Paplašinātā meklēšana
Meklējam rbe.
Atrasts vārdos (386):
- rbe:1
- irbe:1
- irbe:2
- Irbe:1
- urbe:1
- barbe:1
- Bārbe:1
- burbe:1
- dorbe:2
- dorbe:1
- durbe:1
- Durbe:1
- gārbe:1
- girbe:1
- ģirbe:1
- jirbe:1
- kārbe:1
- Kerbe:1
- Ķurbe:1
- surbe:1
- šerbe:1
- Tarbe:1
- turbe:3
- turbe:2
- turbe:1
- virbe:1
- virbe:4
- virbe:3
- virbe:2
- Arbet:1
- Dzērbe:1
- knorbe:1
- skarbe:1
- skarbe:2
- Svārbe:1
- šķirbe:1
- znārbe:1
- barbes:1
- Durben:1
- Erbeka:1
- irbene:1
- Irbene:1
- Irbeni:1
- irbens:1
- Kurben:1
- Serben:1
- urbeķe:1
- Wirben:1
- Dižirbe:1
- iedarbe:1
- iedirbe:1
- Mazirbe:1
- mežirbe:1
- nodarbe:1
- sadarbe:1
- Sidarbe:1
- Sudarbe:1
- Ārberga:1
- barbeja:1
- bārbele:1
- Bārbele:1
- barbens:1
- Barbera:1
- bārbere:1
- barberi:1
- Barbern:1
- barbets:2
- barbets:1
- berbele:1
- bērbele:1
- Berbera:1
- berberi:2
- berberi:1
- borbeka:1
- cerbers:1
- čārbene:1
- darbene:1
- dārbens:1
- Derbeke:1
- dirbele:1
- Dirbeļi:1
- ērbeģis:1
- Ērberģe:1
- gerbera:1
- gerbera:2
- ģērbene:1
- Ģurbela:1
- Hārbela:1
- irbenes:1
- jirbene:1
- kārbele:1
- Karbene:1
- Kerbela:1
- Kerbers:1
- Korbeta:1
- kurbete:1
- ķerbele:1
- Ķirbeļi:1
- lorbers:1
- ļurbene:1
- sorbets:1
- Stirben:1
- Surbeli:1
- Surbeļi:1
- šerbets:1
- Torbeja:1
- tourbet:1
- urbelēt:1
- varbeka:1
- vērbele:1
- verbena:2
- verbena:1
- Vērbene:1
- virbens:1
- atskarbe:1
- baltirbe:1
- kešdarbe:1
- laukirbe:1
- leiširbe:1
- Lielirbe:1
- piedarbe:1
- Agerbeka:1
- apžārben:1
- barbekjū:1
- bārbekju:1
- bārbekjū:1
- berbelēt:1
- berbelis:1
- Bērbergs:1
- berberis:1
- berberis:2
- Berbešti:1
- burbekls:1
- darbekls:1
- derbelēt:1
- derbelis:1
- Derbenta:1
- dirbelēt:1
- dirbelis:1
- Diurbela:1
- durbelēt:1
- Dzērbene:1
- ērberģis:1
- furbesko:1
- irbenājs:1
- kārbeles:1
- kerbelis:1
- kurbetēt:1
- Kurbevuā:1
- ķerbelis:1
- lorberis:1
- Marbelja:1
- Morbenjo:1
- Nūrberja:1
- pārbedīt:1
- pārberzt:1
- skarbele:2
- skarbele:1
- skarbene:1
- Skerbeka:1
- sorbents:1
- starbele:1
- sterbele:1
- stērbele:1
- stirbele:1
- škārbens:1
- Šķerbele:1
- šķērbele:2
- šķērbele:1
- šķērbere:1
- šverbeļi:1
- Tārberta:1
- urbeklis:1
- Vārberja:1
- virbelis:1
- žārbelēt:1
- žerbelis:1
- Dinsdurbe:1
- smilširbe:1
- teterirbe:1
- tukšdarbe:1
- absorbers:1
- adsorbers:1
- apžārbens:1
- atļurbene:1
- ātrdarbes:1
- babarberi:1
- bārbelīši:1
- Barberena:1
- Beberbeck:1
- Beberbeķi:1
- Berberati:1
- berberica:1
- berberice:1
- berberīce:1
- berberīns:1
- berberiņš:1
- burbeklis:1
- darbeklis:1
- darbenīca:1
- darbenīce:1
- dirbeklēt:1
- dirbeklis:2
- dirbeklis:1
- dirbelīgs:1
- Fērbenksa:1
- Herbergen:1
- irbenieki:1
- Irbenieki:1
- Irbessala:1
- jirbelēns:1
- jirbenājs:1
- karbenāde:1
- Kukurbeta:1
- ņirbeklis:1
- Oderberga:1
- Orbeidāni:1
- Orbetello:1
- Oterberga:1
- pārberzēt:1
- Peterberg:1
- pusirbene:1
- rabarbers:1
- raberbers:1
- Roperbeķi:1
- Selgerben:1
- serbedari:1
- skarbelēt:1
- skorbelis:1
- stērbelēt:1
- stērbelis:1
- sterbeļot:1
- stierbele:1
- sverbelēt:1
- sverbelis:1
- šķērbergs:1
- šļerbelēt:1
- švārbekls:1
- upurbedre:1
- vērbeļots:1
- virbelēns:1
- virbenica:1
- Voterberi:1
- žerbelīgs:1
- žirbeklis:2
- žirbeklis:1
- žļorbenes:1
- mijiedarbe:1
- sīknodarbe:1
- absorbenti:1
- adsorbenti:1
- Amt-Durben:1
- barbeyales:1
- bārbelieši:1
- bārbeļaugi:1
- barbershop:1
- Bārbertona:1
- Beltērbeta:1
- berbeļains:1
- Billerbeka:1
- darbenieks:1
- dirbeklīgs:1
- durbenieki:1
- Erbendorfa:1
- ērberģieši:1
- Femerbelts:1
- fibrbetons:1
- izderbelēt:1
- Koparberja:1
- ķiberberis:1
- ķirbelieši:1
- ķurbenieki:1
- Mazbārbele:1
- paderbelēt:1
- padirbelēt:1
- rabarberis:1
- resorbents:1
- Rooperbeck:1
- Roskārberi:1
- Serbentupe:1
- Skarbezers:1
- stērbelens:1
- surbelieši:1
- svārbeklis:1
- šnorberste:1
- Tanderbeja:1
- torbenieks:1
- Uorbeidāni:1
- vērbenieki:1
- virbenieki:1
- Witterbeck:1
- žārbeniski:1
- lielnodarbe:1
- Mencendarbe:1
- Mercendarbe:1
- Arbeterheim:1
- atskarbelēt:1
- Banderbeila:1
- dirbelēties:1
- dirbelnieks:1
- dzērbenieši:1
- Elsterberga:1
- hlorbenzols:1
- Kupferberga:1
- Ķurbesciems:1
- Ķurbesmuiža:1
- Lielbārbele:1
- nosterbelēt:1
- nostērbelēt:1
- nošļerbelēt:1
- pārberzties:1
- rabarbeņķis:1
- rabarberons:1
- saskarbelēt:1
- Skurbenieši:1
- stērbelains:1
- sterbeļains:1
- stērbeļains:1
- sverbelnīca:1
- šķerbelains:1
- šķērbelains:1
- šķerbeļains:1
- šķerbenieki:1
- šverbelnīca:1
- turbellaria:1
- verbenaceae:1
- Vinterberga:1
- virbeļbloks:1
- Zerbenskaja:1
- Flerīlezorbe:1
- apžērbeniski:1
- Barbernskaja:1
- beberbeķieši:1
- cukurbeķeris:1
- Groserarbers:1
- Gross-Wirben:1
- homarbeitens:1
- irbeņspireja:1
- Kenterberija:1
- Klein-Wirben:1
- mahoberberis:1
- mazirbenieki:1
- pārberzēties:1
- pārbezdēties:1
- sterbelēties:1
- stērbelēties:1
- stiegrbetons:1
- turbelārijas:1
- turbellāriji:1
- beberbeķnieki:1
- berberidaceae:1
- gastarbeiters:1
- Gross-Barbern:1
- izderbelēties:1
- kerbeļrācenis:1
- Klein-Barbern:1
- ķerbeļrācenis:1
- mazvirbenieki:1
- noberbelēties:1
- polimērbetons:1
- reverberācija:1
- reverberators:1
- šansarbeiters:1
- turbellārijas:1
- virbeļšēkelis:1
- virbeļšotauga:1
- apskurbelēties:2
- apskurbelēties:1
- atskarbelēties:1
- Bādlauterberga:1
- dinsdurbenieki:1
- dinzdurbenieki:1
- Gerbergenskaja:1
- imūnadsorbents:1
- lielbārbelieši:1
- mahonijbārbele:1
- nosterbelēties:1
- nostērbelēties:1
- Schloss-Serben:1
- absorbefacients:1
- Vanderbeilparka:1
- virbeļšotklampa:1
- heksahlorbenzols:1
- paradihlorbenzols:1
- dinitrohlorbenzols:1
- dikarbetoksietildimetilditiofosfāts:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (803):
- nulla dies sine linea _burtiski_ "nevienu dienu bez svītriņas", t. i. nevienu dienu beznodarbes (Plīnija Vecākā vārdi par sengrieķu gleznotāju Apellu); attiecībā uz rakstniekiem - nevienu dienu bez (uzrakstītas) rindiņas.
- Arbeterheim "Strādnieku nams" - kreisa ebreju sabiedriska organizācija Rīgā 1919.-1922. g. ar nodaļām Daugavpilī, Rēzeknē un Liepājā, nodibināja izdevniecību ar tādu pašu nosaukumu un grāmatu kooperatīvu "Arbet".
- Dūsburgas Pētera hronika 13.-14. gadsimta vēstures avots ("Petrus Dusburg Chronica terre Prussia"), sarakstīta latīņu valodā ap 1326. g., tās autors bijis Vācu ordeņa priesteris, aptver laikposmu no 1190. g. līdz 1326. g., ir nozīmīgs senprūšu vēstures avots, kas stāsta par viņu sabiedrisko iekārtu un dzīvesveidu, sniedz ziņas par baltu tautu brīvības cīņām 13. gs. par ordeņa karagājieniem uz Lietuvu un kaujām Livonijā (pie Ādažiem, Rēzeknes, Durbes u. c.); Pētera Dūsburga Prūsijas zemes hronika.
- Veselavas pagasta teritorija 1990. g. atjaunojot pagastu tam pievienota neliela daļa Dzērbenes pagasta, savukārt neliela daļa pirmskara Veselavas pagasta pievienota Priekuļu pagastam.
- skābeņu lapgrauzis 4-5 mm gara, metāliski zaļa vabole, kas bojā skābenes un rabarberus.
- Bārbeles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Vecsaules pagastā, savukārt neliela daļa bijušā Skaistkalnes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Bārbeles pagastam
- Drustu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Drustu pagastam pievienots pirmskara Gataras pagasts un daļa Dzērbenes pagasta, savukārt daļa pirmskara Drustu pagasta tagad pievienota Zosēnu pagastam
- Dzērbenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Dzērbenes pagastam pievienota neliela daļa pirmskara Raunas un Taurenes pagasta, savukārt neliela daļa pirmskara Dzērbenes pagasta iekļauta tagadējā Drustu pagastā
- Kurmenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Taurkalnes un Skaistkalne pagasta teritorijas, kā arī nelielu daļu bijušā Bārbeles pagasta platības, savukārt daļa pirmskara Kurmenes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Mazzalves pagastam
- desorbcija Adsorbcijai pretējs fizikāls process - adsorbētās vielas (atomu, jonu, molekulu) atdalīšana, noņemšana no adsorbenta
- adsorbētājs Adsorbents
- elūcija Adsorbētās vielas atdalīšana no cieta adsorbenta virsmas hromatogrāfijā
- afroaziātu Afroaziātu valodas - semītu-hamītu valodu saime, pie kuras pieder semītu, berberu, kušītu, ēģiptiešu un Čadas valodas
- Akmeņupe Akmene - upe Latvijā, Durbes pieteka
- Viče Akmene, Durbes pieteka
- Vīcupe Akmene, Durbes pieteka
- Vīčupe Akmene, Durbes pieteka
- Vīcupīte Akmene, Durbes pieteka
- berberīns Alkaloīds, kas atrodams daudzos augos, it ipaši bārbeles saknes mizā; lieto medicīnā, rūpniecībā to ražo sintētiski
- konvokācija Anglijas Baznīcā - Kenterberijas un Jorkas provinces garīdznieku sinodes (koncili) līdz 1970. g., kad izveidoja Ģenerālsinodi
- Sv. Anselms Anselms no Kenterberijas (Anselm of Canterbury; 1033.-1109. g.) - itāļu teologs un filozofs, sholastikas pamatlicējs, kurš rakstīja: "Es necenšos saprast, lai varētu ticēt, bet ticu, lai varētu saprast."
- imūnfiltrācija Antigēna vai antivielas attīrīšana, lietojot imūnadsorbentu
- antrahinons Antracēna oksidācijas produkts; tā derivāti atrodami rabarberā, alojā, sennā, krūkļa mizā, pabērza augļos un nosaka to laksatīvo darbību
- kauša Apaļš vai pilienveida dzelzs vai misiņa gredzens ar izliektu iekšējo un ieliektu ārējo malu, ko iešpleisē virves cilpās vai iestiprina buru stūros, lai pasargātu audumu un galus no pārberšanās; cilpturis
- Zemitāni apdzīvota vieta (mazciems) Bārbeles pagastā
- Apši apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Dzērbenes pagastā
- Auļi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Dzērbenes pagastā
- Kurmi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Dzērbenes pagastā
- Padomes skola apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Durbes pagastā
- Padone apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Durbes pagastā
- Prāmciems apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Durbes pagastā
- Krupmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Durbes pagastā
- Līguti apdzīvota vieta (mazciems) Durbes pagastā
- Brici apdzīvota vieta (mazciems) Dzērbenes pagastā
- Krustakrogs apdzīvota vieta (mazciems) Dzērbenes pagastā
- Šovītes apdzīvota vieta (mazciems) Dzērbenes pagastā
- Kleķeri apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas novada Dzērbenes pagastā
- Lekši apdzīvota vieta (skrajciems) Durbes novada Vecpils pagastā
- Meļļi apdzīvota vieta (skrajciems) Dzērbenes pagastā
- Ērberģe apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Neretas novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 56 km no Aizkraukles, izveidojusies bijušās muižas "Herbergen" teritorijā, Mazzalves pagasta administratīvais centrs
- Gaisma apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Bārbeles pagastā
- Dunalka apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Durbes novadā, 1950.-2009. g. Liepājas rajonā), 28 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Dubenalken" teritorijā, pagasta centrs
- Vecpils apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Durbes novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 43 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Oldenburg" teritorijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi - Dižlāņi, Lāņi
- Aistere apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Tadaiķu pagastā 7 km no Durbes, izveidojusies bijušās muižas "Aistern" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1253. g. kā kuršu kiligunda
- Pavēņi apdzīvota vieta (viensēta) Cēsu novada Dzērbenes pagastā
- Ķetas apdzīvota vieta (viensēta) Dzērbenes pagastā
- Lielbārbele apdzīvota vieta Bārbeles pagastā
- Therpjarta apdzīvota vieta Skotijā (_Tarbert_), Lielbritānijā, Ārējo Hebridu salu Ljogas salā
- TGL Apzīmējums standartam atbilstošai produkcijai (vācu "Technische Normen, Gutevorschriften und Lieferbedingungen")
- Rietumsahāras arābi arābu grupa, dzīvo Mauritānijā, Rietumsahārā, Mali ziemeļos, arī Nigēras dienvidrietumos, runā arābu valodas dialektā, cēlušies no arabizētiem berberiem, lielākā daļa — nomadi, saglabājušās ģints iekārtas paliekas
- Arāja ezers Āraisis, ezers Vidzemes augstienē, Cēsu novada Dzērbenes pagastā
- iespaids ārējās pasaules lietu un parādību iedarbes rezultāts cilvēka psihē (piemēram, priekšstats, tēls)
- Rheum officinale ārstniecības rabarbers
- dzelzpuķe Ārstniecības verbāna ("Verbena officinalis")
- dzelzspuķe Ārstniecības verbāna ("Verbena officinalis")
- verbēnas ārstniecības verbēna ("Verbena officinalis")
- verbena Ārstniecības verbēna ("Verbena officinalis")
- beberīcenzafte Ārstnieciska viela, kuras sastāvā ir kāds bārbeļu preparāts
- Asmaņa ezers Asmenis, ezers Dzērbenes pagastā
- Asmeņa ezers Asmenis, ezers Vidzemes augstienē, Dzērbenes pagastā
- Asmeņu Asmeņa ezers - Asmenis, ezers Vidzemes augstienē, Dzērbenes pagastā
- atmosfēras robežslānis atmosfēras apakšējais slānis, kura īpašības nosaka papulvirsmas dinamiskā un termiskā iedarbe; tā biezums ir no Zemes virsmas līdz 300-2000 m augstumam, tam raksturīgs paaugstināts putekļu, dūmu, kondensācijas produktu piejaukums
- ploskats Atplīsusi stērbele
- Dzērbenes viduslaiku pils atradās Cēsu novada Dzērbenē, 14. gs. 2. pusē cēlis Rīgas arhibīskaps, Livonijas kara laikā nopostīja krievu karaspēks, bija celta uz reljefa paaugstinājuma, ko ietvērušas dabiskas gravas un uzstādināti dīķi, bijusi kvadrātveidīgs nocietinājums ar \~75 m garām aizsargsienām, austrumu stūrī pacēlies apaļš, izvirzīts tornis (diametrs \~8 m)
- Dunalkas apmetne atrodas Dienvidkurzemes novada Dunalkas pagastā, Durbes labajā krastā, \~250 m uz ziemeļrietumiem no Rogu mājām, \~2 ha lielā un 1,5 m augstā reljefa pacēlumā, bijusi apdzīvota \~700.-1300. g.
- Sakas pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā pie Tebras un Durbes satekas, iepretī Sakas viduslaiku pils vietai, kas mūsdienās ir apbūvēta, tas ir reljefa veidojums, ko norobežo stāvās upju krastu kraujas, domājams, ka bijis apdzīvots \~9.-12. gs.
- Ķetu pilskalns atrodas Dzērbenes pagastā pie Ķetu mājām, līdz 15 m augsts paugurs, kura nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums - ovāls 65 x 45 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
- Strazdes Baznīcas kalns atrodas Talsu novada Strazdes pagastā, ir \~4 m augsts uzkalns (~40 x 20 m), kura abi gali jau senākos laikos norakti grantī, arheoloģiskajos izrakumos atrastas senlietas, kas datējamas ar 11.-14. gadsimtu, domājams, ka bijis ciema vai novada svētnīca ar upurbedrēm
- Dzērbenes ezeri atrodas Vidzemes augstienes ziemeļrietumos, Cēsu novada Dzērbenes pagastā, aizņem 2 paralēlas subglaciālas iegultnes mežainā lielpaugurainē, \~15 ezeri
- šķerbulains Atskabargains, negluds; šķerbeļains
- Mazupe Atupe, Durbes pieteka
- 12. Hērakla varoņdarbs Atveda no pazemes tās sargu Kerberu
- ļecka Auduma gabals; stērbele
- rabarbars Augs, no kura lapu kātiem vāra gardu un veselīgu ķīseli; rabarbers
- Bihori Augstākā Apusenu kalnu daļa Rumānijas rietumos ("Munti Bihorului"), augstākā virsotne - Kukurbeta - 1848 m vjl.
- Skaistkalnes ģipšakmens atradne augšdevona Salaspils svītas ģipšakmens iegula Bauskas novada Skaistkalnes un Bārbeles pagastā, platība - 143,7 ha, derīgā slāņkopa (ģipšakmens, dolomītģipsis, dolomīts, domerīts, māls) 11,8-13,6 m bieza, tā ieguļ zem pazemes ūdeņu līmeņa, segkārta 8,6-19,2 m bieza, netiek izmantota
- Aula Auļu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Dzērbenes pagastā
- mercendarbieši Baldones novada Baldones pagasta apdzīvotās vietas "Mercendarbe" jeb "Mencendarbe" iedzīvotāji
- Mercendarbe Baldones pagasta apdzīvotās vietas "Mencendarbe" bijušais nosaukums
- mencendarbieši Baldones pagasta apdzīvotās vietas "Mercendarbe" jeb "Mencendarbe" iedzīvotāji
- Berberis candidula baltenā bārbele
- Lagopus lagopus baltirbe
- sudarbieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Sudarbe" iedzīvotāji
- barbeyales Barbeju rinda
- bārbekju Barbekjū
- bārbekjū Barbekjū
- bārbale Bārbele
- Barbern Bārbele
- bērbele Bārbele
- berberis Bārbeles - divdīgļlapju klases bārbeļu dzimtas ģints
- Dunkurs Bārbeles ezera daļas nosaukums Bauskas novada Bārbeles pagastā
- Skaidrezers Bārbeles ezers Bārbeles pagastā
- berbamīns Bārbeles mizas kristālisks alkaloīds
- lielbārbelieši Bārbeles pagasta apdzīvotās vietas "Lielbārbele" iedzīvotāji
- Mārtiņi Bārbeles pagasta apdzīvotās vietas "Zemitāni" otrs nosaukums
- berberidaceae Bārbeļu dzimta
- bārbeļaugi Bārbeļu dzimta - divdīgļlapju klases gundegu rindas dzimta, mūžzaļi vai vasarzaļi krūmi un daudzgadīgi lakstaugi ar sīkiem ziediem, kas sakopoti ķekaros, skarā vai pa vienam, 11 ģintis, \~650 sugu
- epimēdija Bārbeļu dzimtas ģints ("Epimedium"), mūžzaļi, dekoratīvi augi, kam nepieciešama noēnota vieta aizvējā un skāba augsne
- mahonija Bārbeļu dzimtas ģints ("Mahonia"), mūžzaļš krūms vai neliels koks ar ādainām, plūksnainām, dzeloņainām lapām, dzelteniem ziediem, zilgansārtām ogām, gk. aug Ziemeļamerikā un Āzijā, \~ 100 sugu, Latvijā kā dekoratīvs augs tiek audzēta 1 suga
- nandīna Bārbeļu dzimtas ģints ("Nandina")
- Berberis aggregata bārbeļu suga
- Berberis gagnepainii bārbeļu suga
- Berberis sternophylla bārbeļu suga
- Berberis x mentorensis bārbeļu suga
- Berberis x robrustilla bārbeļu suga
- bukšlapu bārbele bārbeļu suga ("Berberis buxifolia")
- baltenā bārbele bārbeļu suga ("Berberis candidula")
- Darvina bārbele bārbeļu suga ("Berberis darwinii")
- Jūlijas bārbele bārbeļu suga ("Berberis julianae")
- Korejas bārbele bārbeļu suga ("Berberis koreana")
- šaurlapu bārbele bārbeļu suga ("Berberis linearifolia")
- tunberga bārbele bārbeļu suga ("Berberis thunbergii"), ko Latvijā diezgan bieži audzē apstādījumos
- kārpainā bārbele bārbeļu suga ("Berberis verruculosa")
- parastā bārbele bārbeļu suga ("Berberis vulgaris"), kas vienīgā Latvijā konstatēta brīvā dabā, krūms ar trīsstarainiem ērkšķiem un sarkanām, skābām ogām
- Vilsona bārbele bārbeļu suga ("Berberis wilsonae")
- vidējā bārbele bārbeļu suga ("Berberis x media")
- Otavas bārbele bārbeļu suga ("Berberis x ottawensis")
- tumšais Barbemins, nātrija etiminālsāls, kā ietekmē cilvēks zaudē paškontroli
- barbus Barbes - karpu dzimtas ģints
- bārbelieši Bauskas novada Bārbeles pagasta apdzīvotās vietas "Bārbele" iedzīvotāji
- Barbern Bauskas novada Bārbeles pagasta bijušais nosaukums
- Barbernskaja Bauskas novada Bārbeles pagasta bijušais nosaukums krieviski
- Beberbeck Beberbeķa muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Babītes pagastā
- šellahi Berberi
- šilluhi Berberi (vietējs nosaukums)
- hauli Berberu sieviešu tērps no brīvi krītoša auduma, apjozts ar jostu un uz pleca sasprausts ar sprādzi
- kabili Berberu tauta Alžīrijas ziemeļos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes berberu grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- tuaregi Berberu tauta, dzīvo Sahārā un tai pieguļošo stepju un savannu apgabalu dienvidu daļā (Mali, Burkinafaso, Nigērā, Alžīrā), gk. nomadi, oāzēs nedaudz nodarbojas ar zemkopību; valoda pieder pie berberu valodām, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- Viburnum x burkwoodii Bērkvuda irbene
- pārberzēt Berzējot pārdalīt; berzējot radīt (kam) caurumu, bojājumu; pārberzt (1)
- divinilbenzols bezkrāsains šķidrums vai bezkrāsaini kristāli, kas viegli polimerizējas un kkopolimerizējas ar butadiēnu, stirolu, akrilskābi; izmanto sveķu, dielektriķu, sorbentu, laku un krāsu, kaučuka ražošanā
- guetiffa Biezi, uzkārsti paklāji, kādus darina un lieto berberu ciltis
- Bergūža ezers Brenkūzis, ezers Dzērbenes pagastā
- Brengūža ezers Brenkūzis, ezers Dzērbenes pagastā
- Brenkūža ezers Brenkūzis, ezers Dzērbenes pagastā
- storte Brunča stērbele, apmala
- stota Brunča stērbele, apmala
- Viburnum buddleifolium budlejlapu irbene
- Berberis buxifolia bukšlapu bārbele
- barbeja Burvjlazdu apakšklases rinda ("Barbeyales"), gk. Āfrikā
- rabarberons C15H10O5, antrahinona hidroksilatvasinājums, atrodas rabarberos, alvejā un sennā
- palmatīns C21H20NO4, kristālisks alkaloids, ko iegūst no "Jateorrhiza palmata Lam."; atrodams arī bārbelēs; apgrūtina elpošanu
- evacuantia Caurejas zāļu līdzekļi, pie kuriem pieder: rīcineļļa, krūkļu miza un tās ekstrakts, rabarbers, Karlsbades sāls, Vīnes dzēriens, rūgtais ūdens u. c.
- irbenieki Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Irbes" iedzīvotāji
- Auļu muiža Cēsu novada Dzērbenes pagasta apdzīvotās vietas "Auļi" bijušais nosaukums
- Dzērbenes muiža Cēsu novada Dzērbenes pagasta apdzīvotās vietas "Dzērbene" bijušais nosaukums; muižas kungu māja celta 18. gs. beigās, ir vienstāva mūra ēka ar stāvu divslīpju jumtu nošļauptiem galiem; stallis un klēts ir smagnējas laukakmeņu mūra ēkas ar arkādi galvenās fasādes centrā
- dzērbenieši Cēsu novada Dzērbenes pagasta apdzīvotās vietas "Dzērbene" iedzīvotāji
- ķerbelis cilvēks, kurš brūvē un pārdod alkoholiskos dzērienus; kerbelis
- Irves līdzenums dabas apvidus Piejūras zemienē, aizņem 3-15 km platu joslu Kurzemes pussalas ziemeļu malā, to apskalo Baltijas jūra, Irbes šaurums un Rīgas līcis, robežojas ar Ventavas un Engures līdzenumu, Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumu un Kursas zemienes Ugāles līdzenumu
- Zaļezera purvs dabas liegums Bārbeles pagastā, kas ietver Zaļezeru un daļu purva ap to, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 324 ha, ir vairāki aizsargājami biotopi, ligzdo daudzas retas putnu sugas
- lignīna sorbenti dabiskas izcelsmes organiskie sorbenti, kas veidojas izdalot lignīnu no koksnes
- dogmisms Dāņu kinorežisoru Larsa fon Trīra un Tomasa Vinterberga inspirēta kustība kinematogrāfijā, kas aicina režisorus atpakaļ pie vienkāršības, atsakoties no mākslīgā apgaismojuma, dārgiem kostīmiem, statiskas kameras u. tml.
- Berberis darwinii Darvina bārbele
- Viburnum davidii Dāvida irbene
- viktorija dažu dārzeņu (piemēram, biešu, rabarberu) vai ogu (piemēram, zemeņu) šķirne
- irbiņa dem. --> irbe
- irbīte dem. --> irbe
- Augšpireneji departaments Francijā (_Hautes-Pyrénées_), Oksitānijas reģiona dienvidrietumos, administratīvais centrs - Tarbe
- ezernieki Dienvidkurzemes novada Durbes pagasta apdzīvotās vietas "Ezere" iedzīvotāji
- Padome Dienvidkurzemes novada Durbes pagasta apdzīvotās vietas "Padomes skola" nosaukuma variants
- padonieki Dienvidkurzemes novada Durbes pagasta apdzīvotās vietas "Padone" iedzīvotāji
- Raibāmuiža Dienvidkurzemes novada Durbes pilsētas daļa, kas agrāk bija atsevišķs vidējciems
- durbenieki Dienvidkurzemes novada Durbes pilsētas iedzīvotāji
- dinsdurbenieki Dienvidkurzemes novada Embūtes pagasta apdzīvotās vietas "Dinsdurbe" iedzīvotāji
- dinzdurbenieki Dienvidkurzemes novada Embūtes pagasta apdzīvotās vietas "Dinzdurbe" iedzīvotāji
- Rheum australe dienvidu rabarbers
- Diensdorf Dinsdurbes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Asītes pagastā
- dirbelnieks Dirbelis
- Ģurbela Diurbela, pilsēta un reģions Senegālā
- podophyllum Divdīgļlapju augu ģints bārbalu dzimtā ("Berberidaceae"), lakstaugi, 5 sugas, Ziemeļamerikā un mērenā Āzijā
- sūrene Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Polygonaceae"), kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, retāk puskrūmi vai krūmi ar vienkāršām, veselām lapām, sīkiem ziediem saliktās vārpveida vai skarveida ziedkopās un augli riekstiņu (piemēram, sūrenes, skābenes, rabarberi, griķi)
- bārbele Divdīgļlapju klases dzimta ("Berberidaceae"), mūžzaļi vai vasarzaļi ērkšķaini krūmi, koki vai daudzgadīgi lakstaugi, 14 ģintis, 650 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- Lūžpurva grāvis Dižgrāvis, Irbes pieteka
- Lūžupurva grāvis Dižgrāvis, Irbes pieteka
- Nābeļu grāvis Dižgrāvis, Irbes pieteka
- Dubene Dubeņa, Durbes pieteka
- Dubeņu upe Dubeņa, Durbes pieteka
- Zīlīte Dubeņa, Durbes pieteka
- Doberūcis Dūberiucis - Sudarbes pieteka Balvu novada Vectilžas pagastā
- grieze Dumbrvistiņu dzimtas suga ("Crex crex"), neliels, irbei līdzīgs rūsganbrūns griežveidīgo kārtas putns, kas dzīvo mitrās pļavās un vakaros un naktīs rada raksturīgas čirkstošas skaņas
- Irai Dundagas novada apdzīvotās vietas "Mazirbe" nosaukuma variants lībiski
- Durben Durbe
- Amt-Durben Durbes (Raibā) muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Aizteres pagastā
- Trumpe Durbes ezera pieteka, Tadaiķu un Durbes pagasta robežupe
- Kazupe Durbes kreisā krasta pieteka
- Gārde Durbes kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā, augštece Cīravas pagastā, kā arī šī pagasta un Dunalkas pagasta robežupe, garums - 7 km; Garde
- Atupe Durbes kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Vērgales un Sakas pagastā, vidustecē arī robežupe ar Dunalkas pagastu, garums - 6 km; Mazupe
- Ilmuts Durbes kreisā krasta pieteka Dunalkas pagastā, augštece Vērgales pagastā, garums - 6 km
- Kārpa Durbes kreisā krasta pieteka Sakas pagastā, izteka un augštece Vērgales pagastā, garums - 8 km
- Ķēvupe Durbes labā krasta pieteka
- Dubeņa Durbes labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Aizputes un Cīravas pagastā, garums - 14 km; Dubene; Dubeņu upe; Zīlīte
- Akmene Durbes labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Cīravas pagastā, augštece Aizputes pagastā, garums - 15 km; Akmensupe; Akmeņupe; Vīcupe; Vicupīte; Viče; Vīčupe
- Cepļa upe Durbes labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Cīravas pagastā, garums — 10 km; Cepļupe; Kleperu upe
- Rāvene Durbes labā krasta pieteka Dunalkas pagastā, garums - 9 km
- Sūriku valks Durbes labā krasta pieteka Sakas pagastā
- Durben Durbes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Milzkalnes pagastā
- duplenieki Durbes novada Dunalkas pagasta apdzīvotās vietas "Dupļi" iedzīvotāji
- liepenieki Durbes novada Dunalkas pagasta apdzīvotās vietas "Liepa" iedzīvotāji
- kunkuļnieki Durbes novada Durbes pagasta apdzīvotās vietas "Kunkuļi" iedzīvotāji
- raibenieki Durbes novada Durbes pagasta apdzīvotās vietas "Raibāmuiža" iedzīvotāji
- senči Durbes novada Durbes pagasta apdzīvotās vietas "Senči" iedzīvotāji
- birznieki Durbes novada Tadaiķu pagasta apdzīvotās vietas "Birznieki" iedzīvotāji
- birztalieši Durbes novada Tadaiķu pagasta apdzīvotās vietas "Birztalas" iedzīvotāji
- dižlāņenieki Durbes novada Vecpils pagasta apdzīvotās vietas "Dižlāņi" iedzīvotāji
- katriņnieki Durbes novada Vecpils pagasta apdzīvotās vietas "Katriņa" iedzīvotāji
- lāņenieki Durbes novada Vecpils pagasta apdzīvotās vietas "Lāņi" iedzīvotāji
- lazdenieki Durbes novada Vecpils pagasta apdzīvotās vietas "Lazdasmuiža" iedzīvotāji
- lekšenieki Durbes novada Vecpils pagasta apdzīvotās vietas "Lekši" iedzīvotāji
- mazdupļenieki Durbes novada Vecpils pagasta apdzīvotās vietas "Mazdupļi" iedzīvotāji
- mazilmājnieki Durbes novada Vecpils pagasta apdzīvotās vietas "Mazilmāja" iedzīvotāji
- vecpilnieki Durbes novada Vecpils pagasta apdzīvotās vietas "Vecpils" iedzīvotāji
- krupmuižnieki Durbes pagasta apdzīvotās vietas "Krupmuiža" iedzīvotāji
- līgutnieki Durbes pagasta apdzīvotās vietas "Līguti" iedzīvotāji
- senčenieki Durbes pagasta apdzīvotās vietas "Senči" iedzīvotāji
- Durbes pilsētas lauku teritorija Durbes pagasta nosaukums 1990.-2000. g.
- Dzērbene Dzelzceļa stacija Dzērbenes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 110 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1916. g. ar nosaukumu "Serben", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
- Dzērve Dzērbe, Gaujas pieteka
- Dzērvīte Dzērbe, Gaujas pieteka
- Skraustupīte Dzērbe, Gaujas pieteka
- Juvera upīte Dzērbe, Gaujas pieteka Dzērbenes pagastā
- Serben Dzērbene
- Schloss-Serben Dzērbenes muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Dzērbenes pagastā
- Zerbenskaja Dzērbenes pagasta bijušais nosaukums krieviski
- Grāvkalnu strauts Dzērbes kreisā krasta pieteka Dzērbenes pagastā
- Damrožu upe Dzestrenes labā krasta pieteka Dzērbenes un Zosēnu pagastā, garums - \~3,5 km
- Vilkupīte Dzestrenes labā krasta pieteka Zosēnu pagastā, augštece Dzērbenes pagastā, garums - \~4 km; Kurmīšupīte; Vilkupe
- Beberbeķu ezers dzirnavezers Beberbeķu dabas parka dienvidu daļā, platība — 10,3 ha, vidējais dziļums — 1,7 m
- Gerbera jamesonii Džeimsona gerbera
- Arbet Ebreju organizācijas "Arbeterheim" grāmatu kooperatīvs Rīgā 1919.-1922. g.
- ēbērģis Ērbeģis
- Rukšu ezers ezers Bārbeles pagastā, platība - 4,6 ha; Rukšas ezers; Zāļezers
- Bārbeles ezers ezers Bauskas novada Bārbeles pagastā, platība - 11,6 ha
- Iesaliņš ezers Dzērbenes pagastā, platība - <1 ha
- Sietaliņu ezers ezers Dzērbenes pagastā, platība - <1 ha
- Velniņš ezers Dzērbenes pagastā, platība - <1 ha; Mazais Velniņš
- Brenkūzis ezers Dzērbenes pagastā, platība - 1,6 ha; Bergūža ezers; Brengūža ezers; Brenkūža ezers
- Spanderu ezers ezers Dzērbenes pagastā, platība - 9,7 ha
- Pukaki ezers Jaunzēlandes Dienvidsalā ("Lake Pukaki"), Kenterberijas reģionā, platība - 70 kvadrātkilometru
- Benmoras ezers ezers Jaunzēlandes Dienvidsalā, Kenterberijas reģiona dienvidu daļā
- Raunaisis ezers Mežoles paugurainē, Cēsu novada Dzērbenes pagastā, 206,6 m vjl., platība - 31,3 ha, garums - 0,9 km, lielākais platums - 0,6 km, lielākais dziļums - 3 m, iztek Rauna; Raunaizis; Raunaiža ezers; Raunaižu ezers; Raunas ezers
- Durbes ezers ezers Rietumkursas augstienes malā, Vārtājas viļņotajā līdzenumā, uz ziemeļiem no Durbes pilsētas, Dunalkas, Durbes un Tadaiķu pagastā, 23,2 m vjl., platība — 670,5 ha, garums — 5,2 km, lielākais platums — 1,6 km, vidējais dziļums — 1,5 m, eitrofs, bagāts ar zivīm; ietek Lāņupe, iztek Durbe
- Rebeles ezers ezers Vecates pagastā, platība - 1,5 ha, garums - \~300 m, lielākais platums - \~100 m; Zērbeles ezers
- Skarbezers ezers Ventspils novada Ances pagastā, platība - 18,6 ha; Skarbais ezers; Skarbes ezers; Silkalēju ezers
- Zaļezers ezers Viduslatvijas zemienes Upmales paugurlīdzenumā, Bārbeles pagastā, garums - \~500 m, lielākais platums - \~100 m
- Juveris ezers Vidzemes augstienē, Cēsu novada Dzērbenes pagastā, 200,5 m vjl., platība - 78,6 ha, garums - 2,3 km, lielākais platums - 0,75 km, vidējais dziļums - 8,5 m, lielākais dziļums - 20,2 m, sala 1,1 ha, lielākais no Dzērbenes ezeriem mezotrofs, samērā tīrs ezers mežainā apvidū
- Mazais Apadu ezers ezers Vidzemes augstienē, Cēsu novada Dzērbenes pagastā, platība - \~1 ha
- Lielais Apadu ezers ezers Vidzemes augstienē, Cēsu novada Dzērbenes pagastā, platība - 1,1 ha, viens no Dzērbenes ezeriem
- Āraisis ezers Vidzemes augstienē, Cēsu novada Dzērbenes pagastā, platība - 16,6 ha, garums - \~600 m, lielākais platums - \~500 m, lielākais dziļums - 18,4 m, viens no Dzērbenes ezeriem; Araisis; Āraišu ezers; Āraiža ezers; Arāja ezers; Arāju ezers
- Odu ezers ezers Vidzemes augstienē, Cēsu novada Dzērbenes pagastā, platība - 2 ha, garums - \~300 m, lielākais platums - \~150 m, viens no Dzērbenes ezeriem; Apadu ezers
- Asmenis ezers Vidzemes augstienē, Cēsu novada Dzērbenes pagastā, platība - 4,8 ha, garums - \~400 m, lielākais platums - \~250 m, viens no Dzērbenes ezeriem; Asmaņa ezers, Asmens ezers, Asmeņa ezers; Asmeņu ezers
- Ievalča ezers ezers Vidzemes augstienē, Dzērbenes pagastā, platība - 1 ha, garums - \~150 m, lielākais platums - \~100 m, viens no Dzērbenes ezeriem; Ievalču ezers; Ievalču-Auļu ezers
- Ilzes ezers ezers Vidzemes augstienē, Dzērbenes pagastā, platība - 10 ha, garums - \~900 m, lielākais platums - \~200 m, lielākais dziļums - 10 m, viens no Dzērbenes ezeriem; Ilzes-Purva ezers; ziemeļu daļu sauc arī par Purva ezeru
- Kapsētas ezers ezers Vidzemes augstienē, Dzērbenes pagastā, platība - 11,6 ha, garums - \~800 m, lielākais platums - \~300 m, lielākais dziļums - 3 m, viens no Dzērbenes ezeriem
- Vāržums ezers Vidzemes augstienē, Dzērbenes pagastā, platība - 5 ha, garums - \~300 m, lielākais platums - \~250 m, viens no Dzērbenes ezeriem; Vāržuma ezers; Varžūns; Voržuma ezers
- Šķesteris ezers Vidzemes augstienē, Dzērbenes pagastā, platība - 6,3 ha, garums - \~400 m, lielākais platums - \~250 m, viens no Dzērbenes ezeriem; Šķeteru ezers
- Gulbenes ezers ezers Vidzemes augstienes malā, Vecpiebalgas novada Dzērbenes pagastā, 222,8 m vjl., platība — 30,3 ha, garums — 850 m, lielākais platums — 400 m, lielākais dziļums — 1,9 m, eitrofs, aizaugošs; Gulbēnu ezers; Gulbeņu ezers; Gulberes ezers
- Siljans ezers Zviedrijas vidienē (_Siljan_), Koparbergā 161 m vjl., platība 300-350 kvadrātkilometru, līčains, liela sala, cauri tek Esterdālelvena
- Mordangas ezeri ezeru grupa Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Irbes un Ventas lielbaseinā, Talsu un Kuldīgas novadā, kopplatība — >200 ha, ūdensšķirtne dala to 2 daļās, ziemeļu grupa ar noteci uz Usmas ezeru un Irbes baseinu un dienvidu grupa ar noteci uz Abavu, tie ir subglaciālās iegultnes ezeri, orientēti aptuveni dienvidu-ziemeļu virzienā, krasti augsti, apkārt mežainas iekšzemes kāpas
- baltirbe Fazānu dzimtas ģints ("Lagopus"), irbe ar baltu apspalvojumu, izplatīta zemeslodes ziemeļu rajonos, dzīvo tundrā vai sūnu purvos, Latvijā sastopama 1 suga (reti)
- nūjošana Fiziska nodarbe, kurā pastaiga apvienota ar distanču slēpošanas elementiem, izmantojot speciālas nūjas, ar kurām pastaigas laikā tiek trenēti ķermeņa augšdaļas muskuļi un ir aktivizēti 90% no visiem ķermeņa muskuļiem
- grozekļa šotklampa galvenokārt garšotes aizlikšanai paredzēta šotklampa, kas var griezties ap tās piestiprināšanas asi; virbeļšotklampa
- sterve Gara, noplīsusi brunču vīle; sterbele
- acibels Garšviela, asa piedeva gaļas ēdieniem, ko iegūst vārot bārbeļu pulvera mērci ar sarkanajiem pipariem un sāli
- Dzērbe Gaujas kreisā krasta pieteka (ietek Taurenes ezerā, kuram cauri tek Gauja), Cēsu novada Dzērbenes pagastā, garums - 16 km, iztek no Juvera ezera; Dzērve; Dzērvupīte; Juvera upīte; Juveris; Skraustupīte; Šķesterupīte (posmā starp Taurenes un Šķestera ezeru); Vicupe (starp Šķestera un Kapsētas ezeru)
- Dzestrene Gaujas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Zosēnu pagastā, izteka Dzērbenes pagastā, vidusposmā ir Cēsu un Smiltenes novada robežupe, garums - 14 km, sākas mežā uz ziemeļaustrumiem no Dzērbenes; Dekstirine; Dekstirne; Dekstrine; Desterna; Desterne; Destrene; augštecē Dzestrupīte
- Mežmaļupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Dzērbenes pagastā, garums - \~2 km
- Meļļupe Gaujas kreisā krasta pieteka Taurenes pagastā, garums - 18 km, kritums - 37 m, iztek no Gulbenes ezera Dzērbenes pagastā, ietek Rijas ezerā, kuram cauri tek Gauja; Melnupe; Cielupe; Cieļupe; Meļļupīte
- Šķesterupīte Gaujas kreisās pietekas Dzērbes nosaukums lejpus Šķeteru ezera
- Vicupe Gaujas kreisās pietekas Dzērbes nosaukums starp Kapsētu un Šķeteru ezeru
- adsorbcija Gāzu, tvaiku vai izšķīdušu vielu saistīšanās uz cietu ķermeņu (adsorbentu) virsmas
- gerbera Gerberas
- Džeimsona gerbera gerberu suga ("Gerbera jamensonii"), kurai ir izveidotas neskaitāmas šķirnes
- girbe Girbes koks - parastā irbene ("Viburnum opulus")
- glabāšana nojumē glabāšana vieglas konstrukcijas celtnē zem jumta, bet bez sienām, kas nepasargā spēkratus no atmosfēras iedarbes un tajā nav iespējams uzturēt glabāšanai optimālu temperatūru
- Greiyersdorf Greizdarbes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Īslīces pagastā
- ehidna grieķu mitoloģijā - pa pusei jaunava, pa pusei čūska; dzemdējusi daudz briesmoņu (Kerberu, Himeru u. c.)
- Ehidna grieķu mitoloģijā – Forkija un Kēto meita, Gajas (zemes) un Ponta (jūras) mazmeita, pa pusei jaunava, pa pusei čūska; dzemdējusi daudz briesmoņu (Cerberu, Himeru u. c.)
- durzaklis Grieznis, urbeklis, svārpsts
- Gulbēnu ezers Gulbenes ezers Dzērbenes pagastā
- pacilā skarbene guļošā skarbene
- pazviļā skarbene guļošā skarbene
- Viburnum henryi Henrija irbene
- hrizofānskābe Hrizarobīna, rabarbera, skābeņu, alojes un krūkļa sastāvdaļa
- Dzērvīte Iecavas augšteces labā krasta pieteka Bauskas novada Bārbeles pagastā, garums - 11 km
- Rukšupīte Iecavas kreisā krasta pieteka Bārbeles pagastā, caurtek Rukšu ezeru, augštece Skaistkalnes pagastā, garums - 5 km
- iekšdedzes motors iekšdedzes dzinējs, kas siltuma enerģiju pārvērš vārpstas rotācijas enerģijā; pēc darbelementa iekšdedzes motorus iedala virzuļa (kloķvārpstas iekšdedzes motors, brīvvirzuļu iekšdedzes motors) un bezvirzuļa iekšdedzes motoros (rotormotors, gāzturbīnas motors); pēc darbmaisījuma aizdedzināšanas paņēmiena – dzirksteļaizdedzes, kvēlaizdedzes, liesmaizdedzes karburatormotoros un kompresijaizdedzes motoros; pēc taktu skaita, kurā notiek pilns darbības cikls (ieplūde, saspiede, sadedze, izplete un izplūde), – divtaktu un četrtaktu iekšdedzes virzuļmotoros
- jājamzirgs Iemīļota blakus nodarbe; parastais sarunu temats
- reverberators ierīce vai sistēma, ar kuru elektroakustiskās pārraides traktā imitē reverberācijas (pēcskaņas) signālu; ar to var formēt arī atbalsis, atkārtojumus u. c. skaņu efektus
- Liepājas rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Aizputes, Durbes, Grobiņas un Priekules pilsētu, Pāvilostas un Vaiņodes pilsētciematu, Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Grobiņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Sikšņu, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales un Virgas ciemu
- Ievalču-Auļu ezers Ievalča ezers Dzērbenes pagastā
- Auļu ezers Ievalča ezers Vidzemes augstienē, Cēsu novada Dzērbenes pagastā
- bioloģiskā dēdēšana iežu sadrupšana, sairšana, sadalīšanās augu (piemēram, koku sakņu), dzīvnieku (piemēram, slieku, kurmju) iedarbes rezultātā
- borģele Ilga darbošanās, piņķerīga nodarbe
- Purva ezers Ilzes ezera ziemeļu daļas lokāls nosaukums Cēsu novada Dzērbenes pagastā
- Ilzes-Purva ezers Ilzes ezers Dzērbenes pagastā
- iepirkšanās Indivīda personīgo interešu apmierināšanas darbība, iegādājoties preces, kas saistīta ar fizioloģisko vajadzību un ieradumu apmierināšanu (pārtika, dzērieni, tabaka, alkoholiskie dzērieni u. c), izklaidi (sporta inventāra iegāde u. c. ), atmiņu saglabāšanu (suvenīri, piemiņas lietas, informācijas nesēji, u. c. ) un ar ekonomisko izdevīgumu (dažādas plaša patēriņa pārtikas un rūpniecības preces, automašīnas u. c), tradicionāla brīvā laika pavadīšana un populāras tūristu nodarbe
- rūdule irbe
- ģirba Irbe
- ierube Irbe
- irube Irbe
- jirba Irbe
- jirbe Irbe
- kurapatka Irbe
- kurata Irbe
- kuratiņa Irbe
- virbe Irbe 1
- Dižirbe Irbe, upe Ventspils novadā
- Dižirve Irbe, upe Ventspils novadā
- Irve Irbe, upe Ventspils novadā
- Lielirbe Irbe, upe Ventspils novadā
- ģirba Irbenājs
- jirbenājs Irbenājs
- krūklenājs Irbenājs
- putenes Irbenājs
- ģirba Irbene
- ierube Irbene
- ierubine Irbene
- irbenājs Irbene
- irbulene Irbene
- irbine Irbene - divdīgļlapju koks vai krūmājs ar lēveraini dalītām lapām, baltiem čemurveida ziediem un sarkanām ogām
- saldūksnis Irbene - koks vai krūms ar krāšņiem, baltiem ziediem
- putaklis Irbene ("Viburnum")
- krūklene Irbene (oga)
- viburnum Irbenes
- Chenopodium opulifolium irbeņlapainā balanda
- Physocarpus opulifolius irbeņlapu fizokarps
- irbenājs Irbeņu audze
- viburnaceae Irbeņu dzimta, ko dažkārt izdala no kaprifoliju dzimtas
- viburnīns Irbeņu mizas glikozīds
- Viburnum rhitidophyllum irbeņu suga
- budlejlapu irbene irbeņu suga ("Viburnum buddleifolium")
- karlesa irbene irbeņu suga ("Viburnum carlesii")
- Dāvida irbene irbeņu suga ("Viburnum davidii")
- zobainā irbene irbeņu suga ("Viburnum dentunum")
- smaržīgā irbene irbeņu suga ("Viburnum farreri")
- Henrija irbene irbeņu suga ("Viburnum henryi")
- vilnainā irbene irbeņu suga ("Viburnum lantana")
- Kanādas irbene irbeņu suga ("Viburnum lentago")
- parastā irbene irbeņu suga ("Viburnum opulus"), Latvijā sastopama savvaļā
- vēdekļveida irbene irbeņu suga ("Viburnum plicatum")
- plūmjlapu irbene irbeņu suga ("Viburnum prunifolium")
- Sārdženta irbene irbeņu suga ("Viburnum srgentii")
- lauru irbene irbeņu suga ("Viburnum tinus")
- trīsdaivu irbene irbeņu suga ("Viburnum trilobum")
- Bērkvuda irbene irbeņu suga ("Viburnum x burkwoodii")
- Irbu dīķis Irbes dīķis Blīdenes pagastā
- Dižgrāvis Irbes kreisā krasta pieteka Ventspils novada Ances pagastā, iztek no Klāņezera, augštecē ir Tārgales un Popes pagastu robežupe, kā arī dažādos posmos šķērso šos pagastus, garums - 12 km; Lūžpurva grāvis; Lūžupurva grāvis; Nābeļu grāvis
- Rinda Irbes kreisā satekupe Ventspils novadā, garums - 29 km, kritums - 6,8 m, iztek no Puzes ezera
- Stende Irbes labā satekupe Talsu un Ventspils novadā, garums - 100 km, kritums - 78 m; augštecē līdz Dižstendei Leļļupe
- Irves šaurums Irbes šaurums
- Huseins Islāma mitoloģijā - Muhameda meitas Fātimas un viņas vīra Alī dēls, kuru halīfa Jazīda karavīri nogalināja 680. g., šiīti viņu godā kā svēto mocekli, kas kritis kaujas laukā, viņa kapavieta Kerbelā (Irākā) ir viena no šiītu galvenajām svētvietām
- Durbes novads izveidots 2000. g. Liepājas rajona sastāvā ar administratīvo centru Lieģos, apvienojot Durbes pilsētu ar lauku teritoriju un Tadaiķu pagastu, no 2009. g. 1. jūlija patstāvīgs novads, papildus pievienots Dunalkas un Vecpils pagasts, bet Durbes pilsētas lauku teritorija pārdēvēta par Durbes pagastu, kas no 2021. g. jūlija iekļauts Dienvidkurzemes novadā
- Vecpiebalgas novads izveidots 2009. g., ietvēra Dzērbenes, Inešu, Kaives, Taurenes un Vecpiebalgas pagastu, 2021. g. iekļauts Cēsu novadā
- Priekules novads izveidots 2009. g., ietvēra Priekules pilsētu un Bunkas, Gramzdas, Kalētu, Priekules un Virgas pagastu, robežojās ar Aizputes, Vaiņodes, Rucavas, Grobiņas un Durbes novadu, kā arī ar Lietuvu, 2021. g. iekļauts Dienvidkurzemes novadā
- alumogels Izžāvēts alumīnija hidroksīda gels; lieto par adsorbentu
- irbalāns Jauna irbe
- irbēns Jauna irbe
- irbulēns Jauna irbe
- kvarils Jauns materiāls, ko lieto santehnikas (vannu, izlietņu u. tml.) izgatavošanai, tiek saukts arī par polimērbetonu; izgatavo no kvarca un akrila
- Berberis juliane Jūlijas bārbele
- Ovīšu–Serves slieksnis jūras gultnes reljefa pacēlums starp Baltijas jūru un Irbes šaurumu, kas stiepjas no Serves pussalas Sāmsalas dienvidrietumos līdz Ovīšiem, garums - \~29 km, platums ziemeļos - 2,5, km, dienvidos - \~13 km
- Šumava kalni Čehu masīva dienvidrietumu daļā, Čehijā, daļēji Vācijā un Austrijā, garums - \~140 km, augstums - līdz 1456 m (Groserarbers), veido divas paralēlas grēdas
- Andrēnu kalns kalns Vidzemes augstienē, Cēsu novada Dzērbenes pagastā, absolūtais augstums — 263,7 m vjl., relatīvais augstums — 41 m
- Tīringenes Mežs kalnu grēda Vācijā, Tīringenē, garums — \~100 km, platums — 15-20 km, augstums — līdz 982 m (Bērbergs)
- Artura pāreja kalnu pāreja Jaunzēlandē (_Arthur’s Pass_), Dienvidsalā, uz Vestkostas un Kenterberijas reģiona robežas, augstums - 924 m
- Viburnum lentago Kanādas irbene
- multiplekskanāls Kanāls ar vairākiem apakškanāliem, kuriem pievienotas lēndarbīgas ārējās ierīces un kuru sadarbe ir komutējama
- kaprifoliāceja Kaprifolija - divdīgļlapju augu dzimta, krūmi un lakstaugi ziemeļu puslodes mērenajā joslā ap 300 sugu, Latvijā dzimta reprezentēta ar kliederu jeb plūšu koku, irbenāju, linneju un sausserdi, vairākas sugas krāšņumaugi
- Viburnum carlesii Karlesa irbene
- Karlshof Kārļa muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Bārbeles pagastā
- Berberis verruculosa kārpainā bārbele
- kāsala Kāsala koks - parastā irbene ("Viburnum opulus")
- premonstratensieši Katoļu mūku ordenis, ko 1120. g. Premontrā (Ziemeļfrancijā) nodibināja vācu bīskaps Sv. Norberts
- Kaupēna Kaupēna ezers - Kaupēnu ezers Dzērbenes pagastā
- Kaupēnu Kaupēnu ezers - atrodas Vidzemes augstienē, Cēsu novada Dzērbenes pagastā, platība - 11,3 ha, garums - \~800 m, lielākais platums - \~200 m, lielākais dziļums - 8 m, viens no Dzērbenes ezeriem; Kaupēna ezers
- adsorbcijas kinētika kinētikas daļa, kurā pēta difūzijas likumsakarības adsorbenta porās
- volkamērija Klerodendrs - verbenu dzimtas augs ar smaržīgiem ziediem; aug tropu joslā; tiek audzēts arī istabā un oranžērijās
- nosterbelēt kļūt stērbeļainam, noskrandušam
- nosterbelēties kļūt stērbeļainam, noskrandušam
- nobarbalēt kļūt viscaur skrandainam, stērbeļainam (par apģērbu, tā daļām)
- maģirvnieki Kolkas pagasta apdzīvotās vietas "Mazirbe" (agrāk - "Maģirve") iedzīvotāji
- Maģiere Kolkas pagasta apdzīvotās vietas "Mazirbe" bijušais nosaukums
- Maģirve Kolkas pagasta apdzīvotās vietas "Mazirbe" bijušais nosaukums
- Irē Kolkas pagasta apdzīvotās vietas "Mazirbe" nosaukuma variants lībiski
- mazirbenieki Kolkas un Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Mazirbe" iedzīvotāji
- mazirbnieki Kolkas un Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Mazirbe" iedzīvotāji
- anglikāņi Konfesija, kas apvieno patstāvīgas episkopālas baznīcas, kuru priekšgalā ir Kenterberijas arhibīskaps; anglikāņu mācībā un praksē ir gan protestantisma (kalvinisma), gan katolicisma elementi; mācības un liturģiskās prakses pamatā ir Kopīgā lūgšanu grāmata (angļu "Book of Common Prayer", 16. gs.)
- vītollapji Kopziedlapjiem piederīga divdīglapju dzimta, koki un krūmi, pie kuriem pieder arī plūkšloli, irbenāji, sausserži un sniegogāji
- Berberis koreana Korejas bārbele
- hektorīts Kosmētikas sastāvdaļa, absorbents, antiseptiķis, izmanto matu balimātājos, acu konturzīmuļos, tonālajos krēmos, arī pesticīdos, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā, putekļi var izraisīt plaušu kairinājumu
- pastorāts Kristīgai organizācijai (draudzei) piederošās ēkas, galvenokārt mācītāja māja un palīgtelpas, kas var būt gan tūristu piesaiste ar savu arhitektonisko vērtību (Durbes pastorāts), gan tūristu naktsmītne tūrisma sezonā (pastorāti Sāremā, Igaunija)
- irbenieki Krustpils pagasta apdzīvotās vietas "Irbenieki" iedzīvotāji
- sniega pika kultivēta irbene ar baltiem ziediem lodveida ziedkopā
- rijolkultūras Kultūras, kuru audzēšanai var būt derīga augsnes rijolēšana: sparģeļi un rabarberi, ogulāji, jaunaudzējamie kociņi, krūmi un koki
- Kunkelhof Kunkuļu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Durbes pagastā
- Kurben Kurbes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Dundagas pagastā
- Piemare Kuršu zeme 13. gs., atradās Liepājas ezera, Bārtas lejteces, Vārtājas, Durbes un Tebras apvidū, ziemeļos un austrumos robežojās ar Bandavu, dienvidos - ar Duvzari, lielākie centri bija Grobiņa, Medze un Vārtāja, 1253. g. tika sadalīta starp Kurzemes bīskapu un Livonijas ordeni
- gerbera Kurvjziežu dzimtas ģints ("Gerbera"), dekoratīvs lakstaugs ar dažādas krāsas ziediem, \~50 sugu, savvaļā aug gk. Dienvidāfrikā un Āzijā
- Ķirkums Ķirkuma ūdenskrātuve Dzērbenes pagastā
- pipis Labības maisa stūris, stērbele
- pārklāšanas laka laka, kas izveido aizsargsegumu apkārtējās vides iedarbes novēršanai
- Lāņu upe Lāņupe, Durbes ezera pieteka
- Ragupe Lāņupe, Durbes ezera pieteka
- Rasūte Lāņupes kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novadā, Durbes un Vecpils pagasta robežupe
- Perdix perdix laukirbe
- kurtis Laukirbe ("Perdix perdix", senāk "Perdix cinereal")
- čilināt Laukirbes radīto skaņu apzīmējums
- virbelēns Lauku irbes mazulis
- BBQ Lēna gaļas, zivju vai dārzeņu gatavošana uz karstām oglēm; ierīce cepšanai uz oglēm; barbekjū
- Durbes-Vārtājas senleja lēzens, līkumots, ledāja kušanas ūdeņu veidots pazeminājums Rietumkursas augstienē starp Cīravu un Mazkalētiem, ziemeļu daļā ir Durbes noteces ieleja, dienvidu daļā tās turpinājums - terasētā Vārtājas noteces ieleja
- baigais čakars liela noņemšanās; darbietilpīga nodarbe
- Gross-Barbern Lielbārbeles muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Bārbeles pagastā
- Gross-Wirben Lielvirbes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Virbu pagastā
- Ligutten Līgutes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Durbes pagastā
- Rotenbergi Limbažu novada Umurgas pagasta apdzīvotās vietas "Roperbeķi" nosaukuma variants
- Ziediņu ezers Mācītājmuižas ezers Dzērbenes pagastā
- mahoberberis Mahonijbārbeles
- Mahoberberis neubertii mahonijbārbeļu suga
- mahonijbārbele Mahoniju un bārbeļu krustojums ("x Mahoberberis"), ko dažkārt audzē kolekcionāri
- Mālu Mālu dzirnavezers - uzpludināts uz Svārbes upes Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - 1,8 ha
- skaistā mamilārija mamilāriju suga ("Mammillaria perbella")
- Marbelja Marvelja, pilsēta Spānijā ("Marbella")
- Klein-Barbern Mazbārbeles muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Bārbeles pagastā
- Mazģirve Mazirbe
- Upe Mazirbe Dundagas pagastā
- Reinupe Mazirbe, upe Dundagas un Kolkas pagastā
- Siliņupe Mazirbe, upe Dundagas un Kolkas pagastā
- Rākstupīte Mazirbes labā krasta pieteka Talsu novada Kolkas pagastā, augštece Dundagas pagastā
- Klein-Wirben Mazvirbes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Virbu pagastā
- mednis Medņu apakšdzimta - fazānu dzimtas putni ar druknu ķermeni, īsām, apspalvotām kājām, īsu kaklu un kailu, sarkanu laukumu virs acīm, 16 sugas, Latvijā sastopamas 4 sugas - rubenis, baltirbe, mednis un mežirbe
- Witwenhof Mēduma (Ķirkavas) muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Bārbeles pagastā; saukta arī - Medummuiža
- biešu spradzis melna vabole ar metālisku spīdumu 1,5-2,3 mm garumā, kāpuri pavasarī bojā biešu saknes, apgrauž arī biešu, griķu, skābeņu, rabarberu dīgstus
- leiširbe Meža irbe
- Bonasa bonasia mežirbe
- gest. Miris (vācu "gestorben")
- Milupīte Misas kreisā krasta pieteka Stelpes pagastā, augštece Bārbeles pagastā; Miļļupīte
- plasticitātes skaitlis mitruma daudzuma starpība starp plasticitātes augšējo un apakšējo robežu; Aterberga skaitlis
- tāldiagnostika Moderna tehniskās informācijas sakaru sistēma, kas dod iespēju spēkratam veikt tehnisko diagnostiku un vadīt turpmākās nepieciešamās tehniskās iedarbes no attāluma, bez tieša speciālista kontakta ar to
- Bābila muhāfaza Irākā (_Bābil_), dienvidos no Bagdādes, robežojas ar Bagdādes, Dijālas, Vāsitas, Kādisījas, Nedžefas, Kerbelas un Anbāras muhāfazu
- Medummuiža Muiža Bārbeles pagasta teritorijā, celta 17. gs., dokumentos minēta ar vācisko nosaukumu "Witwenhof", bet ēkas nojauktas 20. gs. 80. gados
- Lielbārbele muiža Bārbeles pagastā, kas minēta 1504. g. dokumentos ar vācisko nosaukumu "Gross-Barbern"
- Mazbārbele Muiža Bērbeles pagastā, kas minēta 1504. g. dokumentos ar vācisko nosaukumu "Klein-Barbern"
- Euphrasia x murbeckii Murbeka žibulītis
- Aoraki/Kuka kalna nacionālais parks nacionālais parks Jaunzēlandē (_Aoraki/Mount Cook National Park_), Dienvidsalā, Kenterberijas reģionā
- Augstmaņa dzirnavu ezers neeksistē, atradās tagadējā Bauskas novada Bārbeles pagastā
- ērberģieši Neretas novada Mazzalves pagasta apdzīvotās vietas "Ērberģe" iedzīvotāji
- darbokla Nodarbe
- Aizputes novads nodibināts 2009. g. Kurzemē, sastāvēja no Aizputes pilsētas un Aizputes, Cīravas, Kalvenes, Kazdangas un Lažas pagasta, robežojās ar Kuldīgas, Skrundas, Vaiņodes, Priekules, Durbes un Pāvilostas novadu, 2021. g. iekļauts Dienvidkurzemes novadā
- Cēsu novads nodibināts 2009. g., (līdz 2021. g. ietvēra Cēsu pilsētu un Vaives pagastu), pēc 2021. g. teritoriālās reformas ietver Amatas, Drabešu, Dzērbenes, Inešu, Jaunpiebalgas, Kaives, Liepas, Līgatnes, Mārsnēnu, Nītaures, Priekuļu, Raiskuma, Skujenes, Stalbes, Straupes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veselavas, Zaubes un Zosēnu pagastu, robežojas ar Valmieras, Smiltenes, Gulbenes, Madonas, Ogres, Siguldas un Limbažu novadu
- nostērbelēties Nolietot, noplēst stērbelēs (par apģērbu)
- nostērbelēt Noplēst drēbes līdz stērbelēm
- Pāvilostas novads novads izveidots 2009. gadā, ietvēra Pāvilostas pilsētu, Sakas un Vērgales pagastu, robežojās ar Ventspils, Alsungas, Kuldīgas, Durbes un Grobiņas novadu, kā arī ar Baltijas jūru, 2021. g. iekļauts Dienvidkurzemes novadā
- Dienvidkurzemes novads novads Latvijas dienvidrietumos pie Baltijas jūras, ar administratīvo centru Grobiņā, robežojas ar Ventspils, Kuldīgas un Saldus novadu, kā arī ar Liepājas pilsētu un Lietuvu, ietver 5 pilsētas (Aizpute, Durbe, Grobiņa, Pāvilosts, Priekule) un 26 pagastus (Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Dunikas, Durbes, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Groboņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales, Virgas)
- Siva Oāžu grupa Lībijas tuksneša ziemeļos Ēģiptē, atrodas ieplakā (garums - \~60 km, platums - \~16 km, 20-30 m zjl.), iedzīvotāji - gk. berberi
- Tafilaleta Oāžu grupa Marokas dienvidaustrumos ("Tafilalet"), starp Atlasa grēdām un Giras hamādu, tektoniskā ielejā, ko šķērso izžūstošās upes Ziza un Gerisa, iedzīvotāji gk. berberi
- Apdiķu ezers Odu ezers Dzērbenes pagastā
- Apadu ezers Odu ezers Vidzemes augstienē, Cēsu novada Dzērbenes pagastā
- aktīvās ogles oglekļa adsorbents ar porainu struktūru, kas labi absorbē organiskās vielas, bet slikti amonjaku un ūdeni; izgatavo no pārogļotiem organiskiem, oglekli saturošiem materiāliem (koksnes, akmeņoglēm, riekstu čaumalām u. c.), tos aktivējot ar pārkarsētu ūdens tvaiku, CO~2~, cinka hlorīdu u. c. sāļiem
- Berberis x ottawensis Otavas bārbele
- Padome Padomes skola - apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Durbes pagastā
- Padohnen Padones muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Durbes pagastā
- Kalējupe Padones strauta kreisā krasta pieteka Durbes pagastā; Kalēju upe; Kalēju strauts
- Plūģupīte Padones strauta labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Durbes pagastā
- Vecvagaru grāvis Padones strauta labā krasta pieteka Durbes pagastā
- Mazzalves pagasts pagasts Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Neretas novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) ar administratīvo centru Ērberģē, robežojas ar Daudzeses, Zalves un Pilskalnes pagastu, kā arī ar Bauskas novadu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: Ērberģes pagasts, vāciski — Herbergen, krieviski — Gerbergenskaja
- Stelpes pagasts pagasts Bauskas novadā ar administratīvo centru Vecstelpē, robežojas ar Vecumnieku, Valles, Bārbeles, Vecsaules, Dāviņu un Iecavas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Stelpenhof, krieviski — Steļpengovskaja
- Skaistkalnes pagasts pagasts Bauskas novadā, robežojas ar Brunavas, Vecsaules, Bārbeles un Kurmenes pagastu, kā arī ar Lietuvu; bijušie nosaukumi: Šēnbergas pagasts, vāciski — Schonberg, krieviski — Šenbergskaja
- Valles pagasts pagasts Bauskas novadā, robežojas ar Kurmenes, Bārbeles, Stelpes un Vecumnieku pagastu, kā arī ar Ogres un Aizkraukles novadu; bijušie nosaukumi: Taurkalnes pagasts, vāciski — Wallhof, krieviski — Valgofskaja
- Kurmenes pagasts pagasts Bauskas novadā, robežojas ar Skaistkalnes, Bārbeles un Valles pagastu, kā arī ar Aizkraukles novadu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kurmen, krieviski — Kurmenskaja
- Vecsaules pagasts pagasts Bauskas novadā, robežojas ar Stelpes, Bārbeles, Skaistkalnes, Brunavas, Ceraukstes, Codes un Dāviņu pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Alt-Rahden, krieviski — Alt-Radenskaja
- Bārbeles pagasts pagasts Bauskas novadā, robežojas ar Stelpes, Valles, Kurmenes, Skaistkalnes un Vecsaules pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Barbern, krieviski — Barbernskaja
- Zosēnu pagasts pagasts Cēsu novadā ar administratīvo centru Melnbāržos, robežojas ar Jaunpiebalgas, Vecpiebalgas, Taurenes un Dzērbenes pagastu, kā arī ar Smiltenes novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara Jaunpiebalgas pagasta ziemeļrietumu stūrī, pievienojot daļu no pirmskara Drustu pagasta teritorijas
- Vaives pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Cēsu pilsētu, kā arī ar Priekuļu, Veselavas, Dzērbenes, Taurenes, Skujenes, Amatas un Drabešu pagastu; bijušie nosaukumi: Veismaņu pagasts, vāciski — Veisenstein, krieviski — Veismanskaja
- Veselavas pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Dzērbenes, Vaives un Priekuļu pagastu, kā arī ar Smiltenes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Wesselshof, krieviski — Veselovskaja
- Taurenes pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Dzērbenes, Zosēnu, Vecpiebalgas, Kaives, Skujenes un Vaives pagastu; bijušie nosaukumi: Nēķena pagasts, vāciski — Noetkenshof, krieviski — Netkenskaja
- Dzērbenes pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Zosēnu, Taurenes, Vaives un Vesalavas pagastu, kā arī ar Smiltenes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schloss-Serben, krieviski — Zerbenskaja
- Grobiņas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā ar administratīvo centru Kadiķos, aptver Grobiņas pilsētu, robežojas ar Medzes, Gaviezes un Bārtas pagastu, kā arī ar Durbes un Nīcas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Grobin, krieviski — Grobinskaja
- Medzes pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā ar administratīvo centru Kapsēdē, robežojas ar Vērgales, Dunalkas, Durbes un Grobiņas pagastu, kā arī ar Liepājas pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Medsesn, krieviski — Medzenskaja
- Tadaiķu pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā ar administratīvo centru Lieģos, robežojas ar Dunalkas, Durbes, Bunkas, Gaviezes, Grobiņas un Medzes pagastu, kā arī ar Durbes pilsētu; 2000.-2009. g. pagasts bija iekļauts Durbes novadā un nepastāvēja kā atsevišķa vienība
- Aizputes pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā ar administratīvo centru Rokasbirzē, uz dienvidrietumiem no Aizputes pilsētas, robežojas ar Lažas, Kazdangas, Kalvenes un Cīravas pagastu, Durbes novadu; bijušie nosaukumi: Aizputes-Pilspagasts, vāciski - Schloss-Hasenpoth, krieviski - Šloss-Gazenpotskaja
- Durbes pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, aptver Durbes pilsētu no trim pusēm, robežojas ar Dunalkas, Vecpils, Bunkas un Tadaiķu pagastu
- Vecpils pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Aizputes, Kalvenes, Bunkas, Durbes un Dunalkas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Altenburg, krieviski — Altenburgskaja
- Bunkas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Kalvenes, Priekules, Gaviezes Tadaiķu, Durbes un Vecpils pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Funkenhof, krieviski — Funkengofskaja
- Dunalkas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Sakas, Cīravas, Aizputes, Vecpils, Durbes, Tadaiķu Medzes un Vērgales pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Dubenalken, krieviski — Dubenaļkenskaja
- Piņķu pagasts pagasts izveidojies 19. gs. otrā pusē un pastāvēja līdz 1925. g., kad to apvienojot ar Beberbekas pagastu nosauca par Babītes pagastu
- Babītes pagasts pagasts Mārupes novadā, kura teritorijā sākotnēji izveidojās Piņķu un Beberbeku pagasti, kas 1925. g. apvienoti ar tagadējo nosaukumu, pagasta administratīvais centrs Piņķos, robežojas ar Salas un Mārupes pagastu, Olaines un Jelgavas novadu, kā arī ar Jūrmalas un Rīgas pilsētu; bijušie nosaukumi: Piņķu pagasts, vāciski — Pinkenhof, krieviski — Pinkenskaja
- Īves pagasts pagasts Talsu novada ziemeļrietumu daļā ar administratīvo centru Tiņģerē, robežojas ar Lubes, Valdemārpils un Valdgales pagastu, kā arī ar Dundagas novadu; pagasts izveidojies pēc 2. pasaules kara bijušā Ārlavas pagasta ziemeļaustrumu daļā un pievienota neliela pirmskara Dundagas pagasta teritorija (Ķurbes apkārtne)
- revolvergalva Pagriežams (mašīnas, aparāta, ierīces) daudzpozīciju elements, kurā pa aploci novietoti viendabīgi darbelementi
- pārdedzināt Pakļaujot uguns, karstuma iedarbei apstrādes procesā, pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi
- dedzināt pakļaut uguns, karstuma iedarbei apstrādes vai izgatavošanas procesā (piemēram, kaļķus, mālu)
- Rheum palmatum palmlapu rabarbers
- verbēna Panātru rindas augu dzimta ("Verbenaceae"), kurā ietilpst lakstaugi, krūmi, liānas, koki, kam raksturīgi nekārtni, retāk kārtni ziedi un pretējas vai mieturī sakārtotas lapas, \~100 ģinšu, \~2600 sugu gk. tropos un subtropos
- verbēnaugi Panātru rindas dzimta ("Verbenaceae"), lakstaugi, krūmi, liānas, koki ar gk. vienkāršām lapām, ziedi kārtni, retāk nekārtni, \~100 ģinšu, \~2600 sugu, dažas sugas audzē (arī Latvijā) kā krāšņumaugus; verbēnas
- Berberis vulgaris parastā bārbele
- bārbala Parastā bārbele ("Berberis vulgaris")
- bārbaļa Parastā bārbele ("Berberis vulgaris")
- bārbaliņš Parastā bārbele ("Berberis vulgaris")
- bārbere Parastā bārbele ("Berberis vulgaris")
- berberi Parastā bārbele ("Berberis vulgaris")
- berberica Parastā bārbele ("Berberis vulgaris")
- berberice Parastā bārbele ("Berberis vulgaris")
- berberīce Parastā bārbele ("Berberis vulgaris")
- berberiņš Parastā bārbele ("Berberis vulgaris")
- berberis Parastā bārbele ("Berberis vulgaris")
- burbaliņi Parastā bārbele ("Berberis vulgaris")
- skābārkslis Parastā bārbele ("Berberis vulgaris")
- skābērkšķis Parastā bārbele ("Berberis vulgaris")
- Viburnum opulus parastā irbene
- irbenes parastā irbene (_Viburnum opulus_)
- ģirbes koks parastā irbene ("Viburnum opulus")
- girbas Parastā irbene ("Viburnum opulus")
- ģirbe Parastā irbene ("Viburnum opulus")
- irbenājs Parastā irbene ("Viburnum opulus")
- irbinājs Parastā irbene ("Viburnum opulus")
- irbines Parastā irbene ("Viburnum opulus")
- irūbene Parastā irbene ("Viburnum opulus")
- irūbiņa Parastā irbene ("Viburnum opulus")
- jirbene Parastā irbene ("Viburnum opulus")
- jirbine Parastā irbene ("Viburnum opulus")
- kāsalakoks Parastā irbene ("Viburnum opulus")
- kāsalkoks Parastā irbene ("Viburnum opulus")
- kāsene Parastā irbene ("Viburnum opulus")
- kāsens Parastā irbene ("Viburnum opulus")
- kāšens Parastā irbene ("Viburnum opulus")
- kāsis Parastā irbene ("Viburnum opulus")
- kāsulis Parastā irbene ("Viburnum opulus")
- kazenājs Parastā irbene ("Viburnum opulus")
- kleiders Parastā irbene ("Viburnum opulus")
- krustozoliņi Parastā irbene ("Viburnum opulus")
- mīkliņš Parastā irbene ("Viburnum opulus")
- pankokpliedars Parastā irbene ("Viburnum opulus")
- pankokplieders Parastā irbene ("Viburnum opulus")
- pliedars Parastā irbene ("Viburnum opulus")
- pliederpenkoks Parastā irbene ("Viburnum opulus")
- plieders Parastā irbene ("Viburnum opulus")
- putakslis Parastā irbene ("Viburnum opulus")
- putākslis Parastā irbene ("Viburnum opulus")
- putene Parastā irbene ("Viburnum opulus")
- pūtenes Parastā irbene ("Viburnum opulus")
- putens Parastā irbene ("Viburnum opulus")
- putine Parastā irbene ("Viburnum opulus")
- putinis Parastā irbene ("Viburnum opulus")
- putukšļi Parastā irbene ("Viburnum opulus")
- šnēballe Parastā irbene ("Viburnum opulus")
- sniegbāle Parastā irbene ("Viburnum opulus")
- sniegbaltīte Parastā irbene ("Viburnum opulus")
- sniegpika Parastā irbene ("Viburnum opulus")
- suņplieders Parastā irbene ("Viburnum opulus")
- Rheum rhaponticum parastais rabarbers
- barbari Parastais rabarbers ("Rheum rhaponticum")
- barbars Parastais rabarbers ("Rheum rhaponticum")
- barberi Parastais rabarbers ("Rheum rhaponticum")
- rabarberis Parastais rabarbers ("Rheum rhaponticum")
- patrīt Pārberzt, izberzt cauri
- ortofenilfenols pārtikas piedeva E231 (sintētiska viela, iegūst no nātrija hidroksīda un hlorbenzola), konservants, var izraisīt nelabumu, krampjus, vemšanu, asins cirkulācijas traucējumus, kancerogēns
- Cēsu apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Baižkalna, Cēsu, Cirstu, Drabešu, Drustu, Druvienas, Dzērbenes, Ērgļu, Gatartas, Jaunpiebalgas, Jaunraunas, Jumurdas, Kārļu, Kosas, Kūduma, Launkalnes, Lenču, Lielstraupes, Liepas, Līvu, Lizuma, Mārsnēnu, Mazstraupes, Ogres, Priekuļu, Raiskuma, Rāmuļu, Rankas, Raunas, Rozulas, Sērmūkšu, Skujenes, Stalbes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veļķu un Veselavas pagastu, robežojās ar Valmieras, Valkas, Madonas un Rīgas apriņķi
- Bauskas apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Bārbeles, Bauskas, Bruknas, Ceraukstes, Codes, Iecavas, Īslīces, Jaunsaules, Kurmenes, Mežotnes, Misas, Panemunes, Rundāles, Skaistkalnes, Stelpes, Svitenes, Taurkalnes, Vecmuižas, Vecsaules un Zālītes pagastu, robežojās ar Jelgavas, Rīgas un Jēkabpils apriņķi, kā arī ar Lietuvu
- Liepājas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Aizteres, Aizviķu, Asītes, Bārtas, Bunkas, Dunikas, Durbes, Embūtes, Ezeres, Gaviezes, Gramzdas, Grobiņas, Kalētu, Krotes, Medzes, Nīcas, Nīgrandas, Pērkones, Priekules, Purmsātu, Rāvas, Rucavas, Tadaiķu, Tāšu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgaļu, Virgas un Ziemupes pagastu, robežojās ar Aizputes, Kuldīgas un Jelgavas apriņķi, kā arī ar Lietuvu un Baltijas jūru
- Cēsu rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Amatas, Drabešu, Drustu, Dzērbenes, Inešu, Jaunpiebalgas, Kaives, Liepas, Līgatnes, Mārsnēnu, Nītaures, Priekuļu, Raiskuma, Raunas, Skujenes, Stalbes, Straupes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veselavas, Zaubes un Zosēnu pagastu, robežojās ar Valmieras, Valkas, Gulbenes, Madonas, Ogres, Rīgas un Limbažu rajonu
- Bauskas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Bauskas pilsētu, Bārbeles, Brunavas, Ceraukstes, Codes, Dāviņu, Gailīšu, Iecavas, Īslīces, Mežotnes, Rundāles, Skaistkalnes, Stelpes, Svitenes, Vecsaules, Vecumnieku un Viesturu pagastu, robežojās ar Jelgavas, Rīgas, Ogres un Aizkraukles rajonu, kā arī ar Lietuvu
- Liepājas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Liepājas, Aizputes, Grobiņas, Pāvilostas un Priekules pilsētu, Durbes pilsētu ar lauku teritoriju, Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Dunikas, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Grobiņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales un Virgas pagastu, robežojās ar Ventspils, Kuldīgas un Saldus rajonu, kā arī ar Lietuvu un Baltijas jūru
- Vecumnieku novads pastāvēja 2009.-2021. g., ietvēra Bārbeles, Kurmenes, Skaistkalnes, Stelpes, Valles un Vecumnieku pagastu
- lielcekule Pavārds vistai ar lielu cekulu, arī pūce vai irbe
- čeka pēc 1917. g. oktobra apvērsuma Krievijā nodibinātā politiskā policija "Viskrievijas ārkārtējā komisijā cīņai ar kontrrevolūciju, sabotāžu un spekulāciju" ar ļoti plašām izsekošanas, izmeklēšanas un sodīšanas pilnvarām (krievu "Črezvičajnaja komissija po borbe s kontrrevoļucijej i spekuļacijej", saīs. ČK)
- Shārbēka pilsēta Beļģijā (_Schaerbeek_), Briseles ziemeļaustrumu daļa (piepilsēta), 127500 iedzīvotāju (2011. g.)
- Korbēesona pilsēta Francijā ("Corbeil-Essonnes"), Ildefransas reģiona Valduāzas departamentā, 43100 iedzīvotāju (2010. g.)
- Kurbevuā pilsēta Francijā ("Courbevoie"), Ildefransas reģiona Odesēnas departamentā, 87500 iedzīvotāju (2010. g.)
- Tarbe pilsēta Francijā ("Tarbes"), Dienvidu-Pireneju reģiona Augšpireneju departamentā, 43000 iedzīvotāju (2010. g.); Tarba
- Beltērbeta pilsēta Īrijā ("Belturbet"), Kevanas grāfistē, 1380 iedzīvotāju (2011. g.)
- Morbenjo pilsēta Itālijā (_Morbegno_), Lombardijas reģiona Sondrio provincē, 12000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Korbeta pilsēta Itālijā ("Corbetta"), Lombardijas reģiona Milānas provincē, 18000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Orbetello pilsēta Itālijā ("Orbetello"), Toskānas reģiona Groseto provincē, 14700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Timaru pilsēta Jaunzēlandē ("Timaru"), Dienvidsalas austrumos, Kenterberijas līča krastā, 29000 iedzīvotāju (2017. g.)
- Kraistčērča pilsēta Jaunzēlandē, Dienvidsalā, Kenterberijas reģiona administratīvais centrs, 178500 iedzīvotāju (2006. g.)
- Kenterberija pilsēta Lielbritānijā (_Canterbury_), Anglijas dienvidaustrumos, 151100 iedzīvotāju (2011. g.), Kenterberijas arhibīskapa - anglikāņu baznīcas galvas rezidence
- Nusairāta pilsēta Palestīnā, Gazas joslā, Deilerbelehas muhāfazā, 59500 iedzīvotāju (2003. g.)
- Bambeja pilsēta Senegālā, Diurbelas / Ģurbelas reģionā
- Tūba pilsēta Senegālā, Diurbelas reģionā, 854000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Diurbela pilsēta Senegālas rietumos ("Diourbel"), reģiona administratīvais centrs, 100400 iedzīvotāju (2007. g.); Ģurbela
- Barbera del Valjesa pilsēta Spānijā ("Barbera del Vallesa"), Katalonijā, Barselonas provincē, 32000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Marvelja pilsēta Spānijā ("Marbella"), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē, 138700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bilagarsija de Arousa pilsēta Spānijā ("Vilagarcia de Arousa"), Galisijas autonomā apgabala Ponterbedras provincē, 37600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ārberga pilsēta Šveicē ("Aarberg"), Bernes kantonā, 4300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Orba pilsēta Šveicē (fr., it. "Orbe", vācu "Orbach"), Vo kantonā, 6700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Derbenta pilsēta Turcijā ("Derbent"), Konjas ilā, 2570 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bādlauterberga pilsēta Vācijā ("Bad Lauterberg im Harz"), Lejassaksijas federālajā zemē, 10700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Billerbeka pilsēta Vācijā ("Billerbeck"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 11400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Erbendorfa pilsēta Vācijā ("Erbendorf"), Bavārijas federālajā zemē, 5200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Karbene pilsēta Vācijā ("Karben"), Hesenes federālajā zemē, 21700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kupferberga pilsēta Vācijā ("Kupferberg"), Bavārijas federālajā zemē, 1030 iedzīvotāju (2013. g.)
- Oderberga pilsēta Vācijā ("Oderberg"), Brandenburgas federālajā zemē, 2150 iedzīvotāju (2013. g.)
- Oterberga pilsēta Vācijā ("Otterberg"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 5300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Vērbene pilsēta Vācijā ("Werben"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 1150 iedzīvotāju (2013. g.)
- Vinterberga pilsēta Vācijā ("Winterberg"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 12800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kitve pilsēta Zambijā ("Kitwe"), Koperbeltas provincē, 363700 iedzīvotāju (2000. g.)
- Mufulira pilsēta Zambijā ("Mufulira"), Koperbeltas provincē, 122300 iedzīvotāju (2000. g.)
- Ndola pilsēta Zambijā ("Ndola"), Koperbeltas provinces administratīvais centrs 1268 m vjl., 374800 iedzīvotāju (2000. g.)
- Čililabombve pilsēta Zambijā, Koperbelta provincē, \~40000 iedzīvotāju, kalnrūpniecības centrs, vara ieguve
- Luanšja pilsēta Zambijā, Koperbeltas provincē, 115600 iedzīvotāju (2000. g.)
- Čingola pilsēta Zambijā, Koperbeltas provincē, 147400 iedzīvotāju (2000. g.)
- Vārberja pilsēta Zviedrijā (_Varberg_), Hallandes lēnē, 27600 iedzīvotāju (2010. g.)
- Pilveru pilskalns pilskalns Bauskas novada Bārbeles pagastā, ir 7 m augsts paugurs purvainu mežu un staignu pļavu vidū, domājams, ka bijis pa laikam apdzīvots līdz 10. gs.
- Pavēņu pilskalns pilskalns Cēsu novada Dzērbenes pagastā pie Pavēņu mājām, ir garens paugurs ar vidēji stāvām nogāzēm, plakums — 40 x 20 m, postīts gan lauksaimniecības darbu rezultātā, gan ar 2. pasaules kara ierakumiem
- Elkas kalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Durbes pagastā, garums — \~100 m, augstums — 1,5 m, bijis apdzīvots ap 9.-12. gs., vēlāk izmantots lauksaimniecībā
- Elka kalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā, Durbes labajā krastā, savrups 4-8 m augsts paugurs ar līdzenu, zemu un purvainu apkārtni, nogāzes mākslīgi izveidotas stāvākas, plakuma garums - 80 m, platums - 10-22 m
- Augstais kalns pilskalns Vecpiebalgas novada Dzērbenes pagastā, Dzērve kreisajā krastā, savrups, 19 m augsts paugurs ar mākslīgi izveidotām stāvām nogāzēm, trapecveida plaknummu (60 x 50 m) apjož \~3 m augsts valnis, pēc ārējās formas un nocietinājumiem varētu būt attiecināms uz vēlo dzelzs laikmetu (10.-12. gs.)
- skropstiņtārpi Plakantārpu tipa klase ("Turbellaria"), kuras pārstāvjiem ķermeni klāj skropstiņas, \~12 kārtas, \~3000 sugu, Latvijā konstatēts 14 sugu
- absorbcija process --> absorbēt; vielu uzsūkšana no šķidruma vai gāzu maisījuma absorbenta (cietvielas vai šķidruma) tilpumā; absorbēšana
- ķīmiskā adsorbcija process (hemosorbcija), kurā starp adsorbentu un adsorbātu notiek ķīmiska reakcija un process lielākoties ir neapgriezenisks
- gāzu absorbcija process, kurā gāzveida vielas saistās absorbentā (šķidrumā vai cietvielā) visā tā tilpumā
- vibroslimība Profesionāla slimība, ko izraisa ilgstoša un sistemātiska vibrācijas iedarbe uz cilvēka organismu; vibrācijas slimība
- Serves pussala pussala Sāremā salas dienvidos, Igaunijas Sāremā apriņķī, apskalo Baltijas jūra un Rīgas jūras līcis, dienvidos Irbes šaurums, garums \~25 km, lielākais platums \~10 km
- vistveidīgie Putnu kārta ("Galliformes"), pie kuras pieder dažāda lieluma putni ar spēcīgām kājām, īsiem, platiem, noapaļotiem spārniem (piemēram, irbes, medņi, rubeņi); šīs kārtas putni
- tinamveidīgie Putnu kārta ("Thinamiformes"), vidēji lieli (0,2-1,5 kg) putni, atgādina irbes, dzīvo un ligzdo uz zemes, lido maz (veic tikai nelielus pārlidojumus), sastopami mežos, krūmājos, stepēs Centrālamerikā un Dienvidamerikā
- babarberi Rabarberi
- rheum Rabarberi
- putras puķe rabarbers
- barbens Rabarbers
- raberbers Rabarbers
- dienvidu rabarbers rabarberu suga ("Rheum australe")
- ārstniecības rabarbers rabarberu suga ("Rheum officinale")
- Tangūtijas rabarbers rabarberu suga ("Rheum palmatum var. tanguticum")
- palmlapu rabarbers rabarberu suga ("Rheum palmatum")
- parastais rabarbers rabarberu suga ("Rheum rhaponticum")
- Ramularia rhei ramulāriju suga, kas parazitē uz rabarberu lapām
- Raunas ezers Raunaisis, ezers Dzērbenes pagastā
- Raunaižu ezers Raunaisis, ezers Dzērbenes pagastā
- Raunaizis Raunaisis, ezers Dzērbenes pagastā
- Līčupe Raunas kreisā krasta pieteka Raunas pagastā, augštece Dzērbenes pagastā, divos posmos arī Veselavas pagasta robežupe, garums - 14 km; Līčupīte
- pārberzēties refl. --> pārberzēt; tikt pārberzētam
- pārberzties refl. --> pārberzt (1); tikt pārberztam
- šķerbenieki Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Šķerbenieki" iedzīvotāji
- beberbeķieši Rīgas pilsētas (agrāk Babītes pagasta) apdzīvotās vietas "Beberbeķi" iedzīvotāji
- beberbeķnieki Rīgas pilsētas (agrāk Babītes pagasta) apdzīvotās vietas "Beberbeķi" iedzīvotāji
- Pleskodāle Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā starp Apūzes, Jūrkalnes, Lielirbes ielu un K. Ulmaņa gatvi, robežojas ar Zolitūdes, Šampētera, Āgenskalna, Bieriņu un Mūkupurva apkaimēm, kā arī Mārupes novadu
- Beberbeķi Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, atrodas Rīgas rietumu daļā, robežojas ar Imantas, Zolitūdes un Mūkupurva apkaimi, kā arī ar Mārupes novadu, kas ieskauj Beberbeķu apkaimi no ziemeļrietumu un dienvidrietumu puses
- Zolitūde Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, atrodas uz dienvidiem no Rīgas-Tukuma dzelzceļa līnijas, starp Jūrkalnes, Rostokas un Zolitūdes ielu, pilsētā iekļauta 1919. g., robežojas ar Beberbeķu, Imantas, Šampētera, Pleskodāles un Mūkupurva apkaimēm
- Mūkupurvs Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, Rīgas rietumu daļā, robežojas ar Beberbeķu, Zolitūdes un Pleskodāles apkaimēm, kā arī Mārupes novadu, kas piekļaujas Mūkupurva apkaimes dienvidu daļai
- Rooperbeck Roperbeķu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Umurgas pagastā
- fizokarps Rožu dzimtas ģints ("Physocarpus"), vasarzaļi krūmi ar staraini daivainām lapām, 14 sugu, Latvijā kā krāšņumkrūmu apstādījumos un necirptos dzīvžogos bieži audzē irbeņlapu fizokarpu ("Physocarpus opulifolius"), kas ir līdz 3 m augsts krūms ar nedaudz noliektiem zariem un brūnganpelēku mizu, kas atplīst garām plēksnēm; irbeņspireja
- Rukšas ezers Rukšu ezers Bārbeles pagastā
- Zāļezers Rukšu ezers Bārbeles pagastā
- Durbe Sakas kreisā satekupe Durbes, Aizputes un Pāvilostas novadā, garums - 47 km, kritums - 22 m, iztek no Durbes ezera
- Korģe Salacas kreisā krasta pieteka Salacgrīvas pagastā, augštece un izteka Alojas pagastā, šķērso arī Pāles pagasta teritoriju tā ziemeļu daļā. garums - 33 km; Kerbe; Korba; Korga; Korģene; Korģupīte
- Monzunda arhipelāgs salu grupa Baltijas jūras austrumu daļā, pieder Igaunijai, platība — \~4000 kvadrātkilometru, ietver 3 lielas salas (Sāmsalu, Hījumā, Muhu) un >500 nelielu salu, no kontinenta šķir Veinameri un Irbes šaurums
- Sāremā apriņķis Sāremā apriņķis ir viens no 15 Igaunijas apriņķiem, tas sastāv no Igaunijas lielākās salas Sāmsalas, Muhu, Roņu salas un citām mazākām salām (platība - 2922 km^2^, 33300 iedzīvotāju (2017. g.), administratīvais centrs - Kuresāre); ziemeļos to no Hījumā apriņķa šķir Soelas šaurums, austrumos no Lēnes apriņķa Sūrveina šaurums, bet dienvidos no Latvijas — Irbes šaurums; Sāmsalas apriņķis
- pisaks sarežģīta nodarbe, kas prasa lielas pūles
- Bauskas novads sastāv no Bauskas un Iecavas pilsētas, Bārbeles, Brunavas, Ceraukstes, Codes, Dāviņu, Gailīšu, Iecavas, Īslīces, Kurmenes. Mežotnes, Rundāles, Skaistkalnes, Stelpes, Svitenes, Valles, Vecsaules, Vecumnieku un Viesturu pagasta, robežojas ar Jelgavas, Olaines, Ķekavas, Ogres un Aizkraukles novadu, kā arī ar Lietuvu
- semītu-hamītu Semītu-hamītu valodas - valodu saime, pie kuras pieder semītu, berberu, kušītu, ēģiptiešu un Čadas valodas
- Septoria berberidis septoriju suga, kas parazitē uz parastās bārbeles
- Bārbeles sēravots sērūdens avots Vecumnieku novada Bārbeles pagastā, Iecavas upes ielejā, 2 km uz dienvidiem no Bārbeles, netālu no Kokneviču mājām
- aerosils Sīkdisperss silīcija dioksīds; sauc arī par baltajiem kvēpiem; lieto par adsorbentu un gumijas un plastmasu pildvielu
- silikagels Silīcija dioksīds, kas iegūts mikroporainas masas veidā, sorbents
- iekšdedzes dzinējs siltumdzinējs, kam degviela sadeg pašā dzinējā; svarīgākās sastāvdaļas ir korpuss, darbelements, barošanas sistēma, atgāzu aizvades sistēma, dzeses sistēma, eļļošanas sistēma, aizdedzes sistēma, iedarbināšanas sistēma; iekšdedzes dzinēji ir iekšdedzes motors, iekšdedzes virzuļdzinējs un reaktīvais dzinējs
- guļošā skarbene skarbeņu ģints vienīgā suga ("Asperugo procumbens")
- Silkalēju ezers Skarbezers, ezers Ances pagastā
- Skarbais ezers Skarbezers, ezers Ances pagastā
- Skarbes ezers Skarbezers, ezers Ances pagastā
- Skrabes ezers Skarbezers, ezers Ances pagastā
- Skolas Skolas upīte - ūdenstece Cēsu novada Dzērbenes pagastā, ietek Šķestera ezerā
- Pastupīte Skolasupītes kreisā krasta pieteka Cēsu novada Dzērbenes pagastā
- lancka Skranda, atplīsusi stērbele
- lanckaris Skranda, atplīsusi stērbele
- lanckars Skranda, atplīsusi stērbele
- lenckars skranda, atplīsusi stērbele; lanckaris (1)
- ļekatas Skrandas, svārku stērbele
- stērbelēt Skrandoties, sākt dalīties stērbelēs
- turbellāriji Skropstaini tārpi; turbelārijas
- grozekļa šotauga slīdstieniem uz klāja vai speciālai sijai piestiprināta šotauga, kas var griezties ap tā piestiprināšanas asi; virbeļšotauga
- floridīns Smalki māli ar lielu kalcija un magnija oksīdu un sārmu piejaukumu; lieto galvenokārt kā adsorbentu naftas produktu tīrīšanai
- Viburnum farreri smaržīgā irbene
- Forbsa sniedzīte sniedzīšu suga ("Chionodoxa forbesii")
- baltīte Sniega baltīte - parastā irbene ("Viburnum opulus")
- hemosorbcija Sorbcijas process, kurā adsorbenta un tā adsorbētās vielas daļiņas veido ķīmisku savienojumu
- slēgtā glabāšana spēkratu glabāšana slēgtās telpās, speciāli iekārtotos boksos vai garāžās, kurās spēkrati ir pasargāti no atmosfēras iedarbes un ir iespējams uzturēt glabāšanai optimālu temperatūru
- šēte Stērbele
- skorte Stērbele
- starbele Stērbele
- stērbelis Stērbele
- stērbule Stērbele
- stērdele Stērbele
- stierbele Stērbele
- stirbele Stērbele
- berbele sterbele, atplīsusi skranda; veca lieta
- bārbala Stērbele, saplīsusi drāna
- ļepa Stērbele, skara
- ļepene Stērbele, skara
- stara Stērbele; skranda
- peisāki stērbeles, veci svārki
- sterbeļot Stērbelēties
- stērbelains Stērbeļains
- stērbelens Stērbeļains
- fibrbetons Stiegrbetona veids, betons ar dažādu izturīgu materiālu fibru (10-50 mm garu šķiedru) piejaukumu
- skābeņskābe Stipra, toksiska, bezkrāsaina, kristāliska skābe, kuras sāļus satur, piemēram, skābenes, rabarberi
- Stirben Stirbes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Zūru pagastā
- Sidarbe Sudarbe, Vārnienes pieteka
- Sudrabe Sudarbe, Vārnienes pieteka
- Dūberiucis Sudarbes kreisā krasta pieteka Balvu novada Vectilžas pagastā, garums - 5 km; Doberūcis
- Ilgančupe Sudarbes kreisā krasta pieteka Rugāju pagastā, garums - 5 km, iztek no Ilganču ezera
- Svārbīte Svārbe, Tirziņas pieteka
- Svārde Svārbe, Tirziņas pieteka
- šverba Sverbelnīca
- šverbelnīca Sverbelnīca
- Berberis linearifolia šaurlapu bārbele
- bārbele šīs dzimtas ģints ("Berberis"), kuras viena suga konstatēta Latvijā brīvā dabā, bet vairākas audzē kā dekoratīvus krūmus
- verbēna šīs dzimtas ģints ("Verbena"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, nelieli krūmi ar plūksnainām lapām un baltiem, ziliem, violetiem vai sārtiem smaržīgiem ziediem saliktās ziedkopās, \~250 sugu, Latvijā konstatēta 1 adventīva suga, vairākas sugas audzē kā krāšņumaugus
- Šķeteru ezers Šķesteris, ezers Dzērbenes pagastā
- Tupiņezers Šķesteris, ezers Dzērbenes pagastā
- Šķeteru Šķeteru ezers - Šķesteris, ezers Dzērbenes pagastā, platība - 6,3 ha
- amfibolazbests Šķiedraino amfibolu grupas minerālu apzīmējums, ļoti izturīgs pret skābēm un sārmiem, vērpjas, aktīvs adsorbents
- agbari Šlehu tautas cilšu grupa Marokā, dzīvo Augstā Atlasa rietumos un Antiatlasā, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes berberu grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- aitsimagi Šlehu tautas cilšu grupa Marokā, dzīvo Augstā Atlasa rietumos un Antiatlasā, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes berberu grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- frugi Šlehu tautas cilšu grupa Marokā, dzīvo Augstā Atlasa rietumos un Antiatlasā, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes berberu grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- glavi Šlehu tautas cilšu grupa Marokā, dzīvo Augstā Atlasa rietumos un Antiatlasā, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes berberu grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- ksimi Šlehu tautas cilšu grupa Marokā, dzīvo Augstā Atlasa rietumos un Antiatlasā, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes berberu grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- menabi Šlehu tautas cilšu grupa Marokā, dzīvo Augstā Atlasa rietumos un Antiatlasā, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes berberu grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- mtugi Šlehu tautas cilšu grupa Marokā, dzīvo Augstā Atlasa rietumos un Antiatlasā, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes berberu grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- dirbelīgs tāds, kas mēdz dirbelēties
- Raunas pagasta teritorija tagadējā pagasta teritorijā iekļauts arī viss pirmskara Baižkalna pagasts, bet neliela daļa pirmskara Raunas pagasta teritorijas pievienota Cēsu novada Dzērbenes pagastam un Smiltenes novada Launkalnes pagastam
- Ķurbesciems Talsu novada Īves pagasta apdzīvotās vietas "Ķurbe" bijušais nosaukums
- Ķurbesmuiža Talsu novada Īves pagasta apdzīvotās vietas "Ķurbe" bijušais nosaukums
- Ķurbsciems Talsu novada Īves pagasta apdzīvotās vietas "Ķurbe" bijušais nosaukums
- Ķurbsmuiža Talsu novada Īves pagasta apdzīvotās vietas "Ķurbe" bijušais nosaukums
- ķurbenieki Talsu novada Īves pagasta apdzīvotās vietas "Ķurbe" iedzīvotāji
- ķurbnieki Talsu novada Īves pagasta apdzīvotās vietas "Ķurbe" iedzīvotāji
- Rheum palmatum var. tanguticum Tangūtijas rabarbers
- Tarba Tarbe - pilsēta Francijā
- irbenieki Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Irbes" iedzīvotāji
- šaviji tauta Alžīrijas ziemeļu daļā, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes berberu grupas
- šlehi tauta Marokā, dzīvo Augstā Atlasa rietumos un Antiatlasā, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes berberu grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti); šilhi
- tamazigti tauta Marokā, Vidusatlasa kalnos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes berberu valodām, ticīgie - musulmaņi
- rīfi tauta Marokas ziemeļu daļā Rīfa kalnos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes berberu valodām; ticīgie - musulmaņi
- sogavi tauta Sahāras dienvidaustrumu nomalē, ziemeļos no Darfūras, tumšu ādas krāsu, reprezentē mistrojumu starp tibu ciltīm un nēģeriem ar berberu un arābu nelielu piejaukumu
- zogavi tauta Sahāras dienvidaustrumu nomalē, ziemeļos no Darfūras, tumšu ādas krāsu, reprezentē mistrojumu starp tibu ciltīm un nēģeriem ar berberu un arābu nelielu piejaukumu; sogavi
- Saka Tebras un Durbes koptekupe Sakas pagastā, garums - 6 km, ietek Baltijas jūrā
- ūdens attīrīšana tehnoloģisko procesu komplekss dabā esošā ūdens sastāva mainīšanai atbilstoši ūdens lietotāju prasībām; virszemes saldūdeņus parasti dzidrina un, gatavojot dzeramo ūdeni, arī dezinficē; sīkdispersās, koloidālās un lielmolekulārās daļiņas ar koagulāciju apvieno rupjdispersās daļiņās (pievienojot ūdenim alumīnija vai dzelzs sāļu šķīdumus); rupjdispersos piemaisījumus atdala nogulsnētājos, dzidrinātājos un ūdens attīrīšanas filtros; baktēriju daudzumu samazina, ūdeni dezinficējot ar hloru, ozonu, kālija permanganātu, ultravioleto starojumu; smakas un piegaršas samazina, ievadot oksidētājus un ūdeni filtrējot caur sorbenta (aktīvās ogles) slāni
- uzpūsts perlīts termiski apstrādāts (1000–1200 °C) perlīts – porains materiāls, ko izmanto par vieglo pildvielu, ražojot siltumizolējošus materiālus (piemēram, vieglbetonu), un par sorbentu, īpaši jūrā izplūdušas naftas savākšanai
- pentaplasts Termoplastisks polimērs, ciets, bezkrāsains produkts, šķīst tikai cikloheksanonā, hlorbenzolā, ķīmiski izturīgs; izmanto cauruļvadu un ķīmisko iekārtu pretkorozijas pārklājumiem, sevišķi precīzu detaļu izgatavošanai mašīnbūvē
- emodīns Trioksimetīlantrachinons, atrodams rabarberu saknēs kā chrizofanskābes pavadonis
- Viburnum trilobum trīsdaivu irbene
- fula Trīsstūrveida tetovējums uz berberu sievietes zoda
- Durbes pils muzejs Tukuma muzeja struktūrvienība, atrodas Tukumā, Parka ielā 7, izvietots Durbes muižas pilī, ekspozīcija atspoguļo lauku muižas kultūrvides vērtības
- durbenieki Tukuma novada Tukuma pilsētas daļas "Durbe" iedzīvotāji
- Berberis thunbergii Tunberga bārbele
- Auļupīte ūdenstece Cēsu novada Dzērbenes pagastā, ietek Āraisī
- Māļupīte ūdenstece Dzērbenes pagastā, ietek Gulbenes ezerā
- Lekšu dzirnavezers ūdenstilpe Durbes novada Vecpils pagastā, platība — 2,2 ha
- Ķirkuma ūdenskrātuve ūdenstilpe Dzērbenes pagastā, platība - 8,6 ha; Ķirkuru ūdenskrātuve; Ķirkums
- Sunīšu ezers ūdenstilpe Dzērbenes pagastā, platība — <1 ha
- degums Uguns vai kairinošu vielu iedarbes rezultāts organismā
- Lāņupe upe Dienvidkurzemes novadā, ietek Durbes ezera ziemeļaustrumu galā, garums - 17 km; Lāņu upe; Ragupe; Vecpils upe
- Mazirbe upe Dundagas un Kolkas pagastā, Irves līdzenumā, ietek Baltijas jūras Irbes šaurumā pie Mazirbes, garums - 26 km, kritums - \~26 m, sākas purvainos mežos uz ziemeļiem no Slīteres Zilo kalnu rietumu gala; Reinupe; Siliņupe; Upe
- Pitragsupe upe Talsu novada Dundagas un Kolkas pagastā, ietek Baltijas jūrā (Irbes šaurumā), garums - 14 km, kritums - 71 m; Kukšupe
- Ķikans upe Talsu un Ventspils novadā, lejtecē šo novadu robežupe, garums - \~20 km, sākas purvainos mežos Dundagas pacēluma ziemeļrietumu malā, ietek Irbes šaurumā pie Sīkraga; Sīkragupīte; Ķikens; Ķikenupīte; Ķikna
- Engure upe Ventspils novadā, Irbes baseinā, garums - 19 km, kritums - 8 m, iztek no Usmas ezera, ietek Puzes ezerā
- Irbe upe Ventspils novadā, veidojas satekot Rindai un Stendei, garums - 32 km, kritums - 8 m, ietek Baltijas jūrā Irbes šaurumā; Irve; Dižirbe; Dižirve; Lielirbe
- Barbus barbus upes barbe jeb barbe
- ARD Vācijas TV kanāls (vācu "Arbeitsgemeinschaft Rundfunkanstalten Deutschlands")
- DAF Vācu darba fronte (vācu "Deutsche Arbeitsfront")
- nazareji Vācu mākslinieku grupa, kas ar Fr. Overbeku priekšgalā 19. gadsimteņa sākumā centās atjaunot reliģisku glezniecību, atgriezdamās pie itāliešu 15. gadsimta skolas
- NSDAP Vācu nacionālsociālistu partija (vācu "Nationalsozialistische Deutsche Arbeiterpartei")
- duālvadība Vadība, kurā vadošajai iedarbei ir divējādi uzdevumi: vadības objektu pētīšana un to pārveidošana vajadzīgajā stāvoklī
- emocionāli ekspresīvais stils valodas paveids, ko raksturo autora vērtējoši emocionālā attieksme pret runas saturu un emocionāla iedarbe uz adresātu
- semītu-hamītu valodas valodu saime, pie kuras pieder semītu, berberu, kušītu, ēģiptiešu un Čadas valodas
- Sudarbe Vārnienes kreisā krasta pieteka Balvu novada Rugāju pagastā, augštece Vectilžas pagastā, garums - 22 km, kritums - 26 m, sākas Orlovas purvā; Sidarbe; Sudraba upe; Sudrabe
- Padones strauts Vārtājas labā krasta pieteka Bunkas pagastā, augštece Durbes pagastā, garums — 10 km; Dubļu upe
- Vāržuma ezers Vāržums, ezers Dzērbenes pagastā
- Voržuma ezers Vāržums, ezers Dzērbenes pagastā
- Varžūns Vāržums, ezers Dzērbenes pagastā
- aulēnieši Vecpiebalgas novada Dzērbenes pagasta apdzīvotās vietas "Auļi" iedzīvotāji
- Schloss-Serben Vecpiebalgas novada Dzērbenes pagasta bijušais nosaukums vāciski
- bārbalieši Vecumnieku novada Bārbeles pagasta apdzīvotās vietas "Bārbele" (senāk - "Bārbala") iedzīvotāji
- Gross-Barbern Vecumnieku novada Bārbeles pagasta apdzīvotās vietas "Lielbārbele" bijušais nosaukums
- Viburnum pilcatum vēdekļveida irbene
- Mazais Velniņš Velniņš, ezers Dzērbenes pagastā
- lielirbnieki Venstspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Lielirbes" iedzīvotāji
- irbnieki Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Irbes" iedzīvotāji
- Īra Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Lielirbe" nosaukums lībiski
- stierbnieki Ventspils novada Vārves pagasta apdzīvotās vietas "Stierbesmuiža" jeb "Stierbsmuiža", tagad "Stirbes" iedzīvotāji
- stirbnieki Ventspils novada Vārves pagasta apdzīvotās vietas "Stirbes" iedzīvotāji
- Buenosairesas verbēna verbēnu suga ("Verbena bonariensis")
- ārstniecības verbēna verbēnu suga ("Verbena officinalis")
- skarbā verbēna verbēnu suga ("Verbena rigida")
- hibrīdā verbēna verbēnu suga ("Verbena x hybrida")
- Berberis x media vidējā bārbele
- mergoum Viegls, plāns berberu paklājs spilgtās krāsās, ar ģeometriskiem rakstiem
- diatomīts Viegls, porains nogulumiezis, kas sastāv no kramaļģu (diatomeju) čauliņām; izmanto par adsorbentu, filtru, izolācijas un abrazīvu materiālu, betonu pildvielu
- opoka Viegls, sīkporains nogulumiezis, kas sastāv no silīcija dioksīda (opāla); izmanto cementa rūpniecībā un adsorbentiem
- Ķīnas māli viela (tehnoloģiski apstrādāts māls), ko lieto par iekšķīgo absorbentu saindēšanās gadījumā
- Durbes kauja viena no lielākajām 13. gs. kaujām Baltijā notika 1260. g. 13. jūlijā uz dienvidiem no Durbes ezera, kur sens ceļš šķērsoja Durbes vecupi, kaujā krita Livonijas ordeņa mestrs, Prūsijas maršals, hercogs Kārlis, 150 bruņinieku un daudzi krustneši un karakalpi; pēc šīs kaujas sākās plaša kuršu, senprūšu un sāmsaliešu sacelšanās pret vācu varu
- Mācītājmuižas ezers viens no Dzērbenes ezeriem Vidzemes augstienē, Dzērbenes pagastā, platība — 4,5 ha, garums — \~400 m, lielākais platums — \~350 m
- Rietumkursas Pieventas nogāze viens no Rietumkursas ainavzemes ainavapvidiem, robežojas ar Rietumkursas (Aizputes-Durbes) āru nolaidas, Rietumkursas Pieventas nogāzes un Gramzdas-Vaiņodes mežāru viļņaines ainavapvidu
- gastarbeiters Viesstrādnieks (vācu "Gastarbeiter")
- pūkainā irbene vilnainā irbene
- Viburnum lantana vilnainā irbene
- haiks Vilnas apmetnis, gk. Ziemeļāfrikā berberiem
- Berberis wilsonae Vilsona bārbele
- irbe Vistveidīgo kārtas fazānu dzimtas divas sugas - laukirbe un mežirbe
- surbelieši Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Surbeļi" iedzīvotāji
- Surbeli Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Surbeļi" nosaukums latgaliski
- hamīti Ziemeļāfrikas tautu grupa, kas runā t. s. hamītu valodās (to vidū senēģiptiešu un berberu valodā)
- barbs Zirgu šķirne, kas 15.-16. gs. no Spānijas ievesti arī Amerikā; berberu zirgs
- Murbeka žibulītis žibulīšu suga ("Euphrasia x murbeckii")
Citās vārdnīcās nav šķirkļa rbe.