Paplašinātā meklēšana
Meklējam melns.
Atrasts vārdos (42):
- melns:1
- smelns:1
- iemelns:1
- pamelns:1
- ogļmelns:1
- pārmelns:1
- piķmelns:1
- pusmelns:1
- Vērmelns:1
- zilmelns:1
- melnsakne:1
- dulumelns:1
- melnmelns:1
- piķamelns:1
- sārtmelns:1
- zilimelns:1
- melnsaknis:1
- melnspalis:1
- melnspārnu:1
- melnstrīpa:1
- naktsmelns:1
- pelēkmelns:1
- melnsarkans:1
- melnsēklīte:1
- melnspīdīgs:1
- melnstrazds:1
- melnsvārcis:1
- melleņmelns:1
- sarkanmelns:1
- sudrabmelns:1
- zaļganmelns:1
- zilganmelns:1
- melnsilnieki:1
- melnsprāklis:1
- melnsvītrots:1
- brūnganmelns:1
- melnsimtniece:1
- melnsimtnieks:1
- melnspalvains:1
- melnspārnains:1
- melnstrādnieks:1
- melnsimtniecisks:1
Atrasts vārdu savienojumos (28):
- (melns) kaķis pārskrien pār ceļu
- absolūti melns ķermenis
- kā melns
- kā melns mākonis
- mazs un melns
- Melnes ezers
- melns (arī brūns) kā čigāns (arī čigānēns)
- melns (arī drūms) kā negaisa (arī krusas, rudens) mākonis
- melns (arī zaļš un zils, zaļš, raibs) nogriežas gar acīm
- melns kā grāpis
- melns kā katla dibins
- melns kā krauklis
- melns kā nakts
- melns kā ogle
- melns kā piķis
- melns kā poda dibins
- melns kā vabole
- melns kaķis pārskrien pār ceļu
- melns un maziņš
- melns uz balta
- ne tik (daudz), cik (arī kā) melns aiz naga
- ne tik, cik melns aiz naga
- tik (daudz), cik (arī kā) melns aiz naga
- zaļš (arī zils un zaļš, raibs, melns) metas (arī (no)griežas, (no)šķīst, (no)skrien) gar (arī priekš, ap) acīm
- zaļš [un sarkans], (zils [un zaļš], raibs, tumšs, melns) gar acīm griežas (šķīst, metas, kļūst)
- zaļš un zils (arī zaļš, melns, raibs) nogriežas gar acīm
- zili melns
- zils un zaļš (arī zaļš, raibs, melns) metas (arī (no)griežas, (no)šķīst, (no)skrien) gar (arī priekš, ap) acīm
Atrasts skaidrojumos (160):
- bostonterjers Amerikāņu suņu šķirne, terjera un buldoga krustojums, īspalvains, melns vai svītrains ar baltu plankumu pierē un baltu krūšu priekšu
- pēddzinējs Angļu suņu šķirne, ausis nokarenas, purns krunkains, īsspalvains, melns vai brūns; skausta augstums - 63-68 cm, svars - līdz 40-55 kg.; grūti pakļaujas dresūrai
- melanoskops Aparāts, pa ko skatoties lapu zaļums šķiet melns
- krāšņblakts Blakšu kārtas dzimta ("Coreidae"), vidēji lielas blaktis (garums - 6-16 mm), ķermenis drukni ovāls līdz iegarens, dzeltenbrūns līdz melns, retāk sarkans, var būt vienkrāsains vai ornamentēts, gk. mitrās vietās un ūdeņu malā, pārtiek gk. no augu sulas, \~2000 sugu, Latvijā konstatēts \~16 sugu
- māla slāneklis blīvs, plātņains, pelēks vai melns māla iezis, kas veidojies mālu sablīvēšanās un daļējas pārkristalizācijas ceļā; izmanto jumtu segumiem, elektrotehnikā, par pildvielu betonos
- skaistkārkls Brīvziedlapaino divdīgļlapju ģints kultivēts krāšņuma krūms, 3-4 m garš, zied no maija līdz jūnijam, jaunie zari stāvus spilvoti, rudenī un ziemā asinssarkanu, lapas gludām malām ar īsām spilvītēm, balti ziedi pačemuros, auglis apaļš, melns ar baltām punktīm
- brūnogles Brūns (retāk melns) iezis, kas veidojies, daļēji pārogļojoties augu atliekām, arī atsevišķi šī ieža gabali
- cinkmānis Brūns vai melns sulfīdu klases minerāls, cinka rūda
- sfalerīts Brūns, sarkanbrūns, retāk dzeltens, melns sulfīdu grupas minerāls
- uromelanīns C18H43N7O10, melns pigments, dažreiz atrodams urīnā, urohroma noārdes produkts
- darva Cieto kurināmo sausās pārtvaices produkts - eļļains, parasti melns, šķidrums ar asu, īpatnēju smaku
- strautspāre Dažādspārnu spāru apakškārtas dzimta ("Cordulegasterdae"), Latvijā konstatēta 1 reti sastopama suga, spāres ķermenis dzeltenmelns, uzturas pie dažādām ūdenstilpēm
- upjspāre Dažādspārnu spāru apakškārtas dzimta ("Gomphidae"), Latvijā konstatētas 4 sugas, ķermenis 40-50 mm garš, melns ar dzeltenām vai dzeltenzaļām gareniskām joslām
- degls Dažādu krāsu salikums, kuru vidū ir melns, melnraibs (visvairāk par cūkām, sivēniem); sākotnējā nozīme - tāds, kam ir apdegumi, apdedzis; dagls
- melneņš dem. --> melns
- skraidulis Divas skrejvaboļu dzimtas ģintis ("Pterostichus", "Poecilus"), Latvijā konstatēts 19 sugu, vaboļu ķermenis 5-21 mm garš, melns vai tumšs ar metālisku spīdumu, segspārni ar gareniskām rievām
- rutils dzeltens, sarkans, retāk melns oksīdu grupas minerāls, titāna dioksīds TiO~2~, kas satur galvenokārt dzelzs un hroma piemaisījumu; titāna rūda
- Apiss Ēģiptiešu mitoloģijā - arhaisks auglības dievs, kura svētais dzīvnieks un iemiesojums bija melns vērsis ar īpašām pazīmēm uz ķermeņa un baltu zīmi pierē
- goti Gotiskā subkultūra - subkultūra, kas radusies 20. gadsimta 70. gadu beigās Lielbritānijā no panku kultūras, mūsdienu gotisko kultūru vai arī jauniešu gotisko kustību raksturo īpatnējs dzīvesstils, kura pamatā ir nāves kults, tieksme izzināt visu dēmonisko, maģisko un neaptveramo, raksturīgs pilnīgi melns apģērbs, var būt arī ar citu krāsu elementiem
- kailbite Iežmauglapseņu apakškārtas pūkbišu dzimtas ģints ("Nomada"), kukaiņu ķermenis (garums - 5-15 mm) trūcīgi apmatots, melns ar dzelteniem un sarkaniem plankumiem, spīdīgs, Latvijā konstatētas 29 sugas
- kaļķslāpeklis Kalcija cianamīds, CaCN2, melns, smalks, kodīgs pulveris
- svēpulis Kas nosvēpējies melns; ar sodrējiem notraipījies cilvēks
- ūsainis Koksngraužu dzimtas ģints ("Monochamus"), Latvijā konstatētas 3 sugas, vaboļu ķermenis 16,8-32 mm garš, melns, vietām klāts ar pelēcīgām vai iedzeltenām zvīņām, sastopami uz skuju kokiem
- melns Kurinātājs; arī melnstrādnieks
- bors Ķīmiskais elements - pelēki melns nemetāls, simbols B, atomnumurs 5, atommasa - 10,81, zināmi 6 izotopi, no tiem 2 ir stabili
- ziks liels melns kukainis, kas veikli skrien pa grīdu
- liturģiskās krāsas liturģisko apģērbu un altāra paklāju krāsas, kas norāda uz dievkalpojuma raksturu; balts - Ziemassvētki, Lieldienas; sarkans - Vasarsvētki, Reformācijas svētki, svēto mocekļu dienas, konfirmācija, ordinācija; violets - advents, ciešanu laiks; melns - Lielā piektdiena, mirušo piemiņa; zaļš - trīsvienības laiks, epifānijas laiks
- kā ogle ļoti melns
- ogļmelns ļoti melns
- melns kā ogle ļoti melns, ļoti tumšs
- melnmelns ļoti melns, pilnīgi melns
- piķmelns ļoti melns; piķamelns
- piķamelns ļoti melns; piķmelns
- kā skursteņslauķis ļoti noputējis, melns, nokvēpis
- melnbrūns ļoti tumši brūns, gandrīz melns
- melnpelēks ļoti tumši pelēks, gandrīz melns
- pelēkmelns ļoti tumši pelēks, gandrīz melns
- melnzaļš ļoti tumši zaļš, gandrīz melns
- melnzils ļoti tumši zils, gandrīz melns
- naktsmelns ļoti tumšs; arī pilnīgi melns
- Mauritānijas māņasmalis māņasmaļu dzimtas suga ("Trogosita mauritanicus syn. Tenebrioides mauritanicus"), vaboles ķermenis 6-10 mm garš, plakans, brūnganmelns ar lielu galvu, sastopamas noliktavās, klētīs
- Foudia rubra Maurīcijas fodijs jeb melnsarkanais fodijs
- mušiņa Mazs, melns zīda gabaliņš, ko dāmas agrāk piestiprināja pie sejas vai ķermeņa, lai izceltu ādas gaišumu
- melanūrija Melanīns urīnā, piem., melanomas gadījumā; stāvot vaļējā traukā, urīns kļūst brūns vai melns
- piroluzīts melns minerāls, mangāna oksīds MnO~2~, nozīmīgākā mangāna rūda
- loparīts Melns vai pelēki melns minerāls, rūda, kas satur retzemju elementus
- manganīts melns vai tumšpelēks minerāls ar metālisku spīdumu MnO(OH), mangāna hidroksīds; mangāna rūda
- piķa rūda melns, sarkanīgs vai gaiši zaļš vulkāniskais stikls ar taukainu spīdumu
- saussaknis melnsaknes jeb raudupes ("Scorzonera")
- Glareola nordmanni melnspārnu bezdelīgtārtiņš
- Larus marinus melnspārnu kaija
- Geothlypis trichias melnsvītru austrumķauķis
- gvereca Mērkaķu dzimtas suga ("Colobus guereza"), samērā liels pērtiķis (svars - līdz 23 kg), apmatojums melns, ap seju balts, ķermeņa sānos garu, baltu matu josla, fitofāgs, mīt Āfrikas vidienē
- ilzemanīts Minerāls Mo~3~O~8~•nH~2~O, zils, melns, zemjaini agregāti, arī minerālu un iežu pigments; Latvijā sastopams smilšu starpslāņos devona māla iegulās
- jordizīts Minerāls, amorfs molibdenīta paveids, koloidāli blīvi un pulverveida agregāti, melns, pusmetālisks spīdums
- egļu astoņzobu mizgrauzis mizgraužu dzimtas suga ("Ips typographus"), vaboles ķermenis (garums 4,2—5,5 mm) īsi cilindrisks, tumšbrūns līdz melns, spīdīgs, klāts ar matiņiem, segspārnu ķerīte ar 4 konusveida zobiem katrā pusē; 3. zoba galotne pogveidīga; katrs zobs ir atsevišķi, tiem nav kopīgas pamatnes, ķerītes iekšpuse blāva, it kā ar ziepju plēvīti pārklāta
- parandža Muhamedāņu sieviešu virsējais apģērbs - garš, plats, melns galvā uzmaucams apmetnis ar garām piedurknēm un astru tīkliņu sejas aizklāšanai
- marblīts Necaurspīdīgs (blāvots), balts, melns vai krāsains plākšņu stikls, kas izgatavots velmējot; lieto sienu iekšējai apdarei, starpsienām, mēbeļu apdarei
- ragmānis Necaurspīdīgs, tumši zaļš, brūns vai melns minerāls ar stiklainu spīdumu
- kokerspaniels neliels angļu medību suns ar mīkstu, garu apmatojumu un garām ausīm, kas nokarājas; melns, sarkans vai brūns
- melniķis neliels melnis, melns zirgs
- kūlijs Nesējs, krāvējs, melnstrādnieks, rikša (Indijā, Ķīnā, Japānā, Indonēzijā)
- kuprīts Oksīdu klases minerāls, sarkans vai pelēcīgi melns dabiskais vara oksīds; to izmanto par vara rūdu
- melnināt panākt (parasti krāsojot), ka (kas) kļūst melns vai ļoti tumšs
- nomelnināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst melns vai ļoti tumšs
- aizmelnēt pārklāties ar netīrumiem, tā ka kļūst vai izskatās melns
- aizmelnot pārklāties ar netīrumiem, tā ka kļūst vai izskatās melns
- melns kā grāpis pavisam melns
- kā nodarvots pavisam melns
- melns kā piķis pavisam melns, ļoti melns
- melns kā nakts pavisam melns, tumšs
- psilomelāns Pelēcīgi vai brūngani melns oksīdu un hidroksīdu grupas minerāls; mangāna rūda
- pelēkmels Pelēkmelns
- andezīts Pelēks vai melns efuzīvs iezis, kas sastāv no plagioklaziem un viena vai vairākiem tumšajiem minerāliem (biotīta, amfiboliem, piroksēniem); pēc izplatības otrais (aiz bazalta) vulkānisko izlijumiežu tips, mineraloģiski un ķīmiski līdzīgs diorītam, ir tā efuzīvais ekvivalents; Latvijā sastopams Ādažu-Inčukalna rajonā apakšproterozoja Ādažu slāņkopā
- antipātijs pilnīgi melns akmens, kas izskatās kā rūpīgi nopulēta ogle jeb antracīta gabals
- hiperstēns Piroksēnu grupas minerāls, melns, ar zaļganu vai brūnganu nokrāsu
- egirīns Piroksēnu grupas minerāls, tumši zaļš, melns, ietilpst bāziskajos granītos, pegmatītos, nefelīnsienītos
- ērčveida punktvabole punktvaboļu suga ("Sphaerius acaroides"), vaboles ķermenis 0,5-0,75 mm garš, puslodveidīgi izliekts, kails, melns, sastopamas ūdens tuvumā, dubļos, zem akmeņiem, sūnās u. c.
- kormorānputns Putnu klases pelikānveidīgo kārtas kormorānu dzimta ("Phalacrocoracidae"), vidēji lieli un lieli putni (garums - 50-100 cm, masa - 0,8-4 kg), apspalvojums gk. melns, pārtiek no zivīm, ko ķer nirstot, 2-3 ģintis, 30-33 sugas
- platkājibiss Putnu klases stārķveidīgo kārtas ibisu dzimtas suga "Platalea leucorodia", bridējputni ar garām kājām, garu kaklu un knābi, ķermeņa garums - \~86 cm (be kakla \~38 cm), apspalvojums balts, tikai pie kakla pamata nedaudz dzeltens, arī cekuls dzeltens, melns knābis, kas galā lāpstveidīgi paplatināts, Latvijā iemaldās ļoti reti
- rampalains Raibs - balts, melns un rūsgani plankumains
- Spānijas raudupe raudupju suga ("Scorzonera hispanica"), ko dēvē arī par melnsakni un skorconēru, Latvijā retumis audzē kā dārzeni
- melnsimtniecisks saistīts ar melnsimtniekiem, tiem raksturīgs; galēji reakcionārs, šovinistisks
- kā moris saka, ja kāds kļuvis ļoti netīrs, melns
- kā poda dibens saka, ja kas ir pavisam melns
- dungriņi sākotnēji – no ilgizturīgā dungrauduma piegrieztās melnstrādnieku ārdrēbju bikses ar augšmalai piešūtu krūšautu un aizmugurē krusteniskām maiņgaruma plecu lencēm; kopš 20. gs. vidus – no dažādiem, īpaši no balējoši zilo šķēru denima u. tml. audumiem darinātas līdzīga piegriezuma arī modes tērpu virsdrēbju krūšautlenču bikses, parasti ar džinsiem raksturīgām fasona īpatnībām
- pamelns samērā melns
- melngans samērā tumšs, gandrīz melns
- mitelšnaucers Sargsuņu šķirne, asspalvains melns vai "sāls un pipari" krāsā, ar biezu bārdu apaudzis purns
- sārtmelns Sarkanīgi melns
- melnin savienojumā ar "melns" formām lieto šīs īpašības pastiprinājuma raksturošanai
- melnum savienojumā ar "melns" formām lietos šīs īpašības pastiprinājuma raksturošanai
- Ruņģu apmetne sena dzīvesvieta Dobeles novada Penkules pagastā, 150-200 m no Ālaves kreisā krasta, aizņem 35 x 45 m lielu teritoriju, konstatēts 35 cm biezs, melns kultūrslānis, kurā ir apdeguši akmeņi, bijusi apdzīvota dzelzs laikmetā
- īru vilkusuns sena suņu šķirne, ass apmatojums, pelēks, melns, sarkans vai tīģerkrāsas; lielākais no visiem suņiem
- helminthosporium Sēņu ģints "Fungi imperfecti" grupā, parazītiskas formas gk. uz graudzālēm, ierosina lapu plankumus, melnsvītras, vārpu kroplību un veldri
- priežu dīgstu īssmeceris smecernieku dzimtas ("Curculionidae") pasuga ("Strophosomus capitatus ssp. rufipes"), vaboles ķermenis ovāls, 3,4 līdz 5,6 mm garš, melns, klāts ar pelēkām zvīņām; attīstība ilgst 2 gadus, kāpuri barojas augsnē ar humusu un sīkām dažādu augu saknītēm, vaboļu papildbarība ir priežu dīgsti un jaunu priedīšu skujas
- gumiņsmecernieki Smecernieku dzimtas īssmeceru grupas ģints ("Sitona"), Latvijā konstatēts >15 sugu, vaboļu ķermenis melns, klāts ar pelēkām vai pelēcīgi zaļām zvīņām, 4-5 mm garš, sastopami uz dažādiem pākšaugiem, kāpuri barojas ar pākšaugu gumiņiem un saknēm
- mells kā ogle spīdīgi melns
- platknābjibiss Stārķveidīgo kārtas ibisu dzimtas suga ("Platalea leucorodia"), ķermeņa garums, ieskaitot kaklu \~86 cm (be kakla \~38 cm), apspalvojums balts, tikai pie kakla pamata nedaudz dzeltens, arī cekuls dzeltens, knābis garš, melns, galā lāpstveidīgi paplatināts, Latvijā iemaldās ļoti reti
- antimonīts Stibnīts, svina pelēks līdz melns minerāls, antimona rūda
- rabotņiks Strādnieks; melnstrādnieks
- krunkainītis Strautvaboļu dzimtas ģints ("Helophorus"), Latvijā konstatēts 10 sugu, vaboļu ķermenis <10 mm garš, pelēcīgi melns vai brūns, sastopami dažādās ūdenstilpnēs, arī peļķēs
- gotiskā subkultūra subkultūra, kas radusies 20. gadsimta 70. gadu beigās Lielbritānijā no panku kultūras, mūsdienu gotisko kultūru vai arī jauniešu gotisko kustību raksturo īpatnējs dzīvesstils, kura pamatā ir nāves kults, tieksme izzināt visu dēmonisko, maģisko un neaptveramo, raksturīgs pilnīgi melns apģērbs, var būt arī ar citu krāsu elementiem
- bordercollie Suņu šķirne no pierobežas apgabaliem starp Angliju un Skotiju, aitu suns, parasti melns un balts
- borderkollijs Suņu šķirne no pierobežas apgabaliem starp Angliju un Skotiju, aitu suns, parasti melns un balts
- aiaijs šīs dzimtas suga ("Daubentonia madagascariensis"), tumši brūns vai melns dzīvnieks kaķa lielumā (ķermeņa garums 40 cm, aste - 50-60 cm), ar labi attīstītiem pirkstiem, dzīvo tikai ierobežotoas apgabalos Madagaskarā; slaidpirkstenis
- krastvabole šīs dzimtas suga ("Georyssus crenulatus"), ķermenis 1-2 mm garš, uzpūsts, melns, uz segspārniem palielu punktu rindas, dzīvo dažādu ūdeņu krastos, to ķermenis parasti klāts ar dūņu kārtiņu
- kurmis šīs dzimtas suga ("Talpa europaea"), neliels, pelēcīgi melns dzīvnieks, kas dzīvo augsnē un kam ir raksturīgs masīvs ķermenis un lāpstveida priekškājas; Eiropas kurmis
- svīre šīs ģints suga ("Apus apus", senāk "Cypselus apus"), neliels, brūngani melns putns ar īsu, platu knābi, gariem, smailiem spārniem un garu dakšveida asti
- melnā alotājskrejvabole šīs ģints suga ("Broscus cephalotes"), kas bieži sastopama gk. smilšainās, sausās vietās, ķermenis melns, masīvs, segspārni galos noapaļoti
- melni tā, ka (kas) ir vai kļūst [melns]{s:2330} vai ļoti tumšs
- mellgalvains tāds (dzīvnieks), kam ir melns galvas apmatojums, apspalvojums
- mellgalvaiņš tāds (dzīvnieks), kam ir melns galvas apmatojums, apspalvojums
- melngalvaiņš tāds (dzīvnieks), kam ir melns galvas apmatojums, apspalvojums
- melngalvains tāds (dzīvnieks), kam ir melns vai ļoti tumšs galvas apmatojums vai apspalvojums
- melnādains tāds, kam ir ļoti tumša ādas krāsa (parasti par negroīdiem); melns (4)
- melnplankumains tāds, kam ir melni vai ļoti tumši plankumi; melns vai ļoti tumšs ar citas krāsas plankumiem
- melnraibs tāds, kam ir melni vai ļoti tumši raibumi; melns vai ļoti tumšs ar citas krāsas raibumiem
- melnsarkans tāds, kam ir melni vai ļoti tumši un sarkani krāsu laukumi; ļoti tumši sarkans, gandrīz melns
- melnspalvains tāds, kam ir melns apspalvojums
- melnpurnis tāds, kam ir melns purns
- balts tāds, kam ir, piemēram, sniega, piena krāsa; pretstats: melns
- melnkakla tāds, kam uz kakla ir melns vai ļoti tumšs apmatojums vai apspalvojums (par dzīvniekiem)
- melnkaklis tāds, kam uz kakla ir melns vai ļoti tumšs apmatojums vai apspalvojums (par dzīvniekiem)
- melnspārnu tāds, kam uz spārniem ir melns vai ļoti tumšs apspalvojums (par putniem)
- melnainis tāds, kas ir melns, melnīgsnējs
- krāsains tāds, kas ir vienā vai vairākās spektra krāsās; tāds, kas nav balts, pelēks vai melns
- pusmells tāds, kas nav pilnīgi melns
- pusmelns tāds, kas nav pilnīgi melns
- avozeta Tārtiņveidīgo kārtas bridējputns ar garām kājām un garu augšup uzliektu knābi; melns un balts; gar. \~45 cm; ligzdo kolonijās; Latvijā redzēts tikai dažas reizes; īlenknābis
- ķīvīte Tārtiņveidīgo kārtas tārtiņu dzimtas suga ("Vanellus vanellus"), zaļganmelns atklātu ainavu putns ar pagaru, šauru spalvu cekulu uz galvas
- efektīvā temperatūra temperatūra, kāda būtu zvaigznes virsmai (fotosfērai), ja tā starotu kā absolūti melns ķermenis ar zvaigznes starjaudu; zvaigznes virsmas temperatūra
- melnganpelēks Tumši pelēks, gandrīz melns
- ribekits Tumši zils vai melns minerāls
- peridotīts Tumšs iezaļgans vai zaļganmelns magmatiskais iezis, kas galvenokārt sastāv no olivīna un piroksēniem
- grafīts Ūdenssvins, zīmējamais svins; melns, metāliski spīdīgs taukains minerāls, kas viegli krāso
- sarkanvēdera ugunskrupis ugunskrupju suga ("Bombina bombina"), neliels krupis, kuram raksturīga zaļgani pelēka mugura, zilgani melns vēders ar sarkaniem plankumiem un baltiem punktiem
- dumbrvabole Vaboļu kārtas dumbraiņu dzimtas ģints ("Cyphon"), Latvijā konstatēts 11 sugu, no tām biežāk sastopamas divas, vaboļu ķermenis ovāls, maz hitinizēts, klāts ar smalkiem matiņiem, gaišdzeltens līdz melns
- gliemežvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Drilidae"), \~200 sugu, Eiropā konstatēts 18 sugu, Latvijā iespējams ir 1-2 sugas, ķermenis melns, izstiepts, maz hitinizēts, 4,5-11 mm garš, kāpuri attīstās gliemežos
- māņsprakšķis Vaboļu kārtas dzimta ("Euchnemidae syn. Melasidae"), maz pētīta, \~1600 sugu, Latvijā konstatētas \~7 sugas, vaboļu ķermenis 4-9 mm garš, cilindrisks, gk. melns, attīstās gk. lapkoku koksnē un ar to arī barojas
- sarkanspārnis Vaboļu kārtas dzimta ("Lycidae"), \~3500 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas, vaboļu ķermenis iegarens, plakans, melns, segspārni sarkanīgi
- skudrvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Monotomidae"), ķermenis neliels, izstiepts, 1,3-3 mm garš, sarkandzeltens līdz brūnmelns, dzīvo gk skudru pūžņos, Latvijā maz pētīta, konstatētas 3 sugas
- smailvēdere Vaboļu kārtas dzimta ("Mordellidae"), \~2000 sugu, Latvijā konstatēts 14 sugu, vaboļu ķermenis <10 mm garš, šaurs, iegarens, izliekts, klāts ar smalkiem matiņiem, gk. melns, segspārni pakaļpusē sašaurināti, nenosedz smailo, dzelkšņveidīgi izstiepto vēdera galu, sastopamas gk. uz ziediem
- māņspīdulis Vaboļu kārtas dzimta ("Rhizophagidae"), 50 sugu, Latvijā konstatētas 9 sugas, vaboļu ķermenis šaurs, 2-4 mm garš, gandrīz cilindrisks, gk. brūns vai melns, mīt zem koku mizas, piepēs, ļoti bieži mizgraužu un ķirmju ejās
- smailvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Scaphidiidae"), >50 ģinšu, >760 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas, vaboļu ķermenis 1-7 mm garš, kails, spīdīgs, zilganmelns vai brūnganmelns, dažām sugām ar oranžiem plankumiem, attīstās trūdošā koksnē, piepēs
- šaurvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Silvanidae"), ķermenis šaurs, garens, 2-4,5 mm garš, dzeltens līdz brūnmelns, Latvijā konstatētas 6 sugas
- sulasvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Sphaeritidae"), 3 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga, ķermenis 4,5-5,5 mm garš, ovāls, izliekts, zaļganmelns, spīdīgs, segspārni nenosedz vēdera galu
- kriksis Vaboļu kārtas pelējumgraužu dzimtas ģints ("Thelmatophilus"), Latvijā konstatētas 3 sugas, vaboļu ķermenis 1,5-3 mm garš, iegarens, melns, brūnganmelns vai dzeltenbrūns, virspuse punktota, sastopami uz ūdensaugiem
- krokainītis Vaboļu kārtas sēņmīļu dzimtas ģints ("Enicmus"), Latvijā konstatēts 11 sugu, vaboļu kermenis 1,0-2,2 mm garš, plakans, brūns līdz brūnganmelns, sastopami uz piepēm u. c. sēnēm, putnu ligzdās, kūtīs (uz pūstošām organiskām atliekām)
- ziedspīdulis Vaboļu kārtas spīduļu dzimtas ģints ("Meligethes"), vaboles ķermenis neliels, ieapaļš, melns vai melnbrūns, dažām sugā ar zaļganu spīdumu, Latvijā konstatēts >30 sugu
- klinšukovārņi Vārnu dzimtas ģints, lieli zvirbuļveidīgo kārtas putni (masa - 260-370 g), apspalvojums melns, knābis garš, noliekts, sarkans vai dzeltens, ligzdo klintīs kolonijās, augstu kalnos Palearktiskā zooģeogrāfiskā apgabala dienvidu daļā
- parastais kovārnis vārnu dzimtas suga ("Corvus monedula", senāk "Corvus moneduca"), vidēji liels, plēsīgs zilganmelns putns ar pelēku pakauša un ausu apvidus apspalvojumu
- Tasmānijas velnsomainis vienīgi Tasmānijā sastopams dzīvnieks ("Sarcophilus harrisi"), tam ir melns apmatojums ar baltiem plankumiem, sliktā rakstura dēl iesaukts par Tasmānijas velnu, medījumu apēd pilnībā, arī kaulus un apspalvojumu
- melnums vispārināta īpašība --> melns (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; melns vai ļoti tumšs priekšmets, viela, laukums
- tītars Vistveidīgo kārtas 2 fazānputnu dzimtas ģintis ("Agriocharis" un "Meleagris"), putns, kam parasti ir brūnganmelns apspalvojums ar metālisku spīdumu, spēcīgas kājas, īsi spārni, kārpainu ādu klāta galva un daļa kakla un gaļīgs kārpains izaugums virs knābja
- upespērlene Ziemeļu upespērlene - upespērļgliemeņu dzimtas suga ("Margaritifera margaritifera"), vienīgā no šīs dzimtas, kas konstatēta Latvijā, čaula var sasniegt 12 cm, tās ārējais slānis tumšbrūns vai melns, iekšpusi klāj biezs, balts vai iezilgans perlamutra slānis; upju pērļgliemene
- mītila Zilā ēdamgliemene ("Mytilus edulis") - ēdama sāļūdens gliemene, gliemežvāks iekšpusē zils, ārpusē brūni melns, dzīvo Z-Atlantijā gar krastiem no pludmales līdz dažu metru dziļumam, kur tā sasniedz 15 cm garumu, Latvijas piekrastē izaug tikai 3 cm gara
- melndārks Zirga spalvas krāsas nosaukums - raibas spalvas, bet pamatkrāsā melns zirgs
- haimoglobīnūrija Zirgu slimība, kad urīns satur asiņu krāsvielu, kļūstot tumšāks, pat melns
- hemoglobinūrija Zirgu slimība, kad urīns satur asiņu krāsvielu, kļūstot tumšāks, pat melns
melns citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV