Paplašinātā meklēšana
Meklējam iele.
Atrasts vārdos (97):
- iele:1
- tiele:1
- ieleja:1
- ieleje:1
- ielejs:1
- ielene:1
- ielens:1
- ielest:1
- mieles:1
- Bieleni:1
- Bieleņi:1
- ieleķēt:1
- ielenis:1
- ielenkt:1
- ielepēt:1
- ielepīt:1
- ietiele:1
- lielene:1
- lielens:1
- lieleņš:1
- pieleja:1
- pielemt:1
- sielejs:1
- ielejots:1
- ielejums:1
- ieleksēt:1
- ieleksīt:1
- ielenčot:1
- ielepsēt:1
- ielepsīt:1
- ieleskāt:1
- ielezens:1
- mieleste:1
- mielests:1
- paieleja:1
- paielejš:1
- Pielekši:1
- pieleķēt:1
- pielepēt:1
- pielepīt:1
- skutiele:1
- šķielens:1
- ielecināt:1
- ielejains:1
- ielenieki:1
- ielenkums:1
- ieleņains:1
- lielestis:1
- Lielezere:1
- Lielezers:1
- Mielezers:1
- neķielene:1
- nelieleņš:1
- palielens:1
- pieledāja:1
- pielempēt:1
- pieleņķis:1
- pielepsēt:1
- pieleskāt:1
- senieleja:1
- vērmieles:1
- ieleipatāt:1
- ielejveida:1
- ielekterēt:1
- ielenkšana:1
- ielepoties:1
- kamielenes:1
- lielestība:1
- mielestapa:1
- Padieleits:1
- pielemtība:1
- sausieleja:1
- sprieleica:1
- Thielenhof:1
- tielenieks:1
- trogieleja:1
- mieleteroze:1
- pielepēties:1
- pierendiele:1
- sielejnieks:1
- vierendiele:1
- dielektriķis:1
- dielektrisks:1
- pieleknēties:1
- pieleksīties:1
- pielektāzija:1
- pieleskāties:1
- antielektrons:1
- dielektrolīze:1
- lielezernieki:1
- pielekterēties:1
- amielencefālija:1
- polielektrolīti:1
- polielektrolīts:1
- hemopielektāzija:1
- perielektrotonuss:1
- magnētdielektriķis:1
Atrasts etimoloģijās (2):
Atrasts vārdu savienojumos (77):
- Abavas ieleja
- Aģes ielejveida pazeminājums
- Aksajas ieleja
- Alaja ieleja
- apakšjūras ielejas
- Augstrozes Lielezers
- Avašas lejteces ieleja
- Bārvikas ieleja
- bēdu ieleja
- Bekaa ieleja
- Belemas ieleja
- Bigsmoki ieleja
- Boi ieleja
- Bovas ielejas provinces parks
- Brenguļu Lielezers
- Buenavistas ieleja
- caurlauzta ieleja
- Daudas un Jodupītes ieleja
- Daugavas ieleja
- dielektriķa caursite
- dielektriķa depolarizācija
- dielektriskā caurlaidība
- dielektriskā histerēze
- dielektriskā konstante
- dielektriskā polarizācija
- dielektriskā uzņēmība
- dielektriskā žāvēšana
- dielektriskais paklājs
- dielektriskie zudumi
- Dzjudžaigou ielejas nacionālais parks
- Ezeru ieleja
- Faraonu ieleja
- Fergānas ieleja
- Geizeru ieleja
- Hisaras ieleja
- ielejveida pazeminājums
- ielens kalns
- Jorkšīras ielejas
- Josemitu ieleja
- Kagajanas ieleja
- Kalifornijas ieleja
- Kaļķupes ieleja
- kalnu-ieleju vējš
- Kašmiras ieleja
- Kazu ieleja
- Lauces ieleja
- Laucesas ielejveida pazeminājums
- Lejaskalifornijas ieleja
- Levantīnas ieleja
- Limbažu Lielezers
- Longitudinālā ieleja
- Nāves ieleja
- Ogres ieleja
- pieledāja baseins
- Raķupes ieleja
- Ramatas Lielezers
- Raunas ielejveida pazeminājums
- Rēzeknes ielejveida pazeminājums
- Ruņupes ieleja
- Salacas ieleja
- Sandaniele del Friuli
- Saulainā ieleja
- sausā ieleja
- Silīcija ieleja
- Skujaines un Svētaines ieleja
- Slocenes ieleja ar apkārtējo ainavu
- Srinagaras ieleja
- Svētes ieleja
- Sviķupītes ielejas atsegumi
- Talasas ieleja
- upes ieleja
- Vahšas ieleja
- Valbonas ielejas nacionālais parks
- Valtellīnas ieleja
- Ventas ieleja
- Ventas un Šķērveļa ieleja
- Vitrupes ieleja
Atrasts skaidrojumos (400):
- akmens zivis 10-45 cm gari zivju atveidojumi akmenī, izplatīti A-Sibīrijas, īpaši Baikāla ezera R piekrastes un Angaras upes ielejas neolīta pieminekļos.
- Daugmales pagasta teritorija 1990. g. atjaunotais pagasts ietver arī daļu no pirmskara Ikšķiles un Salaspils pagastu teritorijas, savukārt pēc Rīgas HES ūdenskrātuves uzbūvēšanas daļa Daugavas ielejas applūdusi.
- Tenočs Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - kultūrvaronis, dieva Miškoatla dēls, acteku vadonis (vēsturiska persona) laikā, kad tie pārnāca uz Mehiko ieleju
- Centrālā Lusona administratīvā iedalījuma reģions Filipīnās, Lusonas salas vidusdaļā, administratīvais centrs - Sanfernado, robežojas ar Ilokosas, Kagajanas ielejas, Galvaspilsētas un Calabarzonas reģionu, rietumos apskalo Lusonas jūra, austrumos - Filipīnu jūra
- Ilokosa administratīvā iedalījuma reģions Filipīnās, Lusonas salas ziemeļrietumos, administratīvais centrs - Sanfernando, robežojas ar Kordiljeras administratīvo reģionu, Kagajanas ielejas un Centrālās Lusonas reģionu, rietumos un ziemeļos apskalo Dienvidķīnas jūra
- Kordiljeras administratīvais reģions administratīvā iedalījuma reģions Filipīnās, Lusonas salas ziemeļu daļā un vidienē, administratīvais centrs - Bagio, robežojas ar Ilokosas, Kagajanas ielejas un Centrālās Lusonas reģionu
- Centrālās Lusonas reģions administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Filipīnās, Lusonas salas vidusdaļā, ziemeļos robežojas ar Ilikosas un Kagajanas ielejas reģionu, dienvidos - ar Galvaspilsētas un Calabarzon reģionu, rietumos apskalo Lusonas jūra, austrumos - Filipīnu jūra
- Kabula Afganistānas galvaspilsēta (puštu val. "Kābul"), vilajeta centrs, atrodas Kabulas upes ielejas oāzē, 1795 m vjl., 2536300 iedzīvotāju (2006. g.)
- barakzaji Afgāņu cilts (lielākā durranu grupā), dzīvo Afganistānas dienvidos, Argandabas ielejā un Hilmendas krastos, runā rietumpuštu dialektā (indoeiropiešu saimes irāņu grupa), reliģija - islāms (sunnisms)
- šamade agrāk parasts bungu signāls, ar ko ielenktie paziņoja savu padošanos
- āžome aiz jūrmalas kāpām izraktas, nolīdzinātas ielejas, kur stādīja kartupeļus
- aizsperties Aizbēgt, pielekt kājās un laisties lapās
- Daugavas dabas parks aizņem Daugavas ieleju Aizkraukles novada Aizkraukles, Skrīveru un Sērenes pagastā, platība - 674 ha, dibināts 1977. g., lai aizsargātu Daugavas senlejas raksturīgāko posmu, kas vēl palicis nepārveidots būvējot Pļaviņu HES
- Veclaicene Aizsargājamo ainavu apvidus, atrodas Smiltenes novada Apes pagastā un Alūksnes novada Jaunlaicenes, Mārkalnes, Veclaicenes un Ziemeru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 20892 ha, aizņem gandrīz visu Alūksnes augstienes Veclaicenes pauguraini, Vaidavas pazeminājuma ziemeļu malu un Ziemeļvidzemes (Tālavas) augstienes Trapenes līdzenuma ziemeļaustrumu daļu, izveidots, lai saglabātu un aizsargātu Ziemeļvidzemes ainavas, kurās pārstāvēti visi galvenie salveida augstieņu glaciālo reljefa tipi un dažādi nogulumi, liela absolūto augstumu amplitūda - no 81 m vjl. (Vaidavas ielejā) līdz 271,5 m vjl. (Dēliņkalns)
- Vieša klintis aizsargājams ģeoloģiskais objekts, sarkanīgu un sārti rūsganu smilšakmeņu atsegums Gaujas ielejas labajā stāvkrastā \~3 km augšpus Turaidas, Viešu pilskalna nogāzē virs vecupes, Krimuldas novada Krimuldas pagastā, augstums - 8 m, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., platība - 0,3 ha
- Nīkrāces akmens akmens Nīkrāces pagastā Sudmalnieku strauta (Imalas augšteces) ielejā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1957. g.), garums — 7,5 m, platums — 5,0 m, augstums — līdz 1,7 m, apkārtmērs — 21 m, virszemes tilpums — \~20 kubikmetri
- kokcidioidomikoze Akūta vai hroniska plaušu slimība, ko ierosina "Coccidioides immitis" sporu ieelpošana; sauc arī par ielejas vai tuksneša drudzi
- Viktora ala ala Siguldā, Gaujas ielejas labā krasta nogāzē, mazliet pa labi un uz augšu no Gūtmaņa alas, ieejas platums - 6,8 m, augstums - 4,8 m, dziļums - 5,9 m
- Lasko ala Vezēras upes ielejā, netālu no Montiņakas pilsētas Dienvidfrancijā, uz sienām ~800 vēlā paleolīta zīmējumu un gravējumu (15. gt. p. m. ē.), gk. dzīvnieku attēli; monohromi un polihromi
- Sikspārņu alas alas Priekuļu pagastā, Kazugravas dabas pieminekļa teritorijā, Kazu ielejas augšgalā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., ziemo lielākā sikspārņu kolonija Eiropas ziemeļaustrumos
- šmakolka Alkoholisks dzēriens, ko gatavoja Latgalē, izraudzējot miežus un pēc tam pielejot vēl spirtu un pieliekot īpašas stipras reibinošas un garšas vielas, piem., tabaku, ziepju zāles u. tml.
- Priekšalpi Alpu kalnu sistēmas perifērijas grēdas, kas no dienvidiem, rietumiem un ziemeļiem aptver centrālo Alpu kristālisko iežu zonu, augstums - 2000-3000 m, no centrālajām grēdām kalnus atdala tektoniskas un erozijas ielejas
- cirks Amfiteātra veida ielejas paplašinājums vai padziļinājums, parasti ielejas augšgalā; kars
- piekāje Apakšējā (reljefa paaugstinājuma vai ielejas, ezerdobes) daļa
- Alegeinu plato Apalaču plato ziemeļu daļa (uz ziemeļiem no Tagforkas upes) ASV (_Allegheny Plateau_), augstums pieaug no 600 m ziemeļos līdz 1070 m dienvidaustrumos; viļņoti, lēzeni līdzenumi mijas ar atsevišķiem kalnu masīviem, ko saposmo dziļas ielejas
- doķis Apaļas formas mārks; ūdens bedre; veca upes gultne; ieleja; aizaugusi avota vieta
- otokalorimetrs aparāts vestibulārā aparāta funkciju pārbaudei, nosakot nistagma ilgumu, kas parādās, ielejot ausī aukstu vai siltu ūdeni (kaloriskā reakcija)
- Basbi apdzīvota vieta ASV, Montānas štata dienvidu daļā, Vulfa kalnu ielejā
- Čilokvina apdzīvota vieta ASV, Oregonas štatā, Kaskāžu kalnu ielejā
- Černovaja apdzīvota vieta Kazahstānā, Austrumkazahstānas apgabala austrumos, Altaja kalnu ielejā
- Bjaskjujola apdzīvota vieta Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Ļenas ielejas rietumu daļā
- Balguntaja apdzīvota vieta Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā, Tjanšana kalnu ielejā
- Barūnbajanulāna apdzīvota vieta Mongolijā, Ezeru ielejā, Uvurhangaja aimaka rietumos
- Ainī apdzīvota vieta Tadžikistānā (_Aynī_), Sugdas vilojatā, Zarafšonas upes ielejā
- aplēģerēt Aplenkt, ielenkt
- Augšširvanas kanāls apūdeņošanas kanāls Azerbaidžānā (_ Yuxarı Șirvan kanalı_), Kūras ielejas ziemeļu daļā
- Lielais Fergānas kanāls apūdeņošanas kanāls Fergānas ielejā, Uzbekistānā (283 km) un Tadžikistānā (62 km), izbūvēts 1939.-1940. g., sākas Narinas upē (netālu no Učkurgānas), beidzas Sirdarjā, Hudžandas tuvumā
- Seces pauguraine ar Lauces ieleju nošķirtā Sēlijas paugurvaļņa daļa Seces, Sērenes un Daudzeses pagastā, garums — 15-16 km, platums — \~6 km, augstākā virsotne (Grebļa kalns) — 137,8 m vjl., kas paceļas \~65 m virs pieguļošajām ielejām
- Rēzeknes senleja ārēji ieleju atgādinoša reljefa forma Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā no Rēzeknes pilsētas līdz Pēterniekiem, pa kuru 20 km garā posmā tek Rēzeknes upe, dziļums — 30-35 m, platums — 1,5-2,5 km, nogāzes paugurotas, vietām kāpļainas
- vadāmības zona atļauto elektronu enerģētisko stāvokļu enerģiju apgabals cietvielā, kas absolūtā nulles temperatūrā ir tukšs (pusvadītājos, dielektriķos) vai daļēji aizpildīts ar elektroniem (metālos)
- elektrostatiskā atmiņa atmiņa, kurā par datu nesējiem izmanto uz dielektriķa virsmas uzkrātus statiskās elektrības lādiņus
- Tukuma viduslaiku pils atradās Tukumā pie tagadējā Brīvības laukuma, Slocenes ielejas malā, domājams, ka būvēta 14. gs., tā bija no lieliem, neapdarinātiem laukakmeņiem būvēts četrstūrveida nocietinājums (52 x 40 m), ko veidoja aizsargmūris ar \~10 m platu dzīvojamo korpusu pagalmā, 17. gs. vairākkārt postīta karos, pamesta 1730. g.; 1991. g. bijušais pils tornis restaurēts un 1995. g. tajā atvērta Tukuma muzeja filiāle
- Augstrozes viduslaiku pils atradusies tagadējā Limbažu novada Umurgas pagastā pie Pilskalnu mājām, Limbažu-Valmieras ceļa malā, Lielezera dienvidu krastā, 35-40 m augstā paugurā
- Madelānu pilskalns atrodas Aglonas pagasta Madelānu ciemā, savrups \~20 m augsts paugurs, ko austrumu pusē norobežo ezers, ziemeļu pusē - purvaina upītes ieleja, plakums - 60 x 80 m, izmantots līdz \~13. gs.
- Susējas pilskalns atrodas Aknīstē, pilsētas ziemeļrietumu nomalē, Dienvidsusējas kreisajā krastā, ir reljefa veidojums, ko norobežo grava un 15-20 m augsta Dienvidsusējas ielejas krauja, plakums - 40 x 40 m, datējums nav zināms, bet spriežot pēc nocietinājumu veida pieder pie hronoloģiski jaunākiem pilskalniem
- Sidrabiņu pilskalns atrodas Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Dvietes pagastā, ziemeļu pusi norobežo strauta ieleja, dienvidu pusē nocietināts ar 2 grāvjiem un vaļņiem, postīts ar lauksaimniecības darbiem, plakums varētu būt bijis \~100 x 50 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.; Šantes kalns
- Nīcgales māla atradne atrodas Augšdaugavas novadā pie Nīcgales; Nīcgales-Lubāna pieledāja baseina brūnganpelēki limnoglaciāli slokšņu māli; izmanto keramzīta ražošanai
- Vjatkas uvāli atrodas Austrumeiropas līdzenuma ziemeļu daļā, Krievijas Kirovas apgabalā un Mari El Republikā, gandrīz meridionāli, augstums - līdz 284 m, Vjatkas ieleja tos sadala ziemeļu un dienvidu daļā
- Dobes kalni atrodas Austrumkursas augstienes dienvidu malā Dobeles novada Lielauces pagastā, tie ir vaļņveida paugurgrēda (garums — 2 km), kurā ietilpst Mežakalns (Garais kalns) un Dobes (Apaļais) kalns, ko atdala Avīksnes ieleja, augstākais punkts 152,6 m vjl., relatīvais augstums — 30 m
- Terekas-Sunžas augstiene atrodas Centrālajā Priekškaukāzā, starp Tereku un Sunžu, Krievijā (Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, Ingušijas Republikā un Čečenijas Republikā), Terekas grēdas augstums - līdz 664 m, Sunžas grēdas - līdz 926 m, tās šķir Alhačurtas ieleja
- Aizkraukles grants atradne atrodas Daugavas ielejā, abos upes krastos lejpus Aizkraukles, krājums 13,6 mlj m^3^, veido fluvioglaciālie un aluviālie nogulumi
- Brazīlijas plakankalne atrodas Dienvidamerikas austrumu daļā (port. val. "Planalto do Brasil"), gk. Brazīlijā, to veido gk. augsti (800-900 m) plato ar stāvām, kraujām nogāzēm, kurus saposmo dziļas upju ielejas un ieplakas, augstākā virsotne — Bandeira — 2890 m
- Elekšu dobumakmens atrodas Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā, Virgas upes ielejas malā pie Elekšu mājām, garums - 2,4 m, platums - 1,8 m, augstums - līdz 0,9 m, tā plakanajā virsā iekalti \~200 iedobumiņi (diametrs - 4-6 cm, dziļums - līdz 2 cm)
- Kamradžu pilskalns atrodas Dobeles novada Penkules pagastā, 300 m uz ziemeļaustrumiem no Kamradžu mājām, tas ir 10 m augsts reljefa pacēlums, ko norobežo dabīga grava un sekla ieleja, plakums - ieapaļs 35 m diametrā, iespējams datējams ar 9.-12. gs. vai 13. gs.; Cepļa kalns
- Dalverzinas stepe atrodas Fergānas ielejā, Sirdarjas labajā krastā, Uzbekistānā un Tadžikistānā, austrumos to norobežo Kuramas grēdas atzari, rietumos - Sirdarja, līdzenums 300-500 m vjl.
- Kauķa kalns atrodas Imulas ielejas kreisā pamatkrasta nogāzē 0,5 km lejpus Matkules pilskalna, Tukuma novada Matkules pagastā, dabas parka "Abavas senleja" teritorijā, tas ir saldūdens kaļķiežu masīvs, kas 30 m augstajā upes ielejas nogāzē izgulsnējies no kaļķainiem avotu ūdeņiem, apaudzis ar gobām; Kursas Staburags; Imulas Staburags
- Zāģeru Velnakmens atrodas Kandavas pagastā, Amulas ielejas labā krasta sāngravā, augstums strauta pusē — 3,0 m, garums — 5,0 m, platums — 3,0 m, apkārtmērs — 14,8 m, iespējams, ka ticis apstrādāts, augšpusē krusts
- Hispara šļūdonis atrodas Karakoruma dienvidrietumu nogāzē ("Hispar"), uz ziemeļrietumiem no Čogori kalna, Indijā, aizņem starpkalnu ieleju Hunzas baseinā (Indas pietekas Gilgitas pieteka), garums \~53 km, platība - 620 kvadrātkilometru, noslīd rietumu virzienā līdz 3000 m
- Kolumbijas plato atrodas Kordiljeros (angļu val. “Columbia Plateau”), starp Klinšu un Kaskādu kalniem, ASV, augstums — 700-1000 m, saposmo dziļas kanjonveida ielejas līdz 1500 m dziļumā
- Fridrihovas pilskalns atrodas Krāslavas novada Bērziņu pagastā, Čaušicas labajā krastā, 8-9 m augstā zemesragā, ko Čaušica apliec no trim pusēm, četrstūrveida plakums (~45 x 20 m), rietumu pusē ir lēzena ieleja, iespējams, ka tur bijuši kādi nocietinājumi, kas vēlākos laikos noarti, plakumā un nogāzēs konstatēts intensīvs kultūrslānis
- Pazirikas kurgāni atrodas Krievijas Altaja Republikā, Pazirikas ielejā, 5.-3. gs. p. m. ē. izbūvētās apbedīšanas kameras pārsegtas ar baļķiem, akmeņiem; apbedījumos daudz iedzīves priekšmetu, zirglietas, Priekšāzijā un Ķīnā darināti audumi, paklāji
- Plekšēnu zviedru skansts atrodas Madonas novada Mārcienas pagastā, 10-12 m augstas Aronas ielejas kraujas malā; pēc nostāstiem tur atradies viduslaiku nocietinājums; tāpat sauc arī kādu vietu ar viļņainu reljefu mežā pie Plekšēnu mājām
- Bordžomu aiza atrodas Mazajā Kaukāzā, Kūras ielejā, starp Meshetijas un Trialetas grēdu, Gruzijā, garums — \~60 km, dziļums — 1300-1500 m
- Alaja grēda atrodas Pamira-Alaja kalnu apgabalā (_Alay kırka toosu_), starp Fergānas ieleju ziemeļos un Alaja ieleju dienvidos, Kirgizistānā un Tadžikistānā, garums \~400 km, augstums līdz 5539 m, virsotnēs ledāji, sniegs
- Lielpolijas zemiene atrodas Polijas rietumu daļā ("Nizina Wielkopolska"), starp Vartas un Odras vidustecēm, sandru līdzenumi, purvi, gala morēnu grēdas (augstums - līdz 227 m), plašas (2-25 km), terasētas ledāja kušanas ūdeņu veidotas ielejas
- Raunas Staburags atrodas Raunas ielejas labā pamatkrasta nogāzē, Smiltenes novada Raunas pagastā, ir kāpņveidīga saldūdens kaļķiežu (šūnakmens) krauja, garums — 35 m, augstums — 2-3,5 m, tajā ir līdz 1,1 m augsta un līdz 1,3 m dziļa niša, kurā plūst nogāzē iztekošo avotu ūdeņi, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 25 ha; Mazais Staburags
- Raunas Velnala atrodas Raunas pagastā, Raunas ielejas kreisā pamatkrasta nogāzē, pazemes telpas platība — 50 kvadrātmetru, alas dziļums — 13,6 m, izveidojusies Gaujas svītas smilšakmeņos un, iespējams, mākslīgi paplašināta
- Kantinieku pilskalns atrodas Rēzeknes novada Kantinieku pagastā, \~1 km uz ziemeļaustrumiem no pagasta centra Livžankas ielejas malā, aizņem līdz 15 m augsta garena paugura rietumu galu, ko norobežo 1 m augsts valnis un 3 m dziļš grāvis no pārējās paugura daļas, nogāzes mākslīgi izveidotas stāvākas
- Sistānas ieplaka atrodas Sistānas novada vidienē, Afganistānā un Irānā, aizņem līdzenu beznoteces ieplaku, kam vidienē Hamuna ezeri, upju ielejas pārpurvotas
- Grebļa kalns atrodas starp Daugavas un Secenes-Lauces ieleju, Seces pagastā, lokveidīgs paugurs \~4 km garumā, platums - 1,8 km, absolūtais augstums - 137,8 m vjl., relatīvais augstums - 15-25 m; Greblis; Grūbeļu kalns
- Ventas-Usmas ieplaka atrodas starp Rietumkurzemes un Austrumkurzemes augstieni, Latvijā, augstums - 30-60 m vjl., pamatiežu ieliecē limnoglaciālas smiltis un māli, viļņoti līdzenumi, pauguru grupas, Ventas ielejā plašas terases, ziemeļos - Usmas smiltāju līdzenums, purvi, skujkoku meži
- Dziršu kalns atrodas Vidzemes augstienes ziemeļrietumu malā, Amatas pagastā, Grūbas ielejas labajā krastā, \~600 x 300 m paugurs ar absolūto augstumu 191,6 m vjl., relatīvais augstums - 40 m rietumu nogāzē un 30 m austrumu nogāzē, to veido smilts un smalka grants, apaudzis ar kokiem
- Bezdelīgu klintis un alas atsegums ar alām Salacas kreisajā krastā Mazsalacas novada Skaņkalnes pagastā, dabas parkā "Salacas ieleja"; valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (aizsargājams ģeoloģiskais objekts; kopš 2000. g. dabas piemineklis), atseguma augstums - 11 m, garums - 120 m
- kalnu masīvs atsevišķa vāji saposmota, pacelta kalnāju daļa, kas atrodas ar kalnāju uz viena pamata, bet no pārējās daļas atdalīta ar dziļām ielejām
- čorka Atteka, strautiņš, ieleja
- Atvelas kanjons Atvelas upes ieleja ar ļoti stāvām nogāzēm Argentīnā (_Atuel, Cañon del_), Mendosas provincē
- Kvēpenes dižegle aug Raiskuma pagastā, Gaujas ielejas labajā nogāzē, 70 m no upes, stumbra apkārtmērs — 3,1 m, augstums — 39 m, augstākais dižkoks Latvijā
- Saklauru purvs augstais purvs Ramatas pagastā, tā ziemeļu daļa (800 ha) atrodas Igaunijā, Latvijā platība - 2903 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 7 m, daudz akaču un lāmu, 2 ezeri (Lielezers un Mazezers)
- Buguļmas–Belebejas augstiene augstiene Austrumeiropas līdzenuma dienvidaustrumu daļā, Krievijā (Kuibiševas un Orenburgas apgabalā, Tatarstānas un Baškortostānas Republikā), Belajas, Kamas un Volgas baseina ūdensšķirtne, augstums - 200-400 m, to saposmo dziļas upju ielejas
- Jergeņi Augstiene Austrumeiropas līdzenuma dienvidos, no Volgas (ziemeļos) līdz Vostočnijmaničas ielejai (dienvidos), Krievijas Volgogradas un Rostovas apgabalā, kā arī Kalmikijas Republikā, garums - \~350 km, platums - 20-50 km, augstums - 160-221 m
- Viduskrievijas augstiene augstiene Austrumeiropas līdzenumā, no Okas ielejas ziemeļos līdz Doņecas skraustiem dienvidos, Krievijā un Ukrainā, garums - \~1000 km, platums - līdz 500 km, vidējais augstums - 200-250 m, lielākais 293 m vjl.
- Kodri Augstiene Moldovā, starp Reutu (Dņestras baseinā) un Prutu, garums - \~100 km, augstums - līdz 429 m (Balanešti kalns), erozijas reljefs, dziļas gravas, upju ielejas, noslīdeņi, karsta procesi
- Austrumlatvijas augstienes augstieņu josla Baltijas grēdas austrumu malā, Latvijas austrumos, Daugavas ieleja to sadala Latgales augstienē un Augšzemes augstienē
- Silvreta Augstkalnu masīvs Rētijas Alpos ("Silvretta"), uz Austrijas un Šveices robežas, dienvidos to norobežo Engadīnas ieleja, ziemeļos - Reinas un Innas pietekas, augstākā virsotne - Linarda smaile (3411 m)
- Lielezers Augstrozes Lielezers Umurgas pagastā
- Zemais Velds augstums - 300-600 m, veido kristāliskie ieži, saposmo plašas ielejas
- Varšavu iezis augšdevona Gaujas svītas smilšakmens krauja Braslas ielejas labajā krastā, Krimuldas pagastā, dzeltenīgi sarkanā smilšakmeņu atseguma garums — 90 m, augstums — 4-7 m
- sikometrs Automātisks papīra mitruma mērītājs, kura darbība pamatojas uz papīra dielektriskās konstantes izmaiņām (no 2,0-3,5 sausam papīram un līdz 81,7 ūdenim)
- Lībānu-Jaunzemju avoti avoti Priekuļu pagastā, Kazu ielejas atzarā, t. s. Septiņavotu gravā, vieni no lielākajiem Latvijas avotiem, tie satek strautā un pa Triečupīti aizplūst uz Gauju
- Saltavots Avots Siguldas novada Siguldas pagastā, iztek Lorupes ielejas stāvajā labajā krastā, ūdens uzkrājas baseiniņā aiz akmeņu barjeras un lejāk, noplūstot Lorupē izveidotajā ūdenskrātuvē, veido sazarotu krāci, debits 2000 kubikmetru diennaktī, ūdens temperatūra arī vasarā nepārsniedz 5 Celsija grādus
- Herkulane Balneoloģisks kūrorts un sanatorija Rumānijas dienvidrietumos ("Baile-Herculane"), Černas ielejā (uz ziemeļiem no Dzelzs Vārtiem), 17 karstie minerālūdeņu avoti (7 radioaktīvie)
- baltistāņi Balti - tauta, dzīvo Kašmiras ziemeļu daļas augstkalnu ielejās (Baltistānā), valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, tuvu radniecīgi tibetiešiem, reliģija - islāms (šiisms), arī budisms
- balti Baltistāņi - tauta, dzīvo Kašmiras ziemeļu daļas augstkalnu ielejās (Baltistānā), valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, tuvu radniecīgi tibetiešiem, reliģija - islāms (šiisms), arī budisms
- aplidot Barā, pūlī lidojot, lidinoties ielenkt, aptvert (kādu objektu) no vairākām pusēm, virzīties visapkārt
- bartoneloze Bartonellu ierosināta infekcijas slimība, sastopama Peru ielejās ar tropisku klimatu
- divinilbenzols bezkrāsains šķidrums vai bezkrāsaini kristāli, kas viegli polimerizējas un kkopolimerizējas ar butadiēnu, stirolu, akrilskābi; izmanto sveķu, dielektriķu, sorbentu, laku un krāsu, kaučuka ražošanā
- Kalahari beznoteces ieplaka Dienvidāfrikā (Botsvānā, Zambijā, Zimbabvē, DĀR, Namībijā), platība - \~630000 kvadrātkilometru, garums - \~2000 km, platums - \~1200 km, vidējais augstums - 900-1000 m, ziemeļu robežu nosaka Kongo un Zambezi upju ūdensšķirtne, dienvidu - Oranžas upes ieleja
- padje Beznoteces vai īslaicīgas noteces kalnu ieleja, aiza, starpkalnu pazeminājums Sibīrijā vai Tālajos Austrumos
- muskusa bezsalvīte bezsalvīšu suga ("Adoxa moschatellina"), Latvijā sastopama ne visai bieži, aug gk. upju ielejās, platlapju-egļu un skujkoku mežos, u. c. mitrās vietās, daudzgadīgs lakstaugs ar garu, baltu, ložņājošu sakneni
- atvārīt Biezu vai sāļu ēdienu, pielejot ūdeni, vārīt otrreiz
- Mazupes parastās purvmirtes atradne botāniskais liegums parastās purvmirtes aizsardzībai, atrodas Ventspils novada Ances pagastā, Trumpes jeb Mazupes ielejā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 129,7 ha
- frīzeja Bromēliju dzimtas ģints ("Vriesea"), dekoratīvs ziedaugs no Dienvidamerikas tropiskajiem mežiem, izplatīts telpaugs ar īpatnēju kopšanu, laistot nevis saknes, bet ielejot ūdeni un minerālvielas lapu piltuvēs
- flogopīts brūns vizlu grupas minerāls K(Mg,Fe)~3~AlSi~3~O~10~(OH,F)~2~, dielektriķis, nozīmīgs elektroizolācijas materiāls
- izlauzties Bruņotā cīņā izkļūt (no kurienes, kur u. tml., parasti no ielenkuma)
- pusvadītājs Cietviela, kuras elektrovadītspēja ir vidēja starp metālu un dielektriķu elektrovadītspēju un palielinās, augot temperatūrai
- kadžari Cilts, dzīvo Irānas ziemeļos, Hazardžeribas ielejā (Mazenderanā) un Gorganas kalnos, kā arī Teherānā u. c. pilsētās, valoda pieder pie tjurku grupas, reliģija - islāms
- Dabašana grēda Cinlina kalnu grēdas dienvidaustrumu atzars Ķīnas vidienē ("Dabashan"), garums - \~200 km, augstums līdz 2708 m (Šanšupina kalns), saposmots dziļām ielejām, virsotnes noapaļotas
- suņu ciņuvārpata ciņuvārpatu suga ("Elymus caninus syn. Agropyron canium, Elytrigia canina"), kas veido skrajus cerus mežos, krūmājos, upju ielejās un palieņu pļavās; suņu vārpata
- platlapu bezgale čemurziežu dzimtas bezgaļu ģints suga (“Laserpitium latifolium”), Latvijā sastopama samērā reti, aug gk. upju ielejās, aizsargājama, 80-150 cm augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar spēcīgu, garu sakneni
- Santjago Čīles galvaspilsēta ("Santiago"), atrodas Longitudinālajā ielejā 100 km no Klusā okeāna, Mapočo krastos 540 m vjl., 5 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
- Patagonija Dabas apgabals Argentīnā, uz dienvidiem no Kolorado upes, starp Andiem un Atlantijas okeānu, platība - \~650000 kvadrātkilometru, kāpļains, kanjonveida ieleju un aizu saposmots plato, kas Andu priekškalnu virzienā paaugstinās līdz 2200 m
- Gulbenes paugurvalnis dabas apvidus Alūksnes augstienes dienvidu galā, platība — 57700 ha, garums — 40 km, platums — 5-12 km, robežojas ar Malienas pauguraini, Adzeles pacēlumu, Kujas ielejveida pazeminājumu un Trapenes līdzenumu
- Abavas senleja dabas apvidus Austrumkursas augstienē, platība — 236 kvadrātkilometri, tā ir robežjosla starp Austrumkursas un Ziemeļkursas augstieni, ietver Abavas ieleju no Irlavas līdz Kāronei, Imulas un Amulas lejteces kanjonveida ielejas, Slocenes ieleju un Vašlejas ieleju līdz Spirgus ezeram
- Burtnieka līdzenums dabas apvidus Latvijas ziemeļu daļā, Tālavas zemienē, platība — 2128 kvadrātkilometru, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — līdz 80 km, platums — no 15-20 km Igaunijas pierobežā, līdz 45 km Valmieras apkaimē, robežojas ar Raudavas-Rūjas ielejveida pazeminājumu, Kārķu pazeminājumu, Sedas tīreli, Gaujas senleju, Paktenes-Ziedes pazeminājumu un Saklaura purvu
- Engures līdzenums dabas apvidus Piejūras zemienē, stiepjas gar Rīgas līča rietumu piekrasti, garums — 75 km, platums — 2-18 km, platība — 90600 ha, robežojas ar Irves līdzenumu, Slocenes ieleju, Kaņiera ezeru un Ziemeļkursas augstieni
- Embūtes pauguraine dabas apvidus Rietumkursas augstienes dienvidaustrumos, hipsometriski augstākā un paugurainākā augstienes daļa, platība — 69500 ha, robežojas ar Bandavas pauguraini, Pieventas un Vadakstes līdzenumu, Ventas ieleju un Vārtājas viļņoto līdzenumu
- Ērģemes pauguraine dabas apvidus Vidzemes ziemeļos, Sakalas augstienes (Igaunijā) dienvidu malā, platība — 42100 ha, garums — 64 km, platums — 7-12 km, robežojas ar Tālavas zemienes Burtnieka un Sedas līdzenumu, Rūjas ielejveida pazeminājumu, Kārķu pazeminājumu, Acupīti, Sedas senleju, Pedeles ielejveida pazeminājumu
- Avotu mežs dabas liegums Alūksnes novada Ziemeru pagastā, Vaidavas ielejā (1,5 km no upes), Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums), platība - 110 ha, aug Latvijā retas un aizsargājamas sugas
- Ventas un Šķērveļa ieleja dabas liegums Kursas zemienes Pieventas līdzenumā, Skrundas un Nīkrāces pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 1381 ha, izveidots, lai aizsargātu Ventas ielejas un tās pietekas Šķērveļa posmu ar dziļu upju ieleju un sānu gravu sistēmu, kur ir daudz starptautiskas nozīmes aizsargājamu biotopu
- Augstroze dabas liegums Limbažu un Valmieras novadā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta ainavu aizsardzības zonā, iekļauj Augstrozes Lielezeru, Dauguļu Mazezeru, Madiešēnu purvu, Vecmuižas purvu, Bisnieku purvu un pauguraino apvidu starp tiem, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (1977.-1987. g. daļā teritorijas dzērvenāju liegums), platība 4007 ha
- Ruņupes ieleja dabas liegums Rietumkursas augstienes Embūtes paugurainē, Preikules un Vaiņodes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 607 ha, ielejas nogāzes apaugušas ar platlapjiem un skuju kokiem, aug vairākas aizsargājamas ziedaugu sugas, ir aizsargājamas sēņu sugas - melnās zvīņbekas ("Trobilomyces floccopus") atradne
- Ozolkalni Dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā un Lejasdaugavas senlejā, Skrīveru novadā, ietilpst dabas parkā "Daugavas ieleja", valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 25 ha, ietilpst Daugavas senkrasta dienvidu nogāze un tam pieguļošās pļavas, liegums nozīmīgs gk. ar tajā sastopamo saimes neveidojošo, t. s. vientuļo bišu sugu un kameņu sugu daudzveidību
- Vērenes gobu un vīksnu audze dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlinas nolaidenumā, Ogres novada Madlienas pagastā, Ogres kreisajā krastā, ietilpst dabas parkā "Ogres ieleja", valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 53 ha, izveidots, lai aizsargātu dabiskās gobu un vīksnu audžu augu sabiedrības, pļavas, vecupes, upju stāvkrastus
- Svētes ieleja dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Dobeles novada Augstkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 46 ha, izveidots, lai aizsargātu cilvēku saimnieciskās darbības neskartus biotopus (vecas mežaudzes, mitras pļavas, neregulētas upes ieleju), konstatētas daudzas retas augu sugas (arī aizsargājamas sugas - villainā gundega, lielā zvaigznīte)
- Kaļķupes ieleja dabas liegums Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Talsu novada Dundagas pagastā, platība 575 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., dibināts, lai aizsargātu Kaļķupītes (Pilsupes augšteces) ieleju ar augstiem, gravu saposmotiem krastiem un savdabīgu veģetāciju jauktajos mežos
- Daugavas loki dabas parks Daugavas ielejā posmā no Krāslavas rietumu robežas līdz Naujenei, Augšdaugavas aizsargājamo ainavu apvidū, platība 129,9 km^2^, dibināts 1990. g. lai saglabātu unikālo un savdabīgo Daugavas vidusteces ielejas ainavu, vērtīgos dabas kompleksus, augu un dzīvnieku sugu bioloģisko daudzveidību, kā arī kultūrvēsturiskos pieminekļus
- Riežupe Dabas parks Kuldīgas novada Rumbas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 452 ha, izveidots, lai aizsargātu savdabīgo Riežupes ieleju (no Mežvaldes līdz Riežupes ietekai Ventā) un tai piegulošo apvidu
- Salacas ieleja dabas parks Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā, Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā un Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Limbažu novada Salacgrīvas, Ainažu un Staiceles pagastā, kā arī Valmieras novada Ramatas, Skaņkalnes un Mazsalacas pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, to veido Salacas upe no Mazsalacas līdz ietekai jūrā un tās ieleja (platums — 0,2-0,5 km), valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 6307 ha, izveidots, lai aizsargātu savdabīgos Salacas biotopus
- Augšzemes augstiene dabas rajons Latvijas dienvidaustrumos, Augštaitijas augstienes (Lietuvā) turpinājums, platība - 21100 ha, Daugavas ieleja to atdala no Latgales augstienes, rietumos un ziemeļrietumos labi izteikta kāpe to norobežo no Aknīstes nolaidenuma, austrumos robežojas ar Polockas zemieni
- Rietumkursas augstiene dabas rajons Latvijas rietumu daļā, platība — 330700 ha, garums — 117 km, platums — 24-50 km, robežojas ar Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumu un Piemares līdzenumu, Kursas zemienes Ugāles līdzenumu un Pieventas līdzenumu, Ventas ieleja to atdala no Austrumkursas augstienes un Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenuma
- Ziemeļvidzemes zemiene dabas rajons Vidzemes ziemeļu daļā, platība — 4952 kvadrātkilometri, garums — 114 km, platums rietumu daļā — līdz 84 km, uz austrumiem pakāpeniski samazinās līdz 2-3 km Vidusgaujas ielejveida pazeminājumā (Vidusgaujas Vārtu šaurumā) un 44 km austrumu daļā, ietver Burtnieka līdzenumu, Sedas līdzenumu, Trikātas pacēlumu un Trapenes līdzenumu; Tālavas zemiene
- ponora Dabiska atvere karsta masīvā, erozijas ieleja, karsta piltuve vai karsta ieplaka, kas uzsūc lietus un sniega kušanas vai upes ūdeņus un novada tos pazemē
- daugulis Daugavas ielejas apdzīvotājs
- Slutišku krauja Daugavas ielejas labā pamatkrasta krauja lejpus Slutišku ciema, garums — 570 m, lielākais augstums — 41 m, nogāzes slīpums 36 grādi
- nogāžu ekspozīcija dažādu reljefa formu (kalna, ielejas, gravas, vecgravas) nogāžu orientācija attiecībā pret debespusēm un horizonta plakni
- pjezoelektriskais efekts dažu dielektrisku kristālu polarizācijas izmaiņa mehāniskajā deformācijā
- liešana Detaļu izgatavošanas tehnoloģija - izkausētu, šķidru materiālu ielej ugunsizturīgā formā, kurā, materiālam sacietējot, veidojas lējums; izmanto sarežģītas formas detaļu izgatavošanai no metāla, tā sakausējumiem, plastmasas, stikla u. c. materiāliem
- dielektriskā histerēze dielektriķa polarizācijas atšķirība, elektriskā lauka intensitātei palielinoties un pēc tam samazinoties
- elektrokaloriskais efekts dielektriķa temperatūras izmaiņa ārējā elektriskā lauka ietekmē; piroelektriķos temperatūras izmaiņa ir proporcionāla elektriskā lauka intensitātes izmaiņai
- elektrets Dielektriķis, kas ilgstoši saglabā polarizāciju pēc to ārējo faktoru iedarbības izbeigšanās, kuri polarizāciju izraisījuši
- piroelektriķis Dielektriķis, kurā eksistē spontānā elektriskā polarizācija, kas ir atkarīga no temperatūras maiņas
- elektrostrikcija Dielektriķu deformācija elektriskajā laukā, ko izraisa dielektriķu polarizācija
- dielektriskā konstante dielektriskā caurlaidība
- elektriskā stiprība dielektriska materiāla vai vides spēja nevadīt elektrisko strāvu; atkarīga no materiāla īpašībām
- elektroizolācijas materiāli dielektriski materiāli, kas paredzēti elektriskās izolācijas izveidošanai, kura novērš strāvas noplūdi elektrotehniskās un radioelektroniskās iekārtās
- F centri dielektrisko kristālu krāsu centri, kurus rada kristālu ideālās struktūras defekti
- elektrokartons Dielektrisks materiāls; lieto elektrisko ierīču strāvu vadošo daļu izolēšanai
- Inilčeks Divi garenieleju šļūdoņi Centrālajā Tjanšanā, Meridionālās grēdas rietumu nogāzē, garumi - 59,5 km (Dienvidinilčeks) un 38,2 km (Ziemeļinilčeks)
- Grobiņas akmens dižakmens, kultakmens, atrodas Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā, Ālandes upes ielejā, garums 2, 9 m, platums 2,1 m, augstums 1,6 m, meliorācijas darbos (20. gs. vidū) tas izcelts no sākotnējās atrašanās vietas, tajā iekaltas 5 rievas un \~50 bedrīšu
- kailā dobspārne dobspārņu suga ("Cenolophium denudatum"), retumis sastopama Gaujas ielejā un Latvijas austrumu daļā pļavās un krūmājos
- Bitjuga Donas kreisā pieteka Krievijā, Tambovas un Voroņežas apgabalā, garums - 379 km, tek pa Okas-Donas līdzenumu, vidustecē un lejtecē ieleja plaša, vietām purvaina
- Dzelzs vārti Donavas ielejas sašaurinājums (līdz 150 m) 117 km garā posmā, starp Dienvidkarpatiem un Austrumserbijas kalniem (rumāņu val. "Portile de Fier", serbu val. "Derpad"); Džerdapa
- Nabes upe Donaviņa, kas savieno Dūņezeru ar Limbažu Lielezeru
- sānmorēna Drupu materiāls, kas nogulsnējies kalnu ieleju šļūdoņu malās ablācijas zonā no sniega robežas līdz šļūdoņa galam
- galamorēna Drupu materiāls, kas nogulsnējies vienā vai vairākās lokveida grēdās ielejas šļūdoņa vai kontinentālā segledāja mēles priekšā
- kanjons Dziļa ieleja ar ļoti stāvām nogāzēm un samērā šauru dibenu
- ievalka Dziļākā upes ielejas, gravas, vecgravas vai citas erozijas reljefa formas daļa; tālvegs
- Rideļu dzirnavezers dzirnavezers Tukuma novada Engures pagastā, Kalnupes ielejā, platība — 45 ha, garums — 2,1 km, lielākais platums — 0,4 km, lielākais dziļums — 3,5 m, eitrofa, vidēji aizaugusi ūdenstilpe; Rīdeļu ezers; Stulbais ezers; Stulbis; Vanadziņš
- apcelt Dzīt (medībās) pēdas, ielenkt
- piesiets medījums dzīvnieks, kurš ar lielu varbūtību medniekam būs nomedījams, piemēram, droši ielenkts
- izolācija elektriska kontakta novēršana starp elektriskās strāvas vadītājiem, atdalot tos ar dielektriķi; arī materiāls, ko izmanto šim nolūkam
- elektriskā polarizācija elektriskā momenta eksistēšana kaut kādā dielektriķa tilpumā; arī pats elektriskā momenta rašanās process dielektriķī
- kondensators elektriska sistēma, kas sastāv no diviem vai vairākiem ar dielektriķi atdalītiem vadītājmateriālu klājumiem (elektrodiem) un izvadiem ieslēgšanai elektriskajā ķēdē
- caurumvadītspēja Elektriskā vadītspēja, ko rada caurumu kustība cietos dielektriķos un pusvadītājos
- fotoelektriskās parādības elektriskās parādības vielas tilpumā un uz virsmas (virsmas slānī) elektromagnētiskā starojuma (gaismas u. c.) iedarbībā, tā rezultātā mainās vielas elektrovadītspēja, dielektriskā caurlaidība, dielektriskie zudumi, gaismas un radioviļņu absorbcijas spektrs, kā arī var parādīties vielas elektriskā polarizācija, fosforescence, fotoelektronu emisija, fotoķīmijas un fotolīzes procesi utt.
- dielektriķa depolarizācija elektriskās polarizācijas izzušana dielektriķī
- elektriskā izolācija elektriskās strāvas nevadītājs (dielektriķis, izolators), ar ko vadītājs norobežots no apkārtējiem priekšmetiem
- pjezoelektrība Elektriskie lādiņi, kas rodas dažu kristālisku dielektriķu (piemēram, kvarca, turmalina, segnetsāls) mehāniskās deformācijas (saspiešanas vai stiepšanas) rezultātā
- caursite Elektrisko lādiņu pārvietošanās dielektriķī (izolatorā), ja tam pieliek spriegumu, kas pārsniedz tā elektrisko izturību
- piroelektriskais efekts elektrisku lādiņu rašanās uz dažu dielektriķu (piroelektriķu) virsmas, ja tos karsē vai dzesē
- iekšējais fotoefekts elektronu pāreja auz kvazihibrīdiem stāvokļiem, kas pusvadītājos un dielektriķos izpaužas kā fotovadāmība un fotohromisms
- jonizācija cietvielā elektronu pāreja no pusvadītāja vai dielektriķa valentās zonas uz vadāmības zonu; notiek atomu termisko svārstību dēļ (termiskā jonizācija), absorbējot fotonus (fotojonizācija), sadarbībā ar korpuskulāro daļiņu kūļiem (neitroniem, protoniem, elektroniem)
- Kulona likums elektrostatikas pamatlikums, pēc kura nekustīgu punktveida lādiņu savstarpējās mijiedarbības spēks ir tieši proporcionāls šo lādiņu lielumiem un apgriezti proporcionāls to attāluma kvadrātam un vides dielektriskajai caurlaidībai
- CGSE Elektrostatiskā CGS mērvienību sistēma, kurā vakuuma dielektriskā caurlaidība ir bezdimensijas lielums
- caurumu vadītspēja elektrovadītspēja, kas saistīta ar caurumu pārvietošanos cietos dielektriķos un pusvadītājos
- Emmentāle Emmes upes (Āres labā krasta pieteka) ielejas daļa Šveicē ("Emmental"), aptuveni no Šanfgnavas līdz Burgdorfai, garums - \~45 km
- dielektriskie zudumi enerģijas zudumi, kas rodas dielektriķī, kurš ievietots mainīgā elektriskajā laukā
- caurlauzta ieleja erozijas ieleja, kas šķērso kalnāja grēdu vai citu augstieni un nav izveidojusies saskaņā ar kalnu uzbūvi
- Lielais ezers ezers Aknīstes pagastā, platība — 8,8 ha; Lielezers
- Koša ezers ezers Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Daugavas ielejā, Līksnas pagastā, 88,8 m vjl., platība - 59,2 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 8 m, eitrofs, aizaugums - neliels; Kāša ezers; Kosas ezers; Koševkas ezers
- Ljankives ezers ezers Čīlē ("Lago Llanquihue"), Longitudiālās ielejas dienvidu galā 51 m vjl., platība - \~740 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 108 m, iekļauts Rosalesa nacionālajā parkā
- Augstrozes Lielezers ezers Idumejas augstienes Augstrozes paugurvalnī, Limbažu novada Umurgas pagasta ziemeļaustrumu daļā, 78 m vjl., platība — 400 ha, ezerdobe ieapaļa, diametrs — \~2,5 km, lielākais dziļums — 4,2 m, eitrofs, aizaugums — 10%; Lielezers
- Lomonda ezers ezers Lielbritānijas ziemeļu daļā (_Loch Lomond_), Skotijā, uz ziemeļrietumiem no Glāzgovas, Grempjanu kalnu dienvidrietumu malas ielejā 7 m vjl., platība - 71 kvadrātkilometrs (lielākais ezers Skotijā), dziļums - līdz 187 m, tektoniski glaciālas izcelsmes, daudz salu
- Primmas ezers ezers Metsepoles līdzenumā, Salacas pietekas Korģes sānielejā, Limbažu novada Salacgrīvas pagastā, 37,5 m vjl., platība - 16,6 ha, garums - 1,8 km, lielākais platums - 130 m, vidējais dziļums - 2,8 m, lielākais dziļums - 9,9 m, mezotrofs; Primas ezers; Primma; Primmu ezers; Prīma ezers; Prīmu ezers
- Mjēsa ezers Norvēģijā, Oplannes un Hēdmarkas filkē, Skandināvijas kalnu ielejā 124 m vjl., platība - 366 kvadrātkilometri, garums - 100 km, lielākais dziļums - 443 m, tektoniski glaciālas izcelsmes, līčains, liela sala
- Mazezers ezers Ramatas pagastā, Saklauru purvā, uz dienvidrietumiem no Ramatas Lielezera, platība - 23,0 ha, garums - 0,85 km, lielākais platums - 0,35 km, lielākais dziļums - 3,2 m, distrofs, biezs dūņu slānis, aizaugums - niecīgs; Mazjervs
- Vālenezers ezers Šveicē, Sanktgallenes kantonā, atrodas augstu kalnu ielenkumā, ūdens temperatūra vasarā nepārsniedz 20 °C
- Melnezers ezers Tukuma novada Smārdes pagastā, platība - 1,3 ha; Mielezers
- Limbažu Lielezers ezers Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Limbažu pilsētā un Limbažu novada Limbažu pagastā, 49-50 m vjl., platība – 256,4 ha, garums – 4,25 km, lielākais platums – 0,75 km, lielākais dziļums – 6,5 m, mezotrofs ezers, piekrastes aizaugums – 5%; Lielezers; Svētezers
- Ramatas Lielezers ezers Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Saklauru (Oļļas) purvā, Valmieras novada Ramatas pagastā, platība — 162 ha, garums — 1,92 km, lielākais platums — 1,14 km, lielākais dziļums — 3,4 m, distrofs ezers, aizaugums — 5%; Lielezers; Puikulis; Reikaļu ezers; Reikulis; Reikuls
- Vīķvēnu ezers ezers Vīķvēnu purvā Kocēnu pagastā, platība — 9,3 ha, garums — \~450 m, lielākais platums — \~250 m, eitrofs; Brenguļu Lielezers; Lielezers; Viķvena ezers; Viķvēnu ezers
- Turnetresks ezers Zviedrijas ziemeļos, Skandināvijas kalnu tektoniskā ielejā 342 m vjl., platība - 322 kvadrātkilometri, garums - 71 km, lielākais platums - 9 km, dziļums - 168 m, notece pa Turni uz Botnijas līci
- Limbažu ezeri ezeru grupa meridionālā ielejveida pazeminājumā starp Metsepoles līdzenumu un Idumejas augstieni, lielākie – Limbažu Lielezers, Dūņezers, Lādes ezers un Sārumezers, kā arī nelielais Mazezers
- Kokandas haniste feodāla valsts Fergānas ielejā 1710.-1876. g., izveidojās atdaloties no Buhāras hanistes, 1876. g. teritorija pievienota Krievijas impērijai
- Karakalpaku stepe Fergānas ielejas centrālā daļa Uzbekistānā, solončaki, takiri, smilšu pauguri, vietām pārpurvota, pustuksnešains, tuksnešains augājs, ganības
- dielektriskā uzņēmība fizikāls lielums, kas raksturo dielektriķa spēju polarizēties elektriskajā laukā
- dielektriskā caurlaidība fizikāls lielums, kas raksturo, cik reizes lādiņu elektriskās mijiedarbības spēki dielektriķī ir vājāki nekā vakuumā; mēra ar faradiem uz metru (F/m)
- integrālā optika fizikas nozare, kas pētī gaismas izplatīšanos plānās dielektriķa kārtiņās, kā arī gaismas ģenerēšanu, modulēšanu, pastiprināšanu u. c. pārveidošanu šajās kārtiņās, lai veidotu miniatūras optiskās integrālās shēmas
- interferences filtrs gaismas filtrs, kas ir izveidots no daudzām uz kāda pamata uzputinātām dielektriķa kārtiņām; gaismai interferējot šajās kārtiņās, var iegūt filtru, kas laiž cauri gaismu ļoti šaurā spektrālā apgabalā
- iemulda Garena ieleja, ieplaka
- Bekaa ieleja garena starpkalnu ieleja Libānā, Bekaa muhāfazā, ziemeļaustrumos iesniedzas arī Sīrijā
- Valtellīnas ieleja garenieleja Itālijas Alpos ("Valtellina"), Adas augštecē, no Ortlesa masīva austrumos līdz Komo ezeram rietumos, garums - \~120 km
- upes gultne garš, šaurs pazeminājums upes ielejas dibenā, ko visu gadu aizpilda upes ūdens
- Braslas senleja Gaujas labā krasta pietekas Braslas ieleja no Straupes līdz ietekai Gaujā, Gaujas senlejas atzars Gaujas nacionālā parka teritorijā, abos upea krastos stāvas devona smilšakmens kraujas - Šponu, Burtaku iezis, Vējiņu iezis ar alām un pazemes ezeru
- Gleznotāju krauja Gaujas senlejas kreisā pamatkrasta stāvās nogāzes posms starp Vējupītes ieleju un Paparžu gravu Siguldā, augstums - 70-75 m, apaugusi ar lapu kokiem un krūmiem
- groba Grava, aiza, ieleja
- vecgrava gravas attīstības pēdējā stadija - ar velēnotām nogāzēm izveidojusies plata, lēzena ieleja, kas parasti ir noaugusi ar krūmājiem un var būt sausa vai ar īslaicīgu ūdensteci; sengrava
- Keivi Grēdveida pacēlums Kolas pussalas vidienē, Krievijā, Murmanskas apgabalā, garums - 200 km, augstums - līdz 397 m, Barenca un Baltās jūras upju ūdensšķirtne, saposmo aizas un dziļas ielejas
- Nemeja Grieķu mitoloģijā - ieleja Argolīdā, Peleponesā
- Obas līcis grīvlīcis Karas jūrā, starp Jamalas, Gidanas un Tazas pussalu, applūdināta Obas upes ieleja, garums — 800 km, platums — 30-90 km, dziļums — 10-12 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 0,7 m
- kistīņi Gruzijas čečeni, dzīvo gk. Pankisi ielejā pie robežas ar Čečeniju (Krievijā); kistīnieši
- kistīnieši Gruzijas čečeni, dzīvo gk. Pankisi ielejā pie robežas ar Čečeniju (Krievijā); kistīņi
- jūrmalas gumumeldrs gumumeldru suga ("Bolboschoenus maritimus", arī "Scirpus maritimus"), sastopams reti Baltijas jūras un Rīgas jūras līča lagūnas ezeru piekrastēs, kā arī Daugavas ielejā - upes sēkļos un palienē, līdz 150 cm augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošu sakneni un gariem pazemes dzinumiem
- Tilderu krauja ģeoloģiskais piemineklis Gaujas ielejas Virešu posmā, Virešu pagastā, aizsargājamā platība — 1 ha
- Žagatu klintis ģeoloģiskais piemineklis Gaujas ielejas Virešu posmā, Virešu pagastā, platība - 1,5 ha, 10 m augsts augšdevona iežu atsegums
- Kalnamuižas kraujas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis (valsts aizsardzībā kopš 1957. g.), devona iežu atsegumi Amulas kreisajā pamatkrastā Abavas ielejā, 300 m lejpus Kalnamuižas dzirnavām ir 14 m augsts atsegums, 800 m augšpus dzirnavām - 35 m augsts atsegums
- Šķērveļa akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Dzeldas un Šķērveļa upstarpā netālu no to satekas, dabas lieguma "Ventas un Šķērveļa ieleja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., aizsargājamā platība - 0,01 ha, augstums - 2,9 m, garums - \~6 m, platums - 4,6 m, virszemes tilpums - 18 kubikmetri, neregulāra forma
- Zanderu dolomīta alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Līgatnes ielejas kreisajā nogāzē, Līgatnes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 1,5 ha, plātņainos dolomītos izveidojušās 3 alas, lielākās garums - 10 m, platība - 50 kvadrātmetri, augstums pie ieejas - 0,7 m, augstums vidū - 1,7 m, vidējās alas garums - 8,5 m, platība - 44 kvadrātmetri, augstums pie ieejas - 0,6 m, mazākās alas garums - 4 m, alās griestos ir dažus centimetrus gari stalaktīti, ziemo sikspārņi
- Pietraga sarkanās klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Salacas kreisajā krastā, Limbažu novada Ainažu pagastā, \~8 km uz austrumiem no Ainažiem, Salacas ielejas dabas parkā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība 1,8 ha, tas ir iesarkanu smilšakmeņu atsegums, garums 400 m, augstums līdz 10 m, tajā ir 5 izvirzījumi, t. s. ragi, un vairākas nelielas, seklas grotas
- Staburags Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Staburaga pagastā, Daugavas dzelmē, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamās teritorijas platība - 8,1 ha, ir \~18,5 m augsta saldūdens kaļķiežu klints Daugavas ielejas kreisā krasta dolomītu kraujas malā, applūdināts 1966. g. izveidojot Pļaviņu HES ūdenskrātuvi, tagad virsotne atrodas \~6,5 m zem ūdenslīmeņa
- Šķērveļa lejteces dolomīta atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Šķērveļa kreisajā krastā, \~300 m no tā ietekas Ventā, dabas lieguma "Ventas un Šķērveļa ieleja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 0,9 ha, augstums - 6 m, atsedzas zaļganpelēki, kavernozi smilšakmensveida kvarcītveida dolomīti ar šūnainu tekstūru
- Kazu ieleja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Cēsu novada Priekuļu pagastā, \~3 km uz austrumiem no Cēsīm, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g. (Sikspārņu alas un kaļķiežu atsegums - kopš 1974. g.), platība - 61,73 ha, 3,8 km gara, 0,3-0,8 km plata un 35-42 m dziļa senieleja no Vaives senlejas līdz Gaujas senlejai; Kazugrava
- Klintaines sausgultne un karsta kritenes ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Daugavas labajā krastā, Rīteru ielejas dienvidaustrumu malā (gandrīz visa ieleja applūdināta), Pļaviņi novada Klintaines pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 14,9 ha, vērojamas tipiskas karsta izpausmes Daugavas svītas dolomītos
- Gudzonu ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Laņģupītes labajā krastā, dabas parka "Salacas ieleja" teritorijā Skaņkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., alas garums - 27 m, augstums pie ieejas - 2 m, platums - 3,5 m, dziļumā tā sašaurinās
- Neļķu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Salacas labajā krastā lejpus Mazsalacas, Mazsalacas pagastā, Salacas ielejas dabas parkā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 6,4 ha, \~20 m augstās un 300 m platās klintis veido sarkanīgs, slīpslāņots smilšakmens, kurā ir bruņuzivju atliekas, klintīs ir 2 alas - Mazsalacas Velnala un Velna skābuma ķērne, klinšu austrumu daļā neliels izcilnis - t. s. Velna kancele
- Ventas rumba ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, platākais Latvijas ūdenskritums, atrodas Kuldīgā, Ventā, dabas lieguma "Ventas ieleja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 7,6 ha, platums vasarā - \~110 m, palu laikā - līdz 150 m, augstums - 1,8-2,2 m, izskalojot dolomīta slāņus pakāpeniski pārvietojas augšup pa Ventu
- ostjaki Hanti - somugru tauta Sibīrijas ZR daļā, Obas baseina lejdaļā, kā arī Jeņisejas ielejas vidusdaļā
- kurums Haotisks dažāda izmēra akmens blāķu un atlūzu sablīvējums kalnu nogāzēs, šaurās ielejās, gravās, kas lēnām pārvietojas virsmas krituma virzienā; akmeņplūsma
- Kairokumas ūdenskrātuve HES aizsprosta ūdenskrātuve Sirdarjā, Tadžikistānā, Fergānas ielejas rietumu daļā, izveidota 1951. g., platība — 513 kvadrātkilometru, garums — 55 km, lielākais platums — 20 km, vidējais dziļums — 8,1 m, lielākais — 28 m, ūdenslīmenis svārstās — līdz 7 m
- elektriskā izturība homogēna elektriskā lauka minimālā intensitāte, kas izraisa dielektriķa caursiti
- Tegusigalpa Hondurasas galvaspilsēta (sp. val. "Tegucigalpa"), departamenta administratīvais centrs, atrodas Čolutekas ielejā, Hondurasas kalnienē 975 m vjl., 894000 iedzīvotāju (2007. g.)
- terase Horizontāla vai mazliet slīpa, līdzena zemes virsas forma, kas ir izveidojusies ieleju nogāzēs, upju, ezeru, jūru krastos vai ierīkota mākslīgi (dārzkopībai, zemkopībai) un ko no citām šādām formām šķir krauja
- Joskeha Huronu (ASV un Kanādas robežapgabali) mitoloģijā - pavasara simbols, viens no dvīņiem - antagonistiem (otrs - Taviskarons - ziemas simbols), kurš radīja ielejas, taisnas upes, mežus, medījumus
- apkravāties Iekravāties, būt ielenktam starp daudziem objektiem
- Freizeras plato Iekšējais plato Kordiljeros ("Fraser Plateau"), starp Klinšu un Piekrastes kalniem, Kanādā, augstums — 600-1200 m ziemeļos, 1500-1800 m dienvidos, salveida vulkāniski kalni līdz 2400 m, paleogēna un neogēna lava ar morēnu segu, blīvs kanjonveida ieleju tīkls
- iegulis ieleja
- ieliekne ieleja
- leja ieleja
- lieknēja ieleja
- paliekne ieleja
- roza ieleja
- Josemitu ieleja ieleja — atrodas ASV, Kalifornijā, Sjerranevadas kalnu rietumu nogāzē, garums — 11 km, platums — 800-1600 m, dziļums — līdz 1500 m, aizas ar vertikālām granīta sienām
- dale ieleja (gk. vietvārdu nosaukumos)
- Bārvikas ieleja ieleja Antarktīdā, Prinča Alberta kalnos, netālu no Rosa jūras Skota krasta
- Belemas ieleja ieleja Antarktīdā, Prinča Alberta kalnu Sausajās ielejās
- upes ieleja ieleja ar kritumu virzienā no upes iztekas uz ieteku; tās galvenās morfoloģiskās sastāvdaļas ir ielejas dibens ar paliem un gultni, nogāzes, terases un pamatkrasts; upes ieleju raksturo dziļums, platums un terašu skaits
- dziļleja ieleja ar redzami augstām malām
- Gehenna ieleja dienvidrietumos no Jeruzalemes, kur ziedoja Moloham; vēlāk elles nosaukums; arī islāmā
- Avašas lejteces ieleja ieleja Etiopijā (_Lower Valley of the Āwash_), Afaras kililā, kur atrastas senākās cilvēku apmetne pēdas
- Alaja ieleja ieleja Kirgizstānā (_Alay öröönū_), starp Alaja un Aizalaja grēdām, Pamira-Alaja kalnu sistēmā, garums 150 km, platums 8-25 km, augstums līdz 2240 m rietumos un 3536 m austrumos
- Geizeru ieleja ieleja Krievijas Kamčatkas novadā, Kamčatkas pussalā, Geizernajas upes apkārtne, austrumos un dienvidos no Kronoku sopkas, garums 5 - 6 km, platums līdz 4 km, dziļums \~400 m, tajā ir 22 lieli geizeri (Veļikāna fontāns līdz 40 m), kā arī mazāki geizeri, termālie un pulsējošie avoti, ūdenskritumi
- Gudbransdāla ieleja Logenas augšteces apvidū ("Gudbrandsdal"), Norvēģijas dienvidos, garums (no Lešaskugsvatna ezera līdz Mjēsas ezeram) - 230 km
- kalnstarpa ieleja starp kalniem
- Levantīnas ieleja ieleja Šveices dienvidu daļā ("Leventina"), ko izveidojusi Tičīno upe 36 km garā posmā no Airolas pie Sengotarda pārejas līdz Brenno upes ietekai
- Vahšas ieleja ieleja Tadžikistānā, Vahšas upes vidustecē un lejtecē, garums — 110 km, platums — 7-25 km, veido 5 lēzenas terases
- dobe ieleja, grava
- puknis ieleja, iedobums
- ielejs ieleja, ieplaka
- sausieleja ieleja, kuras dibenā nekad nav vai reti ir ūdens
- Vaives senleja ieleja, pa kuru līkumo Vaives upe Priekuļu pagastā, garums — 6,5-7 km, platums — 2 km, dziļums — 45-60 m, atdala Cēsu un Ģūģeru paliksni
- upleja ieleja, pa kuru plūst upe
- strautleja ieleja, pa kuru tek strauts
- liekmaņa ieleja, zemāka vieta
- šķērsleja ieleja, zemāka vieta, kas šķērso (ko)
- ieleņains ielejains
- lejenieks ielejas iedzīvotājs
- lejinieks ielejas iedzīvotājs
- lejnieks ielejas iedzīvotājs
- ielejums ielejas pati zemākā (dziļākā) daļa
- Bezengi ielejas šļūdonis Galvenajā Kaukāza grēdā, Bezengi kraujā, Krievijas Kabardas-Balkārijas Republikā un Gruzijā, garums - \~14 km, platība - >40 kvadrātkilometru, noslīd līdz 2000 m vjl.
- Lekzirs ielejas šļūdonis Galvenās Kaukāza grēdas dienvidu nogāzē, uz austrumiem no Ušbas kalna, Gruzijā, garums - līdz 15 km, platība - 38,9 kvadrātkilometru, noslīd līdz 1980 m vjl.
- Dihsu ielejas šļūdonis Galvenās Kaukāza grēdas ziemeļu nogāzē, Kabardas-Balkārijas Republikā, garums - 13 km, platība 40,7 kvadrātkilometri, noslīd līdz 2040 km vjl.
- Karaugoms ielejas šļūdonis Galvenās Kaukāza grēdas ziemeļu nogāzē, Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, garums - 14 km, noslīd līdz 1820 m vjl., sākas Terekas pieteka Uruha
- paliene ielejas, arī ezera ieplakas daļa, kas palu laikā pārplūst; palu terase
- Mordangas subglaciālā iegultne ielejveida pazeminājums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Talsu un Kuldīgas novada robežjoslā, 5 km uz dienvidaustrumiem no Spāres, garums - 7 km, platums - 500-700 m, orientēta gk. ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā
- sausgultne ielejveida vieta, kur kādreiz tecējis strauts vai upe, kas tagad tek citviet
- apakšjūras ielejas ielejveidīgas rievas jūras (vai ezera) dibenā, virszemes ieleju turpinājumā
- aizlenkt ielenkt
- aprindot ielenkt
- ieslēgt ielenkt
- aplenkt ielenkt (kādu objektu), lai pakāpeniski iznīcinātu (to)
- iesegt ielenkt (medībās)
- apsekt ielenkt medījumu, uziet pēdas
- aplingot ielenkt, apiet apkārt
- ielangot ielenkt, saķert
- maiss ielenkums (2)
- Akdžakajas ieplaka ieplaka Turkmenistānas ziemeļrietumu daļā (_Akjagaýa çöketligi_), Dašoguzas vilajetā, devītā zemākā sauszemes ieleja pasaulē - 76 m zjl., ielejas garums - \~50 km, platums - \~6 km
- ielieknis Ieplaka, ieleja
- katapulta ierīce smagu priekšmetu (piemēram, baļķu, akmeņu) mešanai (ielenktu cietokšņu, nocietinātu pilsētu apšaudei)
- ielietnis ierīce, caur ko ielej (kur iekšā)
- ietiela Ietiele (2)
- Josemitu Nacionālais parks ietver Mersedas upes Josemitu ieleju u. c. aizas, platība - 3043,2 kvadrātkilometri, dibināts 1864. g., skujkoku meži (trīs mamutkoku audzes), bagāta fauna
- magnetizējamība Iežu spēja magnetizēlies Zemes magnētiskā lauka ielekmē
- Engadīna Innas augšteces ieleja Rētijas Alpos ("Engadin"), Šveices austrumos, garums - \~90 km, kūrorts, ziemas sporta centrs, dienvidu nogāzē Šveices nacionālais parks, kas izveidots 1914. g., lai aizsargātu floru un faunu
- elektriskās īpašības īpašības, kas raksturo materiāla izpausmi elektriskajā laukā (elektrovadāmība, dielektriskā caurlaidība, dielektriskie zudumi, elektriskā izturība)
- tugajs Īpatnējs galeriju mežs upju ielejās un palienēs ar seklu gruntsūdeni, Centrālāzijā pustuksnešos un tuksnešos
- Irkutskas ūdenskrātuve Irkutskas HES aizsprosta ūdenskrātuve Angārā, Krievijas Irkutskas apgabalā, izveidota 1956.-1959. g., platība — 154 kvadrātkilometri, platums — 0,5-4 km, garums — 65 km, aizpilda Angāras ieleju no Baikāla līdz aizsprostam, pēc uzstādināšanas Baikāla vidējais ilggadējais līmenis pacēlies par 1 m
- Hūds Islāma mitoloģijā - pravietis, kas cēlies no leģendāras milžu tautas Hadramautas ielejā Dienvidjemenā
- atliet Izgatavot (ko) no šķidras masas (piemēram, no izkausēta metāla), ielejot masu veidnē; izliet
- tikonds Izolācijas materiāls; iegūst no titāna dioksīda, tam piemaisot mālu; lieto kondensatoros kā dielektriķi
- kianti Izplatīta skāba itāļu sarkanvīna šķirne; kjanti (it. "chianti")- nosaukums pēc Kjanti ielejas
- Daugavas ieleja izveidojusies leduslaikmeta beiguposmā, noplūstot ledāja kušanas ūdeņiem no viena pieledāja baseina uz otru un upei pakāpeniski pagarinoties lejteces virzienā
- vārpainā jāņoga jāņogu suga ("Ribes spicatum var. pubescens"), sastopama upju ielejās, krūmājos, arī lapkoku mežos
- Adzisikitaka japāņu mitoloģijā - Zemes dievības Okuninusi dēls, kura mirdzums atstarojies pār diviem kalniem un divām ielejām
- viļņu izplatīšanās ātrums jebkura viļņa punkta pārvietošanās attāluma attiecība pret laiku, kurā šis attālums noiets; atkarīgs no vides dielektriskās un magnētiskās caurlaidības
- saplaka Jebkurš padziļinājums, ieleja
- Sima Jeņisejas kreisā krasta pieteka Krievijas Krasnojarskas novadā, garums - 694 km, tek pa Rietumsibīrijas līdzenuma austrumu malu, ieleja purvaina
- Josemiti Josemitu ieleja - atrodas ASV, Kalifornijā, Sjerranevadas kalnu rietumu nogāzē, garums - 11 km, platums - 800-1600 m, dziļums - līdz 1500 m, aizas ar vertikālām granīta sienām
- piegultne Josla (upes) ielejā līdztekus krastam
- Ķīles līcis jūras līcis Baltijas jūras dienvidrietumu daļā (vācu val. _Kieler Bucht_), Jitlandes pussalas piekrastē, Vācijā, dziļums — 10-20 m
- zemūdens kanjons jūras vai okeānu kontinenta zemūdens nogāzes šaura, līkumaina un dziļa ieleja ar stāvām nogāzēm, šauru pamatu, kam ir izteikts garenisks slīpums, līdz pat 20–30 grādiem
- paieleja kādas ielejas zemāka vieta
- bleiva kāds, kas pielej, piepilda
- mazagrans Kafijas dzēriens ar ledu, kam garšas pēc klāt pielej arī kādu lāsīti maraskīno
- ierozis Kalna piegāze ar ieleju
- goza Kalna piegāze ar ieleju; meža līcis
- Apalači kalni Ziemeļamerikas austrumos (_Apalachian Mountaiuns_), ASV un Kanādā, veido 300-500 km platu un ap 2600 km garu kalnu grēdu, ieleju, plato un plakankalņu sistēmu, augstākā virsotne - 2037 m vjl.
- Dievakalns kalns Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, ir \~100 m garš, kukuļveidīgs paugurs ar īpaši stāvu dienvidu nogāzi pret Koruļu ezera ieleju, tas paceļas \~60 m virs ezera līmeņa, kalnā atrodas 4 prāvi akmeņi, no kuriem lielāko dēvē par Māras pēdas akmeni; Vosvu Dieva kalns
- Lauvaskalns kalns Idumejas augstienes Augstrozes paugurvalnī, Limbažu novada Umurgas pagastā, Augstrozes Lielezera dienvidaustrumu daļā, pussalā, absolūtais augstums - 124,7 m vjl., relatīvais augstums - 46,7 m
- Cēsu kalns kalns Idumejas augstienes Augstrozes paugurvalnī, Valmieras novada Dikļu pagastā, Limbažu-Valmieras ceļa labajā pusē, 1,7 km uz dienvidaustrumiem no Augstrozes Lielezera, 1,5 km gara un 1,1 km plata trīsstūra formas kupolveida pauguru masīva augstākā daļa, absolūtais augstums — 116,7 m vjl., relatīvais augstums — 34,6 m, pēc izcelsmes daugulis, ko veido ledāja deformēti grants un smilts nogulumi; Lielkalns
- Spirukalns kalns Madonas novada Vestienas pagastā, absolūtais augstums - 260 m, relatīvais augstums uz plakanās paugura virsas - 20-30 m, bet pacēlums virs apkārtējām ielejām sasniedz 60 m; Saulgriežu kalns; Dzērves kalns
- Torņa kalns kalns Viduslatvijas nolaidenumā, Mālpils pagastā, morēnu vāla valnis, absolūtais augstums - 114,6 m vjl., paceļas 35 m augstāk par blakusesošo Sudas ieleju, garums - 1,25 km, platums - līdz 375 m
- Torņa kalns kalns Vidzemes augstienes Piebalgas pauguraines austrumu malā, Tirzas pagastā, absolūtais augstums - 171,0 m vjl., relatīvais augstums - 51 m virs Tirzas ielejas
- Sauleskalns kalns Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Bērzaunes pagastā, absolūtais augstums - 161 m vjl., relatīvais augstums - Aronas ielejas pusē 40 m
- Pamira-Alaja sistēma kalnu apgabals Vidusāzijas dienvidaustrumu daļā uz dienvidiem no Fergānas ielejas, gk. Tadžikistānā, daļēji Kirgizstānā, Uzbekistānā un Turkmenistānā, sastāv no 3 galvenajām daļām: Hisaras Alaja, Tadžikijas depresijas un Pamira
- Amargosas grēda kalnu grēda ASV (_Amargosa Range_), Kalifornijas un Nevadas štatā, austrumos no Nāves ielejas
- Angaras skrausts kalnu grēda Krievijā (_Angarskij krjaž_), Irkutskas apgabalā, Vidussibīrijas plakankalnes dienvidaustrumos, Angaras upes baseinā, garums - 800 km, lielākais augstums - 946 m; sastāv no vairākām paralēlām grēdām ar izteiktām upju ielejām
- Majas grēda kalnu grēda Krievijas Habarovskas novada ziemeļu daļā, garums — 200 km, augstums — līdz 1983 m, metamorfie ieži un granīti, dienvidaustrumos — izvirdumieži, dziļas ielejas
- Gagras grēda kalnu grēda Lielā Kaukāza dienvidu daļā, starp Psovas un Bzibas upi, Azerbaidžānā, augstums — līdz 3256 m (Agepstas kalns), grēdu saposmo kanjonveida upju ielejas
- Pīrpandžāla grēda kalnu grēda Mazo Himalaju rietumu daļā ("Pīr Panjāl Range"), Indijas ziemeļrietumos, garums - \~450 km, augstums - līdz 5130 m, no Lielajiem Himalajiem atdala Kašmiras ieleja
- Adaro grēda kalnu grēda Mjanmas (Birmas) rietumos (_Adaraw' Taungdan_), Bengālijas līča piekrastē, garums - \~800 km, augstums - līdz 3053 m (Viktorijas kalns), vairākas paralēlas grēdas, ko atdala tektoniskas ielejas
- Ziemeļaličura grēda kalnu grēda Pamirā, Tadžikistānā, garums - \~150 km, augstums - līdz 5929 m, ziemeļu nogāze stāva, to saposmo šauras ielejas, apledojums - 984 kvadrātkilometri (kopā ar Rušanas grēdas apledojumu)
- Fergānas grēda kalnu grēda Rietumtjanšanā, Kirgizstānā, atdala Fergānas ieleju no Iekšējā Tjanšana, garums — \~200 km, augstums — līdz 4819 m, daudz šļūdoņu
- Kuramas grēda kalnu grēda Rietumtjanšanā, Uzbekistānā un Tadžikistānā, ziemeļrietumos norobežo Fergānas ieleja, garums - \~170 km, augstums - līdz 3769 m
- Tanena grēda kalnu grēda Taizemes rietumos ("Tanen Taunggyi"), neliela daļa arī Birmā, garums - \~500 km, augstākā virsotne - 2079 m, saposmo dziļas ielejas, vasarzaļie (tīkkoki) un mūžzaļie tropu meži
- Karvendels Kalnu grēda Tiroles Alpos ("Karwendel"), starp Innas ieleju un Izāras augšteci, Austrijā un Vācijā, augstākā virsotne - Birkaršpice (2756 m)
- Šarplanina Kalnu grēda Ziemeļmaķedonijā ("Šar planina"), garums - 60 km, augstākā virsotne - Tetova kalns 2760 m, nogāzes stāvas, saposmotas dziļām ielejām, līdz 1800-2000 m vjl. jauktie meži, augstāk - kalnu pļavas
- Bigsmoki ieleja kalnu ieleja ASV, Nevadas štatā, Lielā Baseina kalnos
- Buenavistas ieleja kalnu ieleja ASV, Nevadas štatā, starp Triniti un Stilvoteras grēdu
- Aksajas ieleja kalnu ieleja Kirgizstānā (_Ak Say öröönū_), Tjanšanā, dienvidos no Abaī grēdas
- trogieleja Kalnu ieleja, ko kādreiz ir padziļinājis un iztaisnojis, piepildījis ledājs un kam parasti ir siles veida profils
- krasta morēna kalnu ielejas šļūdoņu noguldīti rupja morēnmateriāla vaļņi (grēdas) vai terasveida kāples ielejas nogāzēs pēc pilnīgas vai daļējas šļūdoņa izkušanas
- Eifels Kalnu masīvs ("Eifel") Vācijas rietumu daļā, Reinas Šīferkalnu daļa uz ziemeļiem no Mozeles ielejas, garums - \~90 km, augstums - līdz 747 m
- Granparadīzo Kalnu masīvs Alpos ("Gran Paradiso"), Itālijas ziemeļrietumos, starp Aostas un Orko ieleju, augstums - līdz 4061 m, iekļauts nacionālajā parkā
- Ortless Kalnu masīvs Austrumalpos, Itālijā, ziemeļos un austrumos to norobežo Adidžes, rietumos - Adas, dienvidos - Nočes upes ieleja, augstums - līdz 3899 m, virsotnēs - mūžīgais sniegs, \~60 šļūdoņu
- Gorgani Kalnu masīvs Austrumkarpatos, Ukrainā, Ivanofrankovskas apgabalā, augstums līdz 1818 m (Sivuļa), dziļas šķērsielejas sadala atsevišķās grēdās
- Pelvū Kalnu masīvs Rietumalpos ("Pelvoux"), Francijā, augstākā virsotne - Ekrēna kalns (4103 m), firna lauki, šļūdoņi, trogielejas
- Sengotarda pāreja kalnu pāreja (fr. "Saint-Gothard", vācu "Sankt Gotthard") Lepontijas Alpos 2108 m vjl., Šveicē, savieno Leventīnas ieleju ar Reisas (Reinas bas.) ieleju, autoceļš savieno Ziemeļitāliju ar Šveici
- Senbernāra pāreja kalnu pāreja Penninu Alpu rietumu daļā (fr. "Grand-Saint-Bernar", it. "Gren San Bernardo"), uz Šveices un Itālijas robežas, uz austrumiem no Monblāna 2469 m vjl., autoceļs pa Dranas ieleju savieno Augšronas ieleju Šveicē ar Aostas ieleju Itālijā
- Monsenī Kalnu pāreja Rietumalpos ("Mont Cenis"), starp Grajas un Kotas Alpiem Francijā, savieno Dora Ripārijas (Po bas.) un Arkas (Ronas bas.) augšteču ielejas, augstums - 2083 m, autoceļš no Grenobles (Francijā) uz Turīnu (Itālijā)
- Zemmeringa pāreja kalnu pāreja Štīrijas Alpos ("Semmering"), Austrijas dienvidaustrumos 985 m vjl., savieno Mircas un Švarcas upju ielejas, ierīkots autoceļš; zem tās ir vecākais dzelzceļa tunelis Alpos (1,5 km, izbūvēts 1842.-1854. g.)
- Gandisišaņs Kalnu sistēma (angļu val. "Gangdisishan") Centrālajā Āzijā, Tibetas kalnienes dienvidos, Ķīnā, no Himalajiem to atdala Cangpo (Bramaputras) un Indas upes ielejas, garums - \~1600 km, platums - līdz 300 km, augstums - līdz 7315 m, nelieli ladāji; Transhimalaji
- Zāgross Kalnu sistēma Irānas kalnienes dienvidrietumos, Irānā (angļu val. "Zagros"), garums - 1600 km, platums - 200-300 km, veido 15-20 paralēlas grēdas, ko šķir dziļas un šauras ielejas, lielākais augstums - 4548 m, augsta seismiskā aktivitāte
- Dienvidķīnas kalni kalnu sistēma Ķīnas dienvidaustrumu daļā uz dienvidiem no Jandzi ielejas, garums >2000 km, augstums — pārsvarā 800-1000 m, lielākais — 2158 m
- Pamira-Altaja sistēma kalnzeme Vidusāzijas dienvidaustrumos, uz dienvidiem no Fergānas, gk. Tadžikistānā; to veido Hisaras Alajs (Alaja, Turkestānas, Zeravšanas, Hisaras grēdas) un Pamirs, kurus šķir Alaja ieleja un Tadžikistānas depresijas kalnu grēda un ieleja
- iekšzemes kāpas kāpas, kas veidojas smilšainās teritorijās (ārpus tuksnešiem un jūru, upju vai ezeru piekrastēm) – sandru rajonos, subarktikā vai upju ielejās
- saistīšana Karaspēka darbība, lai apturētu, aizturētu vai ielenktu pretinieka spēkus, kā arī lai piespiestu pretinieku iesaistīt papildu spēkus darbībai noteiktā iecirknī ar nodomu nepieļaut šo spēku atiešanu un iesaistīšanu citā vietā
- Srinagaras ieleja Kašmiras ieleja
- iedzirklis Katlveidīgas ielejas dibens
- ostensorijs Katoļu baznīcā kauss, kur ielej dievgalda vīnu
- kamaldulieši Katoļu mūku ordenis, ko 1012. g. dibināja benediktiešu mūks Romualds Kamaldoli ielejā pie Areco, stingri askēti, valkā baltus tērpus
- Kazugrava Kazu ieleja - ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Cēsu novada Priekuļu pagastā, \~3 km uz austrumiem no Cēsīm, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g. (Sikspārņu alas un kaļķiežu atsegums - kopš 1974. g.), platība - 61,73 ha, 3,8 km gara, 0,3-0,8 km plata un 35-42 m dziļa senieleja no Vaives senlejas līdz Gaujas senlejai
- funkcionāla keramika keramikas materiāli, ko izmanto elektrotehnikā un elektronikā; kopējs apzīmējums izolējošajai, dielektriskajai, pjezoelektriskajai, magnētiskajai un segnetoelektriskajai keramikai
- sinoksals keramikas materiāls uz Al~2~O~3~ bāzes, izmanto par augsttemperatūras dielektrisku materiālu un konstruktīvu materiālu mašīnbūvē
- segnetokeramika Keramiskie dielektriķi, kuros noteiktā temperatūras diapazonā eksistē spontānā polarizācija
- Keri Keri kalni - atrodas Īrijas salas dienvidrietumu daļā (_Kerry_), augstums - līdz 1041 m, sarkanie smilšakmeņi, ielejās slānekļi, kaļķakmeņi
- kjanti Kianti - sauss itāļu sarkanvīns; nosaukums pēc Kjanti ielejas
- Biškeka Kirgizstānas galvaspilsēta, atrodas Ču ielejā, Kirgizstānas grēdas ziemeļu piekājē 750-900 m vjl., 933000 iedzīvotāju (2007. g.), līdz 1926. g. saucās Pišpeka, 1926.-1992. g. - Frunze
- mezoklimatoloģija Klimatoloģijas nozare, kas pētī klimata specifiskās īpatnības relatīvi nelielās teritorijās (ieleja, pakalns, mežmala, jūrmala, kāpas utt.), atšķirībā no makroklimatoloģijas, kas nodarbojas ar kontinenta, jūras, ainavu klimatu, un no mikroklimatoloģijas, kas nodarbojas ar nelielu teritoriju klimatu
- Faraonu ieleja klinšaina ieleja Nīlas rietumkrastā iepretī Karnākai Ēģiptē ar faraonu kapenēm no 1500.-1000. g. pr. m. ē.
- medības ar karodziņiem kolektīvo medību veids, kad meža gabalu (kas ierobežots ar auklu, kurai piestiprināti sarkani karodziņi) ar ielenktu vilku vai lapsu pēc izcelšanas no midzeņa dzen mednieku virzienā, Latvijā lielā laika patēriņa dēļ šādi gk. medī vilkus
- keramiskais kondensators kondensators, kas sastāv no keramiska dielektriķa un uz tā uzklātiem metāla elektrodiem
- MDP Kondensators, kura viens elektrods ir metāla, otrs - pusvadītājmateriāls, un starp tiem atrodas dielektriķa slānis (metāls - dielektriķis - pusvadītājs)
- MDP struktūra kondensators, kura viens elektrods ir metāla, otrs - pusvadītājmateriāls, un starp tiem atrodas dielektriķa slānis; pusvadītāju atmiņas, lauktranzistoru u. c. elektronierīču bāzeselements
- uvāls krasta ieleja vai ieplaka ar plašu nelīdzenu dibenu, pa kuru plūst upe
- krāsu centri kristāliskā režģa defekti kas absorbē gaismu spektrālajā apgabalā, kurā pats kristāls gaismu neabsorbē; vērojami neorganiskos dielektriķu kristālos un stiklos dabiskos minerālos
- pjezoelektriķis Kristālisks dielektriķis, kurā pastāv lineāra sakarība starp elektrisko polarizāciju un mehānisko deformāciju (saspiešanu vai stiepšanu)
- ķiplocene Krustziežu dzimtas ģints ("Alliaria"), vienkāršiem matiņiem klāti lakstaugi, Latvijā konstatēta 1 suga, kas sastopama reti gk. upju ielejās
- Franku Alba kuestu grēda Švābu-Franku kalnu rajona ziemeļaustrumos ("Fraenkische Alb"), Vācijā, tās platoveida virsa sasniedz 657 m vjl., to saposmo Donavas pieteku ielejas
- Piltiņkalns kulta vieta Valmieras novada Dikļu pagastā, netālu no Limbažu novada robežas, ir 2 savrupi, \~25 m augsti pauguri ar stāvām nogāzēm, tos atdala ieleja ar padziļinājumu abos galos, kurus dēvē par Svētdīķiem, gan abos pauguros, gan ielejā ir palieli, apdeguši granītakmeņi, datējums nav zināms
- Milas līdzenums Kūras-Araksas zemienes daļa starp Kūras un Araksas ielejām, Azerbaidžānā, rietumu daļā līdzenums, ko saposmo šauras sengravas, austrumos — zemiene (zjl.), sauss subtropu klimats
- Ņega Ķeguma ūdenskrātuves līcis, uzplūdinājums Daugavas kreisās pietekas Ņegas (Melderupes, Norupītes) ielejas lejgalā Ķeguma novada Birzgales pagastā, platība - 33,3 ha, garums - 1,6 km, lielākais platums - 0,2 km, lielākais dziļums - 4,9 m; Ņegas ezers
- Abnoba Ķeltu (vēst. Gallija) mitoloģijā - medību dieviete, kuru pielūdza ciltis, kuras dzīvoja ielejās austrumos no Reinas
- sprigaņu ķērsa ķērsu suga ("Cardamine impatiens"), divgadīgs lakstaugs, sīkiem baltiem ziediem un plūksnotām lapām mežos, gk. Gaujas un Ventas ielejā
- klintsslieksnis Ledāja (šļūdoņa) ielejas gultnes slieksnis; veidojas, ledājam padziļinot upes ieleju un atsedzot gultnē cietos iežus; rīgels
- Biafa šļūdonis ledājs Karakoruma dienvidrietumu nogāzē, uz rietumiem no Čogori kalna, Indijā, garums - \~68 km, platība - 625 kvadrātkilometri, slīd Indas pietekas Šigaras ielejas virzienā
- centrbēdzes liešana lējumu ražošana, šķidro metālu brīvi ielejot rotējošā veidnē; ārējo formu veido rotējošā metāla veidne, iekšējās formas veidojas centrbēdzes spēku darbības rezultātā
- Durbes-Vārtājas senleja lēzens, līkumots, ledāja kušanas ūdeņu veidots pazeminājums Rietumkursas augstienē starp Cīravu un Mazkalētiem, ziemeļu daļā ir Durbes noteces ieleja, dienvidu daļā tās turpinājums - terasētā Vārtājas noteces ieleja
- plintauka Līdums (parasti ielejā, kur iekopj, izveido pļavu)
- Alazani-Avtoranas līdzenums līdzenums Lielā Kaukāza dienvidu piekājē, Alazani un Agričajas ielejā, Gruzijā un Azerbaidžānā, garums 200-225 km, platums 20-40 km, augstums 250-450 m vjl.
- Bada stepe līdzenums Sirdarjas kreisajā krastā, pie tās iztekas no Fergānas ielejas, Uzbekistānā, austrumu daļā to norobežo Sirdarja, dienvidos - Turkestānas grēdas priekškalnes, ziemeļrietumos - Kizilkums, platība - \~10000 kvadrātkilometru, augstums - 230-385 m vjl., māla tuksnesis ar nabadzīgu augāju (gk. efemeri)
- ielejveida Līdzīgs ielejai; ielejas veida
- Irānas kalniene lielākā Priekšāzijas kalniene Irānā (~2/3 teritorijas), Afganistānā, Pakistānā, nomales — Irākā un Turkmenistānas dienvidos, atrodas starp Mezopotāmijas zemieni un Indas ieleju, garums — \~2500 km, platība — \~2,7 mlj kvadrātkilometu, augstākā virsotne — 7708 m
- Fedčenko šļūdonis lielākais ieleju šļūdonis Eirāzijā, atrodas Pamira ziemeļrietumos, Tadžikistānā, garums - 77 km, platums - 2600 m, platība - 650 kvadrātkilometru, sākas 6280 m vjl., noslīd līdz 2910 m augstumam, ledus biezums - 700-1000 m, kustības ātrums vidusdaļā - >200 m gadā
- Gross-Elley Lielelejas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Elejas pagastā
- Gross-Essern Lielezeres muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Ezeres pagastā
- Lietezers Lielezers Cesvaines pagastā
- čīru lieto savienojumā "čīru, čūru", lai aprakstītu skaņu, kas rodas ielejot alu
- Vaduca Lihtenšteinas Firstistes galvaspilsēta (vācu valodā _Vaduz_), atrodas Reinas ielejā, Alpos, 5300 iedzīvotāju (2007. g.)
- ielecināt likt ielēkt; panākt, ka ielec
Atrasts piemēros (35):
- vēl — Jūs esat ielenkti, — viņš sauca, — padodieties, kamēr vēl esat dzīvi!
- aina Aina tomēr nemainījās, ielejā neredzēja nevienu krūmu, nevienu putnu vai rāpuli, kas apkārtni darītu interesantāku.
- diezgan Alas izeja atradās diezgan augstu kalna nogāzē; lejup, ielejā, veda šaura, zālē tikko samanāma līkloču taciņa.
- tikko Alas izeja atradās diezgan augstu kalna nogāzē; lejup, ielejā, veda šaura, zālē tikko samanāma līkloču taciņa.
- federācija Ap ceturtā gadu tūkstoša beigām Nīlas ielejā bija izveidojušās trīs atsevišķu valdnieku veidotas divas šādas federācijas – Augšēģipte un Lejasēģipte.
- sīrups Atdzisušajam melleņu sīrupam pielej kokospienu, samaisa, tad skaisti violetajā ķausī iemaisa putukrējumu un kārtīgi izcilā.
- graņonka Atnāk dakteris ar diviem polšiem, ielej pilnu graņonku un saka, lai maucu iekšā.
- cirvis Bet agrāk — ar cirvjiem, helebardēm, milnām, ielenkuši no visām pusēm, kā kaut kādi barbari — kāja šeit, roka šeit, par aknām un liesu nerunājot.
- pielemt Bet kas nelaimei pielemts, tas nelaimei neizbēgs.
- mundierots Ceļš ved pa ieleju, un manām no mājas iznākam kādu mundierotu vīru, kas mums māj, lai braucam augšā.
- ģērbs Es joprojām biju tērpies baltā virsvalkā vai operāciju ģērbā, žilbinošas gaismas apspīdēts, medmāsu ielenkts.
- saulains ieleja nebija pārāk tuvu, bet tur nokāpt droši vien būtu vieglāk nekā tikt augšā, pie saulainās virsotnes.
- šatierēts It kā senās atmiņās aizmirsties aicina brūnās šatierētās gultas segas, bet, satraucoši ņirbot, acīs ielec Ē.Ritumas un M. Robinsones šūninu segas.
- pielemt Kad pagājušā gadsimta astoņdesmitajos slavas virsotnēs gozējās tādas sintīpopa apvienības kā "Camouflage" vai tie paši" Depeche Mode", ne viens vien nosprieda, ka mūzikas stilu evolūcijas apogeja ir sasniegta, un tālāk atliek vien pielemtās dienas novadīt nirvānai līdzīgā stāvoklī, ko šīs skaņas rada.
- sāls Katlā ielej ūdeni, pievieno sāli un pieber rīsus.
- zvanītājs Lai darot, kas vīrišķiem tādā reizē darāms: lai apstaigā kapa racējus, sameklē apstāvētāju, salīgst zvanītāju un pūtējus — un priekšlaikus nepielejas kā mārks!
- pogains Lejā ir pogainie, ielenkts viss kvartāls!...
- kalnots Lielāko daļu aizņem kalnoti apgabali, izņemot šauro krasta līniju Bekas ielejā, kas ir neatņemama Libānas lauksaimniecības sastāvdaļa.
- kāpostgalva Nu nepielec kāpostgalvām, ka tas ir aizliegts un punkts...
- grezns Pa pļaviņu atnāca sargu ielenkts greznu cilvēku pulciņš un, notiekošā ieinteresēts, sastājās netālu, bet Junda nepievērsa viņiem uzmanību.
- gredzens Pannā ielej nedaudz olīveļļas un pacepini lielos gredzenos sagrieztus sīpolus un palielās daivās sagrieztu saldo papriku sarkanā krāsā.
- klajš Pieceļoties pamanu mazu meiteni, kura stāv klajākā apmeklētāju laukumā, kautrīgāku jauniešu un ģimeņu ielenkta.
- ieplānot Projektā jāieplāno Ogres vecupes krasta un Lebiņas upes ielejas labiekārtošana un atpūtas vietu ierīkošana.
- kreftīgs Sagatavo īpaši kreftīgu marinādi — divām graņonkas glāzēm ūdens pielej gandrīz glāzi ābolu etiķa, pusglāzi cukura un četras ķiplokdaivas.
- klinšots Sapņaini lūkojās klinšoto kalnu nogāzēs, kas viņus ielenca.
- gardi Sēnes pievieno apceptajai gaļai, pielej krējumu, pieber garšvielas un dažas minūtes pasautē, līdz viss gardi savārījies un mērce ir pietiekami bieza.
- tēja Stīvens ielej man tēju un lūdz pakavēties vēl mazliet.
- pielemt Tā ka faktiski es atļaušos uzskatīt, ka cilvēki, kuri gribētu runāt šeit ilgāk nekā šīs trīs plus viena minūte, kas mums šobrīd ir kopīgi pielemtas, pie kam kopīgi ar opozīcijas kolēģu līdzdalību...
- mazliet Tad nāk stjuarts un mazliet – tikai pavisam nedaudz – ielej savā šķīvītī un pagaršo.
- atkorķēt Tad viņa atnes no virtuves vēl divas vīna pudeles, es tās atkorķēju un pieleju viesiem glāzes.
- decimetrs To biezums ir visai mainīgs no dažiem decimetriem līdz 40 m, kas konstatēti senajā iegrauzumā Gaujas senielejā.
- miglotājs To pievieno ūdenim, apmēram 15 minūtes kārtīgi izmaisa, ielej miglotājā un apsmidzina salnā cietušos.
- grauzdēt Un tad vēl dažas apkalpotājas, kas mums ielej tēju un grauzdē maizi.
- vēl Vai vēlies, lai es tev ieleju vēl mazliet vīna?
- glejs Zālāji izplatīti reljefa ieliekumos velēnu glejotās, gleja un purvainās augsnēs, kur ir mitruma sastrēgums, kā arī upju ielejās.
iele citās vārdnīcās:
MEV
Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!
Aicinām Tēzaura lietotājus iesaistīties Tēzaura papildināšanā – iesakiet vārdu, ko latviešu valodā lieto, bet kas līdz šim nav iekļauts Tēzaurā! Norādiet vārdu, tā nozīmes skaidrojumu un lietojuma piemēru.
Varat ieteikt arī jaunas nozīmes vārdiem, kuri Tēzaurā jau ir, un teicienus.
Tēzaura komanda izskatīs ieteikumu, pārbaudīs tā atbilstību Tēzaura vadlīnijām, precizēs informāciju, un jaunais šķirklis būs apskatāms jau kādā no nākamajiem vārdnīcas laidieniem.
Saziņa jautājumiem un ierosinājumiem: iesaki@tezaurs.lv