Paplašinātā meklēšana

Meklējam nātne.

Atrasts vārdos (45):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (679):

zinības [zināšanas]{s:110}, arī [zinātne]{s:109}
postmodernisma laikmets 2. gs. 2. puse (sākot no 60. gadiem), kad ekonomikai, zinātnei un citām cilvēka darbības sfērām (gk. attīstītajās valstīs) raksturīga atklātība, decentralizācija, vietējā autonomija, plurālisms u. tml.
kamerālistika Administratīvo un ekonomisko disciplīnu cikls, ko mācīja Eiropas viduslaiku universitātēs, kā arī Krievijas impērijas universitātēs kopš 19. gadsimta 2. puses; kamerālzinātnes
ainavu fizika ainavzinātnes nozare, kas izmanto fizikas principus un metodes ainavapvalka izpētē
augstskola akadēmiska un profesionāla augstākas izglītības un zinātnes iestāde, kurā ir tiesības studēt pēc vispārējās vidējās izglītības iegūšanas un kurā studējošiem līdz ar mācībām ir nodrošināta iespēja nodarboties ar zinātniskās pētniecības darbu vai māksliniecisko jaunradi
Aleksandrijas muzejs antīkās pasaules zinātnes un kultūras centrs Ēģiptes pilsētā Aleksandrijā, ko nodibināja 3. gs. p. m. ē., nopostīts 272. g.
studēt Apgūt (kādu zinātnes, mākslas, tautsaimniecības u. tml. nozares attiecīgo specialitāti) augstākajā mācību iestādē
simpozijs Apspriede par kādu speciālu (piemēram, zinātnes, mākslas, politikas) jautājumu
UNESCO Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija (angļu "United Nations Educational, Scientific and Cultural Organization")
arhivistika Arhīvu zinātne; mācība par arhīvu funkciju, iekārtošanu, organizāciju un pārvaldīšanu
interneta informācijas centrs ASV Nacionālā zinātnes fonda atbalstīta organizācija, kas nodrošina lietotājus ar informāciju par internetu un reģistrē domēnu vārdus
Aresibo observatorija ASV Nacionālā zinātnes fonda observatorija Aresibo, Puertoriko, kurā 1963.-2020. g. darbojās viens no lielākajiem radioteleskopiem pasaulē
tīkls NSFnet ASV Nacionālās zinātnes fonda pamattīkls, kas nodrošināja daudzu universitāšu pievienošanu internetam
nozare Atsevišķa kādas sabiedriskas sistēmas (piemēram, ražošanas, zinātnes, mākslas) daļa ar noteiktām īpatnībām, noteiktu specifiku
strīds atšķirīgu, pretēju uzskatu, domu paušana par (parasti politikas, zinātnes, mākslas) jautājumiem, parādībām (iespieddarbos, sanāksmēs u. tml.)
dārzeņkopība Attiecīgā zinātnes nozare
dārzkopība Attiecīgā zinātnes nozare
lopkopība Attiecīgā zinātnes nozare
zemkopība Attiecīgā zinātnes nozare
lauksaimniecība Attiecīgo zinātnes nozaru kopums
sociālā pedagoģija atvērta un dinamiska pedagoģijas zinātnes apakšnozare, kas pēta un analizē izglītības un sabiedrības savstarpējās sakarības
pedoloģija Augsnes zinātne
augsnes morfoloģija augsnes zinātnes nozare, kurā pēta augsnes ārējās, tieši laukā konstatējamās pazīmes - augsnes slāņu biezumu
augšņu ģeogrāfija augsnes zinātnes nozare, kurā pēta augsnes segas ģeogrāfiskā sadalījuma likumsakarības
zinātnieks Augsti kvalificēts speciālists, kas veic pētniecisko darbu kādā zinātnes nozarē
fitoģeogrāfija augu ģeogrāfija - zinātne par augu izplatību un ar to saistītajām likumsakarībām
autordarbs Autora radošās darbības rezultāts literatūras, zinātnes vai mākslas jomā neatkarīgi no tā izpausmes veida, formas un vērtības
mecenāts Bagāts zinātnes, mākslas, arī sporta veicinātājs
latviešu filoloģija baltu filoloģijas sastāvdaļa - zinātne par latviešu valodu, literatūru un folkloru to savstarpējā sakarā un saistībā ar latviešu tautas dzīvi, kultūru, vēsturi
lietuviešu filoloģija baltu filoloģijas sastāvdaļa - zinātne par lietuviešu valodu, literatūru un folkloru to savstarpējā sakarā un saistībā ar lietuviešu tautas dzīvi, kultūru un vēsturi
brīnumbērns Bērns vai jaunietis, kam ir sevišķas, viņa vecumā neparastas spējas (parasti mākslas vai zinātnes nozarē)
paidiatrija Bērnu ārstniecība; zinātne par bērnu slimībām
Iduna Biedrība Stokholmā, dibināta 1862. g., piedalās cilvēki, kurus interesē māksla, zinātne, literatūra un mūzika
biofizika Bioloģiskā fizika, zinātne par fizikālajām un fizikālķīmiskajām parādībām dzīvajos organismos
caurstrāvot būt galvenajam, dominēt (kādā kultūras, zinātnes, sabiedriskās dzīves parādībā)
reprezentēt būt tādam, kas atspoguļo (piemēram, darbības, zinātnes, mākslas nozari), no kā var iegūt informāciju (par to)
nodarboties būt tādam, kurā veic (kāda objekta) pētīšanu (par zinātnes nozari)
Izglītības un zinātnes ministrija centrālā valsts izpildvaras iestāde, ar kuras palīdzību Ministru Kabinets īsteno Satversmē un likumos noteiktos uzdevumus izglītības un zinātnes jomā
sholasts cilvēks, kas iepazinies tikai ar kādas zinātnes ārējo - formālo pusi un neredz tās īsto saturu un uzdevumu; burta kalps
amatieris cilvēks, kas interesējas par kādu tehnikas, sporta, arī zinātnes, mākslas nozari un darbojas tajā no pamatdarba brīvajā laikā bez materiālas atlīdzības
pamatlicējs cilvēks, kas ir aizsācis, nodibinājis (piemēram, zinātnes nozari, mākslas virzienu)
māceklis cilvēks, kas mācās kāda vadībā (piemēram, mākslas, zinātnes nozarē)
skolnieks cilvēks, kas mācās, padziļina zināšanas kāda izcila speciālista vadībā (piemēram, mākslas, zinātnes nozarē); cilvēks, kas turpina kāda izcila speciālista darbu, tradīcijas
civilistika Civiltiesību zinātne
fizioģeogrāfija dabaszinātņu grupa ģeogrāfijas zinātņu sistēmā, kas pētī Zemes ģeogrāfisko apvalku, tā teritoriālās īpatnības un vieliski atšķirīgās sastāvdaļas, dabas kompleksus; tajā ietilpst ģeomorfoloģija, augsnes zinātne, klimatoloģija, hidroloģija, bioģeogrāfija utt.; fiziskā ģeogrāfija
fakultāte Daļa, nodaļa (augstākajā mācību iestādē), kurā māca noteiktas (parasti vienu vai divas) zinātnes nozares
teilorisms Darba organizācijas un ražošanas vadības sistēma, kurā izmantoti jaunākie zinātnes un tehnikas sasniegumi un kuru 19. un 20. gadsimta mijā izstrādāja F. Teilors un viņa sekotāji
intelektuālo sistēmu teorija datorzinātnes apakšnozare, kas aptver mākslīgā intelekta teorētiskās atziņas, tehnikas un tehnoloģijas; tā pētī intelektuālo sistēmu uzbūves principus, struktūras, funkcionalitāti, darbības efektivitātes novērtēšanas kritērijus un izstrādāšanas metodoloģiju, lai radītu sistēmas, kas spēj uztvert apkārtējo pasauli, spriest par to un racionāli tajā darboties
datorinženierija Datorzinātnes nozare, kas ietver datoru aparatūras pamatprincipu izstrādi un projektēšanu
mākslīgais intelekts datorzinātnes nozare, kas pētī tādu uzdevumu risināšanas metožu izstrādāšanu, kam nav efektīvu atrisināšanas algoritmu
datortehnika Datorzinātnes nozare, kurā ietilpst datoru aparatūras pamatprincipu izstrāde un projektēšana
datorzinātnieks datorzinātnes speciālists
snātnīte dem. --> snātne
aprakstošā demogrāfija demogrāfijas zinātnes daļa, kura vispārīgi (aprakstoši) raksturo iedzīvotāju skaitu, to ģeogrāfisko izvietojumu, struktūru un izmaiņas
sociāli ekonomiskā demogrāfija demogrāfijas zinātnes nozare, kas pētī iedzīvotāju demogrāfisko (matrimoniālo, reproduktīvo, vitālo jeb pašsaglabāšanās un migratīvo) uzvedību un paaudžu nomaiņas procesu, kā arī ekonomisko un demogrāfisko procesu mijiedarbību
mācību priekšmets didaktiski pamatota zināšanu un prasmju sistēma, kas izstrādāta atbilstoši kādai zinātnes, tehnikas, mākslas nozarei un paredzēta apgūšanai mācību iestādē pēc noteiktas mācība programmas; mācībpriekšmets
mācībpriekšmets Didaktiski pamatota zināšanu un prasmju sistēma, kas izstrādāta atbilstoši kādai zinātnes, tehnikas, mākslas nozarei un paredzēta apgūšanai mācību iestādē pēc noteiktas mācību programmas; mācību priekšmets
priekšmets Didaktiski pamatota zināšanu un prasmju sistēma, kas izstrādāta atbilstoši kādai zinātnes, tehnikas, mākslas nozarei un paredzēta apgūšanai mācību iestādē pēc noteiktas mācību programmas; mācību priekšmets, mācībpriekšmets
patentdienests Dienests, kas kārto ar izgudrošanu, racionalizāciju, patentēšanu u. tml. saistīto jautājumu kopumu ar mērķi veicināt zinātnes un tehnikas progresu
erudīcija Dziļas, vispusīgas zināšanas (kādā zinātnes, mākslas nozarē)
COST Eiropas sadarbība zinātnes un tehnoloģiju jomā ("European cooperation in science and technology")
Codest Eiropas Zinātnes un tehnoloģiju attīstības komiiteja (fr. "Comite de developpment europeen de la science et de la technologie")
maržinālisms Ekonomikas zinātnes novirziens, kas radies 19. gs. 70. gados un kura sekotāji ir neoklasiskās skolas pārstāvji
mikroekonomika Ekonomikas zinātnes nozare, kas pētī atsevišķu uzņēmumu darbību, atsevišķus tirgus sektorus, produkcijas un preču veidus u. tml.
sociālā ekonomika ekonomikas zinātnes nozare, kas pētī sociālekonomisko rādītāju saturu un dinamiku valstī un tās reģionos, valsts sociālo politiku, iedzīvotāju reālos ienākumus kopumā un atsevišķās sociālās grupās, kā arī maznodrošināto iedzīvotāju dzīves līmeņa paaugstināšanas iespējas un sociālo nodrošināšanu
makroekonomika Ekonomikas zinātnes nozare, kas pētī valsts vai teritorijas kopējās ekonomiskās parādības un dažādu faktoru ietekmi uz tām; ekonomikas kā veseluma pētniecība
iedzīvotāju nodarbinātība ekonomikas zinātnes un demogrāfijas kategorija; sociālekonomisko attiecību kopums, kas rodas sakarā ar iedzīvotāju nodrošināšanu ar darbavietām un dalību saimnieciskajā vai vai citā sabiedriski vajadzīgā darbā
ekonomģeogrāfija ekonomiskā ģeogrāfija - zinātnes nozare, kas pētī sabiedriskās ražošanas teritoriālo izvietojumu, attīstības apstākļus un īpatnības dažādās zemēs un reģionos, kā arī iedzīvotāju un apdzīvoto vietu izvietojumu
Amerikas Informācijas apstrādes biedrību federācija federācija dibināta 1961. gadā, lai apvienotu informācijas apstrādes biedrības un asociācijas, kā arī lai stimulētu ar informācijas apstrādi saistīto zinātnes un tehnikas nozaru attīstību, tā ir Starptautiskās informācijas apstrādes federācijas locekle, tās sastāvā ietilpst, piemēram ACM un IEEE
komercija Finanšu, tirdzniecības zinātne
pamatdisciplīna Galvenā, nozīmīgākā (zinātnes, sporta) nozare; galvenais, nozīmīgākais mācību priekšmets
pamatzinātne Galveno, būtiskāko, nozīmīgāko zinātnes sasniegumu, arī praktisko iemaņu kopums
Sociālistiskā darba varonis goda nosaukums PSRS 1938.-1991. g., ko piešķīra personām par novatorismu u. c. izciliem darba sasniegumiem rūpniecības, lauksaimniecības u. c. tautas saimniecības nozarēs, kā arī par zinātniskiem atklājumiem un tehniskiem izgudrojumiem, kas veicinājuši tautas saimniecības, kultūras un zinātnes attīstību
grāmatniecība Grāmatu ražošana un izplatīšana (grāmatu iespiešana, izdošana, arī bibliotēku darbs, bibliogrāfija, grāmatu zinātne)
bibliologs Grāmatu zinātnes speciālists
Kalliope grieķu mitoloģijā - vecākā no deviņām mūzām, episkās dzejas un zinātnes aizbildne
glaciotektonika Ģeoloģijas zinātne par ledāju (šļūdoņu) radītajām iežu deformācijām
ģimenes plānošanas tradicionālās metodes ģimenes plānošanas metodes bez modernās zinātnes sasniegumu pielietojuma - kalendārā metode, atturēšanās no dzimumdzīves, barošana ar krūti, ārstniecisko augu pielietošana u. c.
speciālā leksika ierobežota lietojuma vārdi, kas tematiski saistīti ar kādu zinātnes, tehnikas, mākslas vai tautsaimniecības nozari, ar cilvēku nodarbošanos kādā nozarē
matematizēt Ieviest matemātikas metodes (zinātnes nozarēs, cilvēku darbības jomās u. tml.)
datorika Informātika - zinātnes nozare, kas pētī datorsistēmu uzbūves un izmantošanas matemātiskos un tehnoloģiskos pamatus
referāts Informatīvs konspektīvs rakstisks vai mutisks (kā, piemēram, zinātnes, politikas, mākslas jautājuma, zinātniska darba, grāmatas) būtiskā satura izklāsts, reizumis arī novērtējums
bioinženierija inženierzinātnes izmantošana bioloģijā un medicīnā, piemēram, mākslīgu locekļu, locītavu un orgānu izstrāde
inženierija Inženierzinātnes; inženiertehniskie darbi
recensija Īsa atsauksme par kādu literatūras, mākslas, vai zinātnes ražojumu, teātra izrādi vai koncertu; recenzija
kursi īslaicīgs lekciju cikls, kurā sistemātiski izklāsta kādas zinātnes, ražošanas nozares vai praktiskas disciplīnas pamatus, māca valodas
korifejs Izcils (zinātnes, mākslas) darbinieks
skolotājs Izcils speciālists (piemēram, mākslas, zinātnes nozarē), no kura mācās, kuram ir daudz sekotāju, viņa darba turpinātāju
dižgars Izcils zinātnes vai mākslas darbinieks; ģēnijs
ISEC Izglītības satura un eksaminācijas centrs (Izglītības un zinātnes ministrijā)
Pētera akadēmija izglītības un zinātnes iestāde Kurzemē 18. gs. beigās un 19. gs. sākumā ("Academia Petrina"), ko uzturēja Kurzemes hercogs P. Bīrons par saviem līdzekļiem, atklāta Jelgavā 1775. g. 29. jūnijā, tajā varēja apgūt teoloģiju, jurisprudenci, filozofiju, grieķu un latīņu valodu un literatūru, jaunās valodas, retoriku, vēsturi, matemātiku, dabaszinātnes, jāšanu, paukošanu, dejas; vairāki priekšmeti tika mācīti universitātes kursa apjomā, bet nebija atļauts piešķirt akadēmiskos grādus. 1795. g. pēc Kurzemes pievienošanas Krievijas impērijai pārdēvēta par Akadēmisko ģimnāziju ("Gymnasium academium")
IZM Izglītības un zinātnes ministrija
robežjautājums Jautājums, ko pašreizējā zināšanu līmenī vienlīdz raksturo no diviem (retāk vairākiem) viedokļiem vai ko pētī divas (retāk vairākas) zinātnes nozares
teorēma Jebkuras zinātnes nozares apgalvojums, kura patiesumu pamato, pierāda ar zinātnes atziņām
MAST Jūras zinātne un tehnoloģijas ("Marine science and technology")
tiesību teorija juridiskās zinātnes apakšnozare, kas pētī tiesisko parādību teorētiskos un metodoloģiskos aspektus, ataino tiesību un ar tām saistīto tiesisko un sociālo parādību un institūciju attīstības gaitu, kā arī tiesiskā regulējuma piemērošanas problemātiku un juridisko praksi
autortiesības Juridisku normu kopums, kas noteic zinātnes, literatūras un mākslas darbu autoru tiesisko stāvokli
pamatkurss kādas zinātnes nozares vai atsevišķas tās daļas galvenā, nozīmīgākā satura izklāsts (parasti mācību iestādē)
apakšnozare kādas zinātnes, mākslas vai tautsaimniecības nozares tematiski (saturiski) vienots apakšiedalījums, kas ir būtiska nozares sastāvdaļa
militārā zinātne kara zinātne
karamāksla Kara zinātnes sastāvdaļa, kas ietver stratēģiju, operatīvo mākslu un taktiku
karstzinātne karstoloģija - zinātnes nozare par karsta procesiem
kontrreformācija Katoļu baznīcas politika un pasākumi, kas bija vērsti pret reformācijas kustību un protestantismu Eiropā 16.-17. gs. (ķecerības apkarošana, vēršanās pret zinātnes atklājumiem, katoļticības propaganda u. c.)
kinovēsture Kinozinātnes nozare, kas pētī kinomākslas vēsturi
kinozinātnieks Kinozinātnes speciālists
grāmatzinātne Kompleksa zinātne par grāmatu un grāmatniecību; pētī grāmatu ražošanu, izplatīšanu, glabāšanu un izmantošanu sabiedrībā
onkoimunoloģija Kompleksa zinātnes nozare, kas pētī cilvēka organisma aizsardzības spējas pret audzēja augšanu
bibliotēkzinātne Komunikācijas zinātnes apakšnozare, kas pētī tradicionālās un modernās formās fiksēto informāciju, tās avotus, attīstību, izplatību, vākšanu, glabāšanu, sistematizēšanu, izmantošanu, saturu un sistēmu konkrētos vēsturiskos apstākļos
metallografija Kopējs nosaukums plašai zinātnei par metāliem un to sakausējumiem; zinātne par metālu strukturālo uzbūvi un īpašību maiņu atkarībā no struktūras stāvokļa un maiņas
kriptoloģija Kriptogrāfija - zinātne par datu šifrēšanu un atšifrēšanu, par informācijas kodēšanu
locija Kuģu vadīšanas zinātnes nozare, kurā pēta kuģošanas apstākļus dažādās ūdenstilpēs un ūdenstecēs
speckurss Kurss, kuru iekļauj mācību plānos uz vienu gadu vai dažiem gadiem un kurā aplūko kādu samērā šauru zinātnes nozares problēmu
biokinētika Kustība dzīvības norisē; zinātne par kustībām un izmaiņām organisma attīstības stadijā
komplementaritātes princips kvantu fizikas, vēlāk arī visas modernās zinātnes un dabas filozofijas pamatpostulāts, ko 1927. g. formulēja dāņu fiziķis N. Bors: "Liela Patiesība ir Patiesība, kuras pretmets arī ir liela Patiesība"
fizikālā ķīmija ķīmijas zinātnes nozare, kurā pēta ķīmijas norises un izmanto fizikas principus parādību mehānisma, enerģētikas un norišu izskaidrošanai; aptver vielas uzbūves teoriju, koloīdķīmiju, termodinamiku un kinētiku, šķīdumu teoriju, elektroķīmiju, augsto enerģiju ķīmiju
auditorija Lasītāju, klausītāju, cienītāju pulks (ko iemantojis kāds rakstnieks, mākslinieks, sabiedrisks darbinieks vai kāds zinātnes vai mākslas veids)
LLZC Latgales lauksaimniecības zinātnes centrs
Baltijas betīds Latvijā konstatēta un aprakstīta zinātnei jauna suga ("Baetopus balticus Kazlauskas")
LIZDA Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība
LZP Latvijas Zinātnes padome
agroklimatoloģija Lauksaimniecības klimatoloģija, zinātne par klimatu kā lauksaimnieciskās vides faktoru, kas ietekmē ražošanu
zootehnika Lauksaimniecības zinātne, kas pētī dzīvnieku audzēšanu un izmantošanu
aviācijas meteoroloģija lietišķā zinātne kurā pēta meteoroloģiskos apstākļus, kādos darbojas gaisakuģis, un šo apstākļu iedarbību uz lidojuma drošību un efektivitāti
elektrotermija Lietišķa zinātne, kas nodarbojas ar jautājumiem, kuri attiecas uz elektriskās enerģijas pārvēršanu siltumā
operāciju pētīšana lietišķās datorzinātnes virziens - mērķtiecīgu darbību (operāciju) sistēmanalīze un šo darbību iespējamo rezultātu objektīva salīdzināšana
aviometeoroloģija Lietišķās meteoroloģijas zinātne, kurā pēta meteoroloģisko apstākļu ietekmi uz aviāciju un izstrādā aviācijas apkalpošanas metodes; galvenais uzdevums ir panākt lidojumu drošību dažādos meteoroloģiskajos apstākļos
hiroprakse Lietišķās neirofizioloģiskās diagnostikas zinātne, ko balsta teorija, ka veselība un slimība ir dzīvības procesi, kas atkarīgi no nervu sistēmas darbības; ķīmisks, fizikāls un mehānisks nervu sistēmas kairinātājs var izraisīt slimību, atveseļošanās atkarīga no nervu sistēmas darbības; diagnostika ir šo kairinošo faktoru noteikšana, bet ārstēšana ir to likvidēšana ar vissaudzējošāko metodi
tehniskās zinātnes lietišķās zinātnes, kas pētī darba objektus, darba paņēmienus, norises, kuras rodas darba procesā, tehnikas attīstības likumsakarības un tendences, kā arī tās efektīvākās izmantošanas iespējas
ezerzinātne Limnoloģija - zinātne par ezeriem
fantastika literāri darbi, kuros notikumi, parādības aprakstītas pārdabiskā veidā, gk. apspēlējot zinātnes vēl neizpētītās parādības
literatūras kritika literatūras zinātnes nozare, kas nodarbojas ar sava laika daiļdarbu analīzi, vērtēšanu; literatūrkritika
tulkojumkritika literatūras zinātnes nozare, kas nodarbojas ar sava laika daiļdarbu tulkojumu vērtēšanu
literatūrkritika Literatūras zinātnes nozare, kas nodarbojas ar sava laika daiļdarbu vērtēšanu; literatūras kritika
poētika Literatūras zinātnes nozare, kas pētī daiļdarba izveides likumības un paņēmienus, tā struktūru, formu, elementus un analīzes principus; arī literatūras teorija
literatūrteorija Literatūras zinātnes nozare, kas pētī daiļliteratūras būtību, nozīmi, attīstību un daiļdarbu izveides likumības; literatūras teorija
literatūras teorija literatūras zinātnes nozare, kas pētī daiļliteratūras būtību, nozīmi, attīstību un daiļdarbu izveides likumības; literatūrteorija
literatūrvēsture Literatūras zinātnes nozare, kas pētī daiļliteratūru tās attīstībā, sākot no tautas mutvārdu daiļrades līdz mūsu dienām; literatūras vēsture
literatūras vēsture literatūras zinātnes nozare, kas pētī daiļliteratūru tās attīstībā, sākot no tautas mutvārdu daiļrades līdz mūsu dienām; literatūrvēsture
rainoloģija Literatūrzinātnes nozare, kas pētī Raiņa daiļradi; rainistika
rainistika Literatūrzinātnes nozare, kas pētī Raiņa daiļradi; rainoloģija
literatūrzinātnieks Literatūrzinātnes speciālists; literatūras zinātnieks
literatūras zinātnieks literatūrzinātnes speciālists; literatūrzinātnieks
intertekstuālisms Literatūrzinātnes teorija, kas īpašu uzmanību pievērš literāro tekstu savstarpējam atkarīgumam jeb intertekstualitātei
loģistika Loģika (3, 4), loģikas zinātne
induktīvā loģika loģikas zinātnes daļa, kas pētī induktīvo slēdzienu iespējas un to patiesuma nosacījumus
heraldika mācība par ģerboņiem, arī par dažām citām simboliskām zīmēm; vēstures zinātnes palīgnozare, kas pētī ģerboņu izveidošanos
uzturmācība mācība par pareizu cilvēka uzturu; uzturzinātne
mirmēkoloģija mācība par skudrām, skudru zinātne
krimināltehnika mācība par zinātnes un tehnikas sasniegumu izmantošanu noziegumu atklāšanā
kinozinātne Mākslas zinātnes nozare, kas pētī kinomākslu
teātra zinātne mākslas zinātnes nozare, kas pētī teātra mākslu
mecenātisms Mākslas, zinātnes, arī sporta, dažādu kultūras un labdarības pasākumu finansiāla un materiāla atbalstīšana
interlingva Mākslīgā starptautiskā valoda, it īpaši saziņai medicīnas un zinātnes jomā
science Matemātika un dabaszinātnes (Francijā)
eksaktās zinātnes matemātika un zinātnes, kas uz to pamatojas
lietišķā matemātika matemātikas metožu kopums, kuras izmanto citu zinātnes nozaru (fizikas, bioloģijas, sabiedrisko zinātņu), tehnikas un ekonomikas praktiskajām vajadzībām, ieskaitot arī matemātisko modelēšanu
jatroloģija Medicīnas zinātne, ārstēšanas mācība
kontraceptoloģija Medicīnas zinātnes nozare, kas pēta kontracepcijas metodes, līdzekļus un paņēmienus
metalogrāfija metālmācība; zinātne par metālu un sakausējumu uzbūvi (struktūru) un fizikālajām īpašībām, kā arī par struktūru un īpašību savstarpējo sakarību dažādā temperatūrā
pieauguma mācība mežzinātnes disciplīna par kokaugu pieaugumu, kas izstrādā pieauguma klasifikāciju, pētī pieauguma struktūru, dinamiku, atkarību no vides, noteikšanas metodes un izmantošanas iespējas; galvenie virzieni ir atsevišķa koka pieauguma un kokaudzes pieauguma pētīšana
koksnes zinātne mežzinātnes nozare, kas pētī koksnes uzbūvi, īpašības, to ietekmējošos faktorus, kā arī izstrādā īpašību izpētes metodes
mil. Militārās zinātnes; militārā terminoloģija
nekroloģija Mirstības statistika; zinātne, kas pētī mirstības cēloņus
New Age moderns sinkrētisks pasaules uzskats, kas apvieno reliģiju un evolucionārās dabas zinātnes
muzeoloģija Muzejzinātne
muzeologs Muzejzinātnes speciālists
muzejzinātne Muzeoloģija - zinātnes disciplīna, kas pētī muzeja izcelsmes un attīstības likumsakarības un sociālās funkcijas, muzeju darba teoriju un praksi, vēsturi, avotu mācību, muzeogrāfiju un metodiku
akordika Mūzikas zinātnes nozare, kas pētī dažādus tercu salikuma akordus un to īpašības ārpus to savstarpējā apvienojuma un saistības ar citiem mūzikas elementiem
mūzikas teorija mūzikas zinātnes nozare, kas pētī mūzikas izteiksmes līdzekļus un to izmantošanu
mūzikas vēsture mūzikas zinātnes nozare, kas pētī mūziku tās attīstībā
snātane Nātns lakats, seģene, villaine; snātne
snāte Nātns lakats, seģene, villaine; snātne
snātine Nātns lakats, seģene, villaine; snātne
epigonis Neievērojams, netalantīgs zinātnes, politikas, mākslas virziena, slavenas personas vai stila sekotājs, atdarinātājs
papētīt neilgu laiku, mazliet pētīt (piemēram, zinātnes jautājumu)
pseudozinātne Neīsta, viltus zinātne
sektors Nodaļa (organizācijā, iestādē u. tml.) ar noteiktu specializāciju; atsevišķa kādas sabiedriskas sistēmas (piemēram, ražošanas, zinātnes, mākslas) daļa ar noteiktu specifiku
N. b. z. d. Nopelniem bagātais zinātnes darbinieks
N. b. z. t. d. Nopelniem bagātais zinātnes un tehnikas darbinieks
-istika norāda uz zinātnes vai praktiskās darbības nozari
darbaspēka potenciāls noteiktas kvalitātes darba daudzums, ko spēj veikt sabiedrība vai cilvēku grupa, ņemot vērā darbaspēka izglītību, zināšanas, kā arī sasniegto zinātnes un tehnikas attīstības pakāpi
šafīti Ortodoksa islāma tiesību skola, kas dibināta 9. gs. sākumā un lika pamatus islāma tiesību zinātnei
ļoti ātrdarbīgi mugurkaultīkla pakalpojumi pakalpojumi, ko ASV Nacionālajam zinātnes fondam sniedz liela ātruma pamattīkls, kurš savieno vairākus superdatoru centrus
lauksaimniecības intensifikācija palielināta ražošanas līdzekļu un darba ieguldīšana uz vienu lauksaimnieciskās platības vienību vai uz vienu ganāmpulka vienību, zinātnes un pirmrindas pieredzes sasniegumu ieviešana, lai sistemātiski palielinātu ražību
didaktiskā literatūra pamācoša literatūra, kas izmanto daiļdarba formu, lai paustu zinātnes, ētikas u. tml. atziņas un idejas
papildināt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, teorija, zinātnes nozare) bagātinās ar jaunām atziņām, atklājumiem
papildināties Papildus izglītoties, papildus apgūt iemaņas, prasmi (kādā, parasti zinātnes, mākslas, nozarē)
nobriest par mākslas, zinātnes darbiem
modernizēt Pārveidot, pilnveidot, arī atjaunot atbilstoši kāda laikposma (parasti mūsdienu) sabiedrības, zinātnes, tehnikas, mākslas attīstības pakāpei
skate pasākums, kurā (ko, piemēram, mākslas darbus, zinātnes un tehnikas sasniegumus, priekšmetus) publiski demonstrē un novērtē
10. novembris Pasaules zinātnes diena
WIS Pasaules Zinātnes institūts (angļu "World Institute of Science")
tenūrprofesors pastāvīgas nodarbinātības profesors ar savā nozarē starptautiski atzītu pieredzi, kam tiek nodrošināts beztermiņa darba līgums zinātniskās pētniecības darbu veikšanai un studiju vadībai attiecīgajā zinātnes nozarē
strīdēties Paust atšķirīgus, pretējus uzskatus, domas par (parasti politikas, zinātnes, mākslas) jautājumiem, parādībām (iespieddarbos, sanāksmēs u. tml.)
speciālā pedagoģija pedagoģijas apakšnozare, zinātne par bērnu ar speciālām vajadzībām mācību procesu, audzināšanu un sagatavošanu dzīvei
referatīvais žurnāls periodisks sekundārās informācijas izdevums žurnāla vai kartes veidā; satur dažādās zinātnes un tehnikas nozarēs publicētu iespieddarbu koncentrētu, īsu izklāstu - referātus
metagnoms persona, atkarībā no kuras notiek īpatnējas fiziskas vai psihiskas parādības, ko līdzšinējā zinātne nespēj izskaidrot
Academia Petrina Pētera akadēmija, izglītības un zinātnes iestāde Kurzemē 18. gs. b. - 19. gs. sākumā
ontoloģija Pieņēmumi par to, kādas lietas eksistē vai var eksistēt attiecīgajā realitātes jomā, kādi varētu būt to eksistences apstākļi, no kā un kādā veidā tās varētu būt atkarīgas utt.; katrai zinātnes nozarei un katrai teorijai ir sava ontoloģija
lemma Pierādīšanā izmantojams pieņēmums (arī no citas zinātnes nozares)
lucidarius Pirmā vācu enciklopēdija, ko 12. gs beigās sarakstīja katoļu garīdznieki laju vajadzībām, atbildot uz zinātnes un reliģijas jautājumiem
komunikācijas teorijas plaša daudzveidīgu teoriju grupa, kas skaidro komunikācijas procesus, problēmas un efektus un kuru aizsākumi saistāmi ar Platona filozofiju un Aristoteļa retoriku; mūsdienās aptver dažādu zinātnes nozaru teorijas
olimpiāde plaša sacensība (kādā, piemēram, zinātnes, tehnikas, mākslas nozarē, skolniekiem - kādā mācību priekšmetā); arī plašs konkurss, plaša skate
konstitucionālisms Politikas un valsts tiesību zinātnes virziens, kas par vislabāko valsts pārvaldes sistēmu atzīst konstitucionālo monarhiju
polittehnoloģija Politikas zinātnes, socioloģijas, psiholoģijas un citu zinātņu teorētisko un praktisko sasniegumu izmantošana noskaņojuma veidošanai noteiktai politiskai grupai vajadzīgā virzienā
aviācijas astronomija praktiskās astronomijas nozare - zinātne par metodēm un tehniskajiem līdzekļiem, ar kuru palīdzību pēc debess spīdekļiem var noteikt gaisakuģa atrašanās vietu (koordinātas) un lidojuma virzienu
strukturālisms Princips, koncepcija (zinātnē), pēc kuras parādību pētīšanā jāpievēršas to sistēmai, struktūrai; virziens (kādā zinātnes nozarē), kas balstās uz šādu principu, koncepciju
problemātika Problēmu kopums (piemēram, kādā zinātnes nozarē, darbības jomā)
FAST Prognozes un novērtējums zinātnes un tehnoloģiju jomā ("forecasting and assessment in the field of science and technology")
lekcija Publisks priekšlasījums, stāstījums par kādiem (piemēram, zinātnes, politikas, mākslas) jautājumiem
priekšlasījums Publisks stāstījums, publiska runa par kādiem (piemēram, zinātnes, politikas, mākslas) jautājumiem; lekcija, referāts
purvzinātnieks Purvzinātnes speciālists
revolucionizēt Radikāli, būtiski izmainīt (ko kādā zinātnes nozarē, tehnikā, mākslā u. tml.)
ražošanas intensifikācija ražošanas attīstības process, kas pamatots uz tehnikas, materiālo un darba resursu aizvien pilnīgāku izlietošanu un saistīts ar zinātnes un tehnikas progresu
modernisms Reliģijas un filozofijas virziens, kas cenšas apvienot mūsdienu zinātnes (it īpaši dabaszinātņu) atziņas ar reliģijas dogmām
RZTN Rīgas Zinātnes un tehnikas nams
robežu zinātne robežzinātne
ķīmiskā fizika robežzinātne starp fiziku un ķīmiju, pētī vielas uzbūves un ķīmisko pārvērtību likumsakarības atomārā un molekulārā līmenī
Minerva Romiešu mitoloģijā - gudrības dieviete, zinātnes, mākslas un amatu aizbildne
rūnoloģija Rūnu pētīšana, zinātne par rūnu rakstu
garīgā kultūra sabiedrības un cilvēka garīgās darbības un tās rezultātu kopums (izziņa, tikumība, audzināšana un izglītība, tiesības, filozofija, ētika, estētika, zinātne, māksla, mitoloģija, reliģija)
humanitārās zinātnes sabiedriskās zinātnes
autors Sacerētājs, radītājs (kādam literatūras, mākslas, zinātnes, tehnikas darbam)
propedeitika Sagatavošanas nodarbību kopums, ievads (kādā zinātnes nozarē)
paraugsaimniecība Saimniecība, kur pārbauda, ievieš zinātnes atziņas, pirmrindas pieredzi un ar tām iepazīstina citus lauksaimniecības darbiniekus; arī priekšzīmīga saimniecība
dator- saistīts ar datoriem, datu elektronisku apstrādi (piem., datorzinātne, datorgrafika)
epigonisms Sekošana (kādam zinātnes, politikas, mākslas virzienam, slavenai personai) bez radošas, oriģinālas pieejas
specseminārs Seminārs, kuru iekļauj mācību plānos uz vienu gadu vai dažiem gadiem un kurā aplūko kādu samērā šauru zinātnes nozares problēmu
logoss Senajiem grieķiem - jēdziens, kategorija, definīcija, doma, slēdziens, sakarība, pamats, princips, cēlonis, argumentācija, pierādījums, pētījums, hipotēze, teorija, metode, likums, zinātne, sapratne, prāts, vārds, teikums, izteikums, izklāsts, runa, saruna, patiesība
Aristotelis Sengrieķu filozofs un zinātnieks (Aristotle; 384.-322. g. p. m. ē.), Platona skolnieks, sarakstījis ap 170 darbu dažādās zinātnes nozarēs
mūza Sengrieķu mitoloģijā - zinātnes vai mākslas dieve, viena no deviņām māsām (Eiterpe, Erato, Kalliope, Klīo, Melpomene, Polihimnija, Talija, Terpsihora, Urānija)
sadure Sfēra, kurā saskaras (piemēram, zinātnes nozares, parādības sabiedrībā)
nomenklatūra Sistematizēts kādas zinātnes nozares terminu kopums
diagnostika Slimības noteikšana pēc raksturīgajām pazīmēm; zinātne par slimību pazīmēm un diagnožu noteikšanu
viepe Snātne - nātns lakats, villaine, seģene
jurists Speciālists tiesību zinātnes un likumu jautājumos
Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija specializēta ANO iestāde, kuras uzdevums ir attīstīt starptautisko sadarbību izglītības, zinātnes un kultūras jomā (United Nations Educational, Scientific and Cultural Organization, UNESCO)
militārrūpnieciskais komplekss specifiska savienība, kas ietver militārās produkcijas ražošanā specializējušos resorus un tiem pakļautos lielos uzņēmumus vai korporācijas, kas saņēmušas militāros pasūtījumus, kā arī bruņoto spēku pārstāvjus, daļu valsts administratīvā aparāta, militārās zinātnes pārstāvjus
viktorīna Spēle, kurā (mutvārdos vai rakstveidā) jāatbild uz vairākiem jautājumiem, kas parasti ir saistīti ar dažādām zinātnes vai mākslas nozarēm
kognitīvistika Starpdisciplināra zinātne par izziņu (izzinātājdarbību), zināšanām un atziņām; aptver psiholoģiju, neirofizioloģiju, lingvistiku, filozofiju u. tml.
sistemoloģija Starpdisciplināra zinātne par sistēmām
rekrealoģija Starpdisciplināra zinātne, kas pētī rekreācijas procesu; zinātne par cilvēka fizisko, garīgo un emocionālo spēju atjaunošanas procesiem un metodēm
terminzinātne Starpdisciplināra zinātnes nozare, kurā pēta terminoloģijas teorētiskos aspektus, dažādu nozaru terminu struktūru, nozaru terminu sistēmu veidošanu, attīstību, lietošanu un pārvaldību
datorlingvistika Starpdisciplināra zinātnes nozare, kurā pēta un pilnveido valodas izmantošanu un reproducēšanu elektroniskajos informācijas tehnoloģijas līdzekļos, kā arī pēta dažādus valodas aspektus, izmantojot datortehnoloģiju
ISF Starptautiskais zinātnes fonds (angļu "International Science Foundation")
SAST Stratēģiskā analīze zinātnes un tehnoloģiju jomā ("strategic analysis in the field of science and technology")
polemika Strīds, kas saistīts ar krasi atšķirīgu (parasti politikas, zinātnes, mākslas) uzskatu iztirzājumu (iespieddarbos, sanāksmēs u. tml.)
Gersicania studentu biedrība, dibināta 1946. g. Pinnebergā, Vācijā, devīze: "Ver sirdi draugam, klusē svešiniekam, kalpo zinātnei, lej asinis tēvzemei!", darbojās Baltijas universitātē līdz 1949. g., aktīvo darbību atjaunoja 1953. g. ārzemēs; krāsas - balts, violets, zaļš; kopš 1990. g. darbojas Latvijā
konvencionālisms Subjektīvi ideālistiskās izziņas teorijas princips, pēc kura zinātnes jēdzieni un teorijas neatspoguļo objektīvo īstenību, bet ir tikai zinātnieku vienošanās rezultāts
ķīmija šīs zinātnes likumu, sasniegumu praktisks izmantojums (parasti kādā nozarē)
postindustriāla sabiedrība tāda sabiedrība, kurā galvenā nozīme vairs nav rūpnieciskajai ražošanai, bet ir zinātnei, tehnikai un izglītībai
erudīts tāds (cilvēks), kam ir dziļas, vispusīgas zināšanas (kādā zinātnes, mākslas nozarē)
paranormāls tāds (gk. par psihes parādībām), ko nepēta vai nevar izskaidrot oficiālā zinātne (piemēram, telepātija, ekstrasensoriskā uztvere, psihokinēze, kontaktēšanās ar mirušo gariem)
vispārīgs tāds (parasti zinātnes nozare), kas uz konkrēto pētījumu pamata noskaidro vispārējas, būtiskas pētāmā objekta īpašības, izstrādā pētīšanas metodoloģiju u. tml.
moderns tāds, kas atbilst kāda laikposma (parasti mūsdienu) sabiedrības, zinātnes, tehnikas, mākslas attīstības pakāpei
nomotētisks tāds, kas attiecas uz juridisko likumu veidošanu un zinātnes likumu atklāšanu
populārzinātnisks tāds, kas ir viegli saprotams, uztverams (par zinātnes, tehnikas, mākslas atziņu izklāstu, atspoguļojumu)
strīdīgs tāds, kas izraisa atšķirīgus, pretējus uzskatus, domas (par, parasti politikas, zinātnes, mākslas, jautājumiem, parādībām); tāds, kurā tiek pausti atšķirīgi, pretēji uzskati, domas (parasti politikā, zinātnē, mākslā) - piemēram, par tekstu
klasisks tāds, kas laika gaitā saglabājis savu vērtību un kļuvis par kultūras vai zinātnes neatņemamu sastāvdaļu
nezinātnisks tāds, kas neatbilst zinātnes atzinumiem, ir pretrunā ar tiem
antizinātnisks tāds, kas neatbilst zinātnes principiem tāds, kas ir vērsts pret zinātni; nezinātnisks; pretzinātnisks
pretzinātnisks tāds, kas neatbilst zinātnes principiem; tāds, kas ir vērsts pret zinātni; nezinātnisks; antizinātnisks
nepareizs tāds, kas nesaskan ar patiesību, ar zinātnes, prakses atziņām; aplams, maldīgs
aplams tāds, kas nesaskan ar patiesību, ar zinātnes, prakses atziņām; nepareizs, maldīgs
starpnozare tāds, kas pastāv, noris starp zinātnes, tehnikas, mākslas u.tml. nozarēm
pareizs tāds, kas saskan ar īstenību, ar zinātnes, prakses atziņām
sifilografija tas pats, kas sifilidoloģija, zinātne par sifilisu
materiālu mācība (arī zinātne) tehnikas nozare, kas pētī materiālu struktūru un tās sakaru ar materiālu īpašībām, kā arī apstrādes paņēmienus attiecīgo parametru mainīšanai; materiālmācība, materiālzinātne
materiālmācība Tehnikas nozare, kas pētī materiālu struktūru un tās sakaru ar materiālu īpašībām, kā arī apstrādes paņēmienus attiecīgo parametru mainīšanai; materiālu mācība, materiālu zinātne, materiālzinātne
materiālzinātne Tehnikas nozare, kas pētī materiālu struktūru un tās sakaru ar materiālu īpašībām, kā arī apstrādes paņēmienus attiecīgo parametru mainīšanai; materiālu zinātne, materiālu mācība, materiālmācība
metālgriešanas teorija tehniska zinātne, kurā pēta fizikāli mehāniskos procesus – berzes, siltuma, elastīgās un plastiskās deformācijas, skaidas veidošanās u. c. procesus, kas noris, griezējinstrumentam iedarbojoties uz apstrādājamo ķermeni; tās pamatuzdevums ir metālgriešanas režīmu optimizēšana
paramentika Teorētiska zinātne par paramentiem, kā arī praktiska to izgatavošana
pozitīvisms teorija, kas par īstām atzīst tikai tādas zināšanas, kuras nesniedzas ārpus zinātnes un novērojumu ietvariem
mamaloģija Terioloģija - zinātne par zīdītājiem
terminoloģija Terminu kopums, sistēma (piemēram, kādā zinātnes, tehnikas, mākslas nozarē, arī valodā)
katalogs Terminu un nosaukumu informatīvs saraksts (kāda zinātnes nozarē)
terminoloģija terminzinātne
juridiskā zinātne tiesību zinātne
tiesībzinātne Tiesību zinātne
tieslietas Tiesību zinātne
jurisprudence Tiesību zinātne; jurista darbības nozare
krimināltiesību zinātne tiesību zinātnes nozare, kas izstrādā un zinātniski pamato cīņas metodes un pasākumus noziegumu izskaušanai
kriminālistika Tiesību zinātnes nozare, kas pētī pierādījumu atrašanas, izņemšanas, fiksēšanas un zinātniskās izpētes līdzekļu un metožu izstrādāšanu un to izmantošanu saskaņā ar kriminālprocesa likumu, lai atklātu un novērstu noziegumus
tiesībnieks Tiesību zinātnes speciālists; tiesību zinātnieks
tiesībzinātnieks Tiesību zinātnes speciālists; tiesību zinātnieks
aprakstošā tulkojumzinātne tulkojumzinātnes apakšnozare, kurā apraksta tulkošanas praksi un pēta tulkošanas normas un universālijas, tulkotā teksta lomu un funkcijas mērķauditorijā
teorētiskā tulkojumzinātne tulkojumzinātnes apakšnozare, kuras uzdevums ir fiksēt vispārīgos principus, pēc kuriem skaidrojams un paredzams tulkošanas process un tā rezultāts
lietišķā tulkojumzinātne tulkojumzinātnes virziens, kurā pēta valodu sastata teorētiskos jautājumus praktiskās tulkošanas mērķiem, tulkošanas grūtības, raksturīgās tulkojumu kļūdas u. c.
zelta laikmets uzplaukuma periods kādas tautas (piemēram, mākslas, zinātnes) vēsturē
trepsoloģija Uzturzinātne
uzturzinātnieks Uzturzinātnes speciālists; dietologs
metagrammatika Valodniecības filozofija; salīdzināma valodu zinātne
sanskritoloģija Valodniecības un literatūrzinātnes nozare, kas pētī sanskritu un tajā uzrakstītos tekstus
termins vārds vai vārdu savienojums, kas apzīmē noteiktu jēdzienu (piem., kādā zinātnes, tehnikas, mākslas nozarē) un kam ir specializēta nozīme, lietošanas joma
epigrāfika Vēstures palīgzinātne, kas pētī senus uzrakstus (piemēram, uz akmens plāksnēm, metāla izstrādājumiem, klintīm)
paleogrāfija Vēstures un filoloģijas palīgzinātne, kas pētī rakstības izcelšanos, attīstību, raksta formas, senos rokrakstus
archaiogrāfija Vēstures zinātnes nozare, kas krāj, apraksta un izdod vēstures pieminekļus
arheoloģija Vēstures zinātnes nozare, kas pētī cilvēku sabiedrības (it īpaši pirmatnējās kopienas) attīstību pēc lietiskiem vēstures avotiem, kurus parasti iegūst arheoloģiskajos izrakumos
medievistika Vēstures zinātnes nozare, kas pētī Eiropas viduslaiku vēsturi
arheogrāfija Vēstures zinātnes palīgnozare, kas izstrādā metodes vēstures avotu publicēšanai; vēsturisku dokumentu, rakstu pieminekļu aprakstīšana un publicēšana
faleristika Vēstures zinātnes palīgnozare, kas pētī ordeņu, medaļu un goda zīmju vēsturi
ģenealoģija Vēstures zinātnes palīgnozare, kas pētī radu rakstus
avotu mācība vēstures zinātnes palīgnozare; vēstures avotu pētīšanas un izmantošanas teorija un metodika
pragmatisms Vēstures zinātnes virziens, kas aprobežojas ar notikumu izklāstīšanu to ārējā kopsakarā un secībā, neatsedzot vēsturiskās attīstības likumsakarības
demogrāfijas nozares vēsturiski izveidojušāsdemogrāfijas zinātnes jomas ar savu pētīšanas objektu un specifiskām izpētes metodēm; galvenās nozares: sociālā, ekonomiskā, medicīniskā, vēsturiskā u. c.
okamisms Viduslaiku filozofa Okamas Viljama (~1300-49) mācība ar uzsvaru intuīciju un ārējo uztveri, kas veido pieredzi, noliedz, ka teoloģija būtu zinātne un prasa, lai tā dibinātos vienīgi atklāsmē, kurai ticēt ir jo lielāks nopelns, jo tā mazāk prātam aptverama
dzīvniekkopība viena no lauksaimniecības pamatnozarēm; zinātne par domesticētiem (arī nedaudzu sugu nedomesticētiem) dzīvniekiem un to audzēšanu
karšu zinātne vispārēja mācība par karti, kartogrāfijas kā zinātnes priekšmetu un metodi, kartes veidošanu un pielietošanu
kategorija Vispārīgs jēdziens (dažādās zinātnes nozarēs), kas atspoguļo priekšmetu, parādību grupas, klases, kā arī priekšmetu, parādību vispārīgākās, būtiskākās pazīmes; priekšmetu, parādību grupas vispārīga pazīme
sociālā antropoloģija visplašākajā nozīmē ir holistiska zinātne par cilvēkiem, viņu pieredzes un eksistences universālajām iezīmēm un vēstures gaitā mainīgajām lokālajām variācijām
ģeozinātne Zemes kā kopuma izpēte, zinātnes nozare, kurā apvienotas vairākas tradicionālas atziņu jomas, piemēram, ģeoloģija, meteoroloģija, okeanogrāfija, ģeofizika, ģeoķīmija un paleontoloģija
simbols Zīme, ko izmanto kādā zinātnes vai tehnikas nozarē jēdzienu, lielumu, darbību, to attiecību apzīmēšanai
dabaszinības Zināšanas par dabu; dabaszinātnes
science Zinātne
zināmība Zinātne
zinātnība Zinātne
dermatoloģija zinātne par ādas slimībām, to profilaksi un ārstēšanu
farmakoloģija zinātne par ārstniecības vielu iedarbību uz organismu, šo vielu lietošanu, jaunu ārstniecības līdzekļu radīšanu
balneoloģija zinātne par ārstnieciskajiem minerālūdeņiem un dūņām, par to lietošanu terapijā; attiecīgā kurortoloģijas nozare
aceognozija zinātne par ārstnieciskām zālēm, līdzekļiem
hemoreoloģija zinātne par asins šūnu un plazmas komponentu plūsmas īpatnībām un asinsvadu struktūras reoloģiskām īpašībām pēc tiešas saskares ar asinīm
paidagoģika zinātne par audzināšanu un mācīšanu
botānika zinātne par augiem; attiecīgais mācību priekšmets
augļkopība zinātne par augļaugu kultivēšanu
fitoģenēze zinātne par augu izcelšanos un attīstību
augu ģeogrāfija zinātne par augu izplatību un ar to saistītajām likumsakarībām; fitoģeogrāfija
fitopatoloģija zinātne par augu slimībām, to profilakses un apkarošanas metodēm
elektrobioloģija zinātne par augu un dzīvnieku organismu elektriskām norisēm
krioloģija zinātne par aukstuma iedarbību uz fiziskiem ķermeņiem
baltu filoloģija zinātne par baltu valodām, literatūru un folkloru to savstarpējā sakarā un saistībā ar baltu tautu dzīvi, kultūru un vēsturi
bioģeocenoloģija zinātne par bioģeocenozēm un to kopumu - biosfēru
fotobioloģija zinātne par bioloģiskajiem procesiem, ko izraisa gaisma, iedarbojoties uz organismiem
biomehānika zinātne par bioloģisko audu un sistēmu mehānisko deformāciju un kustību likumsakarībām
hidrotehnika zinātne par būvju projektēšanu, celtniecību un ekspluatāciju, kuras paredzētas ūdeņu resursu izmantošanai vai cīņai pret ūdeņu kaitīgo iedarbību
būvmehānika zinātne par būvkonstrukciju noturību
heiristika zinātne par cilvēka radošās darbības īpatnībām un likumsakarībām
histoloģija zinātne par cilvēka un daudzšūnu dzīvnieku audu mikroskopisko uzbūvi
embrioloģija zinātne par cilvēka vai dzīvnieka dīgļa (aizmetņa) un augļa attīstību
sozoloģija zinātne par dabas aizsardzību
defektoloģija zinātne par defektīvu bērnu attīstību, audzināšanu un mācīšanu
rinoloģija zinātne par deguna un deguna blakusdobumu slimībām, to attīstību, ārstēšanu un profilaksi
loģika zinātne par domāšanas likumiem un formām
dialektiskā loģika zinātne par domāšanas satura organizācijas un attīstības formām un metodēm objektīvās pasaules izziņas procesā
piretoloģija zinātne par drudzi
krenoloģija zinātne par dziednieciskiem avotiem un avotu floru un faunu
anatomija zinātne par dzīva organisma formu un uzbūvi; attiecīgais mācību priekšmets
biofizioloģija zinātne par dzīvā organisma ģenēzi un funkcijām; ietver organoģenēzi, morfoloģiju un fizioloģiju
eksobioloģija zinātne par dzīvības pastāvēšanas priekšnosacījumiem uz citām planētām un šādu dzīvības formu meklēšana
dzīvnieku fizioloģija zinātne par dzīvnieku funkcijām un procesiem, kas norit to organismā
veterinārmedicīna zinātne par dzīvnieku slimībām, to ārstēšanu un profilaksi; veterinārija
veterinārija zinātne par dzīvnieku slimībām, to ārstēšanu un profilaksi; veterinārmedicīna
elektropatoloģija zinātne par elektriskās strāvas izraisītiem patoloģiskiem stāvokļiem
endemioloģija zinātne par endēmiskām slimībām
enzimoloģija zinātne par enzīmiem un reakcijām, ko tie katalizē
filozofija zinātne par esamības un cilvēka domāšanas vispārējām likumsakarībām
būvfizika zinātne par fizikālām parādībām un procesiem, kas saistīti ar ēku un būvju celtniecību un ekspluatāciju
folkloristika zinātne par folkloru
avionika zinātne par gaisakuģu elektriskajām un radioelektroniskajām ierīcēm, to projektēšanu, izmantošanu lidojumā un tehnisko apkopi
astronavigācija zinātne par gaisakuģu vadīšanas metodēm ar astronomiskajām ierīcēm (astrokompasu, sekstantu u. c.)
aeronavigācija zinātne par gaisakuģu vadīšanas metodēm un līdzekļiem
cefaloloģija zinātne par galvaskausa izmēriem un pazīmēm
ģermāņu filoloģija zinātne par ģermāņu valodām, literatūru un folkloru to savstarpējā saistībā ar ģermāņu tautu dzīvi, kultūru un vēsturi
biotoksikoloģija zinātne par indēm, ko producē dzīvi organismi, par to izcelšanos un iedarbību
indoeiropiešu filoloģija zinātne par indoeiropiešu saimes valodām, literatūru un folkloru to savstarpējā saistībā ar indoeiropiešu tautu dzīvi, kultūru un vēsturi
indosinistika zinātne par indoķīniešu valodām
zoopalaiontoloģija zinātne par izmirušiem kustoņiem
palaiobioloģija zinātne par izmirušo dzīvnieku un augu formu un uzbūvi, to savstarpējo radniecisko sakarību un atkarību no apkārtnes; paleobioloģija
neonatoloģija zinātne par jaundzimušo slimību diagnostiku un ārstēšanu
vēsture zinātne par kā attīstības gaitu, procesu un likumsakarībām cilvēku sabiedrībā; attiecīgais mācību priekšmets
traheloloģija zinātne par kaklu, tā slimībām un ievainojumiem
felinoloģija zinātne par kaķiem; pētī kaķu fizioloģiju, nodarbojas ar kaķu šķirņu selekciju, attīsta kaķu audzēšanas metodiku u. c.
fortifikācija zinātne par karaspēka pozīciju nocietināšanu un aizsargbūvju celtniecību
kartogrāfija zinātne par kartēm, to sastādīšanas, izgatavošanas un lietošanas metodēm
klimatoloģija zinātne par klimatu, tā veidošanos, ģeogrāfisko izvietojumu un nozīmi
kosmoķīmija zinātne par kosmisko ķermeņu ķīmisko sastāvu un ķīmiskajiem procesiem tajos
krievu filoloģija zinātne par krievu valodu, literatūru un folkloru to savstarpējā saistībā ar krievu dzīvi, kultūru un vēsturi
zoobioloģija zinātne par kustoņu dzīvi
agroķīmija zinātne par ķīmijas izmantošanu lauksaimniecībā; pēta ķīmiskos un bioķīmiskos procesus augsnē un augos, augu barības vielu apriti, mēslojuma ietekmi uz augsni un augiem
mikroķīmija zinātne par ķīmiskās sintēzes un analīzes veidiem, kad tās jāizdara ar ļoti maziem vielas daudzumiem, piem., ar miligramiem
agrikultūrķīmija zinātne par ķīniskām parādībām lauksaimniecībā kultivējamo augu mājkustoņu dzīvē
meteorognosija zinātne par laika grozībām
hronoloģija zinātne par laika mēriem
augkopība zinātne par lauksaimniecības kultūraugu audzēšanu
kosmonautika zinātne par lidaparātu lidojumiem kosmosā; šādu lidojumu teorija un prakse; astronautika
astrodinamika zinātne par mākslīgo debess ķermeņu (kosmisko lidaparātu) kustību
metalurģija zinātne par metālu rūpniecisku iegūšanu un pirmapstrādi
metālmācība zinātne par metālu un to sakausējumu sastāvu, struktūru, īpašībām un par likumsakarīgām pārmaiņām, kādas tajos rodas ķīmisku, mehānisku, termisku un citu iedarbību rezultātā
ģeodēzija zinātne par metodēm Zemes formas, izmēru, gravitācijas lauka noteikšanai, kā arī Zemes virsas vai tās daļu mērīšanai, attēlošanai plānos un kartēs
mežkopība zinātne par meža īpašībām un meža ieaudzēšanu un audzēšanu
minerālurģija zinātne par minerālu iegūšanu un izmantošanu
ētika zinātne par morāli, tikumību
futuroloģija zinātne par nākotnes pētīšanu, prognozēšanu (piemēram, no tehnikas, socioloģijas viedokļa), sociālās at6tīstības perspektīvu pētīšana; prognostika
prognostika zinātne par nākotnes pētīšanu, prognozēšanu (piemēram, no tehnikas, socioloģijas viedokļa); futuroloģija
heksioloģija zinātne par organisma attiecībām pret apkārtējo vidi
fainomenoloģija zinātne par parādībām, apziņas faktu aprakstīšana un analīze
dietoloģija zinātne par pareizu cilvēka uzturu; dietētika; uzturzinātne
uzturzinātne zinātne par pareizu cilvēka uzturu; dietoloģija
apodiktika zinātne par pierādījumiem, spriedumiem
placentoloģija zinātne par placentas attīstību, struktūru un funkcijām
hidrometeoroloģija zinātne par procesiem, kas attiecas gan uz hidroloģiskajām, gan meteoroloģiskajām parādībām
raķešdinamika zinātne par raķešu kustību to lidojuma aktīvajā posmā
politiskā ekonomija zinātne par ražošanas attiecību attīstību
paroptika zinātne par redzes nekārtībām
romāņu filoloģija zinātne par romāņu valodām, literatūru un folkloru to savstarpējā saistībā ar romāņu tautu dzīvi, kultūru un vēsturi
politekonomija zinātne par saimnieciskās attīstības un ražošanas attiecību vispārīgajām likumsakarībām
biometeoroloģija zinātne par sakarībām starp atmosfēras ķīmiskajiem un fizikālajiem procesiem un dzīvajiem organismiem
heliobioloģija zinātne par Saules starojuma ietekmi uz dzīvības procesiem
ekrinoloģija zinātne par sekrēciju un ekskrēciju
palaiogrāfija zinātne par senatnes un viduslaiku rakstu zīmēm vecu dokumentu un uzrakstu atšifrēšanai
hebraistika zinātne par senebreju valodu un rakstiem
zoofenoloģija zinātne par sezonālām dzīvnieku pasaulē, fenoloģijas nozare
termoloģija zinātne par siltumu
estētika zinātne par skaistumu, mākslu un daiļradi
matemātika zinātne par skaitļiem, lielumiem un to attiecībām
slāvu filoloģija zinātne par slāvu valodām, literatūru un folkloru to savstarpējā saistībā ar slāvu tautu dzīvi, kultūru un vēsturi
medicīna zinātne par slimībām, to diagnostiku, ārstēšanu, profilaksi; attiecīgo praktisko pasākumu kopums
patognomija zinātne par slimības pazīmēm un simptomiem
terapeitika zinātne par slimību ārstēšanu
horonozoloģija zinātne par slimību ģeogrāfisko izplatību
patoloģiskā anatomija zinātne par slimu orgānu formu, uzbūvi un izmaiņām
citofizika zinātne par šūnu dzīvības fizikālām norisēm
ergoloģija zinātne par tautu materiālo kultūru; etnoloģija
etnopsiholoģija zinātne par tautu, etnisku grupu psiholoģiju; tās pētījumu objekts ir valoda, mitoloģija, paražas, tiesības, māksla u. c.
tiesību socioloģija zinātne par tiesību nozīmi sabiedrisko attiecību regulēšanās sabiedrībā
morālfilosofija zinātne par tikumīgām lietām, vērtībām un prasībām (imperatīviem)
tjurkoloģija zinātne par tjurku valodām un šajās valodās runājošo tautu vēsturi, literatūru, kultūru
loģistika zinātne par to, kā jebkuras sistēmas ietvaros objektīvāk plānot, regulēt un kontrolēt informācijas, materiālu, produkcijas, cilvēku un enerģijas plūsmas
kibernētika zinātne par vadīšanas sistēmām, metodēm un līdzekļiem
ģenezioloģija zinātne par vairošanos un iedzimtību
valeoloģija zinātne par veselību, satur rekomendācijas par pareizu uzturu, optimālu dienas režīmu, darba, sporta u. c. slodzēm, cilvēka attiecībām ar apkārtējo vidi u. tml.
eibiotika zinātne par veselīgu un higiēnisku dzīvesveidu
dispersoidoloģija zinātne par vielas koloidāliem stāvokļiem
protistoloģija zinātne par vienšūnas organismiem; protozooloģija
enoloģija zinātne par vīna darīšanu
glacioloģija zinātne par visiem dabiskā ledus veidiem atmosfērā, hidrosfērā un litosfērā
gladoloģija zinātne par visiem dabiskā ledus veidiem atmosfērā, hidrosfērā un litosfērā
astronomija zinātne par Visumu, tajā sastopamo debess ķermeņu stāvokli, kustību, uzbūvi un attīstību
vitaminoloģija zinātne par vitamīniem, to uzbūvi, īpašībām, iegūšanu un iedarbību
ģeobioloģija zinātne par zemē mītošiem dzīviem organismiem, to dzīvības nozarēm
ģeomorfoloģija zinātne par Zemes virsas reljefa formām, to izveidošanos, attīstību, izvietojumu
sabiedrības veselība zinātne un prakse, kuras uzmanības centrā ir slimību novēršana, mūža ilguma pagarināšana un veselības veicināšana
Stride zinātne un tehnoloģijas Eiropas reģionālai inovācijai un attīstībai ("science and technology for regional innovation and development in Europe")
indoloģija zinātne, arī zinātņu kopums, kas pētī Indostānas tautu vēsturi, kultūru un valodas, jaunākajos laikos arī Indijas ekonomiskās, sociālās un politiskās problēmas
sinoloģija zinātne, arī zinātņu kopums, kas pētī Ķīnas vēsturi, kultūru, valodu
bioloģiskā termodinamika zinātne, kas nodarbojas ar termodinamikas metošu un likumsakarību izmantošanu bioloģisko objektu un procesu pētīšanā
kognitīvā psiholoģija zinātne, kas pēta cilvēku un dzīvnieku kognitīvos (izziņas) procesus un šo procesu kopsakaru ar mācīšanos, atmiņu, spriešanu un valodas apguvi
kriminoloģija zinātne, kas pēta noziedzību, tas stāvokli, struktūru, dinamiku, noziedzību nosakošos un veicinošos apstākļus, prognozes un profilakses iespējas, kā arī cietušā un noziedznieka personības, noziedznieka resocializāciju pēc soda izciešanas un soda efektivitāti
sifiloloģija zinātne, kas pēta seksuālās transmisijas infekciju sifilisu
kodeksoloģija zinātne, kas pēta senās grāmatas un sastāda to katalogus
kosmetoloģija zinātne, kas pētī ādas kosmētiskos defektus, arī to ārstēšanas metodes un pareizu ķermeņa kopšanu
biotipoloģija zinātne, kas pētī antropoloģiskos tipus, to konstitucionālos variantus, atšķirības u. c.
bioģeogrāfija zinātne, kas pētī augu un dzīvnieku izplatību un sadalījumu atkarībā no ģeogrāfiskajiem apstākļiem
citoloģija zinātne, kas pētī augu vai dzīvnieku šūnu uzbūvi, attīstību un funkcijas
juvenoloģija zinātne, kas pētī cilvēka organisma rezerves un iespēju saglabāt jaunības pazīmes ilgu laiku
andragogika zinātne, kas pētī cilvēka veidošanos
serpentoloģija zinātne, kas pētī čūsku dzīvi un to izmantošanu medicīnas mērķiem
etnobioloģija zinātne, kas pētī dažādu rasu fiziskās īpatnības
bioķīmija zinātne, kas pētī dzīvās dabas fizikāli ķīmiskās un ķīmiskās parādības
protobioloģija zinātne, kas pētī dzīvības formas, kas mazākas par baktērijām, piem., vīrusus
epizootoloģija zinātne, kas pētī dzīvnieku infekcijas slimību izcelšanos, izplatīšanos un apkarošanu
ekonometrija zinātne, kas pētī ekonomiskās norises ar matemātiskās statistiskām metodēm un izmantodama ekonomiski matemātiskus modeļus
epidemioloģija zinātne, kas pētī epidēmiju izcelšanos, izplatīšanos un apkarošanu
hidroloģija zinātne, kas pētī hidrosfēras ūdeņus, to režīmu, fizikālos un bioloģiskos procesus, ķīmisko sastāvu
iedzīvotāju ģeogrāfija zinātne, kas pētī iedzīvotāju un apdzīvotu vietu izvietojumu un struktūru, to attīstības īpatnības
socioloģija zinātne, kas pētī likumsakarības, saskaņā ar kurām attīstās un funkcionē sabiedrība un tās sastāvdaļas
fizika zinātne, kas pētī matērijas vispārīgās īpašības un kustības likumus
mežzinības zinātne, kas pētī meža dabu (piemēram, meža veidotājus augus, meža vides apstākļus)
mežzinātne zinātne, kas pētī meža uzbūvi un tā funkcionēšanu, kā arī ietver visas mežkopības nozares
mitoloģija zinātne, kas pētī mītus
ekoloģija zinātne, kas pētī organisma un vides mijattiecības
paleoklimatoloģija zinātne, kas pētī pagājušo ģeoloģisko laikmetu klimatu
ģeohigiēna zinātne, kas pētī pārmaiņas dzīvajā un nedzīvajā dabā, kas radušās cilvēka darbības rezultātā
radioekoloģija zinātne, kas pēti radioaktīvo vielu izplatīšanos biosfērā
rentgenradioloģija zinātne, kas pētī rentgenstarojuma un radioaktīva starojuma ietekmi uz dzīvu organismu
asirioloģija zinātne, kas pētī seno Mezopotāmijas tautu (šumeru, babiloniešu, asīriešu u. c.) vēsturi, valodu un rakstu (ķīļu rakstu)
etnogrāfija zinātne, kas pētī tautu, etnisko grupu izcelšanos, izvietojumu, kultūru un kultūrvēsturiskās saites starp tautām
valodniecība zinātne, kas pētī valodu, tās īpašības, uzbūvi, funkcionēšanu un attīstību
lingvistika zinātne, kas pētī valodu; valodniecība
historiogrāfija zinātne, kas pētī vēstures zinātnes attīstību
zoohigiēna zinātne, kas pētī vides ietekmi uz dzīvnieku veselību un produktivitāti
ķīmija zinātne, kas pētī vielu sastāvu, īpašības un to savstarpējās pārvērtības, kā arī rada jaunas vielas
ģeoloģija zinātne, kas pētī Zemes sastāvu, uzbūvi, attīstību
ballistika zinātne, kas pētī zināmā leņķī pret horizontu sviesta ķermeņa kustību Zemes pievilcējspēka ietekmē
bioenerģētika zinātne, kurā ar fizikālām metodēm pēta enerģijas pārveidošanās mehānismus dzīvajos organismos
agiogrāfija zinātne, kura kompleksi aplūko un apraksta svēto dzīves un to atspoguļojumu reliģijas, mākslas un kultūras pieminekļos
imunoloģija zinātne, kurā pēta aizsargreakcijas, kas nodrošina cilvēka un dzīvnieku organisma neuzņēmību pret infekcijas ierosinātājiem, svešiem audiem un vielām
molekulārā bioloģija zinātne, kurā pēta dzīvības procesus submikroskopiskā un molekulārā līmenī
dzīvnieku sistemātika zinātne, kurā pēta dzīvnieku daudzveidību un sistematizē tos dažāda ranga grupās – taksonos
magnetohidrodinamika zinātne, kurā pēta elektromagnētiskā lauka iedarbību uz elektrovadošām un magnētiskām kustīgām šķidrām un gāzveida vielām
fotonika zinātne, kurā pēta iespējas ierakstīt informāciju ar gaismas staru palīdzību
astrobioloģija zinātne, kurā pēta problēmas par dzīvības eksistenci uz citiem debess ķermeņiem, eksobioloģija
farmakognosija zinātne, kuras uzdevums uzmeklēt visus dabā atrodamos zāļu līdzekļus (drogas) un ar tiem iepazīties, izpētot tos visos virzienos un rezultātus apvienojot
-loģija zinātne, mācība par, zināšana (piem., antropoloģija, bioloģija)
elektrofizioloģija zinātne, par elektriskajām parādībām organismos
scientia zinātne, zināšana
scientisms Zinātnes (galvenokārt dabaszinātnes) absolutizācija kultūras sistēmā
NABS Zinātnes budžetu un programmu analīzes un salīdzināšanas nomenklatūra ("nomenclature for the analysis and comparison of science bugets and programmes")
zinātniskais grāds zinātnes darbinieka kvalifikācijas pakāpe
grāds Zinātnes darbinieka pakāpe
pārslēgšanas teorija zinātnes disciplīna, kas nodarbojas ar loģisko shēmu projektēšanas un analīzes metožu izstrādi, kā arī ar atbilstošo algoritmu praktisko realizāciju
tēlu pazīšana zinātnes disciplīna, kas pētī problēmas, kā izdalīt kādu noteiktu tēlu citu tēlu kopā
demogrāfijas vēsture zinātnes disciplīna, kura pētīdemogrāfijas zinātnes veidošanos, tās attīstību dažādos periodos un valstīs
Ph.D. Zinātnes doktors; oficiālais doktora zinātniskā grāda nosaukuma saīsinājums Latvijā no 2020. g. 1. janvāra
Frankenšteins Zinātnes negatīvo seku personifikācija: angļu rakstnieces M. Šellijas romāna varonis - zinātnieks, kurš radījis briesmoni
informācijas apstrāde zinātnes nozare par datu apstrādi, informācijas meklēšanu un problēmu risināšanu ar datora u. c. palīdzību
karstoloģija Zinātnes nozare par karsta procesiem, tā reljefa formām, karsta veidošanos un attīstību, ģeogrāfisko izplatību un praktisko nozīmi; karstzinātne
energotehnoloģija Zinātnes nozare par kurināmā kompleksu enerģētisku un tehnoloģisku izmantošanu
pedagoģija zinātnes nozare par mācīšanu, audzināšanu, izglītību
ģeokrioloģija zinātnes nozare par sasalušiem iežiem un grunti, to veidošanos, izplatību, sastāvu, fizikālajiem procesiem; sasalumzinātne
reoloģija Zinātnes nozare par vielu deformācijām un plūstamību; pēta procesus, kas attiecas uz neatgriezeniskām paliekošām deformācijām un dažādu viskozu un plastisku materiālu plūstamību
agrobioloģija Zinātnes nozare par vispārīgajām bioloģiskajām likumsakarībām, kuras izmantojamas augkopībā un lopkopībā
teorija Zinātnes nozare, arī zinātnes nozares daļa, apakšnozare
agrofizika Zinātnes nozare, kas agronomiskā aspektā pētī augsnes fizikālās īpašības, fizikālos procesus augsnē un augos un šo procesu mijiedarbību ar piezemes atmosfēras slāni
būvzinātne Zinātnes nozare, kas aptver teorētisko pētījumu kompleksu būvmehānikā, grunts mehānikā, ģeodēzijā, kā arī pētījumus par būvmateriāliem un būvkonstrukcijām
sakaru teorija zinātnes nozare, kas ar matemātisku modeļu palīdzību pēta sakaru sistēmas un to funkcionēšanu
genomika Zinātnes nozare, kas jebkuru procesu organismā pētī genoma līmenī
informātika zinātnes nozare, kas nodarbojas ar datu vākšanas, organizēšanas, apstrādes un izplatīšanas problēmu izpēti datu apstrādes sistēmās; informācijas zinātne
informācijas zinātne zinātnes nozare, kas nodarbojas ar datu vākšanas, organizēšanas, apstrādes un izplatīšanas problēmu izpēti datu apstrādes sistēmās; informātika
ģeoinformātika Zinātnes nozare, kas nodarbojas ar ģeogrāfiskās informācijas datu vākšanas, organizēšanas, apstrādes un izplatīšanas problēmu izpēti datu apstrādes sistēmās
automātu teorija zinātnes nozare, kas nodarbojas ar procesu un iekārtu automātiskās vadības ierīču modeļu izstrādi un izpēti
konioloģija Zinātnes nozare, kas pēta atmosfēras putekļu iedarbību uz organismu
formālo valodu teorija zinātnes nozare, kas pēta formālo valodu īpašības, to struktūru un attēlošanas veidus
krāsu teorija zinātnes nozare, kas pēta jautājumus, kas saistīti ar fiziku (optiku) un redzes fizioloģiju, krāsu uztveres psiholoģiju, mērījumu un krāstoņu atveidošanas tehnikas teorētiskos pamatojumus
programmēšanas teorija zinātnes nozare, kas pēta programmēšanas pamatprincipus, izmantojot formālas matemātiskas metodes. Galvenie pētījumu objekti: programmēšanas valodu semantika, programmu korektuma pierādījumi, programmu specifikācija, programmu translēšana un programmēšanas metodoloģija
neirolingvistika Zinātnes nozare, kas pēta valodas neiroloģisko pamatu, it sevišķi to, kā smadzenes kontrolē runas procesus
bioreoloģija Zinātnes nozare, kas pēta vielu deformāciju un plūsmu bioloģiskās sistēmās
ainavu ģeofizika zinātnes nozare, kas pētī ainavu veidošanās procesu enerģētiku
speleoloģija Zinātnes nozare, kas pētī alas
ergonomika Zinātnes nozare, kas pētī apkārtējās vides pielāgošanu darba procesam
gemeloloģija Zinātnes nozare, kas pētī ar dvīņiem saistītus bioloģiskus jautājumus
arābistika Zinātnes nozare, kas pētī arābu kultūru, vēsturi, valodu
hematoloģija Zinātnes nozare, kas pētī asins sastāvu, īpašības un asins slimības
taksonomija Zinātnes nozare, kas pētī augsti organizētu hierarhisku sistēmu (piemēram, dabas, valodas objektu) klasifikācijas un nomenklatūras principus un metodes; arī sistemātika
horoloģija Zinātnes nozare, kas pētī augu un dzīvnieku ģeogrāfisko izplatību
pegoloģija Zinātnes nozare, kas pēti avotus, sevišķi dziednieciskus
baltistika Zinātnes nozare, kas pētī baltu valodas
vadībzinātne Zinātnes nozare, kas pētī cilvēku grupu darbību, ir 3 apakšnozares: uzņēmējdarbības vadība, sabiedrības vadība un izglītības vadība
psiholoģija zinātnes nozare, kas pētī cilvēku un dzīvnieku psihi un psihiskās parādības, to rašanos, attīstību; psihisko norišu likumsakarības
hidroķīmija Zinātnes nozare, kas pētī dabisko ūdeņu ķīmisko sastāvu un īpašības
radiohidroģeoloģija Zinātnes nozare, kas pētī dabiskos radioaktīvos pazemes ūdeņus, to veidošanos un izplatību Zemes garozā
literatūrzinātne Zinātnes nozare, kas pētī daiļliteratūru; literatūras zinātne
literatūras zinātne zinātnes nozare, kas pētī daiļliteratūru; literatūrzinātne
mašīnbūvniecība Zinātnes nozare, kas pētī darba līdzekļu, patēriņa priekšmetu, kā arī apbruņojuma ražošanu
datorzinātne Zinātnes nozare, kas pētī datoru un datu apstrādes sistēmu uzbūves principus un to izmantošanu
sideroloģija Zinātnes nozare, kas pētī dzelzs īpašības un iegūšanas veidus
eugenika Zinātnes nozare, kas pētī faktorus, kas uzlabo vai pasliktina nākamo paaudžu pārmantojamas īpašības
paleoģeogrāfija Zinātnes nozare, kas pētī fiziski ģeogrāfiskos apstākļus pagājušajos ģeoloģiskajos laikmetos
medicīniskā ģenētika zinātnes nozare, kas pētī ģenētisko faktoru nozīmi slimību etoloģijā, kā arī diagnoscē un ārstē ģenētiskās patoloģijas
ģermānistika Zinātnes nozare, kas pētī ģermāņu valodas un literatūru
demogrāfija Zinātnes nozare, kas pētī iedzīvotāju sastāvu, kustību un atražošanas likumsakarības
endokrinoloģija Zinātnes nozare, kas pētī iekšējās sekrēcijas dziedzeru uzbūvi, darbību un to darbības traucējumu ārstēšanu
limnoloģija Zinātnes nozare, kas pētī iekšējās ūdenstilpes
limnobioloģija Zinātnes nozare, kas pētī iekšējo ūdenstilpņu bioloģiju
bionika Zinātnes nozare, kas pētī iespējas izmantot dzīvu sistēmu darbības principus un bioloģiskos procesus tehnikas uzdevumu risināšanā
toksikoloģija Zinātnes nozare, kas pētī indīgu vielu iedarbību uz organismu, kā arī izstrādā pretindes un pasākumus saindēšanās profilaksei un ārstēšanai
farmakogenomika Zinātnes nozare, kas pētī indivīda genomu atšķirību nozīmi reakcijā uz medikamentiem
radiācijas ķīmija zinātnes nozare, kas pētī jonizējošā starojuma izraisītās ķīmiskās pārmaiņas vielā
radiācijas ģenētika zinātnes nozare, kas pētī jonizējošo starojumu izraisītos ģenētisko struktūru bojājumus
kodolenerģētika Zinātnes nozare, kas pētī kodolenerģijas izmantošanas iespējas
kokaugu fizioloģija zinātnes nozare, kas pētī koku un krūmu organisma dzīvības procesu norises mijiedarbībā ar vidi
dendrohronoloģija Zinātnes nozare, kas pētī koku vecumu un to augšanas īpatnības, nosacījumus
triboloģija Zinātnes nozare, kas pētī kontaktējošu cietu ķermeņu berzi un dilšanu
kosmoloģija Zinātnes nozare, kas pētī kosmosu kā vienotu veselumu
rusistika Zinātnes nozare, kas pētī krievu valodu, literatūru, kultūru
kristalogrāfija Zinātnes nozare, kas pētī kristālus un to īpašības
nautika Zinātnes nozare, kas pētī kuģniecību
femtoķīmija Zinātnes nozare, kas pētī ķīmiskās reakcijas ārkārtīgi īsos laika sprīžos, kuri atbilst sekundes miljardās daļas miljondaļām jeb femtosekundēm
ainavu ģeoķīmija zinātnes nozare, kas pētī ķīmisko elementu migrāciju ainavapvalkā
kristālķīmija Zinātnes nozare, kas pētī ķīmisko saiti starp atomiem un to telpisko izvietojumu kristālos
artilērija Zinātnes nozare, kas pētī lielgabalu, haubiču, mortīru, mīnmetēju konstruēšanu un izmantošanu
drošuma teorija zinātnes nozare, kas pētī likumsakarības, kuras jāievēro, lai sasniegtu ierīču maksimālu izmantošanas efektivitāti
petroloģija Zinātnes nozare, kas pētī magmatiskos un metamorfiskos iežus; arī petrogrāfija
mašīnzinātne Zinātnes nozare, kas pētī mehānismu, aparātu, mašīnu, agregātu, automātu, automātisko līniju, automātisko ražotņu un līdzīgu objektu vai elementu funkcionēšanu, veic to aprēķinus, projektēšanu, mērīšanu, izgatavošanu, izmēģināšanu un diagnostiku, kā arī veic pētījumus par ražošanas sagatavošanu un izstrādā tehnoloģiskos procesus
agrometeoroloģija Zinātnes nozare, kas pētī meteoroloģiskos apstākļus saistībā ar lauksaimniecību
mežsaimniecība Zinātnes nozare, kas pētī mežu audzēšanu, saglabāšanu un izmantošanu
mikrobioloģija Zinātnes nozare, kas pētī mikroorganismus, tiem nepieciešamos dzīves apstākļus un to izmantošanas iespējas
mineraloģija Zinātnes nozare, kas pētī minerālus, to sastāvu, īpašības, rašanos un izmantošanu
muzikoloģija Zinātnes nozare, kas pētī mūziku; mūzikas zinātne
mūzikas zinātne zinātnes nozare, kas pētī mūziku; muzikoloģija
teratoloģija Zinātnes nozare, kas pētī neparastus, dabiskajai struktūrai neatbilstošus veidojumus organismos
neiroimunoloģija Zinātnes nozare, kas pētī nervu sistēmas un imūnsistēmas savstarpējo ietekmi veselības saglabāšanā un slimību izcelsmē, veģetatīvās sistēmas nozīmi imūnatbildes īstenošanā u. c.
paleontoloģija Zinātnes nozare, kas pētī pagājušo ģeoloģisko laikmetu organismus un to attīstības vēsturi
sinerģētika Zinātnes nozare, kas pētī pašorganizēšanās procesus un likumsakarības lielās daudzkomponentu sistēmās nedzīvā un dzīvā dabā, kuru rezultātā sākotnēji nesakārtotās, haotiskās sistēmās veidojas regulāras laikā vai/un telpā sakārtotas struktūras
pārtikas zinātne zinātnes nozare, kas pētī patērētājam nekaitīgu, augstvērtīgu un pilnvērtīgu pārtikas produktu iegūšanu un ražošanu
astroģeoloģija Zinātnes nozare, kas pētī planētu sastāvu un uzbūvi
mākslas zinātne zinātnes nozare, kas pētī plastiskās mākslas veidus, mūzikas, teātra un kino attīstību, nozīmi un izveides likumsakarības, kā arī mākslas un kultūras teoriju un vēsturi
politoloģija Zinātnes nozare, kas pētī politikas jautājumus; politikas zinātne
politikas zinātne zinātnes nozare, kas pētī politikas jautājumus; politoloģija
purvzinātne Zinātnes nozare, kas pētī purvus
romānistika Zinātnes nozare, kas pētī romāņu valodas un literatūru
metalogēnija Zinātnes nozare, kas pētī rūdu atradņu izvietojuma likumsakarības
ekoģenētika Zinātnes nozare, kas pētī sakarību starp ģenētiskajiem faktoriem un atbildreakciju uz apkārtējo vidi
semitoloģija Zinātnes nozare, kas pētī semītu valodas un šajās valodās runājošo tautu vēsturi, literatūru, kultūru
paleopatoloģija Zinātnes nozare, kas pētī seno cilvēku, dzīvnieku un augu slimības
romānistika Zinātnes nozare, kas pētī seno romiešu tiesības un to vēsturi
papiroloģija Zinātnes nozare, kas pētī senos rokrakstus, tekstus uz papirusa un māla lauskām
sistēmu teorija zinātnes nozare, kas pētī sistēmu pamatīpašības un funkcionēšanas matemātiskos aspektus
slāvistika Zinātnes nozare, kas pētī slāvu valodas, literatūru, kultūru un vēsturi
hidrostatika Zinātnes nozare, kas pētī šķidruma līdzsvaru, nekustīgu šķidrumu un tajos pilnīgi vai daļēji iegremdētu ķermeņu mijiedarbību
ektobioloģija Zinātnes nozare, kas pētī šūnu virsmas enzīmus, to īpašības un uzbūvi
tiesību zinātne zinātnes nozare, kas pētī tiesības, sabiedrības politisko sistēmu un valsts tiesiskās formas
translatoloģija Zinātnes nozare, kas pētī tulkošanas problēmas
traduktoloģija Zinātnes nozare, kas pētī tulkošanas problēmas; translatoloģija
teoloģija Zinātnes nozare, kas pētī un interpretē kādas reliģijas Svētos Rakstus, veido sistemātisku šīs reliģijas mācību
metroloģija Zinātnes nozare, kas pētī un izstrādā mērīšanas metodes, mērus un etalonus
psiholingvistika Zinātnes nozare, kas pētī valodu tās konkrētajās realizācijās, izteikumos, attiecībās starp runātāju un klausītāju dažādās situācijās
uvoloģija Zinātnes nozare, kas pētī vīnogas
onkovirusoloģija Zinātnes nozare, kas pētī vīrusu nozīmi audzēju izcelsmē un ārstēšanā
virusoloģija Zinātnes nozare, kas pētī vīrusus
ģeogonija Zinātnes nozare, kas pētī zemes izcelšanos
paleomagnētisms Zinātnes nozare, kas pētī Zemes magnētiskā lauka pārmaiņas; Zemes iežu dabiskā paliekošā magnetizētība
magnētbioloģija Zinātnes nozare, kas pētī Zemes magnētisko lauku un mākslīgi radīta magnētiskā lauka ietekmi uz dzīvām sistēmām, kā arī magnētisko lauku, ko rada dzīvās struktūras; magnetobioloģija
ģeofizika Zinātnes nozare, kas pētī zemeslodes fizikālās īpašības un fizikālos procesus tajā
semiotika Zinātnes nozare, kas pētī zīmes un zīmju sistēmas
zinātniecība Zinātnes nozare, kas pētī zinātnes funkcionēšanas un attīstības likumsakarības, zinātnes mijiedarbību ar citām sociālajām parādībām; scientioloģija
scientioloģija Zinātnes nozare, kas pētī zinātnes funkcionēšanas un attīstības likumsakarības, zinātnes mijiedarbību ar citām sociālajām parādībām; zinātniecība
metazinātne Zinātnes nozare, kas pētī zinātnes un tehnikas attīstību; scientioloģija, zinātniecība
endodontoloģija Zinātnes nozare, kas pētī zoba pulpu un ar to saistītās slimības
radiācijas fizika zinātnes nozare, kas pētī, kā iegūt apstarošanas ceļā vielas ar vēlamām īpašībām
paleolimnoloģija Zinātnes nozare, kas pētī, kā pagājušo ģeoloģisko periodu laikā attīstījušies ezeri
sovetoloģija Zinātnes nozare, kas pētīja PSRS un pārējās sociālistiskās valstis
starpzinātne Zinātnes nozare, kas risina jautājumus, kuri attiecas uz divām vai vairākām citām zinātnes nozarēm
starpdisciplīna Zinātnes nozare, kas risina jautājumus, kuri attiecas uz divām vai vairākām citām zinātnes nozarēm; arī starpzinātne
robežzinātne Zinātnes nozare, kas risina jautājumus, kuri līdz tās izveidei ir attiekušies uz divām (retāk vairākām) nozarēm
robeždisciplīna Zinātnes nozare, kas risina jautājumus, kuri līdz tās izveidei ir attiekušies uz divām (retāk vairākām) nozarēm; arī robežzinātne
hidroinženierzinātne Zinātnes nozare, kas veic ūdeņos notiekošo bioloģisko, ķīmisko un fizikālo procesu analīzi, izstrādā inženiertehniskos paņēmienus un metodes ūdeņu izmantošanai un aizsardzībai
informācijas teorija zinātnes nozare, kas, izmantojot matemātiskās metodes, nodarbojas ar informācijas apstrādes, pārraides un izmatošanas problēmu izpēti
zivkopība zinātnes nozare, kurā izstrādā zivju audzēšanas bioloģiskos pamatus
agromeliorācija Zinātnes nozare, kurā pēta augšņu uzlabošanas metodes un paņēmienus
histoķīmija Zinātnes nozare, kurā pēta ķīmiskos procesus audos un šūnās
avioakustika Zinātnes nozare, kurā pēta lidaparāta ekspluatācijā radušos trokšņu izplatīšanos un iedarbību uz apkārtējo vidi
matemātiskā loģika zinātnes nozare, kurā pēta loģiskās domāšanas likumus, izmantojot formalizētu valodu, matemātisku simboliku un pārveidojumu metodes, kā arī pamatojot deduktīvo teoriju uzbūves principus
meteorītika zinātnes nozare, kurā pēta meteoroīdu kustību starpplanētu telpā, Zemes atmosfērā (meteoru parādības), meteorītu nokrišanu uz Zemes, kā arī pašus meteorītus un meteorītu krāterus
paleobioloģija Zinātnes nozare, kurā pēta pagājušo ģeoloģisko laikmetu organismus
polimēru ķīmija zinātnes nozare, kurā pēta polimēru sintēzi, to sastāvu, struktūru un ķīmiskās īpašības
kodolķīmija Zinātnes nozare, kurā pēta sakaru starp vielas ķīmiskajām īpašībām un tās atomu kodolu pārvērtībām
arheoastronomija Zinātnes nozare, kurā pēta senos priekšstatus par debess spīdekļiem, izmantojot galvenokārt arheoloģiskos izrakumus, etnogrāfiskos materiālus un vēstures pieminekļos ietverto astronomisko informāciju
aerotopogrāfija Zinātnes nozare, kurā pēta topogrāfisko karšu izstrādāšanas metodes pēc attēliem, kas iegūti, fotografējot apvidu no lidaparātiem
helioģeofizika Zinātnes nozare, kurā pēta, kā Saules aktivitāte ietekmē ģeofiziskos procesus
biomātika Zinātnes nozare, kuras joma ir matemātikas un tās metožu lietojums bioloģijā
palīgdisciplīna Zinātnes nozare, kuras pētījumi palīdz nodrošināt šīs zinātnes plašāko nozaru pētniecības darbu
disciplīna Zinātnes nozare; mācību priekšmets
sabiedriskās zinātnes zinātnes nozares, kas pētī cilvēku tā sabiedriskajās attiecībās, sociālo sistēmu rašanos un attīstību, cilvēka filoģenēzi un ontoģenēzi
farmācija Zinātnes nozaru komplekss, kas aptver medicīnā un veterinārijā lietojamo ārstniecības līdzekļu un preparātu iegūšanu, izgatavošanu, glabāšanu, izsniegšanu
aeronautika Zinātnes nozaru kopums, kas pētī lidojumus atmosfērā (līdz 70 km augstumam) ar lidaparātiem; šādu lidojumu teorija un prakse
gaiskuģniecība Zinātnes nozaru kopums, kas pētī lidojumus atmosfērā ar lidaparātiem; šādu lidojumu teorija un prakse; aeronautika
mašīnmācība Zinātnes nozaru kopums, kas pētī mašīnu projektēšanas, izgatavošanas un racionālas ekspluatācijas problēmas
apgaismība Zinātnes un kultūras izplatīšana, tautas izglītošana
apgaismotājs Zinātnes un kultūras izplatītājs
ģeomātika Zinātnes un prakses novirziens, kas pēta ģeodēzijas, kartogrāfijas, ģeoinformācijas un zemes pārvaldības problēmas teritorijas attīstības nodrošināšanai
pilsētbūvniecība Zinātnes un prakses nozare, kas ietver pilsētu plānošanu un apbūvi
tālizpēte Zinātnes un ražošanas nozare, kas nodarbojas ar objektīvas informācijas par Zemi, procesiem un stāvokli uz tās ieguvi, mērīšanu, analīzi un vizualizāciju, izmantojot datu ieguvi ar bezkontakta attēlu veidojošām sistēmām
televīzija Zinātnes un tehnikas nozare, kas ietver kustīgu attēlu pārraidi ar elektrisko signālu starpniecību; šādas pārraides veids, arī process
robottehnika Zinātnes un tehnikas nozare, kas ietver robotu konstruēšanu un izmantošanu zinātniskos un tehniskos nolūkos
siltumtehnika Zinātnes un tehnikas nozare, kas ietver siltuma iegūšanu, pārveidošanu un izmantošanu
telemehānika Zinātnes un tehnikas nozare, kas ietver tālu novietotu objektu kontroles, vadības un signalizācijas teorijas un tehnisko līdzekļu izveidi
telefonija Zinātnes un tehnikas nozare, kas ietver telefona sakaru principu un darbības pētīšanu un atbilstošas aparatūras izveidi; attiecīgais elektrosakaru veids
telegrāfija Zinātnes un tehnikas nozare, kas ietver telegrāfa sakaru principu un darbības pētīšanu un atbilstošas aparatūras izveidi; attiecīgais sakaru veids
automātika Zinātnes un tehnikas nozare, kas izstrādā principus, pēc kuriem konstruējamas tehnisko procesu vadīšanas sistēmas, kas darbojas bez cilvēka tiešas līdzdalības
robotika Zinātnes un tehnikas nozare, kas nodarbojas ar robotu izstrādāšanas un praktiskās izmantošanas problēmu risināšanu
biotehnoloģija Zinātnes un tehnikas nozare, kas pētī iespējas, kā bioloģiskos procesus izmantot rūpnieciskos nolūkos, piem., bioloģiski svarīgu vielu (aminoskābju, fermentu u. c.) ražošanā
pneimoautomātika Zinātnes un tehnikas nozare, kas pētī un izveido automātiskas regulācijas sistēmas, kas informāciju pārnes ar saspiesta gaisa (gāzes) spiediena vai caurplūduma maiņu
heliotehnika zinātnes un tehnikas nozare, kas risina Saules enerģijas izmantošanas jautājumus
vēja enerģētika zinātnes un tehnikas nozare, kurā izstrādā teorētiskos pamatus, metodes un līdzekļus vēja enerģijas izmantošanai tautsaimniecībā, jo vēja enerģija pieder pie neizsīkstošiem enerģijas avotiem
radioelektronika Zinātnes un tehnikas nozare, kurā nodarbojas ar informācijas pārraides, uztveršanas un pārveidošanas problēmām, izmantojot elektromagnētiskās svārstības un viļņus; aptver radiotehniku, elektroniku, kvantu elektroniku, optoelektroniku, mikroelektroniku un ir saistīta ar cietvielu fiziku
astronautika zinātnes un tehnikas nozaru komplekss, kas saistīts ar cilvēka un automātisko pētniecības aparātu lidojumiem kosmosā
kuģniecības zinātne zinātnes un tehnikas nozaru kopums, kas saistīts ar kuģu un citu peldlīdzekļu konstruēšanu, būvēšanu un izmantošanu kravas un pasažieru pārvadāšanai, militāriem nolūkiem, pētījumiem, atpūtai un sportam; tajā ietilpst navigācija, jūras prakse, meteoroloģija, jūras tiesības, matemātika, fizika, ģeogrāfija, medicīna
jūrniecība Zinātnes un tehnikas nozaru kopums, kuras saistītas ar jūras transportu un tā izmantošanu kravas un pasažieru pārvadāšanai, jūras rūpaliem, zinātniskiem pētījumiem, militāriem, sporta u.c. nolūkiem; šaurākā nozīmē mācība par kuģiem un to vadīšanu
zinātniski tehniskā revolūcija zinātnes un tehnikas sasniegumu strauja ieviešana, ieviešanās visās saimnieciskās dzīves sfērās
hemotronika Zinātnes un tehnikas virziens, kas aptver dažādu informācijas uztveršanai, pārveidošanai un glabāšanai izmantojamu elektroķīmisku ierīču teorētiskos pamatus, tehnoloģiju un lietojumu
nanotehnoloģija Zinātnes un tehnoloģijas nozare, kas nodarbojas ar galēji mazu (no 1 līdz 100 nanometriem) struktūru izpēti, ražošanu un praktisku izmantošanu; izstrādājumu iegūšana, iedarbojoties uz materiāliem atomu un molekulu līmenī
speciālā valoda zinātnes valodas sastāvdaļa, ko lieto konkrētas nozares speciālistu profesionālā saziņā un kam raksturīgs specifisko izteiksmes līdzekļu - terminu - lietojums
elementārmācība Zinātnes vienkāršāko principu mācība, var būt katrā zinātnē
ekonomiskā kibernētika zinātnes virziens, kas atbilstoši kibernētikas vispārējiem principiem pētī ekonomiku kā sarežģītu sistēmu un izzina ekonomikas mērķtiecīgas vadības teorijas, metodes un līdzekļus
starpnozare Zinātnes, tehnikas, tautas saimniecības, mākslas u. tml. nozare, kas risina jautājumus, kuri attiecas uz divām vai vairākām citām nozarēm
teorētisks pētījums zinātniskās izziņas forma, kuras ietvaros, balstoties uz empīrisko pētījumu sniegto materiālu, tiek pilnveidots un attīstīts jebkuras zinātnes jēdzieniskais aparāts, lai arvien vispusīgāk izzinātu esamības lietas, procesus un parādības
tiesību institūts zinātniskās pētniecības vai augstākās mācību iestādes, kas nodarbojas tiesību zinātnes pētniecības darbu
baltistika Zinātņu komplekss, kurā ietilpst baltu valodniecība, literatūrzinātne, folkloristika, mitoloģija, arheoloģija, etnogrāfija un vēsture
lituānistika Zinātņu komplekss, kurā ietilpst lietuviešu valodniecība, literatūras zinātne, folkloristika, mitoloģija, arheoloģija, etnogrāfija un vēsture; šaurākā nozīmē - lietuviešu filoloģija (valodniecība, literatūras zinātne un folkloristika)

nātne citās vārdnīcās:

MEV

nâtne