Paplašinātā meklēšana
Meklējam pele.
Atrasts vārdos (171):
- pele:1
- pele:2
- peles:1
- Upele:1
- peleda:1
- pelede:1
- pelejs:1
- pelene:1
- ampele:1
- čapele:1
- čupele:1
- dopele:1
- gapele:1
- ģepele:1
- jēpele:1
- kapele:1
- kapele:6
- kapele:5
- kapele:4
- kapele:3
- kapele:2
- Kapele:1
- kāpele:1
- kopele:1
- kupele:1
- lapele:1
- lepele:1
- papele:1
- pepele:1
- pēpele:1
- pēpele:2
- pipele:1
- ripele:1
- rīpele:1
- Sapele:1
- Sīpele:1
- tāpele:1
- topele:1
- tūpele:1
- Urpele:1
- pelecus:1
- peleģde:1
- peleims:1
- pelekši:1
- pelenes:1
- peleris:1
- peleška:1
- peleški:1
- pelešķi:1
- cirpele:2
- cirpele:1
- dņepele:1
- dripele:1
- grāpele:1
- grēpele:1
- gripele:1
- knipele:1
- knīpele:1
- knopele:1
- krepele:1
- krepele:2
- krēpele:1
- kripele:1
- kvēpele:1
- ķempele:1
- ķimpele:1
- ķurpele:1
- parpele:1
- pempele:1
- perpele:1
- pērpele:1
- pimpele:1
- raspele:1
- ritpele:1
- skupele:1
- Snēpele:1
- stāpele:1
- stupele:1
- sumpele:1
- šķēpele:1
- šķipele:1
- šķupele:1
- štipele:1
- vempele:1
- verpele:1
- vērpele:2
- vērpele:1
- vispele:1
- šūpeles:1
- tupeles:1
- pelekšņi:1
- peleņģis:1
- pelerīna:1
- pelerine:1
- pelerīne:1
- pelerīns:1
- pelešķis:1
- grimpele:1
- kraupele:1
- mikipele:1
- pakāpele:1
- stempele:1
- sterpele:1
- svempele:1
- šķempele:1
- šķērpele:1
- štempele:1
- švempele:1
- švempele:2
- trempele:1
- ūdiņpele:1
- kapeleti:1
- krepeles:1
- krēpeles:1
- virpeles:1
- pele-mele:1
- pelecanus:1
- anckapele:1
- atstopele:1
- datorpele:1
- lēcējpele:1
- ūdenspele:1
- Kerpelene:1
- krempeles:1
- Ķerpelene:1
- propelers:1
- repelents:1
- pelecipodi:1
- pelecotoma:1
- peleszirņi:1
- antskapele:1
- pundurpele:1
- Valdkāpele:1
- Vestkapele:1
- propelents:1
- propeleris:1
- speleologs:1
- speleonīms:1
- pelecanidae:1
- pelengācija:1
- pelengators:1
- pelesžurkas:1
- peletjerīns:1
- klaidoņpele:1
- skauģtupele:1
- ripeleišona:1
- rītatupeles:1
- žurkaspeles:1
- pelečankieši:1
- pelerīnveida:1
- balzāmpapele:1
- māņlēcējpele:1
- sidrabpapele:1
- dopelendbols:1
- kartupeleite:1
- Lielstāpeles:1
- speleoloģija:1
- piramīdpapele:1
- speleoloģisks:1
- speleotūrisms:1
- speleotūrists:1
- starpelementi:1
- tripelenamīns:1
- pelecaniformes:1
- pelerīnveidīgs:1
- speleoterapija:1
- biospeleoloģija:1
- speleogrifaceja:1
- radiopelengācija:1
- radiopelengators:1
- siltumpelengators:1
Atrasts vārdu savienojumos (22):
- bezvada pele
- Coregonus peled
- kā pele lamatās
- kā pele slazdā
- kā peles aste
- kā peles ausī
- kopnes pele
- mājas pele
- mehāniskā pele
- ne peles alā
- neglābsies ne peles alā
- optiskā pele
- optomehāniskā pele
- peles acis
- peles auss
- peles paliktnis
- peles poga
- peles rādītājs
- seriālā pele
- tā sauktā "vārpu pele"
- tipiskā mājas pele
- velk kā pele alā
Atrasts skaidrojumos (267):
- Bērzes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Dobeles (bijušās Miltiņu muižas un Virkus muižas ar Krišjāņa pusmuižu teritorijas), Šķibes (bijušās Plepmuižas un Kreijas muižas teritorijas) un Sīpeles pagasta teritorijas pievienota tagadējam Bērzes pagastam.
- Dobeles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā liela teritorija no pirmskara Dobeles pagasta pievienota tagadējam Auru pagastam, neliela daļa Annenieku pagastam, savukārt Dobeles pagastā tagad ietilpst daļa no pirmskara Sīpeles un Bērzes pagasta.
- Codes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Codes pagasta teritorijas tika pievienota tagadējam Mežotnes pagastam (Bērzu unJumpravas apkaime), savukārt Codes pagastā iekļāva bijušā Bauskas pagasta ziemeļu daļu Lielupes un Mēmeles labajā krastā ar Derpeles un Rudzukroga apkaimi.
- Allažu ezers Allažezers Kuldīgas novada Snēpeles pagastā.
- aluzinis alu pētnieks jeb speleologs.
- mikimauss Amerikāņu animācijas filmu producenta Volta Disneja radīts tēls - pelēns Mikijs; mikipele.
- Kundi Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Snēpeles pagastā.
- Mazsālijas Apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Snēpeles pagastā.
- Viesalgciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Snēpeles pagastā.
- Vāczemes apse apse, papele.
- peilēt Ar radiopelengatoru noteikt raidstacijas atrašanās vietu.
- aizdipēt Arī par attālinošos skaņu, ko rada skrienošs suns, kaķis vai pele.
- šķerbulis Atplīsusi skaida, skaidas gabals; atskabarga; šķēpele, šķemba.
- klikšķis Ātra peles pogas nospiešana un atlaišana pēc tam, kad peles rādītājs novietots uz izvēlētā objekta vai izvēlētajā vietā.
- klikšķināt Ātri nospiest un atlaist datorpeles pogu pēc tam, kad peles rādītājs novietots uz izvēlētā objekta vai izvēlētajā vietā.
- uzklikšķināt Ātri nospiest un atlaist datorpeles pogu pēc tam, kad peles rādītājs novietots uz izvēlētā objekta vai izvēlētajā vietā.
- Elderenes svētavoti atrodas Kuldīgas novada Snēpeles pagastā, iztek kādas upītes pakrastē no kraujas malas, ūdens uzskatīts par dziedinošu, tuvumā atrastas senlietas.
- Mazsāliju pilskalns un apmetne atrodas Kuldīgas novada Snēpeles pagastā, savrups \~10 m augsts paugurs, ko no 3 pusēm norobežo avotaina upītes grīva, rietumu pusē tas nocietināts ar \~6 m augstu valni un grāvi, plakums - ovāls \~50 x 25 m, blakus pilskalnam \~1 ha liela apmetnes vieta, domājams, ka pilskalns un apmetne bijuši apdzīvoti \~9.-12. gs.
- virtuālais ekrāns attēlu lauks, kas paplašināts ārpus fiziskā monitora ekrāna robežām; ar peles starpniecību ritinot liela apjoma dokumentu vai arī ritinot vienlaicīgi vairākus dokumentus, virtuālais ekrāns ļauj manipulēt ar dokumentiem, kuri monitora ekrānā redzami tikai daļēji.
- laso Attēlu rediģēšanas līdzeklis, kas ļauj izvēlēties neregulāru objektu, velkot ap to peli, kamēr peles poga nospiesta. Vilkuma līnija nav jānoslēdz, jo, kad peles poga tiks atbrīvota, abi līnijas gali automātiski savienosies.
- Sudrabkalni Augstākā paugurgrēda Rietumkursas augstienes ziemeļu daļā, Kuldīgas novada Snēpeles un Kurmāles pagastā, garums - \~7 km, platums - 1-2,5 km, augstākā virsotne - Vārdupes kalns (137,7 m vjl.), relatīvais augstums dienvidu nogāzē - 25-36 m, bet kopumā - 50-68 m virs tai paralēlā pazeminājuma starp Vilgāles ezeru un Snēpeli; Vārdupes kalni.
- balzama apse balzama papele ("Populus balsamifera") - Ziemeļamerikas papeļu suga, bieži audzē parkos, garās olveida lapas apakšpusē bālākas, lapu pumpuriem stipra smarža, Latvijā audzē apstādījumos.
- Populus balsamifera balzama papele.
- Barutzen Baruču muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Snēpeles pagastā.
- derpelieši Bauskas novada Codes pagasta apdzīvotās vietas "Derpele" iedzīvotāji.
- spurdžzieži Bezziedlapju divdīgļlapju nošķira, kurā ietilpst vaskaugi, valrieksti, bērzaugi, kausneši (ozoli, skābardes), lazdzieži (lazdas, baltskābardes jeb Vāczemes vīksnas), pūpolzieži (kārkli un vītoli, papeles un apses).
- natronvārīšana Celulozes iegūšana no apses vai papeles koksnes šķeldām, salmiem un esparto, vārot šķīdumā, kura aktīvais komponents ir nātrija hidroksīds.
- speleotūrists Cilvēks, kas nodarbojas ar speleotūrismu.
- pirotehnisko izstrādājumu klase civilajām vajadzībām paredzēto pirotehnisko izstrādājumu novērtējums atbilstoši to piroforo vielu, propelentu vai sprāgstvielu saturam un potenciālās bīstamības pakāpei.
- piederums datoram pievienota ārējā vai cita ierīce (piemēram, pele vai modems), kas paplašina tā funkcionālās iespējas, bet nav obligāti nepieciešama datora darbībai.
- krāsošanas programma datorgrafikas programma attēlu zīmēšanai displeja ekrānā, veidojot zīmējumu no atsevišķiem punktiem vai pikseļiem ar grafiskās planšetes vai peles palīdzību. Atšķirībā no zīmēšanas programmas krāsošanas programma izmanto rastrgrafiku, nevis vektorgrafiku.
- turis Datorgrafikas un datorizdevniecības programmās - mazi, melni laukumi, kas parasti izvietoti ap katru objektu; velkot aiz tā, ar peles palīdzību var mainīt izvēlētā objekta novietojumu vai tā izmērus.
- mikipelīte Dem. --> mikipele.
- pelēns Dem. --> pele.
- peliņš Dem. --> pele.
- pelīte Dem. --> pele.
- tupelīte Dem. --> tupele.
- vērpeliņa Dem. --> vērpele 1(1).
- vērpelīte Dem. --> vērpele.
- dubultklikšķis Divkārša peles pogas nospiešana pēc kārtas, nepārvietojot peles rādītāju; parasti veic tādas darbības kā logu atvēršanu un programmu palaišanu.
- Gross-Dueppeln Diždupeles muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vecpils pagastā.
- Gross-Sahlingen Dižzālītes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Snēpeles pagastā.
- sīpelnieki Dobeles novada Bērzes pagasta apdzīvotās vietas "Sīpele" iedzīvotāji.
- kaušķis Drumsla, šķēpele.
- pīte Drumsla, šķēpele.
- šķērle Drumsla, šķēpele.
- šķipata Drumsla, šķēpele.
- dūzas Drumslas, šķēpeles.
- Apodemus flavicollis dzeltenkakla klaidoņpele.
- Allažezers ezers Kuldīgas novada Snēpeles pagasta austrumu daļā, platība - 5,6 ha; Allažu ezers.
- Ķepšu ezers ezers Kuldīgas novada Snēpeles pagastā, platība - 1,5 ha.
- ihneimons Faraona pele, plēsīgs cibetkaķu dzimtas zīdītājs; sastopams Vidusjūras zemēs; mangusts.
- Lazdupe Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Rankas pagastā, garums - 8 km; Lazdupīte; Kerpelene; Ķerpelene.
- dipodidi Grauzēju zīdītāju klase, lēcējpeles.
- Mazupe Iesalas otrs nosaukums lejpus Urpeles ietekas.
- rādītājierīce Ievadierīce, ko izmanto, lai vadītu kursora kustību vai veidotu grafiskus attēlus displeja ekrānā, piem., pele, kursorbumba, kursorsvira, dažādi gaismas zīmuļi.
- enkurs Iezīmēts hiperteksta apgabals, no kura ar peles klikšķi var izsaukt citu dokumentu, kura atrašanās vietu nosaka hipersaite.
- saspiegt Ilgāku laiku, nepārtraukti pīkstēt (kā pele).
- dzeguzes kurpe ilggadīgs viendīgļlapju augs orhideju dzimtā ar 3-4 eliptiskām gaišzaļām lapām un 1 vai 2, retāk arī 3 un 4 skaistiem ziediem, kuros citrondzeltenā apakšējā ziedlapiņa (lūpa) izveido koka tupelei līdzīgu kurpīti.
- Jaunbērzes pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem daļu pirmskara Bērzes, Džūkstes un Sīpeles pagasta teritorijas.
- izvelkamā izvēlne izvēlne, kuras vārds ir izvēļņu joslā un kura parādās displeja ekrānā izvērstā veidā, ja lietotājs to izvēlējies, izmantojot peli, tā ir redzama displeja ekrānā tikmēr, kamēr peles poga ir nospiesta.
- klumpāns Kāds, kam ir lielas koka tupeles.
- peļotājs Kaķis, kas daudz, veiksmīgi medī peles.
- Kaltika Kaltika ezers - Kaltiķu ezers Snēpeles pagastā.
- Kaltiķi Kaltiķu ezers - atrodas Kuldīgas novada Snēpeles pagastā, platība - <1 ha; Kaltika ezers.
- klaba Kaut kas klaudzošs, neērts (piemēram, koka tupeles).
- klipināt Klabināt (piemēram, koka tupeles).
- apodemus Klaidoņpeles - zīdītāju klases grauzēju kārtas peļu dzimtas ģints.
- daires Koka šķēpeles.
- klumpe Koka tupele ar ādas virsu.
- kadaks Koka tupele; zābaks.
- klumzaka Koka tupele.
- klumzaks Koka tupele.
- kocene Koka tupele.
- luženes Koka tupeles bez papēža un kapes; lužas.
- lužas Koka tupeles bez papēža un kapes.
- kopele Koka tupeles, kuru zole ir pārklāta ar ādu.
- kadaki Koka tupeles; nonēsāti apavi, kam augšdaļa apgriezta.
- kūcinīki koka tupeles.
- kadiķi Koka tupeles.
- klabačas Koka tupeles.
- klabatas Koka tupeles.
- klamgas Koka tupeles.
- klauvāni Koka tupeles.
- klumpas Koka tupeles.
- kripas Koka tupeles.
- atlasītā komanda komanda, ko izvēlas ar peli vai tastatūru un ko izpilda, ja izvēle tiek apstiprināta ar peles dubultklikšķi vai taustiņa nospiešanu.
- peles poga konstruktīvs datorpeles elements, kuru nospiežot un atlaižot lietotājs veic kāda objekta izvēli vai iniciē kādas darbības izpildi datorā.
- Populus koreana Korejas papele.
- krepelis Krepele 2.
- krēpeles Krēpele.
- ciršļi Kukaiņēdāju kārtas dzimta ("Soricidae"), pelei līdzīgs ķermenis un aste, biezs apmatojums, garš purns; cirslis.
- Kuldīga Kuldīgas apriņķis - pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Cieceres, Gaiķu, Ivandes, Kabiles, Kuldīgas, Kurmāles, Kursīšu, Lutriņu, Padures, Pampāļu, Planicas, Raņķu, Rendas, Saldus, Sātiņu, Skrundas, Snēpeles, Turlavas, Vārmes un Zvārdes pagastu, robežojās ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Jelgavas, Liepājas un Aizputes apriņķi.
- bāraucnieki Kuldīgas novada Snēpeles pagasta apdzīvotās vietas "Bārauces" (arī "Baraucas") iedzīvotāji.
- kundenieki Kuldīgas novada Snēpeles pagasta apdzīvotās vietas "Kundi" iedzīvotāji.
- kundnieki Kuldīgas novada Snēpeles pagasta apdzīvotās vietas "Kundi" iedzīvotāji.
- snēpelnieki Kuldīgas novada Snēpeles pagasta apdzīvotās vietas "Snēpele" iedzīvotāji.
- viesaldznieki Kuldīgas novada Snēpeles pagasta apdzīvotās vietas "Viesalgi" iedzīvotāji.
- viesaļģnieki Kuldīgas novada Snēpeles pagasta apdzīvotās vietas "Viesalgi" iedzīvotāji.
- Šnepelnskaja Kuldīgas novada Snēpeles pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Schnehpeln Kuldīgas novada Snēpeles pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Kuldīga Kuldīgas novads - nodibināts 2009. g. ietverot Kuldīgas pilsētu, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Padures, Pelču, Rendas, Rumbas, Snēpeles, Turlavas un Vārmes pagastu, 2021. g. pievienoti Alsungas, Nīkrāces, Raņķu, Rudbāržu un Skrundas pagasti, kā arī Skrundas pilsēta, robežojas ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Saldus un Dienvidkurzemes novadu.
- Kuldīga Kuldīgas rajons - pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Kuldīgas pilsētu un Skrundas pilsētu ar lauku teritoriju, Alsungas, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Nīkrāces, Padures, Pelču, Raņķu, Rendas, Rudbāržu, Rumbas, Snēpeles, Turlavas un Vārmes pagastu, robežojās ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Saldus, un Liepājas rajonu.
- pele Kursora pozicionēšanas ierīce, ar ko displeja ekrānā vada kursora kustību; peles pārvietošana izraisa atbilstošu kursora pārvietošanos displeja ekrānā.
- šņīcere Lauku pele.
- Populus laurifolia laurlapu papele.
- Sprincupe Lējējupes kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Snēpeles pagastā, iztek no Āpu ezera Kurmāles pagastā, šķērso arī Pelču pagasta nomali, garums - 18 km, kritums - 63 m; Sprinčupe; Sēlija; augštecē Āpa.
- Lones grāvis Lējējupes labā krasta pieteka Kuldīgas novada Snēpeles pagastā.
- Allactaga major lielā lēcējpele.
- rataste liela pele.
- kvanka Liela, ļoti smaga tupele.
- luška Liela, veca tupele.
- lamžas Lielas koka tupeles.
- kliškas Lielas kokam tupeles.
- čabum Lieto, lai atdarinātu neskaidru, peles radītu troksni.
- grafiskā pārlūkprogramma logošanas saskarne, kas izmanto displeju un veic ne tikai komandrindas saskarnes funkcijas, bet parasti spēj nodrošināt arī krāsu grafikas izspīdināšanu displeju ekrānā, ar peles starpniecību izmantojot izvelkamās izvēlnes, ikonas un ekrāna pogas.
- Friedrichslust Lustes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Sīpeles pagastā.
- Mus musculus mājas pele.
- vairākoperāciju mežizstrādes mašīna mašīna, kas cirsmā veic divas vai vairākas operācijas, kā arī vienkāršo mežizstrādes tehnoloģisko procesu, izslēdz operāciju starpelementus, novērš starpoperāciju dīkstāves, samazina nepieciešamos kapitālieguldījumus un darba izmaksas.
- ģirtelis Maza lauku pele ar smailu purnu.
- cirksnīte Maza mājas pele.
- tēkulis Maza veikla dzīva radība (piem., pele).
- Klein-Dueppeln Mazdupeles muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vecpils pagastā.
- degu Mazs, brūns grauzējs, ap 10 cm garš, sver apmēram 200-300 g, dzīvo Čīles zemienēs, Eiropā ievests un izplatījies kā mājdzīvnieks (rotaļdzīvnieciņš), saukts arī degu pele, Dienvidamerikas žurka, Čīles vāvere, lielā smilšu pele.
- Klein-Sahlingen Mazzālītes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Snēpeles pagastā.
- peļot Medīt peles (parasti par kaķi).
- Populus nigra melnā apse jeb melnā papele.
- Apodemus sylvaticus meža klaidoņpele.
- smicans Miegapele, susuris.
- skārienpaliktnis Nekustīga norādes ierīce, ko galvenokārt izmanto klēpjdatoros, maza gluda virsma, pār kuru var slidināt pirkstu, līdzīgi tam, kā tiek slidināta pele.
- šaufele neliela lāpsta ar uzliektām sānmalām atkritumu, gružu uzslaucīšanai, savākšanai; [liekšķere]{e:56052}; [šķipele]{e:56053}
- mērogmaiņas lodziņš neliels lodziņš aktīvā loga virsrakstjoslas augšējā labajā stūrī; noklikšķinot peli šajā lodziņā, palielinās aktīvā loga izmēri un lietotājs var redzēt visu tā saturu; pēc atkārtotas peles noklikšķināšanas logs atgūst savu iepriekšējo lielumu.
- kaķis neliels zīdītāju klases plēsēju kārtas mājdzīvnieks, kas medī peles, žurkas, putnus.
- klambas Nepatīkami klabošas koka tupeles.
- Kuldīgas novads nodibināts 2009. g. ietverot Kuldīgas pilsētu, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Padures, Pelču, Rendas, Rumbas, Snēpeles, Turlavas un Vārmes pagastu, 2021. g. pievienoti Alsungas, Nīkrāces, Raņķu, Rudbāržu un Skrundas pagasti, kā arī Skrundas pilsēta, robežojas ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Saldus un Dienvidkurzemes novadu.
- šķēllaupa Noplēsta šķautne, šķēpele.
- šķedarksnis Nošķelts gabals, šķila, šķēpele.
- šķedarna Nošķelts gabals, šķila, šķēpele.
- šķedarnis Nošķelts gabals, šķila, šķēpele.
- šķēdarnis Nošķelts gabals, šķila, šķēpele.
- šķedens Nošķelts gabals, šķila, šķēpele.
- šķediens Nošķelts gabals, šķila, šķēpele.
- šķedrēns Nošķelts gabals, šķila, šķēpele.
- šķadārnis Nošķelts koka gabals; šķila, šķēpele.
- šķederna Nošķelts koka gabals; šķila, šķēpele.
- šķedernis Nošķelts koka gabals; šķila, šķēpele.
- šķeders Nošķelts koka gabals; šķila, šķēpele.
- mitrināmais aparāts ofseta iespiedmašīnas daļa, kas neļauj starpelementiem kļūt uzņēmīgiem pret krāsu.
- dimetilftalāts Ortoftalskābes dimetilesteris, lieto par plastifikatoru un repelentu.
- Kurmāles pagasts pagasts Kuldīgas novadā ar administratīvo centru Vilgālē, robežojas ar Kuldīgas pilsētu un Pelču, Snēpeles, Turlavas, Gudenieku, Īvandes un Padures pagastu; bijušie nosaukumi: Kūrmales pagasts, vāciski — Kurmahlen, krieviski — Kurmaļenskaja.
- Laidu pagasts pagasts Kuldīgas novada dienvidu daļā, robežojas ar Turlavas un Snēpeles pagastu, kā arī ar Skrundas un Aizputes novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, gk. pirmskara Valtaiķu pagasta teritorijā, pievienota neliela daļa no bijušā Kazdangas un Turlavas pagasta.
- Skrundas pagasts pagasts Kuldīgas novadā, gandrīz pilnībā aptver Skrundas pilsētu, robežojas ar Nīkrāces, Rudbāržu, Raņķu, Snēpeles un Vārmes pagastu, kā arī ar Saldus novadu; bijušie nosaukumi: Skrundas pilsētas lauku teritorija, vāciski — Schrunden, krieviski — Šrundenskaja.
- Turlavas pagasts pagasts Kuldīgas novadā, robežojas ar Gudenieku, Kurmāles, Snēpeles un Laidu pagastu, kā arī ar Dienvidkurzemes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Turlausche, krieviski — Turlauskaja.
- Pelču pagasts pagasts Kuldīgas novadā, robežojas ar Kuldīgas pilsētu un Rumbas, Vārmes, Snēpeles un Kurmāles pagastu; līdz 1945. g. šī pagasta rietumu daļa ietilpa Kurmāles pagastā, bet austrumu daļa bijušā Kuldīgas pagasta teritorijā un neliela platība ziemeļu malā — Kuldīgas pilsētā; 1945.-1991. g. saucās “Ievukalnu ciems”.
- Raņķu pagasts pagasts Kuldīgas novadā, robežojas ar Skrundas, Rudbāržu, Laidu un Snēpeles pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Ranken, krieviski — Rankenskaja.
- Vārmes pagasts pagasts Kuldīgas novadā, robežojas ar Skrundas, Snēpeles, Pelču, Rumbas, Kabiles un Šķēdes pagastu, kā arī ar Saldus novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Wormen, krieviski — Vormenskaja.
- papeļot Pamedīt peles.
- papeļoties Pamedīt peles.
- vilkt un nomest paņēmiens, kas, izmantojot operētājsistēmas "Microsoft Windows" un firmas "Macintosh" programmas, ļauj izpildīt operācijas ar objektiem, neievadot komandas no tastatūras. Vilkšanu un nomešanu veic ar peles palīdzību, pārvietojot objektu līdz tā sakrišanai ar tās lietojumprogrammas ikonu, kura izpilda nepieciešamo operāciju.
- pepele Papele ("Populus").
- pēpele Papele ("Populus").
- topulis Papele.
- balzāmpapele Papeļu suga - balzāma papele ("Populus balsamifera").
- balzāmpapele Papeļu suga - rietumu balzāmpapele ("Populus trichocarpa").
- E939 Pārtikas piedeva - hēlijs, iesaiņošanas gāze, propelents, iespējamā iedarbība - tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- hēlijs pārtikas piedeva E939, iesaiņošanas gāze, propelents, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- slāpeklis pārtikas piedeva E941, propelents, iesaiņošanas gāze, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai pārtikā.
- slāpekļa oksīds pārtikas piedeva E942 (smieklu gāze), propelents, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- izobutāns Pārtikas piedeva E943b, propelents, naftas atvasinājums, dzīvniekiem kancerogēns, NIH bīstamo vielu sarakstā, neirotoksisks.
- aparatūrpārtraukums Pārtraukums, ko rada ārējo iekārtu, piemēram, tastatūras, diskdziņu, ievadizvades pieslēgvietu, peles vai centrālā procesora, darbība.
- Kuldīgas apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Cieceres, Gaiķu, Ivandes, Kabiles, Kuldīgas, Kurmāles, Kursīšu, Lutriņu, Padures, Pampāļu, Planicas, Raņķu, Rendas, Saldus, Sātiņu, Skrundas, Snēpeles, Turlavas, Vārmes un Zvārdes pagastu, robežojās ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Jelgavas, Liepājas un Aizputes apriņķi.
- Jelgavas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Auru, Bēnes, Bērzmuižas, Bukaišu, Dobeles, Džukstes, Elejas, Garozes, Glūdas, Īles, Jaunauces, Jaunsvirlaukas, Jēkabnieku, Kalnciema, Lielauces, Lielplatones, Lielvircavas, Līvbērzes, Mežmuižas, Naudītes, Ozolnieku, Penkules, Pēternieku, Platones, Rubas, Salgales, Sesavas, Sīpeles, Sniķeres, Svētes, Šķibes, Tērvetes, Teteles, Ukru, Vadakstes, Valgundes, Vecauces, Vecsvirlaukas, Vilces, Vircavas un Zaļenieku pagastu, robežojās ar Liepājas, Kuldīgas, Tukuma, Rīgas un Bauskas apriņķi, kā arī ar Lietuvu.
- Kuldīgas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Kuldīgas pilsētu un Skrundas pilsētu ar lauku teritoriju, Alsungas, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Nīkrāces, Padures, Pelču, Raņķu, Rendas, Rudbāržu, Rumbas, Snēpeles, Turlavas un Vārmes pagastu, robežojās ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Saldus, un Liepājas rajonu.
- nāvcirksne Pēc tautas māņticības - neliela pele, kas nogalina lopus.
- bezvada pele pele ar autonomu barošanas avotu, kas nelielā attālumā (līdz 2 m), izmantojot infrasarkanos starus, noraida informāciju personālajam datoram bez vadu palīdzības.
- optiskā pele pele, kas par savu atrašanās vietu saņem informāciju, uztverot pašas izstaroto gaismu.
- seriālā pele pele, ko pievieno datoram, izmantojot seriālo pieslēgvietu.
- optomehāniskā pele pele, kurā atšķirībā no mehāniskās peles lodītes kustība tiek pārveidota elektriskajos signālos, izmantojot kā mehāniskus konstruktīvus elementus, tā arī gaismu emitējošas diodes un fototranzistorus.
- kopnes pele pele, kuru, izmantojot speciālu plati, pievieno datora izvēršanas kopnei.
- mehāniskā pele pele, par kuras kustības virzienu informāciju iegūst ar speciālas peles apakšējā virsmā iebūvētas lodītes palīdzību.
- Coregonus peled pelede.
- pušnis peles midzenis.
- butāns Piesātinātais ogļūdeņradis, bezkrāsaina, degoša gāze; pārtikas piedeva E943a, šķīdinātājs, propelents, var izsaukt CNS depresiju, NIH bīstamo vielu sarakstā, neirotoksiska viela.
- propāns piesātināts ogļūdeņradis C~3~H~8~, bezkrāsaina, degoša gāze, ko maisījumā ar butānu izmanto par kurināmo; pārtikas piedeva E944, propelents, aerators, lielā koncentrācijā var būt narkotiska iedarbība.
- izpeļoties Pietiekošu laiku ķert peles (par kaķi).
- pinkstēt Pīkstēt (kā pele).
- Sapele Pilsēta Nigērijas dienvidos ("Sapele"), osta Nigēras deltā, 142700 iedzīvotāju (2006. g.).
- piramīdpapele Piramidālā papele ("Populus nigra "Italica"").
- augstspiede Poligrāfiskās iespiešanas tehnoloģijas veids - iespiedelementi ir augstāki par starpelementiem.
- Prinzenhof Princa muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Snēpeles pagastā.
- velkatlase Process, ko realizē, nospiežot peles pogu, turot to nospiestu un pārvietojot peles rādītāju pa displeja ekrānu.
- amstariņš Pundurpele, kāmis.
- Micromys minutus pundurpele.
- radiopeilēšana Raidstacijas atrašanās vietas noteikšana ar radiogoniometru; radiopelengācija.
- Populus trichocarpa rietumu balzāmpapele.
- Bieriņi Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, Mārupītes krastos, starp Mārupi un Rīgas-Jelgavas dzelzceļa līniju, bijusī Bieriņu muiža un tās apkaime starp bij. Petriņciemu (tag. Mārupe), Ozolciemu un Lindes ciemu, kas 1924. g. pievienota Rīgas pilsētai, robežojas ar Pleskodāles, Āgenskalna, Torņakalna un Atgāzenes apkaimēm, kā arī Mārupes novadu (apkaimes robežas ir dzelzceļa loks, dzelzceļš, pilsētas robeža (Sīpeles iela), pilsētas robeža (Mārupīte, Upesgrīvas iela), Kārļa Ulmaņa gatve, Liepājas iela līdz dzelzceļam).
- ripene ripele.
- šuķe Robs, šķēpele.
- speleoloģisks Saistīts ar speleoloģiju, tai raksturīgs.
- peļveidīgs Savienojumā "peļveidīgie grauzēji": grauzēju kārtas apakškārta, kurā ietilpst, piemēram, peles, kāmji; šīs apakškārtas dzīvnieki.
- sēklu dražēšana sēklapvalku pārklāšana ar speciālu saistvielu, kam pievienots kāds repelents, lai pasargātu sēklas un dīgstus no grauzējiem, putniem un dīgstu vītes.
- makauitls Seno acteku kara ierocis (meksikāņu "macquauitl"), plakana koka runga ar rievām abās malās, kur ieķīlētas obsidiāna šķēpeles, kas izveidoja asas, robotas smailes.
- Upele Sesavas labā krasta pieteka Viesturu pagastā, augštece Sesavas pagastā, garums - 19 km, kritums - 14 m; Reža; Upeles strauts.
- Ziepelhof Sīpele.
- Zeepelhof Sīpeles muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Sīpeles pagastā.
- šķēmele Skaida, šķēpele.
- šķemelīte Skaida, šķēpele.
- šķērmele Skaida, šķēpele.
- šķērda Skranda, šķēpele.
- šķērdele Skranda, šķēpele.
- Populus suaveolens smaržīgā papele.
- Schnepeln Snēpels muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Snēpeles pagastā.
- lēcējpele Somainā lēcējpele - somaiņu kārtas plēsējsomaiņu dzimtas ģints ("Antechinomys").
- antechinomys Somainās lēcējpeles.
- ciršļsomaiņi Somaiņu kārtas dzimta ("Caenolestidae"), nelieli zīdītāji, pēc izskata atgādina ciršļus vai peles, gk. Andu kalnos.
- peles paliktnis speciāls paliktnis, ko novieto uz galda, lai pa to pārbīdītu peli, nodrošinot tās vieglāku pārvietošanu un precīzāku peles kustības pārnešanu kursora kustībā displeja ekrānā.
- aerosols Speciāls trauks (balons), kurā iepildīta kāda izsmidzināma viela un propelents.
- spelaeogriphacea Speleogrifaceju kārta.
- speleologs Speleoloģijas speciālists.
- radiosports Sporta veids, kas ietver radiotehnikas pamatu apgūšanu, radiosakaru uzturēšanu, radiopelengāciju.
- Wilhelminenhof Sprigauļu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Sīpeles pagastā.
- Mazsālija Sprincupes labā krasta pieteka Kuldīgas novada Kurmāles un Snēpeles pagastā, garums - \~5 km.
- Krogsētu valks Sprincupes labā krasta pieteka Kuldīgas novada Snēpeles pagastā, garums — \~7 km.
- tupeļknābis Stārķveidīgo kārtas dzimta, pelnu pelēks putns, ar baltu vēderu un koka tupelei līdzīgu knābi, kam gals noliekts uz leju; uz pakauša spalvu cekuls; \~120 cm garš; sastopams Centrālāfrikas purvājos un ezeros, reti.
- Vārdupes kalni Sudrabkalni Kuldīgas novada Snēpeles un Kurmāles pagastā.
- svipelēta Svipelēta pele - sarkanpelēka pele ar melnu svītru uz muguras.
- cirslis Svītrainā klaidoņpele ("Apodemus agrarius").
- Apodemus agrarius svītrainā klaidoņpele.
- vanska Šķemba, šķēpele.
- šķērbulis Šķēpele, šķemba.
- šķautra Šķēpele.
- šķelda Šķēpele.
- šķelde Šķēpele.
- šķupele Šķipele.
- Mus musculus hortulanus tā sauktā "vārpu pele".
- pelerīnveida Tāds, kam ir pelerīnes forma, veids.
- tupeļains Tāds, kam kājās ir tupeles.
- pelīgs Tāds, kas daudz, veiksmīgi medī peles (par kaķiem); medīgs.
- peļveida Tāds, kas ir līdzīgs pelei.
- Snēpeles pagasta teritorija tagadējā pagasta teritorija ir nedaudz mazāka nekā pirmskara Snēpeles pagasta teritorija, neliela daļa ir pievienota tagadējam Raņķu pagastam.
- sietspiede Tehnoloģijas veids - iespiedelementi ir krāsu caurlaidīgi, starpelementi - krāsu necaurlaidīgi.
- Witkop Tiepeles muiža, kas atradās Valkas apriņķa Trikātas pagastā.
- Mus musculus musculus tipiskā mājas pele.
- tiepelieši Trikātas pagasta apdzīvotās vietas "Tiepele" iedzīvotāji.
- topele Tupele, nakts kurpe.
- stupele Tupele.
- capatas Tupeles.
- čuibas Tupeles.
- Poļu dzirnavezers ūdenstilpe Kuldīgas novada Snēpeles pagastā, platība — 1,2 ha.
- Reža Upele, Sesavas pieteka.
- Uša Urpele, Iesalas pieteka.
- Ušupe Urpele, Iesalas pieteka.
- Užupe Urpele, Iesalas pieteka.
- uzplētnis Uz pleciem uzmetamais, pelerīne.
- Šķēpeļu dzirnavezers uzpludināts uz Līgatnes upes Līgatnes pagastā, platība - 1,2 ha; Jaunšķepeles dzirnavezers.
- miegoņi Vāverēm līdzīgi grauzēji; doru pele; susuri.
- kaperle Veca kurpe, tupele.
- lūkša Veca tupele.
- Lējējupe Ventas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Snēpeles pagastā, augštece Laidu pagastā, garums - 19 km, kritums - 60 m; Lejasupe; Lejējupe; Viesalgupe; Viesalupe.
- švempele Vērpele (1).
- klumbas Vienīgi no koka taisītas tupeles.
- virpenes Virpeles.
- grauzējs Zīdītāju klases lielākā kārta ("Rodentia"), kurā ietilpst dzīvnieki ar spēcīgi attīstītiem priekšzobiem, kuri nepārtraukti aug (piemēram, pele, žurka, vāvere, bebrs), 30-35 dzimtas, \~1600 sugu, Latvijā konstatētas 7 dzimtas, 16 ģinšu, 21 suga.
- mangusts Zīdītāju klases plēsēju kārtas viveru dzimtas ģints ("Herpestes"), neliels plēsīgs zīdītājs, sastopams Dienvidāzijā, Āfrikā un Eiropas dienvidrietumos, ķermeņa garums - līdz 65 cm, masa - līdz 4,5 kg, pārtiek gk. no grauzējiem un čūskām, viegli pieradināmi un bieži tiek turēti mājās, kur tie izķer čūskas, peles un žurkas.
- pelede Zivju klases lašveidīgo kārtas sīgu dzimtas suga ("Coregonus peled"), saldūdens zivs ar zilgani zaļu muguru, sudrabotas krāsas sāniem un vēderu, 1954.-1986. gados ielaista vairākās Latvijas ūdenskrātuvēs un 1993. g. viens eksemplārs noķerts Daugavas lejtecē, bet iedzīvošanās mūsdienās nav zināma.
- retaste žurka, pele.
- žurkaspeles Žurkas un peles.
pele citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV