna pagasta apdzīvotās vietas "Vidsala" iedzīvotāji.
- Dūdursola Jēkabpils novada Mežāres pagasta apdzīvotās vietas "Dudursala" nosaukums latgaliski.
- Dronku sola Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Dronku sala" nosaukums vietējā izloksnē.
- Pūdānu sola Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Pūdānu sala" nosaukums vietējā izloksnē.
- Rubiķu sola Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Rubiķu sala" nosaukums vietējā izloksnē.
- Jemena Jemenas Republika - atrodas Arābijas pussalas dienvidrietumu daļā (arābu val. "Al Yaman"), galvaspilsēta - Sana, platība - 536869 kvadrātkilometri, 22858240 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais iedalījums - 21 muhāfaza, robežojas ar Saūda Arābiju un Omānu, apskalo Adenas līcis un Sarkanā jūra, līdz 1990. g. bija sadalīta divās valstīs.
- Jumindas rags Jumindas pussalas galējais ziemeļu punkts Somu līcī; Igaunijas Harju apriņķa ziemeļaustrumu daļā.
- starpsalu jūra jūra, ko pilnīgi vai daļēji aptver salas vai salu loks
- Ovīšu–Serves slieksnis jūras gultnes reljefa pacēlums starp Baltijas jūru un Irbes šaurumu, kas stiepjas no Serves pussalas Sāmsalas dienvidrietumos līdz Ovīšiem, garums - \~29 km, platums ziemeļos - 2,5, km, dienvidos - \~13 km
- Admiralitātes līcis jūras līcis Antarktīdā (_Admiralty Bay_), Klusā okeāna austrumos, Karaļa Džordža (Vaterlo) salas austrumu piekrastē
- Ārdli jūras līcis Antarktīdā (_Ardley Bay_), Karaļa Džordža (Vaterlo) salas dienvidrietumu daļā
- Kačhas līcis jūras līcis Arābijas jūras ziemeļaustrumu daļā ("Gulf of Kachchh"), uz ziemeļrietumiem no Kāthiāvāras pussalas (Indijā), garums — 165 km, platums pie ieejas — \~46 km, dziļums — līdz 38 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 3 m
- Ankšesa līcis jūras līcis Austrālijas dienvidu piekrastē (_Anxious Bay_), Dienvidaustrālijas štata dienvidu daļā, Eira pussalas rietumu piekrastē
- Albatrosa līcis jūras līcis Austrālijas ziemeļos (_Albatross Bay_), Jorkas raga pussalas rietumu daļā, Karpentārija līča austrumu malā
- Amakusas līcis jūras līcis Austrumķīnas jūras Japānas piekrastē (_Amakusa-nada_), Kjusju salas rietumos
- Aklinsas līcis jūras līcis Bahamu salās (_Acklins, Bight of_), Aklinsas salas rietumu piekrastē
- Mardihansu līcis jūras līcis Baltijas jūrā, Igaunijas teritorijā, dienvidos no Hījumā salas Kepu pussalas
- Ķīles līcis jūras līcis Baltijas jūras dienvidrietumu daļā (vācu val. _Kieler Bucht_), Jitlandes pussalas piekrastē, Vācijā, dziļums — 10-20 m
- Hjuvfjords Jūras līcis Barenca jūras ziemeļrietumu daļā, Edža salas dienvidrietumos starp Kvalpintenu un Nēgerpintenu.
- Nortona līcis jūras līcis Beringa jūras ziemeļaustrumu daļā (“Norton Sound”), Aļaskas rietumu piekrastē, uz dienvidiem no Sjūarda pussalas, dziļums — 10-20 m, lielākais dziļums — 27 m
- Astrolaba līcis jūras līcis Bismarka jūras dienvidos (_Astrolabe Bay_), Papuā-Jaungvinejā, Jaungvinejas salas ziemeļaustrumu daļā, pie Maklaja krasta, garums - \~37 km, platums - 34 km, dziļums - 40-106 m
- Koļučinas līcis jūras līcis Čukču jūras dienvidu daļā, Čukču pussalas ziemeļu piekrastē, garums - 100 km, platums vidusdaļā - \~37 km, dziļums - 7-14 m
- Kēges līcis jūras līcis Dānijā, Zēlandes salas austrumos
- Fakses līcis jūras līcis Dānijā, Zēlandes salas dienvidaustrumos, dienvidos norobežo Mēnas sala
- Bāndona līcis jūras līcis Dienvidķīnas jūras Siāmas līča dienvid rietumos, Taizemē, Malakas pussalas austrumu piekrastē
- Puokhei līcis jūras līcis Dzeltenās jūras ziemeļrietumu daļā, no jūras to atdala Liaodunas un Šaņdunas pussala, platība - 82700 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 72 m, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas līdz 4,4 m
- Sentobēnas līcis jūras līcis Džērsijas salas dienvidos
- Albaja līcis jūras līcis Filipīnās (_Albay Gulf_), Filipīnu jūras rietumos, Lusonas salas dienvidaustrumu atzara austrumu piekrastē
- Asida līcis jūras līcis Filipīnās (_Asid Gulf_), Masbates salas dienvidos
- Ailendbejs jūras līcis Filipīnās (_Island Bay_), Sulu jūras rietumos, Palavanas salas austrumu piekrastē
- Baleras līcis jūras līcis Filipīnās, Lusonas salas austrumu piekrastē
- Ažaksjo līcis jūras līcis Francijā (_Ajaccio, Golfe d'_), Korsikas salas rietumu krasta dienvidu daļā
- Rokeinas līcis jūras līcis Gērsnijas salas rietumu daļā
- Hurnsunns jūras līcis Grenlandes jūras austrumos, Špicbergenas salas dienvidrietumos
- Argolidas līcis jūras līcis Grieķijā (_Argolikós Kólpos_), Mirtejas jūras ziemeļrietumos, Peloponēsas pussalas dienvidaustrumos
- Āplas līcis jūras līcis Guamas salas rietumoas (_Åpla', Bahihan_), ASV teritorija Klusajā okeānā
- Ungavas līcis jūras līcis Hudzona šaurumā ("Ungava Bay"), Labradoras pussalas ziemeļu piekrastē, Kanādā, garums - 280 km, platums pie ieejas - \~260 km, dziļums - līdz 67 m, pusdiennakts plūdmaiņas - 13,9 m
- Hāpsalu līcis jūras līcis Igaunijas kontinentālās daļas rietumos, Noarosti pussalas dienvidos
- Anžuānas līcis jūras līcis Indijas okeāna Komoru salās, Nzvani salas ziemeļrietumos
- Maputu līcis jūras līcis Indijas okeāna rietumu daļā (“Baia do Maputo”), Āfrikas dienvidaustrumu piekrastē, Mozambikas teritorijā, no okeāna to atdala Maputu pussala un Iņakas sala, garums — \~40 km, dziļums — līdz 10 m, osta Maputu; senāk — Delagoas līcis
- Pelabuhanratu līcis jūras līcis Indijas okeānā, Javas salas dienvidrietumos, Indonēzijas Rietumjavas provinces piekrastē.
- Adanas līcis jūras līcis Indonēzijā (_Adang, Teluk_), Kalimantānas (Borneo) salas austrumu piekrastē
- Aru līcis jūras līcis Indonēzijā (_Aru, Teluk_), Sumatras salas ziemeļaustrumos, Malakas šauruma austrumu piekrastē
- Penandžuna līcis jūras līcis Indonēzijā, Javas salas dienvidu piekrastē, Rietumjavas un Centrālās Javas provincē
- Donmānusas līcis jūras līcis Īrijas dienvidrietumos, Šīpshedas pussalas dienvidos
- Bentri līcis jūras līcis Īrijas salas dienvidrietumos, starp Bēras un Šīpshedas pussalu
- Šenonas grīvlīcis jūras līcis Īrijas salas rietumos, kas izveidojies Šenonas upei ietekot Atlantijas okeānā
- Klū līcis jūras līcis Īrijas salas rietumu piekrastē, Mejo grāfistē
- Ardnarfjords jūras līcis Islandē (_Arnarfjörður_), Rietumfjordu pussalas rietumu daļā
- Padregsfjords jūras līcis Islandes salas Rietumfjordu pussalas dienvidrietumu daļā
- Īsafjords jūras līcis Islandes salas Rietumfjordu pussalas ziemeļrietumu daļā
- Hrūdafjords jūras līcis Islandes salas ziemeļu piekrastē, starp Ziemeļu Zemi austrumos un Rietumu Zemi dienvidrietumos, Hūnabloi līča iekšējais līcis
- Hūnabloui jūras līcis Islandes ziemeļu piekrastē, atdala Rietumfjordu pussalu no Skāgi pussalas
- Asināras līcis jūras līcis Itālijā (_Asinara, Golfo dell’_), Sardīnijas salas ziemeļrietumos, rietumos norobežo arī Asināras sala
- Akkeši līcis Jūras līcis Japānā (_Akkeshi-wan_), Hokaido salas dienvidaustrumos, Klusā okeāna piekrastē.
- Ariakes līcis jūras līcis Japānā (_Ariake-kai_), Kjusju salas rietumu daļā
- Mucu līcis jūras līcis Japānā, Honsju salas ziemeļu piekrastē, dienvidos no Cugaru šauruma, garums - 60 km, platums pie ieejas - 10 km, lielākais platums - 42 km, dziļums - līdz 58 m, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas 0,4 m
- Arkūra līcis jūras līcis Jaunkaledonijas salas ziemeļrietumu galā (_Harcourt, Baie d’_), Klusā okeāna Koraļļu jūrā
- Kronoku līcis jūras līcis Kamčatkas pussalas austrumu krastā, starp Šipunska un Kronoku pussalām (Krievijā), iesniedzas sauszemē — 68,5 km, platums pie ieejas — 231 km, dziļums — līdz 1500 m, plūdmaiņas neregulāras — \~2 m
- Balenjēra līcis jūras līcis Kergeēna salas ziemeļaustrumu daļā, Kergelēna arhipelāgā Indijas okeānā, Francijas Dienvidjūru Zemēs
- Amohostas līcis jūras līcis Kipras salas austrumos (_Ammochostoú, Kólpos_)
- Akrotiri līcis jūras līcis Kipras salas dienvidos (_Akrotíriou, Kólpos_)
- Sagami līcis jūras līcis Klusā okeāna ziemeļrietumu daļā ("Sagaminada"), Honsju salas dienvidaustrumu piekrastē, starp Idzu un Boso pussalu, platums pie ieejas - \~100 km, dziļums - līdz 1550 m, Uragas šaurums to savieno ar Tokijas līci
- Učiuras līcis jūras līcis Klusā okeāna ziemeļrietumu daļā, Hokaido salas dienvidu piekrastē, ieapaļš, \~55 km diametrā, platums pie ieejas - \~30 km, dziļums - līdz 100 m, krasti pārsvarā zemi
- Kuka līcis jūras līcis Klusā okeāna ziemeļu daļā, Aļaskas pussalas dienvidu piekrastē, uz rietumiem no Kenajas pussalas, garums — 370 km, platums — 18-111 km, dziļums — 22-78 m, pusdiennakts plūdmaiņas līdz 12 m, spēcīga straume — līdz 15,5 km/h.
- Avačas līcis jūras līcis Krievijā (_Avačinskij zaliv_), Kamčatkas pussalas dienvidaustrumu piekrastē
- Leidžou līcis jūras līcis Ķīnas dienvidos, Guandunas provinces dienvidrietumu daļā, pie Leidžou pussalas austrumu krasta
- Mauntas līcis jūras līcis Lamanša ziemeļrietumos, Kornvolas pussalas dienvidrietumos, starp Lendsenda un Lizarda ragu
- Hatangas līcis jūras līcis Laptevu jūras dienvidrietumu daļā, Taimiras pussalas dienvidaustrumos, garums — 220 km, lielākais platums — 54 km, dziļums — līdz 29 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 1,4 m, gada lielāko daļu līci klāj ledus
- Indola līcis jūras līcis Lielbritānijā, Skotijā, Ailejas salas dienvidos
- Linhes līcis jūras līcis Lielbritānijā, Skotijas rietumos, iepretim Mallas salai, Kaledonijas kanāla dienvidrietumu gals
- Dornohfērts jūras līcis Lielbritānijas salas ziemeļos, Skotijas ziemeļaustrumos
- Kampečes līcis jūras līcis Meksikas līča dienvidu daļā (_Bahia de Campeche_), uz rietumiem no Jukatanas pussalas, garums - >300 km, platums pie ieejas - 750 km, dziļums - līdz 3286 m
- Remzi līcis jūras līcis Menas salas ziemeļaustrumos, Īrijas jūras ziemeļu daļā
- Anibares līcis jūras līcis Nauru salas austrumu krastā (_Anibare Bay_), Klusajā okeānā
- Rietumšelda jūras līcis Nīderlandes Zēlandes provincē, Ziemeļjūras piekrastē, dienvidos no Valherena un Dienvidbevelandes pussalas
- Avateles līcis jūras līcis Niue salas dienvidrietumos (_Avatele Bay_), Klusajā okeānā
- Alofi līcis jūras līcis Niue salas rietumu piekrastē (_Alofi Bay_), Klusajā okeānā
- Balbejs jūras līcis Norfolkas salas austrumos, Klusā okeāna Fidži jūrā
- Alkudijas līcis jūras līcis Spānijā (_d’Alcúdia, Badia_), Vidusjūras Maļorkas salas ziemeļaustrumu daļā
- Ahiparas līcis jūras līcis Tasmana jūras ziemeļaustrumos (_Ahipara Bay_), Jaunzēlandes Ziemeļsalas ziemeŗietumos
- Ammohostas līcis jūras līcis Vidusjūrā, Kipras salas austrumos
- Isefjords jūras līcis Zēlandes salas ziemeļu daļā, Dānijas teritorija Zēlandes un Galvaspilsētas reģionā
- Admiralitātes līcis jūras līcis Ziemeļu Ledus okeānā (_Admiralty Inlet_), Kanādā, Bafina (Kikiktāluka) salas ziemeļos
- Osmerus eperlanus jūras salaka
- Gretagrunda sēklis jūras sēklis Rīgas jūras līča ziemeļu daļā, Centrālajā pacēlumā, garums - \~30 km, platums - \~10 km, tā ziemeļu daļā atrodas Roņu sala un dienvidu daļas virsa atrodas tikai dažus metrus zem jūras līmeņa
- Antarktīdas šaurums jūras šaurums Atlantijas okeāna dienvidos (_Antarctic Sound_), atdala Antarktīdas pussalu un Andersona salu no Brensfīlda, Žuenvila un Dandī salas
- Kalmaras šaurums jūras šaurums Baltijas jūras rietumu daļā (_Kalmarsund_), starp Ēlandi un Skandināvijas pussalas dienvidaustrumu piekrasti, garums - 130 km, platums - 6-24 km, dziļums centrālajā daļā - 5-6 m
- Vadehavets jūras šaurums Dānijas dienvidrietumos, atdala Rēmē salu no Jitlandes pussalas
- Ansjokas šaurums jūras šaurums Francijā (_Antioche, Pertuis d’_), Biskajas līča piekrastē, ko atdala Olerona sala
- Badunas šaurums jūras šaurums Indonēzijā, Bali salas dienvidaustrumu piekrasti un Peindas salu
- Līmfjordens jūras šaurums Jitlandes pussalas ziemeļos (_Limfjorden_), savieno Ziemeļjūru un Kategatu, garums - \~180 km, dziļums - 2,5-20 m
- Aruri šaurums jūras šaurums Klusajā okeānā (_Aruri, Selat_), Jaungvinejas salas ziemeļrietumos, starp Biakas un Numforas salu, Indonēzijas teritorija
- Aloras šaurums jūras šaurums Mazajās Zunda salās (_Alor, Selat_), atdala Aloras salas no Soloras salām un savieno Savu jūru ar Bandas jūru
- Kāfa šaurums jūras šaurums Menas salas dienvidos, kas atdala Kāfofmenas salu
- Aru šaurums jūras šaurums Mikronēzijā (_Aru Passage_), Ponpejas salas ziemeļaustrumos
- Lophāvets jūras šaurums Norvēģijas ziemeļu daļā, kas norobežo Sērejas salu no valsts kontinentālās daļas, kā arī Seilannes un Šernejas salas
- Akaši šaurums jūras šaurums Seto jūras ziemeļaustrumos (_Akashi-kaikyō_), atdala Avadži salu no Honsju salas
- Dardaneļi Jūras šaurums starp Eiropu (Galliopoli pussala) un Āziju (Mazāzijas pussala), kas savieno Marmora un Egejas jūru (angļu val. "Dardanelles", turku val. "Canakkale-Bogazi", senatnē saukts par Hellespontu), garums 120,5 km, platums - 1,3-18,5 km, dziļums - 53-106 m
- Balabakas šaurums jūras šaurums starp Malaiziju un Filipīnām, dienvidos no Balabakas salas, savieno Sulu un Dienvidķīnas jūru
- Vestfjords Jūras šaurums starp Skandināvijas pussalas piekrasti un Lofotu salām ("Vestfjorden"), Norvēģu jūras austrumos, garums - 203 km, platums - 11 km ziemeļos, līdz 74 km dienvidos, stipras plūdmaiņu straumes un ūdens vērpetes.
- Saņņikova šaurums jūras šaurums Ziemeļu Ledus okeānā, savieno Laptevu un Austrumsibīrijas jūru, šķir Anžo salas no Ļahova salām
- Čakao šaurums jūras šaurums, kas atdala Čilojes salas ziemeļu galu no Dienvidamerikas kontinenta, savieno Kluso okeānu ar Ankudas līci
- dižpīle Jūrmalas dižpīle - pīļu apakšdzimtas suga ("Tadorna tadorna"), zosij līdzīgs putns ar zaļi melnu galvu un kaklu, baltu ķermeni, brūni sarkanu svītru ap ķermeņa priekšējo daļu, melnām spārnu spalvām, Latvijā aizsargājama, ligzdo kopš 20. gs. 70. gadiem, 10-20 pāru; Sāmsalas dižpīle; Sāmsalas pīle.
- Tadorna tadorna jūrmalas jeb Sāmsalas dižpīle
- Hammarbija K. Linneja īpašums Upsalas tuvumā ("Hammarby"), Zviedrijā, ko viņš iepircis 1758. g., botāniskais dārzs, muzejs ar nelielu daļu no Linneja kolekcijas, tagad Upsalas universitātes īpašumā.
- Praja Kaboverdes Republikas galvaspilsēta, osta Atlantijas okeāna Zaļā raga salu arhipelāga Santjagu salas dienvidu krastā, 121000 iedzīvotāju.
- salupe Kāds senlaiku apģērba gabals, mētelis; salabi; salube.
- salaps Kāds senlaiku apģērba gabals, mētelis; salabi.
- Borneo Kalimantāna - lielākā sala Malajas arhipelāgā.
- Amejs Avings Kalimantānas salas kenju un kajanu cilšu mitoloģijā - apakšējās pasaules dievs, zemkopības aizgādnis, mīt kosmosa apakšējā slānī zem augšējām debesīm, starpdebesīm, zem mirušo valstības un zemes.
- Banahau kalna virsotne Filipīnās, Lusonas salas dienvidu daļā, uz Lagunas un Kesonas provinces robežas, augstums - 2158 m
- Balatokans kalna virsotne Filipīnās, Mindanao salas ziemeļu daļā, Austrummisamisas provincē, augstums - 2450 m
- Asuls kalna virsotne Galapagu Salās (_Azul Cerro_), Isabelas salas dienvidrietumos, augstums - 1689 m
- ANZAC smaile kalna virsotne Hērda salas Lorensa pussalā (_Anzac Peak_), Indijas okeānā, Austrālijas teritorijas Hērda un Makdonalda salās
- Bandahara kalna virsotne Indonēzijā, Sumatras salas ziemeļrietmos, Ačehas provincē, pie robežas ar Ziemeļsumatru, augstums - 3012 m
- Argopuro kalna virsotnne Indonēzijā (_Argopuro_), Javas salas austrumu daļā, augstums - 3088 m
- Svjatojnoss Kalnaina pussala Baikāla austrumu piekrastē, Krievijas Burjatijas Republikā, garums - \~50 km, augstums - līdz 1877 m, ar krastu saista zems, šaurs zemesšaurums.
- Peloponesa Kalnaina pussala un vēsturisks apgabals Grieķijas dienvidos, platība - 21500 kvadrātkilometru, lielākais augstums - 2404 m, ar Balkānu pussalu galveno daļu to savieno Korintas zemesšaurums, apskalo Jonijas un Egejas jūras, kuras savieno Korintas kanāls.
- Krēta kalnaina sala Vidusjūras austrumu daļā (pieder Grieķijai), garums - 260 km, platums - 12-55 km, \~624 tūkstoši iedzīvotāju (2005. g.)
- Jemenas kalni kalni Arābijas pussalas dienvidrietumu daļā (angļu val. "Yemen Highlands"), Saūda Arābijā un Jemenā, garums — 500 km, augstākā visrotne 3760 m
- Viklovas kalni kalni Īrijas salas dienvidaustrumu piekrastē ("Wicklow Mountains"), garums — >80 km, augstums — līdz 926 m (Lagnakilijas kalns), kontinentāls denudācijas un pleistocēna ledāju pārveidots reljefs
- Maokes kalni kalni Jaungvinejas salas rietumos (indon. val. "Pegunungan Maoke"), Indonēzijā, garums - \~700 km, platums - \~150 km, augstākā virsotne - 4884 m, kas ir augstākā virsotne Okeānijā; Sniega kalni
- Markusas-Nekeras kalni kalni Klusā okeāna rietumu daļā, starp Markusa salu un Nekeru, garums - \~4500 km, platums - 500-1000 km, relatīvais augstums 300-500 m, atsevišķās vietās paceļas salas (Markusa sala, Veika atols)
- Sjerramorena Kalni Pireneju pussalas Mesetas plakankalnes dienvidu daļā, Spānijā (sp. val. "Sierra Morena"), garums - \~400 km, lielākais augstums - 1323 m
- Birrangas kalni kalni Taimiras pussalas ziemeļu daļā, Krievijā, garums - 1100 km, platums - \~200 km, augstākā virsotne - 1146 m
- Dināru kalniene kalniene Balkānu pussalas ziemeļrietumos (horvātu val. "Dinarsko gorje"), garums \~650 km (stiepjas no Slovēnijas līdz Albānijai), platums - 35 km ziemeļos un 230 km dienvidos, augstākā virsotne - 2692 m
- Mazāzijas kalniene kalniene Rietumāzijā, Turcijā, aizņem Mazāzijas pussalas lielāko daļu, garums - \~1200 km, platums - \~600 km, augstums pārsvarā - 800-1500 km vjl., lielākais augstums - 3916 m
- Nabišaibs Kalns Arābijas pussalas dienvidos, Jemenas kalnos, Jemenā, bazalta masīvs ar stāvām nogāzēm un lēzenu virsotni, augstums - 3000 m
- Atuks kalns ASV (_Atuk Mountain_), Aļaskā, Beringa jūras Sentlorensa salas ziemeļu daļā, augstums - 613 m
- Amigitans kalns Filipīnās (_Hamiguitan, Mountain_), Mindanao salas dienvidrietumos, Davao reģiona Austrumdavao provincē, augstums - 1633 m
- Atons kalns Grieķijā (_Áthos, Óros_), Ajonoras pussalas dienvidaustrumos, augstums - 2033 m
- Ardžuna kalns Indonēzijā (_Arjuna, Gunung_), Javas salas austrumu daļā, Austrumjavas provincē, augstums - 3339 m
- Jarigatake Kalns Japānā ("Yariga take"), Honsju salas salas vidienē, Hidas grēdā, augstums - 3190 m, virsotnes ar asām šķautnēm un apledojuma pēdām (kāres), līdz 2500 m vjl. - meži, augstāk - alpīnās pļavas.
- Aspairinga kalns kalns Jaunzēlandes Dienvidsalas dienvidos, Dienvidalpos, augstums - 3027 m
- Bampuss kalns Kanādas ziemeļos, Viktorijas salas Vulastona pussalā, augstums - 518 m
- Bakenings kalns Krievijā, Kamčatkas novadā, Kamčatkas pussalas dienvidu daļā, augstums - 2277 m
- Balbi kalns Papua_Jaungvinejā, Ziemeļu Zālamana Salās, Bugenvilas salas ziemeļrietumos, augstums - 2715 m
- Sulitjelma Kalns Skandināvijas pussalas ziemeļos ("Sulitjelma"), uz Norvēģijas un Zviedrijas robežas, augstums - 1913 m
- Hidas grēda kalnu grēda Honsju salas vidienē ("Hida sammyaku"), Japānā, garums - \~140 km, augstums - līdz 3190 m; izplatīts nosaukums "Japānas Alpi"
- Arfaks kalnu grēda Indonēzijā (_Arfak, Pegunungan_), Jaungvinejas salā, Rietumpapua provinces un Doberai pussalas ziemeļaustrumos, augstākā virsotne - 2940 m (Mebo)
- Vindhjas grēda kalnu grēda Indostānas pussalas ziemeļu daļā, starp Narbadas upi un Malvas plato, Indijā, garums - \~1000 km, augstums - līdz 881 m (Singarčori kalns), lava, smilšakmeņi, kvarcīti
- Aspromontes grēda kalnu grēda Itālijā (_Asppromonte_), Kalabrijas pussalas un Kalabrijas Apenīnu dienvidos, augstākā virsotne - 1955 m (Montalto)
- Dienvidalpi Kalnu grēda Jaunzēlandē ("Southern Alps"), Dienvidsalā, stiepjas 600 km (gandrīz visas salas garumā), augstākā virsotne - 3754 m
- Troods Kalnu grēda Kipras salas dienvidos un centrālajā daļā, augstums - līdz 1951 m
- Aļaskas grēda kalnu grēda Kordiljeros, Aļaskas pussalas dienvidos, garums — \~1000 km, augstākā virsotne — Makinlija kalns — 6193 m vjl.
- Ankarača kalnu grēda Madagaskaras salas vidusdaļā (_Ankaratra_), augstākā virsotne - 2643 m
- Austrumu grēda kalnu grēda Malaizijā (_Timur, Banjaran_), Malakas pusssalas austrumos, Kelantanas, Terenganu un Pahanas štatā, augstākā virsotne - Gagau (1376 m)
- Kantabrijas kalni kalnu grēda Pireneju pussalas ziemeļrietumu daļā (_Cordillera Cantabrica_), gar Biskajas līci, Spānijā, garums — ~500 km, augstākā virsotne — 2648 m
- Kantabrijas Kordiljera kalnu grēda Pireneju pussalas ziemeļrietumu daļā (sp. val. “Cordillera Cantabrica”), pie Biskajas līča, Spānijā, garums — 400 km, augstākā virsotne — 2648 m
- Barisana grēda kalnu grēda Sumatras salas dienvidrietumu daļā (angļu val. "Barisan"), Indonēzijā, garums - 650 km, platums - 60-100 km, lielākais augstums - 3805 m (vulkāns Kerinči)
- Phūketas grēda kalnu grēda Taizemē (“Phuket mountain range”), Malakas pussalas ziemeļrietumos, garums — \~250 km, augstums — līdz 1465 m, saposmota, mūžzaļie tropu meži
- Lielā Ūdensšķirtnes grēda kalnu grēda un masīvu virkne Austrālijas austrumu un dienvidaustrumu piekrastē, stiepjas \~4000 km garumā no Jorkas raga pussalas ziemeļos līdz Basa šaurumam dienvidos, augstākā virsotne - 2228 m
- Abruco Apenīni kalnu grupa Apenīnu pussalas vidienē (_Appennino Abruzzese_), augstākā virsotne 2487 m (Velīno)
- Istrandža Kalnu masīvs Balkānu pussalas dienvidaustrumiem, Turcijas Eiropas daļā un Bulgārijā (Strandža), garums - \~150 km, augstums - līdz 1030 m (Mahjas kalns).
- Rodopi kalnu masīvs Balkānu pussalas dienvidaustrumos, Bulgārijas dienvidos un daļēji Grieķijā, garums - 240 km, platums - līdz 100 km, augstākā virsotne - 2191 m
- Nilgiri Kalnu masīvs Indostānas pussalas dienvidos, Rietumgatu un Austrumgatu saskarē, Indijā, augstums - līdz 2633 m (Dodabetas kalns).
- Kitadake Kalnu masīvs Japānā ("Kita dake"), Honsju salas centrālajā daļā, Akaisi grēdā, augstums - līdz 3189 m, smailas virsotnes, stāvas nogāzēs, kas apaugušas mežiem.
- Hibīni Kalnu masīvs Kolas pussalas vidienē, Krievijā (Murmanskas apgabalā), platība - \~1300 kvadrātkilometru, augstums - līdz 1191 m, platoveida virsotnes, 4 nelieli ledāji.
- Birangas kalni kalnu masīvs Taimiras pussalas ziemeļos, Krievijā, Krasnojarskas novadā, garums - 1100 km, platums - >200 km, lielākais augstums austrumu daļā - 1146 m vjl., apledojums - >50 kvadrātkilometru
- Centrālie kalni kalnu sistēma Jaungvinejas salā ("Central Range"), sastāv no atsevišķiem masīviem un grēdām, kas no ziemeļrietumiem uz dienvidaustrumiem stiepjas visā salas garumā
- Austrumu grēda kalnu sistēma Kamčatkas pussalas austrumos (_Vostočnyj hrebet_), Krievijas Kamčatkas novadā, garums - >600 km, augstākā virsotne - vulkāns Kizimens (2485 m); Austrumu grēdājs
- Lielais Kaukāzs kalnu sistēma Kaukāza vidienē, tā augstākās grēdas ar virsotnēm virs 5000 m, ko klāj mūžīgais sniegs un ledāji, stiepjas no Melnās jūras ziemeļaustrumu piekrastes līdz Kaspijas jūras Apšeronas pussalai
- Austrumkorejas kalni kalnu sistēma Korejas pussalas austrumos, garums - \~600 km, augstākā virsotne - Čirisana kalns (1915 m), ietilpst vairākas grēdas
- Skandināvijas kalni kalnu sistēma Skandināvijas pussalas rietumos, Norvēģijā, Zviedrijā, Somijas ziemeļos (angļu val. _Scandinavian Mountains_), garums - \~1700 km, platums - 200-300 km ziemeļos, līdz 600 km dienvidos, augstākā virsotne - 2469 m, augstākos masīvus klāj ledāji
- Abonabons kalnu virsotne (_Abong Abong, Gunung_), Indonēzijā, Sumatras salas ziemeļu daļā, augstums 2985 m
- Kaļiņingrada Kaļiņingradas pussala - atrodas Baltijas jūras dienvidu piekrastē, Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, platība - \~900 kvadrātkilometru, augstums - līdz 88 m, krasti krauji.
- Zāmlandes pussala Kaļiņingradas pussala Baltijas jūras dienvidu piekrastē, Krievijas Kaļiņingradas apgabalā.
- Kambodža Kambodžas Karaliste - valsts Āzijas dienvidaustrumos, Indoķīnas pussalas dienvidos, platība - 181035 kvadrātkilometri, 14494300 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Pnompeņa, administratīvais iedalījums - 23 provinces, 1 galvaspilsēta, robežojas ar Taizemi, Laosu un Vjetnamu, dienvidrietumos Siāmas līcis.
- Kamčatka Kamčatkas ieplaka - tektonisks pazeminājums Kamčatkas pussalas vidienē, Krievijas Kamčatkas novadā, garums - 350 km, platums - 5-100 km
- Kamčatka Kamčatkas līcis - atrodas Klusā okeāna ziemeļrietumu daļā, Kamčatkas pussalas austrumu piekrastē, iesniedzas sauszemē - 74 km, platums - \~148 km, dziļums - līdz 2000 m
- Lopatkas rags Kamčatkas pussalas dienvidu gals, zems zemesrags, ko veido smiltis un oļi.
- Kamčatka Kamčatkas straume - aukstā straume Klusā okeāna ziemeļrietumos, sākas Beringa jūrā, plūst ziemeļu-dienvidu virzienā gar Kamčatkas pussalas austrumu krastu, platums - >300 km, ātrums - līdz 2 km/h, pāriet Kuriļu straumē.
- Kamotu Kamotu jūra - starpsalu jūra Klusā okeāna Filipīnu arhipelāgā ("Camotes Sea"), starp Leiti, Boholu un Sebu, dziļums - līdz 823 m, centrā - Kamotesu salas, dienvidos - daudz koraļļu rifu, šaurumi savieno ar Visajanas un Mindanao jūru.
- Ņūfaundlenda un Labradora Kanādas province (“Newfoundland and Labrador”), atrodas valsts austrumu daļā, Labradoras pussalas ziemeļaustrumos un Ņūfaundlendas salā, administratīvais centrs — Sentdžonsa, platība — 405212 kvadrātkilometru, 510900 iedzīvotāju (2010. g.).
- Kanāla Kanāla salas - Normandijas salas Lamanšā.
- Jaunupe Kanāls, kas Salacgrīvas pagastā savieno Svētupi un Salacu, garums - 4 km, ietek Salacā lejpus Vecsalacas.
- Kanaverala Kanaverala rags - atrodas Floridas pussalas austrumu piekrastē ("Cape Canaveral"), ASV, šeit izvietots Dž. Kenedija kosmisko lidojumu centrs (Meritas salā) un kosmodroms.
- Kandalakša Kandalakšas rezervāts - atrodas Krievijā, Murmanskas apgabalā, Kandalakšas līča, Baltās un Barenca jūras salās (>400) starp 66 un 70 ziemeļu platuma grādu, kā arī atsevišķos Kolas pussalas, piekrastes iecirkņos, kopējā platība - 350 kvadrātkilometru, dibināts - 1932. g., lai saglabātu un pētītu putnu faunu, unikālas dabas ainavas, reģistrētas vairāk nekā 200 putnu sugu (ligzdo - 43).
- Kanhva Kanhvas līcis - atrodas Dzeltenās jūras ziemeļaustrumu daļā, Korejas pussalas rietumu piekrastē Korejas Republikā (Dienvidkorejā), Kjongi līča ziemeļaustrumos, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 10 m
- Kanvamans Kanhvas līcis Dzeltenās jūras ziemeļaustrumu daļā, Korejas pussalas rietumu piekrastē.
- Taimiras līcis Karas jūras līcis tās austrumu daļā, Taimiras pussalas ziemeļu piekrastē, iesniedzas sauszemē \~40 km, platums — \~80 km, līča dienvidaustrumos — Taimiras grīvlīcis; gada lielāko daļu klāts ar ledu.
- Vējpuses salas Karību salas, Mazo Antiļu ziemeļaustrumu daļa.
- poloņinas Karpatu un dažu Balkānu pussalas kalnu grēdu lēzenās virsotnes ar augstkalnu pļavām; planina.
- planina Karpatu un dažu Balkānu pussalas kalnu grēdu lēzenās virsotnes ar augstkalnu pļavām; poloņina.
- drakons karpu dzimtas zivs Venecuēlas un Trinidadas salas ūdenstilpēs
- kāsala Kāsala koks - parastā irbene ("Viburnum opulus").
- Katara Kataras Valsts - valsts Āzijas dienvidrietumu daļā (arābu val. "Qatar"), Arābijas pussalas austrumos, aizņem tāda paša nosaukuma pussalu Persijas līča piekrastē, platība - 11427 kvadrātkilometri, 838300 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Doha, administratīvais iedalījums - 7 apgabali, sauszemes robeža tikai ar Saūda Arābiju.
- Kāthiāvāra Kāthiāvāras pussala - atrodas Indijas rietumu daļā (angļu val. "Kathiawar"), starp Arābijas jūras Kačhas (Kačas) un Khambhātas (Kambejas) līci, platība - >40000 kvadrātkilometru, augstums - līdz 1117 m; Katjavaras pussala.
- Katjavaras pussala Kāthiāvāras pussala Indijas rietumu daļā.
- sasalēns Kaut kas sasalis, piem., zemes pika, sala bojāta lopbarība u. c.
- Kazjonnija Kazjonnijas sala - Apšu sala Rāznas ezerā.
- Kefalinija Kefalonija - sala Jonijas jūrā.
- Keipjorka Keipjorkas pussala - Jorkas raga pussala Austrālijas ziemeļaustrumos.
- Godhavna Kekertarsuaka - apdzīvota vieta un osta Kekertarsuakas salas (senāk - Disko) dienvidu piekrastē, Bafina līcī, Grenlandes rietumu piekrastē.
- Disko Kekertarsuaka - sala Bafina līcī.
- Kenaja Kenajas līcis - Kuka līcis Aļaskas pussalas dienvidu daļā.
- Kenaja Kenajas pussala - Kīnajas pussala.
- Tamejs kenju un kajanu (Kalimantānas sala) mitoloģijā - augšējās pasaules dievs
- Kerča Kerčas pussala - Krimas pussalas austrumu daļa starp Azovas un Melno jūru, rietumos 17 km plats zemesšaurums savieno to ar Krimas pārējo daļu, platība - \~3000 kvadrātkilometru, augstuns līdz 189 m vjl.
- Kerča Kerčas šaurums - atrodas starp Kerčas un Tamaņas pussala, savieno Melno un Azovas jūru, garums - 41 km, platums - 4-15 km
- Kergelēna Kergelēna sala - lielākā sala šajā arhipelāgā, platība 6675 kvadrātkilometri, bazalta plato (300-600 m vjl.) ar vulkānisku masīvu (Rosa kalns - 1965 m), ledāji - \~500 kvadrātkilometru, purvi, ezeri, daudz putnu, roņu.
- Keri Keri kalni - atrodas Īrijas salas dienvidrietumu daļā (_Kerry_), augstums - līdz 1041 m, sarkanie smilšakmeņi, ielejās slānekļi, kaļķakmeņi.
- Korfu Kerkira, sala Jonijas jūrā, Grieķijas teritorija.
- Kermadeka Kermadeka salas - atrodas Klusā okeāna dienvidu daļā ("Kermadec Islands"), uz ziemeļaustrumiem no Jaunzēlandes (tās teritorija kopš 1887. g.), platība - 33,7 kvadrātkilometri, 3 vulkāniskas salas ar stāviem krastiem pie Kermadeka dziļvagas, augstums - līdz 434 m vjl.
- Khambāta Khambātas līcis - atrodas Arābijas jūras ziemeļu daļā ("Gulf of Khambhāt"), Indijas rietumu piekrastē, uz austrumiem no Kāthiāvāras pussalas, garums - 250 km, dziļums - līdz 36 m, neregulāras plūdmaiņas - līdz 11,9 m
- Kola Khola - apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ārējās Hebridu salās, Ljogas salas austrumos.
- Kiklādu Kiklādu salas - arhipelāgs Egejas jūrā (angļu val."Cyclades"), Grieķijas teritorija, platība - 2600 kvadrātkilometru, ietver >200 kalnainu salu, 120000 iedzīvotāju (2005. g.).
- Kīnaja Kīnajas pussala - atrodas Aļaskas dienvidu daļā ("Kenai Peninsula"), starp Kuka un Prinča Viljama līci (ASV), platība - \~23000 kvadrātkilometru, kalnaina (augstums - līdz 1884 m), ledāji.
- Kinburna Kinburnas strēle - smilšaina pussala starp Dņepras un Jahorlikas limānu, garums - \~40 km, platums - 8-10 km, ietilpst Melnās jūras rezervātā.
- Kinga Kinga sala - atrodas starp Austrāliju un Tasmaniju ("King Island"), Basa šauruma rietumu daļā, platība 1125 kvadrātkilometri, pauguraina, augstums - līdz 213 m, 1700 iedzīvotāju (2007. g.).
- Kipra Kipras Republika - valsts Rietumāzijā, Kipras salā Vidusjūras austrumos (grieķu valodā _Kypros_, turku valodā _Kibris_), galvaspilsēta - Nikozija, administratīvais iedalījums - 6 eparhijas; 1974. g. salas ziemeļu daļu okupēja turku karaspēks, tās nosaukums - Ziemeļkipras Turku Republika, ko atzinusi vienīgi Turcija.
- Kiribati Kiribati Republika - valsts Okeānijā, Klusā okeāna dienvidrietumu daļā abpus ekvatoram, platība - 811 kvadrātkilometri, 99500 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Teinainano, plašā akvatorijā izkliedēti 33 koraļļu atoli un zemas salas, lielākais augstums - 81 m vjl.
- Ziemsvētku sala Kirisimasi, sala Klusajā okeānā.
- saklaudzināt klaudzinot salabot (par kalēju u. tml.)
- Alihosu klintis klinšu grupa Klusajā okeānā (_Alijos, Rocas_), \~350 km uz rietumiem no Kalifornijas pussalas, Meksikas teritorija
- Ādama klints klints Pitkērnas salas austrumu piekrastē (_Adam's Rock_), Klusā okeāna dienvidu daļā
- Klipertona Klipertona sala - atrodas Klusā okeāna austrumos ("Ile de Clipperton"), >1000 km uz dienvidaustrumiem no Meksikas piekrastes, Francijas aizjūras īpašums, platība - 9 kvadrātkilometri, pastāvīgu iedzīvotāju nav.
- Klīras rags Klīras salas dienvirietumu gala izvirzījums Atlantijas okeānā.
- Lielā Klīversala Klīversalas nosaukums 18.-19. gs., kad tā saplūda ar Mazo Klīversalu un Kārķu salu.
- Polinēsija Klusā okeāna salas ziemeļos un rītos no Austrālijas; Polinēzija.
- Sibujanas jūra Klusā okeāna starpsalu jūra Filipīnu arhipelāgā ("Sibuyan Sea"), dziļums - līdz 1700 m, centrālajā daļā Sibujanas sala, šaurumi savieno ar Samaras jūru, Visajanas jūru, Sulu jūru un Kluso okeānu, bieži taifūni, neregulāras, pusdiennakts plūdmaiņas - >2 m
- Kļuču Kļuču sopka - darbīgs vulkāns Kamčatkas pussalas centrālajā daļā, Krievijā (Kamčatkas apgabalā), augstums - 4750 m, konusa diametrs - 15 km, \~84 vulkānu sānkonusi un krāteri, pēdējo 250 gadu laikā reģistrēti >50 izvirdumi (vieni no pēdējiem 1972.-1974. g.), virsotnē ledāji.
- izdzist Kļūt blāvam, neskaidram, nesalasāmam (piemēram, par rakstu).
- nodzist Kļūt ļoti blāvam (par krāsām), kļūt ļoti neskaidram, nesalasāmam, izzust (par rakstu); arī izdzist (2).
- atmīkt Kļūt siltākam pēc sala.
- saknābāt Knābājot salasīt, apēst (piemēram, vairākus, daudzus graudus).
- noknibināt Knibinot, raustot atdalīt, salasīt.
- sakniedēt Kniedējot savienot, sastiprināt; kniedējot salabot.
- Kodžaeli Koadželi pussala - atrodas Mazāzijas pussalas ziemeļrietumu daļā ("Kocaeli"), starp Melno un Marmora jūru, Turcijā, garums - 75 km, platums - līdz 50 km, pauguraina, augstums - līdz 537 m
- Kadjaka Kodiaka - sala Klusajā okeānā (angļu val. "Kodiak Island").
- lapkoku sarkankārpainība kokaugu slimība, ko izraisa askusēne "Nectria cinnabarina", slimo dažāda vecuma lapu koki un krūmi (liepas, zirgkastaņas, gobas, ogu krūmi) parkos un mežos, inficējas gk. sala, sausuma, barības vielu trūkuma, gaisa piesārņojuma dēļ novājināti augi mehānisku bojājumu vietās; ja infekcija nokļūst vadaudos, strauji atmirst viss koks
- Kokosu Kokosu (Kīlinga) salas - Austrālijas teritorija Indijas okeāna ziemeļaustrumu daļā ("Cocos Islands"), platība - 14 kvadrātkilometru, sastāv no 27 koraļļu saliņām 2 atolos, 596 iedzīvotāji, administratīvais centrs - Vestailenda.
- Kolas Kolas pussala - atrodas Krievijas Eiropas daļas ziemeļrietumos, starp Barenca un Balto jūru (Murmanskas apgabalā), platība - \~100000 kvadrātkilometru, augstākā virsotne - 1191 m
- skolteri Kolas pussalas sāmi, kas tagad dzīvo gk. Somijas Z (Ināri purva apkaimē); zvejnieki, briežkopji; runā austrumsāmu valodā, pareizticīgie.
- Kolona Kolonas arhipelāgs - Galapagu salas.
- Komarina Komarina rags - Kumari rags, Indostānas pussalas galējais dienvidu punkts.
- Komoras Komoru Savienība - salu valsts Āfrikas austrumu piekrastē, Mozambikas šauruma ziemeļos, platība - 1862 kvadrātkilometri, 669300 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Moroni, administratīvais iedalījums - 3 autonomas salas.
- Moroni Komoru Savienības galvaspilsēta (arābu val. "Moroni"), atrodas Kartalas vulkāna piekājē, Grandkomoras (Nžazidžas) salā, šīs salas administratīvais centrs, 44500 iedzīvotāju.
- žeckāt Kopā salaistīt.
- Britu salas kopējs nosaukums arhipelāgam Eiropas ziemeļrietumos (angļu val. "British Isles"), starp Ziemeļjūru un Atlantijas okeānu, kurā ietilpst Lielbritānija, Īrija, Hebridu, Šetlendas un Orkneju salas, platība - \~325000 kvadrātkilometru
- Polinēzija Kopējs nosaukums vairākām salu grupām Okeānijas austrumu daļā (angļu val. "Polynesia"), trīsstūrī, ko ierobežo Havaju salas - Jaunzēlande - Lieldienu salas, platība - \~26000 kvadrātkilometru, augstākā virsotne - 4205 m (Havaju salās).
- Midveja salas koraļļu atols Klusajā okeānā (“Midway Islands”), Havaju salu grupā (ASV īpašums kopš 1867. g.), platība 520 ha, lagūnā Sendas un Īsternas salas
- Papua līcis Koraļļu jūras līcis Jaungvinejas salas dienvidu piekrastē (angļu val. “Gulf of Papua”), iesniedzas sauszemē 150 km, platums — pie ieejas 330 km, dziļums — līdz 969 m
- Ardasjeras rifs koraļļu sala (_Ardasier Reef_) Dienvidķīnas jūrā
- Aldabras atols koraļļu sala Aldabras salu ziemeļos (_Aldabra Atoll_), Seišelu Republikas teritorija, Indijas okeāna rietumu daļā
- Austrumu Londonas rifs koraļļu sala Dienvidķīnas jūrā (_East London Reef_), strīdus teritoriālā piederība; Dons (vjetnamiešu _Đông, Đá_)
- Ērvinga rifs koraļļu sala Dienvidķīnas jūrā, Spratlija (Nanšas / Čionšas / Kalanjana) salās, Filipīnu teritorija
- Aiuva koraļļu sala Klusā okeāna Koro jūrā (_Aiwa_), Lau salās, Fidži Republikas Austrumu apgabala teritorija
- Arno koraļļu sala Klusā okeāna Māršala salās (_Arno_), Rataka salu grupas dienvidu daļā
- Anemvanota koraļļu sala Klusā okeāna Māršala salās, Madžuro atolā
- Atafu koraļļu sala Klusajā okeānā, Tokelau salu ziemeļrietumos, Jaunzēlandes teritorija
- Ari koraļļu sala Maldīvu salās (_Ari_), Alifalias un Alifdālas atolā
- Aura koraļļu sala Māršala Salās (_Aur_), Klusajā okeānā
- Ačača koraļļu sala Mikronēzijā, Čūkas štatā
- Floridakīzas Koraļļu salas Floridas pussalas dienvidu piekrastē ("Florida Keys"), ASV, stiepjas 320 km garā virknē no Floridas pussalas Meksikas līcī, tās savieno \~120 km dambju un tiltu, kas kopā veido \~180 km garu šoseju.
- madrepora Koraļļu suga ar stipri attīstītu kaļķa skeletu, zariem, kokiem līdzīgi; veido salas un rifus tropu jūrās.
- Korejas zemesšaurums Korejas pussalas šaurākā vieta (Ziemeļkorejā), starp Korejas un Austrumkorejas līci, mazākais platums — \~160 km, rietumos — Phenjanas zemiene, vidienē — Mjohjana un Puktebona grēda, austrumos — Vonsanas līdzenums.
- Dienvidkoreja Korejas Republika - valsts Austrumāzijā (korejiešu val. "Taehan Min'guk"), aizņem Korejas pussalas dienvidu daļu, platība - 99268 kvadrātkilometri, 49,2 mlj iedzīvotāju (2008. g.), galvaspilsēta - Seula, administratīvais iedalījums - 8 provinces, 1 īpaša autonoma province, 1 īpaša pilsēta, 6 lielpilsētas, sauszemes robeža tikai ar Ziemeļkoreju, apskalo Japāņu un Dzeltenā jūra.
- Ziemeļkoreja Korejas Tautas Demokrātiskā Republika (korejiešu val. "Choson"), valsts Austrumāzijā, daļēji Korejas pussalas ziemeļu daļā, platība - 122762 kvadrātkilometri, 22665300 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Phenjana, administratīvais iedalījums - 9 provinces un 2 tieši pārvaldītas pilsētas, robežojas ar Ķīnu, Krieviju un Dienvidkoreju, apskalo Japāņu un Dzeltenā jūra.
- Bordenas Kornvolisa sala - atrodas Kanādas Arktiskajā arhipelāgā, Karaliene Elizabetes salu ziemeļos, platība - 3481 kvadrākilometrs.
- Sahalīnas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, ietver Sahalīnu un Kuriļu salas, platība — 87100 kvadrātkilometru, 514520 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs — Južnosahaļinska.
- Tarhankutas pussala Krimas pussalas rietumu gals Melnajā jūrā, reljefs līdzens, augstums - līdz 179 m, krasti krauji - 30-50 m, gk. kaļķakmeņi, stepe.
- Ziemeļkrima Krimas pussalas ziemeļu daļa.
- šķaisties krist uz visām pusēm (īpaši par lapām rudenī pēc salnām vai sala)
- Kristāla salaktītu ala Krivčenskas salaktītu ala Ukrainā.
- Lielās Antiļu salas Kuba, Jamaika, Haiti un Puertoriko, kā arī Huventuda, Kaimanu salas u. c. mazākas salas, kopējā platība - 209000 kvadrātkilometru.
- COK Kuka salas, teritorijas trīsburtu kods.
- pirtīžas Kūmās salasīšanās.
- Kundzene Kundziņsala.
- Kuriļu salas Kuriļu salas - vulkānisku salu arhipelāgs starp Kamčatkas pussalu un Hokaido salu, Krievijā, Sahalīnas apgabalā, atdala Ohotskas jūru no Klusā okeāna, kopējā platība - \~1170 kvadrātkilometru, kalnains reljefs, augstums - līdz 2339 m
- Eksmuta kūrortpilsēta Lielbritānijā (_Exmouth_), Devonas grāfistē, Kornvolas pussalas dienvidu daļā, Eksas upes grīvā
- Kolkasrags Kurzemes pussalas ziemeļu gals, zems, smilšains akumulācijas līdzenums ar smilšu vaļņiem un krasta vaļņveida kāpām, turpinājums jūrā ziemeļu virzienā ir lēzens zemūdens sēklis, kurā uz mākslīgas saliņas 1884. g. uzbūvēta Kolkas bāka.
- enoze Kustība par Kipras apvienošanos ar Grieķiju, kas sākās 20. gs. 30. gados un noveda pie ūnijas ar Grieķiju pasludināšanas 1974. g., Turcijas iebrukuma Kiprā un salas sadalīšanas divās zonās.
- brauktava Kustīgi iestiprināta mīstīklu daļa, ar kuru (nospiežot to uz leju) salauž linu, kaņepāju stiebru.
- brauceklis Kustīgi piestiprināta mīstīklu daļa, ar kuru (nospiežot to uz leju) salauž linu, kaņepāju stiebru.
- Kuveita Kuveitas Valsts - valsts Āzijā ("Al Kuwayt"), Arābijas pussalas ziemeļaustrumos, ietver Būbijānu un mazākas salas Persijas līcī, platība - 17818 kvadrātkilometru, 2692500 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais iedalījums - 6 muhāfazas, robežojas ar Saūda Arābiju un Irāku.
- gliemežakmens Ķarbonātiezis (kaļķakmens, dolomīts), kas sastāv gk. no veselām un salauzītām gliemju čaulām.
- Avallona Ķeltu (vēst. Velsa, Britānija) mitoloģijā - nemirstības sala, kurā aug brīnumainas ābeles; šeit tika nogādāts karalis Artūrs, lai sadziedētu nāvējošos ievainojumus.
- briti Ķeltu cilts, kas kopā ar skotiem 5. gs. p. m. ē. iekaroja Britu salas.
- Bārnstaplas līcis Ķeltu jūras līcis Lielbritānijas piekrastē, Anglijā, Kornvolas pussalas ziemeļrietumos.
- gēlu valoda ķeltu valodu grupas valoda, kurā runā Ziemeļskotijā, Hebridu salās, kā arī Kanādā, Jaunskotijas provincē; arī šīs valodu grupas apakšgrupa, kurā ietilpst īru un Menas salas iedzīvotāju valoda
- berziens Ķēpa – salauzta maize (vai biezpiens) saldā pienā.
- Pitkanas rags Ķīļu (Kihnu) salas tālākais dienvidu izvirzījums Rīgas līcī.
- Žagaru sala Ķīpsala, Rīgas pilsētas daļa Pārdaugavā, sala Daugavas lejtecē.
- Ķīpene Ķīpsala.
- Amadalena La Madalēna - pilsēta Sardīnijas salas ziemeļos, tās nosaukums vietējā valodā.
- akūta infekciozā limfocitoze labdabīga infekcijas slimība ar izteiktu limfocitāro leikocitozi: vairākas dienas mērens drudzis ar augšējo elpceļu vieglu kataru, nereti 1-3 dienu eksantēma, kas atgādina skarlatīnu vai masalas; liesa un limfmezgli nav palielināti; akūtas vēdera sāpes; retāk meningeāla kairinājuma pazīmes ar likvora pleocitozi
- izlabot Labot un pabeigt labot (piemēram, priekšmetu, ierīci); salabot.
- Baja lagūna lagūna Filipīnās, Lusonas salas dienvidu daļā, dienvidaustrumos no Manilas
- Sporādas Lainas salas Centrālajā Polinēzijā.
- plunkatāt Laistīt, salaistīt.
- stungars Laksts, kacens, nokaltis, salauzīts stublājs.
- stunguris Laksts, kacens, nokaltis, salauzīts stublājs.
- stungurs Laksts, kacens, nokaltis, salauzīts stublājs.
- Lakadivu jūra Lakšadvīpu jūra Indostānas pussalas dienvidrietumu piekrastē.
- Lakadivu salas Lakšadvīpu salas Arābijas jūrā.
- Langelanna Langelande, sala Baltijas jūrā, Dānijas teritorija.
- Laosa Laosas Tautas Demokrātiskā Republika - valsts Āzijas dienvidaustrumos, Indoķīnas pussalas vidienē, platība - 236800 kvadrātkilometru, 6834500 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Vjenčana, administratīvais iedalījums - 16 provinces un 1 prefektūra, robežojas ar Ķīnu, Vjetnamu, Kambodžu, Taizemi un Mjanmu.
- salāpīt Lāpot salabot (piemēram, apģērba gabalu, apavus).
- salāpīt Lāpot salabot (priekšmetu); arī saremontēt.
- moiva Lašveidīgo kārtas salaku dzimtas ģints ("Mallotus"), neliela slaida zivs (polārajās jūrās) ar ļoti sīkām zvīņām.
- Lauska Latviešu mitoloģijā - sala personificējums, Lausks.
- Rauga māte latviešu mitoloģijā pārzina alus darīšanu tajā brīdī, kad tiek pārraudzēta apiņota miežu iesala misa
- himonante Lauru rindas ģints ("Chimonanthus"), sala neizturīgi dekoratīvi krūmi, zied agri pavasarī pirms lapu plaukšanas.
- Vidussola Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Vidussala" nosaukuma variants.
- Vydussola Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Vidussala" nosaukums latgaliski.
- Zirgusola Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Zirgusala" nosaukuma variants.
- Zyrgusola Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Zirgusala" nosaukums latgaliski.
- Ašera glečers ledājs Antarktīdā (_Usher Glacier_), Dienvidšetlendas salās, Karaļa Džordža (Vaterlo) salas ziemeļaustrumos, Litvina līča piekrastē
- Larsena šelfa ledājs ledājs Antarktīdas pussalas austrumu piekrastē, stiepjas 600 km garumā, platums - līdz 200 km, ledus biezums - 200-500 m
- Draungajegidls ledājs Islandes ziemeļrietumos, Rietumfjordu pussalas ziemeļu daļā
- brāķis Ledus salaužņi jūrā.
- Levkada Lefkada, sala Jonijas jūrā, Grieķijā.
- Leidžovas pussala Leidžou pussala Ķīnas dienvidos.
- brāzdaiķis Lempis, ļoti neveikls cilvēks, kurš visu sadauza un salauž.
- saburtot Lēni, ar grūtībām salasīt, izlasīt; izburtot.
- griežņa virsotne leņķī novietotu griezējasmens posmu salaiduma vieta
- Lesba Lesbas sala - atrodas Egejas jūras austrumos (gr. val. "Lesvos"), pieder Grieķijai, platība - 1600 kvadrātkilometru, augstums - līdz 967 m, administratīvais centrs - Mitilini.
- Ugāles pacēlums lēzeni un vidēji viļņots pacēlums, senā Baltijas ledus ezera sala Kursas zemienes Ugāles līdzenuma rietumu malā uz rietumiem no Usmas ezera, aizņem Ventspils novada Ugāles pagasta lielāko daļu, Piltenes pagasta austrumu malu un Zlēku pagasta ziemeļaustrumu stūri, platība līdz 1250 ha, augstākā daļa paceļas >30 m virs Baltijas ledus ezera akumulācijas līdzenuma
- Ļaodunas pussala Liaodunas pussala Ķīnas austrumu daļā.
- Guandunas pussala Liaodunas pussalas dienvidrietumu gals ("Guandongbandao"), Ķīnas ziemeļaustrumu daļā, platība — \~3500 kvadrātkilometru; Kvantuna.
- Luebecksholm Lībeķusalas muiža, kas atradās Rīgas pilsētas lauku apkārtnē.
- Karagas līcis līcis Beringa jūras dienvidrietumos, Kamčatkas pussalas austrumu piekrastē, Krievijā, garums — 117 km, dziļums — 30-60 m, neregulāras plūdmaiņas — 2,4 m
- Termes līcis līcis Egejas jūras ziemeļrietumos, Grieķijas piekrastē, austrumos — Halkidikes pussala, garums — 160 km, platums pie ieejas — 89 km, dziļums — līdz 80 m, pusdiennakts plūdmaiņas līdz 0,5 m
- Īsfjords līcis Grenlandes jūras ziemeļaustrumos (_Isfjorden_), Špicbergenas salas rietumu daļā, garums - 92,5 km, platums pie ieejas - 11 km, dziļums - >200 m, sazarots, no piekrastes kalniem ieslīd šļūdoņi
- Manaras līcis līcis Indijas okeānā ("Gulf of Mannar"), starp Indostānas pussalas dienvidaustrumu krastu, Šrilanku un Ādama tiltu - salu un klinšu virkni, piekrastē - sekls, centrālajā daļā dziļums līdz 1335 m, Polka šaurums savieno ar Bengālijas līci
- Austrumkorejas līcis līcis Japāņu jūrā (_Tongjosǒn-man_), Korejas pussalas ziemeļaustrumu piekrastē, plašā piekrates zonā dziļums <100 m, atklātajā daļā - līdz 2000 m, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas - 0,5 m
- Bones līcis līcis Klusā okeāna Bandas jūras ziemeļrietumu daļā Sulavesi salas dienvidu piekrastē, iesniedzas sauszemē \~330 km, platums - 50-120 km, dziļums pie ieejas - >2500 m
- Plenti līcis līcis Klusā okeāna dienvidrietumu daļā, Jaunzēlandes Ziemeļsalas ziemeļu piekrastē, iesniedzas sauszemē — \~80 km, platums pie ieejas — \~220 km, dziļums — līdz 1000 m, vairākas salas
- Feodosijas līcis līcis Melnās jūras ziemeļu daļā, Krimas pussalas dienvidaustrumu piekrastē, iesniedzas sauszemē — 13 km, platums pie ieejas — 31 km, dziļums — 20-28 m
- Karkinitas līcis līcis Melnās jūras ziemeļu daļā, starp Krimas pussalas ziemeļrietumu krastu un Hersonas apgabala piekrasti, garums - 118,5 km, dziļums - līdz 10 m
- Dālbušens līcis Vēnerna ezera rietumos, norobežo Vermlandsnēsas pussala, Vermlandes lēnes teritorija
- Liposoļci Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Liepu sala" nosaukuma variants.
- Ziemeļsahalīnas līdzenums līdzenums Sahalīnas salas ziemeļu daļā, garums — \~300 km, platums — \~100 km, vidējais augstums — līdz 150 m, vietām salveida skrausti (augstums — līdz 592 m), austrumu piekrastē lagūnu virknes, ko no jūras atdala garas strēles
- Sentvinsenta līcis Lielā Austrālijas līča iekšējais līcis Austrālijas dienvidu piekrastē ("Gulf Saint Vincent"), garums — \~150 km, platums pie ieejas — 110 km, dziļums — līdz 38 m, pie ieejas līcī Ķenguru sala.
- Sakas sala liela Daugavas akumulatīva sala lejpus Jēkabpils, starp Daugavu un tās sānupi Saku, Jēkabpils novada Salas pagastā, garums — 5 km, platums — līdz 2,7 km, augstums — 4-7 m virs Daugavas līmeņa
- Alksnis Lielais Alksnis - Lielalksnīte, sala Usmas ezerā.
- Kiuriņš Lielais Kiuriņš - ezers Austrumlatvijas zemienes Lubānas līdzenumā, Salas purvā, Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, platība - 65,8 ha, garums - 1 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums 3,1 m, 2 salas; Kiuriņa ezers; Lielais Kūriņa ezers; Lielkiuriņu ezers.
- Ābeļu sala lielākā Ābeļu salu grupas sala, apdzīvota, 1,8 km gara, līdz 0,35 km plata, 6-8 m virs Daugavas mazūdens līmeņa, ietilpst Jēkabpils novada Ābeļu pagasta teritorijā
- Aleksandra I sala lielākā Antarktikas sala (_Alexander I Island_), atrodas Belinshauzena jūras dienvidaustrumos, ar Antarktīdas pussalu savieno Džordža VI šelfa ledājs, platība - 43200 km^2^ (garums - 430 km, platums - 270 km), rietumu daļā ledājs (200 m biezs), austrumos kalni līdz 2987 m (Stīvensona kalns)
- Viskūžu sala lielākā Latvijas ezeru sala (garums - 3 km, platums - 1,5 km) un dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Usmas ezerā, Ventspils novada Usmas pagastā, platība - 309 ha, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., izveidots, lai aizsargātu veco priežu audzi, retos augus un putnus
- Streimoja lielākā no Fēru salām, uz rietumiem no Eisturojas salas, platība - 398 kvadrātkilometri, tās dienvidu daļā atrodas valsts galvaspilsēta Touršhavna
- Skandināvijas pussala lielākā pussala Eiropā (angļu val. "Scandinavian Peninsula"), garums — 1900 km, platums — līdz 800 km, platība — \~800000 kvadrātkilometru, aizņem Norvēģija, Zviedrija un Somijas ziemeļrietumu daļa
- Arābijas pussala lielākā pussala pasaulē (_Arabian Peninsula_), atrodas Āzijas dienvidrietumos, ierobežo Sarkanā jūra rietumos, dienvidos - Adenas līcis un Arābijas jūra, austrumos - Omānas un Persijas līcis, par ziemeļu robežu uzskata \~30 grādu ziemeļu platuma paralēli
- Okinava Lielākā Rjūkjū arhipelāga sala Klusajā okeānā, Japānā, platība - 1206 km^2^, lielākais augstums - 498 m
- Alora lielākā sala Aloras salu grupā (_Alor_), Mazajās Zunda salās starp Savu jūru un Bandas jūru
- Melvila sala lielākā sala Austrālijas ziemeļu piekrastē (angļu val. “Melville Island”), Timoras jūrā, pieder Austrālijai, platība — 5800 kvadrātkilometru, \~2000 iedzīvotāju (gk. aborigēni), augstums — līdz 258 m
- Babara lielākā sala Babaras salu grupā Indonēzijā, Timoras jūras austrumos
- Gotlande lielākā sala Baltijas jūrā, Skandināvijas pussalas dienvidaustrumu piekrastē, Zviedrijas teritorija (zviedru valodā _Gotland_), platība - 2960 kvadrātkilometru
- Enksāre Lielākā sala Burtnieka ezerā, atrodas tā ziemeļu galā, iepretī Salacas iztekai, garums - \~100 m, platums - \~40 m, putnu ligzdošanas vieta.
- Čiloje Lielākā sala Čīles arhipelāgā (sp. val. "Chiloe"), Čīles teritorija, platība - 8300 kvadrātkilometru, augstums - līdz 820 m, kartupeļu dzimtene.
- Manareva Lielākā sala Gambjē salu grupā ("Mangareva"), Klusajā okeānā, Franču Polinēzijā, vulkāniska izcelsme, augstums - līdz 400 m
- Honsju lielākā sala Japānā (japāņu valodā "本州"), platība - 230400 kvadrātkilometru, garums - >1400 km, 103 mlj iedzīvotāju, uz tās atrodas galvaspilsēta Tokija, tuneļi savieno ar Sikoku un Hokaido salu, iedzīvotāju skaita ziņā 2. lielākā sala pasaulē (aiz Sumatras Indonēzijā)
- Bafina Zeme lielākā sala Kanādas Arktiskajā arhipelāgā, apskalo Lenkastras šaurums, Bafina līcis, Labradoras jūra, Hudzona šaurums, Foksa baseins un Būtijas līcis, platība - 476000 kvadrātkilometru, 11000 iedzīvotāju (2004. g.), garums - 1610 km, platums - 210-720 km, augstākais kalns - 2591 m vjl.
- Beringa sala lielākā sala Komandora salu grupā, Krievijā, Kamčatkas novadā, apdzīvota, platība — 1660 kvadrātkilometru, augstums — līdz 751 m vjl.
- Kalimantāna Lielākā sala Malajas arhipelāgā (indon. val. "Kalimantan"), Lielo Zunda salu grupā, platība - 734000 kvadrātkilometru, lielākā daļa pieder Indonēzijai (539500 kvadrātkilometru), daļa Malaizijai un Brunejai, augstums - līdz 4101 m; Borneo.
- Timora Lielākā sala Mazo Zunda salu grupā, Malajas arhipelāgā (angļu val. "Timor"), dienvidrietumu daļa pieder Indonēzijai, ziemeļaustrumu daļu aizņem Austrumtimoras Demokrātiskā Republika, platība - \~34000 kvadrātkilometru, garums - \~470 km, lielākais platums - \~100 km, reljefs kalnains, augstākā virsotne - 2950 m
- Olande lielākā sala Olandes salu arhipelāgā, platība - 640 km^2^, visvairāk apdzīvota, šeit izvietota vienīgā pilsēta arhipelāgā - Mariehamna
- Penhudao Lielākā sala Penhu salu grupā Taivānas šaurumā, platība - 64 kvadrātkilometri.
- Bintana Lielākā sala Riau arhipelāgā, kas atrodas Lielo Zunda salu grupā, uz dienvidiem no Malakas pussalas, Indonēzijā, platība - 1075 kvadrātkilometri.
- Isačenko sala lielākā sala Sergeja Kirova salās (6 salas), Karas jūras ziemeļaustrumos, Krievijas Krasnojarskas novadā, platība - 150 kvadrātkilometru, arktiskā tundra
- Špicbergena Lielākā sala šajā arhipelāgā, platība - 39000 kvadrātkilometru, augstākā virsotne - 1712 m, ledāji klāj 21200 kvadrātkilometru, akmeņogļu ieguve.
- Ugunszeme Lielākā sala šajā arhipelāgā, platība - 48000 kvadrātkilometru, augstākā virsotne - 2469 m
- Tira Lielākā sala šajā arhipelāgā, platība - 74 kvadrātkilometri, rietumu krasts - līdz 300 m augsta krātera krauja.
- Sokotra Lielākā sala šajā salu grupā, garums - \~140 km, platums - līdz \~50 km, augstākā virsotne - 1503 m
- Aruba Lielākā sala šajā teritorijā, atrodas Venecuēlas piekrastē, platība - 190 kvadrātkilometru.
- Dienviddžordžija Lielākā sala šajā teritorijā, sniega līnija \~450 m vjl., augstākais kalns 2934 m, ledājs klāj >50% teritorijas.
- Sicīlija Lielākā sala Vidusjūrā (itāliešu valodā "Sicilia"), Itālijas sastāvdaļa, no Apenīnu pussalas atdala Mesīnas šaurums, platība - 25700 kvadrātkilometru.
- Lielā Ļahova sala lielākā un augstākā sala šajā grupā, platība - 5300 kvadrātkilometru
- Gūdenoena Lielākā upe Dānijā, Jitlandes pussalas austrumos, garums - 158 km, tek caur Silkeborgas apkaimes ezeriem, ietek Kategatā.
- Ndeni Lielākā vulkāniskā sala Santakrusas salās Klusā okeāna dienvidrietumu daļā, platība - 560 kvadrātkilometru, augstums - līdz 920 m vjl.
- Tonareva Lielākais atols Kuka salu ziemeļu grupā ("Tongareva"), Klusajā okeānā, Jaunzēlandes teritorija, lagūna - 279 kvadrātkilometri, salas - 9,8 kvadrātkilometri.
- Tobas ezers lielākais ezers Indonēzijā ("Toba"), Sumatras salas Bataka plato tektoniskajā ieplakā 911 m vjl., platība - \~1300 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 529 m, kalnaina sala (Samosira, 640 kvadrātkilometru), notece pa Asahanas upi uz Malakas šaurumu
- Taupo ezers lielākais ezers Jaunzēlandē, atrodas Ziemeļsalas centrā, vulkāniskajā plato 369 m vjl., platība — 607 kvadrātkilometri, lielākais dziļums — 159 m, vidū 180 m augstā Motutaikas sala, bagāts zivīm
- Fjordlenda Lielākais nacionālais parks Jaunzēlandē ("Fiordland National Park"), Sautlendas provincē, platība 12243,5 kvadrātkilometri, dibināts 1952. g., aizņem fjordiem saposmoto Dienvidsalas dienvidrietumu daļu ar Dienvidalpu turpinājumu.
- sicīlieši Lielākās Vidusjūras salas Sicīlijas pamatiedzīvotāji.
- Alksnīte Lielalksnīte - sala Usmas ezerā.
- Pitkērna Lielbritānijas aizjūras teritorija - Pitkērnas, Hendersona, Djusī un Oneo sala (angļu val. "Pitcairn" / "Pitcairn, Henderson, Ducie and Oneo Islands"), atrodas Klusā okeāna dienvidu daļā, uz dienvidaustrumiem no Tuamotu salām, kopējā platība - 43 kvadrātkilometri, 48 iedzīvotāji, lielākais augstums - 347 m vjl.
- Tristana da Kuņas salas Lielbritānijas aizjūras teritorijas "Svētās Helēnas sala, Debesbraukšanas sala un Tristana da Kuņas salas" sastāvdaļa (angļu val. "Tristan da Cunha Islands"), atrodas Atlantijas okeāna dienvidu daļā, platība - 201 kvadrātkilometrs, 263 iedzīvotāji (2014. g.), administratīvais centrs - Edinburga.
- Anglija Lielbritānijas salas dienvidu un vidus daļa (ziemeļu daļu aizņem Skotija un dienvidrietumu - Velsa), Lielbritānijas un Ziemeļīrijas apvienotās karalistes daļa, administratīvais centrs - Londona, platība - 130395 kvadrātkilometri, 54446000 iedzīvotāju (2008. g.).
- Akrotiri bāze Lielbritānijas suverēnais bāzes apgabals Kiprā, atrodas Kipras salas dienvidos Akrotiri līča piekrastē
- Bermuda Lielbritānijas valdījums (angļu val. "Bermuda") Atlantijas okeāna ziemeļrietumos, atrodas >900 km no Ziemeļamerikas kontinenta, platība – 53,3 kvadrātkilometri, administratīvais centrs – Hamiltona, administratīvais iedalījums – 9 kopienas un 2 municipalitātes; Bermudu salas.
- Indijas okeāna Britu teritorija Lielbritānijas valdījums Indijas okeānā (angļu val. "British Indian Ocean Territory"), ietver Čagosu arhipelāga salas (2300 salas), platība - 60 kvadrātkilometru (sauszemes teritorija), vietējo iedzīvotāju nav (1967.-1973. g. tie tika deportēti uz Maurīciju un Seišelu salām), Djego Garsijas salā (44 kvadrātkilometri) atrodas Lielbritānijas un ASV kara bāze, kur uzturas \~4000 personu.
- Gibraltārs Lielbritānijas valdījums Pireneju pussalas dienvidos (angļu val. "Gibraltar"), ietver 425 m augstu klinti un smilšainu zemes šaurumu, platība - 6,5 kvadrātkilometri, 28000 iedzīvotāju (2008. g.).
- Angilja Lielbritānijas valdījums Vidusamerikā (_Anguilla_), Mazo Antiļu salu ziemeļos, ietver Angilju, Sombrero, Dogu u. c. nelielas salas, kopējā platība - 102 kvadrātkilometri, 15100 iedzīvotāju (2011. g.), administratīvais centrs - Veli.
- Kaimanu salas Lielbritānijas valdījums Vidusamerikā, Karību jūrā uz dienvidiem no Kubas, platība - 262 kvadrātkilometri, administratīvais centrs - Džordžtauna, administratīvais iedalījums - 8 apgabali, zemas koraļļu salas (augstums - līdz 43 m).
- Ardžentainailesa Lielbritānijas zinātniskā stacija (_Argentine Islands_) uz salas Antarktīdas pussalas rietumu piekrastē, dibināta 1947. g.
- rapanuji Lieldienu salas iedzīvotāji, pieder pie polinēziešu tautām, ticīgie - katoļi.
- Rapanuja Lieldienu salas nosaukums polinēziešu valodā ("Rapa Nui").
- jūras zars Lielupes kreisais atzarojums pie Zirgu salas Jūrmalas pilsētā.
- Medņusala Liepnas kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Liepnas pagastā, garums - 9 km; Medņusalas upe.
- Liepsala Liepsalas ezers - atrodas Teiču purva dienvidu daļā, Atašienes pagastā, 111,3 m vjl., platība - 35,4 ha, garums - 840 m, lielākais platums - 670 m, lielākais dziļums - 7,5 m, distrofs, bez noteces.
- Melnais ezers Liepsalas ezers Atašienes pagastā.
- Līkija Līkijas pussala - atrodas Mazāzijas pussalas dienvidu daļā, Turcijā, aizņem Eimali, Bedaga un Tekas grēda.
- Sivašs Limānu sistēma Azovas jūras rietumos, Krimas pussalas piekrastē, platība - \~2560 kvadrātkilometru, garums - 112 km, no jūras to atdala Arabata strēle, krasti zemi, lēzeni, staigni, vasarā pārklājas ar sāls kārtu; par sivašiem sauc arī citus seklus, ar smilšu strēlēm no jūras atdalītus Krimas līčus.
- salīmēt Līmējot aizklāt (ko) ; līmējot salabot, līmējot izveidot.
- Limfjords Līmfjordens, jūras šaurums Dānijā, Jitlandes pussalas ziemeļos.
- pārmīstas Linu atkritumi, kas mīstot 1(1) nokrituši un tiek salasīti un pārmīstīti.
- Eola salas Lipāru salas Tirēnu jūrā, Itālijā.
- Aiola salas Lipāru salas.
- salipināt Lipinot salabot; lipinot izveidot.
- Pūdusola Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Podusala" nosaukuma variants.
- Vacosola Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Vecāsala" nosaukuma variants.
- Vacuosola Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Vecāsala" nosaukums latgaliski.
- Vorpsola Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Vārpsala" nosaukuma variants.
- Vuorpsola Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Vārpsala" nosaukums latgaliski.
- salodēt Lodējot savienot; lodējot salabot.
- Zilie kalni lokveidā izliekta krauja Kurzemes pussalas ziemeļu daļā, Dundagas novada Dundagas pagastā, stiepjas \~20 km garumā no Slīteres līdz Vīnkalniem un veido dabisku robežu starp Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumu un Piejūras zemienes Irves līdzenumu, kraujas augšmala paceļas līdz 82,5 m vjl., tās relatīvais augstums ir līdz 42,5 m; Slīteres krauja
- Lollana Lollande, sala Baltijas jūrā, Dānijas arhipelāgā.
- Lollanna Lollande, sala Baltijas jūrā, Dānijas arhipelāgā.
- Lutzausholm Lucavsalas muiža, kas atradās Rīgas pilsētā.
- Azarsola Ludzas novada Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Ezersala" bijušais nosaukums.
- ezersalieši Ludzas novada Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Ezersala" iedzīvotāji.
- Luiziādu Luiziādu arhipelāgs - atrodas Koraļļu jūrā (angļu val. "Louisiade Archipelago"), uz dienvidaustrumiem no Jaungvinejas salas, pieder Papua-Jaungvinejai, platība - 2200 kvadrātkilometru, aptver 10 lielas, kalnainas (augstums - līdz 806 m) salas un daudz koraļļu rifu.
- sizals lūksnes šķiedra, ko iegūst, piemēram, no agaves lapām (_Agave sisalana_) un no kā izgatavo tauvas, maisu audeklu u. tml.
- pandaimonijs Ļaunu cilvēku, salašņu slapsts, netiklības vieta.
- Portartura Ļuišuņas pilsētas Ķīnā, Liaoninas provincē, Guandunas pussalas dienvidu galā, nosaukums 1898.-1905. g., kad tā bija iznomāta Krievijai.
- Antananarivu Madagaskaras galvaspilsēta (angļu valodā _Antananarivo_, senāk _Tananarivo_), atrodas salas vidienē (1400 m virs jūras līmeņa), 1,5 miljoni iedzīvotāju.
- Antananarivu Madagaskaras province (_Antananarivo, Faritanin’i_), atrodas salas vidusdaļā.
- Anciranana Madagaskaras Republikas province (_Antsirariana, Faritanin’i_), atrodas salas ziemeļu galā.
- hovas Madagskaras iekšienes tauta, franču okupācijas laikā izveidojuši salas aristrokrātiju.
- Akmiņsola Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Akmeņsala" nosaukums latgaliski.
- Molsola Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Mālsala" nosaukuma variants.
- Muolsola Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Mālsala" nosaukums latgaliski.
- rāksalieši Madonas novada Mētrienas pagasta apdzīvotās vietas "Rāksala" iedzīvotāji.
- Rāksola Madonas novada Mētrienas pagasta apdzīvotās vietas "Rāksala" nosaukuma variants vietējā izloksnē.
- Raksala Madonas novada Mētrienas pagasta apdzīvotās vietas "Rāksala" nosaukuma variants.
- rupsalieši Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Rupsalas" iedzīvotāji.
- Ahmuns maiju (Meksika, Jukatanas pussala) mitoloģijā - kukurūzas dievs, kurš parasti tiek attēlots tā, ka no viņa galvas spraucas kukurūzas vālīte
- Ahaukins Maiju (Meksika, Jukatanas pussala) mitoloģijā - saules dievs, kuram piemita vara gan pār dienu, gan pār nakti.
- bakabi Maiju (vēst. Meksika, Jukatanas pussala) mitoloģijā - četri brāļi (citā variantā - četras vēja dievības), kas stāv Visuma četros stūros un balsta debesis, lai tās neuzkristu zemei.
- Pavahtuns Maiju (vēst. Meksika, Jukatanas pussala) mitoloģijā - dievs, ko saistīja ar četrām debespusēm un kas uzturēja līdzsvarā debesis.
- Šibalba Maiju (vēst. Meksika, Jukatanas pussala) mitoloģijā - pazemes valstība, ar deviņiem līmeņiem, kuros mirušajiem bija jāiztur dažādi pārbaudījumi.
- Kukulkans Maiju (vēst. Meksika, Jukatanas pussala) mitoloģijā - viena no galvenajām dievībām, kura personificēja ar lietus kultu saistītos ticējumos (mākoņu pūķi).
- svods Maizes krāsns virsas savienojums, salaidums; krāsns velve.
- Makenzija-Kinga sala Makenzie Kinga sala Kanādas Arktiskajā arhipelāgā.
- Kualalumpura Malaizijas galvaspilsēta ("Kuala Lumpur"), atrodas Malakas pussalas dienvidrietumos, 1,5 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Lielās Zunda salas Malajas arhipelāga Zunda salu galvenā daļa (angļu val. "Greater Sunda Islands"), kurā ietilpst lielās salas Kalimantāna, Sumatra, Java, Sulavesi, mazākas salas - Banka, Belitunga, Butunga, Madura, Niasa u. c., Lingas un Riavu arhipelāgs, platība - 1,4 mlj kvadrātkilkometru, kalnains reljefs, augstākā virsotne - 4101 m
- sundieši Malajiešu tauta Javas salas rietumu daļā, samērā gaišāku ādas pigmentāciju nekā citi Javas malajieši.
- Vedela jūra malas jūra Dienvidu okeāna dienvidos (angļu val. "Weddell Sea"), pie Antarktīdas krastiem, uz austrumiem no Antarktīdas pussalas, platība - 2,9 mlj kvadrātkilometru, dziļums - līdz 6820 m
- Lakšadvīpu jūra malas jūra Indijas okeānā, starp Indostānas pussalas dienvidrietumiem, Šrilankas salu, Lakšadvīpu (Lakadivu) un Maldivu salām, platība — 786000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums — 4131 m; Lakadivu jūra
- Linkolna jūra malas jūra Ziemeļu Ledus okeānā (angļu val. “Lincoln Sea”), Grenlandes un Elsmīras salas ziemeļu piekrastē, platība — 38000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums — 582 m
- Njasalenda Malāvijas bijušais nosaukums (līdz 1964. g.), kad tā bija Lielbritānijas protektorāts ("Nyasaland").
- Malpela Malpelo, sala Klusajā okeānā.
- iejavs Malta iesala un ūdens sajaukums noteiktā attiecībā alus pagatavošanai.
- Malta Maltas Republika - valsts Vidusjūras centrālajā daļā (maltiešu valodā _Malta_), ietilpst 3 lielākas salas (Malta ar platību 246 kvadrātkilometri, Goco - 67 kvadrātkilometri un Komino - 2 kvadrātkilometri), kā arī daudz nelielu salu, galvaspilsēta - Valleta, administratīvais iedalījums - 68 vietējās padomes.
- Valleta Maltas Republikas galvaspilsēta (maltiešu valodā "Valletta"), osta Maltas salas ziemeļaustrumu krastā, 6700 iedzīvotāju.
- Mangaļi Mangaļsala.
- Sniega kalni Maokes kalni Jaungvinejas salas rietumos, Indonēzijā.
- Papa Maoru panteona zemes dieviete, debesu dieva Rangi sieva, lielo dievu māte, kad viņas dēls mežu dievs Tane meklēja sev mīlas partneri, viņa ieteica izveidot sievu no Havaiki salas smiltīm.
- Maraža Maražo, sala Amazones grīvā, Brazīlijā.
- Mariānu salas Mariannas salas Mikronēzijā.
- Mariānu Mariānu salas - Marianas salas.
- Madžuro Māršala Salu Republikas galvaspilsēta (angļu val. "Majuro"), atrodas Klusā okeāna rietumu daļā, Māršala salu atolā, veido 3 apdzīvotas salas - Delapa, Uliga un Darrita (Rita), 25000 iedzīvotāju (2005. g.).
- masulis Masala.
- lēcenes Masalas 1.
- blusenes Masalas.
- masalis Masalas.
- masāls Masalas.
- masulas Masalas.
- musalas Masalas.
- Maskarēnu Maskarēnu salas - atrodas Indijas okeānā (angļu val. "Mascarene Islands"), uz austrumiem no Madagaskaras, platība - 4486 kvadrātkilometri, ietilpst 3 lielas salas, augstums - līdz 3069 m
- Maurīcija Maskarēnu salu centrālā sala, platība - 1860 kvadrātkilometru, lielākais augstums - 826 m
- Portluī Maurīcijas galvaspilsēta ("Port Louis"), osta Indijas okeāna Maurīcijas salas ziemeļrietumu piekrastē, 158000 iedzīvotāju (2007. g.); Portluija.
- Ibērijas jūra maz lietots nosaukums Vidusjūras rietumu daļai pie Pireneju pussalas, starp Pitiuzu salām un Gibraltāra šaurumu
- isleta Maza sala.
- salaka Mazā salaka - šīs dzimtas ģints ("Hypomesus").
- hypomesus Mazās salakas.
- Priekšāzija Mazāzijas pussala.
- Rietumāzija Mazāzijas, Arābijas un Sinaja pussalas, tām tuvākās salas un teritorijas 7,5 mlj km2 platībā; pārsvarā kalni un plakankalnes, lielas teritorijas aizņem tuksneši, pustuksneši un sausās stepes, plaši beznoteces apgabali; Priekšāzija.
- Aizvēja salas Mazo Antiļu salu dienvidu daļa Karību jūrā, platība - 1200 km^2^, ietver Arubu, Kirasao, Bonairi un Margaritas salu, Latortugu, Avesu, Losrokesas, Orčilu, Blankiļu, Losermanosu salas.
- Salisburg Mazsalaca.
- Salisburga Mazsalacas miesta nosaukums 1860. gados.
- ārēnieši Mazsalacas novada Ramatas pagasta apdzīvotās vietas "Āres" iedzīvotāji.
- ārieši Mazsalacas novada Ramatas pagasta apdzīvotās vietas "Āres" iedzīvotāji.
- vērsieši Mazsalacas novada Ramatas pagasta apdzīvotās vietas "Vērsis" jeb "Vērši" iedzīvotāji.
- jaunatēnieši Mazsalacas novada Skaņkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunatne" iedzīvotāji.
- lībieši Mazsalacas novada Skaņkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Lībieši" iedzīvotāji.
- skulberģieši Mazsalacas novada Skaņkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Skulberģi" iedzīvotāji.
- Blankas Mazsalacas pagasta apdzīvotās vietas "Blanka" nosaukuma variants.
- garkalnieši Mazsalacas pagasta apdzīvotās vietas "Garkalns" iedzīvotāji.
- korģenieši Mazsalacas pagasta apdzīvotās vietas "Korģene" iedzīvotāji.
- Salaca Mazsalacas pagasta apdzīvotās vietas "Priedāji" bijušais nosaukums padomju laikā.
- salacieši Mazsalacas pagasta apdzīvotās vietas "Salaca" iedzīvotāji.
- Ungurmuiža Mazsalacas pagasta apdzīvotās vietas "Unguri" bijušais nosaukums.
- valtenbērģieši Mazsalacas pagasta apdzīvotās vietas "Valtenbērģi" (arī Valtenbēģi, Valbērģi, Valbēģi), tagad "Mazsalaca" iedzīvotāji.
- valbēģieši Mazsalacas pagasta apdzīvotās vietas "Valtenbērģi", "Valtenbēģi", "Valbērģi" jeb "Valbēģi", tagad "Mazsalaca" iedzīvotāji.
- Zalisburgskaja Mazsalacas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Salisburg Mazsalacas pagasta bijušais nosaukums.
- Mazsalacas lauku teritorija Mazsalacas pagasta nosaukums 1990.-2009. g.
- mazsalacieši Mazsalacas pilsētas iedzīvotāji.
- Valtenberģi Mazsalacas pilsētas kā apdzīvotās vietas senāks nosaukums, arī muižas nosaukums.
- Cūkusola Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Cūkusala" nosaukums latgaliski.
- Lāču salas Medvežju salas Austrumsibīrijs jūrā, Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā).
- Nanga Kangri meita garam laosiešu mitoloģijā, kura ieradusies Laosā no Lankas salas, viņu apprecēja vietējais princis
- sala izcilājumi meža stādmateriāla bojājumi meža kokaudzētavās un iepriekšējā gadā ierīkotos stādījumos nelabvēlīgu meteoroloģisko un augsnes apstākļu sakritības dēļ; visbiežāk rodas pēc ziemas ar mainīgiem atkušņa un sala periodiem pārmitrās mālainās un kūdrainās augsnēs, it īpaši reljefa ieplakās
- rozessalieši Mežāres pagasta apdzīvotās vietas "Rozessala" iedzīvotāji.
- atmīkne Mīksts, lēns laiks; kad pēc sala iestājas atkusnis un laiks atmīkst.
- Aleksandrijas bāka milzu bāka, ko uzcēla 3. gs. p. m. ē. Aleksandrijas ostas tuvumā uz Faras salas, 117 m augsta, tika uzskatīta par vienu no septiņiem pasaules brīnumiem, sagrāva zemestrīce
- megalobatrachus Milžsalamandras.
- Japānas milžsalamandra milžsalamandru suga ("Megalobatrachus japonicus"), kas ir lielākais (garums - līdz 180 cm un vairāk) mūsdienu abinieks
- Lumimuuta Minahasu (Indonēzija, Sulavesi salas ziemeļi) mitoloģijā - dieviete, dievu un cilvēku ciltsmāte.
- Moro līcis Mindanao (Sulavesi) jūras līcis Mindanao salas dienvidu piekrastē ("Moro Bay"), Filipīnās, iesniedzas sauszemē - \~150 km, platums pie ieejas - 204 km, dziļums - 2500-5000 m, vidū Olutangas sala, kas iekļauta koraļļu rifos, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas līdz 2 m
- mīksteklis mistīklas, rīks linu šķiedru salaušanai
- ledusgabals Mitrs priekšmets, kas sala iedarbībā kļuvis stingrs, ciets.
- Tomini līcis Moluku jūras līcis tās rietumu daļā ("Teluk Tomini"), Sulavesi salas austrumu piekrastē, garums - 440 km, platums pie ieejas - \~100 km, rietumu daļā - \~200 km, lielākais dziļums - 3573 m, līča vidū - Togianu salas, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas līdz 1,4 m
- sakaji Mongolīdu rases Malakas pussalas pirmiedzīvotāji, kas vēl 20. gs. bija sastopami kalnāju pirmmežos.
- Sāmsala Monzunda arhipelāga lielākā sala Baltijas jūrā (ig. val. _Saaremaa_), Igaunijā, platība - 2700 kvadrātkilometru, lielākais augstums - 50 m vjl.; Sāremā.
- kriogēnā morfostruktūra morfostruktūras tips, kas veidojas sala procesos mūžīgā sasaluma rajonos
- Adena muhāfaza Jemenā (_ʻAdan_), Adenas līča krastā, ietver arī Sokotras salu un mazākas salas tās tuvumā
- samūrēt Mūrējot salabot.
- Siksola Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Siksala" nosaukums latgaliski.
- mūša Mūsala.
- Aragvajas nacionālais parks nacionālais parks Brazīlijā (_Araguaia, Parque Nacional do_), Tonkantinas štatā, Aragvajas upes Bananalas salas ziemeļu galā
- Baoruko grēdas nacionālais parks nacionālais parks Dominikānas Republikā, Haiti salas dienvidu daļā
- Abū Gelluma nacionālais parks nacionālais parks Ēģiptē (_Abu Gallum National Park_), Sīnāja pussalas austrumos, Akabas līča piekrastē
- Auroras memoriālais nacionālais parks nacionālais parks Filipīnās (_Aurora Memorial Park National Park_), Lusonas salas austrumu daļā, Auroras provincē
- Atons nacionālais parks Grieķijā (_Mount Athos_), aptver Ajonoras pussalas lielāko daļu, no Arapes raga līdz Pinnu ragam
- Daisecudzans Nacionālais parks Hokaido salas centrālajā daļā, Japānā, platība 2319 kvadrātkilometru, augstums - 400-2290 m vjl., dibināts 1934. g.
- Lahemā nacionālais parks nacionālais parks Igaunijā, Rakveres apriņķī, Somu līča piekrastē (sauszeme, salas, jūras akvatorija), platība - 725 kvadrātkilometri, dibināts 1971. g.
- Vilsandi Nacionālais parks Igaunijā, Sāmsalas tuvumā, Baltijas jūras akvatorijā, 104 salas, platība - 109 kvadrātkilometri, dibināts kā rezervāts 1910. g., lai saglabātu un pavairotu jūras putnus, pētītu to ekoloģiju un parka floru.
- Matsalu nacionālais parks nacionālais parks Igaunijas rietumu daļā, Kazari lejteces apkaimē, ietilpst sauszeme, Matsalas līča akvatorija un 50 Muhu šauruma salu, platība - 135 kvadrātkilometri, dibināts 1958. g. kā Matsalas rezervāts, lai saglabātu dabas kompleksus un putnu faunu
- Alaspurvo nacionālais parks nacionālais parks Indonēzijā (_Alas Purwo, Taman Nasional_), Javas salas dienvidaustrumos
- Balurana nacionālais parks nacionālais parks Indonēzijā, Javas salas austrumu gala ziemeļos
- Kotavaringinas nacionālais parks nacionālais parks Indonēzijā, Kalimantānas salas vidienē, platība - 3050 kvadrātkilometru, dibināts - 1936. g., tropu meži, purvi, mīt reti dzīvnieki - orangutani, degunpērtiķi, bantengi
- Akanas nacionālais parks nacionālais parks Japānā (_Akan National Park_), Hokaido salas austrumu daļā
- Ašidzuri Uvakai nacionālais parks nacionālais parks Japānā (_Ashizuri-Uwakai National Park_), Koči prefektūrā, Šikoku salas dienvidu daļā
- Čubu-Sangaku nacionālais parks nacionālais parks Japānā, Honsju salas vidienē, Hidas grēdā, platība - 1697 kvadrātkilometri, augstums - līdz 3190 m, dibināts 1934. g., skujkoku meži un alpīnās pļavas, sastopami Himalaju lāči, Japānas makaki, mežcūkas
- Ābela Tasmana nacionālais parks nacionālais parks Jaunzēlandē (_Abel Tasman National Park_), atrodas Dienvidsalas ziemeļos
- Aspairinga kalna nacionālais parks nacionālais parks Jaunzēlandē (_Mount Aspiring National Park_), Dienvidsalas dienvidrietumu daļā
- Ureveras nacionālais parks nacionālais parks Jaunzēlandes Ziemeļsalas ziemeļu daļā ("Urewera National Park"), Vulkāniskā plato malā, platība - 1842,1 kvadrātkilometrs, dibināts 1954. g., mīt kivi u. c. putni, aklimatizēti brieži un oposumi
- Aujuitukas nacionālais parks nacionālais parks Kanādā (_Auyuittuq National Park_), Bafina salas austrumu piekrastē, Deivisa šauruma krastā
- Aulavikas nacionālais parks nacionālais parks Kanādā (_Aulavik National Park_), Ziemeļu Ledus okeāna Benksa salas ziemeļu daļā
- Aleksandra Humbolta nacionālais parks nacionālais parks Kubā (_Alejandro de Humboldt, Parque Nacional_), izveidots Kubas salas austrumos, lai saglabātu dabas daudzveidību
- Azovas-Sivaša nacionālais parks nacionālais parks Ukrainas dienvidu daļā (_Azovo-Syvas’kyi natsional’nyi pryrodnyi park_), Azovas jūras piekrastē, ietilpst Obitočnajas zemes strēle, Birjučas, Kujuktukas un Čurjukas sala, platība 85 kvadrātkilometri sauszemes un 252 kvadrātkilometri Azovas jūras akvatorijas, dibināts kā rezervāts 1927. g. lai aizsargātu pirmatnējās solončaku stepes, niedrājus salās un pussalās, gājputnu apmešanās vietas
- Bajtilona nacionālais parks nacionālais parks Vjetnamā, Kuanniņas provinces austrumos, ietver vairākas Babko līča salas
- sanaglot Naglojot sastiprināt; naglojot salabot.
- Bunguranas salas Natunas salas Dienvidķīnas jūrā.
- Aivo Nauru Republikas distrikts (_Aiwo_), atrodas Nauru salas rietumu piekrastē.
- Annas rags Nauru salas Klusajā okeānā galējais ziemeļu punkts (_Anna Point_).
- Desventuradasu salas neapdzīvota klinšu salu grupa Klusajā okeānā ("Islas Desventuradas"), pieder Čīlei, \~900 km uz rietumiem no Dienvidamerikas krasta, lielākā sala pēc platības - Sanfeliksa - 1,6 kvadrātkilometri, augstākā virsotne - 479 m vjl. atrodas Sanambrosijas salā, tās platība 1,5 kvadrātkilometri
- Naitingeila sala neapdzīvota sala Atlantijas okeāna dienvidu daļā, Tristana da Kuņas salu arhipelāgā, platība - 2,6 kvadrātkilometri
- Dienvidorkneju salas neapdzīvotu salu grupa Atlantijas okeānā ("South Orkney Islands"), 600 km uz ziemeļaustrumiem no Antarktīdas pussalas, starp Dieviddžordžiju un Greiama Zemi, stiepjas 140 km garumā, sastāv no 4 lielākām (Koroneišena - \~500 kvadrātkilometru) un \~40 sīkākām salām, ietilpst Britu antarktiskajā teritorijā, kopējā platība - 620 kvadrātkilometru, augstums - līdz 1265 m, darbojas vairākas zinātniskās stacijas
- čolka Negaršīgs, šķidrs (nereti no dažādiem pārpalikumiem salaistīts) ēdiens, arī dzēriens.
- čollas Negaršīgs, šķidrs (nereti no dažādiem pārpalikumiem salaistīts) ēdiens, arī dzēriens.
- Kurpnieku sala neliela akumulatīva sala Daugavas lejtecē, iekšējās deltas paplašinājumā, lejpus Kundziņsalas, garums — 0,9 km, platums — 0,3 km, augstums — līdz 2,5 m, lielākajā daļā — līdz 1 m, neapdzīvota, purvaina, apaugusi ar krūmiem un niedrām
- Krustpils sala neliela akumulatīva, neapdzīvota sala Daugavā, Jēkabpils teritorijā. garums — 500 m, platums — līdz 100 m, pilsētas masu pasākumu vieta, pavasarī, ledus sastrēguma laikā applūst; Ādamsona saliņa
- iegoznis Neliela pussala, aizaugusi ar mežu.
- Aiona neliela sala (850 ha) Iekšējās Hebridu salās (_Iona_), Lielbritānijā, viens no agrīnās kristietības centriem, 563. g. tur dibināts klosteris; salā atrodas viens no visplašāk apmeklētajiem Rietumskotijas arhitektūras pieminekļiem - kādas XIII gs. abatijas drupas
- Alvorana Neliela sala Alvoranas jūras centrālajā daļā, pieder Spānijai.
- Atertona neliela sala Antarktīdā (_Atherton Island_), Dienvidšetlendas salās, Karaļa Džordža (Vaterlo) salas ziemeļrietumu piekrastē
- Amaka neliela sala ASV (_Amak Island_), Beringa jūras dienvidaustrumos, Aleutu salās, Foksu salu ziemeļaustrumos
- Rona neliela sala Atlantijas okeānā, Britu salu ziemeļu daļā, ziemeļos no Minča šauruma, Lielbritānijas teritorija, tās nosaukums gēlu valodā; Roneja (angļu val.)
- Sirdseja neliela sala Atlantijas okeānā, Islandes salas dienvidrietumu piekrastē
- Sulsteka neliela sala Atlantijas okeānā, rietumos no Orkneju salām
- Sūlaskera neliela sala Atlantijas okeānā, ziemeļos no Ārējām Hebridu salām, Lielbritānijas (Skotijas) teritorija
- Miaņhua neliela sala Austrumķīnas jūrā, ziemeļrietumos no Taivānas salas
- Pendzja neliela sala Austrumķīnas jūrā, ziemeļrietumos no Taivānas salas
- Osmusāre neliela sala Baltijas jūrā, Igaunijas teritorija
- Mazā Pakri neliela sala Baltijas jūrā, Igaunijas teritorija tās ziemeļrietumos, Harju apriņķī
- Lielā Pakri neliela sala Baltijas jūrā, Igaunijas teritorija tās ziemeļrietumos, Harju apriņķī
- Selglaida neliela sala Baltijas jūras Rīgas līča ziemeļaustrumu piekrastē, Igaunijas teritorija
- Keinastu neliela sala Baltijas jūras Veinameri līča dienvidos, Muhu salas ziemeļrietumu piekrastē
- Ambelau neliela sala Bandas jūras ziemeļos (_Ambelau_), Indonēzijas teritorija
- Flateja neliela sala Breidafjordā, Islandes rietumos
- Jumpravas sala neliela sala Daugavā (Ķeguma ūdenskrātuvē) iepretī Dzelmēm, garums — 0,9 km, platums — 0,3 km, augstums — 1-2 m, nav apdzīvota, bet tiek izmantota atpūtai
- Liučiu neliela sala Dienvidķīnas jūrā, Taivānas piekrastē, iepretim Pindunas apriņķa teritorijai
- Sjiņliao neliela sala Dienvidķīnas jūras Leidžou līcī, Leidžou pussalas austrumu piekrastē, Ķīnā, Guandunas provinces dienvidos
- Aligbaja neliela sala Filipīnās (_Aligbay_), Sulu jūras austrumos, ietilpst Ziemeļzamboangas Pussalas reģiona Ziemeļzamboangas provincē
- Ambila neliela sala Filipīnās (_Ambil_), Lusonas jūras austrumos, Rietummindoro provinces teritorija
- Baguana neliela sala Filipīnās (_Baguan_), Sulu jūras dienvidrietumu daļā
- Balesina neliela sala Filipīnās, Lusonas salas dienvidaustrumu daļas Lamonas līcī
- Līū neliela sala Gērsnijā, uz rietumiem no Gērsnijas salas, tās Rokeinas līča ziemeļos
- Maka neliela sala Hebridu jūrā, Iekšējās Hebridu salās, Lielbritānijas, Skotijas teritorija, dienvidos no Ramas un Eigas salas
- Kena neliela sala Hebridu jūrā, Iekšējās Hebridu salās, Lielbritānijas, Skotijas teritorija, dienvidos no Skajas salas
- Deli neliela sala Indijas okeānā, Indonēzijas teritorija, Javas salas dienvidrietumu piekrastē
- Kāfofmena neliela sala Īrijas jūrā, Menas salas dienvidrietumos, no kuras šķir Kāfa šaurums, Lielbritānijas kroņa zemes _Menas Sala_ teritorija
- Papeja neliela sala Islandes austrumu piekrastē
- Hjerseja neliela sala Islandes rietumu piekrastē, Fahsabloui līča austrumu malā
- Altovelo neliela sala Karību jūrā (_Alto Velo, Isla_), dienvidos no Haiti salas, Dominikānas teritorija
- Heselē neliela sala Kategatā, Dānijas Zēlandes reģiona teritorija
- Anakauitai neliela sala Klusajā okeānā (_Angakauitai_), Franču Polinēzijā, Gambjē salu rietumu daļā
- Balabio neliela sala Koraļļu jūrā, Jaunkaledonijas salas ziemeļaustrumu piekrastē
- Armatja neliela sala Krētas jūras dienvidaustrumu daļā (_Armathiá, Nísos_), ziemeļos no Kasas salas
- Buru neliela sala Lamanšā (Angļu kanālā), Normandijas salu ziemeļaustrumos, Lielbritānijas kroņa zemes Gērnsijas sastāvā, tās Oldernijas apgabalā, rietumos no Oldernijas salas
- Jaraga neliela sala Lielbritānijā, Skotijā, Ārējās Hebridu salās, dienvidrietumos no Ljogas salas
- Mjūgleja neliela sala Lielbritānijā, Skotijā, Ārējo Hebridu salu dienvidos
- Bjūta neliela sala Lielbritānijā, Skotijā, Kilbrenana šauruma ziemeļaustrumos
- Ambra neliela sala Maurīcijā, Maurīcijas salas ziemeļaustrumu piekrastē
- Baka sala neliela sala Mazo Antiļu salu ziemeļu daļā, ASV Virdžīnu teritorijā
- Arenasa neliela sala Meksikas līcī (_Arenas, Cayo_), Meksikas teritorija
- Sērkapeja neliela sala Norvēģu jūrā, netālu no Špicbergenas salas dienvidu gala
- Stroma neliela sala Pentlendfērta šauruma dienvidu daļā, Lielbritānijas salas ziemeļu piekrastē
- Tagomaga Neliela sala Pitiuzu salu grupā Vidusjūrā, Baleāru salās, Spānijas teritorija.
- Kaselaide neliela sala Rīgas līcī, austrumos no Abrukas salas, Igaunijas teritorija
- Vahaze neliela sala Rīgas līcī, rietumos no Abrukas salas, Igaunijas teritorija
- Manilaida neliela sala Rīgas līča ziemeļos pie Pērnavas līča rietumu krasta, Igaunijas teritorija
- Sorgu neliela sala Rīgas līča ziemeļos, iepretim Pērnavas līča rietumu daļai, Igaunijas teritorija
- Kirjurahu neliela sala Rīgas līča ziemeļrietumos, pie Sāmsalas, Igaunijas teritorija
- Apolima neliela sala Samoa Salās (_Apolima_), Apolimas šaurumā
- Asampšena neliela sala Seišalās (_Assumption_), Ārējo Seišelu salu Aldabras salu rietumu daļā
- Bankorana neliela sala Sulu jūrā, Filipīnu teritorija, Palavanas reģionā
- Keselaida neliela sala Sūrveina šauruma ziemeļu daļā, Igaunijas Sāremā apriņķa teritorija
- Amsterdameja neliela sala Svalbārā (_Amsterdamøya_), Špicbergenas arhipelāga ziemeļrietumos, ietilpst Ziemeļrietumšpicbergenas nacionālajā parkā
- Danskeja neliela sala Špicberganas arhipelāga ziemeļrietumos, uz dienvidiem no Amsterdamejas salas, Špicbergenas salas ziemeļrietumu piekrastē
- Hallmoneja neliela sala Špicbergenas arhipelāga dienvidu daļā, austrumos no Nēgerpintena
- Kviteja neliela sala Špicbergenas arhipelāga ziemeļaustrumos (_Kvitøya_), Norvēģijas teritorija
- Stūreja neliela sala Špicbergenas arhipelāga ziemeļaustrumu daļā (_Storøya_)
- Logeja neliela sala Špicbergenas arhipelāga Ziemeļaustrumu Zemes ziemeļrietumos
- Mofene neliela sala Špicbergenas arhipelāga ziemeļu daļā, iepretim Vijdefjorda rietumu malai
- Arvāda neliela sala Vidusjūras austrumos (_Arwād, Jazīrat_), Sīrijas piekrastē, dažu kilometru attālumā no Tartūsas
- Ūtsīra neliela sala Ziemeļjūrā, Norvēģijas piekrastē, Rūgalannes filkes ziemeļos
- Viktorijas sala neliela sala Ziemeļu Ledus okeānā, Špicbergenas arhipelāga ziemeļaustrumos, Krievijas teritorija
- Eilsakreiga neliela sala Ziemeļu šauruma rietumos, Lielbritānijas (Skotijas) teritorija
- Iništrahala neliela sala Ziemeļu šauruma ziemeļrietumos, Īrijas teritorija
- Senda neliela sala Ziemeļu šaurumā, dienvidaustrumos no Kintairas pussalas
- Tunda neliela sala Zunda šauruma austrumos jeb Javas jūras dienvidrietumos, Indonēzijas Bantenas provinces teritorija.
- kalva Neliela sala.
- kalviņš Neliela sala.
- Zvirgzdusala Neliela, iegarena bijusī sala Daugavas lejtecē pie upes labā krasta (tagadējā Salu tilta nobraukšanas un uzbraukšanas zonā), izveidojās 18. gs., 20. gs. sākumā garums bija 0,75 km, platums - 0,3 km, relatīvais augstums - 2-2,5 m, no krasta atdalīja 0,1-0,2 km plata atteka (Kojusalas grāvis), ar krastu savienoja tilts.
- Asijas salas nelielas salas Klusajā okeānā (_Asia, Kepulauan_), uz ziemeļiem no Radžampatu salām, Indonēzijas teritorija
- Velna kancele neliels izcilnis Neļķu klinšu austrumu daļā, Salacas labajā krastā lejpus Mazsalacas
- ielīcis Neliels krasta līnijas ieliekums, ko no viļņiem aizsargā zemesragi, nērijas vai salas.
- audioretušas ielāps neliels, necaurspīdīgs ielāps, kas nosedz skaņas celiņa salaidumu montāžas vietā, tā novēršot nevēlamu skaņas efektu
- Amakusas salas nelielu salu grupa Austrumķīnas jūrā (_Amakusa-shotō_), rietumos no Kjusju salas
- Ertholmene nelielu salu grupa Baltijas jūrā, \~20 km uz ziemeļaustrumiem no Bornholmas salas, Dānijas teritorija
- Lonalaida nelielu salu grupa Baltijas jūrā, Sāmsalas rietumu piekrastē, Igaunijā
- Bakvitas salas nelielu salu grupa Filipīnās, Lusonas jūras dienvidos, Palavanas pasāžas ziemeļaustrumos, Palavanas salas ziemeļrietumu piekrastē
- Balabalananu salas nelielu salu grupa Indonēzijā, Makasaras šaurumā, dienvidaustrumos no Kalimantānas (Borneo) salas
- Skeligroku salas nelielu salu grupa rietumos no Aiveras pussalas Īrijas rietumos
- Allirahu nelielu salu grupa Rīgas jūras līča ziemeļrietumos pie Sāmsalas (Sāremā), Igaunijas Sāremā apriņķa teritorija
- Tūsenejanes arhipelāgs nelielu salu grupa Špicbergenas arhipelāga dienvidos, uz dienvidiem no Edža salas
- Ekreusas nelielu salu grupa ziemeļrietumos no Džērsijas salas, Normandijas salās
- Tjuļeņju salas nelielu, zemu salu arhipelāgs Kaspijas jūras ziemeļaustrumos, Kazahstānā, sastāv no 4 salām (lielākā - Kulali sala - 68 kvadrātkilometri), smiltis, māli, pustuksnesis, zveja
- kanaļa Nelietis, bezgodis; salašņas, padibenes.
- hieroglifs Neskaidri uzrakstīta, grūti salasāma rakstu zīme.
- aizvārčāt Nevērīgi, nekārtīgi salabot (aizpīt) žagaru (zedeņu) žogu (ar žagariem).
- Nīderlandes Antiļas Nīderlandes autonoma aizjūras teritorija (hol. val. "Nederlandse Antillen"), Mazajās Antiļu salās, platība - 800 kvadrātkilometru, 228700 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs - Vilemstade (Kirasao salā), administratīvais iedalījums - 5 salas.
- Aruba Nīderlandes autonoma aizjūras teritorija Vidusamerikā, Karību jūrā, Mazo Antiļu salu grupā, administratīvais centrs - Oranjestade, vulkāniskas izcelsmes salas (augstums - līdz 188 m), 100000 iedzīvotāju (2007. g.), patstāvīga kopš 1996. g.
- Savidža Niue, sala Klusajā okeānā.
- misa No graudiem vai iesala iegūts ekstraktvielu šķīdums ūdenī degvīna vai alus darīšanai.
- Ķivutkalns Nocietinātas apmetnes vieta un senkapi, atradās Doles salas vidusdaļā pie Daugavas sengultnes Pižagas, applūdināts pēc arheoloģiskas izpētes būvējot Rīgas HES, bijis apdzīvots līdz 1. gs. pirms mūsu ēras.
- Valmieras novads nodibināts 2021. g., ietver Mazsalacas, Rūjienas, Sedas, Strenču un Valmieras pilsētu, kā arī Bērzaines, Brenguļu, Burtnieku, Dikļu, Ēveles, Ipiķu, Jeru, Jērcēnu, Kauguru, Kocēnu, Ķoņu, Lodes, Matīšu, Mazsalacas, Naukšēnu, Plāņu, Ramatas, Rencēnu, Sēļu, Skaņklanes, Trikātas, Vaidavas, Valmieras, Vecates, Vilpulkas un Zilākalna pagastu, robežojas ar Valkas, Smiltenes, Cēsu un Limbažu novadu, kā arī ar Igauniju
- sapulgot Noķengāt, salamāt.
- izlanckāt Nolamāt, salamāt.
- strobulis Nolauzts vai salauzts, sauss koka gabals.
- nesalasāms Nolieguma divdabis --> salasīt.
- nesalaužams Nolieguma divdabis --> salauzt.
- Ahaja nome Grieķijā (_Achaḯa_), Peloponesas pussalas ziemeļu daļā
- Norfolka Norfolkas sala - Austrālijas ārējā teritorija.
- Čenela salas Normandijas salas Lamanšā.
- Ringkēbingas fjords norobežots jūras līcis ar šauru ieeju Jitlandes pussalas rietumu piekrastē, Dānijas Vidusjitlandes reģionā
- Buvē sala Norvēģijas atkarīgā teritorija (angļu val. "Bouvet Isle"), atrodas Atlantijas okeāna dienvidu daļā, \~1700 km uz ziemeļiem no Antarktīdas, platība - 58,5 kvadrātkilometri, vulkāna konuss 939 m vjl., augsti (līdz 120 m), klinšaini krasti, neapdzīvota, dabas rezervāts, kopš 1977. g. darbojas Norvēģijas automātiskā meteoroloģiskā stacija, vissavrupākā sauszemes teritorija, tuvākā sala atrodas 1642 km attālumā.
- Norvēģija Norvēģijas Karaliste - valsts Eiropas ziemeļu daļā (norvēģu valodā "Norge"), atrodas Skandināvijas pussalas rietumos un ziemeļos, valsts sastāvā ietilpst Svalbāras arhipelāgs (Špicbergenas arhipelāgs, Lāču sala u. c.) un Jana Majena sala Ziemeļu Ledus okeānā, galvaspilsēta - Oslo, administratīvais iedalījums - 19 filku, robežojas ar Krieviju, Somiju un Zviedriju, kā arī ar Atlantijas un Ziemeļu Ledus okeānu.
- Nīolesunna Norvēģijas pētniecības stacija Svalbārā, Špicbergenas salas rietumos.
- Svalbāra Norvēģijas teritorija Arktikā ar speciālu starptautisku statusu (norvēģu valodā _Svalbard_), administratīvais centrs - Longjērbīene, ietver Špicbergenas arhipelāgu, Lāču salu u. c. mazākas salas, 60% teritorijas aizņem ledāji.
- Krētas jūra nosaukums Egejas jūras dienvidu daļas akvatorijai (grieķu: "Κρητικό Πέλαγος") starp Krētas salu dienvidos un Kiklādu salām ziemeļos, ziemeļrietumos atrodas Mirtejas jūra, austrumos — Karpatas un Dienvidsporādu salas, rietumos robežojas ar Jonijas jūru
- aksu Nosaukums kalnu upēm ar dzidru ūdeni Eirāzijā no Balkānu pussalas līdz Altajam un Centrālāzijā.
- sakopt Notīrīt, salabot, sakārtot lietošanai.
- Mazsalacas novads novads Vidzemes ziemeļrietumu daļā 2009.-2021. g., ietvēra Mazsalacas pilsētu un Mazsalacas, Ramatas, Sēļu un Skaņkalnes pagastu
- dalaist Novietot tā, lai iederētos, iekļautos; izveidot salaidumu (piemēram, dēļiem, baļķiem).
- Nueva Nueva Esparta - štats Venecuēlas ziemeļos ("Nueva Esparta"), aizņem 3 salas Karību jūrā, administratīvais centrs - Laasunjona, platība - 1150 kvadrātkilometru, 456500 iedzīvotāju (2010. g.).
- Anžuāna Nzvani - sala Komoru salās, tās nosaukums franču valodā (_Anjouan_).
- elementāļi Okultiskajā rozenkreiciešu metafizikā četru stihiju gari: salamandras (uguns), undīnes (ūdens), silfi (gaiss) un gnomi (zeme).
- Olande Olandes novads - Somijas Republikas autonoms reģions, platība - 13517 km^2^, 27210 iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais centrs - Mariehamna; Ālandu salas.
- AX Olandes salas, Somijas autonomās teritorijas divburtu kods.
- ALA Olandes salas, Somijas autonomās teritorijas trīsburtu kods.
- Maskata Omānas galvaspilsēta ("Masqat"), atrodas Arābijas pussalas dienvidaustrumos, osta Omānas līča krastā, 24000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Omāna Omānas Sultanāts - valsts Āzijas dienvidrietumos (_ʻUmān_), Arābijas pussalas dienvidaustrumos, platība - 309500 km^2^, 3418000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Maskata, administratīvais iedalījums - 5 mintakas un 4 muhāfazas, robežojas ar Jemenu, Sauda Arābiju un Apvienotajiem Arābu Emirātiem, apskalo Arābijas jūra un Omānas līcis.
- Araistanisa Oristāno - pilsēta Itālijā, Sardīnijas salas rietumos.
- Īrija Otra lielākā (aiz Lielbritānijas) sala Britu salu arhipelāgā (Īru valodā "Eire", angļu valodā "Ireland"), platība - 84400 kvadrātkilometru, no Lielbritānijas salas atdala Īrijas jūra, Sentdžordža un Ziemeļu šaurums, rietumos Atlantijas okeāns.
- Vanua Levu otra lielākā Fidži sala (angļu val. "Vanua Levu"), Klusā okeāna dienvidrietumos, platība - 5500 kvadrātkilometru, garums - \~180 km, augstums - līdz 1031 m
- Mindanao Otrā lielākā sala (aiz Lusonas) Filipīnu arhipelāgā, platība - 94600 kvadrātkilometru, krasta līnija ļoti izrobota, daudz līču, pussalu, augstākā virsotne - 2954 m (Filipīnu augstākā virsotne - darbīgs vulkāns).
- Islandes sala otrā lielākā sala Eiropā, atrodas \~1000 km uz ziemeļrietumiem no Norvēģijas, vulkāniskas izcelsmes plakankalne ar lieliem ledājiem, no kuriem daudzas ūdeņiem bagātas upes plūst uz okeānu, ap 30 darbīgu vulkānu, gandrīz nav mežu
- Haiti Otra lielākā sala Lielo Antiļu salu grupā, platība - 76500 kvadrātkilometru, garums - 650 km, platums - 241 km, 17,5 mlj iedzīvotāju, augstākā virsotne - 3175 m
- Jaungvineja Otra lielākā sala pasaulē (aiz Grenlandes, "New Guinea"), atrodas Melanēzijā, Klusā okeāna rietumos, uz ziemeļiem no Austrālijas, apskalo Jaungvinejas, Zālamana un Koraļļu jūra, sadalīta starp Indonēziju un Papua-Jaungvineju, platība - 829000 kvadrātkilometru, garums - >2400 km, platums - līdz 700 km, augstākā virsotne - 4884 m
- Formentera Otrā lielākā sala Pitiuzu salu grupā Vidusjūrā, Baleāru salās, Spānijas teritorija.
- Boļševika Otra lielākā sala Severnaja Zemļa arhipelāgā, starp Karas un Laptevu jūru, Krievijā, Krasnojarskas novadā, platība - 11300 kvadrātkilometru, augstums - līdz 935 m, apledojums aizņem 1/3 teritorijas, piekrastē ķērpju un sūnu tundra.
- Mazā Ļahova sala otrā lielākā sala šajā grupā, platība - 1300 kvadrātkilometru
- Ziemeļaustrumu Zeme otra lielākā sala Špicbergenas arhipelāgā (_Nordaustlandet_), ziemeļaustrumos no Špicbergenas salas
- blektēt Padarīt melnu, nesalasāmu.
- noblektēt Padarīt melnu, nesalasāmu.
- plukatas Padibenes, salašņas.
- dēlī Pagalam; sabojāts, salauzts.
- Dzērbenes pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Zosēnu, Taurenes, Vaives un Vesalavas pagastu, kā arī ar Smiltenes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schloss-Serben, krieviski — Zerbenskaja
- Salacgrīvas pagasts pagasts Limbažu novadā, robežojas ar Salacgrīvas pilsētu, Ainažu, Staiceles, Alojas, Pāles, Viļķenes un Liepupes pagastu, kā arī ar Rīgas jūras līci; bijušie nosaukumi: Salacgrīvas pilsētas lauku teritorija, Salacas pagasts, Vecsalacas pagasts, Lielsalacas pagasts, vāciski — Alt-Sales, krieviski — Starosalackaja
- Mazsalacas pagasts pagasts Valmieras novadā (2009.-2021.g. Mazsalacas novadā), robežojas ar Mazsalacas pilsētu un Ramatas, Sēļu, Vecates un Skaņkalnes pagastu; bijušie nosaukumi: Mazsalacas pilsētas lauku teritorija, Valtenberģu pagasts, vāciski — Salisburg, krieviski — Zalisburgskaja
- Skaņkalnes pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Mazsalacas pilsētu, Ramatas, Mazsalacas un Vecates pagastu, kā arī ar Limbažu novadu; bijušie nosaukumi: Skulberģu pagasts (līdz 1925. g.), vāciski — Kolberg, krieviski — Koļbergsjkaja
- Sēļu pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Ramatas, Vilpulkas, Jeru, Vecates un Mazsalacas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Sehlen, krieviski — Zelenskaja
- Ramatas pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Sēļu, Mazsalacas un Skaņkalnes, Mazsalacas, Sēļu, Vilpulkas un Ipiķu pagastu, kā arī ar Limbažu novadu un Igauniju; pagasta teritorija izveidojusies padomju laikā, aptver bijušo Mazsalacas un Idus pagastu ziemeļu daļu
- Vecates pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Skaņkalnes, Mazsalacas, Sēļu, Jeru, Burtnieku un Matīšu pagastu, kā arī ar Limbažu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Alt-Ottenhof, krieviski — Staro-Ottenskaja
- nosvilināt Pakļaujot (sala, vēja) iedarbībai (ķermeni, tā daļas), iegūt stipru ādas iekaisumu.
- apsaldēt Pakļaut (ko) sala, aukstuma iedarbībai.
- šips Paksī ieveidots robs baļķu salaidumam.
- krievu pakšķis paksis ar līdzenu salaiduma stiprinājumu un ārpusē piestiprinātiem aizsargdēļiem
- Pakuļu Pakuļu ūdenskrātuve - atrodas Austrumkursas augstienē, Saldus novada Lutriņu un Zirņu pagastā, uzstādināta Cieceres upes ielejā bijušās Pakuļu HES darbināšanai, 67,7 m vjl., platība - 172 ha, garums - 7 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 2,4 m, lielākais dziļums - 6,1 m, 2 salas ar kopējo platību 2 ha; Pakuļu HES ūdenskrātuve.
- Melegeoka Palau Republikas galvaspilsēta (angļu val. "Melekeok"), atrodas Babeltuapas salas austrumu piekrastē, 208 iedzīvotāji (2007. g.).
- Aimelīka Palau Republikas štats (_Aimeliik_), Palau salu Babeldaopas salas dienvidrietumos.
- Avarau Palmerstona - sala Kuka Salās (_Avarau_).
- salabināt Panākt, ka (kāds) salabst.
- Portmorsbija Papua-Jaungvinejas galvaspilsēta (angļu val. "Port Moresby"), lielākā osta Jaungvinejas salā, atrodas salas dienvidu piekrastē pie Papuas līča, 296000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Malaveijovo Papuasu (Rietumu Melanēzija) mitoloģijā - nesātīgs cilvēkēdājs, kurš klaiņo pa salu un aprij visu, kas pagadās ceļā, salas iedzīvotāji viņam visur atstāj augļus, cerot, ka tā viņš aprīs mazāk cilvēku.
- madreporīts Pārkajķojusies madrepora, kas siltās jūrās iztaisa veselas salas.
- satepēt Pārklāt, arī piepildīt, parasti pilnīgi, ar tepi; tepējot salabot.
- aplapot Pārklāties ar lapām (par kokiem, krūmiem); salapot.
- apglīzdēt Pārklāties ar mālu (glīzdu); (sala dēļ) kļūt stīvam, sastīvēt (par zemi).
- nabveida parmēlija parmēliju ģints ķērpju suga (“Parmelia omphalodes”), kas sastopama uz akmeņiem, dažreiz uz smilšainas augsnes, retāk uz sūnām un kokiem; Latvijā sastopama reti, aizsargājama, atrasta Slīterē un Mazsalacā
- sabrīdēt Pārmest, sabārt, salamāt.
- uzčinīt Pārveidot, salabot, padarīt ātrāku.
- Grenlande Pasaules lielākā sala, Dānijas autonoms reģions, kas ietver arī nelielās blakussalas (dāņu valodā _Gronland_, eskimosu valodā _Kalaallit nunaat_), platība - 2166089 kvadrātkilometri, 57600 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs - Nūka, iedalījums - 4 pašvaldības un 1 nacionālais parks, 80% no teritorijas aizņem Grenlandes ledus vairogs ar biezumu līdz 3416 m, apskalo Ziemeļu Ledus okeāns un Atlantijas okeāns.
- Valmieras apriņķis pastāvēja 1785.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Ainažu, Alojas, Augstrozes, Bauņu, Braslavas, Brenguļu, Burtnieku, Dauguļu, Dikļu, Duntes, Idus, Ipiķu, Jaunburtnieku, Jaunvāles, Jeru, Katvaru, Kauguru, Kokmuižas, Koņu, Ķieģeļu, Lādes, Liepupes, Limbažu, Lodes, Mazsalacas, Mujānu, Nabes, Naukšēnu, Ozolu, Pāles, Pociema, Puikules, Rencēnu, Rozēnu, Rūjienas, Salacas, Sēļu, Skaņkalnes, Stienes, Svētciema, Ternejas, Tūjas, Umurgas, Vaidavas, Vainižu, Valmieras, Vecates, Viļķenes, Vilzēnu un Vitrupes pagastu, robežojās ar Valkas, Cēsu un Rīgas apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci un Igauniju
- Valmieras rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Rūjienas pilsētu, Mazsalacas pilsētu ar lauku teritoriju, Bērzaines, Brenguļu, Burtnieku, Dikļu, Ipiķu, Jeru, Kauguru, Kocēnu, Ķoņu, Lodes, Matīšu, Naukšēnu, Ramatas, Rencēnu, Sēļu, Skaņkalnes, Vaidavas, Valmieras, Vecates, Vilpulkas un Zilākalna pagastu, robežojās ar Valkas, Cēsu un Limbažu rajonu, kā arī ar Igauniju
- Rūjienas novads pastāvēja 2009.-2021. g. tagadējā Valmieras novada ziemeļu daļā, ietvēra Rūjienas pilsētu, Ipiķu, Jeru, Lodes un Vilpulkas pagastu, robežojās ar Naukšēnu, Burtnieku un Mazsalacas novadu, kā arī ar Igauniju
- Valtenberģu pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Mazsalacas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Valmieras novada Mazsalacas un Ramatas pagastā, neliela daļa Vecates pagastā
- Arima pašvaldība Trinidādas un Tobāgo Republikā, Tobāgo salas ziemeļu daļā
- pluonais ols patekas, otrās šķiras alus, kas iegūts pēc 30-36 l notecināšanas no 16 kg iesala
- Jukatana Pavalsts Meksikā - Brīvā un Suverēnā Jukatanas Valsts ("Yucatan" / "Estado Libre y Soberano de Yucatan"), atrodas Jukatanas pussalas ziemeļos, administratīvais centrs - Merida, platība - 39340 kvadrātkilometru, 1819000 iedzīvotāju (2006. g.).
- salaidums Paveikta darbība, rezultāts --> salaist (3).
- salapojums Paveikta darbība, rezultāts --> salapot.
- savarmulot Pavirši salabot (pastalu).
- sačakstināt Pavirši, ne visai rūpīgi sagatavot, salabot u. tml.
- sačabināt Pavirši, nekvalitatīvi salabot; pavirši, nekvalitatīvi izveidot, sasaistīt u. tml.; sačubināt (2).
- sačubināt Pavirši, nekvalitatīvi salabot; pavirši, nekvalitatīvi izveidot, sasaistīt u. tml.; sačubināt.
- elementu gari pēc viduslaiku ticējumiem - gari, kas pārvalda dažādos elementus; zemes gari pārvalda zemi, undīnes - ūdeni, silfi - gaisu un salamandras - uguni
- dubulkorpuss Peldlīdzekļa apšuves veids, kad salaidbūves apšuvuma iekšpusē liek vēl vienu apšuves kārtu, kas pagriezta 45-90 grādu leņķī attiecībā pret pirmo, ar to panākot teicamu korpusa izturību.
- korpusa dubultojums peldlīdzekļa apšuves veids, salaidbūves apšuvuma iekšpusē liekot vēl vienu apšuves kārtu, kas pagriezta 45-90 grādu leņķī attiecībā pret pirmo, tādējādi panākot teicamu korpusa izturību
- Peskadoru salas Penhu salas Taivānas šaurumā.
- Bailotailenda pētniecības stacija Kanādas ziemeļos, Bailota salas rietumu daļā
- Aujuituka pētnieciskā stacija Kanādā (_Auyuittuq_), Hudzona līča Manselas salas dienvidu galā
- Krozē salas piecas vulkāniskas bazalta salas Indijas okeāna dienvidrietumu daļā ("Iles Crozet"), Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemēs, augstums - līdz 1987 m
- izvietojums Piegriezumdetaļu šablonu (lekālu) savstarpējais izkārtojums piegriežamās drānas platumā, ievērojot orientācijas, raksta salaiduma u. c. tehniskās prasības un nepieļaujot lielas starpdetaļu atlikas u. c. drānas zudumus.
- Tihama Piejūras zemiene Arābijas pussalas rietumu un dienvidrietumu daļā (arābu val. "Tihāmah"), Sarkanās jūras un Adenas līča piekrastē, Saūda Arābijā un Jemenā, garums - \~1500 km, platums - līdz 80 km
- iesāku piesala piesala, kas veidojusies pie krasta
- pienesu piesala piesala, kas veidojusies, piesalstot pienestiem vižņiem un ledum
- paliku piesala piesala, kas, ledum kūstot, palikusi pie krasta
- Amakusa pilsāta Japānā (_Amakusa_), Nagasaki prefektūrā, Kjusju salas rietumu daļā
- Anurugu pilsēta Austrālijā (_Angurugu_), Ziemeļu teritorijā, Karpentārija līča Grūtailandas salas rietumos
- Hobārta Pilsēta Austrālijā ("Hobart"), Tasmanijas salas dienvidu daļā, Tasmanijas štata administratīvais centrs, 205600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bamaga pilsēta Austrālijā, Kvīnslendas štatā, Jorkas raga pussalas ziemeļos
- Kvīnstauna Pilsēta Austrālijā, Tasmānijas salas rietumu daļā, 2000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Lonsestona Pilsēta Austrālijā, Tasmanijas salas ziemeļos, osta Teimaras grīvā, 62200 iedzīvotāju (2006. g.).
- Auba pilsēta Austrumtimorā (_Aubá_), Timoras salas vidudsdaļā
- Sumgajita Pilsēta Azerbaidžānā, Kaspijas jūras piekrastē, Apšeronas pussalas ziemeļos, 271400 iedzīvotāju (2008. g.).
- Sanpedro Pilsēta Belizā ("San Pedro"), Ambergrisas pussalas dienvidos, 11800 iedzīvotāju (2010. g.).
- Hamiltona Pilsēta Bermuda salā ("Hamilton"), Lielbritānijas valdījuma "Bermudu salas" administratīvais centrs, \~30000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Afua pilsēta Brazīlijā (_Afuǎ_), Paras štatā, Amazone deltā, Maražo salas ziemeļos
- Arajala du Kabu pilsēta Brazīlijā (_Arraial do Cabo_), Riodežaneiro štatā, uz pussalas Atlantijas okeāna krastā
- Ačao pilsēta Čīlē (_Achao_), Loslagosas reģionā, Čiloje salas austrumos
- Ankuda pilsēta Čīlē (_Ancud_), Loslagosas reģionā, Čilojes salas ziemeļos, \~30000 iedzīvotāju
- Nakskova pilsēta Dānijā (_Nakskov_), Zēlandes reģionā, Lollandes salas rietumos, 12900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Morsas Nikēbinga pilsēta Dānijā (_Nykøbing Mors_), Ziemeļjitlandes reģionā, Morsas salas auztrumu piekrastē, 9000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Svendborga pilsēta Dānijā (_Svendborg_), Dienviddānijas reģionā, osta Fīnas salas dienvidaustrumos, 26700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Senderborga Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, Alsas salas dienvidrietumos, 27400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kerteminde pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, Fīnas salas ziemeļaustrumos, 5850 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bogense pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, Fīnas salas ziemeļrietumu daļā, 3500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Neksē pilsēta Dānijā, Galvaspilsētas reģionā, Bornholmas salas austrumu piekrastē, 3700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Helsingēra pilsēta Dānijā, Galvaspilsētas reģionā, Zēlandes salas ziemeļaustrumu daļā, pie Ēresuna, 46400 iedzīvotāju (2014. g.), 15. gs. baznīca un klosteris, Kronborgas pils, celta 1574.-1585. g.
- Asva pilsēta Dominikānā (_Azua_), Haiti salas dienvidu daļā, provinces administratīvais centrs
- Atomajora pilsēta Dominikānas Republikā (_Hato Mayor_), Haiti salas austrumu daļā, tāda paša nosaukuma provinces administratīvais centrs
- Portsmuta Pilsēta Dominikas Sadraudzībā ("Portsmouth"), Dominikas salas ziemeļu daļā, 2980 iedzīvotāju (2001. g.).
- Keinfīlda Pilsēta Dominikas Sadraudzībā, Dominikas salas rietumu piekrastē, 2800 iedzīvotāju (2001. g.).
- Arīša pilsēta Ēģiptē (_Al ‘Arīsh_), Sināja pussalas ziemeļos, Vidusjūras piekrastē
- Klaksvika pilsēta Fēru salās, Borojas salas rietumu daļā, 4630 iedzīvotāju (2004. g.)
- Nasinu Pilsēta Fidži Republikā ("Nasinu"), Viti Levu salas dienvidaustrumu daļā, 87400 iedzīvotāju (2007. g.).
- Iligana Pilsēta Filipānās ("Iligan"), Mindanao salas rietumos, 342600 iedzīvotāju (2015. g.).
- Ahuja pilsēta Filipīnās (_Ajuy_), Rietumu Visajas reģiona Iloilo provincē, Panajas salas austrumu piekrastē
- Alabela pilsēta Filipīnās (_Alabel_), Mindanao salas dienvidos, Sarangani līča krastā
- Alkala pilsēta Filipīnās (_Alcala_), Lusonas salas ziemeļos, Kagajanas provincē
- Alubihida pilsēta Filipīnās (_Alubijid_), Mindanao salas ziemeļos, Boholas jūras Makahalaras līča rietumu piekrastē
- Aparri pilsēta Filipīnās (_Aparri_), Lusonas salas ziemeļos, Kagajanas provincē, pie Kagajanas upes ietekas Babujanas šaurumā
- Araseli pilsēta Filipīnās (_Araceli_), Palavanas reģionā, Dumaranas salas austrumu piekrastē
- Argao pilsēta Filipīnās (_Argao_), Sebu salas austrumu piekrastē, Boholas šauruma krastā
- Aroroja pilsēta Filipīnās (_Aroroy_), Masbates reģionā, Masbates salas ziemeļaustrumos
- Atimonana pilsēta Filipīnās (_Atimonan_), Lusonas salas dienvidu daļā, Kesonas provincē, Lamonas līča rietumu piekrastē
- Babujana pilsēta Filipīnās (_Babuyan_), Palavanas provincē, Palavanas salas vidusdaļas austrumos, Ondas līča piekrastē
- Bagamanoka pilsēta Filipīnās (_Bagamanoc_), Bikolas reģiona Katandvanesas provincē, Katandvanesas salas ziemeļaustrumu piekrastē
- Baganga pilsēta Filipīnās (_Baganga_), Mindanao salas austrumu piekrastē, Davao reģiona Austrumdavao provincē
- Bagio pilsēta Filipīnās (_Baguio_), Lusonas salas rietumos, 301900 iedzīvotāju (2007. g.)
- Agonoja pilsēta Filipīnās (_Hagonoy_), Mindanao salas Dienviddavao provincē, Davao līča piekrastē
- Butuana Pilsēta Filipīnās ("Butuan"), Mindanao salas ziemeļaustrumu daļā, Ziemeļagusanas provinces administratīvais centrs, osta Agusanas grīvā, 337000 iedzīvotāju (2015. g.).
- Kabanatuana Pilsēta Filipīnās ("Cabanatuan"), Lusonas salas vidienē, Pampangas krastos, 272700 iedzīvotāju (2010. g.).
- Kagajana Pilsēta Filipīnās ("Cagayan de Oro"), osta Makalahara līča krastā Mindanao salas ziemeļos, Ziemeļmindanao reģiona administratīvais centrs, 554000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Kavite Pilsēta Filipīnās ("Cavite"), Lusonas salas dienvidrietumos, osta Manilas līča krastā, 102800 iedzīvotāju (2015. g.).
- Legaspi Pilsēta Filipīnās ("Legaspi"), Bikolas reģiona Albajas provincē, zvejas osta Lusonas salas dienvidaustrumu krastā, 196600 iedzīvotāju (2015. g.).
- Masbate Pilsēta Filipīnās ("Masbate"), tāda paša nosaukuma salas austrumu piekrastē, 95400 iedzīvotāju (2015. g.).
- Naga Pilsēta Filipīnās ("Naga"), Lusonas salas dienvidaustrumos, 196000 iedzīvotāju (2015. g.).
- Ormoka Pilsēta Filipīnās ("Ormoc"), zvejas osta Leites salas rietumu piekrastē, 191200 iedzīvotāju (2010. g.).
- Pasaja Pilsēta Filipīnās ("Pasay"), Lusonas salas dienvidrietumos, Manilas līča krastā, Manilas dienvidu piepilsēta, 416500 iedzīvotāju (2015. g.).
- Sankarlosa Pilsēta Filipīnās ("San Carlos"), Negrosas salas ziemeļaustrumu krastā, 130000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Sanfernando Pilsēta Filipīnās ("San Fernando"), osta Lusonas salas rietumu piekrastē, Launionas provinces administratīvais centrs, 285900 iedzīvotāju (2010. g.).
- Sanpablo Pilsēta Filipīnās ("San Pablo"), Lusonas salas dienvidu daļā, Lagunas provincē, 248900 iedzīvotāju (2010. g.).
- Taklobana Pilsēta Filipīnās ("Tacloban"), zvejas ostas Leites salas austrumu piekrastē, Leites reģiona administratīvais centrs, 221200 iedzīvotāju (2010. g.).
- Tarlaka Pilsēta Filipīnās ("Tarlac"), Lusonas salas rietumos, Centrālās Lusonas reģionā, 318300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Toledo Pilsēta Filipīnās ("Toledo"), Centrālās Visajas reģionā, Sebu salas rietumu daļā, 157100 iedzīvotāju (2010. g.).
- Sebu Pilsēta Filipīnās (angļu val. "Cebu"), jūras osta Sebu salas austrumu krastā, provinces centrs, 829000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Davao Pilsēta Filipīnās (angļu val. "Davao"), atrodas Mindanao salas dienvidaustrumos, reģiona administratīvais centrs, jūras osta, 876000 iedzīvotāju (2000. g.).
- Banavona pilsēta Filipīnās, Austrumnegrosas provincē, Negrosas salas dienvidrietumu piekrastē
- Allena pilsēta Filipīnās, Austrumu Visajas reģionā, Samaras salas ziemeļrietumos
- Bajavana pilsēta Filipīnās, Centrālās Visajas reģiona Austrumnegrosas provincē, Negrosas salas dienvidrietumu piekrastē
- Baibaja pilsēta Filipīnās, Leites salas rietumu piekrastē, Leites provincē
- Bangara pilsēta Filipīnās, Lunionas provincē, Lusonas salas rietumu piekrastē
- Balera pilsēta Filipīnās, Lusonas salas austrumu piekrastē, Auroras provinces administratīvais centrs
- Kalookana Pilsēta Filipīnās, Lusonas salas dienvidrietumos, Manilas piepilsēta, 1378900 iedzīvotāju (2007. g.).
- Balajana pilsēta Filipīnās, Lusonas salas dienvidu daļā, Batangasas provincē
- Balivaga pilsēta Filipīnās, Lusonas salas dienvidu daļā, Bulakanas provincē
- Bangeda pilsēta Filipīnās, Lusonas salas ziemeļrietumu daļā, Abras provinces administratīvais centrs
- Baluda pilsēta Filipīnās, Masbates salas un provinces rietumu piekrastē
- Zamboanga Pilsēta Filipīnās, Mindanao salas dienvidrietumos, tāda paša noaukuma pussalā, 392400 iedzīvotāju (2007. g.).
- Bansuda pilsēta Filipīnās, Mindoro salas austrumos, Austrummindoro provincē
- Heneralsantosa Pilsēta Filipīnās, Mondanao salas dienvidu daļā, 443500 iedzīvotāju (2007. g.).
- Bakoloda pilsēta Filipīnās, Negrosas salas ziemeļrietumos, Rietumnegrosas provincē, 499500 iedzīvotāju (2007. g.)
- Bakungana pilsēta Filipīnās, Palavanas provincē, Palavanas salas vidusdaļā, Ondas līča piekrastē
- Balanga pilsēta Filipīnās, provinces administratīvais centrs, Lusonas salas dienvidrietumu daļā, Bataanas pussalas austrumu piekrastē
- Balasana pilsēta Filipīnās, Rietumu Visajas reģiona Iloilo provincē, Panajas salas ziemeļaustrumos
- Bantajana pilsēta Filipīnās, Visaju jūras tāda paša nosaukuma salas dienvidu daļā
- Stenli Pilsēta Folklenda salu Austrumfoklendas salas austrumu piekrastē, Lielbritānijas aizjūras teritorijas administratīvais centrs, 1640 iedzīvotāju (2004. g.).
- Kempēra Pilsēta Francijā ("Quimper"), Bretaņas reģiona Finistēras departamentā, osta Bretaņas pussalas dienvidrietumu krastā, 63500 iedzīvotāju (2010. g.).
- Portluī Pilsēta Francijas aizjūras reģionā Gvadelupā ("Port-Louis"), Grantēra salas ziemeļrietumu piekrastē, 5500 iedzīvotāju (2007. g.).
- Nūka Pilsēta Grenlandē ("Nuuk"), Grenlandes administratīvais centrs, atrodas salas rietumu piekrastē, 16600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kakortoka Pilsēta Grenlandē, salas dienvidu daļā, 3240 iedzīvotāju (2007. g.).
- Ilulisata Pilsēta Grenlandē, salas rietumu piekrastē, 4510 iedzīvotāju (2007. g.).
- Āsiāta Pilsēta Grenlandē, salas rietumu piekrastē, aiz polārā loka, 2980 iedzīvotāju (2007. g.).
- Sisimiuta Pilsēta Grenlandē, salas rietumu piekrastē, aiz polārā loka, 5500 iedzīvotāju (2007. g.).
- Areopole pilsēta Grieķijā (_Aerópoli_), Peloponesas salas dienvidu daļā, Mesines līča austrumu krastā
- Patra pilsēta Grieķijā (_Πάτρα_), Peloponesas pussalas ziemeļos, Rietumgrieķijas perifērijas administratīvais centrs, osta Jonijas jūras krastā, 167400 iedzīvotāju (2011. g.)
- Roda pilsēta Grieķijā (_Ρόδος_), Dienvidegejas perifērijā, tāda paša nosaukuma salas ziemeļaustrumos, 118600 iedzīvotāju (2011. g.)
- Pirga Pilsēta Grieķijā ("Pyrgos"), Rietumgrieķijas perfērijā, Peloponesas pussalas rietumos, Ilejas (Elīdas) nomes administratīvais centrs, 25200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Arhangela pilsēta Grieķijā ("Αρχάγγελος"), Dienvidegejas perifērijā, Rodas salas austrumu piekrastē, 7800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Zakinta Pilsēta Grieķijā ("Ζάκυνθος"), Jonijas salu perifērijā, 16800 iedzīvotāju (2011. g.), tāda paša nosaukuma salas lielākā pilsēta un osta.
- Iraklija pilsēta Grieķijā ("Ηράκλειο"), Krētas salas ziemeļu piekrastē, Krētas perifērijas administratīvais centrs, 173500 iedzīvotāju (2011. g.)
- Tasa Pilsēta Grieķijā ("Θάσος"), Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērijā, tāda paša nosaukuma salas ziemeļaustrumu piekrastē, 3200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Istieja pilsēta Grieķijā ("Ιστιαία"), Centrālās Grieķijas perifērijā, Evijas salas ziemeļu daļā, 5500 iedzīvotāju (2011. g.)
- Karpata Pilsēta Grieķijā ("Κάρπαθος"), Dienvidegejas perifērijāā, tāda paša nosaaukuma salas austrumu piekrastē, 2800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Karista pilsēta Grieķijā ("Κάρυστος"), Centrālās Grieķijas perifērijā, Evijas salas dienvidos, 5100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Korinta pilsēta Grieķijā ("Κόρινθος"), Peloponesas pussalas ziemeļaustrumos, osta Korintas kanāla krastā, 58200 iedzīvotāju (2012. g.)
- Kime pilsēta Grieķijā ("Κύμη"), Centrālās Grieķijas perifērijā, Evijas salas austrumu daļā, 8800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Lefkada pilsēta Grieķijā ("Λευκάδα"), Jonijas salu perifērijā, tāda paša nosaukuma salas ziemeļu galā, 16300 iedzīvotāju (2011. g.)
- Lefkimme pilsēta Grieķijā ("Λευκίμμη"), Jonijas salu perifērijā, Kerkiras (Korfu) salas dienvidu daļā, 3500 iedzīvotāju (2011. g.)
- Same Pilsēta Grieķijā ("Σάμη"), Jonijas salu perifērijā, Kefalonijas salas austrumu daļā, 2340 iedzīvotāju (2011. g.).
- Hanja pilsēta Grieķijā ("Χανιά"), Krētas perifērijā, Krētas salas rietumu daļā, Krētas jūras piekrastē, 108300 iedzīvotāju (2011. g.)
- Asana pilsēta Guamā (_Asan_), salas rietumu piekrastē
- Pula Pilsēta Horvātijā ("Pula"), Istras županijā, Istras pussalas dienvidos, 57500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kerdla pilsēta Igaunijā (_Kärdla_), Hījumā salas ziemeļu daļā, Hījumā apriņķa administratīvais centrs, 3050 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
- Kuresāre pilsēta Igaunijā ("Kuressaare"), Sāmsalas dienvidos, Sāremā apriņķa administratīvais centrs, 13200 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1563. g.
- Mumbaja pilsēta Indijas rietumos, Mahārāštras štata centrs, osta Arābijas jūras krastā, aizņem Bombejas un Sosetas salas dienvidu daļu, ko ar cietzemi savieno dambji, viena no lielākajām pasaules pilsētām - 13 mlj iedzīvotāju (2007. g.); līdz 1995. g. saucās Bombeja
- Ajerpuluha pilsēta Indonēzijā (_Ayerpuluh_), Riau Salu provinces Bulanas salas ziemeļu daļā
- Airbanisa pilsēta Indonēzijā (_Airbangis_), Rietumsumatras provinces ziemeļos, Sumatras salas rietumu krastā
- Alahanpandžana pilsēta Indonēzijā (_Alahanpanjang_), Rietumsumatras štatā, Sumatras salas rietumu piekrastē pie Mentavai šauruma
- Ambarava pilsēta Indonēzijā (_Ambarawa_), Javas salas vidusdaļā, Centrālās Javas provincē
- Ambuntena pilsēta Indonēzijā (_Ambunten_), Austrumjavas provinces Maduras salas ziemeļos, Javas jūras piekrastē
- Amlapura pilsēta Indonēzijā (_Amlapura_), Bali provincē, Bali salas austrumu piekrastē; Karanasema
- Amuntai pilsēta Indonēzijā (_Amuntai_), Kalimantānas (Borneo) salas dienvidaustrumu daļā, Dienvidkalimantānas provinces ziemeļu daļā
- Babana pilsēta Indonēzijā (_Babana_), Sulavesi salas rietumos, Makasaras šauruma piekrastē, Rietumsulavesi štatā
- Bagansiapiapi pilsēta Indonēzijā (_Bagansiapiapi_), Riau provinzes ziemeļaustrumu daļā, Sumatras salas austrumos pie Malakas šauruma
- Bajana pilsēta Indonēzijā (_Bayan_), Rietumu Nusa Tengara provincē, Lombokas salas ziemeļu piekrastē
- Badžava pilsēta Indonēzijā (_Bajava_), Austrumu Nusa Tengara provincē, Floresas salas dienvidu daļā
- Džajapura Pilsēta Indonēzijā ("Jayapura"), Jaungvinejas salas ziemeļos, Papua provinces administratīvais centrs, osta Klusā okeāna krastā, 256700 iedzīvotāju (2010. g.).
- Kediri Pilsēta Indonēzijā ("Kediri"), Javas salas austrumu daļā, 252000 iedzīvotāju (2003. g.).
- Madiuna Pilsēta Indonēzijā ("Madiun"), Javas salas vidusdaļā, 175800 iedzīvotāju (2015. g.).
- Magelanga Pilsēta Indonēzijā ("Magelang"), Javas salas vidienē, 118200 iedzīvotāju (2010. g.).
- Pekalonana Pilsēta Indonēzijā ("Pekalongan"), osta Javas salas ziemeļu piekrastē, 281400 iedzīvotāju (2010. g.).
- Probolingo Pilsēta Indonēzijā ("Probolinggo"), Javas salas austrumos, cukura izvedosta Maduras šauruma krastā, 217000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Sorona Pilsēta Indonēzijā ("Sorong"), atrodas Papua-Jaungvijas salas ziemeļrietumos, Rietumpapua provincē, 220000 iedzīvotāju (2015. g.).
- Surakarta Pilsēta Indonēzijā ("Surakarta"), Javas salas vidienē, Centrālās Javas provincē, 489900 iedzīvotāju (2000. g.).
- Tandžunpinana Pilsēta Indonēzijā ("Tanjungpinang"), Bintanas salas piekrastē, Riau Salu provinces administratīvais centrs, 225000 iedzīvotāju (2016. g.).
- Tegala Pilsēta Indonēzijā ("Tegal"), osta Javas salas ziemeļu krastā, 239600 iedzīvotāju (2010. g.).
- Medana Pilsēta Indonēzijā (indon. val. "Medan"), Sumatras salas ziemeļaustrumos, 24 km no Indijas okeāna Malakas šauruma, 1,8 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Bankalana pilsēta Indonēzijā, Austrumjavas provincē, Maduras salas rietumu galā
- Aimanti pilsēta Indonēzijā, Batamas provincē, Rempanas salas ziemeļos
- Baņuvani pilsēta Indonēzijā, Javas salas austrumos, Austrumjavas provincē
- Pameunpeuka pilsēta Indonēzijā, Javas salas dienvidos, Rietumjavas provincē, Indijas okeāna piekrastē
- Udžungentena pilsēta Indonēzijā, Javas salas dievidrietumu piekrastē, Rietumjavas provincē
- Čisoka pilsēta Indonēzijā, Javas salas rietumos, Bantenas provincē
- Saketi pilsēta Indonēzijā, Javas salas rietumos, Bantenas provincē
- Serana pilsēta Indonēzijā, Javas salas rietumos, Bantenas provincē
- Labuhana pilsēta Indonēzijā, Javas salas rietumos, Bantenas provincē, Zunda šauruma piekrastē
- Čilegona-Meraka pilsēta Indonēzijā, Javas salas rietumos, Bantenas provincē, Zunda šauruma ziemeļaustrumu piekrastē
- Čirebona Pilsēta Indonēzijā, Javas salas ziemeļu piekrastē, Rietumjavas provincē, 296400 iedzīvotāju (2010.g.).
- Samarinda Pilsēta Indonēzijā, Kalimantānas (Borneo) salas austrumos, Austrumkalimantānas provinces administratīvais centrs, 539700 iedzīvotāju (2002. g.).
- Balikpapana Pilsēta Indonēzijā, Kalimantānas (Borneo) salas austrumos, naftas izvedosta Makasaras šauruma krastā, 701000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Barabai pilsēta Indonēzijā, Kalimantānas (Borneo) salas dienvidaustrumos, Dienvidkalimantānas provincē
- Bandžarbaru pilsēta Indonēzijā, Kalimantānas (Borneo) salas dienvidos, Dienvidkalimantānas provincē
- Kiluana pilsēta Indonēzijā, Lampunas provincē, Sumatras salas dienvidrietumos
- Semarana Pilsēta Indonēzijā, osta Javas salas ziemeļu pusē, Centrālās Javas provinces administratīvais centrs, 1352900 iedzīvotāju (2005. g.).
- Banasala pilsēta Indonēzijā, Rietumu Nusa Tengra provincē, Lombokas salas ziemeļrietumos
- Bandarlampuna Pilsēta Indonēzijā, Sumatras salas dienvidos, Lampunas provinces administratīvais centrs, 790100 iedzīvotāju (2001. g.).
- Džambi Pilsēta Indonēzijā, Sumatras salas dienvidu daļā, provinces administratīvais centrs, 531900 iedzīvotāju (2010. g.).
- Bakauheni pilsēta Indonēzijā, Sumatras salas un Lampua provinces dienvidos
- Banda Ačeha pilsēta Indonēzijā, Sumatras salas ziemeļu galā, Ačehas provinces administratīvais centrs, 218200 iedzīvotāju (2002. g.)
- Hārka Pilsēta Irānā ("Khark"), uz tāda paša nosaukuma salas, svarīgākā naftas izvedosta.
- Bandarelāfta pilsēta Irānā, Hormozgānas ostānā, Kešmas salas ziemeļu piekrastē
- Karndona pilsēta Īrijā (_Carndonagh_), Donegolas grāfistē, Inišouenas pussalas ziemeļu daļā, 2500 iedzīvotāju (2011. g.); Korndaunaka
- Bankrana pilsēta Īrijā, Donegolas grāfistē, Inišouenas pussalas rietumos, Svili līča austrumu piekrastē, 3450 iedzīvotāju (2011. g.)
- Njardvika pilsēta Islandes dienvidrietumu daļā, Reikjanesas pussalas ziemeļu daļā, 3960 iedzīvotāju (2007. g.)
- Arcakēna pilsēta Itālijā (_Arzachena_), Sardīnijas salas ziemeļos, Sardīnijas reģiona Olbijas-Tempio provincē, 11500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Marsala Pilsēta Itālijā ("Marsala"), Sicīlijas reģiona Trapāni provincē, 80600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mesīna Pilsēta Itālijā, Sicīlijas reģionā, Sicīlijas salas ziemeļaustrumos, provinces administratīvais centrs, 242100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Saporo Pilsēta Japānā (札幌市, Sapporo-shi), Hokaido salas rietumos, Hokaido prefektūras administratīvais centrs, 1,96 mlj iedzīvotāju (2020. g.), piektā lielākā Japānas pilsēta pēc iedzīvotāju skaita, kā arī lielākā Hokaido salā.
- Fukuoka Pilsēta Japānā ( 福岡市; Fukuoka-shi; angļu val. "Fukuoka"), osta Kjusju salas ziemeļu piekrastē pie Hakatas līča, prefektūras centrs, 1400000 iedzīvotāju.
- Abuta pilsēta Japānā (_Abuta_), Hokaido salas dienvidrietumu daļā, Iburi prefektūrā
- Akkeši pilsēta Japānā (_Akkeshi_), Hokaido prefektūrā, Hokaido salas dienvidausrtrumos
- Akune pilsēta Japānā (_Akune_), Kjusju salas rietumu piekrastē, Kagošimas prefektūras ziemeļu daļā
- Anana pilsēta Japānā (_Anan_), Šikoku salas austrumos, Tokušimas prefektūrā
- Aomori pilsēta Japānā (_Aomori_), Honsju salas ziemeļos, prefektūras administratīvais centrs, 288000 iedzīvotāju (2015. g.)
- Aso pilsēta Japānā (_Aso_), Kjusju salas visusdaļā, Kumamoto prefektūras austrumu daļā
- Ato pilsēta Japānā (_Atō_), Honsju salas dienvidrietumu daļā, Jamaguči prefektūrā
- Avadži pilsēta Japānā (_Awaji_), Hjogo prefektūrā, Avadži salas ziemeļu daļā
- Abaširi pilsēta Japānā ("Abashiri"), Hokaido salas ziemeļaustrumu daļā, Ohotskas jūras piekrastē, 39000 iedzīvotāju (2012. g.)
- Aidzuvakamacu Pilsēta Japānā ("Aizuwakamatsu"), Honsju salas vidienē, Fukušimas prefektūrā, 122700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Akaši Pilsēta Japānā ("Akashi"), Honsju salas dienvidrietumu daļā, osta Seto jūras krastā, 291000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Asahigava Pilsēta Japānā ("Asahigawa"), Hokaido salas vidienē, 352100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Fudzisava Pilsēta Japānā ("Fujisawa"), Honsju salas dienvidaustrumos, kūrorts Sagami līča krastā, 409700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Fukui Pilsēta Japānā ("Fukui"), Honsju salas rietumos, prefektūras administratīvais centrs, 266800 iedzīvotāju (2010. g.).
- Fukujama Pilsēta Japānā ("Fukuyama"), Honsju salas dienvidos, Hirosimas prefektūrā, Asidas krastos, 461400 iedzīvotāju (2010. g.).
- Fukušima Pilsēta Japānā ("Fukushima"), Honsju salas austrumos, prefektūras administratīvais centrs, 292600 iedzīvotāju (2010. g.).
- Gifu Pilsēta Japānā ("Gifu"), Honsju salas centrālajā daļā, prefektūras administratīvais centrs, 413100 iedzīvotāju (2010. g.).
- Hačinohe Pilsēta Japānā ("Hachinohe"), Honsju salas ziemeļaustrumos, zvejas osta Klusā okeāna krastā, 237600 iedzīvotāju (2010. g.).
- Hakodate Pilsēta Japānā ("Hakodate"), Hokaido salas dienvidos, osta pie Cugaru šauruma, 279100 iedzīvotāju (2010. g.).
- Himedži Pilsēta Japānā ("Himeji"), Honsju salas dienvidu daļā, Hjogo prefektūrā, osta Seto jūras Harimas līča krastā, 536100 iedzīvotāju (2006. g.).
- Hiracuka Pilsēta Japānā ("Hiratsuka"), Honsju salas dienvidaustrumos, Kanagavas prefektūrā, 260800 iedzīvotāju (2010. g.).
- Hirosaki Pilsēta Japānā ("Hirosaki"), Honsju salas ziemeļos, Aomori prefektūrā, 183500 iedzīvotāju (2012. g.).
- Hitači Pilsēta Japānā ("Hitachi"), Honsju salas austrumos, 193100 iedzīvotāju (2010. g.).
- Jamagata Pilsēta Japānā ("Yamagata"), Honsju salas vidienē, Gifu prefektūrā, 28900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Jamagata Pilsēta Japānā ("Yamagata"), Honsju salas ziemeļu daļā, prefektūras administratīvais centrs, 254200 iedzīvotāju (2010. g.).
- Jamaguči Pilsēta Japānā ("Yamaguchi"), Honsju salas dienvidrietumos, prefektūras administratīvais centrs, 196600 iedzīvotāju (2010. g.).
- Jacusiro Pilsēta Japānā ("Yatsushiro"), Kjusju salas rietumos, osta Jacusiro līča krastā, 132300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Ibaraki Pilsēta Japānā ("Ibaraki"), Honsju salas dienvidaustrumos, 32900 iedzīvotāju (2015. g.).
- Ičinomija Pilsēta Japānā ("Ichinomiya"), Honsju salas dienvidaustrumu daļā, Nagojas pavadoņpilsēta, 378800 iedzīvotāju (2015. g.).
- Imabari Pilsēta Japānā ("Imabari"), Sikoku salas ziemeļrietumos, osta Bingonadas līča krastā, 166500 iedzīvotāju (2010. g.).
- Jokaiči Pilsēta Japānā ("Yokkaichi"), Honsju salas dienvidos, Nagojas priekšosta Ises līča krastā, 307800 iedzīvotāju (2010. g.).
- Jokohama Pilsēta Japānā ("Yokohama"), Honsju salas dienvidaustrumu daļā, Tokijas līča krastā, 3,6 mlj iedzīvotāju (2006. g.), lielākā Japānas osta.
- Jokosuka Pilsēta Japānā ("Yokosuka"), Honsju salas austrumos, osta Tokijas līča krastā, 418300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Jonago Pilsēta Japānā ("Yonago"), Honsju salas rietumu krastā, seklūdens osta Nakanoumi lagūnā, 148300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Jonedzava Pilsēta Japānā ("Yonezawa"), Honsju salas ziemeļos, Jamagatas prefektūras dienvidos, 85500 iedzīvotāju (2015. g.).
- Ise Pilsēta Japānā ("Ise"), Honsju salas dienvidaustrumos, Ises līča krastā, 130300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Isinomaki Pilsēta Japānā ("Ishinomaki"), Honsju salas austrumos, osta Klusā okeāna krastā, 160800 iedzīvotāju (2010. g.).
- Itami Pilsēta Japānā ("Itami"), Honsju salas dienvidos, Osakas ziemeļrietumu piepilsēta, 196100 iedzīvotāju (2010. g.).
- Itihara Pilsēta Japānā ("Itihara"), Honsju salas dienvidos, Tokijas līča krastā, 280400 iedzīvotāju (2010. g.).
- Ivakuni Pilsēta Japānā ("Iwakuni"), Honsju salas dienvidos, osta Hirosimas līča krastā, 143900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kadoma Pilsēta Japānā ("Kadoma"), Honsju salas dienvidos, Osakas pavadoņpilsēta, 130300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Kagošima Pilsēta Japānā ("Kagoshima"), Kjusju salas dienvidos, osta Kagošimas līča krastā, prefektūras administratīvais centrs, 604500 iedzīvotāju (2006. g.).
- Kakogava Pilsēta Japānā ("Kakogawa"), Honsju salas dienvidrietumos, 267000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Kamaiši Pilsēta Japānā ("Kamaishi"), Honsju salas ziemeļaustrumos, Ivates prefektūrā, osta Klusā okeāna krastā, 35300 iedzīvotāju (2015. g.).
- Kamakura Pilsēta Japānā ("Kamakura"), Honsju salas austrumos, Kanagavas prefektūrā, Sagami līča krastā, 174300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Kanadzava Pilsēta Japānā ("Kanazawa"), Honsju salas vidusdaļas rietumos, Isikavas prefektūras administratīvais centrs, 462400 iedzīvotāju (2010. g.).
- Kasiva Pilsēta Japānā ("Kashiwa"), Honsju salas austrumos, 411600 iedzīvotāju (2015. g.).
- Kasugai Pilsēta Japānā ("Kasugai"), Honsju salas dienvidrietumos, Aiči prefektūrā, Nagojas tuvumā, 308800 iedzīvotāju (2015. g.).
- Kavasaki Pilsēta Japānā ("Kawasaki"), Tokijas aglomerācijā, Honsju salas austrumos, osta Tokijas līča krastā, 1300000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Kirjū Pilsēta Japānā ("Kiryū"), Honsju salas centrālajā daļā, Gummas prefektūrā, Vatarases krastos, 115000 iedzīvotāju (2015. g.).
- Kisivada Pilsēta Japānā ("Kishiwada"), Honsju salas dienvidos, osta Osakas līča krastā, 197600 iedzīvotāju (2017. g.).
- Kitakjusju Pilsēta Japānā ("Kitakyūshū"), Kjusju salas ziemeļos, osta pie Kamona šauruma, 992000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Kodaira Pilsēta Japānā ("Kodaira"), Honsju salas austrumos, Tokijas pavadoņpilsēta, 191400 iedzīvotāju (2016. g.).
- Kumagaja Pilsēta Japānā ("Kumagaya"), Honsju salas vidienē, 198400 iedzīvotāju (2015. g.).
- Kumamoto Pilsēta Japānā ("Kumamoto"), Kjusju salas rietumos, prefektūras administratīvais centrs, 670100 iedzīvotāju (2006. g.).
- Kurasiki Pilsēta Japānā ("Kurashiki"), Honsju salas dienvidos, 483600 iedzīvotāju (2017. g.).
- Kure Pilsēta Japānā ("Kure"), Honsju salas dienvidrietumos, osta Seto jūras krastā, 228000 iedzīvotāju (2015. g.).
- Kurume Pilsēta Japānā ("Kurume"), Kjusju salas ziemeļu daļā, 304500 iedzīvotāju (2015. g.).
- Kuširo Pilsēta Japānā ("Kushiro"), Hokaido salas austrumu daļā, osta Klusā okeāna krastā, 174900 iedzīvotāju (2016. g.).
- Maebaši Pilsēta Japānā ("Maebashi"), Honsju salas centrālajā daļā, Gummas prefektūras administratīvais centrs, 339700 iedzīvotāju (2015. g.).
- Macue Pilsēta Japānā ("Matsue"), osta Honsju salas rietumu krastā, Šimanes prefektūras administratīvais centrs, 205400 iedzīvotāju (2017. g.).
- Macumoto Pilsēta Japānā ("Matsumoto"), Honsju salas centrālajā daļā, Nagano prefektūrā, 241100 iedzīvotāju (2016. g.).
- Mijadzaki Pilsēta Japānā ("Miyazaki"), Kjusju salas dienvidaustrumos, prefektūras administratīvais centrs, 401100 iedzīvotāju (2015. g.).
- Mito Pilsēta Japānā ("Mito"), Honsju salas centrālajā daļā, Ibaraki prefektūras administratīvais centrs, 270800 iedzīvotāju (2015. g.).
- Morioka Pilsēta Japānā ("Morioka"), Honsju salas ziemeļos, Ivates prefektūras administratīvais centrs, 297600 iedzīvotāju (2015. g.).
- Murorana Pilsēta Japānā ("Muroran"), Hokaido salas dienvidrietumos, 88600 iedzīvotāju (2015. g.).
- Nagano Pilsēta Japānā ("Nagano"), Honsju salas centrālajā daļā, prefektūras administratīvais centrs, 377600 iedzīvotāju (2015. g.).
- Nagasaki Pilsēta Japānā ("Nagasaki"), Kjusju salas rietumos, prefektūras administratīvais centrs, 429500 iedzīvotāju (2015. g.).
- Nara Pilsēta Japānā ("Nara"), Honsju salas dienvidos, prefektūras administratīvais centrs, 1400000 iedzīvotāju (2012. g. ).
- Ņiigata Pilsēta Japānā ("Niigata"), Honsju salas rietumos, osta Sinano grīvā, prefektūras administratīvais centrs, 810200 iedzīvotāju (2015. g.).
- Ņiihama Pilsēta Japānā ("Niihama"), Sikoku salas ziemeļos, Seto jūras krastā, 119900 iedzīvotāju (2015. g.).
- Nisinomija Pilsēta Japānā ("Nishinomiya"), Honsju salas dienvidos, Osakas piepilsēta, 487800 iedzīvotāju (2015. g.).
- Nobeoka Pilsēta Japānā ("Nobeoka"), Kjusju salas austrumos, Mijadzaki prefektūrā, 125200 iedzīvotāju (2015. g.).
- Numadzu Pilsēta Japānā ("Numazu"), Honsju salas dienvidos, Sidzuokas prefektūrā, osta Surugas līča krastā, 195600 iedzīivotāju (2015. g.).
- Obihiro Pilsēta Japānā ("Obihiro"), Hokaido salas dienvidos, 169300 iedzīvotāju (2015. g.).
- Odavara Pilsēta Japānā ("Odawara"), Honsju salas dienvidaustrumos, Kanagavas prefektūrā, Sagami līča krastā, 194100 iedzīvotāju (2015. g.).
- Ogaki Pilsēta Japānā ("Ogaki"), Honsju salas centrālajā daļā, Gifu prefektūrā, 159900 iedzīvotāju (2015. g.).
- Oita Pilsēta Japānā ("Oita"), Kjusju salas ziemeļaustrumos, prefektūras administratīvais centrs, osta Japānas Iekšējās jūras Bepu līča krastā, 478100 iedzīvotāju (2015. g.).
- Okadzaki Pilsēta Japānā ("Okazaki"), Honsju salas dienvidos, Aiči prefektūrā, Jahangi kreisajā krastā, 381000 iedzīvotāju (2015. g.).
- Otaru Pilsēta Japānā ("Otaru"), Hokaido salas rietumos, Saporo priekšosta Isikari līča krastā, 121900 iedzīvotāju (2015. g.).
- Šimidzu Pilsēta Japānā ("Shimizu Ward"), Honsju salas dienvidaustrumos, osta Surugas līča krastā, 2449000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Šimonoseki Pilsēta Japānā ("Shimonoseki"), Honsju salas dienvidrietumos, osta Simonoseki šauruma krastā, 268500 iedzīvotāju (2015. g.).
- Šunana Pilsēta Japānā ("Shunan"), Honsju salas dienvidrietumos, Jamaguči prefektūrā, osta Seto jūras krastā, 144800 iedzīvotāju (2015. g.).
- Takamacu Pilsēta Japānā ("Takamatsu"), Sikoku salas ziemeļaustrumos, Kagavas prefektūras administratīvais centrs, osta Seto jūras krastā, 420700 iedzīvotāju (2015. g.).
- Takaoka Pilsēta Japānā ("Takaoka"), Honsju salas rietumos, Tojamas prefektūrā, 172100 iedzīvotāju (2015. g.).
- Takasaki Pilsēta Japānā ("Takasaki"), Honsju salas centrālajā daļā, Gunmas prefektūraā, 370900 iedzīvotāju (2015. g.).
- Tojama Pilsēta Japānā ("Toyama"), Honsju salas rietumos, prefektūras administratīvais centrs, 418700 iedzīvotāju (2015. g.).
- Tojohaši Pilsēta Japānā ("Toyohashi"), Honsju salas dienvidos, Aiči prefektūrā, 374800 iedzīvotāju (2015. g.).
- Tojonaka Pilsēta Japānā ("Toyonaka"), Honsju salas dienvidos, Osakas prefektūrā, Osakas ziemeļrietumu piepilsēta, 395500 iedzīvotāju (2015. g.).
- Tokušima Pilsēta Japānā ("Tokushima"), Šikoku salas ziemeļaustrumos, prefektūras administratīvais centrs, 258600 iedzīvotāju (2015. g.).
- Tottori Pilsēta Japānā ("Tottori"), Honsju salas dienvidrietumos, netālu no Japāņu jūras, prefektūras administratīvais centrs, 193700 iedzīvotāju (2015. g.).
- Cu Pilsēta Japānā ("Tsu"), Honsju salas dienvidos, Ises līča rietumu krastā, Mie prefektūras administratīvais centrs, 286000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Cujama Pilsēta Japānā ("Tsuyama"), Honsju salas rietumos, 108000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Curuoka Pilsēta Japānā ("Tsuruoka"), Honsju salas ziemeļrietumos, Jamagatas prefektūrā, 129600 iedzīvotāju (2015. g.).
- Ube Pilsēta Japānā ("Ube"), Honsju salas dienvidrietumos, Jamaguči prefektūrā, osta Seto jūras krastā, 169400 iedzīvotāju (2015. g.).
- Nagoja Pilsēta Japānā (angļu val. "Nagoya"), Honsju salas austrumos, osta Ises līča krastā, Aiči prefektūras centrs, 2,2 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Sasebo Pilsēta Japānā (佐世保 , angļu "Sasebo"), Nagasaki prefektūrā, osta Kjusju salas ziemeļrietumu krastā, 255400 iedzīvotāju (2015. g.).
- Čiba Pilsēta Japānā (千葉市; Chiba-shi), Honsju salas dienvidaustrumos, osta Tokijas līča krastā, 929400 iedzīvotāju (2006. g.).
- Funabaši Pilsēta Japānā (船橋市; Funabashi-shi), Honsju salas austrumos, Tokijas piepilsēta, 575000 iedzīvotāju (2006. g.).
- Akitakata Pilsēta Japānā, Honsju sala dienvidrietumu daļā, Hirosimas prefektūrā.
- Kofu Pilsēta Japānā, Honsju salas centrālajā daļā, Jamanaši prefektūras administratīvais centrs, 193100 iedzīvotāju (2015. g.).
- Kioto Pilsēta Japānā, Honsju salas centrālajā daļā, prefektūras administratīvais centrs, 1,5 mlj iedzīvotāju.
- Osaka Pilsēta Japānā, Honsju salas dienvidos, osta Jodo deltā, prefektūras centrs, 2,6 mlj iedzīvotāju, Japānas 3. lielākā pilsēta, viena no nozīmīgākajām ostām Japānā.
- Kobe Pilsēta Japānā, Honsju salas dienvidos, osta Osakas līča krastā, Hjogo prefektūras centrs, 1,5 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Curuga Pilsēta Japānā, Honsju salas dienvidrietumos, Fukui prefektūrā, osta Japāņu jūras Curugas līča krastā, 68400 iedzīvotāju (2005. g.).
- Okajama Pilsēta Japānā, Honsju salas dienvidrietumos, osta Asahi krastos, prefektūras administratīvais centrs, 676300 iedzīvotāju (2006. g.).
- Ašikaga Pilsēta Japānā, Honsju salas vidienē, sens zīdkopības un zīda rūpniecības centrs.
- Sendai Pilsēta Japānā, Honsju salas ziemeļaustrumu daļā, Klusā okeāna piekrastē, Mijagi prefektūras administratīvais centrs, 1027300 iedzīvotāju (2006. g.).
- Akita Pilsēta Japānā, Honsju salas ziemeļrietumos, prefektūras administratīvais centrs, 323600 iedzīvotāju (2010. g.).
- Omuta Pilsēta Japānā, Kjusju salas rietumos, Kumomoto prefektūrā, 117400 iedzīvotāju (2015. g.).
- Mijakonodžjo Pilsēta Japānā, Kjusju salas un Mijadzaki prefektūras dienvidos, 165000 iedzīvotāju (2015. g.).
- Bepu Pilsēta Japānā, Kjusju salas ziemeļaustrumos, osta Bepu līča krastos, 122000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Asakura pilsēta Japānā, Kjusju salas ziemeļu daļā, Fukuokas prefektūrā
- Macujama Pilsēta Japānā, Šikoku salas ziemeļrietumos, Ehimes prefektūras administratīvais centrs, 515100 iedzīvotāju (2006. g.).
- Numea Pilsēta Jaunkaledonijas salas dienvidos, osta Koraļļu jūras krastā, Francijas aizjūras teritorijas "Jaunkaledonija" administratīvais centrs, 91400 iedzīvotāju (2004. g.).
- Ahipara pilsēta Jaunzēlandē (_Ahipara_), Ziemeļsalas ziemeļu daļā, Nortlendā
- Avanui pilsēta Jaunzēlandē (_Awanui_), Nortlendas reģionā, Ziemeļsalas ziemeļu daļā
- Anau pilsēta Jaunzēlandē (_Te Anau_), Dienvidsalas dienvidrietumu daļā, Anau ezera dienvidu galā
- Avamutu pilsēta Jaunzēlandē (_Te Awamutu_), Vaikato reģionā, Ziemeļsalas vidusdaļā
- Aperhata pilsēta Jaunzēlandē (_Upper Hutt_), Ziemeļsalas dienvidos, Velingtonas reģionā
- Timaru Pilsēta Jaunzēlandē ("Timaru"), Dienvidsalas austrumos, Kenterberijas līča krastā, 29000 iedzīvotāju (2017. g.).
- Vananui Pilsēta Jaunzēlandē ("Wanganui"), Ziemeļsalas dienvidrietumu piekrastē, osta Fananui grīvā, 43000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Danīdina Pilsēta Jaunzēlandē, Dienvidsalas dienvidaustrumos, Otago reģiona administratīvais centrs, 111000 iedzīvotāju (2006. g.).
- Louerhata pilsēta Jaunzēlandē, Ziemeļsalas dienvidos, Velingtonas reģionā
- Fīldinga pilsēta Jaunzēlandē, Ziemeļsalas dienvidu daļā, Manavatū reģionā
- Pedra Badehu pilsēta Kaboverdes Republikā ("Pedra Badejo"), Santjagu salas vidienē, 10700 iedzīvotāju (2005. g.)
- Santamarija Pilsēta Kaboverdes Republikā ("Santa Maria"), Salas salas dienvidu piekrastē, 17200 iedzīvotāju (2005. g.).
- Mindelu Pilsēta Kaboverdes Republikā, Sanvisenti salas ziemeļrietumu krastā, 70000 iedzīvotāju (2005. g.).
- Ikaluita Pilsēta Kanādā ("Iqaluit"), Nunavutas teritorijas administratīvais centrs, atrodas uz Bafina salas Kanādas Arktiskajā arhipelāgā, 7740 iedzīvotāju (2016. g.).
- Haura Pilsēta Katarā ("Al Khor"), Kataras pussalas austrumu piekrastē, 213600 iedzīvotāju (2010. g.).
- Fortševčenko Pilsēta Kazahstānā, Manghistau apgabalā, Kaspijas jūras krastā, Karaghanas pussalas galā, 5360 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1899 g.
- Ammohosta pilsēta Kipras salas austrumos (_Ammóchostos_), apgabala administratīvais centrs (Ziemeļkipra), 40900 iedzīvotāju (2012. g.), dibināta III gs. p. m. ē. kā Arsinoja; Famagusta; Gazimagusa
- Akdogana pilsēta Kipras salas austrumu daļā, Ziemeļkiprā (_Akdoğan_); grieķu Lise.
- Fomboni Pilsēta Komoru Savienībā ("Fomboni"), Mvali salas administratīvais centrs, 18300 iedzīvotāju (2012. g.).
- Mucamudu Pilsēta Komoru Savienībā ("Mutsamudu"), Nzvani salas administratīvais centrs, 25500 iedzīvotāju (2010. g.).
- Čhanvona Pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā), Korejas pussalas dienvidaustrumu daļā, 503900 iedzīvotāju (2007. g.).
- Ulsana Pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā), Korejas pussalas dienvidaustrumu daļā, osta Japāņu jūras krastā, 1100000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Aleksandrovska-Sahaļinska pilsēta Krievijā (_Aleksandrovsk-Sahalinskij_), Sahalīnas apgabalā, Sahalīnas salas rietumu piekrastē, 10600 iedzīvotāju (2010. g.), dibināta 1869. g.
- Aņiva pilsēta Krievijā (_Aniva_), Sahalīnas apgabala un Sahalīnas salas dienvidu daļā, pie Ļutogas ietekas Aņivas līcī, 9200 iedzīvotāju 2010. g., pilsētas tiesības kopš 1946. g., līdz tam saucās Rudaka
- Petropavlovska-Kamčatska Pilsēta Krievijā, Kamčatkas novada administratīvais centrs, atrodas Kamčatkas pussalas austrumu krastā, osta Avačas līcī, 182700 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1924. g. saucās Petropavlovskijporta.
- Poļarnije Zori pilsēta Krievijā, Murmanskas apgabalā, Kolas pussalas dienvidrietumos, 14900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kandalakša Pilsēta Krievijā, Murmanskas apgabalā, Kolas pussalas dienvidu daļā, 33500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kuriļska Pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, Iturupas salā (Kuriļu salas), 1800 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1946. g. - Sjana (Japānas sastāvā).
- Gornozavodska Pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, Sahalīnas salas dienvidos, Tatāru šauruma piekrastē.
- Oha Pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, Sahalīnas salas ziemeļaustrumos, Ohotskas jūras krastā, 21500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Suisji pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces dienvidrietumu daļā, Leidžou pusasalas ziemeļos
- Uši pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces dienvidrietumu daļā, Leidžou pussalas dienvidrietumu piekrastē
- Sjuveņa pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomā reģiona un Leidžou pussalas dienvidos
- Dzjiņhe pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomajā reģionā, Leidžou pussalas dienvidaustrumu daļā
- Baotina pilsēta Ķīnā, Hainaņas provincē, Hainaņas salas dienvidu daļā
- Baiša pilsēta Ķīnā, Hainaņas provincē, Hainaņas salas vidusdaļā; Jāča.
- Leduna pilsēta Ķīnā, Hainaņas provinces un salas dienvidrietumu daļā
- Ļuišuņa Pilsēta Ķīnā, Liaoninas provincē, Liaodunas pussalas dienvidos, 324800 iedzīvotāju (2010. g.); Portartura (1898.-1905. g.).
- Bajuicjuaņa pilsēta Ķīnā, Liaoninas provincē, Liaodunas pussalas rietumu piekrastē
- Venčana Pilsēta Ķīnas dienvidaustrumos ("Wenchang"), Hainaņas provincē, Hainaņas salas ziemeļaustrumos, 115000 iedzīvotāju (2006. g.).
- Bārnstapla pilsēta Lielbritānijā (_Barnstaple_), Anglijā, Kornvolas pussalas ziemeļu daļā, To upes un tās pietekas Jeo satekā
- Bideforda pilsēta Lielbritānijā (_Bideford_), Anglijā, Kornvolas pussalas rietumu daļā, Toridžas upes grīvā
- Felmuta pilsēta Lielbritānijā (_Falmouth_), Anglijā, Kornvolas pussalas dienvidrietumu daļā, Lamanša krastā
- Aivibridža pilsēta Lielbritānijā (_Ivybridge_), Kornvolas pussalas dienvidu daļā
- Ņūporta pilsēta Lielbritānijā (_Newport_), Anglijas dienvidos, Vaitas salā, Vaitas salas grāfistes administratīvais centrs, 145700 iedzīvotāju (2011. g.)
- Penzensa pilsēta Lielbritānijā (_Penzance_), Anglijas dienvidrietumos, Kornvolas pussalas dienvidrietumos, 21200 iedzīvotāju (2011. g.)
- Ņūtonebota pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, Kornvolas pussalas dienvidu daļā, Devonas grāfistē
- Tevistoka pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, Kornvolas pussalas dienvidu daļā, Devonas grāfistē, Rietumdevonas distrikta administratīvais centrs
- Sauthemptona Pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, Lamanša piekrastē, iepretī Vaita salai, 239100 iedzīvotāju (2005. g.).
- Rusne Pilsēta Lietuvas rietumu daļā, pie Krievijas Kaļiņingradas apgabala robežas, Nemunas deltā uz tāda paša nosaukuma salas, 1600 iedzīvotāju.
- Ambosari pilsēta Madagaskarā (_Amboasary_), salas dienvidu piekrastē, Tuliaras provincē
- Alorsetara pilsēta Malaizijā (_Alor Setar_), Malakas pussalas rietumu krastā, Kedahas štata administratīvais centrs, 405500 iedzīvotāju (2010. g.)
- Bandarlabuana Pilsēta Malaizijā ("Bandar Labuan"), Labuanas salā, kas atrodas Kalimantānas salas ziemeļrietumu piekrastē, 3300000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Batu Pahata pilsēta Malaizijā ("Batu Pahat"), Malakas pussalas dienvirietumos, zvejas osta Malakas šauruma piekrastē, 417500 iedzīvotāju (2010. g.)
- Džohorbahru Pilsēta Malaizijā ("Johor Bahru"), Malakas pussalas dienvidos, Džohoras štata administratīvais centrs, 876000 iedzīvotāju (2006. g.).
- Kota Kinabalu pilsēta Malaizijā ("Kota Kinabalu"), Kalimantānas salas ziemeļu daļā, Dienvidķīnas jūras piekrastē, Sabahas štata administratīvais centrs, 452000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Kuala Terenganu pilsēta Malaizijā ("Kuala Terengganu"), Terenganu štata administratīvais centrs, osta Malakas pussalas austrumu krastā, 250500 iedzīvotāju (2000. g.)
- Muara Pilsēta Malaizijā ("Muar"), Malakas pussalas dienvidrietumos, Džohoras štatā, osta pie Muaras ietekas Malakas šaurumā, 62300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Penana Pilsēta Malaizijā ("Pinang"), Malakas pussalas rietumu piekrastē, tāda paša nosaukuma salā, Pulaupinanas štata administratīvais centrs, 180600 iedzīvotāju (2000. g.); Džordžtauna.
- Telukintana Pilsēta Malaizijā ("Teluk Intan"), Malakas pussalas rietumos, Perakas štatā, 232800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bandartengara pilsēta Malaizijā, Džohoras štatā, Malakas pussalas dienvidos
- Kota Baharu pilsēta Malaizijā, Malakas pussalas austrumu piekrastē, Kelantanas štata administratīvais centrs, 1718000 iedzīvotāju (2015. g.)
- Serembana Pilsēta Malaizijā, Malakas pussalas dienvidrietumos, Negerisembulanas štata administratīvais centrs, 314500 iedzīvotāju (2010. g.).
- Portmaturina Pilsēta Maurīcijā ("Port Mathurin"), Rodrigesas salas reģiona administratīvais centrs, 6200 iedzīvotāju (2008. g.).
- Bogazkeja Pilsēta Mazāzijas pussalas ziemeļaustrumu daļā (tagadējā Turcijas teritorijā), senās Hetu valsts galvaspilsētas (XVII-XIII gs. p. m. ē.) Hatusasas vietā.
- Bajaasunsjona pilsēta Meksikā, Dienvidu Lejaskalifornijas pavalstī, Viskaino pussalas rietumu piekrastē
- Baja de los Anhelesa pilsēta Meksikā, Lejaskalifornijas pavalstī, Kalifornijas pussalas austrumu piekrastē
- Pīla pilsēta Menas salas rietumu piekrastē, 12900 iedzīvotāju (2001. g.)
- Kjauphju pilsēta Mjanmā, Bengālijas līča Janbje salas ziemeļos
- Hāmstede pilsēta Nīderlandē (_Haamstede_), Zēlandes provincē, Shauvenas-Deivelandes salas dienvidrietumu daļā, 2460 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vadse pilsēta Norvēģijā, Finnmarkas filkes administratīvais centrs, Varangeres pussalas dienvidos, 6200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Faisalābāda Pilsēta Pakistānas austrumu daļā (angļu val. "Faisalabad"), Pendžābas provincē, 2494000 iedzīvotāju (2005. g.).
- Alotau pilsēta Papua-Jaungvinejā (_Alotau_), Milnbejas provinces administratīvais centrs, atrodas Jaungvinejas salas austrumu galā, starp Gošena šaurumu un Milna līci
- Rabaula Pilsēta Papua-Jaungvinejā ("Rabaul"), osta Jaunbritānijas salas ziemeļos, daļēji pamesta pēc postoša vulkāna izvirduma 1994. g., 3900 iedzīvotāju (2012. g.; 17000 - 1990.g.).
- Manītsoka Pilsēta Pilsēta Grenlandē ("Maniitsoq"), salas rietumu piekrastē, 2670 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kanicu Pilsēta Portugālē ("Canico"), Madeiras autonomajā reģionā, Madeiras salas dienvidaustrumu piekrastē, 23400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Pontadelgada Pilsēta Portugālē ("Ponta Delgada"), Azoru autonomā reģiona administratīvais centrs, Sanmigelas salas dienvidu piekrastē, 68800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ribeiragrandi Pilsēta Portugālē ("Ribeira Grande"), Azoru autonomajā reģionā, Sanmigelas salas ziemeļu piekrastē, 32100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Praja da Vitorija pilsēta Portugālē (“Praia da Vitoria”), Azoru autonomajā reģionā, Terseiras salas austrumu piekrastē, 21000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Ponse Pilsēta Puertoriko salas dienvidu daļā, 181300 iedzīvotāju (2006. g.).
- Jauko Pilsēta Puertoriko salas dienvidu daļā, 19600 iedzīvotāju (2000. g.).
- Majagvesa Pilsēta Puertoriko salas rietumu piekrastē, osta Atlantijas okeāna krastā, 78600 iedzīvotāju (2000. g.).
- Karolīna Pilsēta Puertoriko salas ziemeļaustrumu daļā, 187600 iedzīvotāju (2006. g.).
- Sanhuana Pilsēta Puertoriko salas ziemeļos, Puertoriko Sadraudzības administratīvais centrs, osta Atlantijas okeāna krastā, 416000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Aresibo Pilsēta Puertoriko salas ziemeļu daļā ("Arecibo"), pašvaldības administratīvais centrs, osta Atlantijas okeāna krastā, 102200 iedzīvotāju (2006. g.).
- Bajamona pilsēta Puertoriko, salas ziemeļaustrumu daļā, 221500 iedzīvotāju (2006. g.)
- Senžozefa Pilsēta Reinjoas salas dienvidu piekrastē ("Saint-Joseph"), Francijas aizjūras departamenta Senpjēras apgabalā, 36000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Senbenuā Pilsēta Reinjonas salas austrumu piekrastē ("Saint-Benoit"), Indijas okeāna rietumu daļā, Francijas aizjūras teritorijas tāda paša nosaukuma apriņķa administratīvais centrs, 35000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Senluī Pilsēta Reinjonas salas dienvidrietumu piekrastē (fr. "Saint-Louis"), Francijas aizjūras departamentā, Senpjēras apriņķī, 52000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Senpjēra Pilsēta Reinjonas salas dienvidu piekrastē ("Saint-Pierre"), Indijas okeāna rietumu daļā, Francijas aizjūras departamenta apriņķa administratīvais centrs, 79200 iedzīvotāju (2010. g.).
- Lepora Pilsēta Reinjonas salas ziemeļrietumu piekrastē ("Le Port"), Senpolas apriņķī, 38400 iedzīvotāju (2010. g.).
- Senpola Pilsēta Reinjonas salas ziemeļrietumu piekrastē ("Saint-Paul"), Indijas okeāna rietumu daļā, Francijas aizjūras departamenta apriņķa administratīvais centrs, 103300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Sendenī Pilsēta Reinjonas salas ziemeļu piekrastē ("Saint-Denis"), Indijas okeāna rietumu daļā, Francijas aizjūras departamenta administratīvais centrs, kā arī tāda paša nosaukuma apriņķa administratīvais centrs, 145000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Čārlstauna Pilsēta Senkitsā un Nevisā ("Charlestown"), Nevisas salas administratīvais centrs, 1820 iedzīvotāju (2001. g.).
- Pirana Pilsēta Slovēnijā ("Piran"), Istras pussalas ziemeļrietumos, 4100 iedzīvotāju (2012. g.).
- Arona pilsēta Spānijā (_Arona_), Kanāriju autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, Tenerifes salas dienvidu daļā, 79900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Arresife pilsēta Spānijā (_Arrecife_), Kanāriju autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Lansarotes salas dienvidaustrumu piekrastē, 56900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Adehe Pilsēta Spānijā ("Adeje"), Kanāriju salu autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, Tenerifes salas dienvidrietumu daļā, 46700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sjutadeļa de Menorka pilsēta Spānijā ("Ciutadella de Menorca"), Baleāru Salu autonomajā apgabala, Menorkas salas rietumu piekrastē, 29300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Galdara Pilsēta Spānijā ("Galdar"), Kanāriju autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Grankanārijas salas ziemeļrietumu piekrastē, 24400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Granadilja de Avona pilsēta Spānijā ("Granadilla de Abona"), Kanāriju autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, Tenerifes salas dienvidu daļā, 42500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Inhenio Pilsēta Spānijā ("Ingenio"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Grankanārijas salas austrumu daļā, 29900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Laoliva Pilsēta Spānijā ("La Oliva"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Fuerteventuras salas ziemeļu daļā, 23000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Laorotava Pilsēta Spānijā ("La Orotava"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, Tenerifes salas ziemeļu daļā, 41700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Losljanosa de Aridane pilsēta Spānijā ("Los Llanos de Aridane"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, Palmas salas rietumu daļā, 21100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Puerto de la Krusa pilsēta Spānijā ("Puerto de la Cruz"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, Tenerifes salas ziemeļrietumu piekrastē, 32800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sanbarolomē de Tirahana pilsēta Spānijā ("San Bartolome de Tirajana"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Grankanārijas salas vidienē, 54400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sankristovala de la Laguna pilsēta Spānijā ("San Cristobal de la Laguna"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, Tenerifes salas ziemeļu daļā, 153000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Santaeulalja Pilsēta Spānijā ("Santa Eulalia"), Baleāru Salu autonomajā apgabalā, Eivisas (Ivisas) salas austrumu piekrastē, 33700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Takoronte Pilsēta Spānijā ("Tacoronte"), Basku Kanāriju Salu autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, Tenerifes salas ziemeļu daļā, 23700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Telde Pilsēta Spānijā ("Telde"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Grankārijas salas austrumu daļā, 102100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Puerto del Rosario pilsēta Spānijā (“Puerto del Rosario”), Kanāriju Salu autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Fuerteventuras salas austrumu piekrastē, 35700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Aroma pilsēta Sudānā (_Aroma_), Kasalas vilājā
- Hualiaņa pilsēta Taivānā, salas austrumu krastā, apriņķa administratīvais centrs
- Sjiņčena pilsēta Taivānā, salas austrumu krastā, Hualiaņas apriņķa ziemeļu daļā
- Miaoli pilsēta Taivānā, salas rietumu daļā, apriņķa administratīvais centrs
- Gunliao pilsēta Taivānā, salas ziemeļaustrumos, Taibejas apriņķa austrumos
- Ilaņa pilsēta Taivānā, salas ziemeļaustrumu daļā, apriņķa administratīvais centrs
- Šimeņa pilsēta Taivānā, salas ziemeļu galā, Dzjilunas apriņķī
- Taiduna pilsēta Taivānas salas dienvidaustrumu krastā, apriņķa administratīvais centrs
- Gaosjuna pilsēta Taivānas salas dienvidrietumu krastā, apriņķa administratīvais centrs, Taivānas otrā lielākā pilsēta un lielākā osta, 1,5 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
- Taidžuna Pilsēta Taivānas salas rietumos, apriņķa administratīvais centrs, 2781000 iedzīvotāju (2017. g.).
- Dzjaji pilsēta Taivānas salas rietumu daļā, apriņķa administratīvais centrs, 270300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Taibeja pilsēta Taivānas salas ziemeļos, Danšuihes krastos, Ķīnas Republikas (Taivānas) galvaspilsēta un apriņķa administratīvais centrs, 2,5 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
- Sonkhla Pilsēta Taizemē ("Songkhla"), valsts dienvidos, Malakas pussalas austrumu krastā, osta Siāmas līča dienvidrietumos, provinces administratīvais centrs, 84300 iedzīvotāju (2000. g.).
- Phūketa Pilsēta Taizemes dienvidos, tāda paša nosaukuma salā (Malakas pussalas rietumu piekrastē), 75600 iedzīvotāju (2007. g.).
- Bāčo pilsēta Taizemes dienvidu daļā (_Bacho_), Malakas pussalas austrumos, Narāthivātas provinces ziemeļos
- Arūka pilsēta Trinidādas un Tobāgo Republikā, Trinidādas salas ziemeļu daļā
- Adžīma pilsēta Tunisijā (_Ajīm_), Džerbas salas dienvidrietumu daļā
- Ipsala Pilsēta Turcijā ("Ipsala"), Edirnes ilā, 8800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Alupka pilsēta Ukrainā (_Алупка_), Krimas pussalas dienvidos, 17 km uz dienvidrietumiem no Jaltas, 7770 iedzīvotāju (2014. g.)
- Armjanska pilsēta Ukrainā (_Армянськ_), Krimas pussalas ziemeļos, netālu no Perekopa, 22300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kalbajoga Pilsēta un osta Filipīnās ("Calbayog"), Samaras salas rietumu krastā, 172800 iedzīvotāju (2010. g.).
- Garca Pilsēta Vācijā ("Garz/Ruegen"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, Rīgenes salas dienvidos, 2220 iedzīvotāju (2013. g.).
- Araja pilsēta Venecuēlā, Sukres štatā, Arajas pussalas rietumu piekrastē
- Anthoja pilsēta Vjetnamā (_An Thới_), Fukuokas salas dienvidos
- Auki pilsēta Zālamana Salās (_Auki_), Malaitas provincē, Malaitas salas rietumu piekrastē
- Upsāla Pilsēta Zviedrijā (_Uppsala_), lēnes administratīvais centrs, 140500 iedzīvotāju (2010. g.).
- Visbija pilsēta Zviedrijā (_Visby_), Gotlandas salas rietumu krastā, Gotlandes lēnes administratīvais centrs, 23600 iedzīvotāju (2010. g.)
- Borjholma pilsēta Zviedrijā, Kalmaras lēnē, Ēlandes salas rietumu piekrastē, 3070 iedzīvotāju (2010.g.)
- Hernesanda pilsēta Zviedrijā, Ongermanlandes dienvidu daļā (piekrastē un uz Hernes salas), 17600 iedzīvotāju (2010. g.), Vesternorlandes lēnes administratīvais centrs, bīskapijas centrs (doma baznīca celta 1843.-1846. g.), pilsētas tiesības kopš 1585. g.
- Eregrunda Pilsēta Zviedrijā, Upsalas lēnē, 1550 iedzīvotāju (2010. g.).
- Esthammara pilsēta Zviedrijā, Upsalas lēnē, 4500 iedzīvotāju (2010. g.)
- Hārlema pilsētas rajons Ņujorkā (_Harlem_), Manhetenas salas ziemeļu daļā, dibināja 1658. g. holandiešu ieceļotāji
- Diksona Pilsētciemats Krievijā, Krasnojarskas novada ziemeļos, Taimiras pussalas ziemeļrietumos, 550 iedzīvotāju (2018. g.) nozīmīga Ziemeļu jūras ceļa osta Jeņisejas līča austrumu krastā.
- Revda Pilsētciemets Krievijā, Murmanskas apgabalā, Kolas pussalas vidienē, 8400 iedzīvotāju (2008. g.).
- Oliņkalns Pilskalns Aizkraukles novada Klintaines pagastā, Oliņkalna salā, pirms Pļaviņu ūdenskrātuves izveidošanas salas dienvidu pusē pret Daugavu norobežoja 20 m augsta dolomīta krauja, ziemeļu pusē - sena Daugavas atteka, trīsstūrveida plakums aizņēma 2 ha, domājams, ka bijis apdzīvots \~8.-13. gs., šajā pilskalnā atradās 13. gs. sākuma vēstures dokumentos minētā Alenes pils - Alenes novada centrs.
- Tempļa kalns pilskalns Alūksnē, Alūksnes ezera Tempļakalna (Kapsētas) pussalas dienvidrietumu krastā, ir \~30 m augsts ezera stāvkrasta pacēlums, ko no apkārtnes norobežo dziļas gravas, plakums - 80 x 35-40 m, domājams, ka bijis apdzīvots arī viduslaiku sākumā, izteiktas domas, ka 13. gs. sākumā šeit bijis Atzeles novada centrs
- Robežnieku pilskalns pilskalns Krāslavas novada Robežnieku pagastā, Lielā Gusena ezera dienvidu krasta pussalas šaurākajā vidusdaļā, nocietināts ar grāvjiem un vaļņiem, plakums — 75 x 30 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.; Pustiņas pilskalns
- pinaroloxias Pinaroloxias inornata - stērstu apakšdzimtas suga - kokosžube jeb Kokossalas zemesstērste.
- Ibērijas pussala Pireneju pussala.
- Sanvisenti rags Pireneju pussalas izvirzījums tās dienvidrietumos, Portugāles Faru apgabalā.
- mudehāri Pireneju pussalas musulmaņi, kas tur palika pēc tam, kad maurus no turienes padzina.
- rekonkista Pireneju pussalas tautu cīņa (no 8. gadsimta līdz 15. gadsimtam) par to teritoriju atgūšanu, kuras bija ieņēmuši arābi.
- mauri Pireneju pussalas un Āfrikas ziemeļrietumu daļas musulmaņi (viduslaikos); šīs musulmaņu grupas piederīgais.
- pazlauts Pirmā biezākā un labākā misa, ko alu brūvējot no iesala žeira nolaiž.
- dārs Pirts lodziņš (parasti griestos) dūmu un siltuma novadīšanai, arī siltuma ielaišanai pirts griestos ierīkotā iesala kaltē.
- atols plakana, zema, gredzenveida (koraļļu) sala, kuras vidū var būt sekla lagūna
- Dekāna Plakankalne Indostānas pussalas dienvidu daļā (angļu val. "Deccan Plateau"), Indijā, augstums - 300-900 m, ierobežo Rietumgati, Austrumgati un Satpūra kalni.
- Norlandes plato plakankalne Skandināvijas pussalas ziemeļaustrumos (“Norrland”), Zviedrijas ziemeļos un daļēji Somijā, pakāpienveidīgi pazeminās Botnijas līča virzienā no 800-200 m vjl.
- atkala Plāna ledus kārta, kas izveidojas uz zemes un priekšmetiem, aukstā laikā līstot lietum vai pēc atkušņa uznākot salam.
- Salamandra salamandra plankumainā jeb uguns salamandra
- uguns salamandra plankumainā salamandra
- Sudrabkalna sala Plāņu sala Daugavā starp Jersiku un Sudrabkalnu.
- Jersikas sala Plāņu sala, atrodas Daugavā iepretī Jersikai, Jēkabpils novada Dunavas pagastā.
- Ploņu sala Plāņu sala, atrodas Daugavā iepretī Jersikai, Jēkabpils novada Dunavas pagastā.
- Lielais Ņūfaundlendas sēklis plašs sēklis Atlantijas okeānā (“Grand Newfoundland Bank”), pie Ņūfaundlendas salas dienvidaustrumu krastiem, dziļums — pārsvarā <100 m, mazākais — 5,5 m (Vērdžina klints), gultnē — smilts, grants, oļi, viens no bagātīgākajiem zvejas rajoniem pasaulē (mencas, siļķes)
- Malvas plato plato Indostānas pussalas ziemeļrietumu daļā, Indijā, augstums — 200-600 m (Bainstora kalns — 614 m), smilšakmeņi, bazalta lava, kāpļveida līdzenumi mijas ar nogludinātiem skraustiem
- uzplaukt Plaukstot atvērties (par ziediem, lapām); salapot, uzziedēt (par augiem, to daļām); izplaukt.
- izplaukt Plaukstot atvērties (par ziediem, lapām); salapot, uzziedēt (par augiem).
- iešķibīt Plūcot salasīt.
- Arctovski Polijas pētnieciskā stacija Antarktīdā (_Arctowski_), Karaļa Džordža (Vaterlo) salas Potera pussalā.
- olimpiskās spēles populārākie svētki Senajā Grieķijā; pirmās spēles notika 776. g. p. m. ē., tās rīkoja Olimpijā (sengrieķu pilsēta Peloponēsas pussalas ziemeļrietumu daļā) un pēc tam katru 4. gadu līdz 394. gadam (pavisam 293 reizes), kad Romas imperators Feodosijs I tās aizliedza
- Portugāle Portugāles Republika - valsts Eiropas dienvidrietumos (portugāļu valodā "Portugal"), atrodas Pireneju pussalas rietumu daļā, platība - 92345 kvadrātkilometri, 10707900 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Lisabona, administratīvais iedalījums - 18 apgabalu, 2 autonomi reģioni, robežojas ar Spāniju, rietumos un dienvidos apskalo Atlantijas okeāns.
- Akita prefektūra Japānā (_Akita_), Honsju salas ziemeļrietumu daļā, Japāņu jūras piekrastē
- Aomori prefektūra Japānā (_Aomori_, 青森市), Honsju salas ziemeļos
- Abaširi prefektūra Japānā, Hokaido salas ziemeļaustrumos
- Olssola Preiļu novada Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Alussala" nosaukuma variants.
- Olussola Preiļu novada Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Alussala" nosaukuma variants.
- Dieļusola Preiļu novada Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Dēļusala" nosaukuma variants.
- Upursala Priežu sala Rušona ezerā, Rušonas pagastā, platība - 6 ha
- Asva province Dominikānā (_Azua_), Haiti salas dienvidu daļā, dienvidos apskalo Okoa līcis
- Atomajora province Dominikānas Republikā (_Hato Mayor_), Haiti salas austrumu daļā
- Baoruko province Dominikānas Republikā, Haiti salas centrālajā daļā
- Aklana province Filipīnās (_Aklan_), Rietumu Visajas reģionā, Panajas salas ziemeļu daļā
- Albaja province Filipīnās (_Albay_), Bikolas reģionā, Lusonas salas dievidaustrumu daļā
- Apajao province Filipīnās (_Apayao_), Ilokosas reģionā, Lusonas salas ziemeļu daļā
- Aurora province Filipīnās (_Aurora_), Lusonas salas austrumu piekrastē, administratīvais centrs - Balera
- Austrumdavao province Filipīnās (_Davao Oriental_), Davao reģionā, Mindanao salas dienvidaustrumos
- Austrumsamara province Filipīnās (_Eastern Samar_), Samaras salas austrumu daļā
- Austrummisamisa province Filipīnās (_Misamis Oriental_), Mindanao salas ziemeļu daļā, Boholas jūras piekrastē
- Austrumnegrosa province Filipīnās (_Negros Oriental_), Negrosas salas dienvidaustrumu daļā, administratīvais centrs - Dumagete
- Austrummindoro province Filipīnās (_Oriental Mindoro_), Mindoro salas austrumu daļā
- Austrumjava province Indonēzijā (_Java Timur_), Javas salas austrumu daļā
- Austrumkalimantāna province Indonēzijā (_Kalimantan Timur_), Kalimantāna salas austrumu daļā, robežojas ar Dienvidkalimantānas un Centrālaš Kalimantānas provinci, kā arī ar Malaiziju, austrumos apskalo Sulavesi jūra un Makasaras šaurums
- Austrumu Nusa Tengara province Indonēzijā (_Nusa Tenggara Timur_), ietver salu grupu no Mazajām Zunda salām ap Savu jūru, izņemot Timoras salas Austrumtimoras daļu
- Rietumpapua Province Indonēzijā ar plašākas pašpārvaldes tiesībām ("Papua Barat"), atrodas Jaungvinejas salas ziemeļrietumu galā, platība - 115364 kvadrātkilometru, 652000 iedzīvotāju (2005. g.).
- Banka-Belituna province Indonēzijā, ietver Bankas un Belitunas salas, kā arī daudzas nelielas un sīkas salas ap tām.
- Bantena province Indonēzijā, Javas salas rietumos, robežojas ar Džakartu un Rietumjavu, ziemeļos apskalo Javas jūra, rietumos un dienvidos - Indijas okeāns
- Kaljāri province Itālijā (_Provincia di Cagliari_), Sardīnijas autonomajā reģionā, platība - 4570 kvadrātkilometru, 551000 iedzīvotāju (2012. g.), atrodas salas dienvidaustrumu daļā, iedalās 71 komūnā
- Fudzjaņa province Ķīnas dienvidaustrumos, pie Austrumķīnas jūras un Taivānas šauruma, administratīvais centrs - Fudžou, platība - 121400 kvadrātkilometru, 37700000 iedzīvotāju (2013. g.), robežojas ar trijām citām provincēm - Guandunu, Dzjansji un Džedzjanu, no Taivānas salas to atdala Taivānas šaurums
- Austrumjaunbritānija province Papuā-Jaungvinejā (_East New Britain_), ietver Jaunbritānijas salas austrumu daļu
- Austrumsepika province Papua-Jaungvinejā (_East Sepik_), Jaungvinejas salas ziemeļu daļā, administratīvais centrs - Vevaka
- Austrumu province province Šrilankā (_Eastern Province_), atrodas salas austrumu piekrastē, administratīvais centrs - Batikaloa
- Puertoriko Puertoriko Sadraudzība - ar ASV brīvi asociēta valsts (sp. val. "Estado Libre Asociado de Puerto Rico", angļu val. "Commonwealth of Puerto Rico"), platība - 8959 kvadrātkilometri, 3977600 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs - Sanhuana, administrtīvais iedalījums - 78 pašvaldības, aizņem Puertoriko salu, kā arī Vjekesu, Monu u. c. mazākas salas.
- Portoriko Puertoriko, sala Lielo Antiļu salu grupā.
- Somālijas pussala pussala Āfrikas austrumos, starp Adenas līci un Indijas okeānu (angļu val. "Somali Peninsula"), platība — \~750000 kvadrātkilometru, augstums — 500-1500 m, ziemeļu daļā kalni līdz 2416 m
- Alminas pussala pussala Āfrikas ziemeļrietumos, izvirzījums Alvoranas jūrā, tās dienvidrietumos, Gibraltāra šauruma dienvidaustrumos, Spānijas teritorija
- Baiersa pussala pussala Antarktīdā, Dienvidšetlendas salu dienvidrietumos, Livingstona salas rietumu galā
- Bada krasts pussala Antarktīdas Vilksa Zemes piekrastē (_Budd Coast_), Indijas okeāna Mosona jūrā
- Keipkoda Pussala ASV ("Cape Cod Peninsula"), starp Atlantijas okeānu, Keipkodas un Bazardasa līci un Nantaketas šaurumu, platība - 1033 kvadrātkilometri, garums - 104 km, lielākais platums - 32 km, augstums - līdz 93 m, šķērso kanāls - 13 km (1914. g.).
- Delmarva Pussala ASV ("Delmarva"), starp Atlantijas okeānu un Česapīka līci, platība - 13500 kvadrātkilometru.
- Vilsona pussala pussala Austrālijas dienvidos, iepretī Tasmānijai, Basa šauruma ziemeļos, augstums — līdz 709 m, pussalas galā — kontinenta galējais dienvidu punkts
- Arnemlenda pussala Austrālijas ziemeļos (_Arnhem Land_), starp Žozefa Bonaparta līci rietumos un Karpentārija līci austrumos, garums - \~320 km, platums - \~460 km, vidienē erodēts smilšakmens plato 200-400 m virs jūras līmeņa, ko saposmo upju ielejas
- Sīnāja pussala pussala Āzijas rietumos (angļu val. "Sinai Peninsula"), starp Sarkanās jūras Akabas un Suecas līci, Ēģiptē, platība - \~60000 kvadrātkilometru, garums - 370 km, platums - 240 km, augstākā virsotne - 2637 m
- Kamčatka Pussala Āzijas ziemeļaustrumos, Krievijā, platība - 370000 kvadrātkilometru, garums - 1200 km, platums - līdz 450 km, augstākā virsotne - 4750 m, 28 darbīgi vulkāni.
- Čukču pussala pussala Āzijas ziemeļaustrumu daļā, Krievijā (Čukotkas autonomajā apvidū), platība — 49000 kvadrātkilometru, apskalo Čukču jūra, Beringa šaurums, Beringa jūras Anadiras līcis
- Taimiras pussala pussala Āzijas ziemeļos starp Karas jūras Jeņisejas līci un Laptevu jūras Hatangas līci, Krievijā, Krasnojarskas novadā, platība - \~400000 kvadrātkilometru, platums - \~1000 km, lielākais augstums - 1146 m
- Jamalas pussala pussala Āzijas ziemeļrietumos, Krievijā, starp Baidaratas līci un Karas jūru rietumos un Obas līcis austrumos, platība - 122000 kvadrātkilometru, garums - 700 km, platums - līdz 240 km, lielākais augstums - 84 m vjl., mūžīgais sasalums
- Tihaņa Pussala Balatona ezera ziemeļu daļā ("Tihany"), Ungārijā, iesniedzas ezerā 5 km iepretī Santodas šaurumam (1,5 km), aprimuša vulkāna bazalta palikšņi, augstums - līdz 232 m vjl., sens klosteris, alu mītnes (XI gs.).
- Pašaeli pussala pussala Balkānu pussalas austrumu daļā ("Pasaeli"), starp Melno un Marmora jūru, Turcijā, pauguraina, augstums - līdz 379 m, tajā izvietota Stambulas pilsētas lielākā daļa
- Istras pussala pussala Balkānu pussalas ziemeļrietumu daļā (horvātu val. "Istra", it val. "Istria"), Horvātijā, Slovēnijā un Itālijā, platība — 3700 kvadrātkilometru, platums — līdz 60 km
- Oņegas pussala pussala Baltās jūras dienvidu piekrastē starp Oņegas un Dvinas līci, Krievijas Arhangeļskas apgabalā, reljefs paugurains, līdz 190 m vjl.
- Kepu pussala pussala Baltijas jūrā, Hījumā salas rietumos, Igaunijā, garums - \~20 km, platums - līdz \~6 km
- Darsa-Cingste pussala Baltijas jūras dienvidos (_Darss-Zingst_), uz ziemeļaustrumiem no Rostokas, Vācijā, Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, bijusī piekrastes josla, kurai grimstot aizmugurē applūdušas ieplakas - jomas
- Jukatanas pussala Pussala Centrālajā Amerikā, starp Karību jūru un Meksikas līci, ziemeļu daļa pieder Meksikai, dienvidu daļa — Belizai un Gvatemalai, platība — \~180000 kvadrātkilometru, augstākā virsotne — 1122 m, daudzu maiju kultūras pilsētu drupas.
- Taitao Pussala Čīles dienvidos ("Peninsula de Taitao"), garums - 124 km, platums - 115 km, ar kontinentu to savieno zemais Ofki zemesšaurums, kalnaina (Ensiansa kalns - 1200 m).
- Djūrslande pussala Dānijā, Vidusjitlandē, Jitlandes pussalas austrumos
- Nāves sala pussala Daugavas kreisajā krastā iepretī Saulkalnei, platība — \~200 ha, garums — 1,7 km, platums — līdz 0,8 km, Latvijas vēstures piemineklis, kur norisinājās sīvas cīņas 1. pasaules kara laikā; pēc Rīgas HES izveidošanas atrodas uz salas
- Indostānas pussala pussala Dienvidāzijā starp Arābijas jūru un Bengālijas līci, platība - \~2 mlj kvadrātkilometru, nosacītā ziemeļu robeža ir taisne starp Indas un Gangas deltu, lielāko teritorijas daļu aizņem Dekānas plakankalne, augstākā virsotne - 2698 m
- Apenīnu pussala pussala Dienvideiropā, garums - \~1100 km, platums - 130-300 km, apskalo Tirēnu, Ligūrijas, Adrijas, Jonijas jūra
- Jitlande pussala Eiropā starp Baltijas jūru un Ziemeļjūru (dāņu val. _Jylland_, vācu val. _Juetland_), no Skāgenes līdz Ķīles kanālam, lielākā daļa pieder Dānijai (29633 kvadrātkilometri, ap 2,4 mlj iedzīvotāju), dienvidu daļa pieder Šlēzvigai-Holšteinai (Vācijai), garums - līdz 300 km, platums - 40-165 km
- Krima Pussala Eiropas dienvidaustrumos, starp Melno un Azovas jūru, platība - 27000 kvadrātkilometru, lielākais augstums - 1545 m
- Balkānu pussala pussala Eiropas dienvidaustrumu daļā, ko apskalo Adrijas, Jonijas, Egejas un Melnā jūra, platība - 505000 kvadrātkilometru
- Pireneju pussala pussala Eiropas dienvidrietumos, aizņem Spānija, Portugāle, Andora un Gibraltārs, platība — 584000 kvadrātkilometru, augstākā virsotne — 3479 m Sjerranevadas grēdā, no kontinenta šķir Pireneju kalnu sistēma, ziemeļos apskalo Biskajas līcis, rietumos un dienvidrietumos — Atlantijas okeāns, austrumos un dienvidaustrumos — Vidusjūra
- Hindsholma pussala Fīnas salas ziemeļaustrumos, Dānijas Dienviddānijas reģiona teritorija
- Kotantēna pussala Francijas ziemeļrietumos (_Cotentin_), pie Lamanša, starp Sēnas un Senmalo līci, augstums - līdz 191 m
- Bretaņa pussala Francijas ziemeļrietumos (fr. val. _Bretagne_), apskalo Lamanšs un Atlantijas okeāna Biskajas līcis, garums - >200 km, platums - līdz 120 km
- Harudens pussala Gotlandes salas ziemeļos, Zviedrijā
- Skorsbija Zeme pussala Grenlandes ziemeļaustrumos, uz dienvidaustrumiem no Karaļa Kristiana X Zemes un Petermana kalna
- Halkidike Pussala Grieķijas ziemeļaustrumos (gr. val. "Chalkidikē"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, starp Termes un Strimonas līci, platība - 3000 kvadrātkilometru, iestiepjas jūrā 120 km, lielākais augstums - 2033 m (Atona kalns).
- Ajonoras pussala Pussala Grieķijas ziemeļaustrumos, Halkidikes pussalas austrumu izvirzījums Egejas jūrā, garums - 50 km, platums līdz 10 km, platība - 336 km^2^; Atona.
- Tahkunas pussala pussala Igaunijā, Hījumā salas ziemeļu daļas izvirzījums
- Tagameizas pussala pussala Igaunijā, Sāmsalas rietumu daļā
- Ninazes pussala pussala Igaunijā, Sāmsalas ziemeļrietumu daļā
- Pakri pussala pussala Igaunijas kontinentālās daļas ziemeļrietumos, Harju apriņķī
- Perispeas pussala pussala Igaunijas ziemeļos, Harju apriņķa ziemeļaustrumos, starp Haras un Eru līci
- Jumindas pussala pussala Igaunijas ziemeļos, Harju apriņķa ziemeļaustrumos, starp Kolgas un Haras līci
- Vīmsi pussala pussala Igaunijas ziemeļu daļā, izvirzījums Somu līcī ziemeļaustrumos no Tallinas, Harju apriņķī
- Malita pussala pussala Īrijā, Mejo grāfistes ziemeļrietumu daļā, tās izvirzījums Atlantijas okeānā
- Hukheds pussala Īrijā, Veksfordas grāfistes dienvidrietumos, garš un šaurs sauszemes izvirzījums Ķeltu jūrā
- Kūli pussala pussala Īrijas austrumos, Lautas grāfistē, pie Ziemeļīrijas (Lielbritājijas) robežas, dienvidos - Īrijas jūras Dandolkas līcis
- Bēras pussala pussala Īrijas dienvidrietumos, starp Kenmērriveras un Bentri līci, Kerri un Korkas grāfistē
- Aivera pussala Īrijas salas dienvidrietumos (_Iveragh_), starp Dinglas un Kenmērrivera līcis
- Šīpsheda pussala Īrijas salas dienvidrietumu daļā, starp Bentrī un Donmānusas līci
- Dingla pussala Īrijas salas rietumos, Kerri grāfistē, starp Tralī un Dinglas līci
- Inišouenas pussala pussala Īrijas salas ziemeļos, iesniedzas Atlantijas okeānā un Ziemeļu šaurumā, norobežo Svili līcis rietumos un Foilas līcis austrumos, Donegolas grāfistes teritorija
- Snaivedlsnesa pussala Islandes rietumos, starp Breidfjordu ziemeļos un Fahsabloui dienvidos
- Launganesa pussala Islandes ziemeļaustrumos, Ņorvēģu jūrā
- Melrahkaslehta pussala Islandes ziemeļrietumu daļā, strap Ehsarfjordu un Tisdilfjordu
- Skāgi pussala Islandes ziemeļu daļā, starp Grenlandes jūras līčiem Hūnabloui un Skāgafjordu
- Tredlas pussala pussala Islandes ziemeļu daļā, starp Grenlandes jūras līčiem Skāgafjordu un Eijafjordu
- Tjerdnesa pussala Islandes Ziemeļu Zemes ziemeļaustrumu daļā, starp Sģaulfandi un Ehsarfjordu
- Gargāno pussala pussala Itālijas dienvidaustrumu daļā, Adrijas jūras piekrastē, kaļķakmens un dolomīta masīvs, augstums — līdz 1056 m
- Salentīnas pussala pussala Itālijas dienvidaustrumu daļā, starp Adrijas un Jonijas jūru, garums - \~150 km, paugurains līdzenums, augstums - līdz 300 m
- Acumi pussala pussala Japānā (_Atsumi-hanto_), Honsju salas rietumos, Jamagatas prefektūrā
- Aupouri pussala pussala Jaunzēlandē (_Aupōuri Peninsula_), Ziemeļsalas ziemeļrietumu galā
- Oklendas pussala pussala Jaunzēlandes galējos ziemeļos (“Auckland”), ar Ziemeļsalu to savieno 1,5 km plats šaurums, kroku-cilu kalni līdz 779 m vjl., līčaini krasti ar kāpām
- Avalonas pussala pussala Kanādā (_Avalon Peninsula_), Ņūfaundlendas un Labradoras provinces dienvidos, Ņūfaundlendas salas dienvidaustrumos
- Jaunskotijas pussala pussala Kanādas dienvidaustrumos, starp Atlantijas okeāna Sentlorensa un Fandi līci, platība — 44000 kvadrātkilometru, garums — \~430 km, platums — līdz 130 km, augstums — līdz 243 m
- Melvila pussala pussala Kanādas ziemeļu daļā (“Melville Peninsula”), starp Foksa baseinu un Komiti līci, platība — 63000 kvadrātkilometru, pauguraina (augstums — līdz 558 m)
- Būtijas pussala pussala Kanādas ziemeļu daļā (angļu val. "Boothia Peninsula"), starp Būtijas līci un Dž. Rosa un Franklina šaurumu, platība — 32000 kvadrātkilometru, augstākā virsotne — 573 m
- Mangišlaka Pussala Kaspijas jūras austrumu krastā, Kazaahstānā, garums - \~250 km, augstums - līdz 556 m
- Krasnovodskas pussala pussala Kaspijas jūras austrumu piekrastē, Turkmenistānā, garums — 85 km, platums — 80-140 km, augstums — līdz 308 m
- Čelekena Pussala Kaspijas jūras austrumu piekrastē, Turkmenistānā, platība \~500 kvadrātkilometru, augstums līdz 100 m
- Abšeronas pussala pussala Kaspijas jūras rietumu krastā (_Abşeron_), Azerbaidžānā, garums - 60 km, platums - līdz 30 km, paugurains līdzenums, piekrastē - 26 m zjl., rietumu daļā - līdz 310 m vjl., naftas un gāzes atradnes, dienvidrietumos izvietota valsts galvaspilsēta - Baku, rietumu daļā dubļu vulkāni
- Agrahanas pussala pussala Kaspijas jūras rietumu piekrastē, Krievijas Dagestānas Republikas teritorija
- Buzači Pussala Kaspijas jūras ziemeļaustrumos, dienvidu daļa pauguraina (augstums - līdz 61 m), vietām barhani, ziemeļos - solončaki.
- Kriļona pussala pussala Krievijā, Sahalīnas salas dienvidu daļā, starp Tatāru šaurumu rietumos un Aņivas līci austrumos, augstums - līdz 588 m
- Jugras pussala pussala Krievijas Arhangeļskas apgabala ziemeļaustrumu daļā, starp Karas un Barenca jūru, platība - 18000 kvadrātkilometru, augstums - līdz 467 m
- Admiralitātes pussala pussala Krievijas Arhangeļskas apgabalā, Novaja Zemļa salas rietumu malā
- Kaņina Pussala Krievijas Eiropas daļas ziemeļos, Arhangeļskas apgabalā, atdala Baltās jūras ziemeļu daļu no Čošas līča, platība - \~10500 kvadrātkilometru, lielākais augstums - 242 m; Kaņina pussala.
- Šmita pussala pussala Krievijas Sahalīnas apgabalā, Sahalīnas salas ziemeļu gals, garums - \~50 km, kalnaina, augstums - līdz 602 m, daudz purvu, lapegļu un egļu meži
- Kolas pussala pussala Krievijas ziemeļrietumos starp Balto jūru un Ziemeļu Ledus okeānu
- Šaņdunas pussala pussala Ķīnas austrumu daļā (angļu val. "Shandong Peninsula"), iestiepjas Dzeltenajā jūrā, platība - 29000 kvadrātkilometru, garums - 350 km
- Leidžou pussala pussala Ķīnas dienvidos, Guandunas provincē, Dienvidķīnas jūras ziemeļu daļā, garums - 135 km, platums - līdz 70 km, pauguraina, augstums - līdz 272 m
- Liaoduna pussala pussala Ķīnas ziemeļaustrumu daļā, starp Dzeltenās jūras Korejas līci un Bohai jūras Liaodunas līci, garums - 225 km, platums - 80-130 km, vidējais augstums - \~300 m vjl., augstākā virsotne - 1132 m
- Budjanka Pussala Lielā Ludzas ezera ziemeļaustrumu krastā, Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā.
- Gauera pussala Lielbritānijā (_Gower_), Velsas dienvidos, iesniedzas Bristoles līcī
- Kintairas pussala pussala Lielbritānijā, Skotijas dienvidrietumu daļā, ierobežo ziemeļu šauruma platumu tā vidusdaļā
- Blekaila pussala Lielbritānijā, Skotijas ziemeļaustrumos, Marifērta vidusdaļā
- Leina pussala pussala Lielbritānijā, Velsas ziemeļrietumos, norobežo Karnārvonas un Kārdiganas līci (kopā ar Bārdsi salu)
- Ārdsas pussala pussala Lielbritānijā, Ziemeļīrijas austrumos (_Ards Peninsula_), dienvidos no Belfāstas līča, rietumos un dienvidos to apskalo Strangfordas līcis, bet austrumos Ziemeļu šaurums
- Kornvola Pussala Lielbritānijas dienvidrietumos (angļu val. "Cornwall"), starp Bristoles līci un Lamanšu, garums - \~150 km, platums - 72 km, augstums - līdz 621 m
- Dienvidbevelande pussala Nīderlandes dienvidrietumu daļā, Zēlandes provincē, dienvidos apskalo Rietumšelda, ziemeļos un ziemeļaustrumos - Austrumšelda
- Gūlene pussala Norvēģijas rietumu piekrastē, Sognas un Fjūranes filkes dienvidrietumos
- Varangeres pussala pussala Norvēģijas ziemeļaustrumos, iesniedzas Barenca jūrā, dienvidos - Varangerfjords, ziemeļrietumos - Tānafjords
- Varangera Pussala Norvēģijas ziemeļos, Barenca jūras piekrastē, Varangerfjords to atdala no Ribačijas pussalas (Krievijā), rietumos – Tanafjords, līčaina, līdz 637 m augsta.
- Svērtholtas pussala pussala Norvēģijas ziemeļos, Finnmarkā, starp Posangenu un Laksefjordu
- Nordkina pussala pussala Norvēģijas ziemeļos, Finnmarkas filkē, starp Tanafjordu un Laksefjordu
- Taigonoss Pussala Ohotskas jūras ziemeļu piekrastē, Šeļihova līcī, starp Gižigas un Penžinas līci, Krievijas Magadanas apgabalā un Kamčatkas novadā, garums - \~200 km, lielākais platums - \~150 km, augstums - līdz 1483 m, mežatundra.
- Helgeness pussala Orhūsas līcī, Dānijas Vidusjitlandes reģiona austrumos
- Antarktīdas pussala pussala Rietumantarktīdā (_Antarctic Peninsula_), garums - 1200 km, vidējais platums - 200 km, to veido Andu kalnu turpinājums (Antarktandi), ziemeļu daļā (Greima Zemē) augstums - līdz 2328 m, dienvidu daļā (Pālmera Zemē) - 4191 m (Džeksona kalns)
- Mazāzijas pussala pussala Rietumāzijā (angļu val. “Asia Minor”), starp Melno, Marmora, Egejas jūru un Vidusjūru (Turcijā), ziemeļrietumos — Bosfora un Dardaneļu jūras šaurums, platība — \~506000 kvadrātkilometru, augstums — līdz 3916 m
- Mangaļu pussala pussala Rīgas pilsētas ziemeļu daļā starp Daugavu, Vecdaugavu un Rīgas līci, 1,5-3 m vjl., akumulatīvs, vēja pārpūsts, smilšains jūras un Daugavas sanesto nogulumu līdzenums
- Jasmunde pussala Rīgenes salas austrumos, Baltijas jūras dienvidos
- Pammanas pussala pussala Sāmsalas ziemeļos, Igaunijā, Sāremā apriņķī, Soelas šauruma dienvidos
- Serves pussala pussala Sāremā salas dienvidos, Igaunijas Sāremā apriņķī, apskalo Baltijas jūra un Rīgas jūras līcis, dienvidos Irbes šaurums, garums \~25 km, lielākais platums \~10 km
- Lista pussala Skandināvijas pussalas dienvidrietumu daļā, Norvēģijas Vestagderes filkes dienvidrietumu daļā
- Aļaskas pussala pussala starp Kluso okeānu un Beringa jūras Bristoles līci (_Aļaska Peninsula_), ASV, Aļaskas štata dienvidrietumos, platība - 22000 km^2^, augstākā virsotne - Venjaminova vulkāns - 2507 m vjl.
- Andrē Zeme pussala Špicbergenā (_Andrée Land_), starp Vudfjordu un Vijdefjordu
- Gelibolu pussala pussala Turcijas Eiropas daļas dienvidos, starp Dardaneļiem un Egejas jūras Sarosa līci, platība — 900 kvadrātkilometru, garums — 90 km, platums — līdz 20 km, augstums — līdz 420 m
- Eiderštete pussala Vācijas ziemeļrietumos, Šlēsvigas-Holšteinas federālas zemes rietumos, tās izvirzījums Ziemeļjūrā
- Arajas pussala pussala Venecuēlas kontinentālās daālas ziemeļos, atdala Karjako līci no Karību jūras
- Parija Pussala Venecuēlas ziemeļaustrumos ("Peninsula de Paria"), starp Atlantijas okeānu un Parijas līci, garums - \~120 km, kalnaina (augstums - līdz 1254 m).
- Paragvana Pussala Venecuēlas ziemeļos, starp Karību jūru un Venecuēlas līci, ar kontinentu to savieno Medanosa zemesšaurums, platība - 2400 kvadrātkilometru, virsa pauguraina (augstums - līdz 853 m).
- Vermlandsnēsa pussala Vēnerna ezera ziemeļrietumu daļā, Zviedrijā, Vermlandes lēnē
- Floridas pussala pussala Ziemeļamerikas austrumos, starp Atlantijas okeānu un Meksikas līci, platība — 115000 kvadrātkilometru
- Asuero pussala pussala Ziemeļamerikas dienvidos (_Azuero, Peninsula de_), izvirzījums Klusajā okeānā starp Panamas un Montiho līci, Panamas Republikas teritorija
- Labradoras pussala pussala Ziemeļamerikas ziemeļaustrumos (angļu val. “Labrador”), starp Atlantijas okeānu, Hudzona līci un šaurumu (Kanādā), platība — 1,6 mlj kvadrātkilometru, augstākā virsotne — 1676 m, daudz ezeru, krāčainu upju
- Sallinga pussala Ziemeļjūras Nisumas līcī, austrumos norobežo Līmfjordens, Dānijas Vidusjitlandes reģiona teritorija
- Hūrnslandete pussala Zviedrijā, Jēvleborjas lēnes austrumos, iesniedzas Botnijas līcī
- kārslis Pussala, zemesrags.
- pasala Pussala.
- Ferocactus peninsulae pussalas ferokaktuss
- Dzeltenā jūra pusslēgtā jūra Klusā okeāna krastā (ķīn. val. "Huang hai"), Āzijas austrumu piekrastē, uz rietumiem no Korejas pussalas, dienvidu daļā nosacīta robeža ar Austrumķīnas jūru, platība - 416000 kvadrātkilometru, vidējais dziļums - 38 m, lielākais dziļums - 106 m
- Ohotskas jūra pusslēgtā jūra Klusā okeāna ziemeļu daļā, Āzijas austrumu piekrastē, platība — 1,58 mlj km2, no okeāna atdala Kamčatkas pussala, Kuriļu salas un Hokaido, Tatāru un Laperūza šaurums savieno ar Japāņu jūru
- kokosžube Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas stērstu apakšdzimtas suga ("Pinaroloxias nivalis"), Kokossalas zemesstērste.
- alus putojošs alkoholisks dzēriens, ko parasti gatavo no miežu iesala un apiņiem
- sabrinkšķināt radīt skaļu troksni (piemēram, salaužot ledu, zem kura nav ūdens)
- dirbeklēt Rakstīt sīkā, grūti salasāmā rokrakstā.
- skrāpēt kā ar vistas kāju rakstīt sliktā, grūti salasāmā rokrakstā
- Krūkļupe Ramatas kreisā krasta pieteka Ramatas pagastā, augštece Mazsalacas pagastā, garums - 10 km; Niguļupīte; Nūtupīte.
- Makemake Rapanjuju (Lieldienu sala) mitoloģijā - augstākais dievs, ko iztēlojās kā jūras putnu, līdzīgs polinēziešu Tanem.
- akuaku Rapanuju (Lieldienu sala) mitoloģijā - labie un ļaunie gari, kuri iemiesojas augos, putnos, zivīs un neorganiskās dabas priekšmetos.
- pieraustīt Raujot salasīt.
- Apšu sala Rāznas ezera lielākā sala, atrodas netālu no ezera ziemeļrietumu krasta, Zosnagala līcī, apaugusi ar mežu; Kazjonnijas sala.
- Rāznas ezers Rāznas ezers - atrodas Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Čornajas, Kaunatas un Mākoņkalna pagastā (rietumu gals robežojas ar Lūznavas pagastu), 163,4 m vjl., platība - 5756 ha, garums - 12,1 km, lielākais platums - 7 km, vidējais dziļums - 7 m, lielākais dziļums - 17 m, eitrofs, 10 salas ar kopējo platību 24,6 ha, otrais lielākais ezers Latvijā
- Antike reģions Filipīnās (_Antique_), Panajas salas rietumu daļā
- Austrumu Visajas reģions reģions Filipīnās (_Eastern Visayas_), ietver Samaras, Leites, Biliranas, Dinagatas un vairākas mazāķas salas, iedalās Ziemeļsamaras, Samaras, Biliranas, Leites, Dienvidlaites un Dinagatas provincēs
- Abra reģions Filipīnās, Lusonas salas ziemeļrietumu daļā, administratīvais centrs Bangeda
- Abruco reģions Itālijā (_Regione Abruzzo_), Apenīnu pussalas centrālās daļas austrumos, administratīvais centrs - Akvila, platība - 10794 km^2^, 1316000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 4 provinces - Kjeti, L'Akvilas, Peskāras un Terāmo, robežojas ar Molizes, Lacio un Markes reģionu, apskalo Adrijas jūra
- Apūlija reģions Itālijā (_Regione Púglia_), atrodas Apenīnu pussalas dienvidaustrumos, administratīvais centrs - Bari, platība - 19358 kvadrātkilometri, 4053000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 6 provinces - Bari, Barletas-Andrijas-Trani, Brindizi, Fodžas, Lečes un Taranto, robežojas ar Bazilikatas, Kampānijas un Molizes reģionu, apskalo Adrijas un Jonijas jūra
- Lacio Reģions Itālijā ("Lazio"), Apenīnu pussalas centrālās daļas rietumos, administratīvais centrs - Roma, platība - 17236 kvadrātkilometri, 5596000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 5 provinces - Frozinones, Latīnas, Rieti, Romas un Viterbo, robežojas ar Toskānas, Umbrijas, Markes, Abruco, Molizes un Kampānijas reģionu, apskalo Tirēnu jūra.
- Marke Reģions Itālijā ("Marche"), Apenīnu pussalas centrālās daļas austrumos, administratīvais centrs - Ankona, platība - 9694 kvadrātkilometri, 1546000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 5 provinces - Ankonas, Pezāro un Urbīno, Askoli Pičēno, Fermo un Mačeratas, robežojas ar Abruco, Lacio, Umbrijas, Toskānas un Emīlijas-Romanjas reģionu, kā arī ar Sanmarīno Republiku, apskalo Adrijas jūra.
- Bazilikata Reģions Itālijā ("Regione Basilicata"), Apenīnu pussalas dienvidu daļā, administratīvais centrs - Potenca, platība - 9992 kvadrātkilometri, 574500 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 2 provinces - Matēras un Potencas, robežojas ar Kalabrijas, Kampānijas un Apūlijas reģionu, rietumu daļā apskalo Tirēnu jūras Polikastro līcis, dienvidos - Jonijas jūras Taranto līcis.
- Kalabrija Reģions Itālijā ("Regione Calabria"), Apenīnu pussalas dienvidrietumos, administratīvais centrs - Katandzāro, platība - 15080 kvadrātkilometru, 1956000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 5 provinces - Katandzāro, Kozencas, Krotones, Redžo di Kalabrijas un Vibo Valentijas, robežojas ar Bazilikatas reģionu, apskalo Tirēnu un Jonijas jūra.
- Kampānija Reģions Itālijā ("Regione Campania"), Apenīnu pussalas dienvidrietumu daļā, administratīvais centrs - Neapole, platība - 13595 kvadrātkilometri, 5770000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 5 provinces - Avellīno, Benevento, Kazertas, Neapoles un Salerno, robežojas ar Lacio, Molizes, Apūlijas un Bazilikatas reģionu, rietumos apskalo Tirēnu jūra.
- Emīlija-Romanja Reģions Itālijā ("Regione Emilia-Romagna"), Apenīnu pussalas ziemeļu daļā, administratīvais centrs - Boloņa, platība - 22123 kvadrātkilometri, 4400000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 9 provinces - Boloņas, Ferrāras, Forli-Čezēnas, Modēnas, Parmas, Pjačencas, Ravenas, Redžo nell'Emīlijas un Rimini, robežojas ar Ligūrijas, Pjemontas, Lombardijas un Venēcijas reģionu ziemeļos, ar Markes un Toskānas reģionu, kā arī ar Sanmarīno Republiku dienvidos, austrumos apskalo Adrijas jūra.
- Toskāna Reģions Itālijā ("Regione Toscana"), Apenīnu pussalas rietumu daļā, administratīvais centrs - Florence, platība - 22993 kvadrātkilometri, 3708000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 10 provinces - Areco, Florences, Groseto, Livorno, Lukas, Masas-Karāras, Pizas, Pistoijas, Prato un Sjēnas, robežojas ar Ligūrijas, Emīlijas-Romanjas, Markes, Umbrijas un Lacio reģionu, apskalo Ligūrijas un Tirēnu jūra.
- Umbrija Reģions Itālijā ("Umbria"), Apenīnu pussalas centrālajā daļā, administratīvais centrs - Perudža, platība - 8456 kvadrātkilometri, 896000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 2 provinces - Perudžas un Terni, robežojas ar Toskānas, Markes un Lacio reģionu.
- kangaru-vigu reljefs reljefa formu kopums Kurzemes pussalas ziemeļos, Slīteres nacionālajā parkā un tā apkaimē, platība \~90 km^2^, veidojies jūras atkāpšanās un vēlākajos piekrastes procesos, ir paralēli vai kulisveidīgi orientētu seno kāpu vaļņu (kangaru) un starpvaļņu ieplaku (vigu) josla starp Baltijas jūras Ancilus ezera stadijas krasta līniju (~17 m vjl.) un tagadējo jūras krastu
- Reviļahihedo Revijahihedo salas Klusā okeāna austrumu daļā.
- Brīžusola Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Briežusala" nosaukuma variants.
- Līpusola Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Liepusala" nosaukums latgaliski.
- Ūzulsola Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Ozolsala" nosaukuma variants.
- Strūžānu sola Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Strūžānu sala" nosaukuma variants.
- Strūžanu sola Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Strūžānu sala" nosaukuma variants.
- Apo rifs rifs Filipīnās (_Apo_), Mindoro šaurumā, rietumos no Mindoro salas
- kundziņsalieši Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Kundziņsala" iedzīvotāji.
- ķīpsalieši Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Ķīpsala" iedzīvotāji.
- ķīpsalnieki Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Ķīpsala" iedzīvotāji.
- vējzaķsalenieki Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Vējzaķsala" iedzīvotāji.
- vējzaķsalieši Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Vējzaķsala" iedzīvotāji.
- zaķsalieši Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Zaķusala" iedzīvotāji.
- Buļļi Rīgas pilsētas apkaime Kurzemes rajonā, Daugavgrīvas salas centrālajā un dienvidrietumu daļā, starp Rīgas līci un Buļļupi, izveidojusies bijušās Buļļu muižas teritorijā, atrodas Rīgas galējā ziemeļrietumu stūrī uz Buļļu salas, robežojas ar Daugavgrīvas un Kleistu apkaimēm, kā arī Jūrmalas pilsētu, lai gan pa sauszemi šai apkaimei vienīgais savienojums ir ar Daugavgrīvu.
- Spilve Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļas Beķermuiža, Guberņciems, Lielā Muiža, Podrags un Rātsupe, atrodas Daugavas kreisajā krastā starp Daugavu un Bolderājas dzelzceļa līniju, robežojas ar Bolderājas, Voleru, Ķīpsalas (nav sauszemes savienojuma), Iļģuciema, Imantas un Kleistu apkaimēm.
- Voleri Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļas Krēmeri un Lejas Podrags, atrodas Daugavas kreisajā krastā starp Daugavu un Daugavgrīvas šoseju, pa sauszemi tā robežojas ar Bolderājas un Spilves apkaimēm, bet pāri Daugavai ar Kundziņsalas un Vecmīlgrāvja apkaimēm; robežas ir Daugava, Hapaka grāvis, Daugavgrīvas šoseja, līnija no Voleru ielas un Daugavgrīvas krustojuma līdz Daugavai.
- Ķīpsala Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, sala Daugavas lejtecē, ko no pārējās Pārdaugavas atdala Daugavas atteka Zunds, salas garums - 2,7 km, platums - 0,5 km, augstums - 3-5 m virs upes līmeņa, pastāv >300 gadu, tagadējā teritorija izveidojusies, saplūstot ar Burkānu salu u. c. mazākām saliņām; Žagaru sala.
- Iļģuciems Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, starp Buļļu ielu un Daugavas atteku Zundu, dienvidu daļā iekļaujas Grīvas dzīvojamais masīvs, robežojas ar Spilves, Ķīpsalas (nav sauszemes savienojuma), Dzirciema un Imantas apkaimēm.
- Dzirciems Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, starp Iļģuciemu ziemeļos un Zasulauku dienvidos, kā arī starp Rīgas-Bolderājas dzelzceļa līniju rietumos un Zunda piekrasti austrumos, robežojas ar Iļģuciema, Ķīpsalas, Āgenskalna, Zasulauka un Imantas apkaimēm.
- Daugavgrīva Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, tāda paša nosaukuma salas (kas saukta arī "Buļļu sala") ziemeļaustrumu galā, nosaukums pirmoreiz minēts 1205. g., kad bīskaps Alberts toreizējās Daugavas grīvas labajā krastā sāka celt cisterciešu klosteri; 17. gs., kad Daugava bija mainījusi gultni, tās kreisajā krastā tika uzbūvēts Daugavgrīvas cietoksnis, ap kuru izveidojās apdzīvota vieta, pievienota Rīgai 1924. g.
- Centrs Rīgas pilsētas apkaime pilsētas centrālajā daļā, robežojas ar Pētersalas-Andrejsalas, Skanstes, Brasas, Grīziņkalna, Avotu ielas, Maskavas forštates, Vecpilsētas un Ķīpsalas (sauszemes savienojums pa Vanšu tiltu) apkaimi.
- Salas Rīgas pilsētas apkaime Zemgales un Latgales priekšpilsētās, robežas - Daugava, Bieķengrāvis, Daugava, ietverot Zaķusalu un Lucavsalu, atrodas Rīgas dienvidu daļā (administratīvi - Lucavsala un Kazas sēklis atrodas Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētā, bet Zaķusala - Latgales priekšpilsētā).
- Sarkandaugava Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā pie šīs Daugavas attekas, pilsētā iekļauta 1828. g., robežojas ar Mīlgrāvja, Mežaparka, Brasas, Skanstes, Pētersalas-Andrejsalas un Kundziņsalas apkaimēm.
- Vecmīlgrāvis Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā starp Ķīšezeru, Mīlgrāvi, Daugavu un Vecdaugavu, ietver Ziemeļblāzmu un Rīnūžus, Rīgas pilsētā iekļauta 1924. g.; pa sauszemi tā robežojas ar Vecdaugavas, Trīsciema un Mīlgrāvja (savienojums pa Mīlgrāvja tiltu) apkaimēm, bet pa ūdeni tai ir robežas ar Sarkandaugavas, Kundziņsalas, Voleru, Bolderājas, Daugavgrīvas un Mangaļsalas apkaimēm.
- Vecdaugava Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, atrodas Rīgas ziemeļu daļā pie Vecdaugavas, robežojas ar Vecāķu, Trīsciema un Vecmīlgrāvja apkaimēm, kā arī pa ūdeni Mangaļsalas apkaimi.
- Pētersala-Andrejsala Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļas Pētersala un Andrejsala, atrodas Rīgas centrā, Daugavas labā krasta dzelzceļa loka ziemeļrietumu daļā, pa sauszemi tā robežojas ar Sarkandaugavas, Skanstes un Centra apkaimēm, bet pa ūdeni tai ir robežas ar Spilves un Ķīpsalas apkaimēm.
- Kundziņsala Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, sala Daugavas lejtecē starp Daugavas galveno gultni, Mīlgrāvi un Sarkandaugavas atteku, platība - \~180 ha, garums - 2,7 km, platums - 1 km, augstums - līdz 5 m virs upes līmeņa, pievienota Rīgas pilsētai 1917. g.
- iesalrija Rija iesala gatavošanai.
- Malavejovo Rijīgs cilvēkēdājs Gudinafas salas iedzīvotāju mitoloģijā (Papua-Jaungvinejā), kuru salas iedzīvotāji centās piebarot ar dārzeņiem.
- mīstīklas Rīks, ierīce (piemēram, linu, kaņepāju) šķiedras salaušanai.
- Teze riungu (Indonēzija, Floresas sala) mitoloģijā - ciltsmāte, kultūrvarone, kas radīja pati sevi uz klints okeānā
- Nansejas salas Rjukju salas Japānas dienvidos.
- Rodrigesa Rodrigesas salas reģions - autonoma teritorija Maurīcijas Republikas sastāvā, ("Rodrigues" / "Rodrigues Island Region"), administratīvais centrs - Portmaturina, platība - 109 kvadrātkilometri, 40000 iedzīvotāju (2006. g.).
- Roneja Rona - neliela sala Britu salu ziemeļu daļā, tās nosaukums angļu valodā.
- Ruhnu Roņu sala, tās nosaukums igauņu valodā.
- vidssalieši Rugāju novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Vidssala" iedzīvotāji.
- vidussalieši Rugāju novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Vidussala" iedzīvotāji.
- Kaņepsola Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Kaņepsala" nosaukuma variants.
- Kanepsola Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Kaņepsala" nosaukums latgaliski.
- Rīkstusola Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Riekstusala" nosaukums latgaliski.
- Zaļusola Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Zaļāsala" nosaukums latgaliski.
- Melnupīte Rūjas labā krasta pieteka Valmieras novadā, izteka Idus (Purmuižas) purvā, augštece Mazsalacas pagastā, lejtecē \~8 km ir Sēļu un Vecates pagastu robežupe, garums - 15 km, kritums - 19 m
- saķēzīties Rupji salamāties.
- sabricēt Sabārt, salamāt.
- sadrāzt Sabārt, salamāt.
- salāt Sabārt, salamāt.
- sašķennēties Sabārties, salamāties.
- Latvijas Alus darītāju savienība sabiedriska organizācija, dibināta 1993. g. ar mērķi apvienot Latvijas alus darītavas un to darbību atbalstošas fiziskas un juridiskas personas, mainīt alkohola patēriņa struktūru par labu vieglajiem alkoholiskajiem dzērieniem, veicināt kvalitatīva alus, iesala un alus miežu ražošanu un nodrošināt informācijas apmaiņu
- sakļēpāt Sabojāt, salauzīt, noliekt (piemēram, zāli, labību) - par lietu.
- samatot Sabojāt, salauzt.
- atšifrēt Saburtot, izlasīt (grūti salasāmu tekstu).
- saļumdīt Saburzīt, salauzīt.
- izjaukt Sadalot atsevišķās daļās (piemēram, izārdot, salaužot, sagraujot), iznīcināt kā veselumu vai izpostīt (ko).
- aptvīkt Sadīgt (iesala gatavošanas laikā).
- Karafuto Sahalīnas salas dienvidu (japāņu) daļas nosaukums 1905.-1945. g.
- Austrumsahalīna Sahalīnas salas Krievijā, Ohotskas jūrā, austrumu daļa.
- Ziemeļsahalīna Sahalīnas salas ziemeļu daļa, Krievijas Sahalīnas apgabalā.
- sajāzdīt sajaukt, salauzt, saplēst
- samūdēties saka par alus iesala brāgas sliktu (lēnu) rūgšanu
- sačurmis sakrities vai sačākstējis; tāds, kas sarāvies kamolā, sabozies no sala
- mīknāt Sākt kļūt siltākam (pēc auksta laika, sala).
- piegūstīt Saķert, salasīt pietiekami daudz.
- Bagabaga sala Bismarka jūras dienvidos (_Bagabag Island_), Papua-Jaungvinejas Madangas provincē
- Adeles sala sala (_Adele Island_) Indijas okeānā, Austrālijas ziemeļrietumu piekrastē
- Cresa Sala Adrijas jūras ziemeļaustrumos ("Cres"), Dalmācijas salu ziemeļu grupā (Horvātijā), platība - 336 kvadrātkilometri, garums - 68 km, ziemeļos - klinšaina pussala (līdz 650 m vjl.).
- Admiralitātes sala sala Aleksandra arhipelāgā ASV, Aļaskas štata dienvidaustrumos
- Pilssala Sala Alūksnes pilsētas teritorijā, Alūksnes ezera dienvidrietumu līcī, platība - 9,9 ha, uz salas viduslaiku pils drupas, estrāde un stadions, ar sauszemi savieno tilts.
- Afognaka sala Aļaskas līcī (_Afognak Island_), ASV Aļaskas štata teritorija
- Maražo Sala Amazones grīvā, Brazīlijā, lielākā upju sala pasaulē, platība - 48000 kvadrātkilometru, garums - 220 km, platums - 150 km
- Phūketa Sala Andamanu jūras austrumos ("Ko Phuket"), pie Malakas pussalas, Taizemes teritorija.
- Anvera sala Antarktīdā (_Anvers Island_), ziemeļrietumos no Antarktīdas pussalas Greima Zemes
- Asplenda sala Antarktīdā (_Aspland Island_), Skotijas jūras dienvidrietumu daļā, Dienvidšetlendas salās
- Bakla sala Antarktīdas piekrastē, Klusā okeāna Somova jūras Belenija salās
- Agati sala Arābijas jūrā (_Agatti Island_), Lakšadvīpu (Lakadivu) salu grupā, Amīndīvu salu rietumos, Indijā (Lakšadvīpas savienotā teritorija)
- Astola sala Arābijas jūrā (_Astola_), Pakistānas teritorija, Beludžistānas provinces dienvidu piekrastē
- Uivištadžeša sala Ārējās Hebridu salās, starp Pjennafīgla salu ziemeļos un Varraja salu dienvidos
- Adaka sala ASV (_Adak Island_), Aleutu salu Andrejanova salās
- Amļa sala ASV (_Amlia Island_), Aleutu salu Andrejanova salu austrumu daļā, Aļaskas štata teritorija
- Asatīga sala ASV (_Assateague Island_), Mērilendas štatā, Atlantijas okeāna piekrastē
- Alegransa sala Atlantijas okeānā (_Alegranza_), Kanāriju salu ziemeļaustrumos, Spānijas teritorija
- Anegada sala Atlantijas okeānā (_Anegada_), Virdžīnu salu ziemeļaustrumos, Britu Virdžīnu (Lielbritānija) teritorija
- Annobona sala Atlantijas okeānā (_Annobón, I. de_), Gvinejas līča dienvidos, Ekvatoriālās Gvinejas teritorija
- Fēra sala Atlantijas okeānā (_Fair Isle_), Ziemeļjūras rietumos, Orkneju salu ziemeļos, Lielbritānijas (Skotijas) teritorija
- Malla sala Atlantijas okeānā (_Mull_), Iekšējās Hebridu salās, Lielbritānijā, Skotijas rietumu piekrastē, platība - 782 kvadrātkilometri, līčaini, klinšaini krasti, augstums - līdz 966 m vjl.
- Lielbritānija Sala Atlantijas okeānā (angļu val. "Great Britan"), lielākā sala Britu salu arhipelāgā, platība - 209300 kvadrātkilometru.
- Argjēna sala Atlantijas okeāna Arginas līča ziemeļos (_Arguin, Île d’_), Mauritānijas teritorija
- Aklinsa sala Atlantijas okeāna Bahamu salās (_Acklins_), Bahamu teritorija
- Austrumfolklenda sala Atlantijas okeāna dienvidos (_East Falkland_), Folklenda (Malvinu) salās, Lielbritānijas teritorija
- Aņņenkova sala sala Atlantijas okeāna dienvidos, Skotijas jūras ziemeļaustrumos, rietumos no Dienviddžordžijas salas
- Štoltenhofu ala sala Atlantijas okeāna dienvidu daļā, Tristana da Kuņas salu arhipelāgā, platība - 0,14 kvadrātkilometru, neapdzīvota
- Inišbofina sala Atlantijas okeāna Īrijas piekrastē, Golvejas grāfistē
- Iništērka sala Atlantijas okeāna Īrijas piekrastē, Mejo grāfistē
- Abako sala Atlantijas okeāna rietumos (_Abaco_), Bahamu salu ziemeļu daļā, uz austrumiem no Floridas ASV.
- Amēlijas sala sala Atlantijas okeāna rietumu piekrastē, ASV (_Amelia Island_), Floridas štata teritorija
- Antikosti sala Atlantijas okeāna ziemeļrietumos, Sentlorensa līcī, Kanādas Kvebekas provincē, virsa līdzena, augstums - līdz 192 m, paltība 7910 kvadrātkilometru, 266 iedzīvotāji (2001. g.)
- Ņūfaundlenda Sala Atlantijas okeāna ziemeļrietumu piekrastē (angļu val. "Newfoundland"), Kanādā, netālu no Labradoras pussalas, platība - 111400 kvadrātkilometru, 514000 iedzīvotāju (2006. g.).
- Banānu sala sala Atlantijas okeānā, Āfrikas piekrastē, Sjerraleones Republikas teritorija, tās Ziemeļu provincē
- Baja duš Tigreša sala sala Atlantijas okeānā, Angolas piekrastē, Angolas Namibes provinces teritorija
- Ljoga sala Atlantijas okeānā, Ārējās Hebridu salās (Lielbritānijā, Skotijā), platība — 2300 kvadrātkilometru, virsa pārsvarā līdzena, dienvidos — nelieli kalni (augstums — līdz 799 m), pļavas, kūdrāji
- Klīra sala Atlantijas okeānā, Īrijas dienvidu piekrastes rietumu daļā
- Erana sala Atlantijas okeānā, Īrijas Donegolas grāfistes rietumu piekrastē
- Greitblāsketa sala Atlantijas okeānā, Īrijas piekrastē, rietumos no Dinglas pussalas
- Dērsi sala Atlantijas okeānā, Īrijas salas Bēras pussalas rietumu galā
- Tori sala Atlantijas okeānā, Īrijas ziemeļrietumu piekrastē, Donegolas grāfistes teritorija
- Heimaeja sala Atlantijas okeānā, Islandes dienvidu piekrastē
- Meinlenda sala Atlantijas okeānā, lielākā no Orkneju salām, Lielbritānijas (Skotijas) teritorija
- Meinlenda sala Atlantijas okeānā, lielākā no Šetlendas salām, Lielbritānijas (Skotijas) teritorija, platība 938 kvadrātkilometri
- Sandeja sala Atlantijas okeānā, Orkneju salu ziemeļaustrumu daļā, Lielbritānijas (Skotijas) teritorija
- Vestreja sala Atlantijas okeānā, Orkneju salu ziemeļrietumos, Lielbritānijas (Skotijas) teritorija
- Nortronaldseja sala Atlantijas okeānā, Orkneju salu ziemeļu daļā, Lielbritānijas (Skotijas) teritorija
- Valenša sala Atlantijas okeānā, pie Īrijas rietumu krasta, Aiveras pussalas ziemeļrietumos
- Rokola sala Atlantijas okeānā, Rokolas plato austrumu malā, Lielbritāmijas teritorija
- Jella sala Atlantijas okeānā, Šetlendas salās, Lielbritānijas (Skotijas) teritorija
- Fetlera sala Atlantijas okeānā, Šetlendas salu austrumos, Lielbritānijas (Skotijas) teritorija
- Veilseja sala Atlantijas okeānā, Šetlendas salu austrumos, Lielbritānijas (Skotijas) teritorija
- Breseja sala Atlantijas okeānā, Šetlendas salu austrumu pusē, Lielbritānijas (Skotijas) teritorija
- Fūla sala Atlantijas okeānā, Šetlendas salu dienvidrietumos, Lielbritānijas (Skotijas) teritorija
- Papastaura sala Atlantijas okeānā, Šetlendas salu rietumos, Lielbritānijas (Skotijas) teritorija
- Īdeja sala Atlantijas okeānā, viena no Orkneju salām, Lielbritānijas (Skotijas) teritorija
- Rouzi sala Atlantijas okeānā, viena no Orkneju salām, Lielbritānijas (Skotijas) teritorija
- Šeipinseja sala Atlantijas okeānā, viena no Orkneju salām, Lielbritānijas (Skotijas) teritorija
- Stronseja sala Atlantijas okeānā, viena no Orkneju salām, to austrumu malā, Lielbritānijas (Skotijas) teritorija
- Sautronaldseja sala Atlantijas okeānā, viena no Orkneju salām, to dienvidaustrumos, Lielbritānijas (Skotijas) teritorija
- Hoja sala Atlantijas okeānā, viena no Orkneju salām, to dienvidrietumu daļā, Lielbritānijas (Skotijas) teritorija
- Auterailenda sala Augšezerā (_Outer Island_), tā dienvidrietumu piekrastē, ASV, Viskonsinas štata teritorija
- Ailrojala sala Augšezerā (_Royale, Isle_), ASV Mičiganas štatā
- Aguni sala Austrumķīnas jūā (_Aguni-jima_), Rjūkjū salās, Japānas teritorija, ietilpst Okinavas prefektūrā
- Ajona sala Austrumsibīrijas jūrā (_Ajon_), Krievijā, Čukotkas autonomajā apgabalā, Čaunas līča ziemeļos, platība - \~2000 km^2^, augstums - līdz 64 m vjl., arktiskā tundra, briežu vasaras ganības
- Benneta sala sala Austrumsibīrijas jūras Jaunsibīrijas salu grupā, Krievijas Sahā Republikā (Jakutijā)
- Henrietas sala sala Austrumsibīrijas jūras Jaunsibīrijas salu grupā, Sahā Republikā (Jakutijā), Krievijā
- Žanetes sala sala Austrumsibīrijas jūras Jaunsibīrijas salu grupā, Sahā Republikā (Jakutijā), Krievijā
- Žohova sala sala Austrumsibīrijas jūras Jaunsibīrijas salu grupā, Sahā Republikā (Jakutijā), Krievijā
- Birjučas sala sala Azovas jūrā, Birjučijostrivas strēles platākās (dienvidu) daļas nosaukums (līdz 1929. g. salu no strēles šķīra šaurums), garums — 24 km, platums — 5 km
- Androsa sala Bahamu salu grupā (_Andros_), platība - 4144 kvadrātkilometri, 7400 iedzīvotāju (2010. g.)
- Baķlonvi sala Bakbo (Tonkinas) līcī, Vjetnamas teritorija
- Bangi sala Balabakas šaurumā, Sulu jūras rietumos, Malaizijas Sabahas štata teritorija
- Anzera sala Baltajā jūrā (_Anzerskij, ostrov_), Solovku salu dienvidaustrumu daļā, Krievijas Arhangeļskas apgabala teritorija
- Āgersē sala Baltijas jūrā (_Agersø_), Lielajā Beltā, Dānijas teritorija
- Kimitoēna sala Baltijas jūrā (_Kimitoon_), Somijas teriorija, Varsinaissuomi reģionā
- Korpo sala Baltijas jūrā (_Korpo_), Somijas teritorija, Varsinaissuomi reģionā
- Langelande sala Baltijas jūrā (_Langeland_), Dānijas arhipelāga dienvidos, platība - 284 kvadrātkilometri, līdz 46 m augsta morēnu pauguraine, dižskābaržu meži
- Ēlande sala Baltijas jūrā (zviedru valodā _Oeland_), ietilpst Zviedrijas Kalmaras lēnē, atrodas pie Skandināvijas pussalas dienvidu daļas, no kuras to atdala Kalmaras šaurums, platība - 1342 kvadrātkilometri, garums - 137 km, lielākais platums - 16 km, 23000 iedzīvotāju (2005. g.), līdz 57 m augsts kaļķakmens plato
- Fīna sala Baltijas jūrā, Dānijas arhipelāga rietumos (dāņu val. _Fyn_), Dānijas teritorija, platība - 2980 kvadrātkilometru, 447000 iedzīvotāju (2006. g.), augstums - līdz 131 m vjl., tilti savieno ar Zēlandes salu un Jitlandes pussalu
- Veilaida sala Baltijas jūrā, dienvidos no Muhu salas, Igaunijas teritorija
- Svenska Hegarna sala Baltijas jūrā, iepretim Stokholmai
- Kasari sala Baltijas jūrā, Igaunijas teritorija, dienvidaustrumos no Hījumā salas
- Vilsandi sala Baltijas jūrā, rietumos no Sāmsalas, vistālāk rietumos novietotā apdzīvotā sala Igaunijā, platība - 8,75 km^2^, 30 iedzīvotāju
- Gotska Sandēne sala Baltijas jūrā, uz ziemeļiem no Gotlandes, Zviedrijas teritorija
- Tauksi sala Baltijas jūrā, Veinameri austrumu daļā, Igaunijas teritorija
- Heinlaida sala Baltijas jūrā, Veinameri ziemeļrietumu daļā, Igaunijas teritorija
- Fora sala Baltijas jūrā, Zviedrijas Gotlandes lēnē, ziemeļaustrumos no Gotlandes salas
- Muše sala Baltijas jūrā, Zviedrijas piekrastē, Stokholmas lēnē
- Orne sala Baltijas jūrā, Zviedrijas piekrastē, Stokholmas lēnē
- Ūte sala Baltijas jūrā, Zviedrijas piekrastē, Stokholmas lēnē
- Justere sala Baltijas jūrā, Zviedrijas teritorija, Stokholmas lēnē
- Age sala Baltijas jūras Botnijas līcī (_Agö_), Zviedrijas teritorija
- Alnēne sala Baltijas jūras Botnijas līcī (_Alnön_), Zviedrijas piekrastē, pie Indālselvenas ietekas jūrā
- Grēse sala Baltijas jūras Botnijas līcī, Zviedrijas teritorija, ietilpst Upsālas lēne
- Bjērkēna sala Baltijas jūras Botnijas līča austrumu daļā, Somijas teritorija, Pohjanmā reģionā
- Raipaluoto sala Baltijas jūras Botnijas līča austrumu daļā, Somijas teritorija, Pohjanmā reģionā
- Singe sala Baltijas jūras Botnijas līča dienvidrietumos, Olandshava šauruma ziemeļrietumos, Zviedrijā, Stokholmas lēnē
- Hailuoto sala Baltijas jūras Botnijas līča ziemeļaustrumos, Somijas teritorija, Ziemeļpohjanmā reģionā
- Bornholma sala Baltijas jūras dienvidrietumu daļā (angļu val. _Bornholm_), Dānijas Galvaspilsētas reģiona teritorija, platība - 588 kvadrātkilometri, 43200 iedzīvotāju (2006. g.), administratīvais centrs - Renne, osta
- Vohilaida sala Baltijas jūras Hari šaurumā, Igaunijas teritorija
- Vormsi Sala Baltijas jūras Igaunijas piekrastē, ceturtā lielākā Igaunijas sala, atrodas starp Hījumā un Igaunijas kontinentālo daļu, ietilpst Lēnes apriņķī, platība - 93 km^2^, garums - 16 km, platums - 10 km, lielākais augstums 13 m vjl., 415 iedzīvotāju.
- Bjerke sala Baltijas jūras Olandshava šaurumā, Zviedrijas piekrastē, Stokholmas lēnē
- Vede sala Baltijas jūras Olandshava šaurumā, Zviedrijas piekrastē, Stokholmas lēnē
- Mēna sala Baltijas jūras rietumos, Dānijas Zēlandes reģiona dienvidrietumos, jūras šaurumi to atdala no Zēlandes un Falsteras salas
- Sturke sala Baltijas jūras rietumos, Hānes līča ziemeļaustrumu daļā, Zviedrijas Blēkinges lēnē
- Roņu sala sala Baltijas jūras Rīgas līcī (igauņu "Ruhnu"), kopš 1919. g. 17. janvāra pieder Igaunijai, platība - 1190 ha, garums - 5,5 km, platums - 3,5 km, \~60 pastāvīgo iedzīvotāju (2006. g.), 26 saimniecības, robežsardzes postenis
- Aksi sala Baltijas jūras Somu līcī (_Aksi_), Igaunijas teritorija, ietilpst Harju apriņķī
- Naisāre sala Baltijas jūras Somu līcī, iepretim Tallinas līcim, Igaunijas teritorija
- Rammu sala Baltijas jūras Somu līcī, Igaunijas Harju apriņķī
- Prangli sala Baltijas jūras Somu līcī, Igaunijas teritorija
- Uhtju sala Baltijas jūras Somu līcī, Igaunijas teritorija
- Vaindlo sala Baltijas jūras Somu līcī, Igaunijas teritorija
- Mohni sala Baltijas jūras Somu līcī, pie Perispeas pussalas, Igaunijas teritorija
- Agena sala Baltijas jūras Somu līcī, Tallinas līča ziemeļaustrumos, Igaunijas teritorija
- Aegna sala Baltijas jūras Somu līča dienvidrietumu daļā, Igaunijas teritorija, 14 km uz ziemeļiem no Tallinas
- Atauro sala Bandas jūrā (_Atauro_), Mazo Zunda salu Baratdajas salu rietumos, Austrumtimoras teritorija
- Adi sala Bandas jūras austrumos (_Adi_), Jaungvinejas salas Bomberai pussalas dienvidu piekrastē, Indonēzijas Rietumpapua provinces teritorija
- Bankulu sala Bangai arhipelāgā Indonēzijā, Moluku jūras dienvidrietumos
- Bangai sala Bangai arhipelāgā, Indonēzijas Centrālās Sulavesi provincē
- Balčeri sala sala Bangālijas līča ziemeļu piekrastē, Indijas Rietumbengāles štata teritorija
- Heisa sala sala Barenca jūrā, Krievijas Arhangeļskas apgabalā, Franča Jozefa Zemes centrālajā daļā, augstums — līdz 242 m, gk. bazalti, darbojas ģeofizikas observatorija
- Māgereja sala Barenca jūrā, Norvēģijas ziemeļos, Finnmarkas filkē
- Lāču sala sala Barenca jūrā, Svalbāras arhipelāga dienvidos Norvēģijas teritorija, platība - 178 kvadrātkilometri, dienvidu daļā līdz 536 m augsts plato, kalnu tundra, meteoroloģiskā stacija
- Aleksandras Zeme sala Barenca jūras ziemeļos (_Zemlja Aleksandry_), Franča Jozefa Zemes rietumos, Krievijas teritorija
- Hūpene sala Barenca jūras ziemeļu daļā, dienvidaustrumos no Edža slas Špicbergenas arhipelāgā, Norvēģijas teritorija
- Ābeleja sala Barnca jūrā (_Abeløya_), Svalbāras arhipelāgā, Karaļa Kārļa Zemes austrumos
- Pētera I sala sala Belinshauzena jūrā, pie Antarktīdas, platība — 249 kvadrātkilometri, augstums — līdz 1200 m, vulkāniska izcelsme, virsmu sedz ledājs
- Bāngaduni sala Bengālijas līča ziemeļos, Indijas Rietumbengāles štata dienvidaustrumos, Sundarbanu nacionālā parka teritorija
- Akutana sala Beringa jūras dienvidos (_Akutan Island_), ASV teritorija, Aelutu salu Foksu salu grupā
- Karaga sala sala Beringa jūras Karagas līcī, pie Kamčatkas austrumu krasta, Krievijas Kamčatkas novadā, platība - \~2000 kvadrātkilometru, augstums - līdz 912 m, krasti krauji, klinšaini, tundra (pundura ciedrupriedes)
- Sentlorensa sala sala Beringa jūras ziemeļos (angļu val. "Saint Lawrence Island"), ASV, platība — 4900 kvadrātkilometru, augstums — līdz 673 m
- Arakamčečena sala Beringa šauruma dienvidaustrumos (_Arakamčečen, ostrov_), Čukču pussalas piekrastē, Krievijas Čukotkas autonomajā apgabalā
- Ratmanova sala sala Beringa šaurumā, Diommeda salu grupā, Krievijas Čukotkas autonomajā apgabalā, platība - \~10 kvadrātkilometru, reljefs kalnains, augstums - līdz 513 m
- Airlenda sala Bermudu salu rietumu daļā (_Ireland Island_)
- Aua sala Bismarka jūras Ninigo salu rietumos (_Aua Island_), Papua-Jaungvinejas Manusas provinces teritorija
- Holmēna sala Botnijas līča Zviedrijas piekrastē, Vesterbotenas lēnē, iepretim Ūmeo pilsētai
- Upursala Sala Cirīša ezerā, Aglonas pagastā, platība - 16 ha, ietilpst Cirīša ezera dabas parkā un dabas liegumā "Cirīša ezera salas", valsts aizsardzībā kopš 1931. g.
- Velingtona sala sala Čīles arhipelāgā ("Isla Wellington"), Maglajanesas un Čīles Antarktikas reģiona ziemeļrietumos, platība — 6750 kvadrātkilometru, kalnaina, augstums — līdz 1463 m, krastos fjordi
- Alsa sala Dānijā (_Als_), Mazajā Beltā, Dānijas arhipelāga dienvidrietumos, platība - 314 km^2^, 51300 iedzīvotāju (2010. g.), līdz 81 m augsta morēnu pauguraine, 1864.-1920. g. piederēja Vācijai
- Vidsala Sala Daugavā, Jēkabpils pilsētas daļa, garums - 2,2 km, platums - līdz 0,9 km, apdzīvota, 2 mājas; Daugavsala; Stimbāna sala; Sala.
- Daugavsala Sala Daugavā, Jēkabpils pilsētas daļa, garums 2,2 km, platums - līdz 0,9 km, apdzīvota, 2 mājas; Vidsala; Stimbāna sala; Sala.
- Doles sala sala Daugavas lejtecē, 9,2 km gara un 2,7 km plata pirms Rīgas HES uzcelšanas, 1974. g. daļēji applūdināta
- Kārķu sala sala Daugavas lejtecē, kas 17. gs no uzsērējumiem radusies blakus Klīversalai un 18. gs saplūda ar to.
- Lucavsala Sala Daugavas lejtecē, Rīgas pilsētas teritorijā, Zemgales priekšpilsētā, garums - 2 km, lielākais platums - 0,8 km, augstums - 0,5-2 m vjl., no Pārdaugavas to atdala Bieķengrāvis, no Zaķusalas - Mazā Daugava, 17. gs beigās tās vietā bijušas 4-5 mazas saliņas, 19. gs. beigās pēc Daugavas regulēšanas dambju izbūves saplūdusi ar šauro un garo Jumpravsalu.
- Anghijaka sala Deivisa šauruma dienvidrietumos (_Angijak Island_), Kanādas teritorija, Bafina salas dienvidaustrumu piekrastē
- Aidžou sala Dienvidķīnas jūrā (_Ai Zhou_), Ķīnas teritorija
- Baili sala Dienvidķīnas jūrā, iepretim Lindinas līcim
- Dunšaņa sala Dienvīdķīnas jūrā, Ķīnas Fudzjaņas provinces teritorija
- Luodou sala Dienvidķīnas jūrā, Ķīnas Guandunas provinces dienvidos
- Naodžou sala Dienvidķīnas jūrā, Ķīnas Guandunas provinces dienvidrietumu daļā, dienvidaustrumos no Dunhai slas
- Dunhai sala Dienvidķīnas jūrā, Ķīnas Guandunas provinces dienvidrietumu daļā, pie Leidžou pussalas austrumu krasta
- Naņsaņa sala Dienvidķīnas jūrā, Ķīnas Guandunas provinces dienvidrietumu daļā, pie Leidžou pussalas austrumu krasta
- Naņao sala Dienvidķīnas jūrā, Ķīnas piekrastē, Guandunas provinces dienvidaustrumos
- Balambanana sala Dienvidķīnas jūras dienvidaustrumos, Balabakas šauruma dienvidos, Malaizijas teritorija
- Šančuaņa sala Dienvidķīnas jūras piekrastē, lielākā no Čuaņšanu salām, Ķīnas Guandunas provinces teritorija
- Sjačuaņa sala Dienvidķīnas jūras piekrastē, viena no Čuaņšanu salām, Ķīnas Guandunas provinces teritorija
- Anmado sala Dzeltenajā jūrā (_Anma-do_), Korejas Republikas teritorija
- Anmjondo sala Dzeltenajā jūrā (_Anmyŏn-do_), Korejas Republikas teritorija
- Akimiski sala Džeimsa līcī (_Akimiski Island_), Kanādā, Hudzonas līča dienvidu atzarā
- Ajosefstratija sala Egejas jūrā (_Ágios Efstrátios, Nísos_), Grieķijas teritorija, Ziemeļegejas perifērijā
- Andra sala Egejas jūrā (_Andros_), Kiklādu arhipelāga ziemeļos (Grieķijā), platība - 405 kvadrātkilometri, reljefs kalnains, augstums līdz 994 m vjl., ielejās audzē olīvkokus, citrusus, vīnkokus
- Anidra sala Egejas jūrā (_Ánydros, Nisída_), Grieķijas teritorija, Kiklādu salu dienvidaustrumos
- Antipara sala Egejas jūrā (_Antíparos Nísos_), Kiklādu salu grupā, Grieķijas Dienvidegejas perifērijā
- Antipsara sala Egejas jūrā (_Antipsara, Nisos_), Grieķijas Ziemeļegejas perifērijā
- Evija Sala Egejas jūrā, Balkānu pussalas dienvidaustrumu piekrastē, Grieķijā, platība - 3261 kvadrātkilometrs, garums - 170 km, augstākā virsotne - Dirfa kalns (1743 m).
- Eiboja Sala Egejas jūrā, Balkānu pussalas dienvidaustrumu piekrastē, Grieķijas teritorija, platība - 3900 kvadrātkilometru, garums - 170 km, 218000 iedzīvotāju (2005. g.), augstākā virsotne - 1473 m
- Agatonisa sala Egejas jūras dienvidaustrumos (_Agathonisi_), ietilpst Dienvidsporādu salu sastāvā, Grieķijas teritorija
- Amorga sala Egejas jūras dienvidos (_Amorgós_), Grieķijas Dienvidegejas perifērijā
- Astipaleja sala Egejas jūras dienvidu daļā (_Astypálaia, Nisos_), Grieķijas Dienvidegejas perifērijas teritorija
- Sūroja sala Fēru salu arhipelāga dienvidos
- Skiuvoja sala Fēru salu arhipelāga dienvidu daļā, uz rietumiem no Sandojas salas dienvidu gala
- Mīčinēsa sala Fēru salu arhipelāga rietumos, uz rietumiem no Voaras salas
- Koltura sala Fēru salu arhipelāga rietumu daļā
- Voara sala Fēru salu arhipelāga rietumu daļā, uz rietumiem no Streimojas salas
- Hestura sala Fēru salu arhipelāga rietumu daļā, uz rietumiem no Streimojas salas dienvidu gala
- Stoura Duimuna sala Fēru salu arhipelāgā uz dienvidiem no Sandoja salas
- Eisturoja sala Fēru salu arhipelāga vidusdaļā, otrā lielākā sala šajā arhipelāgā, uz rietumiem no Djiupini šauruma
- Fugloja sala Fēru salu arhipelāga ziemeļaustrumos
- Vījoja sala Fēru salu arhipelāga ziemeļaustrumu daļā
- Svuinoja sala Fēru salu arhipelāga ziemeļaustrumu daļā, dienvidos no Fuglojas un Vījojas salas
- Kūnoja sala Fēru salu arhipelāga ziemeļaustrumu daļā, uz rietumiem no Borojas salas
- Kalsoja sala Fēru salu arhipelāga ziemeļaustrumu daļā, uz rietumiem no Kūnojas salas
- Boroja sala Fēru salu arhipelāga ziemeļaustrumu daļā, uz rietumiem no Vījojas un Svuinojas salas
- Sandoja sala Fēru salu arhipelāgā, uz dienvidiem no Hesturas un Streimojas salas
- Norfolkas sala sala Fidži jūrā (“Norfolk”), starp Jaunzēlandi un Jaunkaledoniju, Austrālijas ārējā teritorija ar iekšēju pašpārvaldi, platība — 35 kvadrātkilometri, 2170 iedzīvotāji (2012. g.), administratīvais centrs — Kingstona
- Agutaja sala Filipīnās (_Agutaya_), Sulu jūras ziemeļu daļā
- Amianana sala Filipīnās (_Amianan_), Batanesas provincē, Batanas salu ziemeļos
- Babujana sala Filipīnās (_Babuyan_), Babujanas salu ziemeļaustrumos
- Bantona sala Filipīnās, Romblonas provinces ziemeļos
- Bantajana sala Filipīnās, Sebu provincē, Visaju jūras dienvidu daļā
- Balabaka sala Filipīnās, Sulu jūras rietumos, dienvidos no Palavanas salas
- Bohola Sala Filipīnu arhipelāgā ("Bohol"), uz ziemeļiem no Mindanao salas, platība - \~3900 kvadrātkilometru, vulkāniska izcelsme, plato, augstums - \~800 m vjl., piekrastē koraļļu rifi, lielākā pilsēta un osta Tagbilarana.
- Leite Sala Filipīnu arhipelāgā ("Leyte"), uz ziemeļiem no Mindanao salas, platība - 7200 kvadrātkilometru, kalnaina, daudz aprimušu vulkānu, augstākā virsotne - Lobi kalns - 1350 m
- Ļui sala Filipīnu jūras ziemeļos, Taivānas dienvidaustrumu piekrastē, Taivānas Taidunas apriņķa teritorija
- Laņa sala Filipīnu jūras ziemeļrietumu daļā, Taivānas Taidunas apriņķa teritorija
- Itbajata sala Filipīnu ziemeļos, Batanas salās
- Kalajana sala Filipīnu ziemeļu daļā, Babujanas salu grupā
- Batana sala Filipīnu ziemeļu daļā, Batanas salu grupā
- Sabtanga sala Filipīnu ziemeļu daļā, Batanas salu grupas dienvidos, Lusonas šauruma ziemeļos
- Arena sala Filipnās (_Arena Island_), Sulu jūrā, Palavanas reģiona austrumos
- Amanu sala Franču Polinēzijā (_Amanu_), Klusā okeāna Tuamotu arhipelāgā
- Anatau sala Franču Polinēzijā (_Angatau_), Tuamotu arhipelāga ziemeļaustrumu malā
- Aukena sala Franču Polinēzijā (_Aukena_), Tuamotu un Gambjē salās
- Avera sala Franču Polinēzijā (_Avera_), Biedrības salu grupas Aizvēja salu Raiātea (Havaii) salas austrumu piekrastē
- Avalau sala Funafuti atola dienvidu daļā (_Avalau_), Tuvalu teritorija
- Amatuku sala Funafuti atolā Klusajā okeānā (_Amatuku_), Tuvalu teritorija
- Herma sala Gērnsijā, austrumos no Gērnsijas salas, starp Litlrusela un Bigrusela jūras šaurumu
- Šenona sala Grenlandes jūrā, Grenlandes austrumu piekrastē
- Flateja sala Grenlandes jūras dienvidos, Islandes salas ziemeļu piekrastē, Sģaulfandi līča ziemeļrietumos
- Grimseja sala Grenlandes jūras dienvidos, Islandes ziemeļu piekrastē
- Treila sala sala Grenlandes jūras dienvidrietumu piekrastē, pie Karaļa Kristiana X Zemes krastiem
- Alutoka sala Grenlandes rietumu piekrastē (_Aluttoq_), dienvidos un dienvidrietumos apskalo Kekertarsūpas līcis, ziemeļrietumos Vargata šaurums
- Eiga sala Hebridu jūrā, Iekšējās Hebridu salās, Lielbritānijas, Skotijas teritorija, dienvidaustrumos no Ramas salas
- Rama sala Hebridu jūrā, Iekšējās Hebridu salās, Lielbritānijas, Skotijas teritorija, dienvidos no Skajas salas
- Tairi sala Hebridu jūrā, Iekšējās Hebridu salās, Lielbritānijas, Skotijas teritorija, dienvidrietumos no Kollas salas
- Aileja sala Hebridu jūras dienvidaustrumos (_Islay_), Lielbritānijas (Skotijas) teritotija, Iekšējo Hebridu salu dienvidos
- Kolla sala Hebridu jūras dienvidos, Iekšējās Hebridu salās, Lielbritānijas, Skotijas teritorija
- uzsalt Sala iedarbībā izveidoties uz zemes, ūdenstilpes u. tml. virsas nelielai sasaluma kārtai; sala iedarbībā izveidoties ar nelielu virsas sasaluma kārtu (par zemi, ūdenstilpi u. tml.).
- Jona sala Iekšējās Hebridu salās, Lielbritānijas, Skotijas teritorija, rietumos no Mallas salas
- Kolonsi sala Iekšējās Hebridu salās, Lielbritānijas, Skotijas teritorija, ziemeļos no Ailejas salas
- Albatrosa sala Indijas okeānā (_Albatross_), Maurīcijas teritorija
- Ampana sala Indijas okeānā (_Ampag, Pulo_), Kokosu salās (Austrālijas ārējā teritorija), Sautkīlinga salu austrumu atzarā
- Androta sala Indijas okeānā (_Andrott Island_), Lakšadvīpu (Lakadivu) salās, Indijas Lakšadvīpu teritorijā
- Amsterdama sala Indijas okeānā (_Île Amsterdam_, Francijas Dienvidjūru Zemēs), platība - 60 kvadrātkilometru, vulkāniska izcelsme, augstums - līdz 881 m vjl. (Diva kalns)
- Kartjē sala sala Indijas okeāna austrumos, netālu no Austrālijas ziemeļrietumu piekrastes, ietilpst Austrālijas ārējās teritorijas “Ašmora un Kartjē Salas” sastāvā
- Panaitana sala Indijas okeāna Javas salas rietumu piekrastē, Indonēzijas Bantenas provinces teritorijā.
- Ķenguru sala sala Indijas okeāna Lielajā Austrālijas līcī ("Kangaroo Island"), Austrālijas kontinenta dienvidu piekrastē, platība - 4351 kvadrātkilometrs, garums - 144 km, platums - 40 km, augstums - līdz 300 m
- Madagaskara Sala Indijas okeāna rietumu daļā, platība - \~582000 kvadrātkilometru, ceturtā lielākā sala pasaulē, garums - \~1600 km, platums - >600 km, augstākā virsotne - 2666 m
- Abdelkūrī sala Indijas okeāna ziemeļos (_'Abd al-Kūrī_), uz rietumiem no Sokotras salas, Jemenas teritorija, garums - \~33 km, platums - līdz 5 km
- Šrilanka Sala Indijas okeāna ziemeļu daļā pie Indostānas pussalas, no kuras šķir Polka šaurums un Mannāras līcis.
- Bankaru sala Indijas okeānā, Baņakas arhipelāgā, rietumos no Sumatras salas, Indonēzijas Ačehas provinces teritorija
- Babi sala Indijas okeānā, Indonēzijas Ačehas provinces teritorija
- Arida sala Indijas okeānā, Seišelu salu ziemeļos, Seišelu Republikā
- Airradža sala Indonēzijā (_Airraja, Pualu_), Batamas provincē, Riau arhipelāga Riau šaurumā
- Alanbesara sala Indonēzijā (_Alang Besar, Pulau_), atrodas Sumatras salas austrumu piekrastē, Riau provinces ziemeļu daļā
- Englsi sala Īrijas jūrā (_Anglesey_), Britu salu arhipelāgā, Velsas ziemeļrietumu piekrastē, platība - 715 kvadrātkilometru, stāvi krasti, paugurains reljefs, lielākā pilsēta un osta - Holiheda
- Holiailenda sala Īrijas jūrā (_Holy Island_), Lielbritānijas, Velsas teritorija, atrodas tās ziemeļrietumos, cieši blakus Englsi salai
- Mena sala Īrijas jūrā starp Lielbritānijas un Īrijas salām (angļu val. _Isle of Man_), platība - 572 kvadrātkilometri, 76000 iedzīvotāju (2007. g.), Lielbritānijas teritorija ar plašām pašpārvaldes tiesībām, administratīvais centrs - Daglasa; Menas sala
- Lambeja sala Īrijas jūrā, Dublinas grāfistes teritorija
- Goramna sala Īrijas piekrastē, Golvejas līča ziemeļrietumos
- Akila sala Īrijas rietumos (_Achill_), Mejo (Muijo) grāfistē
- Klēra sala Īrijas rietumos, Mejo grāfistē, Klū līča ieejā
- Kjusju sala Japānas arhipelāga dienvidos (japāņu valodā "九州"), trešā lielākā sala (aiz Honsju un Hokaido), platība - 37400 kvadrātkilometru (kopā ar blakussalām - 42600 kvadrātkilometru), augstākā virsotne - 1788 m, administratīvi iedalīta 7 prefektūrās
- Akuseki sala Japānas dienvidos (_Akuseki-shima_), Austrumķīnas jūras austrumos, Sacunanas salu grupas Tokaras salās
- Ava sala Japāņu jūrā (_Awa-shima_), Japānas piekrastē, Ņiigatas prefektūras teritorija
- Askolda sala Japāņu jūras rietumu piekrastē (_Askol’d, ostrov_), Pētera Lielā līcī, Krievijas Piejūras novada teritotija
- Aoba sala Jaunhebridu salās Klusajā okeānā, Vanuatu Republikas Penamas provinces rietumu daļā
- Arta sala Jaunkaledonijā (_Art, Île_), Koraļļu jūrā, Belepa salās
- Bagao sala Jaunkaledonijas Salu provincē (_Bagao_), Klusā okeāna Koraļļu jūras Luajotē salās
- Baaba sala Jaunkaledonijas ziemeļu daļā (_Baaba, Île_), Klusā okeāna Koraļļu jūrā
- Jaunsibīrija sala Jaunsibīrijas arhipelāga Anžū salu grupā, starp Laptevu un Austrumsibīrijas jūru, Krievijas Sahas Republikas (Jakutijas) teritorija, platība \~6200 km^2^, garums - \~140 km, lielākais platums - \~60 km, augstums - līdz 76 m
- Baveana sala Javas jūrā, Indonēzijas Austrumjavas provinces teritorija.
- Pilssala sala Jelgavas pilsētas teritorijā, starp Lielupi un tās atteku Driksu, garums - \~5 km, platums - 100-500 m
- Antipaksa sala Jonijas jūrā (_Antípaxoi, Nísos_), Kerkīras šauruma dienvidos, Grieķijas teritorija
- Anhela de la Gvarda sala Kalifornijas līcī (_Ángel de la Guarda, Isla_), Meksikas Lejaskalifornijas štata teritorija, augstākā virsotne - 1315 m
- Elsmīra sala sala Kanādas Arktiskā arhipelāga ziemeļos (angļu val. "Ellesmere Island"), platība - 196000 kvadrātkilometru, 168 iedzīvotāji (2001. g.), augstums - līdz 2616 m, ledāji \~80000 kvadrātkilometru, Neirsa šaurums atdala no Grenlandes, Džonsa šaurums - no Devona salas, Jurikas šaurums un Nansena šaurums - no Aksela Heiberga salas
- Aksela Heiberga sala sala Kanādas Arktiskajā arhipelāgā ("Axel Heiberg Island"), Sverdrupa salu grupā, platība - 34400 km^2^, kalnaina, augstums līdz 2210 m vjl.
- Batērsta sala sala Kanādas Arktiskajā arhipelāgā ("Bathurst Island"), Karalienes Elizabetes salu dienvidaustrumu daļā, platība — 15500 kvadrātkilometru, augstums — līdz 526 m, arktiskais tuksnesis, salas dienvidu galā atrodas ziemeļu magnētiskais pols
- Karaļa Viljama sala sala Kanādas Arktiskajā arhipelāgā ("King William Island"), platība - 12400 kvadrātkilometru, augstums - līdz 140 m, kaļķakmeņi, ezeri, tundra
- Velsas Prinča sala sala Kanādas Arktiskajā arhipelāgā ("Prince of Wales Island"), platība — 33230 kvadrātkilometru, neapdzīvota, virsa pauguraina, augstums — līdz 254 m, krasti līčaini, arktiskais tuksnesis
- Makenzi Kinga sala sala Kanādas Arktiskajā arhipelāgā (“Mackenzie King Island”), Karaliene Elizabetes salu ziemeļu daļā, platība — 6915 kvadrātkilometri
- Viktorijas sala sala Kanādas Arktiskajā arhipelāgā (angļu val. _Victoria Island_), platība — 217300 kvadrātkilometru (9. lielākā sala pasaulē), paugurains reljefs, augstākā virsotne — 914 m
- Benksa sala sala Kanādas Arktiskajā arhipelāgā (angļu val. "Banks Island"), no kontinenta atdala Amundsena līcis, apskalo Boforta jūra, Maklūra šaurums un Velsas Prinča šaurums, platība - 64000 kvadrātkilometru
- Devona Sala Kanādas Arktiskajā arhipelāgā (angļu val. "Devon Island"), lielākā neapdzīvotā sala pasaulē, platība - 55000 kvadrātkilometru, augstums - līdz 1887 m
- Bailota sala sala Kanādas Arktiskajā arhipelāgā, Bafina Zemes ziemeļu piekrastē, platība - 13000 kvadrātkilometru, augstākā virsotne - Maliks, 1905 m vjl., teritoriju klāj ledājs, šļūdoņi ieslīd Bafina līcī
- Melvila sala sala Kanādas Arktiskajā arhipelāgā, Karaliene Elizabetes salu dienvidu daļā, platība — 42700 kvadrākilometru, neapdzīvota, reljefs — saposmots plato, augstums — līdz 776 m, krasti līčaini
- Prinča Patrika sala sala Kanādas Arktiskajā arhipelāgā, platība — 15750 kvadrātkilometru, augstums — līdz 247 m, līdzena, nogulumieži, tundra
- Bafina sala sala Kanādas ziemeļaustrumos (_Baffin Island_; _Qikiqtaaluk_), Bafina līcis un Deivisa šaurums to atdala no Grenlandes, Hudzona šaurums no Labradoras pussalas, Foksa baseins un Būtijas līcis no Kanādās kontinentālās daļas, un Lenkasteras šaurums no Devonas salas
- Amunda Ringnesa sala sala Kanādas ziemeļos (_Amund Ringnes Island_), Tālajā Arktikā, Karalienes Elizabetes salu Svedrupa salu grupā
- Belija Sala Karas jūrā, Krievijā, Tjumeņas apgabalā, no Jamalas pussalas to šķir Maligina šaurums, platība – 1900 kvadrātkilometru, augstums – līdz 24 m, daudz ezeru, arktiskā tundra.
- Sibirjakova sala sala Karas jūras austrumu daļā, pie ieejas Jeņisejas līcī, Krievijas Krasnoojarskas novadā, platība - \~800 kvadrātkilometru, augstums - līdz 50 m, reljefs paugurains, daudz ezeru, sīku upju, piekrastē sēkļi
- Bārdsi sala Kārdiganas līča ziemeļos, netālu no Leina pussalas rietumu gala, Lielbritānijas (Velsas) teritorija
- Avesa sala Karību jūrā (_Aves, Isla de_), Venecuēlas teritorija
- Angilja sala Karību jūras ziemeļos (_Anguilla_), platība — 91 kvadrātkilometrs
- Ambergrisa sala Karību jūras ziemeļrietumos (_Ambergis Caye_), Belizas Korosalas distrikta teritorija
- Hallandsvedere sala Kategata dienvidaustrumos, Zviedrijas teritorija, Skones lēnē
- Endelāve sala Kategata dienvidrietumos, Dānijas Vidusjitlandes reģiona teritorija
- Lesē sala Kategatā, Dānijas Ziemeļjitlandes reģiona teritorija, Lesē šurums to šķir no Jitlandes pussalas
- Anariki sala Kiribati Republikā (_Anariki_), Klusā okeāna Abaianas salu grupas rietumu daļā
- Arorae sala Kiribati Republikā (_Arorae_), Kiribati (Gilberta) salu dienvidaustrumos
- Lieldienu sala sala Klusā okeāna austrumu daļā ("Isla de Pascua"), Čīles īpaša teritorija Valparaiso reģiona sastāvā, platība - 164 kvadrātkilometri, 4900 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs - Hangaroa, augstākā virsotne - 539 m; Rapanuja
- Greitmērkjuri sala Klusā okeāna Fidži jūras dienvidos (_Great Mercury Island_), Jaunzēlandes Ziemeļsalas ziemeļaustrumu piekrastē; Ahuahu
- Puna sala Klusā okeāna Gvajakilas līcī, Ekvadoras teritorija
- Aore sala Klusā okeāna Jaunhebridu salās, Vanuatu Republikas Sanmas provinces dienvidu daļā
- Aniva sala Klusā okeāna Jaunhebridu salu dienvidu daļā (_Aniwa_), Vanutu Republikas Tafea provincē
- Banaba sala Klusā okeāna rietumu daļā, Kiribati teritorijas rietumos, platība - 650 ha, augstums - līdz 81 m, 335 iedzīvotāji (2012. g.); Ošena
- Guama Sala Klusā okeāna rietumu daļā, Marianas salu dienvidos (lielākā sala šajā grupā), platība - 541 kvadrātkilometrs.
- Haulenda sala sala Klusā okeāna vidū ("Howland Island"), pie ekvatora, Polinēzijā (ASV īpašums kopš 1935. g.), platība - 1,6 km^2^, neapdzīvots dabas rezervāts
- Pīla sala sala Klusā okeāna vidū ("Peale Island"), uz ziemeļiem no Māršala salām, kopējā atolā ar Veika salu, ASV teritorija
- Vilksa sala sala Klusā okeāna vidū, uz ziemeļiem no Māršala salām, kopējā atolā ar Veika salu
- Veika sala sala Klusā okeāna vidū, uz ziemeļiem no Māršala salām, platība - 8 kvadrātkilometri (kopā ar Pīla un Vilksa salu), ASV teritorija
- Revijahihedo sala sala Klusā okeāna ziemeļaustrumu daļā (“Revillagigedo Island”), Aleksandra arhipelāgā, ASV Aļaskas štata dienvidos
- Amčitka sala Klusā okeāna ziemeļrietumos (_Amchitka Island_), Aleutu salu rietumu daļā, Retu salu grupas dienvidos, ASV teritorija
- Ata sala Klusajā okeānā (_‘Ata_), Fidži jūras ziemeļu daļā, Tongas Karalistes dienvidrietumu daļā
- Adeleidas sala sala Klusajā okeānā (_Adelaide Island_), Antarktīdas pussalas rietumu piekrastē
- Agata sala Klusajā okeānā (_Agattu Island_), ASV teritorija, Aleutu salu rietumos esošo Nīru salu dienvidos
- Agrihana sala Klusajā okeānā (_Agrihan_), Ziemeļu Marianas Salās (ASV teritorija)
- Agihana sala Klusajā okeānā (_Aguijan_), Marianas salu dienvidu daļā, ASV teritorijā _Ziemeļu Marianas Salas_.
- Ahe sala Klusajā okeānā (_Ahe_), Karaļa Džordža (Takaroa) salās, Franču Polinēzijā
- Ahunui sala Klusajā okeānā (_Ahunui_), Tuamotu arhipelāgā, Franču Polinēzijas teritorija
- Aitutaki sala Klusajā okeānā (_Aitutaki_), Dienvidu Kuka salu ziemeļos
- Akamaru sala Klusajā okeānā (_Akamaru_), Franču Polinēzijā, Tuamotu un Gambjē salās
- Akiaki sala Klusajā okeānā (_Aki Aki_), Franču Polinēzijā, Tuamotu arhipelāga ziemeļaustrumu daļā
- Alamagana sala Klusajā okeānā (_Alamagan_), Marianas salās, Ziemeļu Marianas Salās (ASV)
- Alehandro Selkērka sala sala Klusajā okeānā (_Alejandro Selkirk, Isla_), Huana Fernandesa salu rietumos, Čīles teritorija
- Alofi sala Klusajā okeānā (_Alofi_), Hornas (Futunas) salās, Francijas aizjūras teritorijā Volisa un Futuna
- Amamiošima sala Klusajā okeānā (_Amami-Ō-shima_), Amami salu ziemeļos, Japānas teritorija
- Ambrima sala Klusajā okeānā (_Ambrym_), Jaunhebridu salās, Vanuatu Republikas teritorija
- Amukta sala Klusajā okeānā (_Amukta Island_), Aleutu salu Foksu salu rietumos
- Anaa sala Klusajā okeānā (_Anaa_), Tuamotu arhipelāgā, Franču Polinēzijā
- Aneitjuma sala Klusajā okeānā (_Aneityum_), Jaunhebridu salu dienvidu daļā, Vanuatu Republikas teritorija
- Anuanuraro sala Klusajā okeānā (_Anuanuraro_), Franču Polinēzijas Tuamotu arhipelāga Glosteras Hercoga salās
- Anuanuruna sala Klusajā okeānā (_Anuanurunga_), Franču Polinēzijas Tuamotu arhipelāga Glosteras Hercoga salās
- Anuta sala Klusajā okeānā (_Anuta_), Zālamana Salu Temotu provinces austrumu daļā
- Aoga sala Klusajā okeānā (_Aoga-shima_), Nampo salu ziemeļu daļā jeb Idzu salu vidusdaļā, Japānas teritotija, Tokijas prefektūrā
- Aranuka sala Klusajā okeānā (_Aranuka_), Kiribati (Gilberta) salās, Kiribati Republikas teritorija
- Ātiu sala Klusajā okeānā (_Ātiu_), Kuka Salās, Dienvidu Kuka salu grupas Nāpūtoru salās
- Atka sala Klusajā okeānā (_Atka Island_), ASV teritorija, Aleutu salu grupas Andrejanova salās
- Atu sala sala Klusajā okeānā (_Attu Island_), Aleutu salu rietumos, lielākā no Nīru salām, ASV teritorija
- Gvadalupe Sala Klusajā okeānā ("Guadalupe"), Meksikas teritorija, \~1000 km uz rietumiem no Kalifornijas pussalas, platība - 264 kvadrātkilometri, augstākā virsotne - 1372 m, aizsargā roņus.
- Makvorija sala sala Klusajā okeānā ("Macquarie Island"), uz dienvidaustrumiem no Tasmānijas, Austrālijas teritorija, garums - 34 km, platums - līdz 5 km, klinšaina, augstums - līdz 433 m vjl.
- Kodiaka Sala Klusajā okeānā (angļu val. "Kodiak Island"), Ziemeļamerikas rietumu piekrastē, ASV Aļaskas štatā, platība - 9500 kvadrātkilometru, augstums - līdz 1353 m, no Aļaskas pussalas atdala Šeļihova šaurums; Kadjaka.
- Šikoku sala Klusajā okeānā (japāņu valodā "四国"), Japānas arhipelāga dienvidos, platība - 17800 kvadrātkilometru, 4,1 mlj iedzīvotāju (2005. g.)
- Abaririna sala Klusajā okeānā Fēniksa salu grupā (_Abariringa_), Kiribati Republikas teritorija
- Greitbarjera sala Klusajā okeānā, Jaunzēlandes Ziemeļsalas ziemeļaustrumu piekrastē
- Bāmorela rifs sala Klusajā okeānā, ziemeļrietumos no Fidži salām, Fidži Republikas teritorija
- Sautailenda sala Kokosu Salās (_South Island_; _Atas, Pulo_), Sautkīlinga salu dienvidaustrumos
- Anafe sala Krētas jūras ziemeļu daļā (_Anáfi, Nisos_), Kiklādu salu dienvidaustrumu daļā, Grieķijas teritorija
- Landi sala Ķeltu jūrā, iepretim Bārnstaplas līcim, Lielbritānijas (Anglijas) teritorija
- Skomera sala Ķeltu jūras ziemeļos, Sentdžordža šaurumā, Lielbritānijā, Velsas dienvidrietumos, Sentbraidsa līča dienvidos
- Dunša sala Ķīnas piekrastē, Austrumķīnas jūras Miņdzjanas līcī, Taivānas Liaņdzjanas apriņķa teritorija
- Gērnsija sala Lamamšā, viena no Normandijas salām, augstums - līdz 114 m
- Vaita sala Lamanšā (_Wight_), Anglijas dienvidu piekrastē, no Hempšīras grāfistes to atdala Solenta šaurums, platība - 380 kvadrātkilometru, garums - 36 km, platums - 22 km, lielākais augstums - 240 m vjl.
- Oldernija sala Lamanšā (Angļu kanālā), Normandijas salu ziemeļaustrumos, Lielbritānijas kroņa zemes Gērnsijas sastāvā
- Basa sala Lamanša dienvidrietumos (_Batz_), Francijas piekrastē, Bretaņas reģionā
- Argamuorasises sala sala Laptevu jūrā un Ļenas upes grīvā (_Arga-Muora-Sise, ostrov_), Krievijas Sahas Republkas (Jakutijas) ziemeļos
- Lielā Begičeva sala sala Laptevu jūras dienvidaustrumu daļā, pie izejas no Hatangas līča, Krievijā, platība - 1800 kvadrātkilometru, garums - 61 km, platums - 57 km, augstums - līdz 201 m
- Liepu sala sala Lielajā Baltezerā, Ādažu pagastā, ietilpst dabas liegumā "Lielā Baltezera salas", platība 2,8 ha, konstatētas 111 augu sugas
- Ropažu sala sala Lielajā Baltezerā, Ādažu pagastā, ietilpst dabas liegumā "Lielā Baltezera salas", platība 4,5 ha, konstatētas 137 augu sugas
- Mazā sala sala Lielajā Baltezerā, Garkalnes pagastā, ietilpst dabas liegumā "Lielā Baltezera salas", platība 0,5 ha, konstatētas 62 augu sugas
- Auzu sala sala Lielajā Baltezerā, Garkalnes pagastā, ietilpst dabas liegumā "Lielā Baltezera salas", platība 3 ha, konstatētas 127 augu sugas
- Priežu sala sala Lielajā Baltezerā, Garkalnes pagastā, ietilpst dabas liegumā "Lielā Baltezera salas", platība 3,7 ha, konstatētas 139 augu sugas
- Pjennafīgla sala Lielbritānijā, Skotijā, Ārējās Hebridu salu vidusdaļā
- Uivištathuaha sala Lielbritānijā, Skotijā, Ārējās Hebridu salu vidusdaļā
- Varraja sala Lielbritānijā, Skotijā, Ārējo Hebridu salu dienvidu daļā
- Erana sala Lielbritānijā, Skotijā, Kilbrenana šaurums to šķir no Kintairas pussalas un pārējās Skotijas
- Gēa sala Lielbritānijā, Skotijā, Ziemeļu šauruma ziemeļu atzarā, rietumos no Kintairas pussalas
- Ratlina sala Lielbritānijā, Ziemeļīrijas Moilas apgabalā, Ziemeļu šaurumā, 140 iedzīvotāju (2020 g.)
- Butona Sala Lielo Zunda salu grupā ("Buton"), uz dienvidaustrumiem no Sulavesi salas, Indonēzijā, platība - \~4600 kvadrātkilometru, kalnaina, augstākā virsotne - 1190 m (Vani kalns).
- Sumatra Sala Malajas arhipelāgā, otra lielākā sala (aiz Kalimantānas) Lielo Zunda salu grupā, platība - \~443000 kvadrātkilometru, 45 mlj iedzīvotāju (2005. g.; pēc iedzīvotāju skaita lielākā sala pasulē), garums - 1700 km, augstākā virsotne - 3805 m
- Singapūra Sala Malakas pussalas dienvidu piekrastē, no kontinenta atdala Džohoras šaurums, no Batamas salas dienvidos - Singapūras šaurums, platība - 692,7 kvadrātkilometri, augstākā virsotne - 177 m vjl.
- Ādana sala Malakas šauruma ziemeļaustrumos (_Adang_), netālu no Malakas pussalas rietumu krasta, Taizemes teritorija, ietilpst Tarutau jūras nacionālajā parkā
- Alifuši sala Maldīvu salās (_Alifushi_), Rā atola ziemeļu daļā
- Ardū sala Maldīvu salu dienvidos (_Addoo Atholhu_), Maldīvijas Republikas Sīnu atolā
- Anežu sala Māršala salu Madžuro atolā (_Aneju_)
- Ērē sala Mazā Belta dienvidu daļā, Dānijas teritorija, Dienviddānijas reģionā
- Gvadelupa Sala Mazo Antiļu salās, lielākā sala tāda paša nosaukuma Francijas aizjūras reģionā.
- Margaritas sala sala Mazo Antiļu salu grupā (sp. val. "Isla de Margarita"), Karību jūras dienvidos, kopā ar Kočes un Kubagvas salu veido Venecuēlas Nueva Espartas štatu, platība - 1036 kvadrāttkilometri, 440000 iedzīvotāju (2007. g.), administratīvais centrs - Laasunsjona
- Bali sala Mazo Zunda salu grupā (uz austrumiem no Javas), platība - 5600 kvadrātkilometru, garums - 145 km, lielākais platums - 80 km
- Sumba sala Mazo Zunda salu grupā, Indonēzijā (angļu val. _Sumba_), platība - 10700 kvadrātkilometru, garums - \~220 km, lielākais platums - \~70 km, augstums - līdz 1225 m
- Jaunīrija Sala Melanēzijā (angļu val. "New Ireland"), Bismarka arhipelāgā (Papua-Jaungvinejā), platība - 8600 kvadrātkilometru, 140000 iedzīvotāju (2007. g.), sala izstiepta starp Kluso okeānu un Jaungvinejas jūru, garums - \~400 km, lielākais platums - \~40 km, augstākā virsotne - 2150 m; līdz 1920. g. saucās - Jaunmēklenburga.
- Ananenimona sala Mikronēzijā (_Anangenimon_), Čūkas štata austrumos
- Ajosjeorja sala Mirtejas jūras ziemeļu daļā (_Ágios Geórgios, Nísos_), Grieķijas teritorija, Atikas perifērijā
- Antimila sala Mitrejas jūras austrumu daļā (_Antímilos, Nisída_), Grieķijas Dienvidegejas perifērijā
- Hījumā sala Monzunda arhipelāgā ("Hiiumaa"), Baltijas jūrā pie Somu jūras līča, pieder Igaunijai, 965 kvadrātkilometri, 18000 iedzīvotāju, 1582.-1781. piederēja Zviedrijai, pēc tam Krievijai, no 1918. neatkarīgās Igaunijas sastāvā; Dago.
- Airabu sala Natunas jūrā (_Airabu, Pulau_), Anambasas salu grupā, Indonēzijas provinces _Riau Salas_ teritorija
- Aura sala Natunas jūras rietumu daļā (_Aur_), Indonēzijas teritorija
- Valherena sala Nīderlandē, Zēlandes provincē, starp Austrumšeldas un Rietumšeldas jūras līci Ziemeļjūras piekrastē
- koraļļu sala sala no mehāniski sadrupušiem koraļļu kaļķakmeņiem un dzīvo koraļļu kolonijām uz koraļļu rifu virsmas (atoli)
- Breku sala Normandijas salās, Gērnsijā, Bigrusela šauruma austrumos, blakus Sarkas salai
- Džetū sala Normandijas salās, Gērnsijā, Litlrusela austrumu pusē
- Sarka sala Normandijas salu Gērsnijas grupas austrumos
- Karmeija sala Norvēģijas rietumu piekrastē, Rūgalannes filkes ziemeļrietumu daļā
- Arneja sala Norvēģu jūrā (_Arnøya_, _Árdni_), Norvēģijas Trumses filkes teritorija
- Askrova sala Norvēģu jūrā (_Askrova_), Norvēģijas piekrastē, Sognas un Fjūranes filkes teritorija
- Atleina sala Norvēģu jūrā (_Atløyna_), Norvēģijas Sognas un Fjūranes filkes teritorija
- Āvereja sala Norvēģu jūrā (_Averøya_), Norvēģijas Mēres un Rumsdāles filkē
- Ansta sala Norvēģu jūrā (_Unst_), Šetlendas salu ziemeļos, Skotijā, Lielbritānijas teritorija
- Senja Sala Norvēģu jūrā ("Senja"), Skandināvijas pussalas ziemeļrietumu piekrastē (Norvēģija), platība - 1600 kvadrātkilometru, kalnaina, augstums - līdz 901 m, fjordi, kalnu tundra un pļavas.
- Grīteja sala Norvēģu jūrā Vesterolu salu austrumu daļā, starp Andfjordu un Vogsfjordu
- Trēna sala Norvēģu jūrā, aptuveni 50 km no kontinenta krasta, Norvēģijas Nūrlannes filkes teritorija
- Eustvogeja sala Norvēģu jūrā, Lofotu salās, Norvēģijas Nūrlannes filkes teritorija
- Flakstaeja sala Norvēģu jūrā, Lofotu salās, Norvēģijas Nūrlannes filkes teritorija
- Vestvogeja sala Norvēģu jūrā, Lofotu salās, Norvēģijas Nūrlannes filkes teritorija
- Moskeneseja sala Norvēģu jūrā, Lofotu salu dienvidu daļā, Norvēģijas Nūrlannes filkes teritorija
- Kvāleja sala Norvēģu jūrā, Norvēģijas Finnmarkas filkē, platība - 738 kvadrātkilometri, augstums - līdz 1045 m; norvēģu - Fāla.
- Fāla sala Norvēģu jūrā, Norvēģijas Finnmarkas filkē, sāmu - Kvāleja
- Smēla sala Norvēģu jūrā, Norvēģijas Mēres un Rumsdāles filkes teritorija
- Resta sala Norvēģu jūrā, Norvēģijas Nūrlannes filkes teritorija
- Vēga sala Norvēģu jūrā, Norvēģijas Nūrlannes filkes teritorija
- Vereja sala Norvēģu jūrā, Norvēģijas Nūrlannes filkes teritorija
- Vikna sala Norvēģu jūrā, Norvēģijas Nūrtrendelāgas filkes teritorija
- Kvāleja sala Norvēģu jūrā, Norvēģijas Trumses filkē, norvēģu - Sallira
- Sallira sala Norvēģu jūrā, Norvēģijas Trumses filkē, sāmu - Kvāleja
- Nūrkvāleja sala Norvēģu jūrā, Norvēģijas Trumses filkes teritorija
- Rebenseja sala Norvēģu jūrā, Norvēģijas Trumses filkes teritorija
- Ringvaseja sala Norvēģu jūrā, Norvēģijas Trumses filkes teritorija
- Vanneja sala Norvēģu jūrā, Norvēģijas Trumses filkes teritorija
- Sēreja Sala Norvēģu jūrā, Skandināvijas pussalas ziemeļrietumu piekrastē, Norvēģijā, platība - 816 kvadrātkilometru, kalnains reljefs, krasta līnija izrobota, tundra.
- Seilanne sala Norvēģu jūrā, Skandināvijas pussalas ziemeļrietumu piekrastē, Norvēģijas Finnmarkas filkē
- Šerneja sala Norvēģu jūrā, Skandināvijas pussalas ziemeļrietumu piekrastē, Norvēģijas Finnmarkas filkē
- Hinneja sala Norvēģu jūrā, Vesterolu arhipelāgā (Norvēģija), platība - 2198 kvadrātkilometri, kalnaina, augstums līdz 1266 m, fjordi, kalnu un meža tundra
- Anneja sala Norvēģu jūrā, Vesterolu arhipelāgā, Norvēģijas Nūrlannes filkes teritorija
- Langeja sala Norvēģu jūrā, Vesterolu arhipelāgā, Norvēģijas Nūrlannes filkes teritorija
- Haseleja sala Norvēģu jūrā, Vesterolu salu dienvidos, Norvēģijas Nūrlannes filkes teritorija
- Landegude sala Norvēģu jūras austrumos, Norvēģijas Nūrlannes filkes piekrastē, šīs filkes teritorija
- Alsta sala Norvēģu jūras piekrastē (_Alsta_), Novēģijas Nūrlannes filkes teritorija
- Denna sala Norvēģu jūras piekrastē, Norvēģijas Nūrlannes filkes teritorija
- Sannhūrneja sala Norvēģu jūras piekrastē, Nūrlannes filkes teritorija
- Hamreja sala Norvēģu jūras Vestfjorda ziemeļaustrumos, Norvēģijas Nūrlannes filkes teritorija
- Tjuļeņija Sala Ohotskas jūrā, uz dienvidiem no Sahalīnas Terpeņijes pussalas, Krievijas Sahalīnas apgabalā, garums - 636 m, platums - 40-90 m, augstums - līdz 18 m, kotiku apmetnes, piekrastē putnu ligzdošanas vietas, nav saldūdens un koku veģetācijas.
- Atlasova sala sala Ohotskas jūras austrumos (_Atlasova, ostrov_), Krievijas Sahalīnas apgabalā
- Amersta sala sala Ontārio ezerā (_Amherst Island_), Kanādā, Ontārio provinces dienvidaustrumu daļā
- Babeldaopa sala Palau (_Babeldaob_), Palau salās, Klusā okeāna Karolņu salu rietumos
- Avina sala Papuā-Jaungvinejā (_Awin Island_), Bismarka jūrā, Bismarka arhipelāga rietumos, Minigo salu grupā
- Antika sala Parijas līcī (_Antika_), Venecuēlas Sukres štata teritorija
- Abūmūsa sala Persijas līcī (_Abū Mūsá, Jazīreh-ye_), Irānas teritorija _de facto_, strīdus teritorija ar Apvienotajiem Arābu Emirātiem
- Arabija sala Persijas līcī (_al ‘Arabiyah, Jazīrat_), Saūda Arābijas Šarkījas (Austrumu provinces) teritorija
- Bahreina sala Persijas līcī, lielākā Bahreinas Karalistes teritorijā
- Abū el Abjada sala Persijas līča dienvidos (_Abū al Abyaḑ_), Apvienoto Arābu Emirātā, Abū Dabī emirāta teritorija
- Arzena sala Persijas līča dienvidos (_Arzanah_), Apvienoyo Arābu Emirātu teritorija
- Abū Alī sala sala Persijas līča rietumu piekrastē (_Abū ‘Alī, Jazīrat_), Sauda Arābijā, Šerkījas mintakā
- Oliņkalna sala sala Pļaviņu ūdenskrātuvē, Aizkraukles novada Klintaines pagastā, iepretī Stukmaņu muižai, garums - 350 m, platums - līdz 130 m, radusies pēc Pļaviņu HES uzbūvēšanas un ūdenskrātuves izveidošanas
- Abanbesara sala Riau arhipelāgā (_Abang Besar, Pulau_), Indonēzijā, Natunas jūras rietumu daļā
- Abankečila sala Riau arhipelāgā (_Abang-kecil, Pulau_), Indonēzijā, Natunas jūras rietumu daļā
- Batama Sala Riau arhipelāgā, kas atrodas Lielo Zunda salu grupā, uz dienvidiem no Malakas pussalas, Indonēzijā.
- Ķīļu sala sala Rīgas jūras līča ziemeļos, pie Pērnavas līča, Igaunijas teritorija, platība - 19,2 km^2^, <500 iedzīvotāju (2014. g.); Kihnu
- Kihnu sala Rīgas līča ziemeļos, pie Pērnavas līča, Igaunijas teritorija, platība - 19,2 kvadrātkilometru, <500 iedzīvotāju (2014. g.); Ķīļu sala
- Aunuu sala Samoa salās (_'Aunu’u_), Amerikāņu Samoa teritorijā
- Samsē sala Samsē Beltā, Dānijas Vidusjitlandes reģiona austrumos
- Sejerē sala Samsē Beltā, Dānijas Zēlandes reģiona teritorija
- Antūfīša sala Sarkanajā jūrā (_Antūfīsh, Jazīrat_), Jemenas teritorija
- Astova sala Seišalās (_Astove Island_), Ārējo salu grupas Aldabras salās
- Prinča Edvarda sala sala Sentlorensa līcī Kanādā (angļu val. "Prince Edward Island"), platība - 5660 kvadrātkilometri, augstums - līdz 137 m
- Baliso sala Sentvinsentā un Grenadīnās, viena no Grenadīnu salām
- Avadži sala Seto jūras austrunos (_Awaji-Shima_), Japānas Hjogo prefektūras teritorija
- Urusta sala Skageraka austrumos, Zviedrijas piekrastē, Vesterjētlandes lēnē
- Umbu sala Skudnēsfjordā, Norvēģijas Rūgalannes filkes teritorija
- Daugavgrīvas sala sala starp Rīgas līci un Buļļupi no Daugavas līdz Lielupei, garums 8,5 km, platums — 1-2 km, vidējais augstums — 2-4 m vjl., lielākais augstums — 14 m vjl.; Buļļu sala
- Baluta sala Sulavesi jūrā, Filipīnu teritorija Dienviddavao provincē
- Vilhelmeja sala Špicbergenas arhipelāga Hinlopena šauruma dienvidu daļā
- Prinča Kārļa Zeme sala Špicbergenas arhipelāga rietumos, no Špicbergenas salas to atdala Forlannsunnets
- Barenca sala sala Špicbergenas arhipelāgā, rietumos no Olgas šauruma, dienvidos no Peiera raga, ziemeļrietumos un rietumos to apskalo Stūrfjords
- Haitaņa sala Taivānas šaurumā, Ķīnas Tautas Republikas Fudzjaņas provinces teritorija
- Lorda Hava sala sala Tasmāna jūrā, Austrālijā, platība - 12,8 kvadrātkilometri, puslokā apņem lagūnu, tuvumā 12 sīku salu, vulkāniskas izcelsmes bazalta masīvs, augstums - līdz 860 m (Gavera kalns)
- Alikudi sala Tirēnu jūrā (_Alicudi_), Lipāru salu rietumos, Itālijas teritorija
- Badu sala Torresa šaurumā (_Badu Island_), starp Austrālijas Jorkas ragu un Jaungvineju
- Asunsjona sala un apdzīvota vieta Ziemeļu Marianas Salās (_Asunction Island_), Klusā okeāna Marianas salās
- Akpatoka sala Ungavas līcī (_Akpatok Island_), Labradoras jūras Hudzona šauruma dienvidos, Kanādas teritorija
- Lielalksnīte Sala Usmas ezera rietumu daļā, starp Moricsalu un Viskūžu salu, platība - 33 ha, ietilpst Moricsalas rezervātā; Alksnīte; Lielais Alksnis.
- Andersona sala sala Vedela jūras ziemeļos (_Anderson Island_), ziemeļaustrumos no Antarktīdas pussalas, Antarktīdas šauruma dienvidaustrumos
- Kollandse sala Vēnerna ezerā, Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē
- Toše sala Vēnerna ezerā, Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē
- Hammareja sala Vestfjordā, Norvēģijas Nūrlanes filkē
- Visingse sala Veterna ezerā, Zviedrijā, Jenšēpingas lēnē
- Antikitira sala Vidusjūrā (_Antikýthira, Nisos_), starp Kitiras un Krētas salu, Grieķijas teritorija
- Asināra sala Vidusjūrā (_Asinara, Isola_), ziemeļrietumos no Sardīnijas, Itālijas teritorija
- Āvdeša sala Vidusjūrā (_Għawdex_), Maltas Republikas teritorija, platība - 67 kvadrātkilometri, augstums - līdz 161 m vjl.; Goco.
- Sardīnija Sala Vidusjūrā (it. val. "Sardegna", sardīniešu val. "Sardigna"), atrodas uz rietumiem no Apenīnu pussalas, otrpus Tirēnu jūras, platība - 23800 kvadrātkilometru.
- Kipra sala Vidusjūras austrumu daļā, platība 9251 km^2^, augstums līdz 1951 m
- Austrumrenela sala Zālamanu salu dienvidos (_East Rennel_), kas iekļauta Apdraudēto Pasaules mantojuma objektu sarakstā, jo to apdraud mežistrādes darbi
- Santjagu sala sala Zaļā raga salu arhipelāgā Atlantijas okeānā, \~600 km uz rietumiem no Āfrikas ziemeļrietumu piekrastes, platība - 991 kvadrātkilometrs, Kaboverdes Republikas teritorijas lielākā sala, uz tās izvietota galvaspilsēta Praja
- Rādeini sala Ziemeljūrā, Norvēģijas piekrastē, Hordalannes filkē
- Amruma sala Ziemeļjūrā (_Amrum_), Vācijas teritorija, Šlēsvigas-Holšteinas zemē, viena no Ziemeļfrīzu salām
- Holiailenda sala Ziemeļjūrā (_Holy Island_), Lielbritānijas, Anglijas teritorija, pie tās ziemeļaustrumu krasta
- Tershelinga sala Ziemeļjūrā (_Terschelling_), Nīderlandes piekrastē, viena no Rietumfrīzu salām, platība - 86 kvadrātkilometri, 4700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Teksela sala Ziemeļjūrā (_Texel_), Nīderlandē, Ziemeļholandes provincē, viena no Rietumfrīzu salām, platība - 162 kvadrātkilometri, 13600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Fēra sala Ziemeļjūrā Vācijas piekrastē (_Föhr_), viena no Ziemeļfrīzu salām, platība - 83 kvadrātkilometri, 8600 iedzīvotāju (2016. g.)
- Norderneja sala Ziemeļjūrā Vācijas piekrastē (_Norderney_), viena no Austrumfrīzu salām, platība - 26,3 kvadrātkilometri, 5770 iedzīvotāju (2011. g.)
- Pelvorma sala Ziemeļjūrā Vācijas piekrastē (_Pellworm_), viena no Ziemeļfrīzu salām, platība - 37 kvadrātkilometri, 1150 iedzīvotāju (2015. g.)
- Zilte sala Ziemeļjūrā Vācijas piekrastē (_Sylt_), viena no Ziemeļfrīzu salām, platība - 58 kvadrātkilometri, 15300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Rihela sala Ziemeļjūrā, Nīderlandes piekrastē, viena no Rietumfrīzu salām
- Shauvena-Deivelande sala Ziemeļjūrā, Nīderlandes Zēlandes provinces teritorija, atrodas starp Vālas un Māsas grīvlīča dienvidu atzaru un Austrumšeldu
- Ustereini sala Ziemeļjūrā, Norvēģijas Hordalannes filkē
- Sūla sala Ziemeļjūrā, Norvēģijas piekrastē, Sognas un Fjūranes filkē
- Itresūla sala Ziemeļjūrā, Norvēģijas piekrastē, Sognas un Fjūrans filkē
- Hitra sala Ziemeļjūrā, Norvēģijas Sērtrendelāgas filkes teritorija
- Bremangerlanne sala Ziemeļjūrā, Norvēģijas teritorija, Sognas un Fjūranes filkē
- Vlīlande sala Ziemeļjūrā, Rietumfrīzu salu grupā, Nīderlandes teritorija
- Shīrmonikoga sala Ziemeļjūrā, Rietumfrīzu salu ziemeļaustrumos, Nīderlandes Frīzlandes provinces teritorija
- Rotumerplāta sala Ziemeļjūrā, Rietumfrīzu salu ziemeļaustrumos, Nīderlandes Groningenas provinces teritorija
- Borkuma sala Ziemeļjūrā, Vācijas piekrastē (_Borkum_), lielākā no Austrumfrīzu salām, platība - 30,74 kvadrātkilometri, 5660 iedzīvotāju (2008. g.)
- Baltruma sala Ziemeļjūrā, Vācu līča dienvidos, Vācijas piekrastē, viena no Austrumfrīzu salām
- Juiste sala Ziemeļjūrā, Vācu līča dienvidos, Vācijas piekrastē, viena no Austrumfrīzu salām
- Memmerte sala Ziemeļjūrā, Vācu līča dienvidos, Vācijas piekrastē, viena no Austrumfrīzu salām
- Špīkeroga sala Ziemeļjūrā, Vācu līča dienvidos, Vācijas piekrastē, viena no Austrumfrīzu salām
- Vangeroge sala Ziemeļjūrā, Vācu līča dienvidos, Vācijas piekrastē, viena no Austrumfrīzu salām, atrodas šīs grupas austrumos
- Fānē sala Ziemeļjūras dienvidaustrumu daļā, Dānijas teritorija, Dienviddānijas reģionā
- Mandē sala Ziemeļjūras dienvidaustrumu daļā, Dānijas teritorija, Dienviddānijas reģionā
- Rēmē sala Ziemeļjūras dienvidaustrumu daļā, Dānijas teritorija, Dienviddānijas reģionā, platība - 100 kvadrātkilometri
- Tīholma sala Ziemeļjūras Nisumas līcī, Dānijas Vidusjitlandes reģiona teritorija
- Morsa sala Ziemeļjūras Nisumas līcī, Dānijas Ziemeļjitlandes reģionā
- Bemlu sala Ziemeļjūras Norvēģijas piekrastē, Hordalannes filkē
- Hutareja sala Ziemeļjūras Norvēģijas piekrastē, Hordalannes filkē
- Sūtra sala Ziemeļjūras Norvēģijas piekrastē, Hordalannes filkē
- Tisnēseja sala Ziemeļjūras Norvēģijas piekrastē, Hordalannes filkē
- Gūrē-Overflakē sala Ziemeļjūras piekrastē, Nīderlandē, Dienvidholandes provincē, starp Vālas un Māsas kopējā grīvlīča diviem atzariem
- Sanneina sala Ziemeļjūras rietumos, Norvēgijas Sognas un Fjūranes filkes teritorija
- Alonnisa sala Ziemeļsporādu salās (_Alónnisos, Nísos_), Egejas jūras rietumu daļā, Grieķijas teritorija
- Artura sala sala Ziemeļu Ledus okeānā (_Artura, ostrov_), Franča Jozefa Zemes rietumu daļā, Krievijas Arhangeļskas apgabala teritorija
- Baiama Mārtina sala sala Ziemeļu Ledus okeāna Karalienes Elizabetes salu dienvidu daļā, starp Baiama Mārtina un Vikonta Melvina šaurumu, Kanādas Nuavutas teritorijā
- Vaigača sala Ziemeļu Ledus okeānā starp Karas un Barenca jūru, kas it kā turpina Jurgas pussalu un ziemeļos veido Karas vārtus ar Novaja Zemļa arhipelāga Dienvidu salu
- Admiralitātes sala sala Ziemeļu Ledus okeānā, Kanādas Arktiskajā arhipelāgā, Nunavutas teritorijā
- Vrangeļa sala sala Ziemeļu Ledus okeānā, starp Austrumsibīrijas un Čukču jūru, Krievijā, no kontinenta šķir Longa šaurums, platība — \~7300 kvadrātkilometru, piekraste zema, centrālajā daļā kalni līdz 1096 m
- Vaigača sala sala Ziemeļu Ledus okeānā, starp Karas un Barenca jūru, uz dienvidiem no Novaja Zemļas, Krievijas Arhangeļskas apgabala teritorija, platība - \~3400 kvadrātkilometru, augstums - līdz 170 m vjl.
- Viktorija sala Ziemeļu Ledus okeānā, uz austrumiem no Špicbergenas, Krievijas teritorija
- Anatahana sala Ziemeļu Marianas Salās (_Anatahan_), darbīgs vulkāns, augstums - 787 m
- Magī sala sala Ziemeļu šauruma rietumu piekrastē, Lielbritānijā, lielākā daļa Ziemeļīrijas Lārnas apgabalā, bet dienvidu gals - Karikfērgusas apgabalā
- Šērna sala Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē, Ziemeļjūrā, Skageraka un Kategata piekrastē
- sals sala^1^
- samirināt salabināt, savilināt
- saķīlēt salabot
- Nikuce Salacas labā krasta pieteka Ramatas pagastā, augštece Mazsalacas pagastā, garums - 8 km; Nikucupīte; Nikuča.
- Aurupīte Salacas labā krasta pieteka Valmieras novada Mazsalacas pagastā, garums - 8 km
- Promulta Salacass labā krasta pieteka Valmieras novada Mazsalacas pagastā.
- vecsalacieši Salacgrīvas pagasta apdzīvotās vietas "Vecsalaca" iedzīvotāji.
- lašiņa Salaida jahtas (laivas) apšuves dēļu savienojuma vietā; salaida kuģa plātņu vai veidtērauda savienošanai.
- karvelbūve Salaidbūve, salaidbūves apšuve.
- lēst slitu salaist kopā baļķus bez pāzes
- salaks salaka ("Osmerus")
- saļuksīt salakt, saēst
- saļuksīties salakties, saēsties
- Agtelekas ala salaktītu ala Slovākijas un Ungārijas robežapvidū, labirints 2 stāvos, kopgarums — 23,1 km (~15 km Ungārijā), pazemes upe Stiksa, grotas ar ezeriem, izveidota koncertzāle
- Krivčenskas salaktītu ala salaktītu ala Ukrainā, Podolijas augstienē, alas labirintu garums - 18,8 km
- ezera salaka salaku saldūdens forma ("Osmerus eperlanus morpha spirinchus"), Latvijā sastopama Latgales augstienes dziļajos ezeros; sniedze
- jūras salaka salaku suga ("Osmerus eperlanus"), zivs ar samērā lielām, ieapaļām zvīņām bez sudrabaina spīduma, mugura pelēcīgi zilganzaļa, taukspuru, nepilnīgu sānu līniju, izplatīta gk. ziemeļu jūrās
- lielais tritons salamandru dzimtas tritonu ģints suga ("Triturus cristatus"), aizsargājama, iekļauta Eiropas Kopienas Apdraudēto sugu sarakstā un pasaules apdraudēto dzīvnieku Sarkanajā sarakstā; astains abinieks ar slaidu, ķirzakveidīgu ķermeni (tā garums parasti 14-15 cm), ko klāj nelīdzena, grumbuļaina āda ar sīkām kārpiņām
- plankumainā salamandra salamandru suga ("Salamandra salamandra")
- sagānīties salamāties
- sarunāties salamāties
- Fernandu di Noroņas salas salas Atlantijas okeānā ("Fernando de Noronha"), 360 km no Dienvidamerikas (Brazīlijas), platība - \~26 kvadrātkilometri (galvenā sala - 18 kvadrātkilometri)
- Solovku salas salas Baltajā jūrā, pie ieejas Oņegas grīvlīcī, Krievijas Arhangeļskas apgabalā, platība - 347 kvadrātkilometri, augstums - līdz 107 m, sastāv no 3 lielām salām un vairākām mazām salām, meži, purvi
- Pribilova salas salas Beringa jūrā ("Pribilof Islands"), ASV teritorija, platība - \~200 kvadrātkilometru, ietver Sentpola un Sentdžordža salu, augstums - līdz 308 m, izvirdumieži, tundra
- Prinča Edvarda salas salas Indijas okeānā, Dienvidāfrikas Republikas teritorija, platība — 310 kvadrātkilometru, sastāv no Prinča Edvarda salas (55 kvadrātkilometri) un Mariona salas (255 kvadrātkilometri), vulkāniskas izcelsmes, augstums — līdz 1200 m
- Revijahihedo salas salas Klusā okeāna austrumu daļā ("Islas Revillagigedo"), Meksikas teritorija (~700-1100 km uz rietumiem Kolimas pavalsts piekrastes), 4 vulkāniskas salas, platība - 829 kvadrātkilometri, augstums - līdz 1050 m
- Lainas salas salas Klusā okeāna centrālajā daļā ("Line Islands"), abpus ekvatoram, platība - \~600 kvadrātkilometru (lielākā - Kirisimasi, 577 kvadrātkilometri), izvietotas >2000 km garā virknē 11 atolu un neapdzīvotu rifu
- Luajotē salas salas Klusā okeāna dienvidrietumos (fr. val. "Iles Loyaute"), pieder pie Francijas aizjūras teritorijas Jaunkaledonijas, platība - 2072 kvadrātkilometri, \~20000 iedzīvotāju, lielākais augstums - 138 m; Lojaltī salas
- Santakrusas salas salas Klusā okeāna dienvidrietumu daļā ("Santa Cruz"), uz ziemeļiem no Jaunhebridu salām, Zālamana Salu valstī, kopējā platība — 938 kvadrātkilometri, augstums — līdz 920 m vjl.
- Oklendas salas salas Klusā okeāna dienvidrietumu daļā, Jaunzēlandē (~700 km uz dienvidiem no Dienvidsalas), platība - 680 km^2^ (lielākā sala - 606 km^2^, grupā arī 5 sīkas salas), vulkāniskas izcelsmes, līdz 610 m vjl., neapdzīvotas
- Sanihes salas salas Lielo Zunda salu grupā ("Sanighe"), uz ziemeļaustrumiem no Sulavesi salas, Indonēzijā, Sulavesi jūras austrumos, kopējā platība — 800 kvadrātkilometru, kalnainas, augstākā virsotne — 1784 m, darbīgi vulkāni, tropu meži
- Okeānija salas un salu grupas Klusā okeāna vidusdaļā un dienvidrietumos, no Kempbela salas (Jaunzēlande) dienvidos līdz Kures atolam (Havaju salas) ziemeļos un no Misolas salas (Jaungvinejas rietumu piekrastē) līdz Sala i Gomesa salai (Čīle) austrumos, aptver >10000 salu ar kopējo platību 1,26 mlj km^2^, 10,8 mlj iedzīvotāju
- Kanādas Arktiskais arhipelāgs salas Ziemeļamerikas ziemeļu piekrastē (angļu val. "Canadian Arctic Archipelago"), pieder Kanādai, platība - 1,33 mlj kvadrātkilometru, ietver >30 lielas salas, augstākā virsotne - 2926 m
- insulārs Salas-, salai raksturīgs.
- salašņa salasas
- salašņi Salasas, salasītas atliekas, paliekas.
- pieogoties Salasīt sev (ogas) pietiekamā vai lielākā daudzumā; salasīt sev (pietiekamu vai lielāku daudzumu ogu).
- salasīties salasīt^2^ (1) sev.
- Aspius aspius salate
- sala tētis salatētis
- salaulot salaulāt
- saskrostīt salauzt
- nolauzt degunu (kādam) salauzt kāda iedomību, lielību, pašpārliecinātību
- spusķiķ vorobja salauzt piekaramo atslēgu
- salietāt salauzt, saplēst, stipri sabojāt
- sidarbiksis saldināts ūdens ar salauzītiem maizes gabaliem
- kvass Saldskābs bezalkoholisks dzēriens, ko gatavo parasti no rupjmaizes vai rudzu miltiem un iesala.
- saķolēt Salobīt, salaupīt 2.
- Japa Salu grupa ("Yap") Mikronēzijā, Karolīnu salu rietumos, kompaktā grupā, rifu ieslēgtas 3 lielākas un 10 sīkas salas (135 kvadrātkilometri), zemas koraļļu salas, augstāko - Japu veido seni izvirdumieži (Buras kalns - 330 m).
- Medvežju salas salu grupa (Krestovska, Ļeontjeva sala, Četirjohstolbovaja, Puškarjova ssala, Lisova u. c.) Austrumsibīrijas jūras dienvidos, Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), kopplatība - \~60 km^2^, augstums - 40-100 m, arktiskā tundra, akmeņu kliedņi, purvi; Lāču salas
- Lakšadvīpu salas salu grupa Arābijas jūrā, uz rietumiem no Indostānas pussalas, Indijā, platība — 32 kvadrātkilometri, 69000 iedzīvotāju (2008. g.); Lakadivu salas
- Kurijamurijas salas salu grupa Arābijas pussalas dienvidu piekrastē ("Kuria Muria"), Jemenas Republikā, 5 tuksnešainas klinšu salas, lielākā - Hallanija, kopējā platība - 76 kvadrātkilometri, augstums - līdz 502 m
- Sili salas salu grupa Atlantijas okeānā (_Isles of Scilly_), Kornvolas pussalas rietumu piekrastes tuvumā, Lielbritānijā, ietilpst 140 salu, platība - 16 kvadrātkilometru
- Normandijas salas salu grupa Atlantijas okeānā (angļu val. _Channel Islands_), Lamanšā, Lielbritānijas valdījums, ietilpst Džērsija, Gērnsija un vairākas nelielas salas, platība — 195 kvadrātkilometri, lielākais augstums — 148 m vjl.
- Madeiras salas salu grupa Atlantijas okeānā (port. val. “Madeira”), \~700 km no Āfrikas ziemeļrietumu krasta, platība — 797 kvadrātkilometri, 239000 iedzīvotāji, salas ir zemūdens vulkānu virsotnes
- Delonga salas salu grupa Austrumsibīrijas jūras Jaunsibīrijas salās, Sahā Republikā (Jakutijā), Krievijā, lielākās salas - Žanetes, Henrietas, Benneta, Žohova un Viļkicka sala, augstums līdz 426 m vjl., platība 228 kvadrātkilometri, aptuveni pusi teritorijas klāj apledojums
- Monzunda arhipelāgs salu grupa Baltijas jūras austrumu daļā, pieder Igaunijai, platība — \~4000 kvadrātkilometru, ietver 3 lielas salas (Sāmsalu, Hījumā, Muhu) un >500 nelielu salu, no kontinenta šķir Veinameri un Irbes šaurums
- Komandora salas salu grupa Beringa jūras dienvidrietumos, Krievijā (Kamčatkas apgabalā), ietver 4 vulkāniskas salas, kopējā platība - 1800 kvadrātkilometru, augstums - līdz 751 m
- Ābeļu salas salu grupa Daugavā augšpus Jēkabpils 3,5 km garā upes posmā, ko veido 2 vidēji lielas un 5-8 mazākas salas, kā arī smilts un grants sēres
- Ziemeļsporādu salas salu grupa Egejas jūrā (angļu val. "The Northern Sporades"), pieder Grieķijai, ietver 77 salas, kalnainas, platība - \~540 kvadrātkilometru, augstākā virsotne - 793 m
- Dienvidsporādu salas salu grupa Egejas jūrā (Grieķijā), platība 3500 kvadrātkilometru, augstums - līdz 1436 m, lielākās salas - Sama, Ikarija, Roda, Kosa, Karpata
- Ārējās salas salu grupa Indijas okeānā (_Outer Islands_), Seišelu salu rietumu daļa, ietver Aldabras, Farkuaru un Alfonsa salas
- Baņakas arhipelāgs salu grupa Indijas okeāna austrumos, Sumatras salas rietumu piekrastē, Indonēzijas teritorija
- Sverdrupa salas salu grupa Kanādas Arktiskajā arhipelāgā, platība - 75000 kvadrātkilometru, ietver Aksela Heiberga salu, Elefa Ringnesa salu, Amunda Ringnesa (6514 kvadrātkilometru), Kornvolas (3346 kvadrātkilometri), Karaļa Kristjāna (1160 kvadrātkilometru) u. c. salas
- Antipodu sala salu grupa Klusā okeāna dienvidu daļā, Jaunzēlandes teritorija, \~750 km uz dienvidaustrumiem no Dienvidsalas
- Talaudu salas salu grupa Klusā okeāna rietumos ("Talaud"), starp Moluku salām un Mindanao salu Indonēzijā, platība - 1300 kvadrātkilometru, augstums - līdz 680 m, lielākās salas - Karakelonga un Gabro
- Admiralitātes salas salu grupa Klusā okeāna rietumos (40 salas, angļu val. "Admiralty Islands") Bismarka arhipelāgā uz ziemeļiem no Jaungvinejas salas, ietilpst Papuā-Jaungvinejā, apdzīvo papuasi
- Marianas salas salu grupa Klusā okeāna rietumu daļā (angļu val. "Marianas Islands"), Mikronēzijā, platība - 1183 kvadrātkilometri, ietilpst 15 lielas salas un >50 sīku salu un rifu, stiepjas \~800 km garumā meridionālā virzienā, augstums - līdz 965 m vjl.
- Karalienes Šarlotes salas salu grupa Klusā okeāna ziemeļaustrumu piekrastē (angļu val. “Queen Charlotte Islands”), Kanādā, no kontinenta šķir Hekates šaurums, platība — 10300 kvadrātkilometru, \~150 salas, augstākā virsotne — 1250 m
- Gambjē salas salu grupa Klusajā okeānā ("Iles Gambier"), Franču Polinēzijā, Tuamotu salu dienvidos, pie dienvidu tropu loka, grupā 4 vulkāniskas salas (lielākā - Manareva) un daudzas sīkas koraļļu salas, ko ieskauj barjerrifi
- Māršala salas salu grupa Mikronēzijas austrumos, 27 atoli un 867 sīkas salas, kas izvietotas 2 virknēs: Rataku salas austrumos un Raliku salas rietumos, augstums nepārsniedz 10 m vjl.
- Lingas arhipelāgs salu grupa Natunas jūrā (“Kepulauan Lingga”), starp Sumatru un Malakas pussalu, Indonēzijā, platība — 2200 kvadrātkilometru, lielākās salas — Sinkepa un Linga
- Jaunhebridu salas salu grupa Okeānijas dienvidrietumos, Melanēzijā, platība - 12190 kvadrātkilometru, >800 km meridionālā virzienā izstiepta kalnainu salu grupa, >80 salas, augstākā virsotne - 1810 m
- Amfitrītes salas salu grupa Paraselu / Sjišas salās Dienvidķīnas jūrā (_Amphitrite Group_), Ķīnas teritorija; Sjuaņdes salas (_Xuande Jiao_)
- Penhu salas salu grupa Taivānas šaurumā, tajā ietilpst 64 salas, no kurām 20 ir apdzīvotas, platība - 127 kvadrātkilometri, augstums - līdz 48 m, bazalta ieži, koraļļu rifi
- Poncas salas salu grupa Tirēnu jūrā ("Isole Ponziane"), uz rietumiem no Neapoles, Itālijā, ietilpst vairākas salas, apdzīvotas
- Toskānas arhipelāgs salu grupa Tirēnu jūrā, uz rietumiem no Apenīnu pussalas, Itālijā, lielākās salas — Elba, Kapraija, Džiljo, Montekristo, platība — \~290 kvadrātkilometru, kalnains reljefs
- Pelagu salas salu grupa Vidusjūrā ("Isle Pelagie"), Tunisas šaurumā (Itālijas teritorija), ietilpst 3 salas: Lampedūza, Lampione (neapdzīvota), Linoza, kopējā platība - 25,48 kvadrātkilometri, augstums - līdz 195 m vjl., 6400 iedzīvotāju (2012. g.)
- Baleāru salas salu grupa Vidusjūrā, 200 km uz austrumiem no Pireneju pussalas, platība - 4990 kvadrātkilometru
- Antrekasta salas salu grupa Zālamana jūrā ("D'Entrecasteaux Islands"), uz dienvidaustrumiem no Jaungvinejas, platība - 3145 kvadrātkilometri, lielākās salas : Fērgusona, Normanbija, Gūdenafa sala, vulkāniska izcelsme, augstums - līdz 2600 m; D'Antrkasto salas
- Jamaika Salu valsts Vidusamerikā ("Jamaica"), ietver Jamaikas salu un vairākas sīkas salas Antiļu salu grupā, platība - 10991 kvadrātkilometrs, 2847200 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Kingstona, administratīvais iedalījums - 14 pagastu.
- Tengizs Sāļezers Kazahstānā, Kazahstānas sīksopkaines nomalē 304 m vjl., platība mainās atkarībā no ūdens pieplūdes, vidēji 1600 kvadrātkilometri, garums - 74,4 km, platums - 32,2 km, lielākais dziļums - 8 m, ezerdobe plašā tektoniskā ieplakā, austrumu piekrastē salas, līči, ietek Nura, nav noteku, līmenis mainīgs.
- saskala Samazgas, salaistas.
- solkas Samazgas, saskalas; negaršīgs, šķidrs (no dažādiem pārpalikumiem salaistīts) ēdiens, dzēriens.
- zolkas Samazgas, saskalas; negaršīgs, šķidrs (no dažādiem pārpalikumiem salaistīts) ēdiens, dzēriens.
- salašņāt Sameklēt, salasīt (atkārtoti).
- mīksts Samērā silts, patīkams (par laikposmu, laikapstākļiem, kas parasti seko aukstumam, salam).
- labīt Samierināt, salabināt, glāstīt, slavēt.
- savidot Samierināt, salabināt.
- Samoa Samoa Neatkarīgā Valsts - atrodas Okeānijas centrālajā daļā (Polinēzijā), Klusā okeāna dienvidrietumos, ietver divas lielākās salas Samoa salu arhipelāga rietumu daļā (Savaji un Upolu ), kā arī septiņas mazākas salas; platība - 2831 kvadrātkilometrs, 192000 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Apija, administratīvais iedalījums - 11 apgabalu.
- Apija Samoa Neatkarīgās Valsts galvaspilsēta (_Āpia_), Upolu salas ziemeļos, Klusā okeāna krastā, 41200 iedzīvotāju (2007. g.).
- Kizi Samodiešu (Taimiras pussalas rietumi) mitoloģijā - galvenā ļaunā dievība, kas dzīvo pazemes pasaulē, vai tālu ziemeļos - mirušo jūrā.
- Sāremā Sāmsala - Monzunda arhipelāga lielākā sala Baltijas jūrā, Igaunijā.
- sāmietis Sāmsalas iedzīvotājs.
- sāmnietis Sāmsalas iedzīvotājs.
- sāmi Sāmsalas igauņi.
- sāmieši Sāmsalas igauņi.
- sāmnieki Sāmsalas igauņi.
- Sangihe Sanihe, sala un salu grupa Indonēzijā.
- Santome Santome un Prinsipi galvaspilsēta, osta Santomes salas ziemeļaustrumu krastā, 65400 iedzīvotāju (2007. g.).
- salapt Saplaukt, salapot.
- pušējs Saplēsts, salauzts, pušu.
- sardīnieši Sardīnijas salas iedzīvotāji.
- Sāremā apriņķis Sāremā apriņķis ir viens no 15 Igaunijas apriņķiem, tas sastāv no Igaunijas lielākās salas Sāmsalas, Muhu, Roņu salas un citām mazākām salām (platība - 2922 km^2^, 33300 iedzīvotāju (2017. g.), administratīvais centrs - Kuresāre); ziemeļos to no Hījumā apriņķa šķir Soelas šaurums, austrumos no Lēnes apriņķa Sūrveina šaurums, bet dienvidos no Latvijas — Irbes šaurums; Sāmsalas apriņķis.
- saskandalēties Sarīkot tračus; sastrīdēties, saķildoties, salamāties.
- saškandalēties Sarīkot tračus; sastrīdēties, saķildoties, salamāties.
- izklāpāt Sasist (labību) veldrē un salauzīt.
- izklāpot Sasist (labību) veldrē un salauzīt.
- saklāpāt Sasist (labību) veldrē un salauzīt.
- sabērot sasist, salauzt, sadragāt
- salumdīt Saspaidīt; salauzīt.
- samunsturēt Sataisīt, salabot; nekvalitatīvi salabot.
- Rijāda Saūda Arābijas galvaspilsēta (arābu val. "Ar Riyād"), Arābijas pussalas centrālajā daļā, 4,4 mlj iedzīvotāju; Errijāda.
- Saūda Arābija Saūda Arābijas karaliste - valsts Āzijas dienvidrietumos (arābu val. المملكة العربية السعودية , al-Mamlaka al-ʻArabiyya as-Suʻūdiyya), aizņem 2/3 Arābijas pussalas un vairākas piekrastes salas Sarkanajā jūrā un Persijas līcī, platība — 2240000 kvadrātkilometru, 28686600 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta — Rijāda, administratīvais iedalījums 13 mintaku, robežojas ar Jordāniju, Irāku, Kuveitu, Bahreinu, Kataru, Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Omānu un Jemenu, apskalo Sarkanā jūra un Persijas līcis.
- Sausā Sausā Daugava, Doles salas atdalīts Daugavas zars pie tās kreisā krasta, pēc Rīgas HES uzcelšanas augšgalā no Daugavas to atdala HES dambis.
- tranks Sauss, skaļš sala laiks.
- Arajas rags sauszemes izvirzījums Arajas pussalas rietumu gala ziemeļos, Venecuēlas Sukres štatā
- Snabens sauszemes izvirzījums Baltijas jūrā Gotlanes salas austrumu piekrastē, Zviedrijā, Gotlandes lēnē
- Fāludens sauszemes izvirzījums Baltijas jūrā Gotlanes salas dienvidu daļas austrumu piekrastē, Zviedrijā, Gotlandes lēnē
- samekšķēt savākt, salasīt
- piešķibīt Savākt, salasīt pietiekami daudz vai lielu apjomu.
- saklaustīt Savest kārtībā, salabot.
- salaist špuntā savienot, salaist dēļus ar taisnstūrainu rievu
- lecēns savītis vai sala bojāts augs
- salupt Sazagt, salaupīt.
- Seišelas Seišelu Republika - valsts Indijas okeāna rietumu daļā (kreolu val. "Sesel", angļu val. "Seychelles"), platība - 454 kvadrātkilometri, 87476 iedzīvotāji (2009. g.), galvaspilsēta - Viktorija, 25 distrikti, ārējās salas.
- Viktorija Seišelu Salu galvaspilsēta (angļu val. "Victoria"), osta Mae salas ziemeļaustrumu krastā, pie Indijas okeāna, 22300 iedzīvotāju (2007. g.).
- more Sējas pastinaks ("Pastinaca sativa"), čemurziežu dzimtas divgadīgs lakstaugs, aizvieto burkānus pārtikā, izmanto lopbarībā, novāc vēlu (saknes sala izturīgas), var atstāt pat līdz pavasarim.
- bategi Semangu grupas cilts, dzīvo Malakas pussalas kalnos un džungļos Malaizijas ziemeļos un Taizemes dienvidos, maza auguma negroīdās rases pārstāvji, valoda pieder pie monkmeru saimes, izplatīti maģiski ticējumi, dabas spēku kulti.
- džahaji Semangu grupas cilts, dzīvo Malakas pussalas kalnos un džungļos Malaizijas ziemeļos un Taizemes dienvidos, maza auguma negroīdās rases pārstāvji, valoda pieder pie monkmeru saimes, izplatīti maģiski ticējumi, dabas spēku kulti.
- lanohi Semangu grupas cilts, dzīvo Malakas pussalas kalnos un džungļos Malaizijas ziemeļos un Taizemes dienvidos, maza auguma negroīdās rases pārstāvji, valoda pieder pie monkmeru saimes, izplatīti maģiski ticējumi, dabas spēku kulti.
- mheri Semangu grupas cilts, dzīvo Malakas pussalas kalnos un džungļos Malaizijas ziemeļos un Taizemes dienvidos, maza auguma negroīdās rases pārstāvji, valoda pieder pie monkmeru saimes, izplatīti maģiski ticējumi, dabas spēku kulti.
- sabubi Semangu grupas cilts, dzīvo Malakas pussalas kalnos un džungļos Malaizijas ziemeļos un Taizemes dienvidos, maza auguma negroīdās rases pārstāvji, valoda pieder pie monkmeru saimes, izplatīti maģiski ticējumi, dabas spēku kulti.
- aramieši Semītu klejotāju ciltis senajā Mezopotāmijā un Sīrijā, kuru pirmdzimtene bija Arābijas pussala, 14.-11. gs. p. m. ē. apdzīvoja gandrīz visu Priekšāziju.
- Hatusasa Sena hetu galvaspilsēta (XVII-XIII gs. p. m. ē.), atradās Mazāzijas pussalas ziemeļaustrumu daļā (tagadējā Turcijas teritorijā) Bogazkejas pilsētas vietā.
- Mazsalacas Velnala sena kulta vieta un arheoloģiskais piemineklis Neļķu klintīs, Salacas labajā krastā lejpus Mazsalacas, valsts aizsardzībā kopš 1967. g., alas garums - 16 m, platums - 7 m, grīdas laukums - 68 kvadrātmetri, augstums ieejas daļā - 1,2-2 m
- Knosa Sena pilsēta Krētas salas ziemeļu daļā (Grieķija), viens no Egejas kultūras centriem, 22.-16. gs. p. m. ē. tā bija liela pilsēta, Krētas valsts galvaspilsēta; izpostīja zemestrīce (ap 1470. g. p. m. ē.) un ugunsgrēks (ap 1380. g. p. m. ē.).
- būvupuris Senāk visā pasaulē izplatīta ticība, ka katra jaunbūve prasa "ziedu", lai salabtu ar zemes un ūdens dievībām, kuru kundzībā iejaucas cilvēks, bez viņu ziņas rakdams ēkas pamatus.
- Mīnoss Senējs Krētas salas valdnieks, kas bija slavens savas taisnības dēļ.
- Sapfo Sengrieķu dzejniece (7. gs. p. m. ē), dzīvoja Lesbas salas pilsētā (tagadējā galvaspilsētā) Mitilēnē.
- čevongi Senoju grupas cilts Malaizijā, Malakas pussalas vidienē, vissenāko Indoķīnas iedzīvotāju pēcteči, antropoloģiskā ziņā - vedoīdi, valoda pieder pie monkmeru saimes, saglabājušies spēcīgi matriarhāta elementi.
- džahuti Senoju grupas cilts Malaizijā, Malakas pussalas vidienē, vissenāko Indoķīnas iedzīvotāju pēcteči, antropoloģiskā ziņā - vedoīdi, valoda pieder pie monkmeru saimes, saglabājušies spēcīgi matriarhāta elementi.
- semaji Senoju grupas cilts Malaizijā, Malakas pussalas vidienē, vissenāko Indoķīnas iedzīvotāju pēcteči, antropoloģiskā ziņā - vedoīdi, valoda pieder pie monkmeru saimes, saglabājušies spēcīgi matriarhāta elementi.
- semelaji Senoju grupas cilts Malaizijā, Malakas pussalas vidienē, vissenāko Indoķīnas iedzīvotāju pēcteči, antropoloģiskā ziņā - vedoīdi, valoda pieder pie monkmeru saimes, saglabājušies spēcīgi matriarhāta elementi.
- timiari Senoju grupas cilts Malaizijā, Malakas pussalas vidienē, vissenāko Indoķīnas iedzīvotāju pēcteči, antropoloģiskā ziņā - vedoīdi, valoda pieder pie monkmeru saimes, saglabājušies spēcīgi matriarhāta elementi.
- besisi Senoju grupas cilts Malaizijā, Malakas pussalas vidienē, vissenāko Indoķīnas iedzīvotāju pēcteči, antropoloģiskā ziņā – vedoīdi, valoda pieder pie monkmeru saimes, saglabājušies spēcīgi matriarhāta elementi.
- Aigīna Senpilsēta Aigīnas salā Egejas jūrā (tagad Ejinas sala Grieķijā), apmetne no IV gt. beigām līdz III gt. p. m. ē., uzplaukums XVIII-XVI gs. p. m. ē.
- Arsinoja Senpilsēta Kipras salas austrumos, tagadējās Ammohostas pilsētas pirmsākums, dibināta III gs. p. m. ē.
- Milēta Senpilsēta Mazāzijas pussalas rietumos (gr. val. "Mīlētos"), tagadējā Turcijas teritorijā, dibināta XI vai X gs. p. m. ē. senākas pilsētas vietā, liels tirdzniecības centrs, VII-V gs., p. m. ē. - Jonijas lielākā pilsēta, ievērojams sengrieķu sabiedriskās un kultūras dzīves centrs, nopostīta 494. un 334. g. p. m. ē., vēlāk zaudējusi nozīmi.
- Efesa Senpilsēta Mazāzijas pussalas rietumos (tag. Turcijas teritorijā), dibināta II gt. p. m. ē., liels sengrieķu tirdzniecības un amatniecības centrs, viduslaikos panīkusi un atstāta, XX gs. arheoloģiskajos izrakumos atklātas izcilu arhitektūras pieminekļu drupas.
- Pergama Senpilsēta Mazāzijas pussalas rietumos, tagadējās Bergamas tuvumā (Turcijā), dibināta II gt. p. m. ē., uzplaukusi III-II gs. p. m. ē., kad bija Pergamas valsts galvaspilsēta (~120000 iedzīvotāju).
- dubultkleperis Sens apzīmējums igauņu vietējam lielāka auguma zirgam (142-151 cm skaustā); mazākus vietējos igauņu, īpaši Sāmsalas zirgus, dēvēja vienkārši par kleperiem.
- Jonija Sens nosaukums Mazāzijas rietumu piekrastes vidusdaļai un tuvumā esošajām salām (Kiklādu salas) ar Milētu un Efesu, kur dzīvoja jonieši.
- Cerama Serama - sala Moluku salu grupā, Indonēzijā.
- Kirova Sergeja Kirova salas - 6 nelielu, smilšu veidotu salu grupa Karas jūras ziemeļaustrumos, Krievijas Krasnojarskas novadā, lielākā - Isačenko sala, tās platība - 150 km^2^, arktiskā tundra.
- Oktobra Revolūcijas sala Severnaja Zemļas lielākā sala Krievijas Krasnojarskas novada ziemeļos, Ziemeļu Ledus okeānā, platība 14200 km^2^, augstums - līdz 965 m; Sv. Aleksandras sala.
- Agridžento province Sicīlijas reģiona province (_Provincia di Agrigento_) Itālijā, atrodas Sicīlijas salas dienvidrietumos, platība - 3042 km^2^, 453300 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 43 komūnās.
- vairogu siena siena no koka vairogiem, kas veidoti no latu ietvara, siltumizolācijas materiāla pildījuma un abpusēja dēļu apšuvuma; vairogus sastiprina ar naglām un salaiduma vietu nosedz ar segdēli
- dirbeklis Sīks, steigā rakstīts, grūti salasāms rokraksts.
- Sīksalas ezers Siksalas ezers Murmastienes pagastā.
- kurosivo Silta jūras strāva Klusajā okeānā, kura apskalo dažādas japāņu salas.
- Nordkapa straume siltā straume Ziemeļu Ledus okeānā, pie Skandināvijas un Kolas pussalas, Norvēģijas straumes atzars, ātrums 0,9-1,9 km/h, kavē Barenca jūras dienvidrietumu daļas aizsalšanu
- Golfa straume silto straumju sistēma Atlantijas okeāna ziemeļdaļā un Ziemeļu Ledus okeānā no Floridas pussalas līdz Špicbergenai un Novaja Zemļai; vidējais ātrums 1,5 m/s; svarīgākais zvejniecības rajons pasaulē
- Singapūra Singapūras Republika - valsts Āzijas dienvidaustrumos (malajiešu val. "Singapura", ķīn. val. "Xinjiapo", tamilu val. "Sinkappūr", angļu val. "Singapore"), ietver Singapūras salu un tuvējās saliņas (>50) Malakas pussalas dienvidos, platība - 710 kvadrātkilometru, 4987600 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais iedalījums - 5 distrikti.
- Paraselu salas Sišas salas Dienvidķīnas jūrā.
- vaukšis Skaņa, kas rodas salaužot koku.
- vaukšķis Skaņa, kas rodas salaužot koku.
- audioretuša Skaņas celiņa salaidumu montāžas vietu retuša, tā novēršot nevēlamu skaņas efektu.
- saskrūvēt Skrūvējot savienot, sastiprināt; skrūvējot salabot.
- makuba Slavena šņaucamās tabakas šķirne no Martinikas salas kāda apgabala ar tādu pašu nosaukumu.
- Pirmā Bulgārijas valsts slāvu un bulgāru valsts Balkānu pussalas ziemeļu daļā 681.-1018. g.
- salaidne Sliežu salaidne - sliežu galu savienojuma vieta.
- uzliktnis sliežu salaidnes stiprinājuma metāliski elementi, ar ko savieno sliedes un kas uzņem lieces spēkus un šķērsspēkus
- ledus putra smalki salauzīta ledus sakopojumi ar sniega vižņiem
- Seibla Smilšu sala Atlantijas okeāna ziemeļrietumos ("Sable Island"), Kanādas teritorija, garums - 44 km, platums - 3,8 m, augstums - līdz 30 m, pārvietojas uz austrumiem \~0,2 km gadā.
- Rubelhālī Smilšu tuksnesis Arābijas pussalas dienvidaustrumos (arābu val. "Rub' al Khali"), Saūda Arābijā, Omānā un Jemenā, platība - \~650000 kvadrātkilometru (viens no lielākajiem smilšu tuksnešiem pasaulē), garums rietumu-austrumu virzienā - \~1200 km, platums - līdz 500 km, nolaidens līdzenums no 500-1000 m vjl. rietumos līdz 100-200 m austrumos.
- nivācija Sniega izsaukta iežu sala dēdēšana, galvenokārt polārajos, subpolārajos un augstkalnu apgabalos.
- sņats Snitka - ezera salaka.
- snetka Snitka - ezera salaka.
- sņetka Snitka - ezera salaka.
- sņets Snitka - ezera salaka.
- soda rats soda ierīce, ar kuru salauzīja notiesātā locekļus vai uz kuras uzlika jau sakropļotu notiesātā ķermeni
- Sokorra Sokorro - sala Reviljahihedo salu grupā.
- Solovki Solovku salas Baltajā jūrā.
- sāmu valoda somugru valodu grupas valoda ar vairākiem variantiem, rakstības pamatā latīņu alfabēts (Kolas pussalas sāmiem - kiriļca)
- Aizvēja salas Sotaventu salas, Zaļā raga salu dienvidu daļa, Karboverdes teritorija.
- mīstāmā mašīna stacionāra lauksaimniecības mašīna linu un kaņepāju stiebru saspiešanai, salaušanai un šķiedras atdalīšanai no koksnes
- zemgrīda staigna vieta uz ceļa, mežā vai pļavā, kas salabota, pārklājot to ar zariem vai kokiem
- UEA Starptautiskā esperanto asociācija (esperanto Universala Esperanto Asocio).
- Xenicus lyalli Stefensa salas māņceplītis.
- Dienvidatlantijas grēda stiepjas paralēli Dienvidamerikas un Āfrikas kontinentam no ekvatora līdz 55 grādiem dienvidu platuma, garums - 4500 km, dziļums - 1800-3400 m, virs ūdens paceļas Debesbraukšanas un Tristana da Kuņjas salas
- baiamoss Stipri bangaini vēji ar pērkona negaisu un lietus gāzēm Kubas salas dienvidu daļā.
- nogodāt Stipri salamāt.
- siroko Stiprs, svelmains dienvidu vai dienvidaustrumu vējš (Vidusjūras baseinā), kas parasti pūš no Ziemeļāfrikas tuksnešiem vai Arābijas pussalas.
- Rakiura Stjuarta sala, trešā lielākā Jaunzēlandes sala.
- Sjūarda pussala Sūarda pussala Aļaskas rietumu daļā, ASV.
- Celebesa Sulavesi - sala Lielo Zunda salu grupā, Indonēzijā.
- Dienvidsumatra Sumatras salas Indonēzijā dienvidu daļa.
- SJ Svalbāra, Jana Majena sala, teritorijas divburtu kods.
- SJM Svalbāra, Jana Majena sala, teritorijas trīsburtu kods.
- Svētās Svētās Helēnas sala - viena no 3 šīs teritorijas salām, platība - 122 kvadrātkilometri.
- Terpeņija rags šaura pussala Sahalīnas salas dienvidaustrumos, platums — līdz 7 km, norobežo Ohotskas jūras Terpeņija līci
- Arabata strēle šaura, gara jūras ūdeņu uzskalota pussala, atdala Sivašu no Azovas jūras, garums - \~100 km, platums - 270 m - 8 km, dienvidu gals pie Krimas, ziemeļos strēli no kontinenta šķir Geņičeskas šaurums (platums - 80-150 m)
- Sēlpils sala šaura, neliela, neapdzīvota sala Pļaviņu ūdenskrātuves vidū, lejpus Oliņkalna salas, garums atkarībā no ūdenskrātuves ūdenslīmeņa var būt līdz 150 m, augstums — līdz 2 m, pirms Daugavas ielejas applūdināšanas tā bija sens dolomīta erozijas paliksnis (Sēlpils pilskalns) uz Daugavas kreisā krasta kraujas
- Bornholmas šaurums šaurums Baltijas jūrā starp Bornholmas salu un Skandināvijas pussalas dienvidiem, platums — \~35 km, dziļums centrālajā daļā — līdz 70 m, atsevišķos sēkļos pie ieejas un izejas 12-17 m; Hamrarnes šaurums
- Skageraks šaurums starp Jitlandes pussalas ziemeļrietumu krastu un Skandināvijas pussalu (dāņu, norv., zv. val. _Skagerrak_), savieno Baltijas jūru (Kategatu) un Ziemeļjūru, garums - 225 km, platums - 60-150 km, dziļums - līdz 809 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 0,4 m
- Baha šelfa ledājs šelfa ledājs Antarktīdā (_Bach Ice Shelf_), Aleksandra I salas dienvidrietumu daļā
- Asgordfonna šelfa ledājs Špicbergenā (_Asgårdfonna_), salas ziemeļos, starp Hinlopena šaurumu un Vijdefjordu
- Šetlenda Šetlendas salas Skotijas ziemeļu piekrastes tuvumā.
- lasis Šīs dzimtas suga ("Salmo salar"), zivs ar zilgani pelēku, melni punktotu muguru, sudrabbaltiem sāniem.
- orangutans Šīs ģints suga ("Pongo pygmaeus"), liels primāts, augums līdz 150 cm, masa - līdz 200 kg, roku plētums - līdz 3 m (Kalimantānas un Sumatras salas mežos).
- Ķīles kanāls šķērso Jitlandes pussalas šaurumu dienvidu daļā ("Kiel Canal"), Vācijas ziemeļos, savieno Baltijas jūru ar Ziemeļjūru, garums — 99 km, platums — 102 m, dziļums — 11,3 m; Ziemeļjūras-Baltijas jūras kanāls
- Rietumšpicbergena Špicbergena - sala Špicbergenas arhipelāgā Ziemeļu Ledus okeānā, platība - 39000 kvadrātkilometru.
- Sērkapa Zeme Špicbergenas salas dienvidu gals, uz dienvidiem no Hurnsunntinna.
- Nordenšelda Zeme Špicbergenas salas josla starp Īsfjordu un Vanmijenfjordu, no Grenlandes jūras līdz Stūrfjordam.
- Kolombo Šrilankas galvaspilsēta (angļu val. "Colombo"), osta Šrilankas salas rietumu pusē, 651000 iedzīvotāju (2005. g.), universitāte (dib. 1870. g.).
- vedi Šrilankas pirmiedzīvotāju pēcteči, runā singāļu valodā (indoeiropiešu saimes indoāriešu grupa), daļa - tamilu valodā (dravidu saime), dzīvo gk. grūti pieejamos mežu rajonos salas austrumos nelielās grupās, piedere pie australoīdās rases vedoīdā tipa, saglabājušās matriarhāta paliekas, tradicionālajos ticējumos budisma un hinduisma elementi, šamanisms.
- Tasmanija Štats Austrālijas Savienības satāvā ("Tasmania"), aizņem tāda paša nosaukuma salu un vairākas nelielas salas apkārtnē, administratīvais centrs - Hobārta, platība - 67914 kvadrātkilometru, 505400 iedzīvotāju (2010. g.).
- Džohora Štats Malaizijā ("Johor"), Malajas pussalas dienvidos, administratīvais centrs - Džohorbahru, platība - 19984 kvadrātkilometri, 3300000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Kedaha Štats Malaizijā ("Kedah"), Malajas pussalas rietumos, administratīvais centrs - Alorsetara, platība - 9426 kvadrātkilometri, 1818200 iedzīvotāju (2007. g.).
- Kelantana Štats Malaizijā ("Kelantan"), Malajas pussalas vidusdaļā, administratīvais centrs - Kota Baharu, platība - 14922 kvadrātkilometri, 2100000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Melaka Štats Malaizijā ("Melaka"), Malajas pussalas dienvidrietumos, administratīvais centrs - Melaka, platība - 1650 kvadrātkilometru, 8972900 iedzīvotāju (2015. g.).
- Negerisembulana Štats Malaizijā ("Negerisembulan"), Malajas pussalas dienvidaustrumos, administratīvais centrs - Serembana, platība - 6645 kvadrātkilometri, 1004800 iedzīvotāju (2007. g.).
- Pulaupinana Štats Malaizijā ("Pulau Pinang"), Malajas pussalas rietumos, administratīvais centrs - Pinana, platība - 1046 kvadrātkilometri, 1890000 iedzīvotāju (2016. g.).
- Sabaha Štats Malaizijā ("Sabah"), Kalimantānas salas ziemeļaustrumos, administratīvais centrs - Kota Kinabalu, platība - 76115 kvadrātkilometru, 3387900 iedzīvotāju (2007. g.).
- Saravaka Štats Malaizijā ("Sarawak"), Kalimantānas salas ziemeļu daļā, administratīvais centrs - Kučina, platība - 124450 kvadrātkilometru, 2500000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Selanora Štats Malaizijā ("Selangor"), Malakas pussalas dienvidrietumos, administratīvais centrs - Šahalama, platība - 7956 kvadrātkilometri, 5000000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Terenganu Štats Malaizijā ("Terengganu"), Malakas pussalas austrumu daļā, platība - 12955 kvadrātkilometru, 1150300 iedzīvotāju (2008. g.).
- Nueva Esparta štats Venecuēlas ziemeļos (“Nueva Esparta”), aizņem 3 salas Karību jūrā, administratīvais centrs — Laasunjona, platība — 1150 kvadrātkilometru, 456500 iedzīvotāju (2010. g.)
- sadiegt Šujot lieliem dūrieniem, arī šujot ātri vai pavirši, salabot, salāpīt (saplīsušu, parasti auduma, izstrādājumu, arī izplīsumu, caurumu tajā).
- sašūt Šujot salabot, salāpīt (saplīsušu, parasti auduma, izstrādājumu, arī izplīsumu, caurumu tajā).
- Dilmuna Šumeru nosaukums tagadējai Bahreinas salai Persijas līcī.
- Tilmūna Šumeru un akadiešu mitoloģijā - sala, kur valda laime un pārpilnība.
- Šverīne Šverīnes ezers - atrodas Vācijas Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, Mēkleburgas ezeru plato 38 m vjl., platība - 6340 ha, dziļums - līdz 54 m, meridiāna, garena ezerdobe, ko vidū pārdala pussala un ceļš.
- skaidrai Tā, ka ir labi saredzams, salasāms.
- bezsala Tāds, kad nav (stipra) sala (par laika posmu, laika apstākļiem).
- pusizdzisis Tāds, kas ir daļēji kļuvis blāvs, neskaidrs, grūti salasāms, saskatāms.
- nesalaužams Tāds, kas psihiski ir tik stingrs, nelokāms, ka grūti vai neiespējami salauzt viņa izturību, pārliecību.
- jaunlaulāts Tāds, kas tikko vai nesen ir salaulājies.
- lumzans Tāds, kas viegli salaužams.
- brazdaiķis Tāds, kas visu aiz lielas sparības vai ļaunprātības salauza.
- sīksts Tāds, ko (piemēram, tā elastības, cietības dēļ) ir grūti saraut, salauzt, sagriezt u. tml. (parasti par augiem, dzīvnieku ķermeņiem, to daļām).
- ciets Tāds, ko ir grūti saliekt, salauzt (par audiem); tāds (cilvēka vai dzīvnieku organismā), ko veido šādi audi.
- Tahiti Taiti - sala Klusā okeāna dienvidos.
- Formoza Taivāna - sala Klusajā okeānā, Ķīnas piekrastē.
- Taizeme Taizemes Karaliste - valsts Āzijas dienvidaustrumos (taju val. "Prathet Thai"), Indoķīnas pussalas centrālajā daļā un Malakas pussalas ziemeļu daļā, platība - 513115 kvadrātkilometru, 65998500 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Bangkoka, administratīvais iedalījums - 75 provinces un 1 īpašas pārvaldes apgabals, robežojas ar Mjanmu, Laosu, Kambodžu un Malaiziju, apskalo Dienvidķīnas jūras Siāmas līcis; līdz 1939. g. un 1945.-1948. g. saucās Siāma.
- lielsalenieki Talsu novada Valdgales pagasta apdzīvotās vietas "Lielsalas" iedzīvotāji.
- lielsalnieki Talsu novada Valdgales pagasta apdzīvotās vietas "Lielsalas" iedzīvotāji.
- tamilu tīģeri Tamilu kaujinieku grupējums Šrilankā, kas cīnās par neatkarīgas tamilu valsts izveidi Šrilankas salas ziemeļos un austrumos.
- mēņģis Tas (piemēram, ēdiens, dzēriens), kas ir sajaukts, samaisīts, salaistīts (bez noteikta samēra, attiecībām u. tml.).
- koļļa Tas (piemēram, viela, šķidrums), kas ir sajaukts, samaisīts, salaistīts (bez noteikta samēra, ar sliktas kvalitātes vielām u. tml.).
- balieši Tauta Bali salā un Lombokas salas rietumdaļā (Indonēzijā), valoda. pieder pie indonēziešu valodām, ticīgie - hinduisti.
- pampangani Tauta Filipīnās, dzīvo Lusonas salas centrālajā daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ticīgie - kristieši.
- pangasinani Tauta Filipīnās, dzīvo Lusonas salas dienvidrietumos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas valodām, pēc kultūras un dzīves veida tuvi tagaliem, ticīgie - gk. katoļi.
- sambali Tauta Filipīnās, dzīvo Lusonas salas dienvidrietumu piekrastē, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ticīgie gk. katoļi.
- iloki Tauta Filipīnās, Lusonas salas ziemeļrietumu piekrastē un Kagajanas ielejā, arī Mindanao piekrastē, dzīvo arī Havaju salās, Guamā un Kalifornijā (ASV), runā iloku valodā, kas pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas valodām, ticīgie - katoļi.
- minangkabavi Tauta Indonēzijā (gk. Sumatras salas vidienē), dzīvo arī Malaizijā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, sadzīvē līdz XX gs. vidum saglābājās matriarhāta elementi, ticīgie - musulmaņi (sunnīti šafiīti).
- tetumi Tauta Indonēzijā, dzīvo gk. Timoras salas ziemeļaustrumos, pieder pie ambontimuriešu tautām, reliģija - kristiānisms (katolicisms), animistiskie ticējumi, totēmisma paliekas.
- sundi Tauta Indonēzijā, dzīvo Javas salas rietumu daļā, atsevišķas grupas arī Sumatras dienvidaustrumos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu valodām, rakstība latīņu alfabētā, lieto arī devanagari paveidu, ticīgie - musulmaņi (sunnīti šafiīti).
- makasari Tauta Indonēzijā, dzīvo Sulavesi salas dienvidrietumos, valoda pieder pie indonēziešu valodām, rakstība latīņu alfabētā, ticīgie - gk. musulmaņi (sunnīti), arī animistiski un hinduistiski ticējumi.
- ampatlavani Tauta Indonēzijā, pieder pie redžanglampongiem, dzīvo Sumatras salas dienvidu piekrastē, valoda pieder austronēziešu saimes indonēziešu grupai, tuva malajiešu valodai, reliģija - islāms (sunnisms šafiisms), animistiskie ticējumi.
- kroji Tauta Indonēzijā, pieder pie redžanglampongiem, dzīvo Sumatras salas dienvidu piekrastē, valoda pieder austronēziešu saimes indonēziešu grupai, tuva malajiešu valodai, reliģija - islāms (sunnisms šafiisms), animistiskie ticējumi.
- redžanglebongi Tauta Indonēzijā, pieder pie redžanglampongiem, dzīvo Sumatras salas dienvidu piekrastē, valoda pieder austronēziešu saimes indonēziešu grupai, tuva malajiešu valodai, reliģija - islāms (sunnisms šafiisms), animistiskie ticējumi.
- semendi Tauta Indonēzijā, pieder pie redžanglampongiem, dzīvo Sumatras salas dienvidu piekrastē, valoda pieder austronēziešu saimes indonēziešu grupai, tuva malajiešu valodai, reliģija - islāms (sunnisms šafiisms), animistiskie ticējumi.
- seraveji Tauta Indonēzijā, pieder pie redžanglampongiem, dzīvo Sumatras salas dienvidu piekrastē, valoda pieder austronēziešu saimes indonēziešu grupai, tuva malajiešu valodai, reliģija - islāms (sunnisms šafiisms), animistiskie ticējumi.
- mandari Tauta Indonēzijā, Sulavesi salas rietumu piekrastē, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms).
- bikoli Tauta, dzīvo Filipīnās, Lusonas salas dienvidaustrumos, arī Masbates, Katandvanesas un Buriasas salā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, tuvu radniecīgi tagaliem, ticīgie - katoļi.
- magindanaji Tauta, dzīvo Filipīnās, Mindanao salas dienvidu daļas vidienē, pieder pie moro tautām, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, stipra arābu valodas ietekme, reliģija - islams.
- lanaji Tauta, dzīvo gk. Mindanao salas iekšienē, Filipīnās, pieder pie moro tautām.
- holontali Tauta, dzīvo Indonēzijā, Sulavesi salas ziemeļos, Minahasu pussalā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ticīgie - musulmaņi, saglabājušies arī tradicionālie ticējumi; gorontali.
- gorontali Tauta, dzīvo Indonēzijā, Sulavesi salas ziemeļos, Minahasu pussalā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ticīgie - musulmaņi, saglabājušies arī tradicionālie ticējumi; holontali.
- pasemahi Tauta, dzīvo Indonēzijā, Sumatras salas dienvidrietumos, pieder pie redžanglampongiem, reliģija - islāms (sunnisms).
- gajo Tauta, dzīvo Indonēzijā, Sumatras salas ziemeļu daļas kalnos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas.
- ibanagi Tauta, dzīvo Kagajanas ielejā, Lusonas salas ziemeļos, Filipīnās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, tuvu radniecīgi kalniešu ciltīm, reliģija - katolicisms, stipras animisma paliekas.
- kaijani Tauta, dzīvo Kalamantānas salas kalnainajā centrālajā daļā (Indonēzijā un Malaizijā), valoda pieder pie austronēziešu indonēziešu grupas, animistiski ticējumi.
- ibani Tauta, dzīvo Kalimantānas salas rietumu daļā (Malaizijā un Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animistiskie ticējumi, daļa - musulmaņi.
- li Tauta, dzīvo Ķīnā, Hainaņas salas kalnainajā dienvidu daļā, iedalās ciltīs (ha, he, lai, meifu), valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas, animistiski ticējumi, senču kults.
- minahasi Tauta, dzīvo Sulavesi salas Minahasas pussalas ziemeļaustrumos, Indonēzijā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ticīgie - kristīgie (protestanti, katoļi), daļa - musulmaņi, saglabājušies animistiski ticējumi.
- bolangmongondovi Tauta, dzīvo Sulavesi salas Minahasu pussalā (Indonēzijā), valoda (mongondou) pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islams (sunnisms).
- sumbavieši Tauta, dzīvo Sumbavas salas rietumos, Indonēzijā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms.
- atoni Tauta, dzīvo Timoras salas rietumu daļā, Indonēzijā, \~800000 cilvēku, pieder pie ambontimuriešu tautām (austronēziešu saimes indonēziešu grupa).
- korsikāņi Tauta, Korsikas salas pamatiedzīvotāji; runā itāliešu valodas dialektos, franču valodā; ticīgie - katoļi.
- sāmi Tauta, Lapzemes (Skandināvijas ziemeļu, Kolas pussalas rietumu daļas) pamatiedzīvotāji.
- javieši Tauta; dzīvo gk. Javas salas centr. daļā (Indonēzijā); nedaudz dzīvo Malaizijā, Singapūrā; valoda pieder pie indonēziešu valodām; ticīgie - gk. musulmaņi (sunnīti).
- oroki Tautība Krievijas Sahalīnas apgabalā, Sahalīnas salas ziemeļu daļā, valoda pieder pie tugunsmandžūru grupas, animistiski ticējumi, šamanisms.
- ternati Tautība no ziemeļhalmaheru grupas, dzīvo Halmaheras salas ziemeļu piekrastē, Morotajas salā un tuvējās sīkajās saliņās, Indonēzijas austrumos, reliģija - islāms, arī kristiānisms, daļa saglabājuši tradicionālos cilšu ticējumus.
- tidori Tautība no ziemeļhalmaheru grupas, dzīvo Halmaheras salas ziemeļu piekrastē, Morotajas salā un tuvējās sīkajās saliņās, Indonēzijas austrumos, reliģija - islāms, arī kristiānisms, daļa saglabājuši tradicionālos cilšu ticējumus.
- ifugaji Tautība, dzīvo Filipīnās, Lusonas salas vidienē, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, viena no "Filipīnu kalniešu" tautām, pirmatnēji ģints ticējumi, daļa - katoļi.
- bukidnoni Tautība, dzīvo Filipīnās, Mindanao salas ziemeļu daļas kalnos, pieder pie Filipīnu kalniešu tautām.
- nganasani tautība, dzīvo Krievijas Krasnojarskas novada ziemeļos, Taimiras pussalas apvidū, valoda pieder pie samodiešu grupas, vistālāk Eirāzijas ziemeļos dzīvojošā tauta
- ziemeļhalmaheri Tautību un cilšu grupa (ternati, tidori, makjani, tobeli, galeli, lolodi, ibuāņi u. c.), dzīvo Halmaheras salas ziemeļu piekrastē, Morotajas salā un tuvējās sīkajās saliņās, Indonēzijas austrumos, valodas veido īpašu grupu, reliģija - islāms, arī kristiānisms, daļa saglabājuši tradicionālos cilšu ticējumus.
- dienvidhalmaheri Tautību un cilšu grupa, dzīvo Indonēzijā, Halmaheras salas dienvidu daļā (mabi, buli, patani, vedi, gani, kajo), Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās (numfori, vandami, varopeni, salavati, mairasi, madiki, kuri, jamuri u. c.), valodas pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), liela daļa saglabājuši tradicionālos ģints ticējumus.
- redžanglampongi Tautu grupa (lumpongi, redžanglebongi, pasemahi, seraveji, semendi, ampatlavani, kroji), dzīvo Sumatras salas dienvidu piekrastē, Indonēzijā, valodas pieder austronēziešu saimes indonēziešu grupai, tuvas malajiešu valodai, reliģija - islāms (sunnisms šafiisms), animistiskie ticējumi.
- toradži Tautu grupa (sadangi, poso, koro, pali) Indonēzijā, dzīvo Sulavesi salas centrālajā daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ticīgie - musulmaņi, kristieši, saglabājuši arī tradicionālos ticējumus.
- Atlantīda Teiksmaina zeme, milzīga sala Atlantijas okeānā, par ko minēts Platona rakstos; Zevs sodīja Atlantīdas iedzīvotājus atlantus par viņu augstprātību un lepnību, nogremdējot salu okeānā.
- Afāras ieplaka tektoniska ieplaka Austrumāfrikā, Etiopijas ziemeļaustrumos un Džibutijā, ietver Asala ezeru (155 m zjl.)
- Apollona Epikūrija templis templis Grieķijā (_Temple o f Apollo Epicurius_), Peloponesas pussalas rietumu daļā
- Tepenīca Tepenīcas ezers - atrodas Susāju pagastā, 108,8 m vjl., platība - 30,9 ha, garums - 1,25 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 3 m, 2 salas; Tapenīcas ezers.
- Austrumāzija Teritorija Āzijā, ietver Eirāzijas kontinenta austrumu daļu, kā arī Kuriļu salas, Sahalīnu, Japānas salas, Taivānu, Hainaņu, teritorijas garums ziemeļu dienvidu virzienā - >8000 km
- Honkonga Teritorija Ķīnas dienvidaustrumu daļā (angļu val. "Hong Kong", ķīn. val. "Xianggang"), Sjanganas (Honkongas) īpašais administratīvais rajons, bijusī Lielbritānijas kolonija, ietilpst Dzjulunas pussala, Sjanganas sala u. c. sīkākas salas, platība - 1092 kvadrātkilometri, 7 mlj iedzīvotāju (2008. g.).
- Vēdela-Jarlsberga Zeme teritorija Špicbergenas salas dienvidu daļā, uz dienvidiem uz Vanjimenfjorda līdz Hurnsunnam
- TC Tērksas un Kalkosas salas, teritorijas divburtu kods.
- TCA Tērksas un Kalkosas salas, teritorijas trīsburtu kods.
- sasalumdīties Tikt salauzītam, saliektam.
- izalauzīties Tikt salauzītam.
- Dzintara ceļš tirdzniecības ceļu sistēma starp Baltijas jūras dienvidu piekrasti un Dienvideiropu un Centrāleiropu, izveidojās jau 3.-2. gt. p. m. ē. un beidza pastāvēt līdz ar Romas impērijas sabrukumu (5. gs.); galvenais ceļš sākās prūšu apdzīvotajā Sembas pussalā un gar jūras krastu un Vislu veda līdz Romas provinces robežai pie Donavas (tagadējā Austrijā), tālāk līdz Adrijas jūras piekrastei un Apenīnu pussalai
- Roņu salas Tjuļeņju salas Kaspijas jūrā.
- Tobaga Tobāgo - sala Mazo Antiļu salu grupā.
- Tokelau Tokelau salas - atrodas Klusajā okeānā, Polinēzijā, uz ziemeļiem no Saomas, grupā 4 atoli: Nukunoma, Atafa un Fakaofa atols pieder Jaunzēlandei, bet atstatā Sveinsa sala administratīvi ietilpst ASV Austrumsamoā, tropu klimats.
- Kombengi Toradžu (Indonēzija, Sulavesi sala) mitoloģijā - nakts un nāves dievs, kā arī mirušo dvēseļu pavadonis ceļā uz mirušo valstību.
- Ndara Toradžu (Indonēzija, Sulavesi sala) mitoloģijā - pazemes valstības dieviete, kura nes Zemi rokās virs galvas; kad viņa kasās, notiek zemestrīces.
- Stjuarta sala trešā lielākā Jaunzēlandes sala (angļu val. "Stewart Island"), atrodas Klusajā okeānā, uz dienvidiem no Dienvidsalas (tās šķir Fovo šaurums), platība — 1742 kvadrātkilometri, \~400 iedzīvotāju, augstums — līdz 979 m; Rakiura
- Edža sala trešā lielākā sala Špicbergenas arhipelāgā, atrodas tā dienvidaustrumu daļā, starp Olgas šaurumu un Stūrfjordu
- Karaļa Kārļa Zeme trīs salu grupa Špicbergenas arhipelāga dienvidaustrumos, ietver (no rietumiem uz austrumiem) Svenskejas, Kongsejas un Ābelejas salas
- tristanieši Tristana da Kuņas salas iedzīvotāji, kuri atrodas 2430 km attālumā no tuvākajiem sauszemes kaimiņiem.
- triturus Tritoni - salamandru dzimtas ģints.
- šķirzutne Tritons - salamandru dzimtas ģints, ķermeņa garums - 8-18 cm, dzīvo uz sauszemes un ūdenī; 9 sugas, Latvijā - 2 sugas.
- Paumotu salas Tuamotu salas Polinēzijā.
- Tubuajas salas Tubuai salas Klusā okeāna dienvidos.
- Dehna Tuksnesis Arābijas pussalas ("Dahna"), austrumu daļā, Sauda Arābijā, smilšu tuksneša josla starp kuestu augstienēm no Nafuda ziemeļrietumos līdz Rubelhali tuksnesim dienvidaustrumos, garums \~1200 km, platums 20-80 km, vidējais augstums \~450 m
- Mazais Nefūds tuksnesis Arābijas pussalas centrālajā daļā (Saūda Arābijā), savieno Lielo Nefūda un Rubalhālī tuksnesi, stiepjas pa izžuvušas upes gultni 1200 km garumā un 20 km platumā, augstums - 400-500 m
- Lielais Nefūds tuksnesis Arābijas pussalas ziemeļos (arābu val. “An-Nafud”), Saūda Arābijā, platība — \~80000 kvadrātkilometru, augstums — 600-1000 m
- Nafuds Tuksnesis Arābijas pussalas ziemeļos, Saūda Arābijā, platība - \~70000 kvadrātkilometru, augstums - 600-1000 m, smilšu grēdas un barhani (līdz 100 m augsti), vietām salu kalni un akmeņu tuksnesis, kontinentāls tropu klimats; Lielais Nafuds.
- vilksalenieki Tukuma novada Sēmes pagasta apdzīvotās vietas "Vilksala" iedzīvotāji.
- Cerība Tukuma novada Sēmes pagasta apdzīvotās vietas "Vilksala" otrs nosaukums.
- Rumēlija Turku nosaukums (lietots līdz 1866. g. - "Rumeli") Balkānu pussalas zemēm pēc to pakļaušanas Osmaņu impērijai.
- Vidsola Turku pagasta apdzīvotās vietas "Vidsala" nosaukuma variants.
- Vydsola Turku pagasta apdzīvotās vietas "Vidsala" nosaukums latgaliski.
- leķēšana Ūdens sūkšanās peldlīdzekļa korpusā pa nepietiekami blīvām salaidumu vietām.
- Iļja Muromietis ūdenskritums Kuriļu salu dienvidos (Krievijā), Iturupas salā (agrāk - Raknibedu ūdenskritums), augstums - 141 m, ūdens krīt pa krasta kraujas abrāzijas terasēm salas Klusā okeāna pusē
- Niagāras ūdenskritums ūdenskritums Niagāras upes vidustecē (angļu val. “Niagara Falls”), Kazu sala ("Goat Island") to sadala 2 daļās: Pakavā (“Horseshoe Falls”) Kanādas pusē, platums — \~800 m, augstums — 48 m, aizplūst 95% ūdens un ASV posmā (“American Falls”), platums — 400 m, augstums — 51 m
- Pakuļu ūdenskrātuve ūdenstilpe Austrumkursas augstienē, Saldus novada Lutriņu un Zirņu pagastā, uzstādināta Cieceres upes ielejā bijušās Pakuļu HES darbināšanai, 67,7 m vjl., platība — 172 ha, garums — 7 km, lielākais platums — 0,4 km, vidējais dziļums — 2,4 m, lielākais dziļums — 6,1 m, 2 salas ar kopējo platību 2 ha
- starpteka Ūdenstilpes atzars, kurš atrodas aiz salas un kurā parasti ir mazāks ūdenīgums nekā galvenajā gultnē; neliels divu ezeru savienojums; atzars no upes uz ezeru.
- Vulkāniskais līcis Uičuras līcis Klusā okeāna ziemeļrietumos, Hokaido salas piekrastē.
- Analaska Unalaška - sala Aelutu salās ASV.
- Ibdenhof Ungershof - Unguru muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Mazsalacas pagastā.
- Salado Upe Argentīnā (sp. val. "Rio Salado"), Paranas labā krasta pieteka, garums - 1300 km, sākas Andos; Riosalado.
- Marica Upe Bulgārijas dienvidos, lejtecē Turcijas (kur saucas - Meriča) un Grieķijas (kur saucas - Evra) robežupe, garums - 525 km, sāks Rilas masīvā, pie Muasalas kalna, tek gk. pa Augštrāķijas zemieni, ietek Trāķijas jūrā, veido purvainu deltu.
- Abuluga upe Filipīnās (_Abulug_), Lusonas salas ziemeļos, Apajao un Kagajanas reģionā
- Abra upe Filipīnās, Lusonas salas ziemeļrietumu daļā, ietek Dienvidķīnas jūrā
- Rioni Upe Gruzijā, garums - 327 km, sākas Galvenās Kaukāza grēdas dienvidu nogāzes ledājos, Kolhidas zemienē sadalās attekās, veido salas, vecupes un Melnajā jūrā ietek pa divām attekām.
- Leve upe Igaunijā, Sāmsalas dienvidu daļā, ietek Rīgas līcī
- Tāpi Upe Indijā ("Tāpi"), Indostānas pussalas ziemeļrietumos, garums - 720 km, sākas Satpūras kalnos, ietek Arābijas jūras Khambhātas līcī.
- Ačeha upe Indonēzijā (_Aceh_), Sumatras salas ziemeļrietumu galā, ietek Indijas okeānā
- Batanhari Upe Indonēzijā ("Batanghari"), Sumatras salas dienvidu daļā, garums - \~600 km, sākas Barisana grēdas ziemeļaustrumu nogāzē, ietek Berhalas šaurumā.
- Mahakama Upe Indonēzijā ("Mahakam"), Kalimantānas salas austrumu daļā, garums - \~720 km, sākas Bovenkapuasa grēdā, ietek Makasaras šaurumā, veido plašu deltu.
- Melavi Upe Indonēzijā, Kalimantānas salas rietumu daļā, Kapuasas kreisā krasta pieteka.
- Sekajana Upe Indonēzijā, Kalimantānas salas rietumu daļā, Kapuasas labā krasta pieteka.
- Godāvari Upe Indostānas pussalas vidienē (angļu val. "Godavari"), Indijā, garums - 1450 km, sākas Rietumgatu austrumu nogāzē (80 km no Arābijas jūras piekrastes), ietek Bengālijas līcī, hinduistu svētā upe.
- Krišna Upe Indostānas pussalas vidienē (angļu val. "Krishna"), Indijā, garums - 1400 km, sākas Rietumgatos 1337 m vjl., 64 km no Arābijas jūras piekrastes, ietek Bengālijas līcī.
- Tjoursau Upe Islandē, garums - 230 km, uzņem salas vidienes ledāju ūdeņus, vidustecē krāces, ūdenskritumi, lejtecē ezeri, ietek Atlantijas okeānā.
- Sēlau upe Islandē, Rietumfjordu pussalas ziemeļrietumu daļā, ietek Hūnabloui līcī
- Kvīdau upe Islandē, salas dienvidrietumu daļā, iztek no Kvīdaurvahdna ezera, ietek Atlantijas okeānā
- Eistirau upe Islandes ziemeļu daļā, iztek no neliela ezeriņa salas vidienē, ietek Hrūdafjordā
- Tone Upe Japānā ("Tone gawa"), Honsju salas vidienē, garums - 322 km, sākas Ečigo grēdā, tek pa Kanto līdzenumu, ietek Klusajā okeānā.
- Flaja Upe Jaungvinejas salas dienvidos ("Fly"), Papuā-Jaungvinejā, garums - 1130 km, sākas Centrālajos kalnos, ietek Koraļļu jūras Papuas līcī, veidojot līdz 80 km platu estuāru, paisuma vilnis (5 m) līdz 320 km no grīvas.
- Mamberano Upe Jaungvinejas salas rietumos ("Mamberano"), Indonēzijā, satekupes Tarika un Taritata sākas Maokes kalnos, garums (kopā ar Taritatu) - \~750 km, ietek Klusajā okeānā pie d'Irvila raga.
- Avatera upe Jaunzēlandē (_Awatera_), Dienvidsalas ziemeļaustrumu daļā, ietek Kuka šaurumā
- Klūta Upe Jaunzēlandes Dienvidsalas dienvidos ("Clutha"), garums - 322 km, sākas Dienvidalpos pie Aspairinga kalna, tek caur Vanakas ezeru, Otagas plato vietām aizā, ietek Klusajā okeānā.
- Kapuasa Upe Kalimantānas salas rietumos (indonēziešu val. "Sungai Kapuas"), Indonēzijā, garums - 1040 km, sākas Bovenkapuasa grēdā, ietek Natunas jūrā, kuģojama 902 km
- Aleksisa upe Kanādā (_Alexis River_), Labradoras pussalas austrumos, ietek Atlantijas okeānā
- Arno upe Kanādā (_Arnaud, Rivière_), Ungavas pussalas rietumu daļā, ietek Ungavas līcī
- Aukpara upe Kanādā (_Aukpar River_), Bafina salas dienvidu daļā, Aumaģuaka ezera noteka uz Foksa baseinu
- Balēna upe Kanādā, Kvebekas provincē, Labradoras pussalas rietumu daļā, iztek no Bjenvila ezera, ietek Hudzon līcī
- Akšibaja upe Krievijā (_Akšibai_), Rostovas apgabalā un Kalmikijas Republikā, Karasalas kreisā krasta pieteka
- Iča Upe Krievijā, Kamčatkas novadā, Kamčatkas pussalalas vidusdaļā, ietek Ohotskas jūrā.
- Avača Upe Krievijā, Kamčatkas pussalas dienvidaustrumos.
- Selenjaha Upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 796 km, veidojas Čerska grēdājā satekot Hargisalai un Ņamņai, tek pa Momas-Selenjahas ieplaku un Abijas zemieni.
- Kača Upe Krimā, sākas Krimas kalnos, ietek Melnajā jūrā pussalas rietumu krastā, \~20 km uz ziemeļiem no Sevastopoles.
- Aļma upe Krimas pussalas dienvidu daļā, sākas Krimas kalnos, ietek Melnās jūras Kalamitas līcī
- Dursupe Upe Kurzemē, Talsu un Tukuma novadā, arī šo novadu robežupe, garums - 28 km, kritums - 85 m, izteka un augšteces posms ir Ziemeļkursas augstienes Vanemas paugurainē, ietek Engures ezerā uz dienvidiem no Grebju pussalas; atsevišķos posmos saucas arī Boles upe, Jeidas upe, Kažupe, Skujupe, Spilva.
- Kesli upe Lielbritānijā, Skotijas ziemeļu daļā, izteka Saterlendas rietumos, ietek Dornofērtā salas austrumos
- Tērso upe Lielbritānijas salas ziemeļos, Skotijā, ietek Pentlendfērtā, šī jūras šauruma dienvidrietumos
- Muara Upe Malaizijā ("Muar"), Malakas pussalas dienvidaustrumu daļā, izteka Negerisembulanas štata vidienē, lejtece Džohoras štata ziemeļaustrumos, ietek Malakas šaurumā.
- Radžana Upe Malaizijā ("Rajang"), Saravakas štatā, Kalimantānas salas ziemeļrietumos, garums - \~600 km, sākas Irana grēdā, ietek Dienvidķīnas jūrā, ūdenīga, augštecē un vidustecē krāces.
- Taho Upe Pireneju pussalas vidienē, Spānijā un Portugālē (sp. val. "Tajo", port. val. "Tejo"), garums - 1010 km, ietek Atlantijas okeānā uz ziemeļiem no Lisabonas; Težu.
- Ebro upe Pireneju pussalas ziemeļaustrumos, Spānijā, garums - 928 km, sākas Kantabrijas Kordiljerā 850 m vjl., ietek Vidusjūrā
- Doru Upe Pireneju pussalas ziemeļos, tās nosaukums Portugālē (port. val. "Douro"), Spānijā - Dvero (sp. val. "Duero"), garums - 938 km, sākas Ibērijas kalnos, ietek Atlantijas okeānā.
- Dvero Upe Pireneju pussalas ziemeļos, tās nosaukums Spānijā (sp. val. _Duero_), Portugālē - Doru (port. val. _Douro_), garums - 938 km, sākas Ibērijas kalnos, ietek Atlantijas okeānā.
- Gvadalkivira Upe Spānijā (sp. val. "Guadalquivir"), Pireneju pussalas dienvidos, garums - 650 km, izteka Andalūzijas kalnos, ietek Atlantijas okeāna Kadisas līcī, veido 7 km platu estuāru.
- atteka Upes gultnes daļa, ko no pamatgultnes atdala sala.
- lejasdaļa Upes ietekai tuvākā (salas) daļa.
- Upurkalns Upursalas pilskalns Aglonas pagastā, Cirīša ezera Upursalā.
- Uša Urpele, Iesalas pieteka.
- Ušupe Urpele, Iesalas pieteka.
- Užupe Urpele, Iesalas pieteka.
- Artigasa Urugvajas zinātniski pētnieciskā stacija Antarktīdā (_Artigas_), Karaļa Džodža (Vaterlo) salas rietumu daļā.
- knitāji Uz lauka salasītas vārpatas, kas tiek sadedzinātas.
- Grūbes dzirnavezers uzpludināts uz Laņģupītes Mazsalacas novada Skaņkalnes pagastā, platība — 1,1 ha
- saprāvīt Uzpost, salabot, pielabot.
- Helgolande Vācijai piederoša sala Ziemeļjūrā (vācu val. _Helgolaund_), iepretim Elbas un Vēzeres grīvai, platība - 200 ha, augstums - līdz 62 m vjl.
- Krimas kalni vairākas kalnu grēdas Krimas pussalas dienvidu daļā, garums — \~150 km, platums — līdz 50 km, augstākā virsotne — 1545 m
- Baratdajas salas vairākas salas Moluku salu grupā, Indonēzijā ("Barat Daja"), Bandas jūras dienvidu daļā, platība - \~7000 kvadrātkilometru, reljefs kalnains, augstums - līdz 1412 m, vairāki darbīgi vulkāni
- saskalas vairāku šķidrumu maisījums, salaistītas atliekas; arī samazgas
- rinkt Vākt, grābt, salasīt.
- Valaama Valaama salas - atrodas Lādogas ezera ziemeļrietumu daļā, Krievijas Karēlijas Republikā, >50 salu (lielākā - Valaama sala), platība - 36 kvadrātkilometri, augstums - līdz 70 m
- promultieši Valmieras novada Mazsalacas pagasta apdzīvotās vietas "Promulti" iedzīvotāji.
- ziemeļvalstis Valstis, kas atrodas ziemeļos (Zviedrija, Norvēģija, Dānija, ieskaitot Fēru salas, Somija, ieskaitot Ālandu salas, Islande; bieži tiek ietverta arī Grenlande).
- Bahamas valsts (konstitucionāla monarhija) Vidusamerikā (angļu val. _The Bahamas_), aizņem \~700 koraļļu salas Atlantijas okeānā pie ieejas Meksikas līcī, ziemeļrietumu virzienā stiepjas 970 km garumā, platība - 13940 kvadrātkilometru, galvaspilsēta - Naso, administratīvais iedalījums - 21 rajons, 305700 iedzīvotāju (2007. g.)
- Apvienotie Arābu Emirāti valsts Āzijā (_Al Imārāt al ‘Arabīyah al Muttaḩidah_), Arābijas pussalas austrumos, galvaspilsēta - Abū Dabī, administratīvais iedalījums - 7 emirāti, robežojas ar Saūda Arābiju un Omānu, kā arī ar Persijas un Omānas līci
- Mjanma valsts Āzijas dienvidaustrumos (mjanmiešu (birmiešu) val. "Myanma Pye" / "Pyidaungzu Myanma Naingngandaw"), gk. Indoķīnas pussalas ziemeļdrietumu daļā, ietilpst arī daudzas nelielas salas, platība - 676552 kvadrātkilometri, 48137700 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Nepjido, administratīvais iedalījums - 7 apgabali un 7 pavalstis, robežojas ar Bangladešu, Indiju, Ķīnu, Laosu un Taizemi, apskalo Bengālijas līcis un Andamanu jūra
- Saūda valsts Āzijas dienvidrietumos (arābu val. _As Su'ūdīyah_), aizņem 2/3 Arābijas pussalas un vairākas piekrastes salas Sarkanajā jūrā un Persijas līcī, platība - 2240000 kvadrātkilometru, 28686600 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Rijāda, administratīvais iedalījums 13 mintaku, robežojas ar Jordāniju, Irāku, Kuveitu, Bahreinu, Kataru, Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Omānu un Jemenu, apskalo Sarkanā jūra un Persijas līcis
- Bahreina valsts Āzijas dienvidrietumos, uz 33 salām Persijas līcī, platība - 665000 kvadrātkilometru, galvaspilsēta - Manāma, administratīvais iedalījums - 5 gubernatūras, lielākās salas savienotas ar dambjiem ar Arābijas pussalu savieno tilts (25 km)
- Beliza Valsts Centrālamerikā (angļu val. "Belize"), Jukatanas pussalas dienvidaustrumos, platība – 22970 kvadrātkilometru, galvaspilsēta – Belmopana, administratīvais iedalījums – 6 distrikti, robežojas ar Gvatemalu un Meksiku, apskalo Karību jūra.
- Argentīna valsts Dienvidamerikā, aizņem kontinenta dienvidaustrumu daļu, Ugunszemes austrumu daļu un vairākas salas, ziemeļu-dienvidu virzienā stiepjas 3694 km, rietumu-austrumu — 1423 km, galvaspilsēta — Buenosairesa, administratīvais iedalījums — 23 provinces un galvaspilsēta, robežojas ar Čīli, Bolīviju, Paragvaju, Brazīliju un Urugvaju, apskalo Atlantijas okeāns
- Austrumtimora valsts dienvidaustrumu Āzijā (_Timor Lorosae_), aizņem Timoras salas austrumu daļu, Okusi anklāvu salas rietumu daļā, Atauro un Jako salu, platība - 15000 kvadrātkilometru, galvaspilsēta - Dili, administratīvais iedalījums - 13 provinces, robežojas ar Indonēziju
- Malaizija Valsts dienvidaustrumu Āzijā ("Malaysia"), federatīva konstitucionāla monarhija, sastāv no Rietummalaizijas (Malakas pussalas dienvidu daļā) un Austrummalaizijas (Kalimantānas salas ziemeļos un ziemeļrietumos), kuras šķir Dienvidķīnas jūra, platība - 329758 kvadrātkilometri, 25715800 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Kualalumpura, valdības mītne Putradžaja, administratīvais iedalījums - 13 štatu un 3 federālas teritorijas, sauszemes robežas ar Taizemi, Indonēziju un Bruneju.
- Bosnija un Hercegovina valsts Dienvideiropā, Balkānu pussalas ziemeļrietumos (bosniešu valodā "Bosna i Hercegovina"), 4,6 mlj iedzīvotāju (2007. g.), galvaspilsēta - Sarajeva, ietver Bosnijas un Hercegovinas Federāciju, Brčko apgabalu un Serbu Republiku, robežojas ar Horvātiju, Serbiju un Melnkalni
- Austrālijas Savienība valsts dienvidu puslodē (angļu "Commonwealth of Australia"), ietver visu Austrālijas kontinentu, kā arī Tasmāniju un mazākas salas piekrastē, platība — 7,69 miljoni kvadrātkilometru, galvaspilsēta — Kanbera
- Albānija valsts Eiropas dienvidu daļā, Balkānu pussalas rietumos (albāņu val. _Shqipëria_, angļu val. _Albania_), platība - 28748 km^2^, 3639450 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Tirāna, administratīvais iedalījums - 12 ķarku, robežojas ar Melnkalni, Kosovu, Ziemeļmaķedoniju un Grieķiju, apskalo Adrijas jūra
- Dānija valsts Eiropas ziemeļrietumos (dāņu valodā _Danmark_), tajā ietilpst Jitlandes pussalas lielākā daļa un aptuveni 500 salu, galvaspilsēta - Kopenhāgena, administratīvais iedalījums - 5 reģioni (Galvaspilsētas reģions, Zēlande, Dienviddānija, Vidusjitlande un Ziemeļjitlande), kā arī 2 autonomi reģioni (Grenlane un Fēru salas), sauszemes robeža tikai ar Vāciju
- Papua-Jaungvineja valsts Okeānijā (_Independent State of Papua New Guinea_ / _Independen Stet bilong Papua Niugini_), Melanēzijā, ietilpst Jaungvinejas salas austrumu daļa, Bismarka arhipelāgs, Zālamana salu ziemeļu daļa, kā arī citas mazākas salas, platība - 462840 kvadrātkilometru, 6064500 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Portmorsbi, administratīvais iedalījums - 18 provinču, 1 autonoms reģions un 1 galvaspilsētas apgabals
- Jaunzēlande valsts Okeānijas dienvidrietumos (angļu val. _New Zealand_, maoru val. _Aotearoa_), ietilpst 3 lielas salas (Ziemeļsala, Dienvidsala, Stjuarta sala) un vairākas nelielas salas un salu grupas, 270534 kvadrātkilometri, 4252270 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Velingtona, administratīvais iedalījums - 12 reģionu
- Zālamana salas valsts Okeānijas rietumu daļā (angļu val. "Solomon Islands"), ietver Zālamana salas (izņemot Bugenvila un Buka salu), Santakrusas salas, kā arī dažas tālākas salas un salu grupas, platība — 27556 kvadrātkilometru, 609800 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta — Honiara, administratīvais iedalījums — 9 provinces un 1 galvaspilsētas teritorija
- Sentkitsa un Nevisa valsts Vidusamerikā, Mazo Antiļu salu ziemeļos (Sentkitsas un Nevisas Federācija), platība — 262 kvadrātkilometri, 49898 iedzīvotāji (2010. g.), galvaspilsēta — Bastera, administratīvais iedalījums — 2 salas
- Mazsalacas muiža Valtenberģu muiža Mazsalacā.
- Vanualeva Vanua Levu, sala Fidži.
- Vila Vanuatu galvaspilsēta (angļu val. _Vila_), atrodas Jaunhebridu salās, osta Klusā okeāna Efates salas dienvidu piekrastē, 38400 iedzīvotāju (2007. g.); Portvila.
- Kozusola Varakļānu pagasta apdzīvotās vietas "Kazusala" nosaukums latgaliski.
- Vārņārga Varangeres pussalas nosaukums norvēģu valodā.
- rubeņsalānieši Variešu pagasta apdzīvotās vietas "Rubeņsala" iedzīvotāji.
- rubeņsalieši Variešu pagasta apdzīvotās vietas "Rubeņsala" iedzīvotāji.
- Nikolaja Kopernika universitātes polārstacija vasaras sezonas Polijas polārstacija Arktikā, Svalbārā, Špicbergenas salas rietumos
- stondzele Vecs, salauzts spainis.
- Alt-Salis Vecsalacas muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Salacas pagastā.
- Vecsalaca Vecsalacas pagasts - Salacgrīvas pagasta bijušais nosaukums.
- kriogēnā morfoskulptūra veidojas sala dēdēšanas, nivācijas, soliflukcijas, termokarsta, uzledojuma, ciļņošanās u. c. procesos mūžīgā sasaluma apgabalos
- Vegesacksholm Vējzaķsalas muiža, kas atradās Rīgas pilsētā.
- vendetta Vendeta - asinsatriebība, paraža nogalināt asinsradinieka slepkavu (izplatīta Korsikas un Sardīnijas salas iedz. vidū).
- Venecuēla Venecuēlas Bolivara Republika - valsts Dienvidamerikas ziemeļos (sp. val. "Venezuela"), Karību jūrā pieder Margaritas, Tortugas u. c. salas Mazo Antiļu salu grupā, platība - 912050 kvadrātkilometru, 28833800 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Karakasa, administratīvais iedalījums - 23 štati, 1 galvaspilsētas distrikts, robežojas ar Gajānu, Brazīliju un Kolumbiju, apskalo Karību jūra un Atlantijas okeāns.
- Rietumindijas salas Vestindijas salas Atlantijas okeāna rietumos.
- Andrejsala Vēsturiska Rīgas pilsētas daļa Ziemeļu rajonā; senāk bija neliela sala Daugavā, tagad - pussala (platība - 35 ha) starp 2 līčiem - Eksportostu (ziemeļos) un Andrejostu (dienvidos).
- Dalmācija Vēsturiski ģeogrāfisks novads Horvātijā, Adrijas jūras piekraste un salas, platība - \~15500 kvadrātkilometru.
- Hadramauta Vēsturisks novads Arābijas pussalas dienvidos ("Hadramaut"), Adenas līča piekrastē, Jemenā, platība - 152000 kvadrātkilometru, tuksnešaina kaļķakmens plakankalne (augstums - 500-1000 m, dienvidrietumos - līdz \~2500 m) ar sausgultnēm, piekrastē - šaura zemiene.
- Austrumu Zeme vēsturisks novads Islandes salas austrumu daļā (_Austurland_)
- Dienvidu Zeme vēsturisks novads Islandes salas dienvidu daļā
- Rietumu Zeme vēsturisks novads Islandes salas rietumu daļā
- Rietumfjordi vēsturisks novads Islandes salas ziemeļrietumos ar ļoti izrobotu krasta līniju un atdalīts no pārējās salas ar samērā šauru pārejas joslu
- Ziemeļu Zeme vēsturisks novads Islandes salas ziemeļu daļā
- Keitnesa vēsturisks novads Lielbritānijas salas ziemeļaustrumu stūrī, Skotijā, galvenokārt rietumos no Tērso upes
- Saterlenda vēsturisks novads Lielbritānijas salas ziemeļos, Skotijā, galvenokārt rietumos no Tērso upes
- lūziņš Vētrā salauzts un nogāzts koks.
- Piedrujas sala vidēji liela akumulācijas sala Daugavā, Daugavas ielejas sašaurinājuma sākumā iepretī Piedrujai (Latvijā) un Drujai (Baltkrievijā), garums — līdz 0,8 km, platums — 0,5 km, augstums — līdz 8-11 m; Drujas sala
- Rutku sala vidēji liela akumulatīva palienes sala Daugavas lejteces paplašinājumā uz ziemeļaustrumiem no Kundziņsalas, starp Sarkandaugavas atteku un atteku gar Kundziņsalu, garums - 1,8 km, platums - 0,7 km, augstums - 0,5-1 m, paplašinot Rīgas tirdzniecības ostu (1980. gados) aizbērtas vairākas attekas, kas to šķīra no Gulbju salas, Kundziņsalas un Kurpnieku salas
- Ogres sala vidēji liela erozijas sala Daugavas ielejā, Ogres pilsētā, garums — līdz 1,8 km, platums — 0,5 km, apdzīvota, ar Daugavas labo krastu savieno 3 dambji
- Plāņu sala vidēji liela, apdzīvota sala Daugavā iepretī Jersikai, Jēkabpils novada Dunavas pagastā, garums — 1,8 km, platums — līdz 0,5 km, virsa 6-11 m virs Daugavas līmeņa; Jersikas sala, Sudrabkalna sala, Ploņu sala
- Narvas svīta vidusdevona Eifela stāva stratigrāfiskā vienība, biezums — 70-170 m, atsegumi Kurzemes pussalas ziemeļos pie Zviedrvalka ietekas Pitragupē, kā arī gravā netālu no Sīkraga
- Ālsne Viduslaiku pils uz Ādela salas Mēlarezerā, Zviedrijā, cēlis Maguss Laduloss (1270. g.), 14. gs. izpostīta, drupas atraktas (1916.-1920. g.).
- Glaudānu sala vidussēres sala Daugavā lejpus Berezaukas ietekas, iepretim Dvietes pamatkrasta izcilnim, garums - līdz 1 km, platums - līdz 0,3 km, neapdzīvota, zema, akumulatīva, applūstoša smilšu sēre, apaugusi ar zāli un krūmiem
- lio Viena no bimasumbiešu tautām, dzīvo Indonēzijā, Floresas salas austrumu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms, stipras animisma paliekas.
- siki Viena no bimasumbiešu tautām, dzīvo Indonēzijā, Floresas salas centrālajā daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms, stipras animisma paliekas.
- bimi Viena no bimasumbiešu tautām, dzīvo Indonēzijā, Sumbavas salas austrumu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms, stipras animisma paliekas.
- apalji Viena no Filipīnu kalniešu ciltīm, dzīvo Lusonas salas kalnu rajonos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, saglabājušies tradicionālie ticējumi.
- tingiani Viena no Filipīnu kalniešu ciltīm, dzīvo Lusonas salas kalnu rajonos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, saglabājušies tradicionālie ticējumi.
- bagobi Viena no Filipīnu kalniešu ciltīm, dzīvo Mindano salas kalnu rajonos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, saglabājušies tradicionālie ticējumi.
- mandaji Viena no Filipīnu kalniešu ciltīm, dzīvo Mindano salas kalnu rajonos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, saglabājušies tradicionālie ticējumi.
- tiruraji Viena no Filipīnu kalniešu ciltīm, dzīvo Mindano salas kalnu rajonos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, saglabājušies tradicionālie ticējumi.
- magiani Viena no Filipīnu kalniešu ciltīm, dzīvo Mindoro salas kalnu rajonos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, saglabājušies tradicionālie ticējumi.
- kujononi Viena no Filipīnu kalniešu ciltīm, dzīvo Palavanas salas kalnu rajonos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, saglabājušies tradicionālie ticējumi.
- tagbanuvi Viena no Filipīnu kalniešu ciltīm, dzīvo Palavanas salas kalnu rajonos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, saglabājušies tradicionālie ticējumi.
- palavani Viena no Filipīnu kalniešu tautām, dzīvo Palavanas salas kalnu rajonos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, saglabājušies tradicionālie ticējumi.
- kalingi Viena no Filipīnu kalniešu tautībām, dzīvo Lusonas salas kalnu rajonos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, saglabājušies tradicionālie ticējumi.
- kankanaji Viena no Filipīnu kalniešu tautībām, dzīvo Lusonas salas kalnu rajonos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, saglabājušies tradicionālie ticējumi.
- nabaloji Viena no Filipīnu kalniešu tautībām, dzīvo Lusonas salas kalnu rajonos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, saglabājušies tradicionālie ticējumi.
- bontoki Viena no Filipīnu kalniešu tautībām, dzīvo Lusonas salas ziemeļos, ciemi izvietoti kalnu terasēs, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, saglabājušies tradicionālie ticējumi.
- subanoni Viena no Filipīnu kalniešu tautībām, dzīvo Mindanao salas kalnu rajonos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, saglabājušies tradicionālie ticējumi.
- bilani Viena no Filipīnu kalniešu tautībām, dzīvo Mindano salas kalnu rajonos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, saglabājušies tradicionālie ticējumi.
- manobi Viena no Filipīnu kalniešu tautībām, dzīvo Mindano salas kalnu rajonos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, saglabājušies tradicionālie ticējumi.
- ha Viena no li tautas ciltīm, dzīvo Ķīnā, Hainaņas salas kalnainajā dienvidu daļā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas, animistiski ticējumi, senču kults.
- he Viena no li tautas ciltīm, dzīvo Ķīnā, Hainaņas salas kalnainajā dienvidu daļā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas, animistiski ticējumi, senču kults.
- lai Viena no li tautas ciltīm, dzīvo Ķīnā, Hainaņas salas kalnainajā dienvidu daļā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas, animistiski ticējumi, senču kults.
- meifu Viena no li tautas ciltīm, dzīvo Ķīnā, Hainaņas salas kalnainajā dienvidu daļā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas, animistiski ticējumi, senču kults.
- Ara viens no diviem Borneo salas ibanu mitoloģijas tēliem, kas uzskatīti par pirmatnējiem radītājiem, pirmajām būtnēm pasaulē un kas peldēja milzu ūdens plašumos putnu veidolā; Ara izveidoja debesis, Iriks radīja zemi, tad viņi no dubļiem izmīcīja pirmos cilvēkus un iedvesa tiem dzīvību ar saviem ķērcieniem
- Iriks viens no diviem Borneo salas ibanu mitoloģijas tēliem, kas uzskatīti par pirmatnējiem radītājiem, pirmajām būtnēm pasaulē un kas peldēja milzu ūdens plašumos putnu veidolā; Ara izveidoja debesis, Iriks radīja zemi, tad viņi no dubļiem izmīcīja pirmos cilvēkus un iedvesa tiem dzīvību ar saviem ķērcieniem
- Kiprīda Viens no sengrieķu dievietes Afrodītes vārdiem, kas cēlies no Kipras salas nosaukuma, jo tur Afrodīte pēc dzimšanas esot izkāpusi no jūras putām.
- Wilxaln Vilksalas muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Vecmoku pagastā.
- Viļkicka Viļkicka sala - atrodas Austrumsibīrijas jūras Jaunsibīrijas salu grupā, Sahā Republikā (Jakutijā), Krievijā.
- Viļkicka Viļkicka salas - salu grupa Nordenšēlda arhipelāgā, Karas jūras dienvidaustrumos, Krievijas Krasnojarskas novadā.
- salāmliks Vīriešiem paredzēta daļa dzīvojamās ēkās Ēģiptē, Sīrijā, Irākā un Turcijā; salamliks.
- Abjons virsotne (_Avión, Faro de_) Pireneju pussalas ziemeļrietumos, Spānijā, Galisijas autonomā apgabala Ourenses provincē
- Alkons virsotne Filipīnās (_Halcon_), Mindoro salas ziemeļu daļā, Mimaro reģiona Austrummindoro provinces ziemeļu daļā
- Bako virsotne Filipīnās, Mindoro salas Hairolingu kalnu dienvidu daļā, Rietummindoro provincē
- Albo kalns virsotne Itālijā (_Albo, Monte_), Sardīnijas salas austrumu daļā, Nuoro provinces ziemeļu daļā, augstums - 1127 m
- Korno Grande virsotne Itālijā, Apenīnu pussalas vidusdaļā, augstums - 2912 m
- Amagi virsotne Japānā (_Amagi-san_), Idzu pussalā Honsju salas dienvidaustrumos, augstums - 1406 m
- Adzumaja virsotne Japānā (_Azumaya-san_), Honsju salas vidusdaļā, Mikumi grēdā,uz Nagano un Gummas prefektūras robežas, augstums 2333 m
- Vilhelma kalns virsotne Jaungvinejas salas austrumu daļā, Papua-Jaungvinejā, augstums - 4700 m vjl., piektā augstākā virsotne Austrālijā un Okeānijā
- Aoraki virsotne Jaunzēlandē, Dienvidsalas vidusdaļas rietumos, augstums - 3764 m
- Torreserredo virsotne Kantabrijas Kordiljerā, Pireneju pussalas ziemeļos, Spānijā, augstums - 2648 m
- Atsalatags virsotne Ķīnā (_Atsala Tag_), Sjiņdzjanas / Šindžanas Uiguru autonomajā reģionā, Tohtakoruma kalnienē, augstums - 5376 m
- Džaja Virsotne Maokes (Sniega) kalnos (indon. val. "Puncak Jaya"), Jaungvinejas salas rietumos, Indonēzijā, augstums - 4884 m vjl. (augstākā virsotne Austrālijā un Okeānijā), sniega līnija 4400 m vjl., ledāji \~15 kvadrātkilometri; līdz 1965. g. saucās Karstena kalns, 1965.-1969. g. Sukarno kalns.
- Mandala Virsotne Maokes (Sniega) kalnos, Jaungvinejas salas rietumu daļā, Indonēzijā, augstums - 4700 m vjl., ceturtā augstākā virsotne Austrālijā un Okeānijā.
- Ngapilimsits Virsotne Maokes (Sniega) kalnos, Jaungvinejas salas rietumu daļā, Indonēzijā, augstums - 4717 m vjl., trešā augstākā virsotne Austrālijā un Okeānijā.
- Trikors Virsotne Maokes (Sniega) kalnos, Jaungvinejas salas rietumu daļā, Indonēzijā, augstums - 4730 m vjl., otrā augstākā virsotne Austrālijā un Okeānijā.
- Hurnsunntinns virsotne Špicbergenas salas dienvidu daļā, netālu no Hurnsunna dienvidu līča, augstums - 1431 m
- miksovīrusi Vīrusi, kas ierosina cilvēka un dzīvnieku elpošanas ceļu slimības, trakumsērgu, masalas u. c.
- samalt Virzoties (pāri kam), izdangāt, izjaukt u. tml. (to), parasti pilnīgi; ar triecieniem (pret ko) salauzt, sagraut u. tml. (to).
- caursalt Viscaur tikt pakļautam sala iedarbībai.
- nesalaužamība Vispārināta īpašība --> nesalaužams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- Ārjāvarta vissenāko indoāriešu cilšu apdzīvoto teritoriju nosaukums Indostānas pussalas apvidum Lielajā Ziemeļindijas līdzenumā no jūras līdz jūrai austrumos un rietumos un no Himalajiem ziemeļos līdz Vindjas un Satpūras kalniem dienvidos; senindiešu mitoloģijā - zeme, kur norisinās teiksmainie mitoloģiskā laika notikumi
- Viestura dārzs visvecākais Rīgas publiskais parks, atrodas starp Eksporta, Hanzas un Rūpniecības ielu, platība 7,6 ha, ierīkots 1721. g., mūsu dienās aug 15 vietējie un >55 introducēto kokaugu taksoni; Forburgas dārzs; Pētersalas dārzs; Pirmais Ķeizardārzs; Ķeizardārzs; Pilsētas dārzs; Dziesmu svētku parks
- Vitileva Viti Levu - lielākā sala Fidži salās.
- Vjetnama Vjetnamas Sociālistiskā Republika - valsts Āzijas dienvidaustrumos, Indoķīnas pussalas austrumu daļā, platība - 331114 kvadrātkilometru, 88576700 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Hanoja, administratīvais iedalījums - 58 provinces un 5 centrālās pakļautības pilsētas, robežojas ar Kambodžu, Laosu un Ķīnu, apskalo Dienvidķīnas jūra.
- Jana Majena sala vulkāniska sala (_Jan Mayen_) Norvēģu jūrā, Norvēģijas teritorija, ap 500 km uz ziemeļaustrumiem no Islandes, platība - 373 kvadrātkilometri, augstums — līdz 2267 m, neapdzīvota, izņemot meteoroloģiskās un radionavigācijas stacijas personālu
- Viti Levu vulkāniska sala Klusā okeāna dienvidrietumos, lielākā Fidži sala, platība - 10500 kvadrātkilometru, lielākais augstums - 1322 m
- Taiti Vulkāniska sala Klusā okeāna dienvidu daļā (fr. val. "Tahiti"), lielākā no Biedrības salām Franču Polinēzijā, platība - 1042 kvadrātkilometri, 170000 iedzīvotāju (2002. g.), lielākais augstums - 2241 m
- Bugenvila Vulkāniska sala Klusajā okeānā (fr. val. "Bougainville"), lielākā no Zālamana salām, platība - 8800 kvadrātkilometru, 175000 iedzīvotāju (2000. g.), augstākā virsotne - 2743 m
- Saipana Vulkāniska sala Klusajā okeānā, Mariānu salu dienvidos, platība - 181 kvadrātkilometrs, iedzīvotāji - gk. čamorri.
- Vanikora Vulkāniska sala Santakrusas salās Klusā okeāna dienvidrietumu daļā, platība - 164 km^2^
- Utupua Vulkāniska sala Santakrusas salās Klusā okeāna dienvidrietumu daļā.
- Sentlūsija Vulkāniskas izcelsmes sala Mazajās Antiļu salās, garums - 43 km, platums - 22 km, paugurains reljefs, augstums - līdz 950 m
- Antigva Vulkāniskas izcelsmes sala Mazo Antiļu salu ziemeļos (_Antigua_), platība - 280 kvadrātkilometru, lielākais augstums - 402 m
- Vatnajēkidls Vulkānisks plato Islandē, 1500-2000 m augstumā tajā atrodas lielākais šīs salas ledājs (platība - 8100 kvadrātkilometru), ledāja vidējais biezums - 400 m, maksimālais - >1000 m, zem ledāja atrodas vairāki vulkāni, kuru izvirdumi rada intensīvu ledus kušanu un katastrofālus plūdus.
- Zālamana salas vulkānisku salu arhipelāgs Klusā okeāna dienvidrietumu daļā (angļu val. "Solomon Islands"), uz austrumiem no Jaungvinejas salas, platība - 40400 kvadrātkilometru, augstums - līdz 3123 m, darbīgi vulkāni
- Lipāru salas vulkānisku salu grupa Tirēnu jūrā (_Lipari, Isole_), Itālijas teritorija uz ziemeļiem no Sicīlijas, ietver 17 salu, kopējā platība - 117 kvadrātkilometru, augstums - līdz 926 m; Eola salas; Aiola salas
- Rjūkjū salas vulkānisku un koraļļu salu arhipelāgs Klusā okeāna rietumu daļā (jap. val. "Ryūkjū-Shotō"), Japānas teritorija, ietilpst 98 salas (veido 6 salu grupas), kas lokveidā stiepjas starp Kjusju salu un Taivānu \~1200 km garumā, platība - \~4800 kvadrātkilometru, atdala Austrumķīnas jūras no Klusā okeāna
- savulkanizēt Vulkanizējot salabot.
- Vulkāna Vulkāno, sala Tirēnu jūrā, Itālijas teritorija.
- Zaķene Zaķu sala (Rīgā).
- Honiara Zālamana salu galvaspilsēta (angļu val. "Honiara"), osta Gvadalkanalas salas ziemeļu krastā, 59100 iedzīvotāju.
- naža Zāles, netīrumi, ko ūdens malā izmetis; salašņas, atlikumi.
- Dryococelus australis zarkukaiņu suga, kas nebija redzēta kopš 1920. g. bet 2001. g. 24 īpatņi atrasti uz vientuļas klints Klusajā okeānā, 23 km attālumā no Lorda salas, kas bija to dzīvesvieta līdz 1918. g., kad no avarējuša kuģa šajā salā nokļuva žurkas
- atsalt Zaudēt (sala ietekmē) jutīgumu, arī kustības spēju (par ķermeni vai tā daļām); nosalt.
- Tendrovas strēle zema smilšaina sala Melnās jūras ziemeļu piekrastē, uz dienvidiem no Odesas, Ukrainā, garums - 65 km, platums - līdz 1,8 km
- Tjuļeņija Zema, smilšaina sala Kaspijas jūras ziemeļrietumu daļā, Krievijas Dagestānas Republikā, garums - \~5 km, platums - līdz 2 km, zveja (vasarā), roņu medības (ziemā).
- Pulangana Zemes gars ibanu - Borneo salas (Malajas arhipelāgs) dajaku grupas tautas mītos.
- Antarktika Zemeslodes dienvidu polārais apgabals, kas ietver Antarktīdu, Atlantijas, Klusā un Indijas okeāna dienvidu daļu un salas (Dienvidu okeāns).
- Pakri rags zemesragas Igaunijas Harju apriņķī, Pakri pussalas ziemeļrietumos
- Abū Rasāss zemesrags (_Abū Rașāș, Raʼs_) Masīras salas dienvidos, Omānas Šerkījas mintakā
- Aeona rags zemesrags (_Aeon Point_), Klusajā okeānā, Kirisimasi (Ziemsvētku salas) dienvidaustrumos, Kiribati teritorija
- Piai rags zemesrags (malajiešu val. "Tanjung Piai"), Āzijas kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts, atrodas Malaizijā, Malakas pussalas dienvidos
- Afanas rags zemesrags Alofi salas dienvidos (_Afaga, Pointe_), Klusā okeāna Hornas (Futunas) salās, Francijas aizjūras teritorijā _Volisa un Futuna_
- Hermaness zemesrags Anstas salas ziemeļos, Šetlendas salu, un līdz ar to arī Skotijas un Lielbritānijas, galējais ziemeļu punkts
- Adrisolas rags zemesrags Antarktīdā (_Adrisola Cape_), Adeleidas salas galējais rietumu punkts Belinhauzena jūrā
- Agasi rags zemesrags Antarktīdā (_Agassiz, Cape_), Vilkinsa krasta Holika-Kenjona pussalas ziemeļaustrumos
- Aitosas rags zemesrags Antarktīdā (_Aytos Point_), Livingstona salas izvirzījums Brensfīlda šaurumā
- Aleksandra rags zemesrags Antarktīdā (_Alexander, Cape_), Antarktīdas pussalas austrumos, Čērčila pussalas dienvidaustrumos, aptver Larsena šelfa ledājs
- Baivotera rags zemesrags Antarktīdā, Snovas salas ziemeļrietumos
- Arkonas rags zemesrags Baltijas jūras dienvidos (_Arkona, Kap_), Vācijā, Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālās zemes un Rīgenes salas ziemeļos
- Svjatojnoss Zemesrags Barenca jūras piekrastē, starp Kolas pussalas Teras un Murmanskas krastiem, Krievijas Murmanskas apgabalā.
- Dūeode zemesrags Dānijā, Bornholmas salas dienvidaustrumos
- Forness zemesrags Dānijā, Djūrslandes pussalas austrumos, Jitlandes pussalas galējais austrumu punkts
- Resness zemesrags Dānijā, Zēlandes salas ziemeļrietumos
- Grēnens zemesrags Dānijas Ziemeļjitlandes reģionā, Jitlandes pussalas ziemeļos
- Bangajas rags zemesrags Filipīnās, Austrumdavao provincē, Mindanao salas austrumu piekrastē
- Agas rags zemesrags Francijā (_Hague, Cap de la_), Kotantēnas pussalas ziemeļrietumos, Lamanša krastā
- Balēnas rags zemesrags Francijas rietumos, Rē salas rietumu gala izvirzījums Biskajas līcī
- Agras rags zemesrags Francijas ziemeļu daļā, Lejasnormandijā, Kotantēnas pussalas ziemeļrietumos, Lamanša krastā
- Akrita rags zemesrags Grieķijā (_Akrítas, Akrotíri_), Peloponesas pussalas dienvidrietumos
- Arapes rags zemesrags Grieķijā (_Arápis, Akrotíri_), Ajonoras pussalas ziemeļos
- Araksa rags zemesrags Grieķijā (_Áraxos, Akrotíri_), Peloponesas pussalas ziemeļrietumos, iesniedzas Patras līcī
- Asprokava rags zemesrags Grieķijā (_Asprókavos, Akrotíri_), Jonijas jūras Kerkīra (Korfu) salas dienvidos
- Āgas rags zemesrags Guamas salas dienvidos (_Åga, Puntan_), Guamā, ASV teritorijā Klusajā okeānā
- Abakū rags zemesrags Haiti salas dienvidrietumos (_Abacou, Pointe l'_)
- Ristnas rags zemesrags Hījumā salas rietumos, Igaunijā, Kepu pussalas gala ziemeļu daļas izvirzījums Baltijas jūrā
- Tora rags zemesrags Hūpenes salas dienvidu galā, Špicbergenas arhipelāga dienvidaustrumos, Barenca jūrā
- Beisārens zemesrags Hūpenes salas ziemeļu galā, Špicbergenas arhipelāga dienvidaustrumos, Barenca jūrā
- Gatas rags zemesrags Ibērijas pussalas dienvidaustrumos, Spānijā, Andalūzijā
- Aliotss zemesrags Igaunijā (_Alliots_), Sāmsalas Serves pussalas dienvidrietumos
- Tahkunas rags zemesrags Igaunijā, Hījumā salas galējais ziemeļu punkts, Tahkunas pussalas ziemeļrietumos
- Pēzaspeas rags zemesrags Igaunijas ziemeļrietumos, Lēnes apriņķa ziemeļos, iepretim Osmusāres salai
- Arusa rags zemesrags Indonēzijā (_Arus, Tanjung_), Sulavesi salas Minahasu pussalas ziemeļrietumos
- Bantenana rags zemesrags Indonēzijā, Javas salas dienvidaustrumos
- Čankuana rags zemesrags Indonēzijā, Javas salas rietumos, uz dienvidiem vērsts izvirzījums Indijas okeānā.
- Indramaju rags zemesrags Indonēzijā, Rietumjavas provincē, Javas salas ziemeļu piekrastē, iesniedzas Javas jūrā
- Bolusheds zemesrags Īrijā, Aiveras pussalas dienvidrietumos
- Erisheds zemesrags Īrijā, Mejo grāfistes ziemeļrietumos, Malita pussalas ziemeļos
- Gelovejas rags zemesrags Īrijas jūras ziemeļos, Lielbritānijā, Skotijas dienvidrietumos, pussalas, starp Ziemeļu šaurumu un Lūsa līci, dienvidu galā
- Akilheds zemesrags Īrijas rietumos (_Achill Head_), Akila salas rietumu gala izvirzījums Atlantijas okeānā
- Kinseilas Oldheds zemesrags Īrijas salas dienvidos, Korkas grāfistē, Ķeltu jūras piekrastē
- Geliheds zemesrags Īrijas salas dienvidos, Ķeltu jūras ziemeļrietumu piekrastē
- Brauheds zemesrags Īrijas salas dienvidrietumos, nedaudz uz austrumiem no Mizenheda
- Mizenheds zemesrags Īrijas salas dienvidrietumos, tās tālākais dienvidu punkts
- Viklovas rags zemesrags Īrijas salas rietumos, Viklovas grāfistē, izvirzījums Īrijas jūrā
- Malinheds zemesrags Īrijas salas ziemeļos, tās tālākais ziemeļu punkts, Īrijas teritorija
- Hreinhabnardaungi zemesrags Islandē, Melrahkaslehtas pussalas ziemeļaustrumos
- Reidinuburs zemesrags Islandē, Melrahkaslehtas pussalas ziemeļrietumos
- Gardsgagi zemesrags Islandē, Reikjanesas pussalas ziemeļrietumos
- Bjardnardness zemesrags Islandē, Rietumfjordu pussalas austrumu piekrastē
- Skors zemesrags Islandē, Rietumfjordu pussalas dienvidrietumu daļā
- Draungaskerds zemesrags Islandē, Rietumfjordu pussalas ziemeļaustrumos
- Mālarrivs zemesrags Islandē, Snaivedlsnesas pussalas rietumu gala dienvidos
- Reikjanesas rags zemesrags Islandes dienvidrietumos, Reikjanesas pussalas dienvidrietumos
- Koubirs zemesrags Islandes Rietumfjordu pussalas rietumos, starp Ardnarfjordu un Padregsfjordu
- Endverdardnesa rags zemesrags Islandes rietumos, Snaivedlsnesas pussalas ziemeļrietumos
- Dirhoulaija rags zemesrags Islandes salas dienvidos, Atlantijas okeānā
- Bjargdaungara rags zemesrags Islandes salas rietumos, tās tālākais rietumu punkts
- Fondirs zemesrags Islandes ziemeļaustrumos, Launganesas pussalas izvirzījums rietumu Norvēģu jūrā
- Sigliness zemesrags Islandes ziemeļos, Tredlas pussalas tālākais ziemeļrietumu izvirzījums
- Rifsness zemesrags Islandes ziemeļu daļā, Skāgi pussalas ziemeļrietumos
- Skāgadavs zemesrags Islandes ziemeļu daļā, Skāgi pussalas ziemeļrietumos
- Aličes rags zemesrags Itālijā (_Alice, Punta_), Kalabrijas pussalas austrumos, Jonijas jūras krastā
- Sēreustkaps zemesrags Jana Majena salas austrumos
- Sērkaps zemesrags Jana Majena salas dienvidos
- Vīnes rags zemesrags Jana Majena salas dienvidu daļā, tās izvirzījums Norvēģu jūrā
- Nūrkaps zemesrags Jana Majena salas ziemeļaustrumos
- Ašidzuri rags zemesrags Japānā (_Ashizuri-misaki_), Koči prefektūrā, Šikoku salas dienvidos
- Avabiaras rags zemesrags Japānā (_Awabiara-saki_), Honsju salas austrumu daļā, Mijagi prefektūrā, Sendai līča ziemeļaustrumos
- Karavana rags zemesrags Javas salas ziemeļrietumu daļā, Rietumjavas provinces ziemeļos.
- Blovandshuks zemesrags Jitlandes pussalas rietumos, tās izvirzījums Ziemeļjūrā, Dānijas Dienviddānijas reģionā
- Bandas rags zemesrags Kalifornijas pussalas ziemeļrietumos, Meksikas Lejaskalifornijas pavalstī
- Bahas rags zemesrags Kalifornijas pussalas ziemeļritumu daļā (_Baja, Punta_), Meksikas Lejaskalifornijas pavalstī
- Alērta rags zemesrags Kanādā (_Alert Point_), Elsmīra salas ziemeļrietumu daļā
- Amnjonkits zemesrags Korejas pussalas austrumos (_Amnyong-kkūt_), Austrumkorejas līča dienvidos, Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas teritorija
- Aņisija rags zemesrags Koteļnijas salas ziemeļos (_Anisij, mys_), Jaunsibīrijas salās Ziemeļu Ledus okeānā, Krievijas teritorija
- Ajosjoanna rags zemesrags Krētas salas ziemeļaustrumu daļā (_Ágios Ioánnis, Akrotíri_), Krētas jūras Mirambelas līča ziemeļrietumu piekrastē
- Arktiskais rags zemesrags Krievijā (_Arkticeskij, mys_), Krasnojarskas novada ziemeļos, arhipelāga _Severnaja Zemļa_ ziemeļos, Komsomoļeca salas ziemeļos
- Aļevina rags zemesrags Krievijas Magadanas apgabalā (_Alevina, mys_), Koni pussalas dienvidrietumos, Ohotskas jūras ziemeļu piekrastē
- Denlou rags zemesrags Ķīnā, Guandunas provinces un Leidžou pussalas dienvidrietumu daļā
- Baohu zemesrags Ķīnā, Hainaņas salas salas ziemeļaustrumos, izvirzījums Dienvidķīnas jūrā
- Stārta rags zemesrags Lielbritānijā, Anglijā, Kornvolas pussalas dienvidos, Laima līča rietumos, iesniedzas Lamanšā (Angļu kanālā)
- Hārtlenda rags zemesrags Lielbritānijā, Anglijā, Kornvolas pussalas ziemeļrietumos, iesniedzas Ķeltu jūrā, Bārnstaplas līča dienvidrietumos
- Lizarda rags zemesrags Lielbritānijā, Anglijas dienvidrietumos, izvirzījums Kornvolas pussalas dienvidos, kas norobežo Mauntas līci
- Lendsenda rags zemesrags Lielbritānijā, Anglijas dienvidrietumos, Kornvolas pussalas galējais rietumu punkts, Ķeltu jūras dienvidaustrumos un Lamanša (Angļu kanāla) ziemeļrietumos
- Rovanesa rags zemesrags Lielbritānijā, Ārējās Hebridu salās, Ljogas salas ziemeļos
- Oa rags zemesrags Lielbritānijā, Skotijā, Iekšējo Hebridu salu Ailejas salas dienvidos
- Kintairas rags zemesrags Lielbritānijā, Skotijā, Kintairas pussalas dienvidu gala izvirzījums Ziemeļu šaurumā
- Rata rags zemesrags Lielbritānijas salas ziemeļrietumos, Skotijā
- Dankansbiheds zemesrags Lielbritānijas salas ziemeļrietumos, ziemeļos to apskalo Pentlendfērts, bet rietumos Ziemeļjūra
- Tārbatness zemesrags Lielbritānijas salas ziemeļu daļā, Skotijas ziemeļu daļas rietumos, starp Dornohfērta un Marifērta jūras līci
- Stretipoints zemesrags Lielbritānijas salas ziemeļu gala vidusdaļā
- Angunci rags zemesrags Madagaskarā (_Angontsy, Tanjona_), salas galējais austrumu izvirzījums Indijas okeānā
- Ankabo rags zemesrags Madagaskarā (_Ankaboa, Tanjona_), Tuliaras provincē, salas dienvidrietumu daļas izvirzījums Mozambikas šaurumā
- Anuruntani rags zemesrags Madagaskarā (_Anorontany, Tanjona_), izvirzījums ziemeļrietumu virzienā salas ziemeļu daļā, Ancirananas provincē
- Babombi rags zemesrags Madagaskaras salas ziemeļos (_Babaomby, Tanjona_)
- Amparafakas rags zemesrags Madagaskaras salas ziemeļrietumu daļā (_Amparafaka, Tanjona_), Mahadzangas provincē
- Ajama rags zemesrags Malaizijā (_Ayam, Tanjung_), Malakas pussalas austrumu daļas tālākais dienvidu punkts
- Abreohosa rags zemesrags Meksikā (_Abreojos, Punta_), Dienvidu Lejaskalifornijas štatā, Kalifornijas pussalas vidusdaļas rietumu piekrastē
- Baljenas rags zemesrags Meksikā, Lejaskalifornijas pavalsts dienvidu daļā, Kalifornijas pussalas austrumu piekrastes izvirzījums Kalifornijas līcī
- Moholdheds zemesrags Menas salas rietumos
- Eiras rags zemesrags Menas salas ziemeļos, šīs salas tālākais ziemeļu izvirzījums
- Rivtangi zemesrags Ņorvēģu jūrā, Fēru salu ziemeļos, izvirzījums Eisturojas salas ziemeļos
- Kadlurs zemesrags Ņorvēģu jūrā, Fēru salu ziemeļos, Kalsojas salas ziemeļu gals
- Trafalgaras rags zemesrags Pireneju pussalas dienvidu daļā ("Cabo de Trafalgar"), Spānijā, Atlantijas okeāna piekrastē, \~50 km uz ziemeļrietumiem no Gibraltāla šauruma
- Fisteras rags zemesrags Pirneju pussalas ziemeļrietumos, tās izvirzījums Atlantijas okeānā
- Arenasa rags zemesrags Puertoriko, Karību jūras Vjekesas salas ziemeļrietumos
- Ringsu zemesrags Roņu salas dienvidaustrumu daļā, Rīgas jūras līcī, Igaunijā
- Ringsudens zemesrags Roņu salas dienvidrietumos, Rīgas līcī
- Kunsudens zemesrags Roņu salas ziemeļrietumos, Rīgas līcī
- Kūnsi rags zemesrags Roņu salas ziemeļu daļā, Rīgas jūras līcī, Igaunijā
- Aņivas rags zemesrags Sahalīnas dienvidaustrumos (_Aniva, mys_), Toņinoaņivska pussalas dienvidu gals
- Serves rags zemesrags Serves pussalas dienvidos, Igaunijas Sāmsalas apriņķī
- Nordkins zemesrags Skandināvijas pussalas Nordkina pussalas ziemeļos (norv. val. _Kinnarodden_), Barenca jūras krastā, Norvēģijā, Eiropas sauszemes galējais ziemeļu punkts, stāvas, klinšainas nogāzes, augstums - 234 m
- Lindesnēss zemesrags Skandināvijas pussalas rietumu daļas dienvidos, Norvēģijā
- Aho rags zemesrags Spānijā (_Ajo, Cabo de_), Kantabrijā, Pireneju pussalas ziemeļos, izvirzījums Biskajas līcī
- Artruča rags zemesrags Spānijā (_Artrutx, Cap d’_), Baleāru Salās, Menorkas salas dienvidrietumos
- Mouanēss zemesrags Sūrojas salas dienvidos, Fēru salu arhipelāga tālākais dienvidu punkts
- Samboroheds zemesrags Šetlendas salās, Meinendas salas izvirzījums, tās dienvidu galā
- Kvalpintens zemesrags Špicbergenas arhipelāgā, Edža salas dienvidrietumos, starp Stūrfjordu un Hjuvfjordu
- Sērkaps zemesrags Špicbergenas arhipelāgā, Sērkapejas salas dienvidos
- Peiera rags zemesrags Špicbergenas salas austrumos, šīs salas galējais austrumu punkts
- Mitras rags zemesrags Špicbergenas salas rietumos
- Verlēgenhukena rags zemesrags Špicbergenas salas ziemeļos, starp Hinlopena šauruma ziemeļrietumiem un Vijdefjorda ziemeļaustrumiem
- Undvas rags zemesrags Tagameizas pussalas ziemeļu galā, Igaunijā, Sāremā salas ziemeļritumos
- Povorotnija rags zemesrags Taimiras pussalas rietumos, Krievijas Krasnojarskas novadā, Karas jūras Haritona Lapteva krastā
- Oluaņa rags zemesrags Taivānas salas dienvidos, iestiepjas Baši šaurumā
- Fugui rags zemesrags Taivānas salas ziemeļu galā, Dzjilunas apriņķī
- Anagas rags zemesrags Tenerifes salas ziemeļaustrumos (_Anaga, Punta de_), Kanāriju Salās, Spānijā
- Anamuras rags zemesrags Turcijas dienvidos (_Anamur Burnu_), Mazāzijas pussalas tālākais dienvidu punkts
- Artemīdas rags zemesrags un pussala Grieķijā (_Artemísio, Akrotíri_), Egejas jūras rietumu daļā, norobežo Pagasitikas līci
- Arenasa rags zemesrags Venecuēlā (_Arenas, Punta_), Karību jūras Margaritas salas dienvidrietumos
- Akamasa rags zemesrags Vidusjūrā (_Akámas_, _Akrotirion_), Kipras salas rietumos
- Gnībens zemesrags Zēlandes salas ziemeļu daļā, Dānijas Zēlandes reģionā
- Stīppoints Zemesrags, Austrālijas kontinenta galējais rietumu punkts (angļu val. "Steep Point"), Idellendas pussalas galā, pie Indijas okeāna.
- Evergleidsa zemiene Floridas pussalas dienvidu daļā ("The Everglades"), ASV, platība 12000 kvadrātkilometru, plaši zāļu purvi, pārpurvoti subtropu meži, piekrastē mangroves
- Nobi Zems līdzenums Japānā, Honsju salas dienvidaustrumos, Ises līča piekrastē, platība - \~1800 kvadrātkilometru, upju un jūru nogulas, mitrs subtropu klimats, blīvi apdzīvots, lielākā pilsēta - Nagoja.
- Čionsona grēda zemu un vidēji augstu kalnu sistēma Indoķīnas pussalas austrumu daļā, Vjetnamā un Laosā, garums - 1300 km, augstums - līdz 2711 m
- Klusā okeāna austrumu pacēlums zemūdens grēda Klusā okeāna dienvidaustrumu daļā, garums - \~8000-9000 km, dziļums piekājē - 3500-4000 m, virs pacēluma - 2000-3500 m, vietām - \~800-1000 m, vidū Lieldienu sala
- Lomonosova grēda zemūdens grēda Ziemeļu Ledus okeāna centrālajā daļā no Jaunsibīrijas salām līdz Elsmīras salai Kanādas Arktiskajā arhipelāgā, robežojas ar Amundsena lielieplaku, garums — 1800 km, platums — 60-200 km, mazākais dziļums — 954 m
- Jana Majena grēda zemūdens kalnu grēda Norvēģu jūras rietumos, stiepjas uz dienvidiem no Jana Majena salas \~600 km
- Mona grēda zemūdens kalnu grēda Ziemeļu Ledus okeānā, stiepjas uz ziemeļaustrumiem no Jana Majena salas \~600 km
- Āfrikas–Antarktīdas grēda zemūdens reljefa paaugstinājums Atlantijas okeāna dienvidos, kas iestiepjas arī Indijas okeānā, augstākais punkts - Buvē sala
- grizelīnija Ziedaugu kārtas ģints ("Griselinia"), mūžzaļi, dekoratīvi augi ar apaļām, ādainām, gaiši zaļām lapām, kas iztur dažus grādus sala, var stādīt neapkurināmā siltumnīcā vai arī audzēt traukā.
- galeli Ziemeļhalmaheru grupas cilts, dzīvo Indonēzijas austrumos, gk. Halmaheras salas ziemeļu piekrastē un Morotajas salā.
- ibuāņi Ziemeļhalmaheru grupas cilts, dzīvo Indonēzijas austrumos, gk. Halmaheras salas ziemeļu piekrastē un Morotajas salā.
- lolodi Ziemeļhalmaheru grupas cilts, dzīvo Indonēzijas austrumos, gk. Halmaheras salas ziemeļu piekrastē un Morotajas salā.
- makjani Ziemeļhalmaheru grupas cilts, dzīvo Indonēzijas austrumos, gk. Halmaheras salas ziemeļu piekrastē un Morotajas salā.
- tobeli Ziemeļhalmaheru grupas cilts, dzīvo Indonēzijas austrumos, gk. Halmaheras salas ziemeļu piekrastē un Morotajas salā.
- Zeiderzē Ziemeļjūras līcis Nīderlandes piekrastē, no jūras to atdala Rietumfrīzu salas, dambis sadala Vadenzē līcī (ziemeļos) un Eiselmēras līcī (dienvidos).
- Sognefjords Ziemeļjūras līcis Skandināvijas pussalas dienvidrietumu piekrastē, lielākais Norvēģijas fjords (norv. val. "Sognefjorden"), garums - 204 km, platums - 1,5-6 km, dziļums - līdz 1208 m, krauji, līdz 1500 m augsti klinšu krasti, pusdiennakts plūdmaiņas \~1,5 m
- Korejas Tautas Demokrātiskā Republika Ziemeļkoreja, valsts Austrumāzijā, daļēji Korejas pussalas ziemeļu daļā.
- Ziemeļkurzeme Ziemeļkurzemes augstiene - atrodas Kurzemes pussalas ziemeļaustrumu daļā, Latvijā, augstums - līdz 174 m (Kamparkalns), pamatiežu pacēlums, ko klāj kvartāra nogulumi.
- sāmenis Ziemeļrietumu vējš, Kurzemes piekrastes zvejnieku dots nosaukums vējam, kas pūš no Sāmsalas puses.
- Baltā jūra Ziemeļu Ledus okeāna iekškontinentālā jūra pie Kolas pussalas, Krievijas ziemeļrietumos, platība — 90000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums — 340 m, ar Barenca jūru savieno Gorlo šaurums.
- balkānistika Zinātņu komplekss, kas pētī Balkānu pussalas tautu valodas, literatūru, vēsturi, ekonomiku, kultūru.
- sņitka Zivs, salakas pundurforma, līdz 10-11 cm gara, dzīvo saldūdeņos, sastopama dažos Latgales ezeros un ļoti iecienīta krievu tautības aprindās, kas to patērē gavēņa laikā; ezera salaka.
- Bertolda dzirnavas zobenbrālu ordeņa nocietinājums 13. gadsimtā, atradās ārpus Rīgas (netālu no tagadējā Slāvu tilta), pie upītes, kas iztecēja no Hausmaņa purva un pie Vīberta salas ietecēja Daugavā, tika izmantotas 13.-14. gs. Rīgas pilsētas un Livonijas ordeņa karos, 15. gs. izlēņoja cisteriešu sieviešu klosterim, 1583. g. pārņēma jezuīti, 17. gs nopirka Rīgas pilsēta, tika ierīkotas amatnieku darbnīcas, 17. gs. sauca par dzirnavām pie Maskaviešu nometnes, 18. gs. - par Pleiku dzirnavām
- amphiumidae Zušsalamandras.
- salu zvērkopība zvērkopības veids, kurā dzīvnieki tiek turēti dabiski ierobežotā teritorijā, piemēram, uz salas
sala citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV