Ā

Č

Ē

Ģ

Ī

Ķ

Ļ

Ņ

Ō

Ŗ

Š

Ū

Ž

Jūsu pārlūkprogrammai ir atslēgts JavaScript atbalsts, kas nepieciešams Tēzaurs.lv pilnvērtīgai darbībai (t.sk. locījumu tabulu un korpusa piemēru demonstrēšanai), tāpēc Jums tiek piedāvāta Tēzaurs.lv vienkāršota versija. Instrukcija, kā ieslēgt JavaScript, ir atrodama šeit.

Rudens versija 2025

412 004 šķirkļi

Paplašinātā meklēšana

Meklējam ha.

Atrasts vārdos (999):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (8888):

Buda "Apskaidrotais" - Sidhārtha Gautama, gudrais no Šākju cilts, kas dzīvoja Indijā 6. gs. p. m. ē., budisma pamatlicējs.
C "Čarli" (angļu val. _Charlie_) - starptautisks signāls - nozīmē "jā" vai "iepriekšējā karogu (signālu) grupa ir jālasa apstiprinošā formā".
raja "Lopu bars" - nemuhamedāņu tautu apzīmējums dažās islāma valstīs.
Aglaja "Mirdzošā", viena no trim haritām (romiešu grācijām), Zeva un okeanīdas Eirinomes meitām.
maizes raugs "Saccharomyces" ģints sēņu tīrkultūra, ko izmanto maizes mīklas raudzēšanai, arī kā izejvielu dažu pārtikas koncentrātu un farmaceitisku preparātu ieguvei.
bhikšu "Tas, ar kuru dalās" budistu mūks, kurš māca dhammu un ar to saņem dienišķo uzturu no kopienas.
pentozāns (C~5~H~8~O~4~)~n~, lielmolekulārs polisaharīds, kura hidrolīzē rodas pentoze; atrodami daudzās augu daļās (salmos, koksnē u. c.)
mazais vācu arkls ~15 ha
Lietuvas voloka ~21,36 ha
virsbīskapa arkls ~33 ha
Pletenberga arkls ~48 ha
lielais poļu arkls ~60 ha
mestra arkls ~88 ha
Prūsijas morgens 0,25332 ha jeb 2553,2 kvadrātmetri.
Saksijas morgens 0,27671 ha
Bavārijas morgens 0,34073 ha
Bādenes morgens 0,36 ha
Arhangeļska 18. gs. muiža un muzejs Krievijā (_Arhangel’skoe_), Maskavas apgabalā, grezns piepilsētas īpašums, neoklasicisma pils un daiļdārzi.
Audriņu ezeriņi 2 ezeriņi Audriņu pagastā, platība mazāka par 1 ha
morgs 2/3 desetīnas (~0,74 ha) zemes; morga^2^(2).
morga 2/3 desetīnas (~0,74 ha) zemes; morgs^2^(2).
psihedēliskais roks 20. gs. 60.-70. gadu rokmūzikas skaņdarbi un it īpaši dziesmu teksti, kurus mūziķi sarakstījuši halucinogēnu iespaidā.
koronavīrusi 2019. g. decembra beigās Uhaņā (Ķīnā) konstatētais vīruss "SARS-CoV-2" (saīsinājums no "Severe Acute Respiratory Syndrome Coronavirus 2"), ko pazīst arī kā "Covid-19" vai vienkārši koronavīrusu.
daļders 24-30 ha zemes gabals ar 4-6 saimniecībām; učasts.
učasta 24-30 ha zemes gabals ar 4-6 saimniecībām.
Jaungulbenes dīķi 3 dīķi Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā, platība — 2,1 ha, 2,2 ha un 2,4 ha
Kusas ūdenskrātuves 3 ūdenstilpes Madonas novada Aronas pagastā uz Aronas pietekas Kapupītes, platība - 7,0 ha, 0,4 un 1,2 ha
modālisti 3. gadsimteņa hairetiķi, kas trīsvienību turēja tikai par veidiem, kādos vienīgais Dievs parādās cilvēkiem.
Čagosu arhipelāgs 5 koraļļu salu grupas Indijas okeānā ("Chagos Archipelago"), uz dienvidiem no Maldivu salām, lielākā - Djego Garsijas atols, kopējā platība 110 kvadrātkilometru, >1000 iedzīvotāju.
Centra ūdenskrātuve 5 ūdenskrātuvju kaskāde uz Slampes upes Tukuma novada Slampes pagastā, platība — 12 ha
Aghbana Abakana - pilsēta Krievijā, Hakasijas Republikas galvaspilsēta, tās nosaukums hakasu valodā
abāzu valoda abāzu-adigu valodu grupas valoda, 2 dialekti: tapantu (lit. val. pamatā) un ašharu dialekts; sintētiska valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts (no 1938. g.)
Ābeļu ezers Ābelītis, ezers Talsu novada Lībagu pagastā, platība - 5,3 ha
Abū Šūša Abū Šūša (_Abū Shūshah, Jazīrat_), sala Sarkanās jūras ziemeļos, Saūda Arābijas Tebūkas mintakā
Bjūkenena acēna acēnu suga ("Acaena buchananii")
saharomikoze Ādas slimība, ko ierosina "Saccharomyces" ģints sēnes
ATP Adenozīntrifosfāts (angļu "adenosine triphosphate"); ATF
Adigheheble Adigehabļa, apdzīvota vieta Krievijā, Karačajas-Čerkesijas Republikā
gurugranthsahiba Ādigrantha - sikhisma svētā grāmata, kas tiek uzskatīta par sikhu kopienas mūžīgo guru
Tha adigu mitoloģijā augstākā dievība, ģenētiski saistīta ar arhaisko saules dievību
Alifdāla administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (atols) Maldīvijā (_Alif Dhaal_), atrodas Maldīvu salu rietumu pusē, robežojas ar Alifalifa, Kāfu, Vāvu un Fāfu atolu
Akmolas apgabals administratīvi teritoriāla vienība Kazahstānā (_Aqmola oblısı_), aptver valsts galvaspilsētu Astanu, robežojas ar Ziemeļkazahstānas, Pavlodaras, Karaghandi un Kostanajas apgabalu
Aktebes apgabals administratīvi teritoriāla vienība Kazahstānā (_Aqtöbe oblısı_), robežojas ar Kostanajas, Karaghandi, Kizilordas, Manghistau, Atirau un Rietumkazahstānas apgabalu, kā arī ar Krieviju un Uzbekistānu
Līgatnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Vildogas pagasta lielākā daļa, nedaudz no Siguldas un Nītaures pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Līgatnes pagasta teritorijas (740 ha) pievienota Līgatnes pilsētai
Bērzgales pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagasta teritorija samazinājusies no 19380 ha 1935. gadā līdz 5528,2 ha 1990. gadā, tā pievienota tagadējam Ilzeskalna, Lendžu, Mežvidu un Vērēmu pagastam
Ahala vilajets administratīvi tertoriāla vienība Turkmenistānā (_Ahal welaýaty_), aptver galvaspilsētu Ašgabatu
Adžārija Adžārijas Autonomā Republika (_Acharis Avtonomiuri Respublika_) - Gruzijas Republikas autonoma republika, platība - 2900 km^2^, 380200 iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais centrs - Batumi, robežojas ar Gruziju un Turciju, rietumos apskalo Melnā jūra
pandžpavi Afgāņu tautas durranu cilšu grupas zars, kurā ietilpst nurzaji, alizaji, ishakzaji u. c.
patskaņu harmonija afiksa patskaņa kvalitātes pielāgošanās vārda saknes vokālismam; sinharmonija
filcene afilloforu rindas himēnijsēņu klases piepju dzimtas sēņu ģints ("Phaeolus"), Ljā konstatēta tikai Šveinica filcene jeb Šveinica piepe
Ahali Atoni Afončecha, pilsēta Abhāzijā, Gruzijā, tās nosaukums gruzīnu valodā (_Akhali Atʾoni_)
ubaīns Āfrikas bultu inde, ko iegūst no auga "Strophantus gratus" sēklām
Adatas rags Āfrikas galējais dienvidu punkts (portugāļu "Cabo das Agulhas") no kura velk robežu starp Atlantijas un Indija okeānu; nosaukums dots tuvumā novēroto magnētisko anomāliju dēļ, kas izsauc kompasa adatas svārstības
Khya senegalensis Āfrikas mahagons
afroaziātu Afroaziātu valodas - semītu-hamītu valodu saime, pie kuras pieder semītu, berberu, kušītu, ēģiptiešu un Čadas valodas
aviji Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši)
kaili Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši)
kamiri Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši)
kamti Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši)
kemanti Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši)
kvari Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši)
bogosi Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši); bilini
bilini Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši); bogosi
aglutinoīds Aglutinīns, kas temperatūras, skābju, ilgas glabāšanas ietekmē zaudējis aglutinoforās grupas, bet saglabājis haptoforās īpašības
Austrijas agrene agreņu ģints sēņu suga ("Sarcoscypha austriaca")
košā agrene agreņu ģints sēņu suga ("Sarcoscypha coccinea")
Hogars Ahagars - kalnu masīvs Alžīrijā
achaji Ahaji
acheji Ahaji
ahajieši Ahaji - sengrieķu cilts
Mūžīgais žīds Ahasvērs
Arhangajs aimaks Mongolijā (_Arhangay_), robežojas ar Bulganas, Uvurhangaja, Bajanhongoras, Dzavhanas un Huvsgula aimaku
Bajanhongora aimaks Mongolijā, robežojas ar Gobi Altaja, Dzavahanas, Arhangaja, Uvurhangaja un Dienvidgobi aimaku, kā arī ar Ķīnu
Ainsalaha Ain Sālaha
Insalaha Ain Sālaha, oāze Alžīrijā
faetons airkāju kārtas tropisko jūru putnu dzimtas ("Phaethontidae") ģints ("Phaethon")
Laidziņa purvs aizaudzis ezers Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Vecpiebalgas pagastā, 193,6 m vjl., ezera platība bija 11 ha, tika uzskatīts par Gaujas sākumu, tagad pāraudzis, tajā ir pļavas un zemais (zāļu) purvs; Laidza ezers; Laidzes ezers; Laidzis; Laidziņš; Laidža ezers
Daugavas dabas parks aizņem Daugavas ieleju Aizkraukles novada Aizkraukles, Skrīveru un Sērenes pagastā, platība - 674 ha, dibināts 1977. g., lai aizsargātu Daugavas senlejas raksturīgāko posmu, kas vēl palicis nepārveidots būvējot Pļaviņu HES
Rāznas nacionālais parks aizsargājama dabas teritorija Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Maltas pazeminājumā un Rāznavas paugurainē, Ludzas novada Rundēnu pagastā, Krāslavas novada Andrupenes, Andzeļu un Ezernieku pagastā un Rēzeknes novada Čornajas, Kaunatas, Lūznavas un Mākoņkalna pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2003. g., platība — 59615 ha, izveidots, lai aizsargātu Rāznas ezera un tam piegulošās teritorijas dabas daudzveidību, kā arī raksturīgo Latgales kultūrainavisko vidi
Grīņu dabas rezervāts aizsargājama dabas teritorija Piejūras zemienē, Sakas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1936. g. (sākotnējā platība - 700 ha), izveidots, lai saglabātu nepārveidotas vēsturiski izveidojušās dabas ekosistēmas (grīni) un pētītu tajās notiekošos procesus, kā arī nodrošinātu izzūdošo un reto augu, ķērpju, sēņu un dzīvnieku aizsardzību, visā rezervāta teritorijā (tagadējā platība - 1454,9 ha) noteikta regulējamā režīma zona
Slīteres Nacionālais parks aizsargājama dabas teritorija Piejūras zemienes Irves līdzenumā un Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Dundagas novadā, platība - 26490 ha (t. sk. 10130 ha jūras akvatorijas), valsts aizsardzībā kopš 1921. g. (sākotnēji 1100 ha); konstatētas 860 paparžaugu un sēklaugu sugas, 128 sūnu, 195 ķērpju un 733 sēņu sugas
Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts aizsargājama dabas teritorija Ziemeļvidzemē, no Rīgas līča piekrastes (no Liepupes līdz Ainažiem) līdz Valkas novada ziemeļu daļai, platība - 457600 ha, izveidots, lai nodrošinātu ainavu, ekosistēmu, sugu un dabas ģenētiskās daudzveidības saglabāšanu un sekmētu degradētu ekosistēmu atjaunošanu
Ķemeru Nacionālais parks aizsargājama dabas teritorija, platība 40692 ha (t. sk. 2100 ha jūras akvatorija), dibināts 1997. g., liela bioloģiskā daudzveidība, >520 sēņu sugu, >130 ķērpju, >890 sēklaugu un paparžaugu sugu, 47 zīdītāju, >230 putnu, 7 rāpuļu, 10 abinieku, 19 zivju, >3090 kukaiņu, >190 zirnekļveidīgo un >90 gliemju sugu
Augšdaugava aizsargājamo ainavu apvidus Augšdaugavas novada Naujenes, Salienas, Tabores un Vecsalienas pagastā un Krāslavas novada Kalniešu, Kaplavas, Piedrujas un Ūdrīšu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1990. g., platība - 54000 ha, dibināts, lai sakārtotu teritoriju un likvidētu ainavu bojājumus, kas radušies Daugavpils HES celtniecības sagatavošanas darbos
Nīcgaļu meži aizsargājamo ainavu apvidus Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Nīcgales pagastā, valsta aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 915 ha, izveidots, lai aizsargātu un saglabātu vairākas tauriņu sugas, konstatētas 5 aizsargājamās sugas: ošu pļavraibenis, skabiozu pļavraibenis, gāršas samtenis, meža sīksamtenis un zirgskābeņu zilenītis
Vestiena aizsargājamo ainavu apvidus Madonas novada Aronas, Bērzaunes, Vestienas un Jumurdas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 27100 ha, izveidots, lai aizsargātu Vidzemes augstienei raksturīgo dabas kompleksu daudzveidību, izteiksmīgās pauguraiņu un ezeraiņu ainavas
Vecpiebalga Aizsargājamo ainavu apvidus Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Inešu, Taurenes un Vecpiebalgas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 8945 ha, dominantes ir reljefa formas un ezeri, augstākais ir Incēnu kalns (265,4 m vjl.), 4 lielie ezeri - Alauksts, inesis, Nedzis un Tauns - veido 15% apvidus platības
Ziemeļgauja aizsargājamo ainavu apvidus Virešu, Gaujienas, Zvārtavas, Valkas, Vijciema, Jērcēnu, Plāņu, Brenguļu, Kauguru, Trikātas un Valmieras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 21749 ha, izveidots, lai aizsargātu Gaujas, tās pieteku un vecupju daudzveidīgos biotopus
Veclaicene Aizsargājamo ainavu apvidus, atrodas Smiltenes novada Apes pagastā un Alūksnes novada Jaunlaicenes, Mārkalnes, Veclaicenes un Ziemeru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 20892 ha, aizņem gandrīz visu Alūksnes augstienes Veclaicenes pauguraini, Vaidavas pazeminājuma ziemeļu malu un Ziemeļvidzemes (Tālavas) augstienes Trapenes līdzenuma ziemeļaustrumu daļu, izveidots, lai saglabātu un aizsargātu Ziemeļvidzemes ainavas, kurās pārstāvēti visi galvenie salveida augstieņu glaciālo reljefa tipi un dažādi nogulumi, liela absolūto augstumu amplitūda - no 81 m vjl. (Vaidavas ielejā) līdz 271,5 m vjl. (Dēliņkalns)
Grīviņu dzirnavezers aizsargājams dabas objekts (kopš 1974. g.) atrodas Grīviņupītē, Liepas pagastā, platība — 2 ha, garums — 0,4 km, lielākais platums — 0,1 km, vidējais dziļums — 1,0 m, lielākais dziļums — 3,2 m
Zlēku dzirnavezers un apkārtējā ainava aizsargājams dabas objekts (kopš 1977. g., platība - 7,3 ha) Ventspils novada Zlēku pagastā, ezers uzstādināts Dzirnavupē, platība - 6,8 ha, garums - 1,1 km, platums - līdz 120 m, lielākais dziļums - 4,5 m, atjaunota dzirnavu ēka un aizsprosts (augstums - 3,6 m)
Bebrenes parks aizsargājams dabas objekts 5,6 ha platībā, atrodas uz ziemeļaustrumiem no Bebrenes muižas pils, tajā aug 17 vietējās un 33 introducētas koku un krūmu sugas
Ungurpils dzirnavezers ar apkārtējo ainavu aizsargājams dabas objekts Alojas pagastā, ietver Ungurpils dzirnavezeru un teritoriju ap to, \~66,3 m vjl., platība - 70,2 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g.
Unguru dzirnavezers aizsargājams dabas objekts Raiskuma pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1974., uzstādināts Ungura notekā Dzirnupītē, platība — 12 ha, garums — 1,5 km, lielākais platums — 0,2 km, lielākais dziļums — 2,5 m
Apes dolomīta atsegums aizsargājams ģeoloģiskais objekts Apes pilsētas dienvidu nomalē, platība - 0,5 ha, atsedzas tikai šajā apvidū sastopamais rupjkristāliskais augšdevona Pļaviņu svītas dolomīts, uz kura virsmas zem segkārtas vērojamas ledāja ierautas skrambas un slīpējums
Kaļķupītes krastu smilšakmens kraujas aizsargājams ģeoloģiskais objekts Kaļķupes labajā krastā Dundagas pagastā, platība - 2 ha, vidusdevona Arukilas svītas sarkana slīpslāņota smilšakmens atsegumi, krauju augstums - līdz 20 m
Raganu katls aizsargājams ģeoloģiskais objekts Siguldas novada Siguldas pagastā, platība — 0,5 ha, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., erozijas un sufozijas procesos vairāku gadsimtu laikā izveidojusies \~30 m dziļa un 20 m plata piltuve, kurā redzams devona iežu slāņojums
Vīkšēnu ieži aizsargājams ģeoloģiskais objekts Skaņkalnes pagastā, platība — 0,3 ha, atsegumi Laņģupītes krastā, ko veido nelielas gaišpelēku smilšakmeņu kraujas, valsts aizsardzībā kopš 1977. g.
Skaistkalnes karsta kritenes aizsargājams ģeoloģiskais objekts Vecumnieku novada Skaistkalnes pagastā, aizsargājamā teritorija 42,4 ha, apaļas karsta kritenes ar stāvām sienā 1-6 m diametrā, dažkārt 10-15 m
Dzērves Bērziņu avotu grupa aizsargājams ģeoloģiskais objekts, atrodas Dienvidkurzemes novada Cīravas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 27 ha, vairāki liela debita avoti mutuļo augšup pa pašu izgulsnēto, gabalaino avotkaļķu veidojumu spraugām un veido avotkaļķu atradni
Vieša klintis aizsargājams ģeoloģiskais objekts, sarkanīgu un sārti rūsganu smilšakmeņu atsegums Gaujas ielejas labajā stāvkrastā \~3 km augšpus Turaidas, Viešu pilskalna nogāzē virs vecupes, Krimuldas novada Krimuldas pagastā, augstums - 8 m, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., platība - 0,3 ha
Ajutaja Ajuthaja - pilsēta Taizemē
Ajutija Ajuthaja - pilsēta Taizemē
akaciānisks Akaciāniskā shizma (pēc Konstantinopoles patriarha Akacija vārda) - 35 gadus ilgā baznīcas dalīšanās (484.-519. g.) Austrumu un Rietumu daļā
sarmatainā akalifa akalifu suga ("Acalypha hispida")
A.g. Akciju sabiedrība (vācu "Aktiengesellschaft")
A/G Akciju sabiedrība (vācu "Aktiengesellschaft")
AG Akciju sabiedrība (vācu "Aktiengesellschaft")
gludais rombs akmeņplekstu dzimtas suga ("Scopthalmus rombus"), līdz 70 cm gara zivs, sastopama Zviedrijas rietumu piekrastē un Baltijas jūras dienvidos, Latvijas piekrastē reti; garšīga pārtikas zivs
maršancija Aknu sūnu klases apakšklase ("Marchantiidae"), sūnaugs ar daudzkārtainu laponi, \~15 dzimšu., 36 ģintis, \~400 sugu, Latvijā konstatētas 4 dzimtas, 6 ģintis, 12 sugas
pumpurzarene Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta ("Cephaloziaceae"), mazas, dažkārt tikai 1 mm garas sūnas, kas veido blīvas velēnas vai aug starp citām sūnām; \~120 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 9 sugas
konusgalvīte Aknu sūnu klases maršanciju apakšklases dzimta ("Conocephalaceae"), Latvijā konstatēta 1 suga
virstonis Akustisko svārstību tonis, kurš vairākumam skaņas avotu rodas reizē ar pamattoni un kura frekvence ar nedaudziem izņēmumiem atbilst kādai no pamattoņa augstākām harmoniskajām frekvencēm
Lielā Ellīte ala Cēsu novada Liepas pagastā, ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, arheoloģiskais piemineklis, sena kulta vieta, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., platība — 10,12 ha, garums — 23 m, līdz 11 garumam 4-5 m plata un 3,5 m gara, tālāl 1 m plata šķērsplaisa; Velna ceplis; Velna krāsns; Vella ala; Liepmuižas ala; Liepas ala
caureju rosinošā alamanda alamandu suga ("Allamanda charactica"), ko dēvē arī pa zelta trompeti
kizilbaši Alarodu tautiņas atliekas Armēnijā un Mazāzijā, formāli muhamedāņi, bet faktiski turas pie veciem pirmticējumiem
Amga Aldanas kreisā krasta pieteka Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 1462 km, sākas Aldanas kalnienē
Allahjuņa Aldanas labā krasta pieteka (_Allah-Jun´_), Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 586 km, sākas kalnos, uz dienvidaustrumiem no Verhojanskas grēdāja
AHA Alfa hidroksiskābes (angļu "alpha hydroxy acid"), kuras plaši izmanto kosmētisko līdzekļu ražošanā
Alga Algha - pilsētas nosaukuma rakstība padomju laikā
ibogaīns Alkaloīds Kongo auga "Tabernanthe iboga" saknēs; darbojas līdzīgi kofeīnam; pārdozēšana rada halucinācijas un paralīzes
harmalīns Alkaloīds savvaļas rūtas "Peganum harmala" saknēs un sēklās
kaulofilīns Alkaloīds, iegūts no Ziemeļamerikas auga "Caulophyllum thalictroides L. Michx."; ierosina gravīdas dzemdes kontrakcijas
psilocibīns Alkaloīds, kas iedarbojas un tiek lietots kā psihodēlisks halucinogēns, iegūst no vairāk nekā 200 sugu sēnēm (galvenokārt kailgalvēm ("Psilocybe") un virpainītēm ("Stropharia")), kas aug Meksikā un arī citās pasaules valstīs
konsekrēšana Altāru, baznīcu, Eiharistijas trauku iesvētīšana, kurā tie tiek nošķirti lietošanai dievkalpojumos
ārstniecības alteja alteju suga ("Althaea officinalis"), daudzgadīgs lakstaugs, no kura saknēm gatavo uzlējumu, šķidro ekstraktu un sīrupu bronhīta un elpas trūkuma ārstēšanai, lapas izmanto atkrēpošanas līdzekļa mukalīna gatavošanai
rožu alteja alteju suga ("Althaea rosea"), ko Latvijā audzē dārzos, līdz 2 m augsts lakstaugs ar lieliem ziediem lapu žāklēs
Susujas zemiene aluviāls līdzenums Sahalīnas dienvidos, Krievijas Sahalīnas apgabalā, purvi, pļavas, lapegļu audzes
monoblefarīdas Aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases rinda ("Monoblepharidales"), Latvijā konstatēta 1 dzimta
kunningamella Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Cunninghamellaceae"), saprofīti, kas plaši izplatīti uz augu atliekām un augsnē, 6 ģintis, 16 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, kas atrastas augsnē
piptocefalas Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Piptocephalidaceae"), saprofīti, kas attīstās augsnē un uz dzīvnieku ekstrementiem, un parazīti uz citām sporangijpelējumu rindas aļģsēnēm; Latvijā konstatētas 3 ģintis, 6 sugas
tamnīdija Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Thamnidiaceae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas
eihāre Amariļļu dzimtas ģints ("Eucharis"), dekoratīvi, krāšņi augi, kas piemēroti audzēšanai apsildāmā dobē siltumnīcā
Ņiņigi Amaterasu mazdēls sintoisma ticējumos; laikā kad debesīs valdīja haoss, Amataresu viņu sūtīja pārvaldīt Japānas salas, un viņš kļuva par pirmo Japānas imperatoru
ASCII Amerikas informācijas apmaiņas standartkods (angļu "American Standard Code for Information Interchange")
kods ASCII Amerikas informācijas apmaiņas standartkods (angļu "American Standard Code for Information Interchange")
Amma Amga - upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Aldanas kreisā krasta pieteka
amharieši Amhari
amari Amhari - tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļu un centrālajā daļā, runā amharu valodā
galaktozamīns Aminocukurs, ko var atvasināt no galaktozes, aizstājot vienu tā hidroksilgrupu ar aminogrupu, brīvā veidā dabā nav sastopams, bet ietilpst mukopolisaharīdos, kas atrodas dzīvnieku, mikrobu un augu organismos; hondrozamīns
aminēšana Aminogrupas tieša ievadīšana organiskos savienojumos ūdeņraža, halogēnu vai citu atomu vietā
perisphinctes Ammonītu 2 "Stephanoceratidae" dzimtas ģints, čaula ar iežmaugiem, ieejas caurums ar garām sānu ausīm, 300 sugas juras un krīta formācijās, sevišķi dogerā un malmā
silicīti Amorfi vai slēptkristāliski ieži (diatomīti, trepeļi, opokas, jašmas, krami), kas sastāv no silīcija dioksīda minerāliem - kvarca, halcedona, opāla
Boļšaja Kuonamka Anabaras upes Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), augšteces otrs nosaukums
Anaheima Anahaima - pilsēta ASV
ānahata Ānahata čakra
andriamanitra Andriamanitra Zanahari ("Smaržīgais kungs") - augstais dievs, kas tiek pielūgts Madagaskaras pirmatnējās reliģijās
zanahari Andriamanitra Zanahari ("Smaržīgais kungs") - augstais dievs, kas tiek pielūgts Madagaskaras pirmatnējās reliģijās
Jānis Bezzemis Anglijas karalis (no 1199; "John Lackland"; 1167.-1216. g.), iesauka cēlusies no tā, ka viņš neņēma no tēva nevienu lēni, 1215 bija spiests parakstīt Lielo brīvības hartu ("Magna Charta"), vērpa intrigas pret brāli Ričardu Lauvassirdi
anharmonisks Anharmoniskas svārstības - svārstības, kur spēks, kas kustībā esošu ķermeni noved atpakaļ līdzsvara stāvoklī, nav proporcionāls novirzei no līdzsvara stāvokļa
Agfa Anilīnražotāju akciju sabiedrība (vācu "Aktiengesellschaft für Anilinfabrikation")
Greiema Zeme Antarktīdas pussalas ziemeļu daļa ("Graham Land"), līdz 1961. g. — visas pussalas nosaukums
karbomicīns Antibiotiska viela, iegūta no "Streptomyces halstedii"; iedarbīga pret grampozitīvajām baktērijām un lielajiem vīrusiem
logaēds Antīkajā kvantitatīvajā metrikā vārsmas, kas veidotas kā dažāda garuma moru (trīsmoru - trohaja, jamba; četrmoru - daktila, anapesta) salikumi
jambtrohajs Antīkajā vārsmošanas sistēmā - četrzilbju pēda, kas sastāv no jamba un trohaja
Anuradapūra Anurādhapura, pilsēta Šrilankā
asasīni Ap 1080 g. dibināta muhamedāņu reliģiski politiska sekta, kuras savervētie jaunekļi akli un fanātiski izpildīja priekšnieka rīkojumus, veica slepkavības; asanīti; asasīdi
asasīdi Ap 1080 g. dibināta muhamedāņu reliģiski-politiska sekta, kuras savervētie jaunekļi akli un fanātiski izpildīja priekšnieka rīkojumus, veica slepkavības; asanīti; asasīni
asanīti Ap 1080 g. dibināta muhamedāņu reliģiski-politiska sekta, kuras savervētie jaunekļi akli un fanātiski izpildīja priekšnieka rīkojumus, veica slepkavības; asasīni; asasīdi
austrumu saldumi ap 170 dažādu konditorejas izstrādājumu karameļu un monpansjē (griljāžas u. c.), konfekšu (rahatlukums, nuga u. c.) un miltu izstrādājumu veidā (pahlava, šakerlukums u. c.), kuros papildus parastajām konditorejas izejvielām ir vēl dažas piedevas un garšvielas neparastā kompozīcijā
LES Apakšējais barības vada sfinkters (angļu "lower esophageal sphincter")
burgers Apaļa baltmaizīte ar plakanu maltas gaļas kotleti vidū; hamburgers
šprītbomis Apaļkoks četrstūrainas šprīttakelētas buras veidošanai un saturēšanai, tas iet no buras halzstūra pie masta pa diagonāli uz buras augšējo brīvo stūri
parastā apaļvācelīte apaļvācelīšu suga ("Aphanorhegma patens")
inhalators aparāts ārstēšanai ar inhalāciju
elektroihnogrāfs aparāts cilvēka gaitas pētīšanai reģistrējot pēdas atbalsta laiku un novietojumu, soļu garumu un platumu, gaitas virzienu u. c. rādītājus (180 parametru), izmanto slimnieku rehabilitēšanā pēc traumām, sportistu un invalīdu apmācīšanā, jaunu apavu modeļu pārbaudīšanā
Arilaha apdzīvota vieka Krievijā (_Arylah_), Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidrietumu daļā
Braiana apdzīvota vieta ("Bryan"), Ohaio štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Ambarčika apdzīvota vieta (bez pastāvīgiem iedzīvotājiem) Krievijā (_Ambarčik_), Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļaustrumos, Kolimas līča austrumu piekrastē
Ragana apdzīvota vieta (lielciems) Siguldas novada Krimuldas pagastā 44 km no Rīgas, izveidojusies bijušās Engelārtes muižas ("Engelhardshof") teritorijā, Krimuldas pagasta administratīvais centrs
Pededze apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 30 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās Kalnapededzes muižas "Charlottenburg" teritorijā, pagasta centrs
Mērdzene apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā (2009.-2021. Kārsavas novadā, 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 16 km no Ludzas, izveidojusies bijušās Mihalovas muižas teritorijā, pagasta centrs
Anārdarre apdzīvota vieta Afganistānā (_Anār Darreh_), Farrāhas vilajetā
Bālābolūka apdzīvota vieta Afganistānā, Farāhas vilajetā
Ain Usrāra apdzīvota vieta Alžīrijā (_Aïn Ousrhar_), Džilfas vilājā
Arīša apdzīvota vieta Alžīrijā (_El Aricha_), Tlīmsānas vilājas dienvidos
Angehakota apdzīvota vieta Armēnijā (_Angeghakot_), Sjunikas marzā
Aragaca apdzīvota vieta Armēnijas Republikā (_Aragatz_), Aragacotnas marzas austrumos, Kasahas upes krastos
Kārtidža apdzīvota vieta ASV ("Carthage"), Misisipi štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Kārtidža apdzīvota vieta ASV ("Carthage"), Ņujorkas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Kārtidža apdzīvota vieta ASV ("Carthage"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Čārlstona apdzīvota vieta ASV ("Charleston"), Misisipi štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Čārlstona apdzīvota vieta ASV ("Charleston"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Šarlota apdzīvota vieta ASV ("Charlotte"), Mičiganas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Čatahūčī apdzīvota vieta ASV ("Chattahoochee"), Floridas štata ziemeļos, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Čilikoti apdzīvota vieta ASV ("Chillicothe"), Ohaio štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Deitona apdzīvota vieta ASV ("Dayton"), Ohaio štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Destrehena apdzīvota vieta ASV ("Destrehan"), Luiziānas štatā, 11500 iedzīvotāju (2010. g.)
Elkhārta apdzīvota vieta ASV ("Elkhart"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Džordžtauna apdzīvota vieta ASV ("Georgetown"), Ohaio štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Greiema apdzīvota vieta ASV ("Graham"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Hilsboro apdzīvota vieta ASV ("Hilsboro"), Ohaio štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Itaka apdzīvota vieta ASV ("Ithaca"), Mičiganas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Džeksona apdzīvota vieta ASV ("Jackson"), Ohaio štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Lahaina apdzīvota vieta ASV ("Lahaina"), Havaju štatā, Maui salā, 11700 iedzīvotāju (2014. g.)
Logana apdzīvota vieta ASV ("Logan"), Ohaio štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Manhatana apdzīvota vieta ASV ("Manhattan"), Montānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Māršala apdzīvota vieta ASV ("Marshall"), Aļaskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Māršala apdzīvota vieta ASV ("Marshall"), Ārkanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Māršala apdzīvota vieta ASV ("Marshall"), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Ņuarka apdzīvota vieta ASV ("Newark"), Ohaio štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Orčardsitija apdzīvota vieta ASV ("Orchard City"), Kolorādo štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Portšarlota apdzīvota vieta ASV ("Port Charlote"), Floridas štatā, 54400 iedzīvotāju (2014. g.)
Sentčārlza apdzīvota vieta ASV ("Saint Charles"), Merilendas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Sentčārlza apdzīvota vieta ASV ("Saint Charles"), Minesotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Sentmērisa apdzīvota vieta ASV ("Saint Marys"), Ohaio štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Šelbi apdzīvota vieta ASV ("Shelby"), Ohaio štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Vašingtona apdzīvota vieta ASV ("Washington"), Ohaio štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Vaithola apdzīvota vieta ASV ("Whitehall"), Mičiganas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Vaithola apdzīvota vieta ASV ("Whitehall"), Montānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Vaithola apdzīvota vieta ASV ("Whitehall"), Ņujorkas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Vaithola apdzīvota vieta ASV ("Whitehall"), Viskonsinas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Belvjū apdzīvota vieta ASV, Ohaio štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Alfa apdzīvota vieta Austrālijā (_Alpha_), Kvīnslendas štatā
Arana apdzīvota vieta Azerbaidžānā (_Aran_), Jevlahas rajonā
Arturstauna apdzīvota vieta Bahamās (_Arthur’s Town_), Ketas salas ziemeļu daļā
Arehavka apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Arechaŭka_), Mogiļevas apgabala rietumu daļā
Arehavska apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Arechaŭsk_), Vitebskas apgabala dienvidaustrumu daļā
Artisija apdzīvota vieta Bostvānā (_Artisia_), Khatlenas distrikta ziemeļu daļā
Ārlingtona apdzīvota vieta Dienvidāfrikas Republikas Frīsteitas provinces Thabo Mofucaņanes distrikta rietumu daļā
Ahau apdzīvota vieta Fidži ziemeļos (_Ahau_), Klusā okeāna Rotumas salā
Šonī apdzīvota vieta Francijā (_Chauny_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamenta rietumos, Uāzas labajā krastā
Ajosmateja apdzīvota vieta Grieķijā (_Ágios Matthaíos_), Kerkīras (Korfu) salā, Epiras perifērijā
Afončecha apdzīvota vieta Gruzijā (_Afon Ḉyc_), Abhāzijā, Melnās jūras piekrastē; Ahali Atoni
Ahalgori apdzīvota vieta Gruzijā (_Akhalgori_), Mcheta-Mtianeti mharē, Kūras pietekas Ksani kreisajā krastā; Dienvidosetijā; Ļeņingora
Aspindza apdzīvota vieta Gruzijā (_Aspindza_), Samche-Džavahetijas mharē
Khendegba apdzīvota vieta Gruzijā, Abhāzijā, Melnās jūras piekrastē, gruzīnu - Ahali Kindghi
Hephstha apdzīvota vieta Gruzijā, Abhāzijā; gruzīnu - Ahalsopeli
Baghdati apdzīvota vieta Gruzijā, Imeretijas mharē
Ahalsopeli apdzīvota vieta Gruzijā, Kahetijas mharē
Algeti apdzīvota vieta Gruzijā, Lejaskartlijas mharē
Aghtakla apdzīvota vieta Gruzijā, Lejaskartlijas mhares ziemeļaustrumu daļā
Aškala apdzīvota vieta Gruzijā, Lejaskartlijas mhares ziemeļrietumu daļā
Arša apdzīvota vieta Gruzijā, Mcheta-Mianeti mhares ziemeļrietumu daļā
Anaklija apdzīvota vieta Gruzijā, Megrelijas-Augšsaventijas mhares rietumos, Melnās jūras piekrastē
Adigeni apdzīvota vieta Gruzijā, Samche-Džavahetijas reģiona (mhares) rietumu daļā
Adhaura apdzīvota vieta Indijā (_Adhaura_), Bihāras štata dienvidrietumos
Akaltara apdzīvota vieta Indijā (_Akaltara_), Čhatīsgarhas štatā
Āthagarha apdzīvota vieta Indijā (_Āthagarh_), Orisas štatā
Alabana apdzīvota vieta Indonēzijā (_Alaban_), Ačehas provinces dienvidos, Tuanku salas ziemeļu daļā
Asori apdzīvota vieta Indonēzijā (_Asori_), Papua provincē, Jaungvinejas salas Čenderavasihas līča austrumu krastā
Baharota apdzīvota vieta Indonēzijā, Ačehas provincē, Sumatras salas ziemeļu daļā
Alī eš Šerkī apdzīvota vieta Irākā (_Alī ash Sharqī_), Meisānas muhāfazā, Tigras krastos
Milforda apdzīvota vieta Īrijā, Donegolas grāfistes ziemeļu daļā, tās nosaukums angļu valodā; īru - Balja Nangaloglaha
Enfīlda apdzīvota vieta Īrijā, Mītas grāfistes dienvidos; Boharbuī
Azrak eš Šemālī apdzīvota vieta Jordānijā (_Al Azraq ash Shamālī_), Zarkas muhāfazā
Atabaska apdzīvota vieta Kanādā (_Athabasca_), Albertas provincē
Ainabulaka apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aynabulaq_), Karaghandi apgabala vidusdaļā
Ainabulaka apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aynabulaq_), Karaghandi apgabala ziemeļaustrumos
Airika apdzīvota vieta Kazahstānā (_Ayriq_), Karaghandi apgabala ziemeļaustrumos
Amantau apdzīvota vieta Kazahstānā (_Amantaw_), Karaghandi apgabalā
Apaza apdzīvota vieta Kazahstānā (_Appaz_), Karaghandi apgabala austrumu daļā
Akžarika apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqjarıq_), Karaghandi apgabala austrumu daļā
Akžola apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqjol_), Karaghandi apgabala ziemeļaustrumu daļā
Akoja apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqoy_), Karaghandi apgabalā
Akšija apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqșï_), Karaghandi apgabala austrumu daļā
Aktasti apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqtasti_), Karaghandi apgabala austrumos
Aktau apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqtaw_), Karaghandi apgabalā, 250 km uz dienvidrietumiem no apgabala centra
Aktau apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqtaw_), Karaghandi apgabalā, 50 km uz ziemeļiem no apgabala centra
Aktoghaja apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqtoğay_), Karaghandi apgabala austrumu daļā
Aktubeka apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqtwbek_), Karaghandi apgabalā
Bakti apdzīvota vieta Kazahstānā, Karaghandi apgabala ziemeļaustrumu daļā
Baršina apdzīvota vieta Kazahstānā, Karaghandi apgabala ziemeļu daļā
Batpakti apdzīvota vieta Kazahstānā, Karaghandi apgabala ziemeļu daļā
Bautina apdzīvota vieta Kazahstānā, Manghistau apgabalā, Karaghanas pussalas rietumu piekrastē
Aksaraiska apdzīvota vieta Krievijā (_Aksaraiskij_), Astrahaņhas apgabalā, austrumos no Volgas lejteces atzariem
Aļekokjujola apdzīvota vieta Krievijā (_Aleko-Kjuël’_), Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļaustrumos, Kolimas zemienes rietumu daļā
Allahjuņa apdzīvota vieta Krievijā (_Allah-Jun'_), Sahas Republikā (Jakutijā)
Almaznija apdzīvota vieta Krievijā (_Almaznyj_), Sahas Republikas (Jakutijas) rietumu daļā
Amga apdzīvota vieta Krievijā (_Amga_), Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidu daļā; Amma
Anciferovskijbora apdzīvota vieta Krievijā (_Anciferivskij Bor_), Arhangeļskas apgabalā, Oņegas labajā krastā
Andrjuškina apdzīvota vieta Krievijā (_Andrjuškino_), Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļaustrumu daļā
Argahtaha apdzīvota vieta Krievijā (_Argahtah_), Sahas Republikas (Jakutijas) austrumos, Kolimas zemienē
Argi-Pagi apdzīvota vieta Krievijā (_Argi-Pagi_), Sahalīnas apgabalā, šīs salas vidusdalā
Arhangeļska apdzīvota vieta Krievijā (_Arhangel’skaja_), Krasnodaras novadā
Arhangeļska apdzīvota vieta Krievijā (_Arhangel’skoe_), Baškorostānas Republikā
Arhangeļska apdzīvota vieta Krievijā (_Arhangel’skoe_), Kirovas apgabalā
Arhangeļska apdzīvota vieta Krievijā (_Arhangel’skoe_), Stavropoles novada austrumu daļā
Arhangeļska apdzīvota vieta Krievijā (_Arhangel’skoe_), Tulas apgabala dienvidu daļā
Arhangeļska apdzīvota vieta Krievijā (_Arhangel’skoe_), Voroņežas apgabalā
Arhara apdzīvota vieta Krievijā (_Arhara_), Amūras apgabala dienvidos
Artika apdzīvota vieta Krievijā (_Art’ik_), Sahas Republikas (Jakutijas) austrumu daļā
Avņugska apdzīvota vieta Krievijā (_Avnjugskij_), Arhangeļskas apgabalā, Ziemeļu Dvinas kreisajā krastā
Bahanaja apdzīvota vieta Krievijā (_Bahanai_), Sahas Republikā (Jakutijā), Ļenas kreisajā krastā
Belušja Guba apdzīvota vieta Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, NovajaZemļa salas dienvidrietumu piekrastē
Abadzehska apdzīvota vieta Krievijā, Krasnodaras novada Adigejas Republikā; Abdzahahabla
Rudaka apdzīvota vieta Krievijā, Sahalīnas apgabala dienvidos līdz 1946. g., kad piešķirtas pilsētas tiesības un pārdēvēta par Aņivu
Čehova apdzīvota vieta Krievijā, Sahalīnas apgabala dienvidos, Japāņu jūras krastā, <10000 iedzīvotāju
Krasnogorska apdzīvota vieta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, Tatāru šauruma krastā
Abaga apdzīvota vieta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā)
Abija apdzīvota vieta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), \~200 km uz ziemeļiem no polārā loka
Bala apdzīvota vieta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Janas pietekas Sartangas krastā
Barilasa apdzīvota vieta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Janas plakankalnē, Sartangas krastos
Batagaja apdzīvota vieta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Janas plakankalnes ziemeļos, Sartangas labajā krastā
Balagači apdzīvota vieta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Ļenas kreisā krasta zemienē
Muhtuja apdzīvota vieta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), rajona administratīvais centrs, 1963. g. tai piešķirtas pilsētas tiesības un pārdēvēta par Ļensku
Batagajalita apdzīvota vieta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Verhojanskas grēdāja ziemeļu dalas austrumu nogāzē
Beļkači apdzīvota vieta Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidu daļā, Pieļenas plato dienvidaustrumu malā, Aldanas kreisajā krastā
Aihala apdzīvota vieta Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) rietumos, Viļujas plato ziemeļu nokalnē
Čornomorske apdzīvota vieta Krimā, Tarhankutas pussalas ziemeļu piekrastē; Akmenčita
Tangulašaņa apdzīvota vieta Ķīnā, Cjinhai provinces dienvidrietumu daļā
Veņcjuaņa āpdzīvota vieta Ķīnā, Cjinhai provinces dienvidrietumu daļā
Urtmuruna apdzīvota vieta Ķīnā, Cjinhai provinces rietumu daļā, Narinas upes krastos
Budoncjuaņa apdzīvota vieta Ķīnā, Cjinhai provincē
Čhumarlepa apdzīvota vieta Ķīnā, Cjinhai provincē
Darlaka apdzīvota vieta Ķīnā, Cjinhai provincē
Dzate apdzīvota vieta Ķīnā, Cjinhai provincē
Mato apdzīvota vieta Ķīnā, Cjinhai provincē
Ulāna apdzīvota vieta Ķīnā, Cjinhai provincē
Nančhena apdzīvota vieta Ķīnā, Cjinhai provinces dienvidos
Jiuduņdzi apdzīvota vieta Ķīnā, Cjinhai provinces ziemeļrietumos
Artanruva apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Air An Rubha_), Skotijā, Ārējās Hebridu salās, Ljogas salas rietumos; Ērda
Čārda apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Chard_), Anglijas dienvidrietumu daļā
Sankara apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Sanquhar_), Skotijā, Nitas kreisajā krastā
Balina apdzīvota vieta Malaizijā, Kedahas štata austrumu daļā
Lambuaka apdzīvota vieta Malaizijā, Sabahas štatā, Bangi salas dienvidrietumos
Sikuati apdzīvota vieta Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļos, Dienvidķīnas jūras piekrastē
Tuarana apdzīvota vieta Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļrietumu daļā
Kampontelupida apdzīvota vieta Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļu daļā
Kotamarudu apdzīvota vieta Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļu daļā
Kuamuta apdzīvota vieta Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļu daļā
Lankona apdzīvota vieta Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļu daļā
Melalapa apdzīvota vieta Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļu daļā
Pitasa apdzīvota vieta Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļu daļā
Avatavata apdzīvota vieta Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļu daļā, Brunejas līča piekrastē
Lamaja apdzīvota vieta Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļu daļā, Kinabatananas upes labajā krastā
Tunku apdzīvota vieta Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļu daļā, Lahaddatu līča ziemeļu krastā
Ain Benī Mathāra apdzīvota vieta Marokā (_Aïn Benimathar_), Austrumu reģionā
Ana apdzīvota vieta Mjanmā (_Ann_), Rakhaimas (Arakanas) apgabala vidusdaļā
Aldarhāna apdzīvota vieta Mongolijā (_Aldarhaan_), Dzavhanas aimakā
Asgata apdzīvota vieta Mongolijā (_Asgat_), Dzavhanas aimaka ziemeļu daļā
Batcengela apdzīvota vieta Mongolijā, Arhangaja aimaka austrumu daļā
Bajanhairhana apdzīvota vieta Mongolijā, Dzavhanas aimakā
Bajantesa apdzīvota vieta Mongolijā, Dzavhanas aimaka ziemeļu daļā
Barūnbajanulāna apdzīvota vieta Mongolijā, Ezeru ielejā, Uvurhangaja aimaka rietumos
Bajangola apdzīvota vieta Mongolijā, Uvurhangaja aimakā
Bajanundura apdzīvota vieta Mongolijā, Uvurhangaja aimaka ziemeļaustrumu daļā
Batuldzī apdzīvota vieta Mongolijā, Uvurhangaja aimaka ziemeļrietumu daļā
Zīrikzē apdzīvota vieta Nīderlandē, Zēlandes provincē, Shauvenas-Deivelandes salas dzienvidaustrumu daļā
Auserda apdzīvota vieta Rietumsahārā (_Aousserd_), Vādī ed Dehaba-Lekvīra reģionā
Mentiharju apdzīvota vieta Somijā (_Mäntyharju_), Dienvidsavo reģionā
Alama de Granada apdzīvota vieta Spānijā (_Alhama de Granada_), Andalūzijas autonomā apgabala Granadas provincē
Alaurina el Grande apdzīvota vieta Spānijā (_Alhaurin el Grande_), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē
Ain Drāhima apdzīvota vieta Tunisijā (_Aïn Draham_), Džundūbas vilājā
Akbugdaja apdzīvota vieta Turkmenistānā (_Ak bugdaý_), Ahala vijaletā
Babadajhana apdzīvota vieta Turkmenistānā (_Babadaýhan_), Ahala vilajeta dienvidaustrumu daļā
Bami apdzīvota vieta Turkmenistānā, Ahala vilajetā, Karakuma kanāla ziemeļu krastā
Dašava apdzīvota vieta Ukrainā ("Dashava"), Ļvivas apgabala dienvidos, dabasgāzes atradnes, gāzes vads arī uz Rīgu
Bakuriani apdzīvota vieta un kalnu slēpošanas centrs Gruzijas dienvidrietumos, Samche-Džvantijas mharē, Trialetas grēdas ziemeļu nogāzē 1700 m vjl.
Anelgovata apdzīvota vieta Vanuatu Republikā (_Anelghowhat_), Tafea provincē, Aneitjumas salas dienvidu piekrastē
Sjana apdzīvota vietas Krievijā, Sahalīnas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g. (līdz 2. pasaules kara beigām atradās Japānas valdījumā), kad pārdēvēta par Kuriļskas pilsētu
Apeineišu ezers Apeineišu ezers - atrodas Krāslavas novada Kalniešu pagastā, platība - 1,9 ha; Apinīšu ezers; Apenīšu ezers
Almati apgabals apgabals Kazahstānas dienvidu daļā, administratīvais centrs - Taldikorghana, robežojas ar Žambilas, Karaghandi un Austrumkazahstānas apgabalu, kā arī ar Ķīnu un Kirgizstānu
Austrumkazahstānas apgabals apgabals Kazahstānas ziemeļaustrumu daļā (_Șığıs Qazaqstan oblısı_), administratīvais centrs — Eskemena (padomju laikā sucās Ustjkamenogorska, un šis nosaukums vēl arvien tiek lietots krievu avotos), 1442000 iedzīvotāju (2006. g.), platība — 283300 kvadrātkilometru, robežojas ar Almati, Karaghandi un Pavlodaras apgabalu, kā arī ar Krieviju un Ķīnu
virspilkunga iecirknis apgabals Kurzemes hercogistē (vācu "Oberhauptmannschaft"), ko pārvaldīja virspilskungs (bija Jelgavas, Kuldīgas, Tukuma un Sēlpils šādi apgabali jeb iecirkņi); virskapitānija
Rodas koloss Apollona bronzas tēls, tēlnieka Charesa 280. gadā p. m. ē. izgatavots; bija uzstādīts pie Rodas ostas ieejas un kalpoja kā bāka
Čūčs Aprimis vulkāns Balatona ezera Tihaņas pussalā, Ungārijā, augstums - 232 m vjl.
Uratmans Aprimis vulkāns Simuširas salā Kuriļu salu vidusdaļā, Krievijas Sahalīnas apgabalā
Milna Aprimis vulkāns Simuširas salā Kuriļu salu vidusdaļā, Krievijas Sahalīnas apgabalā, augstums - 1539 m
Šasta Aprimis vulkānus Kaskādu kalnos ("Mount Shasta"), ASV, augstums - 4317 m, andezīti, virsotnē mūžīgais sniegs, šļūdoņi
Čagaju kalni aprimušu vulkānu grēda Irānas kalnienes dienvidaustrumu daļā ("Chagai"), Pakistānas rietumos un Afganistānā, augstums līdz 2462 m, tuksnesis
Batama apriņķis Indonēzijā, Riau Salu provincē, ietver Batamas, Rempanas, Galanas, Bulanas, Kapaladžernihas, Galanbaru, Abanbesaras un vairākas mazākas salas to apkārtnē
lielais apšgrauzis apsgraužu suga ("Saperda carcharias")
Ziemeļkrimas kanāls apūdeņošanas kanāls Krimas pussalas ziemeļu un austrumu daļā, Ukrainas Hersonas apgabalā un Krimas Autonomajā Republikā, sākas Kahovkas ūdenskrātuvē (Dņepra), beidzas pie Kerčas, garums — 402,6 km, izbūvēts — 1961.-1971. g., 5 atzari ar kopējo garumu 300 km, nodrošina ūdens sagādi un apūdeņošanu 1580000 ha platībā, piegādā ūdeni Feodosijai, Kerčai u. c. apdzīvotām vietām
velvičija Apvalksēkļu klases rinda ("Welwitschales")
inženierpoligons Apvidus iecirknis, kur notiek dažādu inženierlīdzekļu, mehanizācijas darbu mašīnu, pontonu un citu pārcelšanas līdzekļu izmēģinājumi, kā arī inženierkaraspēka mācības aizsargbūvju un aizsprostojumu ierīkošanā
UNRRA Apvienoto Nāciju Organizācijas Palīdzības un rehabilitācijas aģentūra (angļu "United Nations Relief and Rehabilitation Agency"); darbojās Vācijā 1945-46, tās uzdevums bija repatriēt uz dzimteni sabiedroto karagūstekņus un deportētos civiliedzīvotājus
dārzsaimniecība ar 1920. g. agrārās reformas likumu dibināta līdz 10 ha platībā, gk. sadalāmo muižu augļu dārzos iekārtota lauku saimniecība
scepteris ar dārgakmeņiem un grebumiem greznots zizlis - monarha varas simbols
apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām ar dokumentiem apstiprināts fakts par attiecīgu apdrošināšanas gadījumu ir pamats apdrošinātajai personai saņemt paredzētās naudas izmaksas (slimības pabalstu, atlīdzību par darbspēju zaudējumu, papildu izdevumu kompensāciju) un pakalpojumus, t. sk. ārstēšanu, aprūpi un medicīnisko rehabilitāciju; pārkvalifikāciju, profesionālo rehabilitāciju
ņjamņjami ar hamītiem jaukta, gaišādainu Sudānas nēģeru cilts Vidusāfrikā, ap Gazeļu upi
hesihastisks ar hesihasmu saistīts, uz hesihasmu attiecināms
LAV ar limfadenopātiju asociētais vīruss (angļu "lymphadenopathy-associated virus")
tošāties ar svelpjošu, šņācošu troksni smagi virzīties (par mehanizētiem transportlīdzekļiem, mašīnām)
poleieļļa ar ūdens garaiņiem pārtvaicēta mētru sugu "Mentha Pulegium L." (Spānijā, Francijā un Alžīrā) eļļa, dzeltens vai iesarkani dzeltens šķidrums ar stipru smaržu
oktroētā konstitūcija ar valsts galvas (monarha) vienpusēju aktu dāvināts, ne parlamentā pieņemts valsts pamatlikums
zindīki Arābiešu sekta 8. gadsimtenī, kas atmeta korānu un Muhamedu un vispārim jebkuru pozitīvu reliģiju
koreišīti Arābu cilts, kas dzīvoja Mekā, un pie kuriem piederēja Muhameds; tās locekļi pārraudzīja Kaabu: līdz 1517 kalifs vienmēr bija no šīs cilts
hašimīti Arābu dinastija Irākā un Jemenā, kas esot cēlusies no Muhameda
ceturtnieks Aramzemes mērvienība - \~5,34 ha
archaeopteryx Archaeopterix lityographica - arheopterikss
Balja Oha Irdle Ārdī, pilsēta Īrijā ("Baile Átha Fhirdhia"), tās nosaukums īru valodā
brombenzols Arēnhalogēnogļūdeņradis, bezkrāsains šķidrums, lieto organiskajā sintēzē un par šķīdinātāju
archaiski Arhaisks
archaisks Arhaisks
arhaiski Arhaisks
Bryum archangelicum Arhangeļskas samtīte
Azoru salas arhipelāgs Atlantijas okeānā (portugāļu val. _Ilhas dos Acores_), \~1400 km uz rietumiem no Pireneju pussalas, Portugāles autonomais reģions, sastāv no 9 lielām salām un vairākiem rifiem, augstākā virsotne - 2320 m
Bahamu salas arhipelāgs Atlantijas okeāna rietumos (angļu val. _Bahama Islands_), ietilpst Bahamu Salu Sadraudzībā, izņemot Tērksas un Kaikosas salas
Fēru salas arhipelāgs Atlantijas okeāna ziemeļaustrumos, Dānijas autonoms reģions, platība - 1400 km^2^, >20 salu, no tām 17 apdzīvotas, 48700 iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais centrs - Touršhavna, lielākā sala - Streimoja
Franča Jozefa Zeme arhipelāgs Barenca jūras ziemeļaustrumos, Krievijas teritorija (Arhangeļskas apgabalā), platība - 16100 kvadrātkilometru, \~190 salas, lielāko daļu klāj ledāji
Jērika Arīha - pilsēta Palestīnā (Rietumkrastā), 20400 iedzīvotāju (2006. g.)
Baršamins armēņu mitoloģijā - dievība, dievu un varoņu (Vahanga, Arama u. c.) pretinieks
Sanasars un Bagdasars armēņu mitoloģijā - eposā "Sasunas Dāvids" dvīņubrāļi, Covinaras dēli, kuri jau piecu sešu gadu vecumā bija īsti spēkavīri, bet bija spiesti bēgt no Bagdādes halīfa, pēc ilgiem klejojumiem viņi augstu kalnos nodibināja Sasunas valsti
Asthika Armēņu mitoloģijā - jutekliskās mīlas un ūdens dieviete, negaisa un zibens dieva Vahagna iemīļotā
Gabriels Hreštaks armēņu mitoloģijā — tēls, kas (pēc kristietības pieņemšanas 4. gs.) tiek identificēts ar erceņģeli Gabriēlu un pārņēmis nāves gara Groha un zibens dieva Vahagna funkcijas, ir arī starpnieks strap dieviem un cilvēkiem
benzilhlorīds Aromātisks halogēnogļūdeņradis, halogēnarēns, bezkrāsains šķidrums ar asu smaku, lieto gk. benzilspirta, plastmasu ražošanā
forex Ārpusbiržas tirgus, kurā pircēji un pārdevēji veic valūtas transakcijas ("foreign exchange")
anemopātija Ārstēšana ar inhalācijām
altejsakne Ārstniecības kokroze ("Althaea officinalis"), alteju suga
ramoleņš Ārstniecības kumelīte ("Matricaria chamomilla")
dižgabals Artilērijas ierocis (lielgabals, haubice, mortīra, mīnmetējs)
haubiclielgabals Artilērijas ierocis, kurā apvienotas haubices un lielgabala īpašības
lielgabalhaubice Artilērijas ierocis, kurā ir apvienotas lielgabala un haubices īpašības ar lielgabala īpašību pārsvaru
stāvšaušana Artilērijas šaušana ar pacēluma leņķiem no 20 lidz 45 grādiem, ko lieto lai ar haubicēm un lielgabalhaubicēm, veiktu dažādus ugunsuzdevumus, arī sagrautu aizsargbūves
kailžokleņi Āržokleņi - kukaiņu klases apakšklase ("Ectognatha"), kurā ietilpst 32 kārtas, Latvijā sastopamas 23 kārtas
Peptococcus asaccharolyticus asaharolītiskais peptokoks
ķīsis Asaru dzimtas suga ("Gymnocephalus cernuus syn. Acerina cernua"), neliela saldūdens zivs ar zaļgani brūnu, melni plankumainu ķermeni
Acerina cernua asaru sugas "Gymnocephalus cernuus" nosaukuma sinonīms
Lobivia rebutioides asinsziedu ehinopsis ("Echinopsis haematantha")
bronhostakse Asiņošana no bronha sienas
nestoriešu baznīca Asīriešu baznīca; kristiešu draudze Rietumāzijā (Sīrijā, Irākā, Irānā), kuras locekļi ir sīriešu patriarha Nestorija piekritēji
opegrafa Asku ķērpju klases artoniju rindas dzimta ("Opegraphaceae"), kurā apvienoti primitīvākie krevju ķērpji, 8 ģintis, \~530 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints
feofiscija Asku ķērpju klases fisciju dzimtas ģints ("Phaeophyscia"), ķērpji ar lapveidīgu zaļganbrūnu līdz brūnu, dažreiz zaļganu, substrātam pieguļošu laponi bez baltas apsarmes; Latvijā konstatētas 4 sugas
henotēka Asku ķērpju klases kalīciju dzimtas ģints ("Chaenotheca"), ķērpjiem raksturīgs graudains, sīkzvīņains laponis, dažreiz ar sorēdijām, 23 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas, šie ķērpji aug gk. uz koku mizas, ir sīki un grūti pamanāmi
sarkoscifa Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases agreņu dzimtas ģints ("Sarcoscypha")
hialoscifa Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases dzimta ("Hyaloscyphaceae"), vairākums saprofīti uz nokaltušu koku un krūmu zariem vai lakstaugu stublājiem, Latvijā konstatēts 10 ģinšu, 28 sugas
facīdija Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases rinda ("Phacidiales")
mikosferellas Asku sēņu nodalījuma dotīdeju dzimtas ģints ("Mycosphaerella"), saprofīti un parazīti, vairākums attīstās uz dažādiem saimniekaugiem, \~1500 sugu, Latvijā konstatētas \~25 sugas
saharomicēte Asku sēņu nodalījuma dzimta ("Saccharomycetaceae"), spirtrūgšanas izraisītājas, Latvijā maz pētīta, konstatētas 8 ģintis, \~10 sugu
dižspulgaine asku sēņu nodalījuma ģints ("Caloscypha")
agrene Asku sēņu nodalījuma kaussēņu rindas diskomicēšu klases dzimta ("Sarcoscyphaceae"), Latvijā konstatētas 4 ģintis, katrā 1 suga
klipeosfērija Asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases sfēriju rindas dzimta ("Clypeosphaeriaceae"), saprofīti uz nokaltušiem lakstaugu stublājiem, nobirušām koku lapām, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 5 sugas
īstās miltrasas sēņu dzimta asku sēņu nodalījuma plektomicēšu klases dzimta ("Erysiphaceae"), obligāti parazīti uz augstāko augu orgāniem, gk. lapām, sēņu micēlijs veido haustorijas (izaugumus), kas ieaug saimniekauga lapu šūnās, dzimtā \~100 sugu, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 60 sugas (uz 300 sugu saimniekaugiem)
īstā miltrasa asku sēņu nodalījuma plektomicēšu klases sēņu dzimta (“Erysiphaceae”), parazīti uz augstāko augu orgāniem, gk. lapām, \~100 sugas, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 60 sugu (uz 300 sugu saimniekaugiem)
leptosfērija Asku sēņu nodalījuma pleosporu dzimtas ģints ("Leptosphaeria"), gk. saprofītiskas sēnes, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 35 sugas
diaporta Asku sēņu pirenomicēšu klases rinda ("Diaporthales"), Latvijā konstatētas 3 dzimtas
sfērija Asku sēņu pirenomicēšu klases rinda ("Sphaeriales"), augļķermeņi lodveida vai bumbierveida peritēciji, pa vienam vai grupās, dažkārt iegrimuši blīvā micēlija pinumā, Latvijā konstatētas 6 dzimtas
amfisfērija Asku sēņu pirenomicēšu klases sfēriju rindas dzimta ("Amphisphaeriaceae"), Latvijā konstatēta 2 ģintis, 2 sugas
hetomija Asku sēņu pirenomicēšu klases sfēriju rindas dzimta ("Chaetomiaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 2 sugas
eirocija Asku sēņu plektomicēšu klases rinda ("Eurotiales"), vienkāršākajām sēnēm augļķermeņi ir aizmetņa stāvoklī, augstāk attīstītajām - kleistotēciji ar haotiski novietotiem askiem
domino teorija ASV prezidenta Eizenhauera 1954. gadā popularizēta tēze, ka tad, ja kādā valstī izveidojas komunistisks režīms, kaimiņvalstīs stipri pieaug šāda režīma izveidošanās varbūtība
Indiāna ASV štats ("Indiana"), administratīvais centrs - Indianapolisa, platība - 94322 kvadrātkilometri, 6423000 iedzīvotāju, robežojas ar Mičiganu, Ohaijo, Kentuki un Ilinoisu, ziemeļrietumos Mičigāna ezers
Florida ASV štats (angļu val. "Florida"), atrodas ASV dienvidaustrumos, administratīvais centrs - Talahasī, platība - 170305 kvadrātkilometri, 19893300 iedzīvotāju (2014. g.)
SEC ASV Vērtspapīru un biržu komisija angļu "Securities and Exchange Commision" --, nozīmīga ASV finanšu uzraudzības institūcija
Ašmora Ašmoras un Kartjē salas ("Ashmore and Cartier Islands" / Ašmoras un Kartjē Salu Teritorija - "Territory of Ashmore and Cartier Islands") ir Austrālijas ārējā teritorija, platība - 10 ha, neapdzīvoti dabas rezervāti
reņģe Atlantijas siļķes Baltijas pasuga ("Clupea harengus membras"), zivs, kam ir līdz 25 centimetriem garš ķermenis, zilganzaļa mugura un sudrabbalti sāni
sarkstošā atmatene atmateņu ģints sēņu suga ("Agaricus langei", syn. "Agaricus haemorrhoidarius")
skrimalene Atmateņu rindas tīmekleņu dzimtas sēņu ģints ("Phaeocollybia")
hadronatoms Atoms, kam vienu no čaulas elektroniem aizstāj negatīvs hadrons
pseudohalogeni Atomu grupas, kas ķīmiskā ziņā uzrāda līdzību ar halogeniem
Augstkalnu dīķis atradās Aizkraukles pagastā, platība - 3,6 ha
Viļakas muiža atradās Balvu novadā, tās centrs - Viļakas pilsētas teritorijā, 19. gs. bija viena no 3 lielākajām Latgales muižām, 19. gs. 2. pusē uzcelta grandioza pils, ko 1918. g. apkārtnes zemnieku revolucionāru grupa nodedzināja, līdz mūsu dienām saglabājušās dažas saimniecības ēkas un parks ar žoga fragmentiem; līdz 20. gs. 20. gadiem - Marienhauzenes muiža
Eiņa ezers atradās Madonas novada Ošupes pagastā uz ziemeļiem no Lubāna ezera, Abaines augšteces baseinā, tā platība bija \~35 ha, apaļš, sekls, dūņains, pēc Aiviekstes un tās pieteku regulēšanas pilnīgi aizaudzis (kūdrājs, mežs); tagad - Eiņa purvs
Kaparāmura ezers atradās Ogres novada Tīnūžu pagastā, 1 km uz ziemeļiem no Ikšķiles dzelzceļa stacijas, nosusināts ap 1960. g., agrākā platība - 15 ha; Gulbja ezers
Salaspils lielā skansts atradās Salaspilī starp Rīgas-Daugavpils ceļu un Salaspils Sv. Jura baznīcu, būvēta 17. gs. vidū gandrīz regulāra piecstūra veidā (platība \~1 ha, vaļņu augstums 8 m) ar stūru izvirzījumiem un 5 redutēm, apjoza 6 m plati grāvji
Sosku ezers atrodas Aglonas novada Grāveru pagastā, platība - 1,6 ha; Soskas ezers
Skrīveru svešzemju koku stādījumi atrodas Aizkraukles novada Skrīveru pagastā, autoceļa Rīga-Daugavpils kreisajā pusē, pretī Skrīveru dendrārijam, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., platība 392 ha, aug 384 sugas (30 no tām ir retas Eiropā); ir Eiropas nozīmes meža vēstures objekts
Skrīveru dendrārijs atrodas Aizkraukles novada Skrīveru pagastā, Daugavas labajā krastā, starp Daugavu un autoceļu Rīga-Daugavpils, 77 km no Rīgas, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība 16, 8 ha, izveidots 19. gs. beigās, 1914. g. bijuši 679 koku un krūmu taksoni, mūsu dienās saglabājušies >200 taksonu
Dzirnavdīķis Atrodas Aizputes pilsētā, Tebras upes uzpludinājums, platība - \~3 ha; Aizputes dzirnavu ezers
Siseņu pilskalns atrodas Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, ir \~30 m augsts paugurs, platības ziņā lielākais pilskalns Latvijā, plakums — 2,5 ha, nolaidens un dienvidrietumu virzienā pazeminās par 10 m, \~3 m zem plakuma līmeņa apliec terase, nocietinājumi atšķiras no citu Latvijas pilskalnu nocietinājumiem pirms krustnešu iebrukuma, iespējams, ka šis pilskalns ir vēlāk izveidots Livonijas austrumu robežas aizsargāšanai pret krievu iebrukumiem
Gniļnas ezers atrodas Alūksnes novada Liepnas pagastā, platība 3, 6 ha
Silguldas purvs atrodas Alūksnes novada Mālupes un Liepnas pagastā, platība - 851 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 5,5 m, iegūst pakaišu frēzkūdru; Siguldas purvs
Tubuļa ezers atrodas Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, platība - 1,1 ha; Tubulītis; Tubulīts
Kangaru ezers atrodas Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība — 1,6 ha
Gaudīšu ezers atrodas Andzeļu pagastā, platība - 6,7 ha; Vucānu ezers; Vucinu ezers
Labones ezers atrodas Aronas paugurlīdzenumā pie Vidzemes augstienes robežas, Madonas novada Mārcienas pagastā, 108,8 m vjl., platība - 26 ha, garums - 0,7 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 6,9 m, eitrofs, dūņains, vidēji aizaudzis
Karlsbādes alas atrodas ASV (“Carlsbad Caverns”), Ņūmeksikas štatā, Gvādalupes grēdā, karstu alu sistēma ar milzīgām zālēm, grotām, stalaktītiem un stalagmītiem, eju kopgarums — 11,8 km, dziļums — 339 m, lielākā zāle T burta veidā, 610 x 335 m, platums — 190 m, augstums — 87 m, platība — 5,7 ha, bagāta alu fauna (11 sikspārņu sugu)
Vestindijas salas atrodas Atlantijas okeāna rietumos ("West Indies"), starp Ziemeļameriku un Dienvidameriku (pieder pie Ziemeļamerikas), platība - 239700 kvadrātkilometru, ietver Antiļu un Bahamu salas
Klaucānu ezers atrodas Augšdaugavas novada Sventes pagastā, platība — 4,7 ha
Vecsalienas muižas pils atrodas Augšdaugavas novada Vecsalienas pagastā, celta ap 1870. g. neogotikas stilā, ir asimetriska sarkanu ķieģeļu mūra vienstāva un divstāvu apjomu būve ar ļoti stāvu divslīpju jumtu, kurā izbūvēti vairāki mezonīni, tornīši un skursteņi; apkārt pilij ierīkots 3 ha liels parks, kurā aug 14 eksotu sugas
Briģenes ezers atrodas Augšzemes augstienē, Augšdaugavas novada Demenes pagastā, 147,9 m vjl., platība — 136,5 ha, garums — 3,8 km, lielākais platums — 0,7 km, vidējais dziļums — 10 m, lielākais dziļums — 31 m; Demenes-Briģenes ezers
Demenes ezers atrodas Augšzemes augstienē, Augšdaugavas novada Demenes pagastā, 149,4 m vjl., platība — 30,2 ha, garums 0,9 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums — 17,6 m, aizaugums — 8%, mīt ūdensputni, ondatras, asari, līdakas, līņi, plauži, raudas; Deglāja ezers; Degleikas ezers; Demenes-Briģenes ezers
Šarlotes ezers atrodas Augšzemes augstienē, Ilūkstes novada Šēderes pagastā, 135,8 m vjl., platība - 39,2 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 1,1 m, eitrofs, stipri aizaudzis
Sventes ezers atrodas Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Kalkūnu, Medumu un Sventes pagastā, 137 m vjl., platība — 735 ha, garums — 5,3 km, lielākais platums — 2,8 km, vidējais dziļums — 7,8 m, lielākais dziļums — 38 m (Latvijas 10. dziļākais ezers), viens no dzidrākajiem Latvijas ezeriem
Traunas ezers atrodas Austrijā ("Traunsee"), Alpu ziemeļu priekškalnē 422 m vjl., platība — 2600 ha, garums — 12 km, platums — 3 km, dziļums — 288 m, tektoniska izcelsme, augsti krasti
Černišova skrausts atrodas Austrumeiropas līdzenuma ziemeļaustrumu daļā, Krievijas Arhangeškas apgabalā un Komi Republikā, garums - 300 km, augstums līdz 205 m, kaļķakmeņi, smilšakmeņi, ziemeļos - tundra, dienvidos - lapegļu un egļu taiga
Remtes ezers atrodas Austrumkurzemes augstienē, Saldus novada Remtes pagastā, 110,1 m vjl., platība — 74 ha, garums — 1,0 km, ieapaļš, lielākais dziļums — 1,2 m, iztek Viesata
Deguma ezers atrodas Austrumlatvijas zemienē, Lielajā Pelēčāres purvā, Līvānu novada Rudzātu pagastā, 105,2 m vjl., platība - 59 ha, garums 1 km, lielākais platums - 0,8 km, lielākais dziļums - 1,1 m, virsūdens aizaugums - 5%; Pelečāres ezers; Pelēčāres ezers
Viļakas ezers atrodas Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Viļakas ziemeļaustrumu daļā, 87,4 m vjl., platība — 137,6 ha, garums — 2,0 km, lielākais platums — 1,0 km, lielākais dziļums — 5,0 m, sala (1,8 ha), eitrofs, aizaugums — neliels
Klaucānu ezers atrodas Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna pagastā, platība -21,4 ha, garums — 0,9 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 4,8 m, dibenā biezs sapropeļa slānis, eitrofs, aizaugums — 15%
Šusta ezers atrodas Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Preiļu novada Aizkalnes pagastā pie robežas ar Vārkavas pagastu, 103,2 m vjl., platība — 73,4 ha, garums — 1,3 km, lielākais platums — 0,8 km, vidējais dziļums — 0,7 m, lielākais dziļums — 1,5 m, eitrofs, stipri aizaudzis; Zaķīšu ezers
Aldanas kalniene atrodas Austrumsibīrijā starp Oļokmas un Učuras upi, Sahas Republikas dienvidos, vidējais augstums - 800-1000 m, lielākais 2264 m virs jūras līmeņa
Derdziņu ezers atrodas Balvu novada Vīksnas pagastā, platība — 3,5 ha
Budbergas parks atrodas Bauskas novada Brunavas pagastā 25 km uz dienvidaustrumiem no Bauskas, Mēmeles senlejas kreisajā krastā, platība - 8,4 ha, bijusī Budbergas muižas pils nopostīta 2. pasaules karā, uz austrumiem no pils parks veidots regulārs ar apaļu dīķi un salu tajā, saglabājušās vairākas alejas un koku rindas, aug 25 vietējās un 24 introducētās koku un krūmu sugas
Glušika ezers atrodas Bebrenes pagastā, platība - <1 ha; Glušaku ezers
Annenieku ūdenskrātuve atrodas Bērzes upē, Dobeles novada ziemeļu daļā pie Rīgas-Liepājas šosejas, Austrumkursas augstienē, 59,8 m vjl., platība - 27,4 ha, līdz 6 m dziļa, izveidojās 1952. g., kad tika uzcelta hidroelektrostacija
Lindes parka dīķis atrodas Birzgales pagastā, platība - <1 ha
Mazais Jūgezers atrodas blakus Lielajam Jūgezeram Garkalnes pagastā un ir otra atlika no bijušā ezera, platība - 3,3 ha
Lielais Ozolmuižas ezers atrodas Brīvzemnieku pagastā, 78,2 m vjl., platība - 19,0 ha, garums - 950 m, lielākais platums - 660 m, lielākais dziļums - 1,8 m; Lielais Ozolezers; Ozolezers; Ozolmuižas ezers
Terekas-Sunžas augstiene atrodas Centrālajā Priekškaukāzā, starp Tereku un Sunžu, Krievijā (Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, Ingušijas Republikā un Čečenijas Republikā), Terekas grēdas augstums - līdz 664 m, Sunžas grēdas - līdz 926 m, tās šķir Alhačurtas ieleja
Dravnieku dīķi atrodas Cēsu novada Līgatnes pagastā, platība — 5,9 ha
Mārsnēnu purvs atrodas Cēsu novada Mārsnēnu pagastā un Smiltenes novada Blomes un Raunas pagastā, platība - 3043 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 4 m, \~960 ha nosusināti ar drenāžu un \~110 ha ar vaļējiem grāvjiem
Purblaņķu dzelve atrodas Cēsu novada Raiskuma pagastā, platība - 2,1 ha; Purblanku dzelve
Veismaņu muiža atrodas Cēsu novada Vaives pagastā, vairākums muižas ēku celtas 18. gs. 2. pusē, tās ir kungu māja, pārvaldnieka māja, kalpu māja, klēts, stallis, kūtis, putnu māja, magazīna, ratnīca, ansambli papildina 19. gs. ierīkots ainavu parks (3,1 ha) ar tālām skatu perspektīvām un dīķi
Sproģu gravas atrodas Daugavas kreisā pamatkrasta nogāzē starp dziļām sāngravām Krāslavas novada Kaplavas pagastā, platība - 25 ha, garums - 1,5 km, platums - 70-450 m, pamatkrasta avotainās joslas garuma, avotcirku izvietojuma blīvuma, dažādo raksturlielumu, ģeoloģisko procesu un to darbības seku daudzveidības ziņā ir vienīgā šāda teritorija Augšdaugavā
Mazais Stropu ezers atrodas Daugavpils pilsētas ziemeļu daļā, uz ziemeļiem no Stropu ezera, platība - 15,3 ha, garums - 0,7 km, lielākais platums - 0,3 km, vidējais dziļums - 2,7 m, eitrofs
Daugmales pilskalns atrodas Daugmales pagastā, Daugavas kreisajā krastā pie Varžupītes ietekas, \~30 km no Daugavas grīvas, pilskalnam izraudzīta \~25 m augsta krauja, tās austrumu pusē uzbērts līdz 7 m augsts valnis, pakājē atradusies \~2 ha liela senpilsēta, kas lielāko uzplaukumu sasniegusi 10. gs. beigās un 11. gs. pirmajā pusē
Mazais Zemgales ezers atrodas Demenes pagastā, platība — 1 ha; Špigeles ezers; Špigeļņa ezers; Špiļgeskas ezers; Zemgales ezers
Dunalkas apmetne atrodas Dienvidkurzemes novada Dunalkas pagastā, Durbes labajā krastā, \~250 m uz ziemeļrietumiem no Rogu mājām, \~2 ha lielā un 1,5 m augstā reljefa pacēlumā, bijusi apdzīvota \~700.-1300. g.
Aizvīķu meža parks atrodas Dienvidkurzemes novada Gramzdas pagastā, izveidots 19. gs. beigās 36 ha platībā kā muižas parks, tajā aug Eiropas baltegles, Veimuta priedes, Rietumeiropas lapegles, sarkanie ozoli, baltie un šķeltlapu dižskābarži
Kazdangas pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Kazdangas pagastā, \~3 km uz dienvidiem no Kazdangas, Alokstes kreisajā krastā, plakuma garums – 120 m, platums – 30–70 m, uz ziemeļiem no pilskalna \~3 ha platībā konstatēta senpilsētas vieta
Kazdangas muiža atrodas Dienvidkurzemes novada Kazdangas pagastā, kompleksā ietilpst pils, kalpu māja, klēts, pārvaldnieka māja, u. c. ēkas; pils ir viena no lielākajām un monumentālākajām klasicisma pilīm Latvijā, celta 1800. g., parks (platība >100 ha) ir lielākais dendroloģiskais parks Latvijā
Seisuma ezers atrodas Drustu pagastā, 175,3 m vjl., platība - 19 ha, garums - \~0,65 km, lielākais platums - \~0,5 km
Pāces dzirnavezers atrodas Dundagas pagastā, 5 km uz rietumiem no Dundagas, platība - 11 ha, uzstādināts Pāces upē
Bohai jūra atrodas Dzeltenās jūras ziemeļrietumos, Puokhei līča dienvidu daļā, no Dzeltenās jūras to atdala Šaņdunas pussala un Bohai šaurums, platums - pie ieejas 105 km, lielākais dziļums - 40 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 3,4 m; Bohaivans
Eikša ezers atrodas Feimaņu paugurainē, morēnieplakā, Preiļu novada Rušonas pagastā, 151 m vjl., platība — 57 ha, kopā ar salu - 57,3 ha, garums — 1,2 km, lielākais platums — 0,8 km, vidējais dziļums — 4 m; Eikše
Rūdolfa sala atrodas Franča Jozefa Zemes ziemeļu daļā, Krievijas Arhangeļskas apgabalā, platība - \~297 kvadrātkilometri, augstums - līdz 461 m, gandrīz visu salu klāj ledus
Sekšu ezers atrodas Garkalnes novadā, platība – 10 ha, garums – 550 m, lielākais platums – 350 m, vidējais dziļums – 2,5 m, lielākais dziļums – 6 m; Seķītis
Nurmižu gravu rezervāts atrodas Gaujas senlejas kreisā krasta nogāzē augšpus Siguldas, Siguldas novada Siguldas pagastā, platība - 728 ha, sastopamas kanjonveida gravas, smilšakmens klintis, alas, nišas, noslīdeņi
Gaujienas purvs atrodas Gaujienas pagastā, platība — 608 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 7 m, austrumu daļā dzērvenāju liegums (kopš 1977. g., 215 ha); Sloku purvs
Donecas akmeņogļu baseins atrodas gk Ukrainas dienvidaustrumu daļā, Luhanskas un Doņeckas apgabalā un Krievijas Rostovas apgabalā, platība – >60000 kvadrātkilometru (garums rietumu-austrumu virzienā – 620 km, platums – 70–170 km)
Grobiņas pilskalns atrodas Grobiņā, Ālandes labajā krastā, pussalā, ko apliec Ālandē uzstādinātais dzirnavezers, plakums ovāls (garums 80 m, lielākais platums 40-45 m), datējams ar 9.-13. gs.; uz austrumiem no pilskalna ir senpilsētas vieta (platība 3 ha)
Babaneuri rezervāts Atrodas Gruzijā, Kahetijā, Lielā Kaukāza dienvidu nogāzē, Alazani krastā, platība – 747 ha, dibināts 1935. g., lai saglabātu Gruzijas lielāko dzelkvu audzi
Zāģētavas ūdenskrātuve atrodas Gulbenes novada Galgauskas pagastā, platība - 3,3 ha
Jaungulbenes muiža atrodas Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā, kompleksā ietilpst pils, pārvaldnieka māja, kā arī dažādas citas būves, parka platība \~25 ha, to apjož mūra žogs
Kauguru ezers atrodas Gulbenes novada Litenes pagastā pie robežas ar Stāmerienes pagastu, garums - \~1,4 km, lielākais platums - \~0,3 km, platība - 23,9 ha; Kaugura ezers; Kušalas ezers; Kūšolu ezers
Litenes muiža atrodas Gulbenes novada Litenes pagastā, 19. gs. 1. pusē Pededzes krastā uzcelta pils klasicisma stilā, tai abās pusēs puslokā izvietotas saimniecības ēkas, 19. gs. 2. pusē sākta parka (11,5 ha) veidošana
Kalnienas ezers atrodas Gulbenes novada Stāmerienes pagastā, platība — 16,8 ha; Cērmaņu ezers; Ģērmaņu ezers; Vērša ezers
Lielais Virānes ezers atrodas Gulbenes novada Tirzas pagastā pie Cesvaines novada robežas, platība - 60,9 ha, garums - 1,5 km, lielākais platums - 0,45 km, lielākais dziļums - 2 m
Augulienas ezers atrodas Gulbenes paugurvaļņa malā, Gulbenes novada Beļavas pagastā, 110 m vjl., platība - 78 ha, garums - 2,1 km, lielākais platums - 1,25 km, lielākais dziļums 7,2 m, eitrofs ezers, aizaugums - 1/3 platības; Augulienes ezers; Dumpju ezers
Idzu pussala atrodas Honsju salas dienvidos ("Izu hanto"), Japānā, garums - \~60 km, platums - 15-34 km, augstums - līdz 1406 m
Katvaru ezers atrodas Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Limbažu novada Katvaru pagastā, 91,7 m vjl., platība — 64,7 ha, garums — 1,5 km, lielākais platums — 0,7 km, lielākais dziļums — 2,8 m, eitrofs, aizaugums 10-15%; Katvaru-Vannišu ezers; Vannīšu ezers
Gārsenes muiža atrodas Jēkabpils novada Gārsenes pagastā, kompleksā ietilpst pils, stallis ar lieveņa arkādi, klēts, spirta brūža strādnieku māja, pienotava, kalpu māja, kūtis, parks (4 ha), pie dīķa atrodas dzirnavas, garām tek Dienvidsusēja, pāri dīķa sašaurinājumam un upei uzcelti tilti; parkā aug 24 vietējās un 50 introducētas koku un krūmu sugas
Spuldzenieku purvs atrodas Jēkabpils novada Kalna pagastā, platība - 582 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 7 m, dienvidu daļā dzērvenāju liegums; Spuļģu purvs
Alinānu tīrelis atrodas Jēkabpils novada Sēlpils pagastā Daugavas pietekas Piksteres baseinā, platība - 535 ha, no tiem 380 ha augstais purvs un 155 ha pārejas purvs, kūdras slāņa vidējais dziļums - 3,1 m
Elejas muiža atrodas Jelgavas novada Elejas, pils celta 1806.-1810. g., tā bija majestātiska, formās lakoniska celtne ar greznu iekšējo apdari; 1915. g. pils un vairākas citas ēkas nodedzinātas, 30. gados pils lielākā daļa nojaukta; parks 37,8 ha ar 28 vietējām un 44 introducētām sugām
Kaigu purvs atrodas Jelgavas novada Kalnciema pagastā, platība - 3290 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums - 8,5 m
Zaļenieku parka dīķis atrodas Jelgavas novada Zaļenieku pagastā, platība — 3,2 ha
Vecbērzes polderis atrodas Jelgavas novadā, abpus Vecbērzes gultnei, platība - 5050 ha, ir Latvijā lielākais polderis, no kura ūdeni atsūknē sūkņi
Sedas tīrelis atrodas Jērcēnu pagastā, platība — 7582 ha, kūdras slāņa dziļums — līdz 5 m, kopš 1954. g. iegūst pakaišu frēzkūdru, ko izmanto arī kā kurināmo
Žagaru ūdenskrātuve atrodas Kalna pagastā, platība — \~1,5 ha
Atabaskas ezers atrodas Kanādas rietumos, Makenzi baseinā 213 m virs jūras līmeņa, ir 4. lielākais Kanādas ezers (angļu "Lake Athabasca"), platība - 7900 kvadrātkilometru, garums - 335 km, platums - līdz 50 km, lielākais dziļums - 124 m
Krāslavas perspektīvais smilts laukums atrodas Krāslavas austrumu malā, platība - 400 ha, derīgā slāņa vidējais biezums - 12 m
Ezernieku aizsargājamo ainavu apvidus atrodas Krāslavas novada Andzeļu un Ezernieku pagastā, Ludzas novada Rundēnu pagastā un Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, platība 25341 ha, dibināts 1977. g., lai saglabātu Latgales augstienes centrālajai daļai raksturīgo dabas daudzveidību un ainavu
Šķirstala ezers atrodas Krāslavas novada Aulejas pagastā, platība - 2,4 ha; Škesdraba ezers; Škezdreva ezers; Šķersdrava ezers; Šķerzdrava ezers; Šķirztala ezers
Deņevas ezers atrodas Krāslavas novada Kastuļinas pagastā, platība — 13,6 ha; Deņevo
Augustinišķu viduslaiku kapsēta atrodas Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā pie Augustinišķiem, no vienas puses to norobežo Daugavas krasta krauja, no otras paugurs (saukts "Krasnaja gorka"), paltība \~0,075 ha, atrasti 14.-15. gs. apbedījumi ar bagātām kapu piedevām
Aģes purvs atrodas Krimuldas novadā, Aģes baseinā, platība - 1363 ha, kūdras slāņa dziļums - līdz 6 m
Ēdoles pils atrodas Kuldīgas novada Ēdolē, celta 1264.-1276. g. kā Kurzemes bīskapijas pils, sākotnēji sastāvēja no 2 paralēli novietotiem dzīvojamiem korpusiem, ko savienoja aizsargmūra sienas, laika gaitā vairākkārt pārbūvēta un paplašināta; parks 7,2 ha, tajā aug 27 vietējās un 42 introducētas koku un krūmu sugas, plašs dīķis (dzirnavezers), kas uzpludināts Vankas upē
Ceļarāju ezers atrodas Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, platība - <1 ha
Paružu ezers atrodas Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, platība — 2,4 ha; Paražu ezers; Parūžu ezers
Kabiles dīķis atrodas Kuldīgas novada Kabiles pagastā, platība — 1,1 ha
Mazais Nabes ezers atrodas Kuldīgas novada Padures pagastā, platība - 65 ha (kopā ar salu 66,1 ha), garums - 2,2 km, lielākais platums - 0,4 km, lielākais dziļums - 5,2 m
Lielais Nabes ezers atrodas Kuldīgas novada Padures pagastā, platība - 70,5 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 6,5 m; Lielais Nabas ezers
Korļu dīķis atrodas Kuldīgas novada Rumbas pagastā, platība - 3,0 ha
Mazsāliju pilskalns un apmetne atrodas Kuldīgas novada Snēpeles pagastā, savrups \~10 m augsts paugurs, ko no 3 pusēm norobežo avotaina upītes grīva, rietumu pusē tas nocietināts ar \~6 m augstu valni un grāvi, plakums - ovāls \~50 x 25 m, blakus pilskalnam \~1 ha liela apmetnes vieta, domājams, ka pilskalns un apmetne bijuši apdzīvoti \~9.-12. gs.
Zaļais purvs atrodas Ķemeru nacionālā parka teritorijā, Smārdes pagastā, platība — 1586 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 6 m, zem kūdras vietām sapropelis
dabas liegums "Istras ezers" atrodas Latgales augstienē, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 340 ha, lieguma teritorijā ir arī Audzeļu ezers un Dziļezers, Istras ezera Panu sala (8,2 ha) ir valsts aizsardzībā kopš 1925. g.
Meirānu ezers atrodas Latgales augstienes Burzavas paugurainē, Rēzeknes novada Bērzgales pagastā, 138,3 m vjl., platība - 112 ha, garums - 2,1 km, lielākais platums - 1 km, lielākais dziļums - 6,9 m, 2 salas (kopplatība - 3 ha), eitrofs, aizaugums neliels; Bērziņu ezers: Čumiņas ezers
dabas parks "Istras pauguraine" atrodas Latgales augstienes Dagdas paugurainē starp Šķaunes ezeru un Maroksnas ezeru, Ludzas novada Istras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 862 ha, tas ir unikāls vēsturiski ģeogrāfisks komplekss, ko veido grēdu, morēnu pauguru un masīvu reljefs
Aksenovas ezers atrodas Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Šķeltovas pagastā, 141,7 m virs jūras līmeņa, platība - 125 ha, garums - 1,6 km, platums - 1,2 km, vidējais dziļums - 3,5 m, lielākais - 9,4 m, ezerā 7 apaugušas salas (kopplatība - 7,1 ha), caurtek Dubna; Aksjonovas ezers; Aņisimova ezers; Aņisimovas ezers; Saviča ezers
Šķaunes ezers atrodas Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Ludzas novada Istras pagastā, 148 m vjl., platība — 254,8 ha, garums — 2,6 km, lielākais platums — 1,3 m, vidējais dziļums — 5,7 m, lielākais dziļums — 12,6 m, eitrofs, aizaugums — neliels
Kategrades ezers atrodas Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Rušonas pagastā, 149 m vjl., platība - 133,1 ha, garums - 2,7 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 3 m, dienvidu daļu sauc arī par Zvejnieku ezeru (arī par Ribačnoje ezeru), eitrofs, virsūdens aizaugums 30%; Kadegrades ezers; Katigrāda; Katigrades ezers
Pušas ezers atrodas Latgales augstienes Maltas pazeminājumā, Rēzeknes novada Pušas pagastā, 159 m vjl., platība — 241,4 ha, garums — >4 km, lielākais platums — 1,4 km, lielākais dziļums — 6,9 m, eitrofs, gar krastiem paplata niedrāju josla
Kaunatas ezers atrodas Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, 161 m vjl., platība - 54,5 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 1,6 m, eitrofs, no rietumiem intensīvi aizaug, iztek Rēzeknes upe
Ķempju dzirnavu dīķis atrodas Līgatnes novada Līgatnes pagastā, uzstādināts Līgatnes upē, platība - 0,3 ha, aizsargājams dabas objekts (kopš 1974. g.)
Sudas purva ezers atrodas Līgatnes pagastā, platība - 13,7 ha; Immeru ezers; Inderdēļu ezers
Surami pārkāpe atrodas Lihas grēdā Gruzijā, savieno Kolhīdas zemieni ar ar Kūras ieplaku, augstums — 949 m vjl.
Braslavas parks atrodas LImbažu novada Braslavā, 14 km uz dienvidiem no Mazsalacas, platība - 14,2 ha, bijusī muižas pils atradusies parka ziemeļu daļā, aug 22 vietējās un 23 introducētās koku un krūmu sugas, vērtīgi ir šeit augoši skuju koki, kas ražo sēklas un ir izmantojami par māteskokiem
Ārciema parks atrodas Limbažu novada Pāles pagasta Ārciemā, platība - 8,1 ha, reljefs līdzens, viegli nolaidens pret dzirnavezeru, aug 21 vietējā un 37 introducētās koku un krūmu sugas, t. sk. balzama baltegle, Sibīrijas baltegle, kalnu kļava, sudraba kļava, Tatārijas kļava, pelēkais riekstkoks, smaržīgā apse
Augstrozes kompleksais dabas liegums atrodas Limbažu novada Umurgas pagastā un Kocēnu novada Dikļu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 3640 ha, izveidots mazpārveidotas dabas saglabāšanai
Vidrižu muiža atrodas Limbažu novada Vidrižos, senāk apbūves kompleksā ietilpušas >20 ēkas, līdz mūsu dienām saglabājušās kungu māja, t. s. Šveices jeb mednieku māja - divstāvu guļbūve ar bagātīgiem kokgriezuma apdares elementiem, klēts ar arkādes lieveni, zirgu pasta ēka, staļļi, spirta dedzinātava, divstāvu ūdens tornis un ainavu parks (platība 14,5 ha)
Vidrižu parka dīķis atrodas Limbažu novada Vidrižu pagastā, platība — 1,9 ha
Aijažu ezers atrodas Limbažu viļņotā līdzenuma malā, Siguldas novada Lēdurgas pagasta ziemeļrietumu daļā, 62 m virs jūras līmeņa, platība - 311 ha, garums dienvidu-ziemeļu virzienā 2,4 km, lielākais platums - 1,9 km, lielākais dziļums - 1,8 m; iztek Aģes pieteka Igate; Lielais ezers
Pētermuižas purvs atrodas Līvānu novada Jersikas pagastā (neliela daļa Rožupes pagastā), platība - 1154 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 4,7 m
Dauguļu ezers atrodas Ludzas novada Nirzas pagastā, platība — 3,4 ha
Šķirlandes ezers atrodas Ludzas novada Pildas pagastā, platība - 2,5 ha; Škirlandes ezers; Škilandes ezers
Tapšu ezers atrodas Ludzas novada Pildas pagastā, platība - 3,5 ha
Mazais Virānes ezers atrodas Madonas novada Cesvaines pagastā pie Gulbenes novada robežas, platība - 47,2 ha, garums - 0,9 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 2,5 m
Aiviekstes ūdenskrātuve atrodas Madonas novada Kalsnavas pagasta dienvidos, uz Aiviekstes, platība - \~10 ha
Dauziņu ezers atrodas Madonas novada Ļaudonas pagastā, platība - 3,2 ha
Vardukļa ezers atrodas Madonas novada Mārcienas pagastā, platība - 1,6 ha
Biksēres parks atrodas Madonas novada Sarkaņu pagastā, \~10 km uz ziemeļaustrumiem no Madonas, platība - 14,7 ha, reljefs paugurains, ar upītes gravu, aug 17 vietējās un 16 introducētas koku un krūmu sugas
Ļaudonas saldūdens kaļķiežu atradne atrodas Madonas novadā, 3 km uz ziemeļiem no Ļaudonas, platība - 240 ha, derīgā slāņa biezums - līdz 4,8 m
Kinabalu nacionālais parks atrodas Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas salas ziemeļu daļā, izveidots 1964. g., platība - 754 km^2^
Akenstakas parks atrodas Mores pagastā , \~10 km no Nītaures, platība - 6,1 ha, reljefs paugurains, aug 20 vietējās un 19 introducētās koku un krūmu sugas, no bijušās muižas vietas paveras skats uz garu, nolaidenu lauci ar vairākām baltegļu grupām
Mazais Ricas ezers atrodas netālu no Ricas ezera, platība — 20 ha
Sivenīcas purvs atrodas Ogres novada Madlienas pagastā, platība - 746 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 8,4 m, zem kūdras sapropelis
Engures ezers atrodas Piejūras Engures līdzenumā, Talsu un Tukuma novadā, 3,2 m vjl., platība — 4046 ha, garums — 17,9 km, lielākais platums — 4,4 km, vidējais dziļums — 0,4 m, lielākais dziļums — 2,1 m, no Rīgas līča atdala 1,5-2,5 km plata kāpu josla, eitrofs, virsūdens aizaugums — 65% platības
Piejūras dabas parks atrodas Piejūras zemienē, Rīgas līča piekrastē (12,7 km garā posmā no Vecāķiem līdz Carnikavai) starp jūru un Rīgas-Skultes dzelzceļa līniju, dibināts 1962. g., platība - 1629 ha, gk Carnikavas novadā, 58 ha Rīgas teritorijā (vaļņveida kāpa pie Vecdaugavas)
Liepājas ezers atrodas Piejūras zemienes Bārtas līdzenumā, Liepājas pilsētā un Grobiņas un Nīcas novadā, 0,2 m vjl., platība — 3715 ha, garums — 16,2 km, lielākais platums — 3,5 km, lielākais dziļums — 2,8 m, 13 salas, eitrofs, stipri aizaudzis (40%)
Engures ezera dabas parks atrodas Piejūras zemienes Engures līdzenumā, Talsu novada Ķūļciema un Mērsraga pagastā un Tukuma novada Engures un Zentenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g. (līdz 1999. g. ornitoloģiskais liegums), platība \~18000 ha, ietilpst Engures ezers ar tam pieguļošajām piekrastes pļavām, purviem un mežiem, kā arī Rīgas līča akvatorija (līdz 10 m dziļumam) no Engures līdz Mērsragam
Juglas ezers atrodas Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Rīgas ziemeļaustrumu daļā, 0,1-0,3 m vjl., platība — 570 ha, garums — 4,6 km, lielākais platums — 2,1 km, vidējais dziļums — 1,7 m, lielākais dziļums — 5 m
Dzerkaļu ezers atrodas Preiļu novada Aglonas pagastā, platība — 5,6 ha; Dzerkalīšu ezers; Dzirkaļu ezers
Aleksandrovkas ezers atrodas Preiļu novada Rušonas pagastā, platība - 2,8 ha; Aleksandrovas ezers
Raudas dzirnavezers atrodas Preiļu novada Silajāņu pagastā, platība — 1,8 ha
Raunas Staburags atrodas Raunas ielejas labā pamatkrasta nogāzē, Smiltenes novada Raunas pagastā, ir kāpņveidīga saldūdens kaļķiežu (šūnakmens) krauja, garums — 35 m, augstums — 2-3,5 m, tajā ir līdz 1,1 m augsta un līdz 1,3 m dziļa niša, kurā plūst nogāzē iztekošo avotu ūdeņi, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 25 ha; Mazais Staburags
Spruktu ūdenskrātuve atrodas Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Čornajas pagastā, izveidota Rēzeknes upē 1957. g., platība - 153 ha, garums - 5,2 km, lielākais platums - 0,45 km, vidējais dziļums - 2,2 m, lielākais dziļums - 8,7 m
Bondaru ezers atrodas Rēzeknes novada Čornajas pagastā, platība - 1,5 ha; Lazauska ezers
Glušanka ezers atrodas Rēzeknes novada Griškānu pagastā, platība - 4,3 ha
Ababļevas ezers atrodas Rēzeknes novada Kaunatas pagasta austrumu daļā, platība - 6,6 ha; Ababļovas ezers; Babļeva; Babļevas ezers; Babļevo
Rubčinska ezers atrodas Rēzeknes novada Lūznavas pagastā, platība — 3,2 ha
Sūļagola purvs atrodas Rēzeknes novada Nagļu pagastā, platība — 1811 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 3 m, zem kūdras sapropelis
Ivušku ezers atrodas Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, platība — 1,9 ha; Ivušķu ezers
Rītiņu ezers atrodas Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, uz ziemeļiem no Kivku ezera, platība - 5,5 ha; Ritiņu ezers
Tarakanovas ezers atrodas Rēzeknes novada Silmalas pagastā, platība — 12,7 ha; Ludinkas ezers; Ludzenka ezers; Ludziņa ezers
Lobvoržu muiža atrodas Rēzeknes novada Vērēmu pagastā, muižas komplekss celts 18. gs. beigās - 19. gs. sākumā, kungu māja ir vienstāva mūra ēka ar augstu cokolstāvu un divstāvu šķērsapjoma izbūvi centrālajā daļā, kuras izbūves zelmiņus rotā trīsstūrveida frontoni; 19. gs. 70. gados ierīkots parks (7,8 ha), tajā aug >15 introducētas kokaugu sugas
Ricas ezers atrodas Rietumkaukāzā, Abhāzijā 950 m vjl., garums 2,5 km, platums — līdz 1 km, platība — 149 ha, dziļums — līdz 116 m
Brandavu ezers atrodas Rietumkursas augstienē, Jaunpils novada Jaunpils pagastā, 53,4 m vjl., platība - 11,6 ha, garums - 510 m, platums - 340 m, vidējais dziļums - 2,1 m, lielākais dziļums - 5,8 m, eitrofs, dūņu slānis >2 m, aizaugums - 35%
Kazdangas dzirnavezers atrodas Rietumkursas augstienes Bandavas paugurainē, Dienvidkurzemes novada Kazdangas pagastā, Alokstes upē, 55 m vjl., platība – 21,3 ha, garums – 0,9 km, lielākais dziļums – 3,1 m, vidēji aizaudzis; Dzirnavezers
Garmo šļūdonis atrodas Rietumpamirā, Garmo smailes nogāzē, Tadžikistānā, garums — 27,5 km, platība — 15330 ha, noslīd līdz 2980 m vjl.
Ziedoņdārzs Atrodas Rīgā starp Artilērijas, Krāsotāju, Matīsa un A.Čaka ielu, platība - 6,5 ha, ierīkots 1937.-1939. g. pēc A. Zeidaka projekta, stādījumos ir \~10 vietējo kokaugu sugu un >50 introducēto koku un krūmu taksonu
Vakarbuļļu dabas liegums atrodas Rīgā, Daugavgrīvas salas dienvidrietumu daļā, Lielupes un Buļļupes krasta joslā, dibināts 1993. g., platība - 58 ha, reljefs vienveidīgs, tikai 0,4-0,9 m vjl., applūstošas pļavas, kāpas, nelielu bērzu un melnalkšņu audzes
Doma dārzs atrodas Rīgā, Palasta ielā 4, Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja iekšējā pagalmā, platība 0,15 ha, ierīkots bijušā klostera pagalma un kapsētas vietā, rekonstruēts 1970. g.
Grīziņkalna parks atrodas Rīgā, starp Ata, Pērnavas un J. Asara ielu, platība 10,4 ha, tajā aug 16 vietējās un 62 introducēto koku un krūmu sugas (arī >30 t. s. Darmštates priedes)
Rīgas pilsētas meži atrodas Rīgas pilsētas un apkārtējo novadu teritorijā, platība 61700 ha, t. sk. 2226 ha nemeža zemes un 59,5 hameža zemes; no tiem 51700 ha meža zemes
Arkādijas dārzs atrodas Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētā, norobežo O. Vācieša iela, F. Brīvzemnieka iela un dzelzceļa līnija, platība - 6,2 ha, pirmsākumi saistīti ar 18. gs., ainavu parka izveide uzsākta 1900.-1902. g. pēc G. Kūfalta projekta un iekārtošana pabeigta 1911. g.
Ulbrokas ezers atrodas Rīgavas līdzenumā, Stopiņu pagastā, 4,2 m vjl., uzstādināts Piķurgā, platība — \~12 ha, garums — 1,1 km, lielākais platums — 120 m, lielākais dziļums — 1,5 m, aizaugums — 90%
Rīteru dolomīta atsegums atrodas Rīterupītes kreisajā krastā, kā arī Daugavas labajā krastā Aizkraukles novada Klintaines pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g., 1,3 ha), ir tipisks Daugavas svītas apakšējās pasvītas dolomītu atsegums
Kangaru ezers atrodas Ropažu pagastā, platība — 5,5 ha; Aklais ezers; Kangarezers; Lielais Kangaru ezers
Sekstu ezers atrodas Rušonas pagastā, platība - 17,6 ha; Sekstes ezers; Uzplūdu ezers
Austrumsahalīnas kalni atrodas Sahalīnas austrumu piekrastē, garums - 280 km, augstums - līdz 1609 m
Toņinoaņivska pussala atrodas Sahalīnas salas dienvidaustrumos, Ohotskas jūras piekrastē, garums - 90 km, platums - 3-19 km, augstums - līdz 670 m, pussala ziemeļos beidzas ar Svobodnija (Toņinas), dienvidos - ar Aņivas ragu
Rietumsahalīnas kalni atrodas Sahalīnas salas dienvidrietumu daļā, Krievijā, garums - 650 km, augstums - līdz 1330 m, sastāv no vairākām paralēlēm grēdām
Minhauzena muzejs atrodas Salacgrīvas novada Liepupes pagasta Duntē, dibināts 1995. g., no 2005. g. izvietots atjaunotajā Duntes muižas pilī, kur 1740. gados kopā ar savu sievu Jakobīni dzīvojis barons Minhauzens
Pilsblīdenes parka dīķis atrodas Saldus novada Blīdenes pagastā, platība - 2,9 ha
Vadakstes muiža atrodas Saldus novada Vadakstes pagastā, Vadakstes upes krastā, tās pils celta 1911.-1914. g. neoklasicisma stilā un no 1923. g. tajā darbojas Vadakstes pamatskola, pilī saglabājusies halle ar jūgendstila kamīnu un platām ozolkoka kāpnēm uz mansarda stāvu, ovālajā zālē nišās - podiņu krāsnis, kompleksu ieskauj parks ar introducētām koku un krūmu sugām
Suklades Baltais ezers atrodas Salienas pagastā, \~0,5 km no Baltkrievijas robežas, platība - 5,1 ha
Suklades Melnais ezers atrodas Salienas pagastā, nedaudz uz dienvidrietumiem no Suklades Baltā ezera, platība - 1,4 ha; Sūnu ezers
Sējas muižas kungu māja atrodas Saulkrastu novada Sējas pagasta Sējā, celta 18. gs. beigās - 19. gs. sākumā baroka formās, 1883.-1885. g. pārbūvēta neogotiskās formās, mūsdienās ir sliktā tehniskā stāvoklī, no muižas kompleksa saglabājusies arī klēts (18. gs.) un neogotisks ūdenstornis (1902. g.), muižas parkā (platība 4,9 ha), kas kopš 1977. g. ir valsts aizsardzībā, aug Sējas dižozols (apkārtmērs - 9,1 m)
Allažu dzirnavezers atrodas Siguldas novada Allažu pagastā, uzpludināts uz Tumšupes, platība 5,2 ha; Allažmuižas dzirnavezers
Šnīderu dīķis atrodas Smārdes pagastā, platība - <1 ha
Gaujienas muiža atrodas Smiltenes novada Gaujienas pagastā, pils celtniecība pabeigta ap 1827. g., no 1922. g. līdz 2020. g. tajā atradās Gaujienas vidusskola, parka platība 17,5 ha, parkā aug 17 vietējās un 25 introducētās koku un krūmu sugas
Silvas dendrārijs atrodas Smiltenes novada Launkalnes pagastā, ir lielākā koku un krūmu kolekcija Ziemeļvidzemē, platība 14,8 ha, konstatēti 234 koku un krūmu taksoni (t. sk. 47 skujkoki)
Tatāru šaurums atrodas starp Āzijas krastu un Sahalīnu, savieno Japāņu jūru un Ohotskas jūras Sahalīnas līci, garums - 633 km, platums dienvidos - līdz 342 km, ziemeļos - 40 km, šaurākajā vietā - 7,3 km, pusdiennakts un jauktas plūdmaiņas - līdz 2,7 m
Sentdžordža šaurums atrodas starp Lielbritāniju un Īriju (_Saint George's Channel_), savieno Īrijas jūru ar Ķeltu jūru, garums — 185 km, mazākais platums — 92 km, mazākais dziļums kuģuceļā — 55 m
Lielais Subates ezers atrodas Subates pilsētā, platība - 51 ha, garums - 2,4 km, lielākais platums - 0,3 km, vidējais dziļums - 5,6 m, lielākais dziļums - 16,5 m; Subatas ezers; Subates ezers
Purgaiļu dzelme atrodas Sudas purvā, Līgatnes pagastā, platība — 1,1 ha
Šķeltovas ezers atrodas Šķeltovas pagastā, platība — 12,6 ha; Robežnieku ezers; Šķeltiņu ezers
Gīsbahas ūdenskritums atrodas Šveices vidienē ("Giessbach"), viens no augstākajiem (300 m) Eiropā, krīt 7 pakāpēs no Bernes Alpu kraujas Gīsbahas upītē pie ietekas Briencas ezerā (Reinas baseins)
Laumu dabas parks atrodas Talsu novada Īves pagastā, platība 70 ha, apmeklētājiem atklāts 2001. g., parkā tiek veikti pētījumi mežsaimniecībā, vidrūpē, meliorācijā, dabsaimniecībā, izveidotas 6 tematiskas takas
Mežites pilskalns atrodas Talsu novada Laucienes pagastā, savrups, \~13 m augsts paugurs, kura nogāzes mākslīgi izveidotas stāvākas, plakumam trīsstūra forma, visapkārt pilskalnam apmetnes vieta (platība - <3 ha), iespējams, ka pilskalnā atradies 1234. g. minētā Ladzes novada ("castellatura Lodgiae") centrs
Kurzemes grants atradne atrodas Talsu novada Lībagu un Laucienas pagastā, platība 177,6 ha, derīgā slāņa biezums 35 m, grants derīga būvniecībai, ceļu būvei, betona ražošana
Kaltenes laukakmeņu atradne atrodas Talsu novada Rojas un Mērsraga pagastā, platība 52,1 ha, laukakmeņu sakopojumi veido akmens bruģa laukus vai \~1,5-2 m augstus, līdz 1 km garus, 10-100 m platus vaļņus (kalvas), akmeņu diametrs \~0,2-0,8 m
Strazdes muiža atrodas Talsu novada Strazdē, no apbūves kompleksa saglabājusies pils (kurā kopš 1922. g. darbojas Strazdes pamatskola), muižkunga māja (tagad bērnudārzs un dzīvokļi), kalpu māja, klēts, brūzis, smēde, noliktava, kā arī parks (6,7 ha), kurā aug 25 introducētas koku un krūmu sugas, dīķa malā liela lapegļu audze
Sildu ezers atrodas Teiču purva rietumu daļā (Kurtavas purvā), Madonas novada Mētrienas pagastā, platība — 7,7 ha, dziļums — līdz 2,7 m, garums — \~0,5 km, lielākais platums — \~0,2 km; Saldes ezers; Saldus ezers
Brēku ezers atrodas Teiču purvā, Krustpils novada Atašienes pagastā, platība - 12,8 ha; Teiču II ezers
Siksalas ezers atrodas Teiču purvā, Murmastienes pagastā, platība — 14 ha, garums — \~600 m, lielākais platums — \~400 m; Sīksalas ezers
Kačoru purvs atrodas Trikātas pagastā, platība 1155 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums 2,1 m
Bauju dīķis atrodas Tukuma novada Kandavas pagastā, platība - 7,4 ha
Durbes muiža atrodas Tukumā, Mazajā Parka ielā 7, kompleksā ietilpa kungu māja jeb pils, kalpu māja, klēts, ratnīca, stallis, dārznieka namiņš, rija, pagrabs, pirts u. c. ēkas, ainavu parks (platība \~25 ha) ierīkots 19. gs. 1. pusē, tajā aug 19 vietējās un 24 introducētās koku un krūmu sugas
Užavas polderis atrodas Užavas abos krastos no Sises līdz Užavai, platība — 3400 ha, maģistrālajos grāvjos ierīkoti regulatori, kas daļēji pasargā no pārplūšanas, nav sūkņu staciju
Briežu ezers atrodas Vaidavas pagastā, platība — 4,5 ha
Naukšēnu muiža atrodas Valmieras novada Naukšēnu pagastā, kompleksā ietilpst jaunā pils, pārvaldnieka māja, 4 kalpu mājas, klēts, vāgūzis, siernīca, brūzis, smēde, stallis, kūts u. c. saimniecības ēkas, pils parks kopā ar mežaparku aizņem >50 ha lielu platību
Āžkalna ezers atrodas Valmieras novada Valmieras pagastā pie Valmieras pilsētas ziemeļu robežas, uzpludināts uz Rātes upītes, platība - 1,6 ha; Iršu parka dzirnavu ezers; Valmieras 11 komjauniešu varoņu ūdenskrātuve
Lielais Kalupes ezers atrodas Vārkavas novada Rožkalnu pagastā un Daugavpils novada Kalupes pagastā, platība - 160 ha, garums - 4,8 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 3,8 m, aizaugums 35%; Kalupa ezers; Kalupes ezers; Salenieku ezers
Līvu laukums atrodas Vecrīgā starp Kaļķu, Meistaru unZirgu ielu, platība 0,5 ha, ierīkots 1950. g., 2. pasaules kara laikā nopostītās apbūves vietā, rekonstruēts 1974. g., izveidots celiņu tīkls, ierīkotas atpūtas vietas un strūklakas baseins
Stiklu Dižpurvs atrodas Ventspils novada Puzes un Usmas pagastā, Stiklu purvu dabas lieguma teritorijā, platība - 724 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 3,5 m
Lādes ezers atrodas Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Limbažu novada Limbažu pagastā, 47,4 m vjl., platība - 246 ha, garums - 3,3 km, lielākais platums - 1,9 km, vidējais dziļums - 5 m, eitrofs, virsūdens aizaugums - 15%, iztek Nabe uz Skujas ezeru; Nabes ezers
Lielupes palienas pļavas atrodas Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Jelgavas pilsētas teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 352 ha, aug palienas pļavām raksturīgi augi, ligzdo daudzas putnu sugas
Centrālā Jakutijas zemiene atrodas Vidussibīrijā, Ļenas vidusteces, Viļujas un Aldanas lejteces baseinā, Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), garums 550 km, augstums 40-200 m; Viļujas zemiene
Kaņepēnu ezers atrodas Vidzemes augstienes dienvidu daļā, Madonas novada Bērzaunes pagastā, 212,6 m vjl., platība - 60,4 ha, garums - 0,9 km, lielākais platums - 0,8 km, lielākais dziļums - 5,5 m, iztek Savīte; Savītes ezers; Kaņepēns
Gaiziņkalna dabas parks atrodas Vidzemes augstienes Vestienas paugurainā, Madonas novada Bērzaunes un Vestienas pagastā, Gaiziņkalna virsotne ir valsts aizsardzībā kopš 1957. g., viss Gaiziņkalns (53 ha) - 1977. g., dabas parks nodibināts 1987. g., platība - \~1500 ha, teritorijā ir 10 lielpauguru, Talejas un Viešūru ezers un daudzi mazi ezeriņi
Zaļesjes ezers atrodas Zaļesjes pagastā, platība — 15 ha
Platones ūdenskrātuve atrodas Zemgales līdzenumā, Jelgavas novada Platones pagastā, 11,0 m vjl., platība - 32 ha, garums - 2,2 km, lielākais platums - 0,2 km, lielākais dziļums - 3,9 m, uzstādināta Platones upē
fāzes ātrums ātrums, ar kādu harmoniska viļņa maksimumi vai minimumi izplatās vielā
Cimmermaņu krauja atsegums Amulas labajā krastā, ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Tukuma novada Vānes pagastā pie Cimmermaņu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 0,5 ha, kraujas lielāko - apakšējo daļu veido augšdevona Famenas stāva Elejas svītas māli, aleirolīti un dolomītmerģeļi, augšējā daļā atsedzas arī raibkrāsainie Jonišķu svītas dolomīti, kuros sastopamas šai svītai raksturīgās jūras organismu atliekas
ansamblis Atsevišķu (arhitektoniska veidojuma) daļu harmonisks apvienojums, saliedējums, māksliniecisks saskaņojums
balsvedība Atsevišķu balsu kustība, attīstība daudzbalsu skaņdarbā, kas balstās uz harmoniskas saskaņas noteiktiem principiem
bezānburas priekšējā līķa garums attālums gar bezānmastu no bezānburas halzstūra līdz fallstūra augšējai malai
Krīpēnu attekas attekas Gaujas labajā krastā Raiskuma pagastā, platība - 1,1 un 1,4 ha
bronhogēns Attīstījies no bronha; ģenētiski saistīts ar bronhu
ķīmiskā attīstīšana attīstīšana, kurā reducējas emulsijas sudraba halogenīda graudi
Bengālijas audējputns audējputnu dzimtas suga ("Ploceus benghalensis")
hamartoblastoma Audzējs, kas cēlies no hamartomas
audzes šķērslaukums audzes koku krūšaugstuma šķērslaukumu summa m^2^/ha, ko pieņem par mēru salīdzināšanai un biezības noteikšanai
frēbelisms Audzināšanas metode, kas pielieto mācīšanai attiecīgas rotaļas; nosaukta Fridriha Frēbela vārdā, kurš 1840. g. nodibinājis pirmo bērnu dārzu (Blankenburgā, Vācijā)
bakhanālija Auglības un vīna dievam Bakham veltīti svētki senajā Grieķijā un Romā
Getliņa purvs augstais purva ar nelielu zemā purva daļu, atrodas pie Rīgas pilsētas dienvidaustrumu robežas, platība - 610 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 5,9 m, rietumu daļā 86 ha izmanto Rīgas reģiona atkritumu apsaimniekošanas poligons
Lielais Aknīstes purvs augstais purvs Aknīstes pagasta ziemeļu daļā, platība - 1050 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 8,8 m, šķērso Aknīstes - Jēkabpils ceļš
Nīcgales purvs augstais purvs Augšdaugavas novadā (52 ha Preiļu novadā), platība — 962 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 6,9 m
Nauduševas purvs augstais purvs Balvu novada Balvu pagastā, platība — 503 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 5,5 m; Naudaskalna purvs
Lutinānu purvs augstais purvs Balvu novada dienvidaustrumu daļā, platība - 829 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 5,8 m, gar rietumu malu te Tilža
Ploskīnes purvs augstais purvs Balvu novada Lazdulejas pagastā pie robežas ar Briežuciema pagastu, platība — 1749 ha, kūdras slāņa dziļums — līdz 7,6 m, zem kūdras līdz 0,4 m biezs sapropeļa slānis; Ploskenas purvs; Purdas purvs
Vilzēnu purvs augstais purvs Braslavas un Brīvzemnieku pagastā, platība — 568 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 8,8 m
Drabiņu purvs augstais purvs Dobeles novada Jaunbērzes pagastā un Jelgavas novada Līvbērzes pagastā, platība - 1368 ha, daļa no tā (76 ha) kopš 1999. g. ir dabas liegums (1977.-1999. g. dzērvenāju liegums)
Tīrspurvs augstais purvs Dunikas pagastā, ietilpst dabas liegumā "Dunika", platība - 1471 ha, kūdras slāņa dziļums - līdz 3,7 m; Dunikas tīrelis
Ķemeru–Smārdes tīrelis augstais purvs Engures, Tukuma, Jelgavas un Babītes novadā, platība - 6192 ha, kūdras slāņa dziļums - līdz 8 m
Kraukļu purvs augstais purvs Jēkabpils novada Ābeļu pagastā, platība — 924 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums — 4,5 m, centrālajā daļā daudz sīku akaču
Ašņavēres purvs augstais purvs Jēkabpils novada Dignājas pagastā, uz austrumiem no Dignājas, platība - 587 ha
Lielais purvs augstais purvs Jēkabpils novada ziemeļu daļā, sarp Mārsnas un Odzes upi, platība — 899 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums — 2,1 m, lielākais dziļums — 6,6 m
Ozolu tīrelis augstais purvs Kuldīgas novada Rendas pagastā, \~9 km uz ziemeļaustrumiem no Kuldīgas, platība — 681 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 4,5 m, iegūst pakaišu kūdru
Lielsalas purvs augstais purvs Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Talsu novada Valdgales pagastā, platība - 2019 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 5,5 m; Sēmes purvs
Pemmas purvs augstais purvs Lēdurgas un Straupes pagastā, platība - 995 ha, kūdras slāņa dziļums - līdz 8 m, sastopamas retas putnu sugas
Lielais purvs augstais purvs Lēdurgas, Limbažu un Straupes pagastā, \~13 km uz dienvidaustrumuiem no Limbažiem, platība — 1812 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums — 3,8 m, lielākais dziļums — 9,5 m, zem kūdras līdz 0,5 m biezs sapropeļa slānis
Rāķa purvs augstais purvs Limbažu viļņotajā līdzenumā, Valmieras novada Dikļu pagastā un neliela daļa arī Limbažu novada Umurgas pagastā, platība — 1228 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 5,5 m, kopš 1968. g. ražo pakaišu frēzkūdru; Rāķu purvs
Lielais purvs augstais purvs Līvānu, Jēkabpils, Varakļānu un Preiļu novadā, platība — 4953 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums — 2,6 m, lielākais dziļums — 7,5 m; Pelēčāres purvs; Lielais Pelēčāres purvs
Nidas tīrelis augstais purvs Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumā, Rucavas pagastā, uz dienvidiem no Papes ezera, dabas parka "Pape" teritorijā, platība - 2433 ha, klajš, aug retas priedītes, līdz 3 m dziļumam ir maz sadalījusies sfagnu kūdra, zem tās līdz 2,5 m biezs sapropeļa slānis
Ašenieku purvs augstais purvs Preiļu novada Upmalas pagastā izveidojies nepietiekamas noteces dēļ pārpurvojoties ūdensšķirtnei starp Feimanku un Dubnu, tai regulāri pārplūstot; dabas liegums, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), platība 1575 ha
Lielais Ungura purvs augstais purvs Raiskuma un Straupes pagastā, piekļaujas Ungura dienvidu galam, platība - 902 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 10 m, 320 ha platībā iegūst frēzkūdru; Unguru purvs
Saklauru purvs augstais purvs Ramatas pagastā, tā ziemeļu daļa (800 ha) atrodas Igaunijā, Latvijā platība - 2903 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 7 m, daudz akaču un lāmu, 2 ezeri (Lielezers un Mazezers)
Lielkangaru purvs augstais purvs Ropažu pagastā, neliela daļa Ogres novada Suntažu pagastā, starp Lielo Juglu un Mazo Juglu, platība — 832 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 9 m
Stūru purvs augstais purvs Saldus novada Zvārdes un Blīdenes pagastā, platība — 1015 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 8 m, vairāki ezeriņi
Tīrais purvs augstais purvs Seces pagastā, platība - 787 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 5 m, zem kūdras vietām sapropelis, iegūst frēzkūdru
Laugas purvs augstais purvs Siguldas novada Inčukalna un Allažu pagastā, platība - 1244 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 6,5 m
Kalnpurvs Augstais purvs Smiltenes novada Gaujienas pagastā, platība - 663 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums - 2,7 m, lielākais - 8,5 m, tiek ražota pakaišu frēzkūdra
Daibes purvs augstais purvs Stalbes pagastā, Gaujas pietekas Lenčupes baseinā, platība - 762 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 9 m
Ķeizaru purvs augstais purvs Valkas novada Valkas pagasta ziemeļu daļā, \~6 km uz ziemeļiem no Valkas, platība - 849 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 7 m
Ozolu purvs augstais purvs Valmieras novada Dikļu pagastā un Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā (80 ha), platība — 582 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 8 m, centrālā daļa akačaina un lāmaina; Ozolmuižas purvs
Dižpurvs Augstais purvs Ventspils novadā, Piejūras zemienē, platība - 810 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums - 2,4 m, daudz akaču un sīku ezeriņu, kur uzturas daudz gājputnu
Maztīrelis augstais purvs Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Valgundes pagastā, uz dienvidiem no Ložmetējkalna, platība 1936 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums 4,2 m, lielākā purva daļa klaja, apaugusi ar priedītēm, gar malām mežs; Ložmetējkalna-Kapteiņu purvs
Cūku purvs augstais purvs Viesītes pagastā, platība - 810 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums - 3,4 m, veidojies Viesītes ezera ieplakā nepietiekamas noteces dēļ
Rūstužu purvs augstais purvs Viļķenes un Limbažu pagastā, platība - 572 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums - 2,2 m, lielākais dziļums - 8,5 m; Lielais Rūstužu purvs
Spirku purvs augstais purvs Zilupes līdzenumā, Līdumnieku pagastā, platība - 737 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 3,7 m, apaudzis retām priedītēm
Briģu tīrelis augstais un pārejas purvs Bauskas novada Vecsaules pagastā, platība — 835 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums — 2 m, lielākais dziļums — 4,7 m, nosusināts ar vaļējiem grāvjiem
Garais purvs augstais un zemais purvs Aizkraukles novada Bebru pagastā, platība — 505 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums — 3,1 m
arhakets Augstākā amatpersona Senajā Spartā, amats bija mantojams, tomēr to salīdzinoši viegli varēja atstādināt; vienlaicīgi valdīja divi arhaketi
ministru padome augstākā izpildvaras institūcija jeb valdība vairākās valstīs, arī bijušajā PSRS; parasti ir pakļauta vai atbildīga attiecīgās valsts likumdošanas institūcijai (parlamentam) vai valsts galvam (prezidentam, monarham)
Karantūils augstākā virsotne (_Carrauntoohil_ / _Corrán Tuathail_) Keri kalnos Īrijas salas dienvidrietumos, augstums - 1041 m
Ņenčhenthanlha Augstākā virsotne [“Nyainqêntanglha Feng”] Ņenčhenthanlha kalnu grēdā Tibetas kalnienē, augstums — 7088 m vjl.
Pobedas kalns augstākā virsotne Čerska grēdājā un visā Sibīrijas ziemeļaustrumu reģionā, Ulahančistaja grēdā, Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), augstums - 3147 m, nogāzēs - kalnu tundra
Brokens Augstākā virsotne Harca kalnos ("Brocken"), Vācijā, Saksijas-Anhaltes zemē, augstums - 1142 m
Moreiza kalns augstākā virsotne Paihoja kalnu grēdā Krievijas ziemeļos, Arhangeļskas apgabala ziemeļaustrumos, augstums - 467 m
Lopatina kalns augstākā virsotne Sahalīnā, Austrumsahalīnas kalnos, augstums - 1609 m
Taftāns Augstākā virsotne Sarhada plakankalnē ("Kūh-e Taftān"), Irānā, Austrumirānas kalnu dienvidu daļā, augstums - 4042 m
Gungašaņs Augstākā virsotne Sinotibetas kalnos ("Gongga Shan"), Ķīnā, augstums - 7556 m, sniega līnija 5700 m vjl., ledāji, Hailoka šļūdonis (16 km); Minjakangars
Juišaņs Augstākā virsotne Taivānā ("Yushan"), augstums - 3997 m, metamorfo iežu masīvs ar smailu virsotni
Hašm Māvāns augstākā virsotne Tuvaika kuestu grēdās Sauda Arābijas vidienē ("Khashm Māwān"), augstums - 1025 m
Beluha Augstākais kalns Altajā, Katuņas grēdā, Krievijas Altaja novadā, 2 virsotnes: Rietumbeluha (4440 m) un Austrumbeluha (4506 m), apledojums – 70 kvadrātkilometru, nogāzēs šļūdoņi
erceņģelis augstākās kārtas eņģelis jeb virseņģelis jūdaisma, kristietības un islāma mitoloģijā; saskaņā ar Jauno Derību tādi ir 6 vai 7, īpaši tiek pieminēti Mihaels (vai Mikaēls), Gabriels (Gabriēls), Rafaels (Rafaēls)
pašā Augstāko militārpersonu un civilo augstmaņu goda tituls (sultānu Turcijā, Ēģiptē un dažās citās muhamedāņu zemēs); persona, kam ir šāds tituls
speleogrifaceja Augstāko vēžu kārtas ("Spelaeogriphacea") vienīgā suga, bezkrāsains, bezacains primitīvs vēžveidīgais (ķermeņa garums - 7,5 mm), ekstremitātes veidotas kā ejkājas
hanuma Augstdzimusi sieviete, hana sieva
Kupravas māla atradne augšdevona māla iegula Balvu novadā pie Kupravas, platība 159,7 ha, derīgās slāņkopas biezums 1,7-19,5 m, segkārta 0,3-7 m, izmantoja drenu cauruļu, keramzīta oļu un fasādes ķieģeļu ražošanai; 1992. g. izmantošana pārtraukta
Skaistkalnes ģipšakmens atradne augšdevona Salaspils svītas ģipšakmens iegula Bauskas novada Skaistkalnes un Bārbeles pagastā, platība - 143,7 ha, derīgā slāņkopa (ģipšakmens, dolomītģipsis, dolomīts, domerīts, māls) 11,8-13,6 m bieza, tā ieguļ zem pazemes ūdeņu līmeņa, segkārta 8,6-19,2 m bieza, netiek izmantota
Dutkas ezers augšējais no Dutkas ezeriem, Valmieras novada Trikātas pagastā, platība — 15,3 ha, garums — \~1,7 km, lielākais platums — \~0,15 km, lielākais dziļums — 12 m
efedrīns augu alkaloīds, kuram piemīt spēcīgas stimulējošas un halucinācijas izraisošas īpašības; sašaurina asinsvadus, paplašina bronhus un acu zīlītes; to lieto astmas u. c. slimību ārstēšanai; var izraisīt pieraumu un atkarību, tāpēc pielīdzināms narkotikām
defoliācija augu lapu mākslīga atdalīšana ar defoliantu palīdzību; parasti izmanto, lai atvieglotu mehanizētu ražas novākšanu
šofars Auna rags, ko sinagogā pūš Jaungada svētku - Rošhašanā un Jomkipūra - laikā, šādi aicinot uz grēku nožēlošanu
spinifeksa balodis Austrālijas līdzenumos sastopams balodis ("Petrophassa plumifera") ar stāvu, robainu cekulu, sausuma periodos barojas ar spinifeksa lielajām sēklām
mongondou Austronēziešu saimes indonēziešu grupas valoda, kurā runā bolangmongondovi Indonēzijā, Sulavesi salas Minahasu pussalā
polinēziešu valodas austronēziešu valodu saimes valodu grupa; pie tām pieder maoru, taitiešu, havajiešu, tongiešu, samoāņu u. c. valodas
Baltijas (kristāliskais) vairogs Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļa, kur atsegts arhaja un proterozoja kristāliskais pamatklintājs; aizņem Skandināvijas un Kolas pussalas
Praulienas pauguraine Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenuma galējā austrumu daļa Madonas novada Praulienas, Lazdonas, Mārcienas un Ļaudonas pagastā, platība — 10800 ha, garums — 18 km, platums — 8 km, augstākā virsotne pie Salājkalniem — 160 m vjl.
seraļs Austrumnieku pils ar harēmu (dažkārt tā nepareizi dēvē arī pašu harēmu vien)
Vidussibīrija Austrumsibīrijas rietumu daļa no Jeņisejas rietumos līdz Verhojanskas grēdājam austrumos, no Ziemeļu Ledus okeāna salām (Severnaja Zemļa) ziemeļos līdz Dienvidsibīrijas kalnājam dienvidos, Krievijas Krasnojarskas novadā, Irkutskas apgabalā un Sahas Republikas (Jakutijas) rietumu daļa
termarions Austrumu baznīcā trauks siltam ūdenim, ko lieto Eiharistijas liturģijā, piejaucot to konsekrētajam vīnam, kā arī altāru mazgāšanai, tos iesvētot
lakstīgala Austrumu lakstīgala ("Erithacus luscinia")
maronīti Austrumu rituāla katoļi, kuru pirmās kopienas 5.-7. gs. izveidojās Sīrijā; liturģijā izmantoja aramiešu un arābu valodu; visvairāk izplatīti Libānā, kur atrodas arī patriarha rezidence
sarkanbrūnā strazdvālodze austrumvālodžu dzimtas suga ("Euphangus carolinus")
dzeltengalvas melnvālodze austrumvālodžu dzimtas suga ("Xanthocephalus xanthocephalus")
serajs Austrumzemju pils, tās iekštelpas, it īpaši bijusī sultānu pils Konstantinopolē; pils daļa, kurā dzīvoja sievietes, harēms
sēmagrafs Automātisks salicējs, kas ar īpaša veida rakstāmmašīnu iedarbina Mergenthalera saliekamo mašīnu
AML Automatizācijas un mehanizācijas laboratorija
oktoploīds Autopoliploīds, kura šūnu kodolā ir astoņi haploidāli hromosomu komplekti (8x)
pentaploīds Autopoliploīds, kura šūnu kodolā ir pieci haploidāli hromosomu komplekti (5x)
heksaploīds Autopoliploīds, kura šūnu kodolā ir seši haploidāli hromosomu komplekti
Goco Āvdeša, sala Vidusjūrā ("Ghawdex/Gozo")
bundahišna Avestas papildinājumu grāmata, kurā sīki izklāstīta zoroastrisma metafizika un eshatoloģija, kā arī pareģota glābēja Saošjanta ierašanās, kuru dzemdēšot jaunava un kurš būšot Zaratustras iemiesojums, kas pasaulē nodibināšot taisnības valsti
Rutkaviņu avoti avotu grupa Gulbenes novada Rankas pagastā, Gaujas kreisajā krastā, aizsargājams dabas objekts (kopš 1977. g., platība - 7,2 ha), izplūst no 25 m augstas Gaujas krasta nogāzes un saplūst 2 strautos, garākā strauta garums - \~250 m, kritums - 20 m, un tas izveidojis stāvu gravu
Aži Dahaks Ažidahaks - pūķis irāņu mitoloģijā
Āžu atteka Āžu atteka - Gaujas atteka Valkas pagastā, platība - 2,8 ha
bacidia Bacidia citrinella - asku ķērpju klases lekanoru rindas lecideju dzimtas sugas "Arthorhapis citrinella" sinonīms nosaukums
Kreicnaha Bādkreicnaha, pilsēta Vācijā ("Bad Kreuznach")
BS Bahamas, valsts divburtu kods
BHS Bahamas, valsts trīsburtu kods
BSD Bahamu dolārs; Bahamu Salu Sadraudzības valūtas kods, sīknauda - cents
Naso Bahamu salu galvaspilsēta (angļu val. "Nassau"), atrodas Ņūprovidensas salā, 253000 iedzīvotāju (2007. g.)
bahamieši Bahamu salu iedzīvotāji, valoda - angļu, \~85% nēģeri un mulati, kas cēlušies no XVII-XIX gs. sākumā ievestajiem negroafrikāņiem, pārējie gk. angļu un citu eiropiešu ieceļotāju pēcteči
bojāns Bajāns - krievu hromatiskās harmonikas ar podziņu klaviatūru
mainada Bakchante ekstatiskā stāvoklī
bakhante Bakhanāliju dalībniece
euoi Bakhanšu gaviļu sauciens
ragutnīca Bakhante (leišu mitoloģijā)
dekstrānsaharāze Baktēriju ferments, kas pārvērš saharozi dekstrānā
šķērslapu balodene balodeņu suga ("Atriplex prostrata syn. Atriplex hastata")
Carcharodon carcharias baltā haizivs
baltaispuķe Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
baltāpuķe Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
ezerkaraliene Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
ezerpuķes Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
ezerrozes Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
gaigala Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
gaigalas Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
gaigale Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
gaigula Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
krūkliņas Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
laičine Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
laičinis Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
laiksna Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
laiksne Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
laiksnis Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
laišķi Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
laišķis Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
laišķulapas Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
lēpa Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
lēpas Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
lēpe Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
lēpes Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
lēplapa Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
lilijas Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
tuļbis Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
ūdenrozes Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
ūdeņrozes Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
ūdenslapas Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
ūdenslēpes Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
ūdenspuķe Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
ūdenspuķes Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
ūdensrozes Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
odaliska Baltādaina verdzene vai blakus sieva harēmā (tādas varēja būt vairākas), ja viņa kļuva grūta un laida pasaulē bērnu, viņa tika atlaista brīvībā
platpieris Baltais platpieris - karpu dzimtas suga ("Hypophthalmichthys molitrix"), ātraudzīga, saimnieciski nozīmīga zivs, līdz 1 m garumā un 16 kg svarā, dzīvo upēs un dīķos gk. Austrumāzijā, aklimatizēta arī Dienvideiropā
garzvīņu baltegle baltegļu suga ("Abies x phanerolepis"), kas ir balzama baltegles hibrīds
ķērsu baltenis balteņu dzimtas suga ("Anthocharis cardamines"); dzelteni balts tauriņš ar sārtiem priekšspārnu galiem, lido pavasarī un vasaras sākumā
krūkļu baltenis balteņu suga ("Gonopteryx rhamni")
Mazuru ezeru augstiene Baltijas grēdas daļa Polijas ziemeļaustrumos (“Pojeziere Mazurskie”), ūdensšķirtne starp Pregoļu un Vislu, augstums — līdz 312 m (Dilevskas kalns), daudz glaciālas izcelsmes ezeru (1620 ezeru lielāki par 1 ha) ar kopējo platību 310 kvadrātkilometru
Chara baltica Baltijas hara
baharevieši Balvu novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Bahareva" iedzīvotāji
Ošena Banaba, sala Klusā okeāna rietumu daļā ("Ocean Island"), Kiribati teritorijas rietumos, platība - 650 ha, augstums - līdz 81 m, 335 iedzīvotāji (2012. g.)
kājinieks Bandinieks (šaha spēlē)
Burdvana Bardhamāna - pilsēta Indijā
brūnvidus bārkstmale bārkstmaļu ģints sēņu suga ("Hebeloma mesophaeum")
Hari Batanhari - upe Indonēzijā
Džambi Batanhari upe Sumatras salā
Bandarpengarama Batu Pahata – pilsēta Malaizijā
gomfa Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases afilloforu rindas dzimta ("Gomphaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
zemestauki Bazīdijsēņu nodalījuma pūpēžsēņu klases rinda ("Phallales")
lodmete Bazīdijsēņu nodalījuma pūpēžu klases rinda ("Sphaerobolales"), no kuras Latvijā konstatēta 1 dzimta
Mācītājmuižas ezers Baznīcas ezers, viens no 3 Dutkas ezeriem Trikātas pagastā, Lisas lejtecē, platība — 18,4 ha, garums — \~1,4 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 6,5 m
galotne Beigu posms (šaha, dambretes partijā)
Pakhoja Beihai, pilsēta Ķīnas dienvidaustrumu daļā
rubīnbeka Beku dzimtas ģints ("Chalciporus"), samtbekām līdzīga beka ar sarkanu stobriņu slāni, Latvijā konstatētas 2 sugas
Beļetnīki Beļetnīku ezers – atrodas Preiļu novada Vārkavas pagastā, platība – \~1 ha
kabili Berberu tauta Alžīrijas ziemeļos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes berberu grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
violetzaļā bērzlape bērzlapju suga ("Russula cyanoxantha")
dzeltenais bērzs bērzu suga ("Betula alleghaniensis")
BYKT Bet tu to zināji (angļu "but you knew that"; īsziņās)
kāšgalvtārpi bezmugurkaulnieku tips ("Acanthocephala"), \~500 sugu, Latvijā konstatēts 14 sugu, tārpu ķermenis veltņveidīgs, vairākumam sugu dažus centimetrus garš, parazitē mugurkaulnieku zarnās; dzeltņgalvtārpi
Čada ezers beznotekezers Āfrikā (fr. val. "Tchad", angļu val "Chad"), atrodas Čadas, Nigērijas, Nigēras un Kamerūnas teritorijā, 250 m vjl., platība — 1400 kvadrātkilometru, samazinājusies kopš 20. gs. 60. gadiem, kad tā sausuma periodā bija 10000 kvadrātkilometru, bet lietus periodā — 25000 kvadrātkilometru
Kukunors Beznoteksāļezers Centrālajā Āzijā (ķīn. val. "Kuku Nur"), Naņšaņā 3205 m vjl., Ķīnas rietumu daļā, platība - mainīga 4200-5700 kvadrātkilometru, garums - 105 km, lielākais platums - 65 km, dziļums - 38 m, vairākas salas, ietek 23 upes; Cinhai
Baskunčaks beznoteku sālsnogulu ezers Krievijā, Astrahaņas apgabala austrumos, 21 m zjl., platība - 106 kvadrātkilometri, vidējais dziļums - 0,1 m
muskusa bezsalvīte bezsalvīšu suga ("Adoxa moschatellina"), Latvijā sastopama ne visai bieži, aug gk. upju ielejās, platlapju-egļu un skujkoku mežos, u. c. mitrās vietās, daudzgadīgs lakstaugs ar garu, baltu, ložņājošu sakneni
bezsudraba Bezsudraba fotogrāfija - paņēmieni attēla iegūšanai ar sudraba halogenīdus nesaturošiem gaismjutīgiem slāņiem
torpars bezzemnieks Zviedrijā vai Somijā (16. gs. b. - 20. gs. vidus), kas nomāja nelielu (ap 1 - 10 ha) zemes gabalu (torpu)
entobranchiata Bezžokleņu "Agnatha" nosaukuma sinonīms
bhādžī Bhaja - indiešu virtuvei raksturīgs ēdiens - cepti dārzeņi
Hagare Bībelē minēta kā Sāras verdzene un Ābrahama blakussieva
Elizabete Bībelē, Jaunajā Derībā, Zaharijas sieva un Jāņa Kristītāja māte
Jūda Bībelē, Vecajā Derībā — viens no patriarha Jēkaba divpadsmit dēliem, Leas dēls
Rāhele Bībelē, Vecajā Derībā un ebreju mitoloģijā - patriarha Jēkaba sieva
Lats Bībelē, Vecajā Derībā, patriarha Abrahāma radinieks, kas kopā ar viņu pārcēlās no Mezopotāmijas uz Kanaānu, bet vēlāk uz Sodomu
Ēzavs Bībelē, Vecajā Derībā, patriarha Jēkaba dvīņubrālis, Īzāka un Rebekas dēls
Efraims Bībelē, Vecajā Derībā, patriarha Jēkaba mazdēls, Jāzepa un Asnates otrais dēls, kas piedzima Ēģiptē
Bilha Bībelē, Vecajā Derībā, patriarha Jēkaba sievas Rāheles kalpone un viņa dēlu Dana un Naftaļa māte
Gads Bībelē, Vecajā Derībā, patriarha Jēkaba un Leas kalpones Zilpas dēls, ciltstēvs vienai no Izraēla 12 ciltīm
Ašers Bībelē, Vecajā Derībā, patriarha Jēkaba un Leas kalpones Zilpas dēls, Gada brālis, viens no 12 Izraēla cilšu dibinātājiem
Dina Bībelē, Vecajā Derībā, patriarha Jēkaba un Leas vienīgā meita
Lea Bībelē, Vecajā Derībā, un ebreju mitoloģijā - Lābana vecākā meita, patriarha Jēkaba sieva
Rebeka Bībelē, Vecajā Derībā, un ebreju mitoloģijā - patriarha Īzāka sieva
Dans Bībelē, Vecajā Derībā, un ebreju mitoloģijā - patriarha Jēkaba un Rāheles kalpones Bilhas dēls, ciltstēvs vienai no izraēliešu 12 ciltīm
Zebulons Bībelē, Vecajā Derībā, viens no patriarha Jēkaba 12 dēliem, Leas jaunākais dēls, viens no Izraēla 12 cilšu ciltstēviem
Levijs Bībelē, Vecajā Derībā, viens no patriarha Jēkaba divpadsmit dēliem, kura māte bija Lea; viņa pēcnācēji kļuva par kalpotāju un priesteru dzimtu
Simeons Bībelē, Vecajā Derībā, viens no patriarha Jēkaba divpadsmit dēliem, Leas dēls
Rūbens Bībelē, Vecajā Derībā, viens no patriarha Jēkaba divpadsmit dēliem, Leas dēls, kurš vienīgais no brāļiem pretojās nodomam nogalināt Jāzepu
Naftalis Bībelē, Vecajā Derībā, viens no patriarha Jēkaba divpadsmit dēliem, Rāheles kalpones Bilhas dēls
Hams Bībeles persona, viens no trim Noasa dēliem, Āfrikas hamītu tautu ciltstēvs, kurš bijis dieva nolādēts, jo apsmējis sava tēva kailumu
kannabinons Bieza sveķaina viela, ko iegūst no Indijas kaņepēm, rada halucinācijas, uztraukumu, nevaldāmu vēlēšanos lēkāt
mahagonija periods bieži lietots rokoko perioda nosaukums Lielbritānijā, kur gandrīz visu 18. gs. greznās mēbeles izgatavoja no mahagonija
Bihova Bihava - pilsēta Baltkrievijā
Sūdes dīķis bija izveidots Dundagas pagastā, platība — 7,8 ha
Akmenīcas dzirnavezers bija uzpludināts Dubnas upē, Krāslavas novada Šķeltovas pagastā, platība — \~1,7 ha; Akmenicas ezers; Akmenicu ezers; Kormiļcevas dzirnavezers
Asūnes dzirnavu ezers bija uzpludināts uz Asūnes upes, platība - 5 ha
Aviekstes dzirnavu ezers bija uzpludināts uz Aviekstes upes Lēdmanes pagastā, platība — 10 ha
Ubangi-Šari Bijusī Francijas kolonija Centrālajā Āfrikā ("Ubangi-Chari"), tās nosaukums līdz 1958. g. 1. decembrim, tagadējā Centrālāfrikas Republika
Kalnamuiža bijusī muiža tagadējā Gulbenes novada Stāmerienes pagasta Kalnienā, tās pils ir krāšņa neoklasicisma stila vienstāva mūra garenbūve ar cokolstāvu un augstu mansarda stāvu, 20. gs. 30. gados pārbūvēta skolas vajadzībām (demontētas marmora palodzes, ozolkoka paneļi u. c. vērtīgi interjera apdares elementi).; parks (platība \~13 ha) ir viens no skaistākajiem muižu parkiem Vidzemē
Mārtiņsala Bijusī sala Daugavā iepretī Salaspilij, kas applūdināta pēc Rīgas HES uzcelšanas, platība - \~20 ha
Avotu parks bijušais Avotu pusmuižas parks Siguldas novada Lēdurgas pagastā, \~4 km uz rietumiem no Straupes, Braslas labajā krastā, platība — 24,4 ha, aug 20 vietējās un 29 introducētās koku un krūmu sugas
Engelārtes muiža bijušās muižas "Engelhardshof" nosaukums, kuras teritorijā Siguldas novada Krimuldas pagastā izveidojies lielciems Ragana
Stirnas muiža bijušās muižas komplekss Dobeles novada Īles pagastā, apbūve veidojusies 19. gs. un 20. gs. sākumā, līdz mūsu dienām saglabājušās >10 būves: pils, kalpu māja, stallis, kūts un citas saimniecības ēkas, kā arī parks (platība 3,4 ha), kas ierīkots gleznainā vietā pie Lielauces ezera
Sudārdiņš Bijušo Tolkas dzirnavu ezers Madonas novada Vestienas pagastā, Miltupītē starp Salāju un Kāla ezeru, platība - 12,9 ha, garums - \~800 m, lielākais platums - \~300 m, dziļums - līdz 8,5 m; Dambja dzirnavezers; Dzirnavu dzirnavezers; Talkas dzirnavezers; Tolkas dzirnavezers; Tolku dzirnavezers
bilharcioze Bilharcijas radīta slimība Āfrikā un Amerikā
mātras Birztalu veronika ("Veronica chamaedrys")
naktenīca Birztalu veronika ("Veronica chamaedrys")
raskodnieki Birztalu veronika ("Veronica chamaedrys")
raskožnieki Birztalu veronika ("Veronica chamaedrys")
roskodnieki Birztalu veronika ("Veronica chamaedrys")
smerdelītes Birztalu veronika ("Veronica chamaedrys")
ugunspuķe Birztalu veronika ("Veronica chamaedrys")
virziņa Birztalu veronika ("Veronica chamaedrys")
ziepenīte Birztalu veronika ("Veronica chamaedrys")
žvirbuļactiņa Birztalu veronika ("Veronica chamaedrys")
baissier Biržas mākleris, kas spekulē uz kursu krišnu (pretstatā "haussier")
apaļsporu bisīte bisīšu ģints sēņu suga ("Gyromitra sphaerospora")
menologijs Bizantiešu hagiogrāfijas vielas krājums, kas diezgan plaši atstāstot atsevišķo svēto dzīvi, sakārto vielu pēc atsevišķām gada dienām, sekojot mēneša datumiem pēc kārtas, sākot ar septembri
logotēts Bizantijā 5.-12. gs. tā sauca dažus augstākos valsts ierēdņus, kas pārzināja finanses, pastu u. tml.; patriarha zīmogglabātājs
milka Blēdis, krāpnieks; paviršs strādnieks, haltūrists; muļķis
siphonaptera Blusu kārtas "Aphaniptera" nosaukuma sinonīms
eža blusa blusu suga ("Archaeopsylla erinacei")
suņu blusa blusu suga ("Ctenocephalides canis"), tumšbrūns, spīdīgs, 2-4 mm garš kukainis, kas lec līdz 40 cm tālu
kaķu blusa blusu suga ("Ctenocephalides felis")
Bobēnu ezers Bobēnu ezers - atrodas Smiltenes pilsētas teritorijas dienvidaustrumu nomales mežā, platība - <1 ha
Daruma Bodhidharmas vārds japāņu valodā; arī populāra japāņu bērnu lelle
body Body shape - fitnesa metode, kuras pamatā ir spēka nodarbības ķermeņa veidošanai
Bohaivans Bohai līcis Dzeltenās jūras ziemeļrietumos
Bohaivaņs Bohai līcis Dzeltenās jūras ziemeļrietumos
Boldači Boldaču ezers - atrodas Ludzas novada Pildas pagastā, platība 7,5 ha; Baldaču ezers
Revumreva Boļšaja Čukočja, upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļaustrumos
klošārs Bomzis, bezpajumtnieks (angļu "clauchard")
Bondariški Bondarišku ezers - atrodas Krāslavas novada Andzeļu pagastā, platība - 5,5 ha; Bondarišķis; Bondarišķu ezers
Raipala mežs botāniskais liegums (kopš 1923. g.) Alūksnes novada Vecpiebalgas pagastā, aizsagājamā platība — 15 ha
Cieceres ezera salas botāniskais liegums Brocēnu novadā, valsts aizsardzībā kopš 1923. g., platība - 14 ha, aug 12 diži ozoli (apkārtmērs - >4 m), vairākas aizsargājamu augu sugas
Piļoru ozolu audze botāniskais liegums Ežezra ziemeļu piekrastē, Krāslavas novada Andzeļu un Ezernieku pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1928. g., platība - 19,6 ha, sastāv no 2 (Piļoru un Rūbežu) nogabaliem
Gaujienas priedes botāniskais liegums Gaujienas pagastā, platība — 71 ha, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., 170-200 g. vecas priežu audzes ar bagātīgu pamežu
Jūrmalas miķelītes atradne botāniskais liegums jūrmalas miķelītes aizsardzībai, atrodas Liepājā, Liepājas ezera ziemeļrietumu krastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 0,45 ha
Kadiķkalni Botāniskais liegums Limbažu novada Skultes pagastā šaurā joslā gar jūru, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 13 ha, lielāko daļu aizņem Zviedrijas kadiķa audzes, konstatētas 100 sēklaugu un paparžaugus sugas, 25 sūnu sugas
Luknes skābaržu audze botāniskais liegums parastā skābarža aizsardzībai, atrodas Rucavas novada Dunikas pagastā, platība - 161 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g.
Mazupes parastās purvmirtes atradne botāniskais liegums parastās purvmirtes aizsardzībai, atrodas Ventspils novada Ances pagastā, Trumpes jeb Mazupes ielejā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 129,7 ha
Ziemupes parastās purvmirtes atradne botāniskais liegums parastās purvmirtes dabisko resursu saglabāšanai un aizsardzībai, atrodas Pāvilostas novada Vērgales pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 1835 ha
Honkongas botriocefals botriocefalu suga ("Bothriocephalus gowkongensis"), kas parazitē karpās, Latvijā ievazāta 20. gs. 60. gados
brasilicactus Brasilicactus haselbergii - Haselberga parodijas ("Parodia haselbergii") nosaukuma sinonīms
ipekakuaņa Brazīlijas auga "Rubiaceae" dzimtai piederīgā balti un sīki ziedoša puskrūma "Uragoga (Cephalis) Ipecacuanha Baill." sakne, ar alkaloida saturu, kura dēļ lietota ārstniecībā
zelta trompete Brazīlijas meža augs, ko Eiropā izplata kā dekoratīvu telpaugu ("Allamanda cathartica") un dēvē arī par caureju ierosinošo alamandu
menetekels Brīdinājums; nosaukums no aramiešu valodas vārdiem "mene mene tekel upharsin", kurus, saskaņā ar Daniēla gr. 5:25, kāda neredzama roka uzrakstījusi uz sienas dzīru laikā pie ķēniņa Belsacara
Brienamais Brienamā purva daļa - botāniskais liegums parastās purvmirtes aizsardzībai, atrodas Dienvidkurzemes novada Gaviezes un Bārtas pagastā, Brienamā purva ziemeļaustrumu daļā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 171 ha
melnpaura briļļputniņš briļļputniņu suga ("Zosterops melanocephalus")
handsfree Brīvroku iekārta; handsfrī
bronhostomija Bronha fistulas izveidošana cauri krūšu sienai
bronhostenoze Bronha lūmena anatomisks sašaurinājums
bronhotomija Bronha pārgriešana
bronhorāfija Bronha sašūšana
Gymnocalycium bruchii Bruha gimnokalīcijs
zeltainā brūnsardzene brūnsardzeņu ģints sēņu suga ("Phaeolepiota aurea")
trejādais dārgakmens Buda kā skolotājs, dhamma kā viņa mācība un sangha kā kopiena, kuras dzīve pamatojas uz šo mācību, budistu ticības stūrakmens
Šākjamuni budisma mitiloģijā - pēdējais zemes buda, kas sludināja dharmu, uz kuras pamata izveidojās budisma ticības mācība
lokapalas budisma mitoloģijā - dharmapālu apakšgrupa, ar ko izprot vispirms četrus debespušu sargus, cits to nosaukums ir "četri lielie valdnieki": Dhritarāštra - austrumos, Virūdhaka - dienvidos, Virūpākša - rietumos un Vaišravana - ziemeļos
Amitājuss Budisma mitoloģijā - ilga mūža dievs, sākotnēji ir Amitābhas epitets, vēlāk tā ir īpaša viņa izpausmes forma
subhakinihas budisma mitoloģijā - subhadevu iedalījuma augstākā grupa - "viscaur svētlaimīgie", kuru mūžs ilgst 64 kalpas
appamānasubhas budisma mitoloģijā - subhadevu iedalījuma otrā grupa - "neizmērojamās svētlaimes īpašnieki", kuru mūžs ilgst 32 kalpas
paritasubhas budisma mitoloģijā - subhadevu iedalījuma zemākā grupa - "ierobežotās svētlaimes īpašnieki", kuru mūžs ilgst 16 kalpas
pratjekabuda Budisma mitoloģijā - tas, kas sasniedzis nirvānu, bet nesludina dharmu
triratna Budisma trīs dārgumi - Buda (skolotājs), dharma (viņa mācība) un sangha (mūku kopiena); trīs dārgakmeņi
darma Budismā: pati Budas mācība; esamības pirmelementi; dharma
bhiku Budistu mūks, kas iztiek vienīgi no žēlastības dāvanām un no mūku kopienas (sanghas) sarūpētā
vihara Budistu sanghas locekļu mājvieta; mūsdienās šo vārdu attiecina uz jebkuru nomaļu mājokli, templi vai budistu klosteri
Bugru ezers Bugru ezers - atrodas Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, platība - <1 ha
Buhara Buharas Emirāts - Buharas Hanistes nosaukums pēc 1747. g.
Buhara Buharas Haniste - valsts Vidusāzijā 16. gs. - 1920. g., galvaspilsēta - Samarkanda
Buhāras Emirāts Buharas Hanistes nosaukums 1747.-1920. g.
Buku Buku dīķis - ūdenstilpe Dienvidkurzemes novada Aizputes pagastā, platība - 1,5 ha
četņiki Bulgāru un dienvidslāvu partizānu vienību (četu) dalībnieki (gk. haiduki), kas cīnījās pret turku jūgu 15. - 19. gs.
halzēšana Burāšanas manevrs, ejot pa vējam: jahta maina kursu, pagriežot priekšgalu uz to pusi, kurā atrodas grotbura, un tad pārlaižot grotbomi uz pretējo pusi (halzi)
caurgriešana Burāšanas manevrs, kad jahta pāriet uz otru halzi, pagriežot priekšgalu pret vēju
govs halze burāšanas manevrs, stiprā laikā burājot pie vēja, lai pārietu uz otru halzi, jahtas priekšgalu negriež pret vēju, bet, strauji nokrītot no kursa, vējam pagriež heķi, notiek halzēšana, un, turpinot griešanos, uzņem vajadzīgo kursu
govs vende burāšanas manevrs, stiprā laikā ejot ar vēju, lai mainītu kursu par 90 grādiem, ja halzēšana nav vēlama, tad, uzlūvējot un ejot pār štagu (caurgriežot), var pāriet uz otru halzi un uzņemt vajadzīgo kursu
caurgrieziens Buru laivas pagriešana ar priekšgalu pretī vējam, līdz vējš sāk pūst grotburā no otras puses; tādējādi jahta maina kursu un halzi
overštags Buru laivas priekšgala pagriešana pretī vējam, līdz vējš sāk pūst grotburā no otras puses; tādējādi jahta maina kursu un halzi
kreicēšana Buru peldlīdzekļa pārvietošanās uz vēja (virsvēja) pusi, kas notiek pa lauztu līniju (zigzagveidā), ejot kursā cieši pie vēja un mainot halzes ar caurgriešanas manevru (ar iešanu pār štagu)
fordevinds Burukuģa kursa izmaiņa, kad, mainot halzi, kuģa pakaļgals šķērso vēja virzienu
overštaga Burukuģa pagrieziena veids, kad kursa izmaiņas saistītas ar halzes izmaiņām
Buusaahs Bustahs - ezers Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā)
tripot būt halucinogēnu vielu ietekmē
fazeolunatīns C~10~H~17~O~6~N, rūgts glikozīds, iegūst no "Phaseolus lunatus"
sferofizīns C~10~H~22~N~4~, Vidusāzijas auga "Sphaerophysa salsula Pall. DC." alkaloīds
trehaloze C~12~H~22~O~11~, disaharīds zemākajos augos (sēnēs, aļģēs); skābju hidrolīzē veidojas divas glikozes molekulas
sarmentocimarīns C~30~H~46~O~8~, sirds glikozīds "Strophanthus sarmentosus" sēklās; to hidrolizējot, iegūst sarmentogenīnu un sarmentozi
sarmentoze C~7~H~14~O~4~, monosaharids, ko iegūst, hidrolizējot sarmentocimarīnu; cimarozes izomērs
primaveroze C11H20O10, disaharīds, primaverīna, gaulterīna un dažu citu glikozīdu enzimātiskas hidrolīzes produkts
laktuloze C12H12O11, sintētisks disaharīds; hidrolizējot iegūst galaktozi un fruktozi; lieto vēdera izejas mīkstināšanai un amonija jonu izvades veicināšanai portosistēmiskas encefalopātijas, aknu komas un prekomas gadījumā
rutinoze C12H22O10, disaharīds rutīnā
turanoze C12H22O11, disaharīds, hidrolīzes produkti ir glikoze un fruktoze
melibioze C12H22O11, disaharīds, ko iegūst, hidrolizējot rafinozi; sastāv no glikozes un galaktozes atlikuma
peristaltīns C14H18O8, Purša krūkļa ("Rhamnus purshiana DC.") mizas glikozīds
ramnetīns C16H12O7, dzeltena krāsviela, glikozīda veidā atrodama "Rhamnus cathartica" augļos
laktitols C20H24O11, laktulozes disaharīda analogs; lieto par saldvielu; piemīt arī vājas laksatīvas īpašības, tāpēc lieto aizcietējuma novēršanai
lizergīds C20H25N3O, lizergīnskābes dietilamīds; aktīva halucinogēna viela, serotonīna antagonists; saīs.: LSD
fazeolīns C20Hl8O4, fitoaleksīns, izdalīts no parastās pupiņas ("Phaseolus vulgaris L."); piemīt antifungicidālas īpašības, mazina ogļhidrātu uzsūkšanos gremošanas traktā
stahioze C24H42O21, tetrasaharīds, kas izolēts no "Stachys tuberifera L." bumbuļiem; hidrolīzē iegūst pa vienai molekulai fruktozes un glikozes un divas molekulas galaktozes
ramnokatartīns C27H30O14, glikozīds "Rhamnus cathartica L." augļos
treoze C4H8O4 monosaharīds, eritrozes izomērs
tetroze C4H8O4, monosaharīds ar četriem oglekļa atomiem molekulā
ramnoze C6H12O5, metilaldopentoze, monosaharīds, ko dažreiz atrod urīnā; sastopams krūkļa mizā
oktoze C8H16O8, sintētisks monosaharīds ar astoņiem oglekļa atomiem; dabā nav sastopams
Katharinenhof Catharinenhof - Katriņas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Mežmuižas pagastā
Katharinenhof Catharinenhof - Katriņas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Teteles pagastā
vendēšana Caurgriešna - burāšanas manevrs, kad jahta pāriet uz otru halzi, pagriežot priekšgalu pret vēju
lazējums Caurspīdīgs vai gandrīz caurspīdīgs krāsas slānis, ar ko pārklāj nožuvušas gleznas virsmu, tā iegūstot smalkāku krāstoņu harmoniju
cietes sīrups caurspīdīgs, gaišs, viskozs produkts ar nelielu saldumu; iegūst, šķīdinot kukurūzas cieti sērskābē, kā rezultātā ciete noārdās par glikozi, maltozi un citiem oligosaharīdiem, rodas arī nedaudz ūdenī šķīstošu dekstrīnu
garlapu cefalantēra cefalantēru suga ("Cephalanthera longifolia")
sarkanā cefalantēra cefalantēru suga ("Cephalanthera rubra")
Transilvānijas cefalārija cefalāriju suga ("Cephalaria transsylvanica")
sirmais cefalocerejs cefalocereju suga ("Cephalocereus senilis")
Fortina cefalotakss cefalotaksu suga ("Cephalotaxus fortunei")
Haringtona cefalotakss cefalotaksu suga ("Cephalotaxus harringtonia")
slīce Cekulainais dūkuris ("Podiceps cristatus", senāk "Lophaethya cristata")
Celenski Celensku ezers - atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā, platība - 1,2 ha
šaria Ceļš, pa ko jāiet ticīgam muhamedānim
ātrijs Centrālā halle, virs kuras ir stiklots jumts
Balatons Centrāleiropas lielākais ezers, atrodas Ungārijā, Vidusdonavas līdzenumā, 105 m vjl., platība - 59600 ha, garums - 78 km, lielākais platums - 12 km, lielākais dziļums - 11 m
Cepurīte Cepurītes ezers - atrodas Valkas novada Zvārtavas pagastā, platība - 9,3 ha
Afganistānas ceriņš ceriņu suga ("Syringa afghanica")
ceru ķauķis ceru kāpelētājķauķis ("Acrocephalus schoenobaenus")
ceru purvuķauķis ceru kāpelētājķauķis ("Acrocephalus schoenobaenus")
etilhlorīds CH3CH2Cl, hloretāns - hlogēnūdeņradis (halogēnalkāns), bezkrāsains, ļoti gaistošs šķidrums, lieto organiskajā sintēzē, tauku un eļļu ekstrakcijā
chaetochloris Chaetochloris consociata - tetrasporu rindas dzimtas "Chaetochloridaceae" suga
Adžanta Ciems Indijā Maharaštaras štatā, kura tuvumā atrodas pats iespaidīgākais senās Indijas budistu klinšu tempļu komplekss (2. gs. p. m. ē. - 7. gs. m. ē.), klintīs izcirstas 5 čaitijas (lūgšanu telpas) un 24 vihāras (mūku mītnes), sienu gleznojumos attēlotas ainas no Budas dzīves, griesti gk. apgleznoti ar ornamentiem, apgleznotas arī kolonnas
ugolki Cigaretes ar hašišu
semangi Cilšu grupa (džahaji, menri, lanohi, bategi, sabubi), dzīvo Malakas pussalas kalnos un džungļos Malaizijas ziemeļos un Taizemes dienvidos, maza auguma negroīdās rases pārstāvji, valoda pieder pie monkmeru saimes, izplatīti maģiski ticējumi, dabas spēku kulti
bahtiari Cilšu grupa (haftlengi, čeharlengi) Irānas dienvidrietumos, gk. Luristānas austrumos (Bahtiarijā), valoda pieder pie irāņu valodām, ticīgie - musulmaņi
mandari Cilšu grupa (matakami, dabi, gamergi, gidari u. c.), dzīvo Kamerūnas ziemeļos un kaimiņrajonos Nigērijas ziemeļaustrumos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas, reliģija - gk. islāms
Inšana kalni cilu kalnu virkne Ķīnā ("Yinshan"), uz ziemeļiem no Huanhes lielā līkuma, garums - 450 km, augstums - līdz 2400 m
psihopāts cilvēks, kam ir krasa personības disharmonija, kura traucē kontaktus ar citiem cilvēkiem
mazmājnieks cilvēks, kam pieder niecīgs zemes īpašums (līdz 10 ha)
psihastēniķis cilvēks, kas slimo ar psihastēniju
mehanizators cilvēks, kas vada un apkalpo mašīnas, mehānismus, ierīces; cilvēks, kas piedalās darbu mehanizēšanā
haidaivers cilvēks, kurš nodarbojas ar haidaivingu
trakumsērga cilvēku un dzīvnieku akūta infekcijas slimība, kurai raksturīgi centrālās nervu sistēmas darbības traucējumi; izraisa _Rhabdoviridae_ dzimtas _Lyssavirus_ ģints vīrusi
šaurlapu cīnija cīniju suga ("Zinnia haageana")
Dabašana grēda Cinlina kalnu grēdas dienvidaustrumu atzars Ķīnas vidienē ("Dabashan"), garums - \~200 km, augstums līdz 2708 m (Šanšupina kalns), saposmots dziļām ielejām, virsotnes noapaļotas
parastā ciņusmilga ciņusmilgu suga ("Deschampsia caespitosa"), kas bieži sastopama visā Latvijā pļavās, atmatās, mežos, krūmājos, zemajos purvos un ceļmalās, aug lielos bl;īvos ceros, kas veido ciņainu mikroreljefu
paciprese Ciprešu dzimtas ģints ("Chamaecyparis"), dekoratīvs mūžzaļš koks vai krūms ar zvīņveida skujām, 7 sugas, iegūti vairāki simti dekoratīvu formu, no tām Latvijā audzē \~100
šahveida cirsmu piesliešanās veids cirsmas projektē šaha dēlīša kvadrātu veidā
blīvais cīrulītis cīrulīšu suga ("Corydalis solida syn. Corydalis halleri")
dubultplankumu cīrulis cīruļu dzimtas suga ("Melanocorypha bimaculata")
stepes cīrulis cīruļu dzimtas suga ("Melanocorypha calandra")
melnais cīrulis cīruļu dzimtas suga ("Melanocorypha yeltoniensis")
Mongolijas cīrulis cīruļu dzimtas suga ("Melanocorypha mongolica")
baltspārnu cīrulis cīruļu dzimtas suga ("Melanocorypha sibirica")
mazlēpjaugi Cirveņu rindas dzimta ("Hydrocharitaceae"), daudzgadīgi un viengadīgi ūdensaugi ar apaļām līdz lentveida lapām, ziedi nelieli, čemurveida ziedkopās, 16 ģinšu, \~120 sugu, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 4 sugas
Cinhaja Cjinhai - province Ķīnā
Cucurki Cucurku ezers - atrodas Ludzas novada Istras pagastā, platība - 3,5 ha
brūnkāšaugi Cūknātru rindas dzimta ("Orobanchaceae"), viengadīgi un daudzgadīgi bezhlorofila lakstaugi, kas parazitē uz citu augu saknēm, lapas zvīņveidīgas, ziedi nekārtni, vārpās vai ķekaros, \~16 ģintis, \~200 sugas; brūnkāšu dzimta
kārpcūka Cūku dzimtas suga ("Phacochoerus aetihiopicus"), uz purna lieli ādas izaugumi ("kārpas"), ļoti lieli ilkņi, fitofāgi, dzīvo baros, Āfrikā uz dienvidiem no Sahāras
kovellīns CuS, minerāls zilā krāsā, bieži kā sekundārs veidojums uz halkopirīta
Čako Čako province - Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Chaco" / "Provincia del Chaco"), administratīvais centrs - Resistensija, platība - 99633 kvadrātkilometri, 1071100 iedzīvotāju (2010. g.)
kailgalvas čakste čakstu dzimtas suga ("Pityriasis gymnocephala")
rūsganā čakste čakstu ģints suga ("Lanius bucephalus")
garastainā čakste čakstu ģints suga ("Lanius schach")
Čandigara Čandīgarha - Indijas savienotā teritorija
Čangbeja Čangbejas kalni (angļu val. "Changbai Mountins, Changbai Shan") - Mandžurijas-Korejas kalni
Džohera Čauhara - pilsēta Somālijā
Prāga Čehijas Republikas galvaspilsēta (čehu val. "Praha"), atrodas Vltavas krastos, netālu no tās ietekas Labā, 1243000 iedzīvotāju (2012. g.)
mahaons Čemurziežu dižtauriņš ("Papilio machaon")
machaons Čemurziežu dižtauriņš ("Papilio machaon") dienas tauriņu suga sēradzelteniem, melni plankumotiem un dzīslotiem spārniem, bet pakaļspārni arī ar zili zvīņotu lentu un rūsbrūnu plankumu
kārvele Čemurziežu dzimtas ģints ("Chaerophyllum"), divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar sīkiem ziediem saliktos čemuros un parasti šķeltām vai dalītām lapām, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
dižzirdzene Čemurziežu dzimtas zirdzeņu ģints suga ("Angelica archangelica"), augs ar iezaļganiem ziediem apaļos čemuros; Latvijā samērā reti, gk. rietumu daļā; ārstniecības dižzirdzene
tetrāde Četras haploīdas augu šūnas - sporas, kas radušās no vienas putekšņa mātšūnas mejotiskās dalīšanās rezultātā un zināmu laiku atrodas kopējā apvalkā
četrragu jūrasbullis četrragu buļļzivs jeb četrragu platgalve (“Triglopsis quadricornis syn. Myoxocephalus quadricornis”), platgalvju dzimtas suga
četrragu buļļzivs četrragu jūrasbullis jeb četrragu platgalve ("Triglopsis quadricornis syn. Myoxocephalus quadricornis"), platgalvju dzimtas suga
šprītbura Četrstūraina bura, kurai no halzstūra, kas nostiprināts pie masta, pa diagonāli uz augšējo brīvo buras stūri iet īpašs apaļkoks - šprītbomis jeb šprīts
horijambs Četrzilbju pēda, ko veido trohaja un jamba pēdu savienojums
Čamdo Čhamdo - pilsēta Ķīnā
pūšļainā čiekursēne čiekursēņu ģints suga ("Strobilurus stephanocystis")
Čūskneša galva Čūskneša α, spožākā zvaigzne Čūskneša zvaigznājā (arī "Ras-Alhague"), atrodas tā ziemeļrietumu malā, atrodas 47 ly attālumā no Zemes, spožums 2,7. zvaigžņlielums
Azel Mati dabas apgabals Alžīrijā (_Azzel Matti, Sebkha_), Adrāras un Tamarsētas vilājā
Grančako Dabas apgabals Argentīnā, Bolīvijā un Paragvajā ("Gran Chaco"), Laplatas zemienes ziemeļos un Andu priekškalnos, platība 777000 kvadrātkilometru
Pievolga Dabas apgabals Austrumeiropas līdzenumā, Volgas baseina vidusteces un lejteces apvidū, Krievijā, aptuveni no Marijelas Republikas līdz Astrahaņas apgabalam
Batpaisaghirs dabas apgabals Kazahstānas Atirau apgabalā un Krievijas Astrahaņas apgabalā
Lazistāna Dabas apgabals Turcijas ziemeļaustrumos, ietver Melnās jūras piekrastes joslu starp Meletas un Čorohas upi un Austrumpontijas kalnu ziemeļu nogāzi
Malienas pauguraine dabas apvidus Alūksnes augstienē, platība — 54700 ha, ziemeļos robežojas ar Vaidavas pazeminājumu, rietumos — ar Trapenes līdzenumu, austrumos — ar Adzeles pacēlumu, dienvidos ieplaka to šķir no Gulbenes paugurvaļņa
Gulbenes paugurvalnis dabas apvidus Alūksnes augstienes dienvidu galā, platība — 57700 ha, garums — 40 km, platums — 5-12 km, robežojas ar Malienas pauguraini, Adzeles pacēlumu, Kujas ielejveida pazeminājumu un Trapenes līdzenumu
Veclaicenes pauguraine dabas apvidus Alūksnes augstienes ziemeļrietumu daļā, platība — 20300 ha, robežojas ar Vaidavas pazeminājumu, Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumu
Sēlijas paugurvalnis dabas apvidus Augšzemes augstienē, Augštaitijas augstienes (Lietuvā) rietumu malas turpinājums, platība — 79000 ha, robežojas ar Taurkalnes līdzenumu, Viduslatvijas zemienes Lejasdaugavas senleju, Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumu un dienvidos \~7 km iesniedzas Lietuvas teritorijā
Skrudalienas pauguraine dabas apvidus Augšzemes augstienē, platība — 66400 ha, garums — \~52 km, lielākais platums — 23 km, robežojas ar Ilūkstes pauguraini, Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumu, Latgales augstienes Augšdaugavas pazeminājumu, nedaudz iesniedzas Baltkrievijas un Lietuvas teritorijā
Saldus pauguraine dabas apvidus Austrumkursas augstienē, platība — 123500 ha, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — 42-57 km, platums — 21-35 km, robežojas ar Vārmes nolaidenumu, Abavas senleju, Spārenes viļņoto līdzenumu un Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenumu
Vārmes nolaidenums dabas apvidus Austrumkursas augstienes rietumu malā, platība — 70000 ha, garums — \~70 km, platums — 4-15 km, robežojas ar Kursas zemienes Pieventas līdzenumu, Saldus pauguraini, Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenumu un Rietumkursas augstienes Embūtes pauguraini
Augstrozes paugurvalnis dabas apvidus Idumejas augstienes austrumu daļā, Cēsu un Valmieras novada rietumos, platība - 39900 ha, garums ziemeļu-dienvidu virzienā - 42 km, platums - līdz 16 km
Dagdas pauguraine dabas apvidus Latgales augstienes dienvidu daļā, platība — 236700 ha, robežojas ar Jersikas līdzenumu, Feimaņu un Rāznavas pauguraini, Zilupes līdzenumu un Augšdaugavas pazeminājumu
Maltas pazeminājums dabas apvidus Latgales augstienes rietumu daļā, Maltas upes baseina augšdaļā, platība — 42800 ha, garums — 42 km, lielākais platums — 21 km, robežojas ar Rāznavas, Dagdas un Feimaņu pauguraini, ziemeļrietumu malā — ar Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumu
Rāznavas pauguraine dabas apvidus Latgales augstienes vidusdaļā, platība - 149700 ha, stiepjas rietumu-austrumu virzienā 72 km garumā, platums vidusdaļā - 36 km, robežojas ar Rēzeknes pazeminājumu, Maltas pazeminājumu, Dagdas pauguraini un Mudavas zemienes Zilupes līdzenumu
Rēzeknes pazeminājums dabas apvidus Latgales augstienes ziemeļu daļā, platība — 44200 ha, garums — 60 km rietumu austrumu virzienā, platums — līdz 20 km, robežojas ar Burzavas pauguraini, Mudavas zemienes Zilupes līdzenumu, Rāznavas pauguraini un Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumu
Zilupes līdzenums dabas apvidus Mudavas (Veļikajas) zemienes dienvidrietumu daļā, platība — 75400 ha, garums — 75 km meridionālā virzienā, platums — 5-24 km, robežojas ar Dagdas pauguraini, Rāznavas pauguraini, Rēzeknes pazeminājumu, Burzavas pauguraini un Abrenes nolaidenumu, Krievijā turpinās kā Īsas līdzenums
Ventavas līdzenums dabas apvidus Piejūras zemienē, aizņem 18-26 km platu un 45 km garu joslu Baltijas jūras piekrastē, platība — 134900 ha, robežojas ar Irves līdzenumu, Kursas zemienes Ugāles līdzenumu, Piemares līdzenumu
Piemares līdzenums dabas apvidus Piejūras zemienē, Baltijas jūras piekrastē, platība — 81800 ha, garums — 55 km, platums — 6-18 km, robežojas ar Piejūras zemienes Ventavas līdzenumu, Kurmāles pauguraini, Apriķu līdzenumu, Kurmāles pauguraini, Rietumkursas augstienes Vārtājas viļņoto līdzenumu un Bārtavas līdzenumu
Engures līdzenums dabas apvidus Piejūras zemienē, stiepjas gar Rīgas līča rietumu piekrasti, garums — 75 km, platums — 2-18 km, platība — 90600 ha, robežojas ar Irves līdzenumu, Slocenes ieleju, Kaņiera ezeru un Ziemeļkursas augstieni
Embūtes pauguraine dabas apvidus Rietumkursas augstienes dienvidaustrumos, hipsometriski augstākā un paugurainākā augstienes daļa, platība — 69500 ha, robežojas ar Bandavas pauguraini, Pieventas un Vadakstes līdzenumu, Ventas ieleju un Vārtājas viļņoto līdzenumu
Vārtājas viļņotais līdzenums dabas apvidus Rietumkursas augstienes dienvidrietumu malā, aizņem 4-21 km platu joslu, kas stiepjas ziemeļu-dienvidu virzienā 70 km garumā, platība - 101200 ha, robežojas ar Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumu un Piemares līdzenumu, Apriķu līdzenumu, Bandavas pauguraini un Embūtes pauguraini
Kurmāles pauguraine dabas apvidus Rietumkursas augstienes ziemeļu daļā, platība — 52000 ha, garums ziemeļu dienvidu virzienā — 30 km, platums — 24 km, ziemeļrietumos robežojas ar Piejūras zemienes Piemares līdzenumu, ziemeļos — ar Kursas zemienes Ugāles līdzenumu, austrumos — ar Pieventas līdzenumu, dienvidos plašs pazeminājums to atdala no Bandavas pauguraines, dienvidrietumos — ar Apriķu līdzenumu
Metsepoles līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienē uz ziemeļiem no Gaujas, platība — 165800 ha, austrumos robežojas ar Idumejas augstienes Limbažu viļņoto līdzenumu un Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieku līdzenumu, ziemeļos — ar Igauniju, rietumos — ar Piejūras zemienes Vidzemes piekrasti, dienvidos — ar Ropažu līdzenumu
Madlienas nolaidenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes austrumu daļā, platība — 228300 ha, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — 66 km, platums — no 54 km (starp Līgatni un Ikšķili), samazinās līdz 15 km (austrumu malā), rietumos robežojas ar Ropažu līdzenumu, dienvidos — ar Lejasdaugavas senleju, austrumos un ziemeļaustrumos — ar Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumu un Vidzemes augstienes Vestienas pauguraini, Augšrozes pazeminājumu, Piebalgas pauguraini un Mežoles pauguraini, ziemeļos — ar Idumejas augstienes Gaujas senleju
Upmales paugurlīdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes dienvidaustrumu daļā, platība — 144800 ha, stiepjas meridionālā virzienā no Lejasdaugavas senlejas līdz Lietuvas robežai 60 km garumā, platums — 24-32 km, robežojas ar Zemgales līdzenumu, Tīreļu līdzenumu un Taurkalnes līdzenumu
Vadakstes līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes dienvidrietumu daļā, platība — 82200 ha, garums austrumu-rietumu virzienā — 56 km, platums — no 6 km (austrumos) līdz 24 km (rietumos), robežojas ar Rietumkursas augstienes Embūtes pauguraini, Austrumkursas augstienes Vārmes nolaidenumu, Saldus pauguraini un Lielauces pauguraini, kā arī ar Zemgales līdzenumu
Zemgales līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes dienvidu daļā, platība — 289500 ha, robežojas ar Tīreļu līdzenumu, Upmales paugurlīdzenumu, Vadakstes līdzenumu, Jonišķu līdzenumu Lietuvā, Austrumkursas augstienes Lielauces pauguraini un Spārnenes viļņoto līdzenumu
Tīreļu līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes ziemeļrietumu malā, platība — 155200 ha, robežojas ar Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumu, Upmales paugurlīdzenumu un Zemgales līdzenumu
Ropažu līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes ziemeļrietumu malā, platība — 76100 ha, robežojas ar Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumu, Idumejas augstienes Gaujas senleju, Madlienas nolaidenumu un Daugavu, kas to šķir no Upmales paugurlīdzenuma un Tīreļu līdzenuma
Piebalgas pauguraine dabas apvidus Vidzemes augstienes centrālajā daļā, platība — 72500 ha, garums — 63 km, platums — 6-24 km, robežojas Augšgaujas pazeminājumu, Augšogres pazeminājumu, Viduslatvijas zemienes Madlienas nolaidenumu un Mežoles pauguraini
Augšogres pazeminājums dabas apvidus Vidzemes augstienes dienvidrietumu daļā, uz ziemeļiem un rietumiem no Ērgļiem, platība - 41700 ha, šķir Piebalgas un Vestienes pauguraini, garums - 30 km, platums - 10 km
Vestienas pauguraine dabas apvidus Vidzemes augstienes dienvidu daļā, platība — 89200 ha, garums — dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā 50 km, platums — 25-30 km, robežojas ar Augšogres pazeminājumu, Augšgaujas pazeminājumu, Alūksnes augstienes Gulbenas paugurvalni, Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumu un Viduslatvijas zemienes Taurkalnes līdzenumu
Augšgaujas pazeminājums dabas apvidus Vidzemes augstienes ziemeļaustrumu daļā, platība - 86300 ha, rietumos robežojas ar Mežoles, Piebalgas un Vestienas pauguraini, austrumos - ar Trapenes līdzenumu un dienvidos - ar Gulbenes paugurvalni, ziemeļos - ar Igauniju un Aumeisteru paugurvalni
Mežoles pauguraine dabas apvidus Vidzemes augstienes ziemeļrietumu daļā, platība — 165700 ha, garums ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā — 70 km, platums — 18-30 km, ziemeļos robežojas ar Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trikātas pacēlumu un Sedas līdzenumu, ziemeļaustrumos — ar Aumeisteru paugurvalni un Ziemeļvidzemes zemienes Trapenes līdzenumu, austrumos un dienvidaustrumos — ar Augšgaujas pazeminājumu un Piebalgas pauguraini, rietumos — ar Viduslatvijas zemienes Madlienas nolaidenumu un Idumejas augstienes Gaujas senleju
Ērģemes pauguraine dabas apvidus Vidzemes ziemeļos, Sakalas augstienes (Igaunijā) dienvidu malā, platība — 42100 ha, garums — 64 km, platums — 7-12 km, robežojas ar Tālavas zemienes Burtnieka un Sedas līdzenumu, Rūjas ielejveida pazeminājumu, Kārķu pazeminājumu, Acupīti, Sedas senleju, Pedeles ielejveida pazeminājumu
Vanemas pauguraine dabas apvidus Ziemeļkursas augstienes dienvidaustrumu daļā, platība — 90600 ha, garums — 56 km, platums — 10-28 km, robežojas ar Dundagas pacēlumu, Piejūras zemienes Engures līdzenumu, Austrumkursas augstienes Abavas senleju un Kursas zemienes Ugāles līdzenumu
Dundagas pacēlums dabas apvidus Ziemeļkursas augstienes ziemeļu daļā, platība — 69600 ha, garums — līdz 42 km, platums — 14-26 km, dienvidos robeža ar Vanemas pauguraini stiepjas gar Valdgali, Laidzi, Laucieni un Dursupi
Trapenes līdzenums dabas apvidus Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes austrumu daļā, platība — 125100 ha, robežojas ar Otepē augstieni Igaunijā, Alūksnes augstienes Veclaicenes pauguraini, Vaidavas pazeminājumu, Malienas pauguraini, Gulbenes paugurvalni, Augšgaujas pazeminājumu un ar Vidzemes augstienes Aumeisteru paugurvalni
Trikātas pacēlums dabas apvidus Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes dienvidrietumu daļā, platība — 46800 ha, kas dziļi iesniedzas Sedas līdzenumā, un robežojas ar Vidzemes augstienes Mežoles pauguraini, kā arī ar Idumejas augstienes Gaujas senleju
Gaujas senleja dabas apvidus, kas ziemeļos šķir Burtnieka līdzenumu un Trikātas pacēlumu, dienvidrietumos atdala Augstrrozes paugurvalni no Vidzemes augstienes un Limbažu viļņoto līdzenumu no Viduslatvijas nolaidenuma un dienvidos robežojas ar Ropažu līdzenumu, platība — 24300 ha, garums — 85 km, platums — 2-6 km
Aumeisteru paugurvalnis dabas apvidus, Vidzemes augstienes ziemeļu atzars, platība — 21800 ha, garums ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā — 22 km, platums — līdz 12 km, lēzeni izliekta loka veidā iesniedzas Tālavas zemienē un atdala Sedas līdzenumu no Trapenes līdzenuma
Čužupurvs Dabas liegums (kopš 1999. g.) krūma čužas aizsardzībai, atrodas Kandavas novada Kandavas pagastā, Abavas senlejā upes kreisā krasta terasē, valsts aizsardzībā kopš 1927. gada, 1977. g. aizsargājamā platība palielināta līdz 131,2 ha, bagāta flora, sastopamas daudzas aizsargājamas sugas
Čertoka ezers dabas liegums (Valnezers), Šķeltovas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. kompleksais dabas liegums), platība - 53 ha (ezera platība - 1,9 ha), ezerā ūdens ļoti dzidrs (redzamība >12 m), satur sāļus; augu un dzīvnieku maz; Čortoks, Velnezers
Ciriša ezera salas dabas liegums Aglonas pagastā, ietilpst dabas parkā "Ciriša ezers", valsts aizsardzībā kopš 1931. g. ir Upursala un Ošu sala, kopš 1977. g. - Ciriša salas (līdz 1999. g. botāniskais liegums), Upursalā (16 ha) konstatētas 264 augu sugas, Ošu jeb Jokstu salā (15 ha) - 257 augu sugas, Liepu salā (1,3 ha) - 106 augu sugas. Alkšņu sala (1 ha, 55 augu sugas), Mazā alkšņu sala (0,6 ha, 62 augu sugas), Laiviņu sala (0,7 ha, 52 augu sugas), Akmeņu sala (0,4 ha, 38 augu sugas) un Jaunā sala (0,3 ha, 28 augu sugas) regulāri pārplūst un ir apaugušas ar krūmiem
Aizkraukles purvs un meži dabas liegums Aizkraukles pagasta ziemeļu daļā (neliela daļa arī Ogres novada Krapes pagastā), valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 1532 ha, liegumā vērojama pārmitro un sausieņu mežu mija
Lielais Mārku purvs dabas liegums Alūksnes augstienes Gulbenes paugurvalnī, Gulbenes novada Daukstu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 929 ha, centrālā daļa akačaina, apaugumā konstatētas vairākas aizsargājamas sugas, ligzdo daudzas putnu sugas; Ušuru purvs
Zāgadu kalni dabas liegums Alūksnes augstienes Malienas paugurainē, Alūksnes novada Alsviķu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., aizsargājamā platība 86 ha, sastopami vairāki reti biotopi, aug vairākas retas augu un sūnu sugas
Korneti-Peļļi Dabas liegums Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, Alūksnes novada Veclaicenes pagastā un Apes novada Apes pagastā, Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 797 ha, aizņem 150-500 m platās un 40-60 m dziļās Korneta un Peļļu subglaciālās iegultnes, kā arī to atzarojumus
Jaunanna Dabas liegums Alūksnes novada Jaunannas pagastā, tajā ietilpst 8 km garš Pededzes posms un tā apkārtne, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 1322 ha, meži, palieņu pļavas, purvi (dabiskie biotopi), mīt 36 zīdītāju sugas, aug vairākas aizsargājamas ķērpju, sūnu, orhideju dzimtas sugas
Kupravas liepu audze dabas liegums Alūksnes novada Liepnas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 33 ha, dažāda vecuma liepu audzes mistrojumā ar ošiem, ozoliem, kļavām, gobām un eglēm, konstatētas \~200 sēklaugu un paparžaugu sugas, >40 sūnu sugas un 13 ķērpju sugas, vietām aug meža auzene
Baltais purvs dabas liegums Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), platība — 147 ha, dzērvenāji aizņem 54,2 ha, to segums 20-80%, gk. lielā dzērvene ("Oxycoccus palustris")
Avotu mežs dabas liegums Alūksnes novada Ziemeru pagastā, Vaidavas ielejā (1,5 km no upes), Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums), platība - 110 ha, aug Latvijā retas un aizsargājamas sugas
Bardinska ezers dabas liegums Augšdaugavas novada Šēderes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 3 ha, viena no nedaudzām Lapzemes āķītes atradnēm Latvijā
Pilskalnes Siguldiņa dabas liegums Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1994. g., platība — 71 ha, teritorijā 3 caurplūdes ezeri, kurus savieno Dubupīte, izveidotas 3 mācību takas
Pašulienes mežs dabas liegums Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Ilūkstes novada Šēderes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 106 ha, izveidots, lai aizsargātu dabisko mežu biotopus - gāršas tipa mežaudzes, kurās dominē apses, egles un oši
Raudas meži dabas liegums Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Ilūkstes novada Šēderes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 211 ha, izveidots, lai aizsargātu mežu biotopus, konstatētas vairākas Latvijā retas augu sugas, ligzdo melnais stārķis
Sasaļu mežs dabas liegums Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Sventes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 204 ha, izveidots, lai saglabātu ainaviski vērtīgas mežaudzes, konstatētas daudzas retas putnu sugas
Glušonkas purvs dabas liegums Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Skrudalienas pagastā, dabas parka "Silene" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. purva liegums), platība - 142,3 ha, tā vidū ir 2 Glušonkas ezeri
Ilgas dabas liegums Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Skrudalienas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 225 ha, liela augu un dzīvnieku daudzveidība
Zvārde Dabas liegums Austrumkursas augstienes Lielauces paugurainē, Jaunauces, Zvārdes un Blīdenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 3072 ha, atrodas bijušā Zvārdes poligona teritorijā, un to maz ietekmējusi cilvēku saimnieciskā darbība
Vīķu purvs dabas liegums Austrumkursas augstienes Lielauces paugurainē, Lielauces pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 875 ha, ietilpst Lielauces ezers, ap to izveidojusies purvu un slīkšņu josla un Vīķu purvs jeb Lielauces ezera purvs, konstatētas vairākas retas augu sugas, >20 retu putnu sugu
Sātiņu dīķi dabas liegums Austrumkursas augstienes Saldus paugurainē, Saldus novada Kursīšu, Novadnieku, Pampāļu un Zirņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 3780 ha, izveidots ligzdojošo un migrējošo putnu aizsardzībai, tajā ietilpst 30 zivju dīķi, tiem piegulošās pļavas, lauki, mežaudzes
Riesta-Džūkstenes purvs dabas liegums Austrumkursas augstienes Spārnenes viļņotajā līdzenumā, Tukuma novada Lestenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 347 ha, apaugumā 1-3 m augstas priedes, zemsedzē polijlapu andromeda, lielā dzērvene (segums \~50%), parastā niedre, grīšļi, sfagni
Stampaku purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā Balvu novada Susāju, Medņevas, Lazdulejas un Bērzkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 2978 ha, izveidots, lai aizsargātu 5 Eiropas nozīmes biotopus - boreālos mežus, degradētos augstos purvus, neskartos augstos purvus, pārejas purvus un slīkšņas, kā arī purvainos mežus
Pededzes lejtece dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā un Lubāna līdzenumā un Alūksnes augstienes Gulbenes paugurvalnī, Stradu, Daukstu, Indrānu un Rugāju pagastā, ietilpst Lubāna mitrāju kompleksā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 4663 ha, konstatētas vairākas aizsargājamo augu sugas, ligzdo daudzas putnu sugas
Liepnas niedrāji dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Alūksnes novada Liepnas pagasta ziemeļu daļā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 159 ha, izveidots, lai saglabātu vecos purvainos mežus, kas aizņem 90% šīs teritorijas, konstatētas vairākas aizsargājamas augu sugas
Katlešu meži dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Alūksnes novada Liepnas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 151 ha, meža masīvs, kurā mijas skujkoku un melnalkšņu nogabali, vienīgā vieta Latvijā, kur sastopama bezlapainā epigonija, kas ir aizsargājama
Sofikalna meži dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Alūksnes novada Mālupes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 52 ha, izveidots, lai aizsargātu dabisko mežu biotopus Pededzes pietekas Igrīves krastos
Virguļicas meži dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Alūksnes novada, Pededzes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 745 ha, veido daļēji neskarts pārmitro mežu masīvs, tajā ir vismaz 4 aizsargājami Eiropas Savienības nozīmes biotopi (boreālie meži, purvainie meži, pārmitrie platlapju meži, melnalkšņu staignāji)
Sitas un Pededzes paliene dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Balvu novada Kubulu pagastā un Gulbenes novada Litenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g. platība - 870 ha, daudz aizsargājamu biotopu (palieņu pļavas ar vecupēm, parkveida pļavas, gobu, ošu un ozolu audzes), konstatētas daudzas retas augu un dzīvnieku sugas
Orlovas purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Balvu novada Lazdulejas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. platība — 2701 ha, akačains un lāmains purvs, ietver Orlovas ezeru, ligzdo daudzas putnu sugas; Orlovas-Ušķinieku purvs; Ērgļu purvs
Pokratas ezers dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Balvu novada Rugāju pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 53 ha (ap Pokratas ezeru), izveidots, lai saglabātu reliktā peldošā zemesrieksta populāciju
Posolnīca Dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Balvu novada Žīguru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 63,7 ha, izveidots lai saglabātu priežu sausieņu mežu uz osveida reljefa formām, konstatēts 15 aizsargājamu augu un dzīvnieku sugu
Mugurves pļavas dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Gulbenes novada Litenes un Stradu pagastā, valsts aizsardzības kopš 2004. g., platība — 317 ha, ietilpst mazpārveidotais Pededzes palienes posms ar regulāri applūstošām pļavām, nozīmīga putnu ligzdošanas vieta
Zepu mežs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Gulbenes novada Stāmerienes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 65 ha, izveidots, lai saglabātu cilvēku darbības neskartus meža biotopus (bērzu — egļu — apšu audzes, paaugā liepas), konstatētas vairākas retas augu sugas (arī īpaši aizsargājama suga — divsēklu grīslis)
Pededzes ozolu audze dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Gulbenes novada Stradu pagastā, Pededzes krastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. , platība 22,2 ha, mežaudzēs dominē ozoli, mistrojumā kļavas, liepas, oši, pamežā ievas, pīlādži, sausserži
Kugriņu purvs un meži dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Kugriņu purvā, Ludzas novada Salnavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 223 ha, konstatētas >20 Latvijas Sarkanajā grāmatā iekļautās augu sugas
Vjadas meži dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Susāju pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 208 ha, tajā ir daudzi ES nozīmes aizsargājami biotopi, augu sugas un tauriņi
Zodānu purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Žīguru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 98 ha, izveidots, lai aizsargātu pārejas purvu ar zemā un augstā purva elementiem, konstatētas vairākas retas augu un putnu sugas
Melnais purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes līdzenumā, Jēkabpils novada Salas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība 151 ha, ligzdo daudzas putnu sugas, aug daudzas retas augu sugas
Supes purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Elkšņu un Viesītes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 712 ha, izveidots, lai aizsargātu purvu biotopus, ligzdo daudzas retas putnu sugas; Sūpes purvs
Paltupes meži dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpills novada Elkšņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 157 ha, izveidots, lai aizsargātu pārmitros platlapju mežus
Klaucānu un Priekulānu ezers dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g. (daļa Klaucānu ezera - kopš 1924. g.), izveidots lai saglabātu peldošā ezerrieksta augtenes, platība - 205,3 ha
Spuļģu purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 307 ha, izveidots, lai aizsargātu mežaudžu un purvu biotopus
Saltais purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna un Leimaņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 102 ha, izveidots, lai aizsargātu purva biotopus
Kaušņu purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna un Leimaņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 223 ha, dzērvenāji aizņem 27,8 ha, to segums 70-80%, zemsedzē polijlapu andromeda, makstainā un slaidā spilve, grīšļi, sfagni
Nomavas purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna un Viesītes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 1285 ha, ietilpst Nomavas purvs (platība - 1140 ha) un tā apkārtne, ir nozīmīga teritorija lielo plēsēju (vilka, ūdra) aizsardzībai, ligzdo daudzas retas putnu sugas
Slapjo salu purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Salas un Viesītes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 1052 ha, izveidots, lai aizsargātu augsto un pārejas purvu biotopus
Tīreļu purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Zasas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 1204 ha, izveidots, lai aizsargātu augsto purvu un purvaino priežu mežu tā apkārtnē
Švēriņu purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Viesītes novada Viesītes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 643 ha, izveidots, lai aizsargātu purvu biotopus
Zaķu riests dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Viesītes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 142 ha, izveidots, lai aizsargātu purvainos priežu mežus un medņu riesta vietas
Timsmales ezers dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumā, Variešu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., aizsargājamā platība — 101 ha, ietilpst Baltezers jeb Timsmales ezers (platība — 45 ha) un tā apkārtne, konstatēta Latvijā aizsargājama augu suga — šaurlapu ežgalvīte
Lielais Pelēčāres purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Jēkabpils novada Atašienes pagastā, Līvānu novada Rudzātu pagastā un Preiļu novada Sīļukalna pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 5331 ha, centrālā daļā ezeriņi, akači, lāmas, zemsedzē daudzi aizsargājami augi, bagātīga putnu fauna
Eiduku purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Krustpils novada Atašienes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 600 ha
Tīrās sūnas purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Maļinovas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 36 ha, izveidots, lai aizsargātu mitros biotopus (pārejas purvi, slīkšņas, purvaini meži)
Lielsalas purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Madonas novada Barkavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 204 ha, dzērvenāji aizņem \~190 ha, to segums 40-70%
Seldžu ozolu audze dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Madonas novada Indrānu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 17 ha, izveidots, lai aizsargātu retus mežaudžu biotopus (gobu, ošu, ozolu un mistrotas audzes)
Pārabaine Dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Madonas novada Indrānu un Ošupes pagastā, Balvu novada Bērzpils pagastā un Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, platība - 9822 ha, izveidots, lai saglabātu mitrzemju kompleksu ar tā reto un aizsargājamo augu un dzīvnieku sugu kopumu, kā arī pārplūstošās pļavas (klānus)
Lubānas un Sūļagala purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Rēzeknes novada Dekšāru un Nagļu pagastā, ietilpst Lubāna mitrāju kompleksā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 2899 ha, ligzdo daudzas putnu sugas, t. sk. aizsargājamas, konstatēta viena no 3 aizsargājamās sugas - Lindberga sfagna - augtenēm Latvijā
Salas purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, ietilpst Lubānas mitrāju kompleksā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 3862 ha, ligzdo daudzas retas putnu sugas, konstatētas vairākas retas sūnu sugas
Tīrumnieku purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Rēzeknes novada Nagļu pagastā, ietilpst starptautiskas nozīmes aizsargājamā teritorijā - Lubāna mitrāju kompleksā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība 267 ha, apskatei ierīkota koka laipu taka
Īdeņu purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Rēzeknes novada Nagļu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - \~800 ha
Lagažu-Šņitku purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubānas līdzenumā, Balvu novada Lazdukalna un Rugāju pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 3386 ha, ligzdo daudzas putnu sugas (arī aizsargājamas sugas - dzērve, kuitala, lietuvainis, pļavas lija, dzeltenais tārtiņš); Šņitkas purvs
Gaviezes āmuļi dabas liegums baltā āmuļa aizsardzībai Rietumkursas augstienes Vārtājas viļņotajā līdzenumā, Dienvidkurzemes novada Gaviezes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 105,2 ha, liegumā konstatētas >320 sēklaugu un paparžaugu sugas, no tām 8 sugas (baltais āmulis, Benekena zaķauza, Fuksa un plankumainā dzegužpirkstīte, krāsu zeltlape, lielā raganzālīte, smaržīgā naktsvijole, vīru dzegužpuķe) ir aizsargājamas
Badnovas purvs dabas liegums Balvu novada Vecumu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), pārejas un augstais purvs, dzērvenāji aizņem 56,9 ha, to segums 70-80%, aug gk. lielā dzērvene ("Oxycoccus palustris"), ciņainums 40-50%, ciņu augstums — 10-30 cm, ietilpst dabas parkā "Vecumu meži"; Vecumu purvs
Zaļezera purvs dabas liegums Bārbeles pagastā, kas ietver Zaļezeru un daļu purva ap to, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 324 ha, ir vairāki aizsargājami biotopi, ligzdo daudzas retas putnu sugas
Dūņezera purvs dabas liegums Bauskas novada Valles pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), platība 21 ha, izveidojies aizaugot ezeram, ir klajš, zems, līdzens, to ieskauj pļavas, dzērvenāji aizņem 7,9 ha, to segums - 70%, gk. lielā dzērvene, zemsedzē gk. sfagni, uzpūstais grīslis u. c. purva augi; ligzdo gugatnis, lielais dumpis, lielais ķīris, niedru lija, ormanītis, pīles (brūnkaklis, cekulpīle, platknābis), zīriņi u. c. putni
Ummis Dabas liegums Carnikavas pagastā, Piejūras dabas parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 48 ha, ietver tāda paša nosaukuma ezeru, konstatētas daudzas retas augu sugas
Aklais purvs dabas liegums Daudzeses pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 2003 ha, veidojies ieplakā, aizaugot ezeriem, apmēram 20% platības apaugusi ar kokiem un krūmiem
Bernāti dabas liegums Dienvidkurzemes novada Nīcas pagastā, platība – 225 ha, valsts aizsardzībā kopš 1999. gada, lieguma dienvidu malā atrodas augstākā kāpa Baltijas jūras piekrastes Latvijas daļā – Pūsēnu kalns (37 m vjl., garums – 300 m)
Brienamais purvs dabas liegums Dienvidkurzemes novadā, izvietojies uz Bārtas un Gaviezes pagastu robežas, izveidots 1987. gadā parastās purvmirtes un dažādu putnu sugu aizsardzībai, platība - 171 ha
Zebrus un Svētes ezers dabas liegums Dobeles novada Bikstu un Zebrenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 935 ha, liegumā ietilpst Zebrus ezers, Svētes ezers un purvainie pazeminājumi starp tiem un Zebrus ezera abos galos, tur aug daudzas retas augu sugas, ir piemērota barošanās vieta retām aizsargājamām putnu un sikspārņu sugām
Daiķu īvju audze dabas liegums Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1962. gada (līdz 1999. g. botāniskais liegums, nosaukums - Vidales parastās īves atradne), platība - 51 ha (līdz 1987. g. 7,1 ha), apmēram 70% lieguma teritorijas aizņem ošu audzes, 11% - egļu audzes, 19% - purvs, liegumā konstatēts \~210 sēklaugu un paparžaugu sugu (t. sk. aizsargājamas)
Kadiķu nora dabas liegums Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums), platība — 3,8 ha, sastopami dažādas formas kadiķi un savdabīgi augu grupējumi, konstatētas 120 sēklaugu un papržaugu sugas (to vidū 2 aizsargājamas sugas - parastā īve un smaržīgā naktsvijole)
Linezers Dabas liegums Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Lēdurgas pagastā, valsts aizsardzība kopš 1999. g., platība - 130 ha, ligzdo daudzas putnu sugas
Lielais un Pemmas purvs dabas liegums Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Lēdurgas un Limbažu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 2625 ha, ligzdo retas putnu sugas
Laugas purvs dabas liegums Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā Līdzenumā, Lēdurgas un Vidrižu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 755 ha, to veido klajš, akačains un lāmains augstais purvs, ligzdo daudzas putnu sugas, atpūšas un barojas caurceļotāji putni
Maizezers Dabas liegums Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Limbažu novada Umurgas pagastā, platība - 65 ha, izveidots 1999. g., lai aizsargātu minerālvielām nabadzīgās augtenēs augošos augus, neskartos purvus un slīkšņas
Purgaiļu purvs dabas liegums Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Limbažu un Umurgas pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība 340 ha, ligzdo daudzas retas putnu sugas (arī aizsargājamās sugas - dzērve, dzeltenais tārtiņš, purva tilbīte)
Ābeļi dabas liegums Jēkabpils novada Ābeļu, Dignājas, Leimaņu un Kalna pagastā, izveidots 1999. g., lai saglabātu šai teritorijai raksturīgo lapkoku mežu, purvu un Ziemeļsusējas palieņu pļavu bioloģisko daudzveidību, platība 3275 ha, vairāki purvi, daudz nelielu ezeriņu
Aizdumbles purvs dabas liegums Jēkabpils novada Elkšņu pagastā, Dienvidsusējas baseinā, dibināts 1977. g., platība 376 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums - 2,8 m, purvs daļēji aizaudzis ar priedēm un krūmiem
Asūnes ezers dabas liegums Krāslavas novada Asūnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 70 ha, ietver Lilo un Mazo Asūnes ezeru
Drīdža ezers dabas liegums Krāslavas novada Kombuļu, Krāslavas un Skaistas pagastā, platība - 2520 ha, no kuriem 753 ha aizņem Drīdzs, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. kompleksais dabas liegums), teritorijā arī citi ezeri un 10 purvi
Diļļu pļavas dabas liegums Kuldīgas novada Alsungas pagasta ziemeļaustrumu daļā, bijušā Baltijas ledus ezera krasta pakājē, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 141 ha, uz saldūdens kaļķa nogulām izveidojušies reti biotopi, aug vairākas orhideju dzimtas sugas, to vidū smaržīgā un zaļziedu nakstvijole, kas ir aizsargājamas
Alsungas meži dabas liegums Kuldīgas novada Alsungas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 79 ha, sastopami tādi aizsargājami biotopi kā purvaini meži, staignāju meži, degradēti augstie purvi, kuros noris vai iespējama dabiska atjaunošanās un pārejas purvi un slīkšņas; liegums ir iekļauts "Natura 2000" — Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju tīklā
Ventas ieleja dabas liegums Kursas zemienes Pieventas līdzenumā, Kuldīgas novada Padures, Pelču un Rumbas pagastā un Kuldīgas pilsētā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 2513 ha, teritorijā daudz aizsargājamu starptautiskas nozīmes biotopu, konstatētas 20 aizsargājamas augu un dzīvnieku sugas
Maņģenes meži dabas liegums Kursas zemienes Pieventas līdzenumā, Kuldīgas novada Rumbas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 1657 ha, liegums izveidots dažādo meža biotopu aizsardzībai, konstatētas daudzas retas un aizsargājamas bezmugurkaulnieku un putnu sugas, aug reti un aizsargājami augi
Ventas un Šķērveļa ieleja dabas liegums Kursas zemienes Pieventas līdzenumā, Skrundas un Nīkrāces pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 1381 ha, izveidots, lai aizsargātu Ventas ielejas un tās pietekas Šķērveļa posmu ar dziļu upju ieleju un sānu gravu sistēmu, kur ir daudz starptautiskas nozīmes aizsargājamu biotopu
Pāces pļavas dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 83 ha, izveidots, lai aizsargātu dabiskās, augu sugām bagātās atmatu pļavas kaļķainās augsnēs
Plunču ezera meži dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Talsu novada Ģibuļu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 83 ha, liegumā ietilpst Pluncezers un tā mežainā apkaime, izveidots, lai aizsargātu boreālos mežus, slīkšņas un pārejas purvu, konstatētas daudzas retas un aizsargājamas lakstaugu un sūnu sugas
Stiklu purvi dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Talsu novada Valdgales pagstā un Ventspils novada Puzes un Usmas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 6636 ha, izveidots, lai aizsargātu purvu un mežaudžu biotopus, konstatētas daudzas retas augu un sūnu sugas, ligzdo daudzas retas putnu sugas
Popes zāļu purvi dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Popes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 78 ha, tajā ir Eiropas nozīmes biotopi: pļavas ar kaļķainām, kūdrainām vai mālainām augsnēm, purvainas bērzu, egļu un priežu audzes, ar kaļķi bagāti avoksnāji, aug vairākas retas un aizsargājamas augu sugas
Puzes smilšu krupja atradne dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Puzes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 8 ha, izveidots Latvijā reti sastopamā smilšu krupja aizsardzībai
Pluču tīrelis dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Ugāles un Usmas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 740 ha, ietilpst 3 nelieli purvi, ir liela biotopu daudzveidība, ligzdo daudzas retas putnu sugas
Pelcīšu purvs dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Usmas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 56 ha, ir vairāki pārejas purvu un kaļķaino zemo purvu nogabali, slīkšņas, savdabīgi biotopi
Piešdanga Dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Zlēku pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 10 ha, ietilpst avoksnājs Ventas labā krasta nogāzē un tam piegulošā teritorija, ir Latvijā vienīgā aizsargājamās lielās kosas atradne, konstatēts >360 sēklaugu un paparžaugu sugu
Jaunciems Dabas liegums Ķīšezera ziemeļaustrumu piekrastē, valsts aizsardzībā kopš 1993. g., platība - 320,7 ha, ietilpst Ķīšezera piekrastes pļavu josla un krūmiem un kokiem apaugušas zemas kāpas aiz tām
Starinas mežs dabas liegums Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Indras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 157 ha, izveidots, lai aizsargātu lapkoku audzes, kurās dominē apses, kļavas, liepas, oši, ozoli, konstatētas daudzas retas augu un sūnu sugas
Pelēču ezera purvs dabas liegums Latgales augstienes Jersikas līdzenumā, Preiļu novada Pelēču pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 12 ha, liegumā ietilpst aizaugošā Pelēču ezera zemā piekraste un pārejas purvs, tajā sastopamas retas lakstaugu un sūnu sugas
Pildas ezers dabas liegums Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Ludzas novada Isnaudas un Ņukšu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (4 salas — dabas piemineklis kopš 1924. g.), platība — 611 ha, liegumā ietilpst ezers un tā apkārtne, ir daudzveidīga ligzdojošo ūdensputnu fauna, konstatētas vairākas retas sikspārņu sugas
Gulbinkas purvs dabas liegums Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Zvirgzdenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. purva liegums), platība — 112 ha, pļavās un purvā liela augu sugu dažādība, ligzdo reti un aizsargājami putni
Lielā Baltezera salas dabas liegums Lielajā Baltezerā, valsts aizsardzībā kopš 1924. g., kopplatība - 20 ha, ietilpst visas 5 ezera salas, kurās attīstījusies savdabīga fauna un flora (Ropažu, Priežu, Auzu, Liepu un Mazā sala)
Dziļezers un Riebezers dabas liegums Limbažu novada Limbažu pagasta rietumu daļā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. kompleksais dabas liegums), ietver abus ezerus un to apkārtni, platība — 301 ha
Dzērves purvs dabas liegums Limbažu novada Staiceles pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 396 ha, ligzdo vairākas retas putnu sugas
Augstroze dabas liegums Limbažu un Valmieras novadā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta ainavu aizsardzības zonā, iekļauj Augstrozes Lielezeru, Dauguļu Mazezeru, Madiešēnu purvu, Vecmuižas purvu, Bisnieku purvu un pauguraino apvidu starp tiem, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (1977.-1987. g. daļā teritorijas dzērvenāju liegums), platība 4007 ha
Barkavas ozolu audze dabas liegums Madonas novada Barkavas pagastā un Varakļānu novada Murmastienes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 44 ha, sastāv no vairākiem meža nogabaliem, kuros dominē parastais ozols ("Quercus robur") un daudzviet aug parastais osis ("Fraxinus excelsior")
Kreiču purvs dabas liegums Mudavas (Veļikajas) zemienes Zilupes līdzenumā Ludzas novada Blontu un Goliševas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 2273 ha, ligzdo daudzas putnu sugas, arī aizsargājamas
Gruzdovas meži dabas liegums Mudavas zemienes Abrenes nolaidenumā, Susāju pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 350 ha
Grebļakalns Dabas liegums Mudavas zemienes Zilupes līdzenumā Pasienes pagastā pie Meikšāniem, valsts aizsardzībā kopš 1957. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums), platība - 212,3 ha, savdabīga augu valsts
Gulbju un Platpirovas purvs dabas liegums Mudavas zemienes Zilupes līdzenumā, Ludzas novada Līdumnieku pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), platība — 1771 ha, dzērvenāji aizņem \~800 ha, to segums 40%; zemsedzē ārkausa kasandra, makstainā spilve, polijlapu andromeda, sfagni
Nīcas īvju audze dabas liegums Piejūras zemienes Bārtas līdzenumā, Dunikas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 108 ha, tur aug vairākas parastās īves (koku augstums — 0,7-3 m), kas Latvijā savvaļā ir retums, kā arī retas un aizsargājamas augu sugas (sirdsveida divlape, Fuksa dzegužpirkstīte, smaržīgā naktsvijole u. c.)
Tosmare Dabas liegums Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumā, Medzes pagastā un Liepājā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 972 ha, ietilpst aizaugošais Tosmares ezers un tā apkārtnes mitrās pļavas, te sastopamas daudzas retas augu sugas un ligzdo retas putnu sugas
Rucavas īvju audze dabas liegums Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumā, Nīcas novada Nīcas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 206 ha, izveidots, lai aizsargātu parasto īvi, aug 28 parastās īves un arī vairākas aizsargājamas augu sugas
Ķirbas purvs dabas liegums Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumā, Rucavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 1095 ha, sastopamas daudzas retas lakstaugu sugas un vistālāk uz rietumiem augošais zemais bērzs ("Betula humilis")
Plieņciema kāpa dabas liegums Piejūras zemienes Engures līdzenumā, Tukuma novada Engures pagastā, Rīgas līča Kurzemes piekrastē, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 51,7 ha, kāpas garums — 250-300 m, platums — 150 m, augstākā vieta 18-19 m vjl., tajā ir dažādi kāpu biotopi, sastopamas daudzas retas putnu un bezmugurkaulnieku sugas
Ovīši Dabas liegums Piejūras zemienes Irves un Ventavas līdzenumā, Ventspils novada Ances, Popes un Tārgales pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 5078 ha, sastopami dažādi jūrmalas biotopi, konstatētas vairākas retas un saudzējamas bezmugurkaulnieku un augu sugas
Užavas augštece dabas liegums Piejūras zemienes Piemares līdzenumā, Alsungas novadā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 688 ha, iekļauts mazāk pārveidotais Užavas palienes posms aa applūstošu pļavu biotopiem, ligzdo daudzas retas putnu sugas
Ziemupe dabas liegums Piejūras zemienes Piemares līdzenumā, Dienvidkurzemes novada Sakas un Vērgales pagastā, Valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība 2458 ha, liegums izveidots, lai saglabātu retus jūrmalas biotopus (priekškāpas, pelēkās kāpas ar sīkkrūmu audzēm, pelēkās kāpas ar ložņu kārklu, melnalkšņu staignājus, slapjus virsājus ar grīņu sārteni, grīni), konstatētas vairākas retas augu un bezmugurkaulnieku sugas
Gudenieki Dabas liegums Piejūras zemienes Piemares līdzenumā, Kuldīgas novada Gudenieku pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - \~125 ha, izveidots Zviedrijas kadiķa aizsardzībai
Medze Dabas liegums Piejūras zemienes Piemares līdzenumā, Medzes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 95 ha, izveidots, lai aizsargātu senā Baltijas Ledus ezera krasta veidojumu, konstatētas daudzas retas augu sugas
Sakas grīņi dabas liegums Piejūras zemienes Piemares līdzenumā, Sakas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 170 ha, izveidots, lai aizsargātu slapjā virsāja biotopu, un tajā augošo aizsargājamo augu sugu — grīņu sārteni
Lielupes grīvas pļavas dabas liegums Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Jūrmalas pilsētas teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 277 ha, aug >20 retas un aizsargājamas augu sugas
Vecdaugava Dabas liegums Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Rīgas pilsētas Ziemeļu rajonā, Vecdaugavas pussalā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 233 ha, to veido zema Daugavas nogulumu zemes strēle Vecdaugavas attekā, ir sausieņu un palieņu pļavas, vidusdaļā - kārkli un niedrāji, konstatētas \~390 paparžaugu un sēklaugu sugu, ligzdo \~30 putnu sugu
Raķupes ieleja dabas liegums Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā un Kursas zemienes Ugāles līdzenumā (austrumu daļa), valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 2204 ha, izveidots, lai aizsargātu boreālu mežu, amatu, kaļķainu augšņu un palieņu pļavu biotopus
Sārnates purvs dabas liegums Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā, Ventspils novada Jūrkalnes un Užavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 1423 ha, izveidots, lai aizsargātu dažādus nozīmīgus biotopus; Pāzis
Platenes purvs dabas liegums Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā, Ventspils novada Tārgales pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 455 ha, ietilpst lielākā daļa purva un vairākas purvainas mežaudzes, ir liela aizsargājamās rūsganās melnceres atradne
Užava Dabas liegums Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā, Ventspils novada Užavas pagastā, Užavas kreisajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 3012 ha, teritorija aizņem \~1 km platu un \~4 km garu joslu Baltijas jūras piekrastē, īpaši aizsargājami ir jūrmalas un pelēko kāpu biotopi, konstatētas daudzas retas augu sugas
Randu pļavas dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē Limbažu novada Ainažu un Salacgrīvas pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 280 ha, izveidots, lai aizsargātu piejūras pļavas, retās augu sugas un putnu ligzdošanas vietas
Vitrupes ieleja dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē Vitrupes krastos, Limbažu novadā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 126 ha, izveidots, lai aizsargātu retus biotopus, konstatētas 9 aizsargājamas bezmugurkaulnieku sugas un 2 aizsargājamas augu sugas
Mērnieku dumbrāji dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Ainažu pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 61 ha, izveidots, lai aizsargātu slapjo platlapju mežu, kurā ir daudz vecu, cilvēka darbības neskartu meža biotopu, konstatētas retas augu un dzīvnieku sugas, ligzdo daudzas putnu sugas
Ziemeļvidzemes akmeņainā jūrmala dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Limbažu novada Salacgrīvas un Liepupes pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, platība 3371 ha, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., ietilpst 14 km garš Rīgas līča piekrastes posms no Tūjas līdz Dzeņiem, konstatētas daudzas retas augu sugas
Karateri Dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Salacgrīvas pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, platība - 14 ha, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., liegums izveidots izmantotā grants karjerā smilšu krupja aizsardzībai, 1993. g. konstatēts \~500 smilšu krupju
Tebras ozolu meži dabas liegums Rietumkursas augstienes Bandavas paugurainē, Lažas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 51 ha, izveidots vecu ozolu un ozolu-liepu audžu aizsardzībai, aug arī daudz retu augu sugu
Ruņupes ieleja dabas liegums Rietumkursas augstienes Embūtes paugurainē, Preikules un Vaiņodes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 607 ha, ielejas nogāzes apaugušas ar platlapjiem un skuju kokiem, aug vairākas aizsargājamas ziedaugu sugas, ir aizsargājamas sēņu sugas - melnās zvīņbekas ("Trobilomyces floccopus") atradne
Tāšu ezers dabas liegums Rietumkursas augstienes Vārtājas viļņotajā līdzenumā, Ālandes senlejā, Medzes pagastā, 17,2 m vjl., ezera platība - 94,9 ha, garums - 1,9 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 1,2 m, dibenā dūņu un sapropeļa slānis (līdz 6 m) stipri aizaudzis, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., aizsargājamā platība - 271 ha, ietver arī slapjās un krūmainās pļavas ap ezeru, ligzdo daudzas retas putnu sugas
Dunika Dabas liegums Rietumkursas augstienes Vārtājas viļņotajā līdzenumā, Rucavas novada Dunikas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., izveidots apvienojot Dunikas tīreļa dzērvenāju liegumu (valsts aizsardzībā no 1977. g., platība - 1334 ha) un Luknes skābaržu audzes botānisko liegumu (valsts aizsardzībā no 1977. g., platība - 161 ha)
Krēmeri Dabas liegums Rīgā, Pārdaugavā, Kurzemes rajona ziemeļu daļā, Daugavas kreisajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 1993. g., platība - 15 ha, tā centrā atrodas ar niedrēm un vilkvālītēm aizaugusi ūdenskrātuve, ligzdo daudzas putnu sugas, arī aizsargājamas
Rušona ezera salas dabas liegums Rušona ezerā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 34,2 ha, ietilpst 10 salas, kurās ir priežu, bērzu un apšu audzes, vietām - melnalkšņa un platlapju audzes, gar salu piekrasti - pļavas, ligzdo daudzas apdraudētas un retas putnu sugas
Baltezera purvs dabas liegums Saldus novada Cieceres pagastā, aizņem Baltezeru, Baltezera purvu rietumos no tā un apkārtējos mežu masīvus, izveidots 2004. gadā sugām bagāta un savdabīga biotopa — pārejas purva un slīkšņu saglabāšanai, platība 228 ha
Ašu purvs dabas liegums Smiltenes novada Apes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 76 ha
Sventes ezera salas dabas liegums Sventes ezera dienvidu galā, kur atrodas 3 salas, platība - 3 ha, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., tajās jauktas apšu-bērzu-melnalkšņu audzes
Zvirgzdenes ezera salas dabas liegums šajā ezerā, valsts aizsardzībā kopš 1925. g., platība - 5 ha, ietilpst 5 salas un to apkārtnes akvatorija, kurās izveidojušās platlapju (liepu un ozolu) un baltalkšņa audzes
Meduma ezera salas dabas liegums šajā ezerā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., kopplatība - 4 ha, liegumā 4 salas (lielākās platība - 2,8 ha), dominē lapkoku audzes
Apšuciema zāļu purvs dabas liegums Tukuma novada Engures un Smārdes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., aizņem 15 ha teritorijas periodiski applūstošā starpkāpu ieplakā Lāčupītes labajā krastā
Bednes purvs dabas liegums Valkas novada Zvārtavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), platība 30 ha, to veido aizaudzis ezers, kam vidū ir nepārejama slīkšņa, dzērvenāji aug gar purva malām 10-15 m platā joslā, galvenokārt lielā dzērvene
Ances purvi un meži dabas liegums Ventspils novada Ances un Tārgales pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 10130 ha, ietver arī Skarbas purva liegumu, Mazupes parastās purvmirtes atradnes botānisko liegumu un Putera ezara purva dzērvenāju liegumu
Nagļu un Ansiņu purvs dabas liegums Ventspils novada Zlēku pagastā, kopējā platība — 284 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., dzērvenāji aizņem 66,8 ha, segums 60-70%, gk. lielā dzērvene (“Oxycoccus palustris”), purva zemsedzē arī polijlapu andromeda, makstainā spilve, sila virsis, melnā vistene, grīšļi, sfagni
Kāla ezera salas dabas liegums Vestienas aizsargājamo ainavu apvidū, liegumā kopš 1999. g. ietilpst 3 lielākās Kāla ezera salas; Tolkas sala (18,6 ha, konstatētas 157 augu sugas), Lielā Vestienas sala (9,6 ha, 121 suga) un Vistu sala (0,68 ha, apšu audzes)
Īslīce Dabas liegums Viduslatvijas Zemgales līdzenumā, Bauskas novada Īslīces pagasta dienvidu daļā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - \~0,03 ha, liegums izveidots sarkanvēdera ugunskrupja ("Bombina bombina") aizsardzībai
Ozolkalni Dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā un Lejasdaugavas senlejā, Skrīveru novadā, ietilpst dabas parkā "Daugavas ieleja", valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 25 ha, ietilpst Daugavas senkrasta dienvidu nogāze un tam pieguļošās pļavas, liegums nozīmīgs gk. ar tajā sastopamo saimes neveidojošo, t. s. vientuļo bišu sugu un kameņu sugu daudzveidību
Šķibu purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Bebru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 536 ha, izveidots, lai aizsargātu augstā purva biotopus, konstatētas vairākas retas augu sugas, ligzdo daudzas putnu sugas; aizņem Šķibu jeb Lielā purva (platība 994 ha) lielāko daļu
Vērenes purvi dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Ogres novada Krapes un Madlienas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 1248 ha, izveidots, lai aizsargātu augsto purvu un purvaino mežu biotopus
Mežmuižas avoti dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Siguldas novada Allažu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība — 27 ha, liegumu veido Baltijas ledus ezera senkrasta nogāze, ko izvago gravas un avoti, lielākajā — Kaļķugravā ir līdz 14 avotu sistēma
Vērenes gobu un vīksnu audze dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlinas nolaidenumā, Ogres novada Madlienas pagastā, Ogres kreisajā krastā, ietilpst dabas parkā "Ogres ieleja", valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 53 ha, izveidots, lai aizsargātu dabiskās gobu un vīksnu audžu augu sabiedrības, pļavas, vecupes, upju stāvkrastus
Pirtsmeža purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Limbažu novada Staiceles pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 571 ha, to veido purva daļa ar daudziem maziem ezeriņiem, konstatētas daudzas retas augu sugas, ligzdo retas putnu sugas; Ridas purvs
Lielpurvs Dabas liegums Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Salacgrīvas pagastā un Staiceles pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., aizsargājamā platība - 1047 ha, daudz mazu ezeriņu, ligzdo daudzas putnu sugas
Niedrāju-Pilkas purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Salacgrīvas pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 1041 ha, ligzdo retas un saudzējamas putnu sugas
Limšēnu purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Staiceles pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 447 ha, dzērvenāji aizņem 43,3 ha, to segums 60%
Ungurpils meži dabas liegums Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Staiceles pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 55 ha, izveidots, lai aizsargātu mitrās platlapju un melnalkšņu audzes, alas, avotus un smilšakmens atsegumus Salacas kreisā krasta nelielo pieteku krastos, ligzdo daudzas retas putnu sugas
Seržu tīrelis dabas liegums Viduslatvijas zemienes Taurkalnes līdzenumā, Valles pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 151 ha, izveidots, lai aizsargātu purva un purvaino mežaudžu biotopus
Mazzalvītes purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Taurkalnes līdzenumā, Zalves pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 267 ha, augstais purvs un neliela upīte, kurā mīt platgalve un strauta nēģis, zemsedzē reti un aizsargājami augi
Līvbērzes liekņa dabas liegums Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Dobeles novada Jaunbērzes pagastā un Jelgavas novada Līvbērzes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 144 ha, gk. pārmitri platlapju meži, ligzdo daudzas putnu sugas
Melnā ezera purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Olaines pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 317 ha, konstatēta liela putnu sugu dažādība
Paņemūnes meži dabas liegums Viduslatvijas zemienes Upmalas paugurlīdzenumā, Bauskas novada Brunavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 800 ha, izveidots, lai aizsargātu mitros un pārmitros lapu koku biotopus, ir nozīmīga putnu ligzdošanas vieta, konstatētas daudzas retas putnu sugas
Vāveres ezers dabas liegums Viduslatvijas zemienes Upmales paugurlīdzenumā, Valles pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 225 ha, ietilpst ezers, purvs ap to un slapjās melnalkšņa audzes tā apkārtnē, purvā ligzdo daudzas retas putnu sugas, konstatēta arī aizsargājama spāru dzimtas suga - spilgtā purvspāre ("Leucorrhinia pectoralis")
Nīgrandes meži dabas liegums Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenumā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 62 ha, liegums izveidots, lai saglabātu pārmitrās melnalkšņu audzes, tajā konstatētas arī aizsargājamas sūnu suga - tamarisku frulānija, aizsargājama ķērpju sugas - kastaņbrūnā artonija un zvīņainā telotrēma
Garākalna smilšu krupja atradne dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā Dobeles novada Bēnes pagasta dienvidaustrumu daļā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. zooloģiskais liegums), platība - 34,9 ha, izveidots bijušajā grants karjerā, kura vidusdaļā esošajā ūdenskrātuvē mājo Latvijā aizsargājams abinieks - smilšu krupis
Ukru gārša dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Bukaišu un Ukru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 1135 ha, izveidots, lai aizsargātu Zemgales līdzenumam raksturīgo platlapju mežu, kurā aug gobas, liepas, kļavas, oši, ozoli, vīksnas, ligzdo vairākas aizsargājamas putnu sugas
Svētes ieleja dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Dobeles novada Augstkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 46 ha, izveidots, lai aizsargātu cilvēku saimnieciskās darbības neskartus biotopus (vecas mežaudzes, mitras pļavas, neregulētas upes ieleju), konstatētas daudzas retas augu sugas (arī aizsargājamas sugas - villainā gundega, lielā zvaigznīte)
Skujaines un Svētaines ieleja dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Dobeles novada Penkules, Bukaišu un Tērvetes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 130 ha, izveidots, aizsargātu retus, ES nozīmīgus biotopus, konstatētas daudzas retas augu sugas
Lāču purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Salgales pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., 206 ha, >100 ha dzērvenāji, to segums 40-60%, ligzdo un barojas daudzas putnu sugas
Lielais purvs dabas liegums Vidzemes augstienes Augšgaujas pazeminājumā, Gulbenes novada Rankas pagastā un Smiltenes novada Variņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība — 150 ha, dzērvenāji \~12 ha, to segums 70%
Palšu purvs dabas liegums Vidzemes augstienes Augšogres pazeminājumā, Cēsu novada Kaives pagastā un Madonas novada Jumurdas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., aizsargājamā platība — 633 ha, ligzdo daudzas putnu sugas
Taurīšu ezers dabas liegums Vidzemes augstienes Aumeisteru paugurvalnī, Valkas novada Zvārtavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 2 ha, ietver ezeru un tā apkārtni ar slīkšņām un pārejas purvu, izveidots lai saglabātu 2 aizsargājamas sūnu sugas - Lapzemes āķīti un spīdīgo āķīti
Melturu sils dabas liegums Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Drabešu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 288 ha, izveidots Latvijā reti sastopamo bezmugurkaulnieku sugu aizsardzībai
Mežole Dabas liegums Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Smiltenes novada Launkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 2832 ha, izveidots, lai saglabātu purvu un mežu biotopus, ietilpst Apiņu purvs, Baltais purvs, Krievu purvs un apkārtējie mitrie meži
Launkalne Dabas liegums Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Smiltenes novada Launkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 172 ha, izveidots, lai aizsargātu pasaulē reto un izmirstošo gliemju sugu - ziemeļu upespērleni
Šepka Dabas liegums Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Smiltenes novada Launkalnes, Palsmanes un Variņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 375 ha, izveidots, lai aizsargātu pasaulē un arī Latvijā retu un izmirstošu gliemju sugu - upespērleni ("Margaritifera margaritifera")
Spinduļu meži dabas liegums Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Zaubes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 132 ha, izveidots, lai aizsargātu nepārveidotus biotopus, konstatētas vairākas retas un aizsargājamas augu sugas
Sproģi Dabas liegums Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Inešu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 42 ha, iekļautas 7 Ineša salas ar lapkoku audzēm un Sproģu pussala, kurā ir augstais purvs, konstatētas vairākas retas un aizsargājamas augu un putnu sugas
Vesetas palienes purvs dabas liegums Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Kalsnavas pagastā un Aizkraukles novada Aiviekstes un Vietalvas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 424 ha, izveidots, lai aizsargātu vairākus biotopus Vesetas krastos, kur konstatētas vairākas retas augu sugas
Ilziņa ezers dabas liegums Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Vestienas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g. (līdz 1999. g. kompleksais dabas liegums), platība — 76 ha
Rukšu purvs dabas liegums Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g. platība — 216 ha, izveidots cilvēka darbības neskarta augstā purva aizsardzībai, ir vienīgais koncentriskais purvs Latvijā — tajā akači, ciņi un lāmas izvietojušies apļveidā no purva centra uz malām, ligzdo daudzas retas punktu sugas
Kaļķupes ieleja dabas liegums Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Talsu novada Dundagas pagastā, platība 575 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., dibināts, lai aizsargātu Kaļķupītes (Pilsupes augšteces) ieleju ar augstiem, gravu saposmotiem krastiem un savdabīgu veģetāciju jauktajos mežos
Zemgaļu purvs dabas liegums Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Talsu novada Lubes un Ārlavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 462 ha, izveidots, lai saglabātu augstā purva un purvaino mežaudžu biotopus, konstatētas vairākas retas un aizsargājamas augu un putnu sugas
Matkules meži dabas liegums Ziemeļkursas augstienes Vanemas paugurainē, Matkules pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 80 ha, izveidots, lai saglabātu dabisko mežu biotopus, ligzdo daudzas putnu sugas
Tumes meži dabas liegums Ziemeļkursas augstienes Vanemas paugurainē, Tukuma novada Tumes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., aizsargājamā platība — 68 ha, izveidots, lai aizsargātu boreālo mežu biotopus, tajā ir lielas gada staipekņa audzes
Vīķvēnu purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā Dikļu un Kocēnu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 77 ha, ir vairāki aizsargājami biotopi (kalcifili purvi, pārejas purvi, eitrofs ezers, slapjas melnalkšņa audzes)
Zilaiskalns Dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā Kocēnu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 117 ha, izveidots, lai saglabātu vērtīgos biotopus (nogāžu un gravu platlapju koku mežaudzes, priežu audzes)
Rūjas paliene dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā Valmieras novadā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 444 ha, izveidots, lai aizsargātu Rūjas palieņu pļavu biotopus, kas nodrošina dzīves vidi vairākām retām un aizsargājamām putnu sugām
Kārķu purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā, Bezdibeņa purvā, Valkas novada Kārķu pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, platība - 316 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., lieguma vidū Bezdibeņa ezers, purvā ligzdo retas un aizsargājamas putnu sugas, migrācijas laikā atpūšas ūdensputni
Kreiļu purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieku līdzenumā Valmieras novada Kocēnu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - \~180 ha
Oleru purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieku līdzenumā, Valmieras novada Jeru pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 105 ha, vairāki aizsargājami biotopi
Sedas purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Sedas līdzenumā, Ērģemes, Ēveles un Plāņu pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 7300 ha, liegumā ietilpst lielākā daļa Sedas tīreļa, tas izveidots gk. ligzdojošo un migrējošo putnu aizsardzībai, konstatētas arī daudzas retas bezmugurkaulnieku sugas
Zemā sala dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Sedas līdzenumā, Plāņu un Vijciema pagastā, aizsargājamo ainavu apvidus "Ziemeļgauja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 205 ha, izveidots, lai saglabātu un aizsargātu vairākus retus dabiskos biotopus (vecas platlapju audzes, slapjas palieņu pļavas)
Pukšu purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Sedas līdzenumā, Strenču novada Plāņu pagastā, ietilpst aizsargājamo ainavu apvidū "Ziemeļgauja", valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 369 ha, izveidots, lai aizsargātu pārejas purva, purvaino mežu un boreālo mežu biotipus
Vadaiņa purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Sedas līdzenumā, Valkas novada Zvārtavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 238 ha, ir augstā un pārejas purva, kā arī purvaina meža nogabali, konstatētas vairākas retas putnu sugas
Lepuru purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Gaujienas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 316 ha, no tiem dzērvenāji \~230 ha, to segums 60-70%, augstais purvs ar pārejas purva joslām, zemsedzē polijlapu andromeda, ārkausa kasandra, parastā niedre, apaļlapu rasene, makstainā spilve, purva vaivariņš, melnā vistene, sfagni
Sloku purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Gaujienas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 528 ha, izveidots, lai aizsargātu purvu biotopus
Melnsalas purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Gaujienas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 618 ha, konstatētas vairākas retas augu sugas, reģistrētas >120 putnu sugas, te atpūšas un barojas caurceļotāji putni
Mētru mežs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Gulbenes novada Lejasciema pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 74 ha, izveidots, lai aizsargātu purvainos mežus, konstatētas vairākas retas augu sugas (arī aizsargājamais divsēklu grīslis), medņu riesta vieta
Vireši Dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Smiltenes novada Gaujienas un Virešu pagastā, aizsargājamo ainavu apvidū "Ziemeļgauja", valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 292 ha, teritorijā ietilpst Gaujas un tās apkārtnes posms no Vizlas ietekas līdz Vecpalsas ietekai, daudz aizsargājamu biotopu
Rauza Dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Smiltenes novada Launkalnes un Palsmanes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 812 ha, izveidots lai aizsargātu pasaulē un arī Latvijā retu un izmirstošu gliemju sugu - ziemeļu upespērleni
Tetersalas purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Trapenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 348 ha, izveidots, lai aizsargātu augstā purva un pārejas purva biotopus, ligzdo daudzas retas putnu sugas
Pirtslīča-līkā atteka dabas liegums Ziemeļvidzemes zemienes Sedas līdzenumā, Valkas novada Valkas pagastā, ietilpst Ziemeļgaujas aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 241 ha, to veido sarežģits Gaujas vecupju labirints, kurā ir gan nelielas atklātas ūdenstilpes, gan senākas vecupju ieplakas dažādās aizauguma stadijās, ietilpst arī ozolu un liepu tīraudzes, ligzdo daudzas putnu sugas
Melnupes meži dabas liegums Ziemeļvidzenes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 66 ha, izveidots, lai aizsargātu dabiskos skujkoku, jaukto un purvaino mežu biotopus
Indzera ezera salas dabas liegums, atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1926. g., kopplatība - 6,3 ha, liegumā 3 Indzera salas: Stradu sala (platība - 3,1 ha), Liepu sala (2,6 ha) un Cepurīte (0,6 ha)
Dēliņkalns Dabas liegums, atrodas Alūksnes novada Jaunlaicenes un Ziemera pagastā, Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1962. g. (līdz 1999. g. kompleksais dabas liegums), platība - 47 ha, raksturīga krāšņa pauguraines ainava - stāvas, egļu mežiem klātas nogāzes, tālas skatu perspektīvas
Gargrodes purvs dabas liegums, atrodas Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Salas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 1080 ha, daudz ezeriņu un kokiem apaugušu salu, ligzdo mednis un vairākas aizsargājamas putnu sugas
Gaiņu purvs dabas liegums, atrodas Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Līvānu novada Turku pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - \~1200 ha, klajš purvs ar nelieliem ezeriņiem un akačiem, ligzdo dzeltenai tārtiņš, dzērve, kuitala u. c. mitrāju putni, barojas gājputni
Lubānas ieplakas dabas liegums, atrodas Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, uz dienvidrietumiem no Lubāna, Madonas novada Barkavas un Ošupes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 2522 ha, izveidots lai aizsargātu dabiskos biotopu kompleksus un teritorijas bioloģisko daudzveidību
Gaiļukalns Dabas liegums, atrodas Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Rēzeknes novada Lendžu pagastā, \~400 m uz rietumiem no Cirma ezera, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums), platība - 1,5 ha, aizsargājamas 3 Zviedrijas kadiķa ("Juniperus communis var. suecica) audzes
Klešniku purvs dabas liegums, atrodas Mudavas (Veļikajas) zemienes Zilupes līdzenumā, Ludzas novadā Līdumnieku pagastā, platība 1987 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. purvu liegums), aizņem Zabolotjes purva lielāko daļu, tajā iekļauti arī 120 ha no Pīteļa ezera, ligzdo daudzas putnu sugas
Klāņu purvs dabas liegums, atrodas Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā, 9-12 km no Baltijas jūras krasta, Ventspils novada Popes un Tārgales pagastā, platība — 1615 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., liegumā konstatēti \~530 sēklaugu un paparžaugu sugu un \~160 sūnu sugu
Baltmuižas purvs dabas liegums, atrodas Prodes un Gārsenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 874 ha, augstais purvs, kas izveidojies nepietiekamas un traucētas noteces dēļ pārpurvojoties sauszemei
Dulbju acs purvs dabas liegums, atrodas Saldus novada Remtes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), zemais purvs, kas izveidojies aizaugot ezeram, platība - 6,5 ha (visa purva platība - 16 ha)
Gasparsona purvs dabas liegums, atrodas Viduslatvijas zemienes Lejasdaugavas senlejā Daudzeses pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), platība - 26,6 ha, augstais purvs, zemsedzē melnā vistene, purva vaivariņš, sila virsis, sfagni
Dzelves-Kroņa purvs dabas liegums, atrodas Viduslatvijas zemienes Rīgavas līdzenumā starp Pēterupi un Pusku Saulkrastu novada Sējas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība – 1315 ha, tā lielākā daļa ir augstais purvs, kurā ligzdo daudzas putnu sugas
Ellītes purvs dabas liegums, atrodas Viduslatvijas zemienes Taurkalnes līdzenumā, Aizkraukles novada Daudzeses pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 1,8 ha, liegums dibināts, lai saglabātu avotus ar neparasta tipa mazmineralizētu sērūdeni
Kalēju tīrelis dabas liegums, atrodas Viduslatvijas zemienes Upmales līdzenumā, Gribas tīreļa rietumu daļā, Bauskas novada Vecumnieku pagastā, zemais purvs, platība — 35,6 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g.
Motrīnes ezers dabas liegums, kas ietver šo ezeru un piegulošos mežus, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 20 ha, aug aizsargājamas augu sugas un sastopams slaidais pumpurgliemezis, kas arī ir aizsargājams
Silabebru ezers dabas liegums, kas ietver šo ezeru un tā apkārtni, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 114 ha, konstatēti vairāki aizsargājamie augi, ligzdo vairākas aizsargājamas putnu sugas
Nesaules kalns dabas liegums, kas ietver šo kalnu un tā apkārtni, platība - 66 ha, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., kalns apaudzis ar egļu mežu, tā zemsedzē aug retas ozolpaparžu sugas - Austrijas, Linneja, melnā un pūkainā ozolpaparde
Tīšezers Dabas liegums, kas ietver Tīšezeru un purvu ap to, platība - 39 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., izveidots, lai aizsargātu retus biotopus (neskartus augstā purva un pārejas purva nogabalus, slīkšņas, purvainas mežaudzes)
Ļūbasts Dabas liegums, kurā iekļauts šis ezers un tā apkārtne, kurā ligzdo daudzas putnu sugas, arī aizsargājamas, platība - 110 ha, izveidots 2004. g., gk. melnā zīriņa aizsardzībai
Cenas tīrelis dabas liegums, purvs, platība — 8983 ha, atrodas Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Mārupes novadā, valsts aizsardzībā kopš 1999. gada, centrālā daļa akačaina un lāmaina, ar daudziem maziem ezeriņiem
Abavas ieleja dabas parks (līdz 1999. g. — kompleksais dabas liegums), atrodas Austrumkursas augstienes ziemeļu daļā un Kursas zemienes Ugāles līdzenumā; platība — 6697 ha; valsts aizsardzībā kopš 1957. g.
Medumu ezeraine dabas parks Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Augšdaugavas novada Medumu pagastā, ietilpst Augšzemes aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 1387 ha, raksturīgs pauguru, vaļņu un grēdu reljefs, virsas augstums 145-173 m vjl.
Svente Dabas parks Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Kalkūnu, Medumu, Sventes un Šēderes pagastā, ietilpst Augšzemes aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 2225 ha, konstatētas daudzas retas augu un putnu sugas
Sauka dabas parks Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvalnī, Jēkabpils novada Elkšņu, Rites un Saukas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 5635 ha, izveidots, lai saglabātu apkārtējo ainavu, aizsargātu dažādos biotopus, teritorijā atrodas daudzi Sēlijas novada kultūrvēsturiskie pieminekļi
Silene dabas parks Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Augšdaugavas novada Demenes un Skrudalienas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 3825 ha, tajā ietilpst dabas liegumi "Ilgas" un "Glušonkas purvs", daļa Riču ezera un daļa Sitas ezera, Sila ezers u. c. mazāki ezeri, ir 2 lielas sikspārņu kolonijas, konstatēts daudz retu augu un dzīvnieku sugu
Numernes valnis dabas parks Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēluma dienvidu malā, Ludzas novada Salnavas pagasta ziemeļu daļā, ietver \~25 km garu, līdz 58 m augstu, nedaudz līkumotu, vaļņveida atšķelšanās grēdu, kurai abās pusēs pārpurvotu pazeminājumu joslas, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 981 ha, tajā savdabīga veģetācija, konstatētas vairākas retas augu sugas, kā arī aizsargājama bezmugurkaulnieku suga - četrzobu pumpurgliemezis
Ado ziloņu nacionālais parks dabas parks Dienvidāfrikas Republikā (_Addo Elephant National Park_), Austrumkāpas provinces dienvidu daļā
Doles sala dabas parks Doles salas neapplūdinātajā rietumu daļā, platība 975 ha, dibināts 1987. g. ar mērķi saglabāt Doles salas ainavas savdabību un kultūrvēsturiskos pieminekļus, vietām atsedzas 6-8 m augstas, iesārtas dolomītmerģeļu kraujas
Riežupe Dabas parks Kuldīgas novada Rumbas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 452 ha, izveidots, lai aizsargātu savdabīgo Riežupes ieleju (no Mežvaldes līdz Riežupes ietekai Ventā) un tai piegulošo apvidu
Laukezers Dabas parks kurā ietilpst šis ezers un tā apkārtne, izveidots 2004. g., aizsargājamā platība - 327 ha
Istras pauguraine dabas parks Latgales augstienes Dagdas paugurainē starp Šķaunes ezeru (dienvidaustrumos) un Maroksnas ezeru (ziemeļrietumos), Ludzas novada Istras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. kompleksais dabas liegums), platība 862 ha, ir unikāls vēsturiski ģeogrāfisks komplekss, ko veido grēdu, morēnu pauguru (augstums līdz 172 m vjl.) un masīvu reljefs
Beberbeķu dabas parks dabas parks Mārupes novada Babītes pagastā, platība - 302 ha, dibināts 1977. g., lai saudzētu kāpu meža masīvu un nodrošinātu racionālu rekreācijas resursu izmantošanu un aizsardzību, tas atrodas Rīgas zaļajā zonā un tam ir sanitārhigieniska un estētieka nozīme
Vecumu meži dabas parks Mudavas (Veļikajas) zemienes Abrenes nolaidenumā, Balvu novada Vecumu un Žīguru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 7842 ha, izveidots, lai aizsargātu slapjos mežu biotopus
Papes dabas parks dabas parks Nīcas un Rucavas pagastā, dibināts 2003. g., platība — 51777 ha, ietilpst Nidas purvs, Papes ezers, to apkārtne un piejūras kāpas, Nidas pludmale, senie zvejniekciemi, Papes bāka, kā arī Baltijas jūras akvatorija līdz 30 m dziļumam (reņģu nārsta vietas)
Ogres ieleja dabas parks Ogres un Madonas novadā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g. platība 7516 ha, tajā ir daudz aizsargājamu biotopu - nogāžu un gravu meži, jaukti gobu, ošu un ozolu meži, parkveida pļavas, konstatētas vairākas retas augu un dzīvnieku sugas; teritorijā ietilpst dabas liegums "Vērenes gobu un vīksnu audze"
Užavas lejtece dabas parks Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā, Ventspils novada Užavas un Ziru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 1434 ha, iekļauta daļa no Užavas poldera, kas izbūvēts 20. gs. 60. gados, izveidots, lai aizsargātu caurceļojošos un ligzdojošos putnus
Talsu pauguraine dabas parks Talsu novada Laidzes, Laucienes un Lībagu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība – 2827 ha
Svētes paliene dabas parks Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Jelgavas novada Līvbērzes un Valgundes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 931 ha, izveidots, lai aizsargātu dabiskās palieņu pļavas, kas ir nozīmīgas putnu ligzdošanas vieta, kā arī migrējošo putnu atpūtas un barošanās vieta
Zvārdes meži dabas parks Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenumā, Saldus novada Jaunauces, Rubas un Zvārdes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 8173 ha, teritorijā daudz saudzējamu biotopu
Vilce Dabas parks Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Jelgavas novada Vilces pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 144 ha, izveidots vairāku biotopu un kultūrvēsturisku pieminekļu aizsardzībai, konstatētas vairākas retu augu sugas
Salacas ieleja dabas parks Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā, Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā un Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Limbažu novada Salacgrīvas, Ainažu un Staiceles pagastā, kā arī Valmieras novada Ramatas, Skaņkalnes un Mazsalacas pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, to veido Salacas upe no Mazsalacas līdz ietekai jūrā un tās ieleja (platums — 0,2-0,5 km), valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 6307 ha, izveidots, lai aizsargātu savdabīgos Salacas biotopus
Ciriša ezers dabas parks, valsts aizsardzībā kopš 1977. gada (līdz 1999. g. kompleksais dabas liegums), aptuveni pusi teritorijas aizņem Cirišs un Ruskuļu ezers (platība - 12 ha)
Altajs-Zelta kalni dabas piemineklis Altaja kalnos (_Altaj-Zolotye gory_), pie Kazahstānas, Ķīnas un Mongolijas robežas, iekļauts UNESCO aizsargājamo dabas objektu sarakstā; platība - 881238 ha
Augšsvanetija dabas piemineklis un tūrisma objekts Gruzijā (_Upper Svaneti_), Mergelijas-Augšsvanetijas mhares ziemeļaustrumu daļā
Sakalas augstiene dabas rajons Igaunijas dienvidos un Vidzemes ziemeļos, starp Rietumigaunijas, Vertsjerva un Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemieni, platība - 225000 ha, \~25% Latvijas teritorijā, stiepjas meridionālā virzienā 95 km garas, līdz 37 km platas joslas veidā, Latvijas daļā ir 1 no 6 šīs augstienes dabas apvidiem - Ērģemes pauguraine
Augšzemes augstiene dabas rajons Latvijas dienvidaustrumos, Augštaitijas augstienes (Lietuvā) turpinājums, platība - 21100 ha, Daugavas ieleja to atdala no Latgales augstienes, rietumos un ziemeļrietumos labi izteikta kāpe to norobežo no Aknīstes nolaidenuma, austrumos robežojas ar Polockas zemieni
Rietumkursas augstiene dabas rajons Latvijas rietumu daļā, platība — 330700 ha, garums — 117 km, platums — 24-50 km, robežojas ar Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumu un Piemares līdzenumu, Kursas zemienes Ugāles līdzenumu un Pieventas līdzenumu, Ventas ieleja to atdala no Austrumkursas augstienes un Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenuma
Viduslatvijas zemiene dabas rajons Latvijas vidusdaļā, aptver Vidzemes dienvidu daļu un rietumu malu, Sēlijas rietumu daļu, lielāko daļu Zemgales un Kurzemes austrumu daļu, lielākais Latvijas dabas rajons, platība — 1324100 ha
Ziemeļkursas augstiene dabas rajons Rietumlatvijā, aizņem ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā orientētu, 90 km garu un 10-28 km platu joslu Kurzemes ziemeļaustrumu daļā, platība - 160200 ha, ietver Dundagas pacēlumu un Vanemas pauguraini, robežojas ar Piejūras zemienes Irves un Engures līdzenumu, Austrumkursas augstienes Abavas senleju un Kursas zemienes Ugāles līdzenumu
Kursas zemiene dabas rajons Rietumlatvijā, platība — 271200 ha, garums ziemeļu dienvidu virzienā — 90 km, platums — no 48 km ziemeļu daļā līdz 16 km dienvidu daļā, iedala 2 dabas apvidos — Ugāles līdzenumā un Pieventas līdzenumā
Piejūras zemiene dabas rajons, kas aizņem 6-25 km platu joslu Baltijas jūras piekrastē un 2-20 km platu joslu Rīgas līča piekrastē 490 km garumā, platība — 594400 ha
Teiči Dabas rezervāts Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Murmastienes, Atašienes un Mežāres pagastā, dibināts 1982. g., platība - 19337 ha, iekļauts gandrīz viss Teiču purvs un Islienas purvs, izveidots, lai saglabātu un aizsargātu starptautiski nozīmīgas mitraines un mitros mežus, nodrošinātu ekosistēmu dabisku attīstību un tām raksturīgo bioloģisko daudzveidību
Semirečje Dabas un vēsturisks apgabals starp Balhaša ezeru ziemeļos, Sasikola un Alakoja ezeru ziemeļaustrumos, Džungārijas Alatavu dienvidaustrumos un Ziemeļtjanšana grēdām dienvidos, Kazahstānas Almati apgabalā
fluorīds Dabiskie halogēnu klases minerāli, galvenokārt sārmu un sārmzemju metālu savienojumi ar fluoru; fluorūdeņražskābes sāls
Dagestāna Dagestānas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Ziemeļkaukāzā, administratīvais centrs - Mahačkala, platība - 50300 kvadrātkilometru, 2712000 iedzīvotāju (2009.)
potala Dalailamas pils Lhasā, Tibetā
pusmehānisks daļēji mehanizēts
dreifa ātrums daļiņu sistēmas (atomu, jonu, elektronu, caurumu u. c.) lēnas virzītas kustības ātrums, kas klājas pāri to haotiskajai kustībai
D dāmas (šaha figūras) apzīmējums
harmonizācija darbība --> harmonizēt
Baitoušaņs darbīgs vulkāns (ķīn. _Baitou Shan_, korej. _Paektu-san_) Čanbaišana plakankalnē uz Ķīnas un Ziemeļkorejas robežas, augstums - 2750 m
Alaids darbīgs vulkāns Krievijā (_Alaid, vulkan_), Sahalīnas apgabalā, Kuriļu salu Atlasova salā, augstums - 2339 m, nogāzēs krūmāji, pļavas, augstāk - ledāji, sniegs, kopš 1770. g. 8 izvirdumi
Tjatja Darbīgs vulkāns Kunaširas salas ziemeļaustrumos, Kuriļu salu grupā, Krievijas Sahalīnas apgabalā, augstums - 1819 m, pareizi veidotā sommas konusa augstums - 1485 m, diametrs pie pamatnes - 15-18 km, konusa augstums sommā - 337 m, piekājē platlapju-skujkoku meži, augstāk akmens bērzu un pundura ciedrupriežu audzes
Karpinska vulkāns darbīgs vulkāns Kuriļu salās, Paramuširas salas dienvidos, Krievijā, Sahalīnas apgabalā, augstums — 1345 m, andezīti un bazalti, izplūst karsta gāze, šķidrs sērs
Saričeva vulkāns darbīgs vulkāns Matuas salā, Kuriļu salu grupā, Krievijas Sahalīnas apgabalā, augstums - 1446 m, andezīta un bazalta lava
Čikurački Darbīgs vulkāns Paramuširā (Kuriļu salās), Krievijā, Sahalīnas apgabalā, augstums 1816 m
Prevo Darbīgs vulkāns Simuširas salā Kuriļu salu vidusdaļā, Krievijas Sahalīnas apgabalā, augstums - 1360 m
sardonikss Dārgakmens ar baltām un brūnām švīkām, halcedona paveids
plustinēt darīt kaut ko neritmiski, haotiski, nemākulīgi
Dārzu ezers Dārzu ezers - atrodas Augšzemes augstienē, Augšdaugavas novada Demenes pagastā, 149,3 m vjl., platība - 51,1 ha, garums 1,7 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 4,8 m, eitrofs, aizaugums - \~15%, dūņas; Dārzamuižas ezers; Gatenes ezers; Gateņa ezers; Gatiņu ezers
datortīkls ALOHA datu pārraides tīkls, kurā kā pārraides vide izmantoti radiokanāli, izveidots Havaju salās, un tā nosaukums nozīmē sveicienu havajiešu valodā
daudzsareņi daudzsartārpi ("Polychaeta"), posmtārpu tipa klase; ķermenis sastāv no posmiem; tiem sānos ir īpaši izaugumi ar sariņu pušķiem, kam ir kustību orgāna funkcija
sociālā medicīna daudzu sociālo un medicīnisko disciplīnu apvienojums, kas integrē sociālos un medicīniskos veselības slimības un invaliditātes aspektus, dodot iespēju iegūtās zināšanas lietot praktiski slimību profilaksē un rehabilitācijā
turkpupa Daudzziedu pupiņa ("Phaseolus multiflorus")
Tavoja Davei (Thave) - pilsēta Mjanmā ("Tavoy")
Haldāna dažādlape dažādlapju suga ("Callicladium haldanianum")
atslēdznieku darbi dažādu agregātu un detaļu remontā un apkalpošanā veicamie darbi metāla vai cita materiāla mehāniskā apstrādē ar rokas vai mehanizētiem darbarīkiem, arī sastiprināšanas, nostiprināšanas, regulēšanas un montāžas darbi, kā arī skrūvēšana, salikšana, vīlēšana, slīpēšana, urbšana, izrīvēšana, vītņošana, ciršana, griešana, kniedēšana, taisnošana un liekšana, kā arī aizzīmēšana, piekasīšana jeb šāberēšana, lepēšana un citi darbi
navābs Dažādu Indijas muhamedāņu valdnieku tituls, sākumā augstu valdības ierēdņu tituls lielmogula valstī
firmans Dažās musulmaņu zemēs - sultāna, šaha vai cita valdnieka rīkojums, dekrēts
Dienvidu Zivs debess dienvidu puslodes zvaigznājs Valzivs tuvumā (latīņu "Piscis Austrinus", saīsinājums "PsA"), Latvijā nav novērojams; spožākā ir balta 1,2. lieluma zvaigzne "Formalhauts"
vītņu dedestiņa dedestiņu suga ("Lathyrus aphaca")
degvielas uzpilde degvielas iepildīšana spēkratu degvielas tvertnē, kas var būt mehanizēta (benzīna pildnē) vai nemehanizēta, lejot ar spaini, kannu vai citu trauku
Austrumgati Dekānas plakankalnes austrumu malas kalni Indijā (bengāļu val. _Purva Ghat_, angļu _Eastern Ghats_), garums - >1400 km, augstums - līdz 1680 m
Rietumgati Dekānas plakankalnes rietumu malas kalni Indostānas pussalā (angļu val. "Western Ghats"), Indijā, kopējais garums ziemeļu-dienvidu virzienā - \~1500 km, vidējais augstums - 900 m, lielākais augstums - 2698 m
Komersona delfīns delfīnu suga ("Cephalorhynchus commersonii"), garums 1,4-1,7 m, svars - līdz 90 kg, dzīvo pie Dienvidamerikas dienviddaļas, Folklenda salām un Kergelēna salām
Hevisaida delfīns delfīnu suga ("Cephalorhynchus heavisidii"), garums līdz 1,8 m, svars - 40-75 kg, dzīvo Dienvidāfrikas un Namībijas rietumu piekrastē
Hektora delfīns delfīnu suga ("Cephalorhynchus hectori"), garums 1,2-1,5 m, svars - līdz 60 kg, dzīvo pie Jaunzēlandes, populācijā atlicis mazāk par 4000 īpatņu
īsspuru delfīns delfīnu suga ("Globicephala macrorhynchus"), garums 3,6-6,5 m, svars - 1000-4000 kg, dzīvo baros pa vairākiem simtiem īpatņu, tropiskajās, subtropiskajās un mērenās joslas jūrās
Platpurna delfīns delfīnu suga ("Peponocephala electra"), garums līdz 2,8 m, svars - līdz 200 kg, dzīvo tropiskajās un subtropiskajās jūrās, barību meklē pat 1500 m dziļumā
saharometrs Densimetrs (jeb areometrs) saharozes šķīdumu koncentrācijas noteikšanai pēc šķīdumu blīvuma; graduēts saharozes masas procentos
Altaverapasa departaments Gvatemalā (_Alta Verapaz_), administratīvais centrs - Kobana, robežojas ar Petenas, Isabalas, Sakaras, Bahaverapasas un Kičes departamentu, kā arī ar Meksiku
Amazonasa departaments Peru (_Amazonasa_), valsts ziemeļrietumu daļā, robežojas ar Loreto, Sanmartinas un Kahamarkas departamentu, kā arī ar Ekvadoru
Avačapana departaments Salvadorā (_Apuachapán_), atrodas valsts rietumu daļā pie Gvatemalas robežas
skaistie dieva vārdi deviņdesmit deviņi vārdi, kas islāmā raksturo Allāha gribu; septiņdesmit vārdi ir atrodami Korānā, pārējie ir tradicionāli; vissvarīgākie ir Al-Rahmans un AlRahmins ("Žēlsirdīgais" un "Žēlastības sniedzējs")
Heiksa deviņvīruspēks deviņvīruspēku suga ("Verbascum chaixii")
parastais deviņvīruspēks deviņvīruspēku suga ("Verbascum thapsus")
dharmačakra Dharmas ritenis - ritenis ar astoņiem spieķiem, budisma mācības simbols
Slīteres rezervāts dibināts 1957. g. paplašinot Slīteres dabas pieminekli līdz 7848 ha platībai, 1979. g. paplašināts līdz 15037 ha, 2000. g. iekļauts Slīteres nacionālajā parkā
ūdensroze Didīgļlapju klases augu dzimta ("Nymphaeaceae"), pie kuras pieder daudzgadīgi ūdensaugi (piemēram, ūdensroze, lēpe, lotoss u. c.) ar lielām peldošām vai pacilus lapām un dažādas krāsas palieliem ziediem, 6 ģintis, 60 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis
Johannesburga Dienvidāfrikas Republikas lielākā pilsēta ("Johannesburg"), 1750 m vjl., 2,1 mlj iedzīvotāju (2007. g.), komercijas un finansu centrs, divas universitātes, dibināta 1886. g. kā zelta ieguves centrs
Ostbaka Dienvidkurzemes novada Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Ostbaha" nosaukuma variants
Ozbaka Dienvidkurzemes novada Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Ostbaha" nosaukuma variants
dievakoceņš Dievkociņš ("Artemisia abrothanum")
nezidioblastoze Difūza Langerhansa saliņu ("insulae Langerhans-i") šūnu proliferācija
haplofāze Dīgļšūnu attīstības fāze, kad kodoli ir haploīdi
trisaharīds Digosaharīds, ko veido trīs monosaharīdu atlikumi
Vandzenes parka dīķis dīķis — atrodas Talsu novada Vandzenes pagastā, platība — 1,4 ha
Aizkraukles dīķis dīķis Aizkraukles pilsētā, platība - \~1,8 ha
Auru dīķis dīķis Auru pagastā, platība — 1,1 ha
Uriekstes dīķis dīķis Gulbenes novada Rankas pagastā, platība — 4,5 ha
Vaivaru dīķis dīķis Kuldīgas novada Laidu pagastā, platība - 1,5 ha
DDE dinamiskā datu apmaiņa (angļu "Dynamic Data Exchange")
strofantobioze Disaharīds strofanta glikozīdos
izocelobioze Disaharīds, celulozes hidrolīzes produkts
vicianoze Disaharīds, dažu glikozīdu glikons, kas hidrolīzē sašķeļas arabinozē un glikozē
heksabioze Disaharīds, kas sastāv no divām heksozes molekulām
bioze Disaharīds, kurā ir divi oglekļa atomi
disaharidūrija Disaharīdu (laktozes vai saharozes) klātiene urīnā
neatbilst Disharmonēt
disgāmija Disharmonija laulāto dzimumdzīvē
Vāļu attekas divas Gaujas kreisā krasta attekas Drabešu pagastā, platība 1,6 ha un 3,7 ha
halmaheri Divas tautību un cilšu grupas Halmaheras un tai tuvējās salās (Indonēzijā) - dienvidhalmaheri un ziemeļhalmaheri
nemopants Divdīgļlapju klases akvifoliju dzimtas ģints ("Nemophantus")
akants Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Acanthaceae"), tropu lakstaugs (retāk krūms vai neliels koks) ar lielām, dzeloņainām, plūksnoti dalītām lapām, vairākas sugas tiek audzētas kā krāšņumaugi, 200 ģinšu, 2000 sugu
mirotamnaugs Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases burvjlazdu rindas dzimta ("Myrothamnaceae")
akantaugi Divdīgļlapju klases cūknātru rindas dzimta ("Acanthaceae"), lakstaugi, krūmi, retumis koki
brūnkāte Divdīgļlapju klases cūknātru rindas dzimta ("Orobanchaceae"), viengadīgi vai daudzgadīgi bezhlorofila parazītaugi, 16 ģintis, \~200 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints
cefalārija Divdīgļlapju klases dipsaku dzimtas ģints "Cephalaria", \~70 sugu, Latvijā atrasta 1 adventīva suga
amarants Divdīgļlapju klases dzimta ("Amaranthaceae"), viengadīgs vai daudzgadīgs augs (lakstaugs, puskrūms, koks); izplatīts gk. Amerikas un Āfrikas tropiskajā un subtropiskajā joslā (ap 900 sugu, kas iedalītas 65 ģintīs), Latvijā konstatēta tikai 1 ģints
ūdenīte Divdīgļlapju klases dzimta ("Callitrichaceae"), peldoši vai iegrimuši, ļoti mainīgi vienmājas ūdensaugi, 1 ģints
pabērzs Divdīgļlapju klases dzimta ("Rhamnaceae"), vasarzaļi vai mūžzaļi vienmājas vai poligāmi koki un krūmi, arī liānas, 60 ģinšu, 900-1000 sugu, Latvijā savvaļā 2 ģintis, katra ar 1 sugu
puplaksis Divdīgļlapju klases dzimta genciānu rindas dzimta ("Menyanthaceae"), daudzgadīgs ūdensaugs vai pārmitru vietu vietu lakstaugs ar gariem sakneņiem, 5 ģintis, \~40 sugu
smiltsērkšķis Divdīgļlapju klases eleagnu dzimtas ģints ("Hippohae"), neliels divmāju koks vai krūms ar ērkšķainiem zariem, lancetiskām, sudrabainām lapām un sīkiem oranži dzelteniem augļiem - kauleņiem, Latvijā introducēta 1 suga
krāšņais suņkoks divdīgļlapju klases kizilu dzimtas suga ("Benthamidia florida syn. Cornus florida"), kas Latvijā ir vidēji ziemcietīga, koks sasniedz 2 m augstumu, ziedi zaļgani, sakopoti galviņās
petrorāgija Divdīgļlapju klases neļķu dzimtas plaukšķeņu apakšdzimtas ģints ("Petrorhagia"), Latvijā konstatēta 1 suga
loranti Divdīgļlapju klases rožu apakšklases santalu rindas dzimta ("Loranthaceae"), \~40 ģinšu, \~1000 sugu, gk. tropos
cefalota Divdīgļlapju klases rožu apakšklases saracēniju rindas dzimta ("Cephalotaceae"), 1 ģints, Austrālijas dienvidrietumu daļā
nepente Divdīgļlapju klases rožu apakšklases saracēniju rindas dzimta ("Nepenthaceae"), 1 ģints, 75 sugas, Āzijas tropu joslā, kukaiņēdājs augs; nepenta
daglīts Divgadīgs, 30-100 cm augsts augs, pārklāts ar rupjām spalviņām, ziedi sākumā iesarkani, vēlāk zilgani; daglīši ir nezāles, bet dažkārt tos kultivē kā vērtīgus medusaugus, jo 1 ha daglīšu var dot tikpat daudz nektāra, cik 25 ha griķu
Čonku dīķi divi dīķi Alūksnes novada Ilzenes pagastā, platība — 1 ha
Dvietes ezeri divi ezeri, kas atradās Dvietes senlejas glaciālajos padziļinājumos (Dvietes ezers - 80 ha un Skuķu ezers - 110 ha), nolaisti 1936. g. regulējot Dvietes upi, lai novērstu lauksaimnieciski izmantojamās zemes applūšanu; pārpurvojušies
ditrochajs Divkāršs trochajs, antīkā pantmērā četrbalsienu pēda, kam 1. un 3. zilbe gara, 2. un 4. īsa
kaķa pauti divmāju kaķpēdiņa ("Antennaria doioica", senāk "Gnaphalium dioicum")
Mullutu-Sūrlahts Divu ezeru sistēma Igaunijā, Sāmsalas dienvidu daļā, uz rietumiem no Kuresāres, kas sastāv divām daļām, rietumu daļa - Mullutu ezers un austrumu daļa - Sūrlahts, platība - 1430 ha, dziļums - līdz 2,1 m
onija Divu monarhiju apvienība, kurā vara pieder vienam monarham
partenomikse Divu sievišķo gamētu vai haploidālu šūnu saplūšana, kas izraisa somatisko partenoģenēzi
DIN 1451 dizaina standarts, ko 1931. gadā radījusi Vācijas standartu organizācija, pateicoties _Bauhaus_ dizaina principiem, un ir tik precīzs un funkcionāls, ka joprojām tiek plaši lietots satiksmes zīmēm un citām administratīvām un tehniskām vajadzībām
gaišā dižadatene dižadateņu sēņu ģints suga ("Hericium cirrhatum, syn. "Creolophus cirrhatus")
dārza dižsardzene dižsardzeņu ģints sēņu suga ("Macrolepiota rhacodes var. hortensis")
liesmainā dižspulgaine dižspulgaiņu ģints sēņu suga ("Caloscypha fulgens")
Sahalīnas dižsūrene dižsūreņu suga ("Reynoutria sachalinensis")
čemurziežu dižtauriņš dižtauriņu dzimtas suga ("Papilio machaon"), liels tauriņš (spārnu plētums - 70-90 mm), spārni dzelteni ar melnu zīmējumu, kāpurs \~5 cm garš, zaļš ar melnām šķērsjoslām, attīstās uz čemurziežu lapām un ziediem, Latvijā sastopams visā teritorijā, bet reti, aizsargājams
dūdulis Dižzirdzene ("Angelica archangelica")
dukeri Dobradžu dzimtas apakšdzimta ("Cephalophinae"), nelieli pārnadži (garums - 55-155 cm, masa - 5-65 kg), īsi ragi, kas parasti paslēpti matu cekulā, izplatīti Āfrikā, mežos un savannu krūmājos
muskusvērsis Dobradžu dzimtas kazu apakšdzimtas suga ("Ovibos moschatus"), samērā liels un masīvs pārnadzis (ķermeņa gar. 1,8-2.5 m, masa - 200-300 kg) Ziemeļamerikā; mošusvērsis
skuju dobumsēnīte dobumsēnīšu suga ("Marasmiellus perforans", syn. "Micromphale perforans")
Dodkas ezers Dodkas ezers - atrodas Augšdaugavas novada Višķu pagastā, platība - 22,6 ha; Dotka
Jurugu Dogonu (Mali dienvidaustrumi) mitoloģijā - dievība, kas personificē haosu, neauglību, sausumu, nakti un nāvi, kurš piedzimis šakāļa izskatā
dolichothele Dolichothele sphaerica - lodveida mamilārijas ("Mammillaria sphaerica") nosaukuma sinonīms
VND Dongs; Vjetnamas Sociālistiskās Republikas valūtas kods, sīknauda - hao = 0,1 dongs un xu = 0,01 dongs
jūkls Drūzma; kaut kas haotisks, nekārtīgs, irdens
amigdaloze Dsaharīds amigdalīnā; šķeļoties rodas divas glukozes molekulas
Dūķu Dūķu ezers - atrodas Madonas novada Lazdonas pagastā, platība - <1 ha
blauznēji Dumbrāju zaķpēdiņa ("Gnaphalium uliginosum")
dilumzāle Dumbrāju zaķpēdiņa ("Gnaphalium uliginosum")
kaķpēdiņa Dumbrāju zaķpēdiņa ("Gnaphalium uliginosum")
pelējumi Dumbrāju zaķpēdiņa ("Gnaphalium uliginosum")
zaķpeciņa Dumbrāju zaķpēdiņa ("Gnaphalium uliginosum")
zaķpekiņa Dumbrāju zaķpēdiņa ("Gnaphalium uliginosum")
zaķpēdiņa dumbrāju zaķpēdiņa (“Gnaphalium uliginosum”)
Ričardsona dumbrene dumbreņu suga ("Calliergon richardsonii")
kandžars Dunčveida ierocis Austrumos; handžars
Dzabhana Dzavhana - upe Mongolijas rietumu daļā ("Dzavchan Gol")
turaks Dzegužveidīgo putnu dzimta ("Musophagidae"), 5 ģintis, \~20 sugu, Āfrikā
akatalekse Dzejas metrikā - pilnapjoma vīrišķās klauzulas jambos un anapestos, sievišķās klauzulas trohajos un un amfibrahijos, daktiliskās daktilos
Cleome spinosa dzeloņainās kleomes "Cleome hassleriana" nosaukuma sinonīms
cūcītis Dzeltenā lēpe ("Nuphar lutea")
cūcīts Dzeltenā lēpe ("Nuphar lutea")
cūkdeguni Dzeltenā lēpe ("Nuphar lutea")
cūkdeguniņi Dzeltenā lēpe ("Nuphar lutea")
cūkpurns Dzeltenā lēpe ("Nuphar lutea")
cūkroka Dzeltenā lēpe ("Nuphar lutea")
cukroks Dzeltenā lēpe ("Nuphar lutea")
ezerroze Dzeltenā lēpe ("Nuphar lutea")
gaigala Dzeltenā lēpe ("Nuphar lutea")
krūkiņas Dzeltenā lēpe ("Nuphar lutea")
kundziņi Dzeltenā lēpe ("Nuphar lutea")
laicene Dzeltenā lēpe ("Nuphar lutea")
laičene Dzeltenā lēpe ("Nuphar lutea")
laičiņas Dzeltenā lēpe ("Nuphar lutea")
laicine Dzeltenā lēpe ("Nuphar lutea")
laičiņes Dzeltenā lēpe ("Nuphar lutea")
laicini Dzeltenā lēpe ("Nuphar lutea")
laikšņa Dzeltenā lēpe ("Nuphar lutea")
laiksne Dzeltenā lēpe ("Nuphar lutea")
laišķis Dzeltenā lēpe ("Nuphar lutea")
laiškulapas Dzeltenā lēpe ("Nuphar lutea")
lēpene Dzeltenā lēpe ("Nuphar lutea")
lēplapa Dzeltenā lēpe ("Nuphar lutea")
nārspuķe Dzeltenā lēpe ("Nuphar lutea")
plaikšņa Dzeltenā lēpe ("Nuphar lutea")
plaksne Dzeltenā lēpe ("Nuphar lutea")
pudelīte Dzeltenā lēpe ("Nuphar lutea")
pudelītes Dzeltenā lēpe ("Nuphar lutea")
ūdenslilija Dzeltenā lēpe ("Nuphar lutea")
ūdensroze Dzeltenā lēpe ("Nuphar lutea")
ūdensrozes Dzeltenā lēpe ("Nuphar lutea")
upesbundulis Dzeltenā lēpe ("Nuphar lutea")
butkundziņš Dzeltenā ūdensroze; dzeltenā lēpe ("Nuphar lutea")
ozoliņš Dzeltenais saulkrēsliņš ("Thalictrum flavum")
karneols Dzeltenīgs līdz asinssārts halcedona (kvarca) paveids
praulgrauzis Dzeltenkāju praulgrauzis - praulvaboļu dzimtas suga ("Mycetochara flavipes")
Drepanis pacifica dzeltenmelnais havajputniņš
haraciopse Dzeltenzaļo aļģu nodalījuma heterokoku klases ģints ("Characiopsis"), vārpstveida, sirpjveida, olveida vai bumbierveida vienšūnas aļģes, kas piestiprinātas pie substrāta ar disku vai kātu, 56 sugas, Latvijā konstatēts 14 sugu
lielgalvainā dzelzene dzelzeņu suga ("Centurea macrocephala")
Vāveres ezera purvs dzērvenāju liegums 1977.-1999. g., platība - 165,5 ha, šī dabas lieguma sākotnējais nosaukums
Apiņu purvs dzērvenāju liegums Smiltenes novada Launkalnes pagastā, platība - 161,6 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g.
Krievu purvs dzērvenāju liegums Smiltenes novada Launkalnes pagastā, purva platība — 154 ha, dzērvenāju segums 50-70%
Baltais purvs dzērvenāju liegums Smiltenes novada Launkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. platība — 163,2 ha, dzērvenāji aizņem 65,5 ha, to segums 50-60%
Mūrnieku purvs dzērvenāju liegums Susāju pagastā, purva platība — 1458 ha, aizsargājamā platība — 381 ha kopš 1977. g., dzērvenāji aizņem 129,6 ha, to segums 60-70%, gk. lielā dzērvene (“Oxycoccus palustris”)
hauliods dziļjūras zivs _Chaulidous sloani_, dzīvo tropu un subtropu dziļjūrā, garums 20 - 25 cm, tās zobi ir vairāk nekā uz pusi garāki par galvu un apņem žokļus kā restes, kad mute ir aizvērta
lielmutes zutis dziļjūras zivs (_Eurypharynx pelecanoides_), kas var norīt par sevi lielāku medījumu, tai ir milzīga mute un vēders, kas var izspīlēties, daudz reižu pārsniedzot savu normālo lielumu
heterotallisms Dzimumšķirtība zemākiem augiem haploīdajā paaudzē; tā neizpaužas ārēji, bet parādās tikai dzimumprocesā
diakinēze Dzimumšūnas nobriešanas stadija, kurā hromosomu pāru pavedieni uzbriest, saīsinās un saplūst, veidojot haploīdo skaitu
akoasms Dzirdes malds, resp., halucinācija
pseidakūzija Dzirdes traucējums, kad balss skaņu augstums šķiet mainījies; dzirdes halucinācija
Vecmelderu dzirnavezers dzirnavezers Aknīstes pagastā, platība — 1,6 ha
Ančkas dzirnavezers dzirnavezers Apes pilsētas teritorijā, platība 1 ha
Beberbeķu ezers dzirnavezers Beberbeķu dabas parka dienvidu daļā, platība — 10,3 ha, vidējais dziļums — 1,7 m
Tartaka ezers dzirnavezers Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā, uzstādināts Rudņas upē, 107,4 m vjl., platība — 33 ha, lielākais dziļums — 3 m; Tartaka dzirnavezers; Tartakas dzirnavezers; Tartaku dzirnavezers
Mazezers Dzirnavezers Limbažu pilsētā, uzpludināts uz strauta, kurš ietek Dūņezerš, platība - 1,7 ha; Mazezeriņš
Vatrānes dzirnavezers dzirnavezers Ogres novada Ķeipenes pagastā, platība — 1 ha
Plānupes dzirnavezers dzirnavezers Siguldas novada Allažu pagastā, platība — 1,1 ha
Rideļu dzirnavezers dzirnavezers Tukuma novada Engures pagastā, Kalnupes ielejā, platība — 45 ha, garums — 2,1 km, lielākais platums — 0,4 km, lielākais dziļums — 3,5 m, eitrofa, vidēji aizaugusi ūdenstilpe; Rīdeļu ezers; Stulbais ezers; Stulbis; Vanadziņš
Zantes dzirnavezers dzirnavezers Tukuma novada Zantes pagastā, platība — 1,6 ha; Dziru dzirnavezers
Vītiņu dzirnavezers dzirnavezers Vītiņu pagastā, platība - 2,5 ha
Ziedugravas dzirnavezers dzirnavezers Ziemera pagastā, platība — 1 ha; Sļukuma ezers; Šļukuma ezers
arhebaktērijas Dzīvās dabas klasifikācijā - baktēriju valsts apakšvalsts ("Archaebacteria")
metahroze dzīvnieka, piemēram, hameleona spēja mainīt krāsu
dzīvnieku blīvums dzīvnieku (medījamo) skaits uz platības vienību (parasti 1000 ha)
grauzējutis Dzīvnieku kārtas apakškārta ("Mallophaga"), sīki bezspārnu kukaiņi (putnu, retāk zīdītāju, ektoparazīti), \~3300 sugu, Latvijā konstatētas 72 sugas
halotāna tests dzīvnieku stresjutības pārbaude ar narkotisko vielu – halotānu
trilobītveidīgie Dzīvnieku valsts posmkāju tipa apakštips ("Trilobitomorpha")
jaunbuharieši Džadidisma kustības virziens Buharas hanistē 1916.-20. g.
Parsva Džainisma dibinātājs, kurš piedzima valdnieka ģimenē ap 850. g. p. m. ē., vēlāk atteicās no troņa un kļuva par askētu, līdz beidzot sasniedza gudrību; tiek uzskatīts par divdesmit otro tīrthankaru
Čambala Džamnas labā krasta pieteka (Gangas baseinā) Indijā (angļu val. "Chambal"), garums - \~960 km, sākas Vindjas kalnos
Džesura Džašohara - pilsēta Bangladešā
Džavahetijas-Armēnijas Džavahetijas-Armēnijas kalniene Aizkaukāza kalnienē, Armēnijas kalnienes ziemeļaustrumu daļa starp Mazo Kaukāzu ziemeļos, Turciju un Irānu dienvidos, Gruzijā, Armēnijā un Azerbaidžānā, ietver Džvahetijas, Karabahas kalnieni, Džvahetijas, Gegamas grēdu, Vardenisa, Zangezuras grēdu, Aragaca masīvu, Lori ieplaku, Ļeņinakanas plato, Ararata līdzenumu, Sevana ieplaku
Džeihana Džejhana - pilsēta Turcijas dienvidos
frīdžezs Džeza mūzikas paveids, kam raksturīga atteikšanās no tonalitātes, taktsmēra, tempa, ritma, harmonijas
bībops Džeza mūzikas stils, kas radies 20. gs. 40. gados; tam raksturīgas disonējošas harmonijas, izteikti sinkopēti ritmi
Džangmagiana Džhangmagiāna - pilsēta Pakistānā
Džizaka Džizaha - pilsēta Uzbekistānā
Tora Ebreju Bībeles pirmās piecas grāmatas, kas atbilst Pentateiham jeb Vecās Derības pirmajām piecām grāmatām (Mozus grāmatām)
Metuzāls Ebreju mitoloģijā - ilga mūža simbols, viens no cilvēces ciltstēviem, Ādama pēctecis, Enoha dēls un Noasa vectēvs, kurš nodzīvojis 969 gadus
Zāra ebreju mitoloģijā - Sāra, vecākā patriarha Ābrahama sieva
vara čūska ebreju mitoloģijā - tēls, kas sakņojas arhaiskā mitoloģiskā priekšstatā par čūsku kā dzimšanas un nāves, gudrības un viltības iemiesojumu
Sāra Ebreju mitoloģijā - vecākā patriarha Ābrama sieva, kurai ilgstoši nebija bērnu, un kad viņi bija jau krietni gados, piedzima Īzāks
Hanuka Ebreju svētki, kas ilgst astoņas dienas novembrī-decembrī (no Kislev mēneša (ebreju kalendāra devītais mēnesis) 25. dienas līdz Tenet mēneša 2. dienai), šajā laikā tiek pieminēta makabiešu uzvara pār Antioha IV vadītajiem sīriešiem; Hanukā laikā katru vakaru tiek aizdegta viena no menoras svecēm (lampiņām); šos svētkus sauc arī par gaismas svētkiem
Ūriēls Ebreju un kristietības mitoloģijā - viens no vecākajiem eņģeļiem, Enoha pavadonis viņa vīzijās, Dieva kalpotājs un starpnieks starp Dievu un cilvēkiem
sešzobis Egļu sešzobis - gremdgraužu dzimtas suga ("Pityogenes chalcographus"), vaboles ķermenis cilindrisks, 1,7-2,2 mm garš, brūns, segspārnu abās pusēs 3 zobi; egļu sešzobu mizgrauzis
mehdī Ēģiptieša Muhameda Ahmeta pievārds, kas 1881. gadā Sudānā rīkoja sacelšanos
Naunete Ēģiptiešu dievība, kas simbolizē pirmatnējos ūdeņus, un kopā ar savu vīriešu kārtas analogu Nunu ietilpa ogdoādē, ko veidoja astoņus haosa spēkus personificējošas dievības
Apiss Ēģiptiešu mitoloģijā - arhaisks auglības dievs, kura svētais dzīvnieks un iemiesojums bija melns vērsis ar īpašām pazīmēm uz ķermeņa un baltu zīmi pierē
ogdoāde Ēģiptiešu mitoloģijā - astoņu pirmatnējo dievību grupa, kas personificē haosa spēkus, sastāvēja no četriem dievību pāriem
Nuns Ēģiptiešu mitoloģijā - dievs, pirmatnējo ūdeņu, pasaules okeāna un sākotnējā haosa personifikācija
Sehmeta Ēģiptiešu mitoloģijā - kara un postošās saules tveices dieviete, dieva Ra meita, dieva Ptaha sieva un dieva Nefertuma māte
Apops Ēģiptiešu mitoloģijā - milzīga čūska, pazemes būtne, tumsas un haosa iemiesojums, gaismas un kārtības aizstāvja, saules dieva Ra pretmets un ienaidnieks
Sets Ēģiptiešu mitoloģijā - Ozīrisa ļaunais brālis; viņš nogalināja savu brāli un pārtrauca viņa zemes valdnieka gaitas, līdz viņu pašu nogalināja Hors; kļuva par kara, vētru, tuksnešu un haosa dievu
Hamecereju ehinopsis ehinopšu suga ("Echinopsis chamaecereus", agrāk "Chamaecereus silvestrii")
asinsziedu ehinopsis ehinopšu suga ("Echinopsis haematantha", agrāk "Lobivia rebutioides")
Iehternaha Ehterneha - pilsēta Luksemburgā (_Iechternach_)
akalifa Eiforbiju dzimtas ģints ("Acalypha")
jatrofa Eiforbiju dzimtas ģints ("Jatropha"), sausumizturīgs telpaugs ar sulīgām lapām un pudeļveidīgu stumbru, sauc arī par pudeļpuķi
rhabdomonas Eiglēnaļģu nodalījuma dzimtas "Rhabdomonadaceae" ģints
faki Eiglēnaļģu nodalījuma ģints ("Phacus"), mikroskopiskas, brīvi peldošas aļģes ar nemainīgu šūnas formu; \~140 sugu, Latvijā konstatētas 24 sugas, kas sastopamas nelielos, gk. ar organiskām vielām piesārņotos ūdeņos, kā arī pārpurvotās ezeru un upju piekrastēs
konsekrēšana Eiharistijā - darbība, kuras laikā maize un vīns kļūst par Kristus miesu un asinīm
konsubstanciācija Eiharistijas mācība, ka pēc konsekrācijas maizes un vīna, resp., Kristus miesas un asiņu substance pastāv kopā savstarpējā vienībā
palls Eiharistiskā dievkalpojuma piederums Romas katoļu baznīcas misē - četrstūrveida, ar baltu drānu apšūts apsegs bīķerim un patēnai
lielziedu eihāre eihāru suga ("Eucharis grandiflora")
eikaliptols Eikalipta eļļas galvenā sastāvdaļa; lieto inhalācijām elpošanas ceļu slimībās vai ārēji ieberzējumiem
Eikaži Eikažu dīķis - atrodas Siguldas novada Krimuldas pagastā, platība - 1,9 ha
Eikša Eikša ezers - atrodas Feimaņu paugurainē, morēnieplakā, Preiļu novada Rušonas pagastā, 151 m vjl., platība - 57 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,8 km, vidējais dziļums - 4 m; Eikšu ezers
einuhisms Einuha stāvoklis
Sudas purvs Eiropas nozīmes biotops Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Cēsu novada Līgatnes pagastā un Siguldas novada Mores pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, platība — 2575 ha, tajā ir 33 ezeri, daudz akaču un lāmu, bagāta ornitofauna, ligzdo arī aizsargājamas putnu sugas
Science Eiropas pētnieku starptautiskās sadarbības un apmaiņas stimulēšanas plāns ("plan to stimulate the international cooperation and interchange necessary for European researchers")
EPOCH Eiropas programma attiecībā uz klimatoloģiju un dabas katastrofām ("European programme on climatology and natural hazards")
ELISE Eiropas tīkls informācijas apmaiņai ar vietējām iniciatīvām nodarbinātības veicināšanā ("European network for the exchange of information on local initiatives for the creation of employment")
ar dažādām halzēm ejot pie vēja, jahta var iet uz vienu punktu no pretējām pusēm, t. i., ar dažādiem kursiem attiecībā pret vēju (halzēm)
ekshaustors Ekshausters, sūcējventilators
saldā eksīdija eksīdiju ģints suga ("Exidia saccharina")
lielziedu eksohorda eksohordu suga ("Exochorda x macrantha")
gluons Elektriski neitrāla elementārdaļiņa ar spinu 1, masu vienādu ar 0 un īpašu kvantu skaitli - krāsu; stiprās mijiedarbības pārnesējs starp kvarkiem, veidojot hadronus; saskaņā ar elementārdaļiņu teoriju ir 8 gluoni, kam raksturīgi dažādu krāsu lādiņi
Edifact Elektronisko datu apmaiņa administrācijai, tirdzniecībai un transportam ("electronic data interchange for administration, commerce and transport")
AEG Elektrotehnikas ražotājfirma (vācu "Allgemeine Elektrizitäts - Gesellschaft")
hadroni Elementārdaļiņas, kas piedalās stiprajā mijiedarbībā; pie hadroniem pieder mezoni, nukloni, pioni u. c.
ozollapu embotiņš embotiņu suga ("Teucrium chamaedrys"), kura vienīgā zināmā atradne Koknesē iznīcināta HES celtniecības laikā
disaharidāzes Enzīmi, kas sašķeļ divkāršos cukurus jeb disaharīdus
poliāze Enzīms, kas katalīzē polisaharīdu hidrolīzi
Geseriāda Episks mongoļu teiku cikls par varoni Geserhanu; izplatīts Centr. Āzijā un A-Āzijā; pabeigts 16.-17. gs., pazīstami arī tibetiešu, burjatu, kalmiku varianti
ģeokrātiskās epohas epohas ar dominējošu jūru atkāpšanos un visplašāko sauszemes izplatību
zilpaura erickiņš erickiņu suga ("Phoenicurus caeruleocephalus")
kasandra Ēriku dzimtas ģints ("Chamaedaphne"), 1 suga, tā konsatēta arī Latvijā
haptofors Ērliha apzīmējums specifiskajai molekulu grupai, ar kuru toksīni vai aglutinīni piesaistās antivielām, antigēniem vai šūnu receptoriem
haptofils Ērliha sānuķēžu teorijā attiecīgs uz receptoru, kuram ir afinitāte pret toksīna haptoforo grupu
rītamētelis Ērts halāts (parasti no biezāka auduma), kas paredzēts valkāšanai (parasti) mājās
IHTFP Esmu paradīzē (angļu "I have truly found paradise"; īsziņās)
Balja Ooha Anrī Etinraja, pilsēta Īrijā ("Baile Átha an Ri"), tās nosaukums īru valodā
Etiopija Etiopijas Federatīvā Demokrātiskā Republika - valsts ziemeļaustrumu Āfrikā (amharu val. _Ītyōpp'ya_) platība - 1133380 kvadrātkilometru, 85240000 iedzīvotāju (2005. g.), galvaspilsēta - Adisabeba, administratīvais iedalījums - 9 kilili, 2 municipalitātes, līdz 1945. g. neoficiālais nosaukums bija Abesīnija
čulimi Etnogrāfiska grupa, dzīvo Krievijā, Čulimas (Obas labā krasta pieteka) piekrastē, valoda pieder pie tjurku grupas, tuvu radniecīgi hakasiem
Svētais vakarēdiens euharistija
ēveļmašīna Ēvelmašīna - mašīna koka vai metāla virsmas apstrādāšanai, nogludināšanai; mehanizēta ēvele
vidējā evernija everniju suga ("Evernia mesomorpha"), Latvijā aizsargājama
sniedze Ezera salaka ("Osmerus eperlanus morpha spirinchus")
stinte Ezera salaka ("Osmerus eperlanus morpha spirinchus")
Ezerrožu Ezerrožu ezers Cēsu novada Nītaures pagastā, platība - 13 ha; Zaubes ezers
Franapoles ezers ezers Latgales augstienes ziemeļu malā, Ciblas novada Zvirgzdenes pagastā, 138 m vjl., platība - 70,4 ha, garums - 2,2 km pa loka asi, 1,3 km rietumu - austrumu virzienā, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 1,3 m, eitrofs, viscaur aizaudzis, dūņains
Lejas ezers ezers — atrodas Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Aulejas un Kombuļu pagastā, 158,7 m vjl., platība — 177 ha, garums — 3,5 km, lielākais platums — 1,3 km, lielākais dziļums — 34 m, 3 saliņas (kopplatība — 1 ha), cauri tek Dubna, mezotrofs ezers, aizaugums — 8%
Liskas ezers ezers — atrodas Rēzeknes novada Feimaņu pagastā, platība — 7,4 ha; Liska ezers
Dabaru ezers ezers — atrodas Taurenes pagastā, viens no Lodes-Taurenes ezeriem, platība — 17,8 ha, garums 1,2 km, platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 5,3 m; Stupeņu ezers; Stupeņu-Dabaru ezers
Mālezers ezers Ādažu pagastā, platība - 4,8 ha; Matezers
Kreiļu ezers ezers Ādažu pagastā, platība 2,8 ha
Balvu ezers ezers Adzeles pacēlumā 100,5 m virs jūras līmeņa, Balvu pilsētas un Balvu novada Kubuļu pagasta teritorijā, platība — 167,9 ha, garums — 3,2 km austrumu-rietumu virzienā, lielākais platums — 0,7 km, dziļums — līdz 3,9 m; cauri tek Balupe
Grundu ezers ezers Adzeles pacēlumā, Alūksnes novada Mālupes pagastā, 133 m vjl., platība — 48,9 ha, garums — 960 ha, platums — 640 m, lielākais dziļums — 1,3 m, diseitrofs, aizaugošs
Svātūnes ezers ezers Adzeles pacēlumā, Baltinavas pagasta dienvidu daļā, 107,4 m vjl., platība - 36 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 11,3 m, eitrofs, aizaugums - 15%; Jorzavas ezers; Svētūnes ezers
Sprogu ezers ezers Adzeles pacēlumā, Balvu novada Vīksnas pagastā, 121,7 m vjl., platība — 55,9 ha, garums — 1,3 km, lielākais platums — 0,7 km, vidējais dziļums — 1,8 m, lielākais dziļums — 7,4 m, sala (2 ha), eitrofs, aizaugums — 5 %; Sproģu ezers
Pertoška ezers Aglonas novada Kastuļinas pagastā, platība - 11, 8 ha; Pertošeka ezers; Pertoškas ezers; Pertošu ezers
Silkalnu ezers ezers Aglonas pagastā, platība - 1,5 ha; Silakalnu ezers
Glušoks ezers Aglonas pagastā, platība - 1,9 ha; Glušoka ezers; Glušokas ezers
Skudriņka ezers Aglonas pagastā, platība - 9,2 ha; Skudrines ezers; Skudrinkas ezers; Skudrīša ezers
Ruskuļu ezers ezers Aglonas pagastā, platība — 11,5 ha; Lielais ezers
Terehovas ezers ezers Aglonas pagastā, platība — 12,7 ha; Terehova
Gulbinkas ezers ezers Aglonas pagastā, platība — 2 ha
Mazais Dubuļkas ezers ezers Aglonas pagastā, platība — 5,7 ha
Dāmenezers ezers Aiviekstes pagastā, 9 km uz ziemeļiem no Pļaviņām, platība - 15,3 ha, garums - 650 m, platums - 350 m, vidējais dziļums - 0,4 m, dūņains, akačainos krastos, nepieejams, aizaug; Damenes ezers; Dāmenes ezers; Dāmeņa ezers
Silītis ezers Aiviekstes pagastā, platība - 1,1 ha; Alaužu ezers; Sīlītis
Tulmenītis ezers Aiviekstes pagastā, platība - 1,3 ha; Tulmenes ezers; Tulmens; Tulmeņu ezers
Neļaubītis ezers Aiviekstes pagastā, platība - 1,8 ha; Neļauba ezers; Neļaubis
Līdacis ezers Aiviekstes pagastā, platība - 11 ha; Līdaces ezers; Līdeces ezers
Līkais ezers ezers Aiviekstes pagastā, platība — 1,6 ha
Spīganas ezers ezers Aiviekstes pagastā, platība — 6,4 ha, dziļums — līdz 1,4 m; Spiganes ezers; Spīganu ezers
Apaļais ezers ezers Aizkraukles novada Aiviekstes pagasta ziemeļrietumos, platība - 3,6 ha
Baltenītis ezers Aizkraukles novada Aiviekstes pagastā, platība - 1,6 ha; Baltenis; Baltenīša ezers; Baltiņu ezers
Alaižu ezers ezers Aizkraukles novada Aiviekstes pagastā, platība mazāka par 1 ha
Baltezers ezers Aizkraukles novada Mazzalves pagasta ziemeļu stūrī, platība - 3,5 ha
Apezers ezers Aizkraukles novada Vietalvas pagastā, platība - 1,6 ha
Alvīšezers ezers Aizkraukles novada Vietalvas pagastā, platība - 10,6 ha; Alvīšu ezers; Alvītes ezers
Garais ezers ezers Aizkraukles novada Vietalvas pagastā, platība - 3,8 ha; Garenais ezers
Mežmaļu ezers ezers Aknīstes pagastā, platība — 1,4 ha
Lielais ezers ezers Aknīstes pagastā, platība — 8,8 ha; Lielezers
Sokas ezers ezers Alojas novada Staiceles pagastā, Sokas purva teritorijā, 50,4 m vjl., platība — 94 ha, garums — 1,45 km, lielākais platums — 0,95 km, lielākais dziļums — 10 m; Kodaja ezers; Kodoja ezers; Kodu ezers; Soka ezers; Sokka ezers
Ungurpils dzirnavezers ezers Alojas pagastā, uzstādināts Salacas pietekā Joglā, tā platība — 22,4 ha, garums — 1,75 km, lielākais platums — 0,25 km, lielākais dziļums — 3,2 m, virsūdens aizaugums — \~40%
Dēlene ezers Alsungas pagastā, platība - 1,6 ha; Dēļezers; Dēļu ezers; Dīļu ezers
Runcu ezers ezers Alsviķu pagastā, platība - <1 ha
Vaidavas ezers ezers Alūksnes augstienē, Alūksnes novada Ziemera pagastā, 170,5 m vjl., platība — 22 ha, garums — 0,75 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums — 1,8 m, eitrofs, vidēji aizaudzis, dūņains
Murāta ezers ezers Alūksnes augstienē, Alūksnes novada Ziemera pagastā, uz Latvijas un Igaunijas robežas, 171,9 m vjl., platība - 66,0 ha (Latvijā ezera dienvidu gals 11,2 ha), garums - 1,8 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 3,0 m, eitrofs, nedaudz aizaudzis; Muratu ezers
Sprīvuļu ezers ezers Alūksnes augstienē, Gulbenes novada Beļavas pagastā pie Alūksnes novada robežas, 128,4 m vjl., platība — 52,3 ha, garums — 1,22 km, lielākais platums — 0,47 km, lielākais dziļums — 6 m, mezotrofs, aizaugums — 3%; Putriņu ezers; Sprivuļa ezers; Sprivuļu ezers
Indzeris ezers Alūksnes augstienes dienvidu malā, Gulbenes pauguraines ziemeļu galā, Alūksnes novada Alsviķu pagastā, 168 m vjl., platība - 145 ha, garums - 2,2 km, lielākais platums - 1,3 km, vidējais dziļums - 5 m; Indzera ezers; Indzeru ezers; Inzera ezers
Pintelis ezers Alūksnes augstienes Gulbenes paugurvalnī, Gulbenes novada Beļavas pagastā, 108 m vjl., platība - 65,7 ha, garums - 1,9 km, lielākais platums - 0,7 km, vidējais dziļums - 4,1 m, eitrofs, gar krastiem aizaudzis ezers; Pinteļa ezers; Pinteļu ezers; Lisa ezers; Lisas ezers; Ļisa ezers
Stāmerienas ezers ezers Alūksnes augstienes Gulbenes paugurvalnī, Gulbenes novada Stāmerienas pagastā, 117,1 m vjl., platība — 92 ha, garums — 1,5 km, lielākais platums — 0,8 km, vidējais dziļums — 6,5 m, lielākais dziļums — 18,7 m, eitrofs, aizaugums — \~15%; Stāmeres ezers; Stāmerienes ezers
Ludza ezers ezers Alūksnes augstienes Gulbenes paugurvaļņa ziemeļu daļā, Gulbenes novada Stāmerienes pagastā, 124,5 m vjl., platība — 280,9 ha, garums — 2,9 km, lielākais platums — 1,3 km, vidējais dziļums — 4 m, lielākais dziļums — 11 m, eitrofs, vidēji aizaudzis ezers; Ludzes ezers; Ludzezers; Ludzu ezers
Bērtiņu ezers ezers Alūksnes augstienes Malienas paugurainē, Alūksnes novada Alsviķu pagastā, platība — 5,9 ha, garums — \~400 m, lielākais platums — \~300 m
Dzilnas ezers ezers Alūksnes augstienes pazeminājumā, Alūksnes novada Ziemera pagastā, 183,8 m vjl., platība — 12,5 ha, garums — 0,6 km, platums — 0,4 km, lielākais dziļums — 2,3 m, eitrofs, dūņains; Pauliņa ezers
Lūkumietis ezers Alūksnes augstienes Vaidavas pazeminājumā, Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, 174,2 m vjl., platība - 51,5 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,95 km, lielākais dziļums - 2,8 m, eitrofs, stipri aizaudzis; Lūkumītis; Lukumiešu ezers
Ilgājs ezers Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, dabas liegumā "Korneti-Peļļi", Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība - 8,7 ha; garums - \~500 m, lielākais platums - \~250 m; Ilgais ezers; Vizlas ezers
Kalekaura ezers ezers Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, dabas liegumā "Korneti-Peļļi", Apes novada Apes pagastā, platība - 11,4 ha, garums - >700 m, platums - 150-200 m, dziļums - līdz 12 m; Purveitis; Purveits
Dūņenieks ezers Alūksnes nova Jaunalūksnes pagastā, platība - 6,3 ha; Dūņu ezers
Zviedrīšu ezers ezers Alūksnes novada Allažu pagastā, platība - <1 ha
Bišulāču ezers ezers Alūksnes novada Alsviķu pagastā, platība - <1 ha; Brīdaku ezers
Brutulīts ezers Alūksnes novada Alsviķu pagastā, platība - <1 ha; Brutulītis
Ķemera ezers ezers Alūksnes novada Alsviķu pagastā, platība - <1 ha; Strautiņu ezers
Čikstu ezers ezers Alūksnes novada Alsviķu pagastā, platība - 1 ha
Jaunbērtiņu ezers ezers Alūksnes novada Alsviķu pagastā, platība - 1,1 ha
Pameitiņa ezers Alūksnes novada Alsviķu pagastā, platība - 1,3 ha; Pameitas ezers
Skujenieku ezers ezers Alūksnes novada Alsviķu pagastā, platība - 1,8 ha; Skujienas ezers
Buliņa ezers ezers Alūksnes novada Alsviķu pagastā, platība - 15,6 ha
Silakroga ezers ezers Alūksnes novada Alsviķu pagastā, platība — <1 ha
Meža ezers ezers Alūksnes novada Alsviķu pagastā, platība — <1 ha
Plaužu ezers ezers Alūksnes novada Alsviķu pagastā, platība — <1 ha; Jaunslaviešu ezers; Slaviešu ezers; Slavišu ezers
Celensku ezers ezers Alūksnes novada Alsviķu pagastā, platība — 1,2 ha
Tūjas ezers ezers Alūksnes novada Alsviķu pagastā, platība — 7 ha
Nesaules ezers ezers Alūksnes novada Alsviķu pagastā, platība — 7,8 ha; Nesaulītes ezers
Lielsloku ezers ezers Alūksnes novada Ilzenes pagastā, platība - 12,4 ha; Ezersloku ezers; Lielslokas ezers; Sloku ezers
Pempju ezers ezers Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, platība - 1,4 ha
Veistera ezers ezers Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, platība - 2,2 ha; Karitana ezers; Karitānu ezers; Karitoņu ezers; Rācenītis; Reistera ezers; Rūcenītis
Siseņu ezers ezers Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, platība — 3,6 ha
Kurvica ezers ezers Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā, platība - <1 ha; Kurvicu ezers
Rūcu ezers ezers Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā, platība - 4,1 ha
Pienotavas ezers ezers Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā, platība - 4,6 ha
Luckas ezers ezers Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā, platība - 5,1 ha
Jaunlaicenes ezers ezers Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā, platība — 2,7 ha
Vēciņu ezers ezers Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā, platība- <1 ha
Palpieris ezers Alūksnes novada Jaunlaicenes un Veclaicenes pagastā, platība - 7,9 ha; Palpiera ezers; Palpiers; Palpieru ezers; Rēveļu ezers
Mazais Jūdiņu ezers ezers Alūksnes novada Liepnas pagastā pie Balvu novada robežas, platība 4,1 ha
Lielais Jūdiņu ezers ezers Alūksnes novada Liepnas pagastā un Balvu novada Vīksnas pagastā, platība 3,9 ha
Velnača ezers ezers Alūksnes novada Liepnas pagastā, platība - 1 ha
Liepnicas ezers ezers Alūksnes novada Liepnas pagastā, platība 13,0 ha; Lipencas ezers; Lipencs; Lipenecas ezers
Kunala ezers ezers Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, platība - <1 ha; Kunalu ezers
Meistara ezers ezers Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, platība - 2 ha; Meistaru ezers; Meistera ezers
Cirītis ezers Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, platība - 2,5 ha; Cirīša ezers; Cīrīša ezers
Mudenieks ezers Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, platība - 3,5 ha; Madenieku ezers; Medinieku ezers; Mudenieku ezers; Mudinieku ezers
Mazais Vārnu ezers ezers Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, platība — 1,3 ha; Vārnu ezers
Sīļu ezers ezers Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, platība — 2,7 ha
Lielais Vārnu ezers ezers Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, platība — 3,1 ha; Vārnas ezers; Vārnu ezers
Bezdibeņa ezers ezers Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība - <1 ha
Kugras ezers ezers Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība - <1 ha; Kugres ezers
Kūriņa ezers ezers Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība - <1 ha; Kūriņu ezers
Trumulītis ezers Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība - <1 ha; Mazais Šķaunacītis; Mazais Šķaunacīts
Erņu ezers ezers Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība - 1 ha
Sūneklis ezers Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība - 1,7 ha; Sūnekļa ezers
Maskaļu ezers ezers Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība - 3,7 ha
Koruļu ezers ezers Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība - 3,8 ha; Karuļu ezers
Romeškalna ezers ezers Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība — 1,8 ha; Mežkalnu ezers; Romeskalna ezers; Romeškolla azars
Veclaicenes ezers ezers Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība — 10,3 ha, dziļums — līdz 3,5 m
Lielais Paiķis ezers Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība — 2,3 ha, dziļums — līdz 6,8 m; Paiķis; Lielais Paiķu ezers
Kaķīšu ezers ezers Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platīiba - 1,7 ha
Smilšājs ezers Alūksnes novada Veclaicenes pagastā; platība - 2,3 ha; Smilšu ezers
Pātražs ezers Alūksnes novada Zeltiņu pagastā, 106,6 m vjl., platība - 31 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,44 km, lielākais dziļums - 2,5 m, eitrofs, gar krastmalu aizaudzis; Patražu ezers; Potrašu ezers
Ķiploku ezers ezers Alūksnes novada Zeltiņu pagastā, platība - 25,2 ha; Ķiploks
Vilku ezers ezers Alūksnes novada Zeltiņu pagastā, platība - 3,2 ha; Vilkezers; Laimiņu ezers
Ādiņu ezers ezers Alūksnes novada Ziemera pagasta ziemeļrietumu daļā, platība - 1 ha
Mācītāja ezers ezers Alūksnes novada Ziemera pagastā, platība - <1 ha; Mācītāju ezers
Spieķu ezers ezers Alūksnes novada Ziemera pagastā, platība - 1,2 ha
Tālešu ezers ezers Alūksnes novada Ziemera pagastā, platība - 1,8 ha
Voiku ezers ezers Alūksnes novada Ziemera pagastā, platība - 2,0 ha; Leiškalnu ezers; Voikas ezers
Ķirlītis ezers Alūksnes novada Ziemera pagastā, platība - 2,1 ha; Kirlīts; Ķirlīša ezers; Ķirlīšu ezers; Ķirlīts
Garais ezers ezers Alūksnes novada Ziemera pagastā, platība - 3,8 ha
Isaku ezers ezers Alūksnes novada Ziemera pagastā, platība - 6,0 ha; Isaka ezers; Isāka ezers
Pārmetnis ezers Alūksnes novada Ziemera pagastā, platība - 7,4 ha; Pārmetņa ezers; Pārmetņu ezers
Garožu ezers ezers Alūksnes novada Ziemera pagastā, platība — 1 ha
Prošku ezers ezers Alūksnes novada Ziemera pagastā, platība — 1,7 ha
Zīļu ezers ezers Alūksnes novada Ziemera pagastā, platība — 4,6 ha, dziļums — līdz 4,0 m
Bērtūžu ezers ezers Alūksnes novada Ziemera pagastā, platība 1,5 ha
Delviķītis ezers Alūksnes novada Ziemeru pagastā, platība - 1,1 ha
Vidus ezers ezers Alūksnes novada Ziemeru pagastā, platība - 2,3 ha
Aneraudu ezers ezers Alūksnes novada Ziemeru pagastā, platība - 2,5 ha; Anerauda ezers
Kvēpītis ezers Alūksnes pilsētā, platība - <1 ha
Rēveļu ezers ezers Amatas novada Amatas pagastā, platība - 9,2 ha; Rebeļu ezers; Rēveles ezers
Ļukas ezers ezers Amatas novada Nītaures pagastā, platība - 1,9 ha; Jaunlukas ezers
Mežezers ezers Amatas pagastā, platība - <1 ha
Velna ezers ezers Amatas pagastā, platība - <1 ha
Seklītis ezers Amatas pagastā, platība - 1,6 ha; Seklītes ezers; Doles ezers
Ruķeļu ezers ezers Amatas pagastā, platība — 1,9 ha; Rūķeļu ezers
Vilkašu ezers ezers Amatas pagastā, platība — 2,2 ha; Vilkašas ezers
Spelgas ezers ezers Ambeļu pagastā, platība - <1 ha
Guta ezers ezers Ambeļu pagastā, platība — <1 ha
Circeņu ezers ezers Andrupenes pagastā, platība - 1,6 ha
Zundovas ezers ezers Andrupenes pagastā, platība - 15 ha; Kumena ezers; Kumenas ezers; Zundu ezers; Zundu-Kamanes ezers
Ilgošu ezers ezers Andrupenes pagastā, platība - 2,7 ha; Ildze
Križovs ezers Andrupenes pagastā, platība - 25,2 ha; Križovas ezers; Križava ezers; Križutu ezers
Tīvgols ezers Andrupenes pagastā, platība - 8,1 ha; Dilmaņu ezers; Rakuskova ezers; Rakuskovas ezers
Rūbežu ezers ezers Andzeļu pagastā, \~0,5 km no Ežezera ziemeļu piekrastes, platība 5,3 ha, gandrīz apaļš, diametrs - \~300 m
Glušenis ezers Andzeļu pagastā, plaatība - 1,7 ha; Glušaks; Gluhoje ezers; Mamonu ezers
Grušoks ezers Andzeļu pagastā, platība - <1 ha
Svoitānu ezers ezers Andzeļu pagastā, platība - 1,1 ha; Slotina ezers
Lapeits ezers Andzeļu pagastā, platība - 1,8 ha; Lapite; Lapītes ezers
Luknājs ezers Andzeļu pagastā, platība - 14,4 ha, Lukna ezers; Luknais ezers; Luknas ezers; Luknica ezers
Zobena ezers ezers Andzeļu pagastā, platība - 14,6 ha
Stībreits ezers Andzeļu pagastā, platība - 26,2 ha; Paulinka; Pauliņa ezers; Pauliņu ezers; Pavlinka; Plataču-Stiebrīšu ezers; Pulinka; Stibrais ezers; Stībraišu ezers; Stibrīšu ezers
Kromančuks ezers Andzeļu pagastā, platība - 7,5 ha, Kromanu ezers; Kromānu ezers; Kromaņu ezers; Lūsēnu ezers; Mamanu ezers; Mamonu ezers
Karaļu ezers ezers Andzeļu pagastā, platība — 14,8 ha; Plaužu ezers
Grižanku ezers ezers Andzeļu pagastā, platība — 15,7 ha; Grižanka
Lielais Iļzs ezers Andzeļu pagastā, platība — 21 ha; Lielais Ildzis; Lielais Ilzes ezers
Gostiņu ezers ezers Andzeļu pagastā, platība — 26 ha
Mihaļinas ezers ezers Andzeļu pagastā, platība — 3 ha; Mihalina ezers
Rudušku ezers ezers Andzeļu pagastā, platība — 5,9 ha; Rudušķu ezers
Beitānu ezers ezers Andzeļu pagastā, platība — 9 ha
Vītuma ezers ezers Apes pagastā, platība 1,5 ha
Ķikuru ezers ezers Apriķu līdzenumā, Kuldīgas novada Turlavas pagastā, 38,7 m vjl., platība — 21,6 ha, gandrīz apaļa ezerdobe, diametrs — \~500 m, dziļums — 3,3 m, eitrofs, aizaugums — 10%; Kukuru ezers
Rāceņu ezers ezers Aronas paugurlīdzenuma galā, Madonas novada Lazdonas pagastā, ietilpst Lazdonas ezeru grupā, 133,8 m vjl., platība — 34,9 ha, garums — 1 km, lielākais platums — 0,7 km, lielākais dziļums — 10,7 m, eitrofs; Plaksnis; Rācenis; Rācenītis; Skolas ezers
Baļotes ezers ezers Aronas paugurlīdzenumā, Jēkabpils novada Kūku pagastā 8 km uz ziemeļaustrumiem no Jēkabpils, 96,4 m vjl., platība - 149,2 ha, garums - 2,4 km dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā, platums - līdz 1 km, dziļums - līdz 4,2 m; Stirnas ezers; Stirnezers; Stirniņas ezers; Stirnu ezers
Vadzols ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Lazdonas pagastā, 125,7 m vjl., platība - 9,1 ha, garums - \~400 m, lielākais platums - \~350 m, ietilpst Lazdonas ezeru Rietumu grupā; Vadzola ezers; Vadzolas ezers
Driksnis ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Ļaudonas pagastā, platība - 40,5 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 0,6 km, lielākais dziļums - 3 m, vidū sala (0,5 ha), apkārt zemais purvs, mežs, iztek Driksnīte; Aizdrikšņu ezers; Driksnas ezers; Drīksnas ezers; Driksnes ezers
Rankas ezers ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Mārcienas pagastā, 121,7 m vjl., platība — 4,3 ha, dziļums - līdz 10,1 m, garums — \~500 m, lielākais platums — \~200 m, ietilpst Lazdonas ezeru Rietumu grupā; Lelis; Lelītis; Rankas-Leļļu ezers
Vanadziņš ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Mārcienas pagastā, 97,2 m vjl., platība - 1,4 ha, garums - \~300 m, lielākais platums - \~150 m, ietilpst Lazdonas ezeru Dienvidrietumu grupā; Rudužu ezers; Vanaga ezers; Vanagu ezers
Svētes ezers ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Mārcienas pagastā, viens no Lazdonas ezeriem, 96 m vjl., platība — 49,0 ha, garums — 1,2 km, lielākais platums — 0,7 km, lielākais dziļums — 8,8 m; Dreimanis; Dreimanītis; Dreimaņu ezers; Svētezers
Starpezers ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 107,5 m vjl., platība - 5,8 ha, dziļums - līdz 2,1 m, garums - \~500 m, lielākais platums - \~250 m, ietilpst Lazdonas ezeru Vidusgrupā; Starpiņezers
Dibenezers ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 107,6 m vjl., platība - 7,1 ha, ietilpst Lazdonas ezeru Vidusgrupā; Dibena ezers
Baltiņu ezers ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 108,0 m vjl., platība - 16 ha, lielākais dziļums - 4,6 m, ietilpst Lazdonas ezeru Vidusgrupā; Baltiņš
Melnezers ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 108,2 m vjl., platība - 5,7 ha, garums - \~500 m, lielākais platums - \~200 m, ietilpst Lazdonas ezeru Vidusgrupā; Melnais ezers
Mušķu ezers ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 108,4 m vjl., platība - 2,8 ha, garums - \~400 m, lielākais platums - \~150 m, ietilpst Lazdonas ezeru Vidusgrupā; Mušku ezers
Viļvānu ezers ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 111,2 m vjl., platība - 2,7 ha, garums - \~300 m, lielākais platums - \~100 m, ietilpst Lazdonas ezeru Vidusgrupā
Timsenis ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 134,9 m vjl., platība - 3,7 ha, dziļums - līdz 18,5 m, garums - \~320 m, lielākais platums - \~180 m, ietilpst Lazdonas ezeru Ziemeļu grupā; Timsiņš; Timsiņu-Sīmaņu ezers; Timsmenis; Tumsenis; Tumšais ezers
Sakārnis ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 142,2 m vjl., platība - 2,4 ha, garums - \~320 m, lielākais platums - \~120 m, ietilpst Lazdonas ezeru Ziemeļu grupā; Sakārnītis; Dziļūksnis
Zuju ezers ezers Asares pagastā, platība - 16,0 ha, dziļums - līdz 8,2 m
Glušaks ezers Asūnes pagastā, platība - 2,4 ha; Fermas ezers; Ferma ezers; Glušaka ezers; Glušoka ezers
Mazais Asūnes ezers ezers Asūnes pagastā, platība - 3,4 ha
Veizinišku ezers ezers Asūnes pagastā, platība - 3,4 ha
Veteraucu ezers ezers Asūnes pagastā, platība — 1,9 ha; Bezdibeņa ezers; Bezdibeņu ezers; Bezdonnoje ezers; Veteravcu ezers
Šampleins ezers ASV un Kanādā (angļu val. "Lake Champlain"), platība - 1130 km^2^, dziļums - līdz 122 m, \~80 salu, ūdensceļa posms, kas savieno Sentlorensu ar Hudzonu
Veigantu ezers ezers Atašienes pagastā, Teiču purvā, platība - 12 ha
Babīte ezers Auces novada Īles pagastā, platība mazāka par 1 ha
Auciema ezers ezers Augstrozes paugurvalnī, Cēsu novada Raiskuma pagastā, 54,6 m vjl., platība — 41 ha, garums — 1,2 km, lielākais platums — 0,45 km, vidējais dziļums — 1,9 m, eitrofs ezers, 15% platības aizņem niedrāji
Driškins ezers Augstrozes paugurvalnī, Cēsu novada Raiskuma pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, 60,5 m vjl., platība - 17,7 ha, garums - 750 m, lielākais platums - 370 m, lielākais dziļums - 5 m, eitrofs, daļējs aizaugums, dibenā dūņas; Driškina ezers; Drišķu ezers
Melnezers ezers Augstrozes paugurvaļņa malā, Raiskuma pagastā, 60,6 m vjl., platība - 12 ha, garums - \~600 m, lielākais platums - \~400 m, lielākais dziļums - 4,3 m, distrofs, bez aizauguma, iekļauts Gulbju salas purvu liegumā; Melluma ezers
Pabēržu ezers ezers Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Eglaines pagastā, dienvidrietumu gals iesniedzas Lietuvā, platība — 16 ha, dziļums — līdz 20 m; Pabērzu ezers; Paberzu ezers; Paberžu ezers
Galvānu ezers ezers Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā, platība — 1 ha
Cabišku ezers ezers Augšdaugavas novada Bebrenes pagastā, platība - 6,1 ha; Ķerubiņu ezers
Ezernieku ezers ezers Augšdaugavas novada Bebrenes pagastā, platība — 1 ha
Ancānu ezers ezers Augšdaugavas novada Bebrenes pagastā, platība mazāka par 1 ha
Akmenka ezers Augšdaugavas novada Demenes pagastā, platība - 22 ha; Akmenkas ezers; Akmeņkas ezers; Akmeņu ezers
Baltezers ezers Augšdaugavas novada Eglaines pagastā, platība - 19,5 ha; Baltmuižas ezers
Arlaka ezers ezers Augšdaugavas novada Eglaines pagastā, platība - 2,5 ha
Deguta ezers ezers Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā, platība - 3 ha
Peļušinas ezers ezers Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā, platība — 4,8 ha; Pelečinas ezers; Pelečina ezers
Mazais Kalupes ezers ezers Augšdaugavas novada Kalupes pagastā, platība - 110 ha, garums - 2,1 km, lielākais platums - 0,9 km, lielākais dziļums - 9,8 m; Kalupa ezers; Kalupes ezers; Ķeišu ezers
Adatiņa ezers Augšdaugavas novada Līksnas pagastā un Daugavpils pilsētā, tās ziemeļu daļā, platība - 1 ha; Adatiņas ezers
Pjatačoks ezers Augšdaugavas novada Līksnas pagastā, platība - <1 ha, dziļums - līdz 9 m
Aklais ezers ezers Augšdaugavas novada Maļinovas pagastā, platība - 6,7 ha; Gerlaka ezers; Gērlaka ezers
Bezvārdis ezers Augšdaugavas novada Medumu pagastā, platība - \~1 ha
Bogdānu ezers ezers Augšdaugavas novada Medumu pagastā, platība - 1,9 ha
Dunas ezers ezers Augšdaugavas novada Medumu pagastā, platība - 2 ha; Dumlu ezers
Ozerka ezers ezers Augšdaugavas novada Medumu pagastā, platība - 4,8 ha
Pabēržu ezers ezers Augšdaugavas novada Medumu pagastā, platība — 1,2 ha; Pabērzes ezers; Pabērzu ezers; Pabirzes ezers
Driģenes ezers ezers Augšdaugavas novada Pilskalnes pagastā, platība - 1 ha; Drigānes ezers
Dimantu ezers ezers Augšdaugavas novada Pilskalnes pagastā, platība — 1 ha
Bedušu ezers ezers Augšdaugavas novada Skrudalienas pagastā, Silenes dabas parka teritorijā, platība - 4,6 ha
Puplakšu ezers ezers Augšdaugavas novada Sventes pagastā, platība - <1 ha
Peskuņicas ezers ezers Augšdaugavas novada Sventes pagastā, platība - 1,2 ha; Peskunicas ezers; Peskunīcas ezers
Daškeviča ezers ezers Augšdaugavas novada Sventes pagastā, platība - 1,3 ha; Dubinka; Dubonkas ezers; Duninkas ezers
Brodu ezers ezers Augšdaugavas novada Sventes pagastā, platība — \~1 ha
Ezerkalnu ezers ezers Augšdaugavas novada Sventes pagastā, platība — 2,3 ha
Dziļais ezers ezers Augšdaugavas novada Šēderes pagastā, platība - 11,4 ha; Kovaļevska ezers
Bērzezers ezers Augšdaugavas novada Šēderes pagastā, platība – 6,5 ha; Berkauzija; Berkinze
Galiņu ezers ezers Augšdaugavas novada Šēderes pagastā, uz Lietuvas robežas, kopējā platība — 53,2 ha (Latvijā ziemeļaustrumu daļa, \~20 ha), vidējais dziļums — 3,9 m, lielākais dziļums — 10,2 m; Galine; Galinis; Gaļinka
Orbidānu ezers ezers Augšdaugavas novada Vaboles pagastā, platība — 1 ha
Dublinieku ezers ezers Augšdaugavas novada Vaboles pagastā, platība — 4,3 ha
Daniševkas ezers ezers Augšdaugavas novada Višķu pagastā, platība - 2,1 ha
Boltaru ezers ezers Augšdaugavas novada Višķu pagastā, platība - 9,7 ha
Ostrova ezers ezers Augšdaugavas novada Višķu pagastā, platība — 1,4 ha
Krivoje ezers ezers Augšdaugavas pazeminājumā, Kaplavas pagastā, 127,6 m vjl., platība - 45 ha, garums - 1,9 km, lielākais platums - 0,3 km, lielākais dziļums - 10,6 m, eitrofs, aizaugums - \~30%, daudz ūdensputnu; Vilnīšu ezers
Šilovkas ezers ezers Augšdaugavas pazeminājumā, Krāslavas novada Kaplavas pagastā, 132,6 m vjl., platība — 81,5 ha, garums — 2,9 km, lielākais platums — 0,4 km, lielākais dziļums — 13,0 m, eitrofs, aizaugums — niecīgs; Rožlauku ezers; Rožlaukuma ezers; Silavs; Silovka ezers
Taurenes ezers ezers Augšgaujas pazeminājumā, Taurenes pagastā, 178,7 m vjl., platība — 31,6 ha, garums — 0,80 km, lielākais platums — 0,62 km, lielākais dziļums — 4,2 m, eitrofs, vidēji aizaudzis
Pakšēnu ezers ezers Augšogres pazeminājumā uz Vestienas pauguraines robežas, Madonas novada Jumurdas pagastā, 173 m vjl., platība - 41,6 ha, garums - 1,3 km, lielākais platums - 1 km, lielākais dziļums - 1,9 m, eitrofs, krastmalas apaugušas, iztek Valola, ietek Lubija; Valolas ezers
Drūkšu ezers ezers Augštaitijas augstienē, 141,6 m vjl., uz Baltkrievijas un Lietuvas robežas (~3 km no Latvijas robežas), platība - 4450 ha, dziļums - līdz 32 m, 5 salas, līčains
Avilis ezers Augštaitijas augstienē, Lietuvā, platība - 1090 ha, vidējais dziļums 3,6 m, lielākais - 14 m, 18 salu, noteka uz Daugavas pieteku Laucesu
Āzišķu ezers ezers Augšzemes augstienē, Augšdaugavas novada Prodes pagastā, 120,2 m vjl., platība - 26,3 ha, garums - \~1,4 km, lielākais platums - \~300 m; Baļunovka
Baltišku ezers ezers Augšzemes augstienē, Augšdaugavas novada Prodes pagastā, ietilpst Subates ezeru grupā, platība - \~1,5 ha, garums - \~180 m, lielākais platums - \~100 m
Apsānu ezers ezers Augšzemes augstienē, Augšdaugavas novada Prodes pagastā, ietilpst Subates ezeru grupā, platība - 1,5 ha, garums - \~160 m, lielākais platums - \~110 m
Dubiķis ezers Augšzemes augstienē, Augšdaugavas novada Prodes pagastā, ietilpst Subates ezeru grupā, platība - 2,7 ha, garums - \~250 m, lielākais platums - \~150 m; Dubiķa ezers; Dubiķu ezers; Gulbenes ezers
Dobene ezers Augšzemes augstienē, Augšdaugavas novada Prodes pagastā, ietilpst Subates ezeru grupā, platība - 3,5 ha, garums - \~300 m, lielākais platums - \~200 m
Bērzezers ezers Augšzemes augstienē, Augšdaugavas novada Prodes pagastā, ietilpst Subates ezeru grupā, platība – 5,6 ha, garums – \~300 m, lielākais platums – \~200 m; Bērzu ezers
Bebru ezers ezers Augšzemes augstienē, Augšdaugavas novada Prodes pagastā, ietilpst Subates ezeru grupā, platība — 1,1 ha, garums — \~170 m, lielākais platums — \~100 m
Dervanišku ezers ezers Augšzemes augstienē, Demenes pagastā, 120,4 m vjl., platība — 68,7 ha, garums 2,2 km, lielākais platums — 0,5 km, vidējais dziļums — 5,5 m, lielākais dziļums — 21 m, eitrofs, aizaugums — \~13%; Ustankas ezers; Ustaukas ezers
Skirnas ezers ezers Augšzemes augstienē, Demenes pagastā, uz robežas ar Lietuvu, 143,4 m vjl., platība — 84,3 ha (Latvijā 31,8 ha), garums — 1,9 km, lielākais platums — 0,5 km, vidējais dziļums — 5,8 m, lielākais dziļums — 16,5 m, nedaudz eitrofs, aizaugums — neliels (~7%); Šķirnas ezers
Mācītājezers ezers Augšzemes augstienē, Ilūkstes novada Prodes pagastā, ietilpst Subates ezeru grupā, platība - 2,2 ha, garums - \~300 m, lielākais platums - \~100 m; Liesma ezers; Liesmas ezers
Pazarišku ezers ezers Augšzemes augstienē, Ilūkstes novada Prodes pagastā, ietilpst Subates ezeru grupā, platība - 3,3 ha, garums - \~300 m, lielākais platums - \~150 m; Pazares ezers; Pazarišķu ezers
Prodes ezers ezers Augšzemes augstienē, Ilūkstes novada Prodes pagastā, platība — \~1,5 ha, garums — \~200 m, lielākais platums — \~80 m; Prodes-Apsānu ezers
Baltmuižas ezers ezers Augšzemes augstienē, Prodes pagastā, ietilpst Subates ezeru grupā, 130 m vjl., platība 9,2 ha, garums \~450 m, lielākais platums \~250 m, lielākais dziļums 32,5 m
Svuiļu ezers ezers Augšzemes augstienē, Prodes pagastā, ietilpst Subates ezeru grupā, 132,6 m vjl., platība — 11 ha, garums — \~600 m, lielākais platums — \~250 m, lielākais dziļums — 10 m; Svullu ezers
Sveikatas ezers ezers Augšzemes augstienē, Prodes pagastā, ietilpst Subates ezeru grupā, platība - 1 ha, garums - \~150 m, lielākais platums - \~100 m; Sveikala ezers
Zabolotņiku ezers ezers Augšzemes augstienē, Salienas pagastā, 147,1 m vjl., platība - 21,0 ha, garums - 0,9 ha, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 5,0 m, lielākais dziļums - 15,8 m, eitrofs, nedaudz aizaudzis
Aizdumbles ezers ezers Augšzemes augstienē, Sēlijas paugurvaļņa dienvidu galā, Jēkabpils novada Elkšņu pagastā, pie Lietuvas robežas, 100 m virs jūras līmeņa, platība - 44 ha, garums - 2 km, platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 1,2 m, 70% aizaugums, sapropeļa kārta 6 m, krasti purvaini, nepieejami; Aizdubļu ezers, Aizdumbļu ezers, Dumblis, Dumblu ezers, Dutvulu ezers
Dūnakļu ezers ezers Augšzemes augstienē, Silenes mežos, Augšdaugavas novada Salienas pagastā, 154,7 m vjl., platība - 18,7 ha, garums - 0,6 km, platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 0,5 m, sala 1,2 ha, mīt zivis un ūdensputni
Valņaņišku ezers ezers Augšzemes augstienē, Skrudalienas pagastā, 145,1 m vjl., platība - 15,3 ha, garums - 0,5 km, lielākais platums - \~0,4 km, lielākais dziļums - 3,7 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Volnanišku ezers; Volnjanišku ezers; Volnjanišķu ezers
Abiteļu ezers ezers Augšzemes augstienes austrumu daļā, Skrudalienas pagasta austrumu malā, 155,7 m vjl., platība - 97,5 ha, garums - 1,5 km, lielākais platums - 1 km, lielākais dziļums - 3,4 m, ultraeitrofs, dūņains, aizaugums - \~20% platības, 2 salas; Koļesņikova ezers
Sviļu ezers ezers Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Eglaines pagastā, 126,9 m vjl., platība - 31,9 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,4 km, lielākais dziļums - 7,3 m, eitrofs, maz aizaudzis; Sviles ezers; Sveiļu ezers
Meduma ezers ezers Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Medumu pagastā, 136,7 m vjl., Augšzemes aizsargājamo ainavu apvidū, dabas parka “Medumu ezeraine” teritorijā, platība 265 ha, garums 3,1 km, lielākais platums 1,2 km, vidējais dziļums 6,9 m, lielākais dziļums 25,3 m, ļoti līčains; Medumu ezers
Skujenes ezers ezers Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Šēderes pagastā, 148 m vjl., platība — 10,1 ha, garums — 0,4 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 3,7 m, eitrofs, aizaugums — \~30%; Skujiņas ezers
Garais ezers ezers Augšzemes augstienes Sēlijas pauguraines dienvidu daļā uz Latvijas un Lietuvas robežas (ziemeļu daļa ir Jēkabpils novada Rites pagastā), 95 m vjl., platība - 80 ha, garums - 2,8 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 2,5 m, 3 salas; Akmeņu ezers; Ilzes ezers; Ilzu ezers; Iļģis
Viesītes ezers ezers Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvalnī, dziļā subglaciālā iegultnē, Viesītes novada Viesītes pagastā, 94,8 m vjl., platība — 232 ha, garums — 7,5 km, lielākais platums — 0,5 km, vidējais dziļums — 5,9 m, lielākais dziļums — 20 m, eitrofs
Piksteres ezers ezers Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvalnī, Jēkabpils novada Viesītes pagastā pie robežas ar Aizkraukles novadu, platība — 255 ha, garums — 2,6 km, platums — 1,5 km, vidējais dziļums — 1,1 m, lielākais dziļums — 3 m, eitrofs
Krīgānu ezers ezers Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvalnī, Rites pagastā, 85,3 m vjl., platība - 61,5 ha, garums - 1,55 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 2,1 m, eitrofs ezers, aizaugums - 80%
Viņaukas ezers ezers Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvaļņa dienvidu galā, Rites pagastā, 86,5 m vjl., platība — 124 ha, garums — 1,3 km, lielākais platums — 1,0 km, lielākais dziļums — 3,0 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Minjaukas ezers; Miņaukas ezers; Vīņaukas ezers; Viņauku ezers
Vīķu ezers ezers Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvaļņa ziemeļaustrumu malā, Sēlpils pagastā, 76,8 m vjl., platība — 85,4 ha, garums — 1,5 km, lielākais platums — 0,7 km, lielākais dziļums — 3,7 m; Vīķezers
Kumbuļu ezers ezers Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Demenes pagastā, 145 m vjl., platība — 41,4 ha, garums — 2 km, lielākais platums — 0,7 km, lielākais dziļums — 2 m, eitrofs, aizaugums — 70%, sapropeļa iegulas; Kumbules ezers
Ugarinka ezers Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Demenes pagastā, 147,0 m vjl., platība - 30,1 ha, garums - 1,0 km, lielākais platums - 0,3 km, lielākais dziļums - 3,4 m, noteka uz Riču ezeru, eitrofs, maz aizaudzis; Ugarinku ezers, Ugariņķa ezers, Garinka ezers; Ogarinku ezers
Čerņava ezers Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Demenes pagastā, 148 m vjl., platība - 86,2 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 1 km, lielākais dziļums - 8,5 m, 3 salas; Belmontu ezers; Čarņavu ezers; Černavu ezers; Černovu ezers; Drisvjatas ezers; Melnezers
Sila ezers ezers Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Skrudalienas pagastā, 146,3 m vjl., platība - 262 ha, garums - 4,2 km, lielākais platums - 1 km, lielākais dziļums - 6,8 m, eitrofs, ar aizaugušiem līču krastiem
Šengeidas ezers ezers Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Skrudalienas pagastā, 150,0 m vjl., platība — 59,8 ha, garums — 1,1 km, lielākais platums — 0,7km, lielākais dziļums — 4,4 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Ezerenes ezers; Senheidas ezers; Šēnheidas ezers
Smelines ezers ezers Augšzemes augstienes vidusdaļā, Medumu pagastā uz Latvijas un Lietuvas robežas, kopējā platība - 191 ha (t. sk. Latvijā - 94,8 ha), garums - 2,2 km, lielākais platums - 1,2 km, vidējais dziļums - 5,4 m, lielākais dziļums - 15,5 m, eitrofs, aizaugums - 9%; Lauces ezers; Laucesas ezers; Laukesas ezers; Smelina ezers; Smelīnes ezers; Smeļina ezers; Smeļīnes ezers; Smieliņas ezers
Aterezers ezers Austrijā (_Attersee_), Augšaustrijā, Zalckammergūta masīvā 467 m vjl., platība - 4680 ha, dziļums - līdz 171 m
Brocēnu ezers ezers Austrumkursas augstienē, Cieceres pagastā, 89,4 m vjl., platība — 43,6 ha, vidējais dziļums — 2,5 m, lielākais dziļums — 14,6 m, cauri tek Vēršādas upe
Svētes ezers ezers Austrumkursas augstienē, Dobeles novada Zebrenes pagastā, 87,6 m vjl., platība — 55,0 ha, garums — 1,3 km, lielākais platums — 0,55 km, lielākais dziļums — 2,2 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Svētezers; Ārīšu ezers
Vipēdis ezers Austrumkursas augstienē, Dobeles novada Zebrenes pagastā, 96,1 m vjl., platība - 20,1 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,3 km, lielākais dziļums - 3,3 m, sala (0,2 ha), eitrofs; Lielais Vīpēdas ezers; Lielais Vīpēdes ezers; Lielais Vipēdis
Baltezers ezers Austrumkursas augstienē, Saldus novada Cieceres pagastā, 121,5 m vjl., platība - 35 ha, garums - 1 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 5,7 m, lielākais dziļums - 17,8 m, eitrofs ezers, aizaugums - 10-15%; Baltais ezers
Veiķenieku ezers ezers Austrumkursas augstienē, Saldus novada Lutriņu pagastā, 66,4 m vjl., platība - 28,0 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,3 km, lielākais dziļums - 3,2 m, eitrofs, aizaugums - neliels
Apsauju ezers ezers Austrumkursas augstienē, Tukuma novada Jaunpils pagastā, 54,8 m vjl., platība — 20 ha, garums — 0,7 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums — 6,2 m, ovāla ezerdobe zemos krastos, eitrofs ezers, dūņas 0,5-2 m, aizaugums — 10-20%; Apsaujas ezers; Asaujas ezers; Lielapsaujas ezers; Lielapsauju ezers; Lielapsu ezers
Valguma ezers ezers Austrumkursas augstienes Abavas senlejā, Smārdes pagastā, Ķemeru nacionālā parka teritorijā, 4,3 m vjl., platība - 60,3 ha, garums - 3 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 10,4 m, lielākais dziļums - 27 m, eitrofs, maz aizaudzis
Saldus ezers ezers Austrumkursas augstienes centrālajā daļā, Saldus pilsētā, platība — 11,9 ha, garums — 0,85 km, lielākais platums — 0,4 km, lielākais dziļums — 4,6 m, cauri tek Vēršāda
Zebrus ezers ezers Austrumkursas augstienes Lielauces paugurainē, Dobeles novada Bikstu pagastā, 86,5 m vjl., platība - 412 ha, garums - 3,6 km, lielākais platums - 1,75 km, vidējais dziļums - 2 m, eitrofs; Zebras ezers; Zebres ezers
Lielauces ezers ezers Austrumkursas augstienes Lielauces paugurainē, Lielauces pagastā, 100,8 m vjl., platība — 372 ha, garums — 3 km, lielākais platums — 2,2 km, lielākais dziļums — 3,5 m, eitrofs ezers, aizaugums — 40%, iztek Auce, ezers ietilpst dabas liegumā “Vīķu purvs”
Ķerkliņu ezers ezers Austrumkursas augstienes Lielauces paugurainē, Saldus novada Zvārdes pagastā, 101 m vjl., platība — 50 ha, garums — 2,6 km, lielākais platums — 0,35 km, vidējais dziļums — 5 m, lielākais dziļums — 32 m, eitrofs, aizaugums — 10%
Baltezers ezers Austrumlatvijas zemienē, Madonas-Trepes vaļņa malā, Jēkabpils novada Variešu pagastā, 120 m vjl., platība - 45 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,6 km, lielākais dziļums - 8,5 m, eitrofs, bet maz aizaudzis beznoteces ezers; Baltais ezers; Timsmales ezers
Kurtavas ezers ezers Austrumlatvijas zemienē, Teiču purva rietumu malā (Kurtavas purvā), Madonas novada Mētrienas pagastā, 105,2 m vjl., platība - 74 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,8 km, lielākais dziļums - 1,2 m
Nūmierņas ezers ezers Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēluma malā, Ludzas novada Salnavas pagasta ziemeļu daļā, 103,9 m vjl., platība — 73,8 ha, garums — 1,6 km, lielākais platums — 0,7 km, vidējais dziļums — 1,5 m, lielākais dziļums — 4 m, ezerdobe ovāla, eitrofs, vidēji aizaudzis, iztek Kūkova; Numernes ezers
Pērkonu ezers ezers Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Balvu novada Kubulu pagastā, 100,7 m vjl., platība - 230 ha, garums - 4,7 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 2,3 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Pārkuņu ezers; Pērkoņu ezers
Orlovas ezers ezers Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Balvu novada Lazdulejas pagastā, 130,7 m vjl., platība — 82 ha, garums — 1,2 km, lielākais platums 0,8 km, lielākais dziļums — 1 m, eitrofs, stipri aizaudzis ezers
Ušurs ezers Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā, 112,6 m vjl., platība - 161 ha, garums - 3,2 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 6,8 m, lielākais dziļums - 40 m, eitrofs, aizaugums - \~13%; Ušura ezers; Ušuru ezers
Vārzgūnes ezers ezers Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna pagastā, 88 m vjl., platība — 43 ha, garums — 1,9 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 1,8 m, eitrofs, stipri aizaudzis
Priekulānu ezers ezers Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna pagastā, platība - 22,5 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,3 km, lielākais dziļums - 2,2 m, savienots ar Klaucānu ezeru, eitrofs, aizaugums - vidējs
Laukezers ezers Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumā, Kūku pagastā, 103,6 m vjl., platība - 52,2 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 19,8 m, kanāls savieno ar \~100 m uz austrumiem esošo Ilzenieku ezeru, eitrofs, aizaugums - 4%; Lauku ezers
Sāvienas ezers ezers Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Ļaudonas pagastā, 104,2 m vjl., platība — 57,9 ha, garums — 2,3 km, platums — 0,4 km, vidējais dziļums — 4,8 m, eitrofs, aizaugums 10%
Silabebru ezers ezers Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumā, Variešu pagastā, 98 m vjl., platība - 27,8 ha, garums - 1 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 0,3 m, lielākais dziļums - 1,2 m, krasti kūdraini, apkārtne purvaina, iztek Bērzaune
Marinzejas ezers ezers Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Atašienes pagastā, 95,3 m vjl., platība — 74,2 ha, garums — 2 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 4 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Mariensejas ezers; Marijas ezers; Marindzes ezers; Mariņezers
Koša ezers ezers Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Daugavas ielejā, Līksnas pagastā, 88,8 m vjl., platība - 59,2 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 8 m, eitrofs, aizaugums - neliels; Kāša ezers; Kosas ezers; Koševkas ezers
Ļūbasts ezers Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Daugavpils novada Līksnas pagastā, 89 m vjl., platība - 59 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - \~0,3 m, lielākais dziļums - 1 m, ultraeitrofs ezers, aizaudzis ar ūdensaugiem; Ļūbasta ezers; Ļubests; Ļūbista ezers; Ļubosta ezers; Ļubistas ezers; Ļubosts
Garlaku ezers ezers Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Rožkalnu pagastā, platība - 37 ha, lielākais dziļums - 1,8 m, apaļa ezerdobe 0,7 km diametrā, dūņains, pusaizaudzis
Kalnis ezers Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, uz Balvu novada Rugāju pagasta un Gulbenes novada Litenes un Stradu pagasta robežas, 102,7 m vjl., platība - 120 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 1,2 km, lielākais dziļums - 4,9 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Kalna ezers; Kaļņa ezers
Lazdags ezers Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, uz Rugāju un Stradu pagasta robežas, 99,1 m vjl., platība - 148 ha, garums - 1,5 km, lielākais platums - 1,4 km, vidējais dziļums - 1,4 m, eitrofs; Lazdaga ezers; Lazdogas ezers
Skaidrais ezers ezers Aviekstes pagastā, platība - 1,2 ha
Liliju ezers ezers Baldones pagastā, izveidojies karsta piltuvveida iegruvē virs ģipša slāņiem, platība - 0,4 ha
Kausu ezers ezers Baldones pagastā, platība - 1,4 ha; Gaustu-Kausu ezers; Kausa ezers; Kausa ezers; Lielais Kausa ezers; Lielais Kausezers
Zāļezers ezers Baldones pagastā, platība - 1,8 ha; Zāļu ezers
Sasikkels ezers Balhaša-Alakola ieplakā 374 m vjl., Kazahstānā, platība - 736 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 4,7 m, līmenis mainīgs, augstākais vasarā
Prespa ezers ezers Balkānu pussalā (Maķedonijā, Albānijā un Grieķijā) 853 m vjl., platība - 28600 ha (18900 ha - Ziemeļmaķedonijā), dziļums - līdz 54 m, tektoniskas izcelsmes
Asvejas ezers ezers Baltkrievijā (_Asviejskaje, voziera_), Vitebskas apgabala ziemeļos 131 m vjl., platība - 5280 ha, dziļums - līdz 7,5 m, stipri aizaudzis
Narača ezers ezers Baltkrievijā, Svencjanas grēdā 165 m vjl., platība — 7960 ha, dziļums — līdz 25 m, atrodas starp morēnu pauguriem, 2 salas
Nampo salas ezers Baltkrievijā, Svencjanas grēdā 165 m vjl., platība — 7960 ha, dziļums — līdz 25 m, atrodas starp morēnu pauguriem, 2 salas
Puncuļovas ezers ezers Balvu novada Baltinavas pagastā, platība — \~1 ha
Obeļovas ezers ezers Balvu novada Baltinavas pagastā, platība — 16,1 ha
Putreņa ezers ezers Balvu novada Bērzpils pagastā, platība - 1,3 ha; Putriņu ezers
Daugupes ezers ezers Balvu novada Lazdukalna pagastā, platība - 1,2 ha
Lagažs ezers Balvu novada Lazdukalna pagastā, platība - 8,2 ha; Lagaža ezers; Lagažu ezers
Nāvītes ezers ezers Balvu novada Lazdukalna pagastā, platība — <1 ha
Ploskīnes ezers ezers Balvu novada Lazdulejas pagastā, Ploskīnes purvā, 123,3 m vjl., platība — 66,2 ha, garums — 1,1 km, platums — 0,8 ha, lielākais dziļums — 3,0 m; Plaskina ezers; Ploskenas ezers; Ploskinas ezers; Ploskines ezers
Raču ezers ezers Balvu novada Medņevas pagastā, platība - 1 ha
Boževas ezers ezers Balvu novada Rugāju pagastā, platība - 22,6 ha, garums - 1,5 km, platums - \~250 m
Džukstes ezers ezers Balvu novada Rugāju pagastā, platība - 4,8 ha; Upatnieku ezers; Upetnieku ezers; Upītnieku ezers
Pokratas ezers ezers Balvu novada Rugāju pagastā, platība — 10 ha; Pakrata ezers; Pakrates ezers; Pokrates ezers
Bezvārda ezers ezers Balvu novada Susāju pagastā, platība - 4,7 ha
Lukašu ezers ezers Balvu novada Susāju pagastā, platība - 6,5 ha, garums - \~500 m; Lubaša ezers; Lukači ezers; Lukaža ezers
Lombārdes ezers ezers Balvu novada Tilžas pagastā, platība - <1 ha
Raicinis ezers Balvu novada Tilžas pagastā, platība - 22,8 ha, iztek Raicene; Raicene; Raicenes ezers
Gaigaļu ezers ezers Balvu novada Tilžas pagastā, platība - 3,4 ha; Gaigalu ezers
Vectilžas ezers ezers Balvu novada Tilžas pagastā, platība — 17,5 ha, dziļums — līdz 1,5 m, caurtek Tilža; Tilžas ezers
Ūdrenes ezers ezers Balvu novada Tilžas pagastā, platība — 7,7 ha
Lielais Pokuļevas ezers ezers Balvu novada Vīksnas pagastā, 102,2 m vjl. platība — 21,3 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 0,2 km, dziļums — līdz 1,1 m; Miezāju ezers; Pokuļevas ezers
Mazais Pokuļevas ezers ezers Balvu novada Vīksnas pagastā, 103 m vjl., platība - 8,1 ha, garums - 0,5 km, lielākais platums - 0,2 km, Mežaja ezers; Miezāju ezers; Pokuļevas ezers
Rukšu ezers ezers Bārbeles pagastā, platība - 4,6 ha; Rukšas ezers; Zāļezers
Bārbeles ezers ezers Bauskas novada Bārbeles pagastā, platība - 11,6 ha
Asarnica ezers Bauskas novada Kurmenes pagastā, platība mazāka par 1 ha
Andužu ezers ezers Bauskas novada Kurmenes pagastā, platība mazāka par 1 ha
Baltezers ezers Bauskas novada Skaistkalnes pagastā, platība - 3,9 ha
Aklais ezers ezers Bauskas novada Valles pagasta ziemeļu daļā, platība - 20 ha; Znotiņu ezers; Aklezers
Aklezers ezers Bauskas novada Valles pagasta ziemeļu nomalē, platība 24,6 ha, iztek Daugavas pieteka Vitkops
Aklais ezers ezers Bauskas novada Vecumnieku pagastā, platība - 2,8 ha; Aklezers
Diņģeļkalna ezers ezers Bebrenes pagasta ziemeļrietumu daļā, platība - 2 ha
Lunas ezers ezers Bebrenes pagastā, platība - 1,5 ha; Dziļais ezers
Ilzines ezers ezers Bebrenes pagastā, platība - 19,2 ha; Ilzes ezers; Ilziņas ezers; Ilzumuižas ezers; Rūķu ezers
Dagu ezers ezers Bebrenes pagastā, platība - 4,5 ha; Dzenišķu ezers
Krūtaiņu ezers ezers Bēnes pagastā, platība - 6,1 ha
Zilūža ezers ezers Bērzaines pagastā, platība - 15 ha, dziļums - līdz 1,3 m; Zilūzis
Malcānu ezers ezers Bērziņu pagastā, platība — 18,1 ha; Malciņa ezers; Malciņu ezers
Pantelišķu ezers ezers Biķernieku pagastā, platība - 1,6 ha
Straumes ezers ezers Biķernieku pagastā, platība — <1 ha
Gluhoje ezers ezers Biķernieku pagastā, platība — 1,8 ha
Iņņu ezers ezers Blīdenes pagastā, platība - 3,6 ha
Lapsu ezers ezers Blīdenes pagastā, platība — 3,6 ha; Lapu ezers
Čornojes ezers ezers Brigu pagastā un Krievijā, kopējā platība - 24 ha; Černoja ezers; Zaleskoje ezers
Mazais Ozolmuižas ezers ezers Brīvzemnieku pagastā, 78,4 m vjl., platība - 17,0 ha, garums - 750 m, lielākais platums - 250 m, lielākais dziļums - 3,5 m
Svētezers ezers Brīvzemnieku pagastā, platība - <1 ha
Muļķa ezers ezers Brīvzemnieku pagastā, platība - 1,8 ha; Muļķezers; Muļķu ezers
Ķiruma ezers ezers Burtnieka līdzenumā, Vecates pagastā, 53,6 m vjl., platība - 53,5 ha, garums - 2,65 km, lielākais platums - 320 m, lielākais dziļums - 2,8 m; Dūma ezers; Kreņu ezers; Kākulis; Kurpnieka ezers
Liņģis ezers Burtnieku pagastā, platība - 1,8 ha; Liņģu ezers
Pulksteņezers ezers Carnikavas pagastā starp Gauju un Dzirnezeru, platība - 3,8 ha, garums - 320 m, lielākais platums - 170 m, lielākais dziļums - 5,0 m, mezotrofs, gar krastu maz apaudzis, vidū dūņas; Pelksteņa ezers; Pulksteņa ezers; Pulksteņu ezers
Serģis ezers Carnikavas pagastā, platība 26,3 ha, aizaugošs; Sergu ezers; Serģa ezers; Serģu ezers
Dziļūksnes ezers ezers Cēsu novada Amatas pagastā, platība - <1 ha
Doles ezers ezers Cēsu novada Amatas pagastā, platība — 2,1 ha; Doļu ezers
Alaiņu ezers ezers Cēsu novada Amatas pagastā, platība 3,6 ha; Alainu ezers
Āraišu ezers ezers Cēsu novada Drabešu pagastā, platība - 32,6 ha, garums - 0,9 km, platums - 0,8 km, lielākais dziļums - 12,2 m; trīsspārnu ezerdobe, ziemeļrietumu līcī ir sala, kur rekonstruē hidroarheoloģisko pieminekli - ezerpili
Raganītis ezers Cēsu novada Drabešu un Vaives pagastā, platība - 2,8 ha, dziļums - līdz 13 m; Raganas ezers; Raganiņas ezers; Raganu ezers; Rāmuļu ezers
Bezdibens ezers Cēsu novada Inešu pagastā, platība - 1,5 ha
Garais ezers ezers Cēsu novada Kaives pagastā un Madonas novada Jumurdas pagastā, platība - 3,8 ha
Dardacis ezers Cēsu novada Līgatnes pagastā, platība - 1 ha
Dīķīšu ezers ezers Cēsu novada Līgatnes pagastā, platība — 3,1 ha
Lielais Aizkalnes ezers ezers Cēsu novada Nītaures pagasta austrumu daļā, platība - 0,8 ha; Galseņu ezers, Galsiņu ezers
Asaru ezers ezers Cēsu novada Nītaures pagastā pie Līgatnes pagasta robežas, platība 23 ha
Pagūzis ezers Cēsu novada Nītaures pagastā, platība - 2,1 ha; Pagūžu ezers; Ezeriņu ezers
Paežu ezers ezers Cēsu novada Nītaures pagastā, platība - 2,3 ha; Paežas ezers
Būnēnu ezers ezers Cēsu novada Nītaures pagastā, platība - 2,5 ha, garums - \~350 m, lielākais platums - \~120 m, lielākais dziļums - 4,3 m; Būķenu ezers
Domeru ezers ezers Cēsu novada Nītaures pagastā, platība - 4 ha; Domeris
Alūdzēnu ezers ezers Cēsu novada Nītaures pagastā, platība mazāka par 1 ha
Ninieris ezers Cēsu novada Priekuļu pagastā, platība - 12,5 ha, garums - 0,6 km, lielākais platums - 0,28 km, beznoteces, ar mainīgu līmeni; Niniera ezers
Cepļu ezers ezers Cēsu novada Priekuļu pagastā, platība — <1 ha
Pieškaļu ezers ezers Cēsu novada Priekuļu pagastā, platība — 1,1 ha; Pieškalnu ezers
Krūmiņu ezers ezers Cēsu novada Priekuļu pagastā, platība — 1,2 ha
Dzelvīte ezers Cēsu novada Raiskuma pagastā, platība - 1 ha; Dzelve
Burlaku dzelve ezers Cēsu novada Raiskuma pagastā, platība - 1,1 ha
Kūduma ezers ezers Cēsu novada Raiskuma pagastā, platība - 1,5 ha
Pidēnu ezers ezers Cēsu novada Raiskuma pagastā, platība - 2,4 ha
Bedrītes dzelve ezers Cēsu novada Raiskuma pagastā, platība - 3,1 ha
Bebriņu ezers ezers Cēsu novada Skujenes pagasta dienvidos, platība - 2,6 ha; Mežezers
Piparu ezers ezers Cēsu novada Skujenes pagastā, platība - 5,2 ha
Pīslas ezers ezers Cēsu novada Skujenes pagastā, platība — 1,2 ha
Drapmaņu ezers ezers Cēsu novada Skujenes pagastā, platība — 5,9 ha
Mirkšis ezers Cēsu novada Stalbes pagastā, platība - 2,2 ha; Mirkšezers; Mirkšķa ezers
Pēterīša ezers ezers Cēsu novada Stalbes pagastā, platība - 3,1 ha; Pēterīšu ezers; Pēterītis; Teterita ezers
Purva ezers ezers Cēsu novada Straupes pagastā, platība - \~1 ha
Eiķēnu ezers ezers Cēsu novada Straupes pagastā, platība - 10,4 ha; Eiķeni
Pulles ezers ezers Cēsu novada Straupes pagastā, platība - 2,4 ha; Palles ezers
Pēterīša ezers ezers Cēsu novada Taurenes pagastā, platība - 1,1 ha
Kalēņu ezers ezers Cēsu novada Taurenes pagastā, viens no Lodes-Taurenes ezeriem, platība - 6,4 ha; Kālenes ezers; Kāliņu ezers; Kalnītes ezers; Kalnītis; Kalniņu ezers
Kapainītis ezers Cēsu novada Vaives pagastā, platība - <1 ha
Lambardu ezers ezers Cēsu novada Vaives pagastā, platība - <1 ha
Vidus ezers ezers Cēsu novada Vaives pagastā, platība - <1 ha
Ezeriņu ezers ezers Cēsu novada Vaives pagastā, platība - 1 ha
Gala ezers ezers Cēsu novada Vaives pagastā, platība - 1 ha
Dziļūksnis ezers Cēsu novada Vaives pagastā, platība - 1,2 ha; Dziļūksnietis; Dziļūksnītes ezers; Dziļūksnes ezers; Dziļūkstes ezers; Dziļūkstis
Kūlānu ezers ezers Cēsu novada Vaives pagastā, platība - 1,7 ha; Kuļānu ezers
Klebēķītis ezers Cēsu novada Vaives pagastā, platība - 1,8 ha; Klabēķītis; Klebeku ezers; Klebeķu ezers
Raunis ezers Cēsu novada Vaives pagastā, platība - 2,2 ha; Raunas ezers; Rauņu ezers
Klebēķītis ezers Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā, platība - 2,2 ha; Klabēķis; Klabēķu ezers; Klebekļu ezers; Klebeķis; Klebēķis; Klebeķu ezers
Draugolis ezers Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā, platība - 3,4 ha; Draugaļa ezers; Draugoļa ezers; Draugoļu ezers
Nelabais ezers ezers Cēsu novada Zaubes pagastā, platība - 19 ha; Annas ezers; Annasmuižas ezers
Āmuru ezers ezers Cēsu novada Zaubes pagastā, platība - 2,8 ha
Ļūkānu ezers ezers Cēsu novada Zaubes pagastā, platība - 8,2 ha; Lūkanu ezers; Lunānu ezers
Mucenieks ezers Cesvaines pagastā, pie Cesvaines pilsētas dienvidu robežas, platība - 1,8 ha; Mucenieku ezers
Lielezers ezers Cesvaines pagastā, platība - 1,8 ha; Lietezers
Zupānu ezers ezers Cesvaines pagastā, platība - 3,3 ha; Spārviņu ezers; Zupas ezers
Kaulacezers ezers Cesvaines pagastā, platība - 7 ha; Kaulacu ezers; Kaulacu-Osvis; Kaulača ezers; Kaulaču ezers; Oša ezers
Blontu ezers ezers Ciblas novada Blontu pagastā, platība — 1,6 ha
Daļkas ezers ezers Ciblas novada Līdumnieku pagastā, platība - 11,5 ha; Doļkas ezers
Velna ezers ezers Ciblas pagastā, platība - <1 ha; Mazais ezers
Melnezers ezers Cieceres pagastā, platība - 1,4 ha
Luknis ezers Cieceres pagastā, platība - 5,9 ha; Luknas ezers; Luknes ezers; Mices ezers; Miču ezers
Baltais ezers ezers Dagdas novada Ezernieku pagastā, platība — 1,1 ha; Boltiņkijs ezers, Svetļenkas ezers; Svetļinkijs ezers
Garasts ezers Dagdas novada Šķaunes pagastā, platība - 4,8 ha; Mačulkas ezers; Mačulkas III ezers; Mačuļu ezers
Janovas ezers ezers Dagdas pagastā pie Andzeļu pagasta robežas, platība — 23,7 ha; Beitānu ezers; Puteņu ezers
Opsas ezers ezers Dagdas pagastā, platība - 16 ha
Narūts ezers Dagdas pagastā, platība - 6 ha; Narotne; Naritka; Narutakes dzirnavezers; Narutenes dzirnavezers
Purpļu ezers ezers Dagdas pagastā, platība — 7,3 ha
Iļzeits ezers Dagdas paugurainē, Andzeļu pagastā pie Pauliņiem, platība - 14,1 ha, garums - \~800 m, lielākais platums - \~350 m, lielākais dziļums - 3,9 m; Ildzis; Ilza ezers; Paulānu ezers
Ildzs ezers Dagdas paugurainē, Andzeļu pagastā, platība - 21 ha, garums - \~1,1 km, lielākais platums - \~0,3 km, lielākais dziļums - 5,3 m; Ildzis; Lielais Ildzis; Lielais Ilzes ezers
Kaļveits ezers Dagdas paugurainē, Grāveru pagastā, platība - 33,5 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 2,9 m, eitrofs, aizaugums 17%; Kalvišu ezers; Kalvīšu ezers
Ildzs ezers Dagdas paugurainē, Kombuļu pagastā, platība - 18,8 ha, garums - \~1 km, lielākais platums - \~0,2 km, lielākais dziļums - 14 m; Ildzītis; Ilzes ezers
Iļdzeits ezers Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Aulejas pagastā pie Šķipiem, platība - 12,8 ha, lokveida, garums - \~1,2 km, lielākais platums - \~0,2 km, lielākais dziļums - 4 m; Ildzis; Ildzas ezers; Ilza ezers
Galšūns ezers Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Dagdas pagastā, 161 m vjl., platība - 65,3 ha, garums - 2,2 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 5,6 m, lielākais dziļums - 14,8 m, eitrofs, aizaugums - 15%; Galšums; Galšūnu ezers; Rabšu ezers; Rapšu ezers
Dorotpoles ezers ezers Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Kalniešu pagastā, 131,8 m vjl., platība - 37,8 ha, garums - 1 km, platums - līdz 400 m, lielākais dziļums - 12,2 m, galamorēnas sprostezers, eitrofs, aizaugums - 9%; Sila ezers
Baltais ezers ezers Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Robežnieku pagastā, uz Baltkrievijas robežas, 159,5 m vjl., platība — 41,3 ha (Latvijā 35,3 ha), garums — 1,7 km, vidējais dziļums — 4,4 m, lielākais dziļums — 12,2 m, eitrofs ezers, aizaugums — tikai 8%; Belojes ezers
Ildza ezers ezers Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Skaistas pagastā pie Bogdāniem, platība - 26 ha, garums - \~1,8 km, lielākais platums - 0,3 km, lielākais dziļums - 6,9 m; Ildze; Ildzis; Ilzas ezers
Kulis ezers Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Skaistas pagastā, 148,6 m vjl., platība - 35,8 ha, garums - 1,6 km, lielākais platums - 0,3 km, vidējais dziļums - 8,1 m, lielākais dziļums - 21 m, 2 nelielas salas, eitrofs, aizaugums - 5%: Kuļu ezers; Kūļu ezers
Kairīšu ezers ezers Dagdas paugurainē, Svariņu pagastā, 175,7 m vjl., platība — 33,6 ha, garums — 0,8 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums — 8,1 m, eitrofs, aizaugums 9%; Kairišu ezers; Zamborovas ezers
Balts ezers Dagdas pauguraines nolaidenumā, Krāslavas novada Krāslavas pagastā, 163,6 m vjl., platība – 58,2 ha, garums – 2,0 km, lielākais platums – 0,3 km, vidējais dziļums – 7,1 m, lielākais dziļums – 24,3 m, aizaugums – tikai 5%, bagāts zivīm; Balta; Baltais; Baltas ezers; Bolta ezers
Melnais ezers ezers Daudzeses pagastā, platība - 1,2 ha; Melnezers
Linezers ezers Daudzeses pagastā, platība - 3,3 ha; Liņezers
Šķirsteņu ezers ezers Daugavpils novada Medumu pagastā, dabas parka "Medumu ezeraine" teritorijā, platība - 26 ha, garums - 800 m, lielākais platums - 300 m, lielākais dziļums - >7 m; Šķirstenes ezers; Šķirstiņu ezers
Gaišais ezers ezers Daugavpils novada Naujenes pagastā, platība — 6,3 ha; Gaišezers
Bezdonka ezers Daugavpils pilsētā, platība - 1 ha
Stropaka ezers ezers Daugavpils pilsētas austrumu nomalē, platība - 7,1 ha; Stropiņa ezers; Stropiņu ezers
Gubiščes ezers ezers Daugavpils pilsētas teritorijā, platība - 5,4 ha
Mazais Trikartu ezers ezers Daugavpils pilsētas teritorijā, platība — \~6 ha; Mazais Trijkārtu ezers; Mazais Trikātes ezers; Trijkārtu ezers; Trikatas ezers
Stropu ezers ezers Daugavpils pilsētas teritorijas ziemeļu daļā, platība - 418 ha, garums - 3,1 km, lielākais platums - 1,7 km, vidējais dziļums - 3,5 m, eitrofs, iztek Strope; Lielais Stropu ezers
Zirgezers ezers Daugavpils pilsētas Vizbuļu apkaimē, platība - 7,3 ha, dziļums - līdz 4,9 m; Zirgu ezers; Žirgas ezers
Plocins ezers Daugavpils pilsētas ziemeļrietumu nomalē, platība - 5,3 ha, dziļums - līdz 5 m; Platinkas ezers; Plocinkas ezers; Plotičku ezers
Trikartu ezers ezers Daugavpils pilsētas ziemeļu nomalē, platība - \~7 ha; Lielais Trijkārtu ezers; Lielais Trikatas ezers; Trikorts
Škirnates ezers ezers Demenes pagastā un Lietuvā, platība - 21,6 ha; Šķirnates ezers
Rostovkas ezers ezers Demenes pagastā, platība - 1,6 ha
Varpinkas ezers ezers Demenes pagastā, platība - 2,9 ha
Skriķu ezers ezers Demenes pagastā, platība - 4,7 ha; Skriki ezers
Tevišku ezers ezers Demenes pagastā, platība - 9 ha, dziļums - līdz 3,4 m
Kruku ezers ezers Demenes pagastā, platība - 9,4 ha; Kruki ezers
Straumenes ezers ezers Demenes pagastā, platība — 1,6 ha; Straumes ezers
Jāņuciema ezers ezers Demenes pagastā, platība — 11,5 ha, garums — \~400 m, lielākais platums — \~150 m, iztek Lucesas labā pieteka Jāņupīte, ietek Kumbule
Bratanišku ezers ezers Demenes pagastā, platība — 2,6 ha, cauri tek Kumpota
Zemgales ezers ezers Demenes pagastā, platība — 7,4 ha
Bezdibeņa ezers ezers Dienvidkurzemes novada Aizputes pagastā, platība - <1 ha
Bindžu ezers ezers Dienvidkurzemes novada Embūtes pagastā, platība - 7 ha; Binzes ezers; Vinzes ezers
Jaunarāju ezers ezers Dienvidkurzemes novada Kalvenes pagastā, platība - 2,8 ha
Podnieku ezers ezers Dienvidkurzemes novada Kalvenes pagastā, platība — 10 ha, iztek Tebra; Rušķu ezers
Celmu ezers ezers Dienvidkurzemes novada Kalvenes pagastā, platība — 3,9 ha; Celma ezers
Blažģu ezers ezers Dienvidkurzemes novada Priekules pagasta ziemeļu stūrī netālu no Aizputes un Vaiņodes novadu robežas, platība — 8,7 ha
Reiņa ezers ezers Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā, 84,7 m vjl., platība - 23 ha, dziļums - līdz 2,8 m, iztek Ādģēre
Ezerkalnu ezers ezers Dienvidkurzemes novada Priekuļu pagastā, platība — 1 ha; Ezerkalna ezers
Brūveru Bezdibens ezers Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā, platība — 2 ha; Bezdibenis; Bezdibena ezers
Melnezers ezers Dobeles novada Annenieku pagastā, platība - 1 ha
Kapeņu ezers ezers Dobeles novada Annenieku pagastā, platība - 2,8 ha; Kapenes ezers
Mazapguldes ezers ezers Dobeles novada Auru pagastā, platība - 7,1 ha; Apguldes dzirnavezers; Dzirnezers
Stūra ezers ezers Dobeles novada Bēnes pagastā, platība — <1 ha
Maiciņu ezers ezers Dobeles novada Bikstu pagastā, platība - 2,1 ha; Maiciņa ezers
Priedīšu ezers ezers Dobeles novada Lielauces pagastā, platība - <1 ha; Priedīša ezers
Randenis ezers Dobeles novada Lielauces pagastā, platība - 1,6 ha; Randenes ezers; Raudenes ezers
Linmērcis ezers Dobeles novada Naudītes pagastā, platība - <1 ha; Linmārcis
Melnezers ezers Dobeles novada Naudītes pagastā, platība - 1,1 ha; Mūrīšu ezers
Idūnas ezers ezers Drabešu pagastā (lielākais 3 ezeru grupā) netālu no Idūnu mājām, platība - 3 ha
Vēķis ezers Drabešu pagastā, ietilpst Āraišu ezeru grupā, 128,5 m vjl., platība - 12,2 ha, garums - 0,9 km, lielākais platums - 0,2 km, dziļums - līdz 6,1 m; Vēķu ezers
Vērsītes ezers ezers Drabešu pagastā, platība - 1 ha
Melnezers ezers Drabešu pagastā, platība - 2,2 ha
Mazais Lazdiņš ezers Drabešu pagastā, platība — 3 ha; Lazdiņu mazais ezers; Mazais Lazdiņu ezers
Gaucis ezers Drabešu un Vaives pagastā, platība - 11,2 ha; Gauču ezers
Brengūzis ezers Drustu pagastā, 172,9 m vjl., platība - 19 ha, garums - \~0,8 km, lielākais platums - \~0,4 km; Brengūža ezers; Brenkūža ezers; Brenkūžu-Vecdrustu ezers; Vecdrustu ezers
Kroga ezers ezers Drustu pagastā, 173 m vjl., platība - 10,7 ha, garums - \~0,7 km, lielākais platums - \~0,3 km; Krogus ezers
Valdieris ezers Drustu pagastā, 177 m vjl., platība - 5,6 ha, garums - \~0,55 km, lielākais platums - \~0,35 km; Valdiera ezers; Valdieru ezers
Vieslavēnu ezers ezers Drustu pagastā, 177,4 m vjl., platība - 6,1 ha, garums - \~0,5 km, lielākais platums - \~0,3 km; Vieclavēnu ezers
Tabiņu ezers ezers Drustu pagastā, netālu no Jaunpiebalgas pagasta robežas, platība - <1 ha
Stādiņu ezers ezers Drustu pagastā, platība - 2 ha; Stadiņu ezers
Briņģu ezers ezers Drustu pagastā, platība — 6 ha
Nauču ezers ezers Drustu pagastā, platība — 7,2 ha; Naucu ezers
Veirūgnas ezers ezers Dubnas pagastā un Pelēču pagastā (ziemeļu gals), 100,5 m vjl., platība - 128 ha, garums - 3,6 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 6,1 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Veirogna ezers; Veirognas ezers; Viragnas ezers; Vīragnas ezers
Zviedrānu ezers ezers Dvietes pagastā, platība — 1,5 ha
Iesaliņš ezers Dzērbenes pagastā, platība - <1 ha
Sietaliņu ezers ezers Dzērbenes pagastā, platība - <1 ha
Velniņš ezers Dzērbenes pagastā, platība - <1 ha; Mazais Velniņš
Brenkūzis ezers Dzērbenes pagastā, platība - 1,6 ha; Bergūža ezers; Brengūža ezers; Brenkūža ezers
Spanderu ezers ezers Dzērbenes pagastā, platība - 9,7 ha
Vepru ezers ezers Ēdoles pagastā, platība - 2,2 ha
Sūnekļa ezers ezers Eglaines pagastā, platība - 1,1 ha; Sunekļu ezers
Goģa ezers ezers Eglaines pagastā, platība - 1,7 ha; Goga ezers; Strazdu ezers
Zeļenka ezers Eglaines pagastā, platība - 2 ha
Mazais Klauces ezers ezers Elkšņu pagastā, Saukas dabas parka teritorijā, \~94 m vjl., platība - 19,9 ha, garums - \~1,1 km, platums - 0,2 km; Klauces ezers; Klauces II ezers
Lielais Klauces ezers ezers Elkšņu pagastā, Saukas dabas parka teritorijā, 92,7 m vjl., platība - 25,3 ha, garums - 1,5 km, platums - 0,2 km, vidējais dziļums - 4,3 m, lielākais dziļums - 22,6 m; Klauces I ezers; Klauces ezers
Sepenes ezers ezers Embūtes pagastā, 88,1 m vjl., platība — 67 ha, garums — 1,2 km, lielākais platums — 0,8 km, lielākais dziļums — 3,5 m, eitrofs, aizaugums — 60%; Sepes ezers
Raudenes ezers ezers Embūtes pagastā, platība - <1 ha; Raudeņu ezers
Krišjāņu ezers ezers Embūtes pagastā, platība — 1,1 ha
Putnu ezers ezers Engures novada Lapmežciema pagastā, platība - 1,4 ha, dziļums - līdz 0,9 m
Kugrainis ezers Engures novada Lapmežciema un Smārdes pagastā, platība - 8 ha, dziļums - līdz 1,2 m; Kūdraines ezers; Kugraines ezers; Vīķaloma ezers
Vecmuižas ezers ezers Ērgļu pagastā, platība — 17 ha; Ivestas ezers; Pulgas ezers
Munču ezers ezers Ērģemes pagasta dienvidu daļā, platība — <1 ha
Šabaļu ezers ezers Ezernieku pagastā, platība - 1,9 ha
Rošu ezers ezers Ezernieku pagastā, platība - 2,1 ha
Samaneits ezers Ezernieku pagastā, platība - 5,3 ha, dziļums - līdz 8,1 m; Samaņu ezers
Kovališku ezers ezers Feimaņu pagastā, platība — 11,4 ha; Kovališķu ezers
Lielais Dūbuļs ezers Feimaņu paugurainē, Aglonas pagastā, 144 m vjl., platība - 27,5 ha, garums - 1,2 km, platums - 0,2 km, vidējais dziļums - 5 m, lielākais dziļums - 30,4 m, eitrofs, aizaugums - 20%; Dubeļka ezers; Dubuļka ezers; Duboļezers; Dūbuļezers; Dubuļu ezers; Lielais Dubuļkas ezers
Geraņimovas Ilzas ezers ezers Feimaņu paugurainē, Kastuļinas pagastā, 150,3 m vjl., platība — 328 ha, garums — 8,1 km, lielākais platums — 0,8 km, vidējais dziļums — 9,8 m, lielākais dziļums — 46 m, aizaugums — 20% (meldri, niedres, kosas, glīvenes, ūdensrozes); Geraņimova ezers; Ilzas ezers; Ilza ezers; Ilžas ezers; Ilzes ezers
Stupānu ezers ezers Feimaņu paugurainē, Rušonas pagastā, 152 m vjl., platība — 32,0 ha, garums — 0,9 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums — 2,5 m, eitrofs, virsūdens aizaugums — 10%; Kavčaru ezers
Ceperu ezers ezers Galēnu pagastā, platība — 3,6 ha
Bēšonu ezers ezers garā iegultnē starp Dagdas un Feimaņu pauguraini, Preiļu novada Aglonas pagastā pie Krāslavas novada Šķeltovas pagasta robežas un Aglonas-Krāslavas ceļa, 143 m vjl., platība - 64 ha, garums - 2,4 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 6,8 m, lielākais dziļums - 22,7 m, eitrofs, aizaugums - 10%; Bešons; Biešanas ezers; Biešena ezers; Biešons; Bišenu ezers; Karašu ezers
Vidusezers ezers Garkalnes novadā, platība - 10 ha; Vidus ezers; Lielais Mārku ezers
Venču ezers ezers Garkalnes novadā, platība - 10,1 ha
Dūņezers ezers Garkalnes novadā, platība - 4,9 ha; Lēpītis
Mašēnu ezers ezers Garkalnes pagastā pie Rīgas robežas, platība - 34,9 ha, garums - 800 m, lielākais platums - \~600 m, lielākais dziļums - 1,2 m; Mašenu ezers
Melnezers ezers Garkalnes pagastā, 2 km uz dienvidiem no Garkalnes, platība - 5,8 ha, garums - 360 m, lielākais platums - 210 m, lielākais dziļums - 2,1 m, ietilpst Zaķumuižas sūkņu stacijas sanitārās aizsardzības zonā
Vecmuižas ezers ezers Gārsenes pagastā, platība — 11,7 ha; Veismuižas ezers
Glušonka II ezers ezers Glušonkas purvā, Skrudalienas pagastā, platība — 10,6 ha
Glušonka I ezers ezers Glušonkas purvā, Skrudalienas pagastā, platība — 16 ha
Zaborovjes ezers ezers Goliševas pagastā, platība - 9 ha
Saviļu ezers ezers Grāveru pagastā, 156,3 m vjl., platība - 55,3 ha, garums - 1 km, lielākais platums - 0,9 km, dziļums - līdz 20 m, ezerdobe līčaina, krasta līnija - 4,7 km; Savaļu ezers; Saveļu ezers; Saveļezers; Saviņu ezers; Šauļu ezers; Šavels; Šaveļu ezers
Čortoks ezers Grāveru pagastā, platība - 1,9 ha; Čertoks; Čertoka ezers; Valnezers; Velna ezers; Velnezers
Zosns ezers Grāveru pagastā, platība - 17,7 ha, dziļums - līdz 3,3 m; Velna ezers; Zasenu ezers; Zasēnu ezers; Zosna ezers
Vudrinkas ezers ezers Grāveru pagastā, platība - 19 ha; dziļums - līdz 22,3 m; Udrinka; Vudrinka
Kumbuļu ezers ezers Grāveru pagastā, platība — 14 ha; Kombuļu ezers; Konušku ezers; Konušķu ezers; Kumbules ezers; Kumbuļkas ezers
Sakovas ezers ezers Grāveru pagastā, platība — 20,4 ha; Cakovas ezers; Eižvertiņš; Eižvertiņu ezers; Eižvērtiņu ezers
Aumeistera ezers ezers Grundzāles pagastā, platība 1,9 ha
Opulītis ezers Gulbenes novada Beļavas pagasta ziemeļu daļā, platība - 11 ha, garums - \~700 m, platums līdz \~170 m
Omarda ezers ezers Gulbenes novada Beļavas pagastā, pie Stāmerienes pagasta robežas, platība - 7,4 ha
Dindiņu ezers ezers Gulbenes novada Beļavas pagastā, platība - 3 ha; Dindiņš
Gribiņu ezers ezers Gulbenes novada Beļavas pagastā, platība — <1 ha
Čušļu ezers ezers Gulbenes novada Beļavas pagastā, platība — 2,4 ha
Letes ezers ezers Gulbenes novada Beļavas pagastā, platība — 5,8 ha
Velniņa ezers ezers Gulbenes novada Druvienas pagastā, platība - <1 ha
Bauzes ezers ezers Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā, platība - <1ha; Bauzis
Stigu ezers ezers Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā, platība - 4,3 ha; Stīgu ezers
Ādmiņu ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagasta dienvidaustrumu daļā, platība - 28 ha
Moveša ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā pie Beļavas pagasta robežas, caurtek Olekšupīte, platība — 13 ha; Moves ezers; Moveša ezers; Movešu ezers; Moveža ezers; Movieša ezers; Movess; Mūveša ezers
Pīļavas ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - <1 ha
Bušmaņa ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - 1 ha; Bušmeņezers
Kugru ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - 1,4 ha; Kugres ezers; Kugrītis
Aizupju ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - 1,5 ha
Dūkstiņu ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - 1,5 ha; Kūkstiņu ezers
Pakurlītis ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - 1,5 ha; Pakurlīšu ezers; Pakurlīts; Pakurļu ezers; Sikšņu ezers
Roznieku ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - 12,1 ha, dziļums - līdz 5 m
Mustera ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - 16,4 ha; Musteru ezers; Mustura ezers
Sila ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - 2 ha; Silezers
Vaguļu ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - 8 ha; Lēļa ezers; Leļu ezers; Lēļu ezers
Silamiķeļu ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība — 1,3 ha; Silameteļu ezers; Dilles ezers
Grimnaužu ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība — 2,6 ha
Lāču ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība — 5,3 ha, iztek Lāču strauts; Lāčezers
Galgauskas ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema un Galgauskas pagastā, platība — 30,5 ha, garums — 1,1 km, lielākais platums — 450 m, vidējais dziļums — 2,3 m, eitrofs, \~15% virsmas aizaugusi; Koruļezers
Umbezers ezers Gulbenes novada Lejasciena pagastā, platība - 4,2 ha; Umba; Umbas ezers; Umbazars; Umbis
Teļezers ezers Gulbenes novada Rankas pagastā, platība - 2,1 ha; Teļu ezers
Jānēļu ezers ezers Gulbenes novada Rankas pagastā, platība - 2,6 ha; Janeļa ezers
Cepļu ezers ezers Gulbenes novada Rankas pagastā, platība — 12 ha; Melnais ezers; Melnezers
Uķis ezers Gulbenes novada Tirzas pagastā, platība - 3,6 ha; Uku ezers; Ūķis
Adulienas ezers ezers Gulbenes novada Tirzas pagastā, platība - 6,7 ha; Vecadulienas ezers
Pogas ezers ezers Gulbenes paugurvaļņa pārejā uz Adzeles pacēlumu, Gulbenes novada Stāmerienes pagastā, 113,5 m vjl., platība — 27,9 ha, garums — 0,8 km, lielākais platums — 0,4 km, vidējais dziļums — 5,5 m, lielākais dziļums — 14,2 m eitrofs, maz aizaudzis
Valmes ezers ezers Gulbenes pilsētas rietumu nomalē, platība - \~8 ha
Mezītis ezers Gulbennes novada Stradu pagastā, 95,6 m vjl., platība - 69,2 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 0,6 km, lielākais dziļums - 1,0 m, atmirstošs, uzkrājies līdz 4 m biezs sapropeļa slānis; Mezīša ezers; Mezīšu ezers; Mežītes ezers
Pūricu ezers ezers Idumejas augstienē, Cēsu novada Straupes pagastā, 62,2 m vjl., platība - 32,1 ha, garums - 1,5 km, lielākais platums - 0,35 km, dziļums - līdz 2 m; Ikuļu ezers; Paricas ezers; Purica ezers; Puricas ezers; Pūricas ezers
Pekša ezers ezers Idumejas augstienē, Cēsu novada Straupes pagastā, Lielstraupē, 62 m vjl., platība — 9,7 ha, garums — \~700 m, lielākais platums — \~300 m, vidējais dziļums — 5,1 m, lielākais dziļums — 15,5 m, eitrofs; Peksis
Aģes ezers ezers Idumejas augstienē, Siguldas novada Lēdurgas pagastā, 51,4 m vjl., platība - 113 ha, garums - 2,1 km rietumu-austrumu virzienā, lielākais platums - 0,8 km, lielākais dziļums - 2,7 m; Palciema ezers
Viņaudu ezers ezers Idumejas augstienē, Straupes pagastā pie Stalbes pagasta robežas, 49,3 m vjl., platība - 10,6 ha, garums - 0,6 km, lielākais platums - 0,25 km, lielākais dziļums - 1,9 m, eitrofs, aizaudzis, ar dūņainu dibenu
Plaužu ezers ezers Idumejas augstienē, Straupes pagastā, 57 m vjl., platība — 13,6 ha, garums — >0,5 km, lielākais platums — \~0,4 km, lielākais dziļums — 6 m, eitrofs, aizaugums — 25%; Plaudis; Plaudes ezers
Muižnieka ezers ezers Idumejas augstienē, Straupes pagastā, 62 m vjl., platība - 10,5 ha, garums - 800 m, platums - 110-170 m, vidējais dziļums - 3 m, lielākais dziļums - 7,6 m, eitrofs, aizaugums - >1/3; Muižnieku ezers; Muižnieks
Raiskuma ezers ezers Idumejas augstienes Augstrozes paugurvalnī, Cēsu novada Raiskuma pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, platība — 78,5 ha, garums — 2,2 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 10,6 m, eitrofs; Raiskums
Augstrozes Lielezers ezers Idumejas augstienes Augstrozes paugurvalnī, Limbažu novada Umurgas pagasta ziemeļaustrumu daļā, 78 m vjl., platība — 400 ha, ezerdobe ieapaļa, diametrs — \~2,5 km, lielākais dziļums — 4,2 m, eitrofs, aizaugums — 10%; Lielezers
Mazezers ezers Idumejas augstienes Augstrozes paugurvaļņa ziemeļu malā, Dikļu pagastā, 77,2 m vjl., platība - 62,5 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,75 km, lielākais dziļums - 2,8 m; Dauguļu Mazezers
Sārumezers ezers Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Straupes pagastā pie Limbažu pagasta robežas, 50,8 m vjl., platība - 189 ha, garums - 2,8 km, lielākais platums - 0,95 km, vidējais dziļums - 2,3 m, lielākais dziļums - 6 m, eitrofs, aizaugums 20%; Sārmes ezers; Saruma ezers; Sāruma ezers; Sārums
Vagulas ezers ezers Igaunijā, Veru apriņķī, caurtek Vehandu upe
Spārnu ezers ezers Īles pagastā, 92,2 m vjl., platība — 14 ha, garums — 600 m, lielākais platums — 500 m, lielākais dziļums — 4,5 m, sala (0,04 ha); Spārņu ezers; Spārnes ezrs
Ružu ezers ezers Īles un Zebrenes pagastā, platība - 7 ha
Gaiļu ezers ezers Ilūkstes novada Dvietes pagastā, platība — 3,8 ha
Lustbergas ezers ezers Ilūkstes novada Eglaines pagastā, platība — 19,7 ha; Lustberga ezers
Ombergas ezers ezers Ilūkstes novada Šēderes pagastā, platība - 16,5 ha, vidējais dziļums - 2,8 m, maksimālais dziļums - 8,1 m; Karalaišķu ezers; Karilišku ezers; Kariļišķu ezers; Omberģis
Salas ezers ezers Indrānu pagastā, platība — 8,1 ha; Visagala ezers; Visegales ezers
Kumeliņa ezers ezers Inešu pagastā, platība - <1 ha
Sivēns ezers Inešu pagastā, platība - 1,2 ha; Griķēnu Sivēns; Sivēnu ezers
Vārnu ezers ezers Inešu pagastā, platība — <1 ha
Ilzītes ezers ezers Inešu pagastā, platība — 5,1 ha
Skaidriņš ezers Jaunjelgavas novada Sunākstes pagastā, platība - <1 ha
Kāpurkalna ezers ezers Jaunpiebalgas novada Zosēnu pagastā, platība - 7,4 ha; Svētezers
Mežezeriņš ezers Jaunpiebalgas pagastā, platība - 1,3 ha; Lielmeža ezers
Mosteņu ezers ezers Jaunpiebalgas pagastā, platība - 3,2 ha; Mastenes ezers; Mostenes ezers
Mellezers ezers Jaunpils pagastā, Ēnavas purvā, platība - 6,5 ha; Melnezers
Brencis ezers Jaunpils pagastā, platība - 28 ha
Dambjakroga ezers ezers Jaunpils pagastā, platība - 5,8 ha; Dambīšu ezers
Pīļu ezers ezers Jēkabpils novada Ābeļu pagastā, platība - <1 ha
Apaļais ezers ezers Jēkabpils novada Aknīstes pagastā, platība mazāka par 1 ha
Divpīļu ezers ezers Jēkabpils novada Asares pagastā, platība - 1,4 ha; Kalna ezers; Kalnezers
Bubuļu ezers ezers Jēkabpils novada Asares pagastā, platība — 3 ha
Jauniešu ezers ezers Jēkabpils novada Atašienes pagastā, platība - 6,2 ha
Viču ezers ezers Jēkabpils novada Dunavas pagastā, platība - <1 ha
Daudzvārdu ezers ezers Jēkabpils novada Dunavas pagastā, platība - 4,1 ha, dziļums - līdz 11,6 m; Marinovas ezers; Marjanovas ezers
Bukūzis ezers Jēkabpils novada Elkšņu pagastā, Saukas dabas parka teritorijā, platība - 3,6 ha, garums - \~600 m, lielākais platums - \~120 m; Buka ezers; Bukānes ezers; Bukauzes ezers; Bukūža ezers
Ērmītes ezers ezers Jēkabpils novada Kalna pagastā, dabas lieguma "Kaušņu purvs" teritorijā, platība — 2,2 ha
Baltais ezers ezers Jēkabpils novada Kalna pagastā, Nomavas purvā, platība — 2,9 ha
Urvas ezers ezers Jēkabpils novada Kalna pagastā, platība - 2,9 ha; Urvu ezers
Nomalnieku ezers ezers Jēkabpils novada Kalna pagastā, platība - 3,1 ha; Nomeļnieku ezers
Bancānu ezers ezers Jēkabpils novada Kalna pagastā, platība — 12,5 ha; Bullīšu ezers
Lakstiņu ezers ezers Jēkabpils novada Kūku pagastā, platība - 1,7 ha
Baltiņu ezers ezers Jēkabpils novada Kūku pagastā, platība — 10 ha; Teikura ezers; Teikuru ezers
Namiķu ezers ezers Jēkabpils novada Kūku pagastā, platība — 5,2 ha
Nesaules ezers ezers Jēkabpils novada Kūku pagastā, platība — 6,1 ha
Skrīveru ezers ezers Jēkabpils novada Leimaņu pagastā, platība — 7,5 ha
Purva ezers ezers Jēkabpils novada Mežāres pagastā, platība - <1 ha; Purvezers
Buntiku ezers ezers Jēkabpils novada Mežāres pagastā, platība — 6,3 ha
Aklais ezers ezers Jēkabpils novada Rites pagastā, platība - 1,5 ha
Garais ezers ezers Jēkabpils novada Rites pagastā, platība - 39 ha; Akmeņu ezers; Ilģis; Ilzas ezers; Ilzes ezers
Mazais Dronku ezers ezers Jēkabpils novada Rubenes pagastā, platība — <1 ha
Dronku ezers ezers Jēkabpils novada Rubenes pagastā, platība — 4,2 ha; Lielais Dronkas ezers
Lēlītis ezers Jēkabpils novada Salas pagastā, platība - <1 ha; Lēliņš
Purva ezers ezers Jēkabpils novada Salas pagastā, platība - <1 ha; Purvezers
Kugres ezers ezers Jēkabpils novada Salas pagastā, platība 4,6 ha; Kugrītes ezers
Aklais ezers ezers Jēkabpils novada Saukas pagastā, platība - 1,5 ha; Indrānu ezers
Paslavītes ezers ezers Jēkabpils novada Sēlpils pagastā, platība - 1,1 ha; Paslavīte; Paslavītis
Vārkavas ezers ezers Jēkabpils novadā uz Prodes un Asares pagasta robežas, platība — 3,5 ha; Varkovas ezers
Gardaunis ezers Jēkabpils novada Variešu pagastā, kura līmenis meliorējot apvidu (pēc 1930. un 1960. g.) pazemināts no 98 uz 95,8 m vjl. un ezera platība sarukusi no 65,6 ha līdz 3 ha, palikusi sirpjveida lāma, dziļums - 0,5-0,7 m, 95% aizaugums; Gardaunes ezers; Gārdaunis; Gardauņas ezers; Garzdanes ezers; Garzdaunes ezers; Gaudaunes ezers; Medilas ezers; Medīlas ezers
Dzeņezers ezers Jēkabpils novada Variešu pagastā, platība - 1 ha
Švēriņu ezers ezers Jēkabpils novada Viesītes pagastā, platība - 1,4 ha; Ezeriņš; Skudru ezers; Sveriņa ezers; Svēriņu ezers; Švāriņa ezers; Švāriņu ezers; Šveriņa ezers
Pāķu ezers ezers Jēkabpils novada Vīpes pagastā, augstākais no Silavas ezeriem, 88,4 m vjl., platība - 15 ha, garums - \~700 m, lielākais platums - \~250 m, lielākais dziļums - 4 m; Darvas ezers
Plošu ezers ezers Jēkabpils novada Vīpes pagastā, platība — 3,8 ha; Kikaukas azars; Plašu ezers; Ploši
Ļūļu ezers ezers Jēkabpils novada Zasas pagastā, platība - 2,2 ha
Pīļu ezers ezers Jelgavas novada Kalnciema pagastā, platība - <1 ha
Liliju ezers ezers Jelgavas novada Valgundes pagastā, Tīreļpurva (Lielā Ķemeru tīreļa) malā, Krāckalnu nogāzē, platība - 2,6 ha; Liliju ezers
Šuņezers ezers Jersikas līdzenumā, Daugavpils pilsētas ziemeļrietumu daļā, 94 m vjl., platība - 74,6 ha, garums - 1,6 km, lielākais platums - 0,55 km, lielākais dziļums - 3,1 m, eitrofs, iztek Šūņu upe
Jersikas ezers ezers Jersikas līdzenumā, Līvānu novada Jersikas pagastā, 94 m vjl., platība — 41 ha, garums — 2,1 km, lielākais platums — 0,4 km, lielākais dziļums — 4,2 m, eitrofs, aizaugums — 6%, dibens dūņains; Dimanta ezers; Dimantu ezers
Bleidas ezers ezers Jersikas līdzenumā, Preiļu novada Vārkavas pagastā, 108,5 m vjl., platība - 33,8 ha, garums - 1,3 km, lielākais dziļums - 1,8 m, eitrofs, dibens apaudzis
Kaķu ezers ezers Jumurdas pagastā, platība - <1 ha
Lejasezers ezers Jumurdas pagastā, platība - 2,2 ha
Vienūzis ezers Jumurdas pagastā, platība - 3,6 ha, Linūžu ezers; Līnūžu ezers; Vienūzītes ezers; Vienūzītis
Ilzes ezers ezers Jumurdas pagastā, platība - 3,7 ha; Ilzītes ezers; Ilziņš; Rezēnu ezers
Karietes ezers ezers Jumurdas pagastā, platība - 4,5 ha; Kamtes ezers
Leimaņu ezers ezers Kaives pagastā, platība — 19,3 ha; Leimanis; Spilvenu ezrs; Spilvēnu ezers
Kaives ezers ezers Kaives pagastā, platība — 4,1 ha
Ceriņu ezers ezers Kalkūnes pagastā, platība - 4,1 ha
Višķeru ezers ezers Kalkūnes pagastā, platība - 5,7 ha, dziļums - līdz 6,3 m
Krivānu ezers ezers Kalupes pagastā, pie Vaboles pagasta robežas, platība — 11,8 ha; Aukštanu ezers
Seiļu ezers ezers Kalupes pagastā, platība - 17 ha
Tīdu ezers ezers Kalvenes pagastā, 103,2 m vjl., platība - 30,5 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,6 km, lielākais dziļums - 5,6 m, eitrofs, aizaugums - neliels
Vārdenes ezers ezers Kalvenes pagastā, platība - 2,1 ha; Vardene; Vārdene; Vardenes ezers; Vardes ezers
Vecvagaru ezers ezers Kalvenes pagastā, platība - 2,2 ha
Ģēģeru ezers ezers Kalvenes pagastā, platība - 5 ha
Teteriņu ezers ezers Kandavas pagastā, platība - <1 ha
Rūmenes ezers ezers Kandavas pagastā, platība — <1 ha
Lapsēnu ezers ezers Kastuļinas pagastā, platība - 1,2 ha
Skujiņa ezers ezers Kastuļinas pagastā, platība - 1,4 ha
Glušaks ezers Kastuļinas pagastā, platība - 1,7 ha; Glušaka ezers
Meiruļa ezers ezers Kastuļinas pagastā, platība - 10,9 ha; Meirlas ezers; Meirļa ezers; Mereļu ezers
Lapsinkas ezers ezers Kastuļinas pagastā, platība - 2 ha; Lapsenku ezers; Lapsenu ezers
Melnais ezers ezers Kastuļinas pagastā, platība - 2,2 ha
Ustabnieku ezers ezers Kastuļinas pagastā, platība - 3,9 ha
Limins ezers Kastuļinas pagastā, platība - 4,8 ha; Gluhoja ezers; Gluhoje ezers; Limans; Līmanu ezers
Jegorovas ezers ezers Kastuļinas pagastā, platība — 2 ha
Sladkoje ezers Kastuļinas pagastā, platība — 2,8 ha; Sladkova ezers
Kusmurins ezers Kazahstānā, Kustanajas apgabalā, Turgajas garenieplakas ziemeļu daļā 103 m vjl., platība - 210 kvadrātkilometru (līmenim svārstoties, platība stipri mainās), vidējais dziļums 1-3 m, cauri plūst Obaghana
Rieviņu ezers ezers Kocēnu pagastā, platība - 3,7 ha
Mucenieku ezers ezers Kocēnu pagastā, platība 3,8 ha; Mucenieka ezers
Melnezers ezers Kokneses pagastā, platība - 1,1 ha
Ragaļu ezers ezers Kokneses pagastā, platība - 6,7 ha; Ragāļezers
Mazais Pēterezers ezers Kolkas pagastā uz ziemeļiem no Lielā Pēterezera, platība — \~1,5 ha
Lielais Pēterezers ezers Kolkas pagastā, platība — 2,8 ha; Lielais Pēterezers; Pētera ezers; Pēterezers
Kārkliņa ezers ezers Kombuļu pagastā, platība - 1,3 ha; Kārkliņu ezers
Ašars ezers Kombuļu pagastā, uz ziemeļiem no Krāslavas pilsētas, platība - 19 ha, garums - \~1,1 km; Ašaru ezers, Asaru ezers; Ašera ezers
Saldu ezers ezers Konstantinovas pagastā, platība - 1,6 ha
Silezers ezers Konstantinovas pagastā, platība - 7,3 ha
Bižas ezers ezers Krāslavas novada Andrupenes pagastā, 172,7 m vjl., platība — 173,6 ha; garums — 2,65 km, lielākais platums — 1,1 km, vidējais dziļums — 1,1 m, lielākais dziļums — 2,4 m, 6 salas, eitrofs, aizaugums — \~90%, ziemā ūdenī trūkst skābekļa, bagāta ornitofauna; Biža ezers; Bīžu ezers; Vieža ezers
Pozņakovas ezers ezers Krāslavas novada Andrupenes pagastā, platība - 22,2 ha; Poznakovas ezers; Pozņakova ezers; Mazais Kustaru ezers; Mazais ezers
Ņemčiks ezers Krāslavas novada Andrupenes pagastā, platība - 7,7 ha; Ņemčika ezers
Bebrišu ezers ezers Krāslavas novada Andrupenes pagastā, platība — 2,4 ha; Belbošu ezers
Dubulis ezers Krāslavas novada Andrupenes pagastā, platība 10,2 ha; Dubļu ezers
Diunoklis ezers Krāslavas novada Andzeļu pagastā, platība - 19,6 ha; Danakļa ezers; Dunakļa ezers; Dunekļa ezers
Borauga ezers Krāslavas novada Andzeļu pagastā, platība - 22,5 ha; Dauguļu ezers
Lodiņu ezers ezers Krāslavas novada Andzeļu pagastā, platība - 7,7 ha
Bedinka ezers Krāslavas novada Andzeļu pagastā, platība - 8,9 ha; Bedenkas ezers; Bedinkas ezers; Betinka ezers
Eglīca ezers ezers Krāslavas novada Andzeļu pagastā, platība – 2,5 ha; Eglītes ezers; Svetļinkaja ezers
Bondarišku ezers ezers Krāslavas novada Andzeļu pagastā, platība — 5,5 ha; Bondarišķis
Galenis ezers Krāslavas novada Asūnes pagastā, platība - 4,3 ha; Galājais; Galējais ezers
Ļutavcu ezers ezers Krāslavas novada Asūnes pagastā, platība — 14,5 ha
Skrudinieku ezers ezers Krāslavas novada Aulejas pagastā, platība - 1,8 ha; Skrudiņa ezers; Skrudzinieku ezers
Lubāniņš ezers Krāslavas novada Aulejas pagastā, platība - 1,9 ha; Lubančika ezers; Lubančiks
Ildzas ezers ezers Krāslavas novada Aulejas pagastā, platība - 12,8 ha; Ildzīša ezers; Ilza ezers
Ūgliņs ezers Krāslavas novada Aulejas pagastā, platība - 16,9 ha; Ogliņa ezers; Ugliņas ezers; Ugļu ezers
Iudrineits ezers Krāslavas novada Aulejas pagastā, platība - 2 ha; Judriņkijs ezers; Jūdriņš; Ūdriņas ezers
Plaudiņs ezers Krāslavas novada Aulejas pagastā, platība - 22,2 ha; Plaudineitis; Plaudineits; Plaudinis; Plaudiņš; Plaudiņa ezers; Plaudiņu ezers; Plaudīšu ezers; Plavdiņa ezers
Maceņš ezers Krāslavas novada Aulejas pagastā, platība - 8,1 ha, dziļums - līdz 1 m, aizaugošs; Mateja ezers; Mateļa ezers; Mateļu ezers; Mateņu ezers
Mazais Dubeļu ezers ezers Krāslavas novada Aulejas pagastā, platība — <1 ha
Juguļu ezers ezers Krāslavas novada Ezernieku pagasta ziemeļu nomalē, platība - 4,1 ha
Dubuleits ezers Krāslavas novada Ezernieku pagastā, platība - \~8 ha
Nomaškaļs ezers Krāslavas novada Ezernieku pagastā, platība - 2,1 ha; Namačkalis; Namačkalnu ezers; Namačkalu ezers; Namaškalu ezers; Kamaškalu ezers
Boļtiņais ezers Krāslavas novada Ezernieku pagastā, platība - 2,4 ha; Beļenkoje; Bieļenkoje
Kāšūns ezers Krāslavas novada Ezernieku pagastā, platība - 2,7 ha; Kaušanu ezers; Kaušaņu ezers
Paholku ezers ezers Krāslavas novada Ezernieku pagastā, platība — 2,2 ha
Plataču ezers ezers Krāslavas novada Ezernieku pagastā, platība 2,2 ha
Pisiņs ezers Krāslavas novada Grāveru pagastā, platība - 2,0 ha; Tiksiņš
Izovas ezers ezers Krāslavas novada Indras pagastā, platība — 19,4 ha; Ižovas ezers
Baltais ezers ezers Krāslavas novada Indras pagastā, platība — 34 ha; Belojes ezers
Ustubnīks ezers Krāslavas novada Kalniešu pagastā, 145,4 m vjl., platība - 17 ha, garums - 0,9 km, lielākais platums - 0,3 km, vidējais dziļums - 4,9 m, lielākais dziļums - 12,2 m, aizaugums - \~15%; Uztupnieku ezers; Ustubņiku ezers
Maču ezers ezers Krāslavas novada Kalniešu pagastā, platība - 1 ha
Deģeru ezers ezers Krāslavas novada Kalniešu pagastā, platība - 1,6 ha
Zīmeļs ezers Krāslavas novada Kalniešu pagastā, platība - 1,8 ha; Ziemeļu ezers; Zimeļu ezers
Dziļais ezers ezers Krāslavas novada Kalniešu pagastā, platība - 11,6 ha
Purva ezers ezers Krāslavas novada Kalniešu pagastā, platība - 15 ha
Rinģis ezers Krāslavas novada Kalniešu pagastā, platība - 20,7 ha; Černavu ezers; Rinču ezers
Dūņu ezers ezers Krāslavas novada Kalniešu pagastā, platība - 3,6 ha
Prudoka ezers ezers Krāslavas novada Kalniešu pagastā, platība - 4,7 ha; Milaka ezers; Orilana ezers
Silavu ezers ezers Krāslavas novada Kalniešu pagastā, platība - 5,4 ha; Lielais Silava ezers; Lielais Silavu ezers; Silava ezers
Noviku ezers ezers Krāslavas novada Kalniešu pagastā, platība - 5,9 ha
Mazais Silavu ezers ezers Krāslavas novada Kalniešu pagastā, platība — 1,8 ha; Silava ezers
Šternberga ezers ezers Krāslavas novada Kalniešu pagastā, platība — 15 ha, caurtek Stirna; Dauguļu ezers; Šteinberga ezers; Šterenberga ezers; Šterenbergas ezers
Gulbju ezers ezers Krāslavas novada Kalniešu pagastā, platība — 6,5 ha; Gulbņa ezers
Celmu ezers ezers Krāslavas novada Kalniešu pagastā, platība — 9,4 ha
Lielais Borvinkas ezers ezers Krāslavas novada Kaplavas pagastā un Lietuvā, platība — 2,8 ha; Lielais Borovinka ezers; Lielais Borvinka ezers; Borovinka ezers; Vanaga ezers; Vanagu ezers
Varnaviču ezers ezers Krāslavas novada Kaplavas pagastā, 127,6 m vjl., platība — 55,3 ha, garums — 2,1 km, lielākais platums — 0,3 km, vidējais dziļums — 7,6 m, lielākais dziļums — 27,3 m, mezotrofs, aizaugums — neliels; Ventas ezers; Vilnīšu ezers
Dubinka ezers Krāslavas novada Kaplavas pagastā, platība - 2,3 ha, Dubinas ezers; Dubinkas ezers
Jablonkas ezers ezers Krāslavas novada Kaplavas pagastā, platība - 4,3 ha
Saučenku ezers ezers Krāslavas novada Kaplavas pagastā, platība - 5 ha; Saučinkas ezers; Savčenko ezers
Baļščina ezers Krāslavas novada Kaplavas pagastā, platība - 7 ha; Balticas ezers; Baltijas ezers; Baltu ezers
Mazais Borvinkas ezers ezers Krāslavas novada Kaplavas pagastā, platība — 1,6 ha; Bolovatkas ezers; Borvinka ezers; Borvinkas ezers
Baltais ezers ezers Krāslavas novada Kastuļinas pagasta dienvidaustrumu daļā, 12,7 ha; Baltas ezers; Baltezers; Beloje
Pasiņas ezers ezers Krāslavas novada Kastuļinas pagastā, platība - 11,6 ha, maksimālais dziļums - 7,7 m; Aktica; Pasinecas ezers; Pisiņš
Plautinkas ezers ezers Krāslavas novada Kastuļinas pagastā, platība - 5,7 ha; Platonovkas ezers; Plautinka; Plautiņka; Plavdinka
Foļvarkas ezers ezers Krāslavas novada Kastuļinas pagastā, platība — 4,6 ha; Foļvarka ezers
Varkļons ezers Krāslavas novada Kombuļu pagastā, platība - <1 ha
Guļbiņš ezers Krāslavas novada Kombuļu pagastā, platība - 14,4 ha; Gulbena ezers; Gulbinas ezers; Gulbīša ezers; Gulbīšu ezers; Gulbītis; Guļbinas ezers
Solkas ezers ezers Krāslavas novada Kombuļu pagastā, platība - 2,1 ha; Salnas ezers; Saules ezers
Dridzes ezers ezers Krāslavas novada Kombuļu pagastā, platība - 4,1 ha; Priedulāju ezers
Nameņš ezers Krāslavas novada Kombuļu pagastā, platība - 4,6 ha; Namiņa ezers; Namiņš; Nemeta ezers
Dubiņs ezers Krāslavas novada Kombuļu pagastā, platība - 7,6 ha; Dubina ezers; Dubiņa ezers
Zubru ezers ezers Krāslavas novada Kombuļu pagastā, platība - 9,8 ha
Joda ezers ezers Krāslavas novada Kombuļu pagastā, platība - 9,9 ha; Iodezers; Jodezers
Lejs ezers Krāslavas novada Kombuļu pagastā, platība 177,4 ha, līčains, 3 salas; Lejas ezers
Mandeļu ezers ezers Krāslavas novada Krāslavas pagastā, platība - \~1 ha; Mandaļas ezers; Mandele
Krugloje ezers ezers Krāslavas novada Krāslavas pagastā, platība - <1 ha
Dūneklis ezers Krāslavas novada Krāslavas pagastā, platība - 2 ha, Dunekļa ezers; Dūnekļa ezers
Dolgoje ezers Krāslavas novada Krāslavas pagastā, platība - 2,5 ha
Skujiņu ezers ezers Krāslavas novada Krāslavas pagastā, platība - 8,9 ha; Skujeņa ezers; Skusņas ezers
Skumbiņu ezers ezers Krāslavas novada Krāslavas pagastā, platība — 1 ha
Zarosloje ezers ezers Krāslavas novada Piedrujas pagastā, platība - 3,1 ha
Kaloda ezers Krāslavas novada Piedrujas pagastā, platība - 6,6 ha; Koloda; Kolodas ezers
Goreloje ezers Krāslavas novada Piedrujas pagastā, platība — 3,4 ha; Kuļbovas ezers
Makņu ezers ezers Krāslavas novada Piedrujas pagastā, platība — 6,4 ha; Makņenskoje ezers
Baltais ezers ezers Krāslavas novada Robežnieku pagastā uz Baltkrievijas robežas, kopējā platība — 141,3 ha; Baltezers; Belojes ezers; Beloje (Baltkrievijā)
Lielais Gusena ezers ezers Krāslavas novada Robežnieku pagastā, 160,7 m vjl., platība - 120 ha, garums - 2,0 km, lielākais platums - 0,9 km, vidējais dziļums - 9,3 m, lielākais dziļums - 38,0 m, 1 liela un 2 mazas salas ar kopējo platību 2 ha; Gusena ezers; Gusēnu ezers; Lielais Gusenas ezers; Lielais Useņu ezers; Ūseņu ezers
Mošņica ezers Krāslavas novada Robežnieku pagastā, platība - 10 ha; Moščnīcas ezers; Mošņicas ezers
Mateika ezers Krāslavas novada Robežnieku pagastā, platība - 10,2 ha; Maceika; Maceiku ezers; Mateikas ezers; Moseikas ezers
Sļepuru ezers ezers Krāslavas novada Robežnieku pagastā, platība - 16,4 ha; Gusjena ezers; Mazais Gusena ezers; Raiceļu ezers; Ūseņu ezers
Orļinoje ezers Krāslavas novada Robežnieku pagastā, platība - 8 ha; Ērgļu ezers; Oriol; Orlas ezers; Orļonoka ezers
Ikažencu ezers ezers Krāslavas novada Robežnieku pagastā, platība — 2,3 ha
Žabinka ezers ezers Krāslavas novada Robežnieku pagastā, platība — 3 ha
Suhorukovas ezers ezers Krāslavas novada Robežnieku pagastā, platība — 4,7 ha, dziļums — līdz 3,7 m
Lāču ezers ezers Krāslavas novada Robežnieku pagastā, platība — 7,9 ha; Medvedka ezers
Trudiņka ezers Krāslavas novada Robežnieku pagastā, platība 4,4 ha, dziļums - līdz 3,1 m; Trudinkas ezers; Trudniku ezers; Trudņika ezers; Trudņiku ezers
Lotas ezers ezers Krāslavas novada Skaistas pagastā, platība - 1,6 ha
Margaucis ezers Krāslavas novada Skaistas pagastā, platība - 11 ha; Margancis; Marganča ezers; Margaucu ezers; Margauča ezers; Margavicu ezers; Margaviču ezers; Margolta ezers; Marguca ezers
Rūbežnīks ezers Krāslavas novada Skaistas pagastā, platība - 11,3 ha; Robežnieku ezers; Rūbežu ezers
Teneiss ezers Krāslavas novada Skaistas pagastā, platība - 12 ha; Tenisa ezers; Tenīsa ezers; Teņa ezers
Kauseņš ezers Krāslavas novada Skaistas pagastā, platība - 13,8 ha; Kausiņš; Kausiņu ezers; Kovšika ezers; Kovšuna ezers
Dūņu ezers ezers Krāslavas novada Skaistas pagastā, platība - 14,6 ha
Linokas ezers ezers Krāslavas novada Skaistas pagastā, platība - 3,3 ha; Linoksa ezers; Lipaks
Lubāns ezers Krāslavas novada Skaistas pagastā, platība - 5,2 ha; Lubančiku ezers; Lubāniņš; Lubānu ezers
Lubānītis ezers Krāslavas novada Šķaunes pagastā, platība - <1 ha; Mačulkas I ezers
Noviku ezers ezers Krāslavas novada Šķaunes pagastā, platība - 2,8 ha; Novika ezers
Lielā Paļts ezers Krāslavas novada Šķaunes pagastā, platība - 21,6 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 0,5 m
Mazā Paļts ezers Krāslavas novada Šķaunes pagastā, platība — 18,5 ha, garums — 0,8 km, lielākais platums — 0,4 km, lielākais dziļums — 0,5 m
Osvas ezers ezers Krāslavas pagastā, platība — 14,8 ha
Persteņa ezers ezers Krāslavas pilsētas teritorijā, platība - \~2,5 ha; Percinka ezers; Perciņa ezers
Bērzu ezers ezers Krāslavas rajona Kalniešu pagastā, platība — 2,8 ha
Lača ezers Krievijā, Arhangeļskas apgabalā 118 m vjl., platība - 334 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 5,3 m, krasti purvaini, gultne dūņaina, ietek Svida, Kovža, Lekšma, iztek Oņega
Gaļičas ezers ezers Krievijā, Kostromas apgabalā 101 m vjl., platība — 7540 ha, dziļums — līdz 4,5 m, krasti zemi, dūņains
Bustahs ezers Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Janas-Indigirkas zemienē 7 m vjl., platība – 249 kvadrātkilometri; Buusaahs
Vištītis ezers Krievijas Kaļiņingradas apgabalā (1239 ha) un Lietuvā (544 ha), 173 m vjl., cauri tek Prēgeles pieteka Pissa
Otradnoje ezers Krievijas Ļeņingradas apgabalā, uz rietumiem no Lādogas ezera, 19 m vjl., platība 6600 ha
Mogotojevo ezers Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Austrumsibīrijas jūras piekrastē, Lopatkas pussalā, platība - 323 kvadrātkilometri, notece uz Austrumsibīrijas jūru; Magotojeva ezers
Vože ezers Krievijas Vologdas apgabalā 122 m vjl., ziemeļu gals uz Arhangeļskas apgabala robežas, platība - 416 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 4,5 m, krasti zemi, notece pa Svidu uz Lačas ezeru
Jērkules ezers ezers Krimuldas pagastā, platība - 13,8 ha, garums - 550 m, lielākais platums - 380 m, dziļums - 0,5-1 m, apkārt kūdrājs, aizaugums, dibenā dūņas; Ierkules ezers
Krešu ezers ezers Kūku pagastā, platība - 5,8 ha
Vāglānu ezers ezers Kūku pagastā, platība — <1 ha
Sūņu ezers ezers Kūku pagastā, platība — 2,7 ha; Suņu ezers
Ilzenieku ezers ezers Kūku pagastā, platība — 26,8 ha; Ilzes ezers; Ilcenieku ezers; Ilosnieku ezers
Catlakšu ezers ezers Kūku pagastā, platība — 4,1 ha
Putrsezers ezers Kuldīgas novada Alsungas un Īvandes pagastā, platība - 3,4 ha; Putras ezers
Stulbezers ezers Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, platība - 1,4 ha; Plāču ezers
Kaķēnezers ezers Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, platība - 1,5 ha; Kaķēnu ezers; Kaķezers; Kaķīšu ezers; Kaķītezers; Kaķītis; Kaķu ezers
Balgaļu ezers ezers Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, platība - 2 ha; Balgals; Balgāļezers
Tulnikezers ezers Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, platība - 2,9 ha; Tulniku ezers; Tūļnieku ezers; Ulnika ezers
Puzuma ezers ezers Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, platība - 3,2 ha
Kuikarezers ezers Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, platība - 3,5 ha; Kuikata ezers; Kuikatu ezers; Kuiķenu ezers; Kurkatas ezers
Pils ezers ezers Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, platība - 3,7 ha
Mācītājezers ezers Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, platība - 6,2 ha; Mācītāja ezers; Mācītāju ezers
Ērkuls ezers Kuldīgas novada Gudenieku pagastā, platība - 6,4 ha; Ērkulis; Ērkules ezers; Ērkuļu ezers
Kuratu ezers ezers Kuldīgas novada Kurmāles pagastā, platība - <1 ha
Āpu ezers ezers Kuldīgas novada Kurmāles pagastā, platība - 12,6 ha
Bezdibenis ezers Kuldīgas novada Laidu pagastā, platība - 2,2 ha; Bezdibeņa ezers
Eniķu ezers ezers Kuldīgas novada Laidu pagastā, platība - 8,9 ha
Segliņu ezers ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā, ietilpst Mordangas ezeru dienvidu grupā, 42,5 m vjl., platība — 29 ha, garums — 1,4 km, lielākais platums — 0,34 km, lielākais dziļums — 3 m, 2 salas ar kopējo platību 3,8 ha, eitrofs, aizaugums — \~5%; Segliņa ezers
Zilonis ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā, ietilpst Mordangas ezeru dienvidu grupā, 48,6 m vjl., platība - 16,4 ha, lielākais dziļums - 5,1 m; Dzilonis
Gulbis ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā, ietilpst Mordangas ezeru dienvidu grupā, 49,7 m vjl., platība - 24,6 ha, lielākais dziļums - 3,1 m; Gulbja ezers; Gulbju ezers
Sūnezers ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā, ietilpst Mordangas ezeru dienvidu grupā, platība - 1,4 ha; Sūdu ezers; Sūnu ezers; Sūniņu ezers
Sventiņš ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā, ietilpst Mordangas ezeru dienvidu grupā, platība - 1,5 ha; Sventiņu ezers
Zāļu ezers ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā, ietilpst Mordangas ezeru dienvidu grupā, platība - 1,8 ha; Zāļezers
Mežmuižas ezers ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā, ietilpst Mordangas ezeru ziemeļu grupā, 46,2 m vjl., platība — 12,2 ha, lielākais dziļums — 4,6 m; Mežamuižas ezers; Mežkunga ezers; Mežkungu ezers; Mežniecības ezers; Sloku ezers
Zemdegu ezers ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā, platība - <1 ha
Liekmaņu ezers ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā, platība - <1 ha; Laukmeņu ezers
Trienīte ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā, platība - <1 ha; Preinīšu ezers; Prienītis
Velna ezers ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā, platība - <1 ha; Velnacis
Čiekuriņš ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā, platība - 1 ha
Ezeriņš ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā, platība - 1 ha
Mežezers ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā, platība - 1,4 ha
Sviriņu ezers ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā, platība - 10,5 ha; Sviriņa ezers
Mordaiķezers ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā, platība - 6,8 ha; Medulāju ezers; Mordaiķu ezers
Lejas ezers ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā, platība — <1 ha
Ķipīšu ezers ezers Kuldīgas novada Rudbāržu pagastā, platība - 6,5 ha
Pelču ezers ezers Kuldīgas novada Rudbāržu pagastā, platība — 4,6 ha
Āšezers ezers Kuldīgas novada Rumbas pagastā, platība - <1 ha
Allažezers ezers Kuldīgas novada Snēpeles pagasta austrumu daļā, platība - 5,6 ha; Allažu ezers
Ķepšu ezers ezers Kuldīgas novada Snēpeles pagastā, platība - 1,5 ha
Kukšu ezers ezers Kurmāles paugurainē, Alsungas pagastā, 63,8 m vjl., platība — 42 ha, garums — 1,3 km, platums — līdz 0,5 km, lielākais dziļums — 4,6 m, eitrofs, aizaugums — 5%
Kriteņu ezers ezers Kurmenes pagastā, platība - <1 ha
Ķeles ezers ezers Kurmenes pagastā, platība - <1 ha
Varžu ezers ezers Kurmenes pagastā, platība - <1 ha
Silezers ezers Kurmenes pagastā, platība - 1 ha
Krustezers ezers Kurmenes pagastā, platība - 1,6 ha; Krustenes ezers; Krustene
Kublišķu ezers ezers Kurmenes pagastā, platība - 1,8 ha; Kublišku ezers
Ķīšezers ezers Kurmenes pagastā, platība - 2 ha
Usmas ezers ezers Kursas zemienes Ugāles līdzdenumā, Ventspils novada Usmas pagastā, 20,6 m vjl., platība — 3470 ha, kopā ar salām 3890 ha, garums — 13,5 km, lielākais platums — 6 km, vidējais dziļums — 5,4 m, lielākais dziļums — 27 m, ietek 10 upes, iztek Engure, eitrofs, aizaugums — 5%
Pluncezers ezers Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, 34,2 m vjl., platība - 42,1 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 1,8 m., dibens līdzens ar biezu dūņu slāni, (sapropeļa slānis līdz 7 m biezs), eitrofs, sekls un stipri aizaudzis, ietek Briežupe, ietilpst dabas liegumā "Plunču ezeara meži"; Plunču ezers
Slujas ezers ezers Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Kuldīgas novada Rendas pagastā, 31,5 m vjl., platība - 57 ha, garums - 1,15 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 1,6 m, distrofs, aizaugums - 20%; Slūjas ezers
Gulbju ezers ezers Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Talsu novada Ģibuļu pagastā, 30,4 m vjl., platība — 115 ha, garums — 1,55 km, lielākais platums — 0,9 km, lielākais dziļums — 2,1 m; Gulbītis
Spāres ezers ezers Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Talsu novada Ģibuļu pagastā, platība — 201,1 ha, sastāv no 2 paralēlām daļām ar savienojumu vidū, ziemeļu daļas garums — 2,85 km, dienvidu — 2,15 km, lielākie platumi attiecīgi 0,8 km un 0,55 km, vidējais dziļums — 2,3 m, lielākais dziļums — 5,6 m, eitrofs, galos aizaudzis, ietek Vidusupe, iztek Spāre; Spares ezers
Puzes ezers ezers Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Puzes pagastā, 12,3 m vjl., platība — 520,5 ha, garums — 4,4 km, lielākais platums — 1,6 km, vidējais dziļums — 12,4 m, lielākais dziļums — 33,6 m, mezotrofs, ar tīru ūdeni; ietek Engure un Svēte, iztek Rinda
Cāļu ezers ezers Ķekavas novada Baldones pagastā, platība - <1 ha
Pakuļezers ezers Ķekavas novada Baldones pagastā, platība - 1 ha; Pakuļu ezers
Titurgas ezers ezers Ķekavas novada Baložu pilsētā, platība - \~12 ha, garums - \~480 m, lielākais platums - \~280 m; Mūlskalna ezers
Lejas ezers ezers Ķekavas novada Daugmales pagastā, platība — 4,9 ha
Hohšila ezers ezers Ķīnā, Cjinhai provinces dienvidrietumu daļā, caurtek Čhuma
Ķarincho ezers Ķīnā, Cjinhai provincē
Ulānūls ezers Ķīnā, Cjinhai provinces dienvidrietumu daļā
Hohsaihu ezers Ķīnā, Cjinhai provinces rietumu daļā
Gaskels ezers Ķīnā, Cjinhai provinces ziemeļrietumu daļā
Okras ezers ezers Latgales augstienē Krāslavas novada Kastuļinas pagastā, 154,7 m vjl., platība - 63,5 ha, garums - 2,9 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 3,4 m, lielākais dziļums - 13,0 m, eitrofs, vidēji aizaudzis
Jāšezers ezers Latgales augstienē, 149 m vjl., Preiļu novada Rušonas pagastā, 149 m vjl., platība - 90 ha, garums - 1,6 km, lielākais platums - 0,8 km, vidējais dziļums - 2,8 m, eitrofs, aizaugums - 17%; Jašu ezers; Jāšu ezers
Visolda ezers ezers Latgales augstienē, Andrupenes pagastā, 181,0 m vjl., platība - 96,4 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 1,0 km, lielākais dziļums - 5,0 m, eitrofs, aizaugums - neliels; Visalda ezers; Visaldas ezers; Visaudas ezers; Visvalda ezers; Vizoma ezers; Kazimirova ezers; Kazimirovas ezers
Rokolu ezers ezers Latgales augstienē, Andzeļu pagastā, 190 m vjl., platība — 47,9 ha, garums — 1,2 km, vidējais dziļums — 3,7 m, eitrofs, aizaugums — 8%; Isakova ezers; Isakovas ezers; Lielais ezers; Rokuļu ezers
Rešetnīku ezers ezers Latgales augstienē, Dagdas novada Andzeļu pagastā, 187,6 m vjl., platība - 48,2 ha garums - 1,3 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 3,2 m, lielākais dziļums - 7,5 m, 2 salas, eitrofs, aizaugums - vidus sašaurinājumā un līčos; Gubāna ezers; Gubena ezers
Lielais Košiuns ezers Latgales augstienē, Dagdas novada Ezernieku pagastā, 208,5 m vjl., platība - 36,5 ha, garums - 1,15 km, lielākais platums - 0,55 km, lielākais dziļums - 13,2 m, 2 salas (katra 0,1 ha); Kāšūns; Košena ezers; Patmalnieku ezers
Užuņu ezers ezers Latgales augstienē, Kastuļinas pagastā, 160,2 m vjl., platība - 265 ha, garums - 3,8 km, lielākais platums - 1,5 km, vidējais dziļums - 5,5 m, lielākais dziļums - 18 m, 1 liela sala un 3 mazas saliņas (kopējā platība - 8 ha), eitrofs, aizaugums - \~15%; Ļesinskas ezers; Ļesinsku ezers
Vaišļu ezers ezers Latgales augstienē, Kaunatas pagastā, 198,9 m vjl., platība - 29,2 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,4 km, lielākais dziļums - 5,7 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Baišaliņu ezers; Polkas ezers; Vaišlinkas ezers; Vaišlinskas ezers
Arla ezers ezers Latgales augstienē, Krāslavas novada Andzeļu pagastā, 190 m vjl., platība — 27,3 ha, garums — 0,8 km, lielākais platums — 0,4 km, lielākais dziļums — 10,8 m, eitrofs
Adamovas ezers ezers Latgales augstienē, Krāslavas novada Ezernieku pagastā, 174,8 m vjl., platība - 32,0 ha, garums - 0,9 km, lielākais platums - 0,4 km, lielākais dziļums - 2,2 m, eitrofs, stipri aizaudzis; Adamova ezers; Vilku ezers
Garais ezers ezers Latgales augstienē, Krāslavas novada Indras pagastā, 130,2 m vjl., platība - 71,2 ha, garums - 3,4 km, lielākais platums - 0,3 km, vidējais dziļums - 16,5 m, lielākais dziļums - 56 m; Dolgojas ezers; Dolgoje ezers; Dolgojes ezers; Garzis
Dubuļu ezers ezers Latgales augstienē, Krāslavas novada Kastuļinas pagastā, subglaciālā iegultnē starp Okras ezeru un Geraņimovas Ilzas ezeru, 152 m vjl., platība - 72,4 ha, garums — 2,8 km, lielākais platums — 0,4 km, vidējais dziļums — 11,8 m, lielākais dziļums — 30 m
Seklis ezers Latgales augstienē, Krāslavas novada Kombuļu pagastā, 175,6 m vjl., platība - 26,9 ha, garums - 0,9 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 0,4 m, dūņains, gar malām aizaudzis; Seklais ezers; Sēkļa ezers; Sekļu ezers
Briģu ezers ezers Latgales augstienē, Ludzas novada Briģu pagastā, 111,3 m vjl., platība — 28 ha, garums — 820 m, platums — 440 m, lielākais dziļums — 2,3 m, eitrofs, stāvošs ezers, aizaugums — \~30%; Skobarnas ezers
Dziļezers ezers Latgales augstienē, Ludzas novada Istras pagastā, 145 m vjl., platība - 151 ha, garums - 2,3 km, lielākais platums - 1,2 km, vidējais dziļums - 3,7 m, 3 salas; eitrofs, aizaugums - 20%; Dziļais; Dziļzis; Glubokojes ezers
Audzeļu ezers ezers Latgales augstienē, Ludzas novada Istras pagastā, 145 m vjl., platība - 70 ha, garums - 1,3 km, lielākais platums - 0,9 km, vidējais dziļums - 2 m; Ludziles ezers
Istras ezers ezers Latgales augstienē, Ludzas novada Istras pagastā, 145 m vjl., platība — 155 ha, garums — 2,4 km, lielākais platums — 1,3 km, vidējais dziļums — 3,1 m, 4 salas
Ilza ezers ezers Latgales augstienē, Ludzas novada Istras pagastā, 147,5 m vjl., platība — 68,6 ha, garums — 2,6 km, lielākais platums — 0,8 km, lielākais dziļums — 2,5 m; Ilzas ezers; Ilzes ezers; Garais ezers
Leidiukšņa ezers ezers Latgales augstienē, Ludzas novada Pildas pagastā, 155,4 m vjl., platība — 95,5 ha, garums — 1,7 km, lielākais platums — 0,85 km, lielākais dziļums — 8,6 m, eitrofs, aizaugums — \~20%; Līdūkšņas ezers; Līdukšņas ezers; Līdeksnes ezers; Kalašu ezers; Murinovas ezers
Brodaižas ezers ezers Latgales augstienē, Ludzas novada Pildas pagastā, 180,2 m vjl., platība — 35,0 ha, garums — 1,7 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 7,7 m, eitrofs, aizaugums — \~20%
Tribuku ezers ezers Latgales augstienē, Ludzas novada Pureņu pagastā, >139 m vjl., platība — 14,7 ha, garums — 0,83 km, lielākais platums — 0,26 km, lielākais dziļums — 2 m; Mazais Kivdalovas ezers; Mazais Kivdaļu ezers; Mazais Kivdulova ezers; Tribuhovas ezers
Pūdnīku ezers ezers Latgales augstienē, Ludzas novada Pureņu pagastā, 142,6 m vjl., platība — 33,5 ha, garums — 1,8 km, lielākais platums — 0,3 km, vidējais dziļums — 2,8 m, lielākais dziļums — 8,0 m, eitrofs, maz aizaudzis; Podnieku ezers; Podņicas ezers; Pudniku ezers; Pudņicas ezers
Gadrinkas ezers ezers Latgales augstienē, Rēzeknes novada Feimaņu pagastā, 150 m vjl., platība - 34,2 ha, garums - 1 km, lielākais platums - 0,3 km, dziļums - 1-1,7 m, eitrofs, virsūdens aizaugums - 30%; Godrinka; Gordinkas ezers; Gordrinkas ezers
Galdacis ezers Latgales augstienē, Rēzeknes novada Feimaņu pagastā, 153,6 m vjl., platība - 14,2 ha, garums - 0,6 km, platums - 0,4 km, lielākais dziļums - 4,9 m
Idzepoles ezers ezers Latgales augstienē, Rēzeknes novada Kaunatas pagastā pie Ludzas novada robežas, 186,2 m vjl., platība — 48,0 ha, garums — 1,55 km, lielākais dziļums — 6,6 m, ļoti līčains, eitrofs, dūņains, aizaugums — 40%; Idzipoles ezers; Idzipoļes ezers
Pārtovas ezers ezers Latgales augstienē, Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, 180,9 m vjl., platība — 83,4 ha, garums — 1,7 km, lielākais platums — 0,8 km, lielākais dziļums — 7,1 m, eitrofs; Partavas ezers; Pārtavas ezers; Partovas ezers
Kauguris ezers Latgales augstienē, Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, 159 m vjl., platība - 52,1 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 0,9 m, eitrofs, vidēji aizaudzis, dibenā dūņas; Kaugaru ezers; Kaugurs; Kauguru ezers
Losu ezers ezers Latgales augstienē, Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, 148,3 m vjl., platība - \~10 ha (pēc līmeņa pazemināšanas >1 m 1955. g.), vidējais dziļums - 0,6 m, sākotnējā platība - \~400 ha, kas tagad pārpurvojusies; Losinskoje ezers; Lošu ezers
Dziļūts ezers Latgales augstienē, Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā, 153,7 m vjl., platība - 33,1 ha, garums - 0,9 km, platums - 0,7 km, vidējais dziļums - 5,4 m, mezotrofs, aizaugums - neliels; Dziļutas ezers
Opolais Snidzins ezers Latgales augstienē, starppauguru ieplakā, Ludzas novada Ņukšu pagastā, 157 m vjl., platība — 47 ha, garums — 1,55 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums 6,7 m
Mušas ezers ezers Latgales augstienē, uz austrumiem no Rušona, Kastuļinas pagastā, 149,8 m vjl., platība — 30,3 ha, garums — 0,9 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums — 3,6 m, dūņains, aizaugums — 60%; Dunsku ezers; Mukša; Muša
Biržkalna ezers ezers Latgales augstienē, uz dienvidaustrumiem no Rušona, Preiļu novada Aglonas pagastā pie Krāslavas novada Kastuļinas pagasta robežas, 150,7 m vjl., platība - 272,2 ha, garums - 3 km, lielākais platums - 2 km, lielākais dziļums - 3,9 m, dibenā dūņu slānis, daudz zivju; Biržas ezers; Bērzgales ezers; Bērzgaļu ezers; Kapiņu ezers
Pintu ezers ezers Latgales augstienes austrumu stūrī, Ludzas novada Pasienas pagastā, Grebļa kalna piekājē, 121,6 m vjl., platība — 39,4 ha, garums — 1,3 km, lielākais platums — 0,4 km, lielākais dziļums — 7,4 m, aizaugums — niecīgs
Micānu ezers ezers Latgales augstienes Burzavas paugurainē, Rēzeknes novada Bērzgales pagastā, 139 m vjl., platība — 123,2 ha, garums, 3,3 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 2,0 m, eitrofs, stipri aizaudzis; Bērzgales ezers; Bērzgaļu ezers; Bērziņu ezers; Mincānu ezers
Sološnieku ezers ezers Latgales augstienes Burzavas paugurainē, Rēzeknes novada Dricānu pagastā pie robežas ar Ilzeskalna pagastu, 160,6 m vjl., platība — 81,2 ha, garums — 1,5 km, lielākais platums — 1,0 km, lielākais dziļums — 8,4 m, 3 salas, eitrofs, maz aizaudzis; Salošu ezers; Sološu ezers
Sedzeris ezers Latgales augstienes Burzavas paugurainē, Rēzeknes novada Lendžu pagastā, 139 m vjl., platība - 57,7 ha, garums - 1,6 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 2 m, eitrofs, aizaugums - 80%; Sedzera ezers; Sedzeru ezers; Zeltiņš; Zeltiņu ezers
Viraudas ezers ezers Latgales augstienes Burzavas paugurainē, Rēzeknes novada Lendžu pagastā, 143,6 m vjl., platība — 95,4 ha, garums — 2,2 km, lielākais platums — 0,7 km, vidējais dziļums — 6,1 m, lielākais dziļums — 15,3 m, eitrofs, maz aizaudzis; Viravds
Sološu ezers ezers Latgales augstienes Burzavas paugurainē, Rēzeknes novada Lendžu pagastā, 151,4 m vjl., platība — 66,2 ha, garums — 1,8 km, lielākais platums — 0,4 km, vidējais dziļums — 1,6 m, lielākais dziļums — 3,6 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Labāržu ezers; Lobaržu ezers; Salatu ezers; Solotu ezers
Pujatu ezers ezers Latgales augstienes Burzavas paugurainē, Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā, 165,2 m vjl., platība — 36,6 ha, garums — 0,9 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 2,1 m, sala 0,5 ha, eitrofs, nedaudz aizaudzis; Pujata ezers
Olovecas ezers ezers Latgales augstienes centrā, Krāslavas novada Andrupenes pagastā, platība — 165 ha, garums — 2,4 km, lielākais platums — 1,2 km, lielākais dziļums — 5,0 m, eitrofs, maz aizaudzis
Lielais Asūnes ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainā, Asūnes pagastā, 148,6 m vjl., platība - 19,5 ha, garums - 0,5 km, platums - 0,3 km, lielākais dziļums - 2,2 m; Asūnes ezers
Mazais Ožukns ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē starp Drīdzi un Lielo Ožukni, Krāslavas novada Skaistas pagastā, platība — 10,4 ha, garums — \~400 m, lielākais platums — \~200 m; Mazais Āžuknis; Mazais Āžūknis; Mazais Džunas ezers; Ožukna ezers; Ožuknas ezers
Lielais Ožukns ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, 2 km uz dienvidiem no Drīdža, Krāslavas novada Skaistas pagastā, platība 88,5 ha, garums 1,5 km, lielākais platums 1 km, lielākais dziļums 3,5 m, dibens dūņains, sapropeļa iegulas; Lielais Āžuknis; Lielais Āžūknis; Ožukna ezers; Lielais Ožuknas ezers; Ožuknas ezers
Kaitras ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Asūnes pagastā, 159 m vjl., platība - 51,4 ha, garums — 1,7 km, lielākais platums — 0,6 km, vidējais dziļums — 3,9 m, 2 salas (kopplatība — 2,2 ha), eitrofs, dūņains
Udrijas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Ezernieku pagastā, 169,4 m vjl., platība - 53,5 ha, garums - 1,5 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 4,1 m, lielākais dziļums - 8,7 m, 3 salas, eitrofs, nedaudz aizaudzis
Jazinks ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Grāveru pagastā, 155,7 m vjl., platība - 260 ha, garums - 4,2 km, lielākais platums - 1,7 km, vidējais dziļums - 8,1 m, lielākais dziļums - 33 m, eitrofs, aizaugums - 13%, bagātīga ihtiofauna; Jazinka ezers; Jazinkas ezers; Jazinoks; Jaziņas ezers; Jezinakas ezers
Koškinas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Kastuļinas pagastā, 155 m vjl., platība — 91 ha, garums — 2,5 km, lielākais platums — 0,6 km, vidējais dziļums — 5,8 m, lielākais dziļums — 22 m, sala 1,3 ha, eitrofs, aizaugums — >10%; Koškino ezers
Kustaru ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Kastuļinas pagastā, 155,4 m vjl., platība - 144 ha, garums - 3,4 km, lielākais platums - 0,9 km, lielākais dziļums - 24 m, krasti slīpi, vietām 10-12 m augsti, 4 kokiem apaugušas salas (kopējā platība - 2,7 ha), eitrofs, virsūdens aizaugums - 12%, iztek Randovka; Kustari ezers; Kustarezers
Idaņa ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Kastuļinas pagastā, 160 m vjl., platība - 37,6 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,8 km, līčains, vidējais dziļums - 2,6 m, eitrofs; Idaņka; Idenija; Idonezers; Jidauss; Jidaušs; Kurlais ezers
Jolzas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Asūnes pagastā, 149,8 m vjl., platība — 52,2 ha, garums — 1,4 km, lielākais platums — 0,5 km, vidējais dziļums — 1,6 m, eitrofs ezers, aizaugums — 15%; Ilzas ezers
Cērps ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Aulejas pagastā pie robežas ar Kastuļinas un Andrupenes pagastu, 163,5 m vjl., platība - 134,9 ha, garums - 2,2 km, lielākais platums - 1,1 km, vidējais dziļums - 5,8 m, lielākais dziļums - 14 m, 6 salas, eitrofs, aizaugums - neliels; Cerpa ezers; Cērpes ezers; Tērpenes ezers; Tērpes ezers
Lielais Gauslis ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Aulejas pagastā, 159,6 m vjl., platība - 72,2 ha, kopā ar 3 salām 79,2 ha, garums - 1,9 km, lielākais platums - 1,3 km, vidējais dziļums - 2,2 m, lielākais dziļums - 7,6 m, eitrofs, aizaugums - \~60% (niedres, meldri, ūdensrozes); Gauslis; Gaušļu ezers; Lielais Gausla ezers
Mazais Gauslis ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Aulejas pagastā, uz ziemeļiem no Lielā Gaušļa, platība — 20,5 ha, garums — 1,1 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 4,3 m, eitrofs, daudz dūņu, sapropeļa, gandrīz viscaur aizaugums; Mazais Gaušļu ezers
Sivers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Aulejas un Skaistas pagastā, 159,4 m vjl., platība - 1759 ha, garums - 8,1 km, lielākais platums - 5 km, vidējais dziļums - 6,3 m, lielākais dziļums - 24,5 m, ir sēkļi, 20 salas (kopplatība - 53 ha), eitrofs, aizaugums - 10%, līčains; Sīvera ezers
Osvas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Bērziņu pagastā, 167,9 m vjl., platība — 51,8 ha, garums — 1,4 km, platums — 0,7 km, lielākais dziļums — 8,9 m, lielākais dziļums — 8,9 m, eitrofs, maz aizaudzis; Asvas ezers
Ežezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Ezernieku pagastā, 169 m vjl., platība - 988 ha (kopā ar salām - 1065 ha), garums - 8,2 km, lielākais platums - 2,5 km, vidējais dziļums - 6,4 m, lielākais dziļums - 21 m, 36 salas (kopējā platība - >75 ha) un \~34 niedrām un meldriem apauguši sēkļi; Eža ezers; Ežu ezers; Ieša ezers; Jēša ezers
Melnais ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Indras pagastā, 128,6 m vjl., platība - 48,1 ha, garums - 2,7 km, lielākais platums - 0,2 km, lielākais dziļums - 14 m, eitrofs; Černojes ezers; Čornojes ezers; Melnezers
Ostrovnas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Indras pagastā, dabas liegumā “Starinas mežs”, 122,8 m vjl., platība — 28,5 ha, garums — 1,7 km, lielākais platums — 0,4 km, lielākais dziļums — 3,6 m, liepām apaugusi sala 3 ha, eitrofs, aizaugums — neliels
Sargovas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Izvaltas pagastā, 140 m vjl., platība - 53,2 ha, garums - 1,3 km, lielākais platums - 0,8 km, vidējais dziļums - 1,9 m, eitrofs, aizaugums 15%; Sargova ezers; Sarguņu ezers
Stirns ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Kalniešu pagastā, 144,2 m vjl., platība - 149 ha, garums - 3,7 km, lielākais platums - 0,9 km, dziļums - līdz 25,8 m, 3 salas, mezoeitrofs, aizaugums - neliels; Stirnas ezers; Stirnu ezers
Ots ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Kombuļu pagastā, 160 m vjl., platība - 120 ha, garums - 1,9 km, lielākais platums - 1,1 km, vidējais dziļums - 2,4 m, lielākais dziļums - 7,4 m, 4 salas, eitrofs, aizaugums - \~30%; Ata ezers; Atas ezers; Atu ezers; Ota ezers; Vota ezers
Kombuļu ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Kombuļu pagastā, 177,5 m vjl., platība — 23,7 ha, garums — 0,6 km, lielākais dziļums — 4,8 m, eitrofs, aizaugums — \~25%
Drīdzs ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Kombuļu un Skaistas pagastā, 160,2 m vjl., platība - 753 ha, garums - 9,8 km, lielākais platums - 2,4 km, vidējais dziļums - 12,8 m, lielākais dziļums - 63,1 m, dziļākais ezers Baltijā; Dridza ezers; Drīdza ezers; Dridzis; Drīdzis; Dridža ezers
Ojatu ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Konstantinovas pagastā, 164 m vjl., platība - 30,9 ha, garums - 0,7 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 9,2 m, lielākais dziļums - 40,5 m, kopš 1999. g. valsts aizsardzībā kā dabas liegums ar platību 121 ha; Ojatnieku ezers; Ojātnieku ezers; Oltnieku ezers
Nauļānu ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Robežnieku pagastā, 152,8 m vjl., platība — 55 ha, garums — 1,6 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums — 10 m, 1 sala (2 ha), eitrofs, aizaugums — neliels; Nevļānu ezers; Jaunezers
Ormijas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Robežnieku pagastā, 157,7 m vjl., platība - 66,4 ha, garums - 2,2 km, lielākā platība - 0,5 km, vidējais dziļums - 9,4 m, lielākais dziļums - 43 m, aizaugums - neliels
Indrs ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Skaistas pagastā, 157,6 m vjl., platība - 202 ha, garums - 2,5 km, lielākais platums - 1,2 km, vidējais dziļums - 4,3 m; Indra ezers; Indras ezers; Indricas ezers
Plisūns ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Ludzas novada Istras pagastā, 149,8 m vjl., platība - 480 ha, garums - 2,9 km, lielākais platums - 2,5 km, lielākais dziļums - 3,8 m, eitrofs, nedaudz aizaudzis; Plisūna ezers; Plisunas ezers; Plisūnas ezers; Plusina ezers; Plusonas ezers
Ārdavs ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Sauleskalna ziemeļu piekājē, 159,3 m virs jūras līmeņa, Krāslavas novada Kombuļu pagastā, platība - 229 ha, garums - 4 km (puslokā pa asslīniju), lielākais platums - 1,2 km, vidējais dziļums - 4,6 m, lielākais dziļums - 14,0 m
Ižūns ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Skaistas pagastā, 159,4 m vjl., platība - 101,6 ha, garums - 2 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 2,4 m; Ižūna ezers
Garais ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, subglaciālā iegultnē, Krāslavas novada Robežnieku pagastā, 158,4 m vjl., platība - 103 ha, garums - 5 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 5,5 m, lielākais dziļums - 25,1 m, 1 sala
Karpa ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Šķeltovas pagastā, 143 m vjl., platība - 61,4 ha, garums - 1,5 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 7,3 m, lielākais dziļums - 20,3 m, eitrofs ezers, aizaugums 9%, kopā ar Bēšonu ezeru veido ezeru pāri; Karašu ezers; Karpa-Bešena ezers; Karpovas ezers
Dagdas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, uz austrumiem no Dagdas pilsētas, Dagdas novada Asūnes pagastā, 158,2 m vjl., platība — 498,7 ha, garums — 7,5 km, lielākais platums — 1 km, lielākais dziļums — 19,2 m, krasti slīpi vai stāvi, daudzveidīga ihtiofauna (arī zandarti un zuši), bagāta ornitofauna
Luknas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Višķu pagastā, 100,1 m vjl., platība — 409 ha, garums — 5,3 km, lielākais platums — 1,6 km, lielākais dziļums — 6,1 m, eitrofs, aizaugums — \~10%, caurtek Dubna, ietek Tartaks un Raudiņa; Lukna ezers
Višķu ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Višķu pagastā, pie Ambeļu pagasta robežas, 99,3 m vjl., platība - 360 ha, garums - 2,6 km, lielākais platums - 1,9 km, vidējais dziļums - 6,7 m, lielākais dziļums - 20,8 m, neliela saliņa, eitrofs, aizaugums - neliels
Baltais ezers ezers Latgales augstienes dienvidaustrumu daļā, Krāslavas novada Indras pagastā, 131,4 m vjl., platība — 34 ha, garums — 1,9 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 8 m, eitrofs, dūņains ezers, aizaugums — \~26%
Aulejas ezers ezers Latgales augstienes dienvidu daļā, 160,4 m virs jūras līmeņa, Kārsavas novada Aulejas pagastā pie Višķu-Dagdas ceļa, platība — 190 ha, garums — 2,8 km rietumu-austrumu virzienā, lielākais platums — 1,4 km
Skaists ezers Latgales augstienes dienvidu daļā, Krāslavas novada Skaistas pagastā, 162,1 m vjl., platība - 46,7 ha, garums - 1 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 13,8 m, eitrofs, aizaugums - \~8%
Olksns ezers Latgales augstienes dienvidu malā, Krāslavas novada Krāslavas pagastā pie Kombuļu pagasta robežas, 133,8 m vjl., platība - 54,1 ha, garums - 1,7 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 5,4 m, lielākais dziļums - 17,5 m, eitrofs, maz aizaudzis; Olksnas ezers; Volksnas ezers
Soma ezers ezers Latgales augstienes dienvidu malā, Krāslavas novada Skaistas pagastā, 163,0 m vjl., platība — 33,6 ha, garums — 1,4 km, lielākais platums — 0,5 km, vidējais dziļums — 4,7 m, lielākais dziļums — 13,4 m, eitrofs, aizauguma gandrīz nav
Feimaņu ezers ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē uz Rēzeknes novada Feimaņu pagasta un Preiļu novada Rušonas pagasta robežas, 159,5 m vjl., platība — 626 ha, garums — 5 km, lielākais platums — 1,2 km, vidējais dziļums — 1,1 m, lielākais dziļums — 3,8 m, līdz 6 m biezs sapropeļa slānis, eitrofs, aizaugums — neliels
Cirišs ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Aglonas pagastā, 143,5 m vjl., platība - 630 ha, garums - >5 km, lielākais platums - 2,5 km, lielākais dziļums - 10,5 m, ziemeļu daļā liela pussala, ezerā vairākas salas ar kopējo platību \~39 ha, lielākā ir Upursala (16 ha) ar 20 m augstu pilskalnu; Ciriša ezers; Cirīša ezers; Čerešu ezers
Ilzas ezers ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Aglonas pagastā, 150 m vjl., platība - 33,5 ha, garums - 1,9 km, lielākais platums - 300 m, vidējais dziļums - 5,6 m, aizaugums - 5%; Ilza-Kameņeca ezers; Ilzas-Kamencas ezers; Kamencas ezers
Ārdavas ezers ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Preiļu novada Pelēču pagastā pie Augšdaugavas novada robežas, platība — 72,5 ha, garums — 1,3 km, lielākais platums — 1,1 km, vidējais dziļums — 4,6 m, lielākais dziļums — 21,6 m; Ardauka; Ordovkas ezers; Ragatu ezers; Raģis; Vārdaukas ezers
Kaučers ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Preiļu novada Rušonas pagastā, 150,7 m vjl., platība - 49,9 ha, kopā ar salu 50,1 ha, lielākais dziļums - 21 m; Kaučera ezers; Kaučurs; Sludavas ezers
Rušons ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Preiļu un Rēzeknes novada teritorijā, 149,7 m vjl., platība - 2373 ha (kopā ar salām 2407 ha, 8. lielākais Latvijas ezers), garums - 9 km, lielākais platums - 4,7 km, vidējais dziļums - 2,9 m, lilākais dziļums - 29,9 m, 34 salas, eitrofs, aizaugums - neliels; Rušānu ezers; Rušonu ezers
Černostes ezers ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Rēzeknes novada Maltas pagastā, 163 m vjl., platība — 213 ha, garums — 2,1 km, lielākais platums — 1,4 km, lielākais dziļums — 4 m
Svātovas ezers ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Rēzeknes novada Pušas pagastā, 163 m vjl., platība — 133 ha, garums — 1,5 km, lielākais platums — 1,2 km, vidējais dziļums — 3,5 m, stāvošs, eitrofs, vidēji aizaudzis; Svātavas ezers; Svatovas ezers
Bicānu ezers ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Riebiņu novada Rušonas pagastā, 149 m vjl., platība - 149,4 ha, garums - 3 km, lielākais platums - 1 km, vidējais dziļums - 4,1m, lielākais dziļums - 18,8 m (dienvidu daļā); Bacānu ezers; Gaļinovas ezers; Gelenovas ezers; ezera ziemeļaustrumu daļu sauc arī par Percovkas ezeru
Salmejs ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Riebiņu novada Rušonas pagastā, platība - 104 ha, garums - 1,7 km, lielākais platums - 0,8 km, vidējais dziļums - 2,8 m, eitrofs, aizaugums \~30%; Cišu ezers; Cīšu ezers; Kišu ezers; Ķīšu ezers; Gailīšu ezers; Salmeja ezers; Salmejas ezers; Salmu ezers
Zolvas ezers ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Rušonas pagastā, 149,6 m vjl., platība — 365 ha, garums — 5,5 km, lielākais platums — 1,6 km, vidējais dziļums — 2,8 m, lielākais dziļums — >6,5 m, eitrofs, vidēji aizaudzis
Aglonas ezers ezers Latgales augstienes malā, 144 m vjl., Preiļu novada Aglonas pagastā, platība - 33 ha, garums - 1 km, lielākais platums - 0,4 km, vidū dziļums - >3 m; Egles ezers
Zirga ezers ezers Latgales augstienes malā, Krāslavas novada Krāslavas pagastā pie Krāslavas pilsētas ziemeļu robežas, 119,8 m vjl., platība - 38 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 4,3 m, lielākais dziļums - 10,4 m, eitrofs, aizaugums - neliels; Zirgezers
Pakalnis ezers Latgales augstienes malas ieplakā, Preiļu novada Aglonas pagastā, 127,6 m vjl., platība - 54,8 ha, garums - 1,7 km, lielākais platums - 0,3 km, vidējais dziļums - 4,9 m, lielākais dziļums - 11,5 m, eitrofs, vidēji aizaudzis, cauri tek Tartaks; Pakalna ezers; Pakalnes ezers; Pakaļņa ezers; Pakalniņu ezers; Pakaļnes ezers; Pakaļņa ezers
Žuguru ezers ezers Latgales augstienes Maltas pazeminājumā, Andrupenes pagastā, 165,3 m vjl., platība - 32,9 ha, garums - 0,9 km, lielākais platums - 0,7 km, vidējais dziļums - 6 m, lielākais dziļums - 15,5 m, 2 salas (kopplatība - 1,4 ha), eitrofs, aizaugums - niecīgs
Salājs ezers Latgales augstienes Maltas pazeminājumā, Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā pie Krāslavas novada robežas, platība - 175 ha, garums - 3,5 km, lielākais platums - 1 km, vidējais dziļums - 4,8 m, lielākais dziļums - 14 m, 8 salas, ietilpst Rāznas nacionālajā parkā; Solovejas ezers; Solovja ezers; Solovju ezers; Solojs
Ilzas ezers ezers Latgales augstienes Maltas pazeminājumā, Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, 156,6 m vjl., platība - 40,2 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,8 km, lielākais dziļums - 1,7 m, 2 salas, eitrofs; Ilzes ezers
Viraudas ezers ezers Latgales augstienes Maltas pazeminājumā, Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, 164,8 m vjl., platība — 124 ha, garums — 1,9 km, lielākais platums — 1,0 km, lielākais dziļums — 10,0 m, 5 salas (kopplatība — 0,7 ha), eitrofs, aizaugums — niecīgs
Tiskāda ezers ezers Latgales augstienes Maltas pazeminājumā, Rēzeknes novada Silmalas pagastā, 129,9 m vjl., platība — 179 ha, garums — 3 km, lielākais platums — 1 km, vidējais dziļums — 3 m, lielākais dziļums — 7 m, eitrofs, stipri aizaudzis
Runtortas ezers ezers Latgales augstienes pazeminājumā, Ludzas novada Cirmas pagastā (pie Isnaudas pagasta un Ludzas pilsētas robežas), 134,1 m vjl., platība — 32,5 ha, garums — 0,9 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 3,8 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Runtorts; Runtortu ezers
Sološu ezers ezers Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Ludzas novada Lauderu pagastā, 132,3 m vjl., platība — 88,5 ha (kopā ar salām 100,5 ha), garums — 1,6 km, lielākais platums — 0,9 km, vidējais dziļums — 2,7 m, lielākā sala 10 ha, eitrofs, vidēji aizaudzis; Salošu ezers
Ismeru-Žagatu ezers ezers Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Čornajas pagastā pie Lūznavas pagasta robežas, 167,6 m vjl., platība - 141 ha, garums - 2 km, lielākais platums - 1,3 km, vidējais dziļums - 2,2 m, sastāv no 2 daļām, Ismeru ezera un Žagatu ezera, ko šķir 200 m plata sažmauga (agrāk - pussala)
Zosnas ezers ezers Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Lūznavas pagastā, 163,2 m vjl., plaība 156,5 ha, garums — 1,7 km, lielākais platums — 1,3 km, vidējais dziļums — 6,0 m, dziļums — līdz 15,4 m, eitrofs; Veczosnas ezers
Ancovas ezers ezers Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā pie Ludzas novada Pureņu pagasta robežas, platība - 29,2 ha, dziļums - 3-3,5 m, sala 0,4 ha; Nedolta ezers; Rosica ezers; Rosicas ezers; Rosīcas ezers
Mazais Ludzas ezers ezers Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā uz rietumiem no Lielā Ludzas ezera, Ludzas pilsētas teritorijā, 132,9 m vjl., platība — 36,5 ha, garums — 1,5 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 2,5 m, aizaugums — \~75%
Lielais Ludzas ezers ezers Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Ciblas novada Zvirgzdenes pagastā, 132,8 m vjl., platība — 846 ha, garums — 7 km, lielākais platums — 1,9 km, lielākais dziļums — 6,5 m, 4 salas, līči, pussalas, eitrofs, maz aizaudzis ezers
Križutu ezers ezers Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Ludzas novada Cirmas pagastā, 144,4 m vjl., platība — 67,1 ha, garums — 1,4 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 4,3 m, eitrofs, maz aizaudzis
Istalsnas ezers ezers Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Ludzas novada Isnaudas pagastā, 137 m vjl., platība — 56,7 ha, garums — 1 km, lielākais platums — 0,8 km, lielākais dziļums — 0,4 m
Nirzas ezers ezers Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Ludzas novada Nirzas pagastā, 156,2 m vjl., platība — 552 ha, garums — 4,9 km, lielākais platums — 1,5 km, vidējais dziļums — 8,2 m, lielākais dziļums — 21 m, eitrofs, nedaudz aizaudzis; Nirza
Diunokļa ezers ezers Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Ludzas pilsētas teritorijā, 132,9 m vjl., platība - 82,7 ha, garums 1,6 km, lielākais platums - 1,1 km, lielākais dziļums - 3,7 m, sala 7 ha, eitrofs, aizaugums - \~50%; Dūnākļa ezers; Dunakļu ezers
Dukanu ezers ezers Latgales augstienes ziemeļu malā Ludzas novada Cirmas pagastā, 134,7 m vjl., platība — 144 ha, garums — 2,0 km, lielākais platums — 1,0 km, vidējais dziļums — 2,4 m, eitrofs, dibenā dūņas, aizaugums — \~25% platības; Saliņu ezers
Cirma ezers ezers Latgales augstienes ziemeļu malā, 138,4 m vjl., platība — 1261,2 ha, garums — 4,4 km, lielākais platums — 4 km, lielākais dziļums — 8,5 m, atrodas Ludzas novada Cirmas pagastā, pie robežas ar Rēzeknes novadu
Lauderu ezers ezers Latgales auhstienes Rāznavas paugurainē, Lauderu pagastā, 139,3 m vjl., platība — 55,3 ha, garums — 2 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums — 6,5 m, krasti slīpi 3-8 m augsti, eitrofs, stipri aizaudzis
Asariņs ezers Latvijā, Krāslavas novada Andrupenes pagastā, platība - 3,9 ha
Atpilis ezers Latvijā, Trikātas pagastā, platība - 4 ha; Atpiļu ezers
Alauksts ezers Latvijā, Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Vecpiebalgas pagastā, viens no augstākajiem (~203 m virs jūras līmeņa) lielajiem ezeriem Latvijā, platība - 775 ha, garums - 4,8 km, lielākais platums - 2,45 km, lielākais dziļums - 7 m, krasta līnija - \~15 km, nedaudz izrobota, 2 salas; Alauksta ezers
Koņevas ezers ezers Lauderu pagastā, platība — <1 ha
Liepnieku ezers ezers Lauderu pagastā, platība — 5,8 ha; Lekmiņa ezers; Lekmiņu ezers; Ķīšu ezers
Auna ezers ezers Launkalnes pagasta dienvidrietumu daļā, platība 1,3 ha; Aluna ezers
Ruņģu ezers ezers Launkalnes pagastā, platība - 3,9 ha; Runģu ezers
Mazais Ilziņu ezers ezers Launkalnes pagastā, platība 1,1 ha; Mazais Ilziņš; Ilziņu I ezers
Grūžņu ezers ezers Lazdukalna pagastā, platība - 12,5 ha; Grūžnis; Gružnis; Velnamārka ezers; Velnamorka ezers
Kapūnes ezers ezers Lazdukalna pagastā, platība — 10,2 ha; Kapūnas ezers; Kopunes ezers; Kopūnes ezers
Aunīškalna ezers ezers Lēdurgas pagasta dienvidu daļā, platība - 6,2 ha; Loges ezers
Lodes ezers ezers Lēdurgas pagastā, Laugas purvā, platība — 4,5 ha; Linezers
Melnezers ezers Lēdurgas pagastā, platība - 15,4 ha
Ķīkaulis ezers Lēdurgas pagastā, platība - 3,3 ha; Ķikauļu ezers; Šicu ezers
Linezers ezers Lēdurgas pagastā, platība - 8,2 ha; Linu ezers; Līņu ezers
Melnais ezers ezers Lēdurgas pagastā, platība - 9,3 ha; Melnezers
Salas ezers ezers Lēdurgas pagastā, platība — 20,3 ha
Augšķiešu ezers ezers Leimaņu pagastā, platība - 3,5 ha; Augšķieru ezers
Zabolotjes ezers ezers Līdumnieku pagastā, platība — 7 ha
Melnītis ezers Lielauces pagastā, platība - <1 ha
Krupīša ezers ezers Lielauces pagastā, platība - <1 ha
Ilzītes ezers ezers Lielauces pagastā, platība — <1 ha
Svētaiņu ezers ezers Lielauces pauguraines Cieceres-Ķerkliņu subglaciālajā iegultnē, Saldus novada Zvārdes pagastā, 102,6 m vjl., platība - 30 ha, garums - 2,2 km, platums - 0,2 km, lielākais dziļums - \~20 m, eitrofs, aizaugums - \~10%; Čunku ezers
Sesavas ezers ezers Lielauces pauguraines Zebrus-Īles paugurgrēdā, Īles pagastā, 90,5 m vjl., platība — 17 ha, garums — 0,9 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 4,2 m; Linezers; Linmārka ezers; Linmārks
Lohness ezers Lielbritānijā (_Loch Ness_), Skotijas ziemeļos, platība - 5600 ha, garums - 38 km, dziļums - līdz 230 m, Kaledonijas kanāla sastāvdaļa
Sartu ezers ezers Lietuvā, Augštaitijas augstienē, platība - 1331 ha, dziļums - līdz 21,9 m, līčains, 7 salas (kopplatība - 13,2 ha)
Lodis ezers Lietuvā, Augštaitijas augstienē, platība 1320 ha, dziļums - līdz 16,5 m, savienots ar vairākiem apkārtnes ezeriem, caur to tek Šventoja
Metelis ezers Lietuvā, Suduvas augstienē, platība - 1280 ha, dziļums - līdz 15 m
Didžulis ezers Lietuvas dienvidu daļā, Alitas apriņķī, platība - 912,7 ha
Žuvints ezers Lietuvas dienvidu daļā, Alītas apriņķī, platība 1030 ha
Melnītis ezers Liezēres pagastā, platība - 1,2 ha; Melnīts
Ģerķēnu ezers ezers Liezēres pagastā, platība — 2 ha; Cierķēnu ezers; Jerķiša ezers; Jerķišezers
Zviedru ezers ezers Līgatnes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, Sudas purva centrālajā daļā, 113,5 m vjl., platība - 27,3 ha, garums - 0,75 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 2,5 m, distrofs, dibenā zem dūņām kūdra
Velna ezers ezers Līgatnes pagastā, platība - 5,7 ha; Velnu ezers
Salas ezers ezers Līgatnes pagastā, platība — 9,2 ha; Sāls ezers
Ratnieku ezers ezers Līgatnes pagastā, Sudas purva ziemeļaustrumu malā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, platība - 44,1 ha, garums — \~1,3 km, lielākais platums — \~0,6 km, dziļums - līdz 2,8 m; Ratnieks
Čaules dzelme ezers Līgatnes pagastā, Sudas purvā, platība - 2,9 ha
Sarkaņu ezers ezers Līksnas pagastā, platība — 1,4 ha
Mazais Klusais ezers ezers Līksnas pagastā, platība — 1,9 ha; Mazais Dziļais ezers
Purezers ezers Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā, platība - 11 ha; Pura ezers
Paužezers ezers Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā, platība - 15,5 ha; Paužas ezers; Paužu ezers
Brenkūžu ezers ezers Limbažu novada Katvaru pagastā, platība - 3,7 ha
Dūņezers ezers Limbažu novada Katvaru un Limbažu pagastā, platība - 135,6 ha, garums - 4,75 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 1 m, iztek Svētupe; Dūņu ezers; Limbažu Dūņezers
Lejas ezers ezers Limbažu novada Liepupes pagstā, platība — 1 ha
Dziļezers ezers Limbažu novada Limbažu pagastā, dabas lieguma centrālajā daļā, platība - 32 ha, garums - 1,6 km, lielākais platums - 260 m, vidējais dziļums - 8,3 m, dibens smilšains, bedrains, ar 10 m augstu slieksni starp 2 dziļumiem (~32 m un 26,4 m); no Riebezera visā garumā to atdala \~20 m plata un 3-5 m augsta zemes strēle; Domeru ezers
Ģerķīšezers ezers Limbažu novada Limbažu pagastā, platība - 8,4 ha; Gerķīšu ezers; Ģerkisu ezers; Jerkisa ezers; Jerķiša ezers; Jerķīšezers
Ozoliņu ezers ezers Limbažu novada Limbažu pagastā, platība — 1 ha
Bruņķītis ezers Limbažu novada Limbažu pagastā, viens no Jumpravas ezeriem, platība - 14,8 ha, garums - \~700 m, lielākais platums - \~300 m; Bruņķa ezers; Bruņķīša ezers
Lielā dzelve ezers Limbažu novada Limbažu un Umurgas pagastā, Saules purvā, platība — 3,5 ha; Lielais Purva ezers
Ceļmalezeriņš ezers Limbažu novada Umurgas pagastā, pie Umurgas-Augstrozes ceļa, platība - 0,8 ha
Līņezers ezers Limbažu novada Umurgas pagastā, platība - 1,3 ha
Zvejnieku ezers ezers Limbažu novada Umurgas pagastā, platība - 12,9 ha
Bisnieku ezers ezers Limbažu novada Umurgas pagastā, platība - 4,6 ha, dziļums - 3,8 m; Birznieku ezers
Melnezers ezers Limbažu novada Umurgas pagastā, platība - 6,1 ha
Višezers ezers Limbažu novada Vidrižu pagastā, Laugas purvā, platība - 10,1 ha, garums - \~400 m, lielākais platums - \~300 m, iztek Ķīšupe; Viešezers; Laugas ezers; Viršu-Linu ezers; Viršu-Višu ezers
Bīriņu ezers ezers Limbažu novada Vidrižu pagastā, platība — 18,5 ha, lielākais dziļums — 2,8 m; Bīriņmuižas ezers
Cimelis ezers Limbažu pagastā, platība - 12,7 ha, iztek Cimeļupe; Ciemeļu ezers; Cimeļa ezers; Cimeļezers
Mazais Purva ezers ezers Limbažu pagastā, Saules purvā, platība — 1,3 ha
Mazezers ezers Limbažu pagastā, viens no Jumpravas ezeriem, platība - 5,3 ha, garums - \~300 m, lielākais platums - \~200 m, ietek Cimeļupe, atrodas starp Riebezeru un Auziņu ezeru
Rāķis ezers Limbažu viļņotā līdzenuma galā, Valmieras novada Dikļu pagastā, platība - 67 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - >0,6 km, dziļums - līdz 1,6 m, distrofs, bez aizauguma, dibenā līdz 4,5 m biezs sapropeļa slānis; Ezermuižas ezers; Rāķa ezers; Rāķu ezers
Ruckas ezers ezers Limbažu viļņotajā līdzenumā Stalbes pagastā, platība — 41 ha, garums — >0,8 km, lielākais platums — \~0,6 km, lielākais dziļums — 1,7 m, maz aizaudzis, ar smilšainu dibenu; Vada ezers
Riebiņu ezers ezers Limbažu viļņotajā līdzenumā, Cēsu novada Straupes pagastā, 51,2 m vjl., platība — 75,5 ha, garums — 1,9 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 4,4 m, eitrofs, bagāta ihtiofauna
Iesalnieku ezers ezers Līvānu novada Jersikas pagastā, platība - 17,6 ha; Vucenu ezers
Skrebeļu ezers ezers Līvānu novada Rožupes pagastā, platība — 6,4 ha
Silavu ezers ezers Līvānu novada Turku pagastā, 88,0 m vjl., platība — 14 ha, garums — \~900 m, lielākais platums — \~200 m, lielākais dziļums — 5,5 m, zemākais no Silavas ezeriem ar noteci uz Daugavu pa Silupīti
Garais ezers ezers Līvānu novada Turku pagastā, 88,1 m vjl., platība - 19,3 ha, garums - \~1,3 km, lielākais platums - \~0,2 km, vidējais dziļums - 4,6 m, lielākais dziļums - 13,6 m; Ilzas ezers
Šumaņu ezers ezers Līvānu novada Turku pagastā, 88,2 m vjl., platība - 8,6 ha, garums - \~600 m, lielākais platums - \~200 m; Ilzītes ezers; Šumānu ezers; Žīdu ezers
Māsānu ezers ezers Līvānu novada Turku pagastā, platība - 1,6 ha; Mārsāņu ezers; Māsāņu ezers
Līvānu ezers ezers Līvānu pilsētā un neliela daļa Līvānu novada Turku pagastā, platība — \~1 ha
Laņģezers ezers Lodes pagastā, platība - 10,3 ha; Langa ezers; Laņģa ezers; Laņģu ezers
Mazais Vilku ezers ezers Lubānas novada Indrānu pagastā, platība — 1,1 ha; Vilku ezers
Rimšu ezers ezers Ludzas novada Brigu pagastā, platība - 4,4 ha
Pauguļu ezers ezers Ludzas novada Cirmas pagastā, platība - 22 ha
Mazais ezers ezers Ludzas novada Cirmas pagastā, platība — 1,4 ha
Gomeļmuižas ezers ezers Ludzas novada Cirmas pagastā, platība — 9,2 ha
Čortovkas ezers ezers Ludzas novada Isnaudas pagastā, platība - 1,8 ha
Rauzu ezers ezers Ludzas novada Isnaudas pagastā, platība - 10,3 ha
Oču ezers ezers Ludzas novada Isnaudas pagastā, platība - 17,4 ha, maksimālais dziļums - 13,9 m; Patacena ezers; Patecina ezers; Rudišu ezers
Aglonkas ezers ezers Ludzas novada Istras pagasta austrumu malā, platība - 28 ha; Pricenovas ezers, Pricimovas ezers, Pričimovas ezers
Koteļoks ezers Ludzas novada Istras pagastā, platība - 1,7 ha; Kaķeloks; Kotalaka ezers; Kotoloka ezers
Dolgoje ezers Ludzas novada Istras pagastā, platība - 11,3 ha; Dolgojes ezers
Kovšezers ezers Ludzas novada Istras pagastā, platība - 19,7 ha; Kaušezers; Kovša ezers; Kovšu ezers; Šaurais ezers
Pečkas ezers ezers Ludzas novada Istras pagastā, platība - 2,2 ha
Volčaks ezers Ludzas novada Istras pagastā, platība - 2,9 ha; Volčaku ezers
Ubuļu ezers ezers Ludzas novada Istras pagastā, platība - 20 ha, dziļums - līdz 9 m
Peiteļa ezers ezers Ludzas novada Līdumnieku pagastā (~40% platības) un Krievijā (~60%), 107,6 m vjl., platība - 347 ha, garums - 2,5 km, lielākais platums - 2,0 km, lielākais dziļums - 2,2 m, aizaugums - niecīgs; Pītelis; Piteļa ezers
Ļebedinca ezers ezers Ludzas novada Līdumnieku pagastā, platība - 7,1 ha
Kušnera ezers ezers Ludzas novada Nirzas pagastā, platība - <1 ha
Sporņa ezers ezers Ludzas novada Nirzas pagastā, platība - 25,8 ha, dziļums - līdz 3,1 m; Spārna ezers; Sporna ezers; Strīdus ezers
Vorslovu ezers ezers Ludzas novada Nirzas pagastā, platība - 7,8 ha; Varslavas ezers; Vārslavas ezers; Varslovas ezers
Trataru ezers ezers Ludzas novada Nirzas pagastā, platība — <1 ha
Zeiļu ezers ezers Ludzas novada Ņukšu pagastā 134,7 m vjl., platība – 44,8 ha, garums – 1,8 km, lielākais platums – 0,6 km, lielākais dziļums – 1,6 m, eitrofs, stipri aizaudzis
Mazais Kurmas ezers ezers Ludzas novada Ņukšu pagastā, 143,5 m vjl., platība - 59,8 ha, garums - 1,7 km, platums - 0,6 km, lielākais dziļums - 9,4 m
Glušņaks ezers Ludzas novada Ņukšu pagastā, platība - <1 ha; Ezernieku ezers
Ludovkas ezers ezers Ludzas novada Ņukšu pagastā, platība - 1,1 ha
Veseru ezers ezers Ludzas novada Ņukšu pagastā, platība - 1,3 ha
Antoslavas ezers ezers Ludzas novada Ņukšu pagastā, platība - 10 ha; Antaslovas ezers; Stolānu ezers
Asareits ezers Ludzas novada Ņukšu pagastā, platība - 3,2 ha; Asarīšu ezers; Asarītis
Goveiku ezers ezers Ludzas novada Ņukšu pagastā, platība - 6,5 ha
Lielais Zurzu ezers ezers Ludzas novada Ņukšu pagastā, platība - 77,2 ha, garums - 1,8 km, lielākais platums - 0,8 km, vidējais dziļums - 5,0 m, lielākais dziļums - 16,9 m, 2 salas (1,3 un 0,1 ha)
Lielais Peisaiņs ezers Ludzas novada Ņukšu pagastā, Sniedziņu ezeru grupā, platība - 5,3 ha, garums - \~0,4 km, lielākais platums - 0,2 km, Lielais Peisaku ezers; Peisaku ezers
Mazais Peisaiņs ezers Ludzas novada Ņukšu pagastā, Sniedziņu ezeru grupā, platība — 1,4 ha, garums — \~200 m, lielākais platums — \~100 m
Bečeru ezers ezers Ludzas novada Ņukšu pagastā, Sniedziņu ezeru grupā, platība — 10,7 ha, garums — \~0,6 km, lielākais platums — 0,5 km; Bočaru ezers; Bočeru ezers
Sleinovas ezers ezers Ludzas novada Ņukšu pagastā, Sniedziņu ezeru grupā, platība — 25,4 ha, garums — \~1,2 km, lielākais platums — 0,5 km; Sleinavu ezers; Sleinova ezers; Sleiņevas ezers
Kancieris ezers Ludzas novada Pasienes pagastā, platība - <1 ha
Ļauziņas ezers ezers Ludzas novada Pasienes pagastā, platība - 7,2 ha
Lielais Kurmas ezers ezers Ludzas novada Pildas pagastā, 143,9 m vjl., platība - 83,8 ha, garums - 2,1 km, platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 6,4 m
Porkaļu ezers ezers Ludzas novada Pildas pagastā, 157 m vjl., platība — 48,5 ha, garums — 1,8 km, lielākais platums — 0,4 km, vidējais dziļums — 3,5 m
Meirānu ezers ezers Ludzas novada Pildas pagastā, platība - <1 ha
Okuņovka ezers Ludzas novada Pildas pagastā, platība - 1,9 ha; Okunevkas ezers; Okuņevkas ezers; Rokuņoka ezers
Pūdānu ezers ezers Ludzas novada Pildas pagastā, platība - 3,1 ha; Pudiņu ezers
Garais Snidzins ezers Ludzas novada Pildas pagastā, platība - 36 ha, garums - 2 km, lielākais platums - 0,3 km., lielākais dziļums - 5,1 m; Lejassniedziņu ezers; Lejassnīdzinu ezers; Garais Sniedziņu ezers; Snidzēnu-Dolgoje ezers; Snīdzinu ezers; Snīdzeņu ezers
Nirinka ezers Ludzas novada Pildas pagastā, platība - 5,3 ha
Plataču ezers ezers Ludzas novada Pildas pagastā, platība — 1 ha
Lielais Filantmuižas ezers ezers Ludzas novada Pildas pagastā, platība — 12,8 ha; Lielais Filandmuižas ezers; Filandu ezers
Rancānu ezers ezers Ludzas novada Pildas pagastā, platība — 13,1 ha, dziļumas — lidz 2,8 m; Uškačovas ezers
Nirinu ezers ezers Ludzas novada Pildas pagastā, platība — 3,2 ha; Neriņu ezers; Nirinku ezers; Niriņš; Niriņu ezers
Rudņas ezers ezers Ludzas novada Pildas pagastā, platība — 3,5 ha; Rudnes ezers
Mazais Filantmuižas ezers ezers Ludzas novada Pildas pagastā, platība — 4,2 ha
Ostrova ezers ezers Ludzas novada Pildas pagastā, platība — 9,9 ha
Vorcu ezers ezers Ludzas novada Pildas pagastā, Sniedziņu ezeru grupā, platība - 24,4 ha, garums - \~1 km, lielākais platums - 0,4 km; Orca ezers; Vorca ezers
Rogaižas ezers ezers Ludzas novada Pildas pagastā, Sniedziņu ezeru grupā, platība — 58 ha, V veidīgs, garums — 1,2 km abos virzienos, lielākais platums — 0,8 km, lielākais dziļums — 7,5 m; Rogaižu ezers
Vorkaļu ezers ezers Ludzas novada Pildas un Ņukšu pagastā, Sniedziņu ezeru grupā, platība - 8,8 ha, garums - \~0,6 km, lielākais platums - 0,3 km; Verakļu ezers; Vorakļu ezers; Vorekļu ezers
Kivdolovas ezers ezers Ludzas novada Pureņu pagastā, platība - 40,7 ha; Lielais Kivdalovas ezers; Lielais Kivdalu ezers; Kivdulova ezers; Pracepoles ezers; Procepoles ezers
Bižas ezers ezers Ludzas novada Rundēnu pagastā, 171,7 m vjl., platība — 168,9 ha; garums — 3 km, lielākais platums — 0,9 km, vidējais dziļums — 6,9 m, lielākais dziļums — 22 m, 5 salas; Bišu ezers
Kruma ezers ezers Ludzas novada Rundēnu pagastā, platība - 1,1 ha
Jačmeņu ezers ezers Ludzas novada Rundēnu pagastā, platība - 1,1 ha; Miezaiņu ezers
Zubru ezers ezers Ludzas novada Rundēnu pagastā, platība - 1,3 ha; Šaševskas ezers; Zubrovas ezers; Zubovas ezers
Plicumovas ezers ezers Ludzas novada Rundēnu pagastā, platība - 2,9 ha; Punculovas ezers; Puncuļu ezers
Dunajas ezers ezers Ludzas novada Rundēnu pagastā, platība - 4,4 ha
Varzovas ezers ezers Ludzas novada Rundēnu pagastā, platība - 5,7 ha; Klumstovas ezers; Varzavas-Klumstova ezers
Labāržu ezers ezers Ludzas novada Rundēnu pagastā, platība - 9,8 ha
Testečkova ezers ezers Ludzas novada Rundēnu pagastā, platība — 11,8 ha
Bezļesjes ezers ezers Ludzas novada Rundēnu pagastā, platība — 17 ha
Bļižņevas ezers ezers Ludzas novada Rundēnu pagastā, platība — 3,2 ha
Rudzīšu ezers ezers Ludzas novada Rundēnu pagastā, platība — 3,8 ha
Mazais Melnītis ezers Ļaudonas pagastā, platība - 1 ha; Mazais Melnīšu ezers; Melnītis; Mazais Melnis
Lielais Melnītis ezers Ļaudonas pagastā, platība - 1,4 ha; Lielais Melnis; Lielais Melnīšu ezers
Kuslītis ezers Madona novada Liezēres pagastā, platība \~1,3 ha; Ezeriņa ezers; Ezeriņš; Lielais Kušļa ezers
Lipielu ezers ezers Madonas novada Aronas pagastā, pie Bērzaunes pagasta robežas, platība 10,6 ha; Lipēna ezers; Lipēnu ezers; Lipiela ezers; Lipiens; Rutuļu ezers
Pelšu ezers ezers Madonas novada Aronas pagastā, platība - 10,6 ha; Palšes ezers
Skujiešu ezers ezers Madonas novada Aronas pagastā, platība - 2 ha
Dzirkstums ezers Madonas novada Aronas pagastā, platība - 2,8 ha; Dzirkstēnu-Skujiešu ezers; Dzirkstuma ezers
Sasēris ezers Madonas novada Aronas pagastā, platība - 9 ha, dziļums - līdz 1,7 m; Sasera ezers; Sasēres ezers; Saseru ezers; Sazoru ezers
Mazais Rāvijs ezers Madonas novada Aronas pagastā, platība — <1 ha; Rāvas ezers; Rāves ezers; Ravijas ezers
Nesaules ezers ezers Madonas novada Aronas pagastā, platība — 1,3 ha
Madonas ezers ezers Madonas novada Aronas pagastā, platība — 3,5 ha; Kakšu ezers; Priecumu ezers
Zelgauskas ezers ezers Madonas novada Aronas pagastā, platība — 4,8 ha
Lauteres ezers ezers Madonas novada Aronas pagastā, platība — 6,6 ha; Kalvu ezers; Kļavu ezers
Puntes ezers ezers Madonas novada Barkavas pagastā, platība - 2,6 ha, dziļums - līdz 6,1 m; Punta ezers; Puntas ezrs
Grāna ezers ezers Madonas novada Barkavas pagastā, platība - 2,7 ha
Ķeiķu ezers ezers Madonas novada Barkavas pagastā, platība - 7,3 ha; Folbarks
Grīvu ezers ezers Madonas novada Bērzaunes pagastā, caurtek Taleja, platība - 9 ha; Grīvas ezers; Grīvs; Lipšu-Grīvu ezers
Aklāviess ezers Madonas novada Bērzaunes pagastā, Gaiziņkalna apkārtē, platība mazāka par 1 ha
Mestrēnu ezers ezers Madonas novada Bērzaunes pagastā, platība - <1 ha
Sīksnis ezers Madonas novada Bērzaunes pagastā, platība - <1 ha
Žautrītis ezers Madonas novada Bērzaunes pagastā, platība - 2,3 ha
Brencītis ezers Madonas novada Bērzaunes pagastā, platība - 2,5 ha; Brencēnu ezers
Krustiņš ezers Madonas novada Bērzaunes pagastā, platība - 4,9 ha
Zābaks ezers Madonas novada Bērzaunes pagastā, platība - 6,0 ha; Zābaciņš; Zābaka ezers; Zābaku ezers
Virkstenis ezers Madonas novada Bērzaunes pagastā, platība - 7,1 ha; Virkstēnu ezers; Virksteņu ezers; Virkstiņu ezers
Dēklainis ezers Madonas novada Bērzaunes un Aronas pagastā, platība - 5,1 ha; Daklaiņu ezers; Deklaiņu ezers; Dēklaiņu ezers
Lūšu ezers ezers Madonas novada Cesvaines pagastā pie Dzelzavas pagasta robežas, platība - 6,4 ha; Daukstes ezers
Banurtu ezers ezers Madonas novada Cesvaines pagasta ziemeļu daļā, platība - <1ha
Bakans ezers Madonas novada Dzelzavas pagastā, 114 m vjl., platība - 7,6 ha, apaļa ezerdobe, diametrs - >300 m, lielākais dziļums - 3,5 m; Bakanu ezers; Bakānu ezers; Bokanu ezers; Kroņu-Bakanu ezers
Labāžezers ezers Madonas novada Indrānu pagastā, platība - 1,7 ha; Labožas ezers; Labožes ezers
Dinišķu ezers ezers Madonas novada Jumurdas pagastā (atrodas cieši pie Vestienas pagasta robežas un dažos avotos norādīts, kā tam piederīgs), platība - 1,9 ha
Rausēnu ezers ezers Madonas novada Jumurdas pagastā, platība - <1 ha
Pīlātu ezers ezers Madonas novada Jumurdas pagastā, platība - 1 ha
Davilnītis ezers Madonas novada Jumurdas pagastā, platība - 2,5 ha; Davelnīša ezers; Delvenīša ezers; Develnīša ezers; Develnīšu ezers; Sila ezers
Preisītis ezers Madonas novada Jumurdas pagastā, platība - 4,5 ha; Preisīša ezers; Preisītes ezers; Preisīts
Ozoliņu ezers ezers Madonas novada Jumurdas pagastā, platība — 3,2 ha
Lazdonas ezers ezers Madonas novada Lazdonas pagastā, 135,6 m vjl., platība — 30,2 ha, garums — 1,5 km (puslokā pa ass līniju), lielākais platums — 0,4 km, vidējais dziļums — 6,5 m, lielākais dziļums — 22,9 m, eitrofs, maz aizaudzis, ietilpst Lazdonas ezeru Ziemeļu grupā; Muižas ezers
Reiteris ezers Madonas novada Lazdonas pagastā, platība - <1 ha
Sienezers ezers Madonas novada Lazdonas pagastā, platība - <1 ha
Briežezeriņš ezers Madonas novada Lazdonas pagastā, platība - <1 ha; Brieždobe
Muklājs ezers Madonas novada Lazdonas pagastā, platība - <1 ha; Mūklājs; Muklāju ezers
Dreina ezers ezers Madonas novada Lazdonas pagastā, platība - 1 ha
Dziļūksnītis ezers Madonas novada Lazdonas pagastā, platība - 1 ha; Dziļūkšņa ezers
Durenītis ezers Madonas novada Lazdonas pagastā, platība - 1,1 ha
Bezdibenītis ezers Madonas novada Lazdonas pagastā, platība - 1,1 ha; Bezdibenīts; Bezdibens
Dūķu ezers ezers Madonas novada Lazdonas pagastā, platība — <1 ha
Mazais Jaunzemju ezers ezers Madonas novada Lazdonas pagastā, platība — <1 ha
Mazais Liniņu ezers ezers Madonas novada Lazdonas pagastā, platība — <1 ha; Liniņu mazais ezers
Mazais Klauģis ezers Madonas novada Lazdonas pagastā, platība — 3,5 ha
Lielais Klauģis ezers Madonas novada Lazdonas pagastā, platība — 7,1 ha; Lielais Klaugu ezers; Lielais Klauģa ezers
Apaļās salas ezers ezers Madonas novada Lazdonas pagastā, platība mazāka par 1 ha
Ābeļu ezers ezers Madonas novada Lazdonas pagastā, platība mazāka par 1 ha
Asarezeriņš ezers Madonas novada Lazdonas pagastā, platība mazāka par 1 ha; Asaru-Ķemeru ezeriņš; Ķemerezeriņš
Siežu ezers ezers Madonas novada Liezēres pagastā, ietilpst Liezēres ezeru grupā, platība - 16,6 ha, garums - \~600 m, lielākais platums - \~300 m; Sieža ezers
Iglītis ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība - <1 ha
Labulītis ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība - <1 ha
Rustēnu ezers ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība - <1 ha
Būdas ezers ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība - <1 ha
Sivēniņš ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība - <1 ha; Sivēnītis
Ruļļu ezers ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība - <1 ha; Sniķītis
Aklais Palsis ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība - 1 ha
Meiru ezers ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība - 1,2 ha
Stārbulis ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība - 1,2 ha; Stārbuļu ezers; Storbuls; Storbuļu ezers
Pils ezers ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība - 2 ha
Mukulītis ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība - 2,2 ha; Mukulīts
Gulbeniņš ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība - 2,6 ha; Gulbenes ezers; Gulbenu ezers; Gulbēnu ezeru; Brikšņu ezers; Brikšu ezers
Ūbēris ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība - 30,6 ha, dziļums - līdz 2,3 m; Ubera ezers; Ubēra ezers; Ūbēres ezers; Uberu ezers
Pluķis ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība - 5,4 ha; Pluku ezers; Puļķu ezers
Mazais Kušļa ezers ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība — <1 ha
Ezernieku ezers ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība — 2,4 ha
Bučas ezers ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība — 4,8 ha; Gāršas ezers
Āķis ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība mazāka par 1 ha
Asinsezers ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība mazāka par 1 ha
Mazais Plencis ezers Madonas novada Ļaudonas pagastā, platība - 1,4 ha
Svētais ezers ezers Madonas novada Ļaudonas pagastā, platība - 1,5 ha
Pārkārtnis ezers Madonas novada Ļaudonas pagastā, platība - 1,5 ha
Lielais Plencis ezers Madonas novada Ļaudonas pagastā, platība - 11 ha, dziļums — līdz 0,6 m; Plencīšu ezers
Līnīšu ezers ezers Madonas novada Ļaudonas pagastā, platība - 2,1 ha; Linīšu ezers; Linītis
Ūsmaņu ezers ezers Madonas novada Mārcienas pagastā, platība - <1 ha
Miklājs ezers Madonas novada Mārcienas pagastā, platība - 1 ha; Miglājs; Miklais ezers; Miklojs
Docītis ezers Madonas novada Mārcienas pagastā, platība - 1,2 ha; Docīšu ezers
Diņķēnu ezers ezers Madonas novada Mārcienas pagastā, platība - 11,3 ha; Dziļūksnis
Struņķu ezers ezers Madonas novada Mārcienas pagastā, platība - 2,6 ha; Stuņķu ezers
Asarīšu ezers ezers Madonas novada Mārcienas pagastā, platība - 3 ha; Asarītis; Rubenis; Rubeņu ezers
Bābons ezers Madonas novada Mārcienas pagastā, platība mazāka par 1 ha
Dūku ezers ezers Madonas novada Mārcienas pagastā, starp Madonas-Trepes valni un Praulienas pauguraini, 97,6 m vjl., platība - 39,7 ha, garums - 1,2 km, platums - 0,8 m, vidējais dziļums - 3,9 m, ietilpst Lazdonas ezeru Dienvidrietumu grupā; Duku ezers; Dūks
Odzienas ezers ezers Madonas novada Mētrienas pagastā, 104,6 m vjl., platība — 47,6 ha, garums — 1,1 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums — 3,3 m, eitrofs
Dzērvīte ezers Madonas novada Mētrienas pagastā, platība - 3,4 ha
Limenezers ezers Madonas novada Mētrienas pagastā, platība - 3,9 ha; Limanu ezers; Limenas ezers; Limenes ezers; Limeņu ezers
Rustiņa ezers ezers Madonas novada Ošupes pagastā, platība - 1,5 ha
Liniņš ezers Madonas novada Praulienas pagastā, platība - 1,1 ha; Līniņš; Liniņu ezers
Ilziņš ezers Madonas novada Praulienas pagastā, platība - 1,4 ha; Ildziņš; Ilziņa ezers; Ilziņu ezers
Praulītis ezers Madonas novada Praulienas pagastā, platība - 2,2 ha; Praulīša ezers; Praulīšu ezers
Sīmaņu ezers ezers Madonas novada Praulienas pagastā, platība - 3,4 ha
Mazais Sīmaņu ezers ezers Madonas novada Praulienas pagastā, platība — <1 ha
Ķemeru ezers ezers Madonas novada Praulienas pagastā, platība — 1,4 ha; Ķemeru-Pussēkļa ezers; Puseklis; Puseknītis
Kalēju ezers ezers Madonas novada Praulienas pagastā, platība — 2 ha
Praulienas ezers ezers Madonas novada Praulienas pagastā, platība — 2 ha
Ganiņu ezers ezers Madonas novada Praulienas pagastā; platība - 1,4 ha; Ganiņu-Preces ezers
Bedres ezers ezers Madonas novada Sarkaņu pagasta ziemeļu daļā, Skuķu purvā, platība - 10,7 ha; Becezers; Bedrezers
Rēvijas ezers ezers Madonas novada Sarkaņu pagastā, platība - <1 ha
Ārmaņu ezers ezers Madonas novada Sarkaņu pagastā, platība - 1,5 ha
Slapes ezers ezers Madonas novada Sarkaņu pagastā, platība - 2 ha; Slopes ezers
Ižezers ezers Madonas novada Sarkaņu pagastā, platība - 2,4 ha; Išezers; Ežezers
Rēķu ezers ezers Madonas novada Sarkaņu pagastā, platība - 3 ha
Patkules ezers ezers Madonas novada Sarkaņu pagastā, platība — 2,8 ha
Lielais Rāvijs ezers Madonas novada Sarkaņu un Aronas pagastā, platība — 3 ha; Lielais Rāvas ezers; Lielais Rāves ezers; Lielais Ravijas ezers
Bļodonis ezers Madonas novada Sausnējas pagasta ziemeļaustrumu daļā, platība - 5,1 ha; Bļodas ezers; Bļodona ezers; Bļodoniešu ezers; Bļodonīša ezers
Priednieku ezers ezers Madonas novada Sausnējas pagastā, platība — \~1 ha
Avošiņš ezers Madonas novada Vestienas pagastā, augstākais ezers Latvijā, platība - 2,2 ha; Avotiņš; Lašu ezers; Lošu ezers
Kvēksnītis ezers Madonas novada Vestienas pagastā, Gaiziņkalna apkārtnē, platība - <1 ha, iztek Virdzīte; Bezdibenis; Kvēknīša ezers; Kvēknīšu ezers; Kvēksnīšu ezers
Asmenītis ezers Madonas novada Vestienas pagastā, garums - \~600 m, lielākais platums - \~400 m, platība - 17 ha; Asmenīša ezers; Asmeņa ezers, Asmeņu ezers
Līmenītis ezers Madonas novada Vestienas pagastā, platība - \~1 ha
Griežmaņu ezers ezers Madonas novada Vestienas pagastā, platība - <1 ha
Maulītis ezers Madonas novada Vestienas pagastā, platība - <1 ha; Maulejas ezers
Červītes ezers ezers Madonas novada Vestienas pagastā, platība - 1 ha
Kūsītis ezers Madonas novada Vestienas pagastā, platība - 10,1 ha; Garmuižas ezers; Kaušu ezers; Kutišu ezers
Laipītis ezers Madonas novada Vestienas pagastā, platība - 10,2 ha; Laipīšu ezers; Laipīts; Laipu ezers
Jaunēlītis ezers Madonas novada Vestienas pagastā, platība - 2 ha
Linezers ezers Madonas novada Vestienas pagastā, platība - 2,6 ha; Linu ezers
Ilziņš ezers Madonas novada Vestienas pagastā, platība - 22,2 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,3 km, vidējais dziļums - 2 m, lielākais dziļums - 5,3 m, savdabīgs ar to, ka tajā periodiski uzpeld kūdras vai sapropeļa saliņas, Ilziņa ezers; Ilziņu ezers; Ilziņu-Zāļu ezers; Vestienas dzirnavezers
Ļaudoniņas ezers ezers Madonas novada Vestienas pagastā, platība - 3,4 ha; Ļaudonas ezers; Ļaudonītes ezers
Dēlītis ezers Madonas novada Vestienas pagastā, platība 1,5 ha; Dēliņu ezers
Baltais ezers ezers Madonas novada Vestienas pagastā, platība 7,7 ha; Bisītis; Kapu ezers; Vīsītis
Aklītis ezers Madonas novada Vestienas pagastā, platība mazāka par 1 ha
Aizkalnes ezers ezers Madonas novada Vestienas pagastā, platība mazāka par 1 ha
Kūrītis ezers Madonas pagasta Lazdonas pagastā, platība - <1 ha
Salas ezers ezers Madonas pilsētas austrumu malā, 122,2 m vjl., platība — 31,8 ha, dziļums — līdz 9 m; Baznīcas ezers; Baznīcezers; Bērzaunes ezers; Deķēnu ezers; Dēķenu ezers; Salu ezers
Pērkoņu ezers ezers Mākoņkalna pagastā, platība — 4,9 ha; Pērkoņa ezers
Ubogovas ezers ezers Mākoņkalna pagastā, platība — 5,2 ha, dziļums — līdz 2,3 m
Beras ezers ezers Malaizijā, Pahanas štata dienvidrietumu daļā
Pullans ezers Malienas pauguraines malā, Alūksnes novada Alsviķu pagastā, 196 m vjl., platība - 17,8 ha, garums - 1,5 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 9,7 m, eitrofs, zivīm bagāts; Pulānu ezers; Pullana ezers; Pullanu ezers; Pullānu ezers
Soročkas ezers ezers Maltas pazeminājumā, Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, 157,6 m vjl., platība - 11,4 ha, garums - 0,5 km, lielākais platums - \~0,3 km, lielākais dziļums - 2,4 m; Ilzas ezers; Soreits; Soričkas ezers; Soročka
Vistu ezers ezers Mārsnēnu pagastā, platība - <1 ha
Startu ezers ezers Mārsnēnu pagastā, platība - 13,2 ha; Startu muižas ezers
Vieķu ezers ezers Mārsnēnu pagastā, platība — <1 ha
Melnezers ezers Mārupes novada Salas pagastā, platība - 10,3 ha
Lodumas ezers ezers Medņevas pagastā, platība — 2,6 ha, garums — \~700 m, platums — līdz \~100 m; Loduma ezers; Lodumu ezers
Ilziņa ezers ezers Medņevas pagastā, platība — 3,1 ha; Ilziņu ezers
Lielais Ilgas ezers ezers Medumu ezeraines dabas parka teritorijā, Daugavpils novada Medumu pagastā, platība — 115 ha, garums — 2,3 km, lielākais platums — 1,1 km, lielākais dziļums — 12,6 m; Ilgas ezers; Lielais Ilzes ezers
Robežas ezers ezers Medumu pagastā un Lietuvā, 136,4 m vjl., kopējā platība 18,1 ha (Latvijā — 12,1 ha), dziļums — līdz 9,9 m; Rebeža ezers; Rebežu ezers; Riebežas ezers; Robežu ezers
Lielais Kumpotis ezers Medumu pagastā un Lietuvā, kopējā platība - 14 ha; Kumpoči ezers; Kumpoču ezers; Kumpotu ezers; Kumpota ezers; Kumpoči I ezers
Mazais Kumpotis ezers Medumu pagastā un Lietuvā, platība - 3,7 ha; Kampoči II ezers, Kumpoči ezers; Kumpoči II ezers
Ružu ezers ezers Medumu pagastā, platība - 1 ha
Golodovkas ezers ezers Medumu pagastā, platība - 1,7 ha; Galadovkas ezers
Kurcuma ezers ezers Medumu pagastā, platība - 12,1 ha; Kurcums
Līņu ezers ezers Medumu pagastā, platība - 3 ha; Linēnu ezers; Linu ezers
Grāveļu ezers ezers Medumu pagastā, platība - 4,8 ha
Grenzas ezers ezers Medumu pagastā, platība — 1,1 ha
Mazais Kumpinišķu ezers ezers Medumu pagastā, platība — 3,6 ha; Kampanišķu ezers; Mazais Kampanišķu ezers
Sila ezers ezers Mērsraga pagastā, platība - <1 ha
Runcu ezers ezers Mētrienas pagastā, platība - 4,1 ha
Āsteres ezers ezers Metsepoles līdzenumā, 53 m virs jūras līmeņa, Viļķenes pagastā, platība - 84,9 ha, garums - 3,3 km, platums - 0,3 km, lielākais dziļums - 6,1 m, rietumu daļā 3 salas
Auziņu ezers ezers Metsepoles līdzenumā, Limbažu novada Limbažu pagastā, 37,7 m vjl., platība — 56 ha, garums — 1,5 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums 14 m
Primmas ezers ezers Metsepoles līdzenumā, Salacas pietekas Korģes sānielejā, Limbažu novada Salacgrīvas pagastā, 37,5 m vjl., platība - 16,6 ha, garums - 1,8 km, lielākais platums - 130 m, vidējais dziļums - 2,8 m, lielākais dziļums - 9,9 m, mezotrofs; Primas ezers; Primma; Primmu ezers; Prīma ezers; Prīmu ezers
Pabažu ezers ezers Metsepoles līdzenumā, Saulkrastu novada Sējas pagastā, 38,3 m vjl., platība — 38,2 ha, garums — 0,8 km, lielākais platums — 0,55 km, vidējais dziļums — 4,6 m, lielākais dziļums — 12 m, aizaugums — 10%
Spiļvu ezers ezers Mežāres pagastā, platība - 5,6 ha
Raunaisis ezers Mežoles paugurainē, Cēsu novada Dzērbenes pagastā, 206,6 m vjl., platība - 31,3 ha, garums - 0,9 km, lielākais platums - 0,6 km, lielākais dziļums - 3 m, iztek Rauna; Raunaizis; Raunaiža ezers; Raunaižu ezers; Raunas ezers
Bajannūrs ezers Mongolijā, Dzavhanas aimakā
Harnūrs ezers Mongolijas rietumos ("Har nuur"), Lielo ezeru ieplakā 1132 m vjl., platība - 575 kvadrātkilometri, pietece pa Haraihoingolu no Harusnūra ezera, notece uz Dzabhanas upi un Durgennura ezeru
Motrīnes ezers ezers Mudavas (Veļikajas) zemienes Abrenes nolaidenumā, Baltinavas pagastā, platība - 12 ha; Motrēnu ezers; Motrina ezers
Kurjanovas ezers ezers Mudavas (Veļikajas) zemienes Zilupes līdzenumā, Līdumnieku pagastā, 111,4 m vjl., platība 128 ha, garums 1,6 km, lielākais platums 1,2 km, lielākais dziļums 5,8 m, 1 sala (0,2 ha), dibenā \~5 m biezs sapropeļa slānis, eitrofs, aizaugums — neliels; Karjanovas ezers; Kurjānovas ezers; Kuranovas ezers
Zilezers ezers Mudavas zemienes Zilupes līdzenumā, uz Latvijas (Līdumnieku pagastā) un Krievijas robežas, 104,4 m vjl., platība - 216,0 ha (Latvijā 56,9 ha), garums - 2,2 km, lielākais platums - 1,3 km, lielākais dziļums - 3,8 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Siņeje ezers; Siņejes ezers; Zilais ezers
Acīte ezers Murmastienes pagastā, platība mazāka par 1 ha; Mazais Murmasts
Vaboles ezers ezers Murmastienes pagastā, Teiču purva austrumu daļā, platība — \~60 ha, dziļums — līdz 1,0 m; Vabulīts
Aukas ezers ezers Murmastienes pagastā, Teiču purvā, platība - 5,3 ha; Auku ezers
Žīguru ezers ezers Naukšēnu pagastā, platība - 2,9 ha; Dūņezers
Varnaviešu ezers ezers Nīcgales pagastā, platība - 3,8 ha; Vārkaviešu ezers
Briņķu ezers ezers Nīkrāces pagastā pie robežas ar Embūtes pagastu, platība — 11,7 ha, iztek Šķērvelis
Guļānu ezers ezers Nirzas pagastā, platība — <1 ha
Kūkālis ezers Nītaures pagastā, iztek Amata, platība - 3,8 ha; Kukalis; Kūkālītis; Kūkāls; Kūkālu ezers; Kukuļu ezers
Melnīts ezers Nītaures pagastā, platība - <1 ha
Sārtēnu ezers ezers Nītaures pagastā, platība - <1 ha; Sārtiņu ezers
Čočuru ezers ezers Nītaures pagastā, platība - 1,6 ha; Kalna Čočuru ezers
Lauku ezers ezers Nītaures pagastā, platība - 1,9 ha
Mazais Mežāku ezers ezers Nītaures pagastā, platība — <1 ha; Mežāku ezers
Mērnieku ezers ezers Nītaures pagastā, platība — 1 ha
Lielais Mežēku ezers ezers Nītaures pagastā, platība — 1 ha; Mežaku ezers; Mežāku ezers
Mazais Rožu ezers ezers Nītaures pagastā, platība — 1,1 ha; Rožu I ezers
Rezguļu ezers ezers Nītaures pagastā, platība — 12,6 ha
Lielais Rožu ezers ezers Nītaures pagastā, platība — 2 ha
Māliņu ezers ezers Nītaures pagastā, platība — 4 ha; Vecmāliņu ezers; Vecmāļu ezers
Nomavas ezers ezers Nomavas purva vidusdaļā, Jēkabpils novada Kalna pagastā, pie Viesītes pagasta robežas, platība — 22,2 ha, garums — \~900 m, lielākais platums — \~400 m; Baltais ezers
Abzītis ezers Ogres novada Ķeipenes pagastā, platība - 1 ha
Abaita ezers ezers Ogres novada Ķeipenes pagastā, platība mazāka par 1 ha
Purva ezers ezers Ogres novada Lauberes pagastā, platība - <1 ha
Lašu ezers ezers Ogres novada Madlienas pagastā, platība — 1 ha
Andriksona ezers ezers Ogres novada Madlienas pagastā, platība 1 ha
Pumpu ezers ezers Ogres novada Mazozolu pagastā, platība - <1 ha
Lielais Vaukšu ezers ezers Ogres novada Mazozolu pagastā, platība - 0,6 ha
Bišņu ezers ezers Ogres novada Mazozolu pagastā, platība – <1 ha; Bīšņu ezers
Jakstu ezers ezers Ogres novada Mazozolu pagastā, platība — <1 ha
Mazais Vaukšu ezers ezers Ogres novada Mazozolu pagastā, platība — 0,4 ha
Plakaņu ezers ezers Ogres novada Mazozolu pagastā, platība — 1,9 ha; Plākaņu ezers
Tulku ezers ezers Ogres novada Ogresgala pagastā, platība - 1,2 ha
Pakulu ezers ezers Ogres novada Suntažu pagastā, platība - <1 ha
Ozolnieku ezers ezers Ozolnieku pagastā, platība — 18 ha
Mestraudzes dzelve ezers Pārgaujas novada Raiskuma pagastā, platība - 10,3 ha; Mazstraudzes ezers; Mazstraudes ezers; Mazstrandzes ezers; Mestraudzes ezers
Vardulis ezers Pārgaujas novada Straupes pagastā, platība - <1 ha; Igluma ezers
Laveru ezers ezers Piejūras zemienē, Carnikavas pagastā, 1,5 m vjl., platība — 21,0 ha, garums — 670 m, lielākais platums — 430 m, lielākais dziļums — 2,3 m, stipri aizaudzis
Līņezers ezers Piejūras zemienē, Garkalnes pagastā, 2,7 m vjl., platība - 8,5 ha, garums - 400 m, lielākais platums - 270 m, vidējais dziļums - 0,3 m, lielākais dziļums - 1,0 m, uzkrājies līdz 4 m biezs sapropeļa slānis, eitrofs, stipri aizaudzis; Linezers; Līņu ezers
Maku ezers ezers Piejūras zemienē, Garkalnes pagastā, 4 km uz austrumiem no Jaunciema, platība 5,0 ha, garums - 280 m, lielākais dziļums - 1,1 m, aizaugošs, dibenā dūņas, 5 m biezs sapropeļa slānis
Tosmares ezers ezers Piejūras zemienē, Liepājas pilsētas teritorijā, uz robežas ar Medzes pagastu, 0,4 m vjl., platība — 405-415 ha (gandrīz pilnīgi aizaudzis, ūdens spoguļlaukums tikai \~50 ha), garums — 5,85 km, lielākais platums — 1,2 km, lielākais dziļums — 1,2 m
Babītes ezers ezers Piejūras zemienē, Mārupes novada Babītes un Salas pagastā, 0,2 m virs jūras līmeņa, platība — 2556 ha, garums — 13,5 km (dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā), lielākais platums — 2,7 km, lielākais dziļums — 1,7 m, ūdensputnu koncentrēšanās vieta; Babja ezers
Duņieris ezers Piejūras zemienē, Tukuma novada Lapmežciema pagastā, 2 km uz dienvidrietumiem no Lapmežciema, 1,7 m vjl., platība - 25,3 ha, garums - 0,7 km, platums - 0,4 km, dziļums - līdz 0,5 m, eitrofs, stipri aizaudzis; Dūņera ezers; Dūņers; Dūņeris; Dūņieris; Dūņiers; Dūņu ezers
Papes ezers ezers Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumā, Nīcas un Rucavas pagastā, 0,1 m vjl., no Baltijas jūras to atdala 1 km plata kāpu josla, platība — 1205 ha, garums — 8,3 km, lielākais platums — 2,7 km, lielākais dziļums — 1,1 m, ultraeitrofs, 1989. g. iekļauts Eiropas nozīmīgāko putnu vietu sarakstā
Mazais Baltezers ezers Piejūras zemienes Rīgas līdzenumā, Ādažu novadā, platība 199 ha, garums 2,5 km (dienvidu-ziemeļu virzienā), lielākais platums 1,5 km, dziļums līdz 10 m
Lielais Baltezers ezers Piejūras zemienes Rīgas līdzenumā, Ādažu un Ropažu novadā, 0,1 m virs jūras līmeņa, platība — 597 ha, garums — 3,9 km (dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā), lielākais platums — 2,5 km, dziļums — līdz 5,9 m
Dūņezers ezers Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Ādažu pagastā, 0,5 m vjl. (līmeņa svārstības 0,3-1,2 m vjl.), platība - 274 ha, garums - 3,75 km, lielākais platums - 1,3 km, vidējais dziļums - 1,8 m, eitrofs, 25% platības aizaugusi; Līlastes Dūņezers; Dūņu ezers; Dūņu-Lilastes ezers
Lilastes ezers ezers Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Ādažu pagastā, 0,5 m vjl. (līmeņa svārstības 0,3-1,2 m vjl.), platība — 183,6 ha, garums — 1,75 km, lielākais platums — 1,45 km, lielākais dziļums — 3,2 m, dūņains ezers, aizaugums — 10-12%; Līlastes ezers
Ummis ezers Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Carnikavas pagastā, 2,9 m vjl., platība - 25,4 ha, garums - \~0,6 km, lielākais platums - 0,55 km, lielākais dziļums - 6,2 m, viens no tīrākajiem Latvijas ezeriem, aizaugums - tikai \~6%; Ummas ezers; Umu ezers
Slokas ezers ezers Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Jūrmalas pilsētā starp Sloku un Ķemeriem, Ķemeru nacionālā parka teritorijā, 1,4 m vjl., platība — 250 ha, garums — 2,98 km, lielākais platums — 1,23 km, vidējais dziļums — 0,6 m, ultraeitrofs, dibena aizaugums — \~90%, virsūdens aizaugums — \~10%; Slocenes ezers
Kaņieris ezers Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Lapmežciema pagastā, Ķemeru nacionālā parka teritorijā, platība - 1128 ha, 2,1 m vjl., garums - 5,2 km, lielākais platums - 3,6 km, lielākais dziļums - 1,8 m, eitrofs ezers, kopējais virsūdens aizaugums >50%; Kaņiera ezers; Kaņieru ezers
Ķīšezers ezers Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Rīgas pilsētas ziemeļu daļā, platība - 1730 ha, garums - 8,9 km, lielākais platums - 3,6 km, vidējais dziļums - 2,4 m, 3 salas, piesārņots, pašattīrīšanās nepietiekama, 10. lielākais ezers Latvijā; Ķīšu ezers
Klāņezers ezers Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā, Ventspils novada Popes un Tārgales pagastā, Klāņu purva dabas liegumā, 18 m vjl., platība - 67 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 1,8 m, dibenā >2 m dūņu slānis, eitrofs, virsūdens aizaugums - 40%; Klaņu ezers; Klāņu ezers
Škirpānu ezers ezers Pildas pagastā, platība — 16,7 ha; Mazkurmju ezers; Mazkurmju-Šķirpānu ezers
Stulbis ezers Plāņu pagastā, platība - 3,7 ha; Stulbu ezers
Dravas ezers ezers Polijā ("Drawsko"), Pomožes ezeru augstienē, platība — 1797,5 ha, lielākais dziļums — 82,2 m, otrs dziļākais ezers Polijā
Ņegocins ezers Polijā, Mazuru ezeru augstienē, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, platība - 2670 ha
Jamno ezers ezers Polijā, piejūras zemienē, pie Pomožes ezeru augstienes, platība - 2240 ha
Gardno ezers ezers Polijā, piejūras zemienē, pie Pomožes ezeru augstienes, platība - 2470 ha
Medves ezers ezers Polijā, piejūras zemienē, pie Pomožes ezeru augstienes, platība - 3530 ha
Dombes ezers ezers Polijā, piejūras zemienē, pie Pomožes ezeru augstienes, platība — 5600 ha
Oposkas ezers ezers Preiļu novada Aglonas pagasta ziemeļrietumu malā, platība - 12 ha
Mazais Dūbuļs ezers Preiļu novada Aglonas pagastā, platība — 5,7 ha; Mazais Dubuļka ezers; Mazais Dubuļkas ezers
Limanka ezers Preiļu novada Aizkalnes pagastā, platība - 12,7 ha; Limankas ezers; Limaņu ezers; Liminkas ezers; Limonka
Pelēču ezers ezers Preiļu novada Aizkalnes pagastā, platība — 82 ha; Peleča ezers; Pelēča ezers
Badēļa ezers ezers Preiļu novada Preiļu pagastā, platība - 1,4 ha
Baibas ezers ezers Preiļu novada Rušonas pagasta ziemeļu daļā, platība - 1,6 ha; Madžutiņš
Bolotņa ezers ezers Preiļu novada Rušonas pagastā, platība - <1 ha
Astraginas ezers ezers Preiļu novada Rušonas pagastā, platība - 2 ha
Paļšas ezers ezers Preiļu novada Silajāņu pagastā, platība — 4,3 ha, garums — \~400 m, lielākais platums — \~150 m, dažos avotos tiek saukts par vienu no Ostrovas ezeriem; Palšas ezers; Paļšas ezers; Polšas ezers
Piegāzes ezers ezers Preiļu novada Sīļukalna pagastā, platība - 6,6 ha; Aklais ezers; Oklais ezers; Teilānu ezers
Dovales ezers ezers Preiļu novadā uz Aizkalnes un Vārkavas pagasta robežas, platība — 21,8 ha; Dzeņaukas ezers; Ziļma ezers
Biletnieku ezers ezers Preiļu novada Vārkavas pagastā, platība - 1,1 ha; Biļetnieku ezers
Zibergovas ezers ezers Preiļu novada Vārkavas pagastā, platība - 1,7 ha; Zvirbuļu ezers
Beļetnīku ezers ezers Preiļu novada Vārkavas pagastā, platība — \~1 ha
Skudriņu ezers ezers Priekuļu pagastā, platība - <1 ha
Jāņa ezers ezers Priekuļu pagastā, platība — <1 ha
Strazdu ezers ezers Prodes pagastā, platība - 1 ha; Stradu ezers; Strazdiņu ezers; Strodu ezers
Lices ezers ezers Pušmucovas pagastā, platība - 1,8 ha
Ungurs ezers Raiskuma pagastā, pie Stalbes pagasta robežas, 69,3 m vjl., platība - 394 ha, garums - 2,9 km, lielākais platums - 1,6 km, lielākais dziļums - 7,5 meitrofs, aizaugums - \~7%; Rustega ezers; Rustēga ezers; Rustēgs; Rustēgu ezers; Ungurs-Rustēgs; Unguru ezers
Ūdru ezers ezers Raiskuma pagastā, platība - 1 ha
Mazmuižnieku ezers ezers Raiskuma pagastā, platība - 2,8 ha; Mazmuižas ezers
Līņu ezers ezers Raiskuma pagastā, platība - 3,6 ha; Linezers
Līkā dzelve ezers Raiskuma pagastā, platība - 4,6 ha; Līkezers
Mazezers ezers Ramatas pagastā, Saklauru purvā, uz dienvidrietumiem no Ramatas Lielezera, platība - 23,0 ha, garums - 0,85 km, lielākais platums - 0,35 km, lielākais dziļums - 3,2 m, distrofs, biezs dūņu slānis, aizaugums - niecīgs; Mazjervs
Līnaizis ezers Raunas novada Drustu pagastā, 177,4 m vjl., platība - 8,1 ha, garums - \~0,4 km, lielākais platums - \~0,35 km; Linaiša ezers; Linaišu ezers
Skrapču ezers ezers Raunas novada Raunas pagastā, platība - 3 ha; Skrapcis
Lielais Ilziņu ezers ezers Raunas pagastā pie Launkalnes pagasta robežas, platība — 1,3 ha; Lielais Ilziņa ezers; Lielais Ilziņš
Idroļa ezers ezers Raunas pagastā, platība - \~1 ha
Jānīšu ezers ezers Raunas pagastā, platība - <1 ha
Ceriņu ezers ezers Raunas pagastā, platība - 1 ha
Lubūzis ezers Raunas pagastā, platība - 14,2 ha; Lubūža ezers; Lubužu ezers; Lubūžu ezers
Slutaisis ezers Raunas pagastā, platība - 2,8 ha; Ramaužu ezers; Slutaušu ezers; Slutaužu ezers; Žūru-Slutausis
Gaiduļu ezers ezers Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, 168,3 m vjl., platība — 66,1 ha, garums — 1,8 km, lielākais platums — 0,6 km, vidējais dziļums — 4,5 m
Timbas ezers ezers Rencēnu pagastā, platība — 7,2 ha
Zarežnoje ezers ezers Rēzeknes novada Audriņu pagastā, platība - <1 ha
Vusars ezers Rēzeknes novada Audriņu pagastā, platība - 13,3 ha; Aizezers; Jūseris; Usaru ezers; Vusaru ezers; Vuseru ezers; Userovas ezers; Useru ezers
Puderovas ezers ezers Rēzeknes novada Audriņu pagastā, platība — 9,7 ha; Pūderovas ezers; Puderu ezers
Kapineits ezers Rēzeknes novada Bērzgales pagastā pagastā, platība - 8,4 ha; Kapenītis; Kapiņa ezers; Kapiņu ezers; Kupinīša ezers; Palsinieku ezers; Paļzenieku ezers
Provala ezers ezers Rēzeknes novada Bērzgales pagastā, platība - 1 ha
Semena ezers ezers Rēzeknes novada Bērzgales pagastā, platība - 1,7 ha; Siemanīša ezers
Velnēna ezers ezers Rēzeknes novada Bērzgales pagastā, platība - 2 ha; Velna ezers
Līduča ezers Rēzeknes novada Bērzgales pagastā, platība - 3,2 ha; Leidaču ezers; Līdača ezers; Līdaču ezers; Medņevkas ezers; Pidaču ezers
Marientāles ezers ezers Rēzeknes novada Bērzgales pagastā, platība — 2,9 ha
Baļinovas ezers ezers Rēzeknes novada Čornajas pagastā, platība - 13,2 ha; Gulbinka; Guļbinka; Romanu ezers
Zileņu ezers ezers Rēzeknes novada Dricānu pagastā, platība - 2,8 ha
Kuces ezers ezers Rēzeknes novada Dricānu pagastā, platība - 8,2 ha; Lempu ezers; Pilcines ezers; Pilsenes ezers
Lempu ezers ezers Rēzeknes novada Dricānu pagastā, platība 6,2 ha; Pustoška ezers; Pustoškas ezers; Pustošku ezers
Lapuku ezers ezers Rēzeknes novada Feimaņu pagastā, platība - 1,7 ha
Dziļūkšņu ezers ezers Rēzeknes novada Feimaņu pagastā, platība - 11,5 ha; Dziļukšņas ezers
Līdacis ezers Rēzeknes novada Feimaņu pagastā, platība - 3,8 ha; Līdočka; Līdočkas ezers; Līdaku ezers; Līkaču ezers
Vēveru ezers ezers Rēzeknes novada Feimaņu pagastā, platība - 8,1 ha
Arhipovka ezers Rēzeknes novada Feimaņu pagastā, platība mazāka par 1 ha
Guļbeits ezers Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, platība - 5,5 ha; Gulbītis; Gulbja ezers; Gulbju ezers
Aklis ezers Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, platība - 5,8 ha
Mazais Svētiņu ezers ezers Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, platība — 1,3 ha
Lielais Svētiņu ezers ezers Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, platība — 18,8 ha; Svētiņu ezers
Lielais Kiuriņš ezers Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, platība — 65,8 ha, garums 1 km, lielākais platums 0,5 km, lielākais dziļums 3,1 m, 2 salas; Kiuriņu ezers; Kūriņa ezers; Lielā Kiuriņa ezers; Lielais Kiuriņa ezers; Lielkivriņu ezers; Lielķivriņu ezers; Lielais ezers
Mazais Kiuriņš ezers Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, Salas purvā, 1,5 km uz ziemeļaustrumiem no Lielā Kiuriņa, platība 16,8 ha, garums 0,5 km, platums 0,5 km, lielākais dziļums 1 m; Kiuriņa ezers; Mazais Kinreņa ezers; Mazais Kinriņa ezers; Mazais Kiureņu ezers; Mazais Kiuriņa ezers; Mazais Kūriņa ezers; Mazkiuriņu ezers; Mazkivriņa ezers
Bižas ezers ezers Rēzeknes novada Griškānu pagastā pie Ludzas novada robežas, 142,2 m vjl., platība — 140 ha; garums — 2,65 km, lielākais platums — 1,1 km, vidējais dziļums — 2,5 m, lielākais dziļums — 3,6 m, dienvidrietumos šaurs, līdz 3,2 m dziļš līcis, no kura regulēta noteka uz Rēzeknes upi, piekraste zema, apkārtnē zemais purvs, kūdrājs; Beizagola ezers; Bižu ezers
Niperovas ezers ezers Rēzeknes novada Griškānu pagastā, plkatība — 13,3 ha
Sivēnu ezers ezers Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā, platība - <1 ha
Kugras ezers ezers Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā, platība - 11,8 ha; Kurgas ezers; Puškrieva ezers; Puškrievu ezers; Puškrīvu ezers
Čudarānu ezers ezers Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā, platība — 2,4 ha
Gailumu ezers ezers Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā, platība — 24,4 ha
Mazais Čakšu ezers ezers Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā, platība — 8,2 ha; Čakšu ezers; Pirtnieku ezers; Pertnieku ezers
Stogoršņu ezers ezers Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā, platība 19,3 ha; Klaugu ezers; Stagāršņu ezers; Stagoršņu ezers
Antropovas ezers ezers Rēzeknes novada Kaunatas pagasta dienvidrietumu daļā, platība - 15 ha; Antropoles ezers; Asticu ezers
Orehovas ezers ezers Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, platība - 1,3 ha
Daņilova ezers Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, platība - 1,4 ha; Daņilovas ezers; Daņilovkas ezers
Noviku ezers ezers Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, platība - 2,1 ha
Martinopoles ezers ezers Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, platība - 2,1 ha; Marcekopoles ezers; Martinpoles ezers; Zaļenku ezers
Širinu ezers ezers Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, platība - 2,6 ha; Sariņu ezers; Širina ezers; Šīrina ezers
Akmenīšu ezers ezers Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, platība - 7,4 ha, Akmeniešu ezers; Akmenišku ezers; Akmenišķu ezers
Liepukalna ezers ezers Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, platība — \~1 ha
Marguču ezers ezers Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, platība — 16 ha
Mazais Sprestišku ezers ezers Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, platība — 3 ha; Sprestiškas ezers
Sprestišķu ezers ezers Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, platība — 5,4 ha; Lielais Sprestišku ezers; Sprestiškas ezers
Joniku ezers ezers Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, platība — 5,7 ha; Bidzānu ezers
Zabeļjes ezers ezers Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, platība — 6,7 ha; Beloje; Belova; Belovo; Svetinka
Vurvuļu ezers ezers Rēzeknes novada Lendžu pagastā, platība - 3,3 ha, dziļums - līdz 6,2 m
Mežgaiļu ezers ezers Rēzeknes novada Lendžu pagastā, platība - 5,6 ha
Voskānu ezers ezers Rēzeknes novada Lendžu pagastā, platība — 4,3 ha
Vertukšnes ezers ezers Rēzeknes novada Lūznavas pagastā, 139,2 m vjl., platība — 52,8 ha; garums — 1,6 km, lielākais platums — 0,4 km, lielākais dziļums — 5 m
Ūzulišķu ezers ezers Rēzeknes novada Lūznavas pagastā, platība - 4,3 ha
Špogu ezers ezers Rēzeknes novada Lūznavas pagastā, platība - 4,3 ha, dziļums - līdz - 4,1 m; Spodas ezers; Spogu ezers; Špaga ezers; Špagas ezers
Boltais ezers ezers Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta rietumu daļā, platība - 26 ha; Baltais ezers; Baltezers
Stiebrājs ezers Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, 156,2 m vjl., platība - 45 ha, garums - 1 km, lielākais platums - 0,6 km, lielākais dziļums - 2,6 m, eitrofs, aizaugums - 50%; Stibrais ezers; Stībrais ezers; Stiebraiša ezers; Stiebriešu ezers; Stiebrīšu ezers
Baltais ezers ezers Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, 158,4 m vjl., platība — 26,0 ha, lielākais dziļums — 7,5 m; Baltezers
Bungu ezers ezers Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, platība - 1,2 ha; Padēlītis; Padelis
Dēlinis ezers Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, platība - 1,3 ha; Dēliņa ezers
Rusišķu ezers ezers Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, platība - 1,7 ha; Rusičku ezers; Rusiška ezers
Meruškas ezers ezers Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, platība - 1,8 ha
Kraku ezers ezers Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, platība - 18,7 ha; Kraķu ezers
Cirvītis ezers Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, platība - 2,5 ha
Padieleits ezers Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, platība - 3,5 ha; Padēlis; Padelis
Krievu Viraudas ezers ezers Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, platība — <1 ha
Krievu ezers ezers Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, platība — 2 ha
Smagaņu ezers ezers Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, platība — 3 ha, garums — \~300 m, lielākais platums — \~200 m; Smageņu ezers
Piertnīku ezers ezers Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, platība — 5,4 ha; Petriņu ezers; Pirtnieku ezers
Lubāniņš ezers Rēzeknes novada Maltas pagastā, platība - 1,1 ha; Lubaniņa ezers; Lubāniņas ezers
Līdaciņu ezers ezers Rēzeknes novada Maltas pagastā, platība - 1,7 ha
Šķērzlateņa ezers ezers Rēzeknes novada Maltas pagastā, platība - 2,7 ha
Šaudiņu ezers ezers Rēzeknes novada Maltas pagastā, platība - 5,4 ha
Špieļu ezers ezers Rēzeknes novada Maltas pagastā, platība — 18,8 ha, dziļums — līdz 2,9 m; Spēļu ezers; Špeļu ezers; Špēļu ezers
Maltas ezers ezers Rēzeknes novada Maltas pagastā, platība — 4,5 ha
Griščatu ezers ezers Rēzeknes novada Maltas pagastā, platība — 5,1 ha
Pušankas ezers ezers Rēzeknes novada Maltas un Pušas pagastā, platība - 1,5 ha; dziļums - līdz 5 m; Pušenka; Pušenkas ezers
Mazazars ezers Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā, caurtek Zušupe, platība - 3,4 ha; Mazezers
Serpovkas ezers ezers Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, platība - 1,3 ha; Serpovka
Rubuļu ezers ezers Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, platība - 1,5 ha
Tēveņu ezers ezers Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, platība - 1,5 ha
Podberezjes ezers ezers Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, platība - 1,6 ha
Gluhars ezers Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, platība - 1,9 ha
Saukuma ezers ezers Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, platība - 1,9 ha
Jušu ezers ezers Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, platība - 1,9 ha; Jusu ezers; Ežu ezers
Grigorija ezers ezers Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, platība - 13,4 ha; Grigorjeva ezers
Brālīšu ezers ezers Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, platība - 3,2 ha
Lielais Buzanka ezers ezers Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, platība - 4 ha, Budjanka ezers; Buzanka ezers; Buzjanka ezers
Mazais Krivoje ezers ezers Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, platība — 1,5 ha; Krivaja ezers
Usvīšu ezers ezers Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, platība — 1,7 ha
Mazais Buzanka ezers ezers Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, platība — 3,3 ha; Buzanka ezers; Budjanka ezers; Pulivera ezers
Umaņu ezers ezers Rēzeknes novada Pušas pagastā, 157,0 m vjl., platība - 56,2 ha, garums - 1,5 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 3,8 m, eitrofs, aizaugums - \~12%; Patmalnieku ezers
Krūdziņa ezers ezers Rēzeknes novada Pušas pagastā, platība - <1 ha
Purišs ezers Rēzeknes novada Pušas pagastā, platība - 10,1 ha; Puraša ezers; Puriša ezers; Pūriša ezers; Pūrīšu ezers; Puroša ezers; Purša ezers; Puršu ezers
Svātavas ezers ezers Rēzeknes novada Pušas pagastā, platība - 133,3 ha, dziļums - līdz - 6,1 m; Svatavas ezers; Svatovas ezers
Žierkleits ezers Rēzeknes novada Pušas pagastā, platība - 20,3 ha; Žerklis; Žerkļu ezers; Žirklītis
Ošura ezers ezers Rēzeknes novada Pušas pagastā, platība - 22 ha
Čerstogas ezers ezers Rēzeknes novada Pušas pagastā, platība - 27,4 ha
Pilveļu ezers ezers Rēzeknes novada Sakstagala pagastā, platība — 8,5 ha
Dupenu ezers ezers Rēzeknes novada Silmalas pagastā, platība - 1 ha
Dužņeva ezers ezers Rēzeknes novada Silmalas pagastā, platība - 1 ha
Gluhoje ezers Rēzeknes novada Silmalas pagastā, platība - 2,2 ha
Sļepoje ezers ezers Rēzeknes novada Silmalas pagastā, platība - 2,5 ha; Slemoje ezers
Baļucku ezers ezers Rēzeknes novada Silmalas pagastā, platība - 2,8 ha
Javines ezers ezers Rēzeknes novada Silmalas pagastā, platība - 4,1 ha
Timseņš ezers Rēzeknes novada Silmalas pagastā, platība - 4,4 ha; Timsiņa ezers; Tomsiņa ezers; Tumsiņa ezers; Tumšņa ezers
Veduščeje ezers Rēzeknes novada Silmalas pagastā, platība - 7,6 ha
Prezmas ezers ezers Rēzeknes novada Silmalas pagastā, platība — 3 ha, dziļums — līdz 3,4 m; Prezmu ezers
Aprūbs ezers Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta austrumos pie robežas ar Ludzas rajona Ņukšu pagastu, platība 1,7 ha
Šostu ezers ezers Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā pie Ludzas novada Ņukšu pagasta robežas, platība - 17,2 ha, dziļums - līdz 12,5 m, garums — \~0,75 km, lielākais platums — \~0,5 km; Petrovskas ezers
Polūdņu ezers ezers Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā, platība - 2,4 ha
Služevas ezers ezers Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā, platība - 6,2 ha; Nušina ezers; Nušinas ezers; Nušino ezers; Služeva ezers; Služinas ezers; Služinu ezers
Zverinca ezers ezers Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā, platība - 7,5 ha
Rikapoles ezers ezers Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā, platība — 12,4 ha; Rikopoles ezers
Stoļerovas ezers ezers Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā, platība — 16,7 ha
Adamovas ezers ezers Rēzeknes novada Verēmu pagastā, Latgales augstienes ziemeļu daļā, 150 m vjl., 5 km uz ziemeļaustrumiem no Rēzeknes, platība - 186 ha, garums - 2,65 km, lielākais platums - >1 km, vidējais dziļums - 3,8 m; Adamovo; Adumavas ezers
Vizulītis ezers Rēzeknes novada Vērēmu pagastā, platība - 11,6 ha, dziļums - līdz 5,3 m
Nirītis ezers Rēzeknes novada Vērēmu pagastā, platība - 2,4 ha; Niriņa ezers; Niriņš
Iugulovs ezers Rēzeknes novada Vērēmu pagastā, platība - 5 ha; Ivgulovas ezers; Ivguļevas ezers; Jugļeva ezers; Jugoļovo; Makašānu ezers
Meļņevas ezers ezers Rēzeknes novada Vērēmu pagastā, platība — <1 ha
Škeņevas ezers ezers Rēzeknes novada Vērēmu pagastā, platība — 6,8 ha; Šķeņevo; Šķeņovas ezers
Lukstenītis ezers Rēzeknes novada Vērēmu pagastā, Platība <1 ha; Lukstiņu ezers
Radopoles ezers ezers Rēzeknes novada Viļānu pagastā, platība — 1,2 ha
Kovšu ezers ezers Rēzeknes pilsētas teritorijas dienvidrietumu daļā, platība - 22 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,4 km, lielākais dziļums - 3,8 m, dibens dūņains, ūdenszāles; Kauša ezers; Kovševas ezers; Rēzeknes ezers
Gluhoje ezers ezers Riebiņu pagastā, platība — 2 ha; Suņepu ezers
Ilziks ezers Rietumkursas augstienes Bandavas paugurainē, Aizputes novada Kalvenes pagastā pie Skrundas novada robežas, platība - 15,2 ha, garums - 980 m, lielākais platums - 170 m, vidējais dziļums - 6,6 m, lielākais dziļums - 21,9 m; Ilzika ezers; Ilzikas ezers; Ilziķa ezers; Ilziķu ezers
Pinku ezers ezers Rietumkursas augstienes Kurmāles paugurainē, Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, 53,6 m vjl., platība - 29 ha, garums - 1,3 km, lielākais platums - 0,3 km, vidējais dziļums - 4,3 m, lielākais dziļums - 12 m; Pinķu ezers; Piņķu ezers; Leismaču ezers
Vilgāles ezers ezers Rietumkursas augstienes Kurmāles paugurainē, Kurmāles pagastā, 63 m vjl., platība — 242,5 ha, garums — 2,8 km, lielākais platums — 1,2 km, lielākais dziļums — 3,6 m, 1 sala (0,5 ha), eitrofs, vidēji aizaudzis; Vilgales ezers
Zvirgzdu ezers ezers Rietumkursas augstienes malā, Alsungas un Gudenieku pagastā, 49,1 m vjl., platība — 74,7 ha, garums — 2,1 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums — 12,3 m, mezotrofs, aizaugums — niecīgs
Durbes ezers ezers Rietumkursas augstienes malā, Vārtājas viļņotajā līdzenumā, uz ziemeļiem no Durbes pilsētas, Dunalkas, Durbes un Tadaiķu pagastā, 23,2 m vjl., platība — 670,5 ha, garums — 5,2 km, lielākais platums — 1,6 km, vidējais dziļums — 1,5 m, eitrofs, bagāts ar zivīm; ietek Lāņupe, iztek Durbe
Linezers ezers Rīgā, Biķernieku meža austrumu daļā, platība - 2,3 ha, garums - \~190 m, lielākais platums - \~110 m, lielākais dziļums - 2,8 m; Linu ezers
Gaiļezers ezers Rīgā, Mežciema ziemeļu daļā, Hipokrāta un Gaiļezera ielas sazarē, platība - 7,6 ha, dziļums - līdz 1,7 m, ezerdobe stūros aizaugusi un kļuvusi apaļa; Gaiļu ezers; Līkezers
Dambjapurva ezers ezers Rīgā, Šmerļa meža malā starp Mežciemu un Juglas dzīvojamo masīvu, platība - 1,7 ha, garums - \~200 m, lielākais platums - \~160 m, lielākais dziļums - 3 m, krasti smilšaini
Bābelītis ezers Rīgas austrumu daļā, uz dienvidiem no Ķīšezera, ieplakā starp dzelzceļa uzbērumu un Juglas kāpām, 1,7 m vjl., platība - 6,9 ha, vidējais dziļums - 2,8 m, lielākais dziļums - 5,5 m, nav noteces, uzkrājas dūņas; Ozolkalna ezers
Velnezers ezers Rīgas pilsētas teritorijā, Juglas apkaimē, platība - 3,5 ha
Kadagas ezers ezers Rīgavas līdzenumā, Ādažu pagastā, platība — 25 ha, garums — 1,2 km, platums — 0,5-0,6 km, lielākais dziļums — 1,5 m, sala 0,8 ha, izteikti eitrofs, uzkrājies 7 m biezs sapropeļa slānis; Kadiku ezers; Kadiķu ezers
Lielais Jūgezers ezers Rīgavas līdzenumā, Garkalnes pagastā, mežu un purvu vidū, 4 m vjl., platība - 35,5 ha, ezerdobe ieapaļa 600-700 m diametrā, vidējais dziļums - 0,8 m, Litorīnas jūras paliksnis vispārējas aizaugšanas stadijā, 20. gs. sākumā platība bija 66,5 ha un dziļums līdz 6,4 m; Jūgu ezers
Langstiņu ezers ezers Ropažu līdzenuma ieplakā, Garkalnes pagastā, 5,5 m vjl., platība — 35,7 ha, garums — 1 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 6,8 m; Lankstiņu ezers
Sudrabezers ezers Ropažu līdzenumā, Garkalnes novadā, platība - 31,4 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,65 km, lielākais dziļums - 9,8 m, sala (0,6 ha), īpaša režīma ūdenstilpe Baltezera ūdens ņemšanas sanitārajā zonā; Sidraba ezers; Sidrabezers; Sudraba ezers
Peldezers ezers Ropažu novada Garkalnes pagastā, platība - 4 ha; Peldu ezers; Sāres ezers
Asarītis ezers Ropažu novada Ropažu pagastā, platība 7,5 ha; Asarīšu ezers; Asaru ezers
Ezerdruvu ezers ezers Ropažu novada Stopiņu pagastā, platība - 1 ha
Pietenezers ezers Ropažu novadā, platība 1,3 ha; Piestenes ezers; Pietenes ezers; Pietēnu ezers
Raudulītis ezers Ropažu pagastā, platība - 2,7 ha; Raudu ezers
Silezers ezers Ropažu pagastā, platība - 4,5 ha; Sila ezers; Silu ezers
Melnezers ezers Ropažu pagastā, platība - 5,8 ha; Tumšezers
Velna ezers ezers Rugāju pagastā, platība - <1 ha
Mazezers ezers Rugāju pagastā, platība - 1,4 ha; Mazezersiņš
Vilkarūča ezers ezers Rugāju pagastā, platība - 1,9 ha; Ločmelu ezers; Ločmeļu ezers; Vilkarūcs; Vilkarūču ezers
Ilganču ezers ezers Rugāju pagastā, platība — 26,6 ha, garums — \~1 km, lielākais platums — \~0,4 km; Ilganča ezers
Aunejas ezers ezers Rundēnu pagastā pie Pildas un Nirzas pagasta robežas, platība - 15 ha; Auneļa ezers; Auņu ezers
Kovališku ezers ezers Rundēnu pagastā, platība — 1 ha; Kavališku ezers
Audeļu ezers ezers Rundēnu pagastā, platība 10 ha
Lielais Kurtoša ezers ezers Rušonas pagastā, \~300 m no Rušonu ezera ziemeļrietumu krasta, platība - 48,8 ha, garums - \~1 km, lielākais platums - \~0,6 km, lielākais dziļums - 1,8 m
Vašeiņa ezers ezers Rušonas pagastā, platība - 1,5 ha
Sedežu ezers ezers Rušonas pagastā, platība - 27,1 ha, dziļums - līdz 3,4 m; Sebežu ezers; Sedeža ezers; Sedežas ezers; Sedežs
Spuldzeņu ezers ezers Rušonas pagastā, platība - 4,7 ha, dziļums - līdz 2,7 m; Spuldziņu ezers
Gudļevas ezers ezers Rušonas pagastā, platība - 5,1 ha; Rubeņu ezers
Meirauka ezers ezers Rušonas pagastā, platība - 5,2 ha; Meirišķu ezers; Meirovka ezers; Melaušu ezers; Melaužu ezers
Limins ezers Rušonas pagastā, platība - 7,2 ha; Leimaņu ezers; Līmanu ezers; Liminka ezers
Mazais Solkas ezers ezers Rušonas pagastā, platība — 27,0 ha
Lielais Solkas ezers ezers Rušonas pagastā, platība — 48,5 ha; Lielais Salkas ezers; Lielais Sovkas ezers
Mazais Kurtoša ezers ezers Rušonas pagastā, uz rietumiem no Lielā Kurtoša ezera, platība - 8,1 ha, garums - \~400 m, platums - \~200 m
Grīņezers ezers Sakas pagastā, platība - 2 ha; Dumbracs; Grīņu ezers
Duģis ezers Saldus novada Blīdenes pagastā, platība - 1,9 ha; Dugu ezers; Duģa ezers; Duģu ezers; Dīču ezers
Dāvainis ezers Saldus novada Blīdenes pagastā, platība - 12 ha
Danču ezers ezers Saldus novada Cieceres pagastā, platība — 1 ha
Mazais Plaisu ezers ezers Saldus novada Novadnieku pagastā, platība - 1,5 ha
Lielais Plaisu ezers ezers Saldus novada Novadnieku pagastā, platība - 1,9 ha
Zvejnieku ezers ezers Saldus novada Novadnieku pagastā, platība - 4,2 ha
Zvārdes ezers ezers Saldus novada Zvārdes pagastā, platība — 20 ha, iztek Ezeres pieteka Klagātupīte; Odzēnu ezers; Odzeņu ezers; Odziņu ezers
Cieceres ezers ezers Saldus paugurainē, Cieceres pagasta teritorijā, 99,7 m vjl., platība — 276,8 ha, garums — 9,5 km dienvidu — ziemeļu virzienā, lielākais platums — 0,7 km, vidējais dziļums — 7,2 m, lielākais dziļums — 22 m, ezera ziemeļu daļas austrumu krastā izvietojusies Brocēnu pilsēta; Cieceris
Ildzis ezers Saldus paugurainē, Remtes pagastā, 90,7 m vjl., platība - 14,2 ha, garums - 800 m, lielākais platums - 200 m, lielākais dziļums - 2,3 m, dienvidos iztek Cieceres pieteka Vēršāda, eitrofs, dūņains, aizaugums - 30%; Ildzes ezers; Ildzenes ezers; Ilzenes ezers; Ilzes ezers; Rūjas ezers
Šiķana ezers ezers Salienas pagastā, pie Baltkrievijas robežas, platība - 2,3 ha; Sikjana ezers; Sikjanka ezers; Šikjana ezers; Šikjanka ezers
Melnais ezers ezers Salienas pagastā, platība - 4,9 ha; Melnes ezers
Vidējais ezers ezers Salnavas pagastā, Numernes valnī, platība - 4,7 ha; Lielais Kugrenes ezers
Kāršu ezers ezers Salnavas pagastā, platība - \~1 ha
Voitupļavas ezers ezers Salnavas pagastā, platība - 1,4 ha
Saukas ezers ezers Saukas pagastā, dabas parka "Sauka" teritorijā, 78,7 m vjl., platība — 771 ha, garums — 6,2 km, lielākais platums — 1,5 km, vidējais dziļums — 5,1 m, lielākais — 9,5 m
Ķirezers ezers Saulkrastu pagastā, platība - 2,2 ha; Kirezers; Linezers; Līnezers; Līņezers
Ilzins ezers Sausnējas pagastā, platība - 21,6 ha; Ilzenes ezers; Ilzēnu ezers
Dancenes dīķis ezers Seces pagastā, platība - 44 ha; Danciņš
Baltiņu ezers ezers Sēlijas paugurvalnī, Jēkabpils novada Sēlpils pagastā, 97,6 m vjl., platība - 32,8 ha, garums - 750 m, platums - 570 m, lielākais dziļums - 1,8 m, eitrofs, aizaugums - 30%
Lodes ezers ezers Sēmes pagastā, platība — 3,3 ha
Vecezers ezers Siguldas novada Allažu pagastā, platība - <1 ha
Punga ezers Siguldas novada Krimuldas pagastā, platība - 1,7 ha; Pungas ezers
Pīļu ezers ezers Siguldas novada Krimuldas pagastā, platība - 9,7 ha
Mellīšu ezers ezers Siguldas novada Mores pagastā, platība - <1 ha
Kārtūžu ezers ezers Siguldas novada Mores pagastā, platība — 1,1 ha; Kartužu ezers; Kartūžu ezers; Kurtūžu ezers
Mazais ezers ezers Siguldas novada Mores pagastā, platība — 1,9 ha
Ummuru ezers ezers Siguldas pagastā, 100,4 m vjl., platība - 13,2 ha, garums - 0,77 km, lielākais platums - 0,22 km, lielākais dziļums - 6,8 m, distrofs, aizaugums - \~10%
Markovas ezers ezers Silajāņu pagastā, platība - 2,5 ha
Lielais Ostrovas ezers ezers Silajāņu pagastā, platība - 24,4 ha, garums - 0,9 km, lielākais platums - 0,4 km, lielākais dziļums - >3 m; Ostrava ezers; Ostrovas ezers
Špaku ezers ezers Silajāņu pagastā, platība - 3,5 ha
Mazais Ostrovas ezers ezers Silajāņu pagastā, platība - 5 ha, garums - \~300 m, lielākais platums - \~200 m; Ostrovas ezers
Silguldas ezers ezers Silguldas purvā, Alūksnes novada Mālupes un Liepnas pagastā, platība — 6,9 ha; Siguldas ezers
Kondratjeva ezers ezers Silmalas pagastā, platība - 4,2 ha
Gluhoje ezers ezers Silmalas pagastā, platība — <1 ha
Lielais Melnezers ezers Skaistkalnes pagastā, platība — 1 ha; Melnezers
Sitas ezers ezers Skrudalienas pagastā un Baltkrievijā, Latvijā tikai tā ziemeļu gals 43,1 ha platībā, kopējā platība - 186 ha, garums - 3,8 km, vidējais dziļums - 5,3 m
Glušoks ezers Skrudalienas pagastā, platība - 1 ha
Misuncu ezers ezers Skrudalienas pagastā, platība - 2,8 ha; Glušaku ezers; Glušanka III ezers; Glušanku III ezers
Smiļģiņa ezers ezers Skrudalienas pagastā, platība - 49 ha; Smilgiņu ezers; Smilģīnas ezers; Smiļģīnas ezers
Rudzišu ezers ezers Skrudalienas pagastā, platība — <1 ha
Beļanu ezers ezers Skrudalienas paugurainē, Augšdaugavas novada Skrudalienas pagastā un Baltkrievijā, 149,8 m vjl., platība - 94 ha, no tiem Latvijā 55,4 ha, garums - 1,3 km, lielākais platums - 0,8 km, vidējais dziļums - 2,9 m, eitrofs ezers, aizaugums - 23%; Balta ezers; Baltais ezers; Baltezers
Bruņu ezers ezers Skrudalienas paugurainē, Augšdaugavas novada Skrudalienas pagastā, 147,8m vjl., platība - 37 ha, garums - 0,8 km, platums - 0,6 km, lielākais dziļums - 8,6 m, eitrofs, ļoti produktīvs, tiek izmantots zivju audzēšanai; Bruņenes ezers
Kirjaņiška ezers Skrudalienas paugurainē, Salienas pagastā, netālu no Baltkrievijas robežas, 155,2 m vjl., platība - 38,5 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,6 km, lielākais dziļums - 1,1 m, sala 1,9 ha, eitrofs ar noslieci uz distrofismu; Kirjanišķu ezers; Kirjanišku ezers; Kurjanišķu ezers; Ķirlānišķu ezers; Luknas ezers
Vjazgines ezers ezers Skrudalienes pagastā, platība - 7,3 ha, dziļums - līdz 1,6 m; Vjargiņu ezers; Vjazgine
Sudmalezers ezers Skrundas novada Nīkrāces pagastā, platība - 1 ha; Sudmalnieku dzirnavezers; Dzeldes-Sudmalnieku ezers
Bērzu ezers ezers Skrundas novada Rudbāržu pagastā, platība — 3 ha
Sērmūkšu ezers ezers Skujenes pagastā, platība - 11,2 ha
Vanagu ezers ezers Skujenes pagastā, platība — 1,2 ha
Pērkoņu ezers ezers Skujenes pagastā, platība — 1,2 ha
Sarkaņu ezers ezers Skujenes pagastā, platība — 18 ha
Aklais ezers ezers Slokas purvā, 1,6 m virs jūras līmeņa, Jūrmalas pilsētas rietumu daļā, platība - 42 ha, garums - 0,9 km dienvidu-ziemeļu virzienā, baseinā veidojas sērūdeņi, agrāk iegūta kūdra
Varžu ezers ezers Smārdes pagastā, platība - <1 ha
Bezdibenis ezers Smiltenes novada Apes pagastā, platība - <1 ha; Bezdibens
Peļļu ezers ezers Smiltenes novada Apes pagastā, platība — <1 ha
Sūcis ezers Smiltenes novada Bilskas pagastā, platība - 6,1 ha, dziļums - līdz 3,5 m; Sūcezers; Sūcu ezers; Sūča ezers; Sūčezers; Sūču ezers
Bilskas ezers ezers Smiltenes novada Bilskas pagastā, platība — 7,4 ha; Viļķe; Viļķenes ezers; Vilkmuižas ezers; Vilku ezers; Vilku muižas ezers
Paltes ezers ezers Smiltenes novada Brantu pagastā, platība - <1 ha
Brantu ezers ezers Smiltenes novada Brantu pagastā, platība — 10 ha, noteka uz Mutulītes upi augšpus dzirnavezera
Strantes ezers ezers Smiltenes novada Brantu pagastā, platība — 7,1 ha
Dūķis ezers Smiltenes novada Drustu pagasta dienvidaustrumu daļā, platība - 18 ha, garums - \~700 m, lielākais platums - \~300 m; Dukļu ezers; Dūku ezers; Dūķa ezers; Dūķu ezers
Draudzesskolas ezers ezers Smiltenes novada Drustu pagastā, 172,7 m vjl., platība - 34,3 ha, garums - 0,9 km, lielākais platums - 0,65 km, vidējais dziļums - 3,8 m, eitrofs; Drustu ezers; Ķelpju ezers; Skolas ezers
Raudu ezers ezers Smiltenes novada Drustu pagastā, platība - 2,8 ha
Nesaules ezers ezers Smiltenes novada Drustu pagastā, platība — 2,4 ha; Nesaulītes ezers
Jaundrustu ezers ezers Smiltenes novada Drustu pagastā, platība — 3,3 ha
Aldaru ezers ezers Smiltenes novada Drustu pagastā, platība mazāka par 1 ha; Alusdarītavas ezers
Boksts ezers Smiltenes novada Grundzāles pagastā, platība - <1 ha
Krusta ezers ezers Smiltenes novada Grundzāles pagastā, platība - <1 ha
Dūņainis ezers Smiltenes novada Grundzāles pagastā, platība - 1 ha; Dūņu ezers
Duņķis ezers Smiltenes novada Grundzāles pagastā, platība - 1,5 ha
Baltezers ezers Smiltenes novada Grundzāles pagastā, platība - 1,8 ha
Bezdibenis ezers Smiltenes novada Grundzāles pagastā, platība - 1,8 ha; Bezdibens; Bezdibeņa ezers
Velna acs ezers Smiltenes novada Grundzāles pagastā, platība — <1 ha
Bācītes ezers ezers Smiltenes novada Launkalnes pagasta dienvidrietumu daļā, platība - 1,6 ha; Bārītes ezers; Bērzes ezers
Niedrājs ezers Smiltenes novada Launkalnes pagastā, 120,5 m vjl., platība - 17,7 ha, garums - 900 m, lielākais platums - 360 m, lielākais dziļums - 8,5 m, viens no Smiltenes ezeriem; Niedrāju ezers
Spicieris ezers Smiltenes novada Launkalnes pagastā, 120,6 m vjl., platība - 16,0 ha, garums - 1700 m, lielākais platums - 130 m, lielākais dziļums - 7,1 m, viens no Smiltenes ezeriem; Spiciera ezers; Spicieru ezers; Špicieris
Mellūzis ezers Smiltenes novada Launkalnes pagastā, 120,7 m vjl., platība - 1,1 ha, garums - 130 m, lielākais platums - \~120 m, viens no Smiltenes ezeriem
Salainis ezers Smiltenes novada Launkalnes pagastā, 120,7 m vjl., platība - 2,7 ha, garums - 240 m, lielākais platums - \~150 m, viens no Smiltenes ezeriem
Bābenis ezers Smiltenes novada Launkalnes pagastā, 120,9 m vjl., platība - <1 ha, garums - 190 m, lielākais platums - \~100 m, viens no Smiltenes ezeriem; Bābenes ezers
Papalsis ezers Smiltenes novada Launkalnes pagastā, dienvidu gals iesniedzas Drustu pagastā, platība - 2,9 ha; Papalsas ezers; Papalsu ezers; Papalšu ezers
Velkas ezers ezers Smiltenes novada Launkalnes pagastā, platība - <1 ha
Bezdibenis ezers Smiltenes novada Launkalnes pagastā, platība - <1 ha; Bezdibena ezers
Slepkavu ezers ezers Smiltenes novada Launkalnes pagastā, platība - 1,4 ha
Ķežu ezers ezers Smiltenes novada Launkalnes pagastā, platība - 8,9 ha
Kugura ezers ezers Smiltenes novada Palsmanes pagastā, platība - <1 ha
Krievu purva ezers ezers Smiltenes novada Palsmanes pagastā, platība — <1 ha
Drūgu ezers ezers Smiltenes novada Raunas pagastā, platība - 1,1 ha
Cepļu ezers ezers Smiltenes novada Raunas pagastā, platība — 1,3 ha; Cepļa ezers
Slīpju ezers ezers Smiltenes novada Smiltenes pagastā, platība - 19,3 ha, dziļums - līdz 6,8 m; Naugārdes ezers; Sikšņu ezers; Slepu ezers; Sliepu ezers; Slīpa ezers; Slīpis; Slīpu ezers
Garais ezers ezers Smiltenes novada Trapenes pagastā, platība - 19,2 ha
Sētas ezers ezers Smiltenes novada Trapenes pagastā, platība - 4,6 ha
Lejas Bužezers ezers Smiltenes novada Virešu pagastā, platība - 11,5 ha; Lejasezers
Kalna Bužezers ezers Smiltenes novada Virešu pagastā, platība — 10,3 ha; Kalna ezers; Kalnezers; Vizlas kalna ezers
Klievezers ezers Smiltenes pilsētas dienvidu nomalē, 126,1 m vjl., platība - 3,3 ha, garums - 300 m, lielākais platums - 150 m, viens no Smiltenes ezeriem; Klievu ezers
Oulujervi ezers Somijas centrā 123 m vjl., platība - 88700 ha, lielākais dziļums - 38 m, Manamansalas sala un šaurums dala ezeru 3 daļās
Gauratas ezers ezers Spārnenes viļņotajā līdzenumā, Dobeles novada Dobeles pagastā, 43,4 m vjl., platība — 13,8 ha, garums — 760 m, lielākais platums — 250 m, vidējais dziļums — 5,8 m, lielākais dziļums — 15,5 m; Gaurata ezers; Griežezers
Lestenes ezers ezers Spārnenes viļņotajā līdzenumā, Tukuma novada Lestenes pagastā, 54 m vjl., platība — 36 ha, garums — 1 km, lielākais platums — 0,44 km, lielākais dziļums — 2,1 m, eitrofs, aizaugums — 40%; Pālamsu ezers; Pālandes ezers; Palansu ezers; Pālansu ezers
Vērģu ezers ezers Stalbes pagastā, platība - 2,6 ha; Vergu ezers
Melnais ezers ezers Stoļerovas pagastā, platība - 1 ha
Ruņģu ezers ezers Stopiņu pagastā, platība - 4,1 ha
Sauriešu ezers ezers Stopiņu pagastā, platība — 1,1 ha
Ķiržu ezers ezers Straupes pagastā, mežā, 62 m vjl., platība - 14,7 ha, garums - 1,4 km, platums - 0,55 km, lielākais dziļums - 5,6 m, eitrofs, 1/4 platības aizaugusi; Ķiržu-Ķirzas ezers; Tirša ezers
Melnezers ezers Straupes pagastā, platība - 2,6 ha
Līņezers ezers Straupes pagastā, platība - 9,5 ha; Līņu ezers; Linezers
Salas ezers ezers Straupes pagastā, platība — 1,6 ha
Mazā dzelve ezers Straupes pagastā, platība — 2,4 ha
Ceplīšu dzelve ezers Straupes pagastā, purvā, platība — <1 ha
Slāžu ezers ezers Strenču novada Plāņu pagastā, platība - 1,4 ha
Mazais Subates ezers ezers Subates pilsētā un Lietuvā, platība - 51,2 ha (Latvijā 22 ha), garums - \~2 km, lielākais platums - \~0,3 km, lielākais dziļums - 20 m; Subotas ezers; Subates ezers
Dusas ezers ezers Suduvas augstienē, Lietuvā, platība 2330 ha, vidējais dziļums - 14,7 m, lielākais - 32,4 m, notece uz Nemunas pieteku Šešupi
Mazsunākstes ezers ezers Sunākstes pagastā, platība — 13,2 ha, garums — \~550 m, lielākais platums — \~350 m; Mazsūnākstes ezers
Tepenīcas ezers ezers Susāju pagastā, 108,8 m vjl., platība — 30,9 ha, garums — 1,25 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums — 3 m, 2 salas; Tapenīcas ezers
Kulpenes ezers ezers Susāju pagastā, platība — 13,0 ha, garums — \~600 m, lielākais platums — \~300 m; Kulpines ezers; Kulpīnes ezers
Nastrovas ezers ezers Susāju pagastā, platība — 23,5 ha, garums — <1 km, lielākais dziļums — 3,5 m
Gintuves ezers ezers Svariņu pagastā, platība - 12 ha
Čaušu ezers ezers Svariņu pagastā, platība - 9,2 ha
Šņucinovas ezers ezers Svariņu pagastā, platība — 1,2 ha; Šmucinavas ezers; Šmucinovas ezers
Sasaļu ezers ezers Sventes pagastā, 96 m vjl., platība — 27,4 ha, garums — 1,4 km, lielākais platums — 0,35 km, vidējais dziļums — 4,5 m; Sazātu ezers
Ābelītes ezers ezers Sventes pagastā, Egļukalna rietumu nogāzē, platība mazāka par 1 ha
Sidjakina ezers ezers Sventes pagastā, platība - <1 ha
Krugina ezers ezers Sventes pagastā, platība - 1,1 ha
Melnezers ezers Sventes pagastā, platība - 3 ha
Melnezers ezers Sventes pagastā, platība - 3 ha, lielākais dziļums - 21,9 m, ietilpst dabas liegumā "Sasaļu mežs"
Latišonku ezers ezers Sventes pagastā, platība — 5,3 ha, dziļums — līdz 25 m
Buļļezers ezers šajā dabas liegumā, platība - 2,8 ha, lielākais dziļums - 2,5 m, tajā aug Dortmaņa lobēlija ("Lobelia dortmanna"), gludsporu ezerene ("Isoetes locustris"), dzeloņsporu ezerene("Isoetes echinospora"), sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida"), apkārt ezeram plešas Piejūras zemienei raksturīgs sils
Mičūnu ezers ezers Šēderes pagastā, platība - 1,6 ha; Mičuna ezers
Staškeviča ezers ezers Šēderes pagastā, platība - 3,6 ha; Staskeviča ezers
Marijas ezers ezers Šēderes pagastā, platība — 19,3 ha
Maizezers ezers šī dabas lieguma teritorijā, platība - 5 ha, garums - \~400 m, lielākais platums - \~200 m, aug aizsargājamas sugas Dortmaņa lobēlija, dzeloņsporu ezerene un ežgalvītes; Maizes ezers
Grīvas ezers ezers Šķaunes pagastā, 1966. g. meliorācijas darbos līmenis pazemināts no 158,8 m līdz 156,9 m vjl., platība samazinājusies no 58,4 ha līdz 6 ha, vidējais dziļums — 0,2 m; Grēvas ezers; Greves ezers; Grēves ezers; Greivas ezers; Greives ezers
Zeiļovas ezers ezers Šķaunes pagastā, platība - 14,2 ha
Molovja ezers ezers Šķaunes pagastā, platība - 26,4 ha; Moivojes ezers; Molovas ezers; Molvejas ezers; Molvojs
Ķīša ezers ezers Šķaunes pagastā, platība - 27,6 ha; Ķīšu ezers; Tima ezers
Šķeteris ezers Šķaunes pagastā, platība - 4,8 ha; Mazais Mačuļu ezers; Mačulkas II ezers; Močulkas ezers
Gordojas ezers ezers Šķaunes pagastā, platība - 45,3 ha; Gordojs
Mačula ezers ezers Šķaunes pagastā, platība - 9,4 ha; Māčuļu ezers; Malčulas ezers; Malčūlas ezers
Raudiņu ezers ezers Šķeltovas pagastā, 147,6 m vjl., platība - 11,9 ha, dziļums - līdz 1,6 m; Raudinka; Rudenku ezers; Līņu ezers
Ilzas ezers ezers Šķeltovas pagastā, platība - 14,4 ha; Ildiša ezers; Ildišu ezers; Jidauss
Černovska ezers ezers Šķeltovas pagastā, platība - 6 ha
Lugāno ezers ezers Šveicē un Itālijā, Lombardijas Alpos 271 m vjl., platība — 4870 ha, lielākais dziļums — 288 m, tektoniski glaciālas izcelsmes, līčains un šaurs (vidū tilts), notece pa Trezu uz Lago Madžores ezeru
Cīrihes ezers ezers Šveices ziemeļu daļā, plakankalnē 406 m vjl., platība — 8850 ha, garums — 40 km, platums — 1-4 km, dziļums — līdz 143 m
Burtnieks ezers Tālavas zemienē 39,5 m vjl., Valmieras novada Vecates, Matīšu un Burtnieku pagastā, platība – 4006 ha (3. lielākais Latvijā), garums - 13,3 km, lielākais platums – 5,5 km, vidējais dziļums – 2,2 m, lielākais dziļums – 3,3 m; Burtnieku ezers
Zvārtavas ezers ezers Tālavas zemienes Trapenes līdzenumā, Gaujienas pagastā, 57 m vjl., platība — 33,9 ha, garums — 1,7 km, lielākais platums — 0,25 km, lielākais dziļums — 3,9 m
Pils ezers ezers Talsu novada Ārlavas pagastā, Nogales pils parkā, platība 2,1 ha; Nogales parka dīķis
Melnezers ezers Talsu novada Ārlavas pagastā, platība - 1,6 ha
Nojniekezers ezers Talsu novada Ārlavas pagastā, platība - 1,6 ha; Nojnieku ezers
Audzes ezers ezers Talsu novada Ārlavas pagastā, platība - 1,9 ha; Aldzes ezers, Audzes ezers, Lāčplēša ezers
Lingas ezers ezers Talsu novada Ārlavas pagastā, platība — 6,9 ha
Silezers ezers Talsu novada Balgales pagastā, platība - 2,3 ha; Sila ezers; Silu ezers
Sūnezers ezers Talsu novada Balgales pagastā, platība - 3,2 ha, dziļums - līdz 3,7 m; Sūnu ezers
Dižezers ezers Talsu novada Dundagas pagastā, platība - 1 ha
Pižezers ezers Talsu novada Dundagas pagastā, platība - 1 ha
Rūmiķis ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, ietilpst Mordangas ezeru ziemeļu grupā, 39,7 m vjl., platība - 10,5 ha, lielākais dziļums - 4,3 m; Rumiķu ezers; Rūmiķu ezers
Diņģezers ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, ietilpst Mordangas ezeru ziemeļu grupā, platība - 1 ha; Dingeru ezers; Diņģeru ezers
Asarītis ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, ietilpst Mordangas ezeru ziemeļu grupā, platība - 1,4 ha; Asariņš; Asarīšu ezers; Asaru ezers
Vieglis ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, platība - \~2 ha; Vieglais ezers
Melnezers ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, platība - <1 ha
Bērziņa ezers ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, platība - <1 ha
Dubekšu ezers ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, platība - 1 ha; Dubekslis
Raibīša ezers ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, platība - 1 ha; Raibītis
Ķēves ezers ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, platība - 1,7 ha
Briežezers ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, platība - 1,8 ha; Briežu ezers
Stundezers ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, platība - 10,2 ha, dziļums - līdz 6,3 m; Stundas ezers; Stundu ezers; Lodes ezers
Sūdezers ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, platība - 2,1 ha
Buļļezers ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, platība - 5,7 ha; Bullītis; Bullīts; Buļļu ezers; Buļu ezers
Sūniņu ezers ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, platība - 5,7 ha; Sūniņa ezers
Mellupezers ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, platība - 6,8 ha; Melnupezers; Melnupes ezers; Melnupu ezers
Vēžezers ezers talsu novada Ģibuļu pagastā, platība - 7 ha, dziļums - līdz 1,7 m; Vēžu ezers
Ezerstarpu ezers ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, platība - 9,7 ha; Ezerstarpa; Ezerstarpis; Stulbais ezers
Mordangas ezers ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, savienots ar Mežezeru, platība — 45 ha, garums — 2 km, maksimālais platums — \~0,4 km, iztek Kāņupe uz Usmas ezeru
Mežezers ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, savienots ar Mordangas ezeru, platība - 33 ha, garums - 1,5 km, maksimālais platums - 0,4 km; Kāņu ezers
Drokezers ezers Talsu novada Īves pagastā, platība - 2,3 ha; Draķu ezers; Droku ezers
Kundumezers ezers Talsu novada Īves pagastā, platība - 6,5 ha; Kedras ezers; Kunduma ezers
Pēterezers ezers Talsu novada Kolkas pagastā, platība - 2,8 ha; Pētera ezers
Bezdibeņezers ezers Talsu novada Laidzes pagastā, platība - <1 ha; Bezdibeņa ezers; Baložu ezers
Pļavu ezers ezers Talsu novada Laucienas pagastā, platība — 21 ha, ietek Pļavupe, iztek Jādekša
Sapņezers ezers Talsu novada Laucienes pagastā, 110 m vjl., platība - 2 ha, dziļums - līdz 7,2 m; Sapņu ezers
Lejaslabiņu ezers ezers Talsu novada Laucienes pagastā, 122,5 m vjl., platība — 3,7 ha; Lejaslobiņu ezers
Podniekezers ezers Talsu novada Laucienes pagastā, platība - 2 ha; Podnieku ezers
Bezdibeņa ezers ezers Talsu novada Laucienes pagastā, platība - 2,2 ha; Koku ezers
Mācītājmājas ezers ezers Talsu novada Laucienes pagastā, platība — 1,5 ha; Mācītājmuižas ezers
Aklais ezers ezers Talsu novada Laucienes pagastā, platība 1 ha; Stulbiņš
Bezdubeņu ezers ezers Talsu novada Lībagu pagastā, 102,7 m vjl., platība - 1 ha, aizaug; Kalnmuižas ezers
Sirdsezers ezers Talsu novada Lībagu pagastā, 112 m vjl., platība - 2,4 ha, garums - \~100 m, lielākais platums - \~50 m, lielākais dziļums - 14,5 m; Sirds ezers; Sukturezers; Sukturu ezers
Kamparezers ezers Talsu novada Lībagu pagastā, 113,6 m vjl., platība - 3,9 ha, garums - \~80 m, lielākais platums - \~40 m, lielākais dziļums - 11,3 m; Kamparu ezers
Mundigezers ezers Talsu novada Lībagu pagastā, 118 m vjl., platība - 5,7 ha; Mundigu ezers; Mundīgu ezers; Mundiķezers; Villas ezers; Villu ezers
Bērzene ezers Talsu novada Lībagu pagastā, 130 m vjl., platība – 3,2 ha, lielākais dziļums – 15,8 m; Bērzenes ezers
Čumals ezers Talsu novada Lībagu pagastā, 130,6 m vjl., platība - 5,3 ha, lielākais dziļums - 11,5 m; Čumalas ezers; Čumalu ezers; Izsušu ezers
Kalnezers ezers Talsu novada Lībagu pagastā, 132,2 m vjl., platība - 1,7 ha; Kalnu ezers; Lejaslāču ezers
Ābelītis ezers Talsu novada Lībagu pagastā, 98,1 m vjl., platība - 5,3 ha, garums - \~570 m, lielākais platums - \~200 m, lielākais dziļums - 14,5 m; Ābeļu ezers
Linezers ezers Talsu novada Lībagu pagastā, platība - <1 ha
Vēzene ezers Talsu novada Lībagu pagastā, platība - 1,1 ha
Annužezers ezers Talsu novada Lībagu pagastā, platība mazāka par 1 ha
Cūkezers ezers Talsu novada Strazdes pagastā un Tukuma novada Cēres pagastā, platība - 2,7 ha; Cūku ezers; Bezdibens
Stūriņezers ezers Talsu novada Valdgales pagastā, platība - 10,7 ha, dziļums - līdz 2,4 m; Stūriņu ezers; Stūrīšu ezers; Sturmezers
Mazais Kūtiņu ezers ezers Talsu novada Valdgales pagastā, platība — 2,1 ha
Lielais Kūtiņu ezers ezers Talsu novada Valdgales pagastā, platība — 5,8 ha; Lielais Kūtiņa ezers; Lielais Kūtiņas ezers
Purva ezers ezers Talsu novada Vandzenes pagastā, platība - <1 ha
Iģene ezers Talsu novada Vandzenes pagastā, platība - 2 ha
Kūju ezers ezers Talsu novada Virbu pagastā, platība - 2,2 ha; Kūjas ezers; Ūšezers; Ūšu ezers
Vilkmuižas ezers ezers Talsu pilsētā, 61,7 m vjl., platība — 10 ha, garums — \~800 m, lielākais platums — \~150 m, lielākais dziļums — 13 m; Vilkamuižas ezers; Vilkumuižas ezers
Talsu ezers ezers Talsu pilsētā, 64 m vjl., platība – 3,6 ha, garums – \~360 m, lielākais platums – \~120 m; Martinelli ezers
Stupēnu ezers ezers Taurenes pagastā, 184,8 m vjl., platība — 37,5 ha, garums — 1,3 km, lielākais platums — 0,5 km, vidējais dziļums — 1,7 m, lielākais dziļums — 7,2 m, cauri tek Gauja; Stupeņu ezers; Stemiķis; Stemiķu ezers
Grāvnieku ezers ezers Taurenes pagastā, platība - <1 ha
Brenkūzis ezers Taurenes pagastā, viens no Lodes-Taurenes ezeriem, platība - 11,8 ha, garums - 0,6 km, platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 4 m; Brankūžu ezers; Brengūzis; Brenkūža ezers; Brengūžu ezers
Rijas ezers ezers Taurenes pagastā, viens no Lodes-Taurenes ezeriem, platība - 6 ha; Lodes ezers
Zosu akacis ezers Taures purvā, Plāņu pagastā, platība — 7 ha
Liepsalas ezers ezers Teiču purva dienvidu daļā, Atašienes pagastā, 111,3 m vjl., platība — 35,4 ha, garums — 840 m, lielākais platums — 670 m, lielākais dziļums — 7,5 m, distrofs, bez noteces; Melnais ezers
Islienas ezers ezers Teiču purva ziemeļrietumu malā, starp Kurtavas un Mindaugas purvu, Murmastienes pagastā, platība — 11,2 ha, garums — \~700 m, lielākais platums — \~300 m
Pieslaistes ezers ezers Teiču purva ziemeļu daļā (Mindaugas purvā), Madonas novada Barkavas pagastā, platība - 8,2 ha; Peslaistes ezers
Ciematnieka ezers ezers Teiču purvā, Atašienes pagastā, platība - 54,7 ha, garums - \~0,9 km, lielākais platums - \~0,8 km; Pieslaista ezers
Tolkājas ezers ezers Teiču purvā, Murmastienes pagastā, platība - 14,3 ha, garums - \~750 m, lielākais platums - \~300 m
Vērtēzis ezers Teiču purvā, Murmastienes pagastā, platība - 19,4 ha, garums - \~0,6 km, lielākais platums - \~0,4 km; Vaišļu salas ezers; Varteša ezers; Verteža ezers; Vērtēža ezers
Lisiņš ezers Teiču purvā, Varakļānu novada Murmastienes pagastā, 103,3 m vjl., platība - 33,5 ha, garums - 720 m, lielākais platums - 610 m, vidējais dziļums - 0,6 m, lielākais dziļums - 1,2 m, distrofs, malās vidēji aizaudzis; Lisenas ezers; Lisenes ezers; Lisinas ezers; Lisiņas ezers; Ļisiņas ezers; Pošku ezers
Lielais Murmasts ezers Teiču purvā, Varakļānu novada Murmastienes pagastā, platība - 29,4 ha, garums - \~0,75 km, lielākais platums - \~0,6 km; Lielais Murmasta ezers; Murmastienas ezers; Murmastienes ezers
Timsiņu ezers ezers Timsiņu purva dienvidu daļā Variešu pagastā, platība — 1,2 ha, garums — \~180 m, lielākais platums — \~100 m; Timseņu ezers
Kaķu ezers ezers Tīnūžu pagastā, platība - <1 ha
Selēku ezers ezers Tīnūžu pagastā, platība — 8,5 ha, garums — 200 m, platums — 150 m, lielākais dziļums — 3,2 m, eitrofs, aizaugums — \~10%
Luksta ezers ezers Trapenes pagastā, platība - 10,9 ha; Lukstu ezers; Luksts; Šaku ezers
Ķīsītis ezers Trapenes pagastā, platība - 3,2 ha; Ķīša ezers; Ķīšu ezers
Tiepeles ezers ezers Trikātas pagastā, platība - 4,5 ha
Trikātas ezers ezers Trikātas pagastā, platība — 13 ha
Olēnu ezers ezers Tukuma novada Džūkstes pagastā, platība - 1 ha
Nūstiņu ezers ezers Tukuma novada Irlavas pagastā, platība - 1,9 ha; Nustiņu ezers
Bautelis ezers Tukuma novada Jaunpils pagastā, platība - 2,2 ha; Bauteles ezers; Bauteļu ezers
Melnezers ezers Tukuma novada Jaunsātu pagastā, platība - 2 ha
Aklezers ezers Tukuma novada Lapmežciema pagastā, platība - 1,8 ha; Aklais ezers
Akmeņradziņu ezers ezers Tukuma novada Lapmežciema pagastā, platība - 3,6 ha
Aklais ezers ezers Tukuma novada Lapmežciema pagastā, platība 1,8 ha; Aklezers
Kundziņu ezers ezers Tukuma novada Lestenes pagastā, platība — <1 ha
Lainums ezers Tukuma novada Matkules pagastā, platība - 11 ha, garums - 580 m, platums - 250 m, lielākais dziļums - 1,5 m, eitrofs, aizaugums - 40%; Lainuma ezers
Sēmes ezers ezers Tukuma novada Sēmes pagastā, 56,5 m vjl., platība — 48,6 ha, garums — 0,95 km, platums — 0,8 km, lielākais dziļums — 7,3 m, eitrofs, aizaugums — \~25%
Dziļezers ezers Tukuma novada Sēmes pagastā, platība - <1 ha
Veļu ezers ezers Tukuma novada Sēmes pagastā, platība - <1 ha
Vecezers ezers Tukuma novada Sēmes pagastā, platība - <1 ha
Koknesis ezers Tukuma novada Sēmes pagastā, platība - 1,3 ha
Klankšezers ezers Tukuma novada Sēmes pagastā, platība - 1,5 ha; Klangšu dīķis; Klankšu ezers
Zivene ezers Tukuma novada Sēmes pagastā, platība - 1,7 ha; Zivenis
Mucnieku ezers ezers Tukuma novada Sēmes pagastā, platība - 3,2 ha; Mucenieku ezers
Stulbezers ezers Tukuma novada Sēmes pagastā, platība - 3,2 ha; Stulbais ezers; Stulbes ezers; Stulbis
Līkaiņu ezers ezers Tukuma novada Sēmes pagastā, platība - 3,9 ha
Ciemene ezers Tukuma novada Sēmes pagastā, platība - 4 ha; Ciemenis; Ciemenes ezers; Sēmones ezers
Mellene ezers Tukuma novada Sēmes pagastā, platība - 4 ha; Melleņu ezers; Melnenes ezers; Melnenis
Ķeldes ezers ezers Tukuma novada Sēmes pagastā, platība - 4,6 ha
Sīļezers ezers Tukuma novada Sēmes pagastā, platība - 8,8 ha; Sīļu ezers
Pilsētas ezers ezers Tukuma novada Sēmes pagastā, platība — 13,9 ha; Brizulas ezers; Brizules ezers
Vanadziņu ezers ezers Tukuma novada Sēmes pagastā, platība — 3,2 ha
Baltene ezers Tukuma novada Sēmes pagastā, platība 3,7 ha; Baltenis
Pakuļezers ezers Tukuma novada Sēmes pagastā, platība 6,2 ha; Pakula ezers; Pakuļu ezers
Melnezers ezers Tukuma novada Smārdes pagastā, platība - 1,3 ha; Mielezers
Purva ezers ezers Tukuma novada Smārdes pagastā, platība - 4,5 ha; Purezers; Purvezers
Raudas ezers ezers Tukuma novada Smārdes pagastā, platība — 1,4 ha
Purvezers ezers Tukuma novada Tumes pagastā, platība - <1 ha; Purva ezers
Zvārguļu ezers ezers Tukuma novada Tumes pagastā, platība - 1 ha
Briežezers ezers Tukuma novada Tumes pagastā, platība - 1,4 ha; Briežu ezers
Vīkslas ezers ezers Tukuma novada Tumes pagastā, platība - 2,6 ha; Vīksalas ezers; Vīkseles ezers; Vīksnes ezers
Sivēnu ezers ezers Tukuma novada Tumes pagastā, platība - 2,7 ha; Sivenu ezers
Seklis ezers Tukuma novada Tumes pagastā, platība - 34,2 ha, dziļums - līdz 13,5 m; Sēklis; Sekļa ezers; Sēkļa ezers; Sekļu ezers
Jumpravas ezers ezers Tukuma novada Tumes pagastā, platība - 8,4 ha, garums — \~350 m, lielākais platums — \~300 m
Stulbais ezers ezers Tukuma novada Zentenes pagastā pie Engures pagasta robežas un blakus Rideļu dzirnavezeram, platība - 3,2 ha, dziļums - līdz 3,1 m; Vanadziņš; Stulbes ezers
Dzelzkalnis ezers Tukuma novada Zentenes pagastā, platība - <1 ha
Varžezers ezers Tukuma novada Zentenes pagastā, platība - 1 ha; Varžu ezers; Važu ezers
Vaskaris ezers Tukuma novada Zentenes pagastā, platība - 22,1 ha, dziļums - līdz 2,8 m; Daskaris; Stulbais ezers; Vaskaišu ezers; Vaskalšu ezers; Vaskara ezers; Vaskaru ezers
Rindzeles ezers ezers Tukuma novada Zentenes pagastā, platība - 5,3 ha, dziļums - līdz 4,5 m
Aktašs ezers Turcijā, Ardahanas ila austrumos, tā ziemeļaustrumu puse iesniedzas Gruzijā, kur saucas - Karcahi ezers
Baložezers ezers Ugāles līdzenuma ziemeļu daļā, Talsu novada Dundagas pagastā, platība - 45 ha, garums - 2 km, lielākais platums - 600 m, lielākais dziļums - 2,5 m; Baložu ezers; Pāces dīķis
Lakšezers ezers Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Usmas pagastā, platība - 34,7 ha, garums - 700 m, lielākais dziļums - 1,2 m, apaļa ezerdobe, eitrofs, aizaugums - 40%, ligzdo gulbji; Lakšu ezers
Ukru ezers ezers Ukru pagastā, platība — 9,4 ha
Augstrozes ezeriņš ezers Umurgas pagastā, platība - 0,8 ha
Bratišku ezers ezers Upmalas pagastā, pie Vārkavas pagasta robežas, platība — 3,4 ha, cauri tek Ūdzeņa1; Braciška ezers; Spuļu ezers; Spūļu ezers
Vepru ezers ezers Upmalas pagastā, platība - 3,9 ha; Spūļu ezers
Maksimovas ezers ezers uz Baltkrievijas un Latvijas robežas, Krāslavas novada Indras pagastā, platība — 46 ha (Latvijā 16,1 ha), garums — 1,4 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums Latvijas daļā — 1,3 m, eitrofs, stipri aizaug; Maksimova ezers; Maksimovo ezers
Pelieča ezers ezers Vaboles pagastā, platība - 4,8 ha; Pelēča ezers; Pelīča ezers
Mazais Brecišku ezers ezers Vaboles pagastā, platība — <1 ha
Brencišku ezers ezers Vaboles pagastā, platība — 1,2 ha; Lielais Brencišku ezers
Inikšu ezers ezers Vaboles pagastā, platība — 2,8 ha
Vaboles ezers ezers Vaboles pagastā, platība — 9,5 ha, dziļums — līdz 3,3 m
Mīrics ezers Vācijā ("Müritz"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē 62 m vjl., platība - 11680 ha, lielākais dziļums - 33 m
Šverīnes ezers ezers Vācijā ("Schweriner See"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, Mēkleburgas ezeru plato 38 m vjl., platība — 6340 ha, dziļums — līdz 54 m, meridiāna, garena ezerdobe, ko vidū pārdala pussala un ceļš
Žižicas ezers ezers Valdaja augstienes dienvidrietumu nogāzē 163 m vjl., Krievijas Pleskavas apgabala dienvidaustrumos, platība 5130 ha, dziļums - līdz 8 m
Suķieris ezers Valka novada Ērģemes pagastā, platība - 2,7 ha; Suķiera ezers
Glēzeris ezers Valkas novada Ērģemes pagastā pie Igaunijas robežas, platība - 2 ha; Pilsezers; Pirī ezers; Pīrī ezers; Piriču ezers
Melnezers ezers Valkas novada Ērģemes pagastā, platība - 1,3 ha
Kurēlis ezers Valkas novada Ērģemes pagastā, platība - 7 ha; Kurelis; Kurēļa ezers; Kuriļu ezers
Bērzu ezers ezers Valkas novada Ērģemes pagastā, platība — 15,8 ha, garums — 760 m, platums — 290 m, lielākais dziļums — 7,5-8 m; Ārītes ezers; Bērzezers; Pilsmuižas ezers
Andums ezers Valkas novada Ērģemes pagastā, Turnas ezeru grupā, platība - 1,1 ha, garums - \~150 m, lielākais platums - \~100 m
Vēršādiņa ezers Valkas novada Ērģemes pagastā, Turnas ezeru grupā, platība - 1,4 ha, garums - \~150 m, lielākais platums - \~130 m; Vēršāda; Vēršādas ezers
Rūķis ezers Valkas novada Ērģemes pagastā, Turnas ezeru grupā, platība - 14,3 ha, garums - 600 m, lielākais platums - 200 m, lielākais dziļums - 5,4 m; Glodis; Glūdes ezers; Rūķezers; Rūķu ezers
Sutainis ezers Valkas novada Ērģemes pagastā, Turnas ezeru grupā, platība - 2,4 ha, garums - \~200 m, lielākais platums - \~60 m; Sutaines ezers
Kukris ezers Valkas novada Ērģemes pagastā, Turnas ezeru grupā, platība - 21,9 ha, garums - 650 m, lielākais platums - >400 m, lielākais dziļums - 5,4 m; Kiekuru ezers; Kukru ezers; Kukuru ezers; Kūkuru ezers; Kūrīļu ezers
Valdis ezers Valkas novada Ērģemes pagastā, Turnas ezeru grupā, platība - 24,8 ha, garums - 900 m, lielākais platums - 350 m, vidējais dziļums - 6,3 m, lielākais dziļums - 14,1 m; Vadžu ezers; Valža ezers; Valžezers; Valžu ezers
Vircelis ezers Valkas novada Ērģemes pagastā, Turnas ezeru grupā, platība - 5,3 ha, garums un platums - >250 m; Viceļa ezers; Vircēlis; Virceļa ezers; Virdēlis; Viruļa ezers
Bezdibenis ezers Valkas novada Kārķu pagastā, Kārķu purvā, platība - 15,2 ha; Bezdibena ezers; Bezdibens; Bezdibeņu ezers
Jaungložu ezers ezers Valkas novada Kārķu pagastā, platība - 1 ha; Jāngložu ezers
Cepšu ezers ezers Valkas novada Kārķu pagastā, platība - 25,3 ha; Cepsis
Pelēdas ezers ezers Valkas novada Kārķu pagastā, platība - 4,5 ha; Lejaspelēdas ezers
Purgaiļu ezers ezers Valkas novada Kārķu pagastā, platība — 2,2 ha
Trūdis ezers Valkas novada Kārķu pagastā, Turnas ezeru grupā, platība - 1,4 ha, garums - \~250 m, lielākais platums - \~100 m; Trūdu ezers; Trūža ezers
Leišu ezers ezers Valkas novada Valkas pagasta dienvidu daļā, viens no Taču ezeriem, 49 m vjl., platība — 10,9 ha, garums — 800 m, lielākais platums — 150 m, lielākais dziļums — 14 m; Lapšu ezers; Lepšu ezers; Lubušs; Lubušu ezers
Zāļu ezers ezers Valkas novada Valkas pagasta dienvidu daļā, viens no Taču ezeriem, 51,2 m vjl., platība - 7,9 ha, garums - 500 m, lielākais platums - \~200 m
Dziļais ezers ezers Valkas novada Valkas pagasta dienvidu daļā, viens no Taču ezeriem, 52,7 m vjl., platība - 8,6 ha, garums - 600 m, lielākais platums - \~200 m
Dibena ezers ezers Valkas novada Valkas pagasta dienvidu daļā, viens no Taču ezeriem, 52,9 m vjl., platība — 6,9 ha, garums - 650 m, lielākais platums — \~150 m; Dibenu ezers; Munču ezers
Silezers ezers Valkas novada Valkas pagastā, platība - 3,8 ha; Sila ezers
Vēderis ezers Valkas novada Zvārtavas pagastā, ietilpst Aumeisteru ezeru grupā, 63,2 m vjl., platība - 50,8 ha, garums - 1,05 km, lielākais platums - 0,95 km, lielākais dziļums - 3,7 m; Vēdera ezers; Vederu ezers
Garūlis ezers Valkas novada Zvārtavas pagastā, ietilpst Aumeisteru ezeru grupā, platība - 17,3 ha; Garule-Vēdere; Garuļu ezers; Gaurelis
Darvas ezers ezers Valkas novada Zvārtavas pagastā, ietilpst Aumeisteru ezeru grupā, platība - 2,3 ha
Sētas ezers ezers Valkas novada Zvārtavas pagastā, ietilpst Aumeisteru ezeru grupā, platība - 22,6 ha
Vadainis ezers Valkas novada Zvārtavas pagastā, ietilpst Aumeisteru ezeru grupā, platība - 49,6 ha; Vadaiņa ezers
Līdacis ezers Valkas novada Zvārtavas pagastā, ietilpst Aumeisteru ezeru grupā, platība - 7,6 ha; Līdaces ezers; Līdača ezers; Līdaču ezers; Līdaku ezers; Līkaču ezers
Būdas ezers ezers Valkas novada Zvārtavas pagastā, platība - 1,4 ha; Būdu ezers
Žūrenes ezers ezers Valkas novada Zvārtavas pagastā, platība - 1,5 ha; Rogas ezers
Bednes ezers ezers Valkas novada Zvārtavas pagastā, platība — <1ha
Cepurītes ezers ezers Valkas novada Zvārtavas pagastā, platība — 9,3 ha
Vāveres ezers ezers Valles pagastā, platība - 14,3 ha, dziļums - līdz 0,9 m, iztek Svētupe; Vāveru ezers
Saules ezers ezers Valmieras novada Bērzaines pagastā, platība — 1,1 ha
Budenbrokas ezers ezers Valmieras novada Dikļu pagastā, platība 1,7 ha
Paltītes ezers ezers Valmieras novada Kocēnu pagastā, platība - <1 ha
Pilicis ezers Valmieras novada Naukšēnu pagastā, platība - 2,9 ha; Pilics; Pilicu ezers
Palkaiņu ezers ezers Valmieras novada Trikātas pagastā, platība - 1,2 ha
Vaidavas ezers ezers Valmieras novada Vaidavas pagastā, 48,0 m vjl., platība — 80 ha, garums — 4,9 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 10 m
Anuļu ezers ezers Valmieras novada Vaidavas pagastā, platība - \~1 ha
Dzelves ezers ezers Valmieras novada Vaidavas pagastā, platība - <1 ha
Rābuta ezers ezers Valmieras novada Vaidavas pagastā, platība - 10,1 ha; Rābuts
Ezeris ezers Valmieras novada Valmieras pagastā, platība - 5 ha; Ezera ezers; Ezeru ezers
Žērbeles ezers ezers Valmieras novada Vecates pagastā, platība - <1 ha
Dzirciema ezers ezers Vanemas paugurainē, Tukuma novada Zentenes pagastā, platība — 27,1 ha, garums — 1,2 km, lielākais platums — 0,4 km, vidējais dziļums — 2,4 m, eitrofs, virsūdens aizaugums — līdz 55%; Laimiņu ezers
Lielā Ace ezers Vānes pagasta ziemeļrietumos, platība - 5,3 ha; Aces ezers; Acs ezers; Stulbes ezers; Stulbais ezers; Stulbezers; Stulbis
Ungurmuižas ezers ezers Variešu pagastā, platība — 7,9 ha
Lielais Klaparu ezers ezers Vārkavas pagastā, platība — 1,7 ha; Klaparu ezers
Rebeles ezers ezers Vecates pagastā, platība - 1,5 ha, garums - \~300 m, lielākais platums - \~100 m; Zērbeles ezers
Mazais Paiķis ezers Veclaicenes pagastā, platība - 1,3 ha; Paiķis; Mazais Paiķu ezers
Mācītājmuižas ezers ezers Veclaicenes pagastā, platība — 1,1 ha
Bumbu ezers ezers Vecpiebalgas novada Kaives pagastā, platība - 1,8 ha
Ūdrītis ezers Vecpiebalgas pagastā, platība - <1 ha
Mūrnieku ezers ezers Vecpiebalgas pagastā, platība - 2,4 ha; Mūrnieks
Grulles ezers ezers Vecpils pagastā, platība - 6,5 ha
Jugaņinas ezers ezers Vecsalienas pagastā, platība 2 ha
Kalpiņezers ezers Ventspils novada Ances pagastā, platība - <1 ha
Garais ezers ezers Ventspils novada Ances pagastā, platība - 18,5 ha; Garezers
Skarbezers ezers Ventspils novada Ances pagastā, platība - 18,6 ha; Skarbais ezers; Skarbes ezers; Silkalēju ezers
Dūmezers ezers Ventspils novada Ances pagastā, platība - 3,3 ha; Dūmu ezers; Dūņu ezers
Kalnezers ezers Ventspils novada Ances pagastā, platība - 4 ha
Bočezers ezers Ventspils novada Ances pagastā, platība - 4 ha; Boču ezers
Zigatezers ezers Ventspils novada Ances pagastā, platība - 4,0 ha, dziļums - līdz 1,5 m; Zigātezers; Zigatu ezers; Žigatu ezers
Stulbezers ezers Ventspils novada Ances pagastā, platība - 4,7 ha; Stulbais ezers
Luknu ezers ezers Ventspils novada Ances pagastā, platība - 4,8 ha; Luknas ezers; Lūkinezers; Lukiņezers; Lukņu ezers
Bēržezers ezers Ventspils novada Ances pagastā, platība – \~5 ha; Bērzezers, Bērzu ezers
Makšķerezers ezers Ventspils novada Ances pagastā; platība - 12 ha; Makšķeru ezers
Puterezers ezers Ventspils novada Ances un Tārgales pagastā, platība - 8.3 ha, dziļums - līdz 0,6 m; Pētera ezers; Putera ezers; Puteru ezers; Putras ezers; Putriņezers
Dūņezers ezers Ventspils novada austrumu daļā Puzes un Ugāles pagastā, platība - 4,4 ha; Dūņu ezers
Aburgas ezers ezers Ventspils novada austrumu daļā, Usmas pagastā, platība 6,5 ha
Sārnates ezers ezers Ventspils novada Jūrkalnes pagastā (agrāk Užavas pagastā), nolaists 1970. gados veicot meliorāciju, platība — 1930. gados bijusi 143 ha, tagad Sārnates purvā redzama 3 km gara un līdz 1,3 km plata ezerdobe; Dižezers; Sarnates ezers; Sarnātes ezers; Sembas ezers; Sembu ezers
Pāžezers ezers Ventspils novada Jūrkalnes pagastā, Sārnates purvā, platība - 1 ha; Pāžu ezers
Brenču ezers ezers Ventspils novada Piltenes pagastā, platība - 2 ha
Vecventas ezers ezers Ventspils novada Piltenes pagastā, platība - 7,5 ha
Ķīšezers ezers Ventspils novada Puzes pagastā, platība - <1 ha
Mežezers ezers Ventspils novada Puzes pagastā, platība - <1 ha
Līdaku ezers ezers Ventspils novada Puzes pagastā, platība - <1 ha
Krāčezers ezers Ventspils novada Puzes pagastā, platība - 2,3 ha; Krāču ezers
Ieriņezers ezers Ventspils novada Puzes pagastā, platība - 4,2 ha; Ieriņu ezers; Jeriņezers; Ceriņu ezers
Seklene ezers Ventspils novada Puzes pagastā, viens no Stiklu ezeriem, platība - 13 ha, garums - \~650 m, lielākais platums - \~400 m; Seklenes ezers; Sēklenes ezers
Dižiere ezers Ventspils novada Puzes pagastā, viens no Stiklu ezeriem, platība - 20,5 ha, T veida ezerdobe, garums \~900 m, lielākais platums - \~800 m; Dižieres ezers; Lielais ezers; Stiklu ezers; Pils ezers
Dziļene ezers Ventspils novada Puzes pagastā, viens no Stiklu ezeriem, platība - 6,9 ha, garums - \~400 m, lielākais platums - \~250 m; Dzilene; Dziliņa ezers; Dziliņu ezers; Dziļņezers
Velnezers ezers Ventspils novada Puzes pagastā, viens no Stiklu ezeriem, platība - 7,4 ha, garums - \~600 m, lielākais platums - \~150 m
Maziere ezers Ventspils novada Puzes pagastā, viens no Stiklu ezeriem, platība - 7,8 ha, garums - \~500 m, lielākais platums - \~300 m; Mazais ezers; Mazieres ezers; Mazais ezers; Pirts ezers
Zutene ezers Ventspils novada Puzes pagastā, viens no Stiklu ezeriem, platība - 7,8 ha, garums - \~500 m, lielākais platums - \~300 m; Ozoliņa ezers; Ozoliņu ezers; Zuteņu ezers
Mazezers ezers Ventspils novada Tārgales pagastā, platība - 4,1 ha; Mazais ezers
Paegļu ezers ezers Ventspils novada Ugāles pagastā, platība — <1 ha
Tirukšezers ezers Ventspils novada Usmas pagastā, 20,6 m vjl., platība - 45 ha, garums - 1,9 km, lielākais platums - 0,52 km, lielākais dziļums - 4,3 m, stipri dūņains, eitrofs, aizaugums - 30%; Tirukša ezers; Tīrukšu ezers; Vectirukšu ezers; Vectīrukšu ezers
Ilziķis ezers Ventspils novada Usmas pagastā, platība - 20,6 ha, lielākais dziļums - 3,2 m, garums - \~1700 m, lielākais platums - \~200 m; Ilzika ezers; Ilziķa ezers; Ilziķu ezers; Ilzikezers
Pelcenes ezers ezers Ventspils novada Usmas pagastā, platība — 3,4 ha; Palcenes ezers
Mazezers ezers Ventspils novada Užavas pagastā, platība - 1 ha
Ezīša ezers ezers Ventspils novada Vārves pagastā, platība - 1 ha
Kāžezers ezers Ventspils novada Zlēku pagastā, 25 m vjl., platība - 15 ha, garums - 800 m, lielākais platums - \~200 m, lielākais dziļums - 4,8 m; Kaža ezers; Kažu ezers; Kāžu ezers; Laidzes ezers
Tīsezers ezers Ventspils novada Zlēku pagastā, platība - 2,5 ha, dziļums - līdz 2,5 m; Kīsi ezers; Ķīšu ezers; Ķīšezers; Tīsa ezers; Tīsu ezers; Tīšezers
Irbeņu ezers ezers Vestienas pagastā, platība - <1 ha
Stūrīšu ezers ezers Vestienas pagastā, platība — 1,1 ha
Dziļūkstes ezers ezers Vestienas paugurainē, Madonas novada Liezēres pagastā, 209,2m vjl., platība - 28,3 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,4 km, lielākais dziļums - 4 m
Matiņu ezers ezers Viduslatvijas nolaidenumā, Lorupes-Jūdažu subglaciolajā iegultnē, Siguldas pagastā, 88,4 m vjl., platība - 19 ha, garums - 1 km
Plaužu ezers ezers Viduslatvijas nolaidenumā, Ogres novada Ķeipenes pagastā, 106,4 m vjl., platība — 95,6 ha, garums — 1,6 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 8,5 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Plaušu ezers
Pečora ezers ezers Viduslatvijas nolaidenumā, Ogres novada Ķeipenes pagastā, 91,4 m vjl., platība — 109 ha, garums — 1,7 km, lielākais platums — 0,8 km, lielākais dziļums — 2,0 m, eitrofs, stipri aizaudzis, apkārt purvains mežs
Jūdažu ezers ezers Viduslatvijas nolaidenumā, Siguldas pagastā, platība — 32,7 ha, garums — 1,8 km, platums — 230 m, lielākais dziļums — 8 m, iztek Teiļupe; Tīruma ezers
Lobes ezers ezers Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Ogres novada Krapes pagastā, 81 m vjl., platība — 497 ha, garums — 4,5 km, lielākais platums — 2,2 km, lielākais dziļums — 2,2 m, eitrofs, stipri aizaudzis; Viskāļu ezers
Limbažu Lielezers ezers Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Limbažu pilsētā un Limbažu novada Limbažu pagastā, 49-50 m vjl., platība – 256,4 ha, garums – 4,25 km, lielākais platums – 0,75 km, lielākais dziļums – 6,5 m, mezotrofs ezers, piekrastes aizaugums – 5%; Lielezers; Svētezers
Ramatas Lielezers ezers Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Saklauru (Oļļas) purvā, Valmieras novada Ramatas pagastā, platība — 162 ha, garums — 1,92 km, lielākais platums — 1,14 km, lielākais dziļums — 3,4 m, distrofs ezers, aizaugums — 5%; Lielezers; Puikulis; Reikaļu ezers; Reikulis; Reikuls
Mazums ezers Vidzemes augstienē, Amatas un Raunas (tās pietekas Vaives) ūdensšķirtnē, Cēsu novada Vaives pagastā, 183,3 m vjl., platība - 25,9 ha, garums - 0,65 km, lielākais platums - 0,45 km, lielākais dziļums - 5,3 m; Mazais ezers; Mazuma ezers
Juveris ezers Vidzemes augstienē, Cēsu novada Dzērbenes pagastā, 200,5 m vjl., platība - 78,6 ha, garums - 2,3 km, lielākais platums - 0,75 km, vidējais dziļums - 8,5 m, lielākais dziļums - 20,2 m, sala 1,1 ha, lielākais no Dzērbenes ezeriem mezotrofs, samērā tīrs ezers mežainā apvidū
Mazais Apadu ezers ezers Vidzemes augstienē, Cēsu novada Dzērbenes pagastā, platība - \~1 ha
Lielais Apadu ezers ezers Vidzemes augstienē, Cēsu novada Dzērbenes pagastā, platība - 1,1 ha, viens no Dzērbenes ezeriem
Āraisis ezers Vidzemes augstienē, Cēsu novada Dzērbenes pagastā, platība - 16,6 ha, garums - \~600 m, lielākais platums - \~500 m, lielākais dziļums - 18,4 m, viens no Dzērbenes ezeriem; Araisis; Āraišu ezers; Āraiža ezers; Arāja ezers; Arāju ezers
Odu ezers ezers Vidzemes augstienē, Cēsu novada Dzērbenes pagastā, platība - 2 ha, garums - \~300 m, lielākais platums - \~150 m, viens no Dzērbenes ezeriem; Apadu ezers
Asmenis ezers Vidzemes augstienē, Cēsu novada Dzērbenes pagastā, platība - 4,8 ha, garums - \~400 m, lielākais platums - \~250 m, viens no Dzērbenes ezeriem; Asmaņa ezers, Asmens ezers, Asmeņa ezers; Asmeņu ezers
Pāvītes ezers ezers Vidzemes augstienē, Cēsu novada Inešu pagastā, 186 m vjl., platība — 18,2 ha (samazināta, divkārt pazeminot līmeni), apaļa ezerdobe 500 m diametrā, dziļums — līdz 1,5 m, no malām aizaudzis (iesēta tuskarora); Pievītes ezers
Bānūžu ezers ezers Vidzemes augstienē, Cēsu novada Taurenes pagastā, 189,7 m vjl., platība — 42,9 ha, garums — 1,9 km, platums — 250 m, lielākais dziļums — 15,5 m
Gailītis ezers Vidzemes augstienē, Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā, 198,4 m vjl., platība - 25,8 ha, garums - 0,75 km, lielākais platums - 0,45 km, lielākais dziļums - 1,8 m; Ezeragaiļu ezers; Ezergaļu ezers; Gailīša ezers; Gailīšu ezers
Ievalča ezers ezers Vidzemes augstienē, Dzērbenes pagastā, platība - 1 ha, garums - \~150 m, lielākais platums - \~100 m, viens no Dzērbenes ezeriem; Ievalču ezers; Ievalču-Auļu ezers
Ilzes ezers ezers Vidzemes augstienē, Dzērbenes pagastā, platība - 10 ha, garums - \~900 m, lielākais platums - \~200 m, lielākais dziļums - 10 m, viens no Dzērbenes ezeriem; Ilzes-Purva ezers; ziemeļu daļu sauc arī par Purva ezeru
Kapsētas ezers ezers Vidzemes augstienē, Dzērbenes pagastā, platība - 11,6 ha, garums - \~800 m, lielākais platums - \~300 m, lielākais dziļums - 3 m, viens no Dzērbenes ezeriem
Vāržums ezers Vidzemes augstienē, Dzērbenes pagastā, platība - 5 ha, garums - \~300 m, lielākais platums - \~250 m, viens no Dzērbenes ezeriem; Vāržuma ezers; Varžūns; Voržuma ezers
Šķesteris ezers Vidzemes augstienē, Dzērbenes pagastā, platība - 6,3 ha, garums - \~400 m, lielākais platums - \~250 m, viens no Dzērbenes ezeriem; Šķeteru ezers
Briņģu ezers ezers Vidzemes augstienē, Inešu pagastā, platība — 29,1 ha, ieapaļš, aizaugošs, ļoti sekls ezers (tikai dažviet dziļums — >1 m), tiek izmatots zivsaimniecībā, iztek Sustala, ietek Grīvas strauts; Briģu ezers; Sustalas ezers; Sustalu-Briņģu ezers; Susteļu ezers; Zusteļu ezers
Bricu ezers ezers Vidzemes augstienē, Jaunpiebalgas pagastā, 207 m vjl., platība — 16 ha, apaļa ezerdobe, diametrs — 0,5 km, dziļums — 2,7 m; Cebuļu ezers; Cibuļu ezers; Jumalas ezers
Govenis ezers Vidzemes augstienē, Madonas novada Liezēres pagastā, ietilpst Liezēres ezeru grupā, platība - 10,5 ha, garums - \~500 m, lielākais platums - \~400 m; Gaviņu ezers; Goveņa ezers; Goviņu ezers; Purviņu-Goviņu ezers
Graustiņš ezers Vidzemes augstienē, Madonas novada Liezēres pagastā, ietilpst Liezēres ezeru grupā, platība - 9,4 ha, garums - \~550 m, lielākais platums - \~300 m; Grastiņu ezers; Graustiņa ezers; Graustiņu ezers
Sietnieku ezers ezers Vidzemes augstienē, Madonas novada Vestienas pagastā, 199 m vjl., platība — 26,5 ha, garums — \~850 m, lielākais platums — \~500 m, dziļums — līdz 5,5 m, stipri aizaudzis ar ūdensrozēm, niedrēm; Lepju ezers; Lepu ezers; Liepu ezers
Atstirves ezers ezers Vidzemes augstienē, Madonas novadā, Liezēres ezeru grupā, 203,6 m vjl., Platība - 20,7 ha, garums - 1,5 km, lielākais platums - 350 m, vidējais dziļums - 0,8 m, makšķerēšanas liegums; Actirves ezers; Aktirves ezers; Astirvas ezers; Atsternas ezers
Zobols ezers Vidzemes augstienē, Vecpiebalgas pagastā, 195 m vjl., platība - 82,5 ha, garums - 1,75 ha, lielākais platums - 0,8 km, lielākais dziļums - 2,1 m, 4 salas ar kopējo platību 7,8 ha (lielākās 4,1 un 3,4 ha), eitrofs; Zobeļa ezers; Zobola ezers; Zobuļu ezers
Gulbēris ezers Vidzemes augstienes Augšogres pazeminājumā, Madonas novada Liezēres pagastā, 188,6 m vjl., platība - 87,2 ha, garums - 1,3 km, lielākais platums - 1 km, vidējais dziļums - 3,4 m, aizaugums - 10%; Gulbēres ezers
Jumurdas ezers ezers Vidzemes augstienes Augšrozes pazeminājumā, Ērgļu novada Jumurdas pagastā, 186,6 m vjl., platība — 174 ha, garums — 1,8 km, lielākais platums — 1,1 km, vidējais dziļums — 2,7 m, 5 salas (valsts aizsardzībā kopš 1927. g.), ezers un teritorija ap to (kopā 392 ha) ir dabas liegums kopš 1977. g.; Jumurdas muižas ezers
Sezēris ezers Vidzemes augstienes austrumu daļā, Madonas novada Liezēres pagastā, ietilpst Liezēres ezeru grupā, 194,8 m vjl., platība - 29,0 ha, garums - 1,0 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 8 m, eitrofs, aizaugums - \~15%; Seseru ezers; Sezeres ezers; Sēzēris; Sizeru ezers; Sēzers
Odzes ezers ezers Vidzemes augstienes dienvidu stūrī, Aiviekstes pagastā, 93 m vjl., platība — 269 ha, garums — 3 km, lielākais platums — 1,3 km, vidējais dziļums — 3,7 m; Trakšēnu ezers
Kārzdabas ezers ezers Vidzemes augstienes malā, Cesvaines pagastā, platība — 12,3 ha, garums — 0,6 km, lielākais dziļums — 2 m, eitrofs, stipri aizaudzis
Puduļu ezers ezers Vidzemes augstienes malā, Madonas novada Mārcienas pagastā, 102,6 m vjl., platība — 20,4 ha, garums — 0,9 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 4,8 m, eitrofs, nedaudz aizaudzis; Spridzenu ezers; Spridzēnu ezers
Gulbenes ezers ezers Vidzemes augstienes malā, Vecpiebalgas novada Dzērbenes pagastā, 222,8 m vjl., platība — 30,3 ha, garums — 850 m, lielākais platums — 400 m, lielākais dziļums — 1,9 m, eitrofs, aizaugošs; Gulbēnu ezers; Gulbeņu ezers; Gulberes ezers
Lizdoles ezers ezers Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Smiltenes novada Launkalnes pagastā, 193,6 m vjl., platība - 53,9 ha, garums - 1,35 km, platums ziemeļu daļā - >0,6 km, lielākais dziļums - 9,9 m; Mūsiņu ezers
Nedzis ezers Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Inešu pagastā, 185,8 m vjl., platība - 82,8 ha, garums - 1,25 km, lielākais platums - 0,95 km, lielākais dziļums - 5,5 m, dibenā dūņas, vietām 3-4 m biezs sapropeļa slānis; Nedžis; Saves ezers
Inesis ezers Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Inešu pagastā, 193,8 m vjl., platība 525 ha, garums 3,8 km, lielākais platums 2,2 km, vidējais dziļums 2,8 m, lielākais dziļums 4,9 m
Tauns ezers Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Vecpiebalgas pagastā, 193,9 m vjl., platība - 71,9 ha, garums - 1,3 km, lielākais platums - 0,8 km, vidējais dziļums - 1,3 m, krasti zemi, purvaini, gandrīz nepieejami, dibenā līdz 7 m biezs sapropeļa slānis, ultraeitrofs; Tauna ezers
Laišķenu ezers ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Ērgļu pagastā, 180,6 m vjl., platība - 18,5 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 350 m, lielākais dziļums - 3,0 m, ultraeitrofs, dūņains, aizaugums - 60%; Lumeņu ezers
Vidus ezers ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Jumurdas pagastā, 199,0 m vjl., platība - 17,8 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,3 km, vidējais dziļums - 1,9 m, lielākais dziļums - 5,0 m; Videzers; Dreimaņu ezers; Dreimaņu-Liepu ezers
Lielais Līdēris ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Aronas pagastā, 192,4 m vjl., platība - 98,6 ha, garums - 1,7 km, lielākais platums - 1,1 km, lielākais dziļums - 8,3 m, mezotrofs ezers, aizaugums - 5%; Lielais Līderes ezers; Lielais Līdēres ezers
Mazais Līdēris ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Aronas un Liezēres pagastā, 192,1 m vjl., caurtek Ogre, platība 12,8 ha, dziļums līdz 3,5 m, aizaugošs; Mazlīderis
Pulgosnis ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Ērgļu pagastā, 172,2 m vjl., platība - 93,3 ha, garums - 1,6 km, lielākais platums - 1 km, vidējais dziļums - 2,4 m, lielākais dziļums - 6,6 m, 2 salas, mezotrofs, aizaugums - neliels; Akenu ezers; Āķēnu ezers; Pulgosna ezers; Pulgosnas ezers; Spulgas ezers; Spulgosnis
Salājs ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Vestienas pagastā, 202 m vjl., platība - 44,4 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 4,9 m; Salais ezers; Salaines ezers; Salāja ezers; Salas ezers; Salu ezers
Kāla ezers ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Vestienas pagastā, Vestienas aizsargājamo ainavu apvidū, 189,6 m vjl., platība - 407 ha, garums - 3,4 km, lielākais platums - 2 km, lielākais dziļums - 14,8 m, eitrofs, aizaugums neliels, iztek Veseta; Kāla ezers; Kāls; Kālu ezers; Kāļa ezers; Vesetas ezers
Talejas ezers ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Vestienas pagastā, Vestienas aizsargājamo ainavu apvidū, Gaiziņkalna dabas parka teritorijā, 235,7 m vjl., platība — 79,9 ha, garums — 1,4 km, lielākais platums — 1 km, vidējais dziļums — 6,5 m, lielākais dziļums — 15,6 m, eitrofs, aizaugums — neliels; Talejs
Stirnezers ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Sausnējas pagastā, 180,2 m vjl., platība - 68,2 ha, garums - 1,3 km, lielākais platums - 1 km, vidējais dziļums - 2-2,5 m, eitrofs, aizaugums - gar krastiem; Rucēnu ezers; Stirnu ezers
Zosins ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Sausnējas pagastā, 180,9 m vjl., platība - 19,6 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,4 km, lielākais dziļums - 2,1 m, eitrofs, stipri aizaudzis; Cālīša ezers; Cālīšu ezers; Velna ezers; Zosna ezers; Zasenu ezers; Zasēnu ezers
Ilzēnu ezers ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Sausnējas pagastā, 181,4 m vjl., platība — 21,6 ha, garums — 1,2 km, lielākais platums — 370 m, vidējais dziļums — 1,3 m; Ilzenes ezers
Ilzes ezers ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Taurenes pagastā, 185,8 m vjl., platība - 42,4 ha, garums - 1,6 km, lielākais platums - 0,8 km, lielākais dziļums - 13,7 m; Ilzes-Lodes ezers; Lodes ezers; Skolas ezers
Liezēris ezers Vidzemes augstienes Vestienes paugurainē, Madonas novada Liezēres pagastā, ietilpst Liezēres ezeru grupā, 184,2 m vjl., platība - 106 ha, garums - 2,5 km, lielākais platums - 0,7 km, vidējais dziļums - 4,6 m, lielākais dziļums - 13,0 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Liezeres ezers; Liezēres ezers
Viešūrs ezers Vidzemes augstienes Vestienes paugurainē, Madonas novada Vestienas pagastā, aizsargājamo ainavu apvidū "Vestiena", Gaiziņkalna dabas parka teritorijā, 221,6 m vjl., platība - 176 ha, garums - 2,4 km, lielākais platums - 1,0 km, vidējais dziļums - 5,2 m, lielākais dziļums - 21 m, 2 salas, mezotrofs, vidēji aizaudzis; Kaķīša ezers, Kaķīšu ezers; Tulderu ezers, Vesenbergu ezers, Vēžu ezers, Viešu ezers; Viešurs
Asaru ezers ezers Vidzemes augstienes ziemeļrietumu malā, Cēsu novada Drabešu pagastā, ietilpst Araišu ezeru grupā, platība - 3,2 ha
Asarājs ezers Vidzemes augstienes ziemeļrietumu malā, Cēsu novada Drabešu pagastā, ietilpst Araišu ezeru grupā, platība - 3,2 ha; Asaru ezers; Melnezers
Ziemēns ezers Vidzemes augstienes ziemeļrietumu malā, Drabešu pagastā, ietilpst Araišu ezeru grupā, platība - 5,1 ha, dziļums - līdz 11,3 m; Siemēnu ezers; Raudiņš
Lazdiņu ezers ezers Vidzemes augstienes ziemeļrietumu malā, Drabešu un Vaives pagastā, ietilpst Araišu ezeru grupā, platība — 8,9 ha
Kreiļu ezers ezers Vidzemes augstienes ziemeļu daļā, Smiltenes novada Drustu pagastā, 168,6 m vjl., platība — 29,5 ha, garums — >1 km, lielākais platums — 450 m, lielākais dziļums — 3 m, līčaina ezerdobe, rietumu gals smails, iesniedzas purvā, eitrofs, puse platības aizaugusi; Zundu ezers
Auļukalna ezers ezers Vidzemes augstienes ziemeļu daļā, Smiltenes novada Drustu pagastā, 183,7 m vjl., platība — 23 ha, garums — 1 km, platums — 0,2-0,3 km, lielākais dziļums >3 m; Vaiveles ezers
Glūdainis ezers Viesatu pagastā, platība - 31,2 ha; Glūdaines ezers
Sūpes ezers ezers Viesītes pagasta dienvidu stūrī, Sūpes purva vidū, platība — 37,9 ha, garums — \~0,8 km, lielākais platums — \~0,7 km, lielākais dziļums — 5,4 m
Vasarāja ezers ezers Viesītes pagastā, platība - 22,2 ha, dziļums - līdz 1,4 m; Vasarāju ezers
Mazais ezers ezers Viesītes pilsētas teritorijā, platība — 1,5 ha; Viesītes pilsētas ezers
Vārdainītis ezers Vietalvas pagastā, platība - <1 ha
Vabulītis ezers Vietalvas pagastā, platība - 2,1 ha; Baltažu ezers; Baltāžu ezers; Vabulīša ezers
Vīķvēnu ezers ezers Vīķvēnu purvā Kocēnu pagastā, platība — 9,3 ha, garums — \~450 m, lielākais platums — \~250 m, eitrofs; Brenguļu Lielezers; Lielezers; Viķvena ezers; Viķvēnu ezers
Viļānu ezers ezers Viļānu pagastā, netālu no pilsētas austrumu robežas, Viļānu purvā, platība — 1,4 ha
Notras ezers ezers Viļānu pagastā, platība — 4,7 ha; Nātras ezers; Notra ezers; Notrenes ezers
Gruženieku ezers ezers Vīpes pagastā, 88,3 m vjl., platība - 24,7 ha, garums - \~1,2 km, lielākais platums - \~0,3 km, lielākais dziļums - 2,9 m; Ilzes ezers
Melnais ezers ezers Virešu pagastā, platība - <1 ha
Kurlais ezers ezers Višķu pagastā, platība - 3,2 ha
Rogūciets ezers Višķu pagastā, platība - 7,6 ha; Pagariņu ezers; Rogotu ezers; Rogovas ezers; Rogučkas ezers; Rogunas ezers; Rogurnas ezers
Rubankovas ezers ezers Zaļesjes pagastā, platība - 2,4 ha
Sovānu ezers ezers Zaļesjes pagastā, platība - 6,2 ha; Savanu ezers; Sovanu ezers; Sovonu ezers
Iņķēnu ezers ezers Zaubes pagastā, platība - 1 ha
Voldemāru ezers ezers Zaubes pagastā, platība - 1 ha
Ķevju ezers ezers Zaubes pagastā, platība - 1,5 ha
Zvanenieku ezers ezers Zaubes pagastā, platība - 15 ha, dziļums - līdz 1,5 m; Zvanenieks; Zvejnieku ezers
Ķūžu ezers ezers Zaubes pagastā, platība - 6,8 ha; Ķužu ezers
Apguldes ezers ezers Zemgales līdzenumā, Dobeles novada Naudītes pagastā, 55 m vjl., platība — 43 ha, garums — 1,5 km, platums — 0,25 km, vidējais dziļums — 2,5 m
Laidzes ezers ezers Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēluma malā, Talsu novada Laidzes pagastā, platība — 171 ha, 42 m vjl., garums — 2,7 km, lielākais platums — 0,7 km, vidējais dziļums — 4,4 m, lielākais dziļums — 12,2 m, eitrofs, aizaugums — 16%; Sārcenes ezers
Lubezers ezers Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Talsu novada Ārlavas pagastā, 38,6 m vjl., platība - 129,6 ha, garums - 5 km, lielākais platums - 0,4 km, lielākais dziļums - 3,3 m, eitrofs, aizaugums - 13%
Sasmakas ezers ezers Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Talsu novada Ārlavas pagastā, 49,5 m vjl., platība — 237 ha, garums — 7,2 km, lielākais platums — 0,7 km, vidējais dziļums — 3,8 m, sašaurinājums sadala 2 daļās, dienvidu daļu sauc arī par Valdemārpils ezeru, ziemeļu daļu — par Ārdavas ezeru
Sudalezers ezers Ziemeļvidzemes (Tālavas) augstienes Trapenes līdzenumā, Alūksnes novada Zeltiņu pagastā un Gulbenes novada Lejasciema pagastā, 106 m vjl., platība - 182 ha, garums - 4,7 km, lielākais platums - 0,8 km, vidējais dziļums - 3,6 m, lielākais dziļums - 10,2 m, eitrofs, aizaugums - neliels; Sidoles ezers; Sudala ezers; Sudals; Sudalu ezers; Sudaļu ezers; Sudāļu ezers
Mazais Bauzis ezers Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenuma dienvidos, Cēsu novada Raiskuma pagastā un Valmieras novada Vaidavas pagastā, 61 m vjl., platība 32 ha, garums 1,1 km, platums 340 m, dziļums līdz 3 m, ziemeļrietumos savienots ar Lielo Bauzi, austrumos notece pa Baužupīti uz Mazmuižnieku ezeru; Banušlānu ezers
Mazbrenguļu ezers ezers Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā Dikļu pagastā, platība — 3,6 ha, garums — \~270 m, lielākais platums — \~140 m
Lielais Bauzis ezers Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā, Cēsu novada Raiskuma pagastā un Valmieras novada Vaidavas pagastā, 61 m vjl., platība — 57,6 ha, garums — 1,7 km, lielākais platums — 0,4 km, vidējais dziļums — 1,8 m, eitrofs, vidū dūņains; Bauzis; Bankšlavu ezers; Baužklāvu ezers
Salainis ezers Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Sedas līdzenumā, Valkas novada Zvārtavas pagastā, ietilpst Aumeisteru ezeru grupā, 62,9 m vjl., platība - 77,8 ha, garums - 1,9 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 1,6 m, lielākais dziļums - 5,5 m, 3 salas
Varžu ezers ezers Ziemera pagastā, platība - <1 ha
Linu ezers ezers Ziemera pagastā, platība - 2,5 ha; Linezers
Rajevkas ezers ezers Zilupes līdzenumā, Kreiču purvā, Ludzas novada Blontu pagastā, 107,4 m vjl., platība - 42,9 ha, garums - 0,9 km, lielākais platums - \~0,8 km, lielākais dziļums - 3,3 m, distrofs, maz aizaudzis; Ņīvu ezers
Šešku ezers ezers Zilupes līdzenumā, Pasienes pagastā, 120,5 m vjl., platība — 40,0 ha, garums — 1,6 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 5,5 m, eitrofs, aizaugums — 20%; Šeševskas ezers; Šešķu ezers; Zaborjes ezers
Rudiņu ezers ezers Zosēnu pagastā, 169,6 m vjl., platība - 12 ha, garums - \~0,6 km, lielākais platums - \~0,3 km
Medņu ezers ezers Zosēnu pagastā, platība — 1 ha
Slieķu ezers ezers Zosēnu pagastā, platība — 17,5 ha
Zosu ezers ezers Zosēnu pagastā, platība — 4,4 ha; Zosans; Zosena ezers; Zosēnu ezers; Zoss ezers
Raganas ezers ezers Zvārtavas pagastā, platība — 1,1 ha; Ravanes ezers
Mellužu ezers ezers Zvārtavas pagastā, platība — 1,7 ha
Veserovas ezers ezers Zvirgzdenes pagastā, platība - 2,2 ha; Veserova ezers
Utičovas ezers ezers Zvirgzdenes pagastā, platība - 2,8 ha
Ilzītes ezers ezers Zvirgzdenes pagastā, platība — <1 ha
Seļekova ezers ezers Zvirgzdenes pagastā, platība — 1,3 ha; Selekovas ezers; Seļakovas ezers
Lāceņu ezers ezers, kas atrodas Talsu novada Ģibuļu pagastā, platība - <1 ha
Lācīšu ezers ezers, kas atrodas Vidzemes augstienes Augšogres pazeminājumā, Madonas novada Jumurdas pagastā, 190,1 m vjl., platība 13,9 ha, garums \~450 m, lielākais platums \~400 m, lielākais dziļums 3,5 m, neliela saliņa, eitrofs, aizaugums 20%, caurtek Sārtupīte
Pildas ezers ezers, kas ietilpst tāda paša nosaukuma dabas liegumā, platība — 295 ha (kopā ar salām 328 ha), garums — 4 km, lielākais platums — 1,3 km, lielākais dziļums — 4,5 m, 9 salas, kurās aug platlapju audzes, tajās bagātīgs lakstaugu stāvs, pamežā apiņi, ievas, pīlādži, sausserži, gar piekrasti slīkšņainas melnalkšņa audzes; Pilda
Brūžezers Ezers, kas uzpludināts uz Stendes upes Talsu novada Ģibuļu pagasta Pastendē, platība - 4,9 ha; Pastendes parka dīķis
Lazdonas ezeri ezeru grupa Aronas paugurlīdzenumā, uz dienvidiem no Madonas, Lazdonas, Mārcienas, un Praulienas pagastā, \~10 vidēja lieluma un daudz sīku ezeru, kopplatība — >150 ha, iedalās vairākās grupās: Dienvidrietumu grupa (Svētes ezers, Dūku ezers, Vanadziņš), Ziemeļu grupa (Rāceņu ezers, Salas ezers, Lazdonas ezers, Timsenis, Sakārnis), Vidusgrupa (Baltiņu ezers, Dibenezers, Stariņezers, Melnezers, Mušķu ezers, Viļvānu ezers), Rietumu grupa (Vadzols, Lielais Klauģis, Rankas ezers, Mazais Klauģis)
Mordangas ezeri ezeru grupa Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Irbes un Ventas lielbaseinā, Talsu un Kuldīgas novadā, kopplatība — >200 ha, ūdensšķirtne dala to 2 daļās, ziemeļu grupa ar noteci uz Usmas ezeru un Irbes baseinu un dienvidu grupa ar noteci uz Abavu, tie ir subglaciālās iegultnes ezeri, orientēti aptuveni dienvidu-ziemeļu virzienā, krasti augsti, apkārt mežainas iekšzemes kāpas
Aumeisteru ezeri ezeru grupa uz ziemeļiem no Aumeisteru paugurvaļņa, Valkas novada Zvārtavas pagastā, gk. Vidusgaujas ieplakā, 15 ezeri ar 240 ha kopplatību; Zaķu ezeri
ezeru ķauķis ezeru kāpelētājķauķis ("Acrocephalus scirpaceus")
mazais niedru ķauķis ezeru kāpelētājķauķis ("Acrocephalus scirpaceus")
ezeru purvuķauķis ezeru kāpelētājķauķis ("Acrocephalus scirpaceus")
Lielā Lāča sala Ežezera lielākā sala, atrodas ezera dienvidu daļā, Dagdas novada Ezernieku pagastā, platība - 46,4 ha, ietilpst Ežezera salu botāniskajā liegumā, konstatētas \~250 paparžaugu un sēklaugu sugas
zilā ežziede ežziežu suga ("Echinops sphaerocephalus")
pulkstenīšu facēlija facēliju suga ("Phacelia campanularia")
parastā facēlija facēliju suga ("Phacelia tanacetifolia"), bišaugs ar ziliem ziediem, kas sastopams arī Latvijā
lipīgā facēlija facēliju suga ("Phacelia viscida")
PCF Faringokonjuktivālais drudzis (angļu "pharyngoconjunctival fever")
parastais fazāns fazānu suga ("Phasianus colchicus"), ko Latvijā dažkārt audzē medību saimniecībās
kalifāts Feodāla valsts, kurā valda kalifs; halifāts
džagirs Feodālā zemes īpašuma veids Indijā 16.-18. gs. Lielo Mogolu valdīšanas laikā, ap 100 tk. ha zemes
amilāze Ferments, kas cieti un glikogēnu šķeļ vienkāršākos saharīdos
saharāze Ferments, kas sašķeļ saharozi glikozē un fruktozē
Touršhavna Fēru salu, Dānijas autonomās sastāvdaļas, galvaspilsēta (_Tórshavn_), 12400 iedzīvotāju (2000. g.), atrodas Streimojas salas dienvidu daļā
WRC FIA pasaules čempionāts rallijā (angļu "World Rally Championship")
UTAG Fiduciārā izceļošanas akciju sabiedrība (vācu "Umsiedlungs Treuhand Aktiengesellschaft"), dibināta saskaņā ar 30.10.1939. Latvijas-Vācijas līgumu par baltvācu izceļošanu
filene Filharmonija
tīkls EtherTalk firmas "Apple" personālo datoru lokālais tīkls, kas veidots pēc tīkla "Ethernet" principiem, datorus pieslēdz tīklam, izmantojot speciālas adaptera kartes, kā tīkla operētājsistēmu izmanto firmas "Apple" izstrādāto programmatūru "AppleShare"
Veršafelta fitonija fitoniju suga ("Fittonia verschaffeltii")
labjūte Fiziskā un garīgā labsajūta, veselīgums, ko apzināti veido ar īpašu pakalpojumu kompleksu; visaptverošas veselības koncepcija "Wellness", kas radās ASV 20. gs. 50. gados, terminu veidoja mediķi K. H. Kūpers un H. Dunns, no angļu vārdiem "well-being" (labklājība), "fitness" (fiziskā labsajūta) un "happiness" (laime)
ritmoplastika Fizisku vingrinājumu sistēma (mūzikas pavadībā) cilvēka ķermeņa vispusīgai, harmoniskai attīstībai
eozojs Formāciju grupa starp arhaisko un palaiozoisko, sastāvoša gk. no klastiskiem iežiem ar pirmām drošām fosilijām augšdaļā
PE Fosfatidiletanolamīns (angļu "phosphatidylethanolamine")
fiksēšana Fotoķīmisks process (attēla nostiprināšanai), kurā nereducētais sudraba halogenīds no fotomateriāla gaismjutīgā slāņa pāriet šķīdumā
spektrālā jutība fotomateriāla gaismjutīgajā slānī esošā sudraba halogenīda spēja ķīmiski mainīties noteikta gaismas spektra ietekmē
diskveida fraileja fraileju suga ("Frailea phaeodisca")
musette Franču harmonikas ar trīcošu skaņu
babefisms Franču komunista utopista Grakha Babefa (1760-1797) un viņa piekritēju mācība, kas izvirzīja ideju par sociālu vienlīdzību un tās realizēšanu revolucionāra apvērsuma ceļā vienīgi ar sazvērnieku organizācijas spēkiem
Galaheds Franču mitoloģiskajā tradīcijā - ideāla bruņinieka tēls, kas veica varoņdarbus Svētā Grāla vārdā; viens no karaļa Artura Apaļā galda bruņiniekiem; Galahads
nīčeisms Fridriha Nīčes (Nīcšes) un viņa piekritēju filozofisko uzskatu kopums, kas sludināja neierobežotu individuālismu, stipra cilvēka (t. s. pārcilvēka) kultu, atteikšanos no novecojušām ētikas un morāles normām
nīčisms Fridriha Nīčes (Nīcšes) un viņa piekritēju filozofisko uzskatu kopums, kas sludināja neierobežotu individuālismu, stipra cilvēka (t. s. pārcilvēka) kultu, atteikšanos no novecojušām ētikas un morāles normām
Kamčatkas fritilārija fritilāriju suga ("Fritillaria camtschatcensis")
zaurolofs Gadrozauru dzimtas krīta perioda dinozaurs ar stipri attīstītu galvaskausa harpūnveida seksti; skeleti atrasti Ziemeļamerikā un Mongolijā
Kahi Gaha, pilsēta Azerbaidžānā
gaigalava Gaigala ("Bucephala clangula")
kuprainā gailenīte gailenīšu sēņu suga ("Cantharellula umbonata")
parastā gailene gaileņu ģints sēņu suga ("Cantharellus cibarius"), kas Latvijā sastopama visbiežāk
pelēkā gailene gaileņu ģints sēņu suga ("Cantharellus cinereus")
sekstainā gailene gaileņu ģints sēņu suga ("Cantharellus infundibuliformis"), ko dēvē arī par gaiļa seksti, Latvijā sastopama mitros lapkoku un skujkoku mežos skābā augsnē rudenī lielās grupās; kātiņš un cepurīte dzeltenbrūni
zeltkāta gailene gaileņu ģints sēņu suga ("Cantharellus lutescens", syn. "Craterellus lutescens"), Latvijā sastopama reti egļu mežos
tūbainā gailene gaileņu ģints sēņu suga ("Cantharellus tubaeformis")
taisnteces gaisa reaktīvais dzinējs gaisa reaktīvais dzinējs bez kompresora, kurā gaisa saspiešana notiek ar ieejošās plūsmas kinētisko enerģiju; lieto lidojumiem ar lielu virsskaņas ātrumu (virs Maha skaitļa 1,5–2)
interceptors Gaisakuģa aerodinamiskās vadības plāksne, spārna mehanizācijas elements, kas uzstādīts uz spārna augšējās virsmas un ko atverot (līdz 60 grādiem) samazinās cēlējspēks; var lietot arī šķērsvadībai
halogēnu lampas gaismas avots, kurā izmantota kāda no halogēnu gāzēm
fotoms Gaismas halucinācija
hrizoprass Gaišzaļš minerāls, halcedona paveids, kura krāsu nosaka niķeļa piejaukums; ābolzaļš pusdārgakmens
spirālveida galaktika galaktika, kurai ir spožs centrālais sablīvējums, no vecām zvaigznēm sastāvošs sfērisks halo un no jaunām zvaigznēm, gāzes un putekļiem sastāvošs disks; diskā atrodas spirālzari
neregulārā galaktika galaktika, kurai raksturīga neregulāra forma un haotisks dažāda vecuma zvaigžņu izvietojums
bezžokleņi Galvaskausaiņu nodalījums ("Agnatha syn. Entobranchiata"); ūdensdzīvnieki, kuriem ir mute bez žokļiem, senākā un primitīvākā mugurkaulnieku grupa, kas apvieno nedaudzus mūsdienu un daudzus izmirušos ūdensdzīvniekus; Latvijā atliekas atrodamas silūra un devona nogulumos (70 sugu)
čīzburgers Gaļas hamburgers ar siera šķēli
sarkanbrūnā gandrene gandreņu suga ("Geranium phaeum")
Kunluns Garākā kalnu sistēma Āzijā ("Kunlunshan"), Tibetas kalnienes ziemeļos, Ķīnā, garums - \~2700 km, platums - 100 km rietumos, līdz 600 km austrumos, augstums - 5500-6000 m, augstākā virsotne - 7723 m (Ulugmuztags)
garage Garāžroks - samērā vienkārša, pankrokam tuva mūzika, arī klubos spēlētā deju mūzika (nosaukums pēc populārā Ņujorkas kluba "Paradise Garage"), kas ir tuva "hause" mūzikai; "garage rock"
korikajs Garens pagalms, arī pārsegta halle palaistrās, kur vingrinājās smiltīm vai miltiem pildītu maisu sviešanā
amencija Garīga slimība ar halucinācijām, nospiestu garastāvokli
lukta Garš, šaurs balkons virs sānu jomiem vai priekšhalles (parasti baznīcās)
lukts Garš, šaurs balkons virs sānu jomiem vai priekšhalles (parasti baznīcās)
Grīšļa atteka Gaujas atteka Brenguļu pagastā, platība - 1,2 ha
Kūļa atteka Gaujas atteka Kocēnu pagastā, platība - 4,8 ha
Kārklone Gaujas atteka Plāņu pagastā, platība - 1,5 ha
Lielā Piena atteka Gaujas atteka Plāņu pagastā, platība — 1,2 ha
Galiņu atteka Gaujas atteka Strenču novada Trikātas pagastā, platība — 1,8 ha
Līkā atteka Gaujas atteka Valkas novada Plāņu pagastā, platība - 3,1 ha
Līkā atteka Gaujas atteka Valkas novada Valkas pagastā, platība - 2,9 ha
Maltuves atteka Gaujas atteka Valkas novada Vijciema pagastā, platība - 8,7 ha
Vārpulīča atteka Gaujas atteka Valkas pagastā, platība - 2,5 ha
Lopu atteka Gaujas atteka Valkas pagastā, platība - 2,7 ha
Dziļā atteka Gaujas atteka Valmieras novada Plāņu pagastā, platība - 2,2 ha
Jaunā atteka Gaujas atteka Valmieras novada Plāņu pagastā, platība — 2,6 ha
Eniņa atteka Gaujas vecupes atteka Valmieras novada Kauguru pagastā, platība - 3,7 ha
Kazaha Gazaha - pilsēta Azerbaidžānā
zemskaņas ātrums gāzes plūsmas ātrums, kas ir mazāks par skaņas ātrumu (Maha skaitlis mazāks par 1)
genomu mutācijas genoma izmainīšanās par atsevišķām hromosomām vai veseliem haploidāliem hromosomu komplektiem
Gerlahovskištits Gerlaha smaile
santpaulija gesnēriju dzimtas suga ("Saintpaulia ionantha"), dekoratīvs lakstaugs, kam ir biezas, ar matiņiem klātas lapas garos kātos, vijolītēm līdzīgi violeti, zili, saiti vai balti ziedi; Uzambāras vijolīte, arī sanpaulija
Gagra Ghāghara - upe Ķīnā, Nepālā un Indijā
Galjaarala Ghallaorola - pilsēta Uzbekistānā
Mihanoviča gimnokalīcijs gimnokalīciju suga ("Gymnocalycium mihanovichii")
pundurgliemene Gliemeņu klases lapžauņu kārtas dzimta ("Sphaeriidae"), sīkas gliemenes ar plānu ovālu čaulu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 16 sugas
galvkāji Gliemju tipa čaulgliemju apakštipa klase ("Cephalopoda"), kurā ietilpst visaugstāk organizētie gliemji ar labi izveidotu galvu un maisveida vidukli, \~700 recento sugu, \~11000 fosilo sugu
dekstroze Glikoze - monosaharīdu grupas ogļhidrāts
dekstrāns Glukozes lielmolekulārs polimērs, ko sintezē no saharozes baktērijas "Leuconostoc mesenteroides"; tā 6% šķīdumu izotoniskā vārāmās sāls šķīdumā lieto kā plazmas aizvietotāju
afanotēces Gļotainas aļģes no zilaļģu nodalījuma hrookoku klases ģints ("Aphanothece"), 22 sugas, Latvijā konstatētas 7 sugas,kuras visas Latvijātiek identficētas tikai pēc to latīniskajiem nosaukumiem
Naihora Gornozavodska, pilsēta Krievijas Sahalīnas apgabalā, tās nosaukums līdz 1947. g.
skujiņa Govju mehanizētās slaukšanas agregāts
BSE Govju trakuma slimība (angļu "bovine spongiform encephalopathy")
haimoglobīnaimija Govslopiem asinssērga, zirgiem melnie mīzali jeb haimoglobīnūrija
hemoglobīnaimija Govslopiem asinssērga, zirgiem melnie mīzali jeb haimoglobīnūrija
Reiharda grābeklīte grābeklīšu suga ("Erodium reichardii")
Mīta grāfiste Īrijas austrumu daļā, robežojas ar Monahanas, Lautas, Dublinas, Kildēras, Vestmītas un Kevanas grāfisti; Vī
Darema grāfiste Lielbritānijā (_Durham_), Ziemeļaustrumanglijas reģionā, platība - 2676 kvadrātkilometru, 902500 iedzīvotāju (2011. g.)
Northemptonšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Northamptonshire"), Anglijas vidienē, administratīvais centrs - Northemptona, platība - 2364 kvadrātkilometru, 723000 iedzīvotāju (2015. g.)
Notingemšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Nottinghamshire"), Anglijas vidienē, administratīvais centrs - Notingema, platība - 2364 kvadrātkilometru, 723000 iedzīvotāju (2015. g.)
prevotellas Gramnegatīvu, anaerobisku, mēreni saharolitisku, žultsjutīgu, nekustīgu, sporas neveidojošu, pleomorfisku nūjiņveida baktēriju ģints; normālas gļotādas mikrofloras daļa, īpaši mutes dobumā, lokzarnā un makstī; dažas sugas izraisa infekciju cilvēkam
smakojošā graudcepurīte graudcepurīšu ģints sēņu suga ("Cystoderma carcharias")
jumtauza Graudzāļu dzimtas ģints ("Anisantha"), tuvu radniecīga lāčauzām, viengadīgi lakstaugi, kas veido skrajus cerus, 10-12 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas - visas adventīvi augi, kas izplatīti Dienvideiropā un Rietumāzijā
hasmante Graudzāļu dzimtas ģints ("Chasmantium"), graciozas, košas graudzāles, kas veido cerus un plakanas ziedu vārpiņas nokarenos ķekaros
ciņusmilga Graudzāļu dzimtas ģints ("Deschampsia"), daudzgadīgi lakstaugi, \~20 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
spulgzāle Graudzāļu dzimtas ģints ("Phalaris"), lakstaugi, stiebrs stāvs vai pacils, kails, gluds, lapas raupjas, ziedkopa - vārpskara, 15 sugu, Latvijā konstatētas 2 adventīvas sugas
miežubrālis Graudzāļu dzimtas ģints ("Phalaroides syn. Digraphis, Thyphoides"), liels daudzgadīgs augs (slapjās vietās) ar vārpiņām kamolainā skarā, 1 suga
cukurniedre Graudzāļu dzimtas tropu augu ģints daudzgadīgs saknenis ("Saccharum officinarum") ar 2-6 m augstu stumbru un platām kukurūzas tipa lapām, zied tikai tropu zemēs; sulā ir 5-20% cukura
autosinoja Gremdēšanās savos iekšējos pārdzīvojumos, piem., halucinācijās, ilūzijās, pilnīgi ignorējot ārpasauli; novērojama dažās psihiskās slimībās
egļu sešzobis gremzdgraužu dzimtas suga ("Pityogenes chalcographus")
mazais priežu lūksngrauzis gremzdgraužu dzimtas suga ("Tomicus minor syn. Blastophagus minor, Myelophilus minor"); mazais priežu dārznieks
lielais priežu lūksngrauzis gremzdgraužu dzimtas suga ("Tomicus piniperda syn. Blastophagus piniperda, Myelophilus piniperda"); lielais priežu dārznieks
Grendze Grendzes ezers - ezers Medumu pagastā, platība - 1,1 ha; Grendza ezers; Grendzas ezers; Grenza ezers; Grenzas ezers; Rebežas ezers
Somniosus microcephalus Grenlandes haizivs
namazliks Grīdsega, uz kuras muhamedāņi izdara namazu jeb ikdienēju lūgšanu
apolonisks Grieķu dievam Apolonam raksturīgs (parasti par augumu, stāju, skaistumu); ļoti skaists, harmonisks
Eifrosine Grieķu mitoloģijā - "prātīgi domājošā", viena no trim haritām (romiešu grācijām), Zeva un okeanīdas Eirinomes meitām
mirmidoni grieķu mitoloģijā - ahajiešu cilts Tesālijas apgabalā Ftiotidā; Iliādā stāstīts par to līdzdalību Trojas karā
Melanips grieķu mitoloģijā - ahajiešu jauneklis, kas iemīlējis Artemīdas priesterieni Kometo un ieguvis to dievietes templī; aizkaitināta par šādu zaimošanu, Artemīda nogalināja priesterieni un uzsūtīja valstij neražu un mēri
Patrokls Grieķu mitoloģijā - ahaju varoņa Ahileja līdzgaitnieks Trojas karā, kas vadīja viņa kaujas ratus un aprūpēja aizjūgu
Neoptolems Grieķu mitoloģijā - ahaju varoņa Ahilleja un Skīras salas valdnieka Likomēda meitas Dēidamejas dēls, kurš Trojas ieņemšanā kopā ar citiem ahaju karotājiem slēpās koka zirgā
Melanips grieķu mitoloģijā - Areja un Trītona meitas Tritijas dēls, kurš nodibinājis pilsētu Ahajā, ko nosaucis mātes vārdā par Tritiju
Īo Grieķu mitoloģijā - Argosas valdnieka Īnaha meita, kuru Zevs piegulēja mākoņa veidolā un viņa dzemdēja dēlu Epafu, kurš kļuva par Ēģiptes valdnieku
Tēmens grieķu mitoloģijā - Aristomaha dēls, viens no Hērakleidu paaudzes, pēc uzvaras pār Agamemnona pēcnācējiem viņam tika Agrosa, kuru viņš nodeva savai meitai Hirneto un viņas vīram Dēifontam, ignorējot savus dēlus
Sīringa grieķu mitoloģijā - Arkādijas nimfa, hamadriāda, dievietes Artemīdas pavadone, kas cītīgi sargāja savu nevainību un bēgdama no Pāna tika pārvērsta par niedri, bet Pāns no tās izgatavoja stabuli
Kreūsa grieķu mitoloģijā - atēniešu valdnieka Erehteja meita, kas izdota par sievu tesālietim Ksūtam dzemdē divus dēlus - Ahaju un Ionu, pēc tēva nāves Ahajs valda Tesālijā, Ions - Ziemeļu Peloponēsā
etiopi grieķu mitoloģijā - ciltis, kas dzīvoja galējo dienvidu zemēs, liels etiopu (citādi miermīlīgu cilšu) karaspēks ieradās palīgā Priamam cīņās ar ahajiešiem
Ksūts grieķu mitoloģijā - Hellēna un nimmfas Orseīdas dēls, Dora un Aiola brālis, kurš no tēva ieguva Peloponēsu, viņa sieva bija atēniešu valdnieka Erehteja meita Kreūsa, kas viņam dzemdēja dēlus Ionu un Ahaju, kuru vārdos tika nosaukti jonieši un ahajieši
Glauks grieķu mitoloģijā - Hipoloha dēls, Bellerofonta mazdēls, viens no drosmīgākajiem trojiešu sabiedrotajiem, kuru nogalināja Ajants
Eirits Grieķu mitoloģijā - izcils strēlnieks no Oihalijas, Ioles tēvs
Tersīts grieķu mitoloģijā - neievērojams karavīrs, kas piedalījies Trojas karā ahajiešu pusē, Ahileja un Odiseja ienaidnieks, varoņeposā "Iliāda" attēlots kā visneskaistākais, balamutīgākais un bezkaunīgākais no grieķiem
Eirinome Grieķu mitoloģijā - okeanīda, triju haritu (romiešu grāciju) māte
Lāodike grieķu mitoloģijā - Priama un Hekabes meita, "visskaistākā", trojieša Helikāona sieva; ahajiešiem ieņemot Troju, viņu bēgot no vajāšanas aprija atvērusies zeme; pēc cita varianta viņa iemīlējās jaunajā atēnietī Akamantā, kas bija ieradies Trojā delegācijas sastāvā, lai pieprasītu izdot Helenu
Hrīss grieķu mitoloģijā - priesteris dienvidrietumu Frīģijā, kura meitu Hriseīdu bija sagūstījuši ahajieši un atteicās atdot, tāpēc viņiem tika uzsūtīts mēris
harpijas grieķu mitoloģijā - spārnoti nezvēri (sievietes ar putna spārniem), vētras dievietes; harpijas uzskatīja par to cilvēku nolaupītājām, kuri pazuda bez vēsts
Labdaks Grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieks, Kadma mazdēls un Lāja tēvs, kuru nogalināja satracinātās bakhantes
Teāno grieķu mitoloģijā - trāķiešu valdnieka Kiseja meita, trojieša Antēnora sieva, kas labvēlīgi izturējās pret ahajiešiem
Astianakts Grieķu mitoloģijā - Trojas valdnieka dēla, varoņa Hektora un Andromedas dēls, kuru ahaji pēc Trojas ieņemšanas nogalināja; pēc vēlākas lokālas mīta versijas viņš izglābies un ar laiku atjaunoja Troju un dibināja daudz jaunu pilsētu Mazāzijā
Zagrejs grieķu mitoloģijā - viena no arhaiskām dieva Dionīsa hipostāzēm, Krētas Zeva un dievietes Persefones dēls, kuru saplosīja Hēras atsūtītie titāni
Talija grieķu mitoloģijā - viena no haritām
Īfits grieķu mitoloģijā - viens no argonautiem, oihaliešu valdnieka Eirita dēls, Ioles brālis, kurš uzdāvināja Odisejam sava tēva burvju loku, kas Odisejam vēlāk palīdzēja izrēķināties ar Pēnelopes preciniekiem
Zēts Grieķu mitoloģijā - viens no spārnotiem dvīņiem (otrs - Kalaīds), ziemeļvēja Boreja dēli, saukti par Boreādiem, kas devā argonautu jūrasbraucienā un atpestīja valdnieku Fīneju no harpijām
Kalaīds Grieķu mitoloģijā - viens no spārnotiem dvīņiem (otrs - Zēts), ziemeļvēja Boreja dēli, saukti par Boreādiem, kas devā argonautu jūrasbraucienā un atpestīja valdnieku Fīneju no harpijām
Hartmaņa grimmija grimmiju suga ("Grimmia hartmanii")
pameldrs Grīšļu dzimtas ģints ("Eleocharis"), augs ar apaļiem stiebriem, bez lapām, ar vienu vārpiņu stumbra galotnē, augli - riekstiņu, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas
grīšļu ķauķis grīšļu kāpelētājķauķis ("Acrocephalus paludicola")
grīšļu purvuķauķis grīšļu kāpelētājķauķis ("Acrocephalus paludicola")
Bjūkenena grīslis grīšļu suga ("Carex buchananii")
divrindu grīslis grīšļu suga ("Carex disticha")
Hartmaņa grīslis grīšļu suga ("Carex hartmanii")
Hromas līcis grīvlīcis Austrumsibīrijas jūras dienvidu piekrastē, Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), garums — 105 km, platums vidusdaļā -20 km, dziļums — <1 m
Gruiķu Gruiķu dīķis - ūdenstilpe Ventspils novada Ugāles pagastā, platība - 1,7 ha
Grundu Grundu ezers - atrodas Alūksnes novada Mālupes pagastā, Grundu purva vidusdaļā, platība - \~5 ha
fundus Gruntsgabals kā dzimtsīpašums senā Romā, sākotnēji 2 jūgeru (ap 0,5 ha) lielumā
lazi Gruzīnu etnogrāfiskā grupa, dzīvo gk. Turcijā, Melnās jūras dienvidaustrumu piekrastē (Lazistānā) un Čorohas upes baseinā, arī Adžārijā, valoda pieder pie kartveļu grupas zanu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (senāk - kristieši); čani
arabāns Gumiarābika polisaharīds, kuru hidrolizējot rodas arabinoze
Bengālijas gumijkoks gumijkoku suga ("Ficus benghalensis")
purene gundegu dzimtas ģints ("Caltha"), daudzgadīgs mitru vietu augs ar spilgti dzelteniem ziediem un veselām zobainām lapām, >40 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
saulkrēsliņš Gundegu dzimtas ģints ("Thalictrum"), lakstaugs ar lielām, plūksnainām lapām un sīkiem ziediem skarās, \~120 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas, visas indīgi augi
sarkanā guntiņa guntiņu suga ("Lychnis chalcedonica"), ko bieži audzē Latvijā
laikmets Ģeohronoloģiskā vienība - epohas daļa
Īvandes ūdenskritumi ģeoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Īvandes upē, Kuldīgas novada Rendā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 0,31 ha, lielākā ūdenskrituma (Rendas Lielās rumbas) augstums - 2 m, platums - 9 m, augšpus tā pie Valdātu mājām ir otrs līdzīgs ūdenskritums (Rendas Mazā rumba), kura augstums ir 1,7 m, platums - 9 m
Kapsēdes dižakmens ģeoloģiskais ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Medzes pagastā, dzelzceļa malā, 300 m uz dienvidiem no dzelzceļa stacijas, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., aizsargājamās teritorijas platība - 0,01 ha, akmens sašķelts 3 daļās, mazākā daļa 20. gs. sākumā izmantota celtniecībā, lielākās daļas apkārtmērs, 16,5 m, augstums - 4,2 m, garums - 5,5 m, platums - 3,5 m; otras daļas tilpums - \~10 kubikmetri
Peldangas labirints ģeoloģiskais ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Talsu novada Dundagas pagastā, Liepniekvalka (Peldangas valka) labajā krastā augšpus Liepnieku mājām, valsts aizsardzībā kopš 2001. g. aizsargājamā platība - 4,9 ha, ir devona smilšakmeņos izveidojusies šauru pazemes eju sistēma ar 5 ieejām, eju kogarums - \~70 m un ir viens no garākajiem dabisko alu labirintiem Latvijā, tajā izveidojušies pilastri un nelielas kolonnas; Liepniekvalka alas
Tilderu krauja ģeoloģiskais piemineklis Gaujas ielejas Virešu posmā, Virešu pagastā, aizsargājamā platība — 1 ha
Žagatu klintis ģeoloģiskais piemineklis Gaujas ielejas Virešu posmā, Virešu pagastā, platība - 1,5 ha, 10 m augsts augšdevona iežu atsegums
Prahovas klintis ģeoloģiskais rezervāts Čehijas ziemeļos, pie Jičinas, vertikālās formās sadēdējis kaļķakmens un smilšakmens ar alām ("klinšu pilsētas") mežainā nolaidenumā, platība - 12500 ha, aizsargājams objekts kopš 1955. g.
Ezernieku karsta kritenes ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Allažu pagastā pie Ezernieku mājām, platība 60,4 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., ir viena no lielākajām karsta kriteņu sistēmām ģipšainajos Salaspils svītas iežos
Vanagu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Amatas kreisajā pamatkrastā, Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība — 9,427 ha, ir stāva, līdz 36 m augsta krauja, kurā >150 m garā posmā atsedzas Amatas un Gaujas svītas ieži ar aleirolītu un lodīšsmilšakmeņu starpkārtām; Egļu krauja; Rožu iezis; Roču iezis
Zartapu grava ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Dundagas pagastā, Zartapu upītes 4,2 m augstā krasta kraujā, Slīteres nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 14,1 ha, 500 m garā posmā vairākās vietās atsedzas vissenāko Latvijas zemes virspusē iznākušo pamatiežu - vidusdevona Narvas svītas iesarkano smilšakmeņu, aleirolītu un mālu - slāņu mija, kraujā izveidojies 2,4 m augsts sezonāls ūdenskritums
Šķērveļa akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Dzeldas un Šķērveļa upstarpā netālu no to satekas, dabas lieguma "Ventas un Šķērveļa ieleja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., aizsargājamā platība - 0,01 ha, augstums - 2,9 m, garums - \~6 m, platums - 4,6 m, virszemes tilpums - 18 kubikmetri, neregulāra forma
Ramātu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Gaujas kreisajā senkrastā Cēsu novada Priekuļu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 38,5 ha, ir augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņu atsegumi ar kopējo garumu 330 m, lielākais augstums - 18 m, izplūst vismaz 8 avoti, izveidojušās 7 alas
Vējiņu alas un Elles bedres ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Gaujas pietekas Braslas labajā krastā, Straupes pagastā, 400 m uz ziemeļiem no Vējiņu mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība — 7,3 ha, ir aktīvās sufozijas lauks, kur avoti Gaujas svītas smilšakmeņos izskalojuši pazemes tukšumus un ejas un kur joprojām rodas jauni zemes iebrukumi
Zvārtes iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Idumejas augstienes Gaujas senlejā, Amatas kreisajā krastā, Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība — 10,8 ha, ir devona smilšakmens iežu atsegums 150 m garumā, tā augstums — līdz 44 m, pakājē sekla grota (augstums — 2,5 m, platums — 7 m)
Zanderu dolomīta alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Līgatnes ielejas kreisajā nogāzē, Līgatnes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 1,5 ha, plātņainos dolomītos izveidojušās 3 alas, lielākās garums - 10 m, platība - 50 kvadrātmetri, augstums pie ieejas - 0,7 m, augstums vidū - 1,7 m, vidējās alas garums - 8,5 m, platība - 44 kvadrātmetri, augstums pie ieejas - 0,6 m, mazākās alas garums - 4 m, alās griestos ir dažus centimetrus gari stalaktīti, ziemo sikspārņi
Silmaču iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Mazsalacas pagastā, Salacas labajā krastā, \~1 km lejpus Skaņākalna, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība — 0,4 ha, ir stāva 18 m augsta krauja, kurā vairākās vietās līdz 7 m augstumam atsedzas vidusdevona Burtnieku svītas sarkanīgais (apakšējā daļā koši sarkanais) smilšakmens
Zoslēnu atsegumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Nīkrāces pagastā, Dzeldas kreisajā krastā augšpus tās ietekas Šķērvelī, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 3,2 ha, atsegumi ir 3 upes līkumos, augstākais 14 m
Kalnrēžu dolomītsmilšakmens atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Ogres novada Rembates pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība 8,4 ha, apakšējā daļā slīpslāņoti, glaukonītu saturoši smilšakmeņi ar fosilo zivju atliekām
Riežupes smilšalas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Riežupes kreisā krasta kraujā, \~600 m augšpus tās ietekas Ventā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība — 2,8 ha, ir mākslīgu alu labirints ar eju kopgarumu 460 m (garākā alu sistēma Latvijā), kas izdobts vairāku gadsimtu laikā, ņemot smiltis mājsaimniecības vajadzībām, vēlāk — stikla rūpniecībai
Pietraga sarkanās klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Salacas kreisajā krastā, Limbažu novada Ainažu pagastā, \~8 km uz austrumiem no Ainažiem, Salacas ielejas dabas parkā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība 1,8 ha, tas ir iesarkanu smilšakmeņu atsegums, garums 400 m, augstums līdz 10 m, tajā ir 5 izvirzījumi, t. s. ragi, un vairākas nelielas, seklas grotas
Kautraka gravas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Siguldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., platība 32,12 ha, Sviķupītes kreisajā krastā
Sviķupītes ielejas atsegumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Siguldas pagastā, Sviķupītes krastos, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamās teritorijas platība - 71,6 ha, augšdevona smilšakmens atsegumu, alu, nišu un avotu komplekss 600-800 m garumā, augstums - līdz 12 m
Skaņaiskalns Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Skaņkalnes pagastā, Salacas kreisajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 5,2 ha, kraujas garums - līdz 70 m, augstums - līdz 20 m (atsegums 12 m), atseguma virsma veido neparasti gludu ekrānu, kas labi atbalso skaņu
Randatu klintis un Tilderu krauja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Smiltenes novada Virešu pagastā, Gaujas krastos \~1 km augšpus Virešu tilta, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., aizsargājamā platība - 14,5 ha, Randatu klintis atrodas Gaujas labajā krastā, ir 15 m augstas dolomīta klintis, kas paceļas 8 m virs upes līmeņa, līdzīga ir Tilderu krauja, kas atrodas Gaujas pretējā krastā
Staburags Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Staburaga pagastā, Daugavas dzelmē, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamās teritorijas platība - 8,1 ha, ir \~18,5 m augsta saldūdens kaļķiežu klints Daugavas ielejas kreisā krasta dolomītu kraujas malā, applūdināts 1966. g. izveidojot Pļaviņu HES ūdenskrātuvi, tagad virsotne atrodas \~6,5 m zem ūdenslīmeņa
Šķērveļa lejteces dolomīta atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Šķērveļa kreisajā krastā, \~300 m no tā ietekas Ventā, dabas lieguma "Ventas un Šķērveļa ieleja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 0,9 ha, augstums - 6 m, atsedzas zaļganpelēki, kavernozi smilšakmensveida kvarcītveida dolomīti ar šūnainu tekstūru
Sudmaļu ūdenskritumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Talsu novada Abavas pagastā, Abavas kreisā krasta pietekā Valgalē \~0,5 km no tās ietekas Abavā, dabas parka "Abavas senleja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., aizsargājamās teritorijas platība - 1 ha, augšējais ūdenskritums ir 0,6 m augsts un 15 m plats, apmēram 100 m lejāk, pie Sudmaļu mājām ir otrs, apakšējais ūdenskritums - 0,6 m augsts un 6 m plats
Ogres dolomītu krauja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis un paleontoloģiskais piemineklis, atrodas Ogres kreisajā krastā Ogres novada Ogresgala pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 3,58 ha, ir unikāla dažādu slāņu dolomītu ar starpslāņiem atsegumu josla
Sietiņiezis Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Vaidavas pagastā, Gaujas labajā krastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 3,1 ha, krasta kraujas augstums - 15 m, kopīgais atsegto slāņkopu biezums - 34 m, lielākais augšdevona balto smilšakmeņu atsegums Latvijā; Sietiņš
Stoķu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Vaidavas pagastā, Strīķupes kreisajā krastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamās teritorijas platība - 5 ha, ir >5 m augsts sarkanu vidusdevona smilšakmeņu atsegums ar 4 alām, no kurām iztek vairāki avoti, lielākā ir Patkula ala
Spiģu ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Valkas novada Kārķu pagastā, 60 m no Sedas labā krasta, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamās teritorijas platība - 11,9 ha, alas garums - 7,8 m, ieejas platums - 2 m, augstums - 2 m, dziļāk sašaurinās, no alas izplūst avots; Rūcekļa ala
Ramatas lielakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Valmieras novada Ramatas pagastā, Ramatas kreisajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība — 0,01 ha, garums — 5,9 m, platums — 3,8 m, augstums — 3,3 m, apkārtmērs — 17,4 m, virszemes tilpums — \~35 kubikmetri, ir noapaļojies, pelēks gneisveida granodiorīts
Zaņas lejteces atsegumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Zaņas lejtecē, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 53,2 ha, upes pamatkrastā vairākās vietas atsedzas pelēki un brūngani kaļķakmeņi, pelēki melni māli, kā arī irdeni smilšakmeņi, kopējais biezums - \~3,5 m
Vizlas lejteces atsegumi un Žākļu dižakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Virešu pagastā, aizsargājamo ainavu apvidus "Ziemeļgauja", dabas liegumā "Vireši", valsts aizsardzībā kopš 1962. g., aizsargājamā platība - 13 ha, abos Vizlas krastos ir dolomīta atsegumi, 2 ūdenskritumi, dižakmens atrodas Vizlas labajā krastā, \~70 m no ietekas, augstums - 3,4 m, apkārtmērs - 15 m, tilpums - 35 kubikmetri, tam blakus 6 kubikmetru liels atlūzums
Vaives lejteces ieži ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas \~200 m augšpus Vaives ietekas Raunā, Priekuļu novada Priekuļu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 2,74 ha, ir 40 m gara un 18 m augsta, gandrīz vertikāla siena, ko veido slīpslāņoti Gaujas svītas smilšakmeņi ar aleirolīa oļu, fosforītu un zivju kaulu ieslēgumiem
Muižarāju klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Abavas kreisajā krastā \~4 km no tās ietekas Ventā, pie bij. Muižarāju mājām, dabas parka "Abavas senleja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., aizsargājamā platība - 2,74 ha, tas ir 15 m augsts augšdevona iežu atsegums
Korkuļu sausgultne un pazemes upe ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Aizkraukles novada Sērenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., platība 10,3 ha, Korkuļu upīte pazūd karsta kritenēs un pēc \~200 m atkal izplūst virspusē, izplūdes vietā ir 2 līdz 2 m augsti dolomīta atsegumi
Vecmelderu avoti ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Aknīstes pagastā, Dienvidsusējas labā krasta sāngravā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 35,7 ha, no morēnas smilšmāla un augšdevona Pļaviņu svītas dolomītu kontaktzonas izplūst \~10 avotu, kam ir liels debits, ūdens kaļķains, ar palielinātu dzelzs saturu, liela daļa avotu izplūst zem Vecmelderu dzirnavu ūdenskrātuves līmeņa
Stūķu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Amatas labajā krastā, Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamās teritorijas platība - 3,4 ha, kas ietver 15 m augstu smilšakmens krauju, pie kuras pamatnes izplūst vairāki nelieli avoti
Kaltenes krasta veidojumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Baltijas jūras senkrastā, Rojas pagastā, uz dienvidiem no Kaltenes, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 80,59 ha, pamatelements ir Litorīnas jūras abrāzijas krauja, kuras piekāje tagad atrodas 5-6 m vjl., kraujas relatīvais augstums - 4-10 m
Kazu ieleja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Cēsu novada Priekuļu pagastā, \~3 km uz austrumiem no Cēsīm, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g. (Sikspārņu alas un kaļķiežu atsegums - kopš 1974. g.), platība - 61,73 ha, 3,8 km gara, 0,3-0,8 km plata un 35-42 m dziļa senieleja no Vaives senlejas līdz Gaujas senlejai; Kazugrava
Rīteru sausgultne un karsta kritenes ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Daugavas labajā krastā, Kokneses pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 2,3 ha
Klintaines sausgultne un karsta kritenes ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Daugavas labajā krastā, Rīteru ielejas dienvidaustrumu malā (gandrīz visa ieleja applūdināta), Pļaviņi novada Klintaines pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 14,9 ha, vērojamas tipiskas karsta izpausmes Daugavas svītas dolomītos
Pūsēnu kalns ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Dienvidkurzemes novada Nīcas pagastā, Jūrmalciema ziemeļu daļā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 47,8 ha, ir visaugstākā Baltijas jūras piekrastes kāpa Latvijā, absolūtais augstums - 37 m vjl., relatīvais augstums - 31 m, garums ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā - 0,3 km, platums - 0,2 km
Simtēnu ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Drabešu pagastā iepretī Simtēnu mājām, Gaujas pietekas Rakšupes gravā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 18,7 ha, ir ziemojošo sikspārņu izpētes vieta, izveidojusies augšdevona Gaujas svītas sarkanajos un baltajos smilšakmeņos, garums - \~40 m, platums - līdz 7 m, augstums - līdz 1,9 m; Dzirnes ala (1939. g. atklājis "Simtēnos" dzīvojošais R. Dzirne)
Pitragsupes krasti ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Dundagas pagastā pie Pitragsupes un Zviedrgrāvja satekas, Slīteres nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., aizsargājamā platība — 8,3 ha, atsedzas vidusdevona aleirolīti un smilšakmeņi (augstums — līdz 2 m), atrodamas brahiopodu atliekas, šajā vietā upē ir 1,1 m augsts ūdenskritums
Tītmaņu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas kreisā pamatkrasta nogāzē, \~0,5 km no upes, Līgatnes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ir līdz 12 m augsts smilšakmens kraujas atsegums, garums - 200 m, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 4,8 ha, vidusdaļā ir Līgoņu ala, abos galos pa nišai
Leimaņu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas kreisajā krastā \~1 km lejpus Amatas ietekas, Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība — 6,2 ha, augstums — \~9 m, garums — 350 m, iezī izveidojusies līdz 30 m gara ala
Spriņģu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas kreisajā krastā, 250 m augšpus Līgatnes ietekas, Līgatnes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamās teritorijas platība — 10,2 ha, ir augšdevona Gaujas svītas vidusdaļas stratotips, iezis stiepjas 600 m garumā, lielākais augstums — 21 m
Launagiezis Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā 2,5 km lejpus Līgatnes ietekas, Straupes pagastā, 700 m no Ērmaņu mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 6,5 ha, pret Gauju vērstās vienlaidus kraujas augstums - 20 m, garums - 250 m, mazāki atsegumi sastopami 1 km garumā; Ērmaņu iezis
Ķūķu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā lejpus Ķūķupītes ietekas, Raiskuma pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 13,5 ha, klinšu augstums - līdz 43 m, garums - \~600 m
Sarkanās klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā uz Cēsu pilsētas un Raiskuma pagasta robežas, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 11,8 ha, ir Gaujas senlejas labā pamatkrasta kraujas posms, kura apakšējā daļā \~300 m garumā, atsegti līdz 10 m augsti augšdevona smilšakmeņi ar nelielām nišām, plaisām un alām, no kurām izplūst vairāki avoti; Raiskuma sarkanās klintis; Raiskuma iezis
Katrīnas iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā, 2,5 km lejpus Līgatnes ietekas, Straupes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība — 17,51 ha, iezis ir sarkanīga augšdevona smilšakmens krauja, augstums — \~15 m, garums — 200 m; Nāru klintis
Runtiņupītes akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas senlejas labajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 0,01 ha, no apakšas izplūst avots, augstums avota pusē - 2,7 m, kalna pusē - 1,1 m, garums - 5 m, platums - 4,4 m, apkārtmērs - 15,6 m; Lielais akmens; Runtiņa avotakmens
Lauderu velna dobe ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Lauderu pagastā, netālu no robežas ar Rundēnu pagastu, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 2,2 ha, garums - 150 m, platums - 90 m, relatīvais augstums - līdz 15 m, paugura virsotnē ir ieplaka ar stāvām nogāzēm, tās dibenā ezeriņš
Jumpravas dolomīta atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Lielupes labajā krastā pie Jumpravas parka, Bauskas novada Mežotnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 2,427 ha, augstums līdz 5 m, garums \~1,5 m, vidusdaļu šķērso grava, kurā ir 1,5 m augsta ūdenskritumu kaskāde (vasarā ūdens tajā izsīkst)
Rundēnu velna dobe ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Ludzas novada Rundēnu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 3,7 ha, ir lielākais paugurs virsotnēs iedobtu pauguru vidū, relatīvais augstums - 8-15 m
Krākas avoti ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Madonas novada Mārcienas pagastā, Svētes ezera rietumu krastā, Krustkalnu dabas rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 2,3 ha, 30 m platā joslā zemes virspusē izplūst vismaz 7 avoti, kas atrodas 2,5-3 m virs ezera līmeņa, ūdens noplūst uz Svētes ezeru pa īsu, oļainu strautu
Līčupes atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Ogres labajā krastā, lejpus Līčupes ietekas, Ogres novada Taurupes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 3,3 ha, \~10 m augstajā Ogres krasta nogāzē atsedzas morēnas slāņi ar smilšakmeņu starpslāņiem, kuros kopā ar jūras nogulumiem sastopamas gliemju čaulas
Jaunžagatu krauja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Palsas (Vecpalsas) labajā krastā, Virešu pagastā pie Jaunžagatu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 1,93 ha, to veido milzīgs dolomīta blāķis, augstums - līdz 3 m, platums - \~15 m
Pūrmaļu akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Rēzeknes novada Vērēmu pagastā, paugura nogāzē, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 0,01 ha, apkārtmērs - 18,5 m, augstums lejaspusē - 3,2 m, kalna pusē 1 m, garums - 5,6 m, platums - 4,7 m, virszemes tilpums - \~30 kubikmetri, ir neregulāras formas gnesis ar granātu kristāliem un kvarca dzīslām
Lūrmaņu atsegumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Rojas abos krastos Talsu novada Lubes pagastā pie "Lūrmaņiem", valsts aizsardzībā kopš 1957. g., aizsargājamā platība - 7,7 ha, \~400 m garas un 5-6 m augstas klintis, kurās ir nelielas niša, iztek avoti
Kaltenes kalvas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Rojas pagastā, uz ziemeļiem un ziemeļrietumiem no Kaltenes, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., platība - 575,9 ha, tās ir līdz 6 m augstas akmeņu grēdas, lielākā (Velna kalva) izveidojusies pēdējā apledojuma laikā, tās augstums - 3-6 m, garums - 900 m, platums - 35-60 m (līdz 1970. gadiem, kad akmeņus izmantoja ceļu būvei, tās augstums sasniedza 20 m)
Nidas pludmale ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Rucavas pagastā, sākas pie Latvijas un Lietuvas robežas un stiepjas ziemeļu virzienā 3 km garumā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., aizsargājamā platība - 37,08 ha, ir savdabīgs oļains Baltijas jūras pludmales posms, oļi un akmeņi veido arī lēzenu, 25-30 m platu un 0,5 m augstu krasta valni, kura virsējā daļā ir smiltis un grants
Neļķu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Salacas labajā krastā lejpus Mazsalacas, Mazsalacas pagastā, Salacas ielejas dabas parkā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 6,4 ha, \~20 m augstās un 300 m platās klintis veido sarkanīgs, slīpslāņots smilšakmens, kurā ir bruņuzivju atliekas, klintīs ir 2 alas - Mazsalacas Velnala un Velna skābuma ķērne, klinšu austrumu daļā neliels izcilnis - t. s. Velna kancele
Kraukļu aiza ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Siguldā, Gaujas kreisās pietekas Vējupītes sāngravas nogāzē, 400 m uz dienvidaustrumiem no Gleznotāju kraujas, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., platība — 8,03 ha
Pētera ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Siguldā, Vējupītes gravas kreisajā krastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 3,8 ha, ir 5,3 m augsta un 6,5 m dziļa plaisa devona smilšakmeņos, platums - 0,7-2,2 m
Sautas kalns ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Siguldas novada Siguldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 6,1 ha, ir paugurs ar 3 virsotnēm, absolūtais augstums - 87,3 m vjl., relatīvais augstums - \~70 m, rietumu nogāzē izveidojušies līdz 14 m augsti smilšakmens atsegumi, tajos nišas, avoti un alas, ziemeļu nogāzē lielākā ir Avotu ala
Klūnu atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Skujaines labajā krastā Tērvetes pagastā pie Klūnu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 0,39 ha, atseguma apakšējo daļu veido vāji cementēti smilšakmeņi, augšējā daļā dolomītmerģeļu slāņi; Skujaines atsegums
Kalamecu un Markuzu gravas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Smiltenes novada Gaujienas pagastā pie Markuzu upes un tās pietekas, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 28,78 ha, Kalamecu gravas garums - 240 m, dziļums - 12 m, vairāki ūdenskritumi; Markuzu grava atrodas \~1 km uz austrumiem no Kalamecu gravas, tās labajā nogāzē, iegūstot dolomītu, izlauzta 1,2 m augsta un 8 m dziļa ala
Zilo kalnu Slīteres krauja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Talsu novada Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., platība 48,3 ha, ir lokveidīgi izliekta krauja Kurzemes pussalas ziemeļu daļā, stiepjas \~20 km garumā no Slīteres līdz Vīnkalniem, augšdaļa paceļas līdz 82,5 m vjl.
Velnalas klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņu atsegums Gaujas labajā krastā, 2,5 km lejpus Siguldas tilta, Piķenes kraujas lejasgalā, aizsargājamā platība - 2,3 ha, garums - 250 m, augstums - 15 m
Krāču kalni ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, ir seno, domājams, Litorīnas jūras stadijas kāpu virkne Jelgavas novada Valgundes pagastā un Mārupes novada Salas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība — 78,16 ha, puslokā no austrumiem apliec Ķemeru-Smārdes tīreli, garums ir 9 km, platums - 70-150 m, augstākais punkts - Ložmetējkalns (absolūtais augstums 23 m vjl.)
Ketleru atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, krauja Ventas labajā krastā Skrundas pagastā pie bij. Ketleru mājām, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 3,343 ha, apakšējā daļā atsedzas slīpslāņoti smilšakmeņi ar konglomerātu starpkārtām, augšējo daļu veido dolomītmerģeļi, aleirolīti un māli
Ventas rumba ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, platākais Latvijas ūdenskritums, atrodas Kuldīgā, Ventā, dabas lieguma "Ventas ieleja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 7,6 ha, platums vasarā - \~110 m, palu laikā - līdz 150 m, augstums - 1,8-2,2 m, izskalojot dolomīta slāņus pakāpeniski pārvietojas augšup pa Ventu
Lielais vella akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, sena kulta vieta, atrodas Balvu novada Bērzkalnes pagastā, Brūklāju mežniecībā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība — 0,01 ha, akmens apkārtmērs — 24,1 m, garums — 8,3 m, platums — 7 m, augstums — 1,9 m
Grūbes dolomīta atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, Smiltenes novada Apes pagastā, atrodas Vaidavas labajā krastā, platība 0,5 ha, Vaidavā dolomīta slāņi veido 12 m platu divpakāpju (augstums 1,5 m un 2,8 m) ūdenskritumu
Svētciema akmeņu saliņa ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, vaļņveida reljefa forma Rīgas līča piekrastes zemūdens nogāzē, atrodas Salacgrīvas pagastā iepretī Svētciemam, 200 m no krasta, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., aizsargājamās teritorijas platība - 0,1 ha, paralēli krastam orientēts \~150 m garš akmeņu valnis, kas parasti atrodas zem ūdens, pazeminoties ūdenslīmenim daži akmeņi kļūst redzami
Kvēpenes ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis Gaujas labā pamatkrasta piekājē, Raiskuma pagastā, netālu no Kvēpeņu mājām, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 30,3 ha, viena no garākajām alām Latvijā (centrālā eja 20 m), ir 3 ieejas un komplicēts sāneju tīkls, lielākais griestu augstums - \~2 m, lielākais platums - 3,5 m
Roču ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis Līgatnes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kops 2001. g., aizsargājamā platība - 6,6 ha, eju kopgarums - \~30 m, izveidojusies Gaujas svītas smilšakmeņos, no alas izplūst spēcīgs avots, tās grīdu klāj ūdens, ieeja ir šaura un zema, bet iekšpuse plaša ar vairākiem sašaurinājumiem, sikspārņu ziemošanas vieta
Vīksnu alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis Salacas labajā krastā, 3,5 km lejpus Staiceles tilta, Staiceles pagastā pie Vīksnu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., aizsargājamā platība — 0,8 ha, ala izveidojusies dzeltena smilšakmens iezī, ieeja ovāla 2 m augsta un >1 m plata, priekštelpa augstāka, galvenā ala taisna, 24 m gara, pa kreisi no tās — 2 sānzari (garums — 8 m un 4,4 m), nedaudz augstāk ir otra ala ar 3 ejām \~20 m kopgarumā
Pavāru atsegumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis Saldus novada Zirņu pagastā, Cieceres labajā krastā iepretī Paksītes ietekai, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība — 2,17 ha, ir līdz 15 m augsti devona smilšakmens atsegumi ar fosilo zivju un 1991. g. atklātā tetrapoda (“Ventastega curonica”) atliekām; Cieceres atsegumi
Ķaubju iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis, atrodas Amatas kreisajā krastā iepretī Ainavu kraujai, Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 5,6 ha, tas ir 6 m augsts augšdevona smilšakmens un dolomīta atsegums \~45 m augstas un 50 m platas kraujas augšdaļā
Līču-Laņģu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis, atrodas Gaujas kreisajā senkrastā lejpus Ranču strauta ietekas, Priekuļu novada Liepas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamās teritorijas platība - 43 ha, ir \~1 km gara augšdevona smilšakmens klinšu sistēma, no tām izplūst \~20 avotu, tajās ir daudzas alas un nišas; Lodes iežājs
guildhall Ģildes halle; arī domes nams
šarmantās daļiņas hadronu grupa, kam kvantu skaitlis ir atšķirīgs no nulles
haihets Haihats
selachiiformes Haizivju kārta jeb haizivis
rūķhaizivs haizivju kārtas suga (_Mitsukurina owstoni_), ko raksturo liela, izvirzīta mute un garš, smails deguns, kas dažiem īpatņiem gandrīz atgādina zobenu, dzīvo dziļvagās un nekad nav pētītas dabiskajā vidē
baltā haizivs haizivju suga ("Carcharodon carcharias"), ko uzskata par cilvēkam visbīstamāko, garums - līdz 9 m
milzu haizivs haizivju suga ("Cetorhinus maximus"), garums - \~15 m, pārtiek no planktona
siļķu haizivs haizivju suga ("Lamna cornubica"), garums - \~3,6 m, pārtiek no pelaģiskām zivīm, galvenokārt no siļķēm
zilā haizivs haizivju suga ("Prionace glauca"), garums - \~4 m, bīstama
vaļu haizivs haizivju suga ("Rhincodon typus"), garums - \~18 m
Grenlandes haizivs haizivju suga ("Somniosus microcephalus"), garums - \~8 m
selahija haizivjveidīgo jūras plēsīgo skrimšļzivju kārtas zivis; to garums ir dažāds - no 0,5 līdz 20 m
Mirabilis jalapa halapas mirabilis
karolīnas halēzija halēziju suga ("Halesia carolina")
Hebrona Halīla - pilsēta Rietumkrastā (angļu val. "Hebron", arābu val. "al-Khalil"), 100000 iedzīvotāju, visi palestīnieši, (Izraēla okupējusi 1967), tikai \~400 ebreju, Ābrama un viņa ģimenes kapavieta - ebreju un musulmaņu svētvieta, kuras dēļ radies konflikts, tās nodošana palestīniešiem sākusies 1977. gadā
akmenssāls Halīts - halogenīdu klases minerāls, NaCl, var būt bezkrāsains, sārts, dzeltenīgs, zilgans
priekšhalle Halle, kas atrodas priekšā citām telpām (parasti baznīcās, pilīs); priekšējā halle
paviljons halles veida celtne, arī celtnes daļa, piemēram, eksponātu novietošanai, tirdzniecībai, kinofilmu uzņemšanai
hloroprēns Halogēnalkēns, nepiesātinātais halogēnogļūdeņradis, bezkrāsains toksisks šķidrums ar asu smaku
trifluoretiķskābe halogēnkarbonskābe CF~3~COOH, bezkrāsains, gaisā kūpošs šķidrums ar asu smaku, stipra skābe, inerta pret stiklu; izmanto anhidrīda ražošanā, organiskajā sintēzē
tetrafluoretilēns Halogēnogļūdeņradis, halogēnalkēns - bezkrāsaina gāze bez smakas, nešķīst ūdenī; izmanto gk. politerafluoretilēna iegūšanai
fluorīts halogēnu grupas dažādas krāsas stiklam līdzīgs minerāls, kalcija fluorīds CaF~2~; izmanto metalurģijā (par kusni), optikā, fluora ieguvei, krāsainos paveidus – juvelierizstrādājumiem
halogēnūdeņraži Halogēnu savienojumi ar ūdeņradi, to ūdens šķīdumi ir stipras skābes, to sāļi - halogenīdi
psilocīns Halucinogēns triptamīna grupas alkaloīds, kas iedarbojas un tiek lietots kā psihodēlisks halucinogēns, sastopams vairākās psihoaktīvās sēnēs kopā ar psilocibīnu
Papio hamadryas hamadrils
turku pirts hamams - tuvo Austrumu valstīm raksturīgs rekreācijas komplekss, kurā ietilpst tvaika pirts (poraina akmens plāksne, caur ko sūcas tvaiks), mazgāšanās un masāžas procedūras
Echinopsis chamaecereus hamecereju ehinopsis
Chamaecereus silvestrii Hamecereju ehinopsis ("Echinopsis chamaecereus")
Jugra hantu un mansu autonomais apvidus – Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Rietumsibīrijā, administratīvais centrs- Hantimansijska, platība – 534800 kvadrātkilometru, 1520000 iedzīvotāju (2009.)
elle un Indija haoss
viršu varšu haoss, liels sajukums, apjukums
stāvviļņu jūra haotiska un stāva jūras viļņošanās, ja viļņu virziens nesakrīt ar vēja virzienu vai arī ja vēja virziens strauji mainās un ir perpendikulārs straumes virzienam
sajaukta jūra haotiska viļņošanās pēc tam, kad vējš pēkšņi mainījis virzienu
auss skrimstalas ornaments haotiski savīti, abstrakti, plastiski, auss formu atgādinoši liekumi, kurus papildina fantastiskas figūras vai maskas; izplatīts manierisma stila vēlīnajā posmā (17. gs. 30.-80. g.)
gamētiskais hromosomu komplekts haploidālais hromosomu komplekts
hurikans harikens
divrindu harmonikas harmonikas ar divām taustiņu rindām
vienrindas harmonikas harmonikas ar vienu taustiņu rindu
garmoška harmonikas; akordeons
harmonikas harmoniskas (sinusoidālas) svārstības, kuru summa veido jebkuru praksē sastopamu periodisku signālu
svārstību spektrs harmonisko svārstību kopums, kādā var sadalīt attiecīgo salikto svārstību
zelta griezums harmonisks dalījums, kurā viena, lielākā daļa attiecas pret otru, mazāko daļu tāpat, kā viss veselais attiecas pret lielāko daļu
simfonija harmonisks daudzu (kaut kā) sastāvdaļu savienojums vienā veselē, piemēram, krāsu simfonija, dzīves simfonija
nesējfrekvence harmonisku svārstību frekvence, kuru modulē ar informācijas signāliem, lai tos pārraidītu
leņķiskā frekvence harmonisku svārstību frekvences reizinājums ar 2π
harpakticīdi harpaktikoīdi
Chara aculeolata haru suga
Chara baueri haru suga
Chara contraria haru suga
Chara crinita haru suga
Chara hispida haru suga
Chara polyacantha haru suga
Chara rudis haru suga
Chara tomentosa haru suga
Chara intermedia haru sugas "Chara aculeolata" nosaukuma sinonīms
Chara ceratophylla haru sugas "Chara tomentosa" nosaukuma sinonīms
Chara foetida haru sugas "Chara vulgaris" nosaukuma sinonīms
platlapu hasmante hasmantu suga ("Chasmantium latifolium")
sfenodons hatērija ("Sphenodon punctatus")
Sphenodon pnctatus hatērija jeb sfenodons
sālradzīšu hatiora hatioru suga ("Hatiora salicornioides")
dzeltenmelnais havajputniņš havajputniņu suga ("Drepanis pacifica")
pusknābja havajputniņš havajputniņu suga ("Hemignathus wilsoni")
Leisanas havajputniņš havajputniņu suga ("Psittirostra cantans")
Potentilla heidenrenchii Heidenreiha retējs
sīkziedu heihēra heihēru suga ("Heuchera micrantha")
hemignathus Hemignathus wilsoni - pusknābja havajputniņš
krūmcidonija Henomele ("Chaenomeles") - rožu dzimtas krūms ar spilgtiem, parasti oranžiem, ziediem un skābiem, aromātiskiem, apaļīgiem augļiem
Japānas henomele henomeļu suga ("Chaenomeles japonica"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu un augļaugu kopš 19. gs. vidus
krāšņā henomele henomeļu suga ("Chaenomeles speciosa"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu
Ahalsopeli Hephstha - apdzīvota vieta Gruzijā, Abhāzijas rietumu daļā, tās nosaukums gruzīnu valodā
heteroheksozāns Heterosaharīds, kurā ir heksozes elementi, piem., lignoceluloze, pektoceluloze vai lipoceluloze
Lelvani hetu un hatu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - pazemes valstības dievība, kas dievu hierarhijā ierindota pēc Negaisa un Saules dieva, bet pirms Telepina
ciprese Hibrīdās cipreses ("x Cupressocyparis"), kas ir ciprešu un paciprešu starpsugu krustojums ("Cupressus macrocarpa x Chamaecyparis nootkatensis")
lizocīms Hidrolāžu klases ferments, baktēriju šūnapvalku polisaharīdos katalīzē specifisku glikozīdisko saišu šķelšanos, kas izraisa baktēriju izšķīšanu; pārtikas piedeva E1105, konservants, var izraisīt hroniskas galvassāpes un alerģiskas reakcija; muramidāze
gailene Himēnija sēņu klases afilloforu rindas dzimta ("Cantharellaceae"), ēdamā sēne ar dzeltenu cepurīti un kātiņu; pasaulē 4 ģintis, 100 sugu; Latvijā 3 ģintis, 7 sugas
himenohēte Himēnijsēņu klases afilloforu rindas dzimta ("Hymenochaetaceae"), Latvijā konstatētas 6 ģintis, 25 sugas
brūnsardzene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas atmateņu dzimtas sēņu ģints ("Phaeolepiota"), Latvijā konstatēta 1 suga
virpainīte Himēnijsēņu klases atmateņu rindas dzimta ("Strophariaceae"), pārsvarā saprofīti, aktīvi koksnes un augu atlieku noārdītāji, vairākas sugas ir parazīti uz dzīviem kokiem, Latvijā konstatētas 7 ģintis, 32 sugas
violetpiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Trichaptum")
brūnsvārcene himēnijsēņu klases sīkpiepju dzimtas sēņu ģintis ("Hymenochaete" un "Hymenochaetopsis")
tathāgata hīnajānas budisma mitoloģijā - budas Šākjamuni epitets, ko varēja lietot arī attiecībā uz jebkuru arhatu; mahājānas tekstos - vārda "buda" sinonīms; izplatīti arī citi skaidrojumi: "tā (iegūstot apskaidrību) atnākušais", "tā (kā agrākie budas) aizgājušais" un "patieso būtību izpratušais"
čhatīsgarhu valoda hindi valodas dialekts, kurā runā gk. Čhatīsgarhas štatā
avatāra hindu mitoloģijā - dievības izpausmes forma, dievišķā pienākuma jeb dharmas nosacīta dievības iemiesošanās zemākas kārtas radībā, zaudējot daļu savas varenībasun iegūstot jaunas iespējas īstenot savu sūtību: piemēram, Višnu iemiesošanās dievos (Krišna, Rāma) vai dzīvniekos (piem., bruņurupucis); pavisam ir pazīstamas 10 Višnu avatāras.; Šivam ir zināmas 28 avatāras
Dharma hindu mitoloģijā - dievišķs prātnieks, arī taisnības dievs, kas personificē jēdzienu "dharma", t. i. likumu, morālo, tiesisko kārtību, likumību
Tāra Hindu mitoloģijā - dievu skolotāja Brihaspati sieva, kuru nolaupīja mēness dievs Soma, kā rezultātā viņai piedzima dēls Budha
Mahara Hindu mitoloģijā - milzīgs jūras briesmonis, kas līdzīgs valim, krokodilam, haizivij, delfīnam un bija vairāku dievu jājamdzīvnieks
dākinī Hindu mitoloģijā - neganti un cietsirdīgi sieviešu kārtas dēmoni, nāves dievietes Kālī pavadones, tās palīdz budisma piekritējiem un spēj cilvēkiem atklāt dharmas noslēpumus
Purūravass Hindu mitoloģijā - pirmais Mēness dinastijas valdnieks, Ilas un Budhas dēls
Vesantara Hindu mitoloģijā - princis, Budas pēdējā cilvēciskā inkarnācija, pirms viņš kļuva par Sidhartu Guatamu
Mandara hindu mitoloģijā - svētais kalns, kur mīt dažādas dievības un pusdievišķas būtnes (jakšas, gandharvas, kinnaras u. c.)
artha Hinduismā - turība, ko rada ekonomiska attīstība saskaņā ar reliģiskiem principiem, viens no četriem hinduistu svētajos rakstos norādītajiem dzīves mērķiem "dharma - artha - kāma - mokša" (reliģija - turība - jutekliska bauda - atsvabinātība)
Holi Hinduistu pavasara svētki par godu Krišnas un Rādhas mīlestībai; to raksturīga iezīme ir trakulīgas spēles, kas atgādina par Krišnas mīlas rotaļām ar ganēm, kuras aprakstītas Mahābhāratā
saharopinūrija Hiperlizinēmijas forma, līdzīga hiperlizinēmijai, bet ar augstāku L-saharopīna un zemāku lizīna līmeni urīnā
nostrātiskās valodas hipotētiska valodu virssaime, kurā ietilpst indoeiropiešu, urāliešu, altajiešu, semītu-hamītu, kartvelu, dravīdu, korejiešu u. c. valodas; pastāv uzskats, ka šajās valodās ir \~700 kopīgas cilmes vārdu sakņu
partoni Hipotētiskas daļiņas kvantiskajā lauka teorijā, hadronu sastāvdaļa
Kurzemes litosfēras miniplātne hipotētisks, vēlajā arhajā pirms \~2,6 mld gadu radies litosfēras bloks, ko veidoja agrā arhaja Eiropas protokontinenta atlūza — tagadējais Kurzemes megabloks un tajā laikā jaunizveidojusies okeāniskā tipa Zemes garoza
mianīns Hloramīna aizsargāts nosaukums, preparātu iegūst parasti kā blakus produktu saharīna ražošanā
Maoka Holmska, pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g.
Sarkanā upe Hongha, upe Ķīnā un Vjetnamā
Juandzjana Honghas upes nosaukums tās augštecē, Ķīnā
Songkoja Honha - upe Vjetnamā
glukagons Hormons, ko secernē Langerhansa saliņu alfa šūnas; izraisa glikogenolīzi aknās un lipolīzi taukaudos
diploze Hromosomu diploīdā skaita atjaunošanās, savienojoties diviem haploīdiem hromosomu komplektiem apaugļošanās procesā
kanabisms Hroniska saindēšanās ar kaņepju preparātiem vai hašišu
puslodes humārija humāriju ģints sēņu suga ("Humaria hemisphaerica")
Taviskarons Huronu (ASV un Kanādas robežapgabali) mitoloģijā - ziemas simbols, viens no dvīņiem - antagonistiem (otrs - Joskeha - pavasara simbols), kurš radīja vētras, briesmoņus, samezgloja upju tecējumu, gribēja pat nozagt sauli
pamiriešu valodas ide valodu saimes irāņu valodu grupas valodas, pie kurām pieder vahanu, iškašimu, jazgulemu, šugnanu, rušanu u. c. valodas
sfagnu iedobīte iedobīšu sēņu suga ("Arrhenia gerardiana", syn. "Omphalina sphagnicola")
silāju iedobīte iedobīšu sēņu suga ("Lichenomphalia umbellifera", syn. "Omphalina umbellifera")
sprādzes iedobīte iedobīšu sēņu suga ("Omphalina fibula")
parādība Iedomu tēls, vīzija, arī halucinācija
meža ienesīgums iegūtā peļņa no apsaimniekojamās meža platības noteiktā laika periodā; parasti rēķina uz 1 ha meža zemes gadā
galda izdevniecības sistēma iekārtu un grafikas programu komplekss (piemēram, _Page Maker_, _QuarkXpress_, _Illustrator_, _Freehand_, _Photoshop_) pirmsdrukas procesu veikšanai – salikšanai, rediģēšanai un maketēšanai
segžokleņi Iekšžokleņi - kukaiņu klases apakšklase ("Entognatha"), kurā ietilpst 3 kārtas - diplūras, kolembolas un protūras, kas pārstāvētas arī Latvijā
Gehenna Ieleja dienvidrietumos no Jeruzalemes, kur ziedoja Moloham; vēlāk elles nosaukums; arī islāmā
Karaugoms Ielejas šļūdonis Galvenās Kaukāza grēdas ziemeļu nogāzē, Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, garums - 14 km, noslīd līdz 1820 m vjl., sākas Terekas pieteka Uruha
IHTFP Ienīstu šito fakino vietu (angļu "I hate this f'n place"; īsziņās)
Balhaša-Alakola ieplaka ieplaka Kazahstānas dienvidaustrumos, 342-600 m vjl., ziemeļos norobežo Kazahstānas sīkpauguraine un Tarbagatajs, dienvidos - Džungārijas Alatavs un Ču-Ili kalni, ziemeļu daļā atrodas Balhašs, austrumos - Sasikkels un Alakels, dienvidos - Taukuma, Sariišikotrava, Moinkuma smiltāji
Džungārijas vārti ieplaka starp Džungārijas Alatau (Kazahstānā) un Birliktavu un Mailitavu (Ķīnā), kalnu pāreja, savieno Balhaša-Alakela ieplaku (Kazahstānā) un Ebinūra ezera ieplaku (Ķīnā), platums 10-40 km
skaitļotājs ierīce, arī ierīču komplekss mehanizētai vai automatizētai matemātisku operāciju veikšanai; dators
Beļavas muižas ainavu parks ierīkots 18. gs. vidū, tā platība - 6,7 ha, parkā ir 2 uzpludināti dīķi, stādītas vietējās un introducētās koku un krūmu sugas, saglabājies t. s. Baltās ķēves piemineklis - granīta obelisks
stāvvilnis Ierobežota vides apgabala brīvas harmoniskas svārstības, kuru fāzes dažādos vides posmos ir vienādas vai pretējas
artilērija Ieroču šķira, kuras daļu un apakšvienību apbruņojumā ir lielgabali, haubices, mortīras, mīnmetēji, šaušanas koriģēšanas līdzekļi, kā arī attiecīgie transportlīdzekļi
Chara canescens iesirmā hara
emanatorijs Iestāde, kurā slimniekus ārstē ar radioaktīviem ūdeņiem un rādija emanācijas inhalācijām
Milzukalna dabas parks ietver šī kalna apkārtni ar savdabīgo reljefu un gleznaino apkārtni, platība - 73 ha, no 1977. g. līdz 1999. g. bija kompleksais dabas liegums
Pinku ezera dabas parks ietver šo ezeru un tā apkārtni, platība - 161 ha, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., teritorijā ir savdabīgi dīķu biotopi, konstatētas >25 retu augu sugas, ligzdo vairākas retas putnu sugas
aminēt Ievadīt aminogrupu organiskos savienojumos ūdeņraža, halogēnu vai citu atomu vietā
halogenizēt Ievadīt halogēnu organiska savienojuma sastāvā
Amarbadžasgalants ievērojams objekts Mongolijā (_Amarbažasgalant_), Darhanūlas aimaka rietumos
silicītieži Ieži, kas sastāv gk. (> 50%) no SiO2 minerāliem (opāla, kvarca, halcedona)
Abruka Igaunijai piederoša sala Rīgas līcī uz dienvidiem no Sāmsalas, platība - 1060 ha, viens no tālākajiem platlapu koku izplatības rajoniem Eiropas ziemeļu daļā, atrodas valsts aizsardzībā
Muharrams Ikgadēja atceres diena, ko musulmaņu šiīti atzīmē pieminot Muhameda mazdēla Huseina noslepkavošanu 680. gada muharrama mēneša desmitajā dienā
policizācija Īkšķa aizstāšana vai rehabilitācija, biežāk ķirurģiska īkšķa konstruēšana no rādītājpirksta vai kājas pirksta
imūnanalīze Ikviena metode vielu kvantitatīvai noteikšanai, izmantojot specifisku antigēna vai haptēna saistīšanos ar homoloģisku antivielu; imūnanalīzes metodes ietver radioimūnanalīzi, enzimātisko imūnanalīzi, fluorescento imūnanalīzi u. c.
heteropolisaharīds Ikviena polisaharīda molekula, kas sastāv no diviem vai vairākiem dažādiem monosaharīdu atlikumiem; tā īpašības un funkcijas atkarīgas no sastāva
baktēriju polisaharīds ikviens baktēriju sintezēts polisaharīds; šīm vielām ir nozīme imunoloģijā, jo tām piemīt antigēnu īpašības
Ilganči Ilganču ezers - atrodas Rugāju pagastā, platība - 26,6 ha, garums - \~1 km, lielākais platums - \~0,4 km; Ilganča ezers
sociālās aprūpes centrs ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcija, kas nodrošina pastāvīgu dzīvesvietu (mājvietu) bērniem vai pilngadīgām personām (senioriem, cilvēkiem ar viegliem, vidējiem un smagiem garīga vai fiziska rakstura traucējumiem), kuras vecuma vai veselības stāvokļa dēļ nespēj sevi pilnībā aprūpēt un nodrošināt savas pamatvajadzības
pedāļskaņa Ilgstoši izturēta skaņa, īpaši basā, kam ir relatīvi patstāvīga harmoniskā jēga
Bajburta ils Turcijas austrumu daļā, robežojas ar Rizes, Erzurumas, Erzindžanas, Gimišhanes un Trabzonas ilu
Afjonkarahisara ils Turcijas rietumu daļā, robežojas ar Eskišehira, Konja, Isparta, Denizli, Ušaka un Kithaja ilu
Ardahana ils Turcijas ziemeļaustrumos (_Ardahan_), pie Gruzijas un Armēnijas robežas, robežojas arī ar Karsas, Erzurumas un Artvinas ilu
Artvina ils Turcijas ziemeļaustrumos (_Artvin_), Melnās jūras piekrastē, robežojas ar Ardahanas un Rizes ilu, kā arī ar Gruziju
Impala Imphala, pilsēta Indijā
penuti Indiāņu cilšu grupa (cimšiani, sahaptini, nivoki, jokuti u. c.), dzīvo ASV un Kanādas rietumos, gk. rezervātos, valoda veido īpašu saimi, reliģija - kristiānisms (protestantisms), arī cilts ticējumi
širiani Indiāņu cilšu grupa (širiani, vaiki, gvaharivi u. c.), klejo Riubranku un Orinoko augšteces baseinā, Venecuēlas dienvidos un Brazīlijas ziemeļos, valoda savrupa, animistiski ticējumi
tukani Indiāņu cilšu grupa (tukani, desani, tujuki, eruliji, buhagani, coli, makuni, kvereti, jahuni, gvanani, kobevi, orehoni, koregvahi, sioni u. c.), dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda veido īpašu saimi, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms
tupogvarani Indiāņu cilšu grupa Dienvidamerikas vidienē (Brazīlijā, Gajānā, Surinamā, Gviānā, Paragvajā, Bolīvijā, Peru), valodas veido īpašu saimi, iedalās 2 grupās: ziemeļu - tupi (ojampi, tupinambi, tenetehari, tapirapi, mavi, munduruki, kavahivi, parintintini, kokami) un gvarani (kaingvi, sirioni, gvajaki, apapokuri, ivapari, gvajani, čani, čirigvani u. c.), atrodas dažādās ģints iekārtas sairuma pakāpēs, animistiski ticējumi, vietumis ar kristiānisma elementu piejaukumu
kalasa Indiešu arhitektūrā lietojamais vāzveidīgais sikharu vainagojums, arī vāzveidīgais kolonnu kapitelis
darma Indiešu filozofijā un hinduismā: pārpasaulīgs mūžīgs morāles likums; sociāltikumiski "pareizas dzīves" principi; dharma
Nānaks Indiešu guru un sikhu reliģijas pamatlicējs (ap 1469.-1539. g.), kurš tiecās samierināt hinduistus un musulmaņus un ļoti daudz ceļoja, sludinot monoteistisku ticību, ko ietekmēja bhakti un sūfisms
Nirriti indiešu mitoloģijā - nāves dieviete, Adharmas sieva vai meita, personificēts sabrukums, iznīcība, nāve
Durodhāna Indiešu mitoloģijā - vecākais no brāļiem kauraviem, valdnieka Dhritaraštas un viņa sievas Gandharas dēls
Alazejas plakankalne Indigirkas, Kolimas, Alazejas un Ožoginas ūdenšķirtnē Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 300 km, vidējais augstums - 350 m, viļņots reljefs, izolēti plakanvirsmas masīvi un grēdas (400-954 m)
dažādziedu indigofera indigoferu suga ("Indigofera heterantha")
fallins Indīgs hemolītisks zaļās mušmires "Amanita phalloides" glikozīds
Toona mahagoni Indijas mahagons
Šārkbejs Indijas okeāna līcis ("Shark Bay") Austrālijas rietumu piekrastē; Haizivju līcis
Čhatīsgarha Indijas Republikas štats, administratīvais centrs - Raipura, platība - 135191 kvadrātkilometrs, 23646000 iedzīvotāju (2008. g.), valodas - čhatīsgarhu, hindi
Džammu un Kašmīra Indijas Republikas štats, atradās valsts ziemeļos, platība — 101387 kvadrātkilometri, 12366000 iedzīvotāju (2008. g.), valoda — urdu; Indijas parlaments 2019. gada 6. augustā apstiprināja valdības plānu, kas anulēja štata autonomiju un līdz 31. oktobrim izveidoja divas jaunas savienības teritorijas — vienu Džammu un Kašmīras, bet otru Ladākhas teritorijā
Damāna un Diu Indijas Republikas teritorija, atrodas valsts rietumu daļā, sastāv no divām atsevišķām daļām, no kurām katra atrodas savā Arābijas jūras Khambhātas līča krastā, administratīvais centrs — Damāna, platība — 112 kvadrātkilometru, 188000 iedzīvotāju (2008. g.), valodas — gudžaratu, angļu
Selvāsa Indijas Republikas teritorijas "Dādra un Nagarhaveli" administratīvais centrs, 21890 iedzīvotāju (2001. g.)
Ladākha Indijas savienības teritorija tās ziemeļos (hindi: लदाख), Himalaju rietumu daļā, izveidota 2019. g. oktobrī, tās administratīvais centrs ir Leha
haplonts Indivīds ar haploīdu hromosomu komplektu
apolloniskums Individualizētība, racionalizētība un apzinīgums cilvēku sabiedrībā (vācu filozofa Fridriha Nīčes izpratnē), kā pretstatījums dionīsiskajam - kolektīvajam, iracionālajam un liriskajam
kods EBCDIC informācijas apmaiņas paplašinātais bināri decimālais kods (angļu "Extended Binary Coded Decimal Interchange Code")
EBCDIC Informācijas apmaiņas paplašinātais bināri decimālais kods (angļu "Extended Binary Coded Decimal Interchange Code")
CIREA Informācijas, diskusiju un apmaiņas centrs patvēruma jautājumos ("Centre for Information, Discussion and Exchange on Asylum")
halotāns Inhalācijas narkozes līdzeklis, viegli gaistošs šķidrums
kolions Inkrēts, kuram ir kavējoša ietekme uz kāda orgāna vai orgānu sistēmas funkciju; halons
sociālā lauksaimniecība inovatīva, uz līdzdalību vērsta pieeja, kurā apvienota daudzfunkcionāla lauksaimniecība, sociālie pakalpojumi un veselības aprūpe ar mērķi sekmēt viegli ievainojamu un mazaizsargātu sociālu grupu iekļaušanu, sociālo rehabilitāciju, kā arī garīgo un fizisko veselību
dienas aprūpes centrs institūcija, kas dienas laikā nodrošina sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, sociālo prasmju attīstību, izglītošanu un brīvā laika pavadīšanas iespējas personām ar garīga rakstura traucējumiem, invalīdiem, bērniem no trūcīgām ģimenēm un ģimenēm, kurās ir bērna attīstībai nelabvēlīgi apstākļi, kā arī personām, kuras sasniegušas vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju
sociālās rehabilitācijas centrs institūcija, kura atbilst sociālās rehabilitācijas institūcijām izvirzītajām prasībām un kuras galvenais uzdevums ir veikt probācijas klientu sociālās uzvedības korekciju
akompanements Instrumentāls pavadījums, kas harmoniski pavada galveno melodiju
haimoglobīnometri Instrumenti haimoglobīna daudzumu noteikšanai asinīs
haimometri Instrumenti haimoglobīna daudzumu noteikšanai asinīs
kardiodilatators instruments kuņģa ieejas atveres paplašināšanai ahalāzijas vai striktūras gadījumā
harmonografs Instruments, ar ko var uzņemt 2 harmonisku oscilāciju kopējo grafiku
ISCV Internacionālā studentu celtnieku vienība (kopā ar nosaukumu, piem., ISCV "Freundschaft")
IPX intertīkla pakešapmaiņas protokols (angļu "Internet Packet Exchange")
protokols IPX intertīkla pakešapmaiņas protokols (angļu "Internet Packet Exchange")
aizsprostotājs Inženierbruņojuma līdzeklis prettanku mīnu ātrai mehanizētai likšanai gruntī
orgtehnika Inženiertehniskās, pētnieciskās un organizatoriskās darbības mehanizācijas un automatizācijas tehniskie līdzekļi; organizācijas tehnika
kronēt Īpašā ceremonijā pasludināt par monarhu, pasniedzot monarha varas simbolus
siltums Īpaša matērijas kustības forma, kas ir saistīta ar vielas daļiņu, (molekulu, atomu, elektronu u. tml.) haotisko kustību; sistēmas iekšējā enerģija, arī iekšējās enerģijas daudzums, ko rada šāda kustība
Krustkalnu dabas rezervāts īpaši aizsargājama dabas teritorija Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenuma Madonas-Trepes valnī un Dūku-Svētes ieplakā, Madonas novadā, izveidots 1977. g., lai saglabātu apvidum raksturīgo mežu un ūdeņu kompleksu, retās augu sugas, kā arī ainaviskās un kultūrvēsturiskās vērtības, platība — 2915 ha, noteiktas stingrā un regulējamā režīma zonas
Moricsalas dabas rezervāts īpaši aizsargājama dabas teritorija Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Usmas pagastā, kopplatība - 818 ha, valsts aizsardzībā kopš 1912. g., izveidots, lai saglabātu nepārveidotas dabas ekosistēmas, pētītu tajās notiekošos procesus un nodrošinātu izzūdošo un reto augu, sēņu, ķērpju un dzīvnieku aizsardzību
troņa runa īpašiem notikumiem veltīta monarha runa
asks Īpašs asku sēņu orgāns, kurā pēc apaugļošanās norisinās mejoze un veidojas haploidālas sporas (askusporas)
leģitimitāte Īpašuma, prasības, stāvokļa vai varas likumīgums, it īpaši monarha tiesība ieņemt savu senču troni; valsts varas likumīgums pēc starptautiskajām tiesībām vai sabiedrības attieksmes
parastā ipomeja ipomeju suga ("Ipomoea purpurea syn. Pharbitis purpurea")
trejkrāsu ipomeja ipomeju suga ("Ipomoea tricolor syn. Pharbitis rubrocaerulea")
izcilā henomele ir Japānas henomeles un krāšņās henomeles hibrīds ("Chaenomeles x superba"), ko arī audzē kā krāšņumaugu
Bīriņu parks ir neorenesanses stilā veidots parks 5,8 ha platībā ar paviljonu ezera krastā, parkā aug 23 vietējās un 67 introducētās koku un krūmu sugas
alavi Irakvu tautai tuvu radniecīga etniska grupa, dzīvo Tanzānijas vidienē, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas irakvu apakšgrupas, vietējie tradicionālie ģints ticējumi un kulti
burungi Irakvu tautai tuvu radniecīga etniska grupa, dzīvo Tanzānijas vidienē, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas irakvu apakšgrupas, vietējie tradicionālie ģints ticējumi un kulti
gorovi Irakvu tautai tuvu radniecīga etniska grupa, dzīvo Tanzānijas vidienē, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas irakvu apakšgrupas, vietējie tradicionālie ģints ticējumi un kulti
mbugi Irakvu tautai tuvu radniecīga etniska grupa, dzīvo Tanzānijas vidienē, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas irakvu apakšgrupas, vietējie tradicionālie ģints ticējumi un kulti
Traetaona Irāņu mitoloģijā - dievība, trīsgalvainā pūķa Ažidahaka uzvarētājs
Ažidahaks Irāņu mitoloģijā - pūķis; mitoloģiskajā historiogrāfijā - svešzemju valdnieks uzurpators, kas sagrābis varu Irānā, - Zahaks
Rustams Irāņu mitoloģijā - varonis no slavenas un senas dzimtas, Zahaka dzimtas atvase, varoņa Zala un Rudabas dēls
Kava Irāņu mitoloģijā un eposā "Šāhnamē" - varonis - kalējs, kas organizēja tautas sacelšanos pret Irānas troņa uzurpatoru - pūķi Zahaku
Buhāras īriss īrisu suga ("Iris bucharica")
Irtišas-Karaghandi kanāls Irtišas-Karaghandi kanāls - apūdeņošanas un ūdensapgādes kanāls Kazahstānā, sākas no Irtišas pie Aksu, stiepjas līdz Karaghandi rūpniecības rajoniem, izbūvēts 1966.-1971. g., garums - 451 km, platums - 20-40 m, dziļums - 5-7 m, apūdeņo 120000 ha zemes
dzeltenā filepita īsknābja māņnektārputns ("Neodrepanis hypoxantha")
atelpas brīdis īslaicīgs sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums, kura mērķis ir sniegt iespēju bērna ar funkcionāliem traucējumiem vecākiem vai pilngadīgas personas ar funkcionāliem traucējumiem tuviniekiem atpūtu no ikdienas aprūpes veikšanas pienākuma
livans Islāma arhitektūrā bieži lietots halles veids
rasuls Islāma dibinātāja pravieša Muhameda tituls, kas viņu atšķir no visiem citiem praviešiem un apzīmē viņa Dievišķo Misiju īstenās ticības sludināšanā
Munkars un Nakīrs islāma mitoloģijā - eņģeļi, kas pārbauda mirušo cilvēku ticību Allāham, kas naktī pēc apbedīšanas iekļūst kapā, pieceļ mirušo un uzdod jautājumu par Muhamedu, ja atbilde ir pareiza, eņģeļi atver kapa malā durvis, pa kurām pastardienā varēs iekļūt paradīzē; neticīgos viņi līdz pat pastardienai drausmīgi sit
Isrāfīls Islāma mitoloģijā - erceņģelis, kas ar taures skaņām vēstī par pastarās tiesas atnākšanu, viens no četriem Allāham tuvākajiem eņģeļiem
Alboraks Islāma mitoloģijā - erceņģeļa Džibrīla sudrabspalvainais zirgs, ar kuru viņš un Muhameds naktī devās uz Jeruzālemi, no turienes izjāja cauri visām septiņām debesīm un atgriezās atpakaļ Mekā
Ismaīls Islāma mitoloģijā - Ibrāhīma (Abrahāma) dēls, Korānā dēvēts par pravieti un Allāha sūtni
Huseins Islāma mitoloģijā - Muhameda meitas Fātimas un viņas vīra Alī dēls, kuru halīfa Jazīda karavīri nogalināja 680. g., šiīti viņu godā kā svēto mocekli, kas kritis kaujas laukā, viņa kapavieta Kerbelā (Irākā) ir viena no šiītu galvenajām svētvietām
isra Islāma mitoloģijā - Muhameda nakts ceļojums uz Jeruzālemi ar spārnoto dzīvnieku Burāku
Hārūns Islāma mitoloģijā - Mūsas (Mozus) brālis un Allāha sūtīts palīgs, atbilst Bībeles Āronam
Alī Islāma mitoloģijā - pravieša Muhameda brālēns un viņa meitas Fātimas vīrs; dēvu un pūķu uzvarētājs
mirādžs Islāma mitoloģijā - pravieša Muhameda ceļojums uz debesīm
Daūds Islāma mitoloģijā - pravietis, atbilst Bībeles Dāvidam, Korānā dēvēts par Allāha vietnieku, tika uzskatīts par metālapstrādes amatu aizgādni
Mūsa Islāma mitoloģijā - pravietis, atbilst Bībeles Mozum, pēc Korāna Muhameda priekštecis, kas māca to pašu, ko Muhameds
Arafa islāma mitoloģijā - svētais kalns austrumos no Mekas; tur svētceļojuma devītajā dienā notiek "stāšanās Allāha priekšā", un svētceļnieki pēc lūgšanas noklausās sprediķi
Burāks Islāma mitoloģijā - teiksmains dzīvnieks, ar kuru Muhameds eņģeļa Džibrīla pavadībā devās ceļojumā no Mekas uz Jeruzālemi
Iljāss Islāma mitoloģijā - tēls, kas atbilst Bībeles Elijam, svātlaimīgais un Allāha sūtnis, nemirstīgais, Korānā dēvēts par pravieti
samūdi islāma mitoloģijā - viena no izzudušām Arābijas pamattautām, kas dzīvoja pārticīgi un nenovērtēja Allāha žēlastību pret viņiem un sava grēcīguma dēl tika iznīcināti
Mikaīls Islāma mitoloģijā - viens no Allāham tuvākajiem eņģeļiem, Bībeles eņģeļa Mihaēla līdzinieks
Mīkāls islāma mitoloģijā - viens no četriem Allāham tuvākajiem eņģeļiem, kurš atbilst Bībeles erceņģelis Miķelis
Džibrīls Islāma mitoloģijā - viens no četriem erceņģeļiem, vistuvākais Allāham, kas nogādā Allāha pavēles praviešiem un atklāj tiem viņa gribu, atbilst Bībeles Gabriēlam
Nakīrs Islāma mitoloģijā - viens no diviem enģeļiem (otrs - Munkars), kas pārbauda mirušo cilvēku ticību Allāham
Munkars Islāma mitoloģijā - viens no diviem enģeļiem (otrs - Nakīrs), kas pārbauda mirušo cilvēku ticību Allāham
džāhilīja Islāma mitoloģijā un reliģijā - laiks, pirms Muhameds piedzīvoja savu atklāsmi un Allāhs viņam atklāja Korānu
zulfakārs Islāma mitoloģiskajā tradīcijā - pravieša Muhameda zobens, kuram piemitis maģisks spēks un kuru viņš ieguva kādā kaujā
Azraīls Islāmā nāves eņģelis, viens no četriem Allāham tuvākajiem enģeļiem līdzās Džabraīlam, Mīkālam un Isrāfīlam
musulmanis Islāma piekritējs, islāmticīgais; muhamedānis
vahābītisms Islāma reliģiski politiska mācība, kas radās Arābijā XVIII gs. un nosaukta Muhameda ibn Abdela Vahaba vārdā, kurš aicināja arābu ciltis apvienoties un cīnīties pret turku kundzību; XIX gs. vahābītu mācība kļuva par arābu feodāļu ideoloģiju un mūsu dienās ir oficiāla ideoloģija Saūda Arābijā; vahābītisms; vahābisms
jezīdi Islāma sekta, kas veidojusies no šeiha Adi ibn Musafira - sūfiju svētā (12. gs.) - mācekļiem
sunna Islāma tekstu krājums, kurā ietilpst leģendas par Muhamedu, kā arī korāna papildinājumi un iztulkojumi
nabī Islāma termins, nosaukums cilvēkam, kas sludina Allāha vārdā
šerīfs Islāma zemēs - Muhameda pēcteča tituls; persona, kam ir šāds tituls
Musulmaņu kalendārs islāma zemēs pieņemtais kalendārs, kura gadā ir 354 dienas, sadalītas 12 mēnešos, pārmaiņus ar 29 un 30 dienām, papildus, sākot ar 2. gadu. ik pēc 3 g. pēdējam mēnesim pieliek 1 papildus dienu; gada sākums un pārējie datumi pastāvīgi mainās attiecībā pret Gregora kalendāru un aptuveni atkārtojas 33 gados; nedēļā septiņas dienas un no tām svētī to, kurā notika Muhameda bēgšana, kas sakrīt ar piektdienu mūsu kalendārā; dienas sākumu skaita no Saules norietēšanas
modžahedi Islāmticīgie kaujinieki, kas Muhameda laikā cīnījās Islāma Svētajā karā (džihadā)
Agahans Ismailītu vadoņa tituls - Agahans III (1877.-1957. g.) pēdējos savas dzīves gadus pavadīja Eiropā, kur kļuva pazīstams ar savu bagātību, viņa pēctecis - mazdēls Karims, Agahans IV (dz. 1936. g.)
Bromus tectorum īstā jumtauza (tagad "Anisantha rubens")
jumta lāčauza īstā jumtauza, jumtauzu suga ("Anisantha tectorum syn. Bromus tectorum")
Swietenia mahagoni īstais mahagons
uncinula Īstās miltrasas sēņu ģints "Erysiphaceae" dzimtā, attīsta spēcīgu gaisa sēņotni, kas ar baltu segu vai plankumiem pārklāj saslimušās augu daļas
fedings īsviļņu radiostaciju radiosignālu intensitātes īslaicīgas haotiskas vai regulāras izmaiņas, kuru cēlonis ir radioviļņu izplatīšanās apstākļu maiņa, kā arī pa dažādiem ceļiem uztveršanas vietā nonākušu radioviļņu summēšanās
CHAP izaicinājumrokasspiediena autentificēšanas protokols (angļu: "Challenge-Handshake Authentication Protocol")
protokols CHAP izaicinājumrokspiediena autentificēšanas protokols (angļu "Challenge-Handshake Autentification Protocol")
kūņoties Izdarīt dažādas (parasti haotiskas) kustības (ar rokām, kājām); ķepuroties
virzīt Izdarīt gājienu (ar šaha figūru, dambretes kauliņu u. tml.)
murskuļoties Izdarīt haotiskas, spējas kustības, blīvēties
bugšprita kustīgais gredzens izmanto priekšburas halzstūra piestiprināšanai
prasmīgais cilvēks izmirusi cilvēku ģints suga ("Homo habilis"), kas dzīvojusi pirms \~2 mlj gadu
Neandertāles cilvēks izmirusi cilvēku ģints suga ("Homo neanderthalensis")
saururae Izmirusi putnu apakšklase, sadalās divās ģintīs "Archaeopteryx" un "Archaeornis"
senputni Izmirušu sugu "Archaeopteryx" un "Archaeornis" putni (pēc citiem datiem tie pieder pie vienas sugas), kas līdzinājās divkājainiem dinozauriem, taču ķermenis tiem klāts spalvām; dzīvoja juras periodā
Zaļā purva sērūdeņraža avoti izplūst Zaļajā purvā, Smārdes pagastā, 9 ha aizsargājamā platībā (kopš 1977. g.), veidojas devona Salaspils svītas ģipšaino iežu un kvartāra organiskām vielām bagāto purva ūdeņu saskares zonā
Figaro Izveicīgs un asprātīgs intrigants, kuru kā skatuves tipu literatūrā ievedis franču komēdiju rakstnieks P. Bomaršē ("P. Beaumarchais")
nopatot izveidot pata stāvokli (šaha spēlē)
Dīriķu ūdenskrātuve izveidota Aizkraukles novada Vietalvas pagastā uz Naskānes upes, platība — 3 ha
Pļaviņu ūdenskrātuve izveidota būvējot Pļaviņu HES (1965. g.), platība — 3500 ha, garums — 45 km (no Pļaviņām līdz Aizkrauklei), platums — >2 km, lielākais dziļums — 47 m
Ķeguma ūdenskrātuve izveidota Daugavā 1939. g., atrodas Viduslatvijas zemienē, Lejasdaugavas senlejā, Ķeguma un Lielvārdes novadā, 32 m vjl., platība — 2490 ha, garums — 22 km, lielākais platums — 1,4 km, vidējais dziļums — 6,3 m, lielākais dziļums — 16,5 m
Kapšaghajas ūdenskrātuve izveidota Iles upes vidustecē, Almati apgabalā Kazahstānā, pēc Kapšaghajas HES uzcelšanas, platība — 1850 kvadrātkilometru, garums — 180 km, platums — līdz 22 km, vidējais dziļums 15,2 m, lielākais — 45 m, līmeņa svārstības — 4 m
Feimankas ūdenskrātuve izveidota uz Feimankas upes Preiļu novada Vārkavas pagastā, platība — 5,6 ha, Kličkas dzirnavezers
Babītes ezera ornitoloģiskais liegums izveidots 1957. g. ligzdojošo un caurceļojošo ūdensputnu aizsardzībai, 385 ha platībā aizliegta uzturēšanās visā bezledus periodā, 2270 ha ir sezonāls liegums, tikai putnu migrācijas un ligzdošanas laikā, ezerā un piekrastes pļavā ligzdo \~60 putnu sugas, to vidū putni, kuru eksistence apdraudēta visā pasaulē
Engures ezera ornitoloģiskais liegums izveidots 1957. g., lai aizsargātu ligzdojošos un caurceļojošos putnus, platība - 3266 ha, ligzdo 169 putnu sugas, konstatēts >800 augstāko augu sugu
Mēķes polderis izveidots 1963. g., ietver bijušo Mēķes ezeru, platība — 2371 ha, iekārtota sūkņu stacija ūdens atsūknēšanai
Kaņiera ezera ornitoloģiskais liegums izveidots 1964. g., lai aizsargātu ligzdojošos un caurceļojošos putnus, platība - 857 ha, ligzdo \~110 putnu sugu, to vidū \~20 Eiropā un pasaulē aizsargājamas, 1997. g. iekļauts Ķemeru nacionālajā parkā
Papes ezera ornitoloģiskais liegums izveidots 1977. g., lai aizsargātu ligzdojošos un caurceļojošos putnus, ietver pašu ezeru un tā piekrastes mitraines, platība - 2205 ha
Liepājas ezera ornitoloģiskais liegums izveidots 1977. g., lai aizsargātu ligzdojošos un caurceļojošos putnus, platība - 1380 ha, ligzdo \~110 putnu sugu
Mērsraga jūras piekrastes ornitoloģiskais liegums izveidots 1987. g., lai aizsargātu ligzdojošos un caurceļojošos putnus, platība - 51 ha
Brandeļu ezers izveidots uz Anuļas upes Valmieras novada Kocēnu pagastā, platība — 19,9 ha; Kocēnu dzirnavezers
Gaujas Nacionālais parks izveidots Vidzemē, aptuveni ietverot trijstūrveida teritoriju no Valmieras līdz Inčukalnam un Bērzukrogam, platība — 91745 ha, tā uzdevums ir Gaujas senlejas un tās apkārtnes bioloģiskās daudzveidības, ģeoloģisko un ģeomorfoloģisko veidojumu, dabas un kultūras pieminekļu aizsardzība, kā arī atpūtas nodrošināšana
Ižoru Ižoru ezers - atrodas Rēzeknes novada Pušas pagastā, platība - 17,8 ha; Ižaru ezers; Ižors; Užaru ezers
IYKWIM Ja saproti, ko es domāju (angļu "if you know what I mean"; īsziņās)
IYKWIMAITYD Ja saproti, ko es domāju, un es domāju, ka tu saproti (angļu "if you know what I mean and I think you do"; īsziņās)
YYSSW Jā, jā, protams, protams, lai vai kas (angļu "yeah, yeah, sure, sure, whatever"; īsziņās)
bezklases jahta jahta, kas neatbilst reģistrēto klašu būves noteikumiem, sacensībās tā piedalās pēc speciālas izlīdzināšanas (handikapa) formulas
holijambs Jamba paveids, trimetra vārsma, kurā priekšpēdējā pēda ir apvērsta otrādi (jambiskās vietā trohajiska), kas rada ritma plūduma strauju pārtraukumu, līdz ar to domas aprautību, nepabeigtību
Adiča Janas labā krasta pieteka Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 715 km, sākas Čerska grēdāja rietumu nogāzē, ieteka \~200 km aiz polārā loka, ledus sega no oktobra līdz maijam
Inaba sirousagi japāņu mitoloģijā - Akahada usagi
Hori Japāņu mitoloģijā - dievietes Amaterasu mazdēla Hoņiņigi un viņa sievas Konohanas Sakujahimes dēls, kurš bija mednieks, bet viņa vecākais brālis Hoderi - zvejnieks
Hoderi Japāņu mitoloģijā - dievietes Amaterasu mazdēla Hoņiņigi un viņa sievas Konohanas Sakujahimes dēls, kurš bija zvejnieks, bet viņa jaunākais brālis Hori - mednieks
Takamimusubi Japāņu mitoloģijā - varena dievība, viens no pieciem pirmatnējiem nepāra dieviem, kas no Visuma haosa sācis radīt pasauli; kopā ar Saules dievieti Amaterasu viņš lemj Zemes likteņus
Vani japāņu mitoloģijā — brīnumains dzīvnieks, ko iztēlojās kā krokodilu, jūras čūsku un haizivi
Ame Minakanusi japāņu mitoloģijā — viena no galvenajām dievībām sintoisma kosmogoniskajā ciklā, pirmais dievs, kas pēc Zemes atdalīšanās no Debesīm sāka no Visuma haosa veidot pasauli
haiku Japāņu trīsrindu dzejas forma, kas sastāv no 17 zilbēm (5/7/5) un izteic vienu vienīgu domu, noskaņu vai pārdzīvojumu; haika
podagras jatrofa jatrofu suga ("Jatropha podagrica")
TIA Jau iepriekš pateicos (angļu "thanks in advance"; īsziņās)
ģeneratīvā partenoģenēze jaunā organisma attīstībā saglabājas haploidālais hromosomu komplekts
kora Jaunas meitenes skulpturāls atveidojums Senajā Grieķijā arhaikas periodā
YES Jauniešu apmaiņas shēma ("youth exchange scheme")
intronizācija Jaunievēlēta Romas pāvesta vai patriarha svinīga sēdināšana tronī
subuda Javas musulmaņu skolotāja Paka Subuha (dz. 1901. g.) garīga mācība, kas akcentē pakļaušanos Dzīves spēkam ar garīgu vingrinājumu palīdzību, kuru mērķis ir atvērt cilvēku Dieva realitātei un pārvaldīt zemākos dabas līmeņus
halodermija Jebkuri halogēnu izraisīti ādas izsitumi
psihosociālā rehabilitācija jēdziens, ko plašākā nozīmē attiecina uz cilvēka sociālo, psihisko un fizisko spēju atjaunošanu, izmantojot dažādus rehabilitācijas veidus darbā ar dažādām mērķa grupām
Arīha Jērika - pilsēta Palestīnā, Jordānas Rietumkrastā (ivritā: יְרִיחוֹ,Yeriho); Arīha (arābu: أريحا, Arīhā)
Keplers Johanness Keplers - vācu astronoms, matemātiķis (1571.-1630. g.)
johanīti Johannieši
hospitālieši Johannieši - 11. gs. dibināts garīgs un militārs ordenis (kopš 16. gs. - Maltas ordenis)
johanitieši Johannieši - 12. gadsimta sākumā dibināta katoļu mūku bruņinieku ordeņa locekļi
badinerie Joks; Baha laika svītas daļas nosaukums, raksturā līdzīgs "scherzo"
jūklīgs Juceklīgs, jukls, haotisks
nisāns Jūdu reliģiskā gada pirmais un civilā gada septītais mēnesis (marts - aprīlis); šajā mēnesī tiek svinēti Pasha svētki
cadiks jūdu skolotājs vēlākajā hasīdu kustībā, kas ar svētumu un dievbijību izpelnījies Dieva labvēlību un kam piedēvē spēju darīt brīnumus
pūrimsvētki Jūdu svētki martā par piemiņu tam, ka Mardohaijs un Estere viņus izglāba no Hamana nodomātās izkaušanas
jegums Jukas, mudžeklis, haoss
ziloņkāju juka juku suga ("Yucca elephantines")
sārtā jumtauza jumtauzu suga ("Anisantha rubens syn. Bromus rubens")
neauglīgā jumtauza jumtauzu suga ("Anisantha sterilis syn. Bromus sterilis")
īstā jumtauza jumtauzu suga ("Anisantha tectorum syn. Bromus tectorum"), saukta arī par jumta lāčauzu
iedzeltenā jumtene jumteņu ģints sēņu suga ("Pluteus chrysophaeus")
gludkausīšu jungermannija jungermanniju suga ("Jungermannia leiantha"), aizsargājama
apaļvācelītes jungermannija jungermanniju suga ("Jungermannia sphaerocarpa"), aizsargājama
Haldene Jupitera pavadonis ("Chaldene"), vidējais attālums no planētas - 23179000 km, izmēri - 4 km
Pāsifaja Jupitera pavadonis ("Pasiphae"), vidējais attālums no planētas - 23624000 km, izmēri - 58 km
Bengtšēras bāka jūras bāka Baltijas jūras Somu līča ziemeļrietumos, pie Somijas Sāristomeri (Šērgordshaveta) nacionālā parka robežas
ūdenis Jūras krauklis ("Pelecanus carbo", arī "Phalacrocorax carbo")
Skudru smilts atradne juras kvarca smilts iegula Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā, platība 30 ha, derīgā slāņa biezums 5-12.3 m, to veido balts smilšakmens, smiltij raksturīga augsta ugunsizturība (1690 °C),un gāzu caurlaidība
Abū Kīra līcis jūras līcis (_Abū Qīr, Khalīj_) Vidusjūras dienvidaustrumu daļā, Ēģiptes piekrastē uz austrumiem no Nīlas ietekas
Ačafalajas līcis jūras līcis Ačafalajas grīvā (_Atchafalaya Bay_), ASV Luiziānas štatā, Meksikas līča ziemeļos
Aklinsas līcis jūras līcis Bahamu salās (_Acklins, Bight of_), Aklinsas salas rietumu piekrastē
Liaodunas līcis jūras līcis Bohai jūras ziemeļu daļā, Ķīnas ziemeļaustrumos, garums — 220 km, platums pie ieejas — 175 km, dziļums — 10-15 m, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas līdz 4,4 m
Leites līcis jūras līcis Filipīnu arhipelāga austrumos, starp Samaras, Leites un Dinahatas salu
Āplas līcis jūras līcis Guamas salas rietumoas (_Åpla', Bahihan_), ASV teritorija Klusajā okeānā
Bristoles līcis jūras līcis Lielbritānijas dienvidrietumos ("Bristol Channel"), Atlantijas okeāna Ķeltu jūras līcis, garums - 230 km, platums pie ieejas - 126 km, dziļums - līdz 50 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 14,4 m
Austrumšelda jūras līcis Nīderlandes Zēlandes provincē, Ziemeļjūras piekrastē, starp Shauvenas-Deivelandes salu ziemeļos un Valherena un Dienvidbevelandes salu dienvidos
Terpeņija līcis jūras līcis Ohotskas jūras dienvidu daļā, Sahalīnas dienvidaustrumu piekrastē, iesniedzas sauszemē - 65 km, platums - \~130 km, dziļums - līdz 50 m, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 1,5 m
Aņivas līcis jūras līcis Sahalīnas dienvidu daļā (_Aniva, zaliv_), starp Toņinoaņivska un Kriļona pussalu, iesniedzas sauszemē 90 km, platums — 104 km, dziļums — līdz 93 m, plūdmaiņas — līdz 1,6 m
Suecas līcis jūras līcis Sarkanās jūras ziemeļu daļā (angļu val. "Gulf of Suez", arābu val. "Khalyj as Suways"), starp Sinaja pussalu un Āfriku, garums — \~325 km, platums — 15-46 km, dziļums — līdz 80 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 1,8 m
Labukas līcis jūras līcis Sulu jūras dienvidrietumos, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļaustrumu piekrastē, Malaizijas Sabahas štata teritorija
Arābu līcis jūras līcis Vidusjūras austrumu daļas dienvidu piekrastē (_‘Arab, Khalij al_), Ēģiptes ziemeļos
ECDIS Jūras navigācijas karšu elektroniska sistēma (angļu "Electronic Chart Display and Information System"), kas sastāv no datora, žirokompasa, eholotes un lagas
selahiji Jūras skrimšļu zivis, pie kurām pieder arī haizivis
Mozambikas šaurums jūras šaurums Indijas okeānā (angļu val. “Mozambique Channel”), starp Madagaskaras salu un Āfriku, garums — \~1670 km, platums — 422-1250 km, dziļums — līdz 4250 m, plūdmaiņas — līdz 5 m
Astotā grāda šaurums jūras šaurums Indijas okeānā un Lakšadvīpu jūrā (_Eight Degree Channel_), starp Minikojas salu un Maldīvu salām
Maklintoka šaurums jūras šaurums Kanādas Arktiskajā arhipelāgā ("McClintock Channel"), starp Viktorijas un Velsas Prinča salu, garums - \~250 km, platums - 90-170 km, dziļums - līdz 300 m ziemeļos, līdz 120 m dienvidos
Alalākeiki šaurums jūras šaurums Klusajā okeānā (_‘Alalākeiki Channel_), ASV, Havaju salās, starp Maui un Kahoolave salu
Alenuihāhā šaurums jūras šaurums Klusajā okeānā (_Alenuihāhā Channel_), Havaju salās, starp Maui un Havajas salu, ASV teritorija
Auau šaurums jūras šaurums Klusajā okeānā (Auau Channel), Havaju salās, starp Maui un Lānai salu, ASV teritorija
Amūras limāns jūras šaurums Krievijā (_Amurskij liman_), savieno Sahalīnas līci ar Tatāru šaurumu, atdala Sahalīnas ziemeļu daļu no kontinenta, garums — 185 km, platums — līdz 40 km, dziļums — 3-5 m, neregulāras diennakts plūdmaiņas \~2 m
Ambo šaurums jūras šaurums Māršala salās (_Ambo Channel_), starp Elleras un Leganas salu
Floridas šaurums jūras šaurums starp Floridas pussalu un Kubas un Bahamu salām, savieno Meksikas līci un Atlantijas okeānu, garums — 651 km, mazākais platums — 80 km
Maltas šaurums jūras šaurums starp Maltas un Sicīlijas salu Vidusjūrā (angļu val. “Malta Channel”), platums — \~93 km, dziļums — 100-150 m
Lamanšs Jūras šaurums starp Rietumeiropas ziemeļu krastu un Lielbritānijas salu (fr. val. _La Manche_) kopā ar Padekalē šaurumu savieno Ziemeļjūru ar Atlantijas okeānu, garums - 578 km, platums - 32-250 km; Angļu kanāls (angļu val. _English Channel_)
Laperūza šaurums jūras šaurums starp Sahalīnas (Krievija) un Hokaido salu (Japāna), savieno Japāņu un Ohotskas jūru, garums - 94 km, mazākais platums - 43 km, dziļums - 27-118 m
baltgalvas jūrasērglis jūrasērgļu suga ("Haliaeetus leucocephalus"), kas bija bieži sastopams Ziemeļamerikā, tā attēls iekļauts ASV ģerbonī
lielais kormorāns jūraskrauklis ("Phalacrocorax carbo")
medūzas galva jūraszvaigžņu tipa dziļjūras dzīvnieks (_Gorgonocephalus caputmedusae_), kas atšķiras no citiem šī tipa dzīvniekiem ar to, ka no apaļā ķermeņa aug simtiem sazarotu taustekļu, kurus paceļot un nolaižot izveidojas smalks tīkls /~80 cm plētumā.
Tojohara Južnosahaļinska - pilsēta Krievijas Sahalīnas apgabalā, tās nosaukums 1905.-1946. g.
Kačas līcis Kačhas līcis Arābijas jūrā
Kagarlika Kaharlika, pilsēta Ukrainā
melngalvas kaija kaiju suga ("Larus melanocephalus"), kas retumis ieklīst Latvijas teritorijā
kuross Kaila jaunekļa attēlojums Senās Grieķijas arhaiskā laika tēlniecībā (7.-6. gs. pr. m. ē.)
cefalocerejs Kaktusu dzimtas ģints ("Cephalocereus")
Kaķīšu Kaķīšu ezers - atrodas Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platīiba - 1,7 ha
baugznes Kaķpēdiņas ("gnaphalium rectum")
kalifāts Kalifa pārvaldītas valsts teokrātiska iekārta (muhamedāņu zemēs); halifāts
halifāts Kalifāts - kalifa pārvaldītas valsts teokrātiska iekārta (muhamedāņu zemēs)
Hoga rags Kalimantānas (Borneo) salas galējais austrumu punkts, Sulu jūras dienvidos, Malaizijas Sabahas štata teritorija
Kalmodu Kalmodu ezers - atrodas Gulbenes novada Rankas pagastā, platība - 23,0 ha; Janeļu; Kalmodu-Janeļu ezers
Kalna Kalna Bužezers - ezers Virešu pagastā, platība - 10,3 ha; Bušezers II; Bužezers II; Kalnezers; Vizlas kalna ezers
Kalna Kalna dzirnavezers - atrodas Jērcēnu pagastā, platība - 9,1 ha; Jērcēnu dzirnavezers; Dzirnavu ezers
Kalna Kalna dzirnavezers - atrodas Madonas novada Ļaudona pagastā uz Svētupes, platība - 6,6 ha
Kalna Kalna Spridzēnu dzirnavezers - atrodas Madonas novada Sarkaņu pagastā, platība - <1 ha
Arakuļskijšihans kalna virsotne Dienvidurālu grēdas ziemeļos (_Arakul’skij Šihan, gora_), Krievijas Čeļabinskas apgabala ziemeļaustrumos
Bailādila kalna virsotne Indijā, Čhatīsgarhas štatā, augstums - 1240 m
Bandahara kalna virsotne Indonēzijā, Sumatras salas ziemeļrietmos, Ačehas provincē, pie robežas ar Ziemeļsumatru, augstums - 3012 m
Meckirss kalna virsotne Kalnu Karabahā, Karabaha grēdā, augstums - 2725 m
Arga-Emņeke kalna virsotne Krievijā (_Arga-Ѐmneke, gora_), Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļos, augstums - 1139 m
Bajans kalna virsotne Ķīnā, Cjinhai provinces ziemeļu daļā, augstums - 5030 m
Ankufa kalna virsotne Madagaskarā, uz Mahadzangas un Tomasinas provinces robežas, augstums - 1304 m
Kalnadzirnavas Kalnadzirnavu dzirnezers - uzstādināts Lenčupē, Raiskuma pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, platība - 8,9 ha, garums - 1,0 km, lielākais dziļums - 5,2 m, aizsargājams dabas objekts (kopš 1974. g.), krasti vietām stāvi, atsegumi līdz 10 m augsti
Andersona kupols kalnājs Antarktīdā (_Anderson Dome_), Belinhauzena jūras piekrastē, Eitsa krastā, augstākā virsotne - 1475 m
Kalnapededze Kalnapededzes muiža - bijušās muižas "Charlottenburg" latviskais nosaukums, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta Pededze
Aldanas-Učuras grēda kalnbu grēda Krievijā (_Aldano-Učurskij hrebet_), Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidos, Aldanas kalnienē, augstākā virsotne -2243 m
Kalncempji Kalncempju dīķis - ūdenskrātuve Alūksnes novada Kalncempju pagastā, platība - 1,8 ha
Kalndzirnavu Kalndzirnavu dzirnavezers - uzpludināts uz Līvupes Alojas novada Staiceles pagastā, platība - 3 ha; Kalna dzirnavezers
Ričardsona kalni kalni Kanādā ("Richardson Mountains"), Kordiljeros, starp Porkjupainas un Makenzi upi, garums - 300 km, augstums - līdz 1981 m, tundra
Suntarhajatas grēda kalni Krievijas Habarovskas novadā un Sahas Republikā (Jakutijā), Aldanas, Indigirkas un Ohotskas jūras upju ūdensšķirtne, garums - 450 km, augstums - līdz 2959 m (Mushajas kalns), izvirdumieži, granīti, apledojuma platība - 204 kvadrātkilometri, >200 šļūdoņu, uzledojumi - \~800 kvadrātkilometru
Taihanšaņs kalni Ķīnas austrumu daļā ("Taihang Shan"), uz austrumiem no Lesa plato, ziemeļu-dienvidu virzienā stiepjas \~400 km, augstums - līdz 2882 m, austrumu nogāze strauji pazeminās Lielā Ķīnas līdzenuma virzienā
Ahagara Tasili plato kalniene Alžīrijas dienvidos (_Ahaggar, Parc National de l'_), Adrāras un Tamanrāsetas vilājā
Atakora kalniene Beninas ziemeļrietumos (_Atakora, Chaîne de l’_)
Ābu kalni kalniene Indijā (_Ābu Hills_), Rādžastānas un Gudžaratas štatā, augstākā virsotne 1722 m (Gurušikhara)
Aņemačhens kalniene Ķīnā (_A’nyēmaqēn Shan_), Cjinhai provinces austrumu daļā
Beišans Kalniene Ķīnā (angļu val. "Beishan"), Lobnora ezeru ieplaku rietumos Žošui upi austrumos, garums - \~700 km, platums - \~250 km, augstākā virsotne - 2791 m
Bemaraha kalniene Madagaskaras rietumos, Mahadzangas provinces dienvidrietumos un Tuliaras provinces ziemeļu daļā
Šanas kalniene kalniene Mjanmas austrumu daļā, turpinās arī Ķīnā, Laosā un Taizemē (angļu val. "Shan Plateau"), platība — \~150000 km^2^, viļņoti līdzenumi un plakankalnes, augstums — 900-1300 m, augstākā virsotne — 2675 m
Janas-Oimjakonas kalniene kalniene Sibīrijas ziemeļaustrumu daļā, Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), starp Verhojanskas grēdāju un Suntarhajatu dienvidrietumos un Čerska grēdāju ziemeļaustrumos, garums - \~1000 km, platums - 250 km, augstums - līdz 2000 m
Aždahaka kalns kalns Armēnijā (_Azhdahak lerr_), Geharkunikas marzā, augstums - 3597 m
Bačavana kalns Kanādā (_Batchawana Mountain_), Ontārio provincē, netālu no Augšezera austrumu piekrastes, augstums - 653 m
Ajumkans kalns Krievijā (_Ajumkan, gora_), uz Habarovskas novada un Amūras apgabala robežas, netālu no robežas ar Sahas Republiku (Jakutiju), augstums 2255 m
Taišans kalns Ķīnas austrumu daļā ("Taishan"), Šaņdunas province vidienē, augstums - 1591 m vjl., daudzus gadsimtus bijis reliģiskais centrs (svētais kalns) un kļuvis par unikālu dažādu laikmetu arhitektūras un mākslas pieminekļu rezervātu (sākot apmēram no m. ē sākuma), tagad Nacionālais muzejs, izcilākie pieminekļi: Daimjao tempļu komplekss, Tjankuandjanas pils (Hanu dinastijas periods), daoistu Sivanmu un Ļuidzu tempļi, Bisjaci tempļa ansamblis (restaurēts XV-XVI gs.)
Benums kalns Malizijā, Pahanas štata rietumu daļā, augstums - 2107 m
argalis Kalnu auns ar ļoti lieliem ragiem; sastopams Āzijas kalnos; arhars
Cjiliaņšaņs Kalnu grēda ("Qilin Shan") Naņšana kalnos, Ķīnas ziemeļu daļā, stiepjas \~500 km garumā; Rihthofena grēda
Donecas skrausts kalnu grēda Austrumeiropas līdzenuma dienvidu daļā, Krievijas Rostovas apgabalā un Ukrainas Luhanskas, Doneckas un Harkivas apgabalā, garums – 370 km, platums – no 50 km austrumos līdz 120 km rietumos, augstums – līdz 367 m
Haliktavs Kalnu grēda Austrumtjanšanā ("Khalik Tau"), Ķīnā, garums - \~250 km, augstums - līdz 6811 m, virsotnēs mūžīgais sniegs, šļūdoņi
Tashajahtahs Kalnu grēda Čerska grēdājā Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Janas un Indigirkas ūdensšķirtne, garums - \~100 km, augstums - līdz 2356 m
Ulahančistajs Kalnu grēda Čerska grēdājā, Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), garums - \~250 km, augstums - līdz 3147 m, granīti, alpīnā tipa reljefs ar šaurām upstarpām, apledojums - \~100 kvadrātkilometru
Momas grēda kalnu grēda Čerska grēdājā, Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 470 km, augstums - līdz 2533 m
Ņenčhenthanlha Kalnu grēda Gandisišana kalnu dienvidaustrumu daļā ("Nyainqêntanglha Shan"), Tibetas kalnienes dienvidaustrumos, Ķīnā, garums - \~600 km, augstums - līdz 7088 m, pārkāpes - >5000 m vjl., virsotnēs apledojums
Atamana kalnu grēda Grieķijā (_Athamánon_), Epiras un Tesālijas perifērijā. augstākā virsotne - 239r m (Cumerks)
Bastari kalnu grēda Indijā, Čhatīsgarhas un Mahārāštras štatā, augstums - līdz 938 m
Bāharzs kalnu grēda Irānā (_Bākharz, Kūhhā-ye_), Rezāvi Horasānas ostāna austrumos
Paihojs Kalnu grēda Jurgas pussalā, Krievijas ziemeļos, Arhangeļskas apgabala ziemeļaustrumos, garums - \~200 km, augstums - līdz 467 m (Moreiza kalns)
Tarbagatajs Kalnu grēda Kazahstānas austrumos (austrumu daļā robeža ar Ķīnu), atdala Zaisana ieplaku no Balhaša-Alakola ieplakas, garums - \~300 km, augstums - līdz 2992 m (Tastava kalns)
Taskistabits Kalnu grēda Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Indigirkas un Ņeras upstarpā, garums - \~175 km, augstums - līdz 2341 m, slānekļi ar granīta intrūzijām
Polousnija skrausts kalnu grēda Krievijas Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļaustrumos, garums - \~175 km, augstums - līdz 968 m, plakanvirsas kalni ar nolīdzinātām reljefa formām
Ailaošaņs kalnu grēda Ķīnā (_Ailao Shan_), Juņnaņas kalnienē, garums 450 km
Arkatags kalnu grēda Ķīnā (_Arkatag Shan_), Tibetas kalnienes Kunluna kalnu sistēmas vidusdaļā, garums - \~650 km, augstums - līdz 7723 m
Bajanhars kalnu grēda Ķīnā, Cjinhai un Sičuaņas provincē
Dabešana grēda kalnu grēda Lielā Ķīnas līdzenuma dienvidu daļā ("Dabieshan"), uz dienvidaustrumiem no Cinlina grēdas, Jandzi un Huaihes ūdensšķirtne, garums - 250 km, vidējais augstums - \~1000 m, lielākais - 1860 m (Fanšana kalns)
Austrumu grēda kalnu grēda Malaizijā (_Timur, Banjaran_), Malakas pusssalas austrumos, Kelantanas, Terenganu un Pahanas štatā, augstākā virsotne - Gagau (1376 m)
Hangaja grēda kalnu grēda Mongolijas centrālajā daļā (mongoļu val. "Changajn Nuruu"), garums - \~700 km, platums - līdz 200 km, augstums - 2000-3000 m, augstākā virsotne - 3905 m
Harhiraulas grēda kalnu grēda Mongolijas ziemeļrietumos ("Charchiraa Uul"), uz dienvidrietumiem no Ubsunura ezera ieplakas, augstums - līdz 4116 m
Ulanburgasi Kalnu grēda Piebaikālā, uz austrumiem no Baikāla ezera, Burjatijas Republikā, garums - \~150 km, augstums - līdz 2033 m (Hurhaga kalns)
Udokans Kalnu grēda Stanovaja kalnienes austrumu daļā, Krievijas Aizbaikāla apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā), garums - \~255 km, augstums - līdz 2515 m
Tangla Kalnu grēda Tibetas kalnienes centrālajā daļā ("Tanglha"), Ķīnā, garums - 700 km, augstums - līdz 6096 m, relatīvais augstums - \~1000 m, augstkalnu tuksnesis un stepes, atsevišķas kupolveida virsotnes klāj mūžīgais sniegs
Setedabans Kalnu grēda Verhojanskas grēdājā, Sibīrijas ziemeļaustrumos, Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), stiepjas paralēli Aldanai, garums - 650 km, augstums - līdz 2403 m
Čekanovska skrausts kalnu grēda Vidussibīrijas plakankalnes ziemeļaustrumu daļā, uz dienvidrietumiem no Ļenas deltas, Sahas Republikā (Jakutijā), garums 320 km, augstums līdz 529 m, smilšakmeņi, merģeļi, nogāzēs akmeņu tundra
KKAA Kalnu Karabahas autonomais apgabals
Stepanakerta Kalnu Karabahas galvaspilsēta, 1133000 iedzīvotāju (2006. g.)
Henkandi Kalnu Karabahas Republikas galvaspilsētas Stepanakertas nosaukums azerbaidžāņu valodā
khmeri Kalnu khmeri - vairākas tautas un cilšu grupas (kuji, suji, banari, čamri, sedangi, mnongi, boloveni, ma, stiengi, vankevi, sre, bo, so, ve, hati), dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā, Laosā, arī Taizemē
Ahagars Kalnu masīvs Centrālajā Sahārā, Alžīrijā (angļu valodā _Ahaggar_), Tamarānsetas vilājā, kāpļainas grēdas (vidējais augstums - 800 m), bazalta plato (2000 m) ar aprimušu vulkānu konusiem (līdz 3000 m); urāna, platīna, volframa, vara, cinka, hroma, niķeļa rūda, dimanti
Prinsčārlza kalni kalnu masīvs Makrobetsona Zemē Austrumantarktīdā (angļu val. "Prince Charles Mountains"), stiepjas \~500 km garumā gar Lamberta šļūdoni, augstākā virsotne - 3355 m, atsevišķās vietās slejas virs ledāja līdz 500 m augstumam
Adrārs kalnu masīvs Mauritānijā (_Adrar, Dhar_), Adrāra vilājā, augstākā virsotne 620 m vjl.
Rothārkalni Kalnu masīvs Reinas Šīferkalnos ("Rothaargebirge"), Zauerlandes austrumu daļā, augstums - līdz 841 m
Antilibāns kalnu masīvs Rietumāzijā, Sīrijā un Libānā (_Sharq, Al Jabal ash_), garums - \~150 km, augstums - līdz 2814 m (Šeiha kalns), rietumu nogāze stāva, austrumu - kāpļaina
Haiberas pāreja kalnu pāreja ("Khaibar") Spingara grēdā, uz dienvidiem no Kabulas upes aizas, starp Pakistānu un Afganistānu, garums - 53 km, augstums - 1030 m, sastāv no divām 15-130 m platām aizām ar 400-900 m augstām kraujām
Sengotarda pāreja kalnu pāreja (fr. "Saint-Gothard", vācu "Sankt Gotthard") Lepontijas Alpos 2108 m vjl., Šveicē, savieno Leventīnas ieleju ar Reisas (Reinas bas.) ieleju, autoceļš savieno Ziemeļitāliju ar Šveici
Gandisišaņs Kalnu sistēma (angļu val. "Gangdisishan") Centrālajā Āzijā, Tibetas kalnienes dienvidos, Ķīnā, no Himalajiem to atdala Cangpo (Bramaputras) un Indas upes ielejas, garums - \~1600 km, platums - līdz 300 km, augstums - līdz 7315 m, nelieli ladāji; Transhimalaji
Čerska grēdājs kalnu sistēma Āzijas ziemeļaustrumos, Krievijas Magadanas apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā), stiepjas no Janas lejteces līdz Kolimas augštecei \~1500 km garumā, platums — līdz 400 km, augstākā virsotne — 3147 m
Espiņasu grēda kalnu sistēma Brazīlijas plakankalnē ("Serra do Espinhaco"), Minasžeraisas un Baijas štatā, augstākā virsotne - Sola kalns (2107 m), denudācijas atsegtas kvarcīta grēdas ar asu kori, nogāzēs - tropu meži
Naņšaņs Kalnu sistēma Centrālajā Āzijā (ķīn. val. "Qilian Shan"), starp Caidamas ieplaku un Alašaņa tuksnesi Ķīnā, garums - 800 km, platums - līdz 320 km, augstums - līdz 6346 m, vairākas paralēlas grēdas
Altajs Kalnu sistēma Centrālāzijā (Kazahstānā, Ķīnā, Krievijā, Mongolijā), stiepjas no Rietumsibīrijas līdzenuma rietumos līdz Gobi līdzenumam austrumos vairāk nekā 2000 km, augstākā virsotne - Beluha (4506 m)
Austrumu Hadžars kalnu sistēma Omānā (_Al Ḩajar ash Sharqī_), Dāhilījas un Šerkījas muhāfazā
Verhojanskas grēdājs kalnu sistēma Sibīrijas ziemeļaustrumu daļā, Krievijas Sahas Republikas (Jakutijas) centrālajā daļā, garums no Ļenas deltas līdz Aldanas pietekai Tompo — 1200 km, platums — 100-250 km, lielākais augstums — 2389 m
Bandarpūnčs kalnu virsotne Himalajos, Indijā, Utarakhandas štata ziemeļu daļā, augstums - 6315 m
Aighiržals kalnu virsotne Kazahstānā (_Ayğirjal_), Karaghandi apgabalā, augstums 803 m
Angarhajūls kalnu virsotne Mongolijā (_Angarhaj uul_), uz Arhangaja un Bajanhongoras aimaka robežas, augstums - 3540 m
calotrix Kalotrihas
Kalsnava Kalsnavas ezers - atrodas Vidzemes augstienes malā, Madonas novada Kalsnavas pagastā, platība - 23,4 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 5,1 m, lielākais dziļums - 13,8 m, eitrofs, maz aizaudzis, iztek Aronas pieteka Vēžaunīca
Kalšu Kalšu ezers - atrodas Embūtes paugurainē, Vaiņodes pagastā, uz Latvijas un Lietuvas robežas, 111 m vjl., platība - 43,3 ha (Latvijā 20 ha), garums - 1,6 km, lielākais platums - 0,4 km, lielākais dziļums - 4,2 m, eitrofs
Kaltiķi Kaltiķu ezers - atrodas Kuldīgas novada Snēpeles pagastā, platība - <1 ha; Kaltika ezers
Kaltiņi Kaltiņu ezers - atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā, platība - 1,5 ha
Kalu Kalu ezers - atrodas Krāslavas novada Aulejas pagastā, platība - 1,4 ha
Kalvene Kalvenes ezers - atrodas Talsu novada Ģibuļu pagastā, ietilpst Mordangas ezeru ziemeļu grupā, 38,1 m vjl., platība - 26,1 ha, lielākais dziļums - 7,3 m; Kalvene; Kalvītis; Kalvezers; Kalvu ezers; Kurpnieku ezers
Kalves Kalves dīķis - ūdenskrātuve Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, platība - 9,3 ha; Kalvas dīķis
Kalviņas Kalviņas ezers - atrodas Salnavas pagastā, platība - <1 ha
Kaļķīšu Kaļķīšu ezers - atrodas Augšzemes augstienē, Prodes pagastā, ietilpst Subates ezeru grupā, platība - 1,8 ha; Kalkīšu ezers; Kaļkīšu ezers
Kambeja Kambejas līcis - Khambātas līcis Arābijas jūras ziemeļu daļā
Kamenka Kamenkas ezers - atrodas Skrudalienas paugurainē, Salienas pagastā, 153,4 m vjl., platība - 13 ha, lielākais dziļums - 1,3 m, distrofs, stipri aizaudzis; Kaimjonsku ezers; Kamjonoka ezers; Kamjonoks; Komjonoks
Kāmenu Kāmenu ezers - atrodas Vecpiebalgas novada Taurenes pagastā, platība - <1 ha; Kameņu ezers; Kāmeņu ezers; Pandernieku ezers
Kaminča Kaminčas ezers - atrodas Augšzemes augstienē, Bebrenes un Eglaines pagastā, 145 m vjl., platība - 27,6 ha, lielākais dziļums - 4,2 m, eitrofs, aizaugums 10%
bērzu kamolene kamoleņu ģints sēņu suga ("Panus conchatus", syn. "Lentinus conchatus"); bērzu sīkstene
palingrafija Kamphauzena paņēmiens uz akmeni pārvest gravīras u. c., oriģinālu nemaz nesabojājot
Cornus canadensis Kanādas pundurgrimoņa "Chamaepericlymenum canadense" nosaukuma sinonīms
CSU/DSU kanāla pakalpojumu bloks / datu pakalpojumu bloks (angļu "Channel Service Unit/Data Service Unit")
Kanaviņas Kanaviņu ezers - atrodas Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, platība - 2,4 ha
Oktjabrska Kandiaghaša, pilsēta Kazahstānā, tās nosaukums 1967.-1991. g.
Kanha Kanhas nacionālais parks - atrodas Indijā ("Kanha National Park"), Madhjas Pradēšas štatā, platība - 316 kvadrātkilometri, kalnu rajoni, meži un savannas, mājo aksisbrieži, tumšie brieži, barasingas, Indijas antilopes, tīģeri, leopardi, dibināts 1955. g. Banjarveli rezervāta (dibināts 1935. g.) teritorijā
Kaņepēnu Kaņepēnu ezers - atrodas Madonas novada Bērzaunes pagastā, platība - 60,4 ha, iztek Savīte; Kaņepēns; Savītes ezers
kanabīns Kaņepju alkaloīds, ko var izskalot ar alkoholu un iegūt hašišu
Kaņepi Kaņepu ezers - atrodas Raiskuma pagastā, platība - 3 ha
Ķūpu kāpa kāpa Nīcas pagastā, uz dienvidiem no Jūrmalciema, aizsargājams ģeomorfoloģiskais objekts (kopš 1962. g.), platība — 40 ha, viens no lielākajiem eolajiem veidojumiem (34 m vjl.), viena no visaugstākajām kāpām Latvijā
luksta kāpelētājķauķis kāpelētājķauķu ģints suga (“Acrocephalus palustris”), dziedātājputns, ķermeņa garums - 12-13 cm, dzīvo gk. ūdeņu piekrastēs, krūmainās pļavās, zemajos purvos, aizaugušos dārzos, mitros izcirtumos
resnknābja kāpelētājķauķis kāpelētājķauķu suga "Acrocephalus aedon"
palieņu kāpelētājķauķis kāpelētājķauķu suga "Acrocephalus agricola"
dubultuzacu kāpelētājķauķis kāpelētājķauķu suga "Acrocephalus bistrigiceps"
krūmu kāpelētājķauķis kāpelētājķauķu suga "Acrocephalus dumetorum", kas sastopama arī Latvijā
grīšļu kāpelētājķauķis kāpelētājķauķu suga "Acrocephalus paludicola", kas sastopama arī Latvijā
ceru kāpelētājķauķis kāpelētājķauķu suga "Acrocephalus schoneobeanus", dziedātājputns, ietilpst ķauķu apakšdzimtā, brūna mugura, svītraina galva, vēders gaišs, ligzdo niedrēs un krūmājos, Latvijā bieži
ezera kāpelētājķauķis kāpelētājķauķu suga "Acrocephalus scirpaceus", kas sastopama arī Latvijā
dienvidu kāpelētājķauķis kāpelētājķauķu suga "Acrocephalus stentoreus"
lielais kāpelētājķauķis kāpelētājķauķu suga ("Acrocephalus arundinaceus"), kas sastopama arī Latvijā
rutks Kāpostu (krustziežu) dzimtas pērkoņu ģints suga ("Raphanus sativus"), viengadīgs vai divgadīgs augs ar (parasti) plūksnaini šķeltām lapām, baltiem, iesārtiem vai violetiem ziediem, apaļām, ovālām vai iegareni koniskām baltām vai melnām saknēm
lopbarības kāposts kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea var. acephala"); kacenkāposts
Kapčagaja Kapšaghaja, pilsēta Kazahstānā
Karaganda Karaghandi, pilsētas nosaukums krievu valodā
leibgvarde Karaspēka daļa, kuras pienākumos ietilpst valdošā monarha un viņa rezidences apsargāšana; privileģētu karaspēka daļu kopums (dažās monarhistiskās valstīs)
halogenīdi Karbonskābju atvasinājumi (piem., acetilhlorīds), kuros karboksilgrupas hidroksila vietā ir halogēna atoms
Kjaharloka Kārlova - grāfiste Īrijā, tās nosaukums īru valodā (_Ceatharlach_)
Kjaharlaka Kārlova - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā (_Ceatharlach_)
Halesia carolina Karolīnas halēzija
mirdzošā karotene karoteņu ģints sēņu suga ("Pleurocybella porrigens", syn. "Notophanus porrigens")
Rietumkarpati Karpatu augstākā, rietumu daļa, Čehijā, Slovākijā, Polijā un Ungārijā, no Bratislavas līdz Duklas pārkāpei, garums - \~400 km, platums - >200 km, augstākā virsotne - Gerlaha smaile (2655 m)
sapals karpu dzimtas suga (_Leuciscus cephalus_), saldūdens zivs ar platu muguru, sarkanām spurām
rudulis Karpu dzimtas suga ("Scardinius erythrophthalmus"), saldūdens zivs ar zaļgani melnu muguru, dzeltenīgi mirdzošiem sāniem un vēderu un spilgti sarkanām spurām
Morāvijas karsts karsta rajons Čehijā, uz ziemeļiem no Brno, aizņem 22x6 km teritoriju Drahanu augstienē, starp Punkvas un Ržičkas upi (abas daļēji pazemē), ziemeļu daļā Macohas bezdibenis (138 m), vairākus km garā Sloupas-Šošūvkas alu sistēma, pazemes ezeri
anarhija Kārtības, organizētības, vadības trūkums; nekārtība, stihiskums, haoss
Kārtūži Kārtūžu dīķis - atrodas Siguldas novada Mores pagastā, platība - <1 ha
Kārtūži Kārtūžu ezers - atrodas Siguldas novada Mores pagastā, platība - 1,1 ha; Kartužu ezers; Kartūžu ezers; Kurtūžu ezers
kārele kārvele ("Chaerophyllum")
smaržīgā kārvele kārveļu suga ("Chaerophyllum aromaticum")
bumbuļu kārvele kārveļu suga ("Chaerophyllum bulbosum")
lapu kārvele kārveļu suga ("Chaerophyllum cerefolium")
reibuma kārvele kārveļu suga ("Chaerophyllum temulum")
WTF Kas, pie velna? (angļu "What the fuck?)
ārkausa kasandra kasandru suga ("Chamaedaphne calyculata"), mūžzaļš purva augs ar bālganiem ziediem ķekaros un ādainām lapām
mezuza Kastīte, kurā ielikts pargamenta tīstoklis ar lūgšanu no Pentateiha piektās grāmatas; jūdaistu namos šāda kastīte atrodas pie katra dzīvokļa un katras istabas durvju stenderes, izņemot vannas istabu
einuhs Kastrēts harēma kalpotājs
eunūchs Kastrēts, izrūnīts harēma sargs; einuhs
zušu kāšgalvis kāšgalvtārpu suga ("Acanthocephalus anguillae")
līdaku kāšgalvis kāšgalvtārpu suga ("Acanthocephalus lucii")
varžu kāšgalvis kāšgalvtārpu suga ("Acanthocephalus ranae")
rozā katarante katarantu suga ("Catharanthus roseus")
Doha Kataras galvaspilsēta ("Doha"), osta Persijas līča krastā, 358000 iedzīvotāju (2007. g.)
Katara Kataras Valsts - valsts Āzijas dienvidrietumu daļā (arābu val. "Qatar"), Arābijas pussalas austrumos, aizņem tāda paša nosaukuma pussalu Persijas līča piekrastē, platība - 11427 kvadrātkilometri, 838300 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Doha, administratīvais iedalījums - 7 apgabali, sauszemes robeža tikai ar Saūda Arābiju
Kāthiāvāra Kāthiāvāras pussala - atrodas Indijas rietumu daļā (angļu val. "Kathiawar"), starp Arābijas jūras Kačhas (Kačas) un Khambhātas (Kambejas) līci, platība - >40000 kvadrātkilometru, augstums - līdz 1117 m; Katjavaras pussala
transsubstanciācija Katoļu baznīcas dogmāts, ka, eiharistijā apsvētot maizi un vīnu, tie pārvēršas Jēzus miesā un asinīs; protestantisms to neatzīst
Katrīndzirnavu Katrīndzirnavu dzirnavezers - uzpludināts uz Lojas upes Siguldas novada Krimuldas pagastā, platība - 5,7 ha
Kaudzīšu Kaudzīšu ezers - atrodas Krāslavas novada Kaplavas pagastā, platība - 5 ha; Kaudišu ezers; Kavdišu ezers
muridi Kaukāzā muhamedāņu sekta (19. gadsmiteņa pirmā pusē), kas prasīja nerimstīgu cīņu ar neticīgajiem, bet sevišķi ar krieviem; sektas priekšgalā stāvēja slavenais Šamils, kuram krītot tā izira
Kaulezers Kaulezers Cēsu novada Vecumnieku pagastā, platība - <1 ha
Kaulinkas Kaulinkas ezers - atrodas Rēzeknes novada Silmalas un Ozolaines pagastā, platība - 4,6 ha; Kaulinka; Kauliņa ezers; Kauliņu ezers; Kaupiņka ezers
Kauliņi Kauliņu dīķis - atrodas Ventspils novada Ugāles pagastā, platība - 2 ha
Kauliņi Kauliņu ezers - atrodas Siguldas novada Krimuldas pagastā, platība - 1,2 ha; Kauliņezers
jūraszirdziņš Kaulzivju klases adatzivjveidīgo kārtas ģints ("Hippocampus"), sīka jūras zivs (garums - 4-20 cm), aste nosmailināta, spēj savīties spirālē, galva noliekta, tādēļ atgādina šaha zirdziņu
Kauļi Kauļu ezers - atrodas Cēsu novada Amatas pagastā, platība - 1,4 ha; Kaulu ezers
Kaupēnu Kaupēnu ezers - atrodas Vidzemes augstienē, Cēsu novada Dzērbenes pagastā, platība - 11,3 ha, garums - \~800 m, lielākais platums - \~200 m, lielākais dziļums - 8 m, viens no Dzērbenes ezeriem; Kaupēna ezers
Svētības biķeris kauss, ko izmanto kristiešu Svētā Vakarēdiena jeb dievgalda (eiharistijas) ceremonijā
Kautraks Kautraka gravas - ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Siguldas novada Siguldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., platība - 32,12 ha
žuzas Kazahu cilšu apvienība un to apdzīvotās teritorijas 15. gs. beigās un 16. gs. sākumā izveidojās Kazahu hanistē; 17. gs. tās kļuva par patstāvīgām hanistēm, 1731.-1846. g. pievienotas Krievijai
Kazimirvāle Kazimirvāles ezers - atrodas Augšzemes augstienē, Eglaines pagastā, 117 m vjl., platība - 16,4 ha, garums - \~700 m, lielākais platums - \~300 m, lielākais dziļums - 10,4 m, eitrofs, aizaugums 8%; Kazimirvaldes ezers
Kaziņu Kaziņu dīķis - atrodas Tukuma novada Slampes pagastā, platība - 7 ha
Kaziņu Kaziņu ezers - atrodas Ludzas novada Rundēnu pagastā, platība - 4,3 ha; Kazeinu ezers; Kazēnu ezers; Kaziņa ezers; Kazuru ezers
Kazugrava Kazu ieleja - ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Cēsu novada Priekuļu pagastā, \~3 km uz austrumiem no Cēsīm, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g. (Sikspārņu alas un kaļķiežu atsegums - kopš 1974. g.), platība - 61,73 ha, 3,8 km gara, 0,3-0,8 km plata un 35-42 m dziļa senieleja no Vaives senlejas līdz Gaujas senlejai
Saccharomymyces kefyr kefīra saharomicēte
Ataturks Kemals Ataturks (1881.-1938. g.) - Turcijas valsts dibinātājs un pirmais prezidents, atcēla islāma likumus un halifāta sistēmu, kā arī ieviesa vesternizācijas programmu, kas ietvēra arī pāreju uz latīņu alfabētu
Kenkeme Kengkeme - Upe Krievijā, Sahas Republikā
Khambāta Khambātas līcis - atrodas Arābijas jūras ziemeļu daļā ("Gulf of Khambhāt"), Indijas rietumu piekrastē, uz austrumiem no Kāthiāvāras pussalas, garums - 250 km, dziļums - līdz 36 m, neregulāras plūdmaiņas - līdz 11,9 m
Thākhēka Khammūana - pilsēta Laosā
Takeka Khammūana - pilsēta Laosā; Thākhēka
Karagpūra Kharagpura, pilsēta Indijas ziemeļaustrumos, Rietumbengāles štatā
Benkišangula Gumiza kilils Etiopijā ("Benishangul Gumiz"), administratīvais centrs - Asosa, platība - 49289 kvadrātkilometri, 670800 iedzīvotāju (2007. g.)
echinocephala Kinorinhu ("Kinorhyncha") nosaukuma sinonīms
Kirova Kirova līcis - Gizilaghačas līcis Kaspijas jūras dienvidrietumu daļā, tā nosaukums PSRS laikā
Kirtara Kirtara grēda - kalnu grēda Irānas kalnienes dienvidaustrumu daļā ("Kirthar"), Pakistānas dienvidaustrumos, garumos - \~300 km, augstums - līdz 2171 m, kaļķakmeņi un smilšakmeņi
Kivdolova Kivdolovas ezers - atrodas Latgales augstienē, Ludzas novada Pureņu pagastā, >139 m vjl., platība - 40,7 ha, garums - 1,06 km, lielākais platums - 0,54 km, lielākais dziļums - 6,5 m, eitrofs, aizaugums neliels; Lielais Kivdalovas ezers; Kivdulova ezers; Pracepoles ezers; Procepoles ezrs
Kivki Kivku ezers - atrodas Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, platība - 14,1 ha; Kiuku ezers; Ķivku ezers
Kivleņi Kivleņu ezers - atrodas Rēzeknes novada Maltas pagastā, platība - 1 ha
Kivriņi Kivriņu ezers - atrodas Višķu pagastā, platība - 9,3 ha; Kivrinka ezers
Kizilagača Kizilagačas līcis - Gizilaghačas līcis
pundurgrimonis Kizilu dzimtas ģints ("Chamaepericlymenum"), krūmaugs ar dekoratīviem ziediem; 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
Maizezera purvs klajais purvs Maizezera dabas lieguma teritorijā, platība — 52 ha, 1977.-1999. g. tajā bija dzērvenāju liegums 34 ha platībā; Vilbaku purvs
Alhanajs klans Krievijā (_Alhanaj, gora_), Aizbaikāla novada dienvidu daļā, augstums 1662 m
Klānu Klānu purvs - zemais purvs Madonas novadā, Lubāna ziemeļu galā, platība - 2597 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums - 1,4 m
Klaparu Klaparu ezers - atrodas Smiltenes novada Raunas pagastā, platība - 1,6 ha; Asaru ezers
Kleivu Kleivu ezers - atrodas Jaunpiebalgas pagastā, platība - 1,5 ha; Kleivas ezers; Peinītis
dzeloņainā kleome kleomju suga ("Cleome hassleriana syn. Cleome spinosa")
Klepinu Klepinu ezers - atrodas Skrudalienas paugurainē, Salienas pagastā, mežā uz austrumiem no Silenes, 177,5 m vjl., platība - 34 ha, garums - 1,0 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 5,5 m, distrofs, aizaugums - niecīgs
Klešniku Klešniku purvs - dabas liegums Mudavas (Veļikajas) zemienes Zilupes līdzenumā, Ludzas novada Līdumnieku pagastā, platība - 1987 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizņem Kļešņiku (Zabolotjes) purva lielāko daļu, tajā iekļauti arī 120 ha no Peiteļa ezera, ligzdo daudzas putnu sugas
Klētene Klētenes ezers - atrodas Valkas novada Zvārtavas pagastā, ietilpst Aumeisteru ezeru grupā, platība - 7,6 ha
Klētenes Klēteres ezers - atrodas Valkas novada Zvārtavas pagastā, platība - 7,6 ha
Kliģu Kliģu ezers - atrodas Spārenes viļņotajā līdzenumā, Tukuma novada Lestenes pagastā, 56,5 m vjl., platība - 21,8 ha, garums - 590 m, platums - 450 m, vidējais dziļums līdz dūņām - 5,7 m, lielākais dziļums - 15,1 m, eitrofs, aizaugums - neliels (5-15%)
lielā klijkaija klijkaiju suga ("Catharacta skua"); lielā laupītājkaija
Kliku Kliku ezers - atrodas Limbažu novada Salacgrīvas pagastā, platība - 7,1 ha; Kliķu ezers
Klinča Klinča ezers - atrodas Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - 4 ha; Klincs; Klinšu ezers; Klints ezers; Ezerkalnu rezers
Sarkanās klintis klintis asā Salacas kreisā krasta līkumā, Ainažu pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts kopš 1977. g., platība - 1 ha, smilšakmeņu siena 300 m garā posmā, augstums - \~6 m; Mačperu iezis; Pietrags; Pietraga Sarkanās klintis
Klotiņu Klotiņu ezers - atrodas Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība - 8 ha; Klotiņa ezers
Klucīši Klucīšu dzirnavezers - atrodas Cēsu novada Straupes pagastā, uz Draņķupītes, 4 km no ietekas Gaujā, platība - <1 ha
Klusais Klusais ezers - atrodas Līksnas pagastā, platība - 5,9 ha; Dziļais ezers; Klusais I ezers; Lielais Dziļais ezers
Klusais Klusais ezers - atrodas Sventes pagastā, platība - <1 ha
Klusu Klusu ezers - atrodas Daugavpils novada Demenes pagastā, platība - 9,1 ha; Klusuma ezers; Klusumu ezers; Kruglišku ezers; Kruglišķu ezers
Kļaviņi Kļaviņu ezers - atrodas Bauskas novada Kurmenes pagastā, platība - 1,3 ha
Kļaviški Kļavišku ezers - atrodas Medumu pagastā, platība - 2,4 ha; Klavišku ezers; Klavišķu ezers
cukurkļava Kļavu ģints suga ("acer saccharum"), Kanādā sastopams koks, Latvijā paretam audzē kā krāšņumaugu
sudraba kļava kļavu suga ("Acer saccharinum")
cukura kļava kļavu suga ("Acer saccharum")
Kļešņiku Kļešņiku purvs - atrodas Ludzas novada Līdumnieku pagastā, platība - 2197 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 7,8 m; Zabolotjes purvs
Knīderi Knīderu dzirnavezers - atrodas Siguldas novada Lēdurgas pagastā, uz Juglas upes, platība - 5,3 ha
Kņāvi Kņāvu purvs - atrodas Rēzeknes novada Viļānu pagastā un Preiļu novada Sīļukalna un Galēnu pagastā, platība - 2045 ha (no tiem 373 ha Preiļu novadā), kūdras slāņa vidējais dziļums - 3,2 m, zem kūdras sapropelis
WUCIWUG Ko redzi, to arī saņem (angļu "what you see is what you get"; īsziņās)
karaļkobra Kobru dzimtas suga ("Ophiophagus hannah")
Kočergina Kočerginas ezers Augšdaugavas novada Demenes pagastā, platība 9,4 ha, dziļums līdz 3,8 m; Kačerginas ezers; Kačirginas ezers; Kočergiņu ezers; Petrinišku ezers
Kommata bacilis Koha bacilis, kas rada holeru
Gentiana kochiana Koha drudzene jeb Koha genciāna
koisanu Koisanu valodas - valodu saime D-Āfrikā (saukta par "klikšķu valodu" pēc raksturīgas klikšķa skaņas); tajā ietilpst hotentotu un bušmeņu valodas, kā arī A-Āfrikas valodas - sandave, hadzapu
kaukālis Kokalis ("Agrostemma githago")
parastais kokalis kokaļu suga ("Agrostemma githago", senāk "Githago segetum"), violeti sārti ziedi un indīgas sēklas
Kokas Kokas ezers - atrodas Talsu novada Ārlavas pagastā, platība - \~3 ha
cirtes intensitāte kokaudzes izretināšanas pakāpe vienā cirtes paņēmienā; parasti mērī m^3^/ha
sarkanastes kokķauķis kokķauķu suga ("Setophaga ruticilla")
sārtmuguras kokložņa kokložņu dzimtas suga ("Campylorhamphus trochilirostris")
HDF Koksnes pārstrādes produkts, ļoti blīvas kokšķiedras plātne (angļu "hard density fiber")
ligzdeņi Koksngraužu dzimtas celmgraužu apakšdzimtas ģints ("Rhagium"), Latvijā konstatētas 3 sugas, vaboles sastopamas uz ziediem, celmiem, zem koku mizas, kāpuri attīstās nokaltušu vai stipri novājinātu koku stumbru lejasdaļā vai celmos zem mizas
ūsainis Koksngraužu dzimtas ģints ("Monochamus"), Latvijā konstatētas 3 sugas, vaboļu ķermenis 16,8-32 mm garš, melns, vietām klāts ar pelēcīgām vai iedzeltenām zvīņām, sastopami uz skuju kokiem
vītolu zaļais koksngrauzis koksngraužu dzimtas suga ("Aromia moschata")
divkrāsu koksngrauzis koksngraužu dzimtas suga ("Rhamnusium virgo")
Aņuja Kolimas labā krasta pieteka, Krievijā, Čukotkas autonomajā apvidū un Sahas Republikā (Jakutijā), veidojas satekot Boļšojaņujai (garums - 693 km) un Malijaņujai (garums - 738 km), kas sākas Anadiras plakankalnē, koptekupes garums - 8 km
rokasbumba Komandu sporta spēle, kuras mērķis ir ar vienu, roku ieraidīt bumbu pretinieka vārtos; handbols
raķešu taisnteces dzinējs kombinēts dzinējs, kurā apvienoti raķešdzinēja un taisnteces dzinēja darbības principi; raķešdzinējs augstā spiedienā sadedzina degvielu ar oksidētāja nepietiekamību, tālāk nepilnās sadegšanas produkti nonāk taisnteces dzinējā, kur sadeg gaisa plūsmā; šādu dzinēju var lietot, ja lidošanas ātrums ir lielāks par Maha skaitli 1–5
Comedi Komerciālu elektronisko datu apmaiņa ("commerce electronic data exchange")
Gvano kormorāns komorānu suga ("Phalacrocorax bougainvillei"), kas Dienvidamerikas rietumu piekrastē veido milzīgus gvano (ekskrementu) nogulumus
Čortoka ezers ar apkārtējo ainavu kompleksais dabas liegums Aglonas novada Grāveru pagastā, dibināts 1977. g., platība - 53 ha, aizsargājams sufozijas izcelsmes ezers (platība - 1,9 ha, dziļums - 17 m), ūdenī neliels sāļu daudzums, tāpēc maz ūdensaugu un ūdensdzīvnieku
Riču ezera apkārtne un Silenes mežs kompleksais dabas liegums Daugavpils novada Demenes un Skrudalienas pagastā, pie robežas ar Baltkrieviju, dibināts 1977. g., platība - 3790 ha, ietilpst Riču un Sitas ezeru Latvijas daļa, Sila ezers (262 ha) u. c. mazāki ezeri
Ragakāpa Kompleksais dabas liegums Jūrmalas pilsētas austrumu daļā, pie Lielupes ietekas jūrā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 26 ha; pati Ragakāpa ir 800 m garš, 100 m plats un 12-17 m augsts asimetrisks smilšu valnis, ko klāj vecu priežu audze
Salāja ezers ar apkārtējo ainavu kompleksais dabas liegums Krāslavas novada Andrupenes pagastā un Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, dibināts 1977. g., platība - 410 ha, 2003. g. iekļauts Rāznas nacionālajā parkā
Slocenes ieleja ar apkārtējo ainavu kompleksais dabas liegums Lapmežciema un Smārdes pagastā, Ķemeru nacionālā parka teritorijā, dibināts 1977. g., platība - 1612 ha, ietver Slocenes lejteci 10 km garumā, līdz 1,5 km platu joslu abos upes krastos un Kaņiera ziemeļrietumu piekrasti, izveidots, lai aizsargātu unikālu primāro pārpurvoto mežu kompleksu ar savdabīgu veģetāciju, retām augu sugām, bebru mītnēm
Vidzemes akmeņainā jūrmala kompleksais dabas liegums Salacgrīvas novadā uz ziemeļiem no Tūjas, dibināts 1977. g., platība - 1322 ha, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā
Adamovas ezers ar apkārtējo ainavu kompleksais dabas liegums, dibināts 1977. g., lai aizsargātu Adamovas ezeru no piesārņošanas, platība - 44 ha
polimetāliskās rūdas kompleksas rūdas, ko var izmantot svina, cinka, vara, sudraba, zelta u. c. metālu ieguvei; sastāv galvenokārt no šo metālu sulfīdiem (sfalerīta, galenīta, halkopirīta u. c.)
saskandināt Komponēt, harmonizēt
saskaņot Komponēt, harmonizēt
li Konfūcija ieviests jēdziens, kas apzīmē uzvedības normas, kuras, pēc Konfūcija domām, nosaka visas attiecības starp sabiedrības locekļiem, un pareiza tā pielietošana garantē sociālo labklājību un harmoniju
Kinšasa Kongo Demokrātiskās Republikas galvaspilsēta (fr. val. "Kinshasa"), atrodas Kongo (Zairas) upes kreisajā krastā, 8,4 mlj iedzīvotāju (2007. g.); līdz 1966. g. saucās Leopoldvila
elevācija Konsekrēto elementu pacelšana pēc konsekrācijas Eiharistijā, simboliski piedāvājot šos elementus Dievam un pielūgsmei
nestorisms Konstantinopoles patriarha Nestorija 5. gs. dibināta kristietisma sekta; atzīst, ka Jēzum Kristum ir divas atšķirīgas dabas - dievišķā un cilvēciskā
civilliste Konstitucionālas monarhijas likumā noteikta summa, ko ik gadus izsniedz monarham personīgām vajadzībām un viņa galma uzturēšanai
pretgambīts Kontrgambīts šaha spēlē, gambīts ko spēlētājs piedāvā, atbildot pretinieka gambītam
inkoordinācija Koordinācijas traucējums vai trūkums; muskuļu kopīgā darba harmoniskas saskaņotības trūkums
alternatīvais tūrisms kopējs apzīmējums jaunām tūrisma formām, kas tika attīstītas un veicinātas masu tūrisma vietā, tas ir orientēts uz mazākām tūristu grupām, mazāku tūrisma attīstības mērogu; XX gadsimta beigās parādījās tādi šā tūrisma veida apzīmējumi kā, piemēram, līdzsvarotais, maigais, zaļais, harmoniskais, atbildīgais un ilgtspējīgais tūrisms
Regalim Kopējs apzīmējums trim jūdu svētceļojumu svētkiem: Pashai, Šabhu'ot, Sukkot
Haihe Koptekupe Ķīnas ziemeļaustrumu daļā ("Haihe"), garums - 69 km, sākas Lielā Ķīnas līdzenuma ziemeļos satekot Baihei, Veihei u. c., ietek Bohai jūras Bohai līcī, izmanto apūdeņošanai
baltegļu korallene koralleņu ģints sēņu suga ("Phaeoclavulina abietina", syn. "Ramaria abietina")
egļu korallene koralleņu ģints sēņu suga ("Ramaria eumorpha", syn. "Ramaria invalii)
Palmiras sala koraļļu atols Klusā okeāna centrā ("Palmyra Island"), Lainas salu ziemeļos, platība - 800 ha
Midveja salas koraļļu atols Klusajā okeānā (“Midway Islands”), Havaju salu grupā (ASV īpašums kopš 1867. g.), platība 520 ha, lagūnā Sendas un Īsternas salas
Sišas salas koraļļu salu (>20) un rifu grupa Dienvidķīnas jūrā ("Xishaqundao"), Ķīnas teritorija, zveja, gvano un pērļu ieguve
Dienvidkoreja Korejas Republika - valsts Austrumāzijā (korejiešu val. "Taehan Min'guk"), aizņem Korejas pussalas dienvidu daļu, platība - 99268 kvadrātkilometri, 49,2 mlj iedzīvotāju (2008. g.), galvaspilsēta - Seula, administratīvais iedalījums - 8 provinces, 1 īpaša autonoma province, 1 īpaša pilsēta, 6 lielpilsētas, sauszemes robeža tikai ar Ziemeļkoreju, apskalo Japāņu un Dzeltenā jūra
jūraskrauklis Kormorānu dzimtas suga ("Phalacrocorax carbo"), ūdensputns ar slaidu ķermeni, garu kaklu un spēcīgu, galā āķveidīgi noliektu knābi; lielais kormorāns
Covid-19 Koronavīruss, 2019. g. decembra beigās Uhaņā (Ķīnā) konstatētais vīruss "SARS-CoV-2" (saīsinājums no "Severe Acute Respiratory Syndrome Coronavirus 2")
Otomari Korsakova, pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g.
corticium Kortīciju dzimtas ģints "Thanetephorus" nosaukuma sinonīms atsevišķām sugām
Corticium vagum kortīciju sugas "Thanetephorus cucumeris Berk. et Curt." nosaukuma sinonīms
Corticium solani kortīciju sugas "Thanetephorus cucumeris Donk" nosaukuma sinonīms
sarkanā košlapīte košlapīšu ģints sēņu suga ("Melamophyllum haematospermum")
Kotabara Kota Baharu - pilsēta Malaizijā
Kinabalu Kota Kinabalu - pilsēta Malaizijā, Sabahas štata administratīvais centrs, 145000 iedzīvotāju (2000. g.)
saulsargputns Kotingu dzimtas ģints ("Cephalopterus")
Amazones saulsargputns kotingu dzimtas suga ("Cephalopterus ornatus")
Kovaļova Kovaļovas dzirnavezers - atrodas Šķeltovas pagastā uz Dubnas upes, platība - 1 ha
Zangelana Kovsakana - pilsēta Kalnu Karabahas dienvidos, tās nosaukuma azerbaidžāņu valodā "Zengilana" rakstības variants latviešu valodā
ahnante Kramaļģu nodalījuma dzimta ("Achnanthaceae"), vienšūnas vai koloniju organismi, kas ietverti krama bruņās, 4 ģintis, kas sastopamas arī Latvijā
hetoceras Kramaļģu nodalījuma dzimta ("Chaetoceraceae"), šūnas īsi cilindriskas, šūnu vāciņi elipsoidāli, retāk apaļi, ķēdesveida kolonijās, gk. jūrās
kvantu hromodinamika krāsaino kvarku un gluonu lauku stiprās mijiedarbības kvantu teorija; apraksta spēkus, kas saista kvarkus hadronos
protirihieši Krāslavas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Protiriha" iedzīvotāji
Mihailova Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Mihalova" nosaukuma variants
Činnaja Krasnogorska - apdzīvota vieta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, tās nosaukums līdz 1947. g.
hromatisms Krāsu halucinācija
lokao Krāsviela, ko iegūst Ķīnā, vārot "Rhamnus utilis" un "Rhamnus chloroporus" mizu; lieto kokvilnas un zīda krāsošanai zaļā krāsā; Ķīnas zaļā
Cornus florida krāšņā suņkoka "Benthamidia florida" nosaukuma sinonīms
linu krāšņpūcīte krāšņpūcīšu suga ("Autographa gamma")
sīkspārīte Krāšņspāru dzimtas ģints ("Nehalennia"), Latvijā konstatēta 1 reti sastopama suga "Nehalennia speciosa", spāres ķermenis \~20 mm garš, zaļš, metāliski spīdīgs, uz deniņiem gaišs plankums, kāpuri mīt ezeros u. c. ūdenstilpēs
sarkangalvas amadīnžubīte krāšņžubīšu dzimtas suga ("Amadina erythrocephala")
Amūras apgabals Krievijas Federācijas subjekts (_Amurskaja oblast’_), atrodas Krievijas Tālajos Austrumos, platība - 363700 kvadrātkilometru, administratīvais centrs - Blagoveščenska, robežojas ar Aizbaikāla novadu, Sahas Republiku (Jakutiju), Habarovskas apgabalu un Ebreju autonomo apgabalu, kā arī ar Ķīnu
Arhangeļskas apgabals Krievijas Federācijas subjekts (_Arhangel’skaja oblast’_), atrodas Krievijas Eiropas daļas ziemeļos, platība — 587400 kvadrātkilometru, 126200 iedzīvotāju (2009. g.)
Aizbaikāla novads Krievijas Federācijas subjekts (_Zabaikal’skij kraj_), atrodas Austrumsibīrijas dienvidos, platība - 431500 km2, 1117030 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Čita, robežojas ar Burjatijas Republiku, Irkutskas apgabalu, Sahas Republiku (Jakutiju) un Amūras apgabalu, kā arī ar Ķīnu un Mongoliju
Jamalas Ņencu autonomais apvidus Krievijas Federācijas subjekts, administratīvais centrs — Saļeharda, platība — 769300 kvadrātkilometru, 543700 iedzīvotāju (2009.)
Irkutskas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas austrumu daļā, Sibīrijā, platība — 767900 kvadrātkilometru, 2505600 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Krasnojarskas novadu, Sahas Republiku (Jakutiju), Aizbaikāla novadu, Burjatijas un Tivas Republiku
Sahalīnas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, ietver Sahalīnu un Kuriļu salas, platība — 87100 kvadrātkilometru, 514520 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs — Južnosahaļinska
sinode krievu pareizticīgo baznīcā - Maskavas un visas Krievzemes patriarha padomdevējinstitūcija
vilkvālīšu kriksis krikšu suga ("Thelmatophilus typhae")
aloksāns Kristāliska viela, urīnskābes oksidācijas produkts; rada aizkuņģa dzidzera Langerhansa saliņu nekrozi
gencianoze Kristālisks trisaharīds genciānas saknē
jašma Kristālisks, blīvs dažādas krāsas iezis, kas satur kvarcu un halcedonu (izmanto rotājumiem un mākslas priekšmetu izgatavošanai)
Tedore kristiešu svētais (Svētais Teodors), kura vārdā pēc kristietības ieviešanas gruzīni joprojām pielūdza tāda paša nosaukuma arhaisku agrāru dievību — zemkopības un zirgu aizgādni
Romas katoļu un ortodoksālās baznīcas sakraments kristīšana, euharistija, iesvētīšana, laulības, ordinācija, gandarīšana un pēdējā svaidīšana (slimo iesvaidīšana)
tilozaurs Krīta perioda dinozaurs, viens no lielākajiem ūdenī dzivojošajiem rāpuļiem, garums - 15 m, pārtika no citiem rāpuļiem un haizivīm
Krivojroga Krivijriha, pilsēta Ukrainā, tās nosaukums krieviski
frekvenču kropļojumi kropļojumi, kas rodas, ja pastiprina nesinusoidālas formas signālu; dažādas nesinusoidālā signāla harmoniskās komponentes pastiprinās dažādi, tāpēc izejas signāla harmonisko komponenšu sastāvs ir dažāds
Krūkliņu Krūkliņu ūdenskrātuve - atrodas Jēkabpils novada Kalna pagastā, platība - 40 ha
bukakārkls Krūklis ("Rhammus frangula")
bukkārkls Krūklis ("Rhammus frangula")
parastais krūklis krūkļu suga ("Frangula alnus syn. Rhamnus frangula"), sastopama bieži lapkoku un jauktos mežos, upmalās, krūmājos; vasarzaļš krūms, retāk līdz 7 m augsts koks ar gludu, gandrīz melnu mizu, lapas veselas, iegareni eliptiskas vai otrādi olveidīgas (garums 5—8 cm), ar gludu malu un gandrīz paralēlu plūksnainu dzīslojumu, ziedi sīki, balti, pa 2—7 pušķos lapu žāklēs
sarkanmuguras timālijstrazds krumājstrazdu apakšdzimtas suga ("Heterophasia annectens")
lapsastu krūmīte krūmīšu suga ("Thamnobryum alopecurum")
krūmu ķauķis krūmu kāpelētājķauķis ("Acrocephalus dumetorum")
krūmu purvuķauķis krūmu kāpelētājķauķis ("Acrocephalus dumetorum")
krūmpupa Krūmu pupiņa ("Phaseolus vulgaris; var. nanus")
pērļpupas Krūmu pupiņa ("Phaseolus vulgaris; var. nanus")
pundurpupa Krūmu pupiņa ("Phaseolus vulgaris; var. nanus")
pērkone Krustziežu dzimtas ģints ("Raphanus"), viengadīgs augs ar bāli dzelteniem ziediem un plūksnaini šķeltām vai dalītām lapām (parasti nezāle), 8 sugas, izveidoti vairāki pasaulē pazīstami kultūraugi, t. sk. redīsi un rutki, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga
krūzene Krūzmētra ("Mentha spicata", senāk "Mentha crispa")
krūzmātera Krūzmētra ("Mentha spicata")
krūzmātere Krūzmētra ("Mentha spicata")
krūzmētera Krūzmētra ("Mentha spicata")
krūzmēteres Krūzmētra ("Mentha spicata")
cūkmētras Krūzmētras ("Mentha crispata")
daudzveidīgā ksilārija ksilāriju ģints sēņu suga ("Xylaria polymorpha")
Dņepras-Bugas kanāls kuģojams kanāls Baltkrievijā, Brestas apgabalā, savieno Pinu (Pripetes pieteka) ar Muhavecu (Bugas pieteka), garums 196 km (110 km mākslīga gultne, 10 slūžu, 12 aizsprostu un dambju), izbūvēts 1775.-1884. g.
āržokleņi kukaiņu klases apakšklase ("Ectognatha"), kurā ietilpst 32 kārtas, Latvijā sastopamas 23 kārtas; kailžokleņi
iekšžokleņi kukaiņu klases apakšklase ("Entognatha"), kurā ietilpst 3 kārtas - diplūras, kolembolas un protūras, kas pārstāvētas arī Latvijā; segžokleņi
piešcikādes kukaiņu klases cikāžu kārtas dzimta ("Delphacidae"), sīkas, retāk vidēji lielas cikādes 3-7 mm garumā ar lielu kustīgu dzelksni ("piesi") uz pakaļkāju stilbu priekšējās daļas, Latvijā konstatētas 43 sugas
utumuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Chamaemyiidae"), 2-5 mm gari, sudrabpelēki mušveidīgie, kas mīt zālē, krūmos, uz dažādu augu ziediem
medniekmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Rhagionidae"), vidēji lieli, retāk lieli (ķermeņa garums - 6-16 mm), melni, brūni vai dzelteni mušveidīgie, uzturas mitrās vietās uz koku un krūmu lapām un stumbriem, barojas ar citiem kukaiņiem
gaļasmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Sarcophagidae"), 6-19 mm gari, gk. pelēkmelni raibi mušveidīgie, \~2300 sugu, Latvijā konstatēts 14 sugu
mēslmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Scatophagidae"), sīki līdz vidēji lieli mušveidīgie ar 3-12 mm garu, dzeltenbrūnu, retāk tumšu, ar sariņiem un matiem klātu ķermeni, sastopamas krūmos un zālē gk. mitrās, ēnainās vietās
puvummuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Sphaeroceridae"), ķermeņa garums - 1-3 mm, sastopamas zem nobirušām lapām, grauzēju alās, dažādās ligzdās, atkritumos, mēslos
dzelkņmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Stratiomyidae"), vidēji lielas un lielas (Ljā līdz 18 mm garas) metāliski spīdīgas vai raibvēderainas mušas, >1500 sugu, Latvijā 16 sugu; visbiežāk sastopamā suga ir "Stratiomya chamaeleon" - dzeltenmelni svītraina muša
cikāde kukaiņu klases kārta ("Cicadinea syn. Auchenorrhyncha, Cicadodea"), sīki un vidēji lieli kukaiņi (ķermeņa garums - 2-10 mm), kuru tēviņi rada spēcīgas, čirkstošas skaņas; kārtā \~21000 sugu, Latvijā konstatētas 7 dzimtas, 231 suga, plašāk pārstāvētās ir cikādītes, piešcikādes, putcikādes, tīklcikādes un dzelkņcikādes
ķērpjutis kukaiņu klases kārta ("Psocoptera syn. Copeognatha, Corrodentia"), kurā ietilpst spārnoti un nespārnoti sīki kukaiņi ar grauzējtipa mutes orgāniem; šīs kārtas kukaiņi, \~1600 sugu, Latvijā konstatēts >40 sugu
auguts kukaiņu klases kārta ("Sternorrhyncha"), augēdāji - sūc augu sulu no augu virszemes orgāniem vai saknēm, 4 apakškārtas (laputis, lapblusiņas, baltblusiņas un bruņutis), >25000 sugu
spožlapsene kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Chalcididae"), sīks kukainis, kura kāpuri parazitē citu kukaiņu (tauriņu, divspārņu) olās, kūniņās vai pupārijos, >600 sugu, gk. tropos, Latvijā nav pētīta
miksofāgi kukaiņu klases vaboļu kārtas apakškārta ("Myxophaga")
lēcējzvīņene kukaiņu klases zvīneņu kārtas apakškārta ("Archaeognatha"), ķermeni klāj zvīņas, vēdera galā trīs gari posmoti piedēkļi, kas noder lēkšanai
Cinhai Kukunors - beznoteksāļezers Centrālajā Āzijā (ķīn. val. "Qinghai Hui"), Ķīnas rietumu daļā
Cinhajs Kukunors - ezers Ķīnā, Cjinhai provincē
tumšā kūleņotājvabole kūleņotājvaboļu dzimtas suga ("Eucinetus haemorrhous"), tās ķermenis iegareni ovāls, \~3 mm garš, dzīvo zem koku mizas, briesmu gadījumā izdara kūleņveida kustības un cenšas paglābties
Ķoniņciema elku birzs kulta vieta Kuldīgas novada Turlavas pagastā līdzās Ķoniņciemam, pie Kuldīgas-Aizputes autoceļa, mūsu dienās to iezīmē koki un krūmi, kas aug \~1 ha lielā teritorijā
Bikstu muiža kultūras piemineklis Dobeles novada Bikstu pagastā, ēku komplekss, īpaši pils, celta 1865. g., dzīvojamā ēka no 1670. g., arī ainavu parks (18,2 ha)
ārstniecības kumelīte kumelīšu suga ("Matricaria recutita", arī "Matricaria chamomilla"), kuru Latvijā audzē dārzos, retumis sastopama arī kā dārzbēglis
acidomehanogrāfija Kuņģa sekretorās un motoriskās funkcijas noteikšana ar acidomehanogrāfu
Kupču Kupču ezers - atrodas Madonas novada Kalsnavas pagastā, platība - 1,3 ha
Schwanensee Kupferhammer - Kaparāmura muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ikšķiles pagastā
Kuriļu salas Kuriļu salas - vulkānisku salu arhipelāgs starp Kamčatkas pussalu un Hokaido salu, Krievijā, Sahalīnas apgabalā, atdala Ohotskas jūru no Klusā okeāna, kopējā platība - \~1170 kvadrātkilometru, kalnains reljefs, augstums - līdz 2339 m
kārmaikla kurpīte kurpīšu suga ("Aconitum carmichaelii")
iešana pār štagu kursa maiņa, jahtai ejot pie vēja, kuras rezultātā tā saņem vēju no otras puses un sāk iet ar otru halzi
baltpēdiņas Kurvjziežu dzimtas augi, pazīstamas 30 sugas, bet audzē gk. "Anaphalis margaritacea" - augstums - 30-60 cm, augiem balts spilvojums, zied jūlijā - septembrī
kaķpēdiņa Kurvjziežu dzimtas ģints ("Anaphalis"), krāšņumaugi
saflors Kurvjziežu dzimtas ģints ("Carthamnus"), sausumizturīgs, viengadīgs dienvidu augs no kura sēklām iegūst eļļu, ko lieto uzturā, un tehniskos taukus, bet no ziediem - sarkanu krāsvielu, Latvijā konstatēta 1 adventīva suga
zaķpēdiņa Kurvjziežu dzimtas ģints ("Gnaphalium"), daudzgadīgs vai viengadīgs lakstaugs ar veselām lapām un kurvīšos sakārtotiem brūnganiem vai zaļganpelēkiem ziediem, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
skarziede Kurvjziežu dzimtas ģints ("Iva syn. Cyclachaena"), 15 sugu, Latvijā konstatēta 1 adventīva suga
omalotheca Kurvjziežu dzimtas ģints, kurā dažkārt iekļauj meža zaķpēdiņu "Gnaphalium sylvaticum"
virspilskungs Kurzemes hercogistes daļas (apgabala) pārvaldnieks (vācu "Oberhauptmann")
Gotharda Ketlera privilēģija Kurzemes un Zemgales hercogistes tiesību akts, ko 1570. g. 25. jūnijā izdeva hercogs Gothards Ketlers, lai, paplašinot muižnieku tiesības, novērstu muižnieku opozīciju un nodrošinātu sev hercoga troni
plankumainais kuskuss kuskusu dzimtas suga ("Phalanger maculatus")
sinfāzās svārstības kustība sistēmā ar vairākām brīvības pakāpēm ap līdzsvara stāvokļiem, kurā vairākām harmoniskām sistēmām sakrīt fāzes
plastika Kustību lokanums, vijīgums, arī harmoniskums; arī kustību izveides paņēmienu kopums
dīvainība Kvantu skaitlis, kas raksturo elementārdaļiņas, kas piedalās stiprajā mijiedarbībā (hadronus)
šarms kvantu skaitlis, kas raksturo hadronus vai kvarkus
ahāts Kvarca paveids - kārtains halcedons, pusdārgakmens; izmanto juvelierizstrādājumos un kā cietu tehnisku akmeni; nosaukts pēc Ahates upes Sicīlijā
kāpelētājķauķis Ķauķu apakšdzimtas ģints ("Acrocephalus"), nelieli dziedātājputni ar spēcīgu knābi un lielām kājām, dzīvo niedrājos, krūmājos, gk. mitrās vietās, veikli kāpelē pa niedru u. c. augu vertikālajiem stublājiem, 27 sugas, Latvijā konstatētas 6 sugas
kalnu ķauķis ķauķu ģints suga ("Sylvia althaea")
Vidusjūras ķauķis ķauķu ģints suga ("Sylvia melanocephala")
Ņega Ķeguma ūdenskrātuves līcis, uzplūdinājums Daugavas kreisās pietekas Ņegas (Melderupes, Norupītes) ielejas lejgalā Ķeguma novada Birzgales pagastā, platība - 33,3 ha, garums - 1,6 km, lielākais platums - 0,2 km, lielākais dziļums - 4,9 m; Ņegas ezers
eiritmija Ķermeņa un orgānu harmoniska attīstība
lihenīns Ķērpju "Celvaria islandica (L.) Ach." polisaharīds; balta pulverveida viela; hidrolīzē veidojas glikoze
Ķikuri Ķikuru ezers - atrodas Apriķu līdzenumā, Kuldīgas novada Turlavas pagastā, 38,7 m vjl., platība - 21,6 ha, gandrīz apaļa ezerdobe, diametrs - \~500 m, dziļums - 3,3 m, eitrofs, aizaugums - 10%
snuķgalvji Ķīļzobjveidīgie - mugurkaulnieku tipa rāpuļu klases kārta ("Rhynchocephalia"), radniecīgi zvīņrāpuļiem, cēlušies agrajā triasā, raksturīga primitīva galvaskausa uzbūve; mūsdienās tikai 1 suga - hatērija
fluors Ķīmiskais elements - dzeltenzaļa, ļoti indīga un ķīmiski aktīva gāze, simbols F, atomnr. 9, atommasa - 19,0, halogēns, zināmi 6 izotopi, no kuriem 1 ir stabils
jods Ķīmiskais elements - melnpelēki kristāli ar metālisku spīdumu, atomnumurs - 53, atommasa - 126,9045, halogēns, zināmi 23 izotopi, no kuriem 1 ir stabils
iņs-jans ķīniešu apziņā - divi pretēji spēki, kas imanenti eksistē visās pasaules parādībās, to savstarpēja harmoniska mijiedarbība izraisa pārmaiņas un nosaka vispārējo attīstību; iņs saistās ar zemi, mēnesi, nakti, aukstumu, mīksto, vājo, sievieti, mātīti, rudeni un ziemu, mitrumu, pasivitāti, zemes dzīlēmiekšējo, ieliekto, nāvi, padoto, dēlu, sievu, pārskaitli, zemu skaņu; jans - ar debesīm, sauli, dienu, karstumu, cieto, spēku, vīrieti, tēviņu, pavasari un vasaru, sausumu, aktivitāti, zemes virsmu, ārējo izliekto, dzīvi, valdnieku, tēvu, vīru, nepārskaitli, augstu skaņu
Huņ-Duņs Ķīniešu mitoloģijā - tēls, kas simbolizē haosu
Šu Ķīniešu mitoloģijā - Ziemeļjūras imperators pasaules radīšanas mītā, kas vēsta par imperatora Huņduņa ("haosa") bojāeju
Emituofo Ķīniešu vārds budisma bodhisatvam Amitābham
tladianta Ķirbju dzimtas ģints ("Thladiantha"), daudzgadīgi lakstaugi ar kāpelējošu stublāju, >20 sugu, Latvijā 1 sugu dažkārt audzē kā krāšņumaugu un vietām tā pārgājusi savvaļā, sastopama reti nezāļainās vietās, izgāztuvēs, gar sakņu dārziem
muskata ķirbis ķirbju suga ("Cucurbita moschata")
pūce Ķīsis ("Gymnocephalus cernuus syn. Acerina cernua")
sfagnu ķiverene ķivereņu ģints sēņu suga ("Galerina sphagnorum")
šķēplapu ķiverene ķivereņu suga ("Scutellaria hastifolia"), Latvijā aizsargājama, sastopama reti
Ķūpu Ķūpu kāpa - atrodas Nīcas pagastā, uz dienvidiem no Jūrmalciema, aizsargājams ģeomorfoloģiskais objekts (kopš 1962. g.), platība - 40 ha, viens no lielākajiem eolajiem veidojumiem (34 m vjl.), viena no visaugstākajām kāpām Latvijā
saharopinūrija L-saharopīna izdalīšanās ar urīnu
saharopīns L-saharopīns - C11H20N2O6, lizīna metabolisma starpposms, veidojas, kondensējoties lizīnam un alfa ketoglutarātam, anomāli uzkrājas dažu lizīna degradācijas traucējumu gadījumā
Labaržu ezers Labāržu ezers; ezers Ludzas novada Rundēnu pagastā, platība — 9,8 ha
glažas Lācene ("Rubus chamaemorus")
graulenes Lācene ("Rubus chamaemorus")
kaulene Lācene ("Rubus chamaemorus")
klocene Lācene ("Rubus chamaemorus")
lācenāji Lācene ("Rubus chamaemorus")
lācine Lācene ("Rubus chamaemorus")
lāčogas Lācene ("Rubus chamaemorus")
lieloga Lācene ("Rubus chamaemorus")
lielogas Lācene ("Rubus chamaemorus")
mīklene Lācene ("Rubus chamaemorus")
miklenes Lācene ("Rubus chamaemorus")
moruška Lācene ("Rubus chamaemorus")
muraka Lācene ("Rubus chamaemorus")
murakas Lācene ("Rubus chamaemorus")
murenājs Lācene ("Rubus chamaemorus")
murene Lācene ("Rubus chamaemorus")
murenes Lācene ("Rubus chamaemorus")
murika Lācene ("Rubus chamaemorus")
plocene Lācene ("Rubus chamaemorus")
plocenes Lācene ("Rubus chamaemorus")
plociņi Lācene ("Rubus chamaemorus")
šķomenājs Lācene ("Rubus chamaemorus")
skomenes Lācene ("Rubus chamaemorus")
škovenes Lācene ("Rubus chamaemorus")
spradzenāji Lācene ("Rubus chamaemorus")
spradzenes Lācene ("Rubus chamaemorus")
spradzenītes Lācene ("Rubus chamaemorus")
stomene Lācene ("Rubus chamaemorus")
lācenājs Lācene ("Rubus chamaemorus") - rožu dzimtas lakstaugs ar aromātiskām, oranždzeltenām, avenēm līdzīgām ogām
lāciene Lācenes ("Rubus chamaemorus") oga
Ņevas ezers lagūnas ezers Sahalīnā, Krievijas Sahalīnas apgabalā, platība — 178 kvadrātkilometri, dziļums — >30 m, savienots ar Ohotskas jūras Terpeņijes līci, līmeņa svārstības gk. plūdmaiņu ietekmē
HAND Lai tev jauka diena (angļu "have nice day"; īsziņās)
Laidiņu Laidiņu ezers - atrodas Aknīstes novada Asares pagastā, platība - 2,3 ha
L Laidnis (šaha figūra)
līdzenieks Laidnis šaha spēlē
diskretizācijas periods laika intervāls starp sekojošām nolasēm analogsignālā vai atskaites punktiem diskrētā signālā; epoha
taimšērs Laikdaļas īpašums (angļu "timeshare ownership") - īpašumtiesības vai ilgtermiņa īres tiesības (30-50 un vairāk gadu) izmantot vasarnīcu, brīvdienu māju, numuru vai dzīvokli kooperatīvā kūrortviesnīcā noteiktā laika posmā, piemēram, reizi gadā 1-2 nedēļas
FTSE Laikraksta Financial Times un Londonas Fondu biržas kopuzņēmums, kas aprēķina un publicē ietekmīgu biržas indeksu (angļu Financial Times Stock Exchange)
Kamčatkas laimiņš laimiņu suga ("Sedum kamtschaticum")
baltraibais lakacis lakaču suga ("Pulmonaria saccharata")
cukura laminārija lamināriju suga ("Laminaria saccharina") ar lentveida līdz 7 m garu laponi, bieži sastopama arī Baltijas jūrā
nezidiektomija Langerhansa saliņu ("insulae Langerhans-i") izgriešana no aizkuņģa dziedzera
insuloma Langerhansa saliņu adenoma
lodža Lapene, arī halle ar vienu vai vairākām atklātām sienām
plankumainais lapeņputns lapeņputnu suga ("Chalmydera maculata")
zeltainais lapeņputns lapeņputnu suga ("Sericulus chrysocephalus")
slēpgalvis Lapgraužu dzimtas ģints ("Cryptocephalus"), Latvijā konstatētas 35 sugas, vaboļu ķermenis gandrīz cilindrisks, ar izliektu virsu, priekškrūšu vairogs priekšpusē noliekts uz leju un no virspuses nosedz galvu, kas ir samērā liela un parasti ievelkama priekškrūtīs, segspārni koši
gailenīte lapiņu sēņu ģints ("Cantharellula")
miksomfālija Lapiņu sēņu ģints ("Myxomphalia")
rikenella lapiņu sēņu ģints ("Omphalina", syn. "Rickenella")
tumšvītene lapiņu sēņu ģints ("Phaeomarasmius")
karotene lapiņu sēņu ģints ("Pleurocybella", syn. "Notophanus")
sausdobīte lapiņu sēņu ģints ("Xeromphalina")
kūdras sūnas lapu sūnu apakšklase (_Sphagnidae_); daudzgadīgi augi, kas veido blīvas audzes, atmirstot veido kūdru un veicina teritoriju pārpurvošanos
sfagns Lapu sūnu ģints ("Sphagnum"), daudzgadīgas vienmājas vai divmāju sūnas ar zariem pušķos, tievu stumbru, kas apakšdaļā pakāpeniski atmirst un veido kūdru, \~150 sugu, kas pēc anatomiskajām un morfoloģiskajām pazīmēm iedalītas sekcijās, Latvijā konstatētas 36 sugas no 7 sekcijām
svītraine Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases divzobju dzimtas ģints ("Rhabdoweisia"), kas Latvijā sastopama samērā reti
pūkcepurene lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Orthotrichaceae"), dzeltenzaļi vai brūnganzaļi daudzgadīgi augi, kas veido zemas blīvas velēnas vai spilventiņus uz koku mizas, granīta laukakmeņiem, dolomīta atsegumiem, betona; \~1000 s, Latvijā konstatētas 3 ģ., 17 sugu
dzegužlini Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Polytrichaceae"), divmāju, retāk vienmājas augi, \~400 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 14 sugu
krūmīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Thamniaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints
apaļvācelīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases griezeņu dzimtas ģints ("Aphanorhegma"), Latvijā konstatēta 1 suga, kas ir aizsargājama
pumpurīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases potiju dzimtas ģints ("Phascum"), Latvijā konstatēta 1 suga
zaļais egļu hermess laputu suga ("Sacchiphantes viridis")
Larjohas province Larjoha, Argentīnas Republikas province, tās pilnais nosaukums (“Provincia de La Rioja”)
Larjoha Larjohas province - Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("La Rioja" / "Provincia de La Rioja"), atrodas valsts ziemeļrietumu daļā, platība - 89680 kvadrātkilometru, 362600 iedzīvotāju (2014. g.)
kuprlasis Lašu dzimtas suga ("Oncorhynchus gorbuscha"), zivs ar smalkām zvīņām (Klusā okeāna ziemeļu daļā); gorbuša
Tālibaldis Latgaļu valdnieks 13. gs. (nogalināts 1215. g.), minēts Indriķa hronikā (lat. "Thalibaldus"), laikposma no 1208. g. līdz 1215. g. aprakstā saukts gan par Beverīnas, gan Trikātas, gan Tālavas vecāko; Tālivaldis
Bredfordas latviešu kopiena latviešu kopiena ASV, Ņūhempšīras štatā, Bredfordā (120 km uz ziemeļrietumim no Bostonas), Latviešu Bostonas Trimdas draudze Bredfordas apkārtnē 1954. g. nopirka 150 ha zemes un nodibināja latviešu sabiedrisko centru "Piesaule", kur izveidojās ciemats (~80 vasarnīcu), tika uzcelta baznīca (1959. g.), izveidots pansionāts un sporta komplekss
Lauka māte latviešu mitoloģijā aizgādne par laukā iesētā ražību, kur lauks tradicionālajā uzskatā tika pretstatīts mežam, puvam kā iekoptais, no haosa telpas atkarotais, līdz ar to - sakralizētas telpas gabals
zaļais slēpgalvis Latvijā bieži sastopama slēpgalvju ģints suga ("Cryptocephalus sericeus")
padomju zemes reforma Latvijā sākās 1940. g. jūlijā pēc Latvijas okupācijas, zemnieku lietošanā atstājot ne vairāk kā 30 ha zemes, pārējo platību bez atlīdzības ieskaitot Valsts zemes fondā, no tā izveidoja >51000 jaunu, 10 ha lielu saimniecību, >23000 saimniecībām ar mazāk nekā 10 ha zemes tika piešķirti piegriezumi, vienlaicīgi tika ieviestas obligātās lauksaimniecības nodevas un nodokļi, to nosacījumi bija īpaši nelabvēlīgi turīgākajiem zemniekiem
mehi Latvijas Lauksaimniecības universitātes Mehanizācijas fakultāte
kokolis lauka kokalis (_Agrostemma githago_)
koklīte Lauka kokalis ("Agrostemma githago", senāk "Githago segetum")
auzupuķe Lauka kokalis ("Agrostemma githago")
kaukaļi Lauka kokalis ("Agrostemma githago")
kaukoļi Lauka kokalis ("Agrostemma githago")
kiukuči Lauka kokalis ("Agrostemma githago")
kiukuļi Lauka kokalis ("Agrostemma githago")
kokaļa Lauka kokalis ("Agrostemma githago")
kokālīši Lauka kokalis ("Agrostemma githago")
kokālītis Lauka kokalis ("Agrostemma githago")
kokals Lauka kokalis ("Agrostemma githago")
kokuls Lauka kokalis ("Agrostemma githago")
kolīte Lauka kokalis ("Agrostemma githago")
kūkalas Lauka kokalis ("Agrostemma githago")
kūkaļi Lauka kokalis ("Agrostemma githago")
kūkolis Lauka kokalis ("Agrostemma githago")
kviešpuķe Lauka kokalis ("Agrostemma githago")
miežupuķe Lauka kokalis ("Agrostemma githago")
naksnenītes Lauka kokalis ("Agrostemma githago")
arkls Lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības (zemes daudzums ko varēja apstrādāt ar vienu zirgu un arklu; 19. gs. \~150-220 ha) un vērtības mērs (feodālismā); feodālās zemes rentes un zemes nodokļu aplikšanas vienība
fabrika Lauksaimnieciskās ražošanas objekts, kur galvenie darba procesi ir mehanizēti
pusasmītnieks Lauksaimnieks, kura zemes lielums bija 1/16 daļa no arkla (ap 10-14 ha)
pusceturtnieks Lauksaimnieks, kura zemes lielums bija 1/8 arkla (ap 19-27 ha)
pusarklinieks Lauksaimnieks, kura zemes lielums bija puse no arkla (ap 80-110 ha)
aprūpes ciems lauku apdzīvotā vieta ar kompaktu vai daļēji kompaktu apbūvi un apvienojošu nosaukumu, kur lielākā daļa iedzīvotāju ir aprūpes iestādēs (pansionātos, internātskolās, rehabilitācijas centros, sanatorijās u. tml.) dzīvojošie un strādājošie
kūkols Lauku kokalis ("Agrostemma githago")
cūku bezds lauku mētra ("Mentha arvensis")
cūku mētra lauku mētra ("Mentha arvensis")
cūkmēta Lauku mētra ("Mentha arvensis")
cūkmētra Lauku mētra ("Mentha arvensis")
cūkmētras Lauku mētra ("Mentha arvensis")
mātra Lauku mētra ("Mentha arvensis")
smacene Lauku mētra ("Mentha arvensis")
foļverki Lauku saimniecības Latgalē ar vidējo platību ap 45 ha, kas izveidojās uz bijušo muižu zemes 1920. gadu agrārajā reformā
lots Laukuma mērs ASV, vienāds ar 30 akriem jeb 12,15 ha
desentīna Laukuma mērs Krievijā no 15. gs. līdz 1927. g.; sākotnēji kvadrāts, kura malu garums 0,1 versts, no 1753. g. 2400 kvadrātasis (1,0925 ha)
čvartaks Laukuma mērvienība - aptuveni 25 ha
johs Laukuma mērvienība \~0,5263 ha
akrs Laukuma mērvienība, aptuveni 1/2 ha; angļu mēru sistēmā - 4046,86 m^2^
melnais lēcējdumbrainis lēcējdumbraiņu suga ("Scirtes haemisphaericus")
orchestes Lēcējsmecernieku ģints "Rhynchaenus" nosaukuma sinonīms
Lecidea tenebrosa lecideju sugas "Schaereria tenebrosa" nosaukuma sinonīms
Cejas šļūdonis ledājs Galvenās Kaukāza grēdas ziemeļu nogāzē, starp Vilpatas un Adaihoha virsotni, Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, garums - 9 km, platība - 18 kvadrātkilometri, noslīd līdz 2150 m vjl.
ledus stadions Ledus halle
Kaigu māla atradne leduslaikmeta beigu posma māla iegula Jelgavas novada Līvbērzes un Kalnciema pagastā, platība - 229,2 ha
Tags Leģendārs etrusku haruspiciju (nākotnes pareģošanas pēc upuru iekšām) nodibinātājs
Lēģerīšu Lēģerīšu atteka - Gaujas atteka Valkas novada Zvārtavas pagastā, platība - 1,4 ha
LAP Leikocītu sārmainā fosfatāze (angļu "leukocyte alkaline phosphatase")
Psittirostra cantans Leisanas havajputniņš
Leišu Leišu ezers - atrodas Valkas novada Valkas pagastā, viens no Taču ezeriem, platība - 10,9 ha; Lapšu ezers; Lepšu ezers; Lubušs; Lubušu ezers
govju spongiformā encefalopātija lēnas gaitas infekcijas slimība, kam raksturīgas centrālās nervu sistēmas patoloģiskas pārmaiņas (angļu "Bovine Spongiform Encephalopathy"; BSE); govju trakuma slimība
platais lentenis lenteņu klases suga ("Diphyllobothrium latum syn. Bothriocephalus latus, Taenia lata"), kas pieaugušo attīstības stadijā parazitē cilvēka tievajā zarnā
lēpa Lēpe ("Nuphar")
laitinis Lēpes ("Nuphar")
lēpulapas Lēpes ("Nuphar")
dzeltenā lēpe lēpju suga ("Nuphar lutea")
mazā lēpe lēpju suga ("Nuphar pumila")
Coniothyrium vagabundum leptosfērijas "Leptosphaeria vagabunda" anamorfa
Letes Letes ezers - atrodas Gulbenes novada Beļavas pagastā, platība - 5,8 ha
Leukādijas Leukādiju dīķis - atrodas Priekuļu pagastā, platība - 1 ha
Ugāles pacēlums lēzeni un vidēji viļņots pacēlums, senā Baltijas ledus ezera sala Kursas zemienes Ugāles līdzenuma rietumu malā uz rietumiem no Usmas ezera, aizņem Ventspils novada Ugāles pagasta lielāko daļu, Piltenes pagasta austrumu malu un Zlēku pagasta ziemeļaustrumu stūri, platība līdz 1250 ha, augstākā daļa paceļas >30 m virs Baltijas ledus ezera akumulācijas līdzenuma
Lasa Lhasa, pilsēta Tibetā
Ļaodunas līcis Liaodunas līcis Bohai jūras ziemeļos
parastā līcija līciju suga ("Lycium barbarum syn. Lycium hamilifolium")
Anabaras līcis līcis Laptevu jūras dienvidrietumu daļā starp kontinentu un Nordvika pussalu, Krievijas Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļrietumos, iesniedzas 67 km sauszemē, platums - 7-9 km, pie ieejas 76 km, dziļums - pārsvarā 3-12 m, ledus sega no oktobra līdz jūlijam
bremzspārnis Lidmašīnas spārna mehanizācijas ierīce, kas veic aerodinamisko bremžu (arī aerodinamiskās stūres) un cēlējspēka slāpētāja funkcijas
adaptīvais spārns lidmašīnas spārns, kura profils katrā lidojuma režīmā pieņem gandrīz optimālu formu; spārna priekšējā un astes daļa automātiski atliecas atkarībā no lidojuma Maha skaitļa un uzplūdes leņķa, saglabājot plūdlīnijas ārējo virsmu
halucinogēns līdzeklis vai viela, kas izraisa halucinācijas; sintētiski ķīmiskie savienojumi un augu produkti, kas rada psihes darbības traucējumus - pastiprinātu emocionalitāti, eiforiju, halucinācijas u. c.
regs Līdzens akmeņu tuksnesis Z-Āfrikā, īpaši Alžīrijas Sahārā, hamādu paveids
Ziemeļsahalīnas līdzenums līdzenums Sahalīnas salas ziemeļu daļā, garums — \~300 km, platums — \~100 km, vidējais augstums — līdz 150 m, vietām salveida skrausti (augstums — līdz 592 m), austrumu piekrastē lagūnu virknes, ko no jūras atdala garas strēles
Džangtanga Līdzenums Tibetas kalnienes vidienes rietumu daļā ("Chang Tang"), Ķīnā, augstums - >5000 m, atsevišķu grēdu relatīvais augstums 500-1000 m, sāļezeri, tuksneši, pustuksneši
Magna Charta Libertatum Lielā brīvību harta
bajāns liela krievu hromatiskā harmonika ar podziņu klaviatūru
niedrustrazds Lielais kāpelētājķauķis ("Acrocephalus arundinaceus")
niedru strazds lielais kāpelētājķauķis ("Acrocephalus arundinaceus"), arī niedru kāpelētājķauķis
Kiuriņš Lielais Kiuriņš - ezers Austrumlatvijas zemienes Lubānas līdzenumā, Salas purvā, Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, platība - 65,8 ha, garums - 1 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums 3,1 m, 2 salas; Kiuriņa ezers; Lielais Kūriņa ezers; Lielkiuriņu ezers
Klauģis Lielais Klauģis - ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Lazdonas pagastā, 122,8 m vjl., platība - 7,4 ha, garums - \~400 m, lielākais platums - \~300 m, ietilpst Lazdonas ezeru Rietumu grupā
Thymus ovatus lielais mārsils, sinonīms "Thymus pulegioides", senāk arī "Thymus chamaedrys"
meždārznieks Lielais priežu lūksngrauzis - gremzdgraužu dzimtas suga ("Tomicus piniperda syn. Blastophagus piniperda, Myelophilus piniperda"); lielais priežu dārznieks
Aleksandra I sala lielākā Antarktikas sala (_Alexander I Island_), atrodas Belinshauzena jūras dienvidaustrumos, ar Antarktīdas pussalu savieno Džordža VI šelfa ledājs, platība - 43200 km^2^ (garums - 430 km, platums - 270 km), rietumu daļā ledājs (200 m biezs), austrumos kalni līdz 2987 m (Stīvensona kalns)
Asfalta ezers lielākā dabiskā bitumena atradne pasaulē (_Pitch asphalt lake_), kurā ir aptuveni 10 miljoni tonnu, atrodas Trinidādas dienvidrietumos, aizņem aptuveni 0,405 kvadrātkilometrus, dziļums - 76,2 metri
Amadeus lielākā datorizētā tūrisma informācijas un rezervēšanas sistēma Eiropā, ko 1987. gadā izveidoja Eiropas lidsabiedrības "SAS", "Lufthansa", "Air France" un "Iberia", tā ir savienota ar Ziemeļamerikas rezervēšanas sistēmām "Worldspan" un "Sistem One", kā arī ar Āzijas sistēmu "Abacus", nodrošina pieeju: lidsabiedrību lidojumiem, sēdvietu piedāvājumam, biļešu izsniegšanai, viesnīcu numuru rezervēšanai, automobiļu nomai vairākās pasaules valstīs
Viskūžu sala lielākā Latvijas ezeru sala (garums - 3 km, platums - 1,5 km) un dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Usmas ezerā, Ventspils novada Usmas pagastā, platība - 309 ha, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., izveidots, lai aizsargātu veco priežu audzi, retos augus un putnus
Streimoja lielākā no Fēru salām, uz rietumiem no Eisturojas salas, platība - 398 kvadrātkilometri, tās dienvidu daļā atrodas valsts galvaspilsēta Touršhavna
Olande lielākā sala Olandes salu arhipelāgā, platība - 640 km^2^, visvairāk apdzīvota, šeit izvietota vienīgā pilsēta arhipelāgā - Mariehamna
Vaikata Lielākā upe Jaunzēlandē ("Waikato"), Ziemeļsalā, garums - 425 km, sākas Vulkāniskajā plato, pie vulkāna Ruapeha, tek uz ziemeļiem cauri Taupo ezeram, vidustece vietām aizā, lejtece zemienē, pa grīvlīci ietek Tasmāna jūrā
Tobas ezers lielākais ezers Indonēzijā ("Toba"), Sumatras salas Bataka plato tektoniskajā ieplakā 911 m vjl., platība - \~1300 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 529 m, kalnaina sala (Samosira, 640 kvadrātkilometru), notece pa Asahanas upi uz Malakas šaurumu
Čapalas ezers lielākais ezers Meksikā ("Lago de Chapala"), atrodas Meksikas kalnienes dienvidu daļā 1500 m vjl., platība 1038 kvadrātkilometri, dziļums līdz 33 m
imamisti Lielākais musulmaņu šiītu grupējums, kas uzskata, ka divpadsmitais imāms Muhammeds al-Mahdī pēdējā dienā no jauna parādīsies kā mahdī
Puru ezers lielākais no Pilskalnes ezeriem Ilūkstes novada Pilskalnes pagastā, platība - 16,9 ha, garums - \~1 km, lielākais platums - \~300 m, lielākais dziļums - 25 m; Kokenu ezers; Kokinu ezers; Sabalsku ezers; Sabaļsku ezers; Sabaļu ezers
Sahāra Lielākais tuksnesis pasaulē (angļu val. "Sahara"), Āfrikas ziemeļu daļā, platība - \~9000000 kvadrātkilometru, garums rietumu-austrumu virzienā - \~5700 km, platums - \~2000 km, gk. līdzenumi 200-500 m vjl., augstākā virsotne - 3415 m vjl., zemākā ieplaka 133 m zjl.
melofons Lielas plēšenes (harmonikas) ar hromatisku vairākoktāvu skalu katrai rokai
Tērksas un Kaikosas Lielbritānijas aizjūras teritorija (angļu val. "Turks and Caicos"), Bahamu arhipelāga dienvidaustrumu daļā, Vidusamerikā, ietver >30 koraļļu salu 2 grupās Atlantijas okeāna perifērijā, platība - 430 kvadrātkilometru, 23528 iedzīvotāji (2010. g.), galvaspilsēta - Kokbērntauna, administratīvais iedalījums - 6 distrikti
Tristana da Kuņas salas Lielbritānijas aizjūras teritorijas "Svētās Helēnas sala, Debesbraukšanas sala un Tristana da Kuņas salas" sastāvdaļa (angļu val. "Tristan da Cunha Islands"), atrodas Atlantijas okeāna dienvidu daļā, platība - 201 kvadrātkilometrs, 263 iedzīvotāji (2014. g.), administratīvais centrs - Edinburga
artilērijas ierocis lielgabals, haubice, mortīra vai mīnmetējs
govju trakuma slimība liellopu spongiformā encefalopātija, ļoti bīstama liellopu slimība; arī BSE jeb "Bovine Spongiform Encephalopathy"
antigēns Lielmolekulāra viela (proteīns vai proteīna un polisaharīda komplekss), kas, parenterāli ievadīta organismā, spēj ierosināt specifisku globulīnu - antivielu veidošanos un savienoties ar tām
Akbars Lielais Lielo Mogolu impērijas valdnieks Indijā ("Jalal ud-Din Muhammad Akbar", 1542.-1605. g.), apvienoja sīkās valstiņas un paplašināja impēriju
TUVM liels paldies (angļu "thank you very much"; īsziņās)
jūklis Liels, arī haotisks (daudzu, parasti dažādu, parādību, norišu) kopums
mudžeklis Liels, arī haotisks (daudzu, parasti dažādu, parādību, norišu) kopums
ņudzeklis Liels, parasti haotisks (dažādu parādību, norišu) kopums
lieldārzs Lielsaimniecību augļu dārzi PSRS dienvidu republikās ar optimālo platību 1200-1500 ha
Lielšķēdes Lielšķēdes ezers - atrodas Kuldīgas novada Vārmes pagastā, platība - <1 ha
darba ražīgums lielums, ar kuru izsaka padarītā darba daudzumu laika vienībā (parasti stundā); darba daudzumu raksturo ar apstrādāto platību (ha/h), iegūtā produkta daudzumu (kg/h, t/h) vai kādu citu rādītāju
LZMP Liepājas zonālā mehanizācijas pārvalde (rāj.)
Liepsala Liepsalas ezers - atrodas Teiču purva dienvidu daļā, Atašienes pagastā, 111,3 m vjl., platība - 35,4 ha, garums - 840 m, lielākais platums - 670 m, lielākais dziļums - 7,5 m, distrofs, bez noteces
pluviāls Lietains; tāds laikposms (epoha, laikmets), kurā arīdos apgabalos iestājas mitrs klimats
rindošanas teorija lietišķās matemātikas nozare, kas pēta tās masveida pieprasījumu apmierināšanas problēmas, kuras saistās ar pieprasījumu stohastiska rakstura apkalpošanu
skatīties muļķikus lietot halucinogēnas narkotikas
Surami grēda Lihas grēda Gruzijā
Līkuma Līkuma ezers - atrodas Ilūkstes novada Bebrenes pagastā, platība - 8,7 ha; Linkinu ezers
Bēnes dzirnavezers līkumota ūdenskrātuve Auces upē, Dobeles novada Bēnes ciemata ziemeļrietumu daļā, 75,8 m vjl., platība — 24,6 ha, lielākais dziļums — 4,5 m, garums — 1,6 km, lielākais platums — 0,28 km
Lillehammera Lillehammere, pilsēta Norvēģijā
insulīts Limfocītu infiltrācija Langerhansa saliņās, izraisot iekaisīgas vai imunoloģiskas reakcijas
LPS Lipopolisaharīds (angļu "lipopolysaccharide")
Listūhila Listouela - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā (_Lios Tuathail_)
mošus Literatūrā sastopams auga "Mimulus moschatus" nosaukums
litofils Litofilie elementi - ķīmiskie elementi, kardinālo minerālu (silikātu, karbonātu, halogenīdu) galvenie komponenti, sastāda \~93% Zemes garozas masas un \~97% okeānu ūdenī izšķīdušo sāļu masas
eihologions Liturģiska grāmata, kas satur trīs eiharistijas ritu tekstus un skaidrojumus, šo grāmatu tagad lieto Austrumu baznīcā
dietilamīds Lizergīnskābes dietilamīds - halucinogēna viela, ko iegūst no melnajos graudos esošās lizergīnskābes vai sintētiski no indola atvasinājumiem
LSD Lizergīnskābes dietilamīds -- sintētiska narkotiskā viela, halucinogēns
Kamčatkas lizihitons lizihitonu suga ("Lysichiton camtschatcensis")
zvaigžņu lodmete lodmešu ģints suga ("Sphaerobolus stellatus"), augļķermeņi sīki, aug grupās uz trupošas koksnes, kas sākotnēji ir kā baltas, pūkainas lodītes (diametrs 1—2 mm), vēlāk lodītes centrā izveidojas staraina, zvaigznītei līdzīga atvere kaņepju sēklas lielumā, kurā ir brūna līdz melna, recekļaina glebas lodīte — peridiola, kurā atrodas sporas, kurām nogatavojoties, peridiola turgora spiediena ietekmē tiek aizmesta \~1 m attālumā
sferofora Lodveida sferosfora - asku ķērpju klases kalīciju rindas suga ("Sphaerophorus globosus"), Latvijā konstatēta tikai Slīteres rezervātā uz egles stumbra pamatnes, aizsargājama
Ferekrāta metrs logaēdiskas struktūras metrs, ko veido trohaja vai spondeja pēda, kam seko daktila pēda un noslēdz trohaja pēda ar akatalektisku nobeigumu
Balja Loka Riaha Lohreja, pilsēta Īrijā ("Baile Locha Riach"), tās nosaukums īru valodā
spirohetas Lokanas spirālveidīgas vienšūnas baktērijas, pieder pie rindas "Spirochaetales" dzimtām "Spirochaetaceae" un "Leptospiraceae"
plastisks Lokans, vijīgs, arī harmonisks (par kustībām)
LME Londonas Metālu birža ("London Metal Exchange")
lapiņkāposts Lopbarības kāposts - kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea", var. "acephala"); kacenkāposts
estansija lopkopības uzņēmums Dienvidamerikas stepēs, vidēji ap 1000 ha norobežotas (ar dzeloņstiepļu žogiem, bet dažreiz līdz 300000 ha) teritorijas ar pārvaldes un saimniecības ēkām vidū
triticīns Ložņu vārpatas ("Agropyron repens (L.) P. B.") fruktozes polisaharīds
Sergušina Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Sergušiha" kļūdains nosaukuma variants
zikrs Lūgšanu un Allāha cildinājumu daudzkārtēja atkārtošana sūfistu mistiskajā praksē
Vorošilovgrada Luhanska - pilsēta Ukrainā, tās nosaukums 1935.-1958. g. un 1970.-1990. g.
lielhercogs Luksemburgas monarha tituls
Purva ķauķis luksta kāpelētājķauķis ("Acrocephalus palustris")
lukstu purvuķauķis lukstu kāpelētājķauķis ("Acrocephalus palustris")
haitura Lūpziežu dzimta ģints ("Chaiturus"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga
kalnmētra Lūpziežu dzimtas ģints ("Acinos syn. Calamintha"), \~10 sugu, Latvijā 1 suga
pūķgalve Lūpziežu dzimtas ģints ("Dracocephalum"), daudzgadīgs, retāk viengadīgs panātru dzimtas lakstaugs ar divlūpainu zili violetu ziedu vainagu \~40 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
luscinia Luscinia luscinia - lakstīgalas "Erithacus luscinia" nosaukuma sinonīms
Ļahoviči Ļahaviči, pilsēta Baltkrievijā
Ļaudiņu Ļaudiņu ezers - atrodas Rēzeknes novada Maltas pagastā, platība - 2,3 ha
Linde Ļinde, upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā)
jalapeno ļoti asi zaļie čili pipari (spāņu jalapeno, izrunā: halapenjo)
halapenjo ļoti asi zaļie čili pipari (spāņu val. "jalapeno", izrunā: halapenjo)
forlana ļoti jautra deja 6/4 vai 6/8 taktī, sastopama 18. gs. sākumā, piem., Baha un Telemana darbos
krokjoslu haizivs ļoti primitīva haizivju kārtas suga (_Chlamydoselachus anguineus_), kas dzīvo dziļvagās ap Japānas salām, izskatās kā vairākus simtus miljonu gadus vecas fosilijas, kas atrastas visā pasaulē; patiesībā tā īpaši nelīdzinās haizivīm, bet vairāk atgādina lielus, spēcīgus zušus
psihotrīns ļoti rūgts "Uragoga ipecacuanha (Brot.) Baill." saknes alkaloids
dianoioloģija mācība par domāšanas spēku, vērojama Lamberta un Šopenhauera filozofija
konkomitance Mācība, ka Eiharistijā Kristus miesa un asinis ir klātesošas katrā no konsekrētajiem elementiem; tādējādi Komūnijas pilnība sasniedzama, saņemot pat vienu elementu
šņācējprusaks Madagaskaras šņācējprusaks - Madagaskaras prusaks ("Gromphadorhina portentosa")
MICR Magnētiskā tinte (angļu "magnetic ink character recognition") - magnetizētas krāsas veids. ko lieto uz čekiem u. c. dokumentiem, lai tos varētu automātiski šķirot, nolasīt simbolus un ierakstīt datorā
MEG Magnetoencefalogrāfs (angļu "magnetoencephalograph")
magonkoks Magoņkoks, mahagonijs
Petrovskporta Mahačkala, pilsēta Krievijā, Dagestānas Republikā, tās nosaukums 1857.-1922. g.
Madzunga Mahadzanga, pilsēta Madagaskaras ziemeļrietumos ("Majunga")
swietenia Mahagoni
magonikoks Mahagonijs
mahagonikoks Mahagonijs
magoņkoks Mahagonijs (2)
mahagonijkoks Mahagons
mahagonkoks Mahagonu dzimta
meliaceae Mahagonu dzimta
khaya Mahagonu dzimtas ģints
toona Mahagonu dzimtas ģints
Āfrikas mahagons mahagonu suga ("Khaya senegalensis")
īstais mahagons mahagonu suga ("Swietenia mahagoni"), mūžzaļš, līdz 15 m augsts tropu koks Vidusamerikā, kura koksne - mahagonijs jeb sarkankoks - ir viena no iecienītākajām lietkoksnēm pasaulē
Indijas mahagons mahagonu suga ("Toona mahagonii")
Kutaja Mahakama, upe Indonēzijā, Kalimantānas salā, tās senāks nosaukums
mahajarah Maharadža
maharane Maharadžas galvenā sieva vai atraitne
mahārāni Maharādžas sieva vai atraitne; maharane
meža maijvabole maijvaboļu suga ("Melolontha hippocastani")
lauka maijvabole maijvaboļu suga ("Melolontha melolontha")
Maimansinga Maimansinha, pilsēta Bangladešā
čeindžers Mainītājs (angļu val. "changer")
kreicēt Mainot halzes kursā cieši pie vēja, ar buru peldlīdzekli pa zigzagveida līniju pārvietoties uz vēja (virsvēja) pusi; kreicēt pret vēju
ERM Maiņas kursa mehānisms ("exchange rate mechanism")
ķūrķis Maizes gabali ūdenī ar saharīnu
snabs Maizes gabali ūdenī ar saharīnu
ieknaba Maizes gabals ar ūdeni un saharīnu
McDonalds's Makdonalds - amerikāņu ātrās ēdināšanas restorānu tīkls (gk. hamburgeri)
Makņi Makņu ezers - atrodas Krāslavas novada Piedrujas pagastā, platība - 6,4 ha; Makņenskoje ezers
Podhalaņska Makova Podhalaņska - pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 6000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1840. g.
MGF Makrofāgu augšanas faktors (angļu "macrophage growth factor")
MCF Makrofāgu hemotakses faktors (angļu "macrophage chemotactic factor")
MILA Makrofāgu insulīnveida darbība (angļu "macrophage insulin-like activity")
Muēhromta Makrūma - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā (_Maigh Chromtha_)
desikācija Mākslīga augu žāvēšana ar desikantiem, paātrina sēklu nobriešanu, augļu ienākšanos un atvieglo mehanizēto novākšanu
krsitalloze Mākslīga saldumviela, saharīna natrija sāls
kurčatovijs Mākslīgā transurāna ķīmiskā elementa rezerfordija nosaukums bijušajā PSRS un Krievijā līdz 1997. gadam; tika lietots simbols Ku (Kurchatovium)
Zāģezers Mākslīga ūdenskrātuve Valkas novada Valkas pagastā, Pedeles ielejā, platība - 13,0 ha, garums - 1,4 km, platums - līdz 0,2 km, lielākais dziļums - 2,1 m; Zāģu ezers; Dzirnavu ezers; Kalndzirnavu ezers
Teperis Mākslīga ūdenstilpe Abulā, Smiltenes austrumu nomalē, 108,6 m vjl., platība - \~10 ha, garums - \~900 m, lielākais platums - \~200 m; Tepera ezers; Ēmura ezers
Brutuļu dzirnavezers mākslīga ūdenstilpe Abulā, Smiltenes novada Smiltenes pagastā, 73,4 m vjl., platība — 6,8 ha, garums — \~600 m, lielākais platums — \~100 m
Vidus ezers mākslīga ūdenstilpe Abulā, Smiltenes pilsētas ziemeļaustrumu nomalē, 90,0 m vjl., platība - 3,5 ha, garums - \~500 m, lielākais platums - \~120 m; Vidus dzirnavezers; Vidusezers
Tiltlejas ezers mākslīga ūdenstilpe Abulā, Smiltenes pilsētas ziemeļu daļā, 83,7 m vjl., platība - \~5 ha, garums - \~500 m, lielākais platums - \~200 m
Cērtenes dzirnavezers mākslīga ūdenstilpe uz Cērtenes upes, Smiltenes novada Brantu pagastā, 138 m vjl., platība - 2 ha, garums - \~700 m, lielākais platums - \~40 m
gļotgalvainā makstaine makstaiņu ģints sēņu suga ("Volvariella gloiocephala")
pseidogeizija Maldinoša garšas sajūta vai garšas halucinācija, var būt kā aura epilepsijas gadījumā
maltieši Maltas ordenis - 11. gs. dibinātā johanniešu ordeņa nosaukums kopš 16. gs.
Mālu Mālu dzirnavezers - uzpludināts uz Svārbes upes Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - 1,8 ha
alteja Malvu dzimtas augu ģints ("Althaea"), \~ 15 sugas, Latvijā 1 adventīva suga
alceja Malvu dzimtas ģints ("Alcea", arī "Althaea")
smaržīgā malva malvu suga ("Malva moschata")
Hāges mamilārija mamilāriju suga ("Mammillaria haageana")
rožainā mamilārija mamilāriju suga ("Mammillaria rhodantha")
lodveida mamilārija mamilāriju suga ("Mammillaria sphaerica syn. Dolichothele sphaerica")
dabi Mandari grupas cilts Kamerūnas ziemeļos un Nigērijas ziemeļaustrumos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas, reliģija - gk. islāms
gamergi Mandari grupas cilts Kamerūnas ziemeļos un Nigērijas ziemeļaustrumos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas, reliģija - gk. islāms
gidari Mandari grupas cilts Kamerūnas ziemeļos un Nigērijas ziemeļaustrumos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas, reliģija - gk. islāms
matakami Mandari grupas cilts Kamerūnas ziemeļos un Nigērijas ziemeļaustrumos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas, reliģija - gk. islāms
Čanbaišana plakankalne Mandžūrijas-Korejas kalnu sistēmas augstākā daļa ("Changbaishan"), Ķīnā un Ziemeļkorejā, augstums 1500-1800 m, vulkāns Baitoušans - 2750 m
koribantisms Maniakāls stāvoklis ar bezmiegu, satraukumu un redzes halucinācijām
mantot troni mantot monarha varu
īsknābja māņnektārputns māņnektārputnu suga ("Neodrepanis hypoxantha")
spīdīgais māņspīdulis māņspīduļu suga ("Rhizophagus aeneus")
divplankumu māņspīdulis māņspīduļu suga ("Rhizophagus bipustulatus")
nepāra māņspīdulis māņspīduļu suga ("Rhizophagus dispar")
lāsumainais māņstrazds māņstrazdu suga ("Catharus guttatus")
mazais māņstrazds māņstrazdu suga ("Catharus minimus")
sīkais māņstrazds māņstrazdu suga ("Catharus ustulatus")
dzeltengalvas māņžagata māņžagatu suga ("Picathartes gymnocephalus")
raibgalvas māņžagata māņžagatu suga ("Picathartes oreas")
smailknābja maoristrazds maoristrazdu dzimtas suga ("Heteralocha acutirostris")
Margaņeca Marhaneca, pilsēta Ukrainā
Mārianhamina Mariehamna, pilsēta Ālandu salās, Somijā
Marjehamna Mariehamna, pilsēta Ālandu salās, Somijā
gandžubas Marihuāna, hašišs
Thymus pannonicus mārsilu sugas "Thymus marchallianus" nosaukuma sinonīms
ubikvitārisms Mārtiņa Lutera izvirzīta doktrīna, ar ko viņš skaidroja savu izpratni par eiharistiju, neatzīstot katoliskos priekšstatus par transubstanciāciju, uzskatīja, ka Kristus, savā cilvēciskajā dabā būdams klāt itin visur, kaut kādā veidā ir reāli klāt arī eiharistijas maizē un vīnā
ēvelmašīna Mašīna koka vai metāla virsmas apstrādāšanai, nogludināšanai; mehanizēta ēvele
frēze Mašīna mehanizētai kūdras ieguvei
būvmašīnas Mašīnas, kas paredzētas celtniecības un montāžas darbu mehanizētai veikšanai
aparātbūve Mašīnbūves nozare, kas ražo dažādus mēraparātus, regulēšanas, kontroles u. c. aparātus, dažādu darba procesu mehanizācijas un automatizācjas līdzekļus
trichuris Matgalvju ģints "Trichocephalus" nosaukuma sinonīms
aitu matgalvis matgalvju suga ("Trichocephalus ovis")
cūku matgalvis matgalvju suga ("Trichocephalus suis")
cilvēka matgalvis matgalvju suga ("Trichocephalus trichiurus"), kas lokalizējas resnās zarnas sienā, garums līdz 5 cm
ēdājs Matonis ("Nematomorpha")
matolis Matonis ("Nematomorpha")
matons Matonis ("Nematomorpha")
matūnis Matonis ("Nematomorpha")
maturnis Matonis ("Nematomorpha")
puscaurspīdīgā mauraga mauragu suga ("Hieracium diaphanoides")
abenseragi Mauru 2(2) cilts Granadā, kura izturējās naidīgi pret karali Abu Hasanu, kurš tos visus lika ievilināt Alhambrā (mauru karaļu pilī, vēlākajā Granadas citadelē), un tur tos nogalināt (ap 1460. g.)
mazsaimniecība Maza (parasti platībā 2-10 ha) lauku privātsaimniecība; sīksaimniecība
Rojas osta mazā osta Rīgas jūras līča rietumu piekrastē 16,5 jūras jūdzes no Kolkasraga, Rojas grīvā, pirmoreiz minēta 1387. g., platība 50,1 ha, akvatorija platība 20 ha, ir 9 piestātnes (kopgarums \~800 m) un peldošā jahtu piestātne (garums 30 m), var uzņemt līdz 115 m garus ar iegrimi līdz 5,4 m
mazmāja Maza, arī nabadzīga dzīvojamā māja; parasti ar zemes platību līdz 10 ha
Kiuriņš Mazais Kiuriņš - ezers Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, Salas purvā, 1,5 km uz ziemeļaustrumiem no Lielā Kiuriņa, platība - 16,8 ha, garums - 0,5 km, platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 1 m; Kiuriņa ezers; Mazais Kinreņa ezers; Mazais Kinriņa ezers; Mazais Kiureņu ezers; Mazais Kiuriņa ezers; Mazais Kūriņa ezers; Mazkiuriņu ezers; Mazkivriņa ezers
Klauģis Mazais Klauģis - ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Lazdonas pagastā, 123 m vjl., platība - 3,5 ha, garums - \~350 m, lielākais platums - \~150 m, ietilpst Lazdonas ezeru Rietumu grupā
Mazērmaņu Mazērmaņu dīķis - atrodas Cīravas pagastā, platība - 2,3 ha
parastā mazlēpe mazlēpju suga ("Hydrocharis morsus-ranae"), peldošs ūdensaugs ar gludām, ovālām lapām un baltiem, nelieliem ziediem
paļerkšināt mazliet, neilgu laiku nemākulīgi spēlēt (kādu mūzikas instrumentu, parasti harmonikas)
mazā mazvīrcele mazvīrceļu suga ("Chaenorhinum minus")
Eleocharis pauciflora mazziedu pameldra "Eleocharis quinqueflora" nosaukumna sinonīms
sevoflurāns Medikaments, inhalācijas narkozes līdzeklis, viegli gaistošs šķidrums
harpunēt Medīt (lielus jūras dzīvniekus) ar harpūnu
transcendentālā meditācija meditācijas tehnika, ko mācīja mahariši Mahešs Jogi un kas pēc 1960. gada kļuva populāra Rietumos; tās praktizētājiem nav nepieciešams būt kādas reliģijas piekritējiem, viņiem tiek mācīts meditēt 15-20 minūtes divreiz dienā, tas noņem stresu un palīdz relaksēties
Lāču salas Medvežju salas Austrumsibīrijs jūrā, Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā)
Mahallaelkubra Mehalla el Kubra, pilsēta Ēģiptē
MV Mehāniskā ventilācija (angļu "mechanical ventilation")
mehi Mehanizācijas fakultātes studenti
šķūris Mehanizēta ierīce zemes virskārtas, sniega u. tml. nolīdzināšanai, ceļa tīrīšanai
zāģmašīna Mehanizēta ierīce, mašīna dēļu zāģēšanai un apstrādāšanai
zāģmašiņš Mehanizēta ierīce, mašīna dēļu zāģēšanai un apstrādāšanai
rotors Mehanizēta ūdens sūknēšanas ierīce
rokas darbmašīnas mehanizētie darbarīki
mehāniskā terapija mehanoterapija
anhalonīns Meksikas kaktusa "Lophophora williamsii" alkaloids; rada miegainību, reibumu, optiskas halucinācijas
Halisko Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Halisko Valsts ("Jalisco" / "Estado Libre y Soberano de Jalisco"), administratīvais centrs - Gvadalahara, platība - 78630 kvadrātkilometru, 6752000 iedzīvotāju (2005. g.)
Oahaka Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Oahakas Valsts ("Oaxaca" / "Estado Libre y Soberano de Oaxaca"), platība - 93343 km^2^, 3506800 iedzīvotāju (2005. g.)
Mēķes ezers Mēķes ezers - atradās Piejūras zemienē, Nīcas pagastā, 0,7 m vjl., platība - \~50 ha, nosusināts 1960. gadu sākumā, izbūvējot Mēķes polderi, notekupe Tosele (33 km) saīsināta līdz 10 km
zonārs Melna josta, ko Turcijā nēsā kristīgie un žīdi atšķirībā no muhamedāņiem
ostinato Melodijas, ritma vai harmoniskās secības vairākkārtējs atkārtojums
Nikala Mēness dieviete ugaritiešu (kanaāniešu) mitoloģijā, mēness dieva Jariha sieva
psihedēlisks Mentālais stāvoklis, ko raksturo īpaši saasināta jutekliskā uztvere; tāds, kas tapis narkotisko vielu, halucinogēnu iespaidā; nedabisks (īpaši, runājot par krāsām, piemēram, ultraviolets, spilgti rozā u. tml.)
Merata Meratha - pilsēta Indijā ("Meerut")
Miruta Meratha, pilsēta Indijā
mihalovieši Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Mihalova" iedzīvotāji
mikalavieši Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Mihalova" iedzīvotāji
Merinkas ezers Merinkas ezers - atrodas Rēzeknes novada Feimaņu pagastā, platība -16,6 ha; Merinka ezers
merulius Merulius molluscus - konioforu dzimtas sugas "Leucogyrophana mollusca" nosaukuma sinonīms
šaurpūslīšu mēslsūna mēslsūnu suga ("Splachnum sphaericum")
apcirtējs Metālliešanas ceha darbinieks, kas apcērt jaunā lējuma liekās detaļas
reliktā metasekvoja metasekvoju suga ("Metasequoia glyptostroboides"), saglabājies \~1000 īpatņu Šuihas ielejā Ķīnā, introducēta Eiropā
MDMA Metilēndioksimetamfetamīns -- narkotiska viela, halucinogēns; sintezēta 1914. gadā; ekstazī
magnētiskā dzēšana metode temperatūras iegūšanai zem 1 K, adiabatiski atmagnetizējot paramagnētisku vielu, piemēram, gadolīnija sulfātu (GdSO~4~); izslēdzot magnētisko lauku, iepriekš ārējā laukā orientētie atomu elektronu spini iegūst haotisku orientāciju un vielas temperatūra pazeminās
cūkmentrs Mētras ("Mentha")
cūkmētra Mētras ("Mentha")
cūkmētras Mētras ("Mentha")
krūzmētra Mētras ("Mentha")
mātara Mētras ("Mentha")
mātaras Mētras ("Mentha")
mātra Mētras ("Mentha")
menters Mētras ("Mentha")
mentra Mētras ("Mentha")
mētara Mētras ("Mentha")
mētars Mētras ("Mentha")
mētera Mētras ("Mentha")
mēteres Mētras ("Mentha")
piparmētras Mētras ("Mentha")
kiliars Metrisks laukuma mērs, 1000 āru jeb 10 ha
ūdeņu mētra mētru suga ("Mentha aquatica")
tīruma mētra mētru suga ("Mentha arvensis")
krūzu mētra mētru suga ("Mentha crispa")
čurene Mētru suga ("Mentha crispata")
garlapu mētra mētru suga ("Mentha longifolia", arī "Mentha sylvestris")
piparmētra Mētru suga ("Mentha piperita"), daudzgadīgs aromātisks lakstaugs ar bāli zaļu vai iesarkanu stublāju, vienkāršām pretējām lapām un nekārtniem violetiem ziediem lapu žāklēs vai galotnēs
palejas mētra mētru suga ("Mentha pulegium")
krūzmētra Mētru suga ("Mentha spicata", arī "Mentha crispa" un "Mentha viridis"), ļoti smaržīgs lūpziežu dzimtas ārstniecības augs ar viļņainām lapu malām; mētru suga
mieturu mētra mētru suga ("Mentha verticillata")
šarmonijs Mezoni ar slēpto šarmu - no šarmantā kvarka un antikvarka sastāvoša smago hadronu saime
bālotne Meža balodene ("Atriplex hastatum")
bālotnīte Meža balodene ("Atriplex hastatum")
burkāns Meža suņburkšķis ("Anthriscus sylvestris", senāk arī "Chaerophyllum silvestre")
blauznēji Meža zaķpēdiņa ("Gnaphalium sylvaticum")
dilumzāle Meža zaķpēdiņa ("Gnaphalium sylvaticum")
kaķpēdiņa Meža zaķpēdiņa ("Gnaphalium sylvaticum")
pelējumi Meža zaķpēdiņa ("Gnaphalium sylvaticum")
zaķpeciņa Meža zaķpēdiņa ("Gnaphalium sylvaticum")
zaķpekiņa Meža zaķpēdiņa ("Gnaphalium sylvaticum")
zaķpēdiņa meža zaķpēdiņa (“Gnaphalium sylvaticum”)
blauzneji Meža zaķpēdiņa ("Gnaphalium silvaticum"); puķe ar sausām ziedlapiņām
Japānas sarkanrīklīte mežastrazdu apakšdzimtas lakstīgalu ģints suga ("Erithacus akahige")
taigas rubīnrīklīte mežastrazdu apakšdzimtas lakstīgalu ģints suga ("Erithacus calliope")
kalnu rubīnrīklīte mežastrazdu apakšdzimtas lakstīgalu ģints suga ("Erithacus pectoralis")
sarkanrīklīte Mežastrazdu apakšdzimtas lakstīgalu ģints suga ("Erithacus rubecula", senāk "Lusciola rubecula"), neliels dziedātājputns, kukaiņēdājs, galvas sānu, kakla un krūšu apspalvojums oranžs; rietumu sarkanrīklīte
rietumu sarkanrīklīte mežastrazdu apakšdzimtas lakstīgalu ģints suga ("Erithacus rubecula")
pašvaldību meži meži, kas atrodas pašvaldību īpašumā vai tiesiskajā valdījumā; Latvijā pašvaldības apsaimnieko 150000 ha meža jeb 5% no kopējās mežu platības; no tiem 51700 ha pieder Rīgas pilsētai
valsts meži meži, kas atrodas valsts īpašumā, aizņem 1495000 ha jeb 47% no kopējās mežu platības (2013. g.)
Pokaiņu mežs mežs Dobeles novada Naudītes pagastā Sesavas kreisajā krastā, aizņem \~100 ha lielu teritoriju ar sarežģītu reljefu, kas veido Pokaiņu paugurmasīvu
iecirknis Mežsaimniecības un meža izstrādāšanas administratīvā vienība 1959.-1992. g. (vidēji ap 1000 ha meža)
hara Mieturaļģu nodalījuma ģints ("Chara"), makroskopiskas, līdz 50 cm garas aļģes, ārēji līdzīgas kosām, izplatītas stāvošos saldūdeņos, retāk mazāk sāļās jūras līču piekrastēs 1-5 m, dažreiz 30-40 cm dziļumā, \~70 sugu, Latvijā konstatēts 18 sugu
bastardmētra Mieturu mētra ("Mentha verticillata")
mieža brālis miežubrālis ("Phalaroides")
niedra Miežubrālis ("Phalaroides")
niedrzāle Miežubrālis ("Phalaroides")
spulgzāle Miežubrālis ("Phalaroides")
thyphoides Miežubrāļu "Phalaroides" nosaukuma sinonīms
digraphis Miežubrāļu ("Phalarroides") nosaukuma sinonīms
parastais miežubrālis miežubrāļu suga ("Phalaroides arundinacea"), tās dekoratīvo formu ("Picta"), ar dzelteni svītrainām lapām, dažviet audzē kā krāšņumaugu
Mikuris Mihaēls, Miķelis (uzruna jaunietim Kurzemes jūrmalā)
Gorbijs Mihaila Gorbačova (dz. 1931), Padomju Savienības Komunistiskās partijas ģenerālsekretāra (1985.-1991. g.) un Padomju Savienības prezidenta (1990.-1991. g.), iesauka Rietumos
Rožņo Mihalovce, pilsēta Slovākijā
Mihalina ezers Mihaļinas ezers Andzeļu pagastā
Gymnocalycium mihanovichii Mihanoviča gimnokalīcijs
arhitektūra MCA mikrokanāla arhitektūra (angļu "Micro Channel Architecture")
ogļu miksomfālija miksomfāliju sēņu suga ("Myxomphalia maura", syn. "Fayodia maura")
rūsganais mīkstspārnis mīkstspārņu suga ("Cantharis fusca"), kas Latvijā sastopama visbiežāk
Cetorhinus maximus milzu haizivs
Lumimuuta Minahasu (Indonēzija, Sulavesi salas ziemeļi) mitoloģijā - dieviete, dievu un cilvēku ciltsmāte
Toars Minahasu (Rietumindonēzija) mitoloģijā - saules dievs, dievietes Lumimuutas un rietumvēja dēls
Mindaugas ezers Mindaugas ezers - atrodas Teiču purva ziemeļu daļā, Murmastienes pagastā, platība - 36 ha, garums - 1,0 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 4,1 m, distrofs, bez aizauguma; Mindaukas ezers
kaholongs Minerāla halcedona pasuga piena baltā krāsā
kašolongs Minerāla halcedona pasuga piena baltā krāsā; kaholongs
oniks Minerāla halcedona pasuga, kurā melnas svītras mijas ar baltām
rūdu minerāli minerāli, kas satur metalurģiski izdalāmus metālus, piemēram, magnetīts, halkopirīts, galenīts
kubans Minerāls, CuFe2S4, kristalizējas kubiskā singonijā, dabā atrodams Kubā un Zviedrijā, bieži kopā ar halkozīnu un kobalta spīdumu
halogenīdi Minerālu grupa, halogēnūdeņražskābju sāļi
MLD Minimālā letālā deva ("minimum lethal dose")
Asīra mintaka Saūda Arābijas Karalistē (_‘Asīr_), atrodas valsts dienvidrietumu daļā, administratīvais centrs - Abha
raibziedu miskante miskantu suga ("Miscanthus sacchariflorus")
plēsāt Mīt plēšas kalvē; smagi elpot; spēlēt uz plēšenēm (harmonikām)
mūžīgais žīds mītisks mūžīgais klaidonis, kuram Dievs lēmis līdz pastardienai klejot pa pasauli; Ahasvērs
Jajāti mītisks valdnieks Senajā Indijā, Nahušas dēls, kura sievai Devajānī bija pieci dēli, kā arī tās kalponei Šarmišthai bija pieci dēli, tikai vēlāk Devajānī uzzināja, ka kalpones bērnu tēvs arī ir viņas vīrs
mizgrauži Mizgraužu skudrulītis - skudrulīšu dzimtas vaboļu suga ("Thanassimus formicarius"), segspārni melni ar sarkanu pamatdaļu un 2 baltām šķērsjoslām, Latvijā bieži sastopams priežu mežos, izcirtumos
handsfrī Mobilā tālruņa lietošanas sistēma (brīvroku iekārta, no angļu "hands free"), kad saruna notiek, nevis turot tālruni rokā, bet ar austiņu un mikrofona palīdzību, neizmantojot rokas, kas ir svarīgi, piemēram, vadot automašīnu
vacaps mobilā telefona lietotne _Whatsapp_
Magotojeva ezers Mogotojevo, ezers Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā)
Haijavata Mohauku cilts indiāņu virsaitis 16. gs., irokēzu vadonis
Matovelija Mohavu (Kalifornija) mitoloģijā - kultūrvaronis, debesu un zemes vecākais dēls, kas cilvēkus un dzīvniekus aizveda līdz Eldordo kanjonam un uzcēla tiem mītni
Moloda Molodo, upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā)
šahinšahs Monarha augstākais tituls (Irānā, Persijā); persona, kam ir šāds tituls
šahs Monarha tituls (dažās Austrumu zemēs, piemēram, Irānā); persona, kam ir šāds tituls
padišahs Monarha tituls dažās Tuvo un Vidējo Austrumu zemēs; persona, kam ir šāds tituls
tronis Monarha vara, monarha valdīšana
tronis Monarha varas simbols - grezns, bagāti rotāts sēdeklis, parasti krēsls, kurš atrodas uz paaugstinājuma un uz kura sēž monarhs svinīgu ceremoniju laikā
galma apvērsums monarha vardarbīga maiņa, ko izdara viņa tuvākie līdzgaitnieki, vai kāda cita sabiedrības grupa bez plašāku sabiedrisku aprindu piedalīšanās
ukazs Monarha, arī augstas varas iestādes lēmums, rīkojums, kam bija likuma spēks (Krievijā)
absolūtā monarhija monarhija, kurā vara neierobežoti pieder monarham
sultāns Monarhs dažās musulmaņu zemēs; šī monarha tituls
karalis Monarhs; šī monarha tituls
ilkāns Mongoļu valdnieku tituls Persijā 13.-14. gs.; ilhans
halki Mongoļu ziemeļu grupa; halkasi
kāghāns Mongoļu-turku valdnieku tituls, saīsinātā formā hans
MPS Mononukleāro fagocītu sistēma (angļu "mononuclear phagocyte system")
trioze Monosaharīdam līdzīga viela, kuras molekulā ir trīs oglekļa atomi
tetrozes Monosaharīdi ar 4 skābekļa atomiem molekulā
heptoze Monosaharīds ar 7 oglekļa atomiem molekulā
taloze Monosaharīds, glikozes izomērs
hitoze Monosaharīds, kas iegūts, reducējot hitonskābi
ketoze Monosaharīds, kurā ir ketogrupa
galaktoze Monosaharīds, viena no piena cukura sastāvdaļām
arabinoze Monosaharīdu grupas ogļhidrāts ar 5 oglekļa atomiem C5H10O5
monozes monosaharīdu saīsināts nosaukums, biežāk attiecina uz pentozēm (C~5~H~10~O~5~) un heksozēm (C~6~H~12~O~6~)
Mordangas-Kāņu ezers Mordangas ezera un ar to savienotā Mežezera (Kāņu ezera) kopējs nosaukums, atrodas Talsu novada Ģibuļu pagastā, ietilpst ziemeļu grupā, 36,7 m vjl., kopējā platība - 78 ha, lielākais dziļums - 8,7 m; Sausmežu ezers
Ņandomas augstiene morēnu pauguraine Krievijā, Arhangeļskas apgabala dienvidrietumos, Sevarnaja Dvinas un Oņegas baseina ūdensšķirtne, garums — 100 km, platums — līdz 25 km, augstums — līdz 371 m, daudz ezeru un purvu, egļu un priežu meži
Konošas augstiene morēnu pauguraine Krievijas Arhangeļskas apgabala dienvidrietumos un Vologdas apgabala ziemeļu daļā, Ziemeļu Dvinas un Oņegas baseina ūdensšķirtne, augstums - līdz 244 m
motomehanizēts Motorizēts un mehanizēts (par karaspēka daļām)
Moveša Moveša ezers - atrodas Gulbenes novada Lejasciema pagastā pie Beļavas pagasta robežas, caurtek Olekšupīte, platība - 13 ha; Moves ezers; Moveša ezers; Movešu ezers; Moveža ezers; Movieša ezers; Movess; Mūveša ezers
muedins Muedzins - muhamedāņu kulta persona
planētājvarde Mugurkaulnieku tipa abinieku klases bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Rhacophoridae" jeb "Polypediatidae"), ķermenis 3-11 cm garš, izplatītas D-Āzijā un Āfrikā, gk. mīt kokos, pirksti ar piesūcekņiem, starp pirkstiem labi attīstītas peldplēves, kas pielāgotas planēšanai 10-12 m attālumā
ķīļzobjveidīgie Mugurkaulnieku tipa rāpuļu klases kārta ("Rhynchocephalia"), cēlušies agrajā triasā no perma rāpuļiem, mūsdienās tikai 1 suga - hatērija
Moha Muha, pilsēta Jemenas dienvidrietumos ("Moncha")
Aleksandrija muhāfaza Ēģiptē (_Al Iskandariyah_), Vidusjūras piekrastē, robežojas ar Matrūhas un Buheirātas muhāfazu
Abjāna muhafāza Jemenā (_Abyān_), Adenas līča piekrastē, administratīvais centrs Zindžibāra
mahdisti Muhameda Ahmeda piekritēji Sudānas tautas cīņā pret turku un ēģiptiešu virskundzību
Ali Muhameda brālēns (Ali ibn Abī Talib, ap 599.-661. g.); šiīti Ali un viņa pēcnācējus uzskata par Muhameda patiesajiem mantiniekiem
nakts ceļojums Muhameda ceļojums no Mekas tempļa uz Jeruzalemes templi, kas aprakstīts Korānā, un no kura viņš atgriezās ar norādījumiem ticīgajiem
kuraiši Muhameda cilts, kas bija pievērsusies elkdievībai un tika sakauti Muhameda uzbrukumā Mekai 630. gadā
sandžakšerifs Muhameda karogs Konstantinopolē, ko cienīja kā svētu
Abass Muhameda tēvabrālis (ap 565.-653. g.)
hidžra Muhameda un pirmo musulmaņu pārcelšanās 622. g. 16. jūlijā no Mekas uz Jasribu (Medīnu), kur tika dibināta pirmā musulmaņu kopiena
Osmāns bin Afans Muhameda znots, kurš 644. gadā kļuva par halīfu un valdīja līdz 656. gadam, kad sacelšanās laikā viņu nogalināja; viņa halifāta laikā tika radīta Korāna galīgā autoritatīvā versija
nabobs Muhamedāņu augstmaņu tituls (Indijā); cilvēks, kam ir šāds tituls
muderris Muhamedāņu augstskolas profesora tituls
lielmoguls Muhamedāņu dinastijas valdnieku Bāburu tituls Indijā, dib. 1526. g., pastāvēja līdz 1858. g.
mektebe Muhamedāņu elementārskola; mektebs
muhadžiri Muhamedāņu emigranti no bijušām Turcijas pakļautības zemēm, kas aiz reliģiskiem motīviem negribēdami palikt ārpus Turcijas, izceļojuši uz Turciju
fess Muhamedāņu galvassega: sarkana apaļa cepurīte ar pušķi
redžebs Muhamedāņu kalendārā 7. mēnesis
ševals Muhamedāņu kalendārā desmitais mēnesis, kas sākas 7. jūlijā
gazī Muhamedāņu pagodinājuma tituls, kas tiek dots tiem, kuriem sevišķi nopelni "svētajā karā" (sk. gazavats)
babisti Muhamedāņu sekta Persijā, dibināta 1844/45. g.
parandža Muhamedāņu sieviešu virsējais apģērbs - garš, plats, melns galvā uzmaucams apmetnis ar garām piedurknēm un astru tīkliņu sejas aizklāšanai
Semsem Muhamedāņu svētavots Mekā
Kurbān-Beirams Muhamedāņu svētki par piemiņu Ābrahamam, kad tas Dievam upurēja savu dēlu Ismaēlu
vakufs Muhamedāņu zemēs - nekustams īpašums (galvenokārt zeme), kuru neapliek ar nodokļiem un neatsavina un kuru kā dāvinājumu vai pēc testamenta mēdz piešķirt mošejai, reliģiskai skolai vai labdarības iestādei
kalifs Muhamedāņu zemēs - valdnieks, kam pieder laicīgā un garīgā vara; šī valdnieka tituls; halīfs
Mohammedija Muhammedīja, pilsēta Marokas rietumos
Adamovas muiža muižas ēku komplekss Rēzeknes novada Vērēmu pagasta Adamovā, no kura līdz mūsu dienām saglabājusies eklektisma stilā celtā pārvaldnieka māja (19. gs. 2. puse), kalpu māja (19. gs. beigas), dažas saimniecības ēkas, kas stipri pārbūvētas, un ainavu parks (platība 5,4 ha)
hondroitīns Mukopolisaharīda savienojums, kas ir skrimšļa un citu saistaudu galvenā sastāvdaļa
MPS Mukopolisaharidoze (angļu "mucopolysaccharidosis")
hondroitīnsērskābe Mukopolisaharīds ar sulfāta atliekām, saistīts ar proteīnu skrimšļa hondroproteīnā
hialuronskābe Mukopolisaharīds, acetilglukozamīna un glukuronskābes polimērs; gela veidā atrodams saistaudu starpšūnu vielā
mukoitīnsulfāts Mukopolisaharīds, atrodams siekalu muciņā, stiklveida ķermenī, gļotādā un skrimšļos; hondroitīnsulfātam līdzīga viela, kas galaktozamīna vietā satur glikozamīnu
sangha Mūku draudze (kopība) budismā - viens no trim budisma dārgumiem (pārējie divi ir Buda un likums jeb dharma); sākotnēji to veidoja 5 askēti, Budas draugi; mūsdienās kaut kas līdzīgs baznīcai, ko veido ne tikai visi pasaulē dzīvojošie budisti, bet arī apgaismību ieguvušās būtnes, kas tagad atrodas debesīs
egļu mūķene mūķeņu suga ("Lymantria monacha syn. Porthertria monacha"), mūķeņu dzimtas suga, tauriņa priekšspārni balti ar daudzām melnām līčločveida šķērsjoslām un svītrām, pakaļspārni gaišpelēki, krūtis baltas ar melniem plankumiem
hamartomatoze Multiplas hamartomas
Murzūka Murzūkas idhāns - smilšu tuksnesis Sahārā (arābu val. "Idenhan Murzuq"), Lībijas dienvidrietumos, platība - \~200000 kvadrātkilometru
Kalnciema pagasta teritorija mūsdienās sastāda 2106,8 ha, bet 1935. g. bija 18220 ha, administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Kalnciema pagasta teritorijas lielākā daļa iekļauta tagadējā Valgundes un Babītes pagastā, neliela daļa Salas un Slampes pagastā
starptautiskā Krišnas apziņas biedrība mūsdienu hinduistu bhakti kults, kas ir ļoti izplatīts Eiropā un Amerikā, ticīgie dzeltenās drānās un noskūtām galvām dzied mantru "Harē Krišna", kas ļauj viņiem sasniegt ekstātisku vienotību ar Dievu
govju muskuļsporaiņi muskuļsporaiņu suga ("Sarcocystis blanchardi")
Umajādi Musulmaņu halīfu dinastija (661.-750. g.), kuru iedibināja Omeiju ģimene no Mekas, tās 11 halīfu valdīšanas laikā islāms izplatījās līdz Spānijai un Indijai
umma Musulmaņu kopiena; tie, kas caur Muhamedu ir saņēmuši Dieva atklāsmi un dzīvo saskaņā ar to
hadīss Musulmaņu leģenda, kas balstās uz kādu notikumu Muhameda dzīvē vai uz viņa izteicienu
mābeins musulmaņu mājā telpa starp vīriešu dzīvokli (selamliku) un sieviešu dzīvokli (harēmu)
mirīds Musulmaņu mistiķu (sufiju) māceklis, kāda imama vai šeiha mācības piekritējs, ko audzina fanātiskā naidā pret citticībniekiem
hādžs Musulmaņu svētceļojums uz Mekas Kaabas svētnīcu vai Muhameda kapa vietu Medīnā; viens no galvenajiem musulmaņu pienākumiem
Lailatulišvalmirādžs Musulmaņu svētki, kuros piemin pravieša Muhameda Nakts ceļojumu
zaļā mušmire mušmiru ģints sēņu suga ("Amanita phalloides")
mutes plēšīnas mutes harmonikas
mutes spēlītes mutes harmonikas
biuas Mutes harmonikas
biuvas Mutes harmonikas
blūmīzeris Mutes harmonikas
blūmīzers Mutes harmonikas
mutspēles Mutes harmonikas
ņergas Mutes harmonikas (nicīgi)
bekvokālists Muzikāla kolektīva dalībnieks, kurš fonā izpilda papildus harmoniskas partijas
koncertīno Mūzikas instruments, kas pēc izskata līdzīgs sešrindu harmonikām
harmonists Mūziķis, kas spēlē harmonikas; harmoniku spēlētājs
Ahagara nacionālais parks nacionālais parks Alžīrijā (_Ahaggar, Parc National de l'_), Tamanrāsetas vilājā un daļēji Bordž Mesaudas vilājā
Aironreindžas nacionālais parks nacionālais parks Austrālijā, Kvīnslendā, 1940 kilometrus uz ziemeļrietumiem no Brisbenas un 100 kilometrus uz austrumiem no Veipas, Jorkas raga pussalā; tajā atrodas arī Lokhartriveras aborigēnu apgabals
Agvaragves nacionālais parks nacionālais parks Bolīvijā (_Aguaragūe, Parque Nacional_), Tarihas departamentā
Baltā tuksneša nacionālais parks nacionālais parks Ēģiptē, Matrūhas muhāfazas rietumu daļā, izveidots 2002. g., platība - 300 km^2^
Abidžatas-Šallas ezeru nacionālais parks nacionālais parks Etiopijā (_Abijatta-Shalla Lakes National Park_), kurā var sastapt tūkstošiem flamingu, atrodas \~200 km uz dienvidiem no Adisabebas
Alhanaja nacionālais parks nacionālais parks Krievijas Aizbaikāla novadā (_"Alhanaj", Nacionalˈny park_), izveidots šīs teritorijas floras un faunas saglabāšanai
Ankarafancikas nacionālais parks nacionālais parks Madagaskarā (_Ankarafantsika, Parc National dʾ_), Mahadzangas provincē
Alaundo Kasapas nacionālais parks nacionālais parks Mjanmā (_Alaungdaw Kathapa_), Sikainas apgabala dienvidrietumu daļā
Sloviņas nacionālais parks nacionālais parks Polijas ziemeļu daļā, Baltijas jūras piekrastē, dibināts 1967. g., sekli lagūnu ezeri - Lebsko ezers (7440 ha) un Gardno ezers (2470 ha), 32 km gara kāpu josla, kūdrāji, lielākās ceļojošās kāpas Viduseiropā (650 ha, līdz 38 m augstas), 2 km platā frontē virzās uz austrumiem (8-10 m gadā)
Oulankas nacionālais parks nacionālais parks Somijas austrumu daļā, pie ziemeļu polārā loka, Oulankajoki augšteces apvidū, uz ziemeļaustrumiem no Ilikitkas ezera, platība - 10700 ha, dibināts - 1956. g.
Benena nacionālais parks nacionālais parks Vjetnamā, Thaņhoa provinces dienvidu daļā
NRC Nacionālais rehabilitācijas centrs (NRC "Vaivari")
Naglas Naglas ezers - atrodas Madonas rajona Aronas pagastā, platība - 8,4 ha; Pēču ezers
H8 Naids, ienīst (angļu "hate"; īsziņās)
Nakonračasima Nakhonratčhasīma - pilsēta Taizemē
Nakloka Nakloka Līha - Greistounsa, pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā
vigīlija Nakts lūgšanu dievkalpojumi, kas bieži noslēdzas ar Eiharistiju
ugunspuķe naktssveču dzimtas ģints ("Chamaenerion"), daudzgadīgs lakstaugs ar violeti sārtiem ziediem galotnes ķekarā, \~20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
zaļziedu nakstvijole naktsvijoļu suga ("Platanthera chlorantha"), daudzgadīgs lakstaugs ar veselu, olveidīgu gumu, stublājs gaišzaļš, līdz 60 cm augsts, ziedi dzeltenīgi vai zaļganbalti, gandrīz bez smaržas
hašišisms Narkomānijas veids, ko izraisa hašiša lietošana
metilēndioksimetamfetamīns Narkotiska viela, halucinogēns; sintezēta 1914. gadā
kokaīns Narkotiska viela, ko iegūst no kokas lapām vai mākslīgi; stimulē centrālo nervu sistēmu, rada eiforiju, halucinācijas
bazālā narkoze narkoze, ko izraisa, ievadot taisnajā zarnā, vēnā vai muskulī īslaicīgas darbības narkozes līdzekli, lai nodrošinātu mierīgāku slimnieka iemigšanu inhalācijas narkozes laikā
sākumnarkoze Narkoze, ko izraisa, ievadot taisnajā zarnā, vēnā vai muskulī īslaicīgas darbības narkozes līdzekli, lai nodrošinātu mierīgāku slimnieka iemigšanu inhalācijas narkozes laikā; bazālā narkoze; ievadnarkoze
ievadnarkoze Narkoze, ko izraisa, ievadot taisnajā zarnā, vēnā vai muskulī īslaicīgas darbības narkozes līdzekli, lai nodrošinātu mierīgāku slimnieka iemigšanu inhalācijas narkozes laikā; bazālā narkoze; sākumnarkoze
Detvelija Nāves ieleja ("Death Walley") Mohaves tuksneša ziemeļos, ASV
smilts neaizmirstule neaizmirstuļu suga ("Myosotis micrantha", arī "Myosotis arenaria" un "Myosotis stricta")
disonanse Neatbilstība kam vispārpieņemtam, vispāratzītam; harmonijas, saskaņas trūkums
Bromus sterilis neauglīgā jumtauza (tagad "Anisantha rubens")
natsah Necaha
neharmonisks Neharmoniskas svārstības - periodiskas svārstības, kuru gadījumā spēks, kas sistēmu atgriež līdzsvara stāvoklī, nav tieši proporcionāls šīs sistēmas izvirzei no līdzsvara stāvokļa
dubultamplitūda neharmonisku svārstību raksturlielums, kas izsaka vērtības pārvietojumu no viena galējā stāvokļa otrā
pakūņāties neilgu laiku, mazliet izdarīt dažādas (parasti haotiskas) kustības (ar rokām, kājām); paķepuroties
pakūņoties neilgu laiku, mazliet izdarīt dažādas (parasti haotiskas) kustības (ar rokām, kājām); paķepuroties
ketamīns Neinhalācijas narkozes līdzeklis
tiopentāls Neinhalācijas narkozes līdzeklis
hajs Nekārtība, haoss
būdenieks neliela (līdz 15 ha) zemes īpašuma saimnieks
purifikators neliela balta linu auduma drāniņa, kuru lieto Eiharistijas laikā, lai noslaucītu biķera malu
jaunsaimniecība neliela individuāla lauku saimniecība Latvijā, līdz 22 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes, kas izveidota pēc 1920. g. agrārreformas
Aiona neliela sala (850 ha) Iekšējās Hebridu salās (_Iona_), Lielbritānijā, viens no agrīnās kristietības centriem, 563. g. tur dibināts klosteris; salā atrodas viens no visplašāk apmeklētajiem Rietumskotijas arhitektūras pieminekļiem - kādas XIII gs. abatijas drupas
Bepondi neliela sala Klusajā okeānā, iepretim Jaungvinejas salas Čenderavasihas līcim, Indonēzijas teritorija
Tambisana neliela sala Sulu jūras dienvidos, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļaustrumu piekrastē, Malaizijas Sabahas štata teritorija
Malavali neliela sala Sulu jūras dienvidrietumos, Bangi Dienvidu šauruma dienvidaustrumos, Malaizijas Sabahas štata teritorija
princis Nelielas (parasti monarham pakļautas) valsts valdnieks; šāda valdnieka tituls
concertino Nelielas harmonikas
vergiņas Nelielas harmonikas
liniņi Nelieli viengadīgi vai divgadīgi linu dzimtas augi ("Linum catharticum"), ar tievu, kailu stumbru un sīkiem ziediem, kam ir eliptiskas kauslapas
Hameleons neliels debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Chamaeleon", saīsinājums "Cha"), galvenā zvaigzne Hameleona α atrodas 63 ly attālumā, un tās spožums ir 4,1. zvaigžņlielums; Latvijā nav novērojams
Bardinska ezers neliels ezers Augšdaugavas novada Šēderes pagasta austrumu daļā, platība \~1 ha
Mazais Vipēdis neliels ezers Dobeles novada Zebrenes pagastā, blakus Vipēdim, platība — 2,6 ha, garums un platums — \~200 m
mandele Neliels, ieapaļš hidrotermālo minerālu (ceolītu, hlorīta, opāla, halcedona, kvarca, kalcīta) veidojums efuzīvo iežu tukšumos
Barrena nelielu salu grupa Mozambikas šauruma austrumos, Madagaskaras piekrastē, Mahadzangas provincē
Smiltenes ezeri un Abula ūdenskrātuves nelielu ūdenstilpju kopums Mežoles pauguraines ziemeļaustrumu stūrī, Gaujas pieteku Abula un Vijas baseinā, Smiltenes novadā, kopējā platība - >70 ha, ezeri: Niedrājs, Spicieris, Klievezers, Salainis, Mellūzis un Bābenis, mākslīgās ūdenstilpes: Vidus un Tiltlejas ezers, Brutuļu un Cērtenes dzirnavezers, kā arī Teperis
matgalvis Nematožu klases ģints ("Trichocephalus syn. Trichuris"), parazītiski tārpi, kas cilvēku un dzīvnieku organismā ierosina trihocefalozi
roku darbs Nemehanizēts darbs
rokudarbs Nemehanizēts darbs; roku darbs
kalnu nemopants nemopantu suga ("Nemophanthus mucronulatus"), Latvijā introducēta 20. gs. 70. gados, bet audzē reti
neona zivtiņa neontetra - karpveidigo kārtas haraciju dzimtas akvārija zivs, 3-5 cm gara, spilgtās krāsās; savvaļā mīt Dienvidamerikas upēs
nekārtīgs Neorganizēts, haotisks
jūkļains Neorganizēts, nekārtīgs, haotisks
Brauna kustība nepārtraukta, haotiska ļoti sīku (mikroskopisku) daļiņu kustība, kas novērojama šķidrumos un gāzēs, to izraisa vides (šķidruma, gāzes) molekulu triecieni pret novērojamo daļiņu
speciālās izglītības vajadzības nepieciešamība pēc atbilstošiem izglītības, sociālā atbalsta un rehabilitācijas pasākumiem, kas izglītojamiem ar iedzimtiem vai iegūtiem funkcionāliem traucējumiem dod iespēju atbilstoši savam veselības stāvoklim, spējām un attīstības līmenim piedalīties izglītības procesā un apgūt valsts izglītības standartos noteiktās prasības
alilbromīds Nepiesātināts halogēnogļūdeņradis; bezkrāsains, gaistošs, toksisks šķidrums ar asu smaku; iegūst pārdestilējot alilspirta
sferopsīds Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma celomicēšu klases dzimta ("Sphaeropsidaceae"), saprofīti un parazīti - augu slimību izraisītāji, \~500 ģinšu, 5200 sugu, Latvijā konstatēts 60 ģinšu, 700 sugu
rabdosporas Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma sferopsīdu dzimtas ģints ("Rhabdospora"), saprofīti uz augu stulbājiem un zariem, retāk uz lapām, \~150 sugu, Latvijā konstatētas \~25 sugas
perieki Nepilntiesīgie pilsoņi Spartā, seno ahaju pēcteči, kurus iekarotāji bija atspieduši valsts nomalēs
Talasa Neptūna pavadonis ("Thalassa"), vidējais attālums no planētas - 50100 km, izmēri - 80 km
nesaskanīgs Nesaderīgs, disharmonisks
disharmonija Nesaskaņa, griezīgs skanējums; saskaņas, harmonijas traucējums
afrāzija Nespēja runāt vispār slimīgu ideju, halucināciju, stupora ietekmē
Sodoma un Gomora netiklības, izvirtības perēklis, neiedomājams haoss, nekārtība
Honto Neveļska - pilsēta Krievijas Sahalīnas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g.
Ņeveļska Neveļska, pilsēta Krievijas Sahalīnas apgabalā
melnvēdera niedrskrējējs niedrskrējēju suga ("Odacantha melanura"), 6,5-7,5 mm garš ķermenis ar košiem oranžiem segspārniem, zaļu galvu, sastopama mitrās un pārpurvotās vietās
lielais niedru ķauķis niedru kāpelētājķauķis ("Acrocephalus arundinaceus")
lielais niedruķauķis niedru kāpelētājķauķis ("Acrocephalus arundinaceus")
lielais purvuķauķis niedru kāpelētājķauķis ("Acrocephalus arundinaceus")
mazais niedruķauķis niedru kāpelētājķauķis ("Acrocephalus scirpacreus")
NADP Nikotīnamīdadenīndinukleotīda fosfāts (angļu "nicotinamide adenine dinucleotide phosphate")
giļaki Nivhi - tauta Krievijā, ap Amuras lejgalu un Z-Sahalīnā, tiek pieskaitīti paleoaziātiem jeb Āzijas pirmiedzīvotājiem
Tairnands nivhu (Sahalīna) mitoloģijā - jūras dievība, kas dzīvo zemūdens mītnē, bet netālu no viņa un viņa sievas atrodas ciems, kurā mīt visi noslīkušie cilvēki
Kurns Nivhu (Sahalīnas ziemeļi) mitoloģijā - Visuma saimnieks, kurš radījis zemi, upes un mežus, apbraukājot Visumu briežu pajūgā
Nīzere Nīzeres dīķis - ūdenstilpe Bauskas novada Stelpes pagastā, platība - 1,2 ha
garats no bablaha gatavota miecviela
hitobioze no divām glukozamīna vienībām sastāvošs disaharīds; iegūstams no hitīna
sērija no divpadsmitskaņu kompleksa veidota intervālu secība, kas pēc struktūras atgādina melodisku motīvu vai harmonisku secību
fruktozāns no fruktozes vienībām sastāvošs polisaharīds, piem., inulīns (dālijas ciete)
babisms no islāma atzarojusies jauna reliģija, virziens, kas 19. gs. 40.-50. gados radās Irānā, vērsās pret šaha varu un sludina visu Baznīcu un visu cilvēku vienotību
OTOH no otras puses (angļu "on the other hand"; īsziņās)
klinoīdā meningioma no spārnkaula mediālās daļas izejoša audzēja simptomu komplekss: oftalmoplēģija, supraorbitālas parestēzijas un sāpes, unilaterāls nesāpīgs eksoftalms, primāra redzes nerva atrofija bojājuma pusē, sastrēguma papilla pretējā pusē, ožas un garšas halucinācijas, personības pārmaiņas
vīna raugs no vīnogām, augļiem un ogām iegūti "Saccharomyces" ģints raugi, ko ilgstošā selekcijas darbā izveido individāli katrai šķirnei
FWIW no visa spēka (angļu for what it's worth)
beigu spēle nobeiguma posms šaha, dambretes partijā
Slīteres dabas piemineklis nodibināts 1100 ha platībā 1921. g. Dundagas pagastā, ietvēra Zilo kalnu nogāzi un Dāvida alu, kā arī abrāzijas līdzenumu zem nogāzes, 1957. g. palašināts un pārdēvēts par Slīteres rezervātu
džizja Nodoklis, ko maksāja naudā vai natūrā pieaugušie Arābu kalifāta iedzīvotāji, kas nebija musulmaņi; vēlāk to ievāca arī citās arābu valstīs, 18. gs. beigās Osmaņu impērijā saplūda ar haradžu
silvinīts Nogulumiezis, kas sastāv no halīta un silvīna kristālisko graudu maisījuma vai slāņu mijas
Ahaja nome Grieķijā (_Achaḯa_), Peloponesas pussalas ziemeļu daļā
MHOTY Noņemu cepuri tavā priekšā (angļu "my hat's off to you"; īsziņās)
dekstrinoze Normālam metabolismam neraksturīgu polisaharīdu uzkrāšanās audos
rapprochement normālu, harmonisku attiecību atjaunošana (gk. starp valstīm)
Mazais Balhans norobežota kalnu grēda uz dienvidiem no Lielā Balhana, garums - \~30 km, augstums - līdz 777 m
Oplanne Norvēģijas filke (_Oppland_), administratīvais centrs - Lillehammere
hallings Norvēģu tautas vīriešu solo deja, kuru izpilda lociņinstrumenta hardingfelle pavadījumā
probācija Nosacīti notiesāto un no cietumiem pēc soda izciešanas iznākušo cilvēku uzraudzība un sociālā rehabilitācija
Lisažū figūras noslēgtas trajektorijas, pa kurām pārvietojas punkts, kas vienlaikus piedalās divās savstarpēji perpendikulārās harmoniskās svārstībās; šo figūru veids ir atkarīgs no atsevišķo svārstību, periodu, amplitūdu un fāžu attiecības, ko izmanto svārstību analīzei
kanalizācijas pakāpe nosusināšanas tīkla relatīvā biezība, ko izsaka ar grāvju vai drenu garumu uz platības vienību (parasti 1 ha)
pas Noteikta rakstura dejiska kustība (pas de chat, pas de basque)
Želaņija rags Novaja Zemļa arhipelāga ziemeļaustrumu gals, Krievijas Arhangeļskas apgabalā, krauja klints, augstums - 30 m
archaisms Novecojies vārds vai izteiciens; arhaisms
Novijbuga Novijbuha, pilsēta Ukrainā
Liepas māla atradne nozīmīgākā devona māla atradne Latvijā, atrodas Cēsu novada Liepas pagastā, Lodes dzelzceļa stacijas apkaimē, platība 62 ha, veido 5 iegulas, ko veido sarkanbrūns un zilganpelēks liess māls ar gaišpelēka trekna, grūti kūstoša māla lēcām
Sutapitaka Nozīmīgākā theravādas budistu svēto rakstu kolekcija, ko veido Budas sprediķi, to vidū Dhammapada
epocha Nozīmīgs laika posms; epoha
Ņačanga Ņačana, pilsēta Vjetnamā ("Nha Trang")
Nīhama Ņiihama, pilsēta Japānā ("Niihama")
Gāta Oāze un pilsēta Sahārā ("Ghat"), Tasili plato piekājē, Lībijas dienvidrietumos, šebījas administratīvais centrs, 22000 iedzīvotāju (2011. g.)
Baharija Oāžu grupa Lībijas tuksneša ziemeļaustrumos ("Bahariya"), Ēģiptē, atrodas ieplakā (garums - 95 km, platums - 40 km)
Tafilaleta Oāžu grupa Marokas dienvidaustrumos ("Tafilalet"), starp Atlasa grēdām un Giras hamādu, tektoniskā ielejā, ko šķērso izžūstošās upes Ziza un Gerisa, iedzīvotāji gk. berberi
Tidikelta Oāžu grupa Sahāras vidienē ("Tidikelt"), pazeminājumā uz ziemeļrietumiem no Ahagara kalnu masīva, Alžīrijā, šķērso Transsahāras autoceļš
Očamčira Očamčire, Abhāzijas pilsētas Očhamčheras nosaukums gruzīnu valodā
mentors Odiseja dēla Tēlemaha audzinātājs Homēra poēmā "Odiseja"
oligosaharīdi Ogļhidrāti, kuru molekulā ir 2-10 monosaharīdu atlikumi, kas saistīti ar glikozīdisko saiti
riboze Ogļhidrāts (monosaharīds); bezkrāsaina, kristāliska viela, kas ietilpst ribonukleīnskābju, glikozīdu, dažu kofermentu sastāvā
oligosaharīds Ogļhidrāts, kas sastāv no dažiem monosaharīdiem (disaharīdi, trisaharīdi, tetrasaharīdi) līdz dažiem desmitiem monosaharīdu (glikoproteīnu o. virknes)
dezoksiriboze Ogļhidrāts, monosaharīds, DNS struktūrelements
Ohaija Ohaio štats ASV
Ohaija Ohaio upe ASV
Ahangarana Ohangarona, Sirdarjas pieteka
Angrena Ohangarona, Sirdarjas pieteka
Olande Olandes novads - Somijas Republikas autonoms reģions, platība - 13517 km^2^, 27210 iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais centrs - Mariehamna; Ālandu salas
katarante Oleandru dzimtas ģints ("Catharanthus")
stefanote Oleandru dzimtas ģints ("Stephanotis")
strofants oleandru dzimtas ģints ("Strophantus"), gk. Āzijā un Āfrikā, vairāk nekā 50 sugu, kāpelējošas liānas vai krūmi, kuru sēklas satur strofantīnu, ko lieto pret sirdskaitēm
Hāsta oleārija oleāriju suga ("Olearia haastii")
ksantoramnīns Olīvdzeltena organiska krāsviela no "Rhamnus" augu ogām (labākās no Persijas); lietoja audumu, papīru, ādu un konditorejas preču krāsošanai
Kapadokijas omfalode omfalodu suga ("Omphalodes cappadocia")
pavasara omfalode omfalodu suga ("Omphalodes verna")
melnā opegrafa opegrafu suga ("Opegrapha atra"), kas aug uz gludās ošu un alkšņu gludās mizas, kam apotēciji ir blīvās grupās
brūnējošā opegrafa opegrafu suga ("Opegrapha rufescens"), kas aug uz lapu kokiem, tai iegareni, dihotomiski (dakšveidā) zaroti apotēciji
mainīgā opegrafa opegrafu suga ("Opegrapha varia"), kas uz lapu kokiem bieži sastopama visā Latvijā, tai gaišs laponis un iegareni, zaroti, bieži vien zvaigžņveida grupās sakārtoti apotēciji
izlocītā opegrafa opegrafu suga ("Opegrapha vermicellifera"), kas ir reta un Latvijā aizsargājama, konstatēta Slīterē
zaļā opegrafa opegrafu suga ("Opegrapha viridis"), atrasta platlapju un jauktos mežos Moricsalā un Ķemeros, Latvijā aizsargājama
Zaksenhauzene Oranienburgas pilsētas ziemeļu priekšpilsēta ("Sachsenhausen"), Vācijas Brandenburgas federālajā zemē, Hāfeles labajā krastā, kur 1936.-1945. g. bija koncentrācijas nometne, izveidots memoriāls
Kuzupči tuksnesis Ordosas plato ziemeļu daļa Huanhes labajā krastā ("Kuzupchi"), Ķīnā, garums - 370 km, platums - 25-80 km, augstums - 1100-1700 m, smiltis, barhani (15-30 m augsti), ieplakās - solončaki, takiri, ezeri
pektīnviela Organiska viela, kas pieder pie polisaharīdiem un tiem līdzīgiem savienojumiem un kas sastopami sakņu, dārzeņu, sulīgu augļu sulā; pektīni
pektīni Organiskas vielas, kas pieder pie polisaharīdiem un tiem līdzīgiem savienojumiem un kas sastopami sakņu, dārzeņu, sulīgu augļu sulā; pektīnvielas
biozes Organiski savienojumi, kas pieder pie ogļhidrātu vienkāršākās grupas - monosaharīdiem un satur 2 oglekļa atomus molekulā
ogļhidrāti Organiski savienojumi, ko veido ogleklis, ūdeņradis un skābeklis un kas ietilpst dzīvo organismu sastāvā; cukurviela, cukuri, saharīdi
celobioze Organisks savienojums, disaharīds; viens no celulozes saskaldīšanas (hidrolīzes) starpproduktiem
homovanilīnskābe Organisma vielmaiņas produktu katelhamīnu noārdīšanās produkts, kas atrodams urīnā
poliploīds Organisms, kura šūnu kodolā ir vairāk nekā divi haploidāli hromosomu komplekti
autopoliploīds Organisms, kura šūnu kodolā ir vairāk nekā divi vienas un tās pašas sugas haploidālie hromosomu kompleksi
cefalantēras Orhideju dzimtas ģints ("Cephalanthera"), daudzgadīgi lakstaugi ar paīsu horizontālu vai pacilu sakneni, ziedi purpursarkani ar baltu lūpu, 15 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, abas aizsargājamas
falenopsis Orhideju dzimtas ģints ("Phalaenopsis"), dekoratīvs ziedaugs ar dzimteni Austrumindijā un Malaju salās, vairākas sugas kā krāšņumaugi telpās sastopamas arī Latvijā, zied vēlā rudenī un ziemā
Hexapla Origena (miris 254. g.) sastādīts Vecās Derības tekstu krājums, kurā paralēlās slejās izvietoti 6 dažādu valodu un kodeksu teksti (ebreju teksts, tā grieķu transliterācija, kā arī Akvilas, Simmaha, LXX un Teodotiona grieķu teksta versija)
hsīdi Ortodoksāli jūdaisti, hasīdisma atbalstītāji
Oskarshamna Oskašhamna, pilsēta Zviedrijā
Austrumazerbaidžāna ostāns Irānā (_Āzarbāyejān-e Sharqi_), valsts ziemeļrietumos, robežojas ar Ardabīlas un Rietumazerbaidžānas ostānu, kā arī ar Armēniju un Azerbaidžānu
Ostroga Ostroha, pilsēta Ukrainā
Deiterocaharija Otrais Caharija; pēc daudzu teologu domām, Caharijas grāmatas 9.-11. nodaļas autors
Otte Ottes dzirnavezers - uzpludināts uz Paparzes upes Alūksnes novada Kalncempju pagastā, platība - 3,7 ha; Altes dzirnavezers; Attes dzirnavezers, Otes dzirnavezers
Oulanka Oulankas nacionālais parks - atrodas Somijas austrumu daļā, pie ziemeļu polārā loka, Oulankajoki augšteces apvidū, uz ziemeļaustrumiem no Ilikitkas ezera, platība - 10700 ha, dibināts - 1956. g.
krēsliņš Ozolīšu saulkrēsliņš ("Thalictrum aquilegifolium")
ozolīte Ozolīšu saulkrēsliņš ("Thalictrum aquilegifolium")
ozolītes Ozolīšu saulkrēsliņš ("Thalictrum aquilegifolium")
sētloži Ozolīšu saulkrēsliņš ("Thalictrum aquilegifolium")
sētložņi Ozolīšu saulkrēsliņš ("Thalictrum aquilegifolium")
zeltziedu ozolīte ozolīšu suga ("Aquilegia chrysantha")
embates Ozollapu embotiņš ("Teucrium chamaedrys")
emboši Ozollapu embotiņš ("Teucrium chamaedrys")
embotes Ozollapu embotiņš ("Teucrium chamaedrys")
embutes Ozollapu embotiņš ("Teucrium chamaedrys")
mežeglīte Ozollapu embotiņš ("Teucrium chamaedrys")
pseidoosmija Ožas perversija; ožas halucinācija
pseidosmija Ožas perversija; ožas halucinācija
Tufa pabārbula pabārbulu suga ("Didymodon tophaceus"), Latvijā aizsargājama
krūklis Pabērzs ("Rhamnus")
suņābele Pabērzs ("Rhamnus")
vilkābele Pabērzs ("Rhamnus")
parastais pabērzs pabērzu suga ("Rhamnus catharticus"), kas Latvijā sastopama savvaļā
Losona paciprese paciprešu suga ("Chamaecyparis lawsoniana")
Aļaskas paciprese paciprešu suga ("Chamaecyparis nootkatensis")
Hinoki paciprese paciprešu suga ("Chamaecyparis obtusa")
zirņu paciprese paciprešu suga ("Chamaecyparis pisifera")
Atlantijas paciprese paciprešu suga ("Chamaecyparis thyoides")
padišahiene Padišaha sieva
Pededzes pagasts pagasts Alūksnes novadā, robežojas ar Liepnas, Jaunalūksnes un Mārkalnes pagastu, kā arī ar Krieviju; bijušie nosaukumi: vāciski — Scharlotenburg, krieviski — Kalnapedeskaja
Rundāles pagasts pagasts Bauskas novadā ar administratīvo centru Pilsrundālē, robežojas ar Mežotnes, Codes, Īslīces, Svitenes un Viesturu pagastu, kā arī ar Bauskas pilsētu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: vāciski — Ruhenthal, krieviski — Ruentaļskaja
Valkas pagasta teritorija pagasts dibināts 1909. gadā atdalot tā teritoriju no toreizējā Lugažu pagasta un šādā 4910 ha platībā pastāvēja līdz 1949. g., atjaunojot pagastus 1990. g. Valkas pagasta teritorija izveidojusies 27984 ha platībā, pievienojot gandrīz visu pirmskara Lugažu pagasta teritoriju
Mērdzenes pagasts pagasts Ludzas novadā, robežojas ar Malnavas, Goliševas, Blontu, Pušmucovas un Mežvidu pagastu; bijušie nosaukumi: Mihalovas pagasts, krieviski — Michalova
hādži pagodinājuma tituls musulmanim, kas veicis svētceļojumu uz Mekas svētnīcu Kaabu vai uz Medīnu, kur atrodas Muhameda kapavieta
iet pār štagu pagriezt buru laivas priekšgalu pretī vējam, līdz tas sāk pūst grotburā no otras puses; tādējādi laiva maina kursu un halzi
hreštaks pahapans hreštaks - sargeņģelis armēņu mitoloģijā
pahapans pahapans hreštaks - sargeņģelis armēņu mitoloģijā
Pakalnu Pakalnu ezers - atrodas Ludzas novada Rundēnu pagastā, platība - 8,7 ha
Pakuļu Pakuļu ūdenskrātuve - atrodas Austrumkursas augstienē, Saldus novada Lutriņu un Zirņu pagastā, uzstādināta Cieceres upes ielejā bijušās Pakuļu HES darbināšanai, 67,7 m vjl., platība - 172 ha, garums - 7 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 2,4 m, lielākais dziļums - 6,1 m, 2 salas ar kopējo platību 2 ha; Pakuļu HES ūdenskrātuve
Thx Paldies (angļu "thanks"; īsziņās)
THNQ Paldies tev (angļu "thank you"; īsziņās)
eocēns Paleogēna perioda vidējā epoha, kad masveidā parādījās zīdītāji un izplatījās segsēkļi
oligocēns Paleogēna vēlā epoha pirms 37 mlj līdz 25 mlj gadu un šā laikposma nogulumi
paleocēns paleogēna vissenākā epoha (pirms 67-58 mlj gadu)
saharopinēmija palielināts L-saharopīna daudzums asinīs
pundurpalma Palmu dzimtas ģints ("Chamaerops"), neliela auguma palmu dzimtas augs ar starainām lapām
melnais paltuss paltusu suga ("Reinhardtius hyppoglossoides")
adatu pameldrs pameldru suga ("Eleocharis acicularis")
iežmaugtais pameldrs pameldru suga ("Eleocharis mamillata")
daudzstublāju pameldrs pameldru suga ("Eleocharis multicaulis"), Latvijā aizsargājama
olveida pameldrs pameldru suga ("Eleocharis ovata"), atrodams tikai vecos herbārijos un minēts literatūrā
purva pameldrs pameldru suga ("Eleocharis palustris syn. Scirpus palustris")
sīkais pameldrs pameldru suga ("Eleocharis parvula syn. Scirpus parvulus"), Latvijā aizsargājama
mazziedu pameldrs pameldru suga ("Eleocharis quinqueflora syn. Eleocharis pauciflora")
vienplēksnes pameldrs pameldru suga ("Eleocharis uniglumis")
mētras Panātru dzimtas ģints ("Mentha"), smaržīgi daudzgadīgi lakstaugi ar zobotām vai zāģzobotām lapām, zili violetiem vai violeti rožainiem ziediem, gk. ziemeļu puslodē; 25 sugas, Latvijā 7 sugas
vilkvālīte Pandānu rindas augu dzimta ("Typhaceae"), pie kuras pieder lakstaugi ar gariem stublājiem, šaurām lineārām lapām un vālītēs sakārtotiem ziediem, 1 ģints
Pankas Pankas ezers - atrodas Ķeguma novada Birzgales pagastā, platība - 4 ha
pelēkais papagailis papagaiļu suga ("Psittacus erithacus"), saukts arī par žako
daat Papildu zefirota, kas atrodas starp "hokma" un "bina" un tās harmonizē, pēc dažiem uzskatiem simbolizē intelektuālo starojumu
paraseksuālais Paraseksuālais cikls - dažu sēņu somatisko šūnu kodolu saplūšana un gēnu rekombinācija; haploidālajiem somatisko šūnu kodoliem saplūstot, veidojas diploidālas šūnas, kuras mitozē zaudē hromosomas un haplodizējas
gaīline Parastā gailene ("Cantharellus cibarius")
Chara vulgaris parastā hara
lēpa Parastā mazlēpe ("Hydrocharis morsus")
Lycopodium anceps parastā plakanstaipekņa "Diphasium complanatum" nosaukuma sinonīms
deveņvīraspēcis Parastais deviņvīruspēks ("Verbascum thapsus")
deveņvīraspēks Parastais deviņvīruspēks ("Verbascum thapsus")
deviņspēks Parastais deviņvīruspēks ("Verbascum thapsus")
deviņvīraspēks Parastais deviņvīruspēks ("Verbascum thapsus")
deviņvīrpuķe Parastais deviņvīruspēks ("Verbascum thapsus")
deviņvīrs Parastais deviņvīruspēks ("Verbascum thapsus")
deviņvīrspēks Parastais deviņvīruspēks ("Verbascum thapsus")
deviņvīrzieds Parastais deviņvīruspēks ("Verbascum thapsus")
deviņzieds Parastais deviņvīruspēks ("Verbascum thapsus")
lāčauss Parastais deviņvīruspēks ("Verbascum thapsus")
lāčauza Parastais deviņvīruspēks ("Verbascum thapsus")
maldsveces Parastais deviņvīruspēks ("Verbascum thapsus")
saulessvece Parastais deviņvīruspēks ("Verbascum thapsus")
saulesvieši Parastais deviņvīruspēks ("Verbascum thapsus")
saulsvece Parastais deviņvīruspēks ("Verbascum thapsus")
kaukolis Parastais kokalis ("Agrostemma githago", senāk "Githago segetum")
kaukoliņš Parastais kokalis ("Agrostemma githago", senāk "Githago segetum"); kaukolis
kaukols Parastais kokalis ("Agrostemma githago", senāk "Githago segetum"); kaukolis
kaukoltiņš Parastais kokalis ("Agrostemma githago", senāk "Githago segetum"); kaukolis
kūkuliņš Parastais kokalis ("Agrostemma githago")
naktszvaigznīte Parastais kokalis ("Agrostemma githago")
kazupis Parastais krūklis ("Rhamnus frangula", tagad "Frangula alnus")
skrīpslis parastais pabērzs ("Rhamnus cathartica")
dzeltābele Parastais pabērzs ("Rhamnus cathartica")
pabērze Parastais pabērzs ("Rhamnus cathartica")
pabērzis Parastais pabērzs ("Rhamnus cathartica")
suņābele Parastais pabērzs ("Rhamnus cathartica")
sunsābele Parastais pabērzs ("Rhamnus cathartica")
vilkābele Parastais pabērzs ("Rhamnus cathartica")
dzeltas Parastais plakanstaipeknis ("Diphasium complanatum")
dzeltra Parastais plakanstaipeknis ("Diphasium complanatum")
dzeltre Parastais plakanstaipeknis ("Diphasium complanatum")
dzeltres Parastais plakanstaipeknis ("Diphasium complanatum")
staipekļi Parastais plakanstaipeknis ("Diphasium complanatum")
staipekņi Parastais plakanstaipeknis ("Diphasium complanatum")
barbari Parastais rabarbers ("Rheum rhaponticum")
barbars Parastais rabarbers ("Rheum rhaponticum")
barberi Parastais rabarbers ("Rheum rhaponticum")
rabarberis Parastais rabarbers ("Rheum rhaponticum")
tārtiņveidīgie parasti savienojumā "tārtiņveidīgie putni": putnu kārta ("Charadriiformes"), pie kuras pieder sīki līdz vidēji lieli putni, kas dzīvo jūru, upju, ezeru krastos (piemēram, kuitalas, ķīvītes, šņibīši, tārtiņi); šīs kārtas putni
blusa Parazītisku bezspārnu kukaiņu kārta ("Aphaniptera, Siphonaptera") ar sāniski plakanu ķermeni, reducētiem spārniem un garām, spēcīgām pakaļkājām \~1500 sugu, Latvijā konstatētas 39 sugas, iespējams, ka ir \~50 sugu
zaļgalvas parazītskrejvaboles parazītskrejvaboļu suga ("Lebia chlorocephala"), kas Latvijā sastopama visbiežāk
metropolīts Pareizticīgo baznīcā - augstākā garīgā amatpersona pēc patriarha
demogrāfiskā revolūcija pāreja, kvalitatīvs lēciens no viena iedzīvotāju atražošanas tipa uz citu. Pirmā demogrāfiskā revolūcija nozīmēja pāreju no atražošanās arhaiskā tipa uz tradicionālo tipu, otrā demogrāfiskā revolūcija - no atražošanās tradicionālā tipa uz mūsdienu tipu
Lielauces parka dīķis parka dīķis Auces novada Lielauces pagastā, platība — 1,1 ha
Asares parks parks Jēkabpils novada Asares pagastā, platība — 6,7 ha, reljefs līdzens, kompozicionāli vērtīgākā ir parka daļa uz austrumiem no bijušās muižas pils, aug 26 vietējās un 27 introducētās koku un krūmu sugas
Vērmanes dārzs parks Rīgā, starp Elizabetes, K. Barona, Merķeļa un Tērbatas ielu, platība 5 ha, atklāts 1817. g. (platība 0,8 ha), paplašināts 1859. g., parkā aug 10 vietējo un \~70 introducēto koku un krūmu taksoni
Ārlavas parks parks Talsu novada Ārlavā, platība — 8,7 ha, aug 14 vietējās un 30 introducētās koku un krūmu sugas
adrese Parlamenta palātas atbilde uz monarha teikto troņa runu
diseminētā lipogranulomatoze pārmantota ļaundabīga lipogranulomatoze zīdaiņiem (autosomāli recesīva pārmantošana): iedzimts aizsmakums, vemšana, rīšanas grūtības; progresējoša aizdusa granulomatozas balsenes sašaurināšanās dēļ; multipls periartikulārs un artikulārs pietūkums un apsārtumi, zemādas granulomas; hepatomegālija, visā organismā izkaisīti lipīdu (sevišķi liesā, sirdi, aknās, plaušās) un skābo mukopolisaharīdu (gk. histiocitoīdās šūnās) uzkrāšanās perēkļi
nabveida parmēlija parmēliju ģints ķērpju suga (“Parmelia omphalodes”), kas sastopama uz akmeņiem, dažreiz uz smilšainas augsnes, retāk uz sūnām un kokiem; Latvijā sastopama reti, aizsargājama, atrasta Slīterē un Mazsalacā
mukopolisaharidūrija Pārmērīgs mukopolisaharīdu daudzums urīnā
Haselberga parodija parodiju^2^ suga ("Parodia haselbergii syn. Brasilicatus haselbergii ")
Skuķu ezers pārpurvojies ezers Augšdaugavas novada Dvietes un Pilskalnes pagastā, platība - 110 ha, nolaists 1936. g. lai novērstu lauksaimnieciski izmantojamās zemes applūšanu, tagadējā "Dvietes palienes dabas parka" (senāk dabas lieguma "Dvietes dumbrāji") teritorijā
Dvietes ezers pārpurvojies ezers Dvietes senlejas glaciālajā padziļinājumā, Augšdaugavas novada Pilskalnes un Dvietes pagastā, platība - 80 ha
flipkartes Pāršķiramas papīra lapas (angļu "flipchart"), kas piestiprinātas pie statīva un kuras var ērti izmantot informācijas sniegšanai lekcijās vai prezentācijās
taukskābju saharozes esteri pārtikas piedeva E473 (iegūst no saharozes un taukskābēm, var būt dzīvnieku izcelsmes, var būt ģenētiski modificēti), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, liels daudzums var izraisīt nelabumu, caureju, gāzu uzkrāšanos, vēdergraizes, var veicināt pārtikas alergēnu uzsūkšanos
saharozes glicerīdi pārtikas piedeva E474 (taukskābju saharozes esteri, var būt dzīvnieku izcelsme), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā
E954 pārtikas uzlabotājs - saharīns un tā nātrija, kālija un kalcija sāļi, iespējamā iedarbība - daudzās valstīs aizliegts, kancerogēns
E444 pārtikas uzlabotājs - saharozes acetāta izobutirāts, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā
E474 pārtikas uzlabotājs - saharozes glicerīdi, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā
E473 pārtikas uzlabotājs - taukskābju saharozes esteri, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt ģenētiski modificēts
gonopodijs Pārveidots dzīvnieka loceklis, kas, nepiederēdams pie dzimumšūnu izvadorgāniem, kalpo tomēr dzimuma satiksmei, piem., vēdera spuras haizivīm un rajām, hektokotils astoņkājiem un desmitkājiem, žokļu antenas zirnekļiem u. c.
palete pārvietojama kravas platformiņa lielinātas kravas pakešu novietošanai; paleti veido viens vai divi distancēti klāji, starp kuriem (ja viens klājs - zem kura) var ievietot cēlāja dakšas zarus, tāpēc tā piemērota kraušanas darbu mehanizācijai; palete kalpo kā pārvietojama grīda, kas atvieglo un paātrina paketētu gabalkravu kraušanas darbus; palešu izmēri ir standartizēti
PMK Pārvietojamā mehanizētā kolonna
sociālās rehabilitācijas pakalpojums pasākumu kopums, kas vērsts uz sociālās funkcionēšanas spēju atjaunošanu vai uzlabošanu, lai nodrošinātu sociālā statusa atgūšanu un iekļaušanos sabiedrībā, un ietver sevī pakalpojumus personas dzīvesvietā un sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā vai dzīvesvietā vai sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā
lineārā pasāre pasāru suga ("Digitaria ischaemum")
aviosabiedrības kods pasaules aviosabiedrību divu simbolu kods, ko piešķir Pasaules civilās aviācijas organizācija, lai to lietotu aviobiļetēs, lidojumu sarakstos, datorizētajās rezervēšanas sistēmās; piemēram, BT - Air Baltic, AA - American Airlines, BA - British Airlines, LH - Lufthansa, SU - Aeroflot, 6G - Las Vegas Airlines
Minhauzens Pasaulslavens fantazētājs un melis - Karls Fridrihs Hieronīms fon Minhauzens (1720.-1797. g.); R. Raspe 1785. g. Londonā angļu valodā izdeva grāmatu, kurā fantāzijas aprakstīja kā Minhauzena personīgos piedzīvojumus
Pasā Pasha
Passa Pasha
Pesahs Pasha
traktorbrigāde Pastāvīgs traktoristu u. c. mehanizatoru kolektīvs, kas veic noteiktu mehanizēto darbu apjomu lielsaimniecībā
pektorilokvija Pastiprināta bronhofonija, ko dzird, izklausot kavernu vai infiltrātu bronha tuvumā
Patmalnieki Patmalnieku ezers - atrodas Augšzemes augstienē, Ilūkstes novada Prodes pagastā, ietilpst Subates ezeru grupā, 117,2 m vjl., platība - 26 ha, garums - 2 km, lielākais platums - 200 m, vidējais dziļums - 4,2 m; Vanagu ezers
psihālija Patoloģisks stāvoklis, saistīts ar redzes un dzirdes halucinācijām
patriarhāts Patriarha (3) amats
patriarhija Patriarha (3) pārvaldītais apgabals; patriarhāts (3)
patriarhāts Patriarha (3) pārvaldītais apgabals; patriarhija
sinharmonija patskaņu harmonija
Čina Pavalsts Mjanmas Savienībā (Birmā) ("Chin"), mežains augstkalnu apvidus, administratīvais centrs - Hakha, platība - 36019 kvadrātkilometru, 495000 iedzīvotāju (2002. g.)
Karena Pavalsts Mjanmas Savienībā (Birmā) ("Kayin"), administratīvais centrs - Phaana, platība - 30383 kvadrātkilometru, 1575000 iedzīvotāju (2002. g.)
Šana pavalsts Mjanmas Savienībā (Birmā) ("Shan"), administratīvais centrs - Tončī, platība - 155801 km^2^, 5061000 iedzīvotāju (2002. g.)
afanizomenonas Pavedienveidīgas aļģes no zilaļģu nodalījuma hormogonu klases ģints ("Aphanizomenon"), 4 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
harmonizējums paveikta darbība, rezultāts --> harmonizēt; arī harmonizācija (2)
sabalsojums paveikta darbība, rezultāts --> sabalsot (1); arī harmonizējums
eksistences zīmes pēc Budas mācības visu eksistenci raksturojošas trīs iezīmes: dukha, anika, anata
sist pēc galda spēles noteikumiem iegūt (pretinieka, partnera kārti, dambretes kauliņu, šaha figūru u. tml.)
baznīcas šķelšanās pēc nesaskaņām starp Rietumu un Austrumu baznīcām 1054. g. pāvests paziņoja par Konstantinopoles patriarha izslēgšanu no baznīcas, bet viņš savukārt uzlika pāvestam baznīcas lāstu
peldmētelis pēc peldes vai mazgāšanās velkams halāts
Trojas zirgs pēc sengrieķu leģendas, milzu koka zirgs, kurā bija paslēpušies ahaju karavīri, kas piedalījās Trojas aplenkšanā; trojieši, neapjauzdami ahaju viltību, ieveda zirgu Trojā; naktī ahaji iznāca no zirga un ielaida pilsētā pārējo karaspēku
Peksis Pekša ezers - atrodas Idumejas augstienē, Cēsu novada Straupes pagastā, Lielstraupē, 62 m vjl., platība - 9,7 ha, garums - \~700 m, lielākais platums - \~300 m, vidējais dziļums - 5,1 m, lielākais dziļums - 15,5 m, eitrofs; Pēkša ezers; Pekšes ezers; Pekšu ezers; Pēkšu ezers
transs Pēkšņs īslaicīgs apziņas krēslas stāvoklis bez murgiem, halucinācijām
smilts pelašķis pelašķu suga ("Achillea micrantha")
draga peldoša ierīce derīgo izrakteņu (gk. zelta, platīna, alvas) mehanizētai iegūšanai no ūdenstilpes dibena
drāga Peldoša ierīce, ko lieto derīgo izrakteņu mehanizētai iegūšanai; draga (1)
tīrītājgarnele peldvēžu apakškārtas garneļu grupas suga ("Lysmata grabhami"), kas atbrīvo lielās zivis no parazītiem, arī mutē
žako Pelēkais papagailis ("Psittacus erithacus"), neliels papagaiļu kārtas putns, kas mīt Ekvatoriālās Āfrikas mežos, spēj atdarināt skaņas - vārdus un frāzes, bieži tiek turēts nebrīvē
lielā slīce pelēkvaigu dūkuris ("Podiceps grisegena", senāk "Lophaethya griseigena")
sidra Pentateiha gabals, kas paredzēts nolasīšanai sinagogā sabatā; visa pentateiha izlasīšana notiek gada laikā, tādēļ tas ebreju kulta praksē iedalīts 54 šādos gabalos
elohists Pentateucha (piecu Mozus grāmatu) rakstu avots, kur lietots vārds "elohim"
penthouse Penthaus
pentozazons Pentozes un fenilhidrazīna reakcijas produkts; lietoja pentozes identificēšanai un atdalīšanai no citiem monosaharīdiem
asaharolītiskais peptokoks peptokoku suga ("Peptococcus asaccharolyticus"), kas nefermentē cukurus; atrodams cilvēka tievajā zarnā, mutes, pleiras, dzemdes dobumā un makstī
pericystis Pericystis apis - askosfēru dzimtas sugas "Ascosphaera apis" nosaukuma sinonīms
Ašķibutaka periodiski izsīkstoša upe Kazahstānā (_Așșıbutak_), Kostanajas apgabalā, Kabirghas kreisā krasta pieteka
Abū Gārs periodiski izsīkstoša upe Rihāba tuksnesī (_Abū Ghār, Shaʼīb_), Irākā, Mutannas un Dīkāras muhāfazā
arhaiskais periods periods Senās Grieķijas vēsturē (7.-6. gs. p. m. ē.), kas sekoja pirmsarhaiskajam periodam un pārgāja klasiskajā periodā; šajā periodā radās un uzplauka pilsētvalstis jeb polisas
lielgalvainais pērkonamoliņš pērkonamoliņu suga ("Anthyllis macrocephala syn. Anthyllis polyphylla")
tīruma pērkone pērkone ("Raphanus raphanistrum")
pērkaunis pērkone ("Raphanus raphanistrum")
svēre pērkone ("Raphanus raphanistrum")
pērkūnis pērkone ("Raphanus")
pērkūns pērkone ("Raphanus")
svērve Pērkone ("Raphanus")
mauraglapu pērkonene pērkoneņu suga ("Erysimum hieracifolium syn. Erysimum marschallianum")
pārkoni Pērkones ("Raphanus")
pērkoņi Pērkones ("Raphanus")
Kūmu kaļķakmens atradne perma kaļķakmens iegula Saldus novada Novadnieku un Kursīšu pagastā, \~18 km no Brocēniem, platība 272,2 ha, derīgās slāņkopas dziļums 7,5-21,1 m, segkārta 5-12 m, kaļķakmens ieguve sākta 1988. g., izmanto gk. cementa ražošanas uzņēmumā "Brocēni"
hairetiķis persona, kas sludina hairezi vai turas pie tās
sociālo pakalpojumu sniedzējs persona, kas sniedz sociālās aprūpes, sociālās rehabilitācijas un sociālā darba pakalpojumus un reģistrēta sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā
sociālā darba speciālists persona, kurai ir likumā noteiktā izglītība un kura veic sociālā darbinieka, sociālā aprūpētāja, sociālā rehabilitētajā vai sociālās palīdzības organizatora profesionālos pienākumus
baltās cepures personas, kas savas datu sistēmu uzlaušanas prasmes izmanto legāliem un ētiski labiem nolūkiem, piemēram, lai atklātu drošības robus un ziņotu par tiem, tādējādi nodrošinot, ka tos varēs novērst; ētiskie hakeri
puslodes pertuzārija pertuzāriju suga ("Pertusaria haemisphaerica"), aug gk. uz gludas lapu koku mizas, Latvijā sastopama reti, aizsargājama
Pervomaiska Pervomajska, pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā
Pohana Phohana, pilsēta Dienvidkorejā
Podgaici Pidhajci, pilsēta Ukrainā
protonotāriāts Pie Konstantinopoles patriarha protonotārija, t. i. pirmā garīdznieka amats
kokaudzes ražība pieaugušas kokaudzes koku stumbru krāja (m3/ha)
pieci islāma pīlāri pieci pienākumi, kas jāpilda jebkuram musulmanim, kurš vēlas pareizi kalpot Dievam: ticības apliecinājuma "La ilaha illa Allah" atkārtošana, salāts (rituālā lūgšana), zakāts (žēlastības dāvanu došana), saums (gavēnis Ramadāna laikā), hādžs (svētceļojums uz Meku)
Alahanas klosteris piektā gadsimta ēku komplekss (_Alahan Manastırı_) Taura kalnos Turcijā, Merinas ila ziemeļrietumos
Pieniņi Pieniņu ezers - atrodas Preiļu novada Rušonas pagastā, platība - 4,7 ha; Pieneņu ezers
Šveinica filcene piepju sēņu filceņu ģints suga ("Phaeolus schweinitzii"), kas Latvijā sastopama bieži mitros skujkoku mežos pie koku stumbru pamatnes vasarā un rudenī, augļķermeņi apaug nelielus zariņus un zāles stiebrus, micēlijs caur saknēm iekļūst koksnē, izraisa serdes brūno trupi un iekrāso koksni olīvdzeltenu līdz gaišbrūnu, padara irdenu un piešķir tai terpentīna smaržu; Šveinica piepe
dzeltenā antrodija piepju sēņu grupas antrodiju ģints suga ("Antrodia xantha")
sīkā baltene piepju sēņu grupas balteņu ģints suga ("Skeletocutis amorpha")
ieliektā cietpiepe piepju sēņu grupas cietpiepju ģints suga ("Phellinopsis conchata", syn. "Phellinus conchatus")
egļu violetpiepe piepju sēņu grupas violetpiepju ģints suga ("Trichaptum abietinum")
lapukoku violetpiepe piepju sēņu grupas violetpiepju ģints suga ("Trichaptum biforme")
tumšā violetpiepe piepju sēņu grupas violetpiepju ģints suga ("Trichaptum fuscoviolaceum")
habilitēt Piešķirt habilitētā zinātņu doktora grādu
arhaizēt Piešķirt senatnīgu, novecojušu formu; padarīt arhaisku
matot Pieteikt matu (šaha spēlē)
Pieventa Pieventas līdzenums - dabas apvidus Kursas zemienes dienvidu daļā, platība - 106200 ha, garums - \~60 km ziemeļu-dienvidu virzienā, platums - 18-30 km, robežojas ar Austrumkursas augstienes Vārmes nolaidenumu austrumos un Rietumkursas augstienes Embūtes, Bandavas un Kurmāles pauguraini rietumos
harmonizēt Pievienot (melodijai) vienu vai vairākas harmoniskās balsis
Aizvolga Pievolgas austrumu daļa starp Volgu, Urāliem, Ziemeļuvāliem un Piekaspijas zemieni, Krievijā, no Marijelas Republikas līdz Astrahaņas apgabalam
parastā pilēzija pilēziju suga ("Pylaisia polyantha")
atcelmošana Pilnīga vai daļēja nocirsto koku celmu novākšana ar celmu rāvēju un šķeldotāju mašīnām izcirtumos, lai atvieglotu meža atjaunošanas darbu mehanizēšanu
stikla astoņkājis pilnīgi caurspīdīga astoņkāju suga (_Vitreledonella richardi_), kurai var aplūkot iekšējos orgānus, ķermenī ir saskatāmas pat smadzenes
hidranencefālija Pilnīgs vai daļējs smadzeņu pusložu trūkums, kuru vietā ir smadzeņu ventrikuli, pildīti ar likvoru "hydrocephalus internus" gadījumos
Akīka pilsāta Saūda Arābijā (_Al ʻAqīq_), Bāhas mintakā
Bemao pilsēta ("Baie-Mahault") Francijas aizjūras reģionā "Gvadelupa", 30200 iedzīvotāju (2010. g.)
Āgča pilsēta Afganistānā (_Āqchah_), Džouzdžānas vilajetā
Argandāba pilsēta Afganistānā (_Arghandāb_), Kandahāras vilajetā
Argandāba pilsēta Afganistānā (_Arghandāb_), Zābolas vilajetā
Atgara pilsēta Afganistānā (_Atghar_), Zābolas vilajeta dienvidu daļā
Mazārešarīfa pilsēta Afganistānā, Balhas oāzē, Balhas vilajeta administratīvais centrs, 300600 iedzīvotāju (2006. g.)
Gaznī pilsēta Afganistānas austrumu daļā (_Ghaznī_) 2219 m vjl., vilajeta administratīvais centrs, 143400 iedzīvotāju (2015. g.)
Kandahāra pilsēta Afganistānas dienvidos ("Quqndahar"), vilajeta administratīvais centrs, 324800 iedzīvotāju (2006. g.)
Hānābāda pilsēta Afganistānas ziemeļos ("Khanabad"), Kondozas vilajetā, 75500 iedzīvotāju (2002. g.)
Holma pilsēta Afganistānas ziemeļos ("Kholm"), Balhas vilajetā, oāzē, ko apūdeņo Samanganas lejtece
Avlād Rišāša pilsēta Alžīrijā (_Ouled Rechache_), Hanšelas vilājas ziemeļaustrumos
Gardāja pilsēta Alžīrijā ("Ghardaia"), Sahāras ziemeļos, karavānu un autoceļu mezgls pie Transsahāras autoceļa (Laguata-Zindera), 128000 iedzīvotāju (2000. g.)
Bešāra pilsēta Alžīrijas rietumu daļā ("Beschar"), vilājas administratīvais centrs, 165000 iedzīvotāju (2008. g.)
Androstauna pilsēta Androsa salā, Bahamu salu grupā, 2440 iedzīvotāju (2012. g.)
Aimogasta pilsēta Argentīnā (_Aimogasta_), Larjohas provinces ziemeļaustrumos
Ačadžura pilsēta Armēnijā (_Achajur_, Աչաջուր), Tavušas marzā
Artašata pilsēta Armēnijā (_Artashat_), Araksas kreisajā krastā, Ararata marzas administratīvais centrs
Martuni pilsēta Armēnijā, Geharkunikas marzā, 12000 iedzīvotāju (2011. g.)
Vardenisa pilsēta Armēnijā, Geharkunikas marzā, 12700 iedzīvotāju (2011. g.)
Sevana pilsēta Armēnijā, Geharkunikas marzā, 23200 iedzīvotāju (2011. g.)
Čambaraka pilsēta Armēnijā, Geharkunikas marzā, 7400 iedzīvotāju (2011. g.)
Gavara pilsēta Armēnijā, Geharkunikas marzas administratīvais centrs, 25700 iedzīvotāju (2011. g.)
Amersta pilsēta ASV (_Amherst_), Ohaio štatā, 12100 iedzīvotāju (2014. g.)
Aštabjula pilsēta ASV (_Ashtabula_), Ohaio štatā, 18500 iedzīvotāju (2014. g.)
Birmingema pilsēta ASV (_Birmingham_), Alabamas štatā, 212200 iedzīvotāju (2014. g.)
Birmingema pilsēta ASV (_Birmingham_), Mičiganas štatā, 20700 iedzīvotāju (2014. g.)
Dovera pilsēta ASV (_Dover_), Ohaio štatā, 12800 iedzīvotāju (2014. g.)
Darema pilsēta ASV (_Durham_), Ņūhempšīras štatā, 15700 iedzīvotāju (2014. g.)
Darema pilsēta ASV (_Durham_), Ziemeļkarolīnas štatā, 251900 iedzīvotāju (2014. g.)
Keteringa pilsēta ASV (_Kettering_), Ohaio štatā, 55700 iedzīvotāju (2014. g.)
Mensfīlda pilsēta ASV (_Mansfield_), Ohaio štatā, 46800 iedzīvotāju (2014. g.)
Northemptona pilsēta ASV (_Northampton_), Masačūsetsas štatā, 28500 iedzīvotāju (2014. g.)
Tolīdo pilsēta ASV (_Toledo_), Ohaio štatā, 281000 iedzīvotāju (2014. g.)
Vustera pilsēta ASV (_Wooster_), Ohaio štatā, 26500 iedzīvotāju (2014. g.)
Akrona pilsēta ASV ("Akron"), Ohaio štatā, 197900 iedzīvotāju (2014. g.)
Alaiansa pilsēta ASV ("Alliance"), Ohaio štatā, 22100 iedzīvotāju (2014. g.)
Ešlenda pilsēta ASV ("Ashland"), Ohaio štatā, 20200 iedzīvotāju (2014. g.)
Atensa pilsēta ASV ("Athens"), Ohaio štatā, 24000 iedzīvotāju (2014. g.)
Orora pilsēta ASV ("Aurora"), Ohaio štatā, 15700 iedzīvotāju (2014. g.)
Eivona pilsēta ASV ("Avon"), Ohaio štatā, 22300 iedzīvotāju (2014. g.)
Bīverkrīka pilsēta ASV ("Beavercreek"), Ohaio štatā, 45900 iedzīvotāju (2014. g.)
Bilingema pilsēta ASV ("Bellingham"), Vašingtonas štatā, 83400 iedzīvotāju (2014. g.)
Bereja pilsēta ASV ("Berea"), Ohaio štatā, 19000 iedzīvotāju (2014. g.)
Betani pilsēta ASV ("Bethany"), Oklahomas štatā, 19600 iedzīvotāju (2014. g.)
Betani pilsēta ASV ("Bethany"), Oregonas štatā, 20600 iedzīvotāju (2010. g.)
Bingemtona pilsēta ASV ("Binghamton"), Ņujorkas štatā, Saskvehanas krastos, 46300 iedzīvotāju (2014. g.)
Bonema pilsēta ASV ("Bonham"), Teksasas štatā, 10100 iedzīvotāju (2014. g.)
Bordmena pilsēta ASV ("Bordman"), Ohaio štatā, 35400 iedzīvotāju (2014. g.)
Boulinggrīna pilsēta ASV ("Bowling Green"), Ohaio štatā, 31600 iedzīvotāju (2014. g.)
Brenema pilsēta ASV ("Brenham"), Teksasas štatā, 16300 iedzīvotāju (2014. g.)
Bridžtauna pilsēta ASV ("Bridgetowv"), Ohaio štatā, 14400 iedzīvotāju (2010. g.)
Brigemsitija pilsēta ASV ("Brighan City"), Jūtas štatā, 18600 iedzīvotāju (2014. g.)
Brukheivena pilsēta ASV ("Brookhaven"), Džordžijas štatā, 51000 iedzīvotāju (2014. g.)
Brukheivena pilsēta ASV ("Brookhaven"), Misisipi štatā, 12500 iedzīvotāju (2014. g.)
Bransvika pilsēta ASV ("Brunswick"), Ohaio štatā, 34600 iedzīvotāju (2014. g.)
Bjusairesa pilsēta ASV ("Bucyrus"), Ohaio štatā, 12000 iedzīvotāju (2014. g.)
Keimbridža pilsēta ASV ("Cambridge"), Ohaio štatā, 10500 iedzīvotāju (2014. g.)
Kantona pilsēta ASV ("Canton"), Ohaio štatā, 72300 iedzīvotāju (2014. g.)
Kārtidža pilsēta ASV ("Carthage"), Misūri štatā, 14300 iedzīvotāju (2014. g.)
Selina pilsēta ASV ("Celina"), Ohaio štatā, 10400 iedzīvotāju (2014. g.)
Sentervila pilsēta ASV ("Centerville"), Ohaio štatā, 23900 iedzīvotāju (2014. g.)
Čeimbersbērga pilsēta ASV ("Chambersburg"), Pensilvējas štatā, 20600 iedzīvotāju (2014. g.)
Čāndlera pilsēta ASV ("Chandler"), Arizonas štatā, 254200 iedzīvotāju (2014. g.)
Šaparala pilsēta ASV ("Chaparral"), Ņūmeksikas štatā, 14600 iedzīvotāju (2010. g.)
Čapelhila pilsēta ASV ("Chapel Hill"), Ziemeļkarolīnas štatā, 59400 iedzīvotāju (2014. g.)
Čārlstona pilsēta ASV ("Charleston"), Dienvidkarolīnas štatā, 130100 iedzīvotāju (2014. g.)
Čārlstona pilsēta ASV ("Charleston"), Ilinoisas štatā, 21800 iedzīvotāju (2014. g.)
Čārlstona pilsēta ASV ("Charleston"), Rietumvirdžīnijas štata administratīvais centrs, 50400 iedzīvotāju (2014. g.)
Šarlota pilsēta ASV ("Charlotte"), Ziemeļkarolīnas štatā, 810000 iedzīvotāju (2014. g.), vairākas universitātes
Šarlotsvila pilsēta ASV ("Charlottesville"), Virdžīnijas štatā, 45600 iedzīvotāju (2010. g.)
Časka pilsēta ASV ("Chaska"), Minesotas štatā, 24800 iedzīvotāju (2014. g.)
Četema pilsēta ASV ("Chatham"), Ilinoisas štatā, 12200 iedzīvotāju (2014. g.)
Čatanūga pilsēta ASV ("Chattanooga"), Tenesī štatā, osta Tenesī kreisajā krastā, 173800 iedzīvotāju (2014. g.), universitāte (dib. 1886. g.)
Čikaša pilsēta ASV ("Chickasha"), Oklahomas štatā, 16300 iedzīvotāju (2014. g.)
Čilikoti pilsēta ASV ("Chillicothe"), Ohaio štatā, 21700 iedzīvotāju (2014. g.)
Sinsinati pilsēta ASV ("Cincinnati"), Ohaio štatā, 298200 iedzīvotāju (2014. g.)
Sērklvila pilsēta ASV ("Circleville"), Ohaio štatā, 13500 iedzīvotāju (2014. g.)
Kleitona pilsēta ASV ("Clayton"), Ohaio štatā, 13200 iedzīvotāju (2014. g.)
Klīvlenda pilsēta ASV ("Cleveland"), Ohaio štatā, pie Ēri ezera, 389500 iedzīvotāju (2014. g.)
Kolumbusa pilsēta ASV ("Columbus"), pie Saito upes, Ohaio štata administratīvais centrs, 836000 iedzīvotāju (2015. g.)
Konīota pilsēta ASV ("Conneaut"), Ohaio štatā, 12800 iedzīvotāju (2014. g.)
Kajahogafolsa pilsēta ASV ("Cuyahoga Falls"), Ohaio štatā, 49200 iedzīvotāju (2014. g.)
Deitona pilsēta ASV ("Dayton"), Ohaijo štatā, 141000 iedzīvotāju (2014. g.)
Defaiansa pilsēta ASV ("Defiance"), Ohaio štatā, 16800 iedzīvotāju (2014. g.)
Delavēra pilsēta ASV ("Delaware"), Ohaio štatā, 37400 iedzīvotāju (2014. g.)
Dotana pilsēta ASV ("Dothan"), Alabamas štatā, 68400 iedzīvotāju (2014. g.)
Īstliverpūla pilsēta ASV ("East Liverpool"), Ohaio štatā, 11000 iedzīvotāju (2014. g.)
Efingema pilsēta ASV ("Effingham"), Ilinoisas štatā, 12600 iedzīvotāju (2014. g.)
Ilīrija pilsēta ASV ("Elyria"), Ohaio štatā, 54000 iedzīvotāju (2014. g.)
Elkhārta pilsēta ASV ("Elkhart"), Indiānas štatā, 51400 iedzīvotāju (2014. g.)
Englvuda pilsēta ASV ("Englewood"), Ohaio štatā, 13500 iedzīvotāju (2014. g.)
Jūklida pilsēta ASV ("Euclid"), Ohaio štatā, 47900 iedzīvotāju (2014. g.)
Evanstona pilsēta ASV ("Evanston"), Ilinoisas štatā, osta Ohaijo upes labajā krastā, 75600 iedzīvotāju (2014. g.)
Fērfīlda pilsēta ASV ("Fairfield"), Ohaijo štatā, 42800 iedzīvotāju (2014. g.)
Findli pilsēta ASV ("Findlay"), Ohaio štatā, 41100 iedzīvotāju (2014. g.)
Fostorija pilsēta ASV ("Fostoria"), Ohaio štatā, 13200 iedzīvotāju (2014. g.)
Franklina pilsēta ASV ("Franklin"), Ohaio štatā, 11800 iedzīvotāju (2014. g.)
Frīmonta pilsēta ASV ("Fremont"), Ohaio štatā, 16400 iedzīvotāju (2014. g.)
Galjona pilsēta ASV ("Galion"), Ohaio štatā, 10200 iedzīvotāju (2014. g.)
Gorema pilsēta ASV ("Gorham"), Meinas štatā, 17000 iedzīvotāju (2014. g.)
Greiema pilsēta ASV ("Graham"), Ziemeļkarolīnas štatā, 14500 iedzīvotāju (2014. g.)
Grīna pilsēta ASV ("Green"), Ohaio štatā, 25900 iedzīvotāju (2014. g.)
Grīnvila pilsēta ASV ("Greenville"), Ohaio štatā, 13000 iedzīvotāju (2014. g.)
Grešema pilsēta ASV ("Gresham"), Oregonas štatā, 109900 iedzīvotāju (2014. g.)
Grovsitija pilsēta ASV ("Grove City"), Ohaio štatā, 38500 iedzīvotāju (2014. g.)
Hamiltona pilsēta ASV ("Hamilton"), Ohaio štatā, 62500 iedzīvotāju (2014. g.)
Hanahana pilsēta ASV ("Hanahan"), Dienvidkarolīnas štatā, 19900 iedzīvotāju (2014. g.)
Herisona pilsēta ASV ("Harrison"), Ohaio štatā, 10500 iedzīvotāju (2014. g.)
Hadsona pilsēta ASV ("Hudson"), Ohaio štatā, 22400 iedzīvotāju (2014. g.)
Jangstauna pilsēta ASV ("Youngstown"), Ohaio štatā, 65100 iedzīvotāju (2014. g.)
Airontona pilsēta ASV ("Ironton"), Ohaio štata dienvidos, 11000 iedzīvotāju (2014. g.)
Itaka pilsēta ASV ("Ithaca"), Ņujorkas štatā, 30700 iedzīvotāju (2014. g.)
Kenoša pilsēta ASV ("Kenosha"), Viskonsinas štatā, 99900 iedzīvotāju (2014. g.)
Kenta pilsēta ASV ("Kent"), Ohaio štatā, 29600 iedzīvotāju (2014. g.)
Leikčārlza pilsēta ASV ("Lake Charles"), Luiziānas štatā, jūras osta pie Kalkašas upes, 74900 iedzīvotāju (2014. g.)
Leikvuda pilsēta ASV ("Lakewood"), Ohaio štatā, 50900 iedzīvotāju (2014. g.)
Lenkastera pilsēta ASV ("Lancaster"), Ohaio štatā, 39600 iedzīvotāju (2014. g.)
Lebanona pilsēta ASV ("Lebanon"), Ohaio štatā, 20400 iedzīvotāju (2014. g.)
Laima pilsēta ASV ("Lima"), Ohaio štatā, 38300 iedzīvotāju (2014. g.)
Lokhārta pilsēta ASV ("Lockhart"), Floridas štatā, 13000 iedzīvotāju (2010. g.)
Lokhārta pilsēta ASV ("Lockhart"), Teksasas štatā, 13200 iedzīvotāju (2014. g.)
Landona pilsēta ASV ("London"), Ohaio štatā, 10100 iedzīvotāju (2014. g.)
Loreina pilsēta ASV ("Lorain"), Ohaio štatā, osta Ēri ezera krastā, 63800 iedzīvotāju (2014. g.)
Luisvila pilsēta ASV ("Louisville-Jefferson"), Kentuki štatā, upes osta Ohaijo kreisajā krastā, 612800 iedzīvotāju (2014. g.)
Lavlenda pilsēta ASV ("Loveland"), Ohaio štatā, 12400 iedzīvotāju (2014. g.)
Manhatana pilsēta ASV ("Manhattan"), Kanzasas štatā, 56100 iedzīvotāju (2014. g.)
Mērieta pilsēta ASV ("Marietta"), Ohaio štatā, 13900 iedzīvotāju (2014. g.)
Meriona pilsēta ASV ("Marion"), Ohaio štatā, 36600 iedzīvotāju (2014. g.)
Mērisvila pilsēta ASV ("Marysville"), Ohaio štatā, 22700 iedzīvotāju (2014. g.)
Māršala pilsēta ASV ("Marshall"), Minesotas štatā, 13600 iedzīvotāju (2014. g.)
Māršala pilsēta ASV ("Marshall"), Misūri štatā, 13000 iedzīvotāju (2014. g.)
Māršala pilsēta ASV ("Marshall"), Teksasas štatā, 24700 iedzīvotāju (2014. g.)
Māršaltauna pilsēta ASV ("Marshalltown"), Aiovas štatā, 27700 iedzīvotāju (2014. g.)
Meisona pilsēta ASV ("Mason"), Ohaio štatā, 31600 iedzīvotāju (2014. g.)
Masilona pilsēta ASV ("Massillon"), Ohaio štatā, 32300 iedzīvotāju (2014. g.)
Momī pilsēta ASV ("Maumee"), Ohaio štatā, 14000 iedzīvotāju (2014. g.)
Medīna pilsēta ASV ("Medina"), Ohaio štatā, 26500 iedzīvotāju (2014. g.)
Mentora pilsēta ASV ("Mentor"), Ohaio štatā, 46900 iedzīvotāju (2014. g.)
Midltauna pilsēta ASV ("Middletown"), Ohaio štatā, 48800 iedzīvotāju (2014. g.)
Monro pilsēta ASV ("Monroe"), Ohaio štatā, 13300 iedzīvotāju (2014. g.)
Montgomeri pilsēta ASV ("Montgomery"), Ohaio štatā, 10400 iedzīvotāju (2014. g.)
Mauntvērnona pilsēta ASV ("Mount Vernon"), Ohaio štatā, 16800 iedzīvotāju (2014. g.)
Ņūfiladelfija pilsēta ASV ("New Philadelphia"), Ohaio štatā, 17400 iedzīvotāju (2014. g.)
Ņuarka pilsēta ASV ("Newark"), Ohaio štatā, 47800 iedzīvotāju (2014. g.)
Nailsa pilsēta ASV ("Niles"), Ohaio štatā, 18800 iedzīvotāju (2014. g.)
Nortčārlstona pilsēta ASV ("North Charleton"), Dienvidkarolīnas štatā, 106700 iedzīvotāju (2014. g.)
Nortona pilsēta ASV ("Norton"), Ohaio štatā, 12000 iedzīvotāju (2014. g.)
Norvolka pilsēta ASV ("Norwalk"), Ohaio štatā, 16900 iedzīvotāju (2014. g.)
Norvuda pilsēta ASV ("Norwood"), Ohaio štatā, 19400 iedzīvotāju (2014. g.)
Omaha pilsēta ASV ("Omaha"), Nebraskas štatā, osta Misūri labajā krastā, 446600 iedzīvotāju (2014. g.)
Oregona pilsēta ASV ("Oregon"), Ohaio štatā, 20200 iedzīvotāju (2014. g.)
Oksforda pilsēta ASV ("Oxford"), Ohaio štatā, 21800 iedzīvotāju (2014. g.)
Peinsvila pilsēta ASV ("Painesville"), Ohaio štatā, 19800 iedzīvotāju (2014. g.)
Parma pilsēta ASV ("Parma"), Ohaio štatā, 80000 iedzīvotāju (2014. g.)
Pataskala pilsēta ASV ("Pataskala"), Ohaio štatā, 15200 iedzīvotāju (2014. g.)
Pelema pilsēta ASV ("Pelham"), Alabamas štatā, 22700 iedzīvotāju (2014. g.)
Pelema pilsēta ASV ("Pelham"), Ņūhempšīras štatā, 13200 iedzīvotāju (2014. g.)
Pikva pilsēta ASV ("Piqua"), Ohaio štatā, 20800 iedzīvotāju (2014. g.)
Pitsburga pilsēta ASV ("Pittsburgh"), Pensilvānijas štatā, osta Ohaijo upes sākumā (pie Alegeini un Monongahilas satekas), 305400 iedzīvotāju (2014. g.)
Portsmuta pilsēta ASV ("Portsmouth"), Ohaio štatā, 20300 iedzīvotāju (2014. g.)
Pauela pilsēta ASV ("Powell"), Ohaio štatā, 12500 iedzīvotāju (2014. g.)
Pričarda pilsēta ASV ("Prichard"), Alabamas štatā, 22300 iedzīvotāju (2014. g.)
Ravena pilsēta ASV ("Ravenna"), Ohaio štatā, 11600 iedzīvotāju (2014. g.)
Redinga pilsēta ASV ("Reading"), Ohaio štatā, 10300 iedzīvotāju (2014. g.)
Riversaida pilsēta ASV ("Riverside"), Ohaio štatā, 25000 iedzīvotāju (2014. g.)
Sentčārlza pilsēta ASV ("Saint Charles"), Ilinoisas štatā, 33400 iedzīvotāju (2014. g.)
Sentčārlza pilsēta ASV ("Saint Charles"), Misūri štatā, 68100 iedzīvotāju (2014. g.)
Sentmaikla pilsēta ASV ("Saint Michael"), Minesotas štatā, 17000 iedzīvotāju (2014. g.)
Seilema pilsēta ASV ("Salem"), Ohaio štatā, 12100 iedzīvotāju (2014. g.)
Sandaski pilsēta ASV ("Sandusky"), Ohaio štatā, 25300 iedzīvotāju (2014. g.)
Šāftera pilsēta ASV ("Shafter"), Kalifornijas štatā, 17500 iedzīvotāju (2014. g.)
Šakopī pilsēta ASV ("Shakopee"), Minesotas štatā, 39600 iedzīvotāju (2014. g.)
Šerona pilsēta ASV ("Sharon"), Pensilvānijas štatā, 13700 iedzīvotāju (2014. g.)
Šonī pilsēta ASV ("Shawnee"), Kanzasas štatā, 64600 iedzīvotāju (2014. g.)
Šonī pilsēta ASV ("Shawnee"), Oklahomas štatā, 31300 iedzīvotāju (2014. g.)
Sidni pilsēta ASV ("Sidney"), Ohaio štatā, 20900 iedzīvotāju (2014. g.)
Silveinija pilsēta ASV ("Sylvania"), Ohaio štatā, 19000 iedzīvotāju (2014. g.)
Springdeila pilsēta ASV ("Springdale"), Ohaio štatā, 11200 iedzīvotāju (2014. g.)
Springfīlda pilsēta ASV ("Springfield"), Ohaio štatā, 60000 iedzīvotāju (2014. g.)
Stjūbenvila pilsēta ASV ("Steubenville"), Ohaio štatā, 18300 iedzīvotāju (2014. g.)
Talahasī pilsēta ASV ("Tallahassee"), Floridas štata administratīvais centrs, 188100 iedzīvotāju (2014. g.)
Tihačapī pilsēta ASV ("Tehachapi"), Kalifornijas štatā, 13200 iedzīvotāju (2014. g.)
Tifina pilsēta ASV ("Tiffin"), Ohaio štatā, 17700 iedzīvotāju (2014. g.)
Trentona pilsēta ASV ("Trenton"), Ohaio štatā, 12300 iedzīvotāju (2014. g.)
Troja pilsēta ASV ("Troy"), Ohaio štatā, 25550 iedzīvotāju (2014. g.)
Ērbana pilsēta ASV ("Urbana"), Ohaio štatā, 11500 iedzīvotāju (2014. g.)
Vanvērta pilsēta ASV ("Van Wert"), Ohaio štatā, 10800 iedzīvotāju (2014. g.)
Vandeilija pilsēta ASV ("Vandalia"), Ohaio štatā, 15100 iedzīvotāju (2014. g.)
Vermiliona pilsēta ASV ("Vermilion"), Ohaio štatā, 10500 iedzīvotāju (2014. g.)
Vestervila pilsēta ASV ("Vesterville"), Ohaio štatā, 37700 iedzīvotāju (2014. g.)
Vorena pilsēta ASV ("Warren"), Ohaio štatā, 40600 iedzīvotāju (2014. g.)
Vokiša pilsēta ASV ("Waukesha"), Viskonsinas štatā, 71500 iedzīvotāju (2014. g.)
Voksahači pilsēta ASV ("Waxahachie"), Teksasas štatā, 32300 iedzīvotāju (2014. g.)
Vaithola pilsēta ASV ("Whitehall"), Ohaio štatā, 18600 iedzīvotāju (2014. g.)
Vaithola pilsēta ASV ("Whitehall"), Pensilvānijas štatā, 13900 iedzīvotāju (2014. g.)
Villoubi pilsēta ASV ("Willoughby"), Ohaio štatā, 22500 iedzīvotāju (2014. g.)
Vilmingtona pilsēta ASV ("Wilmington"), Ohaio štatā, 12400 iedzīvotāju (2014. g.)
Vērtingtona pilsēta ASV ("Worthington"), Ohaio štatā, 14400 iedzīvotāju (2014. g.)
Zīnija pilsēta ASV ("Xenia"), Ohaio štatā, 25900 iedzīvotāju (2014. g.)
Zeinsvila pilsēta ASV ("Zanesville"), Ohaio štatā, 25400 iedzīvotāju (2014. g.)
Šarlote Amālija pilsēta ASV Virdžinās ("Charlotte Amalie"), šīs teritorijas administratīvais centrs, 10300 iedzīvotāju (2011. g.)
Bedforda pilsēta ASV, Ohaio štatā, 12800 iedzīvotāju (2014. g.)
Belfontina pilsēta ASV, Ohaio štatā, 13200 iedzīvotāju (2014. g.)
Dablina pilsēta ASV, Ohaio štatā, 44200 iedzīvotāju (2014. g.)
Rokhemptona pilsēta Austrālijā ("Rockhampton"), Kvīnslendas austrumos, osta Ficrojas lejteces krastos, 80700 iedzīvotāju (2015. g.)
Sanktjohanna pilsēta Austrijā (_Sankt Johann im Pongau_), Zalcburgas federālajā zemē, 10800 iedzīvotāju (2013. g.)
Šerdinga pilsēta Austrijā (_Schaerding_), Augšaustrijas federālajā zemē, 4800 iedzīvotāju (2013. g.)
Sanktlēonharde pilsēta Austrijā ("Bad Sankt Leonhard im Lavanthal"), Karintijas federālajā zemē, 4500 iedzīvotāju (2013. g.)
Bruka pilsēta Austrijā ("Bruck an der Leitha"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 7700 iedzīvotāju (2013. g.)
Fišamende pilsēta Austrijā ("Fischamend"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 4900 iedzīvotāju (2013. g.)
Groszighartse pilsēta Austrijā ("Gross-Siegharts"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 2800 iedzīvotāju (2013. g.)
Lā pilsēta Austrijā ("Laa an der Thaya"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 6200 iedzīvotāju (2013. g.)
Ličava pilsēta Austrijā ("Litschau"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 2300 iedzīvotāju (2013. g.)
Mannersdorfa pilsēta Austrijā ("Mannersdorf am Leithagebirge"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 3900 iedzīvotāju (2013. g.)
Neifelde pilsēta Austrijā ("Neufeld an der Leitha"), Burgenlandes federālajā zemē, 3200 iedzīvotāju (2013. g.)
Rābsa pilsēta Austrijā ("Reabs an der Thaya"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 2700 iedzīvotāju (2013. g.)
Šrātentāle pilsēta Austrijā ("Schrattenthal"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 850 iedzīvotāju (2013. g.)
Švehata pilsēta Austrijā ("Schwechat"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 16800 iedzīvotāju (2013. g.)
Vaidhofene pilsēta Austrijā ("Waidhofen an der Thaya"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 5600 iedzīvotāju (2013. g.)
Berde pilsēta Azebaidžānā, Karabahas līdzenumā, Kūras pietekas Terteras krastā, rajona administratīvais centrs, 38200 iedzīvotāju (2008. g.), pilsētas tiesības kopš 1948. g.
Gejčaja pilsēta Azerbaidžānā ("Goychay"), rajona administratīvais centrs, 37300 iedzīvotāju (2010. g.)
Fizuli pilsēta Azerbaidžānā, Kalnu Karabahas dienvidaustrumos, sakarā ar pilsoņu karu kļuvusi par spoku pilsētu bez iedzīvotājiem
Dželilabada pilsēta Azerbaidžānā, Lenkorānas zemienes ziemeļos, rajona administratīvais centrs, 37400 iedzīvotāju (2008. g.), līdz 1967. g. saucās Astrahanbazara
Šeki pilsēta Azerbaidžānas ziemeļos, Lielā Kaukāza priekškalnē 632 m vjl., rajona administratīvais centrs, 62800 iedzīvotāju (2008. g.), viena no senākajām Azerbaidžānas pilsētām, XVIII-XIX gs. Šeki hanistes galvaspilsēta
Frīporta pilsēta Bahamu Sadraudzībā ("Freeport"), 35300 iedzīvotāju (2000. g.)
Muharraka pilsēta Bahreinā ("Muharraq"), osta, atrodas tāda paša nosaukuma salā, 91300 iedzīvotāju (2001. g.)
Kobrina pilsēta Baltkrievijā, Brestas apgabalā, pie Muhavecas un Dņepras-Bugas kanāla satekas, 51200 iedzīvotāju (2014. g.)
Akhaura pilsēta Bangladešā (_Akhaura_), Barisālas apgabala ziemeļaustrumos
Nefšato pilsēta Beļģijā (_Neufchateau_), Valonijas reģiona Luksemburgas provincē, 7300 iedzīvotāju (2013. g.)
Shārbēka pilsēta Beļģijā (_Schaerbeek_), Briseles ziemeļaustrumu daļa (piepilsēta), 127500 iedzīvotāju (2011. g.)
Šarlruā pilsēta Beļģijā ("Charleroi"), Valonijas reģiona Eno provincē, 203900 iedzīvotāju (2013. g.)
Šalte pilsēta Beļģijā ("Chatelet"), Valonijas reģiona Eno provincē, 36200 iedzīvotāju (2013. g.)
Tirnhauta pilsēta Beļģijas ziemeļos (_Turnhout_), Antverpenes provincē, osta Tirnhautas kanāla krastā, 43000 iedzīvotāju (2016. g.)
Ačakači pilsēta Bolīvijā (_Achacachi_), Lapasas departamentā
Atoča pilsēta Bolīvijā (_Atocha_), Potosi departamentā
Kočabamba pilsēta Bolīvijā ("Cochabamba"), tāda paša nosaukuma departamenta administratīvais centrs, 603300 iedzīvotāju (2008. g.)
Močhudi pilsēta Botsvanā, Khatlenas distrikta administratīvais centrs, 37000 iedzīvotāju (2001. g.)
Alagoinjaša pilsēta Brazīlijā (_Alagoinhas_), Baijas štata austrumos
Asisšatobriāna pilsēta Brazīlijā (_Assis Chateaubriand_), Paranas štata rietumos
Punakha pilsēta Butānā ("Punakha"), Himalajos >1575 m vjl., bijusī karaļa ziemas rezidence
Ačao pilsēta Čīlē (_Achao_), Loslagosas reģionā, Čiloje salas austrumos
Greiemstouna pilsēta Dienvidāfrikā ("Grahamstown"), Austrumkāpas provincē, 67300 iedzīvotāju (2011. g.)
Amandelbelta pilsēta Dienvidāfrikas Republikā (_Amandelbult_), Limpopo provinces Vatērbērhas distrikta dienvidu daļā
Čārlstauna pilsēta Dienvidāfrikas Republikā ("Charlestown"), Mpumalanas provincē, \~10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Eitenhahe pilsēta Dienvidāfrikas Republikā ("Uitenhage"), Austrumkāpas provinces dienvidu daļā, 103600 iedzīvotāju (2011. g.)
Bārkliīsta pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Austrumkāpas provinces Ukhahlambas distriktā
Medranda pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Hautenas provincē, Johannesburgas piepilsēta, 218500 iedzīvotāju (2001. g.)
Boksberha pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Hautenas provincē, Johannesburgas piepilsēta, 230300 iedzīvotāju (2001. g.)
Aleksandra pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Hautenas provincē, Johannesburgas piepilsēta, 243200 iedzīvotāju (2001. g.)
Mamelodi pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Hautenas provincē, Johannesburgas piepilsēta, 256000 iedzīvotāju (2001. g.)
Benoni pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Hautenas provincē, Johannesburgas piepilsēta, 306800 iedzīvotāju (2001. g.)
Orindžfārma pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Hautenas provincē, Johannesburgas piepilsēta, 378600 iedzīvotāju (2001. g.)
Kemptonpārka pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Hautenas provincē, Johannesburgas piepilsēta, 399900 iedzīvotāju (2001. g.)
Soueto pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Hautenas provincē, Johannesburgas piepilsēta, 679700 iedzīvotāju (2001. g.)
Rūdepurta-Mareburga pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Johannesburgas rietumu piepilsēta, kas 1990. gadu otrajā pusē iekļauta Johannesburgas sastāvā
Bendela pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Ziemeļkāpas provinces Khalahadi distriktā
Čine pilsēta Dienvidkorejā ("Chinhae", "Jinhae-gu"), osta Korejas šauruma Činemana līča krastā, 172000 iedzīvotāju (2010. g.)
Abnūba pilsēta Ēģiptē (_Abnūb_, أبنوب), Asjūtas muhafāzā, Nīlas labajā krastā, \~67500 iedzīvotāju (2006. g.)
Abū Halīfa pilsēta Ēģiptē (_Abū Khalīfah_), Ismaīlījas muhāfazā
Abū Suvaira el Mahata pilsēta Ēģiptē (_Abū Ṣuwayr al Maḩațțah_, _Abu Suwayr al Mahattah_), Ismaīlījas muhāfazā
Alemeina pilsēta Ēģiptē (_Al ʻAlamayn_), Matrūhas muhāfazas ziemeļaustrumu daļā, Vidusjūras Arābu līča krastā
Baltīma pilsēta Ēģiptē, Kef eš Šeiha muhāfazas ziemeļu daļā
Mersāmatrūha pilsēta Ēģiptes ziemeļrietumos, Matrūhas muhāfazas administratīvais centrs, zvejas osta Vidusjūras krastā, 68300 iedzīvotāju (2011. g.)
Alubihida pilsēta Filipīnās (_Alubijid_), Mindanao salas ziemeļos, Boholas jūras Makahalaras līča rietumu piekrastē
Kagajana pilsēta Filipīnās ("Cagayan de Oro"), osta Makalahara līča krastā Mindanao salas ziemeļos, Ziemeļmindanao reģiona administratīvais centrs, 554000 iedzīvotāju (2007. g.)
Šamberī pilsēta Francijā (_Chambéry_), Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Savojas departamentā, 57300 iedzīvotāju (2010. g.)
Šarlevilmezjēra pilsēta Francijā (_Charleville-Mézières_), Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā, 49800 iedzīvotāju (2010. g.)
Šartra pilsēta Francijā (_Chartres_), Centra reģiona Ēras un Luāras departamentā, 38900 iedzīvotāju (2010. g.)
Kašana pilsēta Francijā ("Cachan"), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, 28200 iedzīvotāju (2010. g.)
Šalona pie Sonas pilsēta Francijā ("Chalon-sur-Saône"), Burgundijas reģiona Sonas un Luāras departamentā, 45000 iedzīvotāju (2010. g.)
Šalonenšampaņa pilsēta Francijā ("Châlons-en-Champagne"), Šampaņas-Ardēnu reģiona Marnas departamentā, 45300 iedzīvotāju (2010. g.)
Šampaņī pie Marnas pilsēta Francijā ("Champigny-sur-Marne"), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, 75500 iedzīvotāju (2010. g.)
Šāma pie Marnas pilsēta Francijā ("Champs-sur-Marne"), Ildefransas reģiona Sēnas un Marnas departamentā, 24400 iedzīvotāju (2010. g.)
Šarantonlepona pilsēta Francijā ("Charenton-le-Pont"), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, 29300 iedzīvotāju (2010. g.)
Šatū pilsēta Francijā ("Chatou"), Ildefransas reģiona Ivelīnas departamentā, 30200 iedzīvotāju (2010. g.)
Šomona pilsēta Francijā ("Chaumont"), Šampaņas-Ardēni reģiona Augšmarnas departamentā, 23000 iedzīvotāju (2010. g.)
Desīna Šarpjē pilsēta Francijā ("Décines-Charpieu"), Ronas-Alpu reģiona Ronas departamentā, 25500 iedzīvotāju (2010. g.)
Senšamona pilsēta Francijā ("Saint-Chamond"), Ronas-Alpu reģiona Luāras departamentā, 35800 iedzīvotāju (2010. g.)
Senrafaela pilsēta Francijā ("Saint-Raphael"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Vāras departamentā, 33600 iedzīvotāju (2010. g.)
Virī Šatijona pilsēta Francijā ("Viry-Chatillon"), Ildefransas reģiona Esonas departamentā, 32000 iedzīvotāju (2010. g.)
Vaskeāla pilsēta Francijā ("Wasquehal"), Noras-Padekalē reģiona Noras departamentā, 20000 iedzīvotāju (2010. g.)
Šamonī pilsēta Francijas austrumos (_Chamonix_), Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā, Monblāna ziemeļu piekājē, 1035 m vjl., 9800 iedzīvotāju (2015. g.); netālu Monblāna tuneļa galapunkts
Atebubu pilsēta Ganā (_Atebubu_), Brongahafo reģionā
Bečema pilsēta Ganā, Brongahafo reģiona dienvidaustrumu daļā
Ahalkalaki pilsēta Gruzijā (_Akhalk’alak’i_), Samche-Džavahetijas mharē, \~20000 iedzīvotāju
Ambrolauri pilsēta Gruzijā (_Ambrolauri_), Rača-Lečhumi un Lejassvanetijas mharē, Rioni upes krastos, 2400 iedzīvotāju (2012. g.)
Avadhara pilsēta Gruzijā (_Avadkhara_; _Uathara_), Abhāzijas ziemeļrietumos
Gurdžaani pilsēta Gruzijā ("Gurjaani"), Kahetijas mharē, Alazani upes ielejā, 8000 iedzīvotāju (2014. g.)
Sagaredžo pilsēta Gruzijā ("Sagarejo"), Kahetijas mhares rietumos, 11700 iedzīvotāju (2012. g.)
Surami pilsēta Gruzijā ("Surami"), Iekšējās Kartlijas mhares rietumos, 8600 iedzīvotāju (2014. g.)
Tetrickaro pilsēta Gruzijā ("Tetri-Tskaro"), Lejaskartlijas mharē, 3100 iedzīvotāju (2014. g.)
Tkibuli pilsēta Gruzijā ("Tkibuli"), Imeretijas mhares ziemeļos, Račinas grēdas dienvidrietumu nogāzē, 31100 iedzīvotāju (2002. g.)
Telavi pilsēta Gruzijā, Gombori grēdas nogāzē, Kahetijas mhares administratīvais centrs, 19600 iedzīvotāju (2014. g.)
Ozurgeti pilsēta Gruzijā, Gurijas mharē, Meshetijas grēdas piekājē, 14800 iedzīvotāju (2014. g.)
Kaspi pilsēta Gruzijā, Iekšējās Gruzijas mharē, Kūras kreisajā krastā, 13400 iedzīvotāju (2014. g.)
Hašuri pilsēta Gruzijā, Iekšējās Kartlijas mharē, 29000 iedzīvotāju (2007. g.)
Gori pilsēta Gruzijā, Iekšējās Kartlijas mhares administratīvais centrs, 50000 iedzīvotāju (2007. g.)
Zestaponi pilsēta Gruzijā, Imeretijas mharē, 24000 iedzīvotāju (2007. g.), pilsētas tiesības kopš 1926. g.
Samtredija pilsēta Gruzijā, Imeretijas mharē, Kolhīdas zemienē, 30000 iedzīvotāju (2007. g.)
Čiatura pilsēta Gruzijā, Imeretijas mharē, Kvirilas upes aizā, 14200 iedzīvotāju (2012. g.)
Kutaisi pilsēta Gruzijā, Imeretijas mhares administratīvais centrs, 189700 iedzīvotāju (2007. g.)
Ahmeta pilsēta Gruzijā, Kahetijas mharē, \~15000 iedzīvotāju
Lančhuti pilsēta Gruzijā, Kolhīdas zemienes dienvidu daļā, Gurijas mharē, 8000 iedzīvotāju (2006. g.)
Rustavi pilsēta Gruzijā, Lejaskartlijas mhares administratīvais centrs, 117900 iedzīvotāju (2007. g.)
Mcheta pilsēta Gruzijā, Mchetas-Mtianeti mharē, pie Aragvi ietekas Kūrā, 10000 iedzīvotāju (2012. g.), līdz VI gs. - Ibērijas galvaspilsēta, viduslaikos - Gruzijas reliģiskais centrs
Calendžiha pilsēta Gruzijā, Megrelijas-Augšsvanetijas mharē, Čanisckali krastos, 9600 iedzīvotāju (2012. g.)
Senaki pilsēta Gruzijā, Megrelijas-Augšsvanetijas mharē, Kolhidas zemienē, 28000 iedzīvotāju (2007. g.)
Abaša pilsēta Gruzijā, Megrelijas-Augšsvanetijas mharē, Kolhīdas zemienē, rajona administratīvais centrs, 6100 iedzīvotāju (2007. g.)
Poti pilsēta Gruzijā, Megrelijas-Augšsvanetijas mharē, Melnās jūras piekrastē, 47000 iedzīvotāju (2007. g.)
Zugdidi pilsēta Gruzijā, Mergerijas-Augšsvanetijas mhares administratīvais centrs, 69000 iedzīvotāju (2007. g.)
Vale pilsēta Gruzijā, Samche-Dzavahetijas mharē, 3600 iedzīvotāju (2014. g.)
Ahalcihe pilsēta Gruzijā, Samche-Džavahetija mhares administratīvais centrs, \~50000 iedzīvotāju
Ahaldaba pilsēta Gruzijā, Samches-Džavahetijas mhares ziemeļos
Gardabani pilsēta Gruzijā, uz dienvidaustrumiem no Tbilisi, Lejaskartlijas mharē, 19900 iedzīvotāju (2002. g.)
Dušeti pilsēta Gruzijas austrumos, Mcheta-Mtianeti mharē, rajona administratīvais centrs, 7600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas kopš 1213 g.
Marneuli pilsēta Gruzijas dienvidos, Lejaskartlijas mharē, 20000 iedzīvotāju (2007. g.)
Bolnisi pilsēta Gruzijas dienvidos, Lejaskartlijas mharē, Mašaveras krastā, rajona administratīvais centrs, 11500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1967. g.
Sačhere pilsēta Gruzijas ziemeļos, Imeretijas mharē, Kvirilas krastos, 7200 iedzīvotāju (2012. g.)
Abohara pilsēta Indijā (_Abohar_, ਅਬੋਹਰ), Pendžabas štata dienvidrietumos, netālu no Indijas un Pakistānas robežas, \~211700 iedzīvotāju (2023. g.)
Ačalpura pilsēta Indijā (_Achalpur_), Mahārāštras štata ziemeļos
Adītjapura pilsēta Indijā (_Adītyapur_), Džhārkhandas štatā
Ahivara pilsēta Indijā (_Ahiwara_), Čhatīsgarhas štatā
Almora pilsēta Indijā (_Almora_), Utarakhandas štata dienvidaustrumu daļā
Ambāgarha Čauki pilsēta Indijā (_Ambāgarh Chauki_), Čhatīsgarhas štatā
Ambikāpura pilsēta Indijā (_Ambikāpur_), Čhatīsgarhas štata ziemeļu daļā
Amroha pilsēta Indijā (_Amroha_), Utarpradēšas štata rietumu daļā
Anūpšahra pilsēta Indijā (_Anūpshahr_), Rādžastānas štata ziemeļaustrumu daļā
Aranga pilsēta Indijā (_Arang_), Čhatīsgarhas štatā
Arantāngi pilsēta Indijā (_Aranthangi_), Tamilnādas štatā
Badrīnātha pilsēta Indijā (_Badrīnāth_), Utarakhandas štata ziemeļu daļā
Bagaha pilsēta Indijā (_Bagaha_), Bihāras štata ziemeļrietumos
Bagbahara pilsēta Indijā (_Bagbahara_), Čhatīsgarhas štatā
Bagbera pilsēta Indijā (_Bagbera_), Džhārkhandas štatā
Bāgešvara pilsēta Indijā (_Bāgeshwar_), Utarakhandas štatā
Baharampura pilsēta Indijā (_Baharampur_), Rietumbengāles štatā
Khammama pilsēta Indijā (_Khammam_), Telangānas (līdz 2014. g. Āndhra Pradēšas) štatā, 305000 iedzīvotāju (2011. g.)
Bhātpāra pilsēta Indijā ("Bhatpara"), Hugli upes kreisajā krastā, Rietumbengāles štatā, Kalkātas piepilsēta
Darbhanga pilsēta Indijā ("Darbhanga"), Bihāras štatā, 371400 iedzīvotāju (2011. g.)
Kākināda pilsēta Indijā ("Kākināda"), Āndrha Pradēšas štatā, osta Bengālijas līča krastā, 312500 iedzīvotāju (2011. g.)
Thandžāvūra pilsēta Indijā ("Thanjāvūr"), Tamilnādas štatā, 290700 iedzīvotāju (2011. g.)
Ulasnagara pilsēta Indijā ("Ulhasnagar"), Mahārāštras štatā, Mumbajas ziemeļaustrumu piepilsēta, 506900 iedzīvotāju (2011. g.)
Baikunthpura pilsēta Indijā, Čatīsgarhas štata ziemeļu daļā
Baloda pilsēta Indijā, Čhatīsgarhas štatā
Bemetāra pilsēta Indijā, Čhatīsgarhas štatā
Bilāspura pilsēta Indijā, Čhatīsgarhas štatā
Čirmiri pilsēta Indijā, Čhatīsgarhas štatā
Dalli pilsēta Indijā, Čhatīsgarhas štatā
Dhamtari pilsēta Indijā, Čhatīsgarhas štatā
Kondagona pilsēta Indijā, Čhatīsgarhas štatā
Korba pilsēta Indijā, Čhatīsgarhas štatā
Baloda Bāzāra pilsēta Indijā, Čhatīsgarhas štatā
Rājgarha pilsēta Indijā, Čhatīsgarhas štatā
Raipura pilsēta Indijā, Čhatīsgarhas štata administratīvais centrs, 1010000 iedzīvotāju (2011. g.)
Kondagaona pilsēta Indijā, Čhatīsgarhas štata dienvidu daļā
Bhilāī pilsēta Indijā, Čhatīsgarhas štatā, 625700 iedzīvotāju (2011. g.)
Bhātāpāra pilsēta Indijā, Čhatīsgarhas štatā, Hugli kreisajā krastā, Kalkutas piepilsēta
Giridiha pilsēta Indijā, Džārkhandas štatā, 114500 iedzīvotāju (2011. g.)
Časa pilsēta Indijā, Džārkhandas štatā, 141600 iedzīvotāju (2011. g.)
Hazaribaga pilsēta Indijā, Džārkhandas štatā, 142500 iedzīvotāju (2011. g.)
Aditjapura pilsēta Indijā, Džārkhandas štatā, 174300 iedzīvotāju (2011. g.)
Deoghara pilsēta Indijā, Džārkhandas štatā, 203100 iedzīvotāju (2011. g.)
Mango pilsēta Indijā, Džārkhandas štatā, 223800 iedzīvotāju (2011. g.)
Bokāro pilsēta Indijā, Džārkhandas štatā, 415000 iedzīvotāju (2011. g.)
Rānčī pilsēta Indijā, Džhārkhandas štata administratīvais centrs, 1070000 iedzīvotāju (2011. g.)
Barharva pilsēta Indijā, Džhārkhandas štata ziemeļaustrumu daļā
Barvādiha pilsēta Indijā, Džhārkhandas štata ziemeļrietumu daļā
Dhanbāda pilsēta Indijā, Džhārkhandas štatā, 1162500 iedzīvotāju (2011. g.)
Džāmnagara pilsēta Indijā, Gudžarātas štatā, Arābijas jūras Kačhas līča piekrastē, 447700 iedzīvotāju (2001. g.)
Bhāvnagara pilsēta Indijā, Gudžarātas štatā, Arābijas jūras Khambhātas līča piekrastē, 511000 iedzīvotāju (2001. g.)
Bauda pilsēta Indijā, Orisas štatā, Mahas krastos
Baidžnātha pilsēta Indijā, Utarakhandas štatā
Barkota pilsēta Indijā, Utarakhandas štatā
Džosīmatha pilsēta Indijā, Utarakhandas štatā
Džošīmatha pilsēta Indijā, Utarakhandas štatā
Haldvāni-Kathgodāma pilsēta Indijā, Utarakhandas štatā
Sindri pilsēta Indijas austrumos, Džhārkhandas štatā, Damodaras kreisajā krastā
Kataka pilsēta Indijas austrumos, Odišas (līdz 2011. g. - Orisas) štatā, Mahanadi labajā krastā, 535100 iedzīvotāju (2001. g.)
Ālapuža pilsēta Indijas dienvidos (_Alappuzha_), Keralas štatā, osta Malabaras krastā, 174000 iedzīvotāju (2011. g.); Allepi
Kumbakonama pilsēta Indijas dienvidos ("Kumbhakonam"), Tamilnādas štatā, 140200 iedzīvotāju (2011. g.)
Kandla pilsēta Indijas rietumos ("Kandla"), Gudžarātas štatā, osta Kačhas līča ziemeļu krastā, 15800 iedzīvotāju (2012. g.)
Damāna pilsēta Indijas rietumos, Arābijas jūras Khambhātas līča krastā, 35700 iedzīvotāju (2001. g.)
Sūrata pilsēta Indijas rietumos, Gudžarātas štata dienvidos, Arābijas jūras Khambhātas līča piekrastē, 5935000 iedzīvotāju (2016. g.)
Durga pilsēta Indijas vidienē, Čhatīsgarhas štatā, Šivnatas krastos, 232500 iedzīvotāju (2001. g.)
Kharagpura pilsēta Indijas ziemeļaustrumos ("Kharagpur"), Bihāras štatā, 26900 iedzīvotāju (2001. g.)
Kharagpura pilsēta Indijas ziemeļaustrumos ("Kharagpur"), Rietumbengāles štatā, 207600 iedzīvotāju (2011. g.)
Džamšedpura pilsēta Indijas ziemeļaustrumos, Džārkhandas štatā, 570300 iedzīvotāju (2001. g.)
Leha pilsēta Indijas ziemeļaustrumos, Ladākhas teritorijas administratīvais centrs
Mungera pilsēta Indijas ziemeļos ("Munger"), Biharas štatā, Gangas labajā krastā, 213100 iedzīvotāju (2011. g.)
Sahāranpura pilsēta Indijas ziemeļos ("Saharanpur"), Utarpradēšas štatā, 705500 iedzīvotāju (2011. g.)
Šahdžahanpura pilsēta Indijas ziemeļos (शाहजहाँपुर "Shahjahanpur"), Utarpradēšas štatā, 346100 iedzīvotāju (2011. g.)
Dehrādūna pilsēta Indijas ziemeļos, Utarakhandas štata administratīvais centrs, 578000 iedzīvotāju (2011. g.)
Alahanpandžana pilsēta Indonēzijā (_Alahanpanjang_), Rietumsumatras štatā, Sumatras salas rietumu piekrastē pie Mentavai šauruma
Banke pilsēta Indonēzijā, Ačehas provincē
Pelabunratu pilsēta Indonēzijā, Javas salā, Rietumjavas provincē, Pelabuhanratu līča piekrastē
Banda Ačeha pilsēta Indonēzijā, Sumatras salas ziemeļu galā, Ačehas provinces administratīvais centrs, 218200 iedzīvotāju (2002. g.)
Alī el Garbī pilsēta Irākā (_‘Alī al Gharbī_), Meisānas muhāfazā, Tigras krastos
Abulhasība pilsēta Irākā (_Abū al Khașīb_), Basras muhāfazas austrumos, Irānas pierobežā
Abū Suhaira pilsēta Irākā (_Abū Ṣukhayr_), Nedžefas muhāfazā, Eifratas labajā krastā
Abhara pilsēta Irānā (_Abhar_), Zanžānas ostānā, \~99300 iedzīvotāju (2016. g.)
Ahara pilsēta Irānā (_Ahar_), Austrumazerbaidžānas ostānā
Ārijanšahra pilsēta Irānā (_Āriyan Shahr_), Dienvidhorasānas ostānā
Āzādšahra pilsēta Irānā (_Āzād Shahr_), Golestānas ostānā
Azaršahra pilsēta Irānā (_Azar Shahr_), Austrumazerbaidžānas ostānā
Azgale pilsēta Irānā (_Azgaleh_), Kermānšāhas ostāna rietumos
Bāharza pilsēta Irānā (_Bākharz_), Rezāvi Horasānas ostāna austrumu daļā
Hārka pilsēta Irānā ("Khark"), uz tāda paša nosaukuma salas, svarīgākā naftas izvedosta
Isfahāna pilsēta Irānā (اصفهان, Isfahan), 1602100 iedzīvotāju (2006. g.), valsts otrā lielākā pilsēta, ostāna administratīvais centrs
Horamšahra pilsēta Irānas dienvidrietumos ("Khorramshahr"), osta Šatelarabas krastā, pie Karunas ietekas, 129400 iedzīvotāju (2011. g.)
Kermānšāha pilsēta Irānas rietumos ("Karmanshah"), tāda paša nosaukuma ostāna administratīvais centrs, 794900 iedzīvotāju (2006. g.)
Mešheda pilsēta Irānas ziemeļaustrumos ("Mashhad"), Kešefrūdas ielejā, Rezāvi Horasāna ostāna administratīvais centrs, 2766000 iedzīvotāju (2011. g.)
Nišapūra pilsēta Irānas ziemeļaustrumos ("Nishapur"), Rezāvi Horasānas ostānā, 239200 iedzīvotāju (2011. g.); Neišābūra
Belina pilsēta Īrijā (_Ballina_), Mejo grāfistes ziemeļaustrumu daļā, 10400 iedzīvotāju (2011. g.); Bēlonaha
Karika pie Šenonas pilsēta Īrijā (_Carrick-on-Shannon_), Lītrimas grāfistes administratīvais centrs, 3300 iedzīvotāju (2011. g.)
Karikmakrosa pilsēta Īrijā (_Carrickmacross_), Monahanas grāfistes dienvidu daļā, 2000 iedzīvotāju (2011. g.)
Kāslbleini pilsēta Īrijā (_Castleblayney_), Monahanas grāfistes austrumos, 1800 iedzīvotāju (2011. g.)
Klounsa pilsēta Īrijā (_Clones_), Monahanas grāfistes rietumos, 1500 iedzīvotāju (2011. g.)
Jola pilsēta Īrijā (_Youghal_), Korkas grāfistes austrumos, 7000 iedzīvotāju (2011. g.); Johela
Šenona pilsēta Īrijā (_Shannon_), Klēras grāfistē, 9700 iedzīvotāju (2011. g.); Šonona
Kārlova pilsēta Īrijā ("Carlow"), tāda paša nosaukuma grāfistes administratīvais centrs, 23000 iedzīvotāju (2011. g.); Kjaharlaka
Monahana pilsēta Īrijā ("Monaghan"), Olsteras kanāla krastos, grāfistes administratīvais centrs, 6600 iedzīvotāju (2011. g.)
Limerika pilsēta Īrijā (angļu val. _Limerick_), grāfistes administratīvais centrs, 91500 iedzīvotāju (2011. g.); Limnaha
Belišenona pilsēta Īrijā, Donegolas grāfistē, 1850 iedzīvotāju (2011. g.); īru - Bēlahašaniga
Belinaslou pilsēta Īrijā, Golvejas grāfistē, 6400 iedzīvotāju (2011. g.); Bēl Ahanaslūha
Altona pilsēta Īrijā, Vestmītas grāfistē; Balja Oha Luena
Dūnliera pilsēta Īrijas austrumos (īru val. "Dun Laoghaire"), Dublinas pasažieru osta Īrijas jūras krastā, 38800 iedzīvotāju (2012. g.)
Šatijona pilsēta Itālijā (_Chatillon_), Valle d'Aostas reģionā, 4900 iedzīvotāju (2014. g.)
Jokohama pilsēta Japānā ("Yokohama"), Honsju salas dienvidaustrumu daļā, Tokijas līča krastā, 3,6 mlj iedzīvotāju (2006. g.), lielākā Japānas osta
Itihara pilsēta Japānā ("Itihara"), Honsju salas dienvidos, Tokijas līča krastā, 280400 iedzīvotāju (2010. g.)
Naha pilsēta Japānā ("Naha"), Okinavas prefektūras administratīvais centrs, 313500 iedzīvotāju (2006. g.)
Ņiihama pilsēta Japānā ("Niihama"), Sikoku salas ziemeļos, Seto jūras krastā, 119900 iedzīvotāju (2015. g.)
Okadzaki pilsēta Japānā ("Okazaki"), Honsju salas dienvidos, Aiči prefektūrā, Jahangi kreisajā krastā, 381000 iedzīvotāju (2015. g.)
Tojohaši pilsēta Japānā ("Toyohashi"), Honsju salas dienvidos, Aiči prefektūrā, 374800 iedzīvotāju (2015. g.)
Tojota pilsēta Japānā ("Toyota"), Honsju salā, Jahagi krastos, 422500 iedzīvotāju (2015. g.)
Aroha pilsēta Jaunzēlandē (_Te Aroha_), Ziemeļsalā, Vaikato reģionā
Fānārei pilsēta Jaunzēlandē ("Whangarei"), Ziemeļsalā, Nortlendas reģiona administratīvais centrs, 48100 iedzīvotāju (2006. g.)
Kamponķāma pilsēta Kambodžā ("Kampong Cham"), provinces administratīvais centrs, osta Mekongas labajā krastā, 118200 iedzīvotāju (2008. g.)
Šarlotauna pilsēta Kanādā ("Charlottetown"), provinces "Prinča Edvarda Sala" administratīvais centrs, 106170 iedzīvotāju (2011. g.)
Sentkatarinsa pilsēta Kanādā ("Saint Catharines"), Ontārio provinces dienvidos, Ontārio ezera dienvidu piekratē, netālu no Niagāras ūdenskrituma, 132000 iedzīvotāju (2006. g.)
Šavinigana pilsēta Kanādā ("Shawinigan"), pilsēta Kanādā, Kvebekas provincē, Senmorisas krastos, 50000 iedzīvotāju (2011. g.)
Raijāna pilsēta Katarā, Dohas piepilsēta, 258200 iedzīvotāju (2004. g.)
Vakra pilsēta Katarā, Dohas piepilsēta, 27000 iedzīvotāju (2004. g.)
Abaja pilsēta Kazahstānā (_Abay_), Karaghandi apgabalā, rajona administratīvais centrs, 27950 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1961. g.
Akadira pilsēta Kazahstānā (_Aqadir_), Karaghandi apgabalā; krievu Agadira (_Agadyr_)
Aksuajuli pilsēta Kazahstānā (_Aqsw-Ayulı_), Karaghandi apgabalā
Atasu pilsēta Kazahstānā (_Atasw_), Karaghandi apgabala vidusdaļā
Priozera pilsēta Kazahstānā, Karaghandi apgabalā, 13370 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1961. g.
Temirtau pilsēta Kazahstānā, Karaghandi apgabalā, 176000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1945. g.
Šahtinska pilsēta Kazahstānā, Karaghandi apgabalā, 38500 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1961. g.
Sarana pilsēta Kazahstānā, Karaghandi apgabalā, 43100 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1954. g.
Setbajeva pilsēta Kazahstānā, Karaghandi apgabalā, 61800 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1973. g.
Žezkazghana pilsēta Kazahstānā, Karaghandi apgabalā, 84800 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1954. g.
Karažala pilsēta Kazahstānā, Karaghandi apgabalā, 9560 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1963. g.
Balkaša pilsēta Kazahstānā, Karaghandi apgabalā, Balhaša ezera ziemeļu krastā, 71300 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1937. g.
Karkarali pilsēta Kazahstānā, Karaghandi apgabalā, rajona administratīvais centrs, 8600 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1868. g.
Fortševčenko pilsēta Kazahstānā, Manghistau apgabalā, Kaspijas jūras krastā, Karaghanas pussalas galā, 5360 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1899 g.
Masana pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā, "Masan"), Čhanvonas piepilsēta, osta Korejas šauruma Činemana līča krastā, 415800 iedzīvotāju (2007. g.)
Phohana pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā, "Pohang"), Kjonsanpukto provincē, zvejas osta Japāņu jūras Jonilas līča krastā, 505600 iedzīvotāju (2007. g.)
Ansana pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā; hangilā: 안산시 ; handžā: 安山市), Seulas piepilsēta, 705000 iedzīvotāju (2007. g.)
Anjana pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā), Seulas piepilsēta (hangilā: 안양시 ; handžā: 安養市 ; angļu val. _Anyang_), Kjongido provincē, 624200 iedzīvotāju (2007. g.)
Čhondžina pilsēta Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā (Ziemeļkorejā), (hangilā: 청진시 ; handžā: 清津市), Hamgjonpukto provinces administratīvais centrs, osta Japāņu jūras krastā, 614900 iedzīvotāju (2008. g.)
Aleksandrovska-Sahaļinska pilsēta Krievijā (_Aleksandrovsk-Sahalinskij_), Sahalīnas apgabalā, Sahalīnas salas rietumu piekrastē, 10600 iedzīvotāju (2010. g.), dibināta 1869. g.
Aleksejevka pilsēta Krievijā (_Alekseevka_), Belgorodas apgabalā, Tihaja Sosnas krastos, 39000 iedzīvotāju (2010. g.), dibināta 1685. g.
Aņiva pilsēta Krievijā (_Aniva_), Sahalīnas apgabala un Sahalīnas salas dienvidu daļā, pie Ļutogas ietekas Aņivas līcī, 9200 iedzīvotāju 2010. g., pilsētas tiesības kopš 1946. g., līdz tam saucās Rudaka
Argasa pilsēta Krievijā (_Argas_), Sahas Republikā (Jakutijā), Ļenas pietekas Lunghas piekrastē
Arhangeļska pilsēta Krievijā (_Arhangel’sk_), tāda paša nosaukuma apgabala administratīvais centrs, Severnaja Dvinas krastos un uz deltas salām, 20 km no Baltās jūras, 350000 iedzīvotāju (2014. g.), liela osta pie Baltās jūras
Astrahaņa pilsēta Krievijā (_Astrahan’_) pie Volgas ietekas Kaspijas jūrā, apgabala administratīvais centrs, jūras un upes osta Volgas deltā, 530860 iedzīvotāju (2014. g.)
Zmeinogorska pilsēta Krievijā, Altaja novadā, Rūdu Altajā, Korobļihas un tās pietekas Zmejovkas krastos, 10600 iedzīvotāju (2014. g.)
Soļvičegodska pilsēta Krievijā, Arhangeļskas apgabala dienvidaustrumos, piestātne Vičegdas labajā krastā, 2300 iedzīvotāju (2014. g.)
Šenkurska pilsēta Krievijā, Arhangeļskas apgabala dienvidos, piestātne Vagas labajā krastā, 5200 iedzīvotāju (2014. g.)
Veļska pilsēta Krievijā, Arhangeļskas apgabala dienvidos, Veļas krastos, 23100 iedzīvotāju (2014. g.)
Oņega pilsēta Krievijā, Arhangeļskas apgabala ziemeļrietumos, jūras osta Oņegas grīvā, 20300 iedzīvotāju (2014. g.)
Severodvinska pilsēta Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, 187300 iedzīvotāju (2014. g.), 1938.-1957. g. saucās Molotovska
Ņandoma pilsēta Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, 21100 iedzīvotāju (2014. g.)
Mirnija pilsēta Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, 31400 iedzīvotāju (2014. g.)
Mezeņa pilsēta Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, 3350 iedzīvotāju (2014. g.)
Korjažma pilsēta Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, 38000 iedzīvotāju (2014. g.)
Novodvinska pilsēta Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, 39600 iedzīvotāju (2014. g.)
Kotlasa pilsēta Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, 60500 iedzīvotāju (2014. g.)
Kargopole pilsēta Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, Oņegas kreisajā krastā, 10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Ahtubinska pilsēta Krievijā, Astrahaņas apgabala ziemeļos, Volgas attekas Ahtubas kreisajā krastā, 38900 iedzīvotāju (2014. g.)
Narimanova pilsēta Krievijā, Astrahaņas apgabalā, 11300 iedzīvotāju (2014. g.)
Znamenska pilsēta Krievijā, Astrahaņas apgabalā, 27000 iedzīvotāju (2014. g.)
Harabali pilsēta Krievijā, Astrahaņas apgabalā, Volgas attekas Ahtubas krastos, 18100 iedzīvotāju (2014. g.)
Kamizjaka pilsēta Krievijā, Astrahaņas apgabalā, Volgas deltā, 16100 iedzīvotāju (2014. g.)
Ačhojmartana pilsēta Krievijā, Čečenijas Republikā; Teha Marta
Buinakska pilsēta Krievijā, Dagestānas Republikā, Lielā Kaukāza priekškalnē, 62900 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1922. g. saucās Temirhanšura
Labitnagi pilsēta Krievijā, Jamalas Ņencu autonomajā apvidū, 26300 iedzīvotāju (2014. g.), piestātne Obas kreisajā krastā (iepretī Saļihardai)
Primorska pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā, Kaļiņingradas līča ziemeļu krastā, 2000 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1946. g. saucās Fišhauzene
Susumana pilsēta Krievijā, Magadanas apgabala rietumos, Bjorjoļohas krastos, pie Magadanas-Jakutskas autotrases, 5200 iedzīvotāju (2014. g.)
Kasimova pilsēta Krievijā, Rjazaņas apgabalā, piestātne Okas kreisajā krastā, 31900 iedzīvotāju (2014. g.), dibināta 1152. g., no XV gs. līdz XVII gs. beigām - Kasimovas hanistes administratīvais centrs
Doļinska pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, 11800 iedzīvotāju (2014. g.)
Južnosahaļinska pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, 192700 iedzīvotāju (2014. g.)
Holmska pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, 29000 iedzīvotāju (2014. g.)
Korsakova pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, 32800 iedzīvotāju (2014. g.)
Makarova pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, 6500 iedzīvotāju (2014. g.)
Aniba pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, 9200 iedzīvotāju (2014. g.)
Kuriļska pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, Iturupas salā (Kuriļu salas), 1800 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1946. g. - Sjana (Japānas sastāvā)
Poronaiska pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, osta Poronajas grīvā, Ohotskas jūras Terpeņijes līča krastā, 15200 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1946. g. saucās Sikuka
Severokuriļska pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, Paramuširas salā (Kuriļu salās), zvejas osta (Otrā Kuriļu šauruma krastā), 2500 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1946. g. saucās Kasivobara
Neveļska pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, Sahalīnas dienvidrietumu krastā, osta pie Japāņu jūras Tatāru šauruma krastā, 10700 iedzīvotāju (2014. g.)
Ugļegorska pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, Sahalīnas rietumu krastā, 9600 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1947. g. saucās Esutoru
Tomari pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, Sahalīnas rietumu krastā, pie Japāņu jūras Tatāru šauruma, 4000 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1947. g. saucās Tomarioru
Šahtjorska pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, Sahalīnas rietumu krastā, pie Japāņu jūras Tatāru šauruma, 7350 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1947. g. saucās Toro
Gornozavodska pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, Sahalīnas salas dienvidos, Tatāru šauruma piekrastē
Oha pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, Sahalīnas salas ziemeļaustrumos, Ohotskas jūras krastā, 21500 iedzīvotāju (2014. g.)
Ņurba pilsēta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), 10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Udačnija pilsēta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), 11700 iedzīvotāju (2014. g.)
Mirnija pilsēta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), 34600 iedzīvotāju (2014. g.)
Aldana pilsēta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), 530 km uz dienvidiem no Jakutskas, 21300 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1939. g.
Ņerjungri pilsēta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), 58800 iedzīvotāju (2014. g.)
Pokrovska pilsēta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), 9000 iedzīvotāju (2014. g.)
Oimjakona pilsēta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Indigirkas kreisajā krastā, \~500 iedzīvotāju, Zemes ziemeļu puslodes aukstuma pols, dažos avotos tiek dēvēta par pasaulē visaukstāko apdzīvoto vietu
Sredņekolimska pilsēta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), piestātne Kolimas kreisajā krastā, 3500 iedzīvotāju (2014. g.)
Oļokminska pilsēta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), piestātne Ļenas kreisajā krastā, iepretī Oļokmas ietekai, 9200 iedzīvotāju (2014. g.)
Tommota pilsēta Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidos, piestātne Aldanas kreisajā krastā, 7500 iedzīvotāju (2014. g.)
Jakutska pilsēta Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) galvaspilsēta, Ļenas kreisajā krastā, 294000 iedzīvotāju (2014. g.)
Verhojanska pilsēta Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļu daļā, Janas upes labajā krastā, 1170 iedzīvotāju (2014. g.)
Alapajevska pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Ņeivas un Alapaihas krastos, 37900 iedzīvotāju (2014. g.), viens no pirmajiem Urālu melnās metalurģijas centriem (1704. g.), mašīnbūve, kokapstrāde, pilsētas tiesības kopš 1639. g.
Ļenska pilsēta Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), liela upes osta, 24000 iedzīvotāju (2014. g.)
Viļuiska pilsēta Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), piestātne Viļujas labajā krastā, 10500 iedzīvotāju (2014. g.)
Bahčisaraja pilsēta Krimas pussalā (ukraiņu: _Бахчисарáй_; tatāru: _Bağçasaray_), Čuruksas upes ielejā, hana pils ansamblis (XVI gs.), 26500 iedzīvotāju (2013. g.)
Kimčaka pilsēta KTDR (Ziemeļkorejā) ("Kim Chaek"), osta Japāņu jūras Sondžinhana līča krastā, 196000 iedzīvotāju (2012. g.)
Aršāna pilsēta Ķīnā (_Aershan_; 阿尔山市; angļu _Arxan_), Iekšējās Mongolijas autonomajā reģionā
Aņčana pilsēta Ķīnā (_Anchang_), Sičuaņas provincē
Badaohao pilsēta Ķīnā (_Badaohao_), Lianoninas provincē
Bačhena pilsēta Ķīnā (_Baqên_), Cjinhai reģiona Jušu / Ķegumdo Tibetiešu autonomajā prefektūrā
Bačhena pilsēta Ķīnā (_Baqên_), Tibetas autonomajā reģionā; Tarthana
Čande pilsēta Ķīnā ("Changde"), Hunaņas provincē, pie Juandzjanas ietekas Duntinhu ezerā, 437000 iedzīvotāju (2002. g.)
Čanšu pilsēta Ķīnā ("Changshu"), Šanhajas provincē, 565200 iedzīvotāju (2002. g.)
Maaņšaņa pilsēta Ķīnā ("Ma'anshan"), Āņhui provinces austrumu daļā, osta Jandzi labajā krastā, >500000 iedzīvotāju
Maaņšaņa pilsēta Ķīnā ("Ma'anshan"), Honkongas (Sjanganas) īpašajā administratīvajā reģionā, 443500 iedzīvotāju (2002. g.)
Cjiņhuandao pilsēta Ķīnā ("Qinhuangdao"), Hebei provincē, Bohai jūras piekrastē, 549100 iedzīvotāju (2002. g.)
Šaosjina pilsēta Ķīnā ("Shaoxing"), Džedzjanas provincē, 347300 iedzīvotāju (2002. g.)
Učana pilsēta Ķīnā ("Wuchang"), Heilundzjanas provincē, 881200 iedzīvotāju (2010. g.)
Sjuičana pilsēta Ķīnā ("Xuchang"), Henaņas provincē, 1265500 iedzīvotāju (2007. g.)
Džandzjakou pilsēta Ķīnā ("Zhangjiakou"), Hebejas provincē, 688300 iedzīvotāju (2002. g.); Kalgana
Cekhoka pilsēta Ķīnā, Cjinhai provincē
Dulaņa pilsēta Ķīnā, Cjinhai provincē
Golmuda pilsēta Ķīnā, Cjinhai provincē
Gunhe pilsēta Ķīnā, Cjinhai provincē
Haijaņa pilsēta Ķīnā, Cjinhai provincē
Ķegumdo pilsēta Ķīnā, Cjinhai provincē
Mačhena pilsēta Ķīnā, Cjinhai provincē
Miņhe pilsēta Ķīnā, Cjinhai provincē
Sjinina pilsēta Ķīnā, Cjinhai provinces administratīvais centrs, 1029400 iedzīvotāju (2002. g.)
Sēluna pilsēta Ķīnā, Cjinhai provinces austrumos pie Šaaņsji provinces robežas
Pema pilsēta Ķīnā, Cjinhai provinces dienvidaustrumos
Huatugou pilsēta Ķīnā, Cjinhai provinces ziemeļrietumos
Šaņvei pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces dienvidaustrumu daļā, Honhai līča austrumu piekrastē
Hankova pilsēta Ķīnā, Hubejas provincē, Hanšujas labajā krastā, kopš 1956. g. Uhaņas pilsētas sastāvdaļa
Učana pilsēta Ķīnā, Hubejas provincē, kopš 1953. g. Uhaņas sastāvdaļa
Usji pilsēta Ķīnā, Šanhajas provincē, 1318600 iedzīvotāju (2002. g.)
Hudžou pilsēta Ķīnā, Šanhajas provincē, 351500 iedzīvotāju (2002. g.)
Isjina pilsēta Ķīnā, Šanhajas provincē, 534600 iedzīvotāju (2002. g.)
Bošana pilsēta Ķīnas austrumu daļā ("Boshan"), Šandunas provincē, Šandunas kalnu ziemeļu piekājē, 4530000 iedzīvotāju (2010. g.); Dzibo
Čandži pilsēta Ķīnas austrumu daļā ("Changzhi"), Šaņsji provinces dienvidaustrumos, 484200 iedzīvotāju (2002. g.)
Naņčana pilsēta Ķīnas austrumu daļā ("Nanchang"), Dzjansji provinces administratīvais centrs, 1900000 iedzīvotāju (2014. g.)
Tangu pilsēta Ķīnas austrumu daļā ("Tanggu"), Tiaņdzjiņas provincē, osta Haihes kreisajā krastā, netālu no Bohai jūras Bohai līča
Tanšaņa pilsēta Ķīnas austrumu daļā ("Tangshan"), Hebejas provincē, 1,6 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Venčana pilsēta Ķīnas dienvidaustrumos ("Wenchang"), Hainaņas provincē, Hainaņas salas ziemeļaustrumos, 115000 iedzīvotāju (2006. g.)
Šaojana pilsēta Ķīnas dienvidaustrumu daļā ("Shaoyang"), Hunaņas provincē, osta Dzišujas labajā krastā, 7072000 iedzīvotāju (2010. g.)
Čandžou pilsēta Ķīnas dienvidaustrumu daļā (ķīn. val. "Changzhou"), Dzjansu provinces dienvidos, osta Lielā kanāla krastā, 978000 iedzīvotāju (2004. g.)
Cicikara pilsēta Ķīnas ziemeļaustrumos ("Qiqihar"), Heilundzjanas provincē, osta Neņdzjanas krastos, 907000 iedzīvotāju (2007. g.)
Tiaņdzjiņa pilsēta Ķīnas ziemeļaustrumu daļā ("Tianjin"), Pekinas priekšosta Haihes krastos, pie lielā Ķīnas kanāla \~50 km no Dzeltenās jūras Bohaivaņa līča, 3,75 mlj iedzīvotāju
Aņšaņa pilsēta Ķīnas ziemeļaustrumu daļā (angļu val. "Anshan"), Ļaohē upes ielejā, Liaoninas provincē, 1,2 miljoni iedzīvotāju
Čančuņa pilsēta Ķīnas ziemeļaustrumu daļā (ķīn. val. "Changchun"), Itunhes krastos, Dzjiliņa provinces centrs, 2,6 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Datuna pilsēta Ķīnas ziemeļu daļā, Cjinhai provinces austrumos, 1,1 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Atsaphana pilsēta Laosā (_Atsaphan_), Savannakhētas provinces ziemeļu daļā
Khammūana pilsēta Laosā ("Muang Khammouan"), osta Mekongas kreisajā krastā, provinces administratīvais centrs, 85000 iedzīvotāju (2012. g.); Thākhēka; Takeka
Lūenphabāna pilsēta Laosā, Lūenphabānas provinces administratīvais centrs, 69000 iedzīvotāju (1993. g.)
Samnīe pilsēta Laosas ziemeļaustrumos ("Xam Nua"), Hūephanas provinces administratīvais centrs, 46800 iedzīvotāju (2002. g.)
Pāvilosta pilsēta Latvijā, Kurzemes rietumos, Baltijas jūras krastā, Dienvidkurzemes novada ziemeļu daļā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2008. g. Liepājas rajonā, 1924.-1949. g. Liepājas apriņķī, 1819.-1920. g. Grobiņas apriņķī) 212 km no Rīgas un 50 km no Liepājas, pilsētas tiesības kopš 1991. g., no 1951. g. pilsētciemats, ciemats izveidojās 1889. g. un tika nosaukts dibinātāja Paula Lilienfelda vārdā par Pāvilostu ("Paulshafen"), pirms tam šī vieta bija pazīstama pēc zvejnieku sētas nosaukuma - Āķagals
Mohaleshuka pilsēta Lesoto Karalistē ("Mohales Hoek"), distrikta administratīvais centrs, 25000 iedzīvotāju (2006. g.)
Gadāmisa pilsēta Lībijā ("Ghadāmis"), oāze un pilsēta Lībijas ziemeļrietumos pie Alžīrijas un Tunisijas robežas, \~10000 iedzīvotāju (2011. g.)
Serira pilsēta Lībijas austrumos ("Serir"), naftas atradņu centrs, naftas vads uz Marsaelharigas ostu Vidusjūras krastā
Berika pie Tvīdas pilsēta Lielbritānijā (_Berwick-upon-Tweed_), Anglijas ziemeļaustrumos, Ziemeļjūras piekrastē, Northamberlendas grāfistes administratīvais centrs, 12000 iedzīvotāju (2011. g.)
Birmingema pilsēta Lielbritānijā (_Birmingham_), Anglijas vidienē, 1092000 iedzīvotāju (2011. g.)
Čeltnema pilsēta Lielbritānijā (_Cheltenham_), Anglijas rietumu daļā, Glosteršīras grāfistē, 116500 iedzīvotāju (2014. g.)
Čipnema pilsēta Lielbritānijā (_Chippenham_), Anglijas dienvidrietumos, Eivonas upes krastos
Darema pilsēta Lielbritānijā (_Durham_), Anglijas ziemeļu daļā, grāfistes administratīvais cents, 94400 iedzīvotāju (2011. g.)
Gilingema pilsēta Lielbritānijā (_Gillingham_), Anglijas dienvidaustrumos, Medvejas grīvlīča krastā, 104200 iedzīvotāju (2012. g.)
Heksema pilsēta Lielbritānijā (_Hexham_), Anglijas ziemeļaustrumos, Tainas labajā krastā
Nortelertona pilsēta Lielbritānijā (_Northallerton_), Anglijas ziemeļu daļā, Nortjorkšīras grāfistes administratīvais centrs, 16800 iedzīvotāju (2011. g.)
Notingema pilsēta Lielbritānijā (_Nottingham_), Anglijā, Trentas krastos, Notingemšīras grāfistes administratīvais centrs, 305700 iedzīvotāju (2011. g.)
Oldema pilsēta Lielbritānijā (_Oldham_), Anglijā, Mančestras piepilsēta, 96600 iedzīvotāju (2011. g.)
Roterema pilsēta Lielbritānijā (_Rotherham_), Anglijas vidienē, 257300 iedzīvotāju (2011.g.)
Sīema pilsēta Lielbritānijā (_Seaham_), Anglijas ziemeļaustrumos
Vaitheivena pilsēta Lielbritānijā (_Whitehaven_), Anglijas ziemeļrietumos, Īrijas jūras piekrastē, 24000 iedzīvotāju (2012. g.)
Vulverhemptona pilsēta Lielbritānijā (_Wolverhampton_), Anglijā, Birmingemas piepilsēta, 249500 iedzīvotāju (2011. g.)
Reksema pilsēta Lielbritānijā (_Wrexham_), Velsas ziemeļaustrumos
Četema pilsēta Lielbritānijā ("Chatham"), Anglijas dienvidaustrumos, osta pie Medvejas grīvas, 76800 iedzīvotāju (2011. g.)
Fērema pilsēta Lielbritānijā ("Fareham"), Anglijā, osta pie Lamanša, 42200 iedzīvotāju (2011. g.)
Kingstona pilsēta Lielbritānijā ("Kingston upon Thames"), Anglijā, ietilpst Lielās Londonas sastāvā, tās teritorijas dienvidrietumu daļā, 43000 iedzīvotāju (2011. g.)
Ambatubueni pilsēta Madagaskarā (_Ambatoboeny_), Mahadzangas provincē
Ambatufinandžahana pilsēta Madagaskarā (_Ambatofinandrahana_), Fianaranco provinces ziemeļu daļā
Ambuhimahaso pilsēta Madagaskarā (_Ambohimahasoa_), Fianaranco provinces ziemeļu daļā
Ambundžumami pilsēta Madagaskarā (_Ambondromamy_), Mahadzangas provincē
Analalava pilsēta Madagaskarā (_Analalava_), Mahadzangas provincē
Andžiba pilsēta Madagaskarā (_Andriba_), Mahadzangas provinces dienvidu daļā
Andziamangirana pilsēta Madagaskarā (_Anjiamangirana_), Mahadzangas provinces ziemeļu daļā
Antalaha pilsēta Madagaskarā (_Antalaha_), Ancirananas štata dienvidaustrumu daļā, Indijas okeāna piekrastē
Antanimbari pilsēta Madagaskarā (_Antanimbary_), Mahadzangas provinces dienvidu daļā
Ancaluva pilsēta Madagaskarā (_Antsalova_), Mahadzangas provinces dienvidos
Ancirambazaha pilsēta Madagaskarā (_Antsirambazaha_), Ancirananas provinces rietumu daļā, Be salā
Ancuha pilsēta Madagaskarā (_Antsoha_), Tuliaras provincē
Ancuhihi pilsēta Madagaskarā (_Antsohihy_), Mahadzangas provincē
Bealanana pilsēta Madagaskarā, Mahadzangas provinces ziemeļu daļā
Befutaka pilsēta Madagaskarā, Mahadzangas provinces ziemeļu daļā
Befandžiana Avarača pilsēta Madagaskarā, Mahazdangas provinces ziemeļu daļā
Mahadzanga pilsēta Madagaskaras ziemeļrietumos ("Mahajanga"), reģiona administratīvais centrs, 152800 iedzīvotāju (2005. g.)
Alorsetara pilsēta Malaizijā (_Alor Setar_), Malakas pussalas rietumu krastā, Kedahas štata administratīvais centrs, 405500 iedzīvotāju (2010. g.)
Bahau pilsēta Malaizijā (_Bahau_), Negerisembulanas štatā
Šahalama pilsēta Malaizijā ("Shah Alam"), Selanoras štata administratīvais centrs, 174400 iedzīvotāju (2000. g.)
Kota Kinabalu pilsēta Malaizijā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļu daļā, Dienvidķīnas jūras piekrastē, Sabahas štata administratīvais centrs, 452000 iedzīvotāju (2010. g.)
Bedona pilsēta Malaizijā, Kedahas štatā
Bandarpusatdženka pilsēta Malaizijā, Pahanas štatā
Kuantana pilsēta Malaizijā, Pahanas štata administratīvais centrs, 354400 iedzīvotāju (2010. g.)
Bandarmuadzamšaha pilsēta Malaizijā, Pahanas štata dienvidaustrumu daļā
Bentona pilsēta Malaizijā, Pahanas štata rietumos
Tavau pilsēta Malaizijā, Sabahas štatā, 145000 iedzīvotāju (2000. g.)
Belurana pilsēta Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļaustrumu piekrastē, Labukas līča krastā
Keninau pilsēta Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļu daļā
Kotabeluda pilsēta Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļu daļā
Ranau pilsēta Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļu daļā
Sandakana pilsēta Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļu daļā, 220000 iedzīvotāju (2000. g.)
Papara pilsēta Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļu daļā, Dienvidķīnas jūras piekrastē
Lahaddatu pilsēta Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļu daļā, Lahaddatu līča ziemeļu piekrastē
Āit Bāha pilsēta Marokā (_Âït-Baha_), Sūsa-Māsa-Draa reģionā
Muhammedīja pilsēta Marokā ("Mohammadia"), Šāvījas-Vardīgas reģionā, Kasablankas piepilsēta, 188600 iedzīvotāju (2004. g.)
Asunjona Nočistlana pilsēta Meksikā (_Asunción Nochixtlán_), Oahakas pavalstī
Viljaermosa pilsēta Meksikā ("Villahermosa"), Tabasko pavalsts administratīvais centrs, osta Grihalvas kreisajā krastā, 335800 iedzīvotāju (2005. g.)
Sapopana pilsēta Meksikā ("Zapopan"), Halisko pavalstī, Gvadalaharas piepilsēta, 1026500 iedzīvotāju (2005. g.)
Tonala pilsēta Meksikā, Gvadalaharas piepilsēta, 374300 iedzīvotāju (2005. g.)
Tlakepake pilsēta Meksikā, Gvadalaharas piepilsēta, 542100 iedzīvotāju (2005. g.)
Taungou pilsēta Mjanmā ("Taung-gok"), Rakhainas (Arakanas) pavalstī, 114400 iedzīvotāju (2014. g.)
Hinzada pilsēta Mjanmas (Birmas) dienvidrietumos ("Hinthada"), Iravadi apgabalā, osta Iravadi krastā, 170300 iedzīvotāju (2010. g.)
Sitve pilsēta Mjanmas Savienībā (Birmā), Rakhainas pavalsts administratīvais centrs, 161400 iedzīvotāju (2004. g.)
Arvaihēra pilsēta Mongolijā (_Arvajheer_), Uvurhangaja aimaka administratīvais centrs
Bagahangaja pilsēta Mongolijā (_Bagahangaj_), Centra aimaka dienvidu daļā
Nalaiha pilsēta Mongolijā ("Nalajcha"), Ulanbatoras piepilsēta, 26500 iedzīvotāju (2006. g.)
Darhana pilsēta Mongolijā, Darhanūlas aimaka administratīvais centrs, 72400 iedzīvotāju (2007. g.)
Cecerlega pilsēta Mongolijas vidienē, Arhangaja aimaka administratīvias centrs, 20600 iedzīvotāju
Šaringola pilsēta Mongolijas ziemeļos ("Šaryngol"), Darhanūlas aimakā, 9000 iedzīvotāju (2015. g.)
Altušangane pilsēta Mozambikā (_Alto Changane_), Gazas provinces dienvidu daļā
Iņambane pilsēta Mozambikas dienvidaustrumos ("Inhambane"), provinces administratīvais centrs, osta Mozambikas šaurums, 63800 iedzīvotāju (2007. g.)
Bāglunga pilsēta Nepālā (_Bāglung_), Ghandaki provincē, valsts rietumu daļā
Beni pilsēta Nepālā, Dhaulāgiri provinces dienvidaustrumu daļā
Hāmstede pilsēta Nīderlandē (_Haamstede_), Zēlandes provincē, Shauvenas-Deivelandes salas dienvidrietumu daļā, 2460 iedzīvotāju (2014. g.)
Midelharnisa pilsēta Nīderlandē (_Middelharnis_), Dienvidholandes provincē, Gūrē-Overflakē salā, 6800 iedzīvotāju (2014. g.)
Borghārene pilsēta Nīderlandē ("Borgharen"), Limburgas provincē, 1850 iedzīvotāju (2014. g.)
Brūvershavene pilsēta Nīderlandē ("Brouwershaven"), Zēlandes provincē, 1420 iedzīvotāju (2014. g.)
Drogehama pilsēta Nīderlandē ("Drogeham"), Frīzlandes provincē, 1600 iedzīvotāju (2014. g.)
Shāberga pilsēta Nīderlandē ("Schaesberg"), Limburgas provincē, 3700 iedzīvotāju (2014. g.)
Shāgena pilsēta Nīderlandē ("Schagen"), Ziemeļholandes provincē, 46100 iedzīvotāju (2014. g.)
Zeidshārvūde pilsēta Nīderlandē ("Zuid-Scharwoude"), Ziemeļholandes provincē, 6440 iedzīvotāju (2014. g.)
Oniča pilsēta Nigērijas dienvidos ("Onitsha"), Aukas štatā, upes osta Nigēras kreisajā krastā, 484200 iedzīvotāju (2005. g.)
Ileša pilsēta Nigērijas dienvidrietumos ("Ilesha"), Ošunas štatā, 305500 iedzīvotāji (2005. g.)
Šaki pilsēta Nigērijas rietumos ("Shaki"), Ojo štatā, 388200 iedzīvotāju (2006. g.)
Kacina pilsēta Nigērijas ziemeļos ("Katsina"), štata administratīvais centrs, 358400 iedzīvotāju (2005. g.); līdz XIX gs. - hausu Kacinas pilsētvalsts centrs
Lillehammere pilsēta Norvēģijā (_Lillehammer_), Oplannes filkes administratīvais centrs, 27000 iedzīvotāju (2013. g.)
Džhangmagiāna pilsēta Pakistānā ("Jhang Maghiana"), Pendžābas provincē, 292200 iedzīvotāju (1998. g.)
Sargodha pilsēta Pakistānā ("Sargodha"), Pendžābas provincē, 484000 iedzīvotāju (2000. g.)
Bahāvalpura pilsēta Pakistānas austrumos (_Bahawalpur_), Pendžabas provincē, netālu no Satledžas upes, 408400 iedzīvotāju (1998. g.), dibināta 1802. g.
Audža pilsēta Palestīnā, Arīhas muhāfazā
Nusairāta pilsēta Palestīnā, Gazas joslā, Deilerbelehas muhāfazā, 59500 iedzīvotāju (2003. g.)
Halīla pilsēta Palestīnā, Rietumkrastā (angļu val. "Hebron", arābu val. "al-Khalil"), muhāfazas administratīvais centrs, 166000 iedzīvotāju (2006. g.), Ābrama un viņa ģimenes kapavieta - ebreju un musulmaņu svētvieta, kuras dēļ radies konflikts, tās nodošana palestīniešiem sākusies 1977. g.; Hebrona
Ain es Sultāna pilsēta Palestīnā, Rietumkrastā, Arīhas muhāfazā
Činča Alta pilsēta Peru ("Chincha Alta"), Ikas reģionā, 153600 iedzīvotāju (2007. g.)
Bambamarka pilsēta Peru, Kahamarkas reģionā
Suha Beskidzka pilsēta Polijā ("Sucha Beskidzka"), Mazpolijas vojevodistē, 9500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1896. g.
Albergarija a Velja pilsēta Portugālē ("Albergaria-a-Velha"), Aveiru apgabalā, 25300 iedzīvotāju (2011. g.)
Kaldaša da Raiņa pilsēta Portugālē ("Caldas da Rainha"), Leirijas apgabalā, 51700 iedzīvotāju (2011. g.)
Šaviša pilsēta Portugālē ("Chaves"), Vilarealas apgabalā, 41200 iedzīvotāju (2011. g.)
Gafanja da Nazare pilsēta Portugālē ("Gafanha da Nazatre"), Aveiru apgabalā, 14800 iedzīvotāju (2011. g.)
Iļavu pilsēta Portugālē ("Ilhavo"), Aveiru apgabalā, 38600 iedzīvotāju (2011. g.)
Mariņagrandi pilsēta Portugālē ("Marinha Grande"), Leirijas apgabalā, 38700 iedzīvotāju (2011. g.)
Mealjada pilsēta Portugālē ("Mealhada"), Aveiru apgabalā, 20400 iedzīvotāju (2011. g.)
Oļauna pilsēta Portugālē ("Olha~o"), Faru apgabalā, 45400 iedzīvotāju (2011. g.)
Argūba pilsēta Rietumsahārā (_Al Argoub_), Vādī ed Dehaba-Lekvīra reģionā, Atlantijas okeāna piekrastē
Zaleu pilsēta Rumānijā, Selažas žudecā, 56200 iedzīvotāju (2011. g.); Zilaha
Avačapana pilsēta Salvadorā (_Ahuachapán_), departamenta administratīvais centrs
Ain Ibn Fuheida pilsēta Saūda Arābijā (_ʻAyn Ibn Fuhayd_), Kasīmas mintakas austrumos
Beldžuršī pilsēta Saūda Arābijā, Bāhas mintakas dienvidaustrumu daļā
Medīna pilsēta Saūda Arābijas rietumos (arābu val.: المدينة, Madinah, arī "Al Madīnah al Munawwarah") 169 km attālumā no Mekas, Muhameda politiskais centrs laikā no 622. gada līdz Mekas iekarošanai; ap 1319000 iedzīvotāju (2005. g.); sākotnējais nosaukums Jatriba
Meka pilsēta Saūda Arābijas rietumos (arābu val.: مكة المكرمة, Makkah al-Mukarramah), Rietumu provinces centrs, 1,4 mlj iedzīvotāju (2007. g.), vieta, kur saskaņā ar leģendu dzimis Muhameds, islāma garīgais centrs
Čārlstauna pilsēta Senkitsā un Nevisā ("Charlestown"), Nevisas salas administratīvais centrs, 1820 iedzīvotāju (2001. g.)
Pještjani pilsēta Slovākijā ("Piešt'any"), Trnavas apgabalā, Vāhas labajā krastā, 27300 iedzīvotāju (2007. g.)
Žilina pilsēta Slovākijā ("Žilina"), Vāhas ielejā, apgabala administratīvais centrs, 81000 iedzīvotāju (2018. g.)
Kauhajoki pilsēta Somijā (_Kauhajoki_), Dienvidpohjanmā reģionā, 14200 iedzīvotāju (2014. g.)
Mariehamna pilsēta Somijā (somu val. "Maarianhamina", zviedru val. "Mariehamn"), Olandes (Ālandu salu) novada autonomā reģiona administratīvais centrs, 11300 iedzīvotāju (2014. g.); Mārianhamina
Alfaro pilsēta Spānijā (_Alfaro_), Larjohas autonomā apgabala austrumos
Alama de Mursija pilsēta Spānijā (_Alhama de Murcia_), Mursijas autonomā apgabala Mursijas reģionā, 20700 iedzīvotāju (2014. g.)
Alaurina de la Torre pilsēta Spānijā (_Alhaurin de la Torre_), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē, 36700 iedzīvotāju (2014. g.)
Alhaurina el Grande pilsēta Spānijā (_Alhaurin el Grande_), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē, 23800 iedzīvotāju (2014. g.)
Araala pilsēta Spānijā (_Arahal_), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē
Arnedo pilsēta Spānijā (_Arnedo_), Larjohas autonomajā apgabalā
Asukeka de Enaresa pilsēta Spānijā (_Azuqueca de Henares_), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Gvadalaharas provincē, 34200 iedzīvotāju (2014. g.)
Aro pilsēta Spānijā (_Haro_), Larjohas autonomā apgabala ziemeļos
Kalaorra pilsēta Spānijā ("Calahorra"), Larjohas autonomajā apgabalā, 24800 iedzīvotāju (2014. g.)
Mučamela pilsēta Spānijā ("Muchamiel"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 23500 iedzīvotāju (2014. g.)
Logronjo pilsēta Spānijā, Larjohas autonomā apgabala administratīvais centrs, Ebro labajā krastā, 152000 iedzīvotāju (2014. g.)
Abū Džubeiha pilsēta Sudānā (_Abū Jubayhah_), Dienvidkordofānas štatā
Abū Šeneba pilsēta Sudānā (_Abū Shanab_), Ziemeļkordofānas vilājā
Akāša pilsēta Sudānā (_ʻAkāshah_), Šemālījas vilājas ziemeļu daļā, Nīlas kreisajā krastā
Hartūmbahrī pilsēta Sudānā, Hartūmas piepilsēta, 1327500 iedzīvotāju (2007. g.); Ziemeļhartūma
Šatela-Sendenī pilsēta Šveicē (_Chatel-Saint-Denis_), Fribūras kantonā, 6300 iedzīvotāju (2013. g.)
Lašodefona pilsēta Šveicē (_La Chaux-de-Fonds_), Neišateles kantonā, 38700 iedzīvotāju (2013. g.)
Langentāle pilsēta Šveicē (_Langenthal_), Bernes kantonā, 15300 iedzīvotāju (2013. g.)
Talvīle pilsēta Šveicē (_Thalwil_), Cīrihes kantonā, 17500 iedzīvotāju (2013. g.)
Kāma pilsēta Šveicē ("Cham"), Cūgas kantonā, 15400 iedzīvotāju (2013. g.)
Ešalēna pilsēta Šveicē ("Echallens"), Vo kantonā, 5400 iedzīvotāju (2013. g.)
Neihauzene pie Reinfalles pilsēta Šveicē (“Neuhausen am Rheinfall”), Šafhauzenes kantonā, 10400 iedzīvotāju (2013. g.)
Neinkirhe pilsēta Šveicē ("Neunkirch"), Šafelhauzenes kantonā, 2020 iedzīvotāju (2013. g.)
Roršhaha pilsēta Šveicē ("Rorschach"), Sanktgallenes kantonā, 9000 iedzīvotāju (2013. g.)
Šteina pie Reinas pilsēta Šveicē ("Stein am Rhein"), Šafhauzenes kantonā, 3300 iedzīvotāju (2013. g.)
Neišatele pilsēta Šveicē (fr. "Neuchatel", vācu "Neuenburg", it. "Neocastello / Nuovocastello", retoromāņu "Neuchatel or Neufchatel"), kantona administratīvais centrs, 33800 iedzīvotāju (2013. g.)
Šafhauzene pilsēta Šveicē (fr. "Schaffhouse", vācu "Schaffhausen", it. "Sciaffusa", retoromāņu "Schaffusa"), kantona administratīvais centrs, 35600 iedzīvotāju (2013. g.)
Ališaņa pilsēta Taivānā (_Alishan_), Dzjaji un Naņtou apriņķī
Amnātčarona pilsēta Taizemē (_Amnat Charoen_), provinces administratīvais centrs
Ajutthaja pilsēta Taizemē (_Phra Nakhon Si Ayutthaya_), provinces administratīvais centrs
Ajuthaja pilsēta Taizemē ("Phra Nakhon Si Ayutthaya"), \~70 km uz ziemeļiem no Bangkokas, provinces administratīvais centrs, XIV-XVIII gs. piļu un tempļu drupas, dibināta 1350. g., līdz 1767. g. valsts galvaspilsēta; Ajutaja; Ajutija
Bānpaina pilsēta Taizemē, Ajutthajas provincē
Bānpakona pilsēta Taizemē, Čhačhonsau provincē
Bamnetnarona pilsēta Taizemē, Čhaijapūmas provincē
Bānphēna pilsēta Taizemē, Nakhonphanomas provinces ziemeļaustrumos
Bānlīama pilsēta Taizemē, Nakhonratčhasīmas provinces ziemeļu daļā
Bānlēna pilsēta Taizemē, Nonthaburī provinces ziemeļos
Bānlēma pilsēta Taizemē, Phētčhaburī provincē, Bangkokas līča piekrastē
Bānsaphāna pilsēta Taizemē, Pračuapkhīrīkhanas provincē, Siāmas līča piekrastē
Bānpona pilsēta Taizemē, Rātčhaburī provinces ziemeļaustrumos
Bāndānlānhoi pilsēta Taizemē, Sukhothai provincē
Bānračana pilsēta Taizemē, Suphanburī provinces ziemeļaustrumu daļā
Bānrai pilsēta Taizemē, Uthajhānī provinces dienvidu daļā
Aruša pilsēta Tanzānijā (_Arusha_), valsts ziemeļu daļā, provinces administratīvais centrs, 233000 iedzīvotāju (2002. g.)
Ardahana pilsēta Turcijā (_Ardahan_), ila administratīvais centrs, 19100 iedzīvotāju (2013. g.)
Arhavi pilsēta Turcijā (_Arhavi_), Artvinas ilā, 16000 iedzīvotāju (2013. g.)
Buharkenta pilsēta Turcijā ("Buharkent"), Ajdinas ilā, 6800 iedzīvotāju (2013. g.)
Burhanije pilsēta Turcijā ("Burhaniye"), Balikesiras ilā, 41900 iedzīvotāju (2013. g.)
Džihanbajli pilsēta Turcijā ("Cihanbeyli"), Konjas ilā, 16000 iedzīvotāju (2013. g.)
Damala pilsēta Turcijā ("Damal"), Ardahanas ilā, 3400 iedzīvotāju (2013. g.)
Hanaka pilsēta Turcijā ("Hanak"), Ardahanas ilā, 3900 iedzīvotāju (2013. g.)
Hekimhana pilsēta Turcijā ("Hekimhan"), Malatjas ilā, 6800 iedzīvotāju (2013. g.)
Jazihana pilsēta Turcijā ("Yazihan"), Malatjas ilā, 2000 iedzīvotāju (2013. g.)
Jenimahalle pilsēta Turcijā ("Yenimahalle"), Ankaras ilā, 687000 iedzīvotāju (2013. g.)
Ihsanije pilsēta Turcijā ("Ihsaniye"), Afjonkarasiharas ilā, 2300 iedzīvotāju (2013. g.)
Kadinhani pilsēta Turcijā ("Kadinhani"), Konjas ilā, 13600 iedzīvotāju (2013. g.)
Karahalli pilsēta Turcijā ("Karahalli"), Ušakas ilā, 4200 iedzīvotāju (2013. g.)
Kelkita pilsēta Turcijā ("Kelkit"), Gimišhanes ilā, 14500 iedzīvotāju (2013. g.)
Kirikhana pilsēta Turcijā ("Kirikhan"), Hatajas ilā, 74700 iedzīvotāju (2013. g.)
Kizildžahamama pilsēta Turcijā ("Kizilcahaman"), Ankaras ilā, 16500 iedzīvotāju (2013. g.)
Mihalgazi pilsēta Turcijā ("Mihalgazi"), Eskišehiras ilā, 1500 iedzīvotāju (2013. g.)
Nallihana pilsēta Turcijā ("Nallihan"), Ankaras ilā, 12100 iedzīvotāju (2013. g.)
Nurhaka pilsēta Turcijā ("Nurhak"), Kahramanmarašas ilā, 5600 iedzīvotāju (2013. g.)
Orhaneli pilsēta Turcijā ("Orhaneli"), Bursas ilā, 7500 iedzīvotāju (2013. g.)
Orhangazi pilsēta Turcijā ("Orhangazi"), Bursas ilā, 57200 iedzīvotāju (2013. g.)
Posofa pilsēta Turcijā ("Posof"), Ardahanas ilā, 2050 iedzīvotāju (2013. g.)
Rejhanli pilsēta Turcijā ("Reyhanli"), Hatajas ilā, 63600 iedzīvotāju (2013. g.)
Saruhanli pilsēta Turcijā ("Saruhanli"), Manisas ilā, 15800 iedzīvotāju (2013. g.)
Solhana pilsēta Turcijā ("Solhan"), Bingelas ilā, 16700 iedzīvotāju (2013. g.)
Torula pilsēta Turcijā ("Torul"), Gimišhanes ilā, 4400 iedzīvotāju (2013. g.)
Turhala pilsēta Turcijā ("Turhal"), Tokatas ilā, 63600 iedzīvotāju (2013. g.)
Čildira pilsēta Turcijā, Ardahanas ilā, 1680 iedzīvotāju (2013. g.)
Keprili pilsēta Turcijā, Ardahanas ilā, 2000 iedzīvotāju (2013. g.)
Gele pilsēta Turcijā, Ardahanas ilā, 7400 iedzīvotāju (2013. g.)
Ašikšenlika pilsēta Turcijā, Ardahanas ilā, 900 iedzīvotāju (2013. g.)
Arzulara pilsēta Turcijā, Gimišhanes ila austrumu daļā
Kirtina pilsēta Turcijā, Gimišhanes ilā, 3200 iedzīvotāju (2013. g.)
Kese pilsēta Turcijā, Gimišhanes ilā, 3500 iedzīvotāju (2013. g.)
Širana pilsēta Turcijā, Gimišhanes ilā, 9500 iedzīvotāju (2013. g.)
Antakja pilsēta Turcijas dienvidos (_Antakya_), Hatajas ila administratīvais centrs, 217000 iedzīvotāju (2013. g.), senajos laikos bija zināma kā Antioha jeb Antiohija
Adana pilsēta Turcijas dienvidos ("Adana"), ila administratīvais centrs, atrodas 70 km no Vidusjūras ziemeļaustrumu piekrastes Seihanas krastos, 2125600 iedzīvotāju (2013. g.)
Džejhana pilsēta Turcijas dienvidos ("Ceyhan"), Adanas ilā, 107900 iedzīvotāju (2012. g.)
Abadana pilsēta Turkmenistānā (_Abadan_), Ahala vilajetā, 35000 iedzīvotāju (1996. g.); Bezmeina
Baharli pilsēta Turkmenistānā, Ahala vilajetā, 26800 iedzīvotāju (1996. g.)
Tedžena pilsēta Turkmenistānā, Ahala vilajetā, 48700 iedzīvotāju (1996. g.)
Artemivska pilsēta Ukrainā (_Artemivs’k_), Luhanskas apgabalā, Alčevskas piepilsēta, 7500 iedzīvotāju (2013. g.), līdz 1991. g. saucās Artjomovska
Almazna pilsēta Ukrainā (_Алмазна_), Luhanskas apgabalā, 4320 iedzīvotāju (2013. g.)
Aličevska pilsēta Ukrainā (_Алчевськ_), Luhanskas apgabalā, 111360 iedzīvotāju (2013. g.)>
Vahruševa pilsēta Ukrainā ("Vakhrusheve"), Luhanskas apgabalā, 11900 iedzīvotāju (2013. g.)
Miusinska pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabala dienvidos, Miusas krastos, 4700 iedzīvotāju (2014. g.)
Irmino pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 10040 iedzīvotāju (2013. g.)
Hirske pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 10100 iedzīvotāju (2013. g.)
Lisičanska pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 104300 iedzīvotāju (2013. g.)
Sjeverodonecka pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 109500 iedzīvotāju (2013. g.)
Alčevska pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 111360 iedzīvotāju (2013. g.); 1931.–1961. g. saucās Vorošilovska, 1961.–1992. g. – Kommunarska
Petrovske pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 13300 iedzīvotāju (2013. g.)
Zolote pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 14600 iedzīvotāju (2013. g.)
Červonopartizanska pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 15660 iedzīvotāju (2013. g.)
Lutuhine pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 18000 iedzīvotāju (2013. g.)
Svatove pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 18200 iedzīvotāju (2013. g.)
Starobiļska pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 18300 iedzīvotāju (2013. g.)
Kreminna pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 20300 iedzīvotāju (2013. g.)
Suhodiļska pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 21060 iedzīvotāju (2013. g.)
Popasna pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 21900 iedzīvotāju (2013. g.)
Molodohvardijska pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 23330 iedzīvotāju (2013. g.)
Perevaļska pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 25940 iedzīvotāju (2013. g.)
Kirovska pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 28500 iedzīvotāju (2013. g.)
Pervomajska pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 38430 iedzīvotāju (2013. g.)
Roveņki pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 47850 iedzīvotāju (2013. g.)
Rubižne pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 60370 iedzīvotāju (2013. g.)
Sverdlovska pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 65270 iedzīvotāju (2013. g.)
Zorinska pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 7330 iedzīvotāju (2013. g.)
Stahanova pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 77600 iedzīvotāju (2013. g.)
Krasnijluča pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 82750 iedzīvotāju (2013. g.)
Zimohirja pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 9950 iedzīvotāju (2013. g.)
Priviļļe pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, administratīvi pakļauta Lisičanskas pilsētas padomei, 7700 iedzīvotāju (2013. g.)
Krasnodona pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, Kamenkas kreisajā krastā, 44280 iedzīvotāju (2013. g.)
Brjanka pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, Lozovajas krastos, 47500 iedzīvotāju (2013. g.)
Ščastja pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, Severskijdoņecas kreisajā krastā, 12770 iedzīvotāju (2013. g.)
Bolhrada pilsēta Ukrainā, Odesas apgabalā, Jalpuha ezera krastā, rajona administratīvais centrs, 15600 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopā 1821. g.
Ustiluha pilsēta Ukrainā, Volīnijas apgabala dienvidrietumos, pie Luhas ietekas Bugā, 2200 iedzīvotāju (2015. g.)
Antracita pilsēta Ukrainas austrumos (_Антрацит_), Luhanskas apgabala dienvidu daļā, 54640 iedzīvotāju (2013. g.), līdz 1962. g. saucās Bokovoantracita
Novodružeska pilsēta Ukrainas austrumos, Luhanskas apgabala rietumos, Siverskijdonecas labajā krastā, 7900 iedzīvoytāju (2012. g.)
Hāga pilsēta un osta Nīderlandes rietumu daļā (nīderlandiešu valodā _'s-Gravenhage, Den Haag_, angļu val. _The Hague_), kurā atrodas karaļa rezidence, valdības un parlamenta mītne, Dienvidholandes provinces administratīvais centrs, 510900 iedzīvotāju (2014. g.)
Biharkeresteša pilsēta Ungārijā ("Biharkeresztes"), Hajdū-Biharas meģē, 4100 iedzīvotāju (2014. g.)
Debrecena pilsēta Ungārijā ("Debrecen"), Hajdū-Biharas meģes administratīvais centrs, 203900 iedzīvotāju (2014. g.), universitāte (dib. 1912. g.)
Dunaharasti pilsēta Ungārijā ("Dunaharaszti"), Peštas meģē, 20600 iedzīvotāju (2014. g.)
Kaba pilsēta Ungārijā ("Kaba"), Hadjū-Biharas meģē, 6000 iedzīvotāju (2014. g.)
Kiškunhalaša pilsēta Ungārijā ("Kiskunhalas"), Bāčas-Kiškunas meģē, 27900 iedzīvotāju (2014. g.)
Pannonhalma pilsēta Ungārijā ("Pannonhalma"), Ģēras-Mošonas-Šopronas meģē, 3900 iedzīvotāju (2014. g.)
Seghaloma pilsēta Ungārijā ("Szeghalom"), Bēkēšas meģē, 9300 iedzīvotāju (2014. g.)
Sigethaloma pilsēta Ungārijā ("Szigethalom"), Peštas meģē, 17000 iedzīvotāju (2014. g.)
Tisačege pilsēta Ungārijā ("Tiszacsege"), Hadjū-Biharas meģē, 4700 iedzīvotāju (2014. g.)
Balmazūjvāroša pilsēta Ungārijā, Hadjū-Biharas meģē, 17500 iedzīvotāju (2014. g.)
Vāmošpērča pilsēta Ungārijā, Hadjū-Biharas meģē, 5300 iedzīvotāju (2014. g.)
Hajdūhadhāza pilsēta Ungārijā, Hajdū-Biharas meģē, 12800 iedzīvotāju (2014. g.)
Hajdūšāmšona pilsēta Ungārijā, Hajdū-Biharas meģē, 12900 iedzīvotāju (2014. g.)
Pišpekladāņa pilsēta Ungārijā, Hajdū-Biharas meģē, 14800 iedzīvotāju (2014. g.)
Beretpūjfalu pilsēta Ungārijā, Hajdū-Biharas meģē, 15200 iedzīvotāju (2014. g.)
Hajdūnānāša pilsēta Ungārijā, Hajdū-Biharas meģē, 17200 iedzīvotāju (2014. g.)
Hajdūsoboslo pilsēta Ungārijā, Hajdū-Biharas meģē, 24000 iedzīvotāju (2014. g.)
Hajdūbesermēņa pilsēta Ungārijā, Hajdū-Biharas meģē, 31300 iedzīvotāju (2014. g.)
Komādi pilsēta Ungārijā, Hajdū-Biharas meģē, 5500 iedzīvotāju (2014. g.)
Tēglāša pilsēta Ungārijā, Hajdū-Biharas meģē, 6400 iedzīvotāju (2014. g.)
Lētavērteša pilsēta Ungārijā, Hajdū-Biharas meģē, 7100 iedzīvotāju (2014. g.)
Ņīradoņa pilsēta Ungārijā, Hajdū-Biharas meģē, 7800 iedzīvotāju (2014. g.)
Polgāra pilsēta Ungārijā, Hajdū-Biharas meģē, 8000 iedzīvotāju (2014. g.)
Hajdūdoroga pilsēta Ungārijā, Hajdū-Biharas meģē, 8800 iedzīvotāju (2014. g.)
Nādudvara pilsēta Ungārijā, Hajdū-Biharas meģē, 8800 iedzīvotāju (2014. g.)
Mirzačela pilsēta Uzbekistānā, Džizahas vilajeta austrumos, pilsētas tiesības no 1974. g., ilgstoši saucās Gagarina
Ghallaorola pilsēta Uzbekistānā, Džizahas vilajetā, 23000 iedzīvotāju (2005. g.)
Pahtakora pilsēta Uzbekistānā, Džizahas vilajetā, 23600 iedzīvotāju (2012. g.)
Āhauza pilsēta Vācijā (_Ahaus_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes Minsteres apgabalā, 38800 iedzīvotāju (2013. g.)
Aihaha pilsēta Vācijā (_Aichach_), Bavārijas federālajā zemē, 20600 iedzīvotāju (2013. g.)
Ašafenburga pilsēta Vācijā (_Aschaffenburg_), Bavārijas ziemeļrietumos, osta Mainas labajā krastā, 67800 iedzīvotāju (2013. g.)
Ašerslēbene pilsēta Vācijā (_Aschersleben_), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 28000 iedzīvotāju (2013. g.)
Auerbaha pilsēta Vācijā (_Auerbach im Vogtland_), Saksijas federālajā zemē, 19100 iedzīvotāju (2013. g.); Auerbaha Fogtlandē
Bādbuhava pilsēta Vācijā (_Bad Buchau_), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 3900 iedzīvotāju (2013. g.)
Bādoeinhauzene pilsēta Vācijā (_Bad Oeynhausen_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 48300 iedzīvotāju (2013. g.)
Bādreihenhalla pilsēta Vācijā (_Bad Reichenhall_), Bavārijas federālajā zemē, 17100 iedzīvotāju (2013. g.)
Brēmerhāfene pilsēta Vācijā (_Bremerhaven_), Brēmenes federālajā zemē, 112900 iedzīvotāju (2013. g.), Brēmenes priekšosta Vēzeres grīvā, Ziemeļjūras Helgolandes līča krastā
Burghauzene pilsēta Vācijā (_Burghausen_), Bavārijas federālās zemes dienvidrietumu daļā, pie Austrijas robežas
Kukshāfene pilsēta Vācijā (_Cuxhaven_), Lejassaksijas federālās zemes ziemeļos, Elbas estuāra dienvidu krastā pie Ziemeļjūras, 48300 iedzīvotāju (2013. g.)
Freiburga pilsēta Vācijā (_Freiburg (Unstrut)_), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 4800 iedzīvotāju (2013.g.)
Glauhava pilsēta Vācijā (_Glauchau_), Saksijas federālajā zemē, 23100 iedzīvotāju (2013. g.)
Līdinghauzene pilsēta Vācijā (_Lüdinghausen_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes Minsteres apgabalā, 23700 iedzīvotāju (2013. g.)
Nīnburga pilsēta Vācijā (_Nienburg_), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 6600 iedzīvotāju (2013. g.)
Nordenhama pilsēta Vācijā (_Nordenham_), Lejassaksijas federālajā zemē, 26300 iedzīvotāju (2013. g.)
Oberhauzene pilsēta Vācijā (_Oberhausen_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 209100 iedzīvotāju (2013. g.)
Osterholca-Šarmbeka pilsēta Vācijā (_Osterholz-Scharmbeck_), Lejassaksijas federālajā zemē, 29900 iedzīvotāju (2013. g.)
Reklinghauzene pilsēta Vācijā (_Recklinghausen_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 115300 iedzīvotāju (2013. g.)
Zēlande pilsēta Vācijā (_Seeland_), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 8500 iedzīvotāju (2013. g.)
Vildeshauzene pilsēta Vācijā (_Wildeshausen_), Lejassaksijas federālajā zemē, 18900 iedzīvotāju (2013. g.)
Vilhelmshāfene pilsēta Vācijā (_Wilhelmshaven_), Lejassaksijas federālajā zemē, 75700 iedzīvotāju (2013. g.)
Akene pilsēta Vācijā ("Aken"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 7900 iedzīvotāju (2013. g.)
Allštate pilsēta Vācijā ("Allstedt"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 8100 iedzīvotāju (2013. g.)
Alslebene pilsēta Vācijā ("Alsleben"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 2500 iedzīvotāju (2013. g.)
Annaburga pilsēta Vācijā ("Annaburg"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 7100 iedzīvotāju (2013. g.)
Arendzē pilsēta Vācijā ("Arendsee"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 7100 iedzīvotāju (2013. g.)
Arneburga pilsēta Vācijā ("Arneburg"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 1560 iedzīvotāju (2013. g.)
Arnšteina pilsēta Vācijā ("Arnstein"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 7100 iedzīvotāju (2013. g.)
Bābenhauzene pilsēta Vācijā ("Babenhausen"), Hesenes federālajā zemē, 15700 iedzīvotāju (2013. g.)
Baharaha pilsēta Vācijā ("Bacharach"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 1900 iedzīvotāju (2013. g.)
Bādbibra pilsēta Vācijā ("Bad Bibra"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 2830 iedzīvotāju (2013. g.)
Bāddirenberga pilsēta Vācijā ("Bad Dürrenberg"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 11800 iedzīvotāju (2013. g.)
Bādfrankenhauzene pilsēta Vācijā ("Bad Frankenhausen/Kyffhäuser"), Tīringenes federālajā zemē, 8700 iedzīvotāju (2013. g.)
Bādfrīdrihzāle pilsēta Vācijā ("Bad Friedrichshall"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 18300 iedzīvotāju (2013. g.)
Bādkarlshāfene pilsēta Vācijā ("Bad Karlshafen"), Hesenes federālajā zemē, 3530 iedzīvotāju (2013. g.)
Bādšandava pilsēta Vācijā ("Bad Schandau"), Saksijas federālajā zemē, 3500 iedzīvotāju (2013. g.)
Bādšmīdeberga pilsēta Vācijā ("Bad Schmiedeberg"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 8700 iedzīvotāju (2013. g.)
Bādlauhštate pilsēta Vācijā ("Bad-Lauchstädt"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 9000 iedzīvotāju (2013. g.)
Ballenštete pilsēta Vācijā ("Ballenstedt"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 9400 iedzīvotāju (2013. g.)
Barbi pilsēta Vācijā ("Barby"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 8700 iedzīvotāju (2013. g.)
Bernburga pilsēta Vācijā ("Bernburg"), Saksijā-Anhaltē, Zāles krastos, 33800 iedzīvotāju (2013. g.)
Bīzentāle pilsēta Vācijā ("Biesenthal"), Brandenburgas federālajā zemē, 5600 iedzīvotāju (2013. g.)
Bismarka pilsēta Vācijā ("Bismark"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 8600 iedzīvotāju (2013. g.)
Biterfelde-Volfene pilsēta Vācijā ("Bitterfeld Wolfen"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 41200 iedzīvotāju (2013. g.)
Blakenhaine pilsēta Vācijā ("Blakenhain"), Tīringenes federālajā zemē, 6500 iedzīvotāju (2013. g.)
Blankenburga pilsēta Vācijā ("Blankenburg"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 20700 iedzīvotāju (2013.g.)
Gerbštete pilsēta Vācijā ("Blankenburg"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 7700 iedzīvotāju (2013.g.)
Borgholchauzene pilsēta Vācijā ("Borgholzhausen"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 8600 iedzīvotāju (2013. g.)
Braunsbedra pilsēta Vācijā ("Braunsbedra"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 11400 iedzīvotāju (2013.g.)
Burga pilsēta Vācijā ("Burg"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 22800 iedzīvotāju (2013.g.)
Burgahauzene pilsēta Vācijā ("Burghausen"), Bavārijas federālajā zemē, 17700 iedzīvotāju (2013. g.)
Kalbe pilsēta Vācijā ("Calbe"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 9350 iedzīvotāju (2013.g.)
Kāma pilsēta Vācijā ("Cham"), Bavārijas federālajā zemē, 16400 iedzīvotāju (2013. g.)
Klaustāle-Cellerfelde pilsēta Vācijā ("Clausthal-Zellerfeld"), Lejassaksijas federālajā zemē, 12900 iedzīvotāju (2013. g.)
Kosviga pilsēta Vācijā ("Coswig (Anhalt)"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 12300 iedzīvotāju (2013.g.)
Krimmičava pilsēta Vācijā ("Crimmitschau"), Saksijas federālajā zemē, 19400 iedzīvotāju (2013. g.)
Dahava pilsēta Vācijā ("Dachau"), Bavārijas federālajā zemē, 45600 iedzīvotāju (2013. g.)
Desava pilsēta Vācijā ("Dessau"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, pie Muldes ietekas Elbā, 83600 iedzīvotāju (2013. g.)
Doberlūga-Kirhhaina pilsēta Vācijā ("Doberlug-Kirchhain"), Brandenburgas federālajā zemē, 8800 iedzīvotāju (2013. g.)
Dornhana pilsēta Vācijā ("Dornhan"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 6000 iedzīvotāju (2013. g.)
Drolshāgene pilsēta Vācijā ("Drolshagen"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 11800 iedzīvotāju (2013. g.)
Ekartsberga pilsēta Vācijā ("Eckartsberg"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 2400 iedzīvotāju (2013.g.)
Egelne pilsēta Vācijā ("Egeln"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 3500 iedzīvotāju (2013.g.)
Emmelshauzene pilsēta Vācijā ("Emmelshausen"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 4750 iedzīvotāju (2013. g.)
Ešershauzene pilsēta Vācijā ("Eschershausen"), Lejassaksijas federālajā zemē, 3450 iedzīvotāju (2013. g.)
Falkenšteina pilsēta Vācijā ("Falkenstein/Harz"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 5600 iedzīvotāju (2013.g.)
Flēa pilsēta Vācijā ("Floeha"), Saksijas federālajā zemē, 11100 iedzīvotāju (2013. g.)
Frankentāle pilsēta Vācijā ("Frankenthal"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 47300 iedzīvotāju (2013. g.)
Frīdrihshāfene pilsēta Vācijā ("Friedrichshafen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 58000 iedzīvotāju (2013. g.)
Frīdrihštāle pilsēta Vācijā ("Friedrichsthal"), Zāras federālajā zemē, 10300 iedzīvotāju (2013. g.)
Gardelēgene pilsēta Vācijā ("Gardelegen"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 23100 iedzīvotāju (2013.g.)
Gēstahte pilsēta Vācijā ("Geesthacht"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 29400 iedzīvotāju (2013. g.)
Geithaina pilsēta Vācijā ("Geithain"), Saksijas federālajā zemē, 5500 iedzīvotāju (2013. g.)
Gelnhauzene pilsēta Vācijā ("Gelnhausen"), Hesenes federālajā zemē, 22100 iedzīvotāju (2013. g.)
Gentīne pilsēta Vācijā ("Genthin"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 14600 iedzīvotāju (2013.g.)
Gommerne pilsēta Vācijā ("Gommern"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 10600 iedzīvotāju (2013.g.)
Gota pilsēta Vācijā ("Gotha"), Tīringenes federālajā zemē, 44300 iedzīvotāju (2013. g.)
Grāfenhainihene pilsēta Vācijā ("Graefenhainichen"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 12200 iedzīvotāju (2013.g.)
Grāfentāle pilsēta Vācijā ("Graefenthal"), Tīringenes federālajā zemē, 2100 iedzīvotāju (2013. g.)
Greningene pilsēta Vācijā ("Groeningen"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 3600 iedzīvotāju (2013.g.)
Grosenhaina pilsēta Vācijā ("Grossenhain"), Saksijas federālajā zemē, 18400 iedzīvotāju (2013. g.)
Grinhaina-Beierfelde pilsēta Vācijā ("Gruenhain-Beierfeld"), Saksijas federālajā zemē, 6000 iedzīvotāju (2013. g.)
Gistene pilsēta Vācijā ("Guesten"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 4350 iedzīvotāju (2013.g.)
Guncenhauzene pilsēta Vācijā ("Gunzenhausen"), Bavārijas federālajā zemē, 16200 iedzīvotāju (2013. g.)
Halberštate pilsēta Vācijā ("Halberstadt"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 40300 iedzīvotāju (2013.g.)
Haldenslēbene pilsēta Vācijā ("Haldensleben"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 19200 iedzīvotāju (2013.g.)
Halle pilsēta Vācijā ("Halle"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 231600 iedzīvotāju (2013. g.), dzelzceļa mezgls, upes osta, universitāte (no 1694. g.)
Harta pilsēta Vācijā ("Hartha"), Saksijas federālajā zemē, 7400 iedzīvotāju (2013. g.)
Harcgerode pilsēta Vācijā ("Harzgerode"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 8300 iedzīvotāju (2013.g.)
Hāfelberga pilsēta Vācijā ("Havelberg"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 6700 iedzīvotāju (2013.g.)
Heklingene pilsēta Vācijā ("Hecklingen"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 7200 iedzīvotāju (2013.g.)
Heiligenhāfene pilsēta Vācijā ("Heiligenhafen"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 9100 iedzīvotāju (2013. g.)
Heiligenhauze pilsēta Vācijā ("Heiligenhaus"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 25400 iedzīvotāju (2013. g.)
Hetštete pilsēta Vācijā ("Hettstedt"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 14700 iedzīvotāju (2013.g.)
Hildburghauzene pilsēta Vācijā ("Hildburghausen"), Tīringenes federālajā zemē, 11700 iedzīvotāju (2013. g.)
Hiršava pilsēta Vācijā ("Hirschau"), Bavārijas federālajā zemē, 5800 iedzīvotāju (2013. g.)
Hohenmelzene pilsēta Vācijā ("Hohenmoelsen"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 9900 iedzīvotāju (2013.g.)
Hoenšteina-Ernstāle pilsēta Vācijā ("Hohenstein-Ernstthal"), Saksijas federālajā zemē, 15100 iedzīvotāju (2013. g.)
Hēra-Grenchauzene pilsēta Vācijā ("Höhr-Grenzhausen"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 9300 iedzīvotāju (2013. g.)
Ihenhauzene pilsēta Vācijā ("Ichenhausen"), Bavārijas federālajā zemē, 8600 iedzīvotāju (2013. g.)
Ilzenburga pilsēta Vācijā ("Ilsenburg"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 9400 iedzīvotāju (2013.g.)
Immenhauzene pilsēta Vācijā ("Immenhausen"), Hesenes federālajā zemē, 6850 iedzīvotāju (2013. g.)
Jerihova pilsēta Vācijā ("Jerichow"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 7200 iedzīvotāju (2013.g.)
Jēzene pilsēta Vācijā ("Jessen"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 14300 iedzīvotāju (2013.g.)
Joahimštāle pilsēta Vācijā ("Joachimsthal"), Brandenburgas federālajā zemē, 3400 iedzīvotāju (2013. g.)
Johanngeorgenštate pilsēta Vācijā ("Johanngeorgenstadt"), Saksijas federālajā zemē, 4250 iedzīvotāju (2013. g.)
Kalbe pilsēta Vācijā ("Kalbe"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 7800 iedzīvotāju (2013.g.)
Kelbra pilsēta Vācijā ("Kelbra"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 3500 iedzīvotāju (2013.g.)
Kemberga pilsēta Vācijā ("Kemberg"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 10200 iedzīvotāju (2013.g.)
Kirhhaina pilsēta Vācijā ("Kirchhain"), Hesenes federālajā zemē, 16100 iedzīvotāju (2013. g.)
Klingentāle pilsēta Vācijā ("Klingenthal"), Saksijas federālajā zemē, Čehijas pierobežā (robežas pretējā pusē atrodas Čehijas pilsēta Kraslice), 9100 iedzīvotāju (2013. g.), slavens mūzikas instrumentu ražošanas un ziemas sporta centrs
Klēce pilsēta Vācijā ("Kloetze"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 10300 iedzīvotāju (2013.g.)
Kēnigsvusterhauzene pilsēta Vācijā ("Koenigs Wusterhausen"), Brandenburgas federālajā zemē, 34200 iedzīvotāju (2013. g.)
Kēnnerne pilsēta Vācijā ("Koennern"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 8700 iedzīvotāju (2013.g.)
Kētene pilsēta Vācijā ("Koethen"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 26900 iedzīvotāju (2013.g.)
Kroppenštete pilsēta Vācijā ("Kroppenstedt"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 1450 iedzīvotāju (2013.g.)
Landsberga pilsēta Vācijā ("Landsberg"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 15100 iedzīvotāju (2013.g.)
Langenhāgene pilsēta Vācijā ("Langenhagen"), Lejassaksijas federālajā zemē, 51800 iedzīvotāju (2013. g.)
Lauha pilsēta Vācijā ("Laucha an der Unstrut"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 3000 iedzīvotāju (2013.g.)
Lauhammere pilsēta Vācijā ("Lauchhammer"), Brandenburgas federālajā zemē, 15300 iedzīvotāju (2013. g.)
Lauša pilsēta Vācijā ("Lauscha"), Tīringenes federālajā zemē, 3500 iedzīvotāju (2013. g.)
Leina pilsēta Vācijā ("Leuna"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 13900 iedzīvotāju (2013.g.)
Leitershauzene pilsēta Vācijā ("Leutershausen"), Bavārijas federālajā zemē, 5500 iedzīvotāju (2013. g.)
Lūdvigshāfene pilsēta Vācijā ("Ludwigshafen am Rhein"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 160200 iedzīvotāju (2013. g.)
Licene pilsēta Vācijā ("Luetzen"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 8700 iedzīvotāju (2013. g.)
Vitenberga pilsēta Vācijā ("Lutherstadt Wittenberg"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 46900 iedzīvotāju (2013. g.)
Eislēbene pilsēta Vācijā ("Lutherstdt Eisleben"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 24300 iedzīvotāju (2013. g.)
Magdeburga pilsēta Vācijā ("Magdeburg"), Saksijas-Anhaltes federālās zemes administratīvais centrs, 229900 iedzīvotāju (2013. g.)
Mansfelde pilsēta Vācijā ("Mansfeld"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 9300 iedzīvotāju (2013. g.)
Meinerchāgene pilsēta Vācijā ("Meinerzhagen"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 20700 iedzīvotāju (2013. g.)
Merzeburga pilsēta Vācijā ("Merseburg am Saale"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 33400 iedzīvotāju (2013. g.)
Mēkerne pilsēta Vācijā ("Moeckern"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 13200 iedzīvotāju (2013. g.)
Monšava pilsēta Vācijā ("Monschau"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 11900 iedzīvotāju (2013. g.)
Mihelne pilsēta Vācijā ("Muecheln"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 9000 iedzīvotāju (2013. g.)
Milhauzene pilsēta Vācijā ("Muehlhausen"), Tīringenes federālajā zemē, 33000 iedzīvotāju (2013. g.)
Murhārte pilsēta Vācijā ("Murrhardt"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 13600 iedzīvotāju (2013. g.)
Naumburga pilsēta Vācijā ("Naumburg"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 32800 iedzīvotāju (2013. g.)
Nebra pilsēta Vācijā ("Nebra"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 3350 iedzīvotāju (2013. g.)
Neihauza pilsēta Vācijā ("Neuhaus am Rennweg"), Tīringenes federālajā zemē, 6900 iedzīvotāju (2013. g.)
Nīdernhalle pilsēta Vācijā ("Niedernhall"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 3900 iedzīvotāju (2013. g.)
Nordhauzene pilsēta Vācijā ("Nordhausen"), Tīringenes federālajā zemē, 41800 iedzīvotāju (2013. g.)
Oberharca pilsēta Vācijā ("Oberharz am Brocken"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 11100 iedzīvotāju (2013. g.)
Oberchauzene pilsēta Vācijā ("Obertshausen"), Hesenes federālajā zemē, 23900 iedzīvotāju (2013. g.)
Obervīzentāle pilsēta Vācijā ("Oberwiesenthal"), Saksijas federālās zemes dienvidos, pie Čehijas robežas, 2230 iedzīvotāju (2013. g.)
Ohzenhauzene pilsēta Vācijā ("Ochsenhausen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 8600 iedzīvotāju (2013. g.)
Ēbisfelde-Veferlingene pilsēta Vācijā ("Oebisfelde-Weferlingen"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 13600 iedzīvotāju (2013.g.)
Ērlinghauzene pilsēta Vācijā ("Oerlinghausen"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 16700 iedzīvotāju (2013. g.)
Olbernhava pilsēta Vācijā ("Olbernhau"), Saksijas federālajā zemē, 9300 iedzīvotāju (2013. g.)
Oranīnbauma-Verlica pilsēta Vācijā ("Oranienbaum-Woertliz"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 8650 iedzīvotāju (2013. g.)
Ošaca pilsēta Vācijā ("Oschatz"), Saksijas federālajā zemē, 14700 iedzīvotāju (2013. g.)
Ošerslēbene pilsēta Vācijā ("Oschersleben am Bode"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 19800 iedzīvotāju (2013. g.)
Osterburga pilsēta Vācijā ("Osterburg"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 10300 iedzīvotāju (2013. g.)
Osterfelde pilsēta Vācijā ("Osterfeld"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 2540 iedzīvotāju (2013. g.)
Ostervīka pilsēta Vācijā ("Osterwieck"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 11400 iedzīvotāju (2013. g.)
Petershāgene pilsēta Vācijā ("Petershagen"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 25500 iedzīvotāju (2013. g.)
Kvēdlinburga pilsēta Vācijā ("Quedlinburg"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 25100 iedzīvotāju (2013.g.)
Kverfurte pilsēta Vācijā ("Querfurt"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 11200 iedzīvotāju (2013.g.)
Ragūna-Jesnica pilsēta Vācijā ("Raguhn-Jessnitz"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 9600 iedzīvotāju (2013. g.)
Rēhava pilsēta Vācijā ("Rehau"), Bavārijas federālajā zemē, 9400 iedzīvotāju (2013. g.)
Rokenhauzene pilsēta Vācijā ("Rockenhausen"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 5400 iedzīvotāju (2013. g.)
Rēta pilsēta Vācijā ("Roetha"), Saksijas federālajā zemē, 3700 iedzīvotāju (2013. g.)
Rozentāle pilsēta Vācijā ("Rosenthal"), Hesenes federālajā zemē, 2200 iedzīvotāju (2013. g.)
Zaksenhāgene pilsēta Vācijā ("Sachsenhagen"), Lejassaksijas federālajā zemē, 1950 iedzīvotāju (2013. g.)
Zalcvēdele pilsēta Vācijā ("Salzwedel"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 24300 iedzīvotāju (2013. g.)
Zandava pilsēta Vācijā ("Sandau"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 890 iedzīvotāju (2013. g.)
Zanderdorfa-Brehna pilsēta Vācijā ("Sandersdorf-Brehna"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 14600 iedzīvotāju (2013. g.)
Zangerhauzene pilsēta Vācijā ("Sangerhausen"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 27800 iedzīvotāju (2013. g.)
Samktgoarshauzene pilsēta Vācijā ("Sankt Goarshausen"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 1300 iedzīvotāju (2013. g.)
Šalkava pilsēta Vācijā ("Schalkau"), Tīringenes federālajā zemē, 3000 iedzīvotāju (2013. g.)
Šauenšteina pilsēta Vācijā ("Schauenstein"), Bavārijas federālajā zemē, 2000 iedzīvotāju (2013. g.)
Širgisvalde-Kiršava pilsēta Vācijā ("Schirgiswalde-Kirschau"), Saksijas federālajā zemē, 6500 iedzīvotāju (2013. g.)
Šēnebeka pilsēta Vācijā ("Schoenebeck am Elbe"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 31600 iedzīvotāju (2013. g.)
Šraplava pilsēta Vācijā ("Schraplau"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 1170 iedzīvotāju (2013. g.)
Šrobenhauzene pilsēta Vācijā ("Schrobenhausen"), Bavārijas federālajā zemē, 16200 iedzīvotāju (2013. g.)
Švānebeka pilsēta Vācijā ("Schwanebeck"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 2570 iedzīvotāju (2013. g.)
Zēhauzene pilsēta Vācijā ("Seehausen"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 5150 iedzīvotāju (2013. g.)
Zondershauzene pilsēta Vācijā ("Sondershausen"), Tīringenes federālajā zemē, 21900 iedzīvotāju (2013. g.)
Štathāgene pilsēta Vācijā ("Stadthagen"), Lejassaksijas federālajā zemē, 21600 iedzīvotāju (2013. g.)
Štasfurte pilsēta Vācijā ("Stassfurt"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 27100 iedzīvotāju (2013. g.)
Štāfenhāgene pilsēta Vācijā ("Stavenhagen, Reuterstadt"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 5620 iedzīvotāju (2013. g.)
Štendāle pilsēta Vācijā ("Stendal"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 40000 iedzīvotāju (2013. g.)
Štēzene pilsēta Vācijā ("Stoessen"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 920 iedzīvotāju (2013. g.)
Zīdliheze pilsēta Vācijā ("Suedliches Anhalt"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 14100 iedzīvotāju (2013. g.)
Tambaha-Dītarca pilsēta Vācijā ("Tambach-Dietharz"), Tīringenes federālajā zemē, 420 iedzīvotāju (2013. g.)
Tangerhite pilsēta Vācijā ("Tangerhuette"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 11200 iedzīvotāju (2013. g.)
Tangerminde pilsēta Vācijā ("Tangermuende"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 10500 iedzīvotāju (2013. g.)
Tauha pilsēta Vācijā ("Taucha"), Saksijas federālajā zemē, 14400 iedzīvotāju (2013. g.)
Teiherne pilsēta Vācijā ("Teuchern"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 8500 iedzīvotāju (2013. g.)
Tāle pilsēta Vācijā ("Thale"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 18000 iedzīvotāju (2013. g.)
Talheima pilsēta Vācijā ("Thalheim/Erzgeb."), Saksijas federālajā zemē, 6600 iedzīvotāju (2013. g.)
Tannhauzene pilsēta Vācijā ("Thannhausen"), Bavārijas federālajā zemē, 6000 iedzīvotāju (2013. g.)
Tāranta pilsēta Vācijā ("Tharandt"), Saksijas federālajā zemē, 5300 iedzīvotāju (2013. g.)
Faha pilsēta Vācijā ("Vacha"), Tīringenes federālajā zemē, 5500 iedzīvotāju (2013. g.)
Fečava pilsēta Vācijā ("Vetschau"), Brandenburgas federālajā zemē, 8500 iedzīvotāju (2013. g.)
Vaghauzele pilsēta Vācijā ("Waghaeusel"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 20200 iedzīvotāju (2013. g.)
Valtershauzene pilsēta Vācijā ("Waltershausen"), Tīringenes federālajā zemē, 13100 iedzīvotāju (2013. g.)
Vanclēbene-Berde pilsēta Vācijā ("Wanzleben-Boerde"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 14400 iedzīvotāju (2013. g.)
Vēgelēbene pilsēta Vācijā ("Wegeleben"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 2700 iedzīvotāju (2013. g.)
Vērbene pilsēta Vācijā ("Werben"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 1150 iedzīvotāju (2013. g.)
Vernigerode pilsēta Vācijā ("Wernigerode"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 33500 iedzīvotāju (2013. g.)
Vetīna-Lēbejūna pilsēta Vācijā ("Wettin-Loebejuen"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 10200 iedzīvotāju (2013. g.)
Veisenfelsa pilsēta Vācijā ("Wissenfels"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 39900 iedzīvotāju (2013. g.)
Vicenhauzene pilsēta Vācijā ("Witzenhausen"), Hesenes federālajā zemē, 14700 iedzīvotāju (2013. g.)
Volfhāgene pilsēta Vācijā ("Wolfhagen"), Hesenes federālajā zemē, 12700 iedzīvotāju (2013. g.)
Volfratshauzene pilsēta Vācijā ("Wolfratshausen"), Bavārijas federālajā zemē, 17800 iedzīvotāju (2013. g.)
Volmirštete pilsēta Vācijā ("Wolmirstedt"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 11500 iedzīvotāju (2013. g.)
Cāna-Elstere pilsēta Vācijā ("Zahna-Elster"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 9400 iedzīvotāju (2013.g.)
Ceica pilsēta Vācijā ("Zeitz"), Saksijas-Anhaltes federālās zemes dienvidaustrumos, Veises Elsteres krastos, 29600 iedzīvotāju (2013. g.)
Cerbste pilsēta Vācijā ("Zerbst"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 22000 iedzīvotāju (2013.g.)
Cērbiga pilsēta Vācijā ("Zoerbig"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 9500 iedzīvotāju (2013.g.)
Ačagvasa pilsēta Venecuēlā (_Achaguas_), Apures štatā
Bačakero pilsēta Venecuēlā (_Bachaquero_), Sulijas štatā, Marakaibo ezera austrumu piekrastē
Ņačana pilsēta Vjetnamā ("Nha Trang"), valsts dienvidu daļā, Dienvidķīnas jūras piekrastē, 274800 iedzīvotāju (2004. g.)
Fanthjeta pilsēta Vjetnamā ("Phan Thiet"), Dienvidķīnas jūras piekrastē, Biņthuonas departamenta administratīvais centrs, 146000 iedzīvotāju (2004. g.)
Thaibiņa pilsēta Vjetnamā ("Thai Binh"), Honghas deltā, 268200 iedzīvotāju (2014. g.)
Komfa pilsēta Vjetnamas ziemeļaustrumu daļā ("Cam Pha"), akmeņogļu izvedosta Dienvidķīnas jūras Bakbo līča krastā, 203400 iedzīvotāju (2015. g.)
Haifona pilsēta Vjetnamas ziemeļu daļā ("Hai Fong"), Honghas upes deltā, netālu no Dienvidķīnas jūras, 621000 iedzīvotāju
Thaņhoa pilsēta Vjetnamas ziemeļu daļā ("Thanh Hoa"), provinces administratīvais centrs, 120000 iedzīvotāju (2012. g.)
Kārlshamna pilsēta Zviedrijā (_Karlshamn_), Blēkinges lēnē, 19100 iedzīvotāju (2010. g.)
Kristīnehamna pilsēta Zviedrijā (_Kristinehamn_), Vermlandē, osta Vēnera ezera ziemeļaustrumu krastā, 17800 iedzīvotāju (2010. g.)
Oskašhamna pilsēta Zviedrijā (_Oskarshamn_), Kalmaras lēnē, 17200 iedzīvotāju (2010. g.)
Simrishamna pilsēta Zviedrijā (_Simrishamn_), Skones lēnē, 6500 iedzīvotāju (2010. g.)
Oliņkalns Pilskalns Aizkraukles novada Klintaines pagastā, Oliņkalna salā, pirms Pļaviņu ūdenskrātuves izveidošanas salas dienvidu pusē pret Daugavu norobežoja 20 m augsta dolomīta krauja, ziemeļu pusē - sena Daugavas atteka, trīsstūrveida plakums aizņēma 2 ha, domājams, ka bijis apdzīvots \~8.-13. gs., šajā pilskalnā atradās 13. gs. sākuma vēstures dokumentos minētā Alenes pils - Alenes novada centrs
Mežotnes pilskalns pilskalns Bauskas novada Mežotnes pagastā, Lielupeas kreisajā krastā, ir \~16 m augsts paugurs, ko austrumu pusē norobežo Lielupes stāvais krasts, ziemeļu pusē — grava, rietumu un dienvidu pusē nocietināts ar 2 vaļņiem un grāvi, plakums — 80 x 40 m, blakus pilskalnam 13 ha senpilsētas vieta, spriežot pēc 13. gs vēstures avotu ziņām Mežotnes pils bija Auztrumzemgales zemes centrs, ko 1220. g. pakļāva krustneši
Kokneses pilskalns pilskalns Koknesē pie Pērses ietekas Daugavā, platība — 4,2 ha (pilskalns ar pilsdrupām 0,2 ha, priekšpils vieta 0,4 ha, pilsētas vieta 3,6 ha); kopā ar viduslaiku pili un senpilsētu ir arheoloģiskais piemineklis
Rūbežu nogabals Piļoru ozolu audzes daļa pie Rūbežu ezera Andzeļu pagastā, platība — 13,6 ha
Piļoru nogabals Piļoru ozolu audzes nogabals Ežezera ziemeļu piekrastē pie Piļoriem, platība - 6 ha
pepermencis Piparmētra ("Mentha piperita")
dārzmētra Piparmētra ("Mentha piperita"), mētru suga
fefermince Piparmētra ("Mentha piperita"), mētru suga
mentra Piparmētra ("Mentha piperita"), mētru suga
pefermente Piparmētra ("Mentha piperita"), mētru suga
pepermence Piparmētra ("Mentha piperita"), mētru suga
pepermenes Piparmētra ("Mentha piperita"), mētru suga
pepermente Piparmētra ("Mentha piperita"), mētru suga
pepermentes Piparmētra ("Mentha piperita"), mētru suga
pepermince Piparmētra ("Mentha piperita"), mētru suga
piparmence Piparmētra ("Mentha piperita"), mētru suga
piparments Piparmētra ("Mentha piperita"), mētru suga
piparmētras Piparmētra ("Mentha piperita"), mētru suga
pipermences Piparmētra ("Mentha piperita"), mētru suga
pipermētras Piparmētra ("Mentha piperita"), mētru suga
pipermince Piparmētra ("Mentha piperita"), mētru suga
saltmētras Piparmētra ("Mentha piperita"), mētru suga
upesmētra Piparmētra ("Mentha piperita"), mētru suga
upmētras Piparmētra ("Mentha piperita"), mētru suga
piparu sviestbeka piparu rubīnbekas ("Chalciporus piperatus") senāks nosaukums ("Suillus piperatus")
cephalidaceae Piptocefalu dzimtas ģints "Piptocephalis", ko dažkārt izdala kā patstāvīgu dzimtu
sarkanā pirakanta pirakantu suga ("Pyracantha coccinea"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu
protonotārijs Pirmais garīdznieks pie Konstantinopoles patriarha
moharems Pirmais mēnesis gadā muhamedāņu kalendārā
ostiārijs Pirmatnējā nozīmē durvju jeb vārtu sargs, katoļu baznīcas terminoloģijā - pirmā pakāpe zemāko klēriķu rindā, kur iesvētot kandidātiem ar attiecīgiem vārdiem pasniedz baznīcas atslēgu un liek slēgt baznīcas durvis un zvanīt; bija atbildīgs par to, lai telpā, kur notiek Eiharistija, neatrastos nepiederošas personas; amats tika likvidēts 1972. gadā
arheospermi Pirmkailsēkļu vecākās fosīlijas ("Archaeospermae"), kas atrastas augšdevona nogullumos
Hubāls Pirmsislāma arābu mitoloģijā - Mekā dzīvojošas kureišu cilts - no tās cēlies arī Muhameds - dievs
paradisus Pirmskristīgo baznīcu ātrijs jeb atklātā priekšhalle
Pītermaricburga Pītermaricbērha, pilsēta Dienvidāfrikas Republikā
pythiomorpha Pythiomorpha undulatum - pitiju sugas "Pythium undulatum" nosaukuma sinonīms
Sarhads Plakankalne Irānā ("Sarhad"), Austrumirānas kalnu dienvidu daļā, garums - \~400 km, platums - \~200 km, augstums vidēji - 1500-2000 m, augstākā virsotne - 4042 m (vulkāns Taftāns)
Ņeras plakankalne plakankalne Krievijas Magadanas apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 130 km, platums - 50-70 m, augstums - 700-1500 m
Jukagiru plakankalne plakankalne Sibīrijas ziemeļaustrumos, Kolimas vidusteces labajā krastā, Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā) un Magadanas apgabalā, garums - >500 km, platums - 250-300 km, vidējais augstums - 300-700 m, augstākā virsotne - 1128 m, mūžīgais sasalums
Oļokmas–Čaras plakankalne plakankalne starp Oļokmas un Čaras upi (Ļenas baseinā), Krievijas Irkutskas apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā), augstums - līdz 1400 m
parastais plakanstaipeknis plakanstaipekņu ģints suga (“Diphasium complanatum”, arī “Lycopodium complanatum”), Latvijā sastopams ne visai bieži priežu, retāk egļu mežos, kur zemsedzē veido vairākus kvadrātmetrus lielas tīraudzes, Latvijā aizsargājams
trejvārpu plakanstaipeknis plakanstaipekņu suga ("Diphasium tristachyum")
botriocefals Plakantārpu tipa lenteņu klases ģints ("Bothriocephalus"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga
kavija Plakantārpu tipa lenteņu klases ģints ("Khawia")
punktainā planārija planāriju suga ("Bdellocephala punctata")
šķirbgalvis Platais lentenis ("Diphyllobotthrium latum", senāk "Bothriocephalus latus")
ziemeļu jūrasbullis platgalvju dzimtas suga ("Myoxocephalus scorpius syn. Cottus scorpius"); ziemeļu buļļzivs; ziemeļu platgalve
četrragu platgalve platgalvju dzimtas suga ("Triglopsis quadricornis syn. Myoxocephalus quadricornis"), arī četrragu jūrasbullis un četrragu buļļzivs
II Garezers platība - 11,4 ha, lielākais dziļums - 4 m
I Garezers platība - 11,9 ha, garums - 1,2 km, lielākais dziļums - 3,5 m
Mazais Zurzu ezers platība - 55,8 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 1,0 km, vidējais dziļums - 3,5 m, lielākais dziļums - 7,2 m, atrodas starp Pildas un Lielo Zurzu ezeru; Vidus ezers; Vidējais ezers
holds Platības mērs Ungārijā, kas vienāds ar 0,4316 ha vai 0,5755 ha (kadastra holds)
Chasmantium latifolium platlapu hasmante
ķelpis Platlapu vilkvālīte ("Typha latifolia")
vāliņas Platlapu vilkvālīte ("Typha latifolia")
vāliņi Platlapu vilkvālīte ("Typha latifolia")
vālītes Platlapu vilkvālīte ("Typha latifolia")
vangale Platlapu vilkvālīte ("Typha latifolia")
Lundas plato plato Āfrikas centrālajā daļā, Angolā un Kongo Demokrātiskajā Republikā, Kasajas un Zambezi ūdensšķirtne, augstums — līdz 1300-1600 m, kāpļaini pazeminās Kongo ieplakas, lēzeni — Kalahari ieplakas virzienā
Anabaras plato plato Vidussibīrijas plakankalnes ziemeļaustrumu daļā, Krievijā, Krasnojarskas novadā un Sahas Republikā (Jakutijā), augstums — līdz 905 m, ielejās līdz 400-450 m vjl. lapegļu skrajmeži, augstāk — kalnu tundra
klinšu petrorāgija plaukšķeņu apakšdzimtas suga ("Petrorhagia saxifraga syn. Tunica saxifraga"), kas Latvijā ir dārzbēglis un sastopama ļoti reti vecos parkos un ceļmalās
zaļziedu plaukšķene plaukšķeņu suga ("Silene chlorantha"), Latvijā aizsargājama
helioplomba Plomba, kuras sacietināšanai izmanto kvarca halogēna lampas gaismu
pļavu lini pļavas liniņš ("Linum catharticum")
pabrīnes Pļavas liniņš ("Linum catharticum"), linu suga
parastais pļavraibenis pļavraibeņu suga ("Mellicta athalia")
Pogas Pogas ezers - atrodas Gulbenes novada Stāmerienas pagastā, platība - 27 ha
Laveru polderis polderis Piejūras zemienē, Carnikavas pagastā, platība — 1180 ha, ierīkots 1972.-1976. g., sūkņu stacijā 5 sūkņi ar kopējo jaudu 3,65 kubikmetri sekundē
PCR Polimerāzes ķēdes reakcija (angļu "polymerase chain reaction")
Ku Polinēziešu kara dieva havajiešu variants, citur saukts par Tu
Po Polinēziešu mitoloģijā - tumsa, nakts, simbolizē pirmatnējo haosu, kas pasaules attīstības gaitā pamazām tiek pārvarēts
imunopolisaharīdi Polisaharīdi dažādu baktēriju ķermeņos; tiem piemīt specifiskas imunoloģiskas īpašības, piem., tie nogulsnē homologus antiserumus un darbojas kā antigēni
ciete Polisaharīds, kas rodas augu zaļajās daļās graudiņu veidā
dzīvnieku ciete polisaharīds, kas sastāv no glikozes molekulām un atrodas visās dzīvnieku un cilvēka organisma šūnās; glikogēns
mukopolisaharīds Polisaharīds, kas satur heksozamīnu, muciņa sastāvdaļa (savienojumā ar proteīnu vai bez tā)
holosaharīds Polisaharīds, kas veidots tikai no monosaharīdu atlikumiem
karagināns Polisaharīds, ko iegūst no sārtaļģēm un izmanto kosmētikas līdzekļu ražošanā un kā pārtikas piedevu E407 - stabilizētāju, biezinātāju, var ietekmēt gremošanas orgānus, kuņģi, nav ieteicams bērniem
glukozāns Polisaharīds, kura hidrolīzē rodas glukoze
galaktāns Polisaharīds, kuru hidrolizējot rodas galaktoze; agara recekļa galvenā sastāvdaļa
heksozāns Polisaharīds, kuru hidrolizējot rodas heksoze; tāda ir celuloze, ciete, glikogēns
heterosaharīds Polisaharīds, no kura hidrolīzē iegūst kā cukurus, tā bezcukura vielas
inulīns Polisaharīds; augu rezerves ogļhidrāts, sastopams cigoriņu saknēs, topinambūra bumbuļos u. c.
fosforolīze Polisaharīdu un nukleozīdu atgriezeniska šķelšanās reakcija
zimozāns Polisaharīdu, lipīdu, proteīnu un sausnes maisījums, ko iegūst no rauga šūnām vai to apvalkiem
jaunturki Politiska kustība Turcijā (1908), kas pauda jaunās Turcijas buržuāzijas intereses; 1909 gāžot valdnieku Abdilhamitu II nāca pie varas
haktīvisms Politiskas, ekonomiskas, reliģiskas un kultūru cīņas internetā, uzlaužot mājaslapas u. tml. (angļu "hacktivism")
mahdistu sacelšanās politiski-reliģiska tautas cīņa Sudānā pret turku un ēģiptiešu virskundzību un angļiem 1882-98, ko vadīja Muhameds Ahmeds, nosaucot sevi par mahdī
Ašhara polsēta Omānā (_Al Ashkharah_), Šerkījas muhāfazā, Arābijas jūras piekrastē
Austrumpontijas kalni Pontijas kalnu austrumu daļa (_Doğu Karadeniz Dağları_), starp Meletas un Čorohas upi, Turcijā, garums - \~400 km, platums - līdz 100 km, augstums - līdz 3937 m (Kačkara kalns)
kantri Populārās mūzikas stils, radies 20. gs. 20. gados ASV, skaņdarbu pamatā ir amerikāņu fermeru (angļu, skotu, īru) mūzikas folklora, instrumentu grupu veido vijole, mutes harmonikas, bandžo, mandolīna vai ģitāra, bass; kantrimūzika
Sikuka Poronaiska, pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g.
spīdvēži Posmkāju tipa žaunaiņu apakštipa vēžu klases augstāko vēžu kārta ("Euphausiacea"), daudziem no tiem ir gaismas orgāni, kas izstaro iedzeltenu gaismu, \~85 sugas
mazsartārpi Posmtārpu tipa klase ("Oligochaeta"), ķermeni veido 5-600 posmi, tā garums - no milimetra daļām līdz 3 m, dzīvo gk. augsnē un saldūdeņos saistībā ar grunti, \~3400 sugu, Latvijā konstatēts >100 sugu (ķermeņa garums - no dažiem milimetriem līdz 25 cm); mazsareņi
daudzsartārpi Posmtārpu tipa klase ("Polychaeta"), ķermeni veido 5-800 posmi, tā garums no 2 mm līdz 3 m, Latvijas ūdeņos sastopamajiem - daži centimetri, >5300 sugu, Baltijas jūras dienvidu piekrastē >100 sugu, Latvijas piekrastē konstatētas 4 sugas; daudzsareņi
posums Posumu dzimta - kuskusu dzimta ("Phalangeridae")
dubultšahs Pozīcija (šaha spēlē), kurā karalim vienlaicīgi piesaka šahu divas figūras
hegīra Pravieša Muhameda bēgšana no Mekas uz Medīnu 622. g., kas tāpēc musulmaņu kalendārā tiek uzskatīts par pirmo gadu
Fātima Pravieša Muhameda meita (602.-632. g.), kuru sevišķi godāja šiīti
Hadidža Pravieša Muhameda pirmā sieva
Āiša Pravieša Muhameda trešā un mīļākā sieva, kas neveiksmīgi cīnījās pret ceturto kalifu Ali
Elija Pravietis Izraēlas valstī ķēniņa Ahaba laikā; saskaņā ar Otrās Ķēniņu grām. 2. nod., Elija uzbraucis debesīs ugunīgos ratos; Jaunajā Derībā Eliass
rektors Prefektam vai eksarham pakļauts provinces pārvaldnieks Senajā Romā
proterozojs prekembrija pēdējā ēra zemes ģeoloģiskajā vēsturē - posms starp arhaju un paleozoju, pirms \~2500-540 miljoniem gadu
Preparisa Preparisas šaurumi - atrodas Indijas okeānā ("Preparis Channels"), starp Indostānas pussalu un Andamānu salām, savieno Bengālijas līci ar Andamānu jūru
uzgrūdējs Pretatgrūdes ierīču agregāts, kas paredzēts artilērijas ieroča (lielgabala, haubices) atgrūdes daļu atgriešanai sākuma stāvoklī
regālija Priekšmets, kas simbolizē monarha varu (piemēram, kronis, scepteris, tronis, valstsābols, purpura tērps)
prodoms Priekšnams, priekšhalle antīkajā arhitektūrā
priekšādevums Priekšrocības (sacensībās, sporta spēlēs), ko piešķir vājākam dalībniekam, lai izlīdzinātu uzvaras iespējas; handikaps
euloģija Priestera svētība pār draudzi, arī tik daudz kā euharistija; vēl neiesvētīta maize
Priesteru kodekss priesteru sacerēts pēceksila raksts (570.-450. g. p. m. ē.), kas tiek uzskatīts par vienu no Pentateiha avotiem
cefalotakss Priežu dzimtas ģints ("Cephalotaxus"), Japānā augošs skujkoks, ko daudzviet audzē kā dekoratīvu koku
Upursala Priežu sala Rušona ezerā, Rušonas pagastā, platība - 6 ha
babuīns Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas mērkaķu dzimtas paviānu ģints suga ("Papio cynocephalus"), sastopama Āfrikā
hamadrils Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas mērkaķu dzimtas paviānu ģints suga ("Papio hamadryas"), sastopama Āfrikā
drils Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas mērkaķu dzimtas paviānu ģints suga ("Papio leucophaeus"), satopama Āfrikā
trihoplakss Primitīvs daudzšūnu organisms ("Trichoplax adhaerens"), ko veido tikai četri dažādu šūnu veidi un ārēji izskatās kā lipīga, mataina plāksnīte, 1,5 mm gara primitīva radība, tomēr tās gēni līdzinās augstāk attīstītiem dzīvniekiem
sniegziedu prīmula prīmulu suga ("Primula chionantha")
infanta Princeses tituls Spānijā, Portugālē; princese (parasti monarha vecākā meita)
infants Prinča tituls Spānijā, Portugālē; princis (monarha otrais dēls)
PBX Privātā atzarojuma telefoncentrāle (angļu "Private Branch Exchange")
arodrehabilitācija Profesionālā rehabilitācija - sociālās rehabilitācijas veids, pasākumu kopums darba spēju atjaunošanai vai darba spēju zudumam atbilstošai pārkvalificēšanai
PIP Proksimālais starpfalangu- (angļu "proximal interphalangeal")
Proški Prošku ezers - atrodas Alūksnes novada Ziemera pagastā, platība - 1,7 ha
protokols DDE protokols "Dinamiskā datu apmaiņa" (angļu "Dynamic Data Exchange (DDE)")
protokols SPX protokols "Secīgā pakešu apmaiņa" (angļu "Sequenced Packet Exchange")
Hautena Province Dienvidāfrikas Republikā ("Gauteng"), administratīvais centrs - Johannesburga, platība - 17010 kvadrātkilometru, 10531300 iedzīvotāju (2009. g.)
Kvazulu-Natāla Province Dienvidāfrikas Republikā ("KwaZulu-Natal"), atrodas valsts austrumos, administratīvais centrs - Pītermarcibērha, platība - 92100 kvadrātkilometru, 10449300 iedzīvotāju (2009. g.)
Haufena Province Dienvidāfrikas Republikā (angļu val. "Gauteng"), atrodas valsts vidusdaļā, administratīvais centrs - Johannesburga, platība - 17010 kvadrātkilometru, 10531300 iedzīvotāju (2009. g.)
Austrumu province province Kenijā (_Mashariki_), atrodas valsts ziemeļu un vidusdaļā, administratīvais centrs - Kerugaja
Hubei Province Ķīnā ("Hubei"), platība - 185900 kvadrātkilometru, 57230000 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs - Uhaņa
Džedzjana Province Ķīnas austrumu daļā ("Zhejiang"), Austrumķīnas jūras piekrastē, administratīvias centrs - Handžou, platība 101800 kvadrātkilometru, robežojas ar Dzjansu, Aņhui, Dzjansji un Fudzjaņas provincēm, kā arī ar Šanhajas municipalitāti, lielāko daļu teritorijas aizņem līdz 2000 m augsti kalni
Cjinhai Province Ķīnas vidienē ("Quinghai"), platība - 720000 kvadrātkilometru, administratīvais centrs Sjinina, augstkalnu reljefs, ieplakas - 2500-4500 m vjl., augstākā virsotne - 7720 m
Sičuaņa Province Ķīnas vidienē, iedzīvotāji - gk. tibetieši, haņi, dungani, administratīvais centrs - Čendu, nozīmīgs Ķīnas lauksaimniecības rajons
Aruša province Tanzānijā (_Arusha, Mkoa wa_), tās ziemeļaustrumu daļā, robežojas ar Kilimandžāro, Maņaras, Šiņangas un Maras provinci, kā arī ar Keniju
Bakkana province Vjetnamas ziemeļaustrumu daļā, robežojas ar Kaobanas, Lansonas, Thajngujenas un Hazanas provinci
Bakzana province Vjetnamas ziemeļaustrumu daļā, robežojas ar Lansonas, Kuanninas, Haifonas, Haizionas, Bakniņas un Thajngujenas provinci
Madagaskaras prusaks prusaku suga ("Gromphadorhina portentosa")
frenalģija Psihalģija
izlīdzinātība Psihiska līdzsvarotība; arī saskaņa, harmonija
parafrēnija Psihiska slimība ar murgiem un halucinācijām
delīrijs Psihiska uzbudinājuma stāvoklis ar murgiem, redzes halucinācijām
iluminisms Psihisku slimnieku eksaltācijas stāvoklis; iedomas un halucinācijas par sakariem ar pārdabiskām būtnēm
paranoja Psihisku traucējumu kopums, kam raksturīgi murgi (bez halucinācijām), bet kas neizraisa pārmaiņas personībā
meskalīns Psihoaktīva viela (pejots), ko iegūst no meskala jeb pejotkaktusa pumpuriem, stimulants un halucinogēns, ražo arī sintētiski
psihopātija Psihopatoloģisks stāvoklis, kam ir raksturīga krasa personības disharmonija, kura traucē kontaktus ar citiem cilvēkiem
lentpūcīte Pūcīšu dzimtas apakšdzimta ("Catocalinae"), tauriņu priekšspārni plati, trīsstūrveidīgi, pelnpelēki vai brūnganpelēki, ar daudzām viļņotām šķērssvītrām, to krāsa labi harmonē arkoku mizu, Latvijā konstatētas 7 sugas
Ruiša pūķgalve pūķgalvju suga ("Dracocephalum ruyschiana"), Latvijā aizsargājama
mārsilu pūķgalve pūķgalvju suga ("Dracocephalum thymiflorum")
platlapu pulkstenīte pulkstenīšu suga ("Campanula latifolia") un tās varietāte ("Campanula latifolia var. macrantha")
Požarska pulkstenīte pulkstenīšu suga ("Campanula poscharksyana")
smaillapu pumpurīte pumpurīšu suga ("Phascum cuspidatum"), Latvijā aizsargājama
divsmaiļu pumpurzarene pumpurzareņu suga ("Cephalozia bicuspidata")
līksmaiļu pumpurzarene pumpurzareņu suga ("Cephalozia connivens")
Lammersa pumpurzarene pumpurzareņu suga ("Cephalozia lammersiana")
pusmēness pumpurzarene pumpurzareņu suga ("Cephalozia lunulifolia")
Makouna pumpurzarene pumpurzareņu suga ("Cephalozia macounii")
lielvārpu pumpurzarene pumpurzareņu suga ("Cephalozia macrostachya")
blīvgalviņas pumpurzarene pumpurzareņu suga ("Cephalozia pleniceps")
Punaka Punakha, pilsēta Butānā
plānčaulas pundurgliemene pundurgliemeņu ģints suga ("Sphaerium corneum")
platā pundurgliemene pundurgliemeņu ģints suga ("Sphaerium rivicola")
Kanādas pundurgrimonis pundurgrimoņu suga ("Chamaepericlymenum canadense syn. Cornus canadensis"), ko Latvijā retumis audzē akmeņdārzos
Zviedrijas pundurgrimonis pundurgrimoņu suga ("Chamaepericlymenum suecicum"), Latvijā aizsargājams augs, reizēm audzē arī akmeņdārzos
Eiropas pundurpalma pundurpalmu suga ("Chamaerops humilis")
ērčveida punktvabole punktvaboļu suga ("Sphaerius acaroides"), vaboles ķermenis 0,5-0,75 mm garš, puslodveidīgi izliekts, kails, melns, sastopamas ūdens tuvumā, dubļos, zem akmeņiem, sūnās u. c.
pupiņas Pupiņa ("Phaseolus")
fasoļi Pupiņas ("Phaseolus")
kāršpupa Pupiņas ("Phaseolus")
pupa Pupiņas ("Phaseolus")
šabeļpupas Pupiņas ("Phaseolus")
turkpupa Pupiņas ("Phaseolus")
ugunssarkanā pupiņa pupiņu suga ("Phaseolus coccineus")
daudzziedu pupiņa pupiņu suga ("Phaseolus multiflorus")
krūmu pupiņa pupiņu suga ("Phaseolus vulgaris; var. nanus")
parastā pupiņa pupiņu suga ("Phaseolus vulgaris")
purenes Purene ("Caltha")
puriņi Purenes ("Caltha")
purva purene pureņu suga ("Caltha palustris"), kas Latvijā bieži sastopama mitrās un purvainās vietās mežos, krūmājos, pļavās, ūdenstilpju krastos, tā ir līdz 40 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs, lapas nierveidīgas vai ieapaļi sirdsveidīgas, tumšzaļas, spīdīgas, ziedi dzelteni, zied maijā—jūnijā
daudzvainaglapu purene pureņu suga ("Caltha polypetale"), ko mēdz audzēt kā dekoratīvu augu
vahābītu kustība puritāniska musulmaņu kustība, ko Sauda Arābijā nodibināja Muhameds ibn Abdelvahābs (1703.-1792. g.); atzīst vienīgi Korāna un Sunnas autoritāti
donis Purva pameldrs ("Eleocharis palustris")
maukleji Purva pameldrs ("Eleocharis palustris")
maukļi Purva pameldrs ("Eleocharis palustris")
bumbulis purva purene ("Caltha palustris")
balbuki Purva purene ("Caltha palustris")
bulbuki Purva purene ("Caltha palustris")
bulenes Purva purene ("Caltha palustris")
bullenes Purva purene ("Caltha palustris")
burbule Purva purene ("Caltha palustris")
cūkausis Purva purene ("Caltha palustris")
govpurenes Purva purene ("Caltha palustris")
govpurne Purva purene ("Caltha palustris")
govpurni Purva purene ("Caltha palustris")
govpurniņi Purva purene ("Caltha palustris")
govspurne Purva purene ("Caltha palustris")
govspurņi Purva purene ("Caltha palustris")
konnspurnis Purva purene ("Caltha palustris")
konspurnis Purva purene ("Caltha palustris")
plūmene Purva purene ("Caltha palustris")
plunčene Purva purene ("Caltha palustris")
pluncenes Purva purene ("Caltha palustris")
plunčenes Purva purene ("Caltha palustris")
plunčeņi Purva purene ("Caltha palustris")
pogane Purva purene ("Caltha palustris")
porenes Purva purene ("Caltha palustris")
porens Purva purene ("Caltha palustris")
pormītes Purva purene ("Caltha palustris")
porms Purva purene ("Caltha palustris")
porniņ Purva purene ("Caltha palustris")
porniņa Purva purene ("Caltha palustris")
porniņas Purva purene ("Caltha palustris")
porns Purva purene ("Caltha palustris")
porpurens Purva purene ("Caltha palustris")
pura Purva purene ("Caltha palustris")
purainīte Purva purene ("Caltha palustris")
purans Purva purene ("Caltha palustris")
pureni Purva purene ("Caltha palustris")
pureņi Purva purene ("Caltha palustris")
purenis Purva purene ("Caltha palustris")
purenītes Purva purene ("Caltha palustris")
purens Purva purene ("Caltha palustris")
pūri Purva purene ("Caltha palustris")
purines Purva purene ("Caltha palustris")
purini Purva purene ("Caltha palustris")
puriņi Purva purene ("Caltha palustris")
pūriņi Purva purene ("Caltha palustris")
purins Purva purene ("Caltha palustris")
purmi Purva purene ("Caltha palustris")
purms Purva purene ("Caltha palustris")
purna Purva purene ("Caltha palustris")
pūrna Purva purene ("Caltha palustris")
purnas Purva purene ("Caltha palustris")
pūrnas Purva purene ("Caltha palustris")
purnava Purva purene ("Caltha palustris")
purne Purva purene ("Caltha palustris")
purnene Purva purene ("Caltha palustris")
purnes Purva purene ("Caltha palustris")
purņi Purva purene ("Caltha palustris")
purnīni Purva purene ("Caltha palustris")
purniņš Purva purene ("Caltha palustris")
purnis Purva purene ("Caltha palustris")
purnīši Purva purene ("Caltha palustris")
purnpuķe Purva purene ("Caltha palustris")
purns Purva purene ("Caltha palustris")
purvainīte Purva purene ("Caltha palustris")
purvene Purva purene ("Caltha palustris")
spurksna Purva purene ("Caltha palustris")
spurna Purva purene ("Caltha palustris")
spurnas Purva purene ("Caltha palustris")
spurne Purva purene ("Caltha palustris")
spurņi Purva purene ("Caltha palustris")
spurnis Purva purene ("Caltha palustris")
spurnīši Purva purene ("Caltha palustris")
spurns Purva purene ("Caltha palustris")
traukšīns Purva purene ("Caltha palustris")
ūdeņpurenes Purva purene ("Caltha palustris")
purvājs Purvaiņu meža augšanas apstākļu tips ("Sphagnosa"), kas izveidojies reljefa ieplakās un augsto purvu malās un kur aug priežu tīraudze, retumis ar purva bērza mistrojumu
Lestenes-Ēnavas purvs purvs Austrumkursas augstienē, Tukuma novada Džūkstes, Lestenes un Jaunpils pagastā, platība - 2302 ha, lielāko daļu (2003 ha) aizņem zemais purvs, dienvidu daļu augstais un pārejas purvs, kūdras slāņa vidējais dziļums - 2,8 m
Medņu purvs purvs Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Līvānu novada Rudzātu pagastā, platība — 1410 ha, lielāko daļu (1232 ha) aizņem augstais purvs, kūdras slāņa lielākais dziļums — 7,5 m, apaudzis ar sīkām priedītēm, gar malām mežs
Teiču purvs purvs Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, ūdensšķirtnē starp Aivieksti, Lubānu un Daugavu, Murmastienes, Atašienes un Varakļānu pagastā, lielākais purvs Latvijā, platība — 19587 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums — 4,1 m, lielākais dziļums — 9,5 m, teritorijā atrodas 19 ezeri
Šņitkas purvs purvs Balvu novada Lazdukalna pagastā, platība — 3699 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 5 m, zem kūdras sapropelis; Lagažu-Šņitku purvs; ziemeļu daļu sauc par Raganu purvu, austrumu — par Motokli
Galenieku purvs purvs Bauskas novada Codes pagastā, platība — 600 ha, kūdras slāņa lielākais biezums — 5,2 m, 1969. g. purvā sākta pakaišu kūdras ieguve; Lakstīgalu purvs
Lamžu purvs purvs Bauskas novada Iecavas pagastā, platība - 620 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 4,2 m, kopš 1953. g. iegūst pakaišu kūdru
Pleces purvs purvs Dienvidkurzemes novada Aizputes pagastā, platība - 982 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 6,8 m; Plecis
Ploču purvs purvs Dienvidkurzemes novada Vērgales un Medzes pagastā, platība - 557 ha, kūdras slāņa dziļums - līdz 5,6 m, iegūst pakaišu kūdru; Ploča purvs
Madiešēnu purvs purvs Idumejas augstienes Augstrozes paugurvalnī, Limbažu novada Umurgas pagastā un Valmieras novada Dikļu pagastā, platība - 1881 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums - 2,8 m, zem kūdras līdz 2 m biezs sapropeļa slānis
Olgas purvs purvs Indrānu pagastā, \~4 km uz rietumiem no Lubānas, platība - 3540 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums - 3 m, klajš purvs ar lielām niedru audzēm
Driksnas-Vilku purvs purvs Jēkabpils novada Kūku pagastā, platība - 1024 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 2,3 m, veidojies līdzenā teritorijā ar sliktu noteci, pavasaros applūdina Odze
Rožu purvs purvs Jēkabpils novada Salas un Sēlpils pagastā, \~7 km uz dienvidrietumiem no Salas, Sēlijas paugurvalnī, platība - 1428 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 7 m, 991 ha aizņem dabas liegums (kopš 1987. g.); Pliksnes purvs; Pliksnis; Ošānu purvs
Saukas purvs purvs Jēkabpils novada Viesītes pagastā, platība — 615 ha, kūdras slāņa dziļums — līdz 5 m, zem kūdras vietām sapropelis; Siena purvs
Stirnas purvs purvs Jeru un Naukšēnu pagastā, platība — 580 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 4,5 m, zem kūdras sapropelis
Vagulānu purvs purvs Kalna pagastā, dzērvenāju liegums kopš 1977. g., platība — 223 ha
Seķu purvs purvs Liepupes pagastā, platība - 666 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 3,6 m, iegūst pakaišu kūdru un frēzkūdru
Svētupes purvs purvs Limbažu un Katvaru pagastā, platība — 917 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 3 m
Krievu purvs purvs Līvānu novada Jersikas pagastā un Preiļu novada Rožkalnu pagastā, platība — 5183 ha, centrālajā daļā augstais purvs, gar malām zemais purvs, kūdras slāņa lielākais dziļums — 8,4 m
Steporu purvs purvs Līvānu novada Rožupes un Sutru pagastā un Preiļu novada Saunas pagastā, platība — 2996 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 5,7 m, vidudsdaļā daudz ezeriņu, akaču un lāmu
Gainis Purvs Līvānu un Krustpols novadā, \~10 km uz ziemeļiem no Līvāniem, platība - 1431 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 5 m
Jasku purvs purvs Ludzas novada Līdumnieku pagastā, platība — 664 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 4,2 m
Saukas purvs purvs Madonas novada Barkavas pagastā, platība — 742 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 7 m
Baltie klāni purvs Madonas novada Indrānu pagasta dienvidaustrumu daļā, Aiviekstes kreisajā krastā starp pietekām Abaini un Zvidzi, platība 4029 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums 4 m, rietumu un ziemeļu daļā daudz ezeriņu un akaču
Žļaugu purvs purvs Ogres novada Suntažu pagasta rietumu daļā, platība - 521 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 8 m, iegūst pakaišu kūdru
Mēdemu purvs purvs pie Rīgas dienvidu robežas, \~0,5 km no Baložu dzelzceļa stacijas (purva ziemeļu daļa Rīgas teritorijā), platība - 3400 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 5,6 m, zemākajās vietās lieli sapropeļa krājumi, kopš 1946. g. tiek iegūta kūdra, izmantotās teritorijas lielāko daļu aizņem mazdārziņi
Taures purvs purvs Plāņu pagastā, platība - 861 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 8 m, daudz akaču un ezeriņu, 250 ha platībā iegūst pakaišu frēzkūdru
Teirumnīku purvs purvs Rēzeknes novada Nagļu pagastā, platība — 159 ha, tajā dzērvenāju liegums (kopš 1977. g., platība — 141 ha)
Lubāna purvs purvs Rēzeknes novada ziemeļrietumu daļā, Lubāna līdzenumā, starp Maltas (Vecmaltas) un Suļķas upi, platība — 2204 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 3,5 m, zem kūdras līdz 1,2 m biezs sapropeļa slānis
Reibānu purvs purvs Rugāju pagastā, Lubāna līdzenumā, platība — 714 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 1,2 m, nosusināti 467 ha
Rūjas purvs purvs Rūjienas novada Vilpulkas pagastā, platība — 1879 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 6 m, kopš 1966. g. iegūst pakaišu frēzkūdru
Vilīšu purvs purvs Saldus novada Jaunlutriņu pagastā, platība - 579 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 8 m, iegūst pakaišu frēzkūdru
Zosu purvs purvs Sarkaņu un Dzelzavas pagastā, platība - 836 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 4 m, iegūst frēzkūdru
Rampas purvs purvs Saulkrastu un Ādažu novadā, Ropažu līdzenumā starp Gauju un Pusku, platība - 680 ha, lielākais kūdras dziļums - 3,5 m, apaudzis ar mežu; Rampas-Bitnieku purvs
Sūnāklis purvs Sēlijas paugurvalnī un Taurkalnes līdzenumā, Saukas un Viesītes pagastā, platība - 1003 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 6,5 m, zem kūdras vietām sapropelis un kaļķis, 50 ha platībā iegūst frēzkūdru; Liepu-Sūnākļu purvs
Aklais purvs purvs Sīļukalna pagastā, platība - 2277 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums 4,3 m, lielākais dziļums 7 m, kopējie kūdras krājumi 40900000 kubikmetru
Skrundas purvs purvs Skrundas novada Skrundas pagastā, platība — 527 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 2,7 m, līdz 1979. g. iegūta kūdra, tagad teritorijā ir karjeri un frēzlaukumi
Teterkalna-Mucenieku purvs purvs Stalbes, Kocēnu un Vaidavas pagastā, platība - 1639 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 8,5 m, zem kūdras vietām līdz 2 m biezs sapropeļa slānis
Bažu purvs purvs Talsu novada Kolkas pagastā, Slīteres nacionālā parka teritorijā, platība - 2646 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums - 1,7 m, atrastas 168 paparžaugu un sēklaugu sugas, to vidū retas un aizsargājamas
Kristpurs Purvs Talsu novada Valdgales pagastā, \~8 km uz ziemeļrietumiem no Talsiem, platība - 559 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums - 1,7 m, lielākais dziļums - 5 m, vietām zem kūdras sapropelis; Kristu purvs
Mūžezera purvs purvs Tukuma novada Zentenes pagastā, vidū aizaudzis ezers, kas bija <1 ha
Idus purvs purvs Valmieras novadā, Salacas un Rūjas upstarpā, platība — 860 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 6 m
Pūņu purvs purvs Ventspils novada Vārves pagastā, platība - 914 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 4,2 m, 1964.-1992. g. ieguva pakaišu frēzkūdru; Vārves purvs; Buļļu purvs
Sokas purvs purvs Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, Alojas novada Staiceles pagastā (ziemeļu daļa turpinās Igaunijā), platība Latvijas daļā — 2167 ha, 1989. g. iekļauts Starptautiskās putnu aizsardzības padomes Eiropas nozīmīgāko putnu vietu sarakstā; Kodu-Kapzemes purvs; Kodaju purvs
pusasmīte Puse no asmītes jeb 1/16 daļa no arkla (~10-14 ha)
Tihaņa Pussala Balatona ezera ziemeļu daļā ("Tihany"), Ungārijā, iesniedzas ezerā 5 km iepretī Santodas šaurumam (1,5 km), aprimuša vulkāna bazalta palikšņi, augstums - līdz 232 m vjl., sens klosteris, alu mītnes (XI gs.)
Oņegas pussala pussala Baltās jūras dienvidu piekrastē starp Oņegas un Dvinas līci, Krievijas Arhangeļskas apgabalā, reljefs paugurains, līdz 190 m vjl.
Nāves sala pussala Daugavas kreisajā krastā iepretī Saulkalnei, platība — \~200 ha, garums — 1,7 km, platums — līdz 0,8 km, Latvijas vēstures piemineklis, kur norisinājās sīvas cīņas 1. pasaules kara laikā; pēc Rīgas HES izveidošanas atrodas uz salas
Halkidike Pussala Grieķijas ziemeļaustrumos (gr. val. "Chalkidikē"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, starp Termes un Strimonas līci, platība - 3000 kvadrātkilometru, iestiepjas jūrā 120 km, lielākais augstums - 2033 m (Atona kalns)
Acumi pussala pussala Japānā (_Atsumi-hanto_), Honsju salas rietumos, Jamagatas prefektūrā
Buzači Pussala Kaspijas jūras ziemeļaustrumos, dienvidu daļa pauguraina (augstums - līdz 61 m), vietām barhani, ziemeļos - solončaki
Kriļona pussala pussala Krievijā, Sahalīnas salas dienvidu daļā, starp Tatāru šaurumu rietumos un Aņivas līci austrumos, augstums - līdz 588 m
Jugras pussala pussala Krievijas Arhangeļskas apgabala ziemeļaustrumu daļā, starp Karas un Barenca jūru, platība - 18000 kvadrātkilometru, augstums - līdz 467 m
Admiralitātes pussala pussala Krievijas Arhangeļskas apgabalā, Novaja Zemļa salas rietumu malā
Kaņina Pussala Krievijas Eiropas daļas ziemeļos, Arhangeļskas apgabalā, atdala Baltās jūras ziemeļu daļu no Čošas līča, platība - \~10500 kvadrātkilometru, lielākais augstums - 242 m; Kaņina pussala
Šmita pussala pussala Krievijas Sahalīnas apgabalā, Sahalīnas salas ziemeļu gals, garums - \~50 km, kalnaina, augstums - līdz 602 m, daudz purvu, lapegļu un egļu meži
Šaņdunas pussala pussala Ķīnas austrumu daļā (angļu val. "Shandong Peninsula"), iestiepjas Dzeltenajā jūrā, platība - 29000 kvadrātkilometru, garums - 350 km
Liaoduna pussala pussala Ķīnas ziemeļaustrumu daļā, starp Dzeltenās jūras Korejas līci un Bohai jūras Liaodunas līci, garums - 225 km, platums - 80-130 km, vidējais augstums - \~300 m vjl., augstākā virsotne - 1132 m
Bahamu jūra pusslēgtā jūra ("Bahama Basin") Atlantijas okeānā Vestindijas salās, starp Bahamu salu virkni, Floridas pussalu, Kubu un Haiti, lielākais dziļums — 4367 m, ziemeļrietumu daļā lielu platību aizņem Lielais Bahamu sēklis (dziļums — līdz 150 m)
Dzeltenā jūra pusslēgtā jūra Klusā okeāna krastā (ķīn. val. "Huang hai"), Āzijas austrumu piekrastē, uz rietumiem no Korejas pussalas, dienvidu daļā nosacīta robeža ar Austrumķīnas jūru, platība - 416000 kvadrātkilometru, vidējais dziļums - 38 m, lielākais dziļums - 106 m
Austrumķīnas jūra pusslēgtā jūra Klusajā okeānā starp Ķīnas krastiem, Taivānas, Rjukju, Kjusju salām un Koreju (angļu val. "East China Sea"), ziemeļos Dzeltenā jūra, Korejas šaurums savieno ar Japāņu jūru, Taivānas šaurums ar Dienvidķīnas jūru, platība - 836 tūkstoši kvadrātkilometru; Dunhaja
insaids Pusvidējais uzbrucējs (handbolā, senāk arī futbolā)
afridiji Puštunu (afgāņu) cilšu grupa, dzīvo Pakistānas ziemeļrietumos (Haiberas un Kohatas pārejas rajonā), runā austrumpuštunu dialektā (indoeiropiešu saimes irāņu grupa), saglabājušās ģints iekārtas paliekas, reliģija - islāms (sunnisms)
dūņu šņibis putns tārtiņu dzimtā "Charadriiadae", rudenī un pavasarī nelielā skaitā ieceļo Latvijas jūrmalās
tukāns Putnu klases dzeņveidīgo kārtas dzimta ("Ramphastidae"), nelieli un vidēji lieli putni (garums - 30-60 cm, masa - 100-300 g) ar nesamērīgi lielu knābi, spilgtu, kontrastainu apspalvojumu, izplatīti Amerikas tropu mežos, 6 ģintis, 33 sugas
kondors Putnu klases dzimta ("Cathartidae"), lieli plēsīgie putni (garums - līdz 1,2 m, spārnu plētums - līdz 3 m, masa - līdz 12 kg), knābis ass, tā gals noliekts, galva un kakls bez apspalvojuma, 5 ģintis, 7 sugas
kormorāns Putnu klases pelikānveidīgo kārtas dzimta ("Phalacrocoracidae")
kormorānputns Putnu klases pelikānveidīgo kārtas kormorānu dzimta ("Phalacrocoracidae"), vidēji lieli un lieli putni (garums - 50-100 cm, masa - 0,8-4 kg), apspalvojums gk. melns, pārtiek no zivīm, ko ķer nirstot, 2-3 ģintis, 30-33 sugas
harpijērglis Putnu klases piekūnveidīgo kārtas vanagputnu dzimtas harpiju dzimtas suga ("Harpia harpyja"), īpaši rets un apdraudēts putns Vidusamerikā
tārtiņputni Putnu klases tārtiņveidīgo kārtas dzimta ("Charadriidae"), nelieli un vidēji lieli putni (masa - 0,2-3 kg), kas parasti mīt ūdens tuvumā, atklātās vietās, 8-9 ģintis, >60 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas
tārtiņš Putnu klases tārtiņveidīgo kārtas dzimta ("Charadriidae"), neliels vai vidēji liels bridējputns, 9 ģintis, 64 sugas, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 8 sugas
fazāns Putnu klases vistveidīgo kārtas dzimta ("Phasianidae"), dažāda lieluma sauszemes putni, sastopami gandrīz visā pasaulē, 5 apakšdzimtas (63 ģintis, 213 sugu); Latvijā konstatētas 2 apakšdzimtas, 6 ģintis, 6 sugas
māņpita Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas strupknābjputnu apakškārtas dzimta ("Conopophagidae"), 2 ģintis, 11 sugas, tropu mežos Dienvidamerikā
kanastero Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas strupknābjputnu apakškārtas mūrniekputnu dzimtas dzelņmūrnieku apakšdzimtas ģints ("Thripophaga")
kokķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas austrumķauķu dzimtas ģintis ("Dendroica" un "Setophaga")
melnvālodze Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas austrumvālodžu dzimtas divas ģintis ("Agelaius" un "Xanthocephalus")
strazdvālodze Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas austrumvālodžu dzimtas trīs ģintis ("Euphangus", "Quoscalus" un "Scaphidura")
garastīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Aegithalidae"), 3 ģintis, 8 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
medusputns Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Meliphagidae"), 39 ģintis, 172 sugas, sastopami Austrālijā, Jaungvinejā, Jaunzēlandē un tuvējās salās, 2 sugas Dienvidāfrikā; medussūcēju dzimta
māņžagata Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas apakšdzimta ("Picathartinae"), 1 ģints, 2 sugas, abas sastopamas Āfrikā
krūmčivulis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas apakšdzimtas ģints ("Chamaea")
māņstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Catharus"), 12 sugas
sārtčakstīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Cossypha")
zilastīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas lakstīgalu ģints suga ("Erithacus cyanurus)
zilrīklīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežstrazdu apakšdzimtas lakstīgalu ģints suga ("Erithacus svecicus") ar gaiši zilām krūtīm, kam sarkanbrūns plankums vidusdaļā; izcila dziedātāja, Latvijā sastopama diezgan reti un nevienmērīgi, gājputns
paradīzesķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas moharhķauķu apakšdzimtas ģints ("Terpsiphone")
vēršstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas strazdu dzimtas ģints ("Buphagus")
zīdgaraste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas zīdastu dzimtas ģints ("Phainopepla")
parastais rabarbers rabarberu suga ("Rheum rhaponticum")
frekvences sintezators radioelektroniska ierīce lielas precizitātes stabilu harmonisku svārstību iegūšanai, kuru frekvence maināma ar diskrētu soli
REG Radioencefalogramma (angļu "radioencephalogram")
tošāt radīt svelpjošu, šņācošu troksni (par mehanizētiem transportlīdzekļiem, mašīnām); arī virzīties, radot šādu troksni
Ragaviņa Ragaviņas ūdenskrātuve - izveidota uz Dzēsupītes Gulbenes novada Beļavas pagastā, platība - 8 ha
Rogačova Rahačova, pilsēta Baltkrievijā
bērzu raibenis raibeņu dzimtas suga ("Nymphalis antiopa")
havajisks Raksturīgs havajiešiem vai Havaju salām
OCR rakstzīmju optiskā pazīšana (angļu "optical character recognition")
saskarne CUI rakstzīmju orientēta lietotāju saskarne (angļu: "Character-based User Interface")
CUI rakstzīmju orientēta lietotāju saskarne (angļu: "Character-based User Interface"); saskarne CUI
zvīņrāpulis rāpuļu klases kārta ("Squamata"), kurā ietilpst, piemēram, hameleoni, ķirzakas, čūskas
hameleons Rāpuļu klases zvīņrāpuļu kārtas apakškārta ("Chameleontes"), neliels rāpulis, dzīvnieks, kas spēj mainīt ķermeņa krāsu atbilstoši apkārtējai videi, 1 dzimta, 4 ģintis, \~90 sugu
parādīties Rasties, atainoties iztēlē; īsu brīdi rādīties (par sapni, sapņu, halucināciju tēlu)
rastrs ar neregulāru struktūru rastrs, kurā rastra struktūras elementi ir izvietoti neregulāri, haotiski; tiek saukts arī par stohastisko rastru
Rauna Raunas dzirnavezers - atrodas Raunas upes ielejā, augšpus Raunas centra, platība - 2 ha, garums - \~350 m, lielākais platums - 150 m, lielākais dziļums - 3 m
Rāznas ezers Rāznas ezers - atrodas Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Čornajas, Kaunatas un Mākoņkalna pagastā (rietumu gals robežojas ar Lūznavas pagastu), 163,4 m vjl., platība - 5756 ha, garums - 12,1 km, lielākais platums - 7 km, vidējais dziļums - 7 m, lielākais dziļums - 17 m, eitrofs, 10 salas ar kopējo platību 24,6 ha, otrais lielākais ezers Latvijā
puslodes rebūlija rebūliju suga ("Reboulia hemisphaerica"), kas bija reti sastopama uz dolomīta pie Daugavas, posmā starp Koknesi un Pļaviņām, pirms tā applūdināšanas un Pļaviņu HES ūdenskrātuves izveides
brūnā receklene recekleņu ģints suga ("Phaeotremella foliacea", syn. "Tremella foliacea"), augļķermeņi gaišbrūni vai tumšbrūni, aug gan uz lapkoku, gan skujkoku koksnes
smadzeņveida receklene recekleņu ģints suga ("Tremella encephala")
uniceptors Receptors ar vienu haptoforisko grupu
rediss Redīss ("Raphanus sativus")
Ačafalaja Redriveras notece tās lejtecē (_Atchafalaya_) uz Meksikas līci, ASV, Luiziānas štatā
haimochromogens Reducēts haimatīns
parorāze Redzes vai krāsu uztveres traucējums; halucinācija
Austrumberbisa/Koranteina reģions Gajānas austrumos (_East Berbice/Corentyne_), robežojas ar Augštakutu/Augšesekibo, Augšdemerara un Mahaika/Berbisa reģionu, kā arī ar Surinamu, ziemeļos apskalo Atlantijas okeāns
Ašanti reģions Ganā (_Ashanti_), robežojas ar Brongahafo, Voltas, Austrumu, Centrālo un Rietumu reģionu
rehabilitologs rehabilitācijas speciālists
rehabitologs Rehabilitācijas speciālists
reabilitēties Rehabilitēties
soma Reibinošs dzēriens, kas iegūstams raudzējot kāda specifiska, Indijā augoša, auga sulu (dažkārt apgalvots, ka augs, no kā šis dzēriens gatavots, īstenībā ir halucinācijas izraisoša sēne); vēdās to dzēra dievi un cilvēki, un to uzskatīja par dievu vidutāju, kuram piemīt vara pār augu valsti, kā arī pār nemirstību
Erodium reichardii Reiharda grābeklīte
Echinocererus reichenbachii Reihenbaha ehinocerejs
otrā zvaigžņu populācija relatīvi vecas un ar smagajiem ķīmiskajiem elementiem samērā nabagas zvaigznes, kas ietilpst spirālveida galaktiku halo un eliptiskajās galaktikās
nosusināšanas intensitāte relatīvs jēdziens, ko lieto, lai raksturotu augsnes ūdens plūsmas un gruntsūdens līmeņa pazemināšanās tempu; parasti to izsaka ar grāvju vai drenu kopējo garumu metros uz meliorēto zemju platības vienību — 1 ha
kronēšana Reliģiska ceremonija, monarham kāpjot tronī
imams Reliģiski juridisku virzienu - mazhabu pamatlicējs sunnismā
sikhi Reliģiski politiska indiešu sekta, kas izveidojusies muhamedānisma ietekmē kā islāma un hinduisma sintēze
vecticība Reliģisku novirzienu grupa, kas radās krievu pareizticības šķelšanās rezultātā (17. gadsimtā) un kas tiecās saglabāt pareizticīgo baznīcas senās tradīcijas un nepieņēma patriarha Nikona reformas
zemiene Reljefa lielforma, kas aizņem hipsometriski zemāko līmeni, Latvijā tās aizņem 3,9 mlj ha (60,32% Latvijas teritorijas)
zeltvēdera resngalvis resngalvju suga ("Pachycephala pectoralis")
Ristenburga Restenberha, pilsēta Dienvidāfrikā
formāts RIFF resursu apmaiņas datnes formāts (angļu "Resource Interchange File Format")
RIFF Resursu apmaiņas datnes formāts (angļu "Resource Interchange File Format"), kas nodrošina datņu apmaiņu starp dažādu izstrādātāju datoriem
cinkālisms Reti sastopama saindēšanās, ko parasti novēro cinka vai tā oksīda tvaiku inhalācijas gadījumā, gk. cilvēkiem, kas strādā ar metālu; simptomi ir drudzis, drebuļi, muskuļu sāpes, caureja, vemšana un pneimonīts
Zakari Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Zahari" bijušais nosaukums
Usvīši Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, platība — 1,7 ha
mihalkieši Rēzeknes novada Rikavas pagasta apdzīvotās vietas "Mihalki" iedzīvotāji
Mihaļina Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta apdzīvotās vietas "Mihalina" nosaukuma variants
Bacaras rezervāts rezervāts Gruzijā, Lielā Kaukāza dienvidu nogāzē, platība - 3000 ha, augstums - 700-1800 m vjl., dibināts 19355. g., lai saglabātu dabisko meža kompleksu un īves (koki 300-500, 1000 un vairāk gadus veci)
Adžametas rezervāts rezervāts Gruzijā, Rioni baseinā, platība 4800 ha, dibināts 1935. g., lai saglabātu Imerētijas un Hartvisa ozolu, dzelkvu u. c. reliktus augus
Mari rezervāts rezervāts Krievijā, Marijelas Republikā, Boļšaja Kokšagas un Boļšojkundišas upstarpā, platība — 14452 ha, dibināts 1968. g., lai pētītu taigas dienvidu apakšzonas dabas kompleksus un jauktos mežus
Badaitugaju rezervāts rezervāts Uzbekistānā, Karakalpakstānas Republikā, Amudarjas palienē, platība 6500 ha, dibināts 1971. g., lai aizsargātu un pētītu pussalu un salu dabas kompleksus (tugaju)
harmonizācija rezultāts --> harmonizēt; arī harmonizējums
Riču ezers Riču ezers - atrodas Skrudalienas pauguraines nomalē, Augšzemē, uz Latvijas un Baltkrievijas robežas, daļēji Daugavpils novada Demenes pagastā, platība - 1286 ha (Latvijā - 588 ha), garums - 6 km, lielākais platums - 4 km, vidējais dziļums - 9,7 m, lielākais dziļums - 39,7 m, nosacīti mezotrofs ar dzidru ūdeni
medus riekstenīte riekstenīšu ģints sēņu suga ("Naucoria escharoides", syn. "Alnicola melinoides")
Mutu Rietumsemītu mitoloģijā - dieva Ela dēls un mīlulis, nāves un pazemes, mirušo valstības dievs, haosa iemiesojums, draudīgs un nepiesātināms postītājs
Jammu Rietumsemītu mitoloģijā - jūras, ūdens stihijas, pazemes un haosa spēku personifikācija, arī kārtības un taisnības dievs
novēna Rietumu baznīcā - deviņu dienu individuālu vai publisku lūgšanu periods, ar kura palīdzību cilvēks cer iegūt kādu īpašu žēlastību; sastāv no dažādām lūgšanām, dziesmām, litānijām un beidzas ar gandarīšanas sakramenta pieņemšanu un kopīgu Eiharistiju
humerāls Rietumu baznīcā zīda šalle, kuru liek pāri pleciem, apsedzot arī roku delnas; mūsdienās lieto diakons Eisharistijas sakramenta procesijā
DJRSE Rīgas Fondu biržas noteiktais "Dow Jones" indekss (angļu "Dow Jones Riga Stock Exchange Index")
Rīgas ūdenskrātuve Rīgas HES ūdenskrātuve Daugavas lejtecē starp Salaspili un Ķegumu, 18 m vjl., platība - 4220 ha, garums - 35 km, lielākais platums - 3,8 km, lielākais dziļums - 17,4 m, izveidota 1974. g.
Kundziņsala Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, sala Daugavas lejtecē starp Daugavas galveno gultni, Mīlgrāvi un Sarkandaugavas atteku, platība - \~180 ha, garums - 2,7 km, platums - 1 km, augstums - līdz 5 m virs upes līmeņa, pievienota Rīgas pilsētai 1917. g.
Getliņi Rīgas reģiona atkritumu apsaimniekošanas ekoloģiskais poligons, atrodas Stopiņu pagastā, platība - 86 ha, darbojās kopš 1973. gada kā Rīgas pilsētas atkritumu izgāztuve, kas 21. gs. sākumā modernizēta
Vecrīga Rīgas senākā apbūves daļa Daugavas labajā krastā, atrodas starp 11. novembra krastmalu, Kr. Valdemāra ielu, Z. A. Meierovica bulvāri, Aspāzijas bulvāri un 13. janvāra ielu, platība - 50 ha
jomainā rikardija rikardiju suga ("Riccardia chamaedryfolia"), Latvijā aizsargājama
sarainā rikenella rikenellu ģints sēņu suga ("Omphalina setipas", syn. "Rickenella swartzii")
Kasutas ripsālis ripsāļu suga ("Rhipsalis cassutha")
RBG Riskantās uzvedības grupa (angļu "risk-behaviour group")
šlāfroks Rīta svārki, mājas halāts
mihalovieši Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Mihalova" iedzīvotāji
Hartviga robīnija robīniju suga ("Robinia hartwigii")
Rogatina Rohatina, pilsēta Ukrainā
akordions Rokas harmonika; akordeons
roķene Rokasbumba, handbols
Romeškalns Romeškalna ezers - atrodas Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība - 1,8 ha; Mežkalnu ezers; Romeskalna ezers; Romeškolla azars
Stimula Romiešu mitoloģijā - dieviete, kas rosināja rīkoties bakhanāliju dalībniekus
roš Roš hašanā - jūdaistu Jaungads, svētki,ko svin tišri mēneša 1. vai 2. datumā
skrēteliņš Rožu dzimtas ģints ("Aphanes"), lakstaugi ar stāvu vai pacilu stublāju, bez rozetes lapām, ziedi sīki, sakopoti kamoliņos lapu žāklēs, \~20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
henomele Rožu dzimtas ģints ("Chaenomeles"), vasarzaļi krūmi, retāk koki, 4 sugas, kas izplatītas Ķīnā un Japānā; krūmcidonija
pirakanta Rožu dzimtas ģints ("Pyracantha"), mūžzaļi, ērkšķaini krūmi, lapas vienkāršas un sakārtotas pamīšus, ziedi aktinomorfi, divdzimumu sakopoti saliktos vairogos, 7 sugas
stefanandras Rožu dzimtas ģints ("Stephanandra"), nelieli, vasarzaļi krūmi ar daivainām lapām, ziedi balti, sīki, sakopoti vairogos vai skarveida ziedkopās, 4 sugas, Latvijā kā dekoratīvus krūmus pa 1 akmeņdārzos vai grupās dažkārt audzē 2 sugas
lācene Rožu dzimtas kazeņu ģints suga ("Rubus chamaemorus"), lakstaugs ar aromātiskām, oranždzeltenām, avenēm līdzīgām ogām
ipekakuāna rubiju dzimtas augs ("Cephaëlis ipecacuanha"), 15-60 cm augsts puskrūms ar sīkiem, baltiem ziediem, aug Dienvidamerikā (kultivē Indijā, Indonēzijā, Tanzānijā), kura saknes preparātus medicīnā lieto par vemšanas un atkrēpošanas līdzekli
piparu rubīnbeka rubīnbeku suga ("Chalciporus piperatus", syn. "Suillus piperatus"), galvenokāt priežu mikorizas sēne, aug skuju koku un jauktos mežos, lietojama kā garšviela piparu vietā
sarkanā rubīnbeka rubīnbeku suga ("Chalciporus rubinus"), Latvijā aizsargājama
ruču rauda rudulis ("Scardinius erythrophthalmus", senāk "Leuciscus erythrophtalmus")
rudausis rudulis ("Scardinius erythrophthalmus")
lapsprādze Rudulis ("Scardinius erythrophthalmus")
rucis Rudulis ("Scardinius erythrophthalmus")
ručrauda Rudulis ("Scardinius erythrophthalmus")
ručurauda Rudulis ("Scardinius erythrophthalmus")
rūdulis Rudulis ("Scardinius erythrophthalmus")
rūdulīte Rudulis ("Scardinius erythrophthalmus")
rudusis Rudulis ("Scardinius erythrophthalmus")
Rulles Rulles ezers - atrodas Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība - <1 ha
subhadevas rūpavačāru grupas dievības budisma mitoloģijā, kas mīt rūpadhātu līmenī un iedalās paritasubhās, appamānasubhās un subhakinihās (pārdzimušo mūža ilgums šajās grupās ir attiecīgi 16, 32 un 64 kalpas)
Raphanus sativus ssp. sativus rutka " Raphanus sativus ssp. hybernus" nosaukuma sinonīms
ruks Rutki - pērkoņu suga ("Raphanus sativus")
rutka Rutki - pērkoņu suga ("Raphanus sativus")
rutkis Rutki - pērkoņu suga ("Raphanus sativus")
rudaks rutks ("Raphanus sativus")
cedrela Rūtu rindas mahagonkoku dzimtas ģints ("Cedrela")
GmbH Sabiedrība ar ierobežotu atbildību (vācu "Gesellschaft mit beschränkter Haftung")
mandēji Sabiešu reliģiskas sektas atliekas; haldeju pāgānības sajaukums ar bībeles sajēgumiem; ap 20000 askētu, kas dzīvoja Mesopotamijā
ātrspēle Sacensības veids (piemēram, šaha, dambretes spēlē) ar samazinātu apdomas laiku
Reinoutria sachalinensis Sahalīnas dižsūrene
Karafuto Sahalīnas salas dienvidu (japāņu) daļas nosaukums 1905.-1945. g.
Austrumsahalīna Sahalīnas salas Krievijā, Ohotskas jūrā, austrumu daļa
Ziemeļsahalīna Sahalīnas salas ziemeļu daļa, Krievijas Sahalīnas apgabalā
Euonymus sachalinensis Sahalīnas segliņš
Arābijas tuksnesis Sahāras tuksneša ziemeļaustrumu daļa Ēģiptē (_Sharqīyah, Aş Şaḩrā' ash_), starp Nīlu un Sarkano jūru, no kuras to atdala Etbajs (augstums — līdz 2184 m), uz dienvidiem no 22 grādu ziemeļu platuma, pāriet Nūbijas tusksnesī, akmeņains plato, vidējais augstums — 500 m vjl.
invertins Saharāze - ferments, kas saskalda saharozi (dabisko cukuru) divos vienkāršos cukuros - glikozē un fruktozē
invertāze Saharāze - ferments, kas saskalda saharozi (dabisko cukuru) divos vienkāršos cukuros - glikozē un fruktozē; pārtikas piedeva E1103, ražošanas palīglīdzeklis, iespējamā iedarbība - var būt ģenētiski modificēts un ģenētiski modificētie fermenti var izraisīt smagas saslimšanas
maltoze Saharīds - cietes sašķelšanās starpprodukts, kas rodas alus, spirta gatavošanas procesā; iesalcukurs
iesala cukurs saharīds - cietes sašķelšanās starpprodukts, kas rodas, gatavojot alu, spirtu; iesalcukurs, maltoze
iesalcukurs Saharīds - cietes sašķelšanās starpprodukts, kas rodas, gatavojot alu, spirtu; maltoze
saharometrija Saharimetrija
cakariņš Saharīns
cākars Saharīns
sakarina Saharīns
sakariņš Saharīns
sacharīns Saharīns - mākslīga saldviela, cukura aizstājējs
saccharomycetaceae Saharomicēšu dzimta
debaryomyces Saharomicēšu dzimtas ģints
hanseniaspora Saharomicēšu dzimtas ģints
hansenula Saharomicēšu dzimtas ģints
lipomyces Saharomicēšu dzimtas ģints
pichia Saharomicēšu dzimtas ģints
saccharomyces Saharomicēšu dzimtas ģints
williopsis Saharomicēšu dzimtas ģints
zygosaccharomyces Saharomicēšu dzimtas ģints
raugs Saharomicēšu dzimtas vienšūnas sēnes, kas vairojas pumpurojoties un ar sporām un kas cukuru saturošās vielās izraisa rūgšanu
maizes jeb alus raugs saharomicēšu suga ("Saccharomyces cerevisiae")
biešu cukurs saharoze
niedru cukurs Saharoze
saharozūrija Saharoze urīnā
Saha Sahas Republika (Jakutija) - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Austrumsibīrijā, administratīvais centrs - Jakutska, platība - 3083500 kvadrātkilometru, 949800 iedzīvotāju (2009.)
Jakutija Sahas Republika (Saha) - autonoma republika Krievijas Federācijā, aptver ziemeļaustrumu Sibīriju ap Ļenas, Indigirkas u. c. upēm, platība - 3083500 kvadrātkilometru, \~1 mlj iedzīvotāju (46% jakuti, 41% krievi), galvaspilsēta - Jakutska, robežojas ar Čukotkas autonomo apvidu, Magadanas apgabalu, Habarovskas novadu, Amūras, Aizbaikāla, Irkutskas apgabalu un Krasnojarskas novadu
voloks saimniecība ar 21,36 ha zemes, 1/2-1/5 pilnas gaitas (službas)
pussaimniecība Saimniecība ar pusasmīti zemes (~10-14 ha)
gitagisms Saindēšanās ar kokaļu ("Agrostemma githago L.") sēklām
SARS-CoV-2 Saīsinājums no "Severe Acute Respiratory Syndrome Coronavirus 2", 2019. g. decembra beigās Uhaņā (Ķīnā) konstatētais koronavīruss
burgeri Saīsinājums no saliktajiem nosaukumiem, kam vārda otrajā daļā ir -burgers (hamburgers, čīzburgers, kingburgers u. c.)
acidomehanogrāfisks saistīts ar acidomehanogrāfiju, tai raksturīgs
arhaistisks saistīts ar arhaistiku, tai raksturīgs
disharmonisks saistīts ar disharmoniju (1), tai raksturīgs
eiharistisks saistīts ar eiharistiju
harmonisks saistīts ar harmoniju (2), tai raksturīgs
apolloniskais saistīts ar harmonisko, skaisto, simetrisko, racionālo un gaišo (F. Nīčes ieviests jēdziens)
dionīsiskais saistīts ar irracionālo, disharmonisko, asimetrisko, tumšo (F. Nīčes ieviests jēdziens)
monarhisks saistīts ar monarhiju, monarhu, monarhijai, monarham raksturīgs
psihastēnisks saistīts ar psihastēniju, tai raksturīgs
rehabilitārs saistīts ar rehabilitāciju (2), tai raksturīgs
rehabilitārs saistīts ar rehabilitāciju (l), tai raksturīgs
sinharmonisks saistīts ar sinharmoniju, tai raksturīgs
stahanovisks saistīts ar stahanoviešu kustību, tai raksturīgs
šurumburums Sajukums, haoss
bedlems Sajukums, haoss, "trako nams"
šuri-muri Sajukums, haoss; slepeni, blēdīgi darījumi
šurimuri Sajukums, haoss; slepeni, blēdīgi darījumi
šuri muri sajukums, haoss; slepeni, blēdīgi darījumi; slepenas savstarpējās attiecības
(vārās kā) raganu katls (arī katlā) Saka par spraigiem, arī haotiskiem notikumiem (sabiedrībā)
vārās kā raganu (arī elles) katls (arī katlā), arī vārās kā elle (arī pekle) Saka par spraigiem, arī haotiskiem notikumiem (sabiedrībā)
vārās kā raganu katls saka, ja procesi sabiedrībā (biežāk bruņota cīņa) vai parādības dabā risinās ar milzu spēku, strauji, postoši, haotiski
dispečersakari Sakari starp operatīvo vadītāju (dispečeru, operatoru, maiņas inženieri) un iestādes, rūpnīcas, ceha personālu, kas apkalpo atsevišķus agregātus vai ražošanas posmus
Sakārņu Sakārņu ezers - atrodas Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, platība - 7,6 ha; Sokomu ezers; Sokorņu ezers
ziemeļu sakņu pangnematode sakņu pangnematožu suga ("Meloidogyne hapla"), kas parazitē gan kultūraugu (burkānu, gurķu, salātu), gan savvaļas augu saknēs
pirmatne Sākotnējais haoss
pirmatnība Sākotnējais haoss
bezlaicība Sākotnējais haoss, pasaules vai cilvēka atgriešanās sākotnējā haosa situācijā; laika sajūtas izzušana
sahibs Sākotnēji - visu muhamedāņu apzīmējums; Indijā viduslaikos šis vārds ieguva kunga nozīmi un tika lietots, apzīmējot vietējos feodāļus, bet vēlāk - apzīmējot un uzrunājot eiropiešus
Saksijas-Anhaltes zeme Saksija-Anhalte, Vācijas federālā zeme, tās pilnais nosaukums ("Land Sachsen-Anhalt")
Saksija-Anhalte Saksijas-Anhaltes zeme - Vācijas federālā zeme ("Sachsen-Anhalt"), platība - 20445 kvadrātkilometri, 2494000 iedzīvotāju (2013. g.), administratīvais centrs - Magdeburga
atklātne sākuma posms šaha vai dambretes partijā
Pilssala sala Alūksnes pilsētas teritorijā, Alūksnes ezera dienvidrietumu līcī, platība - 9,9 ha, uz salas viduslaiku pils drupas, estrāde un stadions, ar sauszemi savieno tilts
Trindadi sala Atlantijas okeānā ("Ilha da Trindade"), Brazīlijas teritorija, platība - \~10 kvadrātkilometru, vulkāniskas izcelsmes, augstums - līdz 600 m
Aklinsa sala Atlantijas okeāna Bahamu salās (_Acklins_), Bahamu teritorija
Abako sala Atlantijas okeāna rietumos (_Abaco_), Bahamu salu ziemeļu daļā, uz austrumiem no Floridas ASV
Longailenda sala Bahamu salās (angļu val. "Long Island"), garums - \~100 km, lielākais platums - \~7 km
Androsa sala Bahamu salu grupā (_Andros_), platība - 4144 kvadrātkilometri, 7400 iedzīvotāju (2010. g.)
Bangi sala Balabakas šauruma dienvidos un Sulu jūras rietumos, Malaizijas Sabahas štata teritorija
Anzera sala Baltajā jūrā (_Anzerskij, ostrov_), Solovku salu dienvidaustrumu daļā, Krievijas Arhangeļskas apgabala teritorija
Singe sala Baltijas jūras Botnijas līča dienvidrietumos, Olandshava šauruma ziemeļrietumos, Zviedrijā, Stokholmas lēnē
Bjerke sala Baltijas jūras Olandshava šaurumā, Zviedrijas piekrastē, Stokholmas lēnē
Vede sala Baltijas jūras Olandshava šaurumā, Zviedrijas piekrastē, Stokholmas lēnē
Hidenzē sala Baltijas jūras piekrastē, uz rietumiem no Rīgenes (Vācijā), platība - 1860 ha, šaura, 18 km gara (dienvidu-ziemeļu virzienā), augstums - līdz 72 m vjl., kūrorts
Roņu sala sala Baltijas jūras Rīgas līcī (igauņu "Ruhnu"), kopš 1919. g. 17. janvāra pieder Igaunijai, platība - 1190 ha, garums - 5,5 km, platums - 3,5 km, \~60 pastāvīgo iedzīvotāju (2006. g.), 26 saimniecības, robežsardzes postenis
Heisa sala sala Barenca jūrā, Krievijas Arhangeļskas apgabalā, Franča Jozefa Zemes centrālajā daļā, augstums — līdz 242 m, gk. bazalti, darbojas ģeofizikas observatorija
Pētera I sala sala Belinshauzena jūrā, pie Antarktīdas, platība — 249 kvadrātkilometri, augstums — līdz 1200 m, vulkāniska izcelsme, virsmu sedz ledājs
Upursala sala Cirīša ezerā, Aglonas pagastā, platība - 16 ha, ietilpst Cirīša ezera dabas parkā un dabas liegumā "Cirīša ezera salas", valsts aizsardzībā kopš 1931. g.
Naodžou sala Dienvidķīnas jūrā, Ķīnas Guandunas provinces dienvidrietumu daļā, dienvidaustrumos no Dunhai slas
Balambanana sala Dienvidķīnas jūras dienvidaustrumos, Balabakas šauruma dienvidos, Malaizijas Sabahas štata teritorija
Manhetena sala Hudzonas upē un Ņujorkas pilsētas administratīvais rajons, ASV, platība - 35 kvadrātkilometri; Manhatana
Bankaru sala Indijas okeānā, Baņakas arhipelāgā, rietumos no Sumatras salas, Indonēzijas Ačehas provinces teritorija
Babi sala Indijas okeānā, Indonēzijas Ačehas provinces teritorija
Jaunsibīrija sala Jaunsibīrijas arhipelāga Anžū salu grupā, starp Laptevu un Austrumsibīrijas jūru, Krievijas Sahas Republikas (Jakutijas) teritorija, platība \~6200 km^2^, garums - \~140 km, lielākais platums - \~60 km, augstums - līdz 76 m
Kefalonija sala Jonijas jūrā ("Cephalonia"), Grieķijā, platība - 752 kvadrātkilometri, kalnains reljefs, augstums - līdz 1628 m
Banaba sala Klusā okeāna rietumu daļā, Kiribati teritorijas rietumos, platība - 650 ha, augstums - līdz 81 m, 335 iedzīvotāji (2012. g.); Ošena
Agrihana sala Klusajā okeānā (_Agrihan_), Ziemeļu Marianas Salās (ASV teritorija)
Iturupa sala Kuriļu salu grupā, Krievijā, Sahalīnas apgabalā, platība - 6725 kvarātkilometri, veido vulkāniski masīvi un skrausti, augstums - līdz 1634 m, 48 vulkāni (8 no tiem - darbīgi), krasti augsti, krauji
Simušira sala Kuriļu salu vidējā daļā Krievijas Sahalīnas apgabalā, garums - 58 km, platums - 6-10 km, to veido saplūdušu vulkānu virkne
Paramušira sala Kuriļu salu ziemeļos, Krievijā (Sahalīnas apgabalā), platība - 2000 kvadrātkilometru, garums - 100 km, platums - \~20 km, vairāki darbīgi vulkāni, augstākā virsotne - 1816 m, salā 37 vulkāni (6 darbīgi), pundura ciedrupriežu un alkšņu audzes
Argamuorasises sala sala Laptevu jūrā un Ļenas upes grīvā (_Arga-Muora-Sise, ostrov_), Krievijas Sahas Republkas (Jakutijas) ziemeļos
Liepu sala sala Lielajā Baltezerā, Ādažu pagastā, ietilpst dabas liegumā "Lielā Baltezera salas", platība 2,8 ha, konstatētas 111 augu sugas
Ropažu sala sala Lielajā Baltezerā, Ādažu pagastā, ietilpst dabas liegumā "Lielā Baltezera salas", platība 4,5 ha, konstatētas 137 augu sugas
Mazā sala sala Lielajā Baltezerā, Garkalnes pagastā, ietilpst dabas liegumā "Lielā Baltezera salas", platība 0,5 ha, konstatētas 62 augu sugas
Auzu sala sala Lielajā Baltezerā, Garkalnes pagastā, ietilpst dabas liegumā "Lielā Baltezera salas", platība 3 ha, konstatētas 127 augu sugas
Priežu sala sala Lielajā Baltezerā, Garkalnes pagastā, ietilpst dabas liegumā "Lielā Baltezera salas", platība 3,7 ha, konstatētas 139 augu sugas
Grīnailenda sala Lielajā Barjerrifā ("Green Island"), iepretī Kērnsai Kvīnslendā (Austrālijas ziemeļaustrumi), zemūdens nacionālais parks - daudzkrāsainas koraļļu kolonijas ar raksturīgo faunu, platība - 13 ha
Tjuļeņija sala Ohotskas jūrā, uz dienvidiem no Sahalīnas Terpeņijes pussalas, Krievijas Sahalīnas apgabalā, garums - 636 m, platums - 40-90 m, augstums - līdz 18 m, kotiku apmetnes, piekrastē putnu ligzdošanas vietas, nav saldūdens un koku veģetācijas
Atlasova sala sala Ohotskas jūras austrumos (_Atlasova, ostrov_), Krievijas Sahalīnas apgabalā
Hārka sala Persijas līča Irānas piekrastē ("Kharg"), 25 km no krasta, Irānas teritorija
Sauthemptona sala starp Hudzona līci un Foksa baseinu, Kanādā (angļu val. "Sauthampton Island"), platība - 44000 kvadrātkilometru, 834 iedzīvotāji, pauguraina virsma, augstums - līdz 533 m
Džambonana sala Sulu jūras dienvidrietumos, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļaustrumu piekrastē, Malaizijas Sabahas štata teritorija
Ponca sala Tirēnu jūrā, Poncas salu grupā, platība - 730 ha, vairāk nekā 2000 iedzīvotāju
Lielalksnīte sala Usmas ezera rietumu daļā, starp Moricsalu un Viskūžu salu, platība - 33 ha, ietilpst Moricsalas rezervātā; Alksnīte; Lielais Alksnis
Moricsala sala Usmas ezera rietumu daļā, Ventspils novada Usmas pagastā, platība - 83 ha, apdzīvota kopš 20. gs. sākuma, senāk dēvēta par Usmas kalvu vai Zivju salu
Artura sala sala Ziemeļu Ledus okeānā (_Artura, ostrov_), Franča Jozefa Zemes rietumu daļā, Krievijas Arhangeļskas apgabala teritorija
Beļkova sala sala Ziemeļu Ledus okeāna Laptevu jūrā, Jaunsibīrijas salu rietumos, Krievijas Sahas Republikas (Jakutijas) teritorija
Vaigača sala sala Ziemeļu Ledus okeānā, starp Karas un Barenca jūru, uz dienvidiem no Novaja Zemļas, Krievijas Arhangeļskas apgabala teritorija, platība - \~3400 kvadrātkilometru, augstums - līdz 170 m vjl.
Anatahana sala Ziemeļu Marianas Salās (_Anatahan_), darbīgs vulkāns, augstums - 787 m
Jomkipurs Salabšanas svētki (ebr. val. "jōm hakkipūrīm"), "Salīdzināšanas diena", gavēņa diena - ebreju lielākie svētki, tiek svinēti septembrī vai oktobrī
ezera salaka salaku saldūdens forma ("Osmerus eperlanus morpha spirinchus"), Latvijā sastopama Latgales augstienes dziļajos ezeros; sniedze
Fernandu di Noroņas salas salas Atlantijas okeānā ("Fernando de Noronha"), 360 km no Dienvidamerikas (Brazīlijas), platība - \~26 kvadrātkilometri (galvenā sala - 18 kvadrātkilometri)
Solovku salas salas Baltajā jūrā, pie ieejas Oņegas grīvlīcī, Krievijas Arhangeļskas apgabalā, platība - 347 kvadrātkilometri, augstums - līdz 107 m, sastāv no 3 lielām salām un vairākām mazām salām, meži, purvi
invertcukurs Saldviela, kas sastāv no glikozes un fruktozes; iegūst, šķeļot biešu vai niedru cukuru - saharozi
Stelpes pagasta teritorija salīdzinot ar pirmskara pagasta teritoriju ir nedaudz samazinājusies (no 7040 ha uz 6837,9 ha) robežu izmaiņu rezultātā, kas nav skārušas ciemu tipa apdzīvotās vietas
virotne Saliekamās altārgleznas (triptiha, poliptiha) atsevišķās daļas, kas ir atveramas un aizveramas
poliozes Saliktie cukuri; polisaharīdi
polisaharīdi Saliktu ogļhidrātu grupa, kuru hidrolīzē rodas vairākas vienkāršo cukuru - monosaharīdu - molekulas (piemēram, ciete, celuloze, glikogēns)
viru Salikumā "viru virām" raksturo haotiskas, nesakarīgas skaņas
viru Salikumā "viru virumis" raksturo haotiskas, nesakarīgas skaņas
Hatiora salicornioides sālradzīšu hatiora
Arnasoja ezeri sālsezeri Uzbekistānā (_Arnasoy ko'llari_), Džizahas vilajeta ziemeļaustrumos
Medvežju salas salu grupa (Krestovska, Ļeontjeva sala, Četirjohstolbovaja, Puškarjova ssala, Lisova u. c.) Austrumsibīrijas jūras dienvidos, Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), kopplatība - \~60 km^2^, augstums - 40-100 m, arktiskā tundra, akmeņu kliedņi, purvi; Lāču salas
Normandijas salas salu grupa Atlantijas okeānā (angļu val. _Channel Islands_), Lamanšā, Lielbritānijas valdījums, ietilpst Džērsija, Gērnsija un vairākas nelielas salas, platība — 195 kvadrātkilometri, lielākais augstums — 148 m vjl.
Alkatraziša salu grupa Atlantijas okeāna rietumu piekrastē (_Alcatrazes, Ilha do_), Brazīlijas Sanpaulu štata teritorija
Marķīza salas salu grupa Klusā okeāna centrālajā daļā (fr. val. "Iles Marquises"), ietilpst Franču Polinēzijā (Francijas aizjūras zeme), platība - 1274 kvadrātkilometri, 8700 iedzīvotāju (2002. g.), administratīvais centrs - Taihae, augstums - līdz 1259 m
Auri salas salu grupa Klusā okeāna Čenderavasihas līcī (_Auri, Kepulaun_), Indonēzijā, Rietumpapua provincē
Četema salas salu grupa Klusā okeāna dienvidu daļā ("Chatham Islands"), 860 km austrumiem no Jaunzēlandes (pieder Jaunzēlandei), platība — 966 kvadrātkilometri, 652 iedzīvotāji (2005. g.)
Čenela salas salu grupa Klusā okeāna ziemeļaustrumu daļā ("Channel Islands"), Ziemeļamerikas piekrastē, pretī Losandželosai (ASV), kalnainas, augstums līdz 753 m, lielākās: Santakrusa -254 kvadrātkilometri, Santarosa - 218 kvadrātkilometri, Santakatalina - 192 kvadrātkilometri
Karalienes Šarlotes salas salu grupa Klusā okeāna ziemeļaustrumu piekrastē (angļu val. “Queen Charlotte Islands”), Kanādā, no kontinenta šķir Hekates šaurums, platība — 10300 kvadrātkilometru, \~150 salas, augstākā virsotne — 1250 m
Belajas Zemļas salas salu grupa Ziemeļu Ledus okeānā, Franča Jozefa Zemes ziemeļos, Krievijas Arhangeļskas apgabala teritorija
Māršala Salas salu valsts Klusajā okeānā (angļu val. “Marshall Islands”), Māršala Salu Republika, platība — 181,3 kvadrātkilometri, 65859 iedzīvotāji (2009. g.), galvaspilsēta — Madžuro, administratīvais iedalījums — 24 pašvaldības
halo- Sāļa, sāļu (piem., halofīti)
Obdorska Saļeharda, pilsēta Krievijas Tjumeņas apgabalā, tās nosaukums līdz 1933. g.
garāžroks samērā vienkārša, pankrokam tuva mūzika (angļu "garage rock"), arī klubos spēlētā deju mūzika (nosaukums pēc populārā Ņujorkas kluba "Paradise Garage"), kas ir tuva "hause" mūzikai
juraki Samojedu (2) cilts, kas dzīvo izkliedēti starp Arhangeļsku un Jeņiseju
sīksamtenis Samteņu dzimtas ģints ("Coenonympha"), vissīkākie samteņu dzimtas tauriņi (spārnu plētums - 24-40 mm), spārni dzeltenīgi vai brūngani, ar sīkiem acsveida plankumiem, Latvijā konstatētas 5 sugas
parastais samtenis samteņu suga ("Aphantopus hyperanthus"), vidēji liels tauriņš ar pelēkbrūniem, retāk ar tumšbrūniem, rudiem, dzelteniem vai baltiem plankumiem klātiem spārniem
Arhangeļskas samtīte samtīšu suga ("Bryum archangelicum"), Latvijā aizsargājama
vijolīšu sanpaulija sanpauliju suga ("Saintpaulia ionantha")
Bhagavadgita Sanskritā, Kunga (t. i., Krišnas) dziesma, indiešu filozofu reliģiska mācība, ap 200 g. pr. Kr., rakstīta sanskritā; ietilpst lielajā eposā "Mahabharāta"; uzsver iekšējās ticības Dievam nozīmi hinduismā
paciprešu santolīna santolīnu suga ("Santolina chamaecyparissus")
Kosana Sapoteku (vēst. Oahaka, Meksika) mitoloģijā - kopā ar Vičanu dievišķais pāris, kas ir visu lietu un būtņu pirmsākums, saistīts ar sauli un debesīm, kā zvēru un dzīvnieku radītājs ir saistīts ar medībām
Pitao Kosobi sapoteku (vēst. Oahaka, Meksika) mitoloģijā - kukurūzas dievs
Kosiho Pitao sapoteku (vēst. Oahaka, Meksika) mitoloģijā - lietus un zibens dievs, līdzīgs acteku Tlalokam
Pitao Šoo sapoteku (vēst. Oahaka, Meksika) mitoloģijā — jaguārs, zemestrīču dievs
Vičana Sapoteku (vēst., Oahaka, Meksika) mitoloģijā - kopā ar Kosanu dievišķais pāris, kas ir visu lietu un būtņu pirmsākums, saistīta ar zemi un ūdeni, devusi dzīvību cilvēkiem un zivīm, bija arī jaundzimušo aizbildne un aprūpētāja
Eiropas sardīne sardīņu suga ("Sardina pilhardus"), kas izplatīta Atlantijas okeāna jūrās
Sargoda Sargodha, pilsēta Pakistānā
Fortaršamba Sarha - pilsēta Čadā, tās nosaukums līdz 1973. g.
Serheds Sarhads - plakankalne Irānā
Sarheds Sarhads, plakankalne Irānā
Sarigača Sariaghaša, pilsēta Kazahstānā
liektā sariņsmilga sariņsmilgu suga ("Lerchenfeldia flexuosa syn. Deschampsia flexuosa")
Sarkanā Sarkanā upe - Hongha
Xerocomus rubinus sarkanās rubīnbekas "Chalciporus rubinus" nosaukuma sinonīms
eiglifa Sarkodīnu klases čaulamēbu kārtas ģints ("Euglypha")
sarothamnus Sarothamnus scoparius - parastā slotzara "Cytisus scoparius" nosaukuma sinonīms
Bromus rubens sārtā jumtauza (tagad "Anisantha rubens")
turktatāru Vidusāzijas dialekti sartu, uzbeku, taškentiešu, buhariešu un hiviešu valodas, Ilijas ielejas taranču valoda, Austrumturkestānas un Hamijas oāzes valodas
tērzēšanas robots sarunbots (angļu "chatbot")
Ārlavas ezers Sasmakas ezera ziemeļu daļa, Talsu novada Ārlavas pagastā, platība – 70 ha
Satiķi Satiķu dzirnavezers - uzpludināts uz Imulas upes Gaiķu pagastā, platība - 11,9 ha; Vecsatiķu dzirnavezers
SAR Saūda Arābijas riāls; Saūda Arābijas Karalistes valūtas kods, sīknauda - halala
Adamovas ūdenskrātuve saukta arī par Krāslavas sovhoza ūdenskrātuvi, atradās Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā, platība - 2 ha
vieši Saules vieši - parastais deviņvīruspēks ("Verbascum thapsus"), arī vasaras saulgrieze ("Helianthus annuus")
saulessargu korifa saulesarga korifa ("Corypha umbraculifera"), kas sastopama Āzijas dienvidaustrumos, ziedkopas garums - 14 m, platums - 12 m
sīkziedu saulgrieze saulgriežu suga ("Helianthus microcephalus")
krēsliņi Saulkrēsliņi ("Thalictrum")
ozolīte Saulkrēsliņi ("Thalictrum")
pienene Saulkrēsliņi ("Thalictrum")
pienenes Saulkrēsliņi ("Thalictrum")
prorva Saulkrēsliņi ("Thalictrum")
ozolīšu saulkrēsliņš saulkrēsliņu suga ("Thalictrum aquilegifolium")
Delavē saulkrēsliņš saulkrēsliņu suga ("Thalictrum delavayi")
dzeltenais saulkrēsliņš saulkrēsliņu suga ("Thalictrum flavum")
šaurlapu saulkrēsliņš saulkrēsliņu suga ("Thalictrum luridum", arī "Thalictrum angustifolium")
mazais saulkrēsliņš saulkrēsliņu suga ("Thalictrum minus")
Rošebruna saulkrēsliņš saulkrēsliņu suga ("Thalictrum rochebruneanum")
vienkāršais saulkrēsliņš saulkrēsliņu suga ("Thalictrum simplex")
zvaniņu sausdobīte sausdobīšu sēņu suga ("Xeromphalina campanella")
stiebra sausdobīte sausdobīšu sēņu suga ("Xeromphalina cauticinalis")
raga sausdobīte sausdobīšu sēņu suga ("Xeromphalina cornui")
Abū Harga sausgultne Ēģiptē (_Abū Kharjah, Wādī_), Bahr el Ahmaras muhāfazā
Adena sausgultne Jemenā (_Adhanah, Wādī_), Maaribas un Amena el Asma muhāfazā
Atasu sausgultne Kazahstānā (_Atasw_), Karghandi apgabala dienvidu daļā
Atui sausgultne Rietumsahārā un Mauritānijā (_Atoui, Khatt_)
Akīmī sausgultne Saūda Arābijā (_ʻAqīmī, Shaʻīb al_), Rijādas mintakā
Kamčatkas sausserdis sausseržu suga ("Lonicera kamtschatica"), Latvijā introducēta
Alkšņupes sausgultne un karsta kritenes savdabīgas karsta procesu izpausmes formas augšdevona Pļaviņu svītas dolomītos Smiltenes novada Gaujienas pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), platība — 5,5 ha, karsta piltuvju-ūdensrijēju garums sasniedz 6 m, platums — 4 m, dziļums — 2 m
kliburu savienojumā "kliburu klaburiem iet" raksturo steidzīgas, haotiskas darbības
subboreāls savienojumā "subboreālais laiks": halocēna klimatiskais periods pirms 4700-2800 gadiem
vākojamā savienojumā "vākojmā mašīna" - grāmatu ievākošanas mašīna, kas mehanizē visas galvenās šā procesa operācijas
ļerum savienojumā ar "ļirum" raksturo kaut ko skaļu un haotisku
narkotiskas vielas savienojumi, kas neatgriezeniski, graujoši iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu, sākotnēji izraisot miegu, halucinācijas, eiforiju u. c. sajūtas; šo vielu lietošana rada pieradumu un tieksmi pēc tām
gamma Savstarpēji saistītu, harmonisku krāsu toņu kopums
harmīns Savvaļas rūtas "Peganum harmala" alkaloīds, ķīmiskā ziņā identisks ar banisterīnu; ietekmē centrālo nervu sistēmu, sevišķi motoriskos centrus; lieto trīcošās triekas terapijā
kannabisms Sazāļošanās ar hašišu
svītrainais scinks scinku dzimtas suga ("Chalcides sexlineatus"), sastopama Kanāriju salās
second Second hand - otrreizējais tirgus, lietotu priekšmetu realizācija
daudzveidīgā sēdgliemene sēdgliemeņu suga ("Dreissena polymorpha"), kas dažkārt veido apaugumus un rada aizsprostojumus hidrotehniskās būvēs un HES iekārtās
Sahalīnas segliņš segliņu suga ("Euonymus sachalinensis")
kalikants Segsēkļu nodalījuma augu dzimta ("Calycanthaceae")
smaillapu sfagns sekcijas "Acutifolia" sfagnu suga ("Sphagnum capillifolium")
bārkstlapu sfagns sekcijas "Acutifolia" sfagnu suga ("Sphagnum fimbriatum")
brūnais sfagns sekcijas "Acutifolia" sfagnu suga ("Sphagnum fuscum")
Girgensona sfagns sekcijas "Acutifolia" sfagnu suga ("Sphagnum girgensohnii")
mīkstais sfagns sekcijas "Acutifolia" sfagnu suga ("Sphagnum molle"), Latvijā aizsargājama
piecrindu sfagns sekcijas "Acutifolia" sfagnu suga ("Sphagnum quinquefarium")
iesarkanais sfagns sekcijas "Acutifolia" sfagnu suga ("Sphagnum rubellum")
Rusova sfagns sekcijas "Acutifolia" sfagnu suga ("Sphagnum russowii")
rudais sfagns sekcijas "Acutifolia" sfagnu suga ("Sphagnum subfulvum"), Latvijā aizsargājama
spīdīgais sfagns sekcijas "Acutifolia" sfagnu suga ("Sphagnum subnitens"), Latvijā aizsargājama
Varnstorfa sfagns sekcijas "Acutifolia" sfagnu suga ("Sphagnum warnstorfii")
šaurlapu sfagns sekcijas "Cuspidata" sfagnu suga ("Sphagnum angustifolium")
gredzenporu sfagns sekcijas "Cuspidata" sfagnu suga ("Sphagnum annulatum"), Latvijā aizsargājama
Baltijas sfagns sekcijas "Cuspidata" sfagnu suga ("Sphagnum balticum")
garsmailes sfagns sekcijas "Cuspidata" sfagnu suga ("Sphagnum cuspidatum")
īssmailes sfagns sekcijas "Cuspidata" sfagnu suga ("Sphagnum fallax")
struplapu sfagns sekcijas "Cuspidata" sfagnu suga ("Sphagnum flexuosum")
Lindberga sfagns sekcijas "Cuspidata" sfagnu suga ("Sphagnum lindbergii"), Latvijā aizsargājama
lielais sfagns sekcijas "Cuspidata" sfagnu suga ("Sphagnum majus")
strupais sfagns sekcijas "Cuspidata" sfagnu suga ("Sphagnum obtusum"), Latvijā aizsargājama
skaistais sfagns sekcijas "Cuspidata" sfagnu suga ("Sphagnum pulchrum"), Latvijā aizsargājama
krasta sfagns sekcijas "Cuspidata" sfagnu suga ("Sphagnum riparium")
smalkais sfagns sekcijas "Cuspidata" sfagnu suga ("Sphagnum tenellum")
centriskais sfagns sekcijas "Palustria" sfagnu suga ("Sphagnum centrale")
jumstiņu sfagns sekcijas "Palustria" sfagnu suga ("Sphagnum imbricatum"), Latvijā aizsargājama
Magelāna sfagns sekcijas "Palustria" sfagnu suga ("Sphagnum magellanicum")
purva sfagns sekcijas "Palustria" sfagnu suga ("Sphagnum palustre")
kārpainais sfagns sekcijas "Palustria" sfagnu suga ("Sphagnum papillosum"), Latvijā aizsargājama
Vulfa sfagns sekcijas "Polyclada" sfagnu suga ("Sphagnum wulfianum")
blīvais sfagns sekcijas "Rigida" sfagnu suga ("Sphagnum compactum"), Latvijā aizsargājama
spurainais sfagns sekcijas "Squarrosa" sfagnu suga ("Sphagnum squarrosum")
gludais sfagns sekcijas "Squarrosa" sfagnu suga ("Sphagnum teres")
grieztais sfagns sekcijas "Subsecunda" sfagnu suga ("Sphagnum contortum")
Leskerjē sfagns sekcijas "Subsecunda" sfagnu suga ("Sphagnum lescurii"), Latvijā aizsargājama
platlapu sfagns sekcijas "Subsecunda" sfagnu suga ("Sphagnum platyphyllum")
sirpjlapu sfagns sekcijas "Subsecunda" sfagnu suga ("Sphagnum subsecundum")
gaiļa sekste sekstainā gailene ("Cantharellus infudibuliformis")
seksterapija Seksuālo disharmoniju un dažādu dzimumtraucējumu profilakse un psihofizioloģiska korekcija
kramošanās Sekundāra iežu bagātināšanās ar dažādām SiO2 modifikācijām - opālu, halcedonu, kvarcu
kaldeji Semītu lopkopju cilts haldiešu nosaukums Bībelē
semītu-hamītu Semītu-hamītu valodas - valodu saime, pie kuras pieder semītu, berberu, kušītu, ēģiptiešu un Čadas valodas
hausu valoda semītu-hamītu valodu saimes Čadas valodu grupas valoda, kurā runā 15-20 mlj cilvēku, gk. Ziemeļnigērijā un tai tuvējos apgabalos, rakstības pamatā latīņu alfabēts (saglabāts arī modificēts arābu alfabēts)
kušītu valodas semītu-hamītu valodu saimes grupa, izplatības teritorija - Etiopija, Somālija, Sudāna, Kenija, Tanzānija, Džibuti; tipoloģiski daudzveidīgas, attīstīts konsonantisms (faringālās skaņas), attīstīta locīšanas sistēma
somāliešu valoda semitu-hamitu valodu saimes kušītu valodu grupas valoda, oficiālā valoda Somālijā (līdzās arābu valodai); rakstības pamatā latīņu alfabēts
ivrits Semītu-hamītu valodu saimes semītu valodu grupas valoda, Izraēlas valsts valoda; tajā visumā saglabājusies senebreju valodas morfoloģija un pamatleksika, bet sintaktiskā un semantiskā struktūra pārveidojusies
senebreju valoda semītu-hamītu valodu saimes semītu valodu grupas valoda, kas bija sarunvaloda Palestīnā 2.-1. gt. p. m. ē., vēlāk - reliģijas un kultūras valoda; lietots senebreju raksts (fonogrāfiski konsonantisks raksts, viens no feniķiešu raksta atzariem), no 2. gs. p. m. ē. - kvadrāta raksts
sīriešu valoda semītu-hamītu valodu saimes semītu valodu grupas valoda, kas izveidojusies uz aramiešu valodas dialekta bāzes un kļuva par visu kristīgo aramiešu literāro valodu; mūsu dienās ir dažu Austrumu baznīcu kulta valoda, lieto vairākus aramiešu raksta paveidus
maltiešu valoda semītu-hamītu valodu saimes semītu valodu grupas valoda, oficiālā valoda Maltā (līdzās angļu val.); rakstības pamatā latīņu alfabēts
amharu valoda semītu-hamītu valodu saimes semītu valodu grupas valoda, rakstības pamatā etiopu raksts
feniķiešu valoda semītu-hamītu valodu saimes semītu valodu grupas valoda; lietota Feniķijā un tās kolonijās 2. gt. p. m. ē. - 2. gs. m. ē.
ēģiptiešu valoda semītu-hamītu valodu saimes valoda, lietota Senajā Ēģiptē 3. gt. p. m. ē. - 5. gs. m. ē.; viena no senākajām pasaules kultūras valodām, ap 2.-3. gs. m. ē. no tās attīstījusies koptu valoda
berberu valodas semītu-hamītu valodu saimes valodu grupa, ietilpst vairāki simti dzīvo dialektu un izlokšņu, iedala 3 grupās: ziemeļu grupa, tuaregu un zenagu valoda
Aroniešu apmetne sena dzīvesvieta (1. gt.-2. gt. 1. puse) Madonas novada Aronas pagastā pie Aroniešu mājām, upes stāvkrastā, palienas malā, platība \~1 ha, intensīvs kultūrslānis, atrastas vairākas senlietas (aproce, sakta u. c.)
Dronku apmetne sena dzīvesvieta Jēkabpils novada Rubenes pagastā, reljefa pacēlumā pie Dronku ezera un tā nolaidenajā austrumu krastā, aizņem \~3,5 ha lielu platību, atrastās trauku lauskas liecina, ka viduslaikos tur atradies liels ciems
Stuburu apmetne sena dzīvesvieta tagadējā Jēkabpils novada Salas pagastā pie Stuburu mājām, Ziemeļsusējas labajā krastā, aizņem \~2 ha, precīzs datējums nav zināms
nagata sena naudas vienība Krievijas ziemeļdaļā un Livonijā, domājams, ka ādu (igauņu "nahhad") naudas norēķinu veids
Hēdebija sena pilsēta Baltijas jūras piekrastē (angļu val. "Hedeby", sendāņu val. "Haithabu"), netālu no vācu pilsētas Šlēzvigas, dibināta, domājams, ap 800. g., vikingu laikos līdz pat 11. gs. beigām bija nozīmīgs tirdzniecības centrs, daudz senatnes pieminekļu
benbens Senajā Ēģiptē svētais akmens, uz kura pacēlās Saule, kad bija piedzimusi no ūdens haosa
dionīsiji Senajā Grieķijā - svētki par godu Dionīsam (Bakham), kurus svinēja 4 reizes gadā (ar šiem svētkiem saistīta sengrieķu teātra rašanās)
dionīsijas Senajā Grieķijā - svētki par godu Dionīsam (Bakham), kurus svinēja četras reizes gadā (ar šiem svētkiem saistīta sengrieķu teātra rašanās)
Šaši Senāk patstāvīga pilsēta Ķīnā ("Shashi"), tagad rajpons Dzjindžou ("Jingzhou") pilsētas sastāvā, Hubei provincē, osta Jandzi kreisajā krastā, 520000 iedzīvotāju (2006. g.)
Tipitaka Senākā budisma - theravādas - kanonisko rakstu krājums; Budas mācības "trīs grozi", kas apvieno Vinajapitaku, Sutapitaku un Abhidhammapitaku; Tripitaka
migliaio Senākā itāliešu svara vienība, 1000 libru, ap 340 kg, arī laukuma mērs 1000 kvadrātsoļu, 30 ha
akadiešu valoda senākā zināmā semītu-hamītu valodu saimes semītu valodu grupas valoda Mezopotāmijā 3.-1. gt. p. m. ē.
Dušara Senarābu (vēst. Nabatejas valsts) mitoloģijā - augstākā dievība, kosmiskā dievība, pasaules harmonijas un kārtības ierīkotājs, pasaules valdnieks
Ārjabhata Senās Indijas matemātiķis un astronoms (Aryabhata; 476.-550. g.), ko uzskata par arābu ciparu radītāju; aprēķinājis skaitļa "pī" vērtību, izteica domu, ka Zeme griežas ap savu asi, zinātniski skaidroja Saules un Mēness aptumsumus
lohags sengrieķu armijas taktiskās vienības loha (~150 vīru) komandieris
ahaji Sengrieķu cilts, kas dzīvoja Tesālijā (Grieķijas ziemeļos), bet 2. gt. sāk. p. m. ē. apmetās arī Peloponēsāun vēlāk arī vairākās Egejas jūras salās; viena no četrām galvenajām sengrieķu cilšu grupām (ahaji, aijolieši, jonieši, dorieši)
Aristofans Sengrieķu dramaturgs (Aristophanēs; ap 445. g. - 385. g. p. m. ē.), komēdijas žanra pamatlicējs
kalokagatija Sengrieķu filozofijā - cilvēka iekšējo un ārējo īpašību, viņa fizisko un garīgo spēju harmonija
pletrs Sengrieķu garuma mērs, vienāds ar 100 grieķu pēdām jeb 1/6 stadijas, t. i. ap 30 m; kā platības mērs \~0,095 ha, t. i. 10000 kvadrātpēdu jeb ap 950 kvadrātmetru
menāda Sengrieķu mitoloģijā - auglības un vīna dieva Dionīsa (Bakha) priesteriene un viena no viņa orģiju līdzdalībniecēm; bakhante
Sparta Sengrieķu polisa Lakonijā, kas izveidojās 9. gs. p. m.ē., no 6. gs. p. m. ē. - valsts, 27. g. p. m. ē. - iekļauta Senās Romas Ahajas provincē
Kelifas Uzboja sengultne Karakuma dienvidaustrumos, gk. Turkmenistānā, senāk Balhabas upes (sākas Afganistānā) gultne, tagad solončaku ieplaku sistēma, garums — 180 km, platums — 400-1500 m, \~100 km garš posms ietverts Karakuma kanālā
guna seniendiešu mitoloģijā - trīs stāvokļi, īpašības, spēki, kas piemīt dabas substancei (pakriti) kā visu atklāto un apslēpto objektu avotam; tās ir: satva - līdzsvarotais, harmoniskais, labais pirmsākums; radžasa - kustīgais, kaislīgais, darbīgais pirmsākums; tamas - iesīkstējušais, inertais, tumšais
presbiofrēnija Senilās demences forma: uzmanības traucējumi, eiforija, haotiskums, pārmērīgas konfabulācijas
pāndava senindiešu eposa "Mahābhārata" varoņi - pieci valdnieka Pāndu dēli: Judhišthira, Bhīma, Ardžuna, Nakula un Shadeva; Pāndu tikai nosacīti ir viņu tēvs, jo viņam nevarēja būt bērni, īstie tēvi bija dievi Dharma, Vāju, Indra un Ašvini (dvīņiem Nakula un Shadeva)
upanišadas Senindiešu filozofiskie un reliģiskie sacerējumi (sanskritā), kas saistīti ar vēdām un skaidro to dziļāko jēgu; saglabājušies 108 upanišadu teksti, kas radušies no 6. gs. p. m. ē. līdz 15. gs. m. ē.; upanišadas ietekmējušas indiešu filozofisko domu, kā arī Eiropas filozofus, sākot ar A. Šopenhaueru
Vritra Senindiešu mitoloģijā - dēmons, dieva Indras pretinieks, kas apturēja upju plūsmu; haotiskā principa personifikācija
rudras senindiešu mitoloģijā - dievību grupa, kas saistīta ar Rudru, sākotnēji bija astoņi rudras: Bhava, Šarva, Pašupati, Ugra, Mahādeva, Rudra, Īšana, Ašani, pēc tam vienpadsmit; Mahans, Mahātmans, Matimans, Bhīšana, Bhajamkara, Ritudhvadža, Urdhvakeša, Pingalakša, Ruči, Šuči, Rudra un trīsdesmit trīs
naraka senindiešu mitoloģijā - elle vai vairākas elles; par "pazmes māju", kurā dēmoni moka grēciniekus, pirmoreiz runāts Atharvavēdā, daudz vēlākos priekšstatos tā sadalīta 7, 21, 25 vai 50 lokos, kas atrodas cits aiz cita aiz pazemes pasaules pātalas
Kāma Senindiešu mitoloģijā - mīlas dievs, taisnības dieva Dharmas dēls, pie kura griezās pēc palīdzības sirdslietās; parasti attēlots, kā skaists jaunēklis
atharvani senindiešu mitoloģijā - pirmā priestera Atharvana sekotāji un viņa iedibinātā ugunsupurēšanas tradīciju turpinātāji, kas uzskatīti par Atharvana pēctečiem
Atharvans senindiešu mitoloģijā - pirmais priesteris, kas esot iedibinājis upurēšanas rituālu, sacerējis Atharvavēdu, kurā izklāstījis šo rituālu un mācījis to saviem sekotājiem, kas, saukdamies viņa vārdā par atharvaniem, turpinājuši viņa iedibinātās ugunsupurēšanas tradīciju un uzskatīti par viņa pēctečiem
Trita senindiešu mitoloģijā - riši, kam ir veltīta Rigvēdas himna; viņam nav pēcnācēju, tāpēc viņš ir šausmās par to, ka viņa dzimta iznīkst, un lūdz palīdzību Agni un Varunam, un beidzot Brihaspati viņu atpestī
Abhimanju Senindiešu mitoloģijā - un eposā "Mahābhārata" varonis, dieva Krišnas māsas Subhadras un mītiskā varoņa Ardžunas dēls, kurš kopš jaunības bija pazīstams kā drosminieks, cīnījie kopā ar pāndaviem un kritis kaujā pie Kurukšetras
Bhringi senindiešu mitoloģijā - varonis, svētvīrs, Šivas pielūdzējs, kurš esot bijis Šivas Ardhanārī izpausmes godināšanas piekritējs, tāpēc sadusmojis Pārvatī un ticis nolādēts dilt miesās
Anila senindiešu mitoloģijā - viens no astoņiem vasu, vēja dievs, Pradžāpati dēls (dažkārt dēvēts par Dharmas un Svāsas dēlu)
prostaze Seno grieķu dzīvojamām ēkām raksturīga halle starp ēku un pagalmu
lochāgs Seno grieķu karaspēka nodaļas, locha, komandieris
antīkā māksla seno grieķu un romiešu (1. gt. p. m. ē. - 5. gs. m. ē.) māksla; vēsturiskie periodi: Senā Grieķija - arhaika, klasika, hellēnisms; Senā Roma - Romas republikas un Romas impērijas māksla
čaturanga Seno indiešu sākotnējā šaha spēle četratā
Ahičatra Senpilsēta ("Ahichchhatra", III gs. p. m. ē. - XII gs. m. ē.) Gangas ielejā, Indijā, Utaras štatā, Senās Ziemeļu Pančalu valsts galvaspilsēta, tagad drupas, tiek veikti izrakumi
Balha senpilsēta Afganistānas ziemeļos (netālu no tagadējās Balhas pilsētas), senās Baktras (Baktrijas galvaspilsētas) un viduslaiku Balhas drupas, apmetne dibināta VI-IV gs. p. m. ē., III-II gs. p. m. ē. bijusi Grieķu Baktrijas, vēlāk Kušanas valsts galvaspilsēta, vairāki XV-XVI gs. arhitektūras pieminekļi
Ašūra senpilsēta Irākā (_Ash-Sharqāt_), Mezopotāmijas ziemeļos, Tigras labajā krastā, izveidojusies IV gt. p. m. ē., Asīrijas pirmā galvaspilsēta (15.-9. gs. p. m. ē.), iznīcināja babilonieši
Saraja Senpilsēta Krievijas Astrahaņas apgabalā, Ahtubas krastā, dibināta 1254. g. kā Zelta ordas politiskais centrs, stipri sagrauta Timura karagājienā 1395. g., nopostīta 1480. g.
Mitla Senpilsēta Meksikā ("Mitla"), Oahakas pavalstī, Dienvidu Sjerramadres kalnos 1650 m vjl., dibināta - VIII gs. p. m. ē., X-XIV gs. - sapoteku kultūras centrs, XV gs. to iekaroja mišteki, XVI gs. - sapoteki un spāņi
Montealbana Senpilsēta Meksikā ("Monte Alban"), Oahakas pavalstī, sapoteku, pēc tam mišteku politikas un kultūras centrs (IV gs. p. m. ē. - XVI gs. m. ē.), arhitektūras pieminekļi: piļu, piramīdu, amfiteātra, akmens kāpņu (platums - 40 m), kapeņu drupas
Duršarrukina Senpilsēta Mezopotāmijas ziemeļos ("Dur Sharrukin"), Irakā, celta Asīrijas valdnieka Sargona II laikā 713.-707. g. p. m. ē., pēc viņa nāves (705. g. p. m. ē.) atstāta
Urgenča Senpilsēta Turkmenistānā, 150 km uz ziemeļrietumiem no tagadājās Urgančas (Uzbekistānā), pirmoreiz minēta I gs., viduslaikos - Horezmas valsts galvaspilsēta, XVII gs. Hivas hans pārcēla senās Urgenčas iedzīvotājus uz Horezmas oāzi (tagadējā Urganča)
Kartāga Senpilsēta Ziemeļāfrikā ("Carthage"), Tunisas līča krastā (tagadējā Tunisijā), dibināta - 825. g. p. m. ē., romieši nopostīja - 146. g. p. m. ē., arheoloģiskie izrakumi uzsākti XIX gs. vidū
birzums Sens latviešu mērs tīrumu platības un nelielu attālumu mērīšanai, attālums 1 birzums bija 60 soļu, platības birzums bija 60 x 60 soļu liela zemes platība (0,13-0,17 ha)
mucasvieta Sens laukuma mērs (aramzemei) - platība, ko bija iespējams apsēt ar vienu mucu sēklas; Vidzemē - \~0,52 ha, Skandināvijā - 0,4936 ha
asins sēntiņa sēntiņu ģints suga ("Mycena haematopoda var, haematopus"), Latvijā reta, atrasta Inčukalnā
nitrātu sēntiņa sēntiņu ģints suga ("Mycena leptocephala")
četrplankumu sēņgrauzis sēņgraužu dzimtas suga ("Mycetophagus quadripustulatus"), Latvijā visvairāk izplatītais sēņgrauzis
dominantseptakords Septakords, veidots uz mažora vai harmoniskā minora V pakāpes (dominantes)
koncertīna Sešstūraina hromatiska rokas harmonika (vienbalsīgai muzicēšanai)
Ņikoļska Setbajeva, pilsēta Kazahstānā, Karaghandi apgabala rietumos, tās nosaukums līdz 1992. g.
severjani Severi - austrumslāvu cilšu savienība 8.-10. gs. Desnas, Seimas un Sulas baseinā, 8.-9. gs. maksāja meslus hazāriem, ap 884. g. tika iekļauti Kijevas Krievzemē
Molotovska Severodvinska, pilsēta Krievijas Arhangeļskas apgabalā, tās nosaukums 1938.-1957. g.
Kasivobara Severokuriļska, pilsēta Krievijas Sahalīnas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g.
Bennihalla sezonāli izsīkstoša upe Indijā, lietus sezonā Malprabhas labā krasta pieteka
kigo Sezonas vārds (vasara, ziema, rudens, pavasaris) haikā
oneirofrēnija Shizofrēnijas forma ar apziņas traucējumiem (ilūzijām, konfūzijām, dezorientāciju), amnēziju, stuporu un halucinācijām
kambati Sidami tauta grupa Etiopijā, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes kušītu grupas
ptialīns Siekalu amilāze, kas cieti šķeļ vienkāršākos saharīdos
barzaks Siena bez vārtiem, kas atdala debesis no Allāha troņa; sūfiju tēlu valodā tā apzīmē mistisko šķērsli starp cilvēku un Dievu, kuru var pārvarēt ar garīgajiem vingrinājumiem
COPEC Sieviešu un vīriešu līdztiesības attīstības apvienotā komiteja (fr. "comite paritaire de l'egalite des chances")
sīkmeldri Sīkais pameldrs ("Eleocharis paroula")
gurdvara Sikhu templis un sapulcēšanās vieta, kas sastāv no sapulču vietas, kur atrodas ādigrantha, un ēdiena gatavošanas un ēšanas vietas, kur notiekošās simboliskās maltītes noslēdz sikhu lūgšanu ceremonijas
ozolu brūnsvārcene sīkpiepju dzimtas brūnsvārceņu ģints sēņu suga ("Hymenochaete tabacina")
lazdu brūnsvārcene sīkpiepju dzimtas brūnsvārceņu ģints sēņu suga ("Hymenochaetopsis tabacina")
tāla sīkplikstiņš sīkplikstiņu suga ("Arabidopsis thaliana"), sastopama samērā bieži visā Latvijā, gk. sausās, smilšainās vietās pauguru nogāzēs, atmatās, skrajos priežu mežos u. c., līdz 40 cm augsts viengadīgs vai divgadīgs augs ar vienkāršiem un zarotiem matiņiem
meža sīksamtenis sīksamteņu ģints suga ("Coenonympha hero"), spārnu plētums - 28-35 mm, sastopams tikai dažās vietās, ļoti cieš no mežu meliorācijas
parastais sīksamtenis sīksamteņu ģints suga ("Coenonympha pamphilus"), spārnu plētums - 24-33 mm, sastopams sausās pļavās, laukos mežmalās
bērzu sīkstene sīksteņu ģints sēņu suga ("Lentinus conchatus", syn. "Panus conchatus"); bērzu kamolene
cēbes Sīkziedu žibulītis ("Euphrasia micrantha")
tējpuķīte Sīkziedu žibulītis ("Euphrasia micrantha")
Lamna cornubica siļķu haizivs
Atlantijas siļķe siļķu suga ("Clupea harengus"), kuras pasuga ir Baltijas jūrā sastopamā reņģe
n simbols haploidālā hromosomu komplekta hromosomu skaita apzīmēšanai
simhat Simhat Tora - akafots
Vīzentāls Simons Vīzentāls - Austrijas ebrejs, pret ebrejiem vērsto kara noziegumu pētnieks ("Wiesenthal", 1908.-2005. g.)
sinekdocha Sinekdoha - metonīmijas paveids rakstu mākslā, minot daļu vesela vietā vai otrādi
dulcīns Sintētiska saldviela bez barības vērtības, 200-300 reizes saldāka par niredru cukuru; lieto saharīna vietā
polisulfīdu kaučuki sintētiski kaučuki, ko iegūst, polikondensējot alifātiskos dihalogēnatvasinājumus ar sārmu metālu polisulfīdiem; tiokoli
fianīti Sintētiski kristāli uz cirkonija, hafnija, retzemju elementu u. c. oksīdu bāzes, tiem piemīt liela cietība, blīvums, augsta kušanas temperatūra utt., izmanto konstrukciju materiālos, lēcās, lāzermateriālos
apaļgalvas sīpols sīpolu suga ("Allium sphareocephalon")
Ohangarona Sirdarjas labā krasta pieteka Uzbekistānā, garums - 223 km; Angrena; Ahangarana
Astarte Sīriešiem, feniķiešiem un dažām citām semītu tautām - zemes auglības un mīlestības dieviete, karotāja no Vidējiem Austrumiem; ēģiptieši viņu uzskatīja par saules dieva un pasaules radītāja Ptaha meitu, un viņa bija viena no dieva Seta sievām
Toma evaņģēlijs sīriešu teksts no Jēzus izteikumu krājuma, kas 1947. gadā tika atrasts Naghammadi, Ēģiptē, pauž gnosticisma mācības idejas
atvērta sistēma sistēma, kam raksturīga brīva, bet reizēm arī haotiska mijiedarbība ar ārējo vidi
nodaļa Sistēmai pakārtota stratigrāfiskā iedalījuma vienība, kurai ģeohronoloģiskajā iedalījumā atbilst epoha
saskarne Netbeui sistēmas _NetBios_ paplašinātā lietotāju saskarne (angļu "NetBios Enhanced User Interface")
Šahars sk. Šahars un Šalims
Šalims sk. Šahars un Šalims
halogēnskābes Skābes, kas rodas, ūdeņradim savienojoties ar halogēnu, piem., sālsskābe (ūdeņraža un hlora savienojums)
jogurts skābpiena produkts ar izjauktu vai neizjauktu recekli un (vai) palielinātu sausnas daudzumu; ražots no piena vai vājpiena, daļēji nokrejota piena vai no jebkuru šo produktu maisījuma, saraudzējot ar termofilo streptokoku un bulgāru nūjiņu ieraugu, kam ražošanas procesā pievienoti saldinātāji, piem., dažādi ogļhidrāti, saharoze, glikoze u. c.
uzņemšanas procedūras skaidri formulēti noteikumi, lai nodrošinātu palīdzību cilvēkiem sociālās aprūpes institūcijās, veselības aprūpes iestādēs, rehabilitācijas centros u. c.
baltā skaistgalve skaistgalvju suga ("Calocybe leucocephala"), cepurīte balta vai nedaudz iedzeltena 4-5 cm diametrā ar izcilni centrā, kātiņš ar sakņveida pagarinājumu, izmantojama uzturā
khandha Skandha - jēdziens, ko attiecina uz pieciem faktoriem, kas pēc budisma mācības veido cilvēka personību; tie ir forma, jutekliskā uztvere, apziņa, intelektuālās spējas un atšķiršanas spējas; saistība starp tiem karmas darbības ietekmē ir pastāvīgi mainīga
Nāglfars skandināvu mitoloģijā - kuģis, kas uzbūvēts no miroņu nagiem, tajā no Hēlas atbrauks mirušie, lai piedalītos eshatoloģiskajā kaujā ar dieviem un einherijiem
Ginnungagaps Skandināvu mitoloģijā - pirmatnējais haoss, pasaules bezdibenis, no kura cēlusies visa radība
Asgarda Skandināvu mitoloģijā - vieta, kur mīt dievi; tā sasniedzama pa tiltu, ko sauc par Bifrostu varavīksni (citā versijā tilts Bivrests - varavīksne vai Piena Ceļš); viena no viskrāšņākajām zālēm tur ir Valhalla
impedance skaņas spiediena un plūsmas attiecība harmonisku svārstību gadījumā
akustiskā impedance skaņas spiediena un plūsmas attiecība, ja svārstības ir harmoniskas
illiterāti Skaņas, ko nevar precīzi atveidot, tāpēc tās vai nu tiek vienkārši attēlotas ar daudzpunktes palīdzību (klusums), vai arī nosacīti, piem., nospļaušanās ("tfu"), šķaudīšana ("apčī"), smiekli ("ha-ha") u. tml.
ģenerālbass Skaņdarba apakšējā balss, kurai harmonija pierakstīta ar cipariem, pēc kuriem interprets atšifrē un veido pārējās balsis; ciparotais bass
ciparotais bass skaņdarba apakšējā balss, kurai harmonija pierakstīta ar cipariem; ģenerālbass
maijvabole Skarabeju dzimtas ģints ("Melolontha"), vabole, kas pārtiek no dzīviem vai trūdošiem augiem, Latvijā konstatētas 2 bieži sastopamas sugas
dārzvabole Skarabeju dzimtas suga ("Phyllopertha horticola"), Latvijā sastopama ļoti bieži, vaboles ķermenis ovāls, nedaudz saplacināts, 8-11 mm garš, tā apakšpuse un kājas melnas, segspārni brūni, spīdīgi
Chara aspera skarbā hara
omfalode Skarblapju dzimtas ģints ("Omphalodes"), mazi, vasarzaļi augi ar gaišzaļām lapām, kas veido zemsedzi daļēji noēnotā vietā, Latvijā dažas sugas un šķirnes audzē kā krāšņumaugu
Šeksa skarene skareņu suga ("Poa chaixii")
smaillapu skarziede skarziežu ģints suga ("Ive xanthiifolia syn. Cyclachaena xanthiifolia"), Latvijā sastopama ļoti reti, gk. lielo pilsētu dzelzceļa staciju teritorijā, ruderālās vietās, stublājs līdz 1 m augsts, augšdaļā zarots, lapas pretējas, ziedu kurvīšu daudz, tie ir sīki, noliekti
Skolas Skolas dīķis - atrodas Tukuma novada Zantes pagastā, platība - 2,5 ha; Skolas ūdenskrātuve
Skolas Skolas ezers - atrodas Cēsu novada Taurenes pagastā, platība - 1,5 ha, dziļums - līdz 7,0 m; Slīcenis; Slīcena ezers; Slīceņa ezers
Skolas Skolas ezers - atrodas Madonas novada Praulienas pagastā, platība - 1,8 ha
Skolas Skolas ezers - atrodas Talsu novada Ārlavas pagastā, platība - 2 ha; Aploklejas ezers
Skolas Skolas ūdenskrātuve - izveidota uz Vijatas upes 3 km no ietekas Tirzā, Gulbenes novada Galgauskas pagastā, platība - 3 ha
Skolas Skolas ūdenskrātuve - uzstādināta uz Lazdupītes Gulbenes novada Rankas pagastā, platība - 0,9 ha
Vetrenijpojass Skrausts Krievijas Arhangeļskas apgabalā un Karēlijas Republikā, garums - 200 km, augstums - līdz 344 m
kūniņu laupītājs skrejvaboļu suga ("Calosoma sycophanta"), kas iznīcina ļoti daudz dažādu kaitēkļu, arī tauriņu un zāģlapseņu kāpurus un kūniņas
lauka skrēteliņš skrēteliņu suga ("Aphanes arvensis"), Latvijā aizsargājama
Kristīnes skrimalene skrimaleņu ģints sēņu suga ("Phaeocollybia christiane")
lipīgā skrimalene skrimaleņu ģints sēņu suga ("Phaeocollybia lugubris")
bronhomalācija Skrimšļu nepietiekamība bronha sienā, bieži kombinējas ar dažādas pakāpes traheomalāciju, var attīstīties atelektāze vai obstruktīva emfizēma; var būt pārmantota vai iegūta
mizgraužu skudrulītis skrudulīšu suga ("Thanassimus formicarius")
faraonskudra Skudru dzimtas suga ("Monomorium pharaonis"), darbaskudras dzeltenbrūnas bez spārniem, sastopamas gk. siltās telpās, kur ir centrālapkure
dižskudra skudru ģints ("Camponotus"), kas izgrauž ejas un ierīko ligzdas sausā koksnē vai koku dobumos, to blīvums mežaudzēs var sasniegt 1,5•10^7^ indivīdu 1 ha
Skujas Skujas ezers - atrodas Limbažu novada Limbažu pagastā, viens no Jumpravas ezeriem, platība - 18,9 ha, garums - \~900 m, lielākais platums - \~300 m
Slavgoroda Slavharada - pilsēta Baltkrievijā, tās nosaukums krievu valodā
Propoiska Slavharada, pilsēta Baltkrievijā, tās nosaukums līdz 1945. g.
piknīdija Slēgts, sīks augļu ķermenis ar vai bez atvārsnes, kas satur sporas; attīstās "Fungi imperfecti" grupas "Sphaeropsidales" sēnēm
trojānis slepeni iefiltrēta ļaunprogrammatūra, kas atbilstīgi hakera nolūkiem izdara manipulācijas mērķsistēmā; Trojas zirgs (2)
ņārkāt Slikti spēlēt (harmonikas)
ņergāt Slikti spēlēt mutes harmonikas
halturščiks Slikts, paviršs strādnieks; haltūrists
mucinoze Slimība, kam raksturīga anomāla mukopolisaharīdu uzkrāšanās ādā; tiek iedalīta metaboliskajā (miksedēma u. c.), sekundārajā jeb kataboliskajā (deģenerācija dažādu neoplazmu gadījumos) un lokalizētajā (folikulārās, sinoviālās cistas u. c.)
kanabinomānija Slimīga tieksme lietot hašišu; hašišisms
bromhidrozifobija Slimīgas bailes no miesas smakas, dažreiz ar ožas halucinācijām
pūslītis Sloku dzimtas ģints ("Phalaropus"), Latvijā konstatēta 1 suga
šaurknābja pūslītis sloku dzimtas suga ("Phalaropus lobatus"), neliels, tumši raibots tārtiņveidigo kārtas caurceļotājs putns ar baltām spārnu svītrām, krastmalu apdzīvotājs
parastais slotzaris slotzaru suga ("Cytisus scoparius syn. Sarothamnus scoparius"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu, bet Priekules novada Gramzdā tā pārgājusi arī savvaļā
gudrības pilieni smalkā viela, ko izdala uz leju pagrieztais "iekšējais mēness", kurš atrodas galvvidū sahasrāra čakrā
malve Smaržīgā malva ("Malva moschata")
smirna Smaržīgi sveķi, ko iegūst no Arābijas koka "Balsamo-dendron Myrrha"
īssmeceri smecernieku dzimtas ("Adelognatha") grupa, vaboles ar īsu taisnu smeceri, taustekļi smecera galā, lidspārnu nav; grupā ietilpst vairākas apakšgrupas
garsmeceri Smecernieku dzimtas grupa ("Phanerognatha"), vaboles ar garu smeceri, kas bieži ir izliekts, un labi attīstītiem lidspārniem, vaboles un kāpuri barojas ar augiem
lēcējsmecernieks Smecernieku dzimtas ģints ("Rhynchaenus syn. Orchestes"), Latvijā iespējams atrast >15 sugu, vaboļu ķermenis 1-3 mm garš, klāts ar zvīņām vai matiņiem, sastopami uz dažādu koku lapām
zaļais īssmeceris smecernieku dzimtas suga ("Chlorophanus viridis")
šabiķ Smēķēt hašišu
šmaļaķ Smēķēt hašišu
Rāmnieku atsegums smilšakmens atsegums Gaujas labajā krastā augšpus Strenčiem, Plāņu pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g., 0,6 ha), upes krasta avotainajā terasē atsegti sarkani vidusdevona Živetas stāva Burtnieku svītas mālainie smilšakmeņi ar fosilo zivju un bezžokleņu atliekām
smilšvistiņa Smilširbju dzimtas suga ("Syrrhaptes paradoxus"), baloža lieluma putns ar smilšdzeltenu un pelēku apspalvojumu, ļoti reta ieceļotāja, kas Latvijā 20. gs. novērota tikai dažas reizes
skropstlapu arābe smilšķērsu suga ("Arabis blepharophylla")
Rubelhālī Smilšu tuksnesis Arābijas pussalas dienvidaustrumos (arābu val. "Rub' al Khali"), Saūda Arābijā, Omānā un Jemenā, platība - \~650000 kvadrātkilometru (viens no lielākajiem smilšu tuksnešiem pasaulē), garums rietumu-austrumu virzienā - \~1200 km, platums - līdz 500 km, nolaidens līdzenums no 500-1000 m vjl. rietumos līdz 100-200 m austrumos
Taukums Smilšu tuksnesis Balhaša-Alakola ieplakā, starp Ili ziemeļos un Ču-Ili kalniem dienvidrietumos, Kazahstānā, platība - \~10000 kvadrātkilometru, veģetācijas nostiprinātas smilšu grēdas un pauguri, ziemas ganības
Sariišikotravs Smilšu tuksnesis Balhaša-Alakola ieplakā, uz dienvidiem no Balhaša starp Ili un Karatalu, Kazahstānā, meridionālas smilšu grēdas
Ubari Idehans smilšu tuksnesis Sahārā ("Idehan Ubari"), Lībijas rietumos, līdz 200 m augsti smilšu pauguri, sāļezeri, solončaki, iegūst dabīgo sodu un vārāmo sāli
parastais smiltsērkšķis smiltsērkšķu suga ("Hippohae rhamnoides")
ezerkaraliene Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida")
ezerpuķes Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida")
ezerrozes Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida")
gaigala Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida")
gaigalas Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida")
gaigale Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida")
gaigula Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida")
krūkliņas Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida")
laičine Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida")
laičinis Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida")
laiksna Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida")
laiksne Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida")
laiksnis Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida")
laišķi Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida")
laišķis Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida")
laišķulapas Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida")
lēpa Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida")
lēpas Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida")
lēpe Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida")
lēpes Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida")
lēplapa Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida")
lilijas Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida")
tuļbis Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida")
ūdenrozes Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida")
ūdeņrozes Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida")
ūdenslapas Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida")
ūdenslēpes Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida")
ūdenspuķe Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida")
ūdenspuķes Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida")
ūdensrozes Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida")
ilgstošas sociālās aprūpes un sociālas rehabilitācijas institūcija sociālā institūcija, kas nodrošina personai, kura vecuma vai veselības stāvokļa dēļ nespēj sevi aprūpēt, kā arī bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem mājokli, pilnu aprūpi un sociālo rehabilitāciju
funkcionālo spēju līmenis sociālajā darbā viens no dzīves kvalitātes rādītājiem (kritērijiem), ko lieto rehabilitācijas speciālisti, lai novērtētu cilvāka darbības spējas
pansijas pakalpojums sociālās aprūpes pakalpojuma veids, kas domāts pilngadīgām personām, kurām ir objektīvas grūtības aprūpēt sevi vecuma vai funkcionālo traucējumu dēļ, tomēr nav nepieciešams ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā
pusceļa māja sociālas rehabilitācijas institūcija, kurā personām ar garīga rakstura traucējumiem nodrošina īslaicīgus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus
sociālo prasmju atjaunošana sociālās rehabilitācijas procesa elements; šī procesa laikā tiek atjaunotas indivīda vai grupas sākotnējās sociālās funkcionēšanas spējas un dzīves prasmes vai arī tās tiek uzlabotas
Soidu Soidu ezers - atrodas Ludzas novada Cirmas pagastā, platība - 30 ha
kuskuss Somaiņu kārtas dzimta ("Phalangeridae"), ķermeņa garums - 6-65 cm, apmatojums mīksts, blīvs, no balta un pelēka līdz sarkanbrūnam un melnam, mežos, parasti dzīvo kokos, aktīvi naktī, Austrālijā, Jaungvinejā un apkārtējās salās; posumu dzimta
zirāņi somugru cilts Permas apkārtnē (arī Vologdas, Arnhangeļskas un Vjatkas guberņās), kuras vecākos pierakstījis Permas bīskaps Stefans Svētais 14. gs. otrā pusē
Halebas sorgo sorgo suga ("Sorghum halepense")
cukura sorgo sorgo suga ("Sorghum saccharatum")
Alusemasa Spānijas teritorija Alvoranas jūras dienvidu piekrastē (_Alhucemas, Penon de_), pie Marokas krastiem, trīs salu grupa ar kopējo platību - 4,6 ha
malageņa Spāņu dejas dziesma, parasti minorā, ar vienmuļu harmonisko fonu un improvizētu melodiju, trīsdaļīgā taktsmērā
priekšspārnis Spārna mehanizācijas elements lidaparāta spārna priekšā, ar kuru palielina spārna aptekamību un aerodinamisko cēlējspēku, lidojot ar lielu uzplūdes leņķi
heiloti Spartas valsts vergi, cēlušies no zemes pirmiedzīvotājiem (ahajiešiem)
Starptautiskā telekomunikācijas apvienība speciāla Apvienoto Nāciju Organizācijas institūcija, kuras uzdevums ir harmonizēt dažādu valstu nacionālās intereses un veicināt to sadarbību telekomunikāciju jomā
skārdnieku darbi spēkratu un to detaļu remontā veicamie darbi skārda mehāniskā apstrādē ar rokas vai mehanizētiem darbarīkiem, izplatītākie to paveidi ir skārda griešana, ciršana, locīšana, taisnošana, vīlēšana, urbšana, kniedēšana, kā arī aizzīmēšana un citi darbi
zurzināt Spēlēt (mūzikas instrumentu, parasti harmonikas)
biuāt spēlēt mutes harmonikas
biūāt Spēlēt mutes harmonikas
biūvāt Spēlēt mutes harmonikas
Mēness dārziņš spīdošs riņķis ap Mēnesi, halo fenomens, kas rodas, gaismai atstarojoties ledus kristālos augstajos spalvu mākoņos
mazais jāņtārpiņš spīdvaboļu dzimtas suga ("Phosphaenus hemipterus")
Spīgana Spīganas ezers - atrodas Aiviekstes pagastā, platība - 6,4 ha, dziļums - līdz 1,4 m; Spiganes ezers; Spīganu ezers
kakaobrūnā spīgulīte spīgulīšu ģints sēņu suga ("Psathyrella spadicea", syn. "Psathyrella sarcocephala")
spinakera apakšējais līķis spinakera buras mala starp šotstūri un halzstūri
spinakera halzstūris spinakera stūris, kurš atrodas jahtas lūvpusē; pie tās piestiprināts spinakerbomis un spinakerbrase, kuru ievelkot vai atlaižot panāk vajadzīgo spinakera stāvokli attiecībā pret vēju; pēc halzes maiņas, kad spinakerbomi pārliek, halzstūris pārvēršas par šotstūri
spinakerbrase Spinakera vadības līne vai trose (gals), kas iekabināta spinakera halzstūrī (tas savukārt pievienots spinakerbomja ārējam galam) un pa virsvēja pusi (lūvpusi) ārpus vantīm iet uz bloku jahtas pakaļgalā, bet no turienes - uz kokpitu
spinakera atpakaļnovilcējs spinakera vadības līne vai trose (gals), kas iekabināta spinakera halzstūrī (tas savukārt pievienots spinakerbomja ārējam galam) un pa virsvēja pusi (lūvpusi) ārpus vantīm iet uz bloku jahtas pakaļgalā, bet no turienes - uz kokpitu; pēc halzes maiņas, kad spinakerbomi pārliek uz otru pusi, halzstūris kļūst par šotstūri, bet spinakerbrase - par spinakeršoti
spinakeršote Spinakera vadības trose (gals), kas piestiprināta spinakera šotstūrī un pa aizvēja pusi (lēpusi) ārpus vantīm iet uz bloku jahtas pakaļgalā un pēc tam - uz kokpitu; pēc halzes maiņas spinakeršote kļūst par spinakerbrasi, bet spinakerbrase - par spinakeršoti
goblapu spireja spireju suga ("Spiraea chamaedryfolia", senāk "Spirea ulmifolia")
kokcīdija Sporaiņu tipa klase ("Coccidiomorpha"), vienšūņi (ap 100 sugām), kas parazitē dzīvnieku epitēliju šūnās un ierosina kokcidiozi
sekundants sporta (piemēram, boksa, paukošanas, šaha) sacensību dalībnieka starpnieks un palīgs
handbolists Sportists, kas specializējies handbolā
šahists Sportists, kas specializējies šaha spēlē; cilvēks, kas (bieži, aizrautīgi) spēlē šahu
sfagnu spožkausene spožkauseņu ģints sēņu suga ("Pseudoplectania episphagnum")
Hokera sprigane sprigaņu suga ("Impatiens hawkeri"), kas Latvijā tiek izplatīta kā telpaugs
niedra Spulgzāles ("Phalarius")
niedrzāle Spulgzāles ("Phalarius")
Kanāriju spulgzāle spulgzāļu suga ("Phalaris canariensis"), 20-120 cm augsta ar 2-5 cm garu, olveida vārpskaru, Latvijā konstatēta epizodiski
neparastā spulgzāle spulgzāļu suga ("Phalaris paradoxa"), 25-65 cm augsta, vārpskara vālesveidīga, 2-7 cm gara, Latvijā atrasta tikai vienreiz
Kadijevka Stahanova, pilsēta Ukrainā, tās nosaukums līdz 1978. g.
plakanstaipeknis Staipekņu dzimtas ģints ("Diphasium"), lakstaugi, sporaugi, stulbājs daļēji iegremdēts substrātā, ložņājošs, zari stāvi, vairākkārt dakšveidā zaroti; \~30 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
APEX Standarta ekonomiskās klases aviobiļešu iepriekšiegādes tarifs (angļu "Advance-Purchase Excursion tariff"); šā tarifa biļetēm ir dažādi ierobežojumi, piemēram, ierobežota garantētā rezervēšana pirms izlidošanas; fiksēts minimālais un maksimālais uzturēšanās laiks konkrētajā valstī; soda nauda par izmaiņu veikšanu; maksa par biļetes anulēšanu; nokavējot lidojumu, biļeti nav iespējams apmainīt
stārasts Stārastijas pārvaldnieks; monarha pārstāvis vojevodistē, stārastijā, pagastā
Kūras ieplaka starpkalnu depresija Aizkaukāzā, starp Lielo un Mazo Kaukāzu, Lihas grēdu un Kaspijas jūru, Azerbaidžānā un Gruzijā, neogēna un kvartāra jūras un aluvālo nogulumu pildīta sinklināle
ICS Starptautiskā jūras kuģniecības palāta (angļu "International Chamber of Shipping")
ICE Starptautiskā kultūras apmaiņas organizācija (angļu "International Cultural Exchange")
IREX Starptautiskā speciālistu apmaiņas biedrība (angļu "International Research and Exchange Board")
FIDE Starptautiskā Šaha federācija (fr. "Federation internationale des echecs")
IUTAM Starptautiskā teorētiskās un lietišķās mehānikas savienība (angļu "International Union of Theoretical and Applied Mechanics")
IPA Starptautiskais fonētiskais alfabēts (angļu "International Phonetic Alphabet")
BITEJ Starptautiskais jaunatnes tūrisma un sakaru birojs (franču "Bureau international pour le tourisme et les echanges de la jeunesse")
Lubāna mitrāju komplekss starptautiskas nozīmes aizsargājama teritorija, 2002. g. iekļauts Rasmāres konvencijas vietu sarakstā, platība - 47902 ha
olimpiāde starptautiskās šaha federācijas rīkotās komandu sacensības šahā (vīriešiem kopš 1927. g., sievietēm kopš 1957. g.
TIR Starptautiskie autotransporta pārvadājumi (fr. "transport international de marchandises par route")
mats stāvoklis šaha spēlē, kad karali nevar izsargāt no pretinieka figūras uzbrukuma un spēlētājs ir zaudējis partiju
šahmats stāvoklis šaha spēlē, kad karali nevar nosargāt no pretinieka figūras uzbrukuma un spēlētājs ir zaudējis partiju; mats 2
saskaņa stāvoklis, kad (starp cilvēkiem) veidojas savstarpēja atbilstība, harmonija, arī vienprātība
halucinoze stāvoklis, ko raksturo biežas vai ilgstošas halucinācijas
iegrieztā stefanandra stefanandru suga ("Stephanandra incisa"), līdz 1 m augsts krūms ar līkločveidīgām vasām, tās lapas rudeņos krāsojas sarkanbrūnos toņos
Tanakas stefanandra stefanandru suga ("Stephanandra tanakae"), kurai izlocītas vasas un trīsdaivainas vai piecdaivainas lapas, kas rudenī krāsojas karmīnsarkanos vai oranžos toņos
krāšņziedu stefanote stefanošu suga ("Stephanotis floribunda")
Stellenbosa Stellenbosha - pilsēta Dienvidāfrikas Republikā
Hankendi Stepanakerta - Kalnu Karabahas galvaspilsēta, tās nosaukums azerbaidžāņu valodā
tūbainais stereokaulons stereokaulonu suga ("Stereocaulon paschale"), podēciji ļoti tūbaini, ar daudziem apotēcijiem un zvīņveida filoklādijiem
kailais stereokaulons stereokaulonu suga ("Stereocaulon paschale"), tās podēciji kaili, ar mazliet tūbainām galotnēm un graudveida filoklādijiem, apotēciji attīstās retāk nekā kailajam stereokaulonam
depenizācija Sterilizācija; harēmu sargus ne tikai sterilizēja, bet nogrieza arī dzimumlocekli
akmeņu stērste stērstu suga ("Emberiza buchanani")
baltpaura stērste stērstu suga ("Emberiza leucocephala")
melngalvas stērste stērstu suga ("Emberiza melanocephala"), Latvijā retumis ieceļo
pelēkgalvas stērste stērstu suga ("Emberiza spodocephala")
gaileņu stiklene stikleņu suga ("Hygrocybe cantharellus")
pusvadītājstikls Stikls ar pusvadītāja īpašībām, ko izgatavo rūpnieciski uz halkogenīdu vai oksīdu bāzes
Straumes Straumes ezers - atrodas Biķernieku pagastā, platība - <1 ha
akmeņčakstīte Strautu akmeņčakstīte - mežastrazdu apakšdzimtas suga ("Chaimarrornis leucocephalus")
troksnis strāvas gadījumveida svārstības (radioelektroniskās ierīcēs), kas traucē elektrosakaru sistēmas darbību un kuru pamatā ir strāvu veidojošo lādiņu kustības haotiskums
dzeltenknābja vēršstrazds strazdu dzimtas suga ("Buphagus africanus")
sarkanknābja vēršstrazds strazdu dzimtas suga ("Buphagus erythrorhynchus")
melnais strazdulis strazduļu dzimtas suga ("Corcorax melanorhamphos")
Hiponakta strofa strofa, ko veido trohajiskā dimetra ar kataleksi un jambiskā trimetra ar kataleksi rindas
izadrīns Struktūras un darbības ziņā adrenalīnam tuvs preparāts, spēcīgs bronhu paplašinātājs; lieto inhalācijās bronhiālās astmas lēkmju pārtraukšanai, arī astmoīdu un emfizematozu bronhītu terapijā
sociālā kārtība strukturēts cilvēku savstarpējo attiecību kopums sabiedrībā; pretstats sociālajam haosam vai nekārtībai un attiecas uz stabilu sabiedrības stāvokli, kurā tās locekļi pieņem un uztur esošo sociālo struktūru
baltrīkles stumbrložņa stumbrložņu suga ("Climacteris leucophaea")
SAH Subarahnoidāls asinsizplūdums (angļu "subarachnoid hemorrhage")
Hartūma Sudānas galvaspilsēta un vilājas administratīvais centrs (angļu val. "Khartoum"), 2737500 iedzīvotāju (2007. g.), upes osta Baltās un Zilās Nīlas satekā
hipersensibilizācija Sudraba halogenīda fotomateriālu gaismjutības palielināšana, tos pirms eksponēšanas ķīmiski apstrādājot
nakšbandija Sūfistu brālība, kas nosaukta vadītāja Baha ad dina Našbanda vārdā un sākot ar 15. gadsimtu bija viena no ievērojamākajām sūfistu brālībām
birztalu sulasvabole sulasvaboļu dzimtas suga ("Sphaerites glabratus"), Latvijā sastopama gk. mežos pie ievainotiem kokiem, no kuriem izdalās sula, ziemo zemsegā
sunnīts Sunnisma piekritējs; musulmaņu grupa, kas atzina par valdniekiem arī tos kalifus, kuri nebija pravieša Muhameda pēcteči
tumšradze Sūnu nodalījuma ragvācelīšu klases ģints ("Phaeoceros"), Latvijā konstatēta 1 suga
špicveidīgie Suņu šķirņu grupa, īsa galva, smailas, stāvas ausis, spēcīgs ķermenis un aste gredzenā (piem., haskijs, samojeds, čau-čau, punduršpics, laikas u. c.)
paleja Sūrenes ("Mentha pulegium")
Atanasijs Sv. Atanasijs - Aleksandrijas bīskaps (Athanasius of Alexandria; 295.-373. g.), viens no baznīcas tēviem, kurš stingri pretojās ariānisma mācībai un attīstīja kristīgās doktrīnas par inkarnāciju un trīsvienību
sitieni Svārstību amplitūdas periodiskas maiņas svārstībām, kas rodas, summējot 2 harmoniskas svārstības ar tuvām frekvencēm
pulsācija svārstību process, kurā summējas divas harmoniskas kustības ar tuvām frekvencēm
egļu sveķotājsmecernieks sveķotājsmecernieku suga ("Pissodes harcyniae"), kas attīstās zem plānās egļu mizas
čultri Svētceļotāju halle Indijas jaunbrahmaņu arhitektūrā
Senebreju Bībele svētie raksti, kuros ietilpa Likuma grāmatas, Praviešu grāmatas un Raksti; saskaņā ar tradīciju kanons tika noteikts Jahnehas sinodē ap 100. gadu p. m. ē.
Lailatulkadrs Svētlaimes nakts, musulmaņu svētki ramadāna beigās, kuros piemin korāna atklāšanu Muhamedam
Atotonilko svētvieta svētvieta Meksikā (_Atotonilco, Santuario de_), Gvanahato pavalstī, kurā izceļas nocietinātā 18. gadsimta Atotonilko svētvietas baznīca un freskas tajā ar bībeles ainām, ko rotā greznās baroka stila ēkas centrālo daļu un kapelas
hameja Svītrainā hameja - svītrainais krūmčivulis ("Chamaea fasciata")
Chamaea fasciata svītrainais krūmčivulis jeb svītrainā hameja
Šafhauzene Šafhauzenes kantons Šveices Konfederācijā
šachists Šaha 1 spēlētājs
dāma Šaha figūra, kurai ir vislielākā vērtība (spēles sākumā)
bandinieks Šaha figūra, kurai ir vismazākā vērtība (spēles sākumā)
tornis Šaha figūra, kuras vērtība (spēles sākumā) aptuveni atbilst piecu bandinieku vērtībai
laidnis Šaha figūra, kuras vērtība (spēles sākumā) aptuveni atbilst trīs bandinieku vērtībai
zirdziņš Šaha figūra, kuras vērtība ir līdzīga laidnim un aptuveni atbilst trijiem bandiniekiem
karalis Šaha figūra, kuru zaudējot spēlētājs zaudē partiju
gambīts Šaha spēlē - atklātne, kurā upurē figūru
brīvbandinieks Šaha spēlē - bandinieks, kam priekšā nav pretinieka bandinieku
rokāde Šaha spēlē - gājiens (ievērojot vairākus priekšnoteikumus), kurā karali pārvieto pa horizontāli torņa virzienā pāri vienam lauciņam, bet torni pārceļ pāri karalim un novieto tam līdzās
pats Šaha spēlē - neizšķirts stāvoklis, kad viens no spēlētājiem nevar izdarīt kārtējo gājienu, nenoliekot pa sitienam savu karali, kam nav pieteikts šahs
nomatot Šaha spēlē - panākt, ka (pretinieka karalim) izveidojas mata stāvoklis
opozīcija Šaha spēlē - tāds karaļu stāvoklis, kad tos atdala nepāra skaita lauciņi pa vertikāli vai diagonāli
problēma šaha spēlē - uzdevums, kurā ar noteiktu gājienu skaitu jāpanāk mata stāvoklis vai neizšķirts rezultāts
kvalitāte šaha spēlē – starpība starp laidņa vai zirga un torņa vērtību
grosmeisters Šaha spēlē augstākā šahista kvalifikācija
kontrgambīts Šaha spēlē gambīts, ko spēlētājs piedāvā atbildot pretinieka gambītam
pieteikt matu (arī šahu) šaha spēlē izveidot pozīciju, kurā pretiniekam ir mata (šaha) stāvoklis; brīdinot pretinieku par to, ka ir izveidota attiecīgā pozīcija, pateikt vārdu "mats" ("šahs")
līdzinieks Šaha spēlē laidnis
korespondencšahs Šaha spēle pa pastu, kad katru gājienu pretiniekam izsūta vēstules veidā
korespondencpartija Šaha spēlē vai dambretē partija, ko pretinieki izcīna, paziņojot gājienus pa pastu
šahmatists Šaha spēlmanis
korespondencturnīrs Šaha turnīrs, paziņojot izcīnāmo partiju gājienus pa pastu
meredits Šaha uzdevums (divvilcis), kura sākuma stāvoklī nav vairāk kā divpadsmit figūru
četrvilcis Šaha uzdevums, kas jāatrisina četros gājienos
divvilcis Šaha uzdevums, kas jāatrisina divos gājienos
trīsvilcis Šaha uzdevums, kas jāatrisina trijos gājienos
daudzvilcis Šaha uzdevums, kas jāatrisina vairāk nekā četros gājienos
problēmists Šaha uzdevumu sastādītājs
pašmats Šaha uzdevumu veids, kurā vienam no partneriem ar spēli jāpiespiež pretinieks nomatot paša karali
lauciņš Šaha vai dambretes galdiņa kvadrātveida iedaļa
etīde Šaha vai dambretes spēlē - uzdevums dotajā pozīcijā uzvarēt vai panākt neizšķirtu
šachs Šahs 1 - spēle diviem spēlētājiem pie šaha galdiņa, katram savas krāsas 16 figūras
Toro Šahtjorskas pilsētas Krievijā (Sahalīnas apgabalā) nosaukums līdz 1947. g.
pieteikt šahu šajā spēlē izveidot pozīciju, kurā pretiniekam ir šaha stāvoklis; brīdinot pretinieku par to, ka ir izveidota šāda pozīcija, pateikt vārdu "šahs"
Aurangābāda Šambhadžinagara (_Shambhajinagar_) – pilsēta Indijā, Mahārāštras štatā
Šampetris Šampēteris - senāks nosaukums (cēlies no franču: "champetre" - "lauciniecisks")
huni Šanu tautas grupa, kas dzīvo gk. Mjanmas (Birmas) ziemeļos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju (taidžuanu) grupas, antropoloģiskā ziņā dienvidmongoloīdi; hanungi
Šarentona Lepona Šarantonlepona, pilsēta Francijā ("Charenton-le-Pont")
Šarlevila-Mezjēra Šarlevilmezjēra - pilsēta Francijā ("Charleville-Mézières")
Šanhaiguanas eja šaura piekrastes josla starp Bohai jūras Liaodunas līci un Žehes kalniem, Ķīnas ziemeļaustrumu daļā, garums - \~200 km, platums - līdz 25 km, savieno Ķīnas ziemeļaustrumu daļu ar Lielo Ķīnas līdzenumu, Pekinas-Šeņjanas dzelzceļa līnija un autoceļš
Terpeņija rags šaura pussala Sahalīnas salas dienvidaustrumos, platums — līdz 7 km, norobežo Ohotskas jūras Terpeņija līci
sierene Šaurlapu saulkrēsliņš ("Thalictrum luridum "), sastopams pļavās, mitros krūmājos, 60-120 cm garumā, ar rievainu stublāju, ar iedzelteniem ziediem un ieapaļu augli
bajārs Šaurlapu ugunspuķe ("Chamaenerion angustifolium")
čūskastes Šaurlapu ugunspuķe ("Chamaenerion angustifolium")
čūskenes Šaurlapu ugunspuķe ("Chamaenerion angustifolium")
čūskpuķes Šaurlapu ugunspuķe ("Chamaenerion angustifolium")
drudžliepa Šaurlapu ugunspuķe ("Chamaenerion angustifolium")
dzelzine Šaurlapu ugunspuķe ("Chamaenerion angustifolium")
jēkabniece Šaurlapu ugunspuķe ("Chamaenerion angustifolium")
kaķaste Šaurlapu ugunspuķe ("Chamaenerion angustifolium")
kaķastes Šaurlapu ugunspuķe ("Chamaenerion angustifolium")
kazroze Šaurlapu ugunspuķe ("Chamaenerion angustifolium")
kazuroze Šaurlapu ugunspuķe ("Chamaenerion angustifolium")
kazurozes Šaurlapu ugunspuķe ("Chamaenerion angustifolium")
miroņpuķes Šaurlapu ugunspuķe ("Chamaenerion angustifolium")
miroņsveces Šaurlapu ugunspuķe ("Chamaenerion angustifolium")
sviestenes Šaurlapu ugunspuķe ("Chamaenerion angustifolium")
ugunspuķes Šaurlapu ugunspuķe ("Chamaenerion angustifolium")
vējkaņepe Šaurlapu ugunspuķe ("Chamaenerion angustifolium")
vijenes Šaurlapu ugunspuķe ("Chamaenerion angustifolium")
vilkastes Šaurlapu ugunspuķe ("Chamaenerion angustifolium")
doņi Šaurlapu vilkvālīte ("Typha angustifolia")
ērkuļi Šaurlapu vilkvālīte ("Typha angustifolia")
Norrakvarkens Šaurums Baltijas jūrā (zv. val. "Norra Kvarken"), savieno Botnijas līča ziemeļu daļu Botenvikenu ar dienvidu daļu Botenhavetu, platums - 75 km, dziļums - līdz 29 m
Ņeveļskoja šaurums šaurums starp Āzijas kontinentu un Sahalīnas salu, savieno Tatāru šaurumu ar Amūras limānu, garums - 56 km, mazākais platums - 7,3 km, dziļums kuģuceļā - līdz 7,2 m
Ziemeļu šaurums šaurums starp Lielbritānijas un Īrijas salu (angļu val. _North Channel_), savieno Īrijas jūru ar Atlantijas okeānu, garums — 170 km, platums — 20-40 km, dziļums — līdz 272 m
klēts šaurvabole šaurvaboļu ģints suga ("Ahasverus advena")
šautru Šautru sakne - dižzirdzene ("Angelica archangelica")
Šoiniganfolsa Šavinigana - pilsēta Kanādā ("Shawinigan Falls")
Vebi Šabelle Šebele, upe Āfrikas ziemeļaustrumos (somāliešu val. "Wabi Shabelle")
hujus Šī, tā paša (ģen. no "hic", "haec", "hoc", šis, šī, šis)
monarhķauķis šīs apakšdzimtas ģints ("Monarcha")
maršancija šīs apakšklases dzimta ("Marchantiaceae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis
ahnante šīs dzimtas ģints ("Achanthes") ar \~100 sugu, no kurām Latvijā konstatēts 15 sugu
gailene šīs dzimtas ģints ("Cantharellus"), kuras 5 sugas sastopamas Latvijā
pumpurzarene šīs dzimtas ģints ("Cephalozia"), Latvijā konstatētas 7 sugas
pelējumgrauzis šīs dzimtas ģints ("Cryptophagus"), sīkas 1,4-3,5 mm garas vaboles, dzīvo trūdošās vielās, zemsedzē, uz piepēm u. c. sēnēm, trūdošā koksnē, putnu un zīdītāju ligzdās, telpās, Latvijā konstatētas 18 sugu
mazlēpe šīs dzimtas ģints ("Hydrocharis"), Latvijā konstatēta 1 suga
maršancija šīs dzimtas ģints ("Marchantia"), Latvijā konstaēta 1 suga
ūdensroze šīs dzimtas ģints ("Nymphaea"), daudzgadīgs ūdensaugs ar lielām ieapaļām vai ieapaļi ovālām peldošām lapām un palieliem, parasti baltiem, ziediem, \~35 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas, kas līdz 19. gs. tika uzskatītas par 1 sugu ar vairākām varietātēm
raibenis šīs dzimtas ģints ("Nymphalis")
opegrafa šīs dzimtas ģints ("Opegrapha"), krevju ķērpji ar vienveidīgu laponi, kas attīstās substrātā vai virs tā, \~300 sugu, Latvijā konstatēts 12 sugu
kormorāns šīs dzimtas ģints ("Phalacrocorax"); garš kakls, īsi spārni un noapaļota aste; teicami peld un nirst; ēd zivis, ligzdo kolonijās; 3 ģintis, 33 sugas; Latvijā retumis jūraskrauklis
zemestauki šīs dzimtas ģints ("Phallus"), sēnes, kuru jaunie olveida augļķermeņi, kas ietverti stingrā, bālganā apvalkā, sākumā attīstās zemē, \~10 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
pabērzs šīs dzimtas ģints ("Rhamnus"), krūms vai koks, retāk lakstaugs ar ērkšķainiem zariem, sīkiem ziediem pušķos un augļiem - kauleņiem, Latvijā savvaļā 1 suga, introducētas \~10 sugas
pundurgliemene šīs dzimtas ģints ("Sphaerium"), Latvijā konstatētas 4 sugas
lodmete šīs dzimtas ģints ("Sphaerobolus"), no kuras Latvijā konstatēta 1 suga
virpainīte šīs dzimtas ģints ("Stropharia"), Latvijā konstatētas 6 sugas
krūmīte šīs dzimtas ģints ("Thamnobryum"), Latvijā konstatēta 1 suga, kas ir aizsargājama
vilkvālīte šīs dzimtas ģints ("Typha"), lakstaugs ar attīstītu sakneni un sīkiem, stublāja galā sakārtotiem ziediem, 12 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
garastīte šīs dzimtas suga ("Aegithalas caudatus"), viens no mazākajiem Latvijas putniem (ķerm. gar. \~14 cm, masa 8—9 g) ar ļoti garu asti (~9,5 cm), mugurpuse tumša, vēderpuse iesārti balta, aste melna ar baltiem plankumiem sānos, galva pilnīgi balta, acis, knābis un kājas melni; Eirāzijas garastīte; parastā garastīte
melnais dzelkņspalvenis šīs dzimtas suga ("Campephaga phoenicea")
parastā konusgalvīte šīs dzimtas suga ("Conocephalum conicum"), kas bieži aug lielām grupām mitrās vietās
brūnkrūšu māņpita šīs dzimtas suga ("Conopophaga aurita")
muzikālais medusputns šīs dzimtas suga ("Meliphaga virescens")
zivjērglis šīs dzimtas suga ("Pandion haliaetus"), liels, plēsīgs putns ar tumšu muguru un baltu vēderu; zivju ērglis
rāceņu lapgrauzis šīs dzimtas suga ("Phaedon cochleariae")
akmeņplekste šīs dzimtas suga ("Psetta maxima syn. Scophthalmus maximus"), kurai ķermenis izteikti plakans, asimetrisks, acu pusē brūngans ar tumšiem plankumiem un palieliem kaula izaugumiem; āte
kožodiņi šīs dzimtas suga ("Psychoda phalaenoides"), bieži sastopama telpās - pagrabos, vannasistabās, tualetēs
raibais māņmizložņa šīs dzimtas suga ("Rhabdornis mysticalis")
muskusa bezslavīte šīs dzimtas un ģints suga ("Adoxa moschatellina"), neliels lakstaugs, lapas trīsstaraini saliktas, smaržīgas, ziedi zaļgani, stumbra galā; ziemeļu puslodes mērenajā un aukstajā joslā, arī Latvijā, ēnainos mežos, krūmājos
sarkoscifa šīs ģints suga "Sarcoscypha coccnea" jeb agrene
pērļu kaķpēdiņa šīs ģints suga ("Anaphalis margaritacea"), kuru Latvijā audzē kā krāšņumaugu
trīsdzīslu kaķpēdiņa šīs ģints suga ("Anaphalis triplinervis")
melnā alotājskrejvabole šīs ģints suga ("Broscus cephalotes"), kas bieži sastopama gk. smilšainās, sausās vietās, ķermenis melns, masīvs, segspārni galos noapaļoti
zaļganā henotēka šīs ģints suga ("Chaenotheca chlorella"), Latvijā aizsargājama
brūngalvainā henotēka šīs ģints suga ("Chaenotheca phaeocephala"), Latvijā aizsargājama
skaļā sārtčakstīte šīs ģints suga ("Cossypha dichroa")
baltuzacu sārtčakstīte šīs ģints suga ("Cossypha heuglini")
baltgalvas sārtčakstīte šīs ģints suga ("Cossypha niveicapilla")
rudmuguras sārtčakstīte šīs ģints suga ("Cossypha semirufa")
zilā lakstīgala šīs ģints suga ("Erithacus cyane")
austrumu lakstīgala šīs ģints suga ("Erithacus luscinia syn. Luscinia luscinia"), neliels, pelēkbrūns dziedātājputns, kas Latvijā sastopams samērā bieži
rietumu lakstīgala šīs ģints suga ("Erithacus megarhynchos")
rudastes lakstīgala šīs ģints suga ("Erithacus sibilans")
Ķīnas kavija šīs ģints suga ("Khawia sinensis")
latimērija šīs ģints suga ("Latimeria chalumnae"), zivs ķermenis masīvs (gar. līdz 160 cm, masa - \~80 kg), Indijas okeānā pie Āfrikas krastiem
parastā maršancija šīs ģints suga ("Marchantia polymorpha")
lāsumainais monarhķauķis šīs ģints suga ("Monarcha guttula")
rudais monarhķauķis šīs ģints suga ("Monarcha rubiensis")
zilsvītrainais nektārputns šīs ģints suga ("Nectarina chalybea")
melnbaltā akmeņčakstīte šīs ģints suga ("Oenanthe pleschanka")
ziemeļu zīdgaraste šīs ģints suga ("Phainopepla nitens")
rudā zemesstērste šīs ģints suga ("Pipilo erythrophthalmus")
pērkone šīs ģints suga ("Raphanus raphanistrum")
svītrainā skudrčakste šīs ģints suga ("Thamnophilus doliatus")
bālkrūšu kanastero šīs ģints suga ("Thripophaga drbignyi")
melnastes kanastero šīs ģints suga ("Thripophaga humicola")
Natiophilus stipraisi šīs ģints suga, ko pētījis Latvijas Dabas muzeja entomologs Mihails Stiprais un nosaukta viņa vārdā
svītrainais krūmčivulis šīs ģints sugas ("Chamaea fasciata")
diaporta šīs rindas dzimta ("Diaporthaceae"), saprofīti uz koku un krūmu stumbriem un zariem, lakstaugu stublājiem, dažkārt arī parazīti uz novājinātiem augiem, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 25 sugas
monoblefarīdas šīs rindas dzimta ("Monoblepharidaeae"), saldūdens saprofīti, kas sastopami uz dažādu koku zariem vai cita substrāta, kur veido smalku pūkveidīgu, pelēcīgu vai brūnganu micēliju, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 5 sugas
facīdija šīs rindas dzimta ("Phacidiaceae")
zemestauki šīs rindas dzimta ("Phallaceae"), Latvijā konstatētas 3 ģintis
sfērija šīs rindas dzimta ("Sphaeriaceae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas
lodmete šīs rindas dzimta ("Sphaerobolaceae"), no kuras Latvijā konstatēta 1 ģints
ulotriha šīs rindas dzimta ("Ulotrichaceae"), parasti pavedienveidīgs daudzšūnu laponis, ļoti reti to veido 1 šūna, 22 ģintis, Latvijā konstatēts 11 ģinšu
schizotrix Šizotrihas
Šķēdes atsegums Šķēdes upes kreisā krasta krauja Kuldīgas novada Vārmes pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g., platība — 1,1 ha), augšdevona Famenas stāva Mūru svītas stratotips
Mihaiļina Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Mihailina" nosaukuma variants
Mikailina Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Mihailina" nosaukuma variants
mihaiļinieši Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Mihaiļina" iedzīvotāji
Sukaili Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Suhailina" nosaukuma variants
Sukailina Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Suhailina" nosaukuma variants
Sukailys Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Suhailina" nosaukums latgaliski
vestverks Šķērsbūve baznīcas rietumu daļā: 2-3 torņi un priekšhalle, virs kuras atrodas kapela, ko ietver emporas
Šķeteru Šķeteru ezers - Šķesteris, ezers Dzērbenes pagastā, platība - 6,3 ha
arāfs Šķīstīšanās uguns muhamedāņu ticībā, vieta starp paradīzi un elli
agbari Šlehu tautas cilšu grupa Marokā, dzīvo Augstā Atlasa rietumos un Antiatlasā, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes berberu grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
aitsimagi Šlehu tautas cilšu grupa Marokā, dzīvo Augstā Atlasa rietumos un Antiatlasā, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes berberu grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
frugi Šlehu tautas cilšu grupa Marokā, dzīvo Augstā Atlasa rietumos un Antiatlasā, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes berberu grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
glavi Šlehu tautas cilšu grupa Marokā, dzīvo Augstā Atlasa rietumos un Antiatlasā, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes berberu grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
ksimi Šlehu tautas cilšu grupa Marokā, dzīvo Augstā Atlasa rietumos un Antiatlasā, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes berberu grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
menabi Šlehu tautas cilšu grupa Marokā, dzīvo Augstā Atlasa rietumos un Antiatlasā, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes berberu grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
mtugi Šlehu tautas cilšu grupa Marokā, dzīvo Augstā Atlasa rietumos un Antiatlasā, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes berberu grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
Rhododendron schlippenbachii Šlipenbaha rododendrs
Mensu šļūdonis šļūdonis Beluhas kalna ziemeļaustrumu nogāzē Katuņas grēdā, Altajā, Krievijas Altaja Republikā, garums - 10,5 km, platība - 13,2 kvadrātkilometri, noslīd līdz 1930 m vjl., liels leduskritums (augstums - 250 m, platums - 1000 m)
Šomo Šomona - pilsēta Francijā ("Chaumont")
Kerala Štats Indijas dienvidrietumos ("Kerala"), Lakšadvīpu jūras piekrastē, administratīvais centrs - Thiruvananthapurama, platība - 38863 kvadrātkilometri, 34232000 iedzīvotāju (2008. g.), valodas - malajalu un angļu
Harjāna Štats Indijas ziemeļrietumos ("Hariyāņā"), platība - 44212 kvadrātkilometru, 23772000 iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais centrs - Čandīgarha (ārpus štata), valoda - hindi
Utarakhanda štats Indijas ziemeļu daļā (_Uttarakhand_), administratīvais centrs - Dehrādūna, platība - 53483 kvadrātkilometri, 9497000 iedzīvotāju (2008. g.), valoda - angļu, hindi
Pendžāba Štats Indijas ziemeļu daļā ("Panjāb"), administratīvais centrs - Čandīgarha (ārpus štata), platība - 50362 kvadrātkilometri, 26591000 iedzīvotāju (2008. g.), valoda - pendžābu
Kelantana Štats Malaizijā ("Kelantan"), Malajas pussalas vidusdaļā, administratīvais centrs - Kota Baharu, platība - 14922 kvadrātkilometri, 2100000 iedzīvotāju (2007. g.)
Pahana Štats Malaizijā ("Pahang"), Malakas pussalā, administratīvais centrs - Kuantana, platība - 35964 kvadrātkilometri, 1396500 iedzīvotāju (2007. g.)
Peraka Štats Malaizijā ("Perak"), Malajas pussalā, administratīvais centrs - Ipoha, platība - 21006 kvadrātkilometri, 2260600 iedzīvotāju (2007. g.)
Selanora Štats Malaizijā ("Selangor"), Malakas pussalas dienvidrietumos, administratīvais centrs - Šahalama, platība - 7956 kvadrātkilometri, 5000000 iedzīvotāju (2007. g.)
Šternberga Šternberga ezers - atrodas Krāslavas novada Kalniešu pagastā, platība - 15 ha; Dauguļu ezers; Šteinberga ezers; Šterenberga ezers; Šterenbergas ezers
Šulca Šulca dīķis - atrodas Kalvenes pagastā, platība - 4 ha
Ašnana Šumeru (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - viena no divām (otra - Lahars) lopu un labības dievībām, kas radītas lai remdētu dievu anunnaku izsalkumu un slāpes
Ninhirsu Šumeru mitoloģijā - dievs, kura kults atradās senajā Lahašas pilsētā, Enlila dēls
dikarions Šūna ar diviem cieši satuvinātiem haploidāliem kodoliem
Šverīne Šverīnes ezers - atrodas Vācijas Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, Mēkleburgas ezeru plato 38 m vjl., platība - 6340 ha, dziļums - līdz 54 m, meridiāna, garena ezerdobe, ko vidū pārdala pussala un ceļš
Musa Tā arābi dēvē Mozu, kurš Korānā ir atzīts par vienu no Muhameda priekštečiem
Isa Tā islāmā dēvē Jēzu Kristu, ko musulmaņi godā kā cildenu un cienījamu vēstnesi, kas sūtīts atklāt pasaulei pravieša Muhameda nākšanu
seijids tāda musulmaņa goda tituls, kurš sevi uzskata par pravieša Muhameda pēcteci
harismātisks tāds (kristīgās reliģijas mūsdienu novirziens), ko vada ar harismu apveltīts cilvēks un kurā apvienoti dažādi kristīgo reliģiju elementi
haploidāls tāds (organisms, šūna), kam ir tikai viens hromosomu komplekts; cilvēkam haploidālas ir tikai dzimumšūnas
tetraploīds tāds, kam ir četri haploīdi hromosomu komplekti
ņudzošs tāds, kam ir raksturīga nekārtīga, haotiska daudzu (cilvēku vai dzīvnieku) kustība; tāds, kur (kas) ņudz
hemotrops tāds, kam piemīt afinitāte uz eritrocītiem; tāds, kas attiecas uz haptoforisko grupu un kas hemolītiskajā sistēmā saista amboceptoru ar eritrocītu
harismātisks tāds, kam piemīt harisma, tāds, kā pamatā ir harisma
retrobronhiāls tāds, kas atrodas aiz bronha
ekstrabronhiāls tāds, kas atrodas ārpus bronha vai nav atkarīgs no tā
intrabronhiāls tāds, kas atrodas bronha iekšienē vai bronha sienas audos
eparteriāls tāds, kas atrodas uz vai virs artērijas, piem., pirmais labā galvenā bronha zars
paleotehnoloģisks tāds, kas attiecas uz aizvēsturisku, arhaisku tehnoloģiju
narkotisks tāds, kas iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu, izraisot, piemēram, labsajūtu, jautrību, halucinācijas, mieru, miegu, nejutību (par vielām)
metaloģisks tāds, kas ir ārpus loģikas, piem., domāšanas likumi (Šopenhauers) vai mēģinājumi aptvert loģikas formās doto saturu (Tillichs)
endobronhiāls tāds, kas ir bronhā, vai no bronha izejošs, piemēram, audzējs
habilitēts tāds, kas ir sekmīgi izgājis habilitācijas procesu, respektīvi, kam ir piešķirts habilitētā doktora grāds
daiļš tāds, kas izraisa estētisku baudījumu; tāds, kas izceļas (starp līdzīgiem) ar formas pareizumu, krāsu, toņu, līniju u. tml. harmoniju; ļoti skaists
nesavākts tāds, kas nav koncentrējies, sagatavojies, sakārtojies (piemēram, darbam); haotisks, izklaidīgs
trohajisks tāds, kas sarakstīts trohajā; saistīts ar trohaju, tam raksturīgs
gāzveida tāds, kura molekulas nav saistītas savā starpā un noteiktās līdzsvara vietās, bet atrodas haotiskā kustībā (par vielu); tāds, kurā vielai raksturīgi šādi molekulu sakari (par agregātstāvokli)
amorfs tāds, kura uzbūve nav kristāliska (par vielu, kuras atomi vai molekulas izvietotas haotiski)
šahveida tāds, kura veidojums ir līdzīgs vienas krāsas lauciņu izvietojumam šaha galdiņā
strauta forele taimiņa saldūdens forma ("Salmo trutta morpha fario"), druknāka par jūras foreli, sarkanām un melnām lāsēm sānos, kurām apkārt citādas krāsas gredzens
adls Taisnīgums (arābu val.) - viena no Allāha īpašībām, kas nozīmē atmaksu gan par darbu, gan par ļaunumu
Taizeme Taizemes Karaliste - valsts Āzijas dienvidaustrumos (taju val. "Prathet Thai"), Indoķīnas pussalas centrālajā daļā un Malakas pussalas ziemeļu daļā, platība - 513115 kvadrātkilometru, 65998500 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Bangkoka, administratīvais iedalījums - 75 provinces un 1 īpašas pārvaldes apgabals, robežojas ar Mjanmu, Laosu, Kambodžu un Malaiziju, apskalo Dienvidķīnas jūras Siāmas līcis; līdz 1939. g. un 1945.-1948. g. saucās Siāma
tekošā takelāža takelāža, kas kalpo visu kustīgo apaļkoku un buru darbināšanai, tjā ietilpst visas falles, ar kurām paceļ un nolaiž buras, kā arī visas šotes, ar kurām maina buru stāvokli attiecībā pret vēja virzienu braucienu laikā, un visi pievilcēji un izlaidēji, pacēlāji un nolaidēji, visi uz priekšu un atpakaļ noturētāji, topnantes, dirkas, halztaļlas, atturtaļļas un novelktaļļas
dīkšā Tantriskā atklāsme, ko guru sniedz savam skolniekam; izšķir trīs tās pamatveidus - šāmbhavī, šakteja un mantri
vaišņavāčāra Tantriskajā klasifikācijā hinduista otrā garīgās evolūcijas pakāpe; "uzticības ieleja", kur dvēsele atrod "savu" dievu un pilnīgi uzticas un paļaujas uz to, paužot pašaizliedzīgu mīlestību (bhakti)
sidhāntāčāra Tantrista sestā garīgās attīstības pakāpe, kurā viņš apgūst svēto tekstu dziļākās gudrības un kļūst par sidha jogu ar pārcilvēciskām spējām - sidhi
orientēšana tarā, tvertnē vai uz transportiekārtas haotiski esošu detaļu vai sagatavju novietošana tādā stāvoklī, kāds nepieciešams to automātiskai salikšanai vai apstrādei
Tarakanovka Tarakanovkas ezers - atrodas Rēzeknes novada Silmalas pagastā, platība - 12,7 ha; Ludinkas ezers; Ludzenka ezers; Ludziņa ezers; Tarakanova ezers; Tarakanovas ezers
Tartaka Tartaka ezers - atrodas Krāslavas rajona Ūdrīšu pagastā, uzstādināts Rudņas upē, 107,4 m vjl., platība - 33 ha, lielākais dziļums - 3 m; Tartaka dzirnavezers; Tartakas dzirnavezers; Tartaku dzirnavezers
jūras tārtiņš tārtiņu dzimtas suga ("Charadrius alexandrinus")
upes tārtiņš tārtiņu dzimtas suga ("Charadrius dubius")
smilšu tārtiņš tārtiņu dzimtas suga (“Charadrius hiaticula”), bridējputns, nedaudz mazāks par mājas strazdu, galvas virsa un mugura brūnganā smilškrāsā, gājputns, Latvijā aizsargājams
dūdieviņš Tārtiņu sugas putns ("Charadrius hiaticula")
lietuvainis Tārtiņveidīgo kārtas sloku dzimtas suga ("Numenius phaeopus"), kuitalai līdzīgs putns, \~40 cm garš, pāri galvai garenvirzienā tam stiepjas gaiša svītra, garš noliekts knābis, Latvijā aizsargājams, ligzdo \~100 pāru
Krimuldas viduslaiku pils tās atliekas atrodas Siguldā pie tagadējā rehabilitācijas centra "Krimulda", celta 13. gs. 2. pusē vai 14. gs. sākumā, būvēta no laukakmeņiem un ķieģeļiem vietā, no kuras labi pārredzama apkārtne, 16. gs. beigu revīzijas materiālos celtnes minētas jau kā drupas
haloīdi tas pats, kas halogēni
baskaks Tatāru jūga laikā - hana varas pārstāvis, nodevu savācējs
Armēnijas Taurs Taura kalnu austrumu daļa Armēnijas kalnienes dienvidos, Turcijas dienvidaustrumos, garums - >600 km, augstākā virsotne - Nurhaka kalns - 3090 m vjl., austrumos to saposmo Tigras un Eifratas ielejas (dziļums - līdz 1500 m)
zaigspārnis tauriņu kārtas divas raibspārņu dzimtas ģintis ("Procris" un "Rhagades"), tauriņu priekšspārni zaļi vai zilgani, ar metālisku spīdumu, pakaļspārni pelēki, spārnu plētums - 24-27 mm, Latvijā konstatētas 2 sugas
raibenis tauriņu kārtas dzimta ("Nymphalidae"), tauriņi, kam ir raksturīgi raibi spārni, \~5000 sugu, Latvijā konstatētas 37 sugas
pupiņa Tauriņziežu dzimtas ģints ("Phaseolus"), viengadīgs pārtikas augs ar stāvu vai vijīgu stublāju un sēklām pākstīs
hazareji tauta Afganistānā, Irānā, runā hazareju valodā, kas tuva dari valodai, pieder pie irāņu valodām; ticīgie - musulmaņi
šaviji tauta Alžīrijas ziemeļu daļā, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes berberu grupas
saho tauta Eritrejā, Etiopijā, Džibutijā, Somālilendā, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes kušītu grupas, reliģija - islāms, daļa - kristīgie (monofizīti)
gallasi tauta Etiopijā, Kenijā, Sudānā, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - kristieši, musulmaņi
hareri tauta Etiopijā, pakāpeniski saplūst ar amhariem veidojot etiopiešu nāciju
argobi tauta Etiopijā, pakāpeniski saplūst ar amhariem, veidojot etiopiešu nāciju
sidami tauta grupa (kafiči, sidami, ometi, gimirri, mao, šinaši u. c.), dzīvo Etiopijas dienvidrietumu daļas kalnos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes kušītu grupas, reliģija - kristiānisms (monofizītisms), daļa - musulmaņi (sunnīti), saglabājušies arī vietējie tradicionālie kulti
ho tauta Indijā, dzīvo Orīsas štata ziemeļos un Biharas štata dienvidos, Čotanagpūras kalnos, valoda pieder pie mundu saimes, reliģija - hinduisma un animistisku ticējumu sajaukums
botlihi tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti); pašnosaukums - buihadi
jukagiri tauta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā) un Magadanas apgabalā; runā jukagiru valodā
nivhi tauta Krievijas Habarovskas novadā, arī Sahalīnas ziemeļos, valoda savrupa paleoaziātu valodu grupā, Amūras baseina paleolīta iedzīvotāju tiešie pēcteči
šlehi tauta Marokā, dzīvo Augstā Atlasa rietumos un Antiatlasā, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes berberu grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti); šilhi
tamazigti tauta Marokā, Vidusatlasa kalnos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes berberu valodām, ticīgie - musulmaņi
rīfi tauta Marokas ziemeļu daļā Rīfa kalnos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes berberu valodām; ticīgie - musulmaņi
hausi tauta Nigērijā, Nigērā, Kamerūnā, Čadā, Ganā; runā hausu valodā, ticīgie - musulmaņi
angasi tauta Nigērijas vidienē, kopā ar tuvu radniecīgajiem ankviem un suriem \~400000 cilvēku, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas, pakāpeniski asimilējas ar hausiem
ankvi tauta Nigērijas vidienē, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas
suri tauta Nigērijas vidienē, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas
bihari tauta, Biharas štata (Indijā) pamatiedzīvotāji, dzīvo arī Nepālas dienvidos, Bangladešas centrālajā un ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie indoāriešu valodām, ticīgie - gk. hinduisti, daļa - musulmaņi
masi tauta, dzīvo Čadā un Kamerūnā, Longones vidusteces apvidū, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas, reliģija - islāms, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus
mubi tauta, dzīvo Čadā, Batas un Salamatas augšteces apvidū, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas (lielākā daļa runā arābu vcalodā), reliģija - islāms
afāri tauta, dzīvo Eritrejā un Etiopijā (Afāras ieplakā) un Džibutijas ziemeļdaļā, \~400000 cilvēku, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, gk. nomadi un pusnomadi, reliģija - islams (sunnisms); danakili; adali
amhari tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļu un centrālajā daļā, runā amharu valodā; amari
buri tauta, dzīvo gk. Nigērijas ziemeļaustrumos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas Čadas valodām, reliģija - islāms, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus; huvi
dioli tauta, dzīvo gk. Senegālas dienvidrietumos, arī Gambijā un Gvinejā-Bisavā, valoda pieder pie bantu saimes Atlantijas grupas (iedalās ciltīs - felupi, bajoti, filhami, dīvati), reliģija - islāms (sunnisms), daļa saglabājuši vietējos tradicionālos kultus
holontali tauta, dzīvo Indonēzijā, Sulavesi salas ziemeļos, Minahasu pussalā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ticīgie - musulmaņi, saglabājušies arī tradicionālie ticējumi; gorontali
gorontali tauta, dzīvo Indonēzijā, Sulavesi salas ziemeļos, Minahasu pussalā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ticīgie - musulmaņi, saglabājušies arī tradicionālie ticējumi; holontali
asīrieši tauta, dzīvo Irānā (Rezaijes ezera rietumu krastā), Irakā (uz ziemeļiem no Mosulas), Gruzijā un Armēnijā, Sīrijā (Haburas upes ielejā), arī Libānā, Jordānijā, ASV; valoda (jaunsīriešu) pieder pie semīthamītu saimes semītu grupas
li tauta, dzīvo Ķīnā, Hainaņas salas kalnainajā dienvidu daļā, iedalās ciltīs (ha, he, lai, meifu), valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas, animistiski ticējumi, senču kults
kotoki tauta, dzīvo Nigērijas austrumu daļā, Kamerūnas ziemeļos un Čadas rietumos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu (Čadas) grupas, reliģija - islāms
badi tauta, dzīvo Nigērijas ziemeļaustrumos, Komadugujobes un Gongolas vidusteces apvidū, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas; bedi
bati tauta, dzīvo Nigērijas ziemeļaustrumos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas
bolevi tauta, dzīvo Nigērijas ziemeļaustrumos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas
karekari tauta, dzīvo Nigērijas ziemeļaustrumos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas
teri tauta, dzīvo Nigērijas ziemeļaustrumos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas
minahasi tauta, dzīvo Sulavesi salas Minahasas pussalas ziemeļaustrumos, Indonēzijā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ticīgie - kristīgie (protestanti, katoļi), daļa - musulmaņi, saglabājušies animistiski ticējumi
bolangmongondovi tauta, dzīvo Sulavesi salas Minahasu pussalā (Indonēzijā), valoda (mongondou) pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islams (sunnisms)
irakvi tauta, dzīvo Tanzānijas vidienē, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas (veido tās apakšgrupu), vietējie tradicionālie ģints ticējumi un kulti
bedži tauta, dzīvo tuksnešainā teritorijā starp Sarkano jūru un Nīlu, Sudānas ziemeļaustrumos un kaimiņrajonos Etiopijā, Ēģiptē, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi; bedauji; bedaviri
jakuti tauta, Krievijas Federācijas Sahas Republikas (Jakutijas) pamatiedzīvotāji; runā jakutu valodā
dari tauta, tuvu radniecīga masiem, dzīvo Čadā un Kamerūnā, Logones vidusteces apvidū, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas, reliģija - islāms, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus
marbi tauta, tuvu radniecīga masiem, dzīvo Čadā un Kamerūnā, Longones vidusteces apvidū, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas, reliģija - islāms, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus
museji tauta, tuvu radniecīga masiem, dzīvo Čadā un Kamerūnā, Longones vidusteces apvidū, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas, reliģija - islāms, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus
muzgi tauta, tuvu radniecīga masiem, dzīvo Čadā un Kamerūnā, Longones vidusteces apvidū, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas, reliģija - islāms, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus
sigili tauta, tuvu radniecīga masiem, dzīvo Čadā un Kamerūnā, Longones vidusteces apvidū, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas, reliģija - islāms, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus
džaunsari tauta, viena no paharu tautu grupas Indijas ziemeļos un Nepālā, runā indoeiropiešu saimes indoāriešu grupas paharu valodas dialektā, ticīgie - hinduisti
garhvali tauta, viena no paharu tautu grupas Indijas ziemeļos un Nepālā, runā indoeiropiešu saimes indoāriešu grupas paharu valodas dialektā, ticīgie - hinduisti
kumauni tauta, viena no paharu tautu grupas Indijas ziemeļos un Nepālā, runā indoeiropiešu saimes indoāriešu grupas paharu valodas dialektā, ticīgie - hinduisti
oroki tautība Krievijas Sahalīnas apgabalā, Sahalīnas salas ziemeļu daļā, valoda pieder pie tugunsmandžūru grupas, animistiski ticējumi, šamanisms
ternati tautība no ziemeļhalmaheru grupas, dzīvo Halmaheras salas ziemeļu piekrastē, Morotajas salā un tuvējās sīkajās saliņās, Indonēzijas austrumos, reliģija - islāms, arī kristiānisms, daļa saglabājuši tradicionālos cilšu ticējumus
tidori tautība no ziemeļhalmaheru grupas, dzīvo Halmaheras salas ziemeļu piekrastē, Morotajas salā un tuvējās sīkajās saliņās, Indonēzijas austrumos, reliģija - islāms, arī kristiānisms, daļa saglabājuši tradicionālos cilšu ticējumus
hanti tautība Rietumsibīrijā Obas un Irtišas sateces apvidū, Tjumeņas apgabala Hantu-Mansu nacionālā apvidus pamatiedzīvotāji, runā hantu valodā, ticīgie - pareizticīgie
mogoli tautība, dzīvo atsevišķās grupās Afganistānas ziemeļrietumos un vidienē, daļa runā arhaiskā mongoļu valodas dialektā, pārējie - dari valodā (indoeiropiešu saimes irāņu grupa), cēlušies no mongoļu ienācējiem (XIII gs.), reliģija - islāms (sunnisms)
haņi tautība, dzīvo Ķīnā, Juņnaņas provinces dienvidos, arī kaimiņrajonos Birmā, Taizemē, Vjetnamā, valodas pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas (rakstība latīņu alfabētā), iedalās vairākās etniskās grupās (eni, bijuji, haoni, geco, asilumi, doni, emi, lavi, soni, lomeji, aini, aki), izplatīti gk. cilšu kulti, arī daoisms un kristiānisms
salari tautība, dzīvo Ķīnas ziemeļu daļā, kalnu apvidū, gar Cinhajas un Gansu provinces robežu, valoda pieder pie tjurku grupas (tuva ulguru valodai, ar daudziem aizguvumiem no tibetiešu, mongoļu un ķīniešu valodas), ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
hakasi tautība, Hakasijas autonomā apgabala Krievijā pamatiedzīvotāji, runā hakasu valodā, ticīgie - pareizticīgie
konkani Tautību grupa, dzīvo Indijas rietumos, Arābijas jūras piekrastes rajonos, uz dienvidiem no Khambhātas līča, runā konkanu valodas dialektos
agavi Tautu grupa (bilini jeb bogosi, kamiri, kamti, kvari, kemanti, kaili, aviji), dzīvo gk. Etiopijas ziemeļrietumu daļā vairākos sīkos areālos (Tanas ezera ziemeļu krastā u. c.), >60000 cilvēku, valodas pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši)
lendi Tautu grupa (džati, avani, multani, tali, hohari, džandžuji, gahari u. c.), dzīvo Pakistānā, gk. Pendžabas vēsturiskā novada rietumu daļā, valoda, kas iedalās daudzos dialektos, pieder pie indoeiropiešu saimes indoirāņu grupas, reliģija - islāms (sunnisms)
čāraimaki Tautu grupa (džemšidi, firuzkuhi, hazareji, dehizeinati, taimeni, teimuri), dzīvo Afganistānas vidienē un ziemeļrietumos, Irānas ziemeļaustrumos, valodas pieder pie indoeiropiešu saimes irāņu grupas (ar tjurku un mongoļu vārdu piejaukumu), jauktas (mongoļu, tjurku, irāņu, varbūt arī arābu) izcelsmes tautas, kas savstarpēji tuvas pēc kultūras un sadzīves tradīcijām, reliģija - gk. islāms (sunnisms; teimuri - šiīti); aimaki
mundi Tautu grupa (santali, mundari, ho, hariji, džuangi) Indijā, runā mundu valodās
taji Tautu grupa (siāmieši, laosieši, taji, šani, džuani, hamti, huni, mulaji, maolani, buji, duni, li) dzīvo Indoķīnas valstīs, Ķīnas dienvidos, Indijas ziemeļaustrumos
ugri Tautu grupa Austrumeiropā un Āzijas ziemeļrietumos (piemēram, ungāri, hanti, mansi)
bili Tautu grupa Radžastānas, Gudžaratas, Madjas, Maharaštras štatā (Indijā), pakāpeniski saplūst ar radžastāņiem, gudžaratiem, marathiem; valoda pieder pie indoāriešu valodām, ticīgie - hinduisti
Pentejs Tēbu valdnieks, kas pretojās Dionīsa kulta ieviešanai, par ko viņa paša māte un citas bakhantes to saplosīja gabalos
sarunbots tehniska sistēma (angļu "chatbot"), kas uz teksta bāzes spēj veidot dialogu ar cilvēkiem, algoritmiem nosakot, uz kuriem jautājumiem kuras atbildes jāsniedz; tērzēšanas robots
daļēja mehanizācija tehnoloģiskā procesa vai procesu sistēmas (neskaitot vadības sistēmas) mehanizācija, kurā daļa cilvēku izmantojamās enerģijas aizvietota ar nedzīvās dabas enerģiju
kompleksā mehanizācija tehnoloģiskā procesa vai procesu sistēmas divu vai vairāku primāro sastāvdaļu daļēja vai pilnīga mehanizācija
Nāves ieleja tektoniska starpkalnu ieplaka Mohaves tuksneša ziemeļos (angļu val. "Death Valley"), Lielā Baseina kalnienes dienvidrietumos, ASV, garums - 250 km, platums - 24 km, viena tuksnesīgākajām bezūdens ieplakām uz Zemes, astotā dziļākā pasaules sauszemes ieleja - 86 m zjl. (dziļākā Ziemeļamerikā); Detvelija
vidusmasīvs Tektoniskā ziņā mazkustīga Zemes garozas daļa ģeosinklinālā apgabala robežās; parasti tā pamatā ir lieli arhaja vecuma magmatisko un metamorfo iežu bloki
Marakaibo zemiene tektoniskas izcelsmes ieplaka Ziemeļrietumu Andos, starp Perihas grēdu un Meridas Kordiljeru, Venecuēlā (neliela daļa Kolumbijā), ar Marakaibo ezeru centrālajā daļā
asteru kārpsēne teleforu dzimtas kārpsēņu ģints sēņu suga ("Telephora anthocephala")
pronaos Tempļa priekšhalle, priekštemplis
mirkļbirka Tēmturis - vārds vai frāze (bez atstarpēm), kas sākas ar "restītes" zīmi un norāda ziņojuma tematiku vai pieņemto apzīmējumu; haštags
Tepenīca Tepenīcas ezers - atrodas Susāju pagastā, 108,8 m vjl., platība - 30,9 ha, garums - 1,25 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 3 m, 2 salas; Tapenīcas ezers
Austrumāzija Teritorija Āzijā, ietver Eirāzijas kontinenta austrumu daļu, kā arī Kuriļu salas, Sahalīnu, Japānas salas, Taivānu, Hainaņu, teritorijas garums ziemeļu dienvidu virzienā - >8000 km
Krievijas tālie austrumi teritorija Krievijas Āzijas daļas austrumos, Habarovskas, Piejūras un Kamčatkas novads, Amūras, Magadanas un Sahalīnas apgabals, kā arī Čukotkas autonomais apgabals
Tērvete Tērvetes dabas parks Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Tērvetes un Zaļenieku pagastā, platība - 1374 ha, dibināts 1977. g., centrālā daļa (930 ha) - Kalnamuižas sils un dendroloģiskie stādījumi - ir valsts aizsardzībā kopš 1957. g., ir izcils ainavisks dabas objekts ar kultūrvēsturisku nozīmi
IRC tērzēšanas retranslēšana internetā (angļu "Internet Relay Chat")
IRC pakalpojumi tērzēšanas retranslēšana internetā (angļu "Internet Relay Chat")
kibertērzēšana tērzēšanas retranslēšana internetā (angļu "Internet Relay Chat"); IRC pakalpojumi
YMMV Tev var būt cita pieredze (angļu "your mileage may vary (you may not have the same luck / did)"; īsziņās)
Tēvgārša Tēvgāršas purvs - atrodas Brīvzemnieku pagastā, platība - 2200 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 8 m, ūdeņi noplūst uz Iģi, kas tek cauri purvam
mukopolisaharidoze Tezaurismoze, kuras gadījumā vērojami mukopolisaharīdmaiņas traucējumi, kā arī mukopolisaharīdu uzkrāšanās audos un ekskrēcija ar urīnu
Taingujena Thajngujena - pilsēta Vjetnamas ziemeļu daļā
Tiruvanantapurama Thiruvananthapurama - pilsēta Indijas dienvidos ("Thiruvananthapuram")
Tibeta Tibetas autonomais reģions - adminstratīvi teritoriāla vienība Ķīnā, administratīvais centrs - Lhasa, platība - 1228400 kvadrātkilometru, 2840000 iedzīvotāju (2007. g.), 7. gs. izveidojās par budistu valsti un lamaisms kļuva par savdabīgu tibetiešu reliģiju, 18.-19. gs. Ķīnas vasaļvalsts, neatkarību ieguva 1912. g. un par valsts galvu kļuva dalailama, 1950. g. Ķīna to okupēja
Rīgas pilsētas lauku novads tika izveidots 1226. g. un bija pakļauts Rīgas pilsētai (apm. 75000 ha), ko pārvaldīja rātes kungi - landfogti, 1606. g. pārdēvēts par Rīgas patrimoniālo apgabalu
Kurzemes pūrvieta tika pielīdzināta 0,365 ha
Vidzemes pūrvieta tika pielīdzināta 10000 Vidzemes mērnieku kvadrātolektīm = 0,371 ha
reformēto baznīcu sakraments tikai kristīšana un euharistija, jo tās abas ir iedibinājis Kristus
mazā egļu tīkllapsene tīkllapseņu suga ("Cephaleia arvensis")
gleznā tīmeklene tīmekleņu ģints sēņu suga ("Cortinarius triumphans", syn. "Cortinarius crocolitus")
esparsetu tinējs tinēju dzimtas suga ("Grapholitha caecana")
purpura tirānputns tirānputnu suga ("Pyrocephalus rubinus")
TEDIS Tirdzniecības elektronisko datu apmaiņas sistēma ("trade electronic data interchange systems")
Turnhauta Tirnhauta - pilsēta Beļģijā
rūgtene tīruma pērkone ("Raphanus raphanistrum")
laukarutks Tīruma pērkone ("Raphanus raphanistrum")
pērkaņi Tīruma pērkone ("Raphanus raphanistrum")
pērkonejas Tīruma pērkone ("Raphanus raphanistrum")
pērkonene Tīruma pērkone ("Raphanus raphanistrum")
pērkoņi Tīruma pērkone ("Raphanus raphanistrum")
pērkonis Tīruma pērkone ("Raphanus raphanistrum")
pērkons Tīruma pērkone ("Raphanus raphanistrum")
pērkūne Tīruma pērkone ("Raphanus raphanistrum")
pērkuni Tīruma pērkone ("Raphanus raphanistrum")
pērkuņi Tīruma pērkone ("Raphanus raphanistrum")
pērkūni Tīruma pērkone ("Raphanus raphanistrum")
pērkuņpuķe Tīruma pērkone ("Raphanus raphanistrum")
svēra Tīruma pērkone ("Raphanus raphanistrum")
svēres Tīruma pērkone ("Raphanus raphanistrum")
svieres Tīruma pērkone ("Raphanus raphanistrum")
zeltene Tīruma pērkone ("Raphanus raphanistrum")
zvēres Tīruma pērkone ("Raphanus raphanistrum")
Centrālamerikas tītars tītaru suga ("Agriocharis ocellata")
Tolīda Tolīdo - pilsēta ASV, Ohaijo štatā
tomahāks Tomahauks
tomahavks Tomahauks
Tomarioru Tomari pilsētas Krievijā (Sahalīnas apgabalā) nosaukums līdz 1947. g.
stūrinieks tornis (šaha figūra)
T Tornis (šaha figūra)
Toseles-Mēķes Toseles-Mēķes polderis - atrodas Nīcas pagastā, platība - 2861 ha, 2 sūkņu stacijas, agrākā Mēķes ezera vietā zemes virsmas atzīmes ir zem jūras līmeņa, no Baltijas jūras atdala augstu kāpu josla, ziemeļu daļā dambis norobežo no Bārtas
iekraušanas dīkstāves laiks transportlīdzekļa iekraušanas dīkstāves ilgums, kas ir atkarīgs no kravas rakstura un veida, transportlīdzekļa piemērotības iekraušanai un iekraušanas darbu mehanizācijas pakāpes
izkraušanas dīkstāves laiks transportlīdzekļa izkraušanas dīkstāves ilgums, kas ir atkarīgs no kravas rakstura un veida, transportlīdzekļa piemērotības izkraušanai un izkraušanas darbu mehanizācijas pakāpes
disharmonēt Traucēt, izjaukt saskaņu, harmoniju
dobuma rezonators Trauks, kuru ar apkārtējo vidi savieno neliels caurums vai kakliņš; atrodoties ārējā skaņas laukā, tas pastiprina tikai noteiktas frekvences skaņas, tā dodot iespēju izdalīt harmoniskās komponentes; Helmholca rezonators
Chara fragilis trauslā hara
Lycopodium tristachyum trejvārpu plakanstaipekņa "Diphasium tristachyum" nosaukuma sinonīms
Eisrīzenvelta Trešā garākā (42 km) alu sistēma Rietumeiropā ("Eisriesenwelt"), Tennena masīvā, Alpos 1641 m vjl., uz dienvidiem no Zalcburgas (Austrijā), ieeja 1120 m augstāk par Zalcahas upes līmeni, ejas sniedzas 407 m dziļumā
cladotrix Trihobaktēriju ģints "Sphaerotilus" nosaukuma sinonīms
Cladotrix natans trihobaktēriju sugas "Sphaerotilus natans" nosaukuma sinonīms
melnais siltumnīcu tripsis tripšu suga ("Heliothrips haemorrhoidalis")
Dutkas ezeri trīs dabiskas ūdenstilpes Lisā augšpus tās ietekas Abulā, Valmieras novada Trikātas pagastā, kopējā platība — 50 ha: Dutkas ezers, Pannas jeb Baļļas ezers un Baznīcas jeb Mācītājmuižas ezers
Idūnu ezeri trīs ezeri Drabešu pagastā netālu no Idūnu mājām, lielākajam platība — 3 ha
Krāku ezeri trīs ezeri Latgales augstienē, Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, 150 m vjl., lielākā Krāku ezera platība - 18,7 ha, garums - 0,7 km, vidējais dziļums - 2,2 m, eitrofs, stipri aizaudzis, zivīm bagāts, ziemeļu pusē no tā neliels ezeriņš
Krivoje ezeri trīs ezeri Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, platība 4,9 ha, 1,7 un 1,5 ha; Križevnieku ezeri; Līkie ezeri
rafinoze trisaharīds, galaktozilsaharoze C~18~H~32~O~16~, balti, saldi, ūdenī šķīstoši kristāli; ir cukurbietēs un kokvilnas sēklās
ramninoze Trisaharīds, kas atrodams soforīnā un ksantoramnīnā
hitotrioze Trisaharīds, kas sastāv no trim glukozamīna vienībām; iegūts no hitīna
spinakera štagbura trīsstūraina priekšbura, kuras halzstūri piestiprina apmēram vidū sttarp mastu un priekšējo štagu
blupers Trīsstūrveida "vēderaina" priekšbura, kuras priekšlīķis nav piestiprināts pie štagas, fallstūris sasniedz masta topu, viens no apakšējiem buras stūriem (halzstūris) piestiprināts jahtas priekšgalā pie klāja, bet otrs - pie grotbomja pakaļējā gala, lieto bakštagvējā ar spinakeru tā virsvēja pusē
pārštagbura Trīsstūrveida bura, ko paceļ pie štagas, kura savieno keča grotmasta topu ar bezānmasta topu, šīs buras halzstūris atrodas pie bezānmasta lejasgala, fallstūris - grotmasta topā, bet šotstūris - bezānmasta topā, to lieto vieglā vējā
horejs Trohajs
trochajs Trohajs
trochejs Trohajs
choreios Trohajs - dzejas metriskā divzilbju pēda ar uzsvaru uz pirmās zilbes; lieto arī līdzīgu ritmiski figūru apzīmējumam mūzikā
sarkanknābja faetons tropisko jūrasputnu faetonu ģints suga ("Phaethon aethereus"), sastopama tropiskajos okeānos
sarkankoks Tropu koks ar dekoratīvu sarkanīgu, brūnu, cietu koksni (piemēram, sekvoja, mahagonijs); šī koka koksne
YKWYCD Tu zini, ko tu vari darīt (angļu "you know what you can do"; īsziņās)
lielais tukāns tukānu suga ("Rhamphastos toco")
Atšans tuksnesis Alžīrijā (_Atchane, Hamadet el_), Varglas vilājas dienvidrietumu daļā
Dehna Tuksnesis Arābijas pussalas ("Dahna"), austrumu daļā, Sauda Arābijā, smilšu tuksneša josla starp kuestu augstienēm no Nafuda ziemeļrietumos līdz Rubelhali tuksnesim dienvidaustrumos, garums \~1200 km, platums 20-80 km, vidējais augstums \~450 m
Nafuds Tuksnesis Arābijas pussalas ziemeļos, Saūda Arābijā, platība - \~70000 kvadrātkilometru, augstums - 600-1000 m, smilšu grēdas un barhani (līdz 100 m augsti), vietām salu kalni un akmeņu tuksnesis, kontinentāls tropu klimats; Lielais Nafuds
Badaindžarans tuksnesis Ķīnā (_Badain Jaran Shamo_), Iekšējās Mongolijas autonomā reģiona rietumos, Gobi tuksneša dienvidos
Alašaņa tuksnesis tuksnesis Ķīnas ziemeļu daļā (angļu val. "Alashan"), 820-1660 m virs jūras līmeņa, platība - \~170000 km^2^
Tara tuksnesis tuksnešains un pustuksnešains apgabals Indijā un Pakistānā (angļu val. "Thar Desert"), Indas-Gangas līdzenuma dienvidrietumu daļā, stiepjas gar Indas kreiso krastu 850 km garumā, platība — \~300000 kvadrātkilometru, augstums — 100-200 m, apaugušas smilšu grēdas, kāpas, barhāni, vietām smilšu klajumi, zemākajās vietās solončaki, takiri, sāļezeri, biežas smilšu vētras
Halgera tulpe tulpju suga ("Tulipa halgeri")
mahagonijs Tumši brūna mahagona (vai dažu citu tropu koku) koksne
plasma Tumši zaļš pusdārgakmens, halcedona paveids
gludā tumšradze tumšradžu suga ("Phaeoceros laevis")
ežu tumšvītene tumšvīteņu ģints sēņu suga ("Phaeomarasmius" erinaceus")
Malozemeļskas tundra tundra Austrumeiropas līdzenuma ziemeļu daļā, starp Indigu un Pečoras lejteci un Sulas upi dienvidos, Krievijas Arhangeļskas apgabalā, paugurains līdzenums, vidējais augstums - 40-50 m, lielākais - 162 m, daudz ezeru un purvu, mūžīgais sasalums
kūrortviesnīca Tūristu mītne ar viesnīcai raksturīgo infrastruktūru, kur sniedz ārstēšanas, rehabilitācijas vai rekreācijas pakalpojumus, parasti iekārtotas apvidos ar dabiskiem dziedniecības faktoriem (labvēlīgs klimats, ārstnieciskās dūņas, minerālūdeņi) vai arī vietās, kur ir izveidota atbilstīga infrastruktūra
jasauls Turkestānas hanu kambarkungs
Ašgabata Turkmenistānas galvaspilsēta (turkmēņu valodā "Asgabat", padomju laikā (1927.-1992. g.) - Ašhabada), atrodas Kopetdaga priekškalnu līdzenumā, Ahalas oāzē, 848000 iedzīvotāju (2007. g.)
seīds Tuvo un Vidējo Austrumu zemēs - to muhamedāņu tituls, kuri uzskata sevi par Muhameda pēctečiem
pektoze Ūdenī nešķīstošs polisaharīds negatavos augļos, kurš nogatavojoties pārvēršas pektīnā
daudzziedu ūdenīte ūdenīšu suga ("Callitriche cophocarpa syn. Callitriche polymorpha")
upesmētra Ūdens mētra ("Mentha aquatica")
elkši Ūdens usnes, bidroharitacēju dzimtas viendīgļlapis, diezgan parasts ūdens augs ar alojei līdzīgām biezām zobenveidīgām, apmalē dzeloņainām lapām spēcīgā rozetē, biežāk sastopams ezermalās un aizaugušos ūdeņos
Alliemanskrālas ūdenskrātuve ūdenskrātuve (_Allemanskraal Dam_) Dienvidāfrikas Republikas Frīsteitas provinces Thabo Motucaņanes distriktā, uzpludināta uz Sandas upes
Kalnlauka dīķis ūdenskrātuve Aizputes pagastā, platība 2,6 ha
Alsviķu dīķis ūdenskrātuve Alūksnes novada Alsviķu ciemata rietumu nomalē, platība - 4 ha
Karvas dīķis ūdenskrātuve Alūksnes novada Alsviķu pagastā, platība — 5 ha; Karvas dzirnavezers
Šķivišķu dzirnavezers ūdenskrātuve Ambeļu pagastā, platība - 1 ha; Šķīvišķu dzirnavezers
Aghgels ūdenskrātuve Azerbaidžānā, Aghdzabeli rajonā, pie Galvenā Milas-Karbahas kolektora
Bērzkalnu dīķis ūdenskrātuve Bauskas novada Īslīces pagastā, platība — <1 ha
Vitkops ūdenskrātuve Birzgales pagastā, kas uzstādināta tāda paša nosaukuma upē, platība - 48,5 ha, garums - 1,2 km, platums - 0,4 km, dziļums - līdz 2,5 m; Vitkopes ūdenskrātuve
Stūrmuižas dīķis ūdenskrātuve Blīdenes pagastā, platība - 3 ha; Stūru dīķis
Irbes dīķis ūdenskrātuve Blīdenes pagastā, platība - 9,9 ha; Irbu dīķis
Agvavarmeļas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Brazīlijā (_Água Varmelha, Represa de_), izveidota Riograndi upē uz Sanpaulu un Minasžeirasas štata robežas
Caunu dzelve ūdenskrātuve Cēsu novada Raiskuma pagastā, platība - 6,8 ha; Lielā dzelve
Cesvaines dzirnavezers ūdenskrātuve Cesvainē, uzpludināta uz Sūlas upes, platība — 2,1 ha
Zaboru dzirnavezers ūdenskrātuve Dagdas pagastā, platība - 3,5 ha; Mazo Aprobovcu dzirnavezers
Dobeļdīķis ūdenskrātuve Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā, platība - 19,9 ha
Diedeņu dīķis ūdenskrātuve Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā, platība - 6,9 ha
Elkuzemes dzirnavu dīķis ūdenskrātuve Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā, platība — 4,2 ha; Elkuzemes dzirnavezers; Pļaviņu dzirnavezers; Pļaviņu-Vaiņodes dzirnavezers; Vaiņodes dzirnavezers
Slagūnes dzirnavezers ūdenskrātuve Dobeles novada Annenieku pagastā, platība — 1,1 ha; Slagunas dzirnavezers; Slagunes dzirnavezers
Bērzes dzirnavu ezers ūdenskrātuve Dobeles novada Bērzes ciemā, uzpludināta uz Bērzes upes, platība — \~3 ha
Irbes dīķis ūdenskrātuve Ēdoles pagastā, platība - 2,2 ha
Tīreļu dzirnavezers ūdenskrātuve Embūtes pagastā, 92,0 m vjl., uzstādināts strauta ielejā, platība — 24,1 ha, garums — 1,3 km, lielākais platums — 0,4 km, dziļums — līdz 2,5 m, vidēji aizaudzis
Krustkalna dzirnavezers ūdenskrātuve Embūtes pagastā, platība - <1 ha
Cūknieku dīķis ūdenskrātuve Grobiņas pagastā, platība - 26,1 ha
Ozola dīķis ūdenskrātuve Gulbenes novada Druvienas pagastā, platība - 1 ha
Gaiļa dīķis ūdenskrātuve Gulbenes novada Druvienas pagastā, platība - 2,6 ha; Gaiļa ūdenskrātuve
Ābola ūdenskrātuve ūdenskrātuve Gulbenes novada Druvienas pagastā, platība - 5,2 ha
Caunes dīķis ūdenskrātuve Gulbenes novada Druvienas pagastā, platība — 2 ha
Druvas dīķis ūdenskrātuve Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība — 1 ha
Cepļa dīķis ūdenskrātuve Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība — 3,3 ha; Boma ezers; Bomīšu ezers; Buma ezers
Litenes dīķis ūdenskrātuve Gulbenes novada Litenes pagastā, platība — <1 ha
Emzes dīķis ūdenskrātuve Gulbenes pilsētas parkā, platība - 2,9 ha
Bango ūdenskrātuve ūdenskrātuve Indijā, Čhatīsgarhas štatā, uzpludināta uz Hasdo upes
Aizupes dīķis ūdenskrātuve Jelgavas novada Cenu pagastā, platība mazāka par 1 ha
Grunduļu dīķis ūdenskrātuve Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, platība - 1 ha
Taurvalka dīķis ūdenskrātuve Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, platība - 1 ha
Cūku dīķis ūdenskrātuve Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, platība — 1,4 ha
Bada dīķis ūdenskrātuve Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, platība — 3 ha
Degas dīķis ūdenskrātuve Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, platība — 7,5 ha
Desas dīķis ūdenskrātuve Kuldīgas novada Kabiles pagastā, platība - 1,5 ha; Nesu dīķis
Krāču dīķis ūdenskrātuve Kuldīgas novada Kabiles pagastā, platība — 10,4 ha
Kabiles dzirnavezers ūdenskrātuve Kuldīgas novada Kabiles pagastā, platība — 6,5 ha; Rentes dzirnavezers
Ķūķu dīķis ūdenskrātuve Kuldīgas novada Rumbas pagastā, platība — 2 ha
Alsungas dzirnavezers ūdenskrātuve Kuldīgas novadā, Alsungas ciemata nomalē, uzpludināta uz Kauliņas upes, platība - 9,6 ha; Alšvangas dzirnavezers
Bērzmentes dzirnavu ezers ūdenskrātuve Ķekavas novada Ķekavas pagastā, platība — <1 ha
Sprinkšļu dzirnavezers ūdenskrātuve Līgatnes pagastā, platība - 1,2 ha
Ķopas dīķis ūdenskrātuve Līgatnes pagastā, platība — <1 ha
Trautmaņa dzirnavezers ūdenskrātuve Limbažu novada Katvaru pagastā, platība - 1 ha; Tiegaždzirnavu ezers; Tiegāždzirnavu ezers
Bērzaunes dzirnavu ezers ūdenskrātuve Madonas novada Bērzaunes pagastā, uzpludināta uz Bērzaunes pietekas Lācītes, platība — \~1,3 ha
Božu ūdenskrātuve ūdenskrātuve Mārupes novada Babītes pagastā, platība - 35 ha; Vosa dīķis (_sar._)
Vecmēmeles dzirnavezers ūdenskrātuve Mazzalves pagastā, platība — 2,2 ha
Bērtuļa dzirnavu ezers ūdenskrātuve Nigras augštecē Smiltenes novada Brantu pagastā, platība - 2,1 ha; Prūša dzirnavu ezers; Prūšu dzirnavu ezers
Taurupes parka dīķis ūdenskrātuve Ogres novada Taurupes pagastā, platība — 2,2 ha
Ģibalu dīķis ūdenskrātuve Priekuļu pagastā, platība 1,7 ha
Ciskaiņu dīķis ūdenskrātuve Remtes pagastā, platība — 4,5 ha
Ratnieku ūdenskrātuve ūdenskrātuve Rēzeknes novada Čornajas pagastā, platība — 2,5 ha
Harčenku ezers ūdenskrātuve Rēzeknes novada Silmalas pagastā, platība — 11,8 ha; Harčonku ezers; Harčonoks
Cepļa dīķis ūdenskrātuve Saldus novada Blīdenes pagastā, platība — 6,2 ha
Gaiķu dīķis ūdenskrātuve Saldus novada Gaiķu pagastā, platība — 2,4 ha
Dīķmaļu dīķis ūdenskrātuve Saldus novada Jaunlutriņu pagastā, platība - 2,4 ha
Žurku dīķis ūdenskrātuve Saldus novada Pampāļu pagastā, platība - 3,7 ha
Gaiļu dīķis ūdenskrātuve Saldus novada Pampāļu pagastā, platība — 2,8 ha
Elles dīķis ūdenskrātuve Saldus novada Zaņas pagastā, platība — 1 ha
Cieceres dzirnavezers ūdenskrātuve Saldus pilsētas un Cieceres pagasta teritorijā, uzpludināta uz Cieceres upes, platība 11,6 ha
Biksēres ūdenskrātuve ūdenskrātuve Sarkaņu pagasta Biksēres ciemā, platība — 4,8 ha
Kaķu dīķis ūdenskrātuve Straupes pagastā, platība — <1 ha
Dāklis Ūdenskrātuve Talsu novada Ģibuļu pagastā, ietilpst Mordangas ezeru ziemeļu grupā, 37,7 m vjl., platība - 8 ha; Dākles ezers; Dākļu ezers; Daku ezers
Egļezers Ūdenskrātuve Talsu novada Ģibuļu pagastā, ietilpst Mordangas ezeru ziemeļu grupā, 38,7 m vjl., platība – 6,8 ha, lielākais dziļums – 7 m; Egles ezers; Egļu ezers; Mazskolas ezers
Kleinis Ūdenskrātuve Talsu novada Ģibuļu pagastā, ietilpst Mordangas ezeru ziemeļu grupā, 39,6 m vjl., platība - >10 ha; Divrubļdīķis
Zelmeņu ūdenskrātuve ūdenskrātuve Tērvetes pagastā, platība — 4,1 ha
Trapenes dīķis ūdenskrātuve Trapenes pagastā, platība — 2 ha
Aizupes meža tehnikuma dīķis ūdenskrātuve Tukuma novada Vānes pagastā, platība mazāka par 1 ha
Liepnas dīķis ūdenskrātuve uz Saidupes, Alūksnes novada Liepnas pagastā, platība — \~1 ha
Umarīte Ūdenskrātuve uz Umāras upes Alūksnes novada Annas pagastā, platība - 2,1 ha
Gravu dīķis ūdenskrātuve uz Zvarītes upes Tukuma novada Pūres pagastā, platība - 7,3 ha; Gravu dzirnavezers; Gravu-Jaunsudmaļu dzirnavezers; Vecsudmalu dzirnavezers; Vecsudmaļu dzirnavezers
Vaives dzirnavezers ūdenskrātuve Vaives lejtecē, Priekuļu pagastā, platība — 1,1 ha, garums — 350 m, lielākais platums — 70 m, lielākais dziļums — 2,7 m
Vaidavas dzirnavezers ūdenskrātuve Valmieras novada Vaidavas pagastā, uzstādināta Strīķupē, 2 km lejpus Vaidavas ezera, platība — 9,0 ha, garums — 2,4 km, lielākais platums — 0,13 km, lielākais dziļums — 3 m, valsts aizsardzībā kopš 1974. g.
Vānes dzirnavezers ūdenskrātuve Vānes pagastā, platība — 5,9 ha
Vecais ezers ūdenskrātuve Vecumnieku pagastā, uzpludināta uz Taļķes upes, platība - 18 ha; Vecumnieku ūdenskrātuve
Bātas dzirnavu dīķis ūdenskrātuve Veldas upē, Embūtes pagastā, platība 10,9 ha
Barona dīķis ūdenskrātuve Ventspils novada Puzes pagastā, platība - 2,3 ha
Cirkales dīķis ūdenskrātuve Ventspils novada Ugāles pagastā, platība — 1,2 ha
Eķengrāves dīķis ūdenskrātuve Viesītes novada Viesītes pagastā, platība — 2,6 ha
Vietalvas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Vietalvas pagastā, platība — \~1 ha
Žīguru ūdenskrātuve ūdenskrātuve Žīguru pagastā, platība - 4 ha
Staņuvēnu dīķis ūdenskrāutuve uz Platones upes Jelgavas novada Lielplatones pagastā, platība - 29 ha; Lielplatones ūdenskrātuve
Veģu ūdenskritums ūdenskritums Talsu novada Abavas pagastā, izveidojies Veģupītes gultnē 300-500 m augšpus ietekas Abavā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1957. g., platība — 0,4 ha), 3 pakāpju kopējais augstums — \~1,7 m
facēlija Ūdenslapju dzimtas ģints ("Phacelia"), \~200 sugu (gk. Amerikas kontinentā), Latvijā sastopama tikai 1 suga, Eiropā vairākas audzē kā dekoratīvus augus
laiksna Ūdensroze ("Nymphaea")
laiskanica Ūdensroze ("Nymphaea")
lēpas Ūdensroze ("Nymphaea")
ūdensrozes Ūdensroze ("Nymphaea")
lēpe Ūdensrožu dzimtas ģints ("Nuphar"), ūdensaugs ar resnu sakneni, sirdsveida lapām, dzelteniem ziediem; daudzgadīgi ūdensaugi; ziemeļu puslodes mērenajā joslā, \~10 sugas, Latvijā 2 sugas
baltā ūdensroze ūdensrožu suga ("Nymphaea alba"), izplatīta visā Eiropā, Latvijā sastopama visā teritorijā stāvošos un lēni tekošos ūdeņos līdz 5 m dziļumam, ziedi balti, smaržīgi (diametrs 6-15 cm)
sniegbaltā ūdensroze ūdensrožu suga ("Nymphaea candida")
mazā ūdensroze ūdensrožu suga ("Nymphaea tetragona")
plakanā ūdensspolīte ūdensspolīšu suga ("Choanomphalus riparius"), Latvijā sastopama reti
Andu ūdenstrazds ūdensstrazdu suga ("Cinclus leucocephalus")
Amanzamņama ūdenstece Zimbabvē (_Amanzamnyama_), lejtece Bostvānā, kur saucas _Nata_, izsīkst Makhadikhadi solončakā
Karjeru dīķis ūdenstilpe Aiviekstes pagastā, platība - 4,9 ha
Ķibiņu ūdenskrātuve ūdenstilpe Alūksnes novada Alsviķu pagastā, platība - 5 ha
Pils dīķis ūdenstilpe Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā, platība — 2,3 ha; Jaunlaicenes parka dīķis
Būriņu ūdenskrātuve ūdenstilpe Alūksnes novada Malienas pagastā, platība - 8 ha
Ponkuļu dzirnavezers ūdenstilpe Alūksnes novada Pededzes pagastā, platība — \~1 ha
Lesera dīķis ūdenstilpe Alūksnes novada Ziemera pagastā, platība - 1 ha
Dzērves dzirnavezers ūdenstilpe Apriķu līdzenumā, Dienvidkurzemes novada Lažas pagastā, 30,4 m vjl., platība — 43,2 ha, garums — 1,9 km, platums — 0,36 km, lielākais dziļums — 2,1 m, mākslīgs caurplūdes ezers 400 m platā ielejā, lēzenos krastos
Pakuļu ūdenskrātuve ūdenstilpe Austrumkursas augstienē, Saldus novada Lutriņu un Zirņu pagastā, uzstādināta Cieceres upes ielejā bijušās Pakuļu HES darbināšanai, 67,7 m vjl., platība — 172 ha, garums — 7 km, lielākais platums — 0,4 km, vidējais dziļums — 2,4 m, lielākais dziļums — 6,1 m, 2 salas ar kopējo platību 2 ha
Ķīkas ūdenskrātuve ūdenstilpe Bauskas novada Ceraukstes pagastā, uzpludināta uz Ķīkas strauta, platība — 5,2 ha
Rūtiņu dīķis ūdenstilpe Blīdenes pagastā, platība — 16,1 ha
Miķu dīķis ūdenstilpe Bunkas pagastā, platība - 6,3 ha
Pīļu dzelve ūdenstilpe Cēsu novada Līgatnes pagastā, Sudas purvā, platība — 2,7 ha
Kosas ezers ūdenstilpe Cēsu novada Skujenes pagastā, platība — 12,9 ha; Kosas dīķis
Cesvaines peldētavas ūdenskrātuve ūdenstilpe Cesvainē, uzpludināta uz Sūlas upes, platība - <1 ha
Mazērmaņu dīķis ūdenstilpe Cīravas pagastā, platība — 2,3 ha
Kārlīša dzirnavezers ūdenstilpe Dikļu pagastā, uzpludināta uz Grūžupītes, platība - 1,5 ha
Virkusmuižas dīķis ūdenstilpe Dobeles novada Dobeles pagastā, platība - 1,3 ha
Kārļu ūdenskrātuve ūdenstilpe Drabešu pagastā, Amatas upē, platība — 2,5 ha, garums — 580 m, lielākais platums — 130 m, lielākais dziļums — 4 m, valsts aizsardzībā kopš 1974. g.
Kreiļu ūdenskrātuve ūdenstilpe Drabešu pagastā, platība — 2 ha
Kārļu dzirnavezers ūdenstilpe Drabešu pagastā, uzpludināta uz Amatas upes, platība - \~1 ha
Lekšu dzirnavezers ūdenstilpe Durbes novada Vecpils pagastā, platība — 2,2 ha
Ķirkuma ūdenskrātuve ūdenstilpe Dzērbenes pagastā, platība - 8,6 ha; Ķirkuru ūdenskrātuve; Ķirkums
Sunīšu ezers ūdenstilpe Dzērbenes pagastā, platība — <1 ha
Ģīļa ezers ūdenstilpe Embūtes pagastā, platība - 2,5 ha
Vībiņu dīķis ūdenstilpe Embūtes pagastā, platība — 1,5 ha
Sunīšu ezers ūdenstilpe Garkalnes pagastā, 0,2 m vjl., platība — 22-26 ha (atkarībā no līmeņa), garums — 1 km, lielākais platums — 0,35 km, lielākais dziļums — 5,8 m
Sunīšu dzirnavezers ūdenstilpe Gaujienas pagastā, platība — 1 ha; Sunītis
Sustas dzirnavezers ūdenstilpe Gaviezes pagastā, platība — <1 ha
Lazdu ūdenskrātuve ūdenstilpe Gulbenes novada Druvienas pagastā, platība - 17 ha
Druvienas dīķis ūdenstilpe Gulbenes novada Druvienas pagastā, platība — 1,7 ha
Puķīšu ūdenskrātuve ūdenstilpe Gulbenes novada Galgauskas pagastā, platība - 3 ha
Ratenieku dīķis ūdenstilpe Gulbenes novada Galgauskas pagastā, platība — 1,3 ha
Pilskalna dīķis ūdenstilpe Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība — <1 ha
Krūkliņu ūdenskrātuve ūdenstilpe Jēkabpils novada Kalna pagastā, platība — 40 ha
Ērmiķu karjera dīķis ūdenstilpe Jelgavas novada Platones pagastā, platība - 10,6 ha
Tāšu-Padures dzirnavezers ūdenstilpe Kalvenes pagastā, uzstādināta Tebras augštecē, 92,6 m vjl., platība — 50,5 ha, garums — 1,1 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 1,5 m
Kalnamuižas dzirnavezers ūdenstilpe Kandavas pagastā, platība — 2,5 ha; Kalna muižas dzirnavezers; Kalnmuižas dzirnavezers
Dumpju dīķis ūdenstilpe Kandavas pagastā, platība 4,6 ha, iztek Abavas pieteka Dumpju strauts
Vaides dīķis ūdenstilpe Kolkas pagastā, platība — 5,4 ha
Rusaces dīķis ūdenstilpe Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, platība - 7 ha
Pīļu dīķis ūdenstilpe Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, platība — <1 ha
Sūnu dīķis ūdenstilpe Kuldīgas novada Kurmāles pagastā, platība — 1,9 ha
Kapu dīķis ūdenstilpe Kuldīgas novada Rumbas pagastā, platība - 8,1 ha
Maņģenes dīķis ūdenstilpe Kuldīgas novada Rumbas pagastā, platība — 5,5 ha; Maņģeņu dīķis; Meņģenu dīķis
Poļu dzirnavezers ūdenstilpe Kuldīgas novada Snēpeles pagastā, platība — 1,2 ha
Ramas dzirnavezers ūdenstilpe Līgatnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., platība — 3,3 ha, garums — 500 m, lielākais platums — 100 m, lielākais dziļums — 2,5 m, stipri aizaudzis
Duntes dzirnavezers ūdenstilpe Limbažu novada Liepupes pagastā, platība — 1 ha
Felicianovas ūdenskrātuve ūdenstilpe Ludzas novada Ciblas pagastā, platība — 9,6 ha; Felicianovas HES ūdenskrātuve
Kapu dīķis ūdenstilpe Madonas novada Meirānu pagastā, platība - 5,4 ha; Kāpu ezers; Visagala ezers
Nītaures parka dīķis ūdenstilpe Nītaures pagastā, platība — 1,9 ha
Stūnīšu ezers ūdenstilpe Olaines novada Olaines pagastā, platība — 16,7 ha; Stūrīšu ezers
Pils dīķis ūdenstilpe Preiļu pilsētā, Pils parkā, paltība — 5,6 ha; Preiļu parka ūdenskrātuve
Raunas dzirnavezers ūdenstilpe Raunas upes ielejā, augšpus Raunas centra, platība — 2 ha, garums — \~350 m, lielākais platums — 150 m, lielākais dziļums — 3 m
Krumešu dīķis ūdenstilpe Remtes pagastā, platība - 2,2 ha; Krūmu dīķis
Kaiju dīķis ūdenstilpe Remtes pagastā, platība — 17,2 ha
Strūžānu ūdenskrātuve ūdenstilpe Rēzeknes novada Strūžānu pagastā, platība — 5 ha
Kapu dīķis ūdenstilpe Saldus novada Blīdenes pagastā, platība - 8,8 ha
Kursīšu ūdenskrātuve ūdenstilpe Saldus novada Kursīšu pagastā, platība — 7,6 ha
Zemīšu dīķis ūdenstilpe Saldus novada Nīgrandes pagastā, platība — 1,5 ha
Rūķu dīķis ūdenstilpe Saldus novada Novadnieku pagastā, platība — 1,6 ha
Baložu dīķis ūdenstilpe Saldus novada Pampāļu pagastā, platība — 2,5 ha
Lapsaišu dīķis ūdenstilpe Saldus novada Zirņu pagastā, platība - 2,2 ha
Krūmiņu dīķis ūdenstilpe Saldus novada Zirņu pagastā, platība — 1 ha
Laimas dīķis ūdenstilpe Siguldas novada Krimuldas pagastā, platība - 1,1 ha
Eikažu dīķis ūdenstilpe Siguldas novada Krimuldas pagastā, platība — 1,9 ha
Kārtūžu dīķis ūdenstilpe Siguldas novada Mores pagastā, platība — <1 ha
Ķāvu dzirnavezers ūdenstilpe Skaņkalnes pagstā, uzpludināta uz Nātrenes upes, platība — 2,2 ha
Sniķera dīķis ūdenstilpe Skrundas novada Rudbāržu pagastā, platība — 5,7 ha
Šķinu purva dīķis ūdenstilpe Sunākstes pagastā, platība - \~83 ha
Balgales dzirnavu ezers ūdenstilpe Talsu novada Balgales pagastā, platība - 1,7 ha
Asariņš Ūdenstilpe Talsu novada Ģibuļu pagastā, ietilpst Mordangas ezeru ziemeļu grupā, platība - 1,4 ha; Asarītis; Vieniņa ezers; Vienītis
Zīles dīķis ūdenstilpe Talsu novada Virbu pagastā, platība - 4,8 ha
Jāņa dīķis ūdenstilpe Talsu novada Virbu pagastā, platība - 5,4 ha
Tērvetes ūdenskrātuve ūdenstilpe Tērvetes pagastā, platība — 74 ha, garums — 1,2 km, lielākais platums — 0,7 km, vidējais dziļums — 1,5 m, uzstādināta 1981. g. Tērvetes upē, ietilpst Tērvetes dabas parkā; Gulbju dīķis
Jaunmoku dzirnavezers ūdenstilpe Tukuma novada Tumes pagastā, platība — 1,8 ha; Sudmaļu dzirnavezers
Pižuka dīķis ūdenstilpe Vaiņodes pagastā, platība - 19 ha
Eriņu dīķis ūdenstilpe Valmieras novada Ķoņu pagastā, pie Rūjienas pilsētas robežas, platība — 2,8 ha
Jaunmuižas dzirnavezers ūdenstilpe Ventspils novada Popes pagastā, platība — 1,4 ha; Popes dzirnavezers
Sūniņu ūdenskrātuve ūdenstilpe Ventspils novada Puzes pagastā, platība — 8 ha
Pīļu dīķis ūdenstilpe Ventspils novada Tārgales pagastā, platība — 3,4 ha; Ezers
Svētes ūdenskrātuve ūdenstilpe Ventspils novada Ugāles pagastā, platība — 18,2 ha; Uzplūdums
Karātavkalna dīķis ūdenstilpe Ventspils novada Zlēku pagastā, platība - 1,9 ha
Virgas dīķis ūdenstilpe Virgas pagastā, platība — <1 ha
Zvirgzdenes dzirnavezers ūdenstilpe Zvirgzdenes pagastā, platība — 4,4 ha
Lejas dīķis ūdenstilpne Embūtes pagastā, platība — 1,5 ha
Lejas dīķis ūdenstilpne Gulbenes novada Lizuma pagastā, platība — 9 ha; Siltais dīķis; Siltais ūdens; Siltāju dīķis
Nātraines dīķis ūdenstilpne Seces pagastā, platība - 33,7 ha
kaķumētra Ūdeņu mētra ("Mentha aquatica")
strumpmētaras Ūdeņu mētra ("Mentha aquatica")
ūdeņmētra Ūdeņu mētra ("Mentha aquatica")
ūdensmētras Ūdeņu mētra ("Mentha aquatica")
upesmētras Ūdeņu mētra ("Mentha aquatica")
upmētras Ūdeņu mētra ("Mentha aquatica")
upsmētra Ūdeņu mētra ("Mentha aquatica")
upsmētras Ūdeņu mētra ("Mentha aquatica")
valkmētras Ūdeņu mētra ("Mentha aquatica")
ūdensmētra Ūdeņu mētra ("Mentha aquatica"), tautas medicīnā lapas lieto pret zarnu gāzēm
Obiteļu dzirnavezers ūdesnkrātuve Narūtas upē, uz dienvidiem no Ežezera, uz Andzeļu un Dagdas pagasta robežas, platība — 2 ha, garums — 0,5 km, lielākais dziļums — 3 m, kopā ar apkārtējo ainavu kopš 1977. g. ir aizsargājams dabas objekts (platība — 8,4 ha); Abiteļu dzirnavezers
Rubeņu dīķis ūdestilpe Dundagas pagastā, platība — 2 ha
Jamms Ugaritiešu (kanaāniešu) mitoloģijā - jūras dievs, kas simbolizēja haosa spēkus un tika attēlots kā briesmonis
Esutoru Ugļegorska - Pilsēta Krievijas Sahalīnas apgabalā, tās nosaukums līdz 1947. g.
ugunspuķes Ugunspuķe ("Chamaenerion")
varnaka Ugunspuķe ("Chamaenerion")
šaurlapu ugunspuķe ugunspuķu suga ("Chamaenerion angustifolium", senāk "Epilobium angustifolium")
Phaseolus multiflorus ugunssarkanās pupiņas "Phaseolus coccineus" nosaukuma sinonīms
Dadža Uhaņa - pilsēta Ķīnā, tās senāks nosaukums
Vuhaņa Uhaņa, pilsēta Ķīnas austrumu daļā
coleochaete Ulotrihu rindas dzimtas "Coleochaetaceae" ģints
UFC Universālās cīņas čempionāts (angļu "Ultimate Fighting Championship"): sacensības, kurās var piedalīties visdažādāko cīņas sporta veidu pārstāvji, kas savstarpējā cīniņā noskaidro labāko
Argandāba upe Afganistānā (_Arghandāb, Rūd-e_), Helmandas kreisā krasta pieteka
Balha upe Afganistānā, Balhas vilajetā, sākas Turkestānas grādas austrumos, izsīkst tuksnesī
Bandeamīra upe Afganistānā, Bāmijānas un Balhas vilajetā, Balhas kreisā krasta pieteka, sākas Bābas grēdas ziemeļu nogāzē
Farāha upe Afganistānā, Gouras un Farāhas vilajetā, ietek Sāberī ezerā uz Irānas robežas, izteka Zanga grēdas ziemeļu nogāzē
Vama upe Āfrikā ("Ouham"), Centrālāfrikas Republikā un Čadā, Šari kreisā krasta pieteka
Okavango upe Angolā, Namībijā, Bostvanā un Dienvidāfrikas Republikā (angļu val. "Okavango"), garums - 1600 km, sākas Bjē plakankalnē Angolā (nosaukums Kubango), Kalahari ieplakā veido purvainu deltu, kuras dienvidu atzars plūdu laikā ietek Ngami ezerā, ziemeļu atzars (periodiski) - Zambezes pietekā Kvando
Riodulse upe Argentīnas ziemeļrietumos ("Rio Dulce"), garums - \~650 km, sākas Andos, Akonkihas grēdā, sausajā Grančako līdzenumā veido attekas, ietek Marčikitas ezerā, vasarā uzplūdieni
Alapaha upe ASV (_Alapaha River_), Džordžijas un Floridas štatā, Suvonī labā krasta pieteka
Alegeini upe ASV (_Allegheny River_), Ņujorkas un Pensilvānijas štatā, Ohaijo labā krasta pieteka
Kamberlenda upe ASV ("Cumberland River"), Ohaijo kreisā krasta pieteka, garums - 1109 km, sākas Apalačos, augštecē līdz 100 m dziļas aizas
Saskvehana upe ASV ("Susquehanna River"), garums - \~990 km, tek pa Apalačiem, ietek Atlantijas okeāna Česapīka līcī, krāčaina
Čatahūčī upe ASV dienvidaustrumu daļā ("Chattahoochee River"), Apalačikolas labā satekupe, garums 660 km
Tenesī upe ASV, Ohaio kreisā krasta pieteka, garums - 1050 km, kopā ar Holstonu 1470 km, veidojas Apalaču rietumu nogāzē satekot Holstonai un Frenčbrodai
Talačaja upe Azerbaidžānā, Žagatalas rajonā, Ganihas kreisā krasta pieteka, sākas Lielā Kaukāza dienvidu nogāzē
Vileščaja upe Azerbaidžānas dienvidaustrumos, izteka Tališu kalnu ziemeļu daļā, ietek Kaspijas jūras Gizilaghačas līcī
Scviha upe Baltkrievijā, Brestas apgabala dienvidaustrumos, Pripetes labā krasta pieteka, augštece Ukrainā, kur saucas - Stviha
Zilupe upe Baltkrievijā, Latvijā un Krievijā, Veļikajas kreisā krasta pieteka, garums - 195 km, no tiem Latvijas teritorijā 80 km, kritums - 30 m, atsevišķos posmos ir Latvijas un Baltkrievijas un Latvijas un Krievijas robežupe; Krievijā saucas Siņaja, Baltkrievijā - Siniucha
Šaše upe Bostvānā un Zimbabvē ("Shashe"), lielā daļā garuma šo valstu robežupe, Limpopo kreisā krasta pieteka
Aņandui upe Brazīlijā (_Anhandui, Rio_), Matugrosu du Sula štatā, Paranas labā krasta pieteka
Žekitinjonja upe Brazīlijā (port. val. "Jequitinhonha"), garums - 1030 km, sākas Brazīlijas plakankalnes Espinjasu grēdā, ietek Atlantijas okeānā
Šari upe Centrālajā Āfrikā, CĀR, Čadā, lejtecē Čadas un Kamerūnas robežupe (fr. val. "Chari"), garums - \~1400 km (kopā ar Vamu), veidojas satekot Bamingi un Gribingi, ietekot Čada ezerā, kopā ar Logoni veido kopēju deltu
Ili upe Centrālāzijā (Ķīnā un Kazahstānā), garums - 1001 km (kopā ar Tekesu 1439 km), veidojas satekot Tekesai un Kungesai Austrumtjanšanā (Ķīnā), ietek Balhaša ezerā
Dije upe Čehijā un Austrijā, Morāvas labā krasta pieteka (čehu val. "Dyje", vācu val. "Thaya"), garums 302 km
Arno upe Dānijā (_Arnå_), Dienviddānijas reģiona dienvidos, ietek Ziemeļjūrā, dienvidos no Vadehaveta šauruma
Šaranta upe Francijas rietumos ("Charente"), garums - 360 km, sākas Centrālā masīva rietumu atzaros, tek pa Garonnas zemienes ziemeļu malu, ietek Biskajas līcī uz ziemeļiem no Žirondas, veido estuāru
Usumasinta upe Gvatemalā un Meksikā ("Usumacinta"), garums - 1000 km, sākas Čjapasas Sjerramadrē (augštecē nosukumi - Rionegro, Čihoja, Salinasa), ietek Kampečes līcī Meksikas līča dienvidos, kopā ar Grihalvu veido deltu
Emajegi upe Igaunijā, iztek no Pihajerva Valgas apriņķī, Otepes augstienē, caurtek Vertsjervu, ietek Peipusa ezerā, garums - \~250 km
Ačankovilāra upe Indijā (_Achankovil Ār_), Keralas štatā, ietek Lakšadvīpu jūrā
Adži upe Indijā (_Aji_), Gudžarātas štatā, ietek Arābijas jūras Kačhas līcī
Mahanadi upe Indijā ("Mahanadi"), Dekānas plakankalnes ziemeļaustrumos, garums - \~900 km, sākas Austrumgatu rietumu daļā 600 m vjl., ietek Bengālijas līcī, veidojot kopēju deltu ar Brahmani, Baltarani u. c. upēm
Prānhita upe Indijā ("Prānhita"), Godāvari kreisā krasta pieteka, Mahāraštras un Āhndra Pradēšas štata robežupe \~250 km garumā, izveidojas Mahāraštras štatā, satekot Vardhai un Pengangai
Tāpi upe Indijā ("Tāpi"), Indostānas pussalas ziemeļrietumos, garums - 720 km, sākas Satpūras kalnos, ietek Arābijas jūras Khambhātas līcī
Sārda upe Indijā un Nepālā, Ghāgharas labā krasta pieteka
Banāsa upe Indijā, Čhatisgarhas un Madhja Pradēšas štatā, Sonas labā krasta pieteka
Maha upe Indijā, Čhatīsgarhas un Odišas štatā, ietek Bengālijas līcī
Barākara upe Indijā, Džhārkhandas štatā, Damodaras kreisā krasta pieteka
Bandžāra upe Indijā, Madhja Pradēšas štatā, izteka un augštece Čhatisgarhas štatā
Tela upe Indijā, Odišas štatā, Mahas labā krasta pieteka
Menamčaopraja upe Indoķīnas pussalā (taju val. "Mae Nam Chao Phraya"), veidojas satekot 3 upēm - Pingai, Nanai un Jomai, garums - 1500 km (kopā ar Pingu), iztekas sākas Kuntana grēdā \~2000 m vjl., ietek Dienvidķīnas jūras Siāmas līcī; Menama
Asahana upe Indonēzijā (_Asahan_), Sumatras salā, iztek no Tobas ezera, ietek Malakas šaurumā
Mahakama upe Indonēzijā ("Mahakam"), Kalimantānas salas austrumu daļā, garums - \~720 km, sākas Bovenkapuasa grēdā, ietek Makasaras šaurumā, veido plašu deltu
Batanhari upe Indonēzijā, Sumatras salas dienvidu daļā, garums - \~600 km, sākas Barisana grēdas ziemeļaustrumu nogāzē, ietek Berhalas šaurumā
Šatelaraba upe Irākā, lejtecē Irānas un Irākas robežupe (arābu val. "Shatt al Arab"), garums - 195 km, veidojas satekot Tigrai un Eifratai, ietek Persijas līcī
Ābdānāna upe Irānā (_Ābdānān, Rūdkhāneh-ye_), Ilāmas ostānā, sākas Kabirkūha kalnos, izsīkst ostāna dienvidos pie Irākas robežas
Kārūna upe Irānā ("Kārūn"), garums - 820 km, sākas Zerdkuha kalnu nogāzēs, lejtecē veido deltu, viens atzars ietek Šatelarabā, otrs - Persijas līcī
Šenona upe Īrijā (_Shannon_), garums - 384 km, izteka Airona kalnos, vidustece Centrālajā zemienē, tek caur Alena, Rī, Derga ezeru, ietek Atlantijas okeānā, veido estuāru 100 km garumā un 2-10 km platumā; Šonona
Neļgese upe Jakutijā (Saha Republikā), Krievijā, Adičas kreisā krasta pieteka, garums \~500 km
Čarki upe Jakutijā (Saha Republikā), Krievijā, Adičas labā krasta pieteka, garums \~300 km
Tuostaha upe Jakutijā (Saha Republikā), Krievijā, Adičas labā krasta pieteka, garums \~400 km
Klūta upe Jaunzēlandes Dienvidsalas dienvidos ("Clutha"), garums - 322 km, sākas Dienvidalpos pie Aspairinga kalna, tek caur Vanakas ezeru, Otagas plato vietām aizā, ietek Klusajā okeānā
Tertera upe Kalnu Karabahā un Azerbaidžānā, Kūras labā krasta pieteka, kas tagad ietek Galvenajā Milas-Karabahas kolektorā
Sautnahani upe Kanādā ("South Nahanni River"), Ziemeļrietumu Teritorijās, Liārdas kreisā krasta pieteka
Atabaska upe Kanādas rietumos (_Athabasca_), Makenzi baseinā, garums - 1231 km, sākas Klinšu kalnos, ietek Atabaskas ezerā
Žema upe Kazahstānā, Aktebes un Atirau apgabalā, garums 712 km, sākas Mughalžara rietumu nogāzē, tek pa sausām stepēm, lejtecē pa Piekaspijas pustuksnesi un tuksnesi, bieži izsīkst, nesasniegusi Kaspijas jūru
Aksu upe Kazahstānā, Almati apgabalā, garums - 316 km, sākas Džungārijas Alatava šļūdoņos, ietek Balhašā
Ajageza upe Kazahstānā, Austrumkazahstānas un Almati apgabalā, garums - 492 km, sākas Tarbaghataja ziemeļu nogāzē, tek pa pustuksnešainu ieleju, ietek (palu laikā) Balhaša austrumu daļā
Lepsi upe Kazahstānā, garums - 417 km, sākas Džungārijas Alatau ziemeļu nogāzes ledājos, tek pa Semirečjes stepēm un smiltājiem, kur to intensīvi izmanto apūdeņošanai, ietek Balhaša ezera austrumu daļā, kas daļēji izžūst
Jula upe Kreivijā, Arhangeļskas apgabalā, Piņegas kreisā krasta pieteka
Pokšeņga upe Kreivijā, Arhangeļskas apgabalā, Piņegas kreisā krasta pieteka
Belaja upe Kreivijā, Arhangeļskas apgabalā, viena no Piņegas satekupēm, garums - 44 km
Ježuga upe Kreivijā, Komi Republikā un Arhangeļskas apgabalā, Piņegas labā krasta pieteka
Čornaja upe Kreivijas Arhangeļskas apgabalā, viena no Piņegas sateupēm, garums - \~40 km
Algama upe Krievijā (_Algama_), Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidos, Gonamas labā krasta pieteka
Allaiha upe Krievijā (_Allaiha_), Sahas Republikā (Jakutijā), Indigirkas kreisā krasta pieteka tās lejtecē
Amediči upe Krievijā (_Amediči_), Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidos, Aldanas augšteces kreisā krasta pieteka
Arga-Sala upe Krievijā (_Arga-Sala_), Krasnojarskas novadā un Sahas Republikā (Jakutijā), Oļeņokas labā krasta pieteka
Artjugina upe Krievijā (_Artjugina_), Krasnojarskas novadā, Turuhanskas zemienē, Jeņisejas kreisā krasta pieteka
Oļokma upe Krievijā, Aizbaikāla novadā, Amūras apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā), Ļenas labā krasta pieteka, garums - 1436 km, sākas Aizbaikāla novada kalnos
Čara upe Krievijā, Aizbaikāla novadā, Irkutskas apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā), Oļokmas kreisā krasta pieteka, garums - 851 km, sākas Kodara dienvidu nogāzē
Katuņa upe Krievijā, Altaja Republikā un Altaja novadā, satekot ar Biju, veido Obu, garums - 688 km, sākas Beluhas kalna dienvidu nogāzē no Katuņas šļūdoņa 1970 m vjl.
Kosma upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā un Komi Republikā, Ciļmas kreisā krasta pieteka
Ciļma upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā un Komi Republikā, Pečoras kreisā krasta pieteka, garums - 374 km, sākas Timana skraustā
Šapkina upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā un Komi Republikā, Pečoras labā krasta pieteka, garums - 514 km, iztek no Lielā Šapkina ezera
Kolva upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā un Komi Republikā, Usas labā krasta pieteka (Pečoras baseinā), garums - 546 km
Oņega upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, garums 416 km, sākas Lačas ezerā, ietek Baltās jūras Oņegas līcī
Kima upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, Mezeņas labā krasta pieteka
Sula upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, Mezeņas labā krasta pieteka
Peza upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, Mezeņas labā krasta pieteka, garums - 343 km (kopā ar Ročugu - 515 km), sākas Timana skraustā satekot Ročugai un Bludnajai
Sula upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, Pečoras kreisā krasta pieteka, garums - 321 km, sākas Timana skrausta nogāzēs
Soina upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, Pečoras pietekas Sulas kreisā krasta pieteka
Bludnaja upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, Pezas kreisā satekupe
Ročuga upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, Pezas labā satekupe, garums - 172 km
Vija upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, Piņegas kreisā krasta pieteka
Iļeša upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, Piņegas labā krasta pieteka
Ustja upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, Vagas labā krasta pieteka, garums - 484 km, sākas purvos
Piņega upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, Ziemeļu Dvinas labā krasta pieteka, garums - 779 km, izveidojas, satekot Belajai un Čornajai
Kubena upe Krievijā, Arhangeļskas un Vologdas apgabalā, ietek Kubenas ezerā
Boļšojaņuja upe Krievijā, Čukotkas autonomajā apvidū un Sahas Republikā (Jakutijā), Kolimas pietekas Aņujas kreisā satekupe, sākas Anadiras plakankalnē, garums 693 km
Malijaņuja upe Krievijā, Čukotkas autonomajā apvidū un Sahas Republikā (Jakutijā), Kolimas pietekas Aņujas labā satekupe, sākas Anadiras plakankalnē, garums 738 km
Učura upe Krievijā, Habarovskas novadā un Sahas Republikā (Jakutijā), Aldanas labā krasta pieteka, garums - 812 km, sākas Stanovoja grēdas austrumos
Maja upe Krievijā, Habarovskas novadā un Sahas Republikā (Jakutijā), Aldanas pieteka, garums - 1053 km, veidojas no divām satekupēm, kas sākas Judoma-Majas kalnienē
Judoma upe Krievijā, Habarovskas novadā un Sahas Republikā (Jakutijā), lejtecē robežupe, Majas labā krasta pieteka, garums 820 km, sākas Suntarhajatas grēdā
Ņižņaja Tunguska upe Krievijā, Irkutskas apgabalā un Krasnojarskas novadā, lielākā Jeņisejas pieteka, garums — 2989 km, sākas Agštunguskas augstienē, pie ietekas Turuhanska
Ļena upe Krievijā, Irkutskas apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 4400 km, sākas Baikāla grēdas rietumu nogāzē, ietek Laptevu jūrā
Čona upe Krievijā, Irkutskas apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā), Viļujas labā krasta pieteka, garums 802 km, ietek Viļujas ūdenskrātuvē
Mezeņa upe Krievijā, Komi Republikā un Arhangeļskas apgabalā, garums - 966 km, sākas Timana skrausta rietumos, ietek Baltajā jūrā
Vaška upe Krievijā, Komi Republikā un Arhangeļskas apgabalā, Mezeņas kreisā krasta pieteka, garums - 605 km
Šoča upe Krievijā, Komi Republikā un Arhangeļskas apgabalā, Piņegas labā krasta pieteka
Jasačnaja upe Krievijā, Magadanas apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā), Kolimas kreisā krasta pieteka
Omolona upe Krievijā, Magadanas apgabalā, Čukotkas autonomajā apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā), Kolimas labā krasta pieteka, garums - 1114 km, izteka un augštece Kolimas kalnienē, lejtecē sadalās atzaros
Derbeke upe Krievijā, Saha Republikā (Jakutijā), Adičas kreisā krasta pieteka, garums \~250 km
Malaja Kuonamka upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Anabaras labā krasta pieteka
Oļeņoka upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), augštece - Krasnojarskas novadā, garums - 2292 km, sākas Austrumsibīrijas plakankalnē, ietek Laptevu jūrā
Hroma upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 685 km, sākas Polousnija skrausta ziemeļu nogāzē, tek pa Janas-Indigirkas zemieni, ietek Austrumsibīrijas jūrā, veidojot grīvlīci
Čondona upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), garums 606 km, sākas Polousnija skrausta ziemeļu nogāzē, tek pa Janas-Indigirkas zemieni, ietek Laptevu jūrā
Moma upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Indigirkas labā krasta pieteka, garums - 406 km, sākas Ulahančistaja grēdā
Bitantaja upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Janas kreisā krasta pieteka, garums - \~400 km
Dulgalaha upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Janas kreisā satekupe
Abirabita upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Janas labā krasta pieteka
Sartanga upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Janas labā satekupe, garums 620 km, sākas Verhojanskas grēdāja ziemeļu nogāzē, lejtece Janas-Oimjakonas kalnienē, gk. sniegūdeņu pieplūde
Ožogina upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Kolimas kreisā krasta pieteka, garums - 523 km, sākas Momas grēdā, satekot Sulakanai un Deļkju
Boļšaja Čukočja upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Kolimas zemienē, garums — 758 km, ietek Austrumsibīrijas jūrā
Aldana upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), lielākā Ļenas pieteka, garums - 2273 km, kuģojama vidustecē un lejtecē (1753 km), sākas Stanovoja ziemeļu nogāzē
Molodo upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Ļenas kreisā krasta pieteka, garums - 556 km (kopā ar Molodo-Ungaanabilu - 623 km), veidojas satekot Molodo-Ungaanabilai un Molodo-Hangasanabilai, tek pa Vidussibīrijas plakankalnes ziemeļaustrumu malu
Muna upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Ļenas kreisā krasta pieteka, garums - 715 km, veidojas satekot Ortomunai un Ulahanmunai
Kengkeme upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Ļenas labā krasta pieteka, garums - 589 km
Morkoka upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Marhas kreisā krasta pieteka
Hanja upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Marhas labā krasta pieteka
Birekte upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Oļeņokas kreisā krasta pieteka
Bura upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Oļeņokas kreisā krasta pieteka
Pura upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Oļeņokas kreisā krasta pieteka
Ukukita upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Oļeņokas kreisā krasta pieteka
Unukita upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Oļeņokas kreisā krasta pieteka
Merčimdena upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Oļeņokas labā krasta pieteka
Siļigira upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Oļeņokas labā krasta pieteka
Hoska upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Ožoginas kreisā krasta pieteka
Čočoļugjuna upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Ožoginas labā krasta pieteka
Deļkju upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Ožoginas satekupe Momas grēdā
Sulakana upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Ožoginas satekupe Momas grēdā
Marha upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Viļujas kreisā krasta pieteka, garums - 1181 km, sākas Vidussibīrijas plakankalnes austrumos
Ņuja upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidrietumu daļā, Ļenas kreisā krasta pieteka, garums - 798 km, tek pa Pieļenas plato
Betinče upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidrietumu daļā, Ņujas kreisā krasta pieteka
Hamaki upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidrietumu daļā, Ņujas kreisā krasta pieteka
Očugujmurbaji upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidrietumu daļā, Ņujas kreisā krasta pieteka
Timpičana upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidrietumu daļā, Ņujas kreisā krasta pieteka
Ulahanmurbaji upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidrietumu daļā, Ņujas kreisā krasta pieteka
Sutama upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidu daļā, Gonamas labā krasta pieteka
Gonama upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidu daļā, Učuras kreisā krasta pieteka, garums - 686 km, sākas Stanovoja ziemeļu nogāzē
Rosoha upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļaustrumos, Alazejas kreisā krasta pieteka, garums - 453 km, līkumo pa ezeriem un purviem bagāto Kolimas zemieni, veidojas satekot Iļinjurjahai un Argajurjahai
Alazeja upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļaustrumos, garums - 1520 km, veidojas satekot Ņeļkanai un Kadilčanai, kas sākas Alazejas plakankalnē, tek pa Kolimas zemieni, ļoti līkumaina, ietek Austrumsibīrijas jūrā
Argajurjaha upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļaustrumos, Rosohas satekupe
Iļinjurjaha upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļaustrumos, Rosohas satekupe, garums - 337 km
Anabara upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļrietumos, garums - 939 km, sākas Anabaras plato dienvidu daļā, ietek Laptevu jūras Anabaras līcī, baseinā dimantu atradnes
Bahtemira upe Krievijā, Volgas labā krasta atteka lejpus Astrahaņas
Mezeņas Pižma upe Krievijas Arhangeļskas apgabalā, Mezeņas labā krasta pieteka
Gjuļgeričaja upe Krievijas Dagestānas Republikā, izveidojas, satekot Čirahčajai un Kurahai, kas abas sākas Lielā Kaukāza Samuras grēdas austrumu nogāzēs, ietek Kaspijas jūrā, veidojot ar Samuru kopēju deltu
Pečora upe Krievijas Eiropas daļas ziemeļaustrumos, Komi Republikā un Arhangeļskas apgabala Ņencu autonomajā apvidū, garums - 1800 km, sākas Ziemeļurālos 675 m vjl., ietek Barenca jūras dienvidaustrumu daļā, veidojot \~45 km platu deltu
Vičegda upe Krievijas Komi Republikā un Arhangeļskas apgabalā, Ziemeļu Dvinas labā krasta pieteka, garums - 1130 km, sākas Timana skrausta dienvidaustrumu galā
Timptona upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Aldanas labā krasta pieteka, garums - 644 km, sākas Stanovojā, tek pa Aldanas kalnieni
Omoloja upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 593 km, sākas Sijetindes grēdā (Verhojanskas grēdājā), tek uz ziemeļiem gar Kulara grēdu, ietek Laptevu jūras Buorhajas līcī
Selenjaha upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 796 km, veidojas Čerska grēdājā satekot Hargisalai un Ņamņai, tek pa Momas-Selenjahas ieplaku un Abijas zemieni
Ujandina upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Indigirkas kreisā krasta pieteka, garums - 586 km, sākas Polousnija skrausta atzaros
Ļinde upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Ļenas kreisā krasta pieteka, garums - 804 km, sākas Vidussibīrijas plakankalnes austrumu daļā, ļoti līkumaina
Argajurjaha upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Omolojas kreisā krasta pieteka
Buhuruka upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Omolojas kreisā krasta pieteka
Kuranahjurjaha upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Omolojas kreisā krasta pieteka
Ulahanbaki upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Omolojas kreisā krasta pieteka
Ulahankuegulura upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Omolojas labā krasta pieteka
Ņamņa upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Selenjahas satekupe
Hargisala upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Selenjahas satekupe, garums - 49 km
Boļšojillimaha upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Timptonas kreisā krasta pieteka
Čuļmana upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Timptonas kreisā krasta pieteka
Hatimi upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Timptonas kreisā krasta pieteka
Dželtulaha upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Timptonas labā krasta pieteka
Seimdže upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Timptonas labā krasta pieteka
Ginima upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Učuras kreisā krasta pieteka
Igiata upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Viļujas kreisā krasta pieteka
Ulahanbotuobuja upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Viļujas labā krasta pieteka
Ulahanvava upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Viļujas labā krasta pieteka
Tjukjana upe Krievijas Sahas Republkā (Jakutijā), Viļujas kreisā krasta pieteka, garums - 747 km, sākas Vidussibīrijas plakankalnē
Koļikjegana upe Krievijas Tjumeņas apgabalā, Vahas labā krastā pieteka
Kulinigola upe Krievijas Tjumeņas apgabalā, Vahas labā krastā pieteka
Sabuna upe Krievijas Tjumeņas apgabalā, Vahas labā krastā pieteka
Kokšenga upe Krievijas Vologdas un Arhangeļskas apgabalā, Ustjas kreisā krasta pieteka
Vaga upe Krievijas Vologdas un Arhangeļskas apgabalā, Ziemeļu Dvinas kreisā krasta pieteka, garums - 575 km, sākas purvos, tek pa mežainu apvidu
Jalundzjana upe Ķīnā ("Yalong Jiang"), Jandzi kreisā krasta pieteka, garums - \~1500 km, sākas Tibetas kalnienē, Bajanharaulas grēdā, ieleja šaura, dziļa, krasti stāvi
Morona upe Ķīnā, Cjinhai provinces dienvidrietumu daļā, arī Sičuaņas un Juņnaņas prrovincē, Jandzi augštece
Čhuma upe Ķīnā, Cjinhai provinces dienvidrietumu daļā, Moronas (Jandzi) kreisā krasta pieteka
Dančhu upe Ķīnā, Cjinhai provinces dienvidrietumu daļā, Moronas labā krasta pieteka, Jandzi augštece
Tograsaja upe Ķīnā, , Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona austrumu daļā, lejtece Cjinhai provincē, kur ietek Gaskela ezerā
Daduhe upe Ķīnā, Cjinhai un Sičuaņas provincē, Jalundzjanas kreisā krasta pieteka
Sjaņšuihe upe Ķīnā, Cjinhai un Sičuaņas provincē, Jalundzjaņas kreisā krasta pieteka
Ghāghara upe Ķīna, Nepālā un Indijā (_Ghāghara_), Gangas kreisā krasta pieteka, garums - 950 km, sākas Tibetas kalnienes dienvidos, Nepālā šķērso Himalajus
Narina upe Ķīnā, sākas Cjinhai provinces rietumu daļā, izsīkst solončakā provinces vidusdaļā
Luanhe upe Ķīnas ziemeļaustrumu daļā ("Luanhe"), garums - 877 km, sākas Veičanas plato, ietek Dzeltenās jūras Bohaivana līcī
Banfai upe Laosā, Khammūanas provincē, Nojas labā krasta pieteka
Vitema upe Lielbritānijā ("Witham"), Anglijas vidusdaļas rietumu piekrastē, ietek Ziemeļjūras Voša līcī
Andzumbuni upe Madagaskarā (_Anjomboni_), Mahadzangas provincē, ietek Mozambikas šauruma Mahadzambas līcī
Anumavu upe Madagaskarā (_Anomavo_), Mahadzangas provincē, ietek Mozambikas šaurumā
Becibuka upe Madagaskarā, Antananarivu un Mahadzangas provincē, ietek Mozambikas šaurumā
Bemarivu upe Madagaskarā, Tomasinas un Mahadzangas provincē, ietek Moambikas šauruma Mahadzambas līcī
Muara upe Malaizijā ("Muar"), Malakas pussalā, Pahanas labā krasta pieteka, Pahanas štatā, izteka Negerisembulanas štatā
Labuka upe Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļu daļā, ietek Labukas līcī
Kinabatanana upe Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļu daļā, ietek Sulu jūrā
Segama upe Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļu daļā, ietek Sulu jūrā
Suguta upe Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļu daļā, ietek Sulu jūrā
Atojaka upe Meksikā (_Atoyac, Rio_), Oahakas pavalstī, Verdes kreisā krasta pieteka
Araguita upe Mongolijā (_Ar Agujt_), Uvurhangaja aimakā, izceļas Hangaja kalnienes dienvidaustrumos, izsīkst tuksnesī nesasniedzot Ezeru ieleju
Halhingola upe Mongolijā un Ķīnā ("Khalkh River"), garums - 233 km, sākas Lielā Hingāna rietumu nogāzē, ietek Buinūra ezerā (atteka Orčungolā)
Dzavhana upe Mongolijas rietumu daļā ("Dzavchan Gol"), garums - 808 km, sākas Hangaja grēdas dienvidrietumos, satekot Bujantgolai un Šarausgolai, ietek Airagnura ezerā, kas savienots ar Hirgisnura ezeru
Šangane upe Mozambikā ("Changane"), Limpopo kreisā krasta pieteka, izteka un īss augšteces posms Zimbabves dienvidaustrumos
Rāpti upe Nepālā un Indijā, Ghāgharas kreisā krasta pieteka
Orava upe Polijā un Slovākijā, Vāhas kreisā krasta pieteka
Kolima upe Sibīrijas ziemeļaustrumos, Krievijā (Magadanas apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā)), garums - 2129 km, satekupes (Kulu un Ajanjurjaha) sākas Halkanas grēdā, ietek Austrumsibīrijas jūrā
Jana upe Sibīrijas ziemeļaustrumos, Krievijā, garums - 872 km (kopā ar Sartangu 1492 km), satekupes Dulgalaha un Sartanga sākas Verhojanskas grēdāja dienvidos, ietek Laptevu jūrā
Indigirka upe Sibīrijas ziemeļaustrumos, Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 1726 km, veidojas satekot Hastahai un Tarinjurjahai Halkanas grēdas ziemeļu nogāzē, ietek Austrumsibīrijas jūrā
Nitra upe Slovākijā, Vāhas kreisā krasta pieteka, garums - 243 km
Alama upe Spānijā (_Alhama_), Ebro labā krasta pieteka Larjohas autonomā apgabala austrumos
Mahaveli upe Šrilankas austrumos ("Mahaweli"), garums - \~330 km, sākas centrālajā kalnienē, ietek Bengālijas līcī
Amūra upe Tālajos Austrumos, Ķīnas un Krievijas robežupe (ķīniešu valodā "Heilong Jiang" - Heilundzjana), garums - 2824 km, veidojas satekot Arguņai un Šilkai, lielākajā daļā garuma Krievijas un Ķīnas robežupe, lejtece Krievijas Federācijas Habarovskas novadā, ietek Ohotskas jūras Sahalīnas līcī, kuģojama visā garumā
Akčasu upe Turcijā (_Akçasu_), Osmanijas un Adanas ilā, Žejhanas labā krasta pieteka
Altiparmaka upe Turcijā (_Altıparmak Çavı_), Artvinas ilā, Čoruhas kreisā krasta pieteka
Ajdara upe Ukrainā (_Aidar_), Luhanskas apgabalā, Siverskijdoņecas kreisā krasta pieteka, augštece un izteka Krievijas Belgorodas apgabalā, kur tās nosaukums ir _Aidara_
Stviha upe Ukrainā, Rivnes apgabalā, Pripetes labā krasta pieteka (lejtece Baltkrievijā, kur saucas - Scviha)
Mulde upe Vācijā ("Mulde"), Elbas kreisā krasta pieteka, Saksijā un Saksijā-Anhaltē, garums - 124 km, izveidojas, satekot Freibergas Muldei un Cvikavas Muldei
Vertaha upe Vācijā, Bavārijā, Švābijā, Lehas kreisā krasta pieteka
Stefans Urāna pavadonis ("Stephano"), vidējais attālums no planētas - 8004000 km, izmēri - 32 km
Uromyces appendiculatus uromicu sugas "Uromyces phaseoli" sinonīms nosaukums
Bejas dzirnavu ezers uz Alūksnes upes uzpludināta ūdenskrātuve, Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, platība — 5,5 ha
Blaževiču dzirnavezers uz Čodarānu upes uzpludināta ūdenskrātuve, Ludzas novada Blontu pagastā pie Zvirgzdenes pagasta robežas, platība — \~3 ha; Čodarānu dzirnavezers
Neretas ūdenskrātuve uz Dienvidsusējas un tās pietekas Salātes uzpludināta ūdenstilpe Neretas pagastā, platība — \~9 ha; Neretas dzirnavezers
eshatoloģisks uz eshatoloģiju attiecīgs
Uguņezers uz Grīvas upes uzpludināts dzirnavezers Talsu novada Vandzenes pagastā, platība - 17,9 ha
Pelēču dzirnavezers uz Jašas upes uzstādināta ūdenskrātuve Preiļu novada Pelēču pagastā, platība - 2,3 ha; Gorniešu dzirnavezers; Gornijašu dzirnavezers; Gornojašu dzirnavezers
Niedrišku dzirnavezers uz Niedruškas upes uzpludināta ūdenstilpe Madonas novada Ļaudonas pagastā, platība - 1,9 ha; Niedrišķu dzirnavezers; Niedrišku-Dzirnavu dzirnavezers
Omuļu dzirnavezers uz Omuļupes uzpludināta ūdenskrātuve Ērģemes pagastā, platība - 12,5 ha
Sudmallejas dzirnavezers uz Rīvas upes uzpludināta ūdenskrātuve Kuldīgas novada Turlavas pagastā, platība - <1 ha
Baltinavas dīķis uz Supenkas upes augšpus Baltinavas ciema uzstādināta ūdenskrātuve, platība — \~1 ha
Dzirnavezers uz Supenkas upes uzpludināts dzirnavezers Baltinavas novadā, platība - 6 ha
Ainavas dzirnavu ezers uz Vijatas upes uzpludināts ezers Gulbenes novada Galgauskas pagastā, 1 km no tās ietekas Tirzā, platība — 12 ha
sudannēģeri uz ziemeļiem no ekvatora līdz Sahārai dzīvojošie nēģeri, atšķirīgas ciltis: ašanti, mandingo, haussa, ewe, kanuri, tibu
arhitektonika Uzbūve, kompozīcija (mākslas darbā); sastāvdaļu saliedējums harmoniskā vienībā (mākslas darbā)
tektonika Uzbūve, kompozīcija (mākslas darbā); sastāvdaļu saliedējums harmoniskā vienībā (mākslas darbā)
saskarne ESDI uzlabotā mazo ierīču saskarne (angļu "Enhanced Small Device Interface (ESDI)")
ESDI uzlabotā mazo ierīču saskarne (angļu "Enhanced Small Device Interface")
programmatūra ECF uzlabotās savienojamības iespējas (angļu "Enhanced Connectivity Facilities (ECF)")
snapot uzņemt attēlus un video, pievienot tiem tekstu un zīmējumus, parasti, lai nosūtītu draugiem, izmantojot attēlu kopīgošanas sociālo tīklu _Snapchat_
ELEC uzņēmuma vietējais sakaru operators (angļu "Enterprise Local Exchange Carrier")
Virbu dzirnavezers uzpludinārts uz Virbupes Talsu novada Abavas pagastā, platība — 3 ha
Spīķu ūdenskrātuve uzpludināta Šķēdes upē uz Kuldīgas un Saldus novadu robežas Vārmes un Šķēdes pagastā, platība - 16,5 ha; Elektrostacijas ūdenskrātuve
Zeltiņu dzirnavezers uzpludināta ūdenskrātuve uz Melnupes Alūksnes novada Zeltiņu pagastā, platība - 3 ha; Lejas dzirnavezers; Lejasdzirnavu ezers
Ķimšu ūdenskrātuve uzpludināta uz Bikstupes Jaunpils pagastā, platība - 9,2 ha
Līču ūdenskrātuve uzpludināta uz Braslas upes Skrīveru pagastā, platība — \~10 ha
Čaušas ūdenskrātuve uzpludināta uz Čaušicas upes Svariņu pagastā, platība - 2,3 ha
Upeskūdiņu ūdenskrātuve uzpludināta uz Dubnas upes Šķeltovas pagastā, platība - \~1,5 ha
Džūkstes ūdenskrātuve uzpludināta uz Džūkstes upes Tukuma novada Džūkstes pagastā, platība — 8,8 ha
Mēra ūdenskrātuve uzpludināta uz Gružupītes Smiltenes novada Bilskas pagastā, platība — 1,6 ha
Dūres ūdenskrātuve uzpludināta uz Iežupes Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība — 8,3 ha
Celmenes ūdenskrātuve uzpludināta uz Kurnas upes Balvu novada Kubulu pagastā, platība — 10 ha
Rankas ūdenskrātuve uzpludināta uz Lazdupes Gulbenes novada Rankas pagastā, platība — 3 ha
Lažas ūdenskrātuve uzpludināta uz Lažas upes Aizputes pilsētas teritorijā, platība — 19,8 ha; Laža ezers
Stacijas ūdenskrātuve uzpludināta uz Lešķupes Gulbenes novada Litenes pagastā, platība - 7,7 ha
Līčupes ūdenskrātuve uzpludināta uz Līčupes Tomes pagastā, platība — 8 ha
Ērgļu ūdenskātuve uzpludināta uz Ogres upes Madonas novada Ērgļu pagastā, platība — 11,2 ha
Launkalnes ūdenskrātuve uzpludināta uz Rauzas upes Smiltenes novada Launkalnes pagastā, platība — 1,1 ha
Rauziņas ūdenskrātuve uzpludināta uz Rauzas upes Smiltenes novada Launkalnes pagastā, platība — 1,8 ha
Pūcīšu ūdenskrātuve uzpludināta uz Rūdupes Kuldīgas novada Rumbas pagastā, platība - 8,4 ha
Spaļupītes ūdenskrātuve uzpludināta uz Spaļu strauta (Spaļupītes) Saldus novada Novadnieku pagastā, platība — 0,8 ha
Mūrmuižas dzirnavezers uzpludināta uz Svētes upes Jelgavas novada Vilces pagastā, platība — 13,2 ha; Ziedkalnes dzirnavezers; Ziedkalnes ūdenskrātuve; Mūrmuižas ūdenskrātuve
Alokstes ūdenskrātuve uzpludināta uz Tebras pietekas Alokstes Lažas pagastā, Apriķu HES darbības nodrošināšanai, platība - 54,3 ha
Cesvaines ūdenskrātuve uzpludināta uz Urdavas upes, Cesvaines pagastā, platība - 1,9 ha
Centra ūdenskrātuve uzpludināta uz Vijatas upes Gulbenes novada Galgauskas pagastā, platība — 2 ha
Zaņas ūdenskrātuve uzpludināta uz Zaņas upes Saldus novada Zaņas pagastā, platība — 20,4 ha; Zaņas dzirnavu dīķis
Zvirgzdupes ūdenskrātuve uzpludināta uz Zvirgzdupītes Kocēnu novada Kocēnu pagastā, platība — 18 ha
Gulbenes dzirnavezers uzpludināts Gulbenes pilsētā uz Krustalīces upes, platība — 2,4 ha
Dobuļu dzirnavezers uzpludināts Kujas upē, Madonas novada Liezēres pagastā, platība - 4,2 ha; Dzirnavezers
Pils dzirnavezers uzpludināts Kuldīgas pilsētā uz Alekšupītes, platība — <1 ha
Katvaru dzirnavezers uzpludināts Limbažu novada Katvaru pagastā uz Braslas pietekas no Katvaru ezera, platība — \~3 ha
Ārciema dzirnavezers uzpludināts Limbažu novada Pāles pagasta Ārciemā uz Svētes pietekas Pērļupes, platība — 6,8 ha
Sipenes dzirnavezers uzpludināts Pavārvalkā Ventspils novada Puzes pagastā, platība - 8,8 ha; Zubenes dzirnavezers; Zupenes dzirnavezers
Jāņdzirnavu dīķis uzpludināts pie Pērļupes Limbažu novada Pāles pagastā, platība — 3,6 ha
Daļģu dzirnavezers uzpludināts Priekules pagastā uz Virgas upes, platība - 2,5 ha
Ezeres dzirnavu dīķis uzpludināts Saldus novada Ezeres pagastā uz Ezeres upes, platība - 24 ha, garums - 2 km, lielākais platums - 0,2 km, lielākais dziļums - 4 m; Ezeres dzirnavezers
Bukas dīķis uzpludināts Siguldas novada Mālpils pagastā uz Sudas upes, platība — 4,5 ha; Bukas dzirnavezers; Lejasjaunzemju dzirnavezers
Dursupes dzirnavezers uzpludināts Talsu novada Balgales pagastā uz Dursupes, platība — 7,9 ha
Rudbāržu dzirnavezers uzpludināts un Kojas upes Rudbāržu pagastā, platība — 4,1 ha; Dzirnavezers
Trikātas dzirnavezers uzpludināts uz Abula, Trikātas pagastā, platība — 3 ha; Skolas dzirnavezers; Trikatas dzirnavezers
Lēdurgas dzirnavezers uzpludināts uz Aģes labā krasta pietekas Lēdurgas pagastā, platība — 2,5 ha
Cīravas dzirnavezers uzpludināts uz Akmenes upes Cīravas pagastā, platība — 3 ha
Veckārķu dzirnavezers uzpludināts uz Akmenes upes Kārķu pagastā, platība — 4,7 ha
Grobiņas dzirnavu dīķis uzpludināts uz Ālandes upes Grobiņas pilsētas teritorijā, platība — \~10 ha; Grobiņas dzirnavezers
Mujānu dzirnavezers uzpludināts uz Anuļas upes Kocēnu pagastā, platība — 8,5 ha
Viļķenes dzirnavezers uzpludināts uz Ārupītes pietekas Limbažu novada Viļķenes pagastā, platība — 15 ha
Kroņauces dzirnevezers uzpludināts uz Auces upes Tērvetes pagastā, platība — 13,6 ha
Dēseles dzirnavezers uzpludināts uz Bakūzes upes, Dienvidkurzemes novada Embūtes pagastā, platība — 3,8 ha; Bakūžu dzirnavezers
Bauņu dzirnavu ezers uzpludināts uz Bauņupītes Matīšu pagastā, platība - \~19 ha
Upesmuižas dzirnavezers uzpludināts uz Bērzes upes Bikstu pagastā, platība — 1,6 ha
Bikstu Palejas dzirnavezers uzpludināts uz Bērzes upes Dobeles novada Bikstu pagastā, platība — \~9 ha; Palejas dzirnavezers
Jaunpils dzirnavezers uzpludināts uz Bikstupes Jaunpils novada Jaunpils pagastā, platība — 11,3 ha
Dižgramzdas dzirnavezers uzpludināts uz Birztalas upes Dienvidkurzemes novada Gramzdas pagastā, platība — 5 ha
Blīdenes dzirnavezers uzpludināts uz Blīdenes upes un tās pietekas "Biržu strauts" Saldus novada Blīdenes pagastā, platība — \~10 ha
Lielbornes dzirnavezers uzpludināts uz Bornes upes Salienas pagastā, platība — 2 ha
Upesmuižas dzirnavezers uzpludināts uz Cieceres upes Saldus pilsētas teritorijā, platība — 1,5 ha
Jumpravdzirnavu dīķis uzpludināts uz Cimeļupes Limbažu novada Limbažu pagastā, platība - 4,5 ha; Jumpravdzirnavu dzirnavezers; Jumpravas dzirnavezers
Gārsenes dzirnavezers uzpludināts uz Dienvidsusējas upes Gārsenes pagastā, platība — \~18 ha
Skrīveru dzirnavezers uzpludināts uz Dīvajas upes Skrīveru novadā, platība — 2,5 ha; Kalnamuižas ezers; Kalnezers
Krustpils dzirnavezers uzpludināts uz Donaviņas upes Jēkabpils pilsētas teritorijā, platība - \~4 ha
Dūres ezers uzpludināts uz Dūres upes Valmieras novada Burtnieku pagastā, platība — 1,6 ha; Dūres dzirnavezers; Melderīšu dzirnavezers
Bangotnes dzirnavu ezers uzpludināts uz Dzirnavu strauta Kuldīgas novada Laidu pagastā, platība — 1,5 ha
Ilzenes dzirnavezers uzpludināts uz Dzirnavupītes Alūksnes novada Ilzenes pagastā, platība — 11,5 ha
Strazdes dzirnavezers uzpludināts uz Dzirnavupītes Talsu novada Virbu un Starzdes pagastā, platība — 2,5 ha; Strazdupes dzirnavezers; Dzirnavezers
Lancenieku dzirnavezers uzpludināts uz Džūkstes upes Tukuma novada Džūkstes pagastā, platība — 13,1 ha; Lanciņu dzirnavezers; Pienavas dzirnavezers
Ugāles dzirnavezers uzpludināts uz Engures upes Ventspils novada Ugāles pagastā, platība — \~2 ha
Dārtes ezers uzpludināts uz Grīvas upes Talsu novada Vandzenes pagastā, platība — 6 ha; Dārtes dzirnavu ezers
Urgas dzirnavezers uzpludināts uz Iģes, Braslavas pagastā, platība — 16 ha
Šēderes dzirnavezers uzpludināts uz Ilūkstes upes Šēderes pagastā, platība — 3,5 ha; Šederes dzirnavezers
Satiķu dzirnavezers uzpludināts uz Imulas upes Gaiķu pagastā, platība — 11,9 ha; Vecsatiķu dzirnavezers
Rundāles dzirnavezers uzpludināts uz Īslīces un tās pietekas Bērsteles, platība — 5 ha
Krāslavas Lejas dzirnavezers uzpludināts uz Jāņupītes Krāslavas pilsētā, 0,2 km no ietekas Daugavā, platība <1 ha
Krāslavas Kalna dzirnavezers uzpludināts uz Jāņupītes Krāslavas pilsētā, 0,7 km no ietekas Daugavā, platība <1 ha
Vainižu dzirnavezers uzpludināts uz Jenceļa Limbažu novada Umurgas pagastā, platība — 4,5 ha
Vendzavas dzirnavezers uzpludināts uz Kaļķupītes Ventspils novada Ziru pagastā, platība — 7,8 ha
Jaunbilskas dzirnavezers uzpludināts uz Kamaldas upes Smiltenes pagastā lejpus Jaunbilskas, platība — <1 ha
Lašupes dzirnavezers uzpludināts uz Krimeldes upes Saldus novada Lutriņu pagastā, platība — 6,4 ha
Embūtes dzirnavezers uzpludināts uz Kuiļupes Embūtes pagastā, platība — 1 ha
Upmaļu dīķis uzpludināts uz Ķīves Jelgavas novada Vilces pagastā, platība — 5,3 ha; Upenieku ūdenskrātuve; Vilces ūdenskrātuve
Sēmes dzirnavezers uzpludināts uz Lāčupītes Tukuma novada Sēmes pagastā, platība — 1,8 ha
Grūbes dzirnavezers uzpludināts uz Laņģupītes Mazsalacas novada Skaņkalnes pagastā, platība — 1,1 ha
Liepupes dzirnavezers uzpludināts uz Liepupes Limbažu novada Liepupes pagastā, platība — 8,9 ha
Šķēpeļu dzirnavezers uzpludināts uz Līgatnes upes Līgatnes pagastā, platība - 1,2 ha; Jaunšķepeles dzirnavezers
Līgas dzirnavezers uzpludināts uz Līgupes Kandavas pagastā, platība — 2 ha; Līgu dzirnavezers
Lisas dzirnavezers uzpludināts uz Lisas upes Raunas pagastā, platība — <1 ha
Lejasdzirnavu dzirnavezers uzpludināts uz Līvupes Staiceles pagastā, platība - 4,2 ha; Lejas dzirnavezers
Krapes dzirnavezers uzpludināts uz Lobes upes Ogres novada Krapes pagastā, platība — <1 ha
Būdas dzirnavezers uzpludīnāts uz Maltupītes Aizkraukles novada Klintaines pagastā, platība — 2,4 ha
Dikļu dzirnavezers uzpludināts uz Mazbriedes upes Valmieras novada Dikļu pagastā, platība — 4,6 ha; Dzirnavu ezers
Krīgaļu dzirnavezers uzpludināts uz Mergupes Amatas novada Nītaures pagastā, platība — 3,7 ha; Mores dzirnavezers
Miegupes dzirnavezers uzpludināts uz Miegupītes Valmieras novada Kauguru pagastā, platība — 5,6 ha; Mūrmuižas dzirnavezers
Zāģeru dzirnavezers uzpludināts uz Nedienes upes Amatas pagastā, platība — 1,5 ha
Līču dzirnavezers uzpludināts uz Neretas upes Vīpes pagastā, platība — \~1 ha
Muiniešu dzirnavezers uzpludināts uz Nigras upes Smiltenes novada Blomes pagastā, platība - 1 ha; Muinieku dzirnavezers
Blomes dzirnavezers uzpludināts uz Nigras upes Smiltenes novada Blomes pagastā, platība — 1,6 ha
Rencēnu ezers uzpludināts uz Ošupītes Rencēnu pagastā, platība — \~18 ha; Dzirnavezers; Rencēnu dzirnavezers
Dūniju dzirnavezers uzpludināts uz Palsas upes, tās augšteces posmā Smiltenes novada Drustu pagastā, platība - 19,3 ha
Ottes dzirnavezers uzpludināts uz Paparzes upes Alūksnes novada Kalncempju pagastā, platība — 3,7 ha
Mālupes dzirnavezers uzpludināts uz Pededzes Alūksnes novada Mālupes pagastā, platība — \~3 ha
Jaunannas dzirnavezers uzpludināts uz Pededzes upes Alūksnes novada Jaunannas pagastā, platība — 2,2 ha
Mālupes dīķis uzpludināts uz Pededzes upes Alūksnes novada Mālupes pagastā, platība — \~3 ha
Planīcas dzirnavu dīķis uzpludināts uz Planīcas upes Kuldīgas novada Kurmāles pagastā, platība — 1 ha; Planicas dzirnavezers
Biržu dzirnavezers uzpludināts uz Podvāzes upes Jēkabpils novada Salas pagastā, platība — 6,9 ha; Dzirnavu dīķis
Uskačevas dzirnavezers uzpludināts uz Porkaļu upes Ludzas novada Pildas pagastā, platība - 1,2 ha
Sudmaļu dzirnavezers uzpludināts uz Pūres upes Tukuma novada Pūres pagastā, platība — 7 ha; Jaunsudmaļu dzirnavezers
Dzirnavu ezers uzpludināts uz Rātes upītes Valmieras pilsētas teritorijā, platība - 3 ha; Dzirnavu ezeriņš; Pilsētas dzirnavezers
Rēcijas dzirnavezers uzpludināts uz Rēcijas upes Kokneses novada Bebru pagastā, platība — 3,4 ha; Ruijas dzirnavezers; Recijs
Dzirnavu ezers uzpludināts uz Riežupes Kuldīgas novada Kabiles pagastā, platība - 1,8 ha; Pusgaldiņu dzirnavezers; Upesmuižas dzirnavezers
Veckalnu dzirnavezers uzpludināts uz Rikteres strauta Mālpils novadā, platība - 5 ha
Imantas dzirnavezers uzpludināts uz Rūjas upes ar nosprostojumu Rūjienas pilsētas dienvidaustrumu nomalē, tā augšdaļa Ķonu un Jeru pagastā, platība — \~20 ha
Ķoņu dzirnavezers uzpludināts uz Rūjas upes Ķoņu pagastā, platība — 24 ha
Krauju dzirnavezers uzpludināts uz Skujaines upes Bukaišu pagastā, platība - <1 ha
Smārdes dzirnavezers uzpludināts uz Slocenes upes Tukuma novada Smārdes pagastā, platība — 1,8 ha
Šlokenbekas dzirnavezers uzpludināts uz Slocenes upes Tukuma novada Smārdes pagastā, platība — 7,7 ha; Slokenbekas dzirnavezers
Pastendes dzirnavezers uzpludināts uz Stendes upes Talsu novada Ģibuļu pagastā, platība — 7,2 ha
Strautnieku dīķis uzpludināts uz Strautnieku strauta Zantes pagastā, platība - 3,2 ha; Strautnieku ūdenskrātuve
Lejasdzirnavu dzirnavezers uzpludināts uz Sudaliņas upes Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - 2 ha
Jānužu dzirnavezers uzpludināts uz Sudaliņas upes Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība — \~1 ha
Augstkalnes dzirnavezers uzpludināts uz Svētes upes Augstkalnes pagastā, platība — 17 ha; Mežmuižas dzirnavezers
Lielberķenes dzirnavezers uzpludināts uz Svētes upes Jelgavas novada Vilces pagastā pie Ziedkalnes, platība — 9 ha; Berķenes ezers
Rauzas dzirnavu dīķis uzpludināts uz Šepkas upes Smiltenes novada Palsmanes pagastā, platība — 7,1 ha
Širmeļu dīķis uzpludināts uz Širmeļupītes Birzgales pagastā, platība — 1,3 ha
Dauguļu dzirnavezers uzpludināts uz Tartaciņas upes Augšdaugavas novada Salienas pagastā, platība — 2,7 ha; Salienas dzirnavezers
Skuķīšu dīķis uzpludināts uz Tumšupes Garkalnes pagastā, platība — 7 ha; Skuķīšu dzirnavezers
Vecpils dzirnavezers uzpludināts uz Vaipas upes Kazdangas pagastā, platība — 1,2 ha
Īvandes dzirnavezers uzpludināts uz Vankas upes Ēdolē, Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, platība — 10 ha
Ēdoles dzirnavezers uzpludināts uz Vankas upes Ventspils novada Ēdoles pagastā, platība — 9,3 ha; Ēdoles dzirnavu dīķis
Mežzīles dzirnavezers uzpludināts uz Vardenes upes Kuldīgas novada Rendas pagastā, platība - 13 ha; Mežzīļu dzirnavezers; Dzirnavezers
Vārmes dzirnavezers uzpludināts uz Vārmes upes Kuldīgas novada Vārmes pagastā, platība — 3,4 ha
Varnaviču dzirnavezers uzpludināts uz Varnaviču strauta Krāslavas novada Kaplavas pagastā, platība — 1,6 ha; Novoseļcu dzirnavezers; Tartaka-Varnaviču dzirnavezers
Krotes dzirnavezers uzpludināts uz Vārtājas upes Bunkas pagastā, platība — 23,2 ha
Bunkas dzirnavezers uzpludināts uz Vārtājas upes Dienvidkurzemes novada Bunkas pagastā, platība — 10,5 ha
Kukšu dzirnavezers uzpludināts uz Vēdzeles upes Tukuma novada Jaunsātu pagastā, platība - 11,6 ha
Viesatu dzirnavezers uzpludināts uz Viesatas upes Tukuma novada Viesatu pagastā, platība - 3 ha
Pērļa dzirnavezers uzpludināts uz Vilaunes upes Gulbenes novada Druvienas pagastā, platība - 7,8 ha; Pērles dzirnavezers
Upmaļu dzirnavezers uzpludināts uz Viļeikas upes Krāslavas novada Kaplavas pagastā, platība — 1,4 ha
Teiču dzirnavezers uzpludināts uz Vitrupes Limbažu pagastā, platība — <1 ha
Vizlas dzirnavezers uzpludināts uz Vizlas upes Smiltenes novada Grundzāles pagastā, platība — 3 ha
Pampāļu dzirnavu dīķis uzpludināts uz Zaņas upes Saldus novada Pampāļu pagastā, platība — 14,4 ha; Pampāļu dzirnavezers; Pampaļu dzirnavezers
Zasas dzirnavezers uzpludināts uz Zasas upes Jēkabpils novada Zasas pagastā, platība — 3,5 ha
Lejas dīķis uzpludināts uz Zaubes upes Zaubes pagastā, Zaubes dzirnavezera augšējā daļa, platība — 1,5 ha
Māras dīķis uzstādināta ūdenskrātuve Mārupītes tecējumā, Rīgā starp Torņkalnu un Āgenskalnu, platība — 5 ha, izteku regulē slūžas
Viļānu ūdenskrātuve uzstādināta uz Maltas upes Viļānu pilsētas dienvidu nomalē un Viļānu pagastā, platība — 5,5 ha
Pakrāces dzirnavezers uzstādināts ezers Pakrāces upē Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā, platība — 1 ha, garums — 0,5 km, lielākais platums — 0,1 km, lielākais dziļums — 3,5 m, dzirnavu ēka pārbūvēta atpūtas vajadzībām; Pokrāces dzirnavezers
Siladzirnavu ezers uzstādināts Liedes upē, Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā, līmenis pacelts par 3 m, līdz 122,5 m vjl., platība — 48,4 ha, garums — 1,4 km, lielākais platums — 0,7 km, lielākais dziļums — 3,2 m, aizaugums — 60%; Jaungulbenes dzirnavezers; Liedes ezers
Šķēdes dzirnavezers uzstādināts Šķēdes labā krasta pietekā Grauzdupē, Saldus novada Šķēdes pagastā, platība — 2,6 ha, garums — 0,6 km, lielākais dziļums — 2,5 m
Zvanezers Uzstādināts uz Kangarupītes Ogres novada Meņģeles pagastā, \~500 m pirms ietekas Ogrē, platība - 3,1 ha; Meņģeles ezers; Zvanu ezers
Sila dzirnavezers uzstādināts uz Silupītes Talsu novada Īves pagastā, platība — 4,5 ha
Sustes dzirnavezers uzstādināts uz Sustes upes Saldus novada Ezeres pagastā, platība — 6,4 ha; Ezeres dzirnavezers; Dzirnavu ezers
Šķēdes dzirnavezers uzstādināts uz Šķēdes upes Kuldīgas novada Vārmes pagastā, platība — 3,7 ha
Vormsātes dzirnavezers uzstādināts uz Šķērveļa Nīkrāces pagastā, platība — 1,1 ha
Jaunais ezers uzstādināts uz Taļķes Bauskas novada Vecumnieku pagastā, platība — 22 ha; Vecumnieku ūdenskrātuve
Staņķu dzirnavezers uzstādināts Zvirgzdes pietekā Rūsiņupītē, Vecumnieku pagastā, platība - 22,9 ha, garums - 1,7 km, lielākais platums - 420 m, lielākais dziļums - 2,4 m, virsūdens aizaugums - 80%; Staņķa ezers
kitelis Uzsvārcis; halāts
pseidohalucinācija Uztveres traucējums, spilgta uztvere bez reāla ārēja stimula, kuru slimnieks pats uzskata par halucinatorisku
niedrskrējējs Vaboļu dzimtas ģints ("Odacantha"), Latvijā konstatēta 1 suga
gaļēdāju vaboļu apakškārta vaboļu kārtas apakškārta ("Adephaga")
visēdāju vaboļu apakškārta vaboļu kārtas apakškārta ("Polyphaga")
mīkstspārņi vaboļu kārtas dzimta ("Cantharidae"), kuras pārstāvjiem raksturīgs spilgts, slaids, no augšas saplacināts ķermenis, samērā mīksti segspārni un vēdera posmi; šīs dzimtas vaboles, >3400 sugu, Latvijā konstatētas 42 sugas
pundurspīdulis Vaboļu kārtas dzimta ("Cybocephalidae"), 0,9-1,5 mm garas vaboles puslodveidīgu, kailu ķermeni, plēsīgas, pārtiek no bruņutīm, Latvijā atrasta 1 suga, iespējams, ka ir vēl 1-3 sugas
pelējumgrauzis vaboļu kārtas dzimta ("Cryptophagidae"), sīkas vaboles (1-4 mm), kas pārtiek gk. no pelējumsēnēm; \~1000 sugu, Latvijā \~50 sugu
sēņgrauzis Vaboļu kārtas dzimta ("Mycetophagidae"), >200 sugu, Latvijā konstatēts 11 sugu, vaboļu ķermenis 2,3-6 mm garš, ovāls, nedaudz saplacināts, segspārni gk. brūngani vai melni ar gaišākiem plankumiem vai joslām, taustiņi vālīšveidīgi, sastopami uz sēnēm, biežāk uz piepēm
gludvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Phalacridae"), 550 sugas, Eiropā konstatēts 50 sugu, Latvijā - 10 sugu, vaboļu ķermenis stipri izliekts, ovāls, gluds, 1-3 mm garš, kāpuri attīstās ziedpumpuros vai sēklās
māņspīdulis Vaboļu kārtas dzimta ("Rhizophagidae"), 50 sugu, Latvijā konstatētas 9 sugas, vaboļu ķermenis šaurs, 2-4 mm garš, gandrīz cilindrisks, gk. brūns vai melns, mīt zem koku mizas, piepēs, ļoti bieži mizgraužu un ķirmju ejās
punktvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Sphaeriidae"), 20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
sulasvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Sphaeritidae"), 3 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga, ķermenis 4,5-5,5 mm garš, ovāls, izliekts, zaļganmelns, spīdīgs, segspārni nenosedz vēdera galu
limnichidae Vaboļu kārtas dzimta, kurā daži zinātnieki nodala ģintis "Limnicus" un "Pelochares" no apaļvaboļu dzimtas
mēslenis Vaboļu kārtas skarabeju dzimtas ģints ("Onthophagus"), plaši izplatītas rajonos ar siltu, sausu klimatu, Latvijā konstatētas 6 sugas, no kurām lielākā daļa ir ļoti reti sastopamas
hūfa Vācijā lietota zemes mērvienība, kas vienāda ar 30 akriem (~12 ha)
Helgolande Vācijai piederoša sala Ziemeļjūrā (vācu val. _Helgolaund_), iepretim Elbas un Vēzeres grīvai, platība - 200 ha, augstums - līdz 62 m vjl.
Brandenburgas zeme Vācijas federālā zeme ("Brandenburg"), platība — 29479 kvadrātkilometri, 2518000 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs — Potsdama, robežojas ar Saksijas, Saksijas-Anhaltes, Lejassaksijas un Mēklenburgas-Priekšpomerānijas zemi, kā arī ar Poliju, iekšējā robeža ar Berlīni
ARD Vācijas TV kanāls (vācu "Arbeitsgemeinschaft Rundfunkanstalten Deutschlands")
dīle Vācu ģimenes mājas 2 stāvus augsta priekštelpa ar trepēm un, parasti, ar kamīnu, līdzīgi angļu halles iekārtai
Edeka vācu koloniālpreču tirgotāju uz kooperatīviem pamatiem dibināto organizāciju kopējais nosaukums (vācu "Einkaufsgenossenschaft deutscher Kolonialwarenhandler"); tajā ietilpa laikrakstu izdevniecība, organizācija naudas operācijai un kooperatīvu finansēšanai, oganizācija preču iepirkšanai un organizācija arodinterešu pārstāvēšanai un apvienoto kooperatīvu revīzijām
Barbarosa Vācu-romiešu imperatora Fridriha I iesauka (sarkanbārdis)
handlings Vadāmība (angļu "handling")
Hajagrīva vadžrajānas budisma mitoloģijā - idams un dharmapāla, budas Akšobhjas emanācija
Mahākāla vadžrajānas budisma mitoloģijā - idams un dharmapāla, kas literatūrā aprakstīts dažādi, Tibetā sastopamas vairākas variācijas
Ratnasambhava vadžrajānas budisma mitoloģijā - viens no dhjānibudām, kas mandalā tiek attēlots dienvidos, dzeltenā krāsā, pēc dažām leģendām radījis trīs budisma dārgumus - budu Šākjamuni, dharmu un sanghu
neolamarkisms Vairāki evolūcijas mācības virzieni, kas attīsta Lamarka teorijas atzinumus vai arī šo teoriju izkropļo; pamatvirzieni: mehanolamarkisms un psiholamarkisms
Purva ezeri vairāki ezeriņi ar platību no 0,2 līdz 0,8 ha Jēkabpils novada Kalna pagasta teritorijā
ostinēt vairākkārt atkārtot (melodiju, harmonisko secību, ritmu)
orda Vairāku tirku un mongoļu cilšu apvienība, ko vadīja hans; arī hana mītne
baltgalvas vairoglape vairoglapju suga ("Hydrocotyle leucocephala")
maliks Valdnieka nosaukums vairākās Austrumu zemēs; arī viens no Allāha epitetiem
Ērmihājfalva Valja lui Mihaja - pilsēta Rumānijā
Dryopteris wallichiana Valliha ozolpaparde
hamītu valodas valodu grupa, kurās runā Ziemeļāfrikā un Austrumāfrikā; bieži saista kopā ar semītu valodām (semītu-hamītu valodas)
somugru valodas valodu saime, kurā ietilpst Baltijas jūras valodu grupa (lībiešu, igauņu, votu, somu, ižoru, karēļu, vepsu valoda), sāmu valoda, Volgas valodu grupa (mordviešu, mariešu valoda), Permas valodu grupa (komiešu, komiešu-permiešu, udmurtu valoda) un ugru valodu grupa (hantu, mansu, ungāru valoda)
austroaziātu valodas valodu saime, kurā ietilpst monu-kmeru valodas, vjetu valodas, palaunu-va valodas, nikobariešu valoda, mundu valodas nahali valoda, dažkārt pieskaita arī mjao-jao valodas; izplatības teritorija - Birma, Indija, Kampučija, Ķīna, Laosa, Taizeme, Vjetnama
Bahamas valsts (konstitucionāla monarhija) Vidusamerikā (angļu val. _The Bahamas_), aizņem \~700 koraļļu salas Atlantijas okeānā pie ieejas Meksikas līcī, ziemeļrietumu virzienā stiepjas 970 km garumā, platība - 13940 kvadrātkilometru, galvaspilsēta - Naso, administratīvais iedalījums - 21 rajons, 305700 iedzīvotāju (2007. g.)
Čada valsts Centrālajā Āfrikā (fr. val. _Tchad_), platība — 1284000 kvadrātkilometru, 10329200 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta — Ndžamena, administratīvais iedalījums — 18 reģioni, robežojas ar Lībiju, Sudānu, Centrālāfrikas Republiku, Kamerūnu, Nigēriju un Nigēru
konstitucionālā monarhija valsts iekārta, kurā monarha varu ierobežo konstitūcija
Gruzija Valsts Melnās jūras austrumu piekrastē, Kaukāzā (gruzīnu valodā "Sakartvelo"), platība - 69700 kvadrātkilometru, 4630000 iedzīvotāju (2008. g.), galvaspilsēta - Tbilisi, administratīvais iedalījums - 9 reģioni (mhares), 2 autonomas republikas, robežojas ar Krieviju, Azerbaidžānu, Armēniju un Turciju, kā arī ar Melno jūru
absolūtisms Valsts pārvaldes forma, kur augstākā vara neierobežoti pieder vienai personai - monarham; patvaldība
Gana valsts Rietumāfrikā (angļu val. _Ghana_), platība - 238533 kvadrātkilometri, \~24 mlj iedzīvotāju, galvaspilsēta - Akra, administratīvais iedalījums - 10 reģionu, robežojas ar Kotdivuāru, Burkinafaso un Togo, apskalo Gvinejas līcis
haniste Valsts, ko pārvalda hans
personālā ūnija valstu apvienība, kurā vara pieder vienam monarham
forekss Valūtas birža (angļu "foreign-exchange market, forex") - starptautisks valūtas tirgus, kura dalībnieki pērk un pārdod valūtu, lai gūtu peļņu no valūtas kursu svārstībām vai ierobežotu ar šīm svārstībām saistīto risku
Rhincodon typus vaļu haizivs
Drakula Vampīru karalis, Abrahama Stokera gotiskā romāna (1897) tēls, kura prototips ir 15. gadsimta rumāņu varonis Vlads Tepešs, cīnītājs pret otomāņu iebrucējiem
harismātiska vara vara, kuras pamatā ir kāda vadoņa harismātiska autoritāte
TPTB Varasvīri (angļu "the powers that be"; īsziņās)
gāzt no troņa vardarbīgi atņemt monarham varu, valdīšanas tiesības
tēmturis Vārds vai frāze (bez atstarpēm), kas sākas ar "restītes" zīmi un norāda ziņojuma tematiku vai pieņemto apzīmējumu; mirkļbirka; haštags
hapakss vārds vai izteiciens, kuram konstatēts tikai viens lietošanas gadījums (valodā kopumā, korpusā, viena autora tekstos u.tml.); hapakslegomenons
Israēls Vārds, ko Dievs deva patriarham Jēkabam un viņa pēctečiem "Israēla tauta"
zilgalvas sīlis vārnu dzimtas suga ("Gymnorhinus cyanocephala")
sarkanknābja zilžagata vārnu dzimtas suga ("Urocissa erythrohyncha")
ūdenskrājēja varde varžu suga ("Cyclorana platycephalus"), sastopama Austrālijā abiniekam neraksturīgā vidē, sausuma periodā guļ ierakusies 50-100 cm dziļi mālainajā augsnē, tās ķermeni apņem ūdensnecaurlaidīgs kokons, pamostas sākoties lietus periodam, barojas un iedēj ikrus pēc lietusgāzēm palikušajās lāmās
virsgans Vecākais augstākais goda nosaukums garīdzniecībā - bīskapam, metropolītam, patriarham, arhibīskapam
Vecānu Vecānu ezers - atrodas uz Rēzeknes un Ludzas novada robežas Stoļerovas un Pureņu pagastā, platība - 14,9 ha; Vecinas ezers; Veciņu ezers
čīkata Vecas harmonikas
Dadhjančs vēdiskajā mitoloģijā - gudrais vientuļnieks, Atharvana dēls, kuru Indra apmāca zinībās, bet aizliedz tās nodot citiem
vasu vēdiskajā un hindu mitoloģijā - astoņas dievības, kas veido īpašu grupu un darbojas kā dabas parādību, stihiju un objektu personifikācijas, piemēram Višnupurānā: ūdens (Āpa), polārzvaigzne (Dhruva), mēness (Soma), zeme (Dhara vai Dhava), vējš (Anila), uguns (Anala vai Pāvaka), rīta blāzma (Prābhāsa), gaisma (Pratjūša)
Budha Vēdisma un hindu mitoloģijā - dieva Somas un viņa sievas Rohinī vai Brihaspati sievas Tāras dēls, planētas Merkurs personifikācija
risināt Veicot intelektuālas darbības, censties rast atbildi (mīklai, matemātikas, šaha uzdevumam u. tml.)
rehabilitēties veikt pasākumus sevis rehabilitācijai
kufeja Vējmietiņu dzimtas ģints ("Cuphaea"), dekoratīvi augi ar maziem sarkaniem cauruļveida ziediem ar dzeltenu malu
Lagažas apmetne vēlā neolīta un agrā bronzas laikmeta dzīvesvieta Balvu novada Lazdukalna pagastā, 300 m no Lagaža ietekas Aiviekstē, platība >1 ha, atklāta 1964. g., atsegtas stāvkoku celtņu paliekas
Ārensburgas kultūra vēlā paleolīta beiguposma kultūra Ziemeļeiropā (9. gt. p. m. ē.), nosaukta pēc atradumu vietas Vācijā, pārstāvji bija ziemeļbriežu mednieki, kas nodarbojās arī ar augu vākšanu un zvejniecību, raksturīgi krama bultu gali ar kājiņu, raga cirvji, kaula harpūnas
tamga Vēlāk - zīmogs vai dokuments ar hana zīmogu
skrāpji Veltenisko tārpu klases kārta ("Acanthocephala"), parazīti ar āķīšiem bruņotu ievelkamu snuķīti, dzīvo dažādu ūdens un sauszemes mugurkaulnieku zarnu kanālā
vēderskropstaiņi Veltņtārpu tipa klase ("Gastrotricha"), kuras pārstāvjiem vēderpusē ir skropstiņepitēlijs; šīs klases dzīvnieki, \~200 sugu, Latvijā konstatēti planktona paraugos, kas ievākti starp ūdensaugiem, sugu sastāvs Latvijā nav noskaidrots
kinorinhi Veltņtārpu tipa klase ("Kinorhyncha syn. Echinocephala"), ķermenis (garumā 0,1-1 mm) dzeltenīgs vai brūngans, jūrās \~100 sugu, Ziemeļjūrā un Baltijas jūrā \~15 sugu, Latvijā nav pētīti
matonis Veltņtārpu tipa klase ("Nematomorpha syn. Gordiacea"), vairākus desmitus centimetru garš matveidīgs tārps, kura kāpuri parazitē kukaiņos, bet pieauguši dzīvo saldūdeņos starp ūdensaugiem, \~220 sugu, Latvijā sugu skaits un sastāvs nav noskaidroti
skropstainā vērdiņsēne vērdiņsēņu suga ("Collybia cirrhata")
birztalas veronika veroniku suga ("Veronica chamaedrys")
līnija Vertikāle (šaha galdiņam)
kuksa Vērtspapīrs, kas apliecina tā īpašnieka dalības tiesības kādā kalnrūpniecības uzņēmumā, kura pamatkapitāls parasti sadalās 100-1000 daļās (vācu "Kux", angļu "share in a mine")
Kahērnamārta Vestporta - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā (_Cathair na Mart_)
Šampaņa Vēsturiska province Francijas ziemeļaustrumos ("Champagne"), ietver Ardēnu, Augšmarnas, Marnas, Obas departamentu, platība 25600 kvadrātkilometru
Andrejsala Vēsturiska Rīgas pilsētas daļa Ziemeļu rajonā; senāk bija neliela sala Daugavā, tagad - pussala (platība - 35 ha) starp 2 līčiem - Eksportostu (ziemeļos) un Andrejostu (dienvidos)
Anhalte vēsturisks novads (_Anhalt_) Vācijas austrumu daļā, tagadējā Saksijas-Anhaltes zemes dienvidu daļā, platība - 2326 kvadrātkilometri, izveidojusies XII gs., kā feodāla kņaziste
Baghelkhanda vēsturisks novads Indijā (_Baghelkhand_), tagadējo Utarpradēšas, Madhja Pradēšas un Čatisgarhas štatu saskares apkārtnē
Fezāna Vēsturisks reģions Lībijā, tās dienvidrietumu daļa, 1963. g. to sadalīja Ubari un Sebhas šebijās
Altmarka vēsturisks reģions Vācijā (_Altmark_), Saksijas-Anhaltes federālās zemes ziemeļu daļa
cefalokarīdi Vēžveidīgo apakšklase ("Cephalocarida"), sīki (līdz 3,2 mm), primitīvi vēži, līdzīgi hipotētiskajiem vēžveidīgo senčiem, ķermenis tievs, izstiepts, aiz lielās galvas 20 gandrīz vienādi posmi, pieder pie t. s. dzīvajiem izrakteņiem
Vībiņi Vībiņu dīķis - atrodas Embūtes pagastā, platība - 1,5 ha
dievkociņš Vībotņu ģints suga ("Artemisia abrothanum"), daudzgadīgs krāšņumaugs (krūms) ar ļoti smalkām sīki plūksnainām pelēki zaļganām lapām un raksturīgu smaržu
Maršala vībotne vībotņu suga ("Artemisia marschalliana")
MLD Vidējā letālā deva (angļu "median lethal dose")
vidējais brīvā ceļa garums vidējais attālums, ko atoms vai molekula, atrodoties haotiskā termiskā kustībā, noskrien līdz sadursmei ar citu atomu vai molekulu
cirtes īpatnējā intensitāte vidējais kokmateriālu daudzums, ko attiecīgajā teritorijā iegūst no 1 ha meža zemes; uzskata, ka Latvijas klimatiskajā zonā jābūt \~3—3,5 m^3^/ha; intensificējot meža apsaimniekošanu, to varētu palielināt līdz 5 m^3^/ha
Persijas līcis vidus jūra Indijas okeāna ziemeļu daļā (angļu val. “Persian Gulf”, arābu val. “Khalīj al Fārisī”), starp Arābijas pussalu un Irānu, Ormuza šaurums un Omānas līcis to savieno ar Arābijas jūru, platība — 240000 kvadrātkilometru, garums — 926 km, platums — 180-320 km, lielākais dziļums — 104 m, piekrastē daudz mazu, koraļļu ietvertu salu, lielākā — Bahreina
Lielā Žitna Vidusdonavas līdzenuma ziemeļrietumu daļa Donavas un tās attekas Mazās Donavas upstarpā ("Velký Žitný Ostrov"), no Bratislavas līdz Vāhas ietekai, platība — 1880 kvadrātkilometru, sanešu veidota, iekultivēta stepe
Donas grēda Viduskrievijas augstienes dienvidaustrumu daļa Tihaja Sosnas un Čornaja Kaļitvas ūdensšķirtnē, Krievijā, Belgorodas un Voroņežas apgabalā, augstums - līdz 242 m
saracēņi Viduslaikos - arābi, arī muhamedāņi
vidusspēle Vidusposms (šaha, dambretes partijā)
Viļujas plato Vidussibīrijas plakankalnes paceltā mala Viļujas augšteces baseinā, Krievijas Krasnojarskas novadā un Sahas Republikā (Jakutijā), garums — 400 km, platums — 200 km, augstums — līdz 962 m, lēzenajās virsotnēs — tundra, nogāzēs — lapegļu skrajmeži
VNRC Vidzemes novada rehabilitācijas centrs
rītasvārki Viegls, ērts tērps, halāts, kas paredzēts valkāšanai (parasti) mājās
narkotika Viela vai preparāts, kas iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu, izraisot, piemēram, labsajūtu, jautrību, halucinācijas, mieru, miegu, nejutību
haimatīns viela, ko iegūst iedarbojoties uz haimīnu ar akalijām
difūzija Vielas koncentrācijas pakāpeniska izlīdzināšanās, vielu savstarpēja sajaukšanās, iesūkšanās, iespiešanās sakarā ar molekulu haotisko kustību
narkotiskās vielas vielas, kas graujoši iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu, izraisot miegu, halucinācijas, eiforiju, arī īslaicīgu radošu pacēlumu u. c. izjūtas
saistības grupas vienā hromosomā lokalizēto gēnu un to determinēto pazīmju kopums; šo grupu skaits ir vienāds ar sugai raksturīgo haploidālo hromosomu skaitu
visprats viena no Avestas grāmatām, ko parasti lasa gahambari un dažos citos svētkos
stiprā mijiedarbība viena no četrām fundamentālajām mijiedarbībām fizikā; piedalās hadroni; mazs darbības rādiuss (aptuveni 10^-15^ m = 1 fm); raksturīgais darbības laiks \~10^-23^ sekundes
aiolieši viena no četrām galvenajām sengrieķu cilšu grupām (ahaji, aiolieši, jonieši, dorieši), kas 2. gt. p. m. ē. ieņēma Ziemeļgrieķiju un Dienvidgrieķijas rietumus, kā arī Mazāzijas piekrastes ziemeļu daļu
kšatriji viena no četrām galvenajām varnām Senajā Indijā, pie kuras piederēja militārā aristokrātija, augstākie ierēdni un valdnieki maharadžas
ootīda viena no četrām haploidālajām šūnām, kas ooģenēzē izveidojas no pirmā pakāpes oocīta mejotiskās dalīšanās rezultātā
Kuņluņs viena no garākajām un augstākajām kalnu sistēmām Āzijā (ķīm. val. "Kunlun Shanmai"), Ķīnā, garums - \~2700 km, platums - līdz 600 km, augstākā virsotne - 7723 m
islāms viena no izplatītākajām pasaules reliģijām, kuras piekritējus sauc par musulmaņiem; pēc arābu ticējumiem, to nodibinājis pravietis Muhameds 7. gs. Rietumarābijā
bartangi viena no pamiriešu tautībām, dzīvo Tadžikistānas Kalnu Badahašanas autonomajā vilojatā, gk Bartangas ielejā
gimirri viena no sidami grupas tautām Etiopijā, dzīvo valsts dienvidrietumu daļas kalnos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes kušītu grupas, reliģija - kristiānisms (monofizītisms), daļa - musulmaņi (sunnīti), saglabājušies arī vietējie tradicionālie kulti
kafiči viena no sidami grupas tautām Etiopijā, dzīvo valsts dienvidrietumu daļas kalnos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes kušītu grupas, reliģija - kristiānisms (monofizītisms), daļa - musulmaņi (sunnīti), saglabājušies arī vietējie tradicionālie kulti
mao viena no sidami grupas tautām Etiopijā, dzīvo valsts dienvidrietumu daļas kalnos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes kušītu grupas, reliģija - kristiānisms (monofizītisms), daļa - musulmaņi (sunnīti), saglabājušies arī vietējie tradicionālie kulti
ometi viena no sidami grupas tautām Etiopijā, dzīvo valsts dienvidrietumu daļas kalnos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes kušītu grupas, reliģija - kristiānisms (monofizītisms), daļa - musulmaņi (sunnīti), saglabājušies arī vietējie tradicionālie kulti
šinaši viena no sidami grupas tautām Etiopijā, dzīvo valsts dienvidrietumu daļas kalnos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes kušītu grupas, reliģija - kristiānisms (monofizītisms), daļa - musulmaņi (sunnīti), saglabājušies arī vietējie tradicionālie kulti
vaju viena no tatvām - gaiši zils aplis - dažādu pārdabisko spēju (sidhi), smalkā elementa "gaiss" un višudha čakras simbols
tigraji viena no tautām, kas dzīvo Eritrejā un Etiopijā, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes semītu grupas etiopu apakšgrupas, ticīgie - kristieši
tigri viena no tautām, kas dzīvo Eritrejā, pie Sarkanās jūras, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes semītu grupas etiopu apakšgrupas, reliģika - gk islams (sunnisms), daļa ticīgo - kristīgie (monofizīti)
guragi viena no tautām, kas dzīvo Etiopijas vidienē, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes semītu grupas etiopu apakšgrupas, reliģija - islāms (sunnisms), daļa - kristīgie (monoofizīti)
reģistrs Vienāda tembra veida stabuļu vai mēlīšu kopa taustiņu pūšamam vai mēlīšu instrumentam (piemēram, ērģelēm, harmonijam, akordeonam u. c.)
mazlēpe Viendīgļlapju klases lakstaugu dzimta ("Hydrocharitaceae"), 16 ģintis, \~120 sugas, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 4 sugas
korifa Viendīgļlapju klases palmu apakšklases palmu rindas palmu dzimtas ģints ("Corypha")
ziloņkaulene Viendīgļlapju klases palmu apakšklases palmu rindas palmu dzimtas ģints ("Phytelephas")
redīss Viengadīgs kāpostu dzimtas dārzenis ("Raphanus sativus") ar ēdamu apaļu, ovālu vai konisku sakni, baltu, sārtu, sarkanu vai violetu mizu un plūksnaini dalītām vai veselām lapām
Vinajapitaka Vieni no senākajiem budistu rakstiem, ko veido sanghas locekļu disciplīnas likumi un ar tiem saistīti komentāri
arheopterikss Vienīgā zināmā izmirušās senputnu apakšklases suga ("Archaeopteryx"), arheorniss, aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis juras periodā pirms \~200-145 miljoniem gadu, daudzas ar rāpuļiem kopīgas pazīmes, tie nav mūsdienu putnu tiešie priekšteči, bija kraukļa lielumā un svēra aptuveni 1 kilogramu
Tasmānijas velnsomainis vienīgi Tasmānijā sastopams dzīvnieks ("Sarcophilus harrisi"), tam ir melns apmatojums ar baltiem plankumiem, sliktā rakstura dēl iesaukts par Tasmānijas velnu, medījumu apēd pilnībā, arī kaulus un apspalvojumu
heksozes vienkāršākie monosaharīdu grupas ogļhidrāti ar sešiem oglekļa atomiem (piemēram, glikoze, fruktoze)
akusma Vienkāršas dzirdes halucinācijas (sīkšana, zvanīšana)
eiritmija vienmērīgu, harmonisku kustību un dejas veids, ko izveidojis antropozofs Rūdolfs Šteiners, pedagoģijas un terapijas palīglīdzeklis
pendele Vienpadsmit metru soda sitiens (futbolā); septiņu metru soda metiens (handbolā)
Baznīcas ezers viens no 3 Dutkas ezeriem Valmieras novada Trikātas pagastā, Lisas lejtecē, platība — 18,4 ha, garums — \~1,4 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 6,5 m; Mācītājmuižas ezers
Arta viens no centrālajiem jēdzieniem un tēliem irāņu pirmszoroastrisma un zoroastrisma reliģijā un mitoloģijā, kas ietver Visumā valdošo absolūto un harmonisko kārtību - saules pārvietošanos pa debess velvi, diennakts un gada laiku regulāro maiņu, kā arī labestību un godīgumu, uzticību un drosmi dievu, cilvēku, visu dzīvo būtņu domās, vārdos un darbos; Aša
Mācītājmuižas ezers viens no Dzērbenes ezeriem Vidzemes augstienē, Dzērbenes pagastā, platība — 4,5 ha, garums — \~400 m, lielākais platums — \~350 m
glikāze viens no fermentiem, kuri katalizē polisaharīdu šķelšanu viekāršākos cukuros
hiperlādiņš viens no hardonu raksturlielumiem, kas vienāds ar barionlādiņa un dīvainības summu
Ananda viens no ievērojamākajiem Budas sanghas locekļiem, kas palīdzēja izveidot budisma rakstu kanonu
Ievas ezers viens no Korneta ezeriem Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, 164,4 m vjl., platība - 9 ha, vidējais dziļums - 5,2 m, lielākais dziļums - 12,5 m
Dzērves ezers viens no Korneta ezeriem Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, 166,6 m vjl., platība — 8,9 ha, vidējais dziļums — 5,65 m, lielākais dziļums — 20 m
Pilskalna ezers viens no Korneta ezeriem Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, 166,8 m vjl., platība - 15 ha, vidējais dziļums - 5,4 m, lielākais dziļums - 17 m; Druskas ezers
Mellītis viens no Korneta ezeriem Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, 167,7 m vjl., platība - 5 ha, vidējais dziļums - 6,1 m, lielākais dziļums - 21 m
Raipala ezers viens no Korneta ezeriem Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, 168,4 m vjl., platība - 36,1 ha, vidējais dziļums - 11,9 m, lielākais dziļums - 35 m
Lielais Baltiņš viens no Korneta ezeriem Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, 168,8 m vjl., platība 10 ha, vidējais dziļums 9,1 m, lielākais dziļums 30 m; Baltais ezers; Lielais Baltiņa ezers; Lielais Baltiņu ezers; Lielbaltiņa ezers
Mazais ezers viens no Korneta ezeriem Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība — 2 ha, vidējais dziļums — 2,4 m, lielākais dziļums — 4,5 m
Mazais Baltiņš viens no Korneta ezeriem Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība 3,2 ha, vidējais dziļums 11,2 m, lielākais dziļums 32 m (viens no dziļākajiem ezeriem Latvijā); Mazais Baltiņa ezers
Ādažu atteka viens no lielākajiem Gaujas vecupju ezeriem, atrodas Ādažu novadā pie Garkalnes ceļa, platība - 13,4 ha, dziļums - līdz 1,2 m; Vējupe
Zvirgzdenes ezers viens no Ludzas ezeriem, atrodas Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Zvirgzdenes pagastā pie Ludzas novada un pilsētas robežas, 133,2 m vjl., platība — 134 ha, garums — 2,7 km, lielākais platums — 0,9 km, lielākais dziļums — 4,7 m, eitrofs, vidēji aizaudzis ezers; Zvirgzdienes ezers; Zvirgzdines ezers
Steļmaka ezers viens no Pilskalnes ezeriem Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā, platība - 6,2 ha, garums - \~400 m, lielākais platums - \~300 m: Stelmaka ezers; Strēlnieku ezers; Streļmuku ezers; Streļnieku ezers
Dubezers viens no Pilskalnes ezeriem Augšdaugavas novada Pilskalnes pagastā, platība - 1,7 ha, garums - \~150 m
Pastarītis viens no Pilskalnes ezeriem Ilūkstes novada Pilskalnes pagastā, platība - <1 ha, garums - \~100 m
sarkodīnvicaiņi Vienšūņu tips ("Sarcodinomorpha"), brīvi dzīvojoši vai parazītiski vienšūņi, kuru kustību organoīdi ir mānkājiņas vai vicas, iedala 2 klasēs - sarkodīnās un vicaiņos
LEC vietējais sakaru operators (angļu "Local Exchange Carrier")
Krievijas vihuhols vihuholu suga ("Desmana moschata")
Kilvantona Viklova - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā (_Cill Mhantain_)
šaurlapu vilkvālīte vikvālīšu suga ("Typha angustifolia")
platlapu vilkvālīte vikvālīšu suga ("Typha latifolia")
Lasmaņu vilkvālīte vikvālīšu suga ("Typha laxmanii")
mazā vilkvālīte vikvālīšu suga ("Typha minima")
Austrumhoda vilāja Mauritānijas dienvidaustrumos (_Hodh ech Charghui_), robežojas ar Rietumhodas, Tagantas un Adrāras vilāju, kā arī ar Mali Republiku
Herāta Vilajets Afganistānas rietumu daļā, robežojas ar Bādgīsas, Gouras un Farāhas vilajetu, kā arī ar Irānu un Turkmenistānu
Kondoza Vilajets Afganistānas ziemeļu daļā, robežojas ar Tahāras, Baglānas, Samangānas un Balhas vilajetu, kā arī ar Tadžikistānu
Balkanas vilajets vilajets Turkmenistānas rietumos, Kaspijas jūras piekrastē, robežojas ar Dašoguzas un Ahala vilajetu, kā arī ar Irāku, Kazahstānu un Uzbekistānu
paēršķis Vilkābele ("Crataegus oxyacantha")
divirbuļu vilkābele vilkābeļu suga ("Crataegus laevigata syn. Crataegus oxyacantha"), Latvijā aizsargājama
Kilvantona Vilkova - grāfiste Īrijā, tās nosaukums īru valodā (_Cill Mhantain_)
bungu vāle vilkvālīte ("Typha")
bunguvāle Vilkvālīte ("Typha")
bungvāles Vilkvālīte ("Typha")
doņi Vilkvālīte ("Typha")
vilkuvāle Vilkvālīte ("Typha")
vilkvāle Vilkvālīte ("Typha")
vilkvālītes Vilkvālīte ("Typha")
ērkuļi Vilkvālītes ("Typha")
ezerkalmji Vilkvālītes ("Typha")
madžgales Vilkvālītes ("Typha")
vālītes Vilkvālītes ("Typha")
vilkkalmes Vilkvālītes ("Typha")
skrajmeža vīngliemezis vīngliemežu dzimtas suga ("Euomphalia strigella")
mazvīrcele Vīrceļu dzimtas ģints ("Chaenorhinum"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, parasti ar dziedzermatiņiem, 20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
MSM Vīrieši, kam ir seksuālas attiecības ar vīriešiem (angļu "men who have sex with men")
puslodes virpainīte virpainīšu ģints sēņu suga ("Protostropharia semiglobata", syn. "Stropharia semiglobata")
zilzazļā virpainīte virpainīšu ģints sēņu suga ("Stropharia aeruginosa")
spožbaltā virpainīte virpainīšu ģints sēņu suga ("Stropharia albonitens")
vainaga virpainīte virpainīšu ģints sēņu suga ("Stropharia coronilla")
Hornemana virpainīte virpainīšu ģints sēņu suga ("Stropharia hornemannii")
krokgredzena virpainīte virpainīšu ģints sēņu suga ("Stropharia rugosoannulata")
Adauda virsotne Ahagara kalnos (_Adaouda, Djebel_), Tamarānsetas vilājā, Ahagara nacionālā parka teritorijā, augstums 2138 m
Tahats virsotne Ahagara kalnos (_Tahat_), Tamarānsetas vilājā, Ahagara nacionālā parka teritorijā, augstums 3003 m
Alberta Mārkama kalns virsotne Antarktīdā (_Albert Markham, Mountain_), austrumos no Rosa šelfa ledāja, Transantarktīdas kalnu Čērčila kalnos, augstums - 3207 m
Aguļasnegrass virsotne Brazīlijā (_Agulhas Negras, Pico das_), uz Minasžeraisas un Riodežaneiro štata robežas, augstums 2791 m
Āsfoelkops virsotne Dienvidāfrikā (_Aasvoēlkop_), Thabo Motucaņanes distrikta ziemeļaustrumu daļā, augstums - 2308 m
Bendārgs virsotne Dienvidāfrikas Republikā, Austrumkāpas provinces Ukhahlambas distrikta rietumos
Šhara Virsotne Galvenā Kaukāza grēdā, atrodas uz Krievijas un Gruzijas robežas, augstums - 5068 m, nogāzēs sākas Bezengi un Šharas šļūdonis
Aksorans virsotne Kazahstānā (_Aqsorañ tawi_), Karaghandi apgabala austrumu daļā, augstums 1565 m
Gosaintans Virsotne Lielo Himalaju centrālajā daļā ("Gosainthan"), uz Ķīnas un Nepālas robežas, augstums - 8013 m
Dhaulāgiri Virsotne Lielo Himalaju centrālajā daļā (angļu val. "Dhaulagiri"), Nepālā, augstums - 8167 m
Agila virsotne Meksikā (_Águila, Cerro_), Sjerramadres kalnu austrumu daļā, Oahakas pavalstī, augstums 3376 m
Arcbogdūls virsotne Mongolijā (_Arc Bogd uul_), Uvurhangaja aimaka dienvidaustrumos, Gobi Altajā, augstums - 2477 m
Asralthairhanūls virsotne Mongolijā (_Asralt Hajrhan uul_), Henteja grēdā, Centra aimakā, augstums - 2800 m
Bagabogdūls virsotne Mongolijā (_Baga Bogd uul_), Uvurhangaja aimakā, Gobi Altaja kalnos, augstums - 3590 m
Alhadirs virsotnne Austrumsajānos (_Alhadyr, gora_), Krievijas Irkutskas apgabala dienvidrietumos, augstums 2313 m
estētiskais Vispārīgais parādību kopumā, kuras cilv. atzinis par skaistām, cildenām, harmoniskām, traģiskām, komiskām, neglītām, zemiskām
sociālā rehabilitācija vispārīgs jēdziens, kas plašā nozīmē ietver visas rehabilitācijas formas un attiecas uz cilvēka sociālās funkcionēšanas uzlabošanu, bet šaurākā nozīmē tiek attiecināts uz specifiskiem rehabilitācijas pakalpojumiem, kā to nosaka normatīvais regulējums konkrētā valstī
arhaiskums vispārināta īpašība --> arhaisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
haotiskums vispārināta īpašība --> haotisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
harmoniskums vispārināta īpašība --> harmonisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
harmoniskums vispārināta īpašība --> harmonisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
arhaiskā ēra vissenākā ģeohronoloģiskā ēra; arhajs
arheozojs vissenākais Zemes vēstures posms pirms \~2,6-4,5 miljardiem gadu; arhajs
dekoratīvās vistas vistas, ko audzē skaistumam spalvu un krāsu daudzveidības dēļ, bet kam nav saimnieciskas nozīmes (Bentamas, Brobanternas, Feniksa, Jokohamas, Paduanas vistas)
tītars Vistveidīgo kārtas 2 fazānputnu dzimtas ģintis ("Agriocharis" un "Meleagris"), putns, kam parasti ir brūnganmelns apspalvojums ar metālisku spīdumu, spēcīgas kājas, īsi spārni, kārpainu ādu klāta galva un daļa kakla un gaļīgs kārpains izaugums virs knābja
harmonika Visu harmonisko izteiksmes līdzekļu un paņēmienu kopsumma kādā skaņdarbā vai kāda komponista skaņdarbos vispār
autotehnika Visu veidu automobiļi u. c. mehanizētie transportlīdzekļi
Visuma evolūcijas ēras Visuma evolūcijas posmi, ko raksturo noteikti fizikālie apstākļi (inflēcijas ēra, kvarku ēra, hadronu ēra, leptonu ēra, kodolsintēzes ēra, starojuma ēra un vielas ēra, kas turpinās mūsdienās); daļa no šīm ērām ir hipotētiskas, jo balstās tikai uz teorētiskiem aprēķiniem
reihsrāts Visvācijas padome (no 1919. gada līdz 1934. gadam), kurā ietilpa visu reiha zemju (novadu) valdību pārstāvji (reihstāga augšpalāta)
Viestura dārzs visvecākais Rīgas publiskais parks, atrodas starp Eksporta, Hanzas un Rūpniecības ielu, platība 7,6 ha, ierīkots 1721. g., mūsu dienās aug 15 vietējie un >55 introducēto kokaugu taksoni; Forburgas dārzs; Pētersalas dārzs; Pirmais Ķeizardārzs; Ķeizardārzs; Pilsētas dārzs; Dziesmu svētku parks
Višakapatnama Višākhapatnama, pilsēta Indijā
vīšu Vīšu nevīšu runāt - haotiski, nesakarīgi blēņas runāt
baltā vītene vīteņu suga ("Marasmius saccharinus")
Vite Vites dīķis - ūdenstilpe Mālpils novadā, platība - 12 ha, dziļums - līdz 3,3 m
šķērslapu kārkls vītolu suga ("Salix hastata")
ainavas vizuālais piesārņojums vizuāli nosakāma ainavas harmonijas izjaukšana ar ainavai neatbilstīgām ēkām, inženierbūvēm, lielu atkritumu daudzumu
Hanoja Vjetnamas galvaspilsēta, atrodas Honghas krastos, 130 km no Dienvidķīnas jūras, 1,47 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Ahtuba Volgas kreisā krasta atteka Krievijā, Volgogradas un Astrahaņas apgabalā, garums - 537 km, sākas augšpus Volgogradas, kuģojama tikai palu laikā
meža zaķpēdiņa zaķpēdiņu suga ("Gnaphalium sylvaticum")
dumbrāju zaķpēdiņa zaķpēdiņu suga ("Gnaphalium uliginosum")
zaķgrauzēji Zaķveidīgie ("Lagomorpha")
harācija Zaļaļģu klases hlorokoku rindas dzimta ("Characiaceae"), bipolāras, parasti pie substrāta piestiprinātas vienšūnas, retāk koloniju zaļaļģes, 12 ģinšu, Latvijā konstatētas 7 ģintis
ankyra Zaļaļģu klases hlorokoku rindas harāciju dzimtas ģints
ulotriha Zaļaļģu klases rinda ("Ulotrichales"), pavedienveidīgas vai plātņveidīgas daudzšūnu aļģes, 13 dzimtu, kas visas konstatētas arī Latvijā
hetofora Zaļaļģu klases ulotrihu rindas dzimta ("Chaetophoraceae"), laponis sastāv no substrātam pieguļošiem un bieži vien zarotiem, vertikāliem pavedieniem, kuru galā ir bezkrāsains viešūnas vai daudzšūnu matiņš, Latvijā konstatētas 7 ģintis
edogonija zaļaļģu klases ulotrihu rindas dzimta ("Oedogoniaceae"), 3 ģintis, Latvijā konstatētas 2 ģintis; no šīs dzimtas ģints "Bulbochaete" 97 sugām Latvijā konstatētas 25 sugas
fakota Zaļaļģu klases volvoksu rindas dzimta ("Phacotaceae"), mikroskopiskas vienšūnas zaļaļģes ar divām vienāda garuma vicām; 32 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 7 sugas
hamesifoni Zaļaļģu nodalījuma klase ("Chamaesiphophyceae"), vienšūnas aļģes, kas diferencētas pamatā un galotnē, piestiprinātas pie substrāta, sastopamas samērā reti
hrizoprazs Zaļš halcedona variants, pusdārgakmens, lieto rotaslietās
haimalbumīns Zāļu līdzeklis, pagatavots no haimatīna, haimoglobīna, serumalbumīna, paraglobulīna un asins minerālvielām
Pyrola virens zaļziedu ziemcietes "Pyrola chlorantha" nosaukuma sinonīms
ulāns Zelta ordā hana ģimenes loceklis no sānu līnijām
epichrysis Zeltaino aļģu klases "Chrysosphaerineae" ģints
iedzeltenā gailene zeltkāta gailene ("Cantharellus lutescens")
cītizs Zemais cītizs - divdīgļlapju klases tauriņziežu dzimtas ģints ("Chamaecytisus"), Latvijā konstatēta 1 suga, kas pārgājusi savvaļā kā dārzbēglis
Mēķes purvs zemais purvs Bārtavas līdzenumā, \~2,5 km uz dienvidiem no Nīcas, platība — 1360 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums — 0,8 m, lielākā daļa nosusināta ar drenāžu un vaļējiem grāvjiem
Beibežu purvs zemais purvs Bauskas novada Vecumnieku pagastā, platība - 676 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums - 0,7 m
Lādzēnu tīrelis zemais purvs Bauskas novada Vecumnieku pagastā, platība - 722 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 4 m
Lielžogotovas purvs zemais purvs Krāslavas novada ziemeļaustrumu daļā, platība - 544 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 1,5 m
Krīvandas purvs zemais purvs Līdumnieku pagastā, platība - 1258 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 2,7 m, 415 ha nosusināti
Nozaru-Igates purvs zemais purvs Limbažu novada dienvidu daļā, starp Lādes ezeru un Aģi, platība - 664 ha, garums - 8 km, platums - \~0,8 km, kūdras slāņa lielākais dziļums - 5 m
Kugriņu purvs zemais purvs Ludzas novadā (neliela daļa Balvu novadā), platība - 1337 ha, kūdras slāņa dziļums - līdz 3,5 m, zem kūdras 5 m biezs sapropeļa slānis
Akaišu purvs zemais purvs Ludzas novada Līdumnieku un Brigu pagastā, \~2 km no Zilupes un Zilezera, platība - 564 ha, kūdras slāņa vidējais biezums - 1,2 m
Kreņovas purvs zemais purvs Ludzas novadā, \~10 km uz ziemeļaustrumiem no Ludzas, platība - 1362 ha, kūdras vidējais dziļums - 1,1 m, lielākai sdziļums - 4 m
Timsiņu purvs zemais purvs Ļaudonas un Variešu pagastā, platība - 807 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 3,5 m, dienvidu galā līdz 5 m biezs sapropeļa slānis
Aizpeisas purvs zemais purvs Madonas novadā, Lubāna ieplakas dienvidrietumu daļā, platība - 568 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums - 1,2 m
Drikšņu pīsa zemais purvs Madonas novadā, Lubāna ieplakas purvu masīvā, Aiviekstes kreisajā krastā, platība — 1560 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 1,7 m, apaudzis ar priedēm un bērziem
Mudovka purvs zemais purvs Pasienes pagastā, platība - 634 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 6 m
Janopoles purvs zemais purvs Rēzeknes novada austrumu daļā, uz austrumiem no Janopoles, platība - 775 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums - 2,9 m, lielākais dziļums - 9 m
Ladušu purvs zemais purvs Rēzeknes novada Griškānu pagastā, platība - 544 hs, kūdras slāna lielākais dziļums - 3 m, ar drenāžu nosusināti 148 ha, ko izmanto par ganībām
Veczosnas purvs zemais purvs Rēzeknes novada Lūznavas pagastā, platība — 960 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 2,3 m
Laužēnu purvs zemais purvs Valkas novada ziemeļrietumos, \~2 km no Kārķiem, platība - 652 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 3 m
Melnais purvs zemais purvs Valkas novada Zvārtavas pagastā, platība 545 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums 3,8 m
Lukstiņu pļavas zemais purvs Valmieras novadā, Burtnieka ezera austrumu malā, platība - 672 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 2,2 m, purvs iekultivēts, izveidots ceļu tīkls
Krista purvs zemais purvs Varakļānu pagastā, platība — 542 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 3 m, zem kūdras līdz 0,7 m biezs sapropeļa slānis
Lūžņas purvs zemais purvs Ventspils novadā, platība — 1317 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 4,5 m
Lielais purvs zemais un augstais purvs Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Madonas novada Ošupes pagastā, platība — 1912 ha, zemais purvs aizņem 1022 ha, augstais purvs — 890 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums — 3 m, zem tā 0,5 m biezs sapropeļa slānis
Losu purvs zemais un augstais purvs Rēzeknes novadā ap Losu ezeru, platība — 592 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 3,5 m; Kapišķu purvs
mieturaļģes Zemāko augu nodalījums ("Charophyta") - makroskopiskas aļģes, kas izskatā līdzīgas kosām, aug ūdenstilpēs; ar nepatīkamu smaku; 6 ģintis, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 25 sugas
brūnaļģes Zemāko augu nodalījums ("Phaeophyta"), aļģu grupa (brūnā krāsā), kuras sastopamas galvenokārt jūrās
atmosfēras turbulence Zemes atmosfēras īpašība - haotiska spiediena, temperatūras un pārvietošanās ātruma maiņa
prekembrija krokojumi Zemes garozas deformācijas un pārveidošanās procesi arhajā un proterozojā pirms \~3,7 mld līdz \~0,6 mld gadu
mū Zemes mērvienība Ķīnā (atkarībā no rajona tā mainās no 0,015 līdz 0,32 ha, parastākais lielums ir 0,067 ha) un Honkongā (0,084 ha)
valaka Zemes platības mērvienība Latgalē = 21,36 ha, sākotnēji apzīmēja tīruma platību, ko varēja apart vai noecēt 1 dienā; tika lietota muižas laukos 17.-19. gs. vidum
Adrisolas rags zemesrags Antarktīdā (_Adrisola Cape_), Adeleidas salas galējais rietumu punkts Belinhauzena jūrā
Svjatojnoss Zemesrags Barenca jūras Timana krastā, Krievijas Arhangeļskas apgabalā
Arusa rags zemesrags Indonēzijā (_Arus, Tanjung_), Sulavesi salas Minahasu pussalas ziemeļrietumos
Sempanmanajau rags zemesrags Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļos, Malaizijas Sabahas štata teritorija
Sentčārlza rags zemesrags Labradoras pussalā, Kanādā (angļu val. "Cape Saint Charles"), galējais Ziemeļamerikas kontinenta austrumu punkts; Svētā Čārlza rags
Svjatojnoss Zemesrags Laptevu jūras dienvidaustrumu krastā, pie ieejas Dmitrija Lapteva šaurumā, Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā)
Amparafakas rags zemesrags Madagaskaras salas ziemeļrietumu daļā (_Amparafaka, Tanjona_), Mahadzangas provincē
Aņivas rags zemesrags Sahalīnas dienvidaustrumos (_Aniva, mys_), Toņinoaņivska pussalas dienvidu gals
Abū Šedžeras rags zemesrags Sarkanās jūras rietumos (_Abū Shajarah, Ra’s_), Sudānas teritorija, Bahr el Ahmeras vilājā
Alem er Rūms zemesrgs Ēģiptē (_‘Alam ar Rūm, Ra’s_), Matrūhas muhāfazā, Vidusjūras piekrastē
Hadriāna zemestauki zemestauku suga ("Phallus hadriani"), Latvijā aizsargājama
parastie zemestauki zemestauku suga ("Phallus impudicus"), zemesolas
skropstzvaigzne Zemeszvaigžņu dzimtas ģints ("Trichaster"), sēņu augļķermeņi ir apaļi, ar smailu galotni, to apvalka - perīdija - ārējais slānis uzplīst un sadalās 4-7 daivās, kas atliecas un uz augsnes veido zvaigznei līdzīgu figūru, Latvijā konstatēta 1 suga
milzu skropstzvaigzne zemeszvaigžņu dzimtas skropstzvaigžņu ģints sēņu suga ("Trichaster melanocephalus"), Latvijā sastopama ļoti reti lapkoku mežos, aizsargājama
Timas-Poronajas zemiene zemiene Sahalīnas salā, Krievijas Sahalīnas apgabalā, starp Rietumsahalīnas un Austrumsahalīnas kalniem, garums - 250 km, platums - 5-60 km
Čukurova Zemiene Turcijas dienvidos, starp Taura kalniem un Vidusjūru, Seihanas lejteces apvidū, augstums - 25-80 m; Kilikijas zemiene; Adanas zemiene
Zemīšu ezers Zemīšu ezers - atrodas Tomes pagastā, platība - 1,6 ha; Lubaušu ezers
cetortnieks Zemnieks, kura zemes lielums bija 1/4 arkla (ap 40-55 ha)
puscetortnieks Zemnieks, kura zemes lielums bija 1/8 arkla (ap 19-27 ha)
pušelnieks Zemnieks, kura zemes lielums bija puse no arkla (19. gs. ap 75-110 ha jeb 200-300 pūrvietas)
pusarklis Zemnieks, kura zemes lielums bija puse no arkla (ap 80-110 ha)
Rēgensburgas zemais cītizs zemo cītizu suga ("Chameacytisus ratisbonensis")
Kolimas zemiene zems līdzenums Kolimas lejteces un Alazejas upes baseinā, Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), stiepjas 750 km starp Alazejas un Jukagiru plakankalni, augstums - līdz 100 m (izolētas sopkas līdz 300 m), daudzgadīgs sasalums
Janas-Indigirkas zemiene zems līdzenums Sibīrijas ziemeļaustrumos, Laptevu un Austrumsibīrijas jūras piekrastē, no Omolojas ielejas rietumos līdz Indigirkai austrumos, Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), platums - līdz 300 km, vidējais augstums - <100 m, atliku kalni - līdz 500 m
Alazejas zemiene zems līdzenums ziemeļaustrumu Sibīrijā, Alazejas baseinā, Kolimas zemienes sastāvdaļa, Krievijas Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļaustrumos
khadaks Zīda vai muslīna šalle, ko rituālos pasniedz dievībām un lamām, kā arī cienījamiem cilvēkiem svīnīgos gadījumos; auduma strēmelītes, ko Burjatijas un Jakutijas budisti iekar savu svēto koku zaros, arī ir miniatūri khadaki, ko pasniedz vietējām dievībām
zaķveidīgie Zīdītāju kārta ("Lagomorpha"), pie kuras pieder nelieli un vidēji lieli zīdītāji ar īpatnēju zobu uzbūvi, 2 dzimtas, \~65 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints, 2 sugas
skudrlācis Zīdītāju klases nepilnzobju kārtas zīdītāju dzimta ("Myrmecophagidae"), ar pagarinātu sejas daļu, garu, lipīgu mēli, sastopami Meksikā, Vidusamerikā un Dienvidamerikā, 4 sugas, vienīgo mazuli nēsā uz muguras
zilonis Zīdītāju klases snuķaiņu kārtas dzimta ("Elephantiidae"), liels, masīvs dzīvnieks (tropiskajā Āfrikā un Āzijā) ar tumšpelēku, kailu ādu, garām, masīvam kājām un degunu, kas, saaugot ar augšlūpu, veido garu, kustīgu snuķi
mamuts Zīdītāju klases snuķaiņu kārtas ziloņu dzimtas suga ("Mammuthus primigenius syn. Elephas primigenius"), izmiris leduslaikmeta dzīvnieks ar gariem, uz priekšu, augšup un sānis vērstiem ilkņiem un biezu apmatojumu
vilksomainis Zīdītāju klases somaiņu kārtas plēsējsomaiņu dzimtas suga ("Thylacinus cynocephalus"), plēsīgs dzīvnieks, gk. Austrālijā, apmēram suņa lielumā, ar pelēcīgu apmatojumu un tumšām šķērsjoslām uz muguras
dzeltenvēdera māņzīlīte ziedputniņu dzimtas suga ("Oreocharis arfaki")
daikons ziemas redīss ("Raphanus sativus var. longipinnatus"), tas ir maigas garšas, parasti raksturīgas ātri augošas lapas un gara, balta sakne
zaļziedu ziemciete ziemciešu suga ("Pyrola chlorantha")
hamīti Ziemeļāfrikas tautu grupa, kas runā t. s. hamītu valodās (to vidū senēģiptiešu un berberu valodā)
irokēzi Ziemeļamerikas indiāņu ciltis; Irokēzu savienību jeb "piecas tautas" pēc nostāstiem ap 1570. g. izveidojis mohauku vadonis Hajavata
šoni Ziemeļamerikas indiāņu tauta ("Shawnee"), kas agrāk dzīvoja pie Ohaio upes, tagad - rezervātā Oklahomas štatā
ziemeļaustrumi Ziemeļaustrumu Sibīrija - Austrumsibīrijas daļa starp Ļenu rietumos un Klusā okeāna ūdensšķirtņu grēdām austrumos, Krievijas Magadanas apgabala un Čukotkas autonomā apvidus rietumu un Sahas Republikas (Jakutijas) austrumu daļa, augstums - līdz 3000 m
galeli Ziemeļhalmaheru grupas cilts, dzīvo Indonēzijas austrumos, gk. Halmaheras salas ziemeļu piekrastē un Morotajas salā
ibuāņi Ziemeļhalmaheru grupas cilts, dzīvo Indonēzijas austrumos, gk. Halmaheras salas ziemeļu piekrastē un Morotajas salā
lolodi Ziemeļhalmaheru grupas cilts, dzīvo Indonēzijas austrumos, gk. Halmaheras salas ziemeļu piekrastē un Morotajas salā
makjani Ziemeļhalmaheru grupas cilts, dzīvo Indonēzijas austrumos, gk. Halmaheras salas ziemeļu piekrastē un Morotajas salā
tobeli Ziemeļhalmaheru grupas cilts, dzīvo Indonēzijas austrumos, gk. Halmaheras salas ziemeļu piekrastē un Morotajas salā
Betpakdala Ziemeļu Bada stepe - tuksnesis Kazahstānā, Turānas zemienes ziemeļaustrumos, no Sarisu upes rietumos līdz Balhašam austrumos, platība - \~75000 kvadrātkilometru, vidējais augstums - 300-500 m, augstākā virsotne - 974 m (Džambula kalns), krasi kontinentāls, sauss klimats
ziemeļu platgalve ziemeļu jūrasbullis, platgalvju dzimtas suga ("Myoxocephalus scorpius syn. Cottus scorpius"); ziemeļu buļļzivs
ziemeļu buļļzivs ziemeļu jūrasbullis, platgalvju dzimtas suga ("Myoxocephalus scorpius syn. Cottus scorpius"); ziemeļu platgalve
Norvēģu jūra Ziemeļu Ledus okeāna malas jūra (angļu val. "Norwegian Sea", norv. val. "Norskehavet") starp Skandināvijas pussalu, Šetlendas, Fēru salām, Islandi, Jana Majena un Lāču salu, platība - 1,34 mlj kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 3970 m
Cottus scorpius ziemeļu platgalves jeb ziemeļu jūrasbuļļa "Myoxocephalus scorpius" nosaukuma sinonīms
Prionace glauca zilā haizivs
melnpelēkā zīlīte zīlīšu suga ("Parus bokharensis")
kalnu zīlīte zīlīšu suga ("Parus rufonuchalis")
lielaugļu ziloņkaulene ziloņkauleņu suga ("Phytelephas macrocarpa"), kuras sēklas sastāv gandrīz no tīras celulozes un ir tik cietas, ka no tām gatavo pogas un rotaslietas (augu ziloņkauls)
Indijas zilonis ziloņu suga ("Elephas maximus"), sastopama Āzijas dienvidaustrumos, Kalimantānā un Sumatrā
artilērija Zinātnes nozare, kas pētī lielgabalu, haubiču, mortīru, mīnmetēju konstruēšanu un izmantošanu
sinerģētika Zinātnes nozare, kas pētī pašorganizēšanās procesus un likumsakarības lielās daudzkomponentu sistēmās nedzīvā un dzīvā dabā, kuru rezultātā sākotnēji nesakārtotās, haotiskās sistēmās veidojas regulāras laikā vai/un telpā sakārtotas struktūras
archaiogrāfs Zinātnieks, kas nodarbojas ar archaiogrāfiju
mūzikas terapija zinātniska, pierādījumos balstīta mūzikas un tās izteiksmes līdzekļu (skaņa, ritms, melodija un harmonija, dinamika u. c.) izmantošana terapeitiskiem mērķiem, lai sekmētu komunikāciju un attiecības, mācīšanos un izziņu, mobilizēšanos, fizisko, garīgo un sociālo labklājību
pundurzirneklis Zirnekļu kārtas dzimta ("Micryphantidae"), sīki zirnekļi, garums - 2-4 mm, pārtiek no sīkiem posmkājiem, \~1000 sugu, Latvijā konstatētas 88 sugas
ķīrlis Zivjērglis ("Pandion haliaetes")
ķirlis Zivjērglis ("Pandion haliaetes")
zivkārnis Zivjērglis ("Pandion haliaetus")
Nikmaņu dīķis zivju dīķis Jēkabpils novada Sēlpils pagastā, platība - 26 ha; Baltiņu purva dīķis
Kaners Zivju dīķis Kuldīgas novada Turlavas pagastā, platība - 19,9 ha; Velna dīķis
botriocefaloze Zivju helmintozes veids, ko ierosina lentenis "Bothriocephalus gowkongensis", kas padomju laikā ievests no Tālajiem Austrumiem un Ķīnas ar aklimatizējamām zivīm, parazīta ķermenis 10-15 cm, retāk līdz 30 cm garš, parazitē gremošanas traktā, mehāniski ievainojot zarnu sienas
acerina Zivju klases asaru dzimtas ģints "Gymnocephalus" nosaukuma sinonīms
akmeņplekste zivju klases plekstveidīgo kārtas dzimta ("Scophthalmidae", daži zinātnieki to nodala kā dzimtas "Bothidae" apakšdzimtu), jūras zivs, 6 ģintis, 9 sugas, Baltijas jūrā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas
diplostomoze Zivju slimība, ko izraisa parazīti, sūcējtārpi ("Diplostomum spathaceum")
hilodonelloze Zivju slimība, ko izraisa parazīti, vienšūņi ("Chilodonella piscicola" un "Cilodonella hexasticha")
ločzivs Zivju virsklases kaulzivju klases asarveidīgo kārtas stavridu dzimtas suga ("Naucrates ductor"), garums - līdz 60 cm, seko gk. haizivīm un zāģzivīm un pārtiek no to laupījuma paliekām, labprāt uzturas kuģu tuvumā, visās siltajās jūrās
liepu zobspārnis zobspārņu suga ("Phalera bucephala")
drug Zoroastrisma mācībā pasaules Ļaunums - meli, nekārtība, haoss, tumsa u. t. jpr.; pilnīgi pretējs princips Patiesībai - Ašai
gaigala Zosveidīgo kārtas pīļu apakšdzimtas suga ("Bucephala clangula"), melnraiba nirpīle ar samērā lielu galvu un īsu knābi
platknābis Zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas suga ("Anas clypeata syn. Spatula clypeata", senāk "Rhynchaspis clypeata"), putns, kam raksturīgs garš, galā ļoti paplatināts knābis
Mazais Lācis zvaigznājs (latīņu "Ursa Minor", saīsinājums "UMi"), kurā atrodas debess ziemeļpols, tā spožākās zvaigznes ir Polārzvaigzne jeb Kinosura, Kohaba un Ferkada, Latvijā nekad nenoriet; Mazie Greizie Rati
vidējā zvaigznes vieta zvaigznes vieta, kas atbilst noteiktai epohai, to noteicot, ņem vērā precesiju
Cornus suecica Zviedrijas pundurgrimoņa "Chamaepericlymenum suecicum" nosaukuma sinonīms
sudrabainā zvīņene zvīņeņu suga ("Lepisma saccharina")
apaļgalve Zvīņrāpuļu kārtas ķirzaku apakškārtas dzimtas ģints ("Phrynocephalus"), ķirzaka ar īsu, noapaļotu galvu un platu vidukli un uz augšu saritinātu asti, sastopama galvenokārt tuksnešos un pustuksnešos, \~30 sugu
lakstīgala Zvirbuļveidīgo kārtas mušķērājputnu dzimtas mežstrazdputnu apakšdzimtas ģints ("Erithacus"), \~25 sugas, Latvijā konstatētas 3 sugas
algīnskābe Želatinozs polisaharīds, iegūts no fukusa aļģēm; nātrija sāls ūdenī veido dzidras gļotas, ko lieto farmācijā kā dispersijas vidi; pārtikas piedeva E400
Džezkazgana Žezkazghana - pilsēta Kazahstānā
sīkziedu žibulītis žibulīšu ģints suga (“Euphrasia micrantha”, arī “Euphrasia gracilis”), Latvijā sastopams ļoti reti rietumu daļā, aizsargājams, 4-15 cm augsts, pusparazītisks, viengadīgs lakstaugs
resnknābja tuksnešķeģis žubīšu dzimtas suga ("Rhodopechys githaginea")

ha citās vārdnīcās:

MLVV

LLVV

Vārdnīcu sastādījis Andrejs Spektors

LU MII Mākslīgā intelekta laboratorija, 2009–2025

Pēdējais atjauninājums: 2025. gada 22. septembrī

Par Tēzauru Apzīmējumi Avoti

Atbildes Autori Iestatījumi

Atvērtie dati Tēzaura API WordNet

Seko mums: