Paplašinātā meklēšana
Meklējam karē.
Atrasts vārdos (142):
- karē:1
- karēļi:1
- karēna:1
- karēts:1
- atkarēm:1
- bakarēt:1
- čakarēt:1
- čokarēt:1
- čukarēt:1
- dakarēt:1
- jakarēt:1
- kukarēs:1
- kukarēt:1
- ķekarēt:1
- lakarēt:1
- lakarēt:2
- makarēt:1
- šakarēt:1
- šukarēt:1
- vakarēt:1
- vikarēt:1
- žākarēt:1
- žākarēt:2
- žukarēt:1
- žūkarēt:1
- žūkarēt:2
- dankarēt:1
- kankarēt:1
- klakarēt:1
- kņēkarēt:1
- ļenkarēt:1
- plakarēt:1
- plakarēt:2
- šnakarēt:1
- šnokarēt:1
- šņakarēt:1
- vakarējs:1
- vankarēt:1
- žeikarēt:1
- apčakarēt:1
- apčakarēt:2
- atčakarēt:1
- iekākarēt:1
- izčakarēt:1
- izdakarēt:1
- izjakarēt:1
- izmakarēt:1
- izžākarēt:1
- lanckarēt:1
- Maskarēnu:1
- nobakarēt:1
- nočakarēt:1
- nočokarēt:1
- nomakarēt:1
- novakarēt:1
- pačakarēt:1
- padakarēt:1
- pajakarēt:1
- pavakarēt:1
- sabakarēt:1
- sačakarēt:1
- sačokarēt:1
- sadakarēt:1
- sadakarēt:2
- sajakarēt:1
- sakākarēt:1
- uzbakarēt:1
- uzčakarēt:1
- uzjakarēt:1
- uzžākarēt:1
- aizčakarēt:1
- aizčokarēt:1
- čakarēties:1
- dakarēties:1
- dākarēties:1
- izčankarēt:1
- izkankarēt:1
- izklakarēt:1
- izplakarēt:1
- izpļekarēt:1
- izšņakarēt:1
- jakarēšana:1
- jākarēties:1
- kakarēties:1
- kākarēties:1
- nobrakarēt:1
- nokankarēt:1
- noklakarēt:1
- nošņakarēt:1
- pārčakarēt:1
- pāržākarēt:1
- pašnakarēt:1
- pašņakarēt:1
- piečakarēt:1
- sačunkarēt:1
- sakankarēt:1
- saplakarēt:1
- sašņakarēt:1
- šakarēties:1
- šāvakarējs:1
- šīvakarējs:1
- šovakarējs:1
- vakarējais:1
- vakarēšana:1
- vikarējošs:1
- zobatkarēm:1
- žakarēties:1
- žākarēties:1
- aizļenkarēt:1
- aizvakarējs:1
- čankarēties:1
- izlaukkarēt:1
- kaikarēties:1
- kankarēties:1
- lankarēties:1
- ļankarēties:1
- ļenkarēties:1
- pāršņakarēt:1
- plakarēties:1
- rītvakarējs:1
- šņakarēties:1
- vakarēdiens:1
- izčakarēties:1
- nobakarēties:1
- nojakarēties:1
- nokakarēties:1
- nokākarēties:1
- novakarēties:1
- pačakarēties:1
- sačakarēties:1
- šļenkarēties:1
- uzbakarēties:1
- uzčakarēties:1
- uzžākarēties:1
- aizvakarēties:1
- apkankarēties:1
- nokankarēties:1
- pašņakarēties:1
- vakarvakarējs:1
- Ziemeļkarēlija:1
- Dienvidkarēlija:1
- svētvakarēdiens:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (197):
- Hammaslahti apdzīvota vieta Somijā (_Hammaslahti_), Ziemeļkarēlijas reģionā
- Ilomantsi apdzīvota vieta Somijā (_Ilomantsi_), Ziemeļkarēlijas reģiona austrumu daļā
- Joutseno apdzīvota vieta Somijā (_Joutseno_), Dienvidkarēlijas reģiona dienvidaustrumos
- Jūka apdzīvota vieta Somijā (_Juuka_), Ziemeļkarēlijas reģionā
- Kontiolahti apdzīvota vieta Somijā (_Kontiolahti_), Ziemeļkarēlijas reģionā
- Nārva apdzīvota vieta Somijā (_Naarva_), Ziemeļkarēlijas reģiona austrumu daļā
- Parikala apdzīvota vieta Somijā (_Parikkala_), Dienvidkarēlijas reģiona ziemeļaustrumos
- Valtimo apdzīvota vieta Somijā (_Valtimo_), Ziemeļkarēlijas reģionā
- uzklupt Ar attiecīgu izturēšanās veidu nonākt saskarē (ar kādu, ko), lai (to), piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem); uzbrukt (2).
- uzkrist Ar attiecīgu izturēšanās veidu nonākt saskarē (ar kādu, ko), lai (to), piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem); uzbrukt (2).
- uzbrukt Ar attiecīgu izturēšanās veidu nonākt saskarē (ar kādu, ko), lai (to), piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem).
- ekshortācija Atgādinājums, pamācība Svētā Vakarēdiena sakramenta dalībniekiem.
- šūpoties Atrodoties saskarē ar ko tādu, kas vairākkārt svārstās, sveras, virzīties kopā ar to, būt tā kustību ietekmē.
- hemohoriāls Attiecīgs uz placentu, kurā mātes asinis ir tiešā saskarē ar horiju.
- nočukāt Bakstot, bīdot nogrūst; nočokarēt.
- dronts Baložveidīgo kārtas putnu dzimta ("Raphidae"), lieli, ap 1 m gari, 10 kg smagi nelidojoši putni ar spēcīgu knābi, 3 sugas, dzīvojuši līdz \~1680. g. Maskarēnu salās uz austrumiem no Madagaskaras, iznīcināti.
- uzmala bandāža (3) - speciāla profila noņemams tērauda gredzens, kas ir nostiprināts uz lokomotīvju riteņa centra loka un atrodas nepārtrauktā saskarē ar sliedi
- fitoaleksīni Bioloģiski aktīvas vielas, kas veidojas augstākajos augos, tiem nonākot saskarē ar patogēniem mikroorganismiem, un nomāc mikroorganismu augšanu.
- kontaktēties Būt saskarē, arī kādās attiecībās (ar kādu); kontaktēt.
- kontaktēt Būt saskarē, arī kādās attiecībās (ar kādu); kontaktēties.
- kontakttīkla gaisvads cietvelmēta vara vads, pa kuru plūst elektriskā strāva, piekārts virs sliežu ceļa un atrodas nepārtrauktā saskarē ar pantogrāfu
- čokert Čakarēt, durstīt.
- Dienvidāfrika Dabas apgabals Āfrikā, uz dienvidiem no 12-13 grādu dienvidu platuma, ietver arī Madagaskaru un Maskarēnu salas, platība \~5000000 kvadrātkilometru.
- novelšana Divu saskarē esošu ķermeņu saskaņota savstarpēja pārvietošana bez slīdes.
- uzbrucējs dzīvnieks, kas ar attiecīgu izturēšanās veidu nonāk saskarē (ar kādu, ko), lai (to) padzītu, nonāvētu vai izmantotu barībai
- Ņuks Ezers Krievijā, Karēlijas Republikā, Rietumkarēlijas augstienes ziemeļu daļā 134 m vjl., platība - 214 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 40 m, līčains, daudz salu.
- Pihejervi Ezers Somijā (_Pyhäjärvi_), Ziemeļkarēlijas reģiona dienvidaustrumos, uz Krievijas robežas 80 m vjl., platība - 225 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 32 m
- Heitieinens ezers Somijā, Ziemeļkarēlijas reģionā
- Juojervi ezers Somijā, Ziemeļkarēlijas reģionā
- Orivesi ezers Somijā, Ziemeļkarēlijas reģionā
- Piheselke ezers Somijā, Ziemeļkarēlijas reģionā
- Koitere ezers Somijā, Ziemeļkarēlijas reģiona austrumu daļā
- Puruvesi ezers Somijā, Ziemeļkarēlijas un Dienvidsavo reģionā
- Suvavesi ezers Somijā, Ziemeļsavo un Ziemeļkarēlijas reģionā
- Pielinens ezers Somijas austrumos (_Pielinens_), Ziemeļkarēlijas reģiona ziemeļu daļā, 94 m vjl, platība - 942 kvadrātkilometri (bez salām - 850 kvadrātkilometru), garums - 92 km, platums - līdz 28 km, dziļums - 48 m
- Reinjona Francijas aizjūras reģions Indijas okeāna dienvidrietumu daļā, lielākā sala Maskarēnu salu grupā, 800 km uz austrumiem no Madagaskaras, platība - 2512 kvadrātkilometru, 827000 iedzīvotāju, administratīvais centrs - Sendenī, administratīvais iedalījums - 4 apriņķi.
- euharistija galvenais kristietības sakraments, kuru Kristus iedibināja naktī pirms savas nāves; tajā ietilpst dalīšanās maizē un vīnā - Kristus ķermenī un asinīs; Svētais vakarēdiens
- kreofagija Gaļas ēšana; tā luterisma pretinieki sauc luterisma mācību par vakarēdienu.
- Somālijas lielieplaka ieplaka Indijas okeāna ziemeļrietumu daļā, starp Āfrikas krastu un Arābijas-Indijas un Maskarēnu grēdu, garums ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā — \~2800 km, lielākais platums — \~1800 km, dziļums — līdz 5824 m, gultnē globigerīnu dūņas
- pirmekļi iesvētāmie, kas pirmo reizi dodas uz svēto vakarēdienu
- cilvēka papilomavīruss ikviens no papilomavīrusu ģints vīrusiem, kas ietver vismaz 70 vīrusu tipus, kuri izraisa kārpas, īpaši pēdu apakšu un dzimumorgānu kārpas uz ādas un gļotādas; kārpas ir kontagiozas tiešā vai netiešā saskarē, dažkārt ir saistītas ar malignizēšanos dzimumorgānu apvidū
- savakarot Ilgāku laiku nepārtraukti vakarēt.
- čakarēties Ilgstoši, intensīvi čakarēt.
- izšņakāt Izšņakarēt.
- izšņakstināt Izšņakarēt.
- izšņukurēt Izšņakarēt.
- trīšanās Jahtas gaitā kustīgās takelāžas atsevišķas detaļas var nonākt saskarē ar nekustīgās takelāžas daļām, un, ja saskares punkti ir vienmēr vieni un tie paši, takelējuma elementi tiek bojāti.
- intencionālisms Jezuītu metode cilvēka nodomu ietekmēšanai, piem., audzināšanā, klosteros, arī grēksūdzē un svētā vakarēdienā.
- dabasbērns Jūtu izpausmē un uzvedībā vienkāršs un patiess cilvēks, kas dzīvo ciešā saskarē ar dabu.
- žākaris Kāds, kurš žākarē 1(1).
- Jergaktargaktaiga Kalnu grēda Rietumsajānos, saskarē ar Austrumsajāniem, Krievijas Krasnojarskas novadā un Tivas Republikā, garums - >200 km, augstums - līdz 2492 m, reljefs stipri saposmots.
- Tabinbogdoola Kalnu masīvs Altajā, Krievijas, Mongolijas un Ķīnas robežu saskarē, augstākā virsotne - Nairamdala kalns (4356 m), viens no Altaja apledojuma centriem (apledojums - 160 kvadrātkilometru, 36 šļūdoņi).
- Nilgiri Kalnu masīvs Indostānas pussalas dienvidos, Rietumgatu un Austrumgatu saskarē, Indijā, augstums - līdz 2633 m (Dodabetas kalns).
- cibārijs Katoļiem trauks, kur glabā svēto vakarēdienu.
- Svētības biķeris kauss, ko izmanto kristiešu Svētā Vakarēdiena jeb dievgalda (eiharistijas) ceremonijā
- kantele Koklei līdzīgs somu un karēļu daudzstīgu strinkšķināmais mūzikas instruments.
- benzilhemiformāls Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, var būt bīstams ilglaicīgā saskarē ar ādu.
- Barbara Kristietības mitoloģiskajā tradīcijā leģendārs tēls, kas dzīvojusi Hēliopolē, slepeni kļuvusi par kristieti un tāpēc spīdzināta, bet brīnumainā kārtā cietumā parādījies Jēzus Kristus un devis viņai Svēto vakarēdienu, mirusi mocekles nāvē.
- baznīcas svētki kristīgā ticībā svarīgi svētki, kas saistīti ar būtiskiem notikumiem (advente - 1.-4. svētdiena pirms Ziemassvētkiem; tā Kunga atnākšana Ziemassvētki - 25. decembris, svin, pieminot Jēzus piedzimšanu; Otrie Ziemassvētki - 26. decembris, svin sakarā ar pirmo kristīgo mocekli Stefanu; Jaungada diena - 1. janvāris; Zvaigznes diena - 6. janvāris - gudro vīru Betlēmes apmeklējums; Svētdiena 7 nedēļas pirms Lieldienām - ievada gavēni; Jaunavas Marijas pasludināšanas diena - svētdiena ap 25. martu - eņģeļa vēsts Marijai par Jēzus dzimšanu; Pūpolsvētdiena - svētdiena pirms Lieldienām - Jēzus ierašanās Jeruzalemē - ievada kluso nedēļu; Zaļā ceturtdiena - Lieldienu nedēļā - Jēzus iedibina svēto vakarēdienu; Lielā piektdiena - Jēzus sišana krustā; Lieldienas - 1. svētdiena pēc pirmā pilnmēness pēc pavasara ekvinokcijas - Jēzus augšāmcelšanās; 2. Lieldienas - diena pēc Lieldienu svētdienas; Kristus debesbraukšanas diena - 40. diena pēc Lieldienām; Jēzus debesbraukšana Vasarsvētku diena - 7. svētdiena pēc Lieldienām, Svētais gars nāk pār apustuļiem; Otrie Vasarsvētki - diena pēc Vasarsvētkiem; Svētās Trīsvienības diena - svētdiena pēc Vasarsvētkiem; Kristus atgriešanās - pēdējā vai priekšpēdējā svētdiena novembrī)
- anamnēze Kristus ciešanu un nāves pieminēšana Vakarēdiena liturģijā; Kristus nopelna atgādināšana.
- reālprezence Kristus klātbūtne Svētā Vakarēdiena elementos.
- velums Linu audums Svētā Vakarēdiena trauku apsegšanai.
- eucharistija Lūgšana, ko senā kristīgā baznīcā teica, iesvētījot vakarēdiena elementus; pati iesvētītā dievmaize; vakarēdiena svinēšana.
- sakramentieši Lutera lietots apzīmējums tiem, kas neatzina svētā vakarēdienā Kristus miesas un asins klātbūtni, ar to it kā noliedzot sakramentu objektīvo nozīmi.
- ubikvists Luterāņu teologs, kas atzīst, ka Kristus miesa esot visur svētā vakarēdienā.
- vakarēšana Ļaužu pulcēšanās vienkopus rudens un ziemas vakaros; Latvijā vakarētāji (viena vai vairākas saimes) pulcējās dzīvojamajā rijā vai saimes istabā, kur sievietes strādāja rokdarbus, vīrieši gatavoja un laboja darbarīkus, iedzīves priekšmetus; līdztekus darbam stāstīja pasakas, teikas, minēja mīklas, dažkārt kāds lasīja priekšā.
- ļenkarāties Ļenkarēties.
- ļenkaroties Ļenkarēties.
- eucharistika Mācība par vakarēdienu.
- oblāta maize, ko lieto svētajā vakarēdienā; dievmaize
- artolatrija Maizes dievišķošana (Sv. Vakarēdiena mācībā).
- Hypsipetes borbonicus Maskarēnu bubuls.
- Maskarēnu Maskarēnu salas - atrodas Indijas okeānā (angļu val. "Mascarene Islands"), uz austrumiem no Madagaskaras, platība - 4486 kvadrātkilometri, ietilpst 3 lielas salas, augstums - līdz 3069 m
- Maurīcija Maskarēnu salu centrālā sala, platība - 1860 kvadrātkilometru, lielākais augstums - 826 m
- eiloģija Neiesvētīta Svētā vakarēdiena maize.
- pašņakarēt Neilgu laiku, mazliet šņakarēt.
- pašņakarēties Neilgu laiku, mazliet šņakarēties.
- pavakarēt Neilgu laiku, mazliet vakarēt.
- uzplēst Neviļus, negribēti pieļaut, ka saskarē ar ko asu (kas) tiek bojāts, uzplīst.
- uzraut Neviļus, negribēti pieļaut, ka saskarē ar ko asu (kas) tiek bojāts.
- uzraut Neviļus, negribēti pieļaut, ka saskarē ar ko asu (ķermeņa daļa) tiek ievainota.
- uzplēst Neviļus, negribēti pieļaut, ka saskarē ar ko asu (piemēram, ķermeņa daļa) tiek ievainota.
- atgube No krūmāju pakrēšļiem un pļavas malām atkasīts, biezākos apvāļos kopā sadzīts siens, ko pēc izkalšanas novakarē sakrauj gubās.
- sadurties Nokļūt saskarē, kādas attiecībās (ar kādu).
- uzbrukšana nonākšana saskarē (ar kādu, ko), lai (to) ar attiecīgu izturēšanās veidu, piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem)
- sastapties Nonākt saskarē (ar kādu parādību, apstākļiem u. tml.).
- satikties Nonākt saskarē (ar kādu parādību, apstākļiem u. tml.).
- uzrasties Nonākt saskarē (ar kādu), parasti negaidīti, arī nevēlami.
- pieskarties Nonākt saskarē (ar ko) - par priekšmetiem.
- pieskarties Nonākt saskarē (piemēram, ar darbu, darbību).
- satikties Nonākt saskarē, arī saskarsmē vienam ar otru, citam ar citu; sastapties (2).
- tikties Nonākt saskarē, saskarsmē (ar kādu) darba, sabiedriskās dzīves u. tml. norisēs.
- satikt Nonākt saskarē, saskarsmē (ar kādu); sastapt (2).
- sastapt Nonākt saskarē, saskarsmē (ar kādu).
- sastapties Nonākt saskarē, saskarsmē vienam ar otru, citam ar citu.
- kontakt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saskarē, saistījumā (ar ko), veido saskari, saistījumu (ar ko).
- kontakt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais notiek, noris tiešā saskarē, saistījumā (ar ko).
- kontakt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais rodas saskarē, saistījumā (ar ko).
- pārklāt Novietot (ko) tā, lai (tas) atrastos pāri (kam), pār (ko) saskarē ar (tā) virsmu.
- atvilkšana Operācija, kuras laikā spēki, kas nav tiešā saskarē ar pretinieku, atkāpjas.
- tauste organisma spēja uztvert un analizēt ārējās vides mehāniskos kairinājumus un iegūt informāciju par priekšmetu formu, virsmas īpatnībām, lielumu, konsistenci, pārvietošanos (parasti tiešā saskarē ar tiem)
- pačaganēt Pačakarēt.
- Ismoila Somonī smaile Pamira augstākā virsotne (7495 m) Tadžikistānā, atrodas Zinātņu Akadēmijas grēdas un Pētera Pirmā grēdas saskarē, nogāzēs bieza firna un ledus sega (kopplatība - 136 kvadrātkilometri), atklāta 1932. g., līdz 1962. g. saucās Staļina smaile, 1962.-1999. g. - Komunisma smaile.
- piesaistīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) ir ciešā saskarē, saistībā (ar ko).
- vakarēdiens Parasti savienojumā "Svētais Vakarēdiens" - Jēzus Kristus un viņa 12 mācekļu pēdējā kopējā maltīte pirms Lielās Piektdienas, kad Jēzus tika sists krustā.
- kālija karbonāti pārtikas piedeva E501 (kālija neorganiskie sāļi), skābuma regulētājs, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, bet saskarē var izraisīt skalpa, pieres un roku dermatītu, acu kairinājumu, augšējo elpošanas ceļu iekaisumu
- satikt Pārvietojoties, ierodoties, gaidot u. tml., nonākt tiešā saskarē (ar kādu); sastapt (1).
- sastapt Pārvietojoties, ierodoties, gaidot u. tml., nonākt tiešā saskarē (ar kādu); satikt (1).
- pašņukurēt Pašņakarēt.
- eiharistija Pateicības lūgsna kristiešu sv. vakarēdiena elements (maizes, vīna) apsvētīšanā; apsvētītā dievmaize un vīns; pats dievgalda sakraments.
- novakarēt Pavadīt laiku vakarējot.
- pavakarot Pavakarēt.
- viatiks Pēdējais svētais vakarēdiens, ko pasniedz mirējiem katoļiem (mirēju sakraments).
- samitrinātā virsma peldlīdzekļa virsma, kas atrodas saskarē ar ūdeni un nosaka tā pārvietošanās ātrumu
- komūnija Piedalīšanās svētajā vakarēdienā.
- adorācija Pielūgsme, kas veltāma vienīgi Dievam (piemēram, Kristus klātbūtnes godināšana Svētā Vakarēdiena liturģijā).
- pusvakarā Pievakarē.
- Imatra pilsēta Somijā (_Imatra_), Dienvidkarēlijas reģionā, Vuksas krastos, 28300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kitē pilsēta Somijā (_Kitee_), Ziemeļkarēlijas reģionā, 9100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Lieksa pilsēta Somijā (_Lieksa_), Ziemeļkarēlijas reģionā, 12600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Outokumpu pilsēta Somijā (_Outokumpu_), Ziemeļkarēlijas reģionā, 7400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Lapēnranta pilsēta Somijā (somu val. _Lappeenranta_, zviedru val. _Villmanstrand_), Dienvidkarēlijas reģiona administratīvais centrs, osta Saimā ezera dienvidu krastā, 72700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Nurmesa Pilsēta Somijā, Ziemeļkarēlijas reģionā, 8400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Joensū pilsēta Somijas dienvidaustrumos (_Joensuu_), Ziemeļkarēlijas reģiona administratīvais centrs, 74500 iedzīvotāju (2014. g.)
- agape Pirmbaznīcas kristiešu sadraudzības mielasts, kas sākotnēji ietvēra Svētā Vakarēdiena svinēšanu.
- iet ļaudīs rīkoties tā, ka nonāk saskarē ar cilvēkiem, sabiedrību
- iet dzīvē rīkoties tā, ka nonāk saskarē ar dzīvi, parādībām sabiedrībā
- jaukties Saieties (ar kādu), nonākt saskarē (ar ko).
- maisīties Saieties (ar kādu), nonākt saskarē (ar ko).
- sakankalēt sakankarēt
- impanācija Sakramentāla Kristus miesas un Sv. Vakarēdiena maizes savienošanās.
- bhagavats sanskritā - vispārpieņemta pagodinoša uzrunas forma saskarē ar svētvīriem, valdniekiem u. c. augstdzimušām personām
- Grāls saskaņā ar leģendu, svēts trauks, kas lietots Svētajā vakarēdienā un kurā Jāzeps no Arimatijas savācis krustā sistā Jēzus asinis; Svētais Grāls
- kontakts Saskare; epidemioloģijā saskare ar infekcijas avotu; persona, kas bijusi saskarē ar infekcijas avotu.
- rūna Sena somu, karēļu, igauņu tautasdziesma.
- mitraisms Senās Irānas, Indijas un citu zemju reliģijās - Mitras kults; m. ē. pirmajos gadsimtos tas plaši izplatījās Romas impērijā un bija kristiānisma sāncensis; no mitraisma kristīgie aizguva svēto vakarēdienu, krusta simbolu, ziemsvētkus u. c.
- Sēmejervi Sjamezers - ezers Krievijas Karēlijas Republikā, tā nosaukums karēļu valodā.
- Kullervo Somu un karēļu eposā - varonis atriebējs, kurš neslīka ūdenī un nedega ugunī.
- runo Somu un karēļu liroepiskās regiversa dziesmas.
- sampo Somu un karēļu mitoloģijā - brīnumainas dzirnavas, pārpilnības avots.
- Ilmarinens Somu un karēļu mitoloģijā - kultūrvaronis, kalējs; demiurgs, kurš izkaldināja debesjumu, debesu spīdekļus, arklu, zobenu u. c.
- Joukahainens Somu un karēļu mitoloģijā un eposā - jauns varonis, lielībnieks un neveiksminieks, kas tiek pretstatīts vecajam un gudrajam Veinemeinenam.
- Lemminkeinens Somu un karēļu mitoloģijā un eposā - varonis, kas dzīrēs ierodas neaicināts.
- karēļu valoda somugru valodu saimes Baltijas jūras valodu grupas valoda, savas rakstības vairs nav, karēļu literāro rakstu valodas ir krievu un somu valodas
- bandāža Speciāla profila noņemams tērauda gredzens, kas ir nostiprināts uz lokomotīvju riteņa centra loka un atrodas nepārtrauktā saskarē ar sliedi.
- supratkas Supretkas - vakarēšana, sākotnēji vērpšanas talka.
- vakariņļaudis Svētā Vakarēdiena dalībnieki.
- Svētā Komūnija Svētais Vakarēdiens; piedalīšanās Svētajā Vakarēdienā.
- dievaugstais Svētais vakarēdiens.
- dievaugsts Svētais vakarēdiens.
- komūnija Svētais vakarēdiens.
- svētmielasts Svētais vakarēdiens.
- svētvakarēdiens Svētais vakarēdiens.
- vakarīnas Svētais vakarēdiens.
- šņukurēt Šņakarēt (1) - meklēt, okšķerēt, rakņāties.
- šņukurēt Šņakarēt (2) - ošņāt, ostīt (par dzīvniekiem).
- misticisms Tāda reliģiozitāte, kuras pamatā ir ticība mistikai - tiešai intuitīvai saskarsmei ar dievišķo (var būt saistīta ar vīzijām, transu un ekstāzi); prakse, kuras mērķis ir ar specifisku vingrinājumu, pašsuģestijas, ekstāzes u. tml. palīdzību nonākt tiešā saskarē ar pārdabiskiem spēkiem.
- hemoendoteliāls Tāds, kas attiecas uz placentas veidu, kad mātes asinis nonāk saskarē ar horija asinsvadu endotēliju.
- kontaktveida Tāds, kas rodas, noris ciešā saskarē (ar ko).
- kontakts Tāds, kas rodas, noris saskarē, savienojumā (ar ko) - par procesu, darbību.
- sakarīgs Tāds, kas saskaras, ir savstarpējā saskarē.
- šļūcenisks Tāds, kurā kājas tiek virzītas nepārtrauktā vai samērā reti pārtrauktā saskarē ar (kā) virsmu (par kustībām, gaitu u. tml.).
- kriptokalvīnisti Tie Melanchtona piekritēji, kas nepievienojās luteriskai svētvakarēdiena mācībai, ka ar maizi un vīnu pasniedz Kristus miesu un asinis, bet, līdzīgi kalvīnistiem, uzlūkoja maizi un vīnu par Kristus miesas un asiņu simbolu.
- vaigu vaigā tieši, personiski: ļoti tuvu, tiešā saskarē (_biežāk_ sastapties, tikties; redzēt, skatīt)
- skatīt (arī redzēt) (vaigu) vaigā tikties (ar kādu); nokļūt, nonākt saskarē (ar kādu, arī ar ko)
- (vaigu) vaigā skatīt (redzēties, tikties u. tml.) tikties (ar kādu); nokļūt, nonākt saskarē (ar kādu, arī ar ko)
- redzēt (vaigu) vaigā tikties (ar kādu); nokļūt, nonākt tuvā saskarē (ar kādu, arī ar ko)
- ciborijs Trauks ar vāciņu, kurā uzglabā Svētā Vakarēdiena sakramenta maizi un no kura to izdala.
- piņķerēties Tūļāties; čakarēties.
- mufeļkrāsns ugunsizturīga materiāla vai karstumizturīga tērauda kameras krāsns, kurā apdedzināmais izstrādājums nav saskarē ar siltuma avotu, bet saņem siltumu, ko izstaro sienas
- Suna Upe Krievijas Karēlijas Republikā, garums - 280 km, sākas Rietumkarēlijas augstienē, tek caur ezeriem, ietek Oņegas ezera Kondopogas līcī, krāčaina, ūdenskritumi.
- turēties pa gabalu (no kāda, no kaut kā) vairīties nonākt tuvākā saskarē
- orālais galvanisms vāja elektriskā strāva, kas rodas mutes dobumā, kad zoba plomba, kurā ir amalgams, nonāk saskarē ar siekalām
- aplāgs Vakarēdiens, dievgalds.
- vakarijs Vakarējs.
- vakarins Vakarējs.
- vakarošana Vakarēšana - visas saimes sapulcēšanās vienkopus ziemas vai rudens vakaros un kādu istabas, mājas darbu darīšana (piemēram, vērpšana, adīšana), ko pavadīja pasaku, nostāstu stāstīšana, mīklu minēšana.
- susprēde vakarēšana vērpjot
- supraka vakarēšana, sākotnēji vērpšanas talka
- supretkas Vakarēšana, sākotnēji vērpšanas talka.
- vakarot Vakarēt.
- somugru valodas valodu saime, kurā ietilpst Baltijas jūras valodu grupa (lībiešu, igauņu, votu, somu, ižoru, karēļu, vepsu valoda), sāmu valoda, Volgas valodu grupa (mordviešu, mariešu valoda), Permas valodu grupa (komiešu, komiešu-permiešu, udmurtu valoda) un ugru valodu grupa (hantu, mansu, ungāru valoda)
- supratka Vērpšanas talka, vakarēšana; suprags.
- suprags Vērpšanas talka, vakarēšana.
- agresīvā vide vide, kas ārdoši iedarbojas uz objektiem, kuri ir ar to saskarē (piemēram, piesārņotais gaiss rada skābjlietu, kas graujoši iedarbojas uz ēkām)
- vienpaukar Vienā pavakarē.
- vienpavakar Vienā pavakarē.
- satuvināšanās Vienas karojošās puses vai abu karojošo pušu karaspēku izvirzīšanās, lai nonāktu kaujas saskarē.
- liešana apvalkveida veidnēs vienreizlietojamās veidnes izgatavo no kvarca smilšu un 6–7% sintētisko sveķu maisījuma, kas saskarē ar sakarsēto veiduļu paplāti sakarst, sveķi saķepina smilti un veido apvalkveida veidnes vienu pusi; pēc sveķu pilnīgas sacietēšanas (200–220 °C) veidnes puses savieno; gatavā veidnē lej tēraudu, čugunu vai krāsainos metālus
- gastromēnija Vikarējoša (mensuāla) kuņģa asiņošana.
- ksenomēnija Vikarējoša menstruācija.
- stomatomēnija Vikarējoša mutes asiņošana sakara ar menstruālo ciklu.
- cefalomēnija Vikarējoša vai komplementāra menstruālā asiņošana no deguna.
- Garmo smaile virsotne Rietumpamirā, Darvazas un Zinātņu Akadēmijas grēdas saskarē, Tadžikistānā, augstums - 6595 m, klāta ar sniegu un ledu
- slīdēt Virzīties pa (kā) virsmu nepārtrauktā, arī nemainīgā saskarē ar to, pārvarot berzi šīs saskares plaknē (parasti par priekšmetiem, fizikāliem ķermeņiem).
- skarties Virzīties, arī virzīt (savu ķermeņa daļu) tā, ka nonāk saskarē (ar kādu, ko); kļūt tādam, kas ko skar (1).
- skart Virzoties, tiekot virzītam, nonākt saskarē (ar ko) tā, ka rodas deformācija; kļūt tādam, ar kuru (kas) nonāk saskarē tā, ka rodas deformācija.
karē citās vārdnīcās:
LLVV