Paplašinātā meklēšana
Meklējam pieklājīgs.
Atrasts vārdos (2):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (75):
- respektābils Cienījams, godājams; pieklājīgs.
- lampainis Cilvēks nodilušās, saplēstās drēbēs, nepieklājīgs cilvēks.
- godkārtīgs Godīgs, ļoti pieklājīgs.
- bosiks Huligāns; nepieklājīgs, rupjš cilvēks; dauzoņa; izlaidīgs cilvēks.
- delikāts Iejūtīgs, pieklājīgs.
- galants Izmeklēti pieklājīgs, ļoti laipns.
- anštentīgs Kārtīgs, pieklājīgs.
- oficiāls Lietišķs; vēsi pieklājīgs.
- smalks Ļoti pieklājīgs, smalkjūtīgs, arī izsmalcināts, izvēlīgs (par cilvēku).
- pabļaurs Mēreni nepieklājīgs.
- fashionable Moderns, stalts; kārtai pieklājīgs.
- ļubraks Nekārtīgs, slinks, nepieklājīgs cilvēks; muļķīgs, nesaprātīgs cilvēks.
- pipelbrencis nepieklājīgs lamu vārds izlaidīgam, netiklam cilvēkam.
- trekns Nepieklājīgs, aizskarošs (par vārdiem, tekstu); arī rupjš (7).
- neglīts Nepieklājīgs, arī rupjš.
- indecents Nepieklājīgs, nepiederīgs.
- nelāgs Nepieklājīgs, nepiedienīgs (piemēram, par vārdu, izteikumu).
- rupjš Nepieklājīgs, nesmalkjūtīgs, netaktisks, arī varmācīgs, aizvainojošs (par cilvēku).
- raupjš Nepieklājīgs, nesmalkjūtīgs; arī rupjš (7).
- mošaka Nepieklājīgs, neuzvedīgs cilvēks.
- sālīts Nepieklājīgs, parupjš (par vārdiem, izteicieniem).
- aizskarošs Nepieklājīgs, piedauzīgs.
- sāļš nepieklājīgs, rupjš (par vārdiem, izteicieniem); sālīts (3).
- necenzēts Nepieklājīgs, rupjš (par vārdiem, izteikumiem).
- piparots Nepieklājīgs, rupjš (parasti par vārdiem, izteicieniem).
- rupjība Nepieklājīgs, rupjš vārds, izteiciens; nepieklājīga, rupja izturēšanās, uzvedība.
- dumš Nepieklājīgs, rupjš.
- prasts Nepieklājīgs, rupjš.
- negodīgs Nepieklājīgs.
- nepiedāns Nepieklājīgs.
- neskaists Nepieklājīgs.
- nesmuks Nepieklājīgs.
- nevietīgs Nepieklājīgs.
- rupš Nepieklājīgs.
- nekorekts Neprecīzs, paviršs; netaktisks, nepieklājīgs.
- nedārms Neskaists, nepieklājīgs.
- nedrāms Neskaists, nepieklājīgs.
- smorķis netīrīgs un nepieklājīgs cilvēks.
- kļumīgs Netīrs, nepieklājīgs.
- neuzmācīgs Neuzbāzīgs, atturīgs, pieklājīgs.
- godīgs Piedienīgs, pieklājīgs (parasti par apģērbu).
- comme il faut pieklājīgs, atbilstošs uzvedības normām; _burtiski_: "kā vajag".
- piedārms Pienācīgs, piemērots, pieklājīgs.
- piedārns Pienācīgs, piemērots, pieklājīgs.
- blankšķīgs Pļāpīgs; nepieklājīgs; neveikls.
- pusgodīgs Puslīdz godīgs, taisnīgs, pieklājīgs.
- vulgārisms Rupjai runai raksturīgs nepieklājīgs vārds vai izteiciens, kura lietošana ir runas uzvedības normu pārkāpums.
- prostūzis Rupjš, nepieklājīgs cilvēks, parasti vīrietis.
- rupeklis Rupjš, nepieklājīgs cilvēks.
- nelabs vārds (arī izteiciens) rupjš, nepieklājīgs vārds (izteiciens).
- kakofēmisms Rupjš, nepieklājīgs vārds, ko lieto neitrāla vārda vai teiciena vietā.
- prosts Rupjš, nepieklājīgs.
- dumjš Rupjš; nepieklājīgs.
- pasālīts Samērā, arī mazliet nepieklājīgs; arī parupjš.
- pasāļš Samērā, arī mazliet nepieklājīgs; arī parupjš.
- parupjš Samērā, arī mazliet skarbs, aizskarošs, arī nepieklājīgs, bezkaunīgs (piemēram, par valodu, izturēšanos).
- cūkceijers Slikts (blēdīgs, arī nepieklājīgs, nevīžīgs u. tml.) cilvēks.
- cūkcepure Slikts (blēdīgs, arī nepieklājīgs, nevīžīgs u. tml.) cilvēks.
- solīds Tāds, kas ar savu ārieni, izturēšanos, sabiedrisko stāvokli u. tml. izraisa pret sevi cieņu, uzticību; arī pieklājīgs, atturīgs, savaldīgs.
- godpratīgs Tāds, kas godu prot, pieklājīgs, uzmanīgs.
- pikants Tāds, kas izraisa erotisku, juteklīgu interesi, arī mazliet nepieklājīgs (parasti par sievieti).
- rātns Tāds, kas nav pārgalvīgs; arī mierīgs, pieklājīgs.
- nepiedienīgs Tāds, kas neatbilst kādām prasībām, stāvoklim (par izturēšanos, rīcību, runu); arī nepieklājīgs.
- divdomīgs Tāds, kurā izpaužas kas pikants, arī nekautrīgs, nepieklājīgs.
- drastisks Tāds, kura saturā ir vieglprātība, arī kas ne visai pieklājīgs.
- nekaunīgs Tāds, kura saturs aizskar, aizvaino; nepieklājīgs, rupjš.
- nekautrīgs Tāds, kura saturs aizskar, aizvaino; nepieklājīgs.
- bezkaunīgs Tāds, kura saturs aizskar, apvaino; nepieklājīgs, rupjš.
- pikants Tāds, kura saturs ir erotisks, juteklīgs, arī mazliet nepieklājīgs.
- frivols Vieglprātīgs, bez dziļāka satura; ne visai pieklājīgs.
- nepieklājīgums Vispārināta īpašība --> nepieklājīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nepieklājība (1).
- nepieklājība Vispārināta īpašība --> nepieklājīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pieklājība Vispārināta īpašība --> pieklājīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pornogrāfija Vulgāri naturālistisks, nepieklājīgs dzimumdzīves, dzimumakta attēlojums literatūrā, tēlotājmākslā, kino utt.; darbs vai darbi ar šādu attēlojumu.
- zeks Zēns (parasti bravūrīgs, nepieklājīgs).
pieklājīgs citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV