Paplašinātā meklēšana

Meklējam divd..

Vārdos nav.

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (553):

arkāna "Tota sētās grāmatas" divdesmit divi simboliski attēli, kuros šifrēta hermētisma mācība par Visuma būtību.
pelēkā sieva 1. sieviešu kārtas mirušo gars, velis, kas rādījās uz kapiem vai kapsētu tuvumā; 2. divdabīga sieviešu kārtas dabas gara pavārds.
Tonalpovalli Acteku svētais kalendārs, kurā bija 260 dienas, kas tika sadalītas divdesmit nedēļās, katrā pa 13 dienām; kalendārs tika izmantots reliģiskiem mērķiem un darbojās paralēli kārtējam saules kalendāram 52 gadu ciklā.
sakas Aizjūga piederums, ko mauc darba dzīvniekiem kaklā un kas ir veidots no divdaļīgām izliektām koka detaļām, kuras apakšdaļā ir savelkamas; pie tā piesaistītās dzeņaukstes pārnes zirga vilcējspēku uz velkamo priekšmetu.
acachmena Akahmenas - divdīgļlapju klases krustziežu dzimtas ģints.
acroptilon Akroptilones - divdīgļlapju klases kurvjziežu (asteru) dzimtas ģints.
actinidia Aktinīdijas - divdīgļlapju klases aktinīdiju dzimtas ģints, kokveida liānas.
p Alfabēta divdesmit ceturtais burts.
ņ Alfabēta divdesmit otrais burts.
r Alfabēta divdesmit piektais burts; sonora skaņa, plūdenis, ko veido mēles priekšgalam virmojot pret augšējo zobu iekšējās puses alveolām.
n Alfabēta divdesmit pirmais burts.
š Alfabēta divdesmit septītais burts.
s Alfabēta divdesmit sestais burts.
o Alfabēta divdesmit trešais burts.
m Alfabēta divdesmitais burts.
hamamelidaceae Ambras koki, divdīgļlapju augu dzimta "Rosales" rindā, koki un krūmi ar pamīšus sakārtotām lapām un neuzkrītošiem ziediem vārpās vai galviņās, ar balzamsveķiem koksnē un mizā.
tūsteps amerikāņu pāru deja 2/4 taktsmēra mūzikas pavadījumā; Eiropā bija populāra20. gs. divdesmitajos gados.
ammi Ammijas - divdīgļlapju klases čemurziežu dzimtas ģints.
agrimonia Ancīši - divdīgļlapju klases rožu dzimtas ģints.
siluetu animācija animācija, kurā kadru pa kadram uzņem filmā divdimensiju figūras un formas.
aposeris Aposēres - divdīgļlapju klases kurvjziežu dzimtas ģints.
pašappute Appute, kas norisinās vienā un tai pašā divdzimumu ziedā.
armeniaca Aprikozes - divdīgļlapju klases rožu dzimtas ģints.
pārdesmit Aptuveni divdesmit.
apšuvums ar drānas virspusēm kopā savietotu griezummalu savienojums (parasti ar divdiegu slēgdūrieniem), kam seko iegūtā piegriezumdetaļu pusfabrikāta apvēršana, lai gatavajā izstrādājumā no abām pusēm būtu redzamas apvērstā šuvekļa (piemēram, apkakles, aproces, pārloka drānas) virspuses.
aristolochia Aristolohija - divdīgļlapju klases aristolohiju dzimtas ģints.
armeria Armērijas - divdīgļlapju klases limoniju dzimtas ģints.
aronia Aronijas - divdīgļlapju klases rožu dzimtas ģints.
asclepias Asklēpijas - divdīgļlapju klases asklēpiju dzimtas ģints.
stereokaulons asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Stereocaulaceae"), ķērpju laponis divdaļīgs, augļķermeņi brūni vai melni apotēciji, 4 ģintis, \~132 sugas, Latvijā kontatēta 1 ģints.
astere Asteru apakšklase - viena no 7 divdīgļlapju klases apakšklasēm ("Asteridae"), kuru nodala 7 rindās.
astere Asteru rinda - divdīgļlapju klases asteru apakšklases taksons ("Asterales"), kurā ir tikai kurvjziežu dzimta.
skaistais augstiņš augstiņu ģints suga ("Centaurium pulchellum"), Latvijā sastopams samērā reti, aizsargājams, 3-15 cm augsts viengadīgs lakstaugs, stublājs no pamata dakšveidā zarots, lapas pretējas, ziedi aktinomorfi, divdzimumu, sakopoti dihāzijos (divžuburoņos).
reproducēšana Autortiesību vai blakustiesību objekta vienas kopijas vai vairāku kopiju izgatavošana ar jebkuriem līdzekļiem jebkādā formā un mērogā, pilnībā vai daļēji, arī autortiesību vai blakustiesību objekta vai tā daļas īslaicīga vai pastāvīga uzglabāšana elektroniskā veidā, kā arī trīsdimensiju kopijas izgatavošana no divdimensiju objekta vai divdimensiju kopijas izgatavošana no trīsdimensiju objekta.
sveda Balandu dzimtas sālszāļu apakšdzimtas ģints ("Suaeda"), viengadīgi lakstaugi (ārpus Latvijas arī puskrūmi), ziedi divdzimumu, sakopoti kamoliņos pa 1-5 lapu žāklēs, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 3 reti sastopamas adventīvas sugas.
berberis Bārbeles - divdīgļlapju klases bārbeļu dzimtas ģints.
bārbeļaugi Bārbeļu dzimta - divdīgļlapju klases gundegu rindas dzimta, mūžzaļi vai vasarzaļi krūmi un daudzgadīgi lakstaugi ar sīkiem ziediem, kas sakopoti ķekaros, skarā vai pa vienam, 11 ģintis, \~650 sugu.
koleosporija Bazīdijsēņu nodalījuma rūsas sēņu rindas dzimta ("Coleosporiaceae"), parazītiskas sēnes ar sarežģītu attīstības cikluspermāciji un ecīdijsporas veidojas uz priežu skujām vai vizbuļu lapām, bet uredosporas un teleitosporas - uz divdīgļlapju, gk. kurvjziežu un rožu dzimtu augu lapām, 2 ģintis (koleosporijas un ohrosporas), abas sastopamas arī Latvijā.
begonia Begonijas - divdīgļlapju klases begoniju dzimtas ģints.
adoxa Bezslavītes - divdīgļlapju klases bezslavīšu dzimtas ģints.
vīrceļlapas Bezziedlapjiem piederīga divdīgļlapju ģints santalaceju dzimtā, lapas pamīšus, vienkāršas, šauras, ziedkopi ķekaraini vai skaraini.
ūdenszvaigzne Bezziedlapjiem piederīga zālējāda divdīglapu augu dzimta un ģints, ziedi pa vienam lapu žākļos, lapas veselas, pretējas, auglis asi noapaļots.
vilkpieņaugi Bezziedlapjiem piedrīga divdīglapju dzimta, vienmāju augi ar piensulu, ar vairākiem vienputekšnīcas vīriešziediem un vienu kātainu auglenīcas ziedu kopējā ietērpā, dzeltenzaļu ziedu krāsu, lapām pamīšus.
spurdžzieži Bezziedlapju divdīgļlapju nošķira, kurā ietilpst vaskaugi, valrieksti, bērzaugi, kausneši (ozoli, skābardes), lazdzieži (lazdas, baltskābardes jeb Vāczemes vīksnas), pūpolzieži (kārkli un vītoli, papeles un apses).
bignonija Binjons - divdīgļlapju klases dzimta ("Bignoniaceae"), koki, krūmi, liānas, retumis lakstaugi; gk. tropos un subtropos, sevišķi Dienvidamerikā, Latvijā mēdz audzēt kā dārza krāšņumaugu.
skorpionblakts Blakšu kārtas dzimta ("Nepidae"), lielas (ķermeņa garums - 18-40 mm), plakanas, lapveidīgas vai garas, cilindriskas ūdensblaktis ar raksturīgām priekšējām tvērējkājām un divdaļīgu elpcaurlīti vēdera galā, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas - ūdens skorpions un cauruļblakts.
varnakzieži Brīvziedlapaino divdīglapju dzimta, lielāko tiesu zāļaugi, izplatīti pa visu pasauli.
skaistkārkls Brīvziedlapaino divdīgļlapju ģints kultivēts krāšņuma krūms, 3-4 m garš, zied no maija līdz jūnijam, jaunie zari stāvus spilvoti, rudenī un ziemā asinssarkanu, lapas gludām malām ar īsām spilvītēm, balti ziedi pačemuros, auglis apaļš, melns ar baltām punktīm.
saulzieži Brīvziedlapjiem piederīga divdīgļlapju augu dzimta, dzelteniem ziediem, ar 1 irbuli un ar 5 nevienādām kauslapām (2 mazākas par citām).
sīkstas Brīvziedlapjiem piederīga zālēdāju divdīglapju augu dzimta, ziedlapām kopā, gareniski pāršķeltu vainadziņa stobriņu, 3 putekšnīcām, 2 daļās sašķeltu kausiņu.
vijeņzieži Brīvziedlapjiem piederīga zālējāda divdīgļlapaugu dzimta, ziedi ar divkāršu apziedni (kausiņu un vainadziņu), purpursarkani, ziedlapas vienādas, vainadziņš kārtns.
sedlināji Brīvziedlapju divdīglapu augu dzimta, koki un krūmi, četršķautņainiem vai saspiestiem zariem, bez ērkšķiem, sarkanu ogu par augli.
cietpienene Cietpiene - divdīgļlapju klases kurvjziežu dzimtas ģints ("Crepis"), cietaudzīte.
cietaudzīte Cietpiene - divdīgļlapju klases kurvjziežu dzimtas ģints ("Crepis"), cietpienene, Latvijā 5 sugas.
citronaugs Citruss - divdīgļlapju augu ģints rūtu dzimtā.
ampelopsis Čemurvīni - divdīgļlapju klases vīnkoku dzimtas ģints.
apiaceae Čemurzieži - divdīgļlapju klases dzimta.
bezgale Čemurziežu dzimtas ģints ("Laserpitium"), daudzgadīgi, retāk divgadīgi lakstaugi, divdīgļlapji, lieli, stāviem stulbājiem, baltiem ziediem.
ķekarpaparde Čūskmēlīšu dzimtas ģints ("Botrychium"), daudzgadīgi lakstaugi, paparžaugi ar vienveidīgām sporām (izosporām), no sakneņa katru gadu parasti attīstās 1 divdaļīga lapa, \~35 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas.
Laņs Caihe Daoisma mitoloģijā septītais no astoņiem nemirstīgajiem, reizēm tiek attēlots kā jauna sieviete, kāds hronists izteicies divdomīgi: “Vīrietis, kas nezināja, kā būt par vīrieti”; Laņs; Laņa.
izklājlapa Darba formulārs, displeja ekrānā attēlots kā divdimensiju matrica, kas sastāv no rindām un kolonnām; rindu un kolonnu krustpunktus sauc par šūnām; šūnās var ievadīt iezīmes, skaitliskas vērtības un formulas.
saliktā laika forma darbības vārda analītiska forma, ko latviešu valodā veido palīgdarbības vārds "būt" tagadnē, pagātnē vai nākotnē kopā ar lokāmo darāmās kārtas pagātnes divdabi un kas izsaka iepriekš notikušas darbības rezultativitāti.
verbāladjektīvs Darbības vārda divdabja formas adjektivējums.
infinīta forma darbības vārda forma, kam nav personas nozīmes un personas galotnes, piemēram, nenoteiksme, divdabis, supīns.
infinīti Darbības vārda formas, kas vienas nevar būt par izteicēju: nenoteiksme, divdabis, supīns.
datu tabula datu bāzes pārvaldības sistēmā - informācijas attēlojums displeja ekrānā divdimensiju masīva (tabulas) veidā.
periderma daudzgadīgo sēklaugu, parasti divdīgļlapju, sekundāro segaudu kopums.
plakanzirnis Dedestiņas ("Lathyrus"), pākšaugu dzimtas divdīgļlapju viengadīgi vai daudzgadīgi augi, Latvijā >5 sugas, daudzās formās kultivēti.
nonole Deviņu nošu ritmiska figūra, kas ilguma ziņā līdzinās 8 tādas pašas rakstības parastajām notīm (parasti divdaļu taktsmērā).
izsekošana divd. --> izsekot.
pastiprināšana divd. --> pastiprināt.
pretošanās divd. --> pretoties.
Svētas meitas divdabīgi sieviešu kārtas zemes un pazemes gari latviešu mitoloģujā.
ūdens vīrs divdabis ūdens gars, minēts pasakās kā bagātības piešķīrējs cilvēkiem, bet arī kā jaunu sieviešu aizvīlējs savā ūdens valstībā; Ūdens puisis
lokāmais divdabis divdabis, kam ir darbības vārda kārtas, laika un veida kategorija un īpašības vārda dzimtes, skaitļa, locījuma, daļēji - arī noteiktības un gradācijas kategorija; deklinējamais particips.
deklinējamais particips divdabis, kam ir darbības vārda kārtas, laika un veida kategorija un īpašības vārda dzimtes, skaitļa, locījuma, daļēji - arī noteiktības un gradācijas kategorija; lokāmais divdabis.
darāmās kārtas divdabis divdabis, kas izsaka aktīvas, ar darbības subjektu saistītas darbības nozīmi.
pagātnes divdabis divdabis, kas izsaka darbību, kura ir notikusi pirms teikuma galvenās darbības.
tagadnes divdabis divdabis, kas izsaka darbību, kura notiek vienlaicīgi ar teikuma galveno darbību.
nākotnes divdabis divdabis, kas izsaka darbību, kura notiks pēc teikuma galvenās darbības; atsevišķās izloksnēs un vēsturiskajos tekstos sastopama forma, mūsdienu latviešu literārajā valodā netiek lietota; nākotnes particips.
ciešamās kārtas divdabis divdabis, kas izsaka pasīvas, ar darbības objektu saistītas darbības nozīmi.
nelokāmais divdabis divdabis, kas nosauc darbības vai stāvokļa pazīmi un kam nav gramatisko formu; nedeklinējamais particips.
nedeklinējamais particips divdabis, kas nosauc darbības vai stāvokļa pazīmi un kam nav gramatisko formu; nelokāmais divdabis.
daļēji lokāmais divdabis divdabis, ko latviešu valodā veido, darbības vārda nenoteiksmes celmam pievienojot piedēkli _-dam-_, un kam ir tikai vīriešu un sieviešu dzimtes vienskaitļa un daudzskaitļa nominatīva formas.
absolūtais datīvs divdabja teiciens, kuru veido nelokāmais ar _-ot_ un lietvārds vai vietniekvārds datīvā, kas nosauc ar divdabi izteiktās darbības darītāju.
Ginkgo biloba divdaivu ginks.
Riccia bifurca divdakšu ričija.
kōseits divdaļīga līkste, ierīce pie izkapts rudzu pļaušanai.
dvacārs divdesmit (latu, eiro).
dvacārs divdesmit santīmu monēta.
Nāciju salūts divdesmit viena artilērijas zalve, ko izšauj, svinīgi sagaidot oficiālā vizītē citu valstu, valdību vadītājas, arī karakuģus.
malvales Divdīgļlapju augi, gk. koki ar pamīšām lapām ar pielapām, divdzimuma kārtniem, gk. lieliem 5-skaitļa ziediem ar kausiņu un vainadziņu un ar augšēju sēklotni.
halorrhagidaceae Divdīgļlapju augu dzimta "Myrtiflorae" rindā, ūdens un cietzemes augi ar sīkiem vien- un divdzimumu ziediem, kuriem bieži nav ziedlapu; \~160 sugu mērenā un subtropiskā joslā.
saururaceae Divdīgļlapju augu dzimta, lakstaugi purvos ar pamīšus sakārtotām lapām un divdzimumu ziediem bez apziedņa, kas sakopoti vārpās.
parietāles Divdīgļlapju augu rinda kārtniem, retāk arī nekārtniem ziediem, parasti divdzimuma ar divkāršu, parasti piecskaitļa apziedni, ap 30 dzimtu gk siltākos un tropu apgabalos.
kontorti Divdīgļlapju augu rinda, koki un lakstaugi, ar divdzimumu, gk. 5-skaitļa ziediem, ziedlapiņas apakšējā daļā saaugušas un sedz vītņveidīgi viena otras malu, pie kam tām vītnes veidā sagriezts stāvoklis arī pumpurā.
ranales Divdīgļlapju augu rinda, lakstaugi un kokaugi ar gk. divdzimuma ziediem, kur apziednis sadalīts kausiņā un vainadziņā, ar daudz putekšņlapām un sēklotnēm; šai rindai pieder arī gundegas, bārbalas, magnolijas u. c.
dilēnijas Divdīgļlapju klases apakšklase ("Dilleniidae"), pārstāv segsēkļu evolūcijas centrālo zaru, kokaugi un lakstaugi, ziedi parasti divdzimumu, apputeksnē kukaiņi, šajā apakšklasē ir 17 rindu: begoniju, diapensiju, dilēniju, ebenu, eiforbiju, ēriku, kaperu, ķirbju, malvu, pasifloru, peoniju, prīmulu, tamariku, tējasaugu, vijolīšu, vītolu, zalkteņu rinda.
melisa divdīgļlapju klases asteru apakšklases panātru rindas lūpziežu dzimtas ģints ("Melissa"), \~3 sugas, Latvijā 1 sugu audzē kā kultūraugu.
tauriņzieži Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Fabaceae syn. Papilionaceae"), pie kuras pieder viengadīgi vai daudzgadīgi divdīgļlapju klases augi (lakstaugi, koki, krūmi), kam raksturīgas plūksnaini vai staraini saliktas vai arī vienkāršas lapas, tauriņveida ziedu vainags un auglis - pāksts, 490 ģinšu, >12000 sugu, Latvijā konstatēts 19 ģinšu, 95 sugas, no tām 26 sugas ir adventīvas, 13 sugu - dārzbēgļi, 7 sugas - aizsargājamas.
roze Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Rosaceae"), kurā ietilpst koki, krūmi un daudzgadīgi lakstaugi, kam raksturīgas spirāliski sakārtotas lapas, kārtni divdzimumu ziedi, 115 ģintis, >3000 sugu, Latvijā konstatētas 24 ģintis, 112 sugu, iedala 4 apakšdzimtās.
dilēnijas Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Dilleniales"), tropu un subtropu kokaugi un lakstaugi ar vienkāršām, plūksnaini daivainām lapām, ziedi divdzimumu, kārtni, ar divkāršu pieclocekļu apziedni, 2 dzimtas, 19 ģinšu, \~540 sugu.
prīmula divdīgļlapju klases dzimta ("Primulaceae"), daudzgadīgi, retāk viengadīgi lakstaugi vai puskrūmi, \~30 ģinšu, \~1000 sugu, Latvijā tikai lakstaugi, konstatētas 9 ģintis, 16 sugu.
citronliāna divdīgļlapju klases dzimta ("Schisandraceae") vasarzaļas vai mūžzaļas kokveida liānas, lapas pamīšas, ziedi viendzimuma, 2 ģintis, 47 sugas.
āmulis divdīgļlapju klases dzimta ("Viscaceae"), 8 ģintis, 450 sugu, Latvijā konstatēta tikai 1 ģints.
zigofili divdīgļlapju klases dzimta, krūmi, puskrūmi, retumis koki, lakstaugi; lapas bieži ar dzeloņainām pielapēm, pretējas; tuksnešos un zāļainās augsnēs; 30 ģinšu, 250 sugu.
krotoni divdīgļlapju klases eiforbiju dzimtas ģints ("Croton"), tropu koki, krūmi, lakstaugi ar pienainu sulu; lielākā daļa indīgi; izmanto ārstnieciski.
krāšņais suņkoks divdīgļlapju klases kizilu dzimtas suga ("Benthamidia florida syn. Cornus florida"), kas Latvijā ir vidēji ziemcietīga, koks sasniedz 2 m augstumu, ziedi zaļgani, sakopoti galviņās.
armērija divdīgļlapju klases limoniju dzimtas ģints ("Armeria"), daudzgadīgi lakstaugi ar bezlapu ziednesi; \~50 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, abas aizsargājamas.
anonaugi Divdīgļlapju klases magnoliju rindas dzimta ("Annonaceae"), koki un liānas ar vienkāršām lapām un divdzimumu ziediem, tropos un subtropos \~2000 sugu.
kenafa divdīgļlapju klases malvu dzimtas hibisku ģints suga ("Hibiscus cannabinus"), viengadīgs, līdz 4 m augsts lakstaugs; savvaļā aug Indijā, Āfrikā, Dienvidamerikā; kultivē, no stumbra iegūst izturīgu šķiedru.
saksauls divdīgļlapju klases neļķu apakšklases neļķu rindas balandu dzimtas ģints ("Haloxylon"), neliels koks vai krūms (Āzijas tuksnešos vai pustuksnešos) ar posmainiem, trausliem zariem, zvīņveida lapām; 10 sugu.
sieramoliņš divdīgļlapju klases tauriņziežu dzimtas ģints ("Trigonella"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga un 1 dārzbēglis; sierāboliņš.
sierāboliņš divdīgļlapju klases tauriņziežu dzimtas ģints ("Trigonella"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga; sieramoliņš.
innuendo divdomīga piezīme vai mājiens.
ceijers uz bumbām divdomīga zobošanās par pulksteņa laiku.
piparoti joki divdomīgi joki.
īstais mēlzieds divdzimumu mēlzieds, kas veidojies saaugot 5 vainaglapām.
Empetrum hermaphroditum divdzimumu vistene.
diloģija Divējāda nozīme; divdomība.
ciešas attiecības divu vai vairāku personu savstarpēja saistība: dalības veidā — personai tiešā vai kontroles veidā ir divdesmit un vairāk procentu balsstiesību komercsabiedrībā vai persona tiešā vai kontroles veidā ieguvusi līdzdalību, kas aptver divdesmit un vairāk procentu no komercsabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgā pamatkapitāla; kontroles veidā - ja tās ir saistītas ar vienu un to pašu personu kontroles veidā
onopordon Diždadži, divdīgļlapju augu ģints kurvjziežu dzimtā, lieli dzeloņaini divgadīgi lakstaugi, kādas 20 sugas gk. Vidusjūras apkārtnē, no tām Latvijas florā retumis sastopams parastais diždadzis.
plaiksne Dzeltenā lēpa - divdīgļlapju ģints ūdens un purva augs, zieds ar 5 dzeltenām kauslapām, daudz vainaglapām un putekšlapām, pudeles veida auglis; \~12 sugu, Latvijā 2 sugas.
Parsva Džainisma dibinātājs, kurš piedzima valdnieka ģimenē ap 850. g. p. m. ē., vēlāk atteicās no troņa un kļuva par askētu, līdz beidzot sasniedza gudrību; tiek uzskatīts par divdesmit otro tīrthankaru.
tīrthankaras Džainistu ticējumos divdesmit četri lielie varoņi, kuri palīdz citiem cilvēkiem pārvarēt esamības straumi un sasniegt atbrīvošanos.
sausais elektrofiltrs elektriskais sēra dioksīda gāzes attīrītājs, kas sastāv no divdaļīgas kameras, kuras sienas izliktas ar ķieģeļiem; katra daļa ir patstāvīgs elektrofiltrs; temperatūra ne zemāka par 250 °C.
sou Franču nauda, senāk divdesmitā mārciņas (livres) daļa, vēlāk piecsantīmu gabals (divdesmitā franka daļa).
pavirsis Gaileņu jeb primulaceju dzimtas divdīgļlapis, viengadīgs, līdz 30 cm augsts pasmalks lakstaugs, nelieliem sarkaniem ziediem.
aegopodium Gārsas - divdīgļlapju klases čemurziežu dzimtas ģints.
zeptometrs Garuma mērvienība, kas atbilst 10^-21^ (desmit mīnus divdesmit pirmajā pakāpē) metra.
joktometrs Garuma mērvienība, kas atbilst 10^-24^ (desmit mīnus divdesmit ceturtajā pakāpē) metra.
limnantems Gencianu dzimtas divdīgļlapis, ilggadīgs ūdensaugs ložņīgu zemes stumbru, spīdīgām apaļi nierveidīgām lapām un lieliem dzelteniem piltuves izskata ziediem, Latvijā sastopams tikai pie Ziemupes.
sauszemes gliemeži gliemju tipa ("Mollusca") dzīvnieku grupa, dažus milimetrus līdz vairākus centimetrus gari, mīksti bezmugurkaulnieki, kuru ķermenis sastāv no galvas, vidukļa un kājas; vidukli apņem mantija, tās dziedzeru izdalītais sekrēts veido čaulu (plaušgliemežiem), kas var būt arī pilnīgi vai daļēji reducējusies (kailgliemežiem); šķirtdzimumu vai divdzimumu dzīvnieki, Latvijā konstatētas 82 sugas.
omega Grieķu alfabēta divdesmit ceturtais (pēdējais) burts (Ω, ω).
hī grieķu alfabēta divdesmit otrais burts (Χ, χ).
fī grieķu alfabēta divdesmit pirmas burts (Φ, ϕ).
psī grieķu alfabēta divdesmit trešais (priekšpēdējais) burts (Ψ, ψ).
ipsilons grieķu alfabēta divdesmitais burts (Υ, υ).
Salmakīda grieķu mitoloģijā - nimfa, kura karsti iemīlēja Hermafrodītu, taču pretmīlu viņa neguva; pēc viņas lūguma dievi savienoja vienā divdzimumu būtnē.
slīkonis Grimoņu dzimtas brīvziedlapaino divdīgļlapju ģints krūmu suga, 3-4 m garš reti sastopams krāšņuma krūms, zied no maija līdz jūnijam, jaunie zari stāvus spilvoti, rudenī un ziemā asins sarkani; sarkanais žīdogājs.
pikre Grīšļu dzimtas ģints ("Pycreus"), lakstaugi ar ložņājošu vai īsu sakneni un stāvu stulbāju, aug mitrās vietās, ziedi sīki, divdzimumu, bez apziedņa, \~70 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
vienādvārpu grīšļi grīšļu ģints sugu grupa ("Homostachyae"), kurā apvienoti grīšļi, kam ziedkopā ir 1 vai vairākas sēdošas divdzimumu vārpiņas, Latvijā konstatētas 23 sugas.
geraniācejas Ģerāniju dzimtas divdīgļlapju augi, gk. lakstaugi un puskrūmi mērenajā joslā.
Tuisto Ģermāņu mitoloģijā - no zemes dzimusi dievība, divdzimumu būtne, kura dēla dēli ir trīs ģermāņu lielāko cilšu grupējumu - ingveonu, istveonu un herminonu ciltstēvi.
abējdzimumnieks Hermafrodīts, divdzimumu būtne.
komplekss tūrisma pakalpojums iepriekš sagatavots vismaz divu tūrisma pakalpojumu apvienojums, kurš pārdots vai piedāvāts par kopīgu cenu un attiecas uz laika posmu, kas garāks par divdesmit četrām stundām, vai kurš ietver izmitināšanu.
anthemis Ilzītes - divdīgļlapju klases kurvjziežu dzimtas ģints.
harmala Indīgs divdīgļlapju augs, kas satur alkoloidus; aug dienvidu stepēs, pustuksnešos un tuksnešos; sēklas lieto ārstniecības preparātu un krāsu ražošanai.
sezams Indijas sezams - divdīgļlapju klases asteru apakšklases cūknātru rindas sezamaugu dzimtas suga ("Sesamum indicum"), viengadīgs tropiskās Āzijas un Āfrikas lakstaugs ar zvanveida ziediem un mazām sēklām, kas satur eļļu.
androgīns Indivīds ar vīrišķām un sievišķām dzimumpazīmēm; divdzimumu.
irbine Irbene - divdīgļlapju koks vai krūmājs ar lēveraini dalītām lapām, baltiem čemurveida ziediem un sarkanām ogām.
pavane itāliešu tautas deja; vēlāk (16. un 17. gs.) instrumentālas svītas pirmā sastāvdaļa, smagā divdaļīgā taktsmērā
darblapa Izklājprogrammās - divdimensionāla rindiņu un kolonnu matrica, kurā var ievadīt nosaukumus, ciparus formulas.
bakulīti Izmirusi krīta laikmeta amonītu dzimtas gliemju ģints, čaula sākumā saritināta, vēlāk taisna, sadalīta kamerās, izeja aizklājas ar divdaļīgu aptichu.
nomināls izteicējs izteicējs, ko veido nomens vai tā aizstājējs (vietniekvārds vai lokāmais divdabis) kopā ar saitiņu (iespējama saitiņas nullforma).
antennaria Kaķpēdiņas - divdīgļlapju klases kurvjziežu dzimtas ģints.
kaprifoliāceja Kaprifolija - divdīgļlapju augu dzimta, krūmi un lakstaugi ziemeļu puslodes mērenajā joslā ap 300 sugu, Latvijā dzimta reprezentēta ar kliederu jeb plūšu koku, irbenāju, linneju un sausserdi, vairākas sugas krāšņumaugi.
karotne Karotene ("Cochlearia")- divdīgļlapju augu ģints krustziežu dzimtā ar karotes veida apakšējām lapām.
blekdžeks Kāršu spēle - acīte ("divdesmit viens") vai tai līdzīga spēle.
divdesmitais Kārtas skait. --> divdesmit (20.).
divdesmittūkstošais kārtas skait. --> divdesmittūkstoš (20 000.)
kazuarīns Kazuarīnu dzimta ("Casuarinaceae") ietilpst divdīgļlapju klasē, mūžzaļi koki un krūmi, gk. Austrālijā, 1 ģints, 60 sugu.
apgaismes shēma komplekss, kurā ietilpst gaismekļi, nozarkārbas, slēdži un kontaktligzdas, kas savā starpā savienotas ar divdzīslu vai vairākdzīslu vadiem.
landauers Kopš 18. gs. lietoti četrvietīgi grezni rati ar divdaļīgu, priekšup un pakaļup nolaižamu jumtu.
simpetaļi Kopziedlapainie, segsēkļu ziedaugu apakšklase divdīgļlapju klasē, ir ar ziedu, kam ziedlapas jeb vainaglapas saaugušas savā starpā kopā.
zvaniņzieži Kopziedlapaino divdīglapaugu dzimta, zālaugi ar lapainu stublāju, nedalītām, pamīšus augošām lapām, ziliem ziediem ciešās vārpās.
ziļzieži Kopziedlapaino divdīglapju dzimta, pazīmēs līdzīga nakteņaugiem, bet nepārtraukti plūksnotām lapām un nesaaugušiem putekšmaciņiem.
kampanulāti Kopziedlapaino divdīgļlapju augu rinda, gandrīz visi lakstaugi, ar 5-skaitļa ziediem, ar kausiņu saaugušām zied- (vaiņag-) lapiņām, 5 putekšlapām.
vītollapji Kopziedlapjiem piederīga divdīglapju dzimta, koki un krūmi, pie kuriem pieder arī plūkšloli, irbenāji, sausserži un sniegogāji.
viršzieži Kopziedlapjiem piederīga divdīglapju dzimta, pēc lapu plaukšanas ziedoši krūmiņi ar vienkāršām, iepretim stāvošām, biezām, parasti ādveidīgām, tievām, garām lapām, augšēju sēklotni, 10 un vairāk putekšnīcām.
sakņspiedes Kopziedlapju divdīglapjua augu dzimta, vairumā augu parazīti, dažādas sugas parazitē uz dažādu augu saknēm un nomāc tās.
karotene Krustziežu dzimtas ģints ("Cochlearia"), divdīgļlapji ar karotes veida apakšējām lapām.
rācenītis Krustziežu dzimtas ģints ("Rapistrum"), lakstaugi, stublājs vismaz apakšdaļā ar sarveida matiņiem, lapas vienkāršas plūksnainas, nelieli ziedi ķekaros, auglis - divdaļīgs pākstenītis, 3 sugas, Latvijā konstatētas 2 adventīvas sugas; vējāzītis.
bunija Krustziežu dzimtas lakstaugs, divdīgļlapis, stepju augs (līdz 125 cm augsts), ar nevienāda veida rozetes un stublāja lapām, dzelteniem ziediem ciešos ķekaros.
kepšuks Kuršu (kursenieku) mitoloģijā - divdabīgs jūras, ūdens gars, kas var līdzēt zvejniekam gūt bagātu lomu, bet var pamest zvejas vīrus pavisam bez loma.
ķepšuks Kuršu (kursenieku) mitoloģijā divdabīgs jūras, ūdens gars, kas var līdzēt zvejniekam gūt bagātu lomu, bet var pamest zvejas vīrus pavisam bez loma; kepšuks.
plauceknējs Kurvjziežu dzimtas auniņu sugas divgadīgs vai ilggadīgs divdīgļlapis ("Erigonon acre"), izplatīts sausās, smilšainās vitās, tīrumos, norās.
artemīzija Kurvjziežu dzimtas divdīgļlapju ģints krūmaugs.
liatre Kurvjziežu dzimtas ģints ("Liatris"), ilggadīgi divdīgļlapju augi, savvaļā Ziemeļamerikā, zied vasaras otrā pusē karmīnsārtiem ziediem vārpā kāta galā; audē arī kā krāšņumaugus.
dubultčauļi Lapkāju apakškārta, nelieli vēžveidīgie, (garumā līdz 17 mm), ķermeni ietver divdaļīga čaula, tāpēc atgādina gliemenes, 10-32 pāri kāju, gk. stāvošos saldūdeņos; 180 sugu, Latvijā 2 reti sastopamas sugas.
Boga Latviešu mitoloģijā - divdabīgs mājas, lauka gars.
Bogs Latviešu mitoloģijā - divdabīgs mājas, lauka gars.
Bāba Latviešu mitoloģijā - divdabīgs sieviešu kārtas gars, kas var dot cilvēkam mantiskus labumus, bet var arī apdraudēt cilvēka dzīvību.
Baigi Latviešu mitoloģijā - divdabīgs sieviešu kārtas gars, kas var dot cilvēkam mantiskus labumus, bet var arī apdraudēt cilvēka dzīvību.
Baltā Latviešu mitoloģijā - divdabīgs sieviešu kārtas meža, naudas vai mājas gars; Baltā sieva; Baltā mātīte; Baltā dāma.
ačikops Latviešu tautas deja, divdaļīgā taktī, ātrā kustībā.
eozinofilais leikocīts leikocīts ar graudiņiem citoplazmā, kas krāsojas ar skābām krāsvielām; parasti divdaivu kodols.
tops Lenčkrekliņš - divdaļīga sieviešu apģērba augšējā daļa: bezaizdares, bezpiedurkņu trikotāžas krekliņš ar lencītēm.
trauksminieks Literāra grupējuma dalībnieks, kas 20. gadsimta divdesmito gadu beigās un trīsdesmito gadu sākumā publicējās žurnālā "Trauksme".
ķiverene Lūpziežu dzimtas ģints ("Scutellaria"), \~300 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, daudzgadīgi lakstaugi, stublājs stāvs vai pacils, kails vai ar matiņiem, ziedi divdzimumu, zigomorfi.
auslecīte Magoņu dzimtas augs cīrulītis ("Corydalis"), divdīgļlapis, divkārt trīsdalītām lapām, zied pavasarī daudziem piešotiem purpursarkaniem ziediem, diezgan bieži sastopams ēnainos mežos; cīruļa zāle.
armoracia Mārrutki - divdīgļlapju klases krustziežu dzimtas ģints.
doriešu orderis masīvākais, smagnējākais arhitektūras orderis ar kolonnām bez bāzes, ar gludām, vienkāršām, taisnām formām, kas augšā beidzas ar vienkāršu divdaļīgu kapiteli.
štagfoks Masta priekšpusē pie štagas piestiprināta trīsstūraina bura, kuru vada ar divdaļīgu fokšoti.
bikini Mazs, divdaļīgs sieviešu peldkostīms, kas sastāv no krūštura un šaurām biksītēm, nosaukums ieviesās 1947. g. pēc atombumbas sprādziena Bikini atolā.
vējmietiņaugi Miršu rindas dzimta ("Lythraceae"), kokaugi un lakstaugi (mērenajā joslā) ar veselām lapām, ziedi divdzimumu, kārtni, 26 ģintis, \~600 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas; vējmietiņš.
dadaisms modernistisks novirziens Rietumeiropas (gk. Francijas un Vācijas) literatūrā un mākslā (20. gadsimta desmitajos un divdesmitajos gados), kuram raksturīga jebkuru estētisko vērtību noliegšana un patvaļas absolutizēšana daiļradē.
šļahta muižniecība (Polijā, Čehijā, Lietuvā, no 14. gs. līdz 20 gs. divdesmitajiem gadiem).
jambs Mūzikas teorijā divdaļu metriskā pēda ar uzsvaru uz pirmās pēdas.
nākotnes particips nākotnes divdabis.
divdesmitpiecnieks Naudas zīme divdesmit piecu vienību vērtībā.
divdesmitnieks Naudas zīme divdesmit vienību vērtībā.
šansonete Neliela apjoma šansons (parasti ar viegli uztveramu saturu, melodiju; īpaši ar divdomīgiem vārdiem).
guntiņa Neliela neļķu dzimtas ģints ("Lychnis"), daudzgadīgi lakstaugi bez rozetes lapām, stublāja lapas veselas, sēdošas vai ar īsu kātu, ziedkopa - blīvs divžuburonis, ziedi divdzimumu, ar divkāršu apziedni, Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
vārdu rotaļa nenopietna, divdomīga runāšana; asprātīga runāšana.
vārdu spēle (arī rotaļa) nenopietna, divdomīga runāšana; asprātīga runāšana.
neapslāpējams noliegts divdabis --> apslāpēt.
neaudzināts Nolieguma divd. --> audzināt.
negribēts Nolieguma divd. --> gribēt.
nestrādājošs Nolieguma divd. --> strādāt.
neaicināts Nolieguma divdabis --> aicināt.
neaizmirstams Nolieguma divdabis --> aizmirst.
neaizsalstošs Nolieguma divdabis --> aizsalt.
neaizskarams Nolieguma divdabis --> aizskart.
neaizsniedzams Nolieguma divdabis --> aizsniegt.
neaizstājams Nolieguma divdabis --> aizstāt.
neapdomāts Nolieguma divdabis --> apdomāt.
neapdzīvots Nolieguma divdabis --> apdzīvot.
neapgāžams Nolieguma divdabis --> apgāzt.
neapklusināms Nolieguma divdabis --> apklusināt.
neapliekams Nolieguma divdabis --> aplikt.
neapmierināts Nolieguma divdabis --> apmierināt.
neapmierinošs Nolieguma divdabis --> apmierināt.
neapnicis Nolieguma divdabis --> apnikt.
neapnīkstošs Nolieguma divdabis --> apnikt.
neaprakstāms Nolieguma divdabis --> aprakstīt.
neaprēķināms Nolieguma divdabis --> aprēķināt.
neaprobežots Nolieguma divdabis --> aprobežot.
neapskaužams Nolieguma divdabis --> apskaust.
neapstrādāts Nolieguma divdabis --> apstrādāt.
neapstrīdams Nolieguma divdabis --> apstrīdēt.
neapšaubāms Nolieguma divdabis --> apšaubīt.
neaptēsts Nolieguma divdabis --> aptēst.
neaptraipīts Nolieguma divdabis --> aptraipīt.
neaptumšots Nolieguma divdabis --> aptumšot.
neapturams Nolieguma divdabis --> apturēt.
neaptverams Nolieguma divdabis --> aptvert.
neapzināts Nolieguma divdabis --> apzināt.
neārstējams Nolieguma divdabis --> ārstēt.
neartikulēts Nolieguma divdabis --> artikulēt.
neatdarināms Nolieguma divdabis --> atdarināt.
neatgriežams Nolieguma divdabis --> atgriezt.
neatgūstams Nolieguma divdabis --> atgūt.
neatkārtojams Nolieguma divdabis --> atkārtot.
neatliekams Nolieguma divdabis --> atlikt.
neatļauts Nolieguma divdabis --> atļaut.
neatminams Nolieguma divdabis --> atminēt.
neatņemams Nolieguma divdabis --> atņemt.
neatņemdamies Nolieguma divdabis --> atņemties.
neatraujams Nolieguma divdabis --> atraut.
neatraudamies Nolieguma divdabis --> atrauties.
neatrisināms Nolieguma divdabis --> atrisināt.
neatslābstošs Nolieguma divdabis --> atslābt.
neatsverams Nolieguma divdabis --> atsvērt.
neatturams Nolieguma divdabis --> atturēt.
neatvairāms Nolieguma divdabis --> atvairīt.
neausts Nolieguma divdabis --> aust.
nebalināts Nolieguma divdabis --> balināt.
nebaudāms Nolieguma divdabis --> baudīt.
nebeidzams Nolieguma divdabis --> beigt.
nebijis Nolieguma divdabis --> būt.
neesošs Nolieguma divdabis --> būt.
necenzēts Nolieguma divdabis --> cenzēt.
necerēts Nolieguma divdabis --> cerēt.
neciešams Nolieguma divdabis --> ciest.
nedalāms Nolieguma divdabis --> dalīt.
nedalīts Nolieguma divdabis --> dalīt.
nedzēsts Nolieguma divdabis --> dzēst.
nedziedējams Nolieguma divdabis --> dziedēt.
nedziedināms Nolieguma divdabis --> dziedināt.
nedzirdams Nolieguma divdabis --> dzirdēt.
nedzirdēts Nolieguma divdabis --> dzirdēt.
nedziestošs Nolieguma divdabis --> dzist.
neēdams Nolieguma divdabis --> ēst.
gaidīt Nolieguma divdabis --> gaidīt.
negaidīts Nolieguma divdabis --> gaidīt.
neglābjams Nolieguma divdabis --> glābt.
negribot Nolieguma divdabis --> gribēt.
negrozāms Nolieguma divdabis --> grozīt.
neiedomājams Nolieguma divdabis --> iedomāt.
neieņemams Nolieguma divdabis --> ieņemt.
neiepriecinošs Nolieguma divdabis --> iepriecināt.
neierobežots Nolieguma divdabis --> ierobežot.
neieskaitot Nolieguma divdabis --> ieskaitīt.
neejošs Nolieguma divdabis --> iet.
neievērojams Nolieguma divdabis --> ievērot.
neizbēgams Nolieguma divdabis --> izbēgt.
neizbraucams Nolieguma divdabis --> izbraukt.
neizbrienams Nolieguma divdabis --> izbrist.
neizdibināms Nolieguma divdabis --> izdibināt.
neizdevies Nolieguma divdabis --> izdoties.
neizdzēšams Nolieguma divdabis --> izdzēst.
neizglītots Nolieguma divdabis --> izglītot.
neizmērojams Nolieguma divdabis --> izmērot.
neiznēsāts Nolieguma divdabis --> iznēsāt.
neiznests Nolieguma divdabis --> iznest.
neiznīcināms Nolieguma divdabis --> iznīcināt.
neizpaužams Nolieguma divdabis --> izpaust.
neizpētīts Nolieguma divdabis --> izpētīt.
neizpildāms Nolieguma divdabis --> izpildīt.
neizprotams Nolieguma divdabis --> izprast.
neizsakāms Nolieguma divdabis --> izsacīt.
neizsīkstošs Nolieguma divdabis --> izsīkt.
neizskaidrojams Nolieguma divdabis --> izskaidrot.
neizskaistināts Nolieguma divdabis --> izskaistināt.
neizsmeļams Nolieguma divdabis --> izsmelt.
neizšķirts Nolieguma divdabis --> izšķirt.
neizteicams Nolieguma divdabis --> izteikt.
neizteikts Nolieguma divdabis --> izteikt.
neiztrūcīgs Nolieguma divdabis --> iztrūkt.
neiztrūkstošs Nolieguma divdabis --> iztrūkt.
neizturams Nolieguma divdabis --> izturēt.
neizturēts Nolieguma divdabis --> izturēt.
neizzināms Nolieguma divdabis --> izzināt.
nekavējoties Nolieguma divdabis --> kavēties.
nekrāsots Nolieguma divdabis --> krāsot.
nekronēts Nolieguma divdabis --> kronēt.
nekultivēts Nolieguma divdabis --> kultivēt.
nekvalificēts Nolieguma divdabis --> kvalificēt.
nelabojams Nolieguma divdabis --> labot.
nelokāms Nolieguma divdabis --> locīt (1).
nelokāms Nolieguma divdabis --> locīt (2).
nelūgts Nolieguma divdabis --> lūgt.
nemācīts Nolieguma divdabis --> mācīt.
nemanāms Nolieguma divdabis --> manīt.
nemanīts Nolieguma divdabis --> manīt.
nemiecēts Nolieguma divdabis --> miecēt.
nemīlams Nolieguma divdabis --> mīlēt.
neminams Nolieguma divdabis --> minēt.
nemirkstošs Nolieguma divdabis --> mirkt.
nemīts Nolieguma divdabis --> mīt (1).
nenogurdināms Nolieguma divdabis --> nogurdināt.
nenoguris Nolieguma divdabis --> nogurt.
nenogurstošs Nolieguma divdabis --> nogurt.
nenoliedzams Nolieguma divdabis --> noliegt.
nenomazgājams Nolieguma divdabis --> nomazgāt.
nenopērkams Nolieguma divdabis --> nopirkt.
nenorietošs Nolieguma divdabis --> norietēt.
nenosakāms Nolieguma divdabis --> nosacīt.
nenosvērts Nolieguma divdabis --> nosvērt.
nenoteicams Nolieguma divdabis --> noteikt.
nenoteikts Nolieguma divdabis --> noteikt.
nenovalkājams Nolieguma divdabis --> novalkāt.
nenovēršams Nolieguma divdabis --> novērst.
nenovērtējams Nolieguma divdabis --> novērtēt.
nepabeigts Nolieguma divdabis --> pabeigt.
nepanesams Nolieguma divdabis --> panest.
nepaplašināts Nolieguma divdabis --> paplašināt.
neparedzēts Nolieguma divdabis --> paredzēt.
nepārejams Nolieguma divdabis --> pāriet.
nepārejošs Nolieguma divdabis --> pāriet.
nepārkāpjams Nolieguma divdabis --> pārkāpt.
nepārplūstošs Nolieguma divdabis --> pārplūst.
nepārprotams Nolieguma divdabis --> pārprast.
nepārredzams Nolieguma divdabis --> pārredzēt.
nepārskatāms Nolieguma divdabis --> pārskatīt.
nepārsniedzams Nolieguma divdabis --> pārsniegt.
nepārspējams Nolieguma divdabis --> pārspēt.
nepārspēts Nolieguma divdabis --> pārspēt.
nepārsūdzams Nolieguma divdabis --> pārsūdzēt.
nepārtraukts Nolieguma divdabis --> pārtraukt.
nepārvarams Nolieguma divdabis --> pārvarēt.
nepasakāms Nolieguma divdabis --> pasacīt.
nepazīstams Nolieguma divdabis --> pazīt.
nepieciešams Nolieguma divdabis --> pieciest.
nepiederošs Nolieguma divdabis --> piederēt.
nepiedodams Nolieguma divdabis --> piedot.
nepiedzīvojis Nolieguma divdabis --> piedzīvot.
nepiedzīvots Nolieguma divdabis --> piedzīvot.
nepieēdināms Nolieguma divdabis --> pieēdināt.
nepieejams Nolieguma divdabis --> pieiet.
nepielūdzams Nolieguma divdabis --> pielūgt.
nepiepildāms Nolieguma divdabis --> piepildīt.
nepieredzējis Nolieguma divdabis --> pieredzēt.
nepieredzēts Nolieguma divdabis --> pieredzēt.
nepiesātināts Nolieguma divdabis --> piesātināt.
nepieskaitāms Nolieguma divdabis --> pieskaitīt.
nepiespiests Nolieguma divdabis --> piespiest.
nepietiekams Nolieguma divdabis --> pietikt.
nepietiekošs Nolieguma divdabis --> pietikt.
nepievienojies Nolieguma divdabis --> pievienoties.
neplīstošs Nolieguma divdabis --> plīst.
neprecēts Nolieguma divdabis --> precēt.
neprecējies Nolieguma divdabis --> precēties.
nerakstīts Nolieguma divdabis --> rakstīt.
neraugoties Nolieguma divdabis --> raudzīties.
neražojošs Nolieguma divdabis --> ražot.
neredzēts Nolieguma divdabis --> redzēt.
neremdējams Nolieguma divdabis --> remdēt.
neremdināms Nolieguma divdabis --> remdināt.
nerimstošs Nolieguma divdabis --> rimt.
nerūsējošs Nolieguma divdabis --> rūsēt.
nesaīsināms Nolieguma divdabis --> saīsināt.
nesaistīts Nolieguma divdabis --> saistīt.
nesaistošs Nolieguma divdabis --> saistīt.
nesalasāms Nolieguma divdabis --> salasīt.
nesalaužams Nolieguma divdabis --> salauzt.
nesaldināts Nolieguma divdabis --> saldināt.
nesalīdzināms Nolieguma divdabis --> salīdzināt.
nesālīts Nolieguma divdabis --> sālīt.
nesamaksājams Nolieguma divdabis --> samaksāt.
nesamērojams Nolieguma divdabis --> samērot.
nesamierināms Nolieguma divdabis --> samierināt.
nesaraujams Nolieguma divdabis --> saraut.
nesasniedzams Nolieguma divdabis --> sasniegt.
nesatricināms Nolieguma divdabis --> satricināt.
nesavienojams Nolieguma divdabis --> savienot.
neskaitāms Nolieguma divdabis --> skaitīt.
neskaitot Nolieguma divdabis --> skaitīt.
neskarts Nolieguma divdabis --> skart.
neskatoties Nolieguma divdabis --> skatīties.
nestiepts Nolieguma divdabis --> stiept.
nešķirams Nolieguma divdabis --> šķirt.
nešķīstošs Nolieguma divdabis --> šķīst.
neticams Nolieguma divdabis --> ticēt.
netīrīts Nolieguma divdabis --> tīrīt.
netulkojams Nolieguma divdabis --> tulkot.
netverams Nolieguma divdabis --> tvert.
neuzkrītošs Nolieguma divdabis --> uzkrist.
neuzvarams Nolieguma divdabis --> uzvarēt.
nevainojams Nolieguma divdabis --> vainot.
nevaldāms Nolieguma divdabis --> valdīt.
nevēlams Nolieguma divdabis --> vēlēt (2).
neviltots Nolieguma divdabis --> viltot.
nevīstošs Nolieguma divdabis --> vīst.
nezināms Nolieguma divdabis --> zināt.
deklinēšana Nomenu (lietvārdu, īpašības vārdu, skaitļa vārdu) un to nozīmē lietotu vārdu (vietniekvārdu, lokāmo divdabju) locīšana.
apocynaceae Oleandri - divdīgļlapju klases dzimta.
celoglosas Orhideju dzimtas ģints, daudzgadīgi lakstaugi, gumi iegareni, divdaļīgi, Latvijā reti; dobziedes.
prosopis Pākšaugu dzimtas divdīgļlapju ģints, gk. tropos.
amorfa Pākšaugu dzimtas divdīgļlapju ģints, ko audzē dārzos kā krāšņuma krūmus, zied skaistiem purpurviolētiem, vārpveidīgi sakopotiem ziediem.
palīgverbs Palīgdarbības vārds - darbības vārds, kuru kopā ar patstāvīga darbības vārda divdabja formu izmanto analītiskas darbības vārda laika, veida, izteiksmes vai kārtas formas veidošanai.
monogāmija Parādība, ka vienas un tās pašas sugas augiem ir vai nu tikai viendzimuma, vai tikai divdzimumu ziedi.
dihogāmija Parādība, kad viena un tā paša divdzimumu auga vīrišķie un sievišķie orgāni nogatavojas dažādā laikā; dihogāmijas dēļ nav iespējama auga pašapputeksnēšanās.
poligāmija Parādība, kad vienas un tās pašas sugas augiem vai vienam augam ir viendzimuma un divdzimuma ziedi.
pors Parastā purvmirte ("Myrica gale"), krūmaugs līdz 1,25 m augstumā, divdīgļlapis, stipri zarots un lapots, ar spēcīgu balzamisku smaržu; blusu kārkls, purva balzams; lielie vāverāji; aug jūrmalas rajonā kūdras purvos un purvainās meža pļavās.
apmācies pārklājies mākoņiem, mākoņains; divd. --> apmākties.
mīlīt Pārsteiguma izsauciens; divdomīga uzruna.
be Partikula pie tagadnes divdabjiem (ar izskaņām "-dams", "-ot"), ko dažkārt lieto, lai norādītu uz divu šķietami nesaderīgu darbību vienlaicīgu izpildi.
autogāmija Pašappute, divdzimumu zieda apputeksnēšanās ar šā paša zieda putekšņiem; automikse.
anagallis Pavirzas - divdīgļlapju klases prīmulu dzimtas ģints.
adoptētājs persona, kura ir vismaz divdesmit piecus gadus veca un vismaz astoņpadsmit gadus vecāka par adoptējamo; adoptējot bērnu, tā iegūst ar viņu radniecības tiesiskās attiecības.
romiešu pirts pirts ar divdaļīgu lāvas telpu un ļoti sausu gaisu.
kavatīne Plašs, pamatīgs opertēla raksturojums izvērstā virtuozā, parasti divdaļu, kompozīcijā.
zepto- Priedēklis fizikālo lielumu mērvienību daļu nosaukumu veidošanai; nozīmē 10^-21^ (desmit mīnus divdesmit pirmajā pakāpē), piem., 1 zg (zeptograms) = 10^-21^ g.
jokto- Priedēklis fizikālo lielumu mērvienību daļu nosaukumu veidošanai; nozīmē 10^-24^ (desmit mīnus divdesmit ceturtajā pakāpē).
štagbura Priekšbura jeb foks - masta priekšpusē pie štagas piestiprināta trīsstūraina bura, kuru vada ar divdaļīgu fokšoti.
pavirza Prīmulu dzimtas ģints ("Anagallis"), viengadīgi lakstaugi ar apaļu vai četršķautņainu stulbāju, ziedi aktinomorfi, divdzimumu ar divkāršu apziedni, auglis - lodveida pogaļa; \~24 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
pusnakts Pulksteņa laika moments, kad mainās kalendāra dienas; divdesmit četri (attiecībā pret iepriekšējo dienu), nulle nulle, arī nulle (attiecībā pret nākamo dienu).
astaīņi Pulksteņa laika moments: četras stundas pirms divpadsmitiem vai divdesmit četriem.
astaņi Pulksteņa laika moments: četras stundas pirms divpadsmitiem vai divdesmit četriem.
astoņi Pulksteņa laika moments: četras stundas pirms pusnakts: divdesmit.
desmit Pulksteņa laika moments: divas stundas pirms pusnakts; divdesmit divi.
pusvienpadsmit Pulksteņa laika moments: divdesmit divi trīsdesmit minūtes.
pusdivpadsmit Pulksteņa laika moments: divdesmit trīs trīsdesmit minūtes.
pusdeviņi Pulksteņa laika moments: divdesmit trīsdesmit minūtes.
pusdesmit Pulksteņa laika moments: divdesmit viens trīsdesmit minūtes.
divpadsmit Pulksteņa laika moments: pusdiena vai pusnakts (divdesmit četri).
deveņi Pulksteņa laika moments: trīs stundas pirms divpadsmitiem vai trīs stundas pirms divdesmit četriem.
deviņi Pulksteņa laika moments: trīs stundas pirms pusnakts; divdesmit viens.
toskāniskais orderis radies etrusku mākslā, pēc proporcijām līdzīgs doriskajam orderim, ar divdaļīgu profilētu kapiteli.
ancīši Rožu dzimtas ģints ("Agrimonia"), \~15 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, līdz 1 m augsti daudzgadīgi lakstaugi ar plūksnaini dalītām lapām, ziedi divdzimumu, dzelteni, sakopoti ķekaros, aug grāvmalās, krūmājos.
pirakanta Rožu dzimtas ģints ("Pyracantha"), mūžzaļi, ērkšķaini krūmi, lapas vienkāršas un sakārtotas pamīšus, ziedi aktinomorfi, divdzimumu sakopoti saliktos vairogos, 7 sugas.
izlaisties (arī palaisties) mutē runājot atļauties vaļības; runāt divdomības.
palaisties mutē runājot atļauties vaļības; runāt divdomības.
rotaļāties ar vārdiem runāt nenopietni, divdomīgi; runāt asprātīgi.
rotaļāties (arī spēlēties) ar vārdiem runāt nenopietni, divdomīgi; runāt asprātīgi.
grāmatvedības bilance saimniecisko līdzekļu un to avotu novērtēšana naudas izteiksmē un atspoguļošana īpašā divdaļīgā tabulā.
kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu (parasti "tik" kopā ar adjektīvu, divdabi vai citu apstākļa vārdu), un vienlaikus norāda uz mēra attieksmi starp tiem.
lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu (parasti kopā ar adjektīvu, divdabi vai citu apstākļa vārdu), un vienlaikus norāda uz mēra attieksmi starp tiem.
ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu vai apstākļa vārdu kopā ar adjektīvu, divdabi vai citu apstākļa vārdu, un vienlaikus norāda uz seku attieksmi starp tiem.
klikata Sandale ar divdaļīgu koka zoli un ādas vai drānas virsu.
cilpīgs Sarežģīts, divdomīgs, ar zemtekstu (jautājums).
rupatene Sārmene ("Stachys") - lūpziežu dzimtas divdīgļlapju augu ģints, lakstaugi, puskrūmi un krūmi ar robotām lapām, ziediem lapu padusēs neīstos mieturos, auglis - riekstiņu skaldauglis.
ne- Savienojumā ar divdabi, kam ir izskaņa "-ams", "-āms", norāda, ka pamatvārdā nosaukto ir grūti vai neiespējami īstenot.
sen- Savienojumā ar divdabi, kam ir izskaņa "-ts", norāda, ka pamatvārdā nosauktais ir noticis, paveikts sen.
kas Savienojumā ar verba personas formu, tā divdabi ar izskaņu "-dams" un "lai": norāda uz dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises pieļāvumu.
divdabja teiciens savrupināta teikuma locekļu grupa ar apstākļa vai daļēji apstākļa nozīmē lietotu divdabi centrā.
angiospermas Segsēkļi, kuru sēklaizmetņi ir paslēpti sēklotnē, bet sēklām apkārt ir augļapvalks; pie angiospermām pieder augstākie ziedaugi (viendīgļlapju un divdīgļlapju klasē).
passamezzo Sena itāliešu deja no 16. gs. divdaļīgā taktsmērā, paātrā tempā, sastopama svītā līdz 18. gs.
calata Sena itāliešu deja, izpildāma divdaļu taktsmērā, mierīgā tempā.
Prithī senindiešu mitoloģijā - pirmais valdnieks, Manu Svajambhuvas pēctecis, kurš Višnuisma mitoloģijā tiek uzskatīts par divdesmit otro Višnu avatāru.
pusdvālektis sens tilpuma mērs - viena divdesmitā daļa pūra jeb 3,475 l (citviet arī līdz 5 l).
sida Sida - divdīgļlapju augu ģints.
zilmalīte Skaistā zilmalīte - divdīgļlapju klases ūdenslapju dzimtas suga Menīza nemofila ("Nemophila menziesii"), viengadīgs krāšņumaugs, kas zied ziliem ziediem visu vasaru.
kalikarpa Skaistoga - divdīgļlapju klases asteru apakšklases panātru rindas lūpziežu dzimtas ģints ("Callicarpa").
kalikarps Skaistoga - divdīgļlapju klases asteru apakšklases panātru rindas lūpziežu dzimtas ģints ("Callicarpa").
kvadriljons Skaitlis ko raksta ar divdesmit pieciem cipariem vācu, angļu skaitīšanas sistēmā.
vaskainīte Skarblapju dzimtas ģints ("Cerinthe"), kaili, pelēkzaļi lakstaugi ar vaska apsarmi, ziedi aktinomorfi, divdzimumu, sakopoti rituļos, \~10 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
aphanes Skrēteliņi - divdīgļlapju klases rožu dzimtas ģints.
arenaria Smiltenītes - divdīgļlapju klases neļķu dzimtas ģints.
arenārija Smiltenītes - divdīgļlapju klases neļķu dzimtas ģints.
Žerāra smiltsķērsa smiltsķērsu ģints suga ("Arabis gerardii"), līdz 80 cm augsti, divgadīgi augi, matiņi divdaļīgi vai trīsdaļīgi, pieguļoši, lapu austiņas smailas, cieši pieguļošas pie stublāja.
divdibins Spainis ar vāku vai muciņa, kuras abi gali vienādi aizdarīti, ar ko nesa ēdienu strādniekiem uz lauka; divdibens.
duidibens Spainis ar vāku vai muciņa, kuras abi gali vienādi aizdarīti, ar ko nesa ēdienu strādniekiem uz lauka; divdibens.
snukers Spēle, ko spēlē uz biljarda galda ar koka kiju un baltu bumbiņu iekustinot pārējās bumbiņas (kopskaitā divdesmit vienu - 15 sarkanas un 6 citās krāsās); snūkers.
stikla liešana stikla izstrādājumu izgatavošana no šķidra stikla (1000–1100 °C) divdaļīgā čuguna veidnē, kurā stikla masa atdziest un sacietē; papildu spiedienu veidne var radīt ar saspiestu gaisu.
furianta Strauja čehu tautas deja ar raksturīgu divdaļu un trīsdaļu taktsmēra maiņu.
kamarinskaja Strauja krievu tautas deju dziesma divdaļu taktsmērā.
moldavaņeska Strauja, ugunīga moldāvu tautas deja divdaļu taktsmērā; šīs dejas mūzika.
zeptograms Svara mērvienība, kas atbilst 10^-21^ (desmit mīnus divdesmit pirmajā pakāpē) grama.
joktograms Svara mērvienība, kas atbilst 10^-24^ (desmit mīnus divdesmit ceturtajā pakāpē) grama.
kļava Šīs dzimtas ģints ("Acer"), koks vai krūms ar pretējām vienkāršām vai saliktām lapām un divdzimumu vai viendzimuma ziediem, 150 sugu, Latvijā savvaļā 1 suga.
roze Šīs dzimtas un apakšdzimtas ģints ("Rosa"), dekoratīvs krūmveida augs ar lieliem, parasti smaržīgiem, dažādas krāsas divdzimumu ziediem (pa vienam vai vairogveida ziedkopās) un ar ērkšķainu stumbru, \~200 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas 17 sugu, no tām 6 ir dārzbēgļi.
daudzmāju Tāds (augs), kam ir gan viendzimuma, gan divdzimumu ziedi.
divdesmitčetrstumbru Tāds, kam ir divdesmit četri stumbri.
divdesmitgadīgs Tāds, kam ir divdesmit gadu.
nerātns Tāds, kam ir divdomīga, nepieklājīga, parupja nozīme.
nākošs Tāds, kas nāk, tuvojas; divd. --> nākt.
algots Tāds, kas strādā par atlīdzību (parasti par algu); divd. --> algot (1).
divdesmitkapeika Tāds, kura vērtība ir divdesmit kapeiku (par monētu).
krustāms Tagadnes divdabis ("Part. Praes.") no "krustīt".
tagadnes particips tagadnes divdabis.
teligons Teligonu rinda - divdīgļlapju klases neļķu apakšklases rinda ("Theligonales"), 1 dzimta, 3 sugas, sulīgi lakstaugi, kuru augļi ir kauleņi.
noteiktā galotne terminoloģijā - vārdkopterminos īpašība vārdu (vai lokāmo divdabi) arnoteikto galotni parasti izmanto, ja apzīmējamais jēdziens tiek raksturots kā noteikts tips jēdzienu klasifikācijas sistēmā.
nenoteiktā galotne terminoloģijā - vārdkopterminos īpašības vārdu (vai lokāmo divdabi) ar nenoteikto galotni parasti izmanto, ja īpašības vārds (vai lokāmais divdabis) tiek lietots savā tiešajā nozīmē un apzīmējamais jēdziens tiek raksturots vispārīgi, nevis kā noteikts tips jēdzienu klasifikācijas sistēmā.
primārā ātruma ISDN tīkls tīkla _ISDN_ versija, kas, izmantojot divdesmit trīs _B_ kanālus ar datu pārraides ātrumu 64 kilobiti sekundē un vienu _D_ kanālu ar tādu pašu datu pārraides ātrumu, nodrošina kopīgo informācijas pārraide ātrumu 1,544 megabiti sekundē.
pavirši Tīruma pavirza ("Anagallis arvensis"), prīmulu dzimtas divdīgļlapju ģints augs ar sarkaniem vai ziliem ziediem.
kampsis Trompetvīns - divdīgļlapju klases binjonu dzimtas ģints.
bignoniacijas Tropu augu dzimta, divdīgļlapji, gk. koki un kāpelējoši krūmi.
burseracejas Tropu koku dzimta, divdīgļlapji, ar pienainas sulas un balzama sveķu ejām.
bombakacejas Tropu koku dzimta, divdīgļlapji, gk. visai lieli augi skaistiem ziediem (dažas sugas audzē arī siltumnīcās).
perplekss Tumšs, divdomīgs.
ūdens puisis Ūdens vīrs - divdabis ūdens gars, minēts pasakās kā bagātības piešķīrējs cilvēkiem, bet arī kā jaunu sieviešu aizvīlējs savā ūdens valstībā.
nymphaea Ūdensrozes - divdīgļlapju klases ūdensrožu dzimtas ģints.
sonarogrāfija Ultrasonogrāfiskā skenēšana, kas nodrošina divdimensiju attēla iegūšanu, kurš atbilst akustiskajai mijiedarbībai audos.
čardašs Ungāru tautas deja divdaļu taktsmērā.
Upes dievs upē mītošs divdabīgs gars, kas minēts galvenokārt sakarā ar ziedošanu, kas tikusi veikta pielabināšanās un briesmu novēršanas labad; Ūdens dievs.
Ūdens dievs upē mītošs divdabīgs gars, kas minēts galvenokārt sakarā ar ziedošanu, kas tikusi veikta pielabināšanās un briesmu novēršanas labad; Upes dievs.
nerātnība Vārds, izteikums ar divdomīgu, nepieklājīgu, parupju nozīmi.
pelcītis Vējmietiņu dzimtas ģints ("Peplis"), nelieli viengadīgi lakstaugi, ziedi nelieli, divdzimumu ar divkāršu apziedni un paplašinātu ziedgultni, auglis - lodveida pogaļa; 4 sugas, Latvijā - 1 suga.
vāks Verams divdaļīgs ietvars iespieddarbam, kas apņem tā lapas no abām pusēm.
kolonna Vertikāli novietota simbolu vai ierakstu virkne tabulā vai matricā (divdimensiju masīvā).
plānčauļi Vēžu klases augstāko vēžu apakšklases kārta ("Leptostraca"), 0,5-4 cm garš ķermenis ar plānu divdaļīgu galvkrūšu čaulu, vēders sastāv no 7 posmiem, 8 pāri krūškāju, 8 sugas.
artemisia Vībotnes - divdīgļlapju klases kurvjziežu dzimtas ģints.
artemīsija Vībotnes - divdīgļlapju klases kurvjziežu dzimtas ģints.
pēcdeja Viegli lēkājama trīsdaļīgā taktsmērā deja, kas parasti sekoja aiz smagi soļojamas divdaļīga taktsmēra dejas, bieži otrā darināta pēc pirmās melodijas; šie deju pāri pēc tam pārgāja svītē.
burvjlazda Viena no 7 divdīgļlapju klases apakšklasēm ("Hamamelididae"), koki, krūmi, retāk lakstaugi, ziedi ar stipri reducētu apziedni, kas veicina anemofiliju.
Tumsaliņa Naktaliņa viena no divdabīgo nakts garu virknes, kas cilvēkam sagādā briesmas tumšajā laikā atrodoties ceļā
pašapaugļošanās Viena un tā paša divdzimumu organisma vīrišķo un sievišķo dzimumšūnu saplūšana.
grīslis Vienādvārpu grīšļi - grīšļu ģints sugu grupa ("Homostachyae"), kurā apvienoti grīšļi, kam ziedkopā ir 1 vai vairākas sēdošas divdzimumu vārpiņas, Latvijā konstatētas 23 sugas.
lilija Viendīgļlapju klases dzimta ("Liliaceae"), kurā ietilpst daudzgadīgi lakstaugi, retāk krūmi un koki, kam raksturīgas veselas lapas ar paralēlu vai lokveida dzīslojumu, kārtni divdzimumu ziedi, \~3500 sugu, Latvijā konstatēts 13 ģinšu, 25 sugas.
neuzbrukšanas princips viens no starptautisko tiesību pamatprincipiem, kas atzīst agresīvā kara prettiesiskumu; starptautiskajās tiesībās šo principu sāka atzīt 20. gs. divdesmitajos gados.
onestep Viesību deja divdaļīgā taktī un ātrā tempā, saukta arī par šīberi; vansteps.
divdabība Vispārināta īpašība --> divdabīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
divdomība Vispārināta īpašība --> divdomīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
divdomīgums Vispārināta īpašība --> divdomīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
sūreņaugi Zālējāda bezziedlapju divdīglapju augu dzimta, ziedi sakopoti vārpās, rožsārti, lapas pamīšus, gariem kātiem.
svinaugi Zālējāda kopziedlapju divdīglapju augu dzimta, šaurām apakšrozetes lapām, rožsārtiem vai purpursarkaniem ziediem, sausām vīkallapām; plumbaginaceae.
cītizs Zemais cītizs - divdīgļlapju klases tauriņziežu dzimtas ģints ("Chamaecytisus"), Latvijā konstatēta 1 suga, kas pārgājusi savvaļā kā dārzbēglis.
pirofīti Zemāko augu nodalījums ("Pyrrophyta"), kustīgas vai nekustīgas vienšūnas koloniju, retumis pavedienveida, aļģes, kuru šūnas ir kailas vai ietvertas divdaļīgās bruņās; pirofītaļģes.
daudzmāju augi ziedaugi, kuriem ir gan divdzimuma, gan viendzimuma ziedi.
dentārija Zobainīte - divdīgļlapju klases krustziežu dzimtas ģints ("Dentaria").

Citās vārdnīcās nav šķirkļa divd..