Paplašinātā meklēšana

Meklējam auss.

Atrasts vārdos (79):

Atrasts vārdu savienojumos (16):

Atrasts skaidrojumos (557):

abelis Abēlija - kaprifoliju dzimtas sausseržu ģints suga, ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
kolumella Abinieku, rāpuļu un putnu vidējā ausī iegarens kauliņš, kas savieno bungplēvīti ar iekšējās auss ovālo lodziņu, zīdītājiem sadalījies 3 dzirdes kauliņos.
otoantrīts Aizauss paugura dobuma iekaisums.
antrektomija Aizauss paugura dobuma sienu izgriešana vai kuņģa vārtnieka ieejas rezekcija.
antrotimpanīts Aizauss paugura dobuma un bungdobuma iekaisums.
antroatikotomija Aizauss paugura dobuma un virsbungdobuma ieliekuma atvēršana.
mastoideocentēze Aizauss paugura punkcija.
mastoīdektomija Aizauss paugura šūnu izgriešana.
mastoidotomija Aizauss paugura šūnu vai dobuma pārgriešana.
cūceņa Aizauss siekalu dziedzeru iekaisums.
opistotisks Aizauss-; tāds, kas attiecas uz dzirdes aparāta mugurējo daļu vai uz piramīdas osifikācijas centru.
padziekste Aizauss, kakla aizmugurējā daļa.
auspakaļa Aizauss.
cūciņa Akūta infekcijas slimība - aizauss siekalu dziedzera iekaisums; epidēmiskais parotīts.
zarakanna Aluskauss.
Kūras-Araksas zemiene aluviāls līdzenums, Aizkaukāza austrumos, Kūras un Araksas lejteces baseinā, starp Lielo un Mazo Kaukāzu, Azerbaidžānā, garums - 250 km, platums - 150 km, sauss subtropu klimats.
mikrokrānija Anomāli mazs galvaskauss, kraniālais dobums ir samazināts un sejasdaļa neproporcionāli liela.
makrokrānija Anomāli palielināts galvaskauss, salīdzinājumā ar kuru seja ir neproporcionāli maza, tāpat kā hidrocefālijas gadījumā.
antifons Aparāts auss ārējās ejas noslēgšanai pret trokšņiem.
sliņķis Aptuveni 60 centimetrus garš, gauss, lēnīgs mugurkaulnieks (Dienvidamerikas mežos), kas parasti visu mūžu pavada viena koka vainagā, karājoties pie zariem.
ziedkauss Apziedņa ārējā daļa, ko veido atsevišķas vai kopā saaugušas zaļas, retāk krāsainas, lapas, kuras ietver un aizsargā vainagu; zieda kauss.
zieda kauss apziedņa ārējā daļa, ko veido atsevišķas vai kopā saaugušas zaļas, retāk krāsainas, lapas, kuras ietver un aizsargā vainagu; ziedkauss.
aurinārijs Ar medikamentiem impregnēta tapiņa ievadīšanai auss ārējā ejā.
skrausts Ārējā auss.
sēra korķis ārējās auss ejas dziedzeru sekrēta sastrēgums, kas aizsprosto šo eju.
sērs ārējās auss ejas dziedzeru sekrēts.
otoskopija Ārējās auss ejas un bungādiņas apskate ar auss spoguli.
ototomija Ārējās auss ejas, vidusauss vai iekšējās auss audu pārgriešana.
othematoma Asinsizplūdums starp arējās auss skrimsli un perihondriju.
otorāģija Asiņošana no ārējās auss ejas.
ascobolaceae Askobolu dzimta - ietilpst asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases kaussēņu rindā.
askobola Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases kaussēņu rindas dzimta ("Ascobolaceae"), Latvijā konstatētas 6 ģintis, 12 sugas.
rumpucis Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases kaussēņu rindas dzimta ("Helvellaceae"), pie kuras pieder sēnes ar krokotām, viļņainām vai šūnainām cepurītēm un parasti ar dobumu cepurītē un kātiņā, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 14 sugu.
telebola Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases kaussēņu rindas dzimta ("Thelebolaceae"), no kuras Latvijā konstatētas 6 ģintis, 12 sugu.
ausene Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases kaussēņu rindas kaussēņu dzimtas ģints ("Otidea"), Latvijā konstatētas 8 sugas.
agrene Asku sēņu nodalījuma kaussēņu rindas diskomicēšu klases dzimta ("Sarcoscyphaceae"), Latvijā konstatētas 4 ģintis, katrā 1 suga.
saknene asku sēņu nodalījuma kaussēņu rindas sēņu ģints ("Rhizina"), no kuras Latvijā konstatēta 1 suga.
gliemeža labirints atrodas auss gliemezī, tajā ir dzirdes receptori.
Borboremas plato atrodas Brazīlijas plakankalnes ziemeļaustrumu daļā ("Planalto da Borborema"), kāpļveida nogāzes; berilija, volframa, niobija, titāna rūdu atradnes, subekvatoriāls, sauss klimats, kātinga.
vīteņsausserdis Atsevišķas sausseržu sugas.
antrotimpanisks Attiecīgs uz aizauss paugura dobuma un bungdobumu.
melotija Attīstības anomālija, kas izpaužas kā auss gliemežnīcas pārvietošanās uz vaigu.
pleonotija Attīstības traucējums, kam raksturīga lieka auss uz kakla.
perilabirints Audi ap auss labirintu.
onkocitoma Audzējs pieauss, zemžokļa dziedzerī, hipofīzē, vairogdziedzerī vai citur; sastāv no onkocītiem.
somenis Auglis - sauss veronis, kas izveidojies no vienas augļlapas, saaugot tās malām.
pāksts Auglis - sauss viencirkņa veronis, kas atveras ar divām vārsnēm un attīstās no vienas augļlapas.
sausauglis Auglis (piemēram, pāksts, pogaļa), kam pilnīgas gatavības stadijā mezokarpijs ir sauss (plēvains vai ciets).
opodidīms Auglis, kam ir viens ķermenis un viens galvaskauss, bet divas atsevišķas sejas.
paramo Augstkalnu (~3500-4500 m vjl.) līdzenumu klimata nosaukums Ekvadorā, samērā nemīlīgs auksts, sauss un vējains, lāgiem ar pērkona un krusas negaisiem un sniega puteņiem.
vidusauss iekaisums auss bungdobuma un dzirdes kanāla gļotādas iekaisums.
ieause Auss iekšējā daļa; ieauss.
skripsts Auss ļipiņa, auss krimstala.
cerumenolīze Auss sēra sadrupšana vai izšķīšana ārējā auss ejā.
cerums Auss sērs, sekrēts, kuru cilvēka ārējās auss ejā rada tauku dziedzeri un pārveidojušies sviedru dziedzeri.
otoskops Auss spogulis - instruments, ko izmanto ārējās auss ejas un vidusauss izmeklēšanai.
ārējie antfoni austiņas vai spilventiņi, kas nosedz auss gliemežnīcu.
apbalvojuma zīme Bermonta armijas apbalvojums, apstiprināts 1919. g., bija vienpusējs balta metāla Maltas krusts, pārklāts ar melnu emalju; krusta augšdaļā sudraba galvaskauss; lente melna, vienā malā josla Krievijas karoga krāsās, otrā - josla Vācijas karoga krāsās; bija 2 pakāpes, 1. pakāpi nēsāja lentē ap kaklu, 2. pakāpi - piespraustu pie krūtīm.
asekretorisks Bez sekrēcijas, sauss.
baissier Biržas mākleris, kas spekulē uz kursu krišnu (pretstatā "haussier").
Lonicera x brownii Brauna vīteņsausserdis.
pensnejs Brilles, kuras pie virsdegunes piespiež speciāla atspere un kurām nav aizauss kājiņu; degunkniebis.
timpanomastoidīts Bungdobuma un aizauss paugura šūnu iekaisums.
bungādiņa Bungplēvīte – plāna plēvīte, kas norobežo auss eju no vidusauss.
miringodermatīts Bungplēvītes ārējā slāņa un ārējās auss ejas ādas iekaisums.
timpanogramma Bungplēvītes un vidusauss kauliņu pretestības un relatīvās elastības grafiskais attēls, kas iegūts ar timpanometrijas metodi.
timpanometrija Bungplēvītes un vidusauss kauliņu pretestības un relatīvās elastības netiešās mērīšanas metode; mērīšanu veic, pakļaujot ārējo auss eju pozitīvam, normālam un negatīvam gaisa spiedienam un vērtējot radīto skaņu enerģijas plūsmu.
refleksometrija Bungu plēvītes kustīguma un spiedien mērīšana ārējā auss ejā ar speciāla aparāta palīdzību.
izkaltēt Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, augsne, augs, koksne) kļūst ļoti sauss.
Lonicera pileata cepurīšu sausserdis.
cilindrocefālija Cilindrveida galvaskauss.
ausnieks Cilvēks, kas slimo ar kādu auss slimību.
citomegālija Citomegalovīrusu ierosināta slimība, kam raksturīgas palielinātas (citomegāliskas) šūnas ar intranukleāriem ieslēgumiem; infekcija var skart gandrīz jebkuru orgānu, tomēr bērniem tā visbiežāk ir lokalizēta pieauss dziedzerī, bet pieaugušajiem tā visbiežāk skar elpošanas orgānu sistēmu.
epidēmiskais parotīts cūciņa, akūta infekcijas slimība, kuras pazīmes ir pieauss dziedzeru pietūkums, paaugstināta temperatūra un vispārējs nespēks.
cūkause Cūkas auss.
cūkauss Cūkas auss.
Pededzes ozolu audze dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Gulbenes novada Stradu pagastā, Pededzes krastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. , platība 22,2 ha, mežaudzēs dominē ozoli, mistrojumā kļavas, liepas, oši, pamežā ievas, pīlādži, sausserži.
stīvbiksis Darbā un iešanā slinks, gauss cilvēks; stibiksis.
stibiksis Darbā un iešanā slinks, gauss cilvēks.
aizaustiņa Dem. --> aizauss.
aušele Dem. --> auss.
austiņa Dem. --> auss.
kaušelis Dem. --> kauss.
kausiņš Dem. --> kauss.
mastoidīts Deniņkaula aizauss paugura iekaisums.
šopens Dienvidvācijā šķidruma mērs; alus kauss.
kaprifolija Divdīgļlapju klases dipsaku rindas dzimta ("Caprifoliacea"), 13 ģintis, 290 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas linnejas un sausserži, kā krāšņumaugus audzē abēlijas, dipeltas, djērvilas sniegogas un veigelas.
ģemze Dobradžu dzimtas pārnadzis, kazu apakšdzimtas suga ("Rupicapra rupicapra"), vienīgā savā ģintī; ziemā tumši brūna, vasarā ruda, piere un pakakle gaišas, ar melnu svītru no auss līdz mutei; sastopama klinšainos kalnos meža un alpīnajā joslā Eiropā un Mazāzijā.
svirlops dzeramais trauks, smeļamais kauss ar garu rokturi.
Lonicera edulis ēdamais sausserdis.
abietīnsveķi Egļu kolofonija dziļas oksidēšanas produkts, kuru ražo no egļu saussveķiem un izmanto par šellakas aizvietotāju, hidrobetonu sastāvā u. c.
greifers ekskavators, kura kausam ir divas vai vairāk izplēšamas un kopā sakļaujamas daļas, kauss ir iekārts trosēs vai piestiprināts izlicei; lieto aku, šurfu u. tml. padziļinājumu rakšanai, kā arī iekraušanas un izkraušanas darbos.
aurikuloterapija Elektriska ārējās auss stimulācija, lai mazinātu sāpes.
hondrokrānijs Embrija skrimšļainais galvaskauss.
mumpss Epidēmisks auss siekalu dziedzera iekaisums, ko raksturo sapampums auss priekšā un apakšā, kas sniedzas uz priekšu līdz kaklam.
Idaņa ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Kastuļinas pagastā, 160 m vjl., platība - 37,6 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,8 km, līčains, vidējais dziļums - 2,6 m, eitrofs; Idaņka; Idenija; Idonezers; Jidauss; Jidaušs; Kurlais ezers.
Ilzas ezers ezers Šķeltovas pagastā, platība - 14,4 ha; Ildiša ezers; Ildišu ezers; Jidauss.
Pildas ezers ezers, kas ietilpst tāda paša nosaukuma dabas liegumā, platība — 295 ha (kopā ar salām 328 ha), garums — 4 km, lielākais platums — 1,3 km, lielākais dziļums — 4,5 m, 9 salas, kurās aug platlapju audzes, tajās bagātīgs lakstaugu stāvs, pamežā apiņi, ievas, pīlādži, sausserži, gar piekrasti slīkšņainas melnalkšņa audzes; Pilda.
makroplāns Filmējamās personas sīkas ķermeņa daļas (piem., auss, lūpu, pirkstu) vai cita sīka priekšmeta vai norises uzņēmums.
lampionpuķe Franšē fizālis ("Physalis franchetii syn. Physalis alkekengi var. franchetii"), kultivēts krāšņumaugs, kuram augļu laikā zieda kauss izaug par lielu, plēvainu spilgti oranžsarkanu pūsli; lampions.
čams Galvas kauss.
otoencefalīts Galvas smadzeņu iekaisums kā auss slimības komplikācija.
brahikrānija Galvaskausa garuma un platuma attiecība procentos, kas lielāka par 80, īss un plats galvaskauss.
entomions Galvaskausa punkts, kurā deniņu kaula paura iedobē iekļaujas paura kaula aizauss paugura stūris.
deniņi Galvaskausa sānu daļa, kas atrodas virs līnijas no auss līdz acij.
diastematokrānija Galvaskauss ar iedzimtu šķeltni viduslīnijā.
smadziņkauss Galvaskauss, galva.
bauza Galvaskauss, pauris.
krams Galvaskauss, pauris.
galvas kauss galvaskauss.
čereps Galvaskauss.
ķaukste Galvaskauss.
dzisamais Garš koka kauss, ar ko putru vāroties maisa, lai neiet pāri malām.
dzisams Garš koka kauss, ar ko putru vāroties maisa, lai neiet pāri malām.
dolihokrānija Garš un šaurs galvaskauss ar galvaskausa indeksu (garuma un platuma attiecība) līdz 74,9%.
G Gauss (magnētiskās indukcijas mērvienība).
kunktators Gauss cilvēks.
Gauss Gauss Kārlis Fridrihs (1777.-1855. g.) - vācu fiziķis un astronoms, celmlauzis skaitļu teorijā, algebrā, ģeometrijā, potenciālu teorijā u. c.
torpīds Gauss, ieildzis, palēnināts, piem., torpīda brūce.
protrahēts Gauss, ieildzis.
luša Gauss, lempīgs, neizveicīgs cilvēks.
gausinieks Gauss, lēns cilvēks.
flegmatisks Gauss, līdzsvarots, mierīgs (parasti par cilvēku).
Gs Gauss, magnētiskās indukcijas mērvienība CGSM un Gausa mērvienību sistēmā.
lēnais divplāksnis gauss, neizdarīgs cilvēks; tūļa.
tosts Gauss, neizveicīgs cilvēks; tūļa.
muļļa Gauss, neveikls cilvēks.
buzda Gauss, stīvs cilvēks.
buzga Gauss, stīvs cilvēks.
vilcenīgs Gauss, tāds, kas vilcinās.
garādiena Gauss, tūļīgs cilvēks.
konha Gliemežnīca; nosaukums veidojumiem, kuriem līdzība ar gliemežnīcu, piem., auss gliemežnīca, deguna gliemežnīca, spārnkaula gliemežnīca.
blenootoreja Gļotaini iztecējumi no auss.
skifs Grieķu dzeramais trauks, lēzens kauss, kura forma, šķiet, bij dažāda, bez osas vai ar 1, 2 osām.
kantars Grieķu, boiotiešu, dzerams kauss, ar zemu pēdu un divām augstām liektām osām: Dionīsa atribūts.
bungnerva neiralģija griezīgu sāpju lēkmes ārējās auss ejas apvidū ar izstarojumu uz seju un aizauss apvidū.
Lonicera acuminata gurķu vīteņsausserdis.
smailais vīteņsausserdis gurķu vīteņsausserdis.
auss skrimstalas ornaments haotiski savīti, abstrakti, plastiski, auss formu atgādinoši liekumi, kurus papildina fantastiskas figūras vai maskas; izplatīts manierisma stila vēlīnajā posmā (17. gs. 30.-80. g.).
Lonicera x heckrottii Hektora vīteņsausserdis.
Lonicera henryi Henrija vīteņsausserdis.
puķubērni Hipiji - jaunieši, kas savu protestu pret sabiedrisko kārtību pauž ar pasivitāti, izaicinošu izturēšanos un pārspīlētu, ekstravagantu apģērbu; viņu lozungs bija "Flower Power" -- ziedu vara; ziedus sprauda matos, lika aiz auss, tērpās puķainos kreklos.
susināt Iedarbojoties ar siltumu, gaisa plūsmu, panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst sauss vai sausāks; arī žāvēt.
mikrokefalija Iedzimta galvaskausa un smadzeņu kroplība, proporcionāli ļoti mazs galvaskauss un līdz ar to arī smadzenes.
makrotija Iedzimts ārējās auss palielinājums.
hereditārais familiārais hemorāģiskais nefrīts iedzimtu anomāliju komplekss (autosomāli dominanta pārmantošana): vāja dzirde vai kurlums, iekšējās auss funkciju traucējumi; eritrocitūrija, leikocitūrija, albuminuria, cilindrūrija.
dzirdes plakode iekšējās auss aizmetnis, ektodermas sabiezējums laterāli no rombveida smadzeņu pūslīša.
akutrauma Iekšējās auss bojājums, ko rada īslaicīgas spēcīgas skaņas vai ilgstošs troksnis.
kaulainais labirints iekšējās auss ejas un dobumi, kuros atrodas plēvainais labirints un kuri pildīti ar perilimfu.
utrikulīts Iekšējās auss iegarenā maisiņa iekaisums.
labirintīts Iekšējās auss labirinta iekaisums.
neirolabirintīts Iekšējās auss labirinta nervu iekaisums.
statokinētiskais labirints iekšējās auss priekštelpa un pusloka kanāli.
gliemezis Iekšējās auss sastāvdaļa - plēvjains, spirālveida kanāls; gliemežnīca (2).
panotīts Iekšējās un vidusauss iekaisums.
atikoantrotomija Ieliekuma virs bungdobuma un aizauss paugura dobuma ķirurģiska atvēršana.
gruntssmēlējs Ierīce grunts parauga iegūšanai no ūdenstilpes gultnes - kauss ar divviru aizvērtņiem; izmanto arī kuģuceļa padziļināšanai.
aurilavs Ierīce, zonde auss skalošanai.
sausureja Igaunijas rūgtlape ("Saussurea esthonica").
Saussurea alpina Igaunijas rūgtlapes "Saussurea esthonica" nosaukuma sinonīms.
grods laiks ilgstošs sauss laiks.
poculum Indes kauss.
melots Indivīds ar iedzimtu auss pārvietojumu uz vaigu.
auriskalps Instruments auss tīrīšanai.
miringoskops Instruments bungplēvītes apskatei; auss spogulis.
nosusināt Iztvaicējot mitrumu, būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, augsne, apvidus) kļūst sauss (par augiem).
Lonicera japonica Japānas vīteņsausserdis.
Širaku stepe Jori plakankalnes austrumu daļa Gruzijā, augstums - līdz 865 m, sauss subtropu klimats, melnzemes un kalnu brūnās augsnes.
izkaltēt Kaltējot panākt, ka (piemēram, augs, koksne, koka priekšmets) kļūst ļoti sauss.
Lonicera kamtschatica Kamčatkas sausserdis.
Kana Kanas mežastepe - atrodas Vidussibīrijas dienvidu daļā, Kanas vidusteces apvidū, Krievijas Krasnojarskas novadā, tās dienvidu daļā atrodas Austrumsajānu mežainās priekškalnes, rietumos - Jeņisejas skrausts, ziemeļaustrumos tā saplūst ar Vidussibīrijas plakankalni, platība - \~500 kvadrātkilometru, garums - 200 km, platums - 150 km, lēzeni viļņots reljefs, augstums - 300-470 m, kontinentāls, sauss klimats.
kaprifoliāceja Kaprifolija - divdīgļlapju augu dzimta, krūmi un lakstaugi ziemeļu puslodes mērenajā joslā ap 300 sugu, Latvijā dzimta reprezentēta ar kliederu jeb plūšu koku, irbenāju, linneju un sausserdi, vairākas sugas krāšņumaugi.
skauste Karote, kauss.
auss katetrs katetrs dzirdes kanāla izpūšanai un vidusauss slimību ārstēšanai.
ostensorijs Katoļu baznīcā kauss, kur ielej dievgalda vīnu.
antrotomija Kaula dobuma, piem., aizauss paugura dobuma atvēršana.
cup kauss (gk. kā balva sporta sacensībās); arī šāda kausa izcīņa.
kāpāla Kauss tantriskā budisma rituālos, kam vēsturiski jābūt izgatavotam no 14 gadu vecumā dabīgā nāvē miruša nevainīga jaunekļa galvaskausa, bet mūsdienu praksē tiek izgatavots arī no koka.
poculum Kauss, dzēriens.
Svētības biķeris kauss, ko izmanto kristiešu Svētā Vakarēdiena jeb dievgalda (eiharistijas) ceremonijā.
Crater Kauss, neievērojams zvaigznājs uz dienvidiem no debess ekvatora.
Crt Kauss, neievērojams zvaigznājs uz dienvidiem no debess ekvatora.
kaušķene Kauss, pavārnīca.
kaušķins Kauss, pavārnīca.
pavars Kauss, pavārnīca.
kaušenis Kauss.
lejamkauss Kauss.
kocene Kaussēne.
pezizaceae Kaussēņu dzimta.
marcelleina Kaussēņu dzimtas ģints.
otidea Kaussēņu dzimtas ģints.
peziza Kaussēņu dzimtas ģints.
plicaria Kaussēņu dzimtas ģints.
tarzetta Kaussēņu dzimtas ģints.
smiltāju kaussēne kaussēņu ģints sēņu suga ("Peziza ammophila").
brūnā kaussēne kaussēņu ģints sēņu suga ("Peziza badia").
mainīgā kaussēne kaussēņu ģints sēņu suga ("Peziza varia").
pezizales Kaussēņu rinda.
taraža Kaut kas nesekmīgs, gauss, kavēklīgs.
kjanti Kianti - sauss itāļu sarkanvīns; nosaukums pēc Kjanti ielejas.
aplepis Kļuvis gurdens, gauss, gļēvs.
klipšu kanna koka alus kauss ar vāku.
garcs koka kauss alus dzeršanai (3 vai 1,5 litri).
zara kanna koka kauss ar zarveida snīpi.
koncentrāts Koncentrēts, parasti sauss, (pārtikas) produkts, kas ātri sagatavojams ēšanai.
irdena konstitūcija konstitūcija, kuras dzīvniekiem ir spēcīgi attīstīti saistaudi un taukaudi, āda ir bieza un irdena, apmatojums mīksts un gluds, bet nav sevišķi smalks, dzīvnieki ir mierīga rakstura, vielmaiņas process gauss (pretstats blīvai konstitūcijai).
vītollapji Kopziedlapjiem piederīga divdīglapju dzimta, koki un krūmi, pie kuriem pieder arī plūkšloli, irbenāji, sausserži un sniegogāji.
Lonicera korolkowii Koroļkova sausserdis.
katabaziāls Kranioloģijā galvaskauss, kuram bazions atrodas zemāk par opistionu.
ortocefālija Kraniometrijā galvaskauss ar vertikālo indeksu 70,1 grāds līdz 75 grādiem.
porions Kraniometrisks punkts ārējās auss atveres augšmalā.
asterions Kraniometrisks punkts lambveida šuves saskares vietā ar paura kaula un aizauss paugura šuvi, kā arī pakauša kaula un aizauss paugura šuvi.
triceratops Krīta perioda augēdājs dinozaurs, garums - 9 m, masa - 12 tonnas, dzīvnieka galvaskauss ar trim ragiem bija 2,5 m garš.
Milas līdzenums Kūras-Araksas zemienes daļa starp Kūras un Araksas ielejām, Azerbaidžānā, rietumu daļā līdzenums, ko saposmo šauras sengravas, austrumos — zemiene (zjl.), sauss subtropu klimats.
Mugānas līdzenums Kūras-Araksas zemienes daļa uz dienvidiem no Kūras un Araksas satekas, Azerbaidžānā, dienvidrietumos tā turpinās Irānā, dienvidu daļā pakāpeniski saplūst ar Lenkorānas zemieni, lielākā daļa teritorijas zjl., sauss subtropu klimats.
Širvanas līdzenums Kūras-Araksas zemienes vidusdaļa un austrumu daļa, atrodas starp Lielo Kaukāza nogāzēm un Kūru, Azerbaidžānā, augstums — \~200 m, sauss subtropu klimats, pustuksnesis.
rūgtlape Kurvjziežu dzimtas ģints ("Saussurea"), daudzgadīgi lakstaugi, 350-400 sugu, Latvijā - 2 sugas.
storaks Kūtrs, laisks, gauss cilvēks.
osikulektomija Ķirurģiska auss kauliņa vai kauliņu izoperēšana.
timpanoplastika Ķirurģiska vidusauss dzirdes mehānisma rekonstrukcija, ietver bungplēvītes atjaunošanu.
pačabans Labi (diezgan) sauss un viegls (par sienu).
serozais labirintīts labirinta sekundāra reakcija pret vidusauss iekaisumu vai traumu; izpaužas ar paaugstinātu perilimfas spiedienu bez strutošanas.
šķupele Laivas smeļamais kauss.
Lonicera ledebourii Ledebūra sausserdis.
vēlais driass leduslaikmeta beiguposma pēdējā fāze, raksturīgs ļoti auksts un sauss klimats.
kūtrs Lēns, gauss (par dzīvniekiem).
slinks Lēns, gauss (par dzīvniekiem).
slinks Lēns, gauss, arī maz intensīvs (piemēram, par darbību, norisi).
kūtrs Lēns, gauss, arī slinks (par cilvēku).
gardienisks Lēns, gauss.
gaušs Lēns, gauss.
lepromatozā lepra lepra, kurai raksturīga sarkanbrūnu mezglveida lepromu attīstība ādā, gk. uz sejas ("facies leonina"), kā arī acu un elpceļu augšdaļas gļotādās; rodas temperatūras, sāpju un taktilā anestēzija bojāto nervu (visbiežāk elkoņa, fibulārā un lielā auss nerva) inervācijas apvidos.
poliotija Lieka auss gliemežnīca galvas vienā vai abās pusēs.
užbons liels aluskauss.
plice Liels kauss svētku tostiem.
jēmas Lopu barība: ar pelavām savārīti milti; pretīgs sauss vai slapjš mistrs.
atlantozaurs Ļoti liels (ap 30 m garš) fosils rāpulis, kas dzīvoja mezozoja otrajā pusē; pieder pie dinozauru grupas; tam bija garš kakls, gara aste un ļoti mazs galvaskauss.
lūriķis Ļoti rāms, gauss cilvēks.
otoneiroloģija Mācība par iekšējās auss saistību ar galvas smadzenēm fizioloģiski un patoloģiski.
otomastoidīts Mastoidīts kopā ar vidusauss iekaisumu, parasti strutojošs.
scilocefālija Mazs un augšdaļā koniski smails galvaskauss, iedzimta kroplība.
mikipele Mikimauss - amerikāņu animācijas filmu producenta Volta Disneja radīts tēls - pelēns Mikijs.
operāciju mikroskops mikroskops, ko izmanto smalku mikroķirurģisku procedūru veikšanai, piem., vidusauss, mazo asinsvadu vai balss saišu operācijai.
Lonicera morrowii Morova sausserdis.
likvoreja Muguras smadzeņu šķidruma tecēšana no deguna vai auss, ja ir galvaskausa pamata lūzums.
galvaskausaiņi Mugurkaulnieku apakštips, kurā ietilpst mugurkaulnieki, kam ir galvaskauss.
Muhausis Mukauss, ezers Pušmucovas pagastā.
Mukausis Mukauss, ezers Pušmucovas pagastā.
Mukaušu ezers Mukauss, ezers Pušmucovas pagastā.
Mukavšu ezers Mukauss, ezers Pušmucovas pagastā.
Lonicera sempervirens mūžzaļais vīteņsausserdis.
brut necukurots, sauss (par vīnu); šampanieša sausākais paveids.
koka dieviņš neiejūtīgs, sauss cilvēks.
krempelis Neliels, sauss klepus.
krencelis Neliels, sauss klepus.
mikrotija Nenormāli maza auss gliemežnīca.
pahiotija Nenormāls ārējās auss biezums.
otomikoze Nepilnīgi pazīstamo sēņu ierosināta auss slimība.
klamācis Neveikls, klibojošs, gauss radījums.
pākstenis No divām saaugušām augļlapām attīstījies auglis - sauss veronis, kura garums ir vismaz trīsreiz lielāks par platumu.
pākstenītis No divu augļlapu auglenīcas attīstījies auglis - sauss veronis, kura garums nav trīsreiz lielāks par platumu.
strobulis Nolauzts vai salauzts, sauss koka gabals.
neirootoloģija Otoloģijas nozare, kas pētī nervu sistēmas ietekmi uz auss funkcijām.
fenestrācija Otosklerozes operācija, radot atveri iekšējās auss sānu pusloka kanālā.
sausens Pa daļai sauss.
Sausnējas pagasts pagasts Madonas novadā ar administratīvo centru Sidrabiņos, robežojas ar Ērgļu un Vestienas pagastu, kā arī ar Aizkraukles un Ogres novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Saussen, krieviski — Sausenskaja.
miegains Palēnināts, gauss (parasti par kustību, darbību).
Lonicera caerulea var. pallasii Pallasa sausserdis.
Lonicera baltica Pallasa sausserža "Lonicera caerulea var. pallasii" nosaukuma sinonīms.
Lonicera pallasii Pallasa sausserža "Lonicera caerulea var. pallasii" nosaukuma sinonīms.
sausēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst sauss vai sausāks; sausināt.
sausināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst sauss vai sausāks.
izsausināt Panākt, būt par cēloni, ka kļūst viscaur sauss, vai sausāks.
Ptilium crista-castrensis parastā straussūna.
sausiņš parastais sausserdis ("Lonicera xylosteum").
saussviedis parastais sausserdis ("Lonicera xylosteum").
sausēdis Parastais sausserdis ("Lonicera xylosteum").
sausējs Parastais sausserdis ("Lonicera xylosteum").
sauskaulis Parastais sausserdis ("Lonicera xylosteum").
saussperdņi Parastais sausserdis ("Lonicera xylosteum").
saussverdiņi Parastais sausserdis ("Lonicera xylosteum").
sausvēdis Parastais sausserdis ("Lonicera xylosteum").
sausvids Parastais sausserdis ("Lonicera xylosteum").
sausviedis Parastais sausserdis ("Lonicera xylosteum").
Lonicera xylosteum parastais sausserdis.
meža sausserdis parastais sausserdis.
kazvija Parastais vīteņsausserdis ("Lonicera caprifolium").
Lonicera caprifolium parastais vīteņsausserdis.
osteokrānijs Pārkaulojies augļa galvaskauss atšķirā no hondrokrānija.
vibrotrauma Pārmaiņas iekšējā ausī, auss trauma, ko rada ilgstoša dažādu motoru, darbmašīnu, pneimatisko instrumentu vibrēšana (bieži kopā ar troksni).
ceruminoze Pārmērīga auss sēra sekrēcija.
PK Pasaules kauss (sportā).
sausīgs pasauss.
pasauksnējs Pasauss.
sausans Pasauss.
lapārnīca Pavārnīca, kauss.
povene Pavārnīca, kauss.
pelninieks Pelnu kauss.
cēlējs Periodiskas darbības transportierīce kravas un cilvēku pārvietošanai pa vertikālu vai slīpu fiksētu trajektoriju; kravas nesējs var būt kauss, platforma, kravas tvērējs vai kabīne.
parotidoskleroze Pieauss dziedzera fibroza sacietēšana hroniska iekaisuma dēļ.
parotīts Pieauss dziedzera iekaisums.
parotīdektomija Pieauss dziedzera izgriešana.
hiperparotīdisms Pieauss dziedzeru pastiprināta funkcija.
susināt Pieliekot (parasti auduma, papīra gabalu), panākt, ka (no kā) uzsūcas mitrums un (tas) kļūsi sauss vai sausāks.
Fohenštrausa Pilsēta Vācijā ("Vohenstrauss"), Bavārijas federālajā zemē, 7600 iedzīvotāju (2013. g.).
sauna Pirts, kas sastāv no lāvas telpas, dušas telpas, atpūtas telpas un peldbaseina (ar aukstu ūdeni) un kur ir augsta temperatūra, sauss gaiss; somu pirts.
somu pirts pirts, kas sastāv no lāvas telpas, kur ir augsta temperatūra un sauss gaiss, dušas telpas, atpūtas telpas un peldbaseina (ar aukstu ūdeni); sauna.
bungplēvīte Plāna āda, kas atdala ārējo ausi no vidusauss.
krekers Plāns, sauss cepums, kura mīklu gatavo ar taukvielām, bet bez cukura; pēc izcepšanas virsmu pārklāj ar garšvielām (sāli, sieru u. c.).
otoplastika Plastiska auss operācija.
eiricefālija Plats galvaskauss.
contradictio in adiecto pretruna starp apzīmētāju un apzīmējamo vārdu, piemēram, "sauss ūdens".
strausveidīgie Putnu kārta, tikai 1 suga - strauss; lielākais recentais putns (augstums - līdz 2,5 m, masa - līdz 100 kg).
spirālais orgāns receptorais dzirdes orgāns iekšējās auss gliemeža vadā; orgāna dzirdes šūnas ar bārkstiņām uztver tām piegulošās segplēves svārstības un pārvērš tās nervu impulsos.
timba Resnis; neveikls, gauss cilvēks.
Santaklauss Rietumeiropas un Amerikas Ziemassvētku un Jaungada tradīcijā - labestīgs pasaku vecītis, kas šo svētku priekšvakarā atnes bērniem dāvanas un piepilda viņu vēlēšanās; Santa Klauss.
ausroņi Roņveidīgo kārtas dzimta ("Otariidae"), lieli, 1,5-3,5 m gari jūras dzīvnieki, samērā labi staigā pa sauszemi; atšķirībā no citām roņveidīgo dzimtām šiem dzīvniekiem ir auss gliemežnīca.
Saussurea glomerata rūgtās rūgtlapes "Saussurea amara" nosaukuma sinonīms.
rūgtā rūgtlape rūgtlapju suga ("Saussurea amara syn. Saussurea glomerata"), Latvijā adventīva, pirmoreiz konstatēta 1930. g.
Igaunijas rūgtlape rūgtlapju suga ("Saussurea esthonica syn. Saussurea alpina subsp. esthonica") Latvijā sastopama ļoti reti, aizsargājama.
saaudzis vainags saaugusi un reizē nobirstoša zieda daļa (kauss, apziednis).
auss (arī ausis) aizkrīt saka, ja auss uz neilgu laiku zaudē spēju uztvert skaņas (piemēram, pēc liela trokšņa, ūdens iekļūšanas ausī).
vilka kauls ir mugurā saka, ja cilvēks darbā ir slinks, gauss, negrib pieliekties, locīties.
saušņājs samērā sauss (1).
sausnējs Samērā sauss (1).
sausnijs Samērā sauss (1).
pastīvs Samērā, arī mazliet gauss, arī neatraisīts (par kustībām).
pakūtrs Samērā, arī mazliet lēns, gauss (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
pakūtrs Samērā, arī mazliet lēns, gauss, arī slinks (par cilvēku).
pasauss Samērā, arī mazliet sauss.
mastoīdalģija Sāpes aizauss paugura apvidū.
trapjš Satrupējis koka gabals; sauss, ātri lūstošs koks.
pēle saulainss, sauss, karsts laiks.
sauseklis Sausenis, sausserdis.
dry Sauss - lieto alkoholisko dzērienu raksturošanai (pretstatā "sweet - salds").
sec sauss (par vīnu).
ksērions Sauss ārstniecības līdzeklis, kaisāms pulveris.
rieksts Sauss auglis (neveronis) ar vienu sēklu un pārkoksnējušos augļa apvalku (piemēram, lazdām, ciedriem); šī augļa sēkla, kodols.
sēklenis Sauss auglis (piemēram, asteru dzimtas augiem), kam ir viena sēkla un kas attīstās no auglenīcas ar apakšējo sēklotni.
skaldauglis Sauss auglis, kas ir attīstījies no vienas auglenīcas, bet nogatavojies sadalās vairākās daļās.
veronis Sauss auglis, kas, sēklām nogatavojoties, atveras.
daglis Sauss biezpiens bez krējuma aizdara.
laktagols Sauss ekstrakts, pagatavots no kokvilnas sēklām; dzelteni balts pulveris, lietoja piena sekrēcijas veicināšanai.
sausoklis sauss koks.
riekstiņš Sauss neveronis ar vienu sēklu un samērā cietu augļa apvalku.
ūziķis Sauss prauls dūlēšanai.
stablis Sauss prauls.
zīle sauss rieksta tipa viensēklas auglis (raksturīgs ozoliem), kas neatveras, tā pamatne ietverta kausveida bļodiņā, ko izveido pārkoksnējies zieda vīkals, izplatīšanos veicina putni, it īpaši sīļi, un grauzēji.
dvīņkarulis Sauss sēkleņu skaldauglis, kam abi skaldeņi karājas pie ziedkāta turpinājuma.
dvīņsēklenis sauss sēkleņu skaldauglis, kas veidojas no divcirkņu sēklotnes.
sauskodne Sauss sēklu kodināšanas līdzeklis.
aizkuris Sauss skals, skaida (lietots iekuršanai).
skangalis Sauss skals; skala, koka plāns gabals.
palsains Sauss un irdens.
zelta rudens sauss un saulains rudens, kad skaidri redzamas dzeltējošo koku daudzveidīgās nokrāsas.
fēns Sauss un silts vējš kalnu zemēs (parasti kalnu grēdas dienvidu nogāzēs un ielejās).
susenis Sauss vējš, dienvidrītenis.
sauspūta Sauss vējš; sauss vējains laiks.
čenkars Sauss zars, sakne, slikta kāpostgalva utt.
čakalis Sauss zars, skals.
strēga Sauss zars, žagars.
sauszaris Sauss zars.
sauszars Sauss zars.
sauzaris Sauss zars.
protokolls Sauss, garlaicīgs kāda notikuma atstāstījums.
pelsains Sauss, graudains (par sniegu).
pelšņa Sauss, graudains sniegs.
darbokslis Sauss, izžāvēts skals uguns iekuram vai telpas apgaismošanai.
saussiens Sauss, izžuvis siens.
izsusējis Sauss, izžuvis.
izsusis Sauss, izžuvis.
sausns Sauss, izžuvis.
samums sauss, karsts vējš (temperatūra paaugstinās līdz 50 °C), kurš nes smilšu un putekļu mākoņus (Tuvajos Austrumos, Ziemeļāfrikas tuksnešos un Vidusjūras dienvidu piekrastē); pēkšņi sākusies putekļu vētra.
harmsils Sauss, karsts vējš Rietumtjanšanā, parasti pūš no kalna un tam ir fēna raksturs; vasarā pūš no dienvidiem un postoši ietekmē veģetāciju.
harmatans Sauss, karsts ziemeļaustrumu vējš Gvinejas piekrastē (Āfrikā), kurš no Sahāras nes sarkanus putekļus.
nora Sauss, mazauglīgs nogabals, kas reizumis ir apaudzis ar retiem krūmiem (piemēram, ar paegļiem).
boraks Sauss, parasti no nokrejota piena gatavots biezpiens.
časls Sauss, plāns, viegls.
čusls Sauss, raupjš.
pogaļa sauss, retāk sulīgs veronis, kas attīstījies no auglenīcas, kura saaugusi no vismaz trim, retumis no divām augļlapām un satur daudz sēklu.
tranks Sauss, skaļš sala laiks.
piesans Sauss, smiltīm līdzīgs (par sniegu).
arīds Sauss, tuksnešains, ar nelielu gada nokrišņu daudzumu (līdz 150-200 mm), intensīvu iztvaikošanu, ar krasām diennakts un sezonālām temperatūras svārstībām un intensīvu mehānisku dēdēšanu.
izžāvēts kokmateriāls sauss, vairākus gadus telpās ar pazeminātu gaisa mitrumu nostāvējies kokmateriāls.
kaukolis Sauss, viegls priekšmets, piem., malkas gabals; kaukals.
kaukals Sauss, viegls priekšmets, piem., malkas gabals.
susens sauss; pasauss.
izkaltis Sauss.
izžuvis Sauss.
sažuvis Sauss.
susans Sauss.
susins Sauss.
suss Sauss.
kaprifolija Sausserdis ("Lonicera"), dekoratīvs tīteņkrūms ar smaržīgiem sārtiem vai dzelteniem ziediem.
sausavietis sausserdis ("Lonicera").
kazlapis Sausserdis ("Lonicera").
laengeri Sausserdis ("Lonicera").
pliederīts Sausserdis ("Lonicera").
plieders Sausserdis ("Lonicera").
sausēdis Sausserdis ("Lonicera").
sauserdis Sausserdis ("Lonicera").
sauseši Sausserdis ("Lonicera").
sausevietis Sausserdis ("Lonicera").
sausēži Sausserdis ("Lonicera").
sausieši Sausserdis ("Lonicera").
sausiņš Sausserdis ("Lonicera").
sauskauli Sausserdis ("Lonicera").
sauskaulis Sausserdis ("Lonicera").
sauskauls Sausserdis ("Lonicera").
sausperdiņi Sausserdis ("Lonicera").
sausserde Sausserdis ("Lonicera").
sausserdes Sausserdis ("Lonicera").
saussērdiņi Sausserdis ("Lonicera").
saussērdis Sausserdis ("Lonicera").
sausverdiņi Sausserdis ("Lonicera").
sausviedri Sausserdis ("Lonicera").
sausviedris Sausserdis ("Lonicera").
sausvieši Sausserdis ("Lonicera").
sausvieži Sausserdis ("Lonicera").
sausviezis Sausserdis ("Lonicera").
seglenajs Sausserdis ("Lonicera").
lonicera Sausserži.
Hemaris fuciformis sausseržu sfings.
gurķu vīteņsausserdis sausseržu suga ("Lonicera acuminata").
zilais sausserdis sausseržu suga ("Lonicera caerulea var. caerulea"), Latvijā introducēta.
Pallasa sausserdis sausseržu suga ("Lonicera caerulea var. pallasii syn. Lonicera pallasii, Lonicera baltica"), Latvijā aizsargājama, retumis audzē arī apstādījumos kā krāšņumkrūmu.
parastais vīteņsausserdis sausseržu suga ("Lonicera caprifolium"), augs, ko izmanto vertikālai apzaļumošanai, līdz 6-10 m augsts krūms, lapas pelēkzaļas, ziedi iedzelteni vai gaiši rožaini, zied jūnijā, jūlijā.
ēdamais sausserdis sausseržu suga ("Lonicera edulis"), Latvijā introducēta.
smaržīgais sausserdis sausseržu suga ("Lonicera fragantissima").
Henrija vīteņsausserdis sausseržu suga ("Lonicera henryi").
Japānas vīteņsausserdis sausseržu suga ("Lonicera japonica").
Kamčatkas sausserdis sausseržu suga ("Lonicera kamtschatica"), Latvijā introducēta.
Koroļkova sausserdis sausseržu suga ("Lonicera korolkowii").
Ledebūra sausserdis sausseržu suga ("Lonicera ledebourii").
Morova sausserdis sausseržu suga ("Lonicera morrowii").
spožais sausserdis sausseržu suga ("Lonicera nitida").
Vācijas vīteņsausserdis sausseržu suga ("Lonicera periclymenum"), līdz 4-6 m augsts krūms, lapas violeti zaļganas, ziedi balti, zied jūnijā, jūlijā.
cepurīšu sausserdis sausseržu suga ("Lonicera pileata").
mūžzaļais vīteņsausserdis sausseržu suga ("Lonicera sempervirens").
Tatārijas sausserdis sausseržu suga ("Lonicera tatarica"), Latvijā introducēta.
Tēlmaņa vīteņsausserdis sausseržu suga ("Lonicera tellmaniana").
Brauna vīteņsausserdis sausseržu suga ("Lonicera x brownii").
Hektora vīteņsausserdis sausseržu suga ("Lonicera x heckrottii").
parastais sausserdis sausseržu suga ("Lonicera xylosteum").
kaltoņa Sausums (pastāvīgs sauss laiks).
sausin savienojumā "sauss" izsaka šīs īpašības pastiprinājumu.
ļipiņa Savienojumā ar "auss"; ārējās auss gliemežnīcas apakšējā daļa, ko veido galvenokārt taukaudi.
sausoti savienojumā ar "sauss" raksturo kaut ko ļoti izžuvušu, izžāvētu.
sēkla Sēklaugu vairošanās un izplatīšanās orgāns, kurā ir jaunā auga dīglis, tā attīstībai nepieciešamās barības vielas un apvalks; arī sauss auglis, tā daļa, kas parasti satur vienu šādu orgānu un ar ko pavairo augus sēklu iegūšanai.
ahēnijs Sēklenis - sauss neveronis ar 1 sēklu.
Krausa selaginella selaginellu suga ("Selaginella kraussiana").
bokāls Senāk Itālijā šķidruma mērs vīnam, degvīnam, eļļai; lielums 0,68-1,83 l; netiešā nozīmē kauss.
stegocefālis Senākais fosilais abinieks, seggalvis, kura galvaskauss bija viscaur segts ar kauliem.
hidroparotīts seroza šķidruma uzkrāšanās pieauss siekalu dziedzerī.
extra dry sevišķi sauss.
statokonijs Sīks kalcija karbonāta kristāls iekšējās auss iegarenajā un apaļajā maisiņā; otolīts.
činuks Silts, sauss vējš, kas pūš Klinšu kalnu austrumu nogāzēs (ASV un Kanādā).
slankšēt Skanēt līdzīgi kā ūdens šļaksti mucā, vai sauss baļķis, ja tam sit ar cirvja pietu vai otru koku.
masta koks slaids, taisns būvkoks, ko izmanto karogu, antenu, laivu un kuģu mastiem, ko izgatavo no bezzarainas egles vai priedes koksnes, kam nav trupes, iezāģējumju, iecirtumu un saussānu.
aspergilloze Slimība, ko ierosina aspergilu ģints mikroskopiskās sēnes; aprakstīti plaušu, bronhu, ārējās auss, deguna blakus dobumu, kaulu, smadzeņu un smadzeņu apvalku saslimšanas gadījumi.
libelange Smaržīgais sausserdis ("Lonicera caprifolium").
Lonicera fragantissima smaržīgais sausserdis.
virlops Smeļamais kauss.
virlupe Smeļamais kauss.
virļupe Smeļamais kauss.
virļups Smeļamais kauss.
Mujunkums Smilšu tuksnesis Kazahstānā, Turānas zemienes ziemeļaustrumos, starp Karatava un Kirgīzijas grēdu dienvidos un Ču upi ziemeļos, platība - \~37500 km^2^, no 300 m vjl. ziemeļos līdz 700 m dienvidaustrumos, smilšu grēdas (rietumos) un pauguri (austrumos), sastopami barhāni, krasi kontinentāls, sauss klimats.
neiroepitēlijs Specializētas epiteliālas struktūras, kas veido jušanas nervu galus, piem., tīklenes nūjiņas un vālītes, deguna ožas šūnas, iekšējās auss matiņšūnas, garšas šūnas garšas pumpuros.
Lonicera nitida spožais sausserdis.
otolīti Statolīti - dažu bezmugurkaulnieku un visu mugurkaulnieku (arī cilvēka) līdzsvara orgānu daļa; mugurkaulniekiem atrodas iekšējās auss plēves labirintā.
stenostenoze Stenona izvadkanāla ("duetus Stenoni") jeb pieauss dziedzera izvadkanāla sašaurinājums.
škļanka stikla alus kauss ar rokturi.
šļanka stikla alus kauss ar rokturi.
apilaks Stimulējošs līdzeklis, sauss bišu peru pieniņš.
auris Stiprs, sauss vējš; austrumu vai ziemeļu vējš.
Struthio camelus strauss.
strauši Strauss.
strausis Strauss.
ptilium Straussūnas.
parastā straussūna straussūnu suga ("Ptilium crista-castrensis").
piotoreja Strutu izdalīšanās pa ārējo auss eju.
otopioreja Strutu tecēšana no auss.
izsusināt Susinot panākt, ka (kas) kļūst viscaur sauss, zaudē mitrumu; būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst viscaur sauss, zaudē mitrumu.
stenocefālija Šaurs galvaskauss.
zilganā šaurspārnkrāšņvabole šaurspārnkrāšņvaboļu suga ("Agrilus coeruleus"), attīstās un barojas uz sausseržiem.
kokospalma Šīs ģints suga ("Cocos nucifera"), līdz 30 m augsts koks ar lieliem augļiem, kam ir biezs, sauss, šķiedrains ārējais apvalks un riekstam līdzīgs kodols, izplatīts tropos, gk. kultūrā.
otoreja Šķidruma (seroza vai strutaina) tecēšana no auss.
endolimfa Šķidrums auss plēvainajā labirintā.
lēnējs Tāds (cilvēks), kam ir lēns, mierīgs raksturs; arī gauss.
metriocefālisks Tāds, kam ir galvaskauss ar vidēja augstuma pauri (vertikālais indekss 72-77).
retrolabirinta Tāds, kas atrodas aiz auss labirinta.
retromastoīds Tāds, kas atrodas aiz auss paugura.
aizauss Tāds, kas atrodas aiz auss.
retroaurikulārs Tāds, kas atrodas aiz auss.
ekstratimpānisks Tāds, kas atrodas ārpus vidusauss.
intraaurikulārs Tāds, kas atrodas auss gliemenē.
entotisks Tāds, kas atrodas auss iekšienē.
parantrāls Tāds, kas atrodas gaisu saturoša dobuma tuvumā, piem., deguna blakusdobuma vai aizauss paugura papildšūna.
pieauss Tāds, kas atrodas pie auss (piemēram, par limfmezgliem).
intertragisks Tāds, kas atrodas starp auss gliemežnīcas pauguru un pretpauguru (ierobs).
intertraģisks Tāds, kas atrodas starp auss gliemežnīcas pauguru un pretpauguru (ierobs).
epiotisks Tāds, kas atrodas virs auss.
mastookcipitāls Tāds, kas attiecas uz aizauss pauguru un pakauša kaulu.
mastoparietāls Tāds, kas attiecas uz aizauss pauguru un paura kaulu.
aurikulokraniāls Tāds, kas attiecas uz auss gliemežnīcu un galvaskausu.
mastoidāls tāds, kas attiecas uz deniņu kaula aizauss pauguru.
temporoaurikulārs Tāds, kas attiecas uz deniņu un auss apvidu.
monotisks Tāds, kas attiecas uz vienu ausi; tāds, kas skar tikai vienu ausi; tāds, kam tikai viena auss.
tuntulīgs Tāds, kas ir biezi ģērbies; neveikls, arī gauss, tūļīgs.
izkurtējis Tāds, kas ir kļuvis viscaur sauss, šķiedrains, arī ar tukšu vidu (pāraugot).
mastoīds Tāds, kas līdzīgs krūtsgalam, piem., aizauss paugurs.
mazkustīgs Tāds, kas maz kustas, tāds, kas ir lēns, gauss (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
nesauss Tāds, kas nav sauss.
laisks Tāds, kas noris lēni, bez spraiguma (par norisi, darbību); nesteidzīgs, gauss.
vilksts Tāds, kas vēl nav īsti sauss.
aizmiģelis Tas (tāds), kas darbā aizmieg; gauss, neizdarīgs, tūļīgs cilvēks.
vienausis Tas, kam ir viena auss.
Lonicera tatarica Tatārijas sausserdis.
Lonicera tellmaniana Tēlmaņa vīteņsausserdis.
žigulis trauks (piemēram, pudele, kauss) ar šīs šķirnes alu.
arīdais klimats tuksnešiem un pustuksnešiem raksturīgs sauss kontinentālais klimats ar nelielu nokrišņu daudzumu.
nuža Tūļīgs, gauss cilvēks.
nūža Tūļīgs, gauss cilvēks.
čāča Tūļīgs, gauss, neizdarīgs cilvēks (parasti sieviete).
nūžīgs Tūļīgs, gauss.
poģis Ūdens smeļamais kauss ar garu kātu.
ļukauss Uz leju nokārusies auss.
sudannēģeri Uz ziemeļiem no ekvatora līdz Sahārai dzīvojošie nēģeri, atšķirīgas ciltis: ašanti, mandingo, haussa, ewe, kanuri, tibu.
Lonicera periclymenum Vācijas vīteņsausserdis.
Mekrāna Vēsturisks novads Irānas dienvidaustrumos un daļēji Pakistānā, Arābijas jūras piekrastē, platība - \~160000 kvadrātkilometru, kalnains reljefs, augstums pārsvarā - 1000-2000 m, sauss subtropu klimats, pustuksneši un tuksneši.
pussauss Vidēji sauss.
aerootīts Vidusauss iekaisums barotraumas rezultātā.
mezotimpanīts Vidusauss iekaisums, kas lokalizējas galvenokārt bungdobuma vidusdaļā.
timpanosimpatektomija Vidusauss mediālās sienas nervu pinuma izoperēšana, lai mazinātu patoloģiskus trokšņus ausīs.
vidauss Vidusauss.
gobelet Viduslaikos un 16.-18. gs. zelta, sudraba vai stikla kauss ar kāju.
hemianakūzija Vienas auss kurlums.
kāpslītis Viens no trijiem dzirdes kauliņiem cilvēka vidusauss bungdobumā.
āmuriņš Viens no vidusauss dzirdes kauliņiem, kura rokturis savienots ar bungplēvīti.
aizause Vieta aiz auss.
paauss Vieta zem auss ļipiņas.
slaucīt Virzot (pa ko), piemēram, auduma gabalu, kādu rīku, arī roku, panākt, ka (tas) kļūst sauss vai sausāks.
radikāla mastoīdektomija visas aizauss paugura gaisu saturošo šūnu sistēmas izgriešana; izgriež arī bungplēvīti, dzirdes kauliņus un vidusauss gļotādu.
gausums Vispārināta īpašība --> gauss (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
gausums Vispārināta īpašība --> gauss (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
gausums Vispārināta īpašība --> gauss (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
sausums Vispārināta īpašība --> sauss(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; stāvoklis, kad kam ir, parasti ievērojami, samazināts mitruma daudzums.
sausums Vispārināta īpašība --> sauss(5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
zaķauss Zaķa auss.
Augštrāķijas zemiene zemiene Bulgārijas dienvidrietumos, tektoniskā ieliecē Maricas vidusteces baseinā, garums - \~160 km, platums - līdz 40 km, gk. aluviāli nogulumi, sauss, mēreni kontinentāls klimats.
hamecefālija Zems, plakans galvaskauss ar cefālisko indeksu, mazāku par 70.
apziednis Zieda daļas (kauss un vainags), kas aptver putekšņlapas un augļlapas.
Betpakdala Ziemeļu Bada stepe - tuksnesis Kazahstānā, Turānas zemienes ziemeļaustrumos, no Sarisu upes rietumos līdz Balhašam austrumos, platība - \~75000 kvadrātkilometru, vidējais augstums - 300-500 m, augstākā virsotne - 974 m (Džambula kalns), krasi kontinentāls, sauss klimats.
zilganais vīteņsausserdis zilais sausserdis ("Lonicera caerulea"), līdz 4-5 m augsts krūms, lapas lielas, pelēkzaļas, ziedi dzeltenīgi, zied jūnijā-augustā.
Lonicera caerulea var. caerulea zilais sausserdis.
pavārne Zupas vai cita šķidruma smeļamais kauss.
pavārnieca Zupas vai cita šķidruma smeļamais kauss.

auss citās vārdnīcās:

MLVV

auss

LLVV

auss