Paplašinātā meklēšana
Meklējam cūka.
Atrasts vārdos (47):
- cūka:1
- cūkas:1
- cūkans:1
- ārcūka:1
- cūkabra:1
- cūkaine:1
- cūkaiņi:1
- cūkaris:1
- cūkaste:1
- cūkause:1
- cūkauss:1
- āracūka:1
- ārscūka:1
- badcūka:1
- mežcūka:1
- puscūka:1
- cūkacīši:1
- cūkaines:1
- cūkainis:1
- cūkalēns:1
- cūkamols:1
- cūkausis:1
- adatcūka:1
- ārascūka:1
- badacūka:1
- drāšcūka:1
- kārpcūka:1
- laukcūka:1
- mežacūka:1
- speķcūka:1
- pārcūkas:1
- cūkaploks:1
- cūkastiņa:1
- bekoncūka:1
- bizamcūka:1
- jūrascūka:1
- mošuscūka:1
- ūdenscūka:1
- jauncūkas:1
- cūkabuliņš:1
- cūkactiņas:1
- cūkamoliņš:1
- cūkaustiņa:1
- dzeloņcūka:1
- muskuscūka:1
- remontcūka:1
- pušķauscūka:1
Atrasts vārdu savienojumos (8):
Atrasts skaidrojumos (340):
- sivēne 6 - 7 mēnešus veca cūka; sieviešu dzimuma sivēns.
- apbēda Abēda - svaigi kautas cūkas gaļas ēdiens, gan zupa, gan arī cepta gaļa; skābu kāpostu zupa ar svaigu cūkas gaļu un aknām, ar vai bez miežu putraimiem.
- repis Ādas, drēbes vai kaltēta un izmīcīta cūkas pūšļa tabakas maks, kur dažkārt glabājas arī šķiltavas; arī naudas maks.
- Tursiops truncatus afalīna jeb lielā jūrascūka.
- šašliks Aitas, arī liellopu, cūkas gaļas ēdiens, ko gatavo, cepot nelielus, uz iesma uzdurtus gaļas gabalus ogļu siltuma starojumā.
- listrozaurs Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis pirms \~250-240 miljoniem gadu, drukns augēdājs cūkas lielumā ar spēcīgām priekškājām, kas liecina, ka tam labi padevās rakšana.
- mutes un nagu sērga akūta pārnadžu dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina _Picornaviridae_ dzimtas _Rhinovirus_ ģints vīruss; visuzņēmīgākās ir govis, mazāk jutīgas ir cūkas, aitas, kazas un ziemeļbrieži, bet var inficēties arī cilvēki.
- klambaris Apaļkoks, ko piesien cūkai pie kājas vai apsien ap kaklu, lai tā nevarētu ātri skriet.
- klambars Apaļkoks, ko piesien cūkai pie kājas vai apsien ap kaklu, lai tā nevarētu ātri skriet.
- klambens Apaļkoks, ko piesien cūkai pie kājas vai apsien ap kaklu, lai tā nevarētu ātri skriet.
- klambins Apaļkoks, ko piesien cūkai pie kājas vai apsien ap kaklu, lai tā nevarētu ātri skriet.
- klamburs Apaļkoks, ko piesien cūkai pie kājas vai apsien ap kaklu, lai tā nevarētu ātri skriet.
- klimbins Apaļkoks, ko piesien cūkai pie kājas vai apsien ap kaklu, lai tā nevarētu ātri skriet.
- bizenīca Apsējību biezputra, ko vārīja no miežu putraimiem ar cūkas gurna gabalu, pie kura klāt ir aste.
- bizinīca Apsējību biezputra, ko vārīja no miežu putraimiem ar cūkas gurna gabalu, pie kura klāt ir aste.
- puscūcis Aptuvena puse no cūkas kautķermeņa (parasti garenvirzienā); puscūka (1).
- puscūka Aptuvena puse no cūkas kautķermeņa (parasti garenvirzienā).
- šveicēt Ar pātagu sadzīt kopā (cūkas).
- pārurrināt Ar urkšķēšanas palīdzību dzīt mājās (cūkas).
- laukcūka Ārcūka, ārtecis.
- ārscūka Ārcūka.
- tekātnis Ārcūka.
- araceae Ārumi - viendīgļlapju klases cūkaušu rindas dzimta.
- urkš Atkārtojumā atdarina cūkas rukšķēšanu.
- bekoncūka Ātraudzīgas šķirnes cūka, kura, intensīvi barota, ātri pieaug, veidojot liesu gaļu ar plānu speķa kārtu.
- bekons Ātraudzīgas šķirnes īpaši barota cūka, kurai ir cauraugusi gaļa ar plānu speķa kārtu.
- berkšīrs Ātraudzīgu cūku šķirne; Berkšīras cūkas.
- pamata sivēnmāte augstražīga vaislas cūka, ko vairākkārt izmanto sivēnu ieguvei.
- pustiks Augumā neliela cūka.
- šuķis Baroklis (cūka).
- suķis Baroklis; arī cūka.
- ēdūkšņi Barotavas caurumi, caur kuriem nobarojamās cūkas tiek pie ēdamā.
- ēža Barotavas redeles, caur kurām iebāžot galvu cūkas tiek pie siles.
- speķēns bekona cūka (neliela un viegli nobarojama).
- pusbekons Bekoncūka, kuras svars ir puse no bekona svara.
- bekons Bekoncūka.
- beršīrietes Berkšīri – ātraudzīgu cūku šķirne; Berkšīras cūkas.
- dūce Bērnu rotaļlieta, kas sastāv no izurbtas rieksta čaulas vai cūkas kauliņa, kur izver cauri auklu, ar kuras palīdzību griež un dūcina rotaļu.
- šērve Bieza, netīra (cūkas) āda, tās virskārta.
- cūcināt Bieži lietot cūkas vārdu, apsaukāt kādu par cūku.
- gjuvečs Bulgāru ēdiens; sautēta cūkas vai jēra gaļa ar dārzeņiem un rīsiem.
- bekons Cauraugusi, īpaši barotas cūkas gaļa.
- znauģis Cilpa ar koka pamatni nostiprināšanai, ar ko cūkai pirms kaušanas aizsien muti; znaugs.
- znauja Cilpa ar koka pamatni nostiprināšanai, ar ko cūkai pirms kaušanas aizsien muti; znaugs.
- znaujis Cilpa ar koka pamatni nostiprināšanai, ar ko cūkai pirms kaušanas aizsien muti; znaugs.
- znaujs Cilpa ar koka pamatni nostiprināšanai, ar ko cūkai pirms kaušanas aizsien muti; znaugs.
- znaule Cilpa ar koka pamatni nostiprināšanai, ar ko cūkai pirms kaušanas aizsien muti; znaugs.
- znauls Cilpa ar koka pamatni nostiprināšanai, ar ko cūkai pirms kaušanas aizsien muti; znaugs.
- snauja Cilpa ar koka pamatni nostiprināšanai, ar ko cūkai pirms kaušanas aizsien muti; znauja.
- snaujis Cilpa ar koka pamatni nostiprināšanai, ar ko cūkai pirms kaušanas aizsien muti; znauja.
- znaugs Cilpa ar koka pamatni nostiprināšanai, ar ko cūkai pirms kaušanas aizsien muti.
- žņurgulis Cilpa, ar ko savelk cūkai purnu, lai nevar kviekt.
- žņurguls Cilpa, ar ko savelk cūkai purnu, lai nevar kviekt.
- cūkkopējs Cilvēks, kas kopj cūkas.
- rakuliņa cūka (pavārds).
- rakušiņa cūka (pavārds).
- pārbaudāmā sivēnmāte cūka periodā no pirmās grūsnības konstatēšanas līdz pirmā metiena sivēnu atšķiršanai; kvalitāti pārbauda pēc pirmā metiena sivēniem.
- speķnieks Cūka, ko baro speķa iegūšanai; speķa cūka; speķcūka.
- speķcūka Cūka, ko baro speķa iegūšanai; speķa cūka.
- speķa cūka cūka, kuras dzīvmasa ir no 160 līdz 250 kilogramiem un kuras speķa kārta pret spraugu starp 6. un 7. ribu nav plānāka par 7 centimetriem.
- puscūcis Cūka, kuras lielums ir aptuveni puse no parastā cūkas lieluma.
- pussuķis Cūka, puscūka.
- saraine cūka.
- muskuļa acs laukums cūkai - garā muguras muskuļa (latīņu _musculus longissimus dorsi_) šķērsgriezuma laukums (cm^2^), pēc kā vērtē kautķermeņa kvalitāti.
- spiga cūkas aste; cūkas gurna gabals ar asti.
- spyga cūkas gurna gabals ar asti, ko vārīja apsējībās.
- rekaine cūkas pavārds.
- ķinis Cūkas purns, cūkas šņukurs.
- smakars cūkas purns.
- stulpīte cūkas stilbiņš.
- violetā cūkauss cūkausu ģints suga ("Gomphus clavatus"), Latvijā vienīgā konstatētā cūkausu suga, aizsargājama, augļķermeņi gaļīgi, līdz 9 cm augsti un 6 cm plati, līdzīgi lielai, greizai gailenei, to virsma purpurvioleta, himēnijs dzeltenīgi violets, krokains, atrodas ārpusē, attīstās rudenī, sastopama ļoti reti ēnainos egļu mežos kaļķainā augsnē.
- violetā cūkause cūkaušu ģints sēņu suga ("Gomphus clavatus").
- purva cūkausis cūkaušu suga ("Calla palustris").
- Phocoena phocoena phocoena cūkdelfīna Ziemeļatlantijas pasuga, arī cūkdelfīna Baltijas pasuga jeb jūras cūka.
- apbēdas Cūku bēres; arī mielasts (cūkgaļa ar kāpostiem), ko rīko pēc cūkas nokaušanas.
- cībari Cūku bēru ēdiens, kas tiek pagatavots no mazajiem gabaliņiem, kas cūkas sadalot kur nekur atkrīt, kā cīpslām, nierēm, aknām utt., ko visu saliek katliņā un grauzdē jeb vāra, pie kam izkusušos taukus nosmeļ un atlikušos sausumus ēd ar maizi vai kartupeļiem.
- daglains Dagls, balti un tumši raibs; sevišķi dagla cūka.
- goteņu lapas daudzgadīgi kallu dzimtas augi - cūkauši.
- cūcele Dem. --> cūka.
- čūčele Dem. --> cūka.
- cūciņa Dem. --> cūka.
- cūcīna Dem. --> cūka.
- cūčiņa Dem. --> cūka.
- cūkastiņa Dem. --> cūkaste.
- ušuks Dem. --> uša (cūka).
- putraimdesa Desa, kas gatavota no (parasti cūkas) asinīm ar putraimu piedevu.
- asinsdesa Desa, kuras galvenā sastāvdaļa ir (parasti cūkas) asinis.
- adatcūka Dzeloņcūka.
- hystrix Dzeloņcūkas.
- dzirdūklis Dzirdes kanāls cūkas ausīs.
- splenst dzīt, skubināt (cūkas).
- šķiņķis Dzīvnieka (parasti cūkas) liemeņa gurns; no šāda gurna pagatavots ēdiens.
- karbonāde Dzīvnieka, parasti cūkas, muguras gabals ar ribām; cepta vai cepšanai sagatavota šī gabala šķēle ar vienu ribu.
- kaucis Dzīvnieks (piemēram, cūka, aita), kas skaļi kviec, blēj, mauj u. tml.
- kauka Dzīvnieks (piemēram, cūka, aita), kas skaļi kviec, blēj, mauj u. tml.
- cenuroze Dzīvnieku invāzijas slimība; helmintoze, ko ierosina cestodes "Multiceps multiceps" kāpuru stadija "Coenurus cerebralis", kas lokalizējas aitu un kazu galvas smadzenēs, retāk muguras smadzenēs; biežāk saslimst jaunās aitas, ļoti reti var invadēties zirgi, cūkas un pat cilvēks.
- sugasmāte Dzīvnieku mātīte (parasti cūka), kas tiek turēta vaislai.
- pamatvaisliniece Dzīvnieku mātīte (parasti cūka), ko izmanto vaislai.
- urticaria Dzīvnieku slimība, nātru drudzis, kas raksturojas ar nātru dzēlieniem līdzīgiem izsitumiem uz ādas, biežāks limo cūkas un zirgi, retāk govis.
- eskalops Ēdiens - īpaši sagatavotas gaļas šķēles no (cūkas, vērša) vidukļa vai pakaļkājas mīkstuma.
- ķunnis Ēdiens no cūkas snuķa.
- tulna Ēdiens no kautas cūkas mazvērtīgākajiem atlikumiem.
- skulduris Ēdiens, biezputra ar vārītu cūkas asti un kājām.
- barbekjū Ēdiens, kas cepts ārā uz karstām oglēm; parasti veseli dzīvnieku kautķermeņi (cūkas, liellopa) vai to daļas.
- abēdas Ēdiens, kas ir gatavots no tikko kauta dzīvnieka, parasti cūkas, gaļas, piemēram, kāpostu zupa, trekna gaļa, vārītas aknas, ko ēd ar treknu gaļu; cūku bēres; apbēdas.
- matmakstērce Ērču kārtas dzimta ("Demodicidae"), parazitē zīdītāju matu maisiņos un tauku dziedzeros, tārpveidīgo ērču garums - 0,1-0,4 mm, Latvijā atrastas uz cilvēka, suņa, kaķa, cūkas, grauzējiem, kukaiņēdājiem.
- filē Fileja - liellopu vai cūkas muguras mīkstuma vidējās daļas, putniem - krūts daļa; no asakām atbrīvota zivs.
- gadene Gadu veca cūka vai aita; gadenis.
- kopķēzis Galerts no cūkas galvas un kājām.
- pusgans Gans, kas gana cūkas (arī citus sīklopus).
- melmiņš Garens liesums cūkai katrā pusē mugurkaulam, netālu nuo nierēm.
- lica Glica, plēvīte, kas paliek cūkai sarus noplēšot.
- ālavīca Govs, aita, cūka, kam gadu nav teļa, jēra, sivēna.
- sivenīca Grūsna cūka.
- kulksna Gurns (cūkas).
- makrakantorinhoze Helmintoze, ko cūkām tievajā zarnā ierosina dzelkņgalvis, kāpurus pārnēsā maivaboles un bronzas vaboles, ko cūkas apēd rakņājoties pa zemi.
- cūkausis himēnijsēņu klases cūkausu dzimtas ģints ("Gomphus").
- meža cūku vanna iedobe mālainā augsnē, ko dzīvnieki padziļinājuši, parasti mitrā vietā, kur meža cūkas vannojas, cīnoties ar knišļiem, odiem, ērcēm u. tml.
- rušainīte Iesauka cūkai.
- rušuliņa Iesauka cūkai.
- rušulīte Iesauka cūkai.
- cūku infekciozais atrofiskais rinīts infekcijas slimība, kas uzliesmo, ja cūkas tur nelabvēlīgos mikroklimata apstākļos.
- aspergiloze Infekcijas slimība, ko ierosina patogēno aspergilu ģints mikroorganiskas sēnes; biežāk slimo jaunputni, it sevišķi ūdensputni, retāk govis, aitas, cūkas; var saslimt arī cilvēks.
- lustrs Īpaša romiešu tautas šķīstīšanās ceremonija ar publisku (cūkas, auna un vērša) ziedojumu.
- pempe Īsa cūkas aste, īsa zirga aste.
- pančeta Itāliešu virtuves ēdiens - iesālīta un sapiparota cūkas krūtiņa, cauraudzis speķis.
- cūkāda Izstrādāta cūkas āda.
- sivēniete jauna cūka (ne vecāka par gadu); grūsnēja cūka.
- cūcis Jauna, nenobarota cūka.
- jauncūkas Jaunas abu dzimumu cūkas no atšķiršanas līdz izmantošanai vaislai.
- ūdenscūka Jūras cūka - Ziemeļatlantijas delfīns.
- ģiģēles Kāda augu (zāles) suga, ko pavasaros labprāt ēd cūkas.
- kalada Kāda vienkārša kāršu spēle, saukta arī "cūkas".
- Kampinosa Kampinosas gārša - nacionālais parks Polijā, Vislas kreisajā krastā, platība - 670 kvadrātkilometru, dibināts - 1959. g., ietver Vislas senleju ar kāpām (augstums - līdz 30 m), priežu, ozolu un skābaržu meži, purvi, mīt sumbri, aļņi, stirnas, mežacūkas, ligzdo dzērves, gārņi, melnie stārķi, čūskērgļi.
- sātmaleiši Karbonādes gabals (cūkas kautķermenī).
- Phacochoerus aetihiopicus kārpcūka.
- atbāzenes Kāršu spēle, kur izspēlēto kārti otrs spēlētājs var vai nu sist ar lielāku kārti vai atdot atpakaļ (atbāzt) ar mazāku; atbāžu cūkas.
- sītaļnīks kaujama cūka, atstāta barošanai.
- sītuols kaujama cūka, atstāta barošanai.
- tars Kaukāziešu mūzikas instruments, ģitāras formā veidots, izdobts koka stumbrs, kam virsējā vāka vietā pārvilkts cūkas pūslis, 5 stīgas.
- priekšgabals Kautas cūkas priekšplecis.
- krumults Koka sprungulis, ko piesien pie nokautas cūkas pakaļkājām, lai varētu ērti uzkārt šo kautķermeni.
- mekšķis Korpulents cilvēks, arī nobarota cūka.
- bunga krietni pieēdis mazāks lops, cūka.
- ķūči Kūču vakars - arī kūķu jeb ķūķu vakars - Ziemassvētku priekšvakars, kad tika vārīts un ēsts īpašs ēdiens: grūdenis jeb zīdenis ar cūkas ausi, saukts arī par kūķi vai ķūķi.
- kvinka Kviecoša cūka.
- surķis labi barota cūka.
- urva Lamu vārds cūkai.
- dūda Latviešu stīgu instruments, kas sastāv no 1,5 m gara un ap 9 cm plata plāna dēlīša, ko 2-3 zarnu stīgas savelk puslokā; kā rezonatoru lieto starp stīgām un dēlīti iestiprināto cūkas pūsli.
- korra Liela auguma, kalsna cūka.
- afalīna Lielā jūrascūka ("Tursiops truncatus"), delfīnu dzimtas suga; līdz 4 m garumā, svars - 150-650 kg, purns pagarināts, knābjveidīgs, apakšžoklis garāks par augšžokli; dzīvo visur, izņemot polāros ūdeņus, Ziemeļatlantijas pasugas indivīdi reizēm ieklīst Baltijas jūrā.
- britans Liels suns, tauka cūka; netiešā nozīmē liels cilvēks vai priekšmets.
- šļakāns Liels, smags, neveikls, ļumīgs radījums (piemēram, nobarota cūka, liela zivs).
- kvinta Liesa cūka, kas aizvienam kvinkst.
- žņargle Liesa cūka, kas negrib kārtīgi ēst.
- ķirlis Liesa cūka.
- rok Lieto (parasti atkārtojumā), lai atdarinātu cūkas balss skaņas.
- klopš Lieto (parasti atkārtojumā), lai atdarinātu troksni, kas rodas (dzīvniekam, parasti cūkai) strauji rijot ēdienu.
- klop Lieto (parasti atkārtojumā), laiatdarinātu troksni, kas rodas (dzīvniekam, parasti cūkai) strauji rijot ēdienu.
- turr Lieto, dzenot cūkas no ganībām.
- us Lieto, dzenot cūkas.
- ūš Lieto, dzenot cūkas.
- ruk Lieto, lai sauktu cūkas.
- uš Lieto, lai sauktu vai dzītu cūkas.
- birkavnieks Ļoti liela nobarojamā cūka.
- svīķis ļoti vāja cūka.
- Sus scrofa f. domestika mājas cūka.
- suceklis Matu sukājamais, kas pagatavots no kūlīšos sasietiem, ar sveķiem sastiprinātiem cūkas sariem.
- ķirza Maza, vāja cūka.
- paknausēt Mazliet iebarot (cūkas) ar (graudiem).
- barbekjū Metāla iesms, uz kura tiek cepti veseli dzīvnieku kautķermeņi (cūkas, liellopa) vai to daļas.
- mežacūka Meža cūka - cūku dzimtas suga ("Sus scrofa"), mājas cūkas priekštece, nometnieks, vērtīgs medījams dzīvnieks.
- Sus scrofa meža cūka.
- kabans Mežacūka, kuilis.
- mežcūka Mežacūka.
- čemodāns Mežacūkas jaunulis līdz 1 gada vecumam.
- skrimtele Mīkstā, pārtikā izmantojamā kaulu daļa (no cūkas galvas, starp ribām).
- smērdesas Mīkstas desas, pagatavotas no cauraugušas, atcīpslotas cūkas gaļas, ko lieto smērēšanai uz sviestmaizēm.
- rūcītis mīļvārdiņš cūkai.
- čugiņa Mīļvārdiņš cūkai.
- uice Mīļvārdiņš cūkai.
- Ndu Monkhmeru (Vjetnama) mitoloģijā - augstākā dievība, demiurgs, kas pazemes pasaulē radījis uguni, cilvēkus un akmens darbarīkus, un kad cilvēki iznāca virszemē viņš tiem devis arī vēršus, cūkas un vistas.
- Čubu-Sangaku nacionālais parks nacionālais parks Japānā, Honsju salas vidienē, Hidas grēdā, platība - 1697 kvadrātkilometri, augstums - līdz 3190 m, dibināts 1934. g., skujkoku meži un alpīnās pļavas, sastopami Himalaju lāči, Japānas makaki, mežcūkas.
- iezabīt Nedaudz iedauzīt, iesist (cūkai).
- cūkģīmis Neglīts cilvēks (kam seja it kā atgādina cūkas purnu).
- bekonēns Neliela bekoncūka; bekoncūka.
- peles Nelieli liesuma gabali cūkas taukos.
- šmurkškauls Neliels cūkas priekškājas kauls, ko izmanto rotaļlietas - smurkša - gatavošanai.
- žmurkškauls Neliels cūkas priekškājas kauls, ko izmanto rotaļlietas - žmurkša - gatavošanai.
- trihīna Nematožu klases trihinellu ģints suga ("Trichinella spiralis"), veltņtārpi, kas parazitē zīdītājos; cilvēka organismā var nokļūt ar inficētu un nepietiekami izceptu vai izvārītu cūkas vai meža dzīvnieku gaļu, kāpuri iekļūst muskulatūrā un rada organisma saslimšanu ar trihinelozi, pret kuru nav efektīvu ārstniecības līdzekļu.
- suķelis nepieaugusi cūka; puscūcis.
- narr Netīrumu kārta uz cūkas muguras.
- narra Netīrumu kārta uz cūkas muguras.
- narva Netīrumu kārta uz cūkas muguras.
- plugata Netīrumu kārta uz cūkas muguras.
- ūķis No cūkas kauliņa izgatavota rotaļlieta, kuru griežot ar aukliņu rada docošu skaņu; dūcene.
- ūkšis No cūkas kauliņa izgatavota rotaļlieta, kuru griežot ar aukliņu rada dūcošu skaņu; dūcene.
- ūkšķis No cūkas kauliņa izgatavota rotaļlieta, kuru griežot ar aukliņu rada dūcošu skaņu; dūcene.
- dūcene No cūkas kauliņa izgatavota rotaļlieta, kuru griežot ar aukliņu rada dūcošu skaņu; ūkšķis.
- žvurksteniņš No cūkas kauliņa izgatavota rotaļlieta, kuru griežot ar aukliņu rada dūcošu skaņu.
- rolāde No cūkgaļas (parasti cūkas galvas) gatavota vārīta, presēta rulete ar olu, dārzeņu vai citu produktu pildījumu; veltnis.
- šmurkšs No neliela cūkas priekškājas kaula darināta rotaļlieta, ko griež ar tam cauri izvērtu auklu.
- žmurkšs No neliela cūkas priekškājas kaula darināta rotaļlieta, ko griež ar tam cauri izvērtu auklu.
- kājiņa Nokautas cūkas kāja.
- sala Nokautas cūkas puse; speķa sānu gabals.
- viduklis Nokautas cūkas sānu gabals, kam iekšpusē ribas.
- apsvilināt cūku nosvilināt kautai cūkai sarus.
- nosvilināt cūku nosvilināt kautai cūkai sarus.
- atsvilināt Nosvilināt; dedzinot atbrīvot (piemēram, nokautas cūkas ādu no sariem).
- ķirla Novājējusi cūka.
- ķirna Novārdzis dzīvnieks, īpaši liela novājējusi cūka.
- daudznadži Novecojusies sistemātiska vienība, kura aptvēra gk. lielus, neveiklus nagu dzīvniekus ar biezu ādu: cūkas, nīlzirgus, degunradžus, tapirus, ziloņus un klinšāpšus.
- ūkņa Ņarkstīgs cilvēks vai cūka.
- ārtecis Pa ziemu turama cūka.
- struņķis Pagarš cūkas izkārnījumu gabals.
- kviecināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti cūka) vairākkārt kviec; ļaut lai kviec.
- cūka Pārnadžu kārtas lauksaimniecības dzīvnieks ar masīvu ķermeni un īsām kājām (audzē gaļas ieguvei), kas vēsturiski izveidots pieradinot meža cūkas.
- rocenīte Pavārds cūkai.
- sirmenītis Pelēka zirga vai pelēkas cūkas iesauka.
- pepperoni Peperoni - itāļu virtuves ēdiens - no cūkas vai liellopa gaļas gatavota cietā desa, kuras masai pievienots daudz sīvo piparu.
- kūcens Piebūve cūkas turēšanai.
- skuldurs Piestā grūstu miežu biezenis ar tauku piedevu, žāvētu cūkas asti un kājām.
- rukaciņa Pievārds cūkai tautas dziesmās.
- rukainīte Pievārds cūkai tautas dziesmās.
- rūkainīte Pievārds cūkai tautas dziesmās.
- rukažiņa Pievārds cūkai tautas dziesmās.
- rukselīte Pievārds cūkai tautas dziesmās.
- rukulīte Pievārds cūkai tautas dziesmās.
- slokārtnis Pīrāgs, ko gatavo no raudzētas, plāni izspiestas mīklas, kuras gabaliņos ietin sasmalcinātu cūkas gaļu ar sīpoliem, saberztus burkānus vai kādu augļu ievārījumu.
- slokātnis Plācenis ar pildījumu; pīrāgs, ko gatavo no raudzētas, plāni izspiestas mīklas, kuras gabaliņos ietin sasmalcinātu cūkas gaļu ar sīpoliem, saberztus burkānus vai kādu augļu ievārījumu.
- Dienvidsumatras dabas parks platība - 3568 kvadrātkilometri, dibināts - 1935. g., Indijas ziloņi, tumšie brieži, Indijas tapiri, Sumatras degunradži, cūkastes makaki, giboni, sastopami tropu parazītaugi - Arnolda raflēzijas.
- avenragi Purva cūkausis ("Calla palustris"), daudzgadīgs kallu dzimtas augs.
- aveņragi Purva cūkausis ("Calla palustris"), daudzgadīgs kallu dzimtas augs.
- bukulapas Purva cūkausis ("Calla palustris"), daudzgadīgs kallu dzimtas augs.
- cūkause Purva cūkausis ("Calla palustris"), daudzgadīgs kallu dzimtas augs.
- cūkauss Purva cūkausis ("Calla palustris"), daudzgadīgs kallu dzimtas augs.
- goteņlapas Purva cūkausis ("Calla palustris"), daudzgadīgs kallu dzimtas augs.
- goteņulapas Purva cūkausis ("Calla palustris"), daudzgadīgs kallu dzimtas augs.
- kalla Purva cūkausis ("Calla palustris"), daudzgadīgs kallu dzimtas augs.
- kalva Purva cūkausis ("Calla palustris"), daudzgadīgs kallu dzimtas augs.
- liepene Purva cūkausis ("Calla palustris"), daudzgadīgs kallu dzimtas augs.
- liepenes Purva cūkausis ("Calla palustris"), daudzgadīgs kallu dzimtas augs.
- pupurlāksis Purva cūkausis ("Calla palustris"), daudzgadīgs kallu dzimtas augs.
- babaunieks Purva cūkausis ("Calla palustris").
- briežauss Purva cūkausis ("Calla palustris").
- Calla palustris purva cūkausis.
- pussiķis Pusaugu cūka.
- pussietals Pusbarota cūka.
- pusķūķis puscūka.
- pusika Puscūka.
- pusiķis Puscūka.
- pusgalva Puse vai aptuvena puse no uzturam paredzētas dzīvnieka (parasti cūkas) galvas.
- pusgadnieks Pusgadu veca cūka, arī cits dzīvnieks.
- puščyucs pusgadu veca cūka.
- Potamochoerus porcus pušķauscūka.
- rakšaviņa Racēja, rakņātāja (cūkas pavārds).
- dagle Raiba cūka.
- treksnis Resns, uzbarojies cilvēks (arī šāda cūka).
- raceklis Rokamais (piem., cūkas purns).
- raceknis Rokamais (piem., cūkas purns).
- barabans Rotaļlieta - izžāvēts cūkas pūslis, kurā iebērti zirņi.
- skribins Rotaļlieta - izžāvēts cūkas urīnpūslis, kurā iebērti zirņi.
- svilis Ruda cūka.
- rucis Ruksis, cūka.
- kvīkstēt Saka par cūkas, sivēna balss skaņām, kad tie grib ēst; kvinkstēt.
- kvinkstēt Saka par cūkas, sivēna balss skaņām, kad tie grib ēst.
- sāltiņš Salis - cūkas šķiņķa gabals; liesums.
- sīklopi Samērā nelieli (salīdzinājumā, piemēram, ar govīm) lauksaimniecības dzīvnieki (cūkas, aitas, kazas).
- urrr Sauciens, ar ko aicina cūkas, piemēram, no ganībām mājās.
- cuk Sauciens, ar kuru aicina cūkas (piemēram, pie ēdiena, kūtī).
- cūk Sauciens, ar kuru aicina cūkas (piemēram, pie ēdiena, kūtī).
- siuk Sauciens, ar kuru aicina sivēnus, cūkas (piemēram, pie ādiena, kūtī).
- urr Sauciens, ar kuru cūkas aicina.
- uzurrināt Saucot "urr! urr!" piecelt (cūkas).
- tūrkšt Saukt "turr", dzenot cūkas uz ganībām.
- urināt Saukt cūkas mājās no ganībām.
- Septoria callae septoriju suga, kas parazitē uz purv cūkauša.
- raznjiči Serbu ēdiens no cūkas gurna (šķiņķa) ar papriku.
- ancīši Sīkos gabaliņos sagriezta un sacepta cūkas gaļa.
- nūskiņa Sivēna vai cūkas purns.
- cūcene Sivēnmāte; cūka (2).
- suiķis Sivēns, puscūka.
- abudi Skābu kāpostu zupa ar svaigu cūkas gaļu un aknām, ar vai bez miežu putraimiem.
- susna Slikti nobarota cūka.
- tenioze slimība ("taeniasis"), ko ierosina cūku lentenis ("Taenia solium"), izplatīta zemēs, kur audzē cūkas un uzturā izmanto mazsālītu un termiski nepietiekami apstrādātu cūkgaļu.
- slokatiņš Slokātnis - pīrāgs, ko gatavo no raudzētas, plāni izspiestas mīklas, kuras gabaliņos ietin sasmalcinātu cūkas gaļu ar sīpoliem, saberztus burkānus vai kādu augļu ievārījumu.
- slokatnis Slokātnis - pīrāgs, ko gatavo no raudzētas, plāni izspiestas mīklas, kuras gabaliņos ietin sasmalcinātu cūkas gaļu ar sīpoliem, saberztus burkānus vai kādu augļu ievārījumu.
- smece Smecere - (cūkas) šņukuris; snuķis.
- šmecere Smecere - (cūkas) šņukuris; snuķis.
- šņecere Smecere - (cūkas) šņukuris; snuķis.
- šņuceris Snuķis (cūkas), deguns.
- šnukuris Snuķis, purns, sevišķi cūkas purns.
- zmaudzenis Sprungulis, ko ievieto cūkai mutē pirms kaušanas.
- knīslis Stieple, ko iever cūkas degunā, lai tai neļautu rakt.
- surķis suķis, cūka; puscūka.
- lepausis Suns vai cūka ar nokarenām ausīm.
- abēda Svaigi kautas cūkas gaļas ēdiens, gan zupa, gan arī cepta gaļa; skābu kāpostu zupa ar svaigu cūkas gaļu un aknām, ar vai bez miežu putraimiem.
- svilināt cūku svilināt kautai cūkai sarus.
- joslis Svītrota cūka.
- slorķis Šķidrs ēdiens, slikts gatavojums cūkai vai govij.
- cūkgurnis Šķiņķis - dzīvnieka (parasti cūkas) liemeņa gurns.
- šneperis Šņukurs, cūkas purns, deguns.
- tuturžņi Taukumi cūkai pie paslēpenēm, pie pakaļkājām.
- palēpe Telpa starp liellopu kūti un zirgu stalli, kur uzturas cūkas, vasarā teļi u. tml.
- ērkšķene Tievās gaļas strēles, kas atrodas abpus cūkas mugurkaulam.
- krušņiks Treknums starp cūkas kaklu un priekškājām.
- smurkšķis Trokšņojama ierīce bērnu rotaļai un medībām, parasti no kāda cūkas kājas kauliņa; smurksis.
- smurksis Trokšņojama ierīce bērnu rotaļai un medībām, parasti no kāda cūkas kājas kauliņa.
- deglens Uguns krāsā, ar uguns plankumiem (cūka, lapsa, lācis u. tml.).
- deglains Uguns krāsā, ar uguns plankumiem (cūka, lapsa).
- uzga Uzsauciens sunim, arī cūkai, kas liek apstāties.
- čuk Uzsauciens, bieži atkārtojumā, ko lieto saucot cūkas, piemēram, barošanas reizēs.
- saturkšt Uzsaukt "turr", saucot cūkas.
- saurināt vairākkārtīgi saucot "urr" aicināt cūkas mājās no ganībām.
- cūkmāte Vaislas cūka; cūcene.
- ķirma Vāja cūka.
- cuža Vāja, liesa cūka.
- svilpene vāja, slikti barota cūka.
- žnaulis Valgs cūkas purna saspiešanai.
- cūkdelfīns Vaļveidīgo kārtas delfīnu dzimtas suga ("Phocoena phocoena"), Latvijas piekrastē pēdējo reizi konstatēts 1974. g.; jūrascūka.
- cimslis Vārīta cūkas gaļa.
- pusgalvenis Vārīta cūkas pusgalva.
- vālīte Vārpai līdzīga ziedkopa, kurai atsevišķie ziedi atrodas uz paresninātas, galīgas ass (piemēram, kalmēm, cūkaušiem, kukurūzai, vilkvālītēm).
- leda Veca cūka ar garām ausīm.
- mencis Vecāka cūka.
- vīvele Vēdergraizes, uzpūsts vēders govij vai zirgam, arī aitai, cūkai.
- suņķis Vidēja lieluma cūka.
- heterotransplantācija Vienas sugas organisma orgānu vai audu pārstādīšana citas sugas organismam (piemēram, cūkas sirds vārstuļu transplantācija cilvēkam).
- ārums Viendīgļlapju klases cūkaušu rindas dzimta ("Araceae"), \~110 ģinšu, >2900 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis - cūkauši un kalmes; kallu dzimta.
- volfijas Viendīgļlapju klases cūkaušu rindas ūdensziedu dzimtas ģits ("Wolffia"), sīki, peldoši vai ūdenī iegrimuši ūdensaugi, 1-1,5 mm lielas lodītes bez saknēm; 7 sugas tropos.
- ūdenszieds Viendīgļlapju klases palmu apakšklases cūkaušu (kallu) rindas dzimta ("Lemnaceae"), daudzgadīgs, brīvi peldošs vai ūdenī iegrimis ūdensaugs, kam vasa reducējusies par plātnīti, tā ka stumbrs un lapas vairs nav skaidri nošķirami, 6 ģintis, \~30 sugu.
- kolokāzija Viendīgļlapju klases palmu apakšklases cūkaušu rindas cūkaušu dzimtas ģints ("Colocasia"); taro 1.
- taro Viendīgļlapju klases palmu apakšklases cūkaušu rindas cūkaušu dzimtas ģints ("Colocasia").
- urška Vienmēr urkšķoša cūka.
- speķis Zemādas tauku slānis (cūkai); šāda tauku slāņa šķēle, gabals; šāda tauku slāņa šķēle, gabals, kas ir sagatavots ēšanai.
- pupaine Zīdītāja cūka.
- Aujeski slimība zīdītāju infekcijas slimība, ko ierosina specifisks vīruss; uzņēmīgākās ir cūkas, lapsas un ūdeles.
- mājlops Zīdītāju klases mājdzīvnieks (piemēram, govs, cūka, aita, kaza), ko parasti izmanto saimnieciskiem mērķiem; lauksaimniecības dzīvnieks.
- Kūķu vakars Ziemassvētku priekšvakars, kad tika vārīts un ēsts īpašs ēdiens: grūdenis jeb zīdenis ar cūkas ausi.
- smūģis Žņaugs, ar ko kaujamai cūkai aizgriež purnu.
cūka citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV