Paplašinātā meklēšana
Meklējam dzija.
Atrasts vārdos (22):
Atrasts vārdu savienojumos (14):
Atrasts skaidrojumos (328):
- posms 30 šķieta zobu platums; 30 pāru dzijas audekla metos.
- adāmais Adīklis, dzija adīšanai
- cilpaiņi Adīti vilnas cimdi ar dzijas cilpiņām otrā pusē
- krinolīns Apakšsvārki, kas austi no grodi savērptas dzijas un zirgu astriem; valkāja zem kleitas, lai tai būtu plata zvanveida forma
- bundulis Apaļa dzijas šķetere
- ponkuris Apaļš bārkstveida rotājums (parasti no vilnas dzijas)
- vērpete Apļveidā savijušos, savītu (dzijas, diegu u. tml.) kopums
- adījums ar adatām no nepārtraukta dzijas pavediena darināts valdziņu sasaistījums; tekstiliju veids - no nepārtraukta pavediena darināts cilpu sakārtojums trikotāžas drānas un trikotāžas izstrādājumu ražošanai
- gimpe ar krāsainu zīdu, zelta vai sudraba stiepli aptīta kokvilnas dzija, ko lieto apģērbu pielikumiem u. c.
- mudmi ar rokām austs taizemiešu zīds vai kokvilna, kas austs no iepriekš batikotas dzijas, var būt audu, velku vai divkāršā krāsojuma (raksta) audums
- lāpsens Audekls, kurā velku dzijas savstarpēji maina virzienu, vīdamās cita citai pāri un atkal uz apakšu
- astaīņi Audeņu jostu raksts ar noteiktu dzijas sakārtojumu
- astaņi Audeņu jostu raksts ar noteiktu dzijas sakārtojumu
- plācītis Auduma pinums, kur velku un audu dzijas ir pa divām blakus; šādā pinumā austs audums
- plācīte Auduma pinums, kur velku un audu dzijas ir pa divām blakus; šādā pinumā austs audums; plācītis
- slokatnes Auduma raksts, kurā velku dzijas nītīs ir pa divām kopā
- slokātnis Auduma raksts, kurā velku un audu dzijas ir pa divām kopā; šādā rakstā austs audums
- slokātne Auduma raksts, kurā velku un audu dzijas ir pa divām kopā; šādā rakstā austs audums; plāce
- slokotne Auduma raksts, kurā velku un audu dzijas ir pa divām kopā; šādā rakstā austs audums; plāce
- aizaudi Auduma sākums; diegu gali, ko apsien ap bomi audekla sākumā; dzija ar ko iesāk aust
- natte Audums no merserizētas kokvilnas ķemmdzijas zīda vai mākslīga zīda panamas pinumā
- pusvadmala Audums, kas ir austs no vilnas dzijas un kokvilnas diedziņiem
- smalkpakulu audekls audums, kas izgatavots no smalkas pakulu dzijas
- māsiņaudums Audums, kur velku un audu dzijas ir pa divām blakus
- lāpsene Audums, kuram izveidots reljefains raksts aužot vairākas dzijas daudzkārtnī un pārmaiņus vienkārtnī
- pārsainis Aukla, ar ko pārsien dzijas šķeteri
- koldra Austa gultas sega, kam parasti ir vilnas dzijas audi un vilnas dzijas velki vai (retumis krāsotas) vilnas dzijas audi un diedziņu velki
- lesine Austa josta, kurai dzijas nav cieši saaustas, bet rakstā stiepjas vairāk pa virsu
- mestavas Aušanai satītas dzijas
- riekava Aušanas palīgdarbarīks - šķietam līdzīgs rīks ar retiem zariem, ko lieto, liekot velku dzijas uz aužamajiem stāviem, lai tās nesablīvētos
- grinsbons Biezs kokvilnas audums lauztā sarža pinumā no kardu dzijas, kuras lineārais blīvums šķēriem ir 25 teksi, audiem - 35,7 teksi, virsmas blīvums - 165-197 g/m2
- šinšilla Biezs, porains vilnas dubultaudums, kura virsmu klāj garas, mazliet sagrodotas, uzkārstas dzijas pārsedzes, kas saveltas cirtainās sprogās
- tiklastiks Blīvs atlasa pinuma audums no kokvilnas kardu dzijas ar lineāro blīvumu šķēriem 25 teksi un audiem 29,4 teksi; virsmas blīvums 180 g/m2
- pipari un sāls brūni balts smalkrakstains ķemmdzijas audums
- rīklīte Caurums vērpjamā ratiņa spārna dzelzij, kur vērpjot ieiet dzija, linu pavediens
- grenadins Cieti sagriezta, šķetināta zīda dzija mežģīņu darināšanai
- tamborēšana Cilpu veidošana no dzijas ar āķīti (tamboradatu)
- šķirste daļa no satītas dzijas vai diegiem
- drīzdijiņa dem. --> drīzdzija
- dzijtiņa dem. --> dzija
- dzīteņa dem. --> dzijs, dzija
- dzīvtiņa dem. --> dzīve 2, dzija
- dzivīte dem. --> dzive, dzija
- dzivtiņa dem. --> dzivs, dzija
- palmerstons Divkāršs audums, kam virsēji meti un audi no ķemmdzijas, bet apakšējie meti no kokvilnas un apakšējie audi no mākslīgās vilnas
- neaustās tekstildrānas drānas, kas visbiežāk veidotas no šķiedrām, kuras sastiprina cauršujot, cauradot, salīmējot u. tml., bet var veidot arī no pavedieniem, priekšdzijas, auduma, adījuma u. c. materiāliem
- lūrekss Dzija ar spīguļojošu pavedienu, kā arī no šādas dzijas ražots audums
- pārstaipienis dzija, kas aužot neaužas līdz, bet iet vaļēja pa audekla vienu vai otru pusi
- šķimelaiņa dzija dzija, kas savīta no diviem dažādu krāsu pavedieniem
- tiemezglaina dzija dzija, kas vietām ir resnāka, citur tievāka
- vienkārtīga dzija dzija, ko iegūst vērpšanas procesā
- šķeterēta dzija dzija, ko iegūst, sašķeterējot kopā divas vai vairākas vienkārtīgas dzijas
- efektdzija Dzija, ko iegūst, šķeterējot dažādas intensitātes groduma dzijas vai (un) šķeterēšanas laikā pievienojot baltas vai dažādas citas krāsas priekšdzijas gabaliņus
- stiegrotā dzija dzija, ko iegūst, vienkārtīgas vai šķeterētas dzijas serdeni apvijot ar pavedienu
- melanža Dzija, ko izgatavo no dažādu krāsu šķiedru (sintētisko, kokvilnas, vilnas) maisījuma; audums no šādas dzijas
- fasondzija Dzija, ko parasti iegūst no divām dzijām, no kurām viena ir serdenis, bet otra, kuras garums ir daudzkārt lielāks par pirmās dzijas garumu, tiek apvīta ap šo serdeni
- ķemmdzija Dzija, ko ver šķietā; velku dzija
- daudzkārtīgā dzija dzija, kurā viena otrai paralēli savienotas divas vai vairākas vienkārtīgas dzijas bez šķeterēšanas
- dzivas dzijas
- pasms Dzijas pavedienu kopums audekla velkos; noteikta skaita dzijas vai diegu pavedienu kopums, parasti aužot
- spice dzijas saišķis (50-60 pavedieni)
- džērkstele dzijas samudžinājums
- džērksts dzijas samudžinājums
- saivīte dzijas spolīte, no kuras aužot izveido audus
- motkys dzijas šķetere
- saiva dzijas šķetere
- šķiriens dzijas šķetere, šķipsna
- kracis Dzijas uztīšanas rīks, kuru izmantoja, lai sagatavotu dziju aušanai, pirms dzijas tīšanas uz tītavām
- dzijpārs Dzīpars - krāsains dzijas pavediens
- dzivpars Dzīpars - krāsains dzijas pavediens
- dzirksteļains Dzirksteļaina dzija - sakrokojusies dzija
- mako Ēģiptes kokvilna, viena no vērtīgākajām kokvilnām, no kuras izgatavo sevišķi vērtīgas smalkas un vissmalkākās dzijas
- fildeperss Fildekosam līdzīga, zīdaina dzija, ko izmanto trikotāžas izstrādājumu ražošanai
- Fudzi Fudzi kalns - Fudzijama
- grīzte Gabaliem satītas dzijas
- laiba Galdiņš, ar kuru šķērē, kurā ievērtas dzijas
- šķiedra garens, elastīgs, izturīgs ļoti maza šķērsgriezuma veidojums, ko izmanto dzijas, diegu ieguvei; tekstilšķiedra
- sukdzija Gluda, mīksta dzija, kas vērpta no izsukātas vilnas (kokvilnas), kas nav apstrādāta ķemmašīnā un līdz ar to kvalitātē atpaliek no ķemmdzijas; izmanto arī ševjota ražošanā
- kamgarns Gludi savērpta kārstas vilnas dzija; arī audums no šādas, vienkāršas vai šķetinātas dzijas, kam mēdz piejaukt arī citas krāsas zīda, mākslīgā zīda vai kokvilnas pavedienus
- moleskins Gluds, spīdīgs, blīvs kokvilnas audums, kas izstrādāts pastiprinātā satīna pinumā no dzijas ar mazu lineāro blīvumu; audu lineārā aizpilde 140%
- fildekoss Groda kokvilnas dzija ar zīda spīdumu; to izmanto trikotāžas izstrādājumu ražošanai
- bukte Grodi savērptas dzijas samezglojums
- bukts Grodi savērptas dzijas samezglojums
- čirksta Grodi savērptas dzijas samezglojums
- cirksts Grodi vērptas dzijas samezglojums
- groduma koeficients groduma intensitātes salīdzinošs mērs dzijām vai pavedieniem ar dažādu lineāro blīvumu; to aprēķina: α=0,01K√T (K – grodums, T – dzijas vai pavediena lineārais blīvums)
- kritiskais grodums grodums, kuru palielinot, sāk samazināties dzijas vai pavediena stiprība
- kotons Groži vērpta kokvilnas dzija, apsvilināta, caur stērķeli vilkta un uz spolītēm uztīta
- mataveļs ierīce diegu un dzijas notīšanai pie tītavas
- saklenderēt ilgāku laiku tīt (dzijas)
- antidesma Indijas koku ģints vilkpieņu dzimtā; tā no lūku šķiedrām vērpj dzijas, bet novārītas lapas ir pretinde čūsku kodumam
- pukuls Īpašs pušķītis, ko parasti gatavo no krāsainas dzijas un lieto cepuru u. tml. izrotāšanai
- izmurzāt Izrežģīt (dzijas)
- mudžināt Jaucot, griežot, vīstot u. tml., darīt nekārtīgu (piemēram, diegus, dzijas u. tml.)
- tīmeklis Jēli vērpta dzija
- dzīparjosta Josta no vilnas dzijas
- čumuls Kamolā satīta vai mudžeklī savēlusies dzija, kopā savākušos bišu kamols, apaļa lapu kaudzīte
- blaka Kļūda audumā, piemēram, aužot pārtrūkušās dzijas nav sasietas
- plāce Kļūda vai arī raksts audumā, kad 2 audu vai metu dzijas sanāk blakus
- plācis Kļūda vai arī raksts audumā, kad 2 audu vai metu dzijas sanāk blakus
- kuņiņa Kociņš ar cauru vidu un caurumiņiem galos nātnas dzijas tīšanai
- piolis Kociņš ar cauru vidu un caurumiņiem galos nātnas dzijas tīšanai
- vijoklītis Kociņš ar cauru vidu un caurumiņiem galos nātnas dzijas tīšanai
- stilbiņa Kociņš ar cauru vidu un caurumiņiem galos nātnas dzijas tīšanai; kuņiņa
- piuļa Kociņš ar cauru vidu un caurumiņiem galos nātnas dzijas tīšanai; piolis
- pivuļa Kociņš ar cauru vidu un caurumiņiem galos nātnas dzijas tīšanai; piolis
- pivulis Kociņš ar cauru vidu un caurumiņiem galos nātnas dzijas tīšanai; piolis
- vīvuļiņa Kociņš ar cauru vidu un caurumiņiem galos nātnas dzijas tīšanai; tītelītis
- vāvuļiņa Kociņš ar cauru vidu un caurumiņiem galos nātnas dzijas tīšanai; vīvuļiņa
- spraids Kociņš spolē, ap ko tinas dzija
- kluģis Koka aizšaujamais durvīm, slēģiem; koka nagla; kruķis; līks kociņš tītavām, uz kā atrodas dzija
- kraķītis Koka mizas gabaliņš, uz kura tiek uztīta dzija
- požaks koka rīks, ar ko audējs izvelk dzijas caur šķietu; smails kociņš ar noasinātu galu, ar ko savalkā nītis cauri šķietam
- denims kokvilnas audums tradicionāli 3/1 trinīša (sarža) pinumā, kas ražots no vidēji rupjas krāsotas šķēru un nekrāsotas audu dzijas; auduma virsmas blīvums aptuveni 270 g/m^2^
- mitkals Kokvilnas jēlaudums audekla pinumā no vidēji rupjas (18,5-15,4 teksi) kardu dzijas
- vēre Krāsa (audumam, dzijai)
- šatierītis Krāsaina dzija
- pervēties Krāsot (audumus, dzijas); veikt ar krāsošanu saistītus darbus
- bruzenēt Krāsot (dzijas brūnos toņos)
- trūpaina dzeja krāsota raiba dzija, šur tur sasieta ar diegu
- dzijkoks Kreķis, dzijas uztinamais
- sāksliņa kuņiņa - kociņš ar cauru vidu un caurumiņiem galos nātnas dzijas tīšanai
- gublāns Ķemmdzija
- groduma leņķis leņķis starp vijumu un dzijas vai pavediena garenvirziena asi
- mužgums Liels, nekārtīgs dzijas nobrukums no vērpjamās spoles; dzijas vīkšķis
- pūkaiņš ļoti mīksts, smalks, pūkveidīgs (parasti par dziju, šķiedru); tāds, kas darināts no šādas dzijas, šķiedras
- runstaklis ļoti resna savērpta dzija
- ķemmdzija ļoti smalka, gluda, mīksta (vilnas, kokvilnas) dzija, ko iegūst apstrādājot ķemmašīnā vidēji garas un garas (12-24 cm un vairāk) mazcirtainas gludas aitu vilnas
- taļķa ļoti smalki savērpta linu dzija
- tievdzive ļoti smalki savērpta linu dzija
- skrējējs Maza metāla skava dzijas sagrodošanai vērpšanas mašīnā
- zems Maznozīmīgs, mazvērtīgs, tāds, kam nav dzija satura
- troduļi mazs apaļš vilnas dzijas pušķītis apģērba dekorācijai
- dzīstiņa mazs dzijas galiņš, arī tieva dzija
- dzītiņa mazs dzijas galiņš, arī tieva dzija
- gali Metu atliekas: krāsota vilnas dzija
- pubulis Mezgls, paresninājums; dzijas rupjākās, resnākās vietas, kas rodas nelīdzeni vērpjot
- elastiks Mīksta, elastīga sintētisko šķiedru dzija; no šīs dzijas izgatavots audums
- vijeklis Mudžeklis, kas izveidojies no virvēm, auklām, dzijas u. tml.
- piņķerēt Mudžināt (piemēram, dzijas, diegus)
- samudžināt Mudžinot padarīt nekārtīgu, grūti atšķetināmu, iztaisnojamu (ko, piemēram, diegus, dzijas u. tml.); nekārtīgi savīstīt (piemēram, drānu)
- šņargļi Neizturīga, vāji savērpta dzija
- pupucis Nelīdzena, mezglota dzija
- bubulis Nelīdzenas, jēlas dzijas mezgls
- gaņģains Nelīdzens, ar nelieliem mezgliem, piem., dzija
- runckains nelīdzens, pumpains (dzijas pavediens)
- dripa Nelīdzenums (augstāka dzija) audumā
- čenčele neliela dzijas šķipsna
- mickulis neliela dzijas vai linu šķetere
- maidavas Nelielas tītavas dzijas satīšanai spolītēs aušanas laikā
- dzivgalis neliels (20-30 cm garš) dzijas gabals
- pupurts neliels dzijas kamols, kas drīz izbeigsies
- dzijsūciens neliels gabaliņš dzijas, viens pavediens
- sprauslītis neliels kociņš, ar ko vērpjot paplašina ratiņa spoli, lai dzija nenobruktu
- sprauds neliels kociņš, ko vērpšanas laikā (vairākus) ievieto spoles galos, lai dzija nenoslīdētu
- atšļuka Nepievērpts dzijas gals auduma velkos
- iegrodojums Nesagrodotas un sagrodotas dzijas vai pavediena garuma starpība; izsaka procentos no sākotnējā garuma
- vientega Nešķeterēta dzija
- jēldzija Nevērpta dzija
- pārsmilga nevienāda resnuma dzija
- blāvainas dzijas nevienādi nokrāsotas dzijas, vietām tumšākas, vietām gaišākas
- purstaklis nevienādi saprēsta dzija
- garšļaukains Nevienāds un mīksti (nepilnīgi) savērpts (par dzijas pavedienu)
- pārsmildzaina dzijs nevienmērīga resnuma dzija
- pārsmilgaina dzijs nevienmērīga resnuma dzija
- pentarēt Nevienmērīgi tīt; tīt tā, ka mezglojas, mudžinās (dzija)
- penterēt Nevienmērīgi tīt; tīt tā, ka mezglojas, mudžinās (dzija)
- pinguliņš Niecīgs daudzums dzijas
- pingulis Niecīgs daudzums dzijas
- dažādšķiedru dzija no dažādas izcelsmes šķiedrām iegūta dzija
- melanždzija no dažādas krāsas šķiedrām darināta dzija
- aparātdzija no īsām šķiedrām un ķemmdzijas vērpšanas atsukām izstrādāta dzija
- plauka no linu vai pakulu auduma vai dzijas atdalīta (vai atdalījusies) atsevišķa šķiedra, šķiedras daļa; plūksna
- plauks no linu vai pakulu auduma vai dzijas atdalīta (vai atdalījusies) atsevišķa šķiedra, šķiedras daļa; plūksna
- plūka no linu vai pakulu auduma vai dzijas atdalīta (vai atdalījusies) atsevišķa šķiedra, šķiedras daļa; plūksna
- melanžēts no melanždzijas darināts
- ņiedra no niedrēm gatavota spolīte audu dzijas uztīšanai
- ņiedre no niedrēm gatavota spolīte audu dzijas uztīšanai
- kājdrēbe no pakulām vai krāsainas linu dzijas austs rupjš palags, ko sedz gultas kājgalī
- kājpalags no pakulām vai krāsainas linu dzijas austs rupjš palags, ko sedz gultas kājgalī
- pirdeklis no pakulām vērpta tieva dzija, kas ātri pārtrūkst
- bušuruncis no rupjas dzijas adīts kamzolis
- bužuruncis no rupjas dzijas adīts kamzolis
- samoklis no spoles noslīdējusi dzija
- štāpeļdzija no štāpeļšķiedrām iegūta dzija
- tekstilizstrādājumi no tekstilšķiedrām darināti izstrādājumi (piemēram, diegi, dzija, audumi)
- iekars no tītavām noņemta dzija
- kardu dzija no vidēja rupjuma un garuma kokvilnas šķiedrām iegūta dzija
- viendabīga dzija no viena veida šķiedrām iegūta dzija
- stulps no vilnas dzijas adīts apģērba gabals, ko uzmauc rokas stilbam
- merserizācija Nostiepta kokvilnas auduma vai dzijas īslaicīga apstrādāšana ar koncentrētu nātrija hidroksīda šķīdumu 16-20 ⁰C temperatūrā, lai iegūtu spīdumu un palielinātu krāsošanās spēju
- cēpere Oranži krāsota vilnas dzija
- viendzivi Pa viendzivi - pa vienai dzijai
- padzijē Padzijē aust - pa vienai dzijai mest šķieta zobos
- taftēšana Paklāju darināšanas tehnika, kurā dzijas pavedienu izvelk cauri pamataudumam, taču nenostiprina ar mezglu, bet pielīmē ar lateksu un gatavam bārkšaudumam aizmugurē uzlīmē audekla oderi
- pokuļnīks pakulu dzijas audums
- nokrāsāt panākt, ka (piemēram, dzija, audums) piesūcinās ar krāsvielu
- šķīsta dzijs pārāk mīksti savērpta dzija
- ceļi Pavedienu kārta satītā dzijas kamolā
- izdaras pēc dzijas vai audumu krāsošanas palikušais šķidrums
- pieprest Pievērpt (kādu daudzumu dzijas)
- lučka Pirkta, ļoti mīksta, krāsaina vilnas dzija
- gabalaina lučka pirkta, mīksta vilnas dzija, kuras atsevišķiem posmiem, gabaliem ir dažāda krāsa vai dažādi krāsas toņi
- garass Plāna, spoža dzija atlasa auduma aušanai
- bankabrošs Priekšdzijas vērpjamā mašīna - mašīna priekšdzijas (pusfabrikāta) izgatavošanai vērptuvēs
- čačeklis Priekšmets uz kura uztin pinamas dzijas
- pusaudeklis Puslina audums, kam vai nu meti, vai audi nav linu, bet kokvilnas, pakulu u. c. dzijas
- pusaudekls Puslinu audums - audums, kam vai nu meti, vai audi nav linu, bet gan kokvilnas vai tml. dzijas
- sekstīšu dzija raiba dzija
- mokets Raibi izrakstīts plīša audums no kokvilnas, ķemdzijas, kaņepāju vai linu dzijām, ko lieto segām, mīksto mēbeļu pārvalkiem u. tml.
- režģināt Raisīt vaļā (piemēram, dzijas samudžinājumu)
- režģināties Raisīties vaļā (piemēram, par dzijas samudžinājumu)
- zampka Resna dzija
- šķiela Retāka vieta audeklā, kura radusies, ja diegs vai dzija bijusi nepareizi ievērta, arī ja ir bijis slikts šķiets
- sasprēgājums rezultāts --> sasprēgāt(1); sīka, garena, nedzija brūce, šādu brūču kopums
- krūklīte Rīklīte, vērpjamā ratiņa detaļa (spārna dzelzs ar caurumu, pa kuru velkas dzija uz spoli)
- linofils Rupja dzija no linu, kokvilnas un nātru šķiedru atkritumiem
- greceklis Rupji savērpta dzija
- grezeklis Rupji savērpta dzija
- mērceklis Rupji savērpta pakulu dzija
- tamza Rupjš kokvilnas diegs, dzija, ko lieto zvejas rupjāko tīklu liekaču apaušanai, smalko tīklu malu pieaušanai un to piestiprināšanai pie virvēm
- tamzas Rupjš kokvilnas diegs, dzija, ko lieto zvejas rupjāko tīklu liekaču apaušanai, smalko tīklu malu pieaušanai un to piestiprināšanai pie virvēm; tamza (2)
- tamzes Rupjš kokvilnas diegs, dzija, ko lieto zvejas rupjāko tīklu liekaču apaušanai, smalko tīklu malu pieaušanai un to piestiprināšanai pie virvēm; tamza (2)
- pusfabrikāts Rūpniecisks produkts, kas paredzēts turpmākai apstrādei, piem., dzija
- vērpele Sagriezusies dzija
- skrudza sagriezusies, sametusies dzija, diegs; cirta
- skrudze Sagriezusies, sametusies dzija, diegs; cirta
- sprudze Sagriezusies, sametusies dzija, diegs; skrudze
- pārsaite Saite, ar ko sasien dzijas šķeteri, tās atseviškus posmus
- saime saitiņa ar ko pārsēja dzijas šķeteri (vairākās vietās) noņemot no tītavām
- pentere Sajukusi, samežģījusies dzija
- ceimurs Sajukusi, samudžinajusies dzija
- rīcēkls Salīdzinoši rupji vērpta dzija
- mežģinis samudžinājusies dzija
- regžģele samudžinājusies dzija
- čumults Samudžinājusies dzija
- čunčure Samudžinājusies dzija
- ķerza Samudžinājusies dzija
- kļudzenis Samudžinājusies dzija
- perģelis Samudžinājusies dzija
- pužeklis Samudžinājusies dzija
- dzirksteļaina dzija samudžināta dzija
- ražģens samudžināta dzija
- mežģere Samudžināta dzija
- tīneklis Samudžināta dzija
- verza Samudžināta dzija
- vērza Samudžināta dzija
- vijoklis Samudžināta dzija
- pente Samudžināta dzija vai cits kas samudžināts, ko grūti atdabūt vaļā
- verzaka Samudžināta dzijas šķipsna; samudžināta virve
- vadmaliski sāniski (vērt dzijas nītīs)
- punčāklis Sapinusies dzija
- veršķele Sapiņķerējies diegs vai dzija
- pulkste sarežģījies dzijas juceklis
- žicka Sarkana turku dzija; krāsaina, īpaši sarkana vilnas dzija
- sūcenis Savērpta dzija
- cokara Savērptas dzijas, diegu grodums
- cokars Savērptas dzijas, diegu grodums
- vorsalīns Siltumu un skaņu izolējošs grīdas seguma materiāls, kam augškārta veidota no sintētiskās dzijas cilpām, bet pamatne ir polivinilhlorīda plēve
- grenča Slikti savērpta dzija
- šņargalas Slikti savērpta, neizturīga dzija
- vambaža Smags un biezs krekls no pakulām vai rupjas dzijas
- beltings Smags, ļoti blīvs, izturīgs audeklpinuma tehniskais audums no rupjas šķeterētas kokvilnas vai linu dzijas vai no ķīmiskas šķiedras; lieto gumijas transportlenšu un dzensiksnu izgatavošanai un par filtraudumu
- spaļļi smalkas dzijas tīkli, 60 asu (/~130 m) gari, kas tiek izvilkti jūrā, lai naktī ķertu siļķes
- taļķe Smalki savērptas dzijas šķetere
- kliens Smalki vērpta dzija
- krači Specifiskas dzijas tītavas
- žički Spilgta vilnas dzija, kas nav krāsota
- atspolēt Spolējot notīt (kādu dzijas, diegu daudzumu)
- rumbiņa Statnis dzijas tīšanai
- grīzte Stingri savērpta dzija
- greids Stingri savīta virve, cieši savērpta dzija
- gerbstele stipri sagrieztas auklas, dzijas, virves cilpa
- māsiņa Svītra, kas rodas vienkāršā audeklā, gadījumā ja pātrtrūkst kāda metu dzija
- meti Šķēri, velki, dzijas, kuras aužot stiepjas auduma garumā, un starp kurām ieauž audus
- prētka Šķetere, dzijas šķipsna
- fice Šķetere; dzijas kamoliņš
- skretelēt Šķeterēt (dzijas)
- dzijpāris Šķeterēta, parasti arī krāsota vilnas dzija ielokiem, adījumiem, audumiem
- dzijpors Šķeterēta, parasti arī krāsota vilnas dzija ielokiem, adījumiem, audumiem
- dzijpurs Šķeterēta, parasti arī krāsota vilnas dzija ielokiem, adījumiem, audumiem
- dzīpars Šķeterēta, parasti arī krāsota vilnas dzija ielokiem, adījumiem, audumiem
- dzīvpors Šķeterēta, parasti arī krāsota vilnas dzija ielokiem, adījumiem, audumiem
- pārmaliski Tā (šūt), ka (dzija, diegs) virzās pāri malai no vienas auduma puses uz otru
- šķirs tā vieta metos, kur dzijas krustojas
- puspadzijā aust tā, ka šķieta vienā zobiņā viena dzija, otrā - divas
- puspadzijā (aust) tā, ka šķieta vienā zobiņā viena dzija, otrā - divas
- viendziju Tādi (cimdi), kas adīti no vienas dzijas
- ass tāds (audums, dzija), kas nav mīksts, piekļāvīgs
- rupš tāds (audums), kas darināts no šādas dzijas; tāds (apģērbs), kas darināts no šāda auduma
- rupš tāds (pavediens, dzija), kam ir samērā liels šķērsgriezums; tāds, kas nav smalks, tievs
- tīmagains tāds (pavediens, dzija), kas nav vienmērīgi, līdzeni savērpts, kur daudz savienojuma vietu
- rupjš tāds, kas ir darināts no pavediena, dzijas u. tml., kurai ir samērā liels šķērsgriezums
- smalks tāds, kas ir darināts no pavediena, dzijas u. tml., kurai ir samērā mazs šķērsgriezums
- rups tāds, kas ir darināts no pavediena, dzijas u. tml., kurai ir smērā liels šķērsgriezums
- vilnāns tāds, kas ir darināts no vilnas, vilnas dzijas vai vilnas auduma
- dzīpurainis tāds, kas ir izgatavots no krāsainas vilnas dzijas
- villains tāds, kas izgatavots no šāda apmatojuma šķiedras (par dziju); tāds, kas izgatavots no šādas dzijas (par audumu, apģērbu)
- vilna tāds, kas izgatavots no šāda apmatojuma šķiedras (par dziju); tāds, kas izgatavots no šādas dzijas (par audumu, apģērbu)
- vilnains tāds, kas izgatavots no šāda apmatojuma šķiedras (par dziju); tāds, kas izgatavots no šādas dzijas (par audumu, apģērbu)
- pusnātna tāds, kura sastāvā daļēji ir vilnas dzija, daļēji - linu vai cita šķiedra
- tamze Tamza - rupjāks apaudums tīklam; dzija tīkla apaudumam
- mudžeklis tas (diegi, dzijas, drēbes u. tml.), kas ir sajaukts, sagriezts, savīstīts, samudžināts
- murskulis tas (diegi, dzijas, drēbes u. tml.), kas ir sajaukts, sagriezts, savīstīts, samudžināts; arī mudžeklis (1)
- varza tas (piemēram, stieples, dzijas), kas ir satinies, sagriezies, samudžinājies; arī mudžeklis (1)
- bruceklis tas, kas ir noslīdējis, nobrucis (piemēram, dzija no spoles)
- grenadins Tīklveidīgs vilnas, zīda vai kokvilnas audums ar ieaustām raibas dzijas lāsītēm
- kraķot Tīt dzijas uz kraķiem
- riestīt Tīt dzijas uz riestuves
- kreķis Tītavām līdzīgs rīks, ko lieto audekla apmešanai; dzijas uztinamais
- vējtītavas Tītavas dzijas tīšanai no spoles šķeterē
- kliģis Tītavu sastāvdaļa - ieliekts kociņš tītavu krusta koku galos, uz kura uztinas dzija
- vārds Trīs dzijas (audekli riešot)
- stumburs Trīszaru dzijas tītavas
- saka uz tītavām satīta un šķeterē savīta dzija
- uzbomēt Uztīt dzijas uz steļļu bomja pirms aušanas
- tvists Vairāku kārtu kokvilnas dzija; arī šādas dzijas audums
- atmukas Vaļēji savērptas dzijas atsevišķas šķiedras, plūksnas
- šķērdzija Velku dzija
- savērpt Vērpjot izgatavot (dziju) lielākā daudzumā; vērpjot izgatavot (dzijas lielāku daudzumu)
- atbruka Vērpjot spoles malai pāri nobrukušā dzijas daļa
- ķemmēt Vērt dzijas (aužamo stāvu) šķietā
- kamelots Viegls, audeklam līdzīgs vilnas audums, sākumā tikai no Angoras aitu vilnas, vēlāk arī no kamgarna dzijas ar kokvilnas, zīda vai linu metiem, ko sauc arī par orleanu, zīda vai puszīda kamelotu
- cels Viena pavedienu kārta, viens tinums ap dzijas kamolu
- šķetere Vienādos lokos satītas dzijas, pavedienu kopums
- makačāt vienmērīgi virzīt (dzijas pavedienu), tinot kamolā, saivā
- vienteku Vienteku dzija - viena pavediena dzija, kas nav sašķeterēta
- mēlendzijas Zila dzija
dzija citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV