Paplašinātā meklēšana
Meklējam muļķīgs.
Atrasts vārdos (2):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (81):
- ulbs (Garīgi) aprobežots; apjucis, muļķīgs.
- pintiķis Ākstīgs, muļķīgs, arī nemākulīgs cilvēks.
- pintiķīgs Ākstīgs, muļķīgs, arī nemākulīgs.
- ārgalīgs Ākstīgs, muļķīgs.
- dumiķis Aprobežots, muļķīgs, arī naivs cilvēks.
- bornēts Aprobežots, muļķīgs, nejēga.
- tuīmis Apskurbis, muļķīgs radījums.
- dumprātā Ārprātīgs, muļķīgs.
- aumanīgs Aušīgs, bezjēdzīgs, muļķīgs.
- driskus Aušīgs, muļķīgs cilvēks.
- amutulis Aušīgs, muļķīgs, neapdomīgs, pārsteidzīgs cilvēks.
- liberīgs Aušīgs, muļķīgs.
- emulis Bērnišķīgi muļķīgs cilvēks.
- bērnišķīgs Bezrūpīgs, nenopietns (cilvēks); naivs, lētticīgs, arī muļķīgs (cilvēks).
- bērnišķs Bezrūpīgs, nenopietns (cilvēks); naivs, lētticīgs, arī muļķīgs (cilvēks).
- čuiba Cilvēks, kas neveikli, neprasmīgi ko dara, strādā; muļķīgs cilvēks.
- pusdulls Daļēji nesaprātīgs, muļķīgs.
- apšņākts Dumjš, muļķīgs.
- stulbs Garīgi aprobežots, nespējīgs aptvert, saprast; arī muļķīgs (1).
- stupīds Garīgi aprobežots, nespējīgs aptvert, saprast; arī muļķīgs.
- boģis Kūtrs, muļķīgs, arī neapķērīgs, neattapīgs zēns, puisis.
- gluminis Lamuvārds; muļķīgs vai slinks cilvēks.
- lompurs Lempīgs, neveikls cilvēks, muļķīgs cilvēks.
- čabāns Lēns, muļķīgs, biezi saģērbies cilvēks.
- didelis Liels un pamuļķīgs cilvēks.
- apaļš muļķis ļoti muļķīgs, aprobežots cilvēks.
- jobnutais ļoti muļķīgs, slikts.
- stulbs Ļoti nepatīkams, nevēlams (parasti par darbību, stāvokli); arī muļķīgs (2).
- epans Mazliet muļķīgs cilvēks.
- paliegs Mazliet plānprātīgs, muļķīgs.
- tralla Muļķīga, ģeķīga meitene (muļķīgs, ģeķīgs cilvēks vispār).
- kā (viens) vucēns muļķīgs, dumjš, nesaprātīgs.
- pasnatulis Naivs, muļķīgs cilvēks.
- teļa acis naivs, muļķīgs, padevīgs skatiens.
- glupans Nedaudz muļķīgs.
- nezinīgs Neizglītots, muļķīgs.
- telīgs Neizveicīgs, muļķīgs.
- ļubraks Nekārtīgs, slinks, nepieklājīgs cilvēks; muļķīgs, nesaprātīgs cilvēks.
- klurģis Nenosvērts, pamuļķīgs cilvēks, arī zirgs.
- nejēdzīgs Neprasmīgs, arī muļķīgs, aplams (par rīcību, darbību).
- nelgi Neprātīgs, muļķīgs.
- nenojēdzīgs Neprātīgs, muļķīgs.
- neprotīgs Neprātīgs, muļķīgs.
- tuda Nesaprātīgs, mazliet muļķīgs cilvēks.
- aungalva Nesaprātīgs, muļķīgs, neattapīgs cilvēks.
- auņgalva Nesaprātīgs, muļķīgs, neattapīgs cilvēks.
- dulls Nesaprātīgs, muļķīgs.
- dulss Nesaprātīgs, muļķīgs.
- dumjš Nesaprātīgs, neapķērīgs, muļķīgs.
- lambuks Neveikls, slinks, arī muļķīgs dzīvnieks vai cilvēks.
- lēļājs Nevīžīgs, muļķīgs, neapķērīgs.
- tukšīgs Niekgrabīgs, melīgs, muļķīgs.
- uļans Padumjš, muļķīgs, neuzmanīgs.
- stabausis Pakurls, pamuļķīgs cilvēks.
- aušulīgs Palaidnīgs, aušīgs, muļķīgs.
- alveris Palaidnis, auša; muļķīgs.
- pamuļķis Pamuļķīgs.
- pamuļķisks Pamuļķīgs.
- pamuļķs Pamuļķīgs.
- pustuims Pamuļķīgs.
- karikatūrisks Pārspīlēti smieklīgs, muļķīgs.
- dalkata Pļāpa, muļķīgs cilvēks.
- krošķis Pļāpa; muļķīgs cilvēks.
- dumja galva saka, ja cilvēks ir nesaprātīgs, neapķērīgs, muļķīgs.
- patuims Samērā nesaprātīgs, aprobežots; pamuļķīgs.
- pamuļķīgs Samērā, arī mazliet muļķīgs.
- apmulis Samulsis, muļķīgs.
- jobans slikts, pretīgs; neinteresants, muļķīgs.
- tizls Slikts; muļķīgs.
- debils Stulbs, muļķīgs (bieži tiek lietots kā epitets kopā ar iesauku vai personvārdu ekspresijas pastiprināšanai).
- bezprātīgs Tāds (nodoms, rīcība), kas ir pretrunā ar normālu saprātu; bezjēdzīgs, muļķīgs.
- muļķa Tāds, kam ir nepietiekami attīstīts, arī nepietiekami aktivizēts prāts; muļķīgs (1).
- muļķis Tāds, kam ir nepietiekami attīstīts, arī nepietiekami aktivizēts prāts; muļķīgs (1).
- dumjš Tāds, kura saturs ir muļķīgs.
- glupjš Tāds, kura saturs ir muļķīgs.
- glups Tāds, kura saturs ir muļķīgs.
- derglis Tas, kas ir nerātns un muļķīgs.
- tukšgalvis Vieglprātīgs, pamuļķīgs cilvēks.
- kurlops Vientiesīgs, muļķīgs cilvēks.
- nenožs Vientiesīgs, pamuļķīgs cilvēks.
- muļķība Vispārināta īpašība --> muļķīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
muļķīgs citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV