Paplašinātā meklēšana

Meklējam auss.

Atrasts vārdos (79):

Atrasts vārdu savienojumos (13):

Atrasts skaidrojumos (564):

abelis Abēlija - kaprifoliju dzimtas sausseržu ģints suga, ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu
kolumella Abinieku, rāpuļu un putnu vidējā ausī iegarens kauliņš, kas savieno bungplēvīti ar iekšējās auss ovālo lodziņu, zīdītājiem sadalījies 3 dzirdes kauliņos
auspakaļa Aizauss
otoantrīts Aizauss paugura dobuma iekaisums
antrektomija Aizauss paugura dobuma sienu izgriešana vai kuņģa vārtnieka ieejas rezekcija
antrotimpanīts Aizauss paugura dobuma un bungdobuma iekaisums
antroatikotomija Aizauss paugura dobuma un virsbungdobuma ieliekuma atvēršana
mastoideocentēze Aizauss paugura punkcija
mastoīdektomija Aizauss paugura šūnu izgriešana
mastoidotomija Aizauss paugura šūnu vai dobuma pārgriešana
cūceņa Aizauss siekalu dziedzeru iekaisums
opistotisks Aizauss-; tāds, kas attiecas uz dzirdes aparāta mugurējo daļu vai uz piramīdas osifikācijas centru
padziekste Aizauss, kakla aizmugurējā daļa
cūciņa Akūta infekcijas slimība - aizauss siekalu dziedzera iekaisums; epidēmiskais parotīts
saisons alus veids - gaišs, sauss, krietni gāzēts [eila]{s:2057} veids, kas radies Francijā un bijis paredzēts laukstrādniekiem
zarakanna Aluskauss
Kūras-Araksas zemiene aluviāls līdzenums, Aizkaukāza austrumos, Kūras un Araksas lejteces baseinā, starp Lielo un Mazo Kaukāzu, Azerbaidžānā, garums - 250 km, platums - 150 km, sauss subtropu klimats
mikrokrānija Anomāli mazs galvaskauss, kraniālais dobums ir samazināts un sejasdaļa neproporcionāli liela
makrokrānija Anomāli palielināts galvaskauss, salīdzinājumā ar kuru seja ir neproporcionāli maza, tāpat kā hidrocefālijas gadījumā
antifons aparāts auss ārējās ejas noslēgšanai pret trokšņiem
sliņķis aptuveni 60 centimetrus garš, gauss, lēnīgs mugurkaulnieks (Dienvidamerikas mežos), kas parasti visu mūžu pavada viena koka vainagā, karājoties pie zariem
ziedkauss Apziedņa ārējā daļa, ko veido atsevišķas vai kopā saaugušas zaļas, retāk krāsainas, lapas, kuras ietver un aizsargā vainagu; zieda kauss
zieda kauss apziedņa ārējā daļa, ko veido atsevišķas vai kopā saaugušas zaļas, retāk krāsainas, lapas, kuras ietver un aizsargā vainagu; ziedkauss
aurinārijs ar medikamentiem impregnēta tapiņa ievadīšanai auss ārējā ejā
skrausts Ārējā auss
sēra korķis ārējās auss ejas dziedzeru sekrēta sastrēgums, kas aizsprosto šo eju
sērs ārējās auss ejas dziedzeru sekrēts
otoskopija Ārējās auss ejas un bungādiņas apskate ar auss spoguli
ototomija Ārējās auss ejas, vidusauss vai iekšējās auss audu pārgriešana
othematoma Asinsizplūdums starp arējās auss skrimsli un perihondriju
otorāģija Asiņošana no ārējās auss ejas
ascobolaceae Askobolu dzimta - ietilpst asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases kaussēņu rindā
askobola Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases kaussēņu rindas dzimta ("Ascobolaceae"), Latvijā konstatētas 6 ģintis, 12 sugas
rumpucis Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases kaussēņu rindas dzimta ("Helvellaceae"), pie kuras pieder sēnes ar krokotām, viļņainām vai šūnainām cepurītēm un parasti ar dobumu cepurītē un kātiņā, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 14 sugu
telebola Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases kaussēņu rindas dzimta ("Thelebolaceae"), no kuras Latvijā konstatētas 6 ģintis, 12 sugu
ausene Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases kaussēņu rindas kaussēņu dzimtas ģints ("Otidea"), Latvijā konstatētas 8 sugas
agrene Asku sēņu nodalījuma kaussēņu rindas diskomicēšu klases dzimta ("Sarcoscyphaceae"), Latvijā konstatētas 4 ģintis, katrā 1 suga
saknene asku sēņu nodalījuma kaussēņu rindas sēņu ģints ("Rhizina"), no kuras Latvijā konstatēta 1 suga
gliemeža labirints atrodas auss gliemezī, tajā ir dzirdes receptori
Borboremas plato atrodas Brazīlijas plakankalnes ziemeļaustrumu daļā ("Planalto da Borborema"), kāpļveida nogāzes; berilija, volframa, niobija, titāna rūdu atradnes, subekvatoriāls, sauss klimats, kātinga
vīteņsausserdis Atsevišķas sausseržu sugas
antrotimpanisks attiecīgs uz aizauss paugura dobuma un bungdobumu
melotija Attīstības anomālija, kas izpaužas kā auss gliemežnīcas pārvietošanās uz vaigu
pleonotija Attīstības traucējums, kam raksturīga lieka auss uz kakla
perilabirints Audi ap auss labirintu
onkocitoma Audzējs pieauss, zemžokļa dziedzerī, hipofīzē, vairogdziedzerī vai citur; sastāv no onkocītiem
somenis Auglis - sauss veronis, kas izveidojies no vienas augļlapas, saaugot tās malām
pāksts Auglis - sauss viencirkņa veronis, kas atveras ar divām vārsnēm un attīstās no vienas augļlapas
sausauglis Auglis (piemēram, pāksts, pogaļa), kam pilnīgas gatavības stadijā mezokarpijs ir sauss (plēvains vai ciets)
opodidīms Auglis, kam ir viens ķermenis un viens galvaskauss, bet divas atsevišķas sejas
paramo Augstkalnu (~3500-4500 m vjl.) līdzenumu klimata nosaukums Ekvadorā, samērā nemīlīgs auksts, sauss un vējains, lāgiem ar pērkona un krusas negaisiem un sniega puteņiem
vidusauss iekaisums auss bungdobuma un dzirdes kanāla gļotādas iekaisums
ieause Auss iekšējā daļa; ieauss
skripsts Auss ļipiņa, auss krimstala
cerumenolīze Auss sēra sadrupšana vai izšķīšana ārējā auss ejā
cerums Auss sērs, sekrēts, kuru cilvēka ārējās auss ejā rada tauku dziedzeri un pārveidojušies sviedru dziedzeri
otoskops Auss spogulis - instruments, ko izmanto ārējās auss ejas un vidusauss izmeklēšanai
ārējie antifoni austiņas vai spilventiņi, kas nosedz auss gliemežnīcu
apbalvojuma zīme Bermonta armijas apbalvojums, apstiprināts 1919. g., bija vienpusējs balta metāla Maltas krusts, pārklāts ar melnu emalju; krusta augšdaļā sudraba galvaskauss; lente melna, vienā malā josla Krievijas karoga krāsās, otrā - josla Vācijas karoga krāsās; bija 2 pakāpes, 1. pakāpi nēsāja lentē ap kaklu, 2. pakāpi - piespraustu pie krūtīm
asekretorisks bez sekrēcijas, sauss
baissier Biržas mākleris, kas spekulē uz kursu krišnu (pretstatā "haussier")
Lonicera x brownii Brauna vīteņsausserdis
pensnejs Brilles, kuras pie virsdegunes piespiež speciāla atspere un kurām nav aizauss kājiņu; degunkniebis
timpanomastoidīts Bungdobuma un aizauss paugura šūnu iekaisums
bungādiņa Bungplēvīte – plāna plēvīte, kas norobežo auss eju no vidusauss
miringodermatīts Bungplēvītes ārējā slāņa un ārējās auss ejas ādas iekaisums
timpanogramma Bungplēvītes un vidusauss kauliņu pretestības un relatīvās elastības grafiskais attēls, kas iegūts ar timpanometrijas metodi
timpanometrija Bungplēvītes un vidusauss kauliņu pretestības un relatīvās elastības netiešās mērīšanas metode; mērīšanu veic, pakļaujot ārējo auss eju pozitīvam, normālam un negatīvam gaisa spiedienam un vērtējot radīto skaņu enerģijas plūsmu
refleksometrija Bungu plēvītes kustīguma un spiedien mērīšana ārējā auss ejā ar speciāla aparāta palīdzību
izkaltēt būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, augsne, augs, koksne) kļūst ļoti sauss
aizausīt cūku caurdurt cūkas aizauss dziedzerus, lai izārstētu aizauss dziedzeru iekaisumu
Lonicera pileata cepurīšu sausserdis
cilindrocefālija Cilindrveida galvaskauss
ausnieks cilvēks, kas slimo ar kādu auss slimību
citomegālija Citomegalovīrusu ierosināta slimība, kam raksturīgas palielinātas (citomegāliskas) šūnas ar intranukleāriem ieslēgumiem; infekcija var skart gandrīz jebkuru orgānu, tomēr bērniem tā visbiežāk ir lokalizēta pieauss dziedzerī, bet pieaugušajiem tā visbiežāk skar elpošanas orgānu sistēmu
epidēmiskais parotīts cūciņa, akūta infekcijas slimība, kuras pazīmes ir pieauss dziedzeru pietūkums, paaugstināta temperatūra un vispārējs nespēks
cūkause Cūkas auss
cūkauss Cūkas auss
aizauši Cūku slimība - aizauss dziedzeru iekaisums
Pededzes ozolu audze dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Gulbenes novada Stradu pagastā, Pededzes krastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. , platība 22,2 ha, mežaudzēs dominē ozoli, mistrojumā kļavas, liepas, oši, pamežā ievas, pīlādži, sausserži
stibiksis Darbā un iešanā slinks, gauss cilvēks
stīvbiksis Darbā un iešanā slinks, gauss cilvēks; stibiksis
aizaustiņa dem. --> aizauss
aušele dem. --> auss
austiņa dem. --> auss
kaušelis dem. --> kauss
kausiņš dem. --> kauss
mastoidīts Deniņkaula aizauss paugura iekaisums
šopens Dienvidvācijā šķidruma mērs; alus kauss
kaprifolija Divdīgļlapju klases dipsaku rindas dzimta ("Caprifoliacea"), 13 ģintis, 290 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas linnejas un sausserži, kā krāšņumaugus audzē abēlijas, dipeltas, djērvilas sniegogas un veigelas
ģemze Dobradžu dzimtas pārnadzis, kazu apakšdzimtas suga ("Rupicapra rupicapra"), vienīgā savā ģintī; ziemā tumši brūna, vasarā ruda, piere un pakakle gaišas, ar melnu svītru no auss līdz mutei; sastopama klinšainos kalnos meža un alpīnajā joslā Eiropā un Mazāzijā
svirlops dzeramais trauks, smeļamais kauss ar garu rokturi
Lonicera edulis ēdamais sausserdis
abietīnsveķi Egļu kolofonija dziļas oksidēšanas produkts, kuru ražo no egļu saussveķiem un izmanto par šellakas aizvietotāju, hidrobetonu sastāvā u. c.
greifers ekskavators, kura kausam ir divas vai vairāk izplēšamas un kopā sakļaujamas daļas, kauss ir iekārts trosēs vai piestiprināts izlicei; lieto aku, šurfu u. tml. padziļinājumu rakšanai, kā arī iekraušanas un izkraušanas darbos
aurikuloterapija Elektriska ārējās auss stimulācija, lai mazinātu sāpes
hondrokrānijs Embrija skrimšļainais galvaskauss
mumpss Epidēmisks auss siekalu dziedzera iekaisums, ko raksturo sapampums auss priekšā un apakšā, kas sniedzas uz priekšu līdz kaklam
Idaņa ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Kastuļinas pagastā, 160 m vjl., platība - 37,6 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,8 km, līčains, vidējais dziļums - 2,6 m, eitrofs; Idaņka; Idenija; Idonezers; Jidauss; Jidaušs; Kurlais ezers
Ilzas ezers ezers Šķeltovas pagastā, platība - 14,4 ha; Ildiša ezers; Ildišu ezers; Jidauss
Pildas ezers ezers, kas ietilpst tāda paša nosaukuma dabas liegumā, platība — 295 ha (kopā ar salām 328 ha), garums — 4 km, lielākais platums — 1,3 km, lielākais dziļums — 4,5 m, 9 salas, kurās aug platlapju audzes, tajās bagātīgs lakstaugu stāvs, pamežā apiņi, ievas, pīlādži, sausserži, gar piekrasti slīkšņainas melnalkšņa audzes; Pilda
makroplāns Filmējamās personas sīkas ķermeņa daļas (piem., auss, lūpu, pirkstu) vai cita sīka priekšmeta vai norises uzņēmums
lampionpuķe Franšē fizālis ("Physalis franchetii syn. Physalis alkekengi var. franchetii"), kultivēts krāšņumaugs, kuram augļu laikā zieda kauss izaug par lielu, plēvainu spilgti oranžsarkanu pūsli; lampions
čams Galvas kauss
otoencefalīts Galvas smadzeņu iekaisums kā auss slimības komplikācija
brahikrānija Galvaskausa garuma un platuma attiecība procentos, kas lielāka par 80, īss un plats galvaskauss
entomions Galvaskausa punkts, kurā deniņu kaula paura iedobē iekļaujas paura kaula aizauss paugura stūris
deniņi Galvaskausa sānu daļa, kas atrodas virs līnijas no auss līdz acij
galvas kauss galvaskauss
čereps Galvaskauss
ķaukste Galvaskauss
diastematokrānija Galvaskauss ar iedzimtu šķeltni viduslīnijā
smadziņkauss Galvaskauss, galva
bauza Galvaskauss, pauris
krams Galvaskauss, pauris
dzisamais Garš koka kauss, ar ko putru vāroties maisa, lai neiet pāri malām
dzisams Garš koka kauss, ar ko putru vāroties maisa, lai neiet pāri malām
dolihokrānija Garš un šaurs galvaskauss ar galvaskausa indeksu (garuma un platuma attiecība) līdz 74,9%
kunktators Gauss cilvēks
Gauss Gauss Kārlis Fridrihs (1777.-1855. g.) - vācu fiziķis un astronoms, celmlauzis skaitļu teorijā, algebrā, ģeometrijā, potenciālu teorijā u. c.
protrahēts Gauss, ieildzis
torpīds Gauss, ieildzis, palēnināts, piem., torpīda brūce
luša Gauss, lempīgs, neizveicīgs cilvēks
gausinieks Gauss, lēns cilvēks
flegmatisks Gauss, līdzsvarots, mierīgs (parasti par cilvēku)
lēnais divplāksnis gauss, neizdarīgs cilvēks; tūļa
tosts Gauss, neizveicīgs cilvēks; tūļa
muļļa Gauss, neveikls cilvēks
buzda Gauss, stīvs cilvēks
buzga Gauss, stīvs cilvēks
vilcenīgs Gauss, tāds, kas vilcinās
garādiena Gauss, tūļīgs cilvēks
konha Gliemežnīca; nosaukums veidojumiem, kuriem līdzība ar gliemežnīcu, piem., auss gliemežnīca, deguna gliemežnīca, spārnkaula gliemežnīca
blenootoreja Gļotaini iztecējumi no auss
skifs Grieķu dzeramais trauks, lēzens kauss, kura forma, šķiet, bij dažāda, bez osas vai ar 1, 2 osām
kantars Grieķu, boiotiešu, dzerams kauss, ar zemu pēdu un divām augstām liektām osām: Dionīsa atribūts
bungnerva neiralģija griezīgu sāpju lēkmes ārējās auss ejas apvidū ar izstarojumu uz seju un aizauss apvidū
Lonicera acuminata gurķu vīteņsausserdis
smailais vīteņsausserdis gurķu vīteņsausserdis
auss skrimstalas ornaments haotiski savīti, abstrakti, plastiski, auss formu atgādinoši liekumi, kurus papildina fantastiskas figūras vai maskas; izplatīts manierisma stila vēlīnajā posmā (17. gs. 30.-80. g.)
Lonicera x heckrottii Hektora vīteņsausserdis
Lonicera henryi Henrija vīteņsausserdis
puķubērni Hipiji - jaunieši, kas savu protestu pret sabiedrisko kārtību pauž ar pasivitāti, izaicinošu izturēšanos un pārspīlētu, ekstravagantu apģērbu; viņu lozungs bija "Flower Power" -- ziedu vara; ziedus sprauda matos, lika aiz auss, tērpās puķainos kreklos
susināt Iedarbojoties ar siltumu, gaisa plūsmu, panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst sauss vai sausāks; arī žāvēt
mikrokefalija Iedzimta galvaskausa un smadzeņu kroplība, proporcionāli ļoti mazs galvaskauss un līdz ar to arī smadzenes
makrotija Iedzimts ārējās auss palielinājums
hereditārais familiārais hemorāģiskais nefrīts iedzimtu anomāliju komplekss (autosomāli dominanta pārmantošana): vāja dzirde vai kurlums, iekšējās auss funkciju traucējumi; eritrocitūrija, leikocitūrija, albuminuria, cilindrūrija
dzirdes plakode iekšējās auss aizmetnis, ektodermas sabiezējums laterāli no rombveida smadzeņu pūslīša
akutrauma Iekšējās auss bojājums, ko rada īslaicīgas spēcīgas skaņas vai ilgstošs troksnis
kaulainais labirints iekšējās auss ejas un dobumi, kuros atrodas plēvainais labirints un kuri pildīti ar perilimfu
utrikulīts Iekšējās auss iegarenā maisiņa iekaisums
labirintīts Iekšējās auss labirinta iekaisums
neirolabirintīts Iekšējās auss labirinta nervu iekaisums
statokinētiskais labirints iekšējās auss priekštelpa un pusloka kanāli
gliemezis Iekšējās auss sastāvdaļa - plēvjains, spirālveida kanāls; gliemežnīca (2)
panotīts Iekšējās un vidusauss iekaisums
atikoantrotomija Ieliekuma virs bungdobuma un aizauss paugura dobuma ķirurģiska atvēršana
gruntssmēlējs ierīce grunts parauga iegūšanai no ūdenstilpes gultnes - kauss ar divviru aizvērtņiem; izmanto arī kuģuceļa padziļināšanai
aurilavs ierīce, zonde auss skalošanai
sausureja Igaunijas rūgtlape ("Saussurea esthonica")
Saussurea alpina Igaunijas rūgtlapes "Saussurea esthonica" nosaukuma sinonīms
grods laiks ilgstošs sauss laiks
poculum Indes kauss
melots Indivīds ar iedzimtu auss pārvietojumu uz vaigu
auriskalps instruments auss tīrīšanai
miringoskops instruments bungplēvītes apskatei; auss spogulis
nosusināt Iztvaicējot mitrumu, būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, augsne, apvidus) kļūst sauss (par augiem)
Lonicera japonica Japānas vīteņsausserdis
Širaku stepe Jori plakankalnes austrumu daļa Gruzijā, augstums - līdz 865 m, sauss subtropu klimats, melnzemes un kalnu brūnās augsnes
izkaltēt Kaltējot panākt, ka (piemēram, augs, koksne, koka priekšmets) kļūst ļoti sauss
Lonicera kamtschatica Kamčatkas sausserdis
Kana Kanas mežastepe - atrodas Vidussibīrijas dienvidu daļā, Kanas vidusteces apvidū, Krievijas Krasnojarskas novadā, tās dienvidu daļā atrodas Austrumsajānu mežainās priekškalnes, rietumos - Jeņisejas skrausts, ziemeļaustrumos tā saplūst ar Vidussibīrijas plakankalni, platība - \~500 kvadrātkilometru, garums - 200 km, platums - 150 km, lēzeni viļņots reljefs, augstums - 300-470 m, kontinentāls, sauss klimats
kaprifoliāceja Kaprifolija - divdīgļlapju augu dzimta, krūmi un lakstaugi ziemeļu puslodes mērenajā joslā ap 300 sugu, Latvijā dzimta reprezentēta ar kliederu jeb plūšu koku, irbenāju, linneju un sausserdi, vairākas sugas krāšņumaugi
skauste Karote, kauss
auss katetrs katetrs dzirdes kanāla izpūšanai un vidusauss slimību ārstēšanai
ostensorijs Katoļu baznīcā kauss, kur ielej dievgalda vīnu
antrotomija Kaula dobuma, piem., aizauss paugura dobuma atvēršana
kaušenis Kauss
lejamkauss Kauss
cup kauss (gk. kā balva sporta sacensībās); arī šāda kausa izcīņa
kāpāla Kauss tantriskā budisma rituālos, kam vēsturiski jābūt izgatavotam no 14 gadu vecumā dabīgā nāvē miruša nevainīga jaunekļa galvaskausa, bet mūsdienu praksē tiek izgatavots arī no koka
poculum Kauss, dzēriens
Svētības biķeris kauss, ko izmanto kristiešu Svētā Vakarēdiena jeb dievgalda (eiharistijas) ceremonijā
Crater Kauss, neievērojams zvaigznājs uz dienvidiem no debess ekvatora
Crt Kauss, neievērojams zvaigznājs uz dienvidiem no debess ekvatora
kaušķene Kauss, pavārnīca
kaušķins Kauss, pavārnīca
pavars Kauss, pavārnīca
kocene Kaussēne
pezizaceae Kaussēņu dzimta
marcelleina Kaussēņu dzimtas ģints
otidea Kaussēņu dzimtas ģints
peziza Kaussēņu dzimtas ģints
plicaria Kaussēņu dzimtas ģints
tarzetta Kaussēņu dzimtas ģints
smiltāju kaussēne kaussēņu ģints sēņu suga ("Peziza ammophila")
brūnā kaussēne kaussēņu ģints sēņu suga ("Peziza badia")
mainīgā kaussēne kaussēņu ģints sēņu suga ("Peziza varia")
pezizales Kaussēņu rinda
taraža kaut kas nesekmīgs, gauss, kavēklīgs
kjanti Kianti - sauss itāļu sarkanvīns; nosaukums pēc Kjanti ielejas
aplepis Kļuvis gurdens, gauss, gļēvs
klipšu kanna koka alus kauss ar vāku
garcs koka kauss alus dzeršanai (3 vai 1,5 litri)
zara kanna koka kauss ar zarveida snīpi
koncentrāts Koncentrēts, parasti sauss, (pārtikas) produkts, kas ātri sagatavojams ēšanai
irdena konstitūcija konstitūcija, kuras dzīvniekiem ir spēcīgi attīstīti saistaudi un taukaudi, āda ir bieza un irdena, apmatojums mīksts un gluds, bet nav sevišķi smalks, dzīvnieki ir mierīga rakstura, vielmaiņas process gauss (pretstats blīvai konstitūcijai)
vītollapji Kopziedlapjiem piederīga divdīglapju dzimta, koki un krūmi, pie kuriem pieder arī plūkšloli, irbenāji, sausserži un sniegogāji
Lonicera korolkowii Koroļkova sausserdis
katabaziāls Kranioloģijā galvaskauss, kuram bazions atrodas zemāk par opistionu
ortocefālija Kraniometrijā galvaskauss ar vertikālo indeksu 70,1 grāds līdz 75 grādiem
porions Kraniometrisks punkts ārējās auss atveres augšmalā
asterions Kraniometrisks punkts lambveida šuves saskares vietā ar paura kaula un aizauss paugura šuvi, kā arī pakauša kaula un aizauss paugura šuvi
triceratops Krīta perioda augēdājs dinozaurs, garums – 9 m, masa – 12 tonnas, dzīvnieka galvaskauss ar trim ragiem bija 2,5 m garš
Milas līdzenums Kūras-Araksas zemienes daļa starp Kūras un Araksas ielejām, Azerbaidžānā, rietumu daļā līdzenums, ko saposmo šauras sengravas, austrumos — zemiene (zjl.), sauss subtropu klimats
Mugānas līdzenums Kūras-Araksas zemienes daļa uz dienvidiem no Kūras un Araksas satekas, Azerbaidžānā, dienvidrietumos tā turpinās Irānā, dienvidu daļā pakāpeniski saplūst ar Lenkorānas zemieni, lielākā daļa teritorijas zjl., sauss subtropu klimats
Širvanas līdzenums Kūras-Araksas zemienes vidusdaļa un austrumu daļa, atrodas starp Lielo Kaukāza nogāzēm un Kūru, Azerbaidžānā, augstums — \~200 m, sauss subtropu klimats, pustuksnesis
rūgtlape Kurvjziežu dzimtas ģints ("Saussurea"), daudzgadīgi lakstaugi, 350-400 sugu, Latvijā - 2 sugas
storaks Kūtrs, laisks, gauss cilvēks
osikulektomija Ķirurģiska auss kauliņa vai kauliņu izoperēšana
timpanoplastika Ķirurģiska vidusauss dzirdes mehānisma rekonstrukcija, ietver bungplēvītes atjaunošanu
pačabans Labi (diezgan) sauss un viegls (par sienu)
serozais labirintīts labirinta sekundāra reakcija pret vidusauss iekaisumu vai traumu; izpaužas ar paaugstinātu perilimfas spiedienu bez strutošanas
šķupele Laivas smeļamais kauss
Lonicera ledebourii Ledebūra sausserdis
vēlais driass leduslaikmeta beiguposma pēdējā fāze, raksturīgs ļoti auksts un sauss klimats
gardienisks Lēns, gauss
gaušs Lēns, gauss
kūtrs Lēns, gauss (par dzīvniekiem)
slinks Lēns, gauss (par dzīvniekiem)
slinks Lēns, gauss, arī maz intensīvs (piemēram, par darbību, norisi)
kūtrs Lēns, gauss, arī slinks (par cilvēku)
lepromatozā lepra lepra, kurai raksturīga sarkanbrūnu mezglveida lepromu attīstība ādā, gk. uz sejas ("facies leonina"), kā arī acu un elpceļu augšdaļas gļotādās; rodas temperatūras, sāpju un taktilā anestēzija bojāto nervu (visbiežāk elkoņa, fibulārā un lielā auss nerva) inervācijas apvidos
poliotija Lieka auss gliemežnīca galvas vienā vai abās pusēs
užbons liels aluskauss
plice liels kauss svētku tostiem
jēmas Lopu barība: ar pelavām savārīti milti; pretīgs sauss vai slapjš mistrs
atlantozaurs ļoti liels (ap 30 m garš) fosils rāpulis, kas dzīvoja mezozoja otrajā pusē; pieder pie dinozauru grupas; tam bija garš kakls, gara aste un ļoti mazs galvaskauss
lūriķis ļoti rāms, gauss cilvēks
kā skals ļoti sauss
sauss kā pulveris ļoti sauss, izžuvis
otoneiroloģija mācība par iekšējās auss saistību ar galvas smadzenēm fizioloģiski un patoloģiski
otomastoidīts Mastoidīts kopā ar vidusauss iekaisumu, parasti strutojošs
scilocefālija mazs un augšdaļā koniski smails galvaskauss, iedzimta kroplība
mikipele Mikimauss - amerikāņu animācijas filmu producenta Volta Disneja radīts tēls - pelēns Mikijs
operāciju mikroskops mikroskops, ko izmanto smalku mikroķirurģisku procedūru veikšanai, piem., vidusauss, mazo asinsvadu vai balss saišu operācijai
Lonicera morrowii Morova sausserdis
likvoreja Muguras smadzeņu šķidruma tecēšana no deguna vai auss, ja ir galvaskausa pamata lūzums
galvaskausaiņi Mugurkaulnieku apakštips, kurā ietilpst mugurkaulnieki, kam ir galvaskauss
Muhausis Mukauss, ezers Pušmucovas pagastā
Mukausis Mukauss, ezers Pušmucovas pagastā
Mukaušu ezers Mukauss, ezers Pušmucovas pagastā
Mukavšu ezers Mukauss, ezers Pušmucovas pagastā
Lonicera sempervirens mūžzaļais vīteņsausserdis
brut necukurots, sauss (par vīnu); šampanieša sausākais paveids
koka dieviņš neiejūtīgs, sauss cilvēks
krempelis Neliels, sauss klepus
krencelis Neliels, sauss klepus
mikrotija Nenormāli maza auss gliemežnīca
pahiotija Nenormāls ārējās auss biezums
otomikoze Nepilnīgi pazīstamo sēņu ierosināta auss slimība
klamācis Neveikls, klibojošs, gauss radījums
pākstenis no divām saaugušām augļlapām attīstījies auglis - sauss veronis, kura garums ir vismaz trīsreiz lielāks par platumu
pākstenītis no divu augļlapu auglenīcas attīstījies auglis - sauss veronis, kura garums nav trīsreiz lielāks par platumu
strobulis Nolauzts vai salauzts, sauss koka gabals
neirootoloģija Otoloģijas nozare, kas pētī nervu sistēmas ietekmi uz auss funkcijām
fenestrācija Otosklerozes operācija, radot atveri iekšējās auss sānu pusloka kanālā
sausens Pa daļai sauss
Sausnējas pagasts pagasts Madonas novadā ar administratīvo centru Sidrabiņos, robežojas ar Ērgļu un Vestienas pagastu, kā arī ar Aizkraukles un Ogres novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Saussen, krieviski — Sausenskaja
miegains Palēnināts, gauss (parasti par kustību, darbību)
Lonicera caerulea var. pallasii Pallasa sausserdis
Lonicera baltica Pallasa sausserža "Lonicera caerulea var. pallasii" nosaukuma sinonīms
Lonicera pallasii Pallasa sausserža "Lonicera caerulea var. pallasii" nosaukuma sinonīms
sausināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst sauss vai sausāks
sausēt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst sauss vai sausāks; sausināt
izsausināt panākt, būt par cēloni, ka kļūst viscaur sauss, vai sausāks
Ptilium crista-castrensis parastā straussūna
Lonicera xylosteum parastais sausserdis
meža sausserdis parastais sausserdis
sausiņš parastais sausserdis ("Lonicera xylosteum")
saussviedis parastais sausserdis ("Lonicera xylosteum")
sausēdis Parastais sausserdis ("Lonicera xylosteum")
sausējs Parastais sausserdis ("Lonicera xylosteum")
sauskaulis Parastais sausserdis ("Lonicera xylosteum")
saussperdņi Parastais sausserdis ("Lonicera xylosteum")
saussverdiņi Parastais sausserdis ("Lonicera xylosteum")
sausvēdis Parastais sausserdis ("Lonicera xylosteum")
sausvids Parastais sausserdis ("Lonicera xylosteum")
sausviedis Parastais sausserdis ("Lonicera xylosteum")
Lonicera caprifolium parastais vīteņsausserdis
kazvija Parastais vīteņsausserdis ("Lonicera caprifolium")
osteokrānijs Pārkaulojies augļa galvaskauss atšķirā no hondrokrānija
vibrotrauma Pārmaiņas iekšējā ausī, auss trauma, ko rada ilgstoša dažādu motoru, darbmašīnu, pneimatisko instrumentu vibrēšana (bieži kopā ar troksni)
ceruminoze Pārmērīga auss sēra sekrēcija
PK Pasaules kauss (sportā)
sausīgs pasauss
pasauksnējs Pasauss
sausans Pasauss
lapārnīca Pavārnīca, kauss
povene Pavārnīca, kauss
pelninieks Pelnu kauss
cēlējs Periodiskas darbības transportierīce kravas un cilvēku pārvietošanai pa vertikālu vai slīpu fiksētu trajektoriju; kravas nesējs var būt kauss, platforma, kravas tvērējs vai kabīne
parotidoskleroze Pieauss dziedzera fibroza sacietēšana hroniska iekaisuma dēļ
parotīts Pieauss dziedzera iekaisums
parotīdektomija Pieauss dziedzera izgriešana
hiperparotīdisms Pieauss dziedzeru pastiprināta funkcija
susināt Pieliekot (parasti auduma, papīra gabalu), panākt, ka (no kā) uzsūcas mitrums un (tas) kļūsi sauss vai sausāks
Fohenštrausa pilsēta Vācijā ("Vohenstrauss"), Bavārijas federālajā zemē, 7600 iedzīvotāju (2013. g.)
sauna Pirts, kas sastāv no lāvas telpas, dušas telpas, atpūtas telpas un peldbaseina (ar aukstu ūdeni) un kur ir augsta temperatūra, sauss gaiss; somu pirts
somu pirts pirts, kas sastāv no lāvas telpas, kur ir augsta temperatūra un sauss gaiss, dušas telpas, atpūtas telpas un peldbaseina (ar aukstu ūdeni); sauna
bungplēvīte Plāna āda, kas atdala ārējo ausi no vidusauss
krekers Plāns, sauss cepums, kura mīklu gatavo ar taukvielām, bet bez cukura; pēc izcepšanas virsmu pārklāj ar garšvielām (sāli, sieru u. c.)
otoplastika Plastiska auss operācija
eiricefālija Plats galvaskauss
contradictio in adiecto pretruna starp apzīmētāju un apzīmējamo vārdu, piemēram, "sauss ūdens"
strausveidīgie Putnu kārta, tikai 1 suga - strauss; lielākais recentais putns (augstums - līdz 2,5 m, masa - līdz 100 kg)
spirālais orgāns receptorais dzirdes orgāns iekšējās auss gliemeža vadā; orgāna dzirdes šūnas ar bārkstiņām uztver tām piegulošās segplēves svārstības un pārvērš tās nervu impulsos
timba Resnis; neveikls, gauss cilvēks
Santaklauss Rietumeiropas un Amerikas Ziemassvētku un Jaungada tradīcijā - labestīgs pasaku vecītis, kas šo svētku priekšvakarā atnes bērniem dāvanas un piepilda viņu vēlēšanās; Santa Klauss
ausroņi Roņveidīgo kārtas dzimta ("Otariidae"), lieli, 1,5-3,5 m gari jūras dzīvnieki, samērā labi staigā pa sauszemi; atšķirībā no citām roņveidīgo dzimtām šiem dzīvniekiem ir auss gliemežnīca
Saussurea glomerata rūgtās rūgtlapes "Saussurea amara" nosaukuma sinonīms
rūgtā rūgtlape rūgtlapju suga ("Saussurea amara syn. Saussurea glomerata"), Latvijā adventīva, pirmoreiz konstatēta 1930. g.
Igaunijas rūgtlape rūgtlapju suga ("Saussurea esthonica syn. Saussurea alpina subsp. esthonica") Latvijā sastopama ļoti reti, aizsargājama
saaudzis vainags saaugusi un reizē nobirstoša zieda daļa (kauss, apziednis)
auss aizkrīt saka, ja auss uz neilgu laiku zaudē spēju uztvert skaņas (piemēram, pēc liela trokšņa, ūdens iekļūšanas ausī)
saušņājs samērā sauss (1)
sausnējs samērā sauss (1)
sausnijs samērā sauss (1)
pastīvs samērā, arī mazliet gauss, arī neatraisīts (par kustībām)
pakūtrs samērā, arī mazliet lēns, gauss (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
pakūtrs samērā, arī mazliet lēns, gauss, arī slinks (par cilvēku)
pasauss samērā, arī mazliet sauss
mastoīdalģija Sāpes aizauss paugura apvidū
trapjš Satrupējis koka gabals; sauss, ātri lūstošs koks
pēle saulainss, sauss, karsts laiks
sauseklis Sausenis, sausserdis
izkaltis Sauss
izžuvis Sauss
sažuvis Sauss
susans Sauss
susins Sauss
suss Sauss
dry Sauss - lieto alkoholisko dzērienu raksturošanai (pretstatā "sweet - salds")
sec sauss (par vīnu)
ksērions Sauss ārstniecības līdzeklis, kaisāms pulveris
rieksts Sauss auglis (neveronis) ar vienu sēklu un pārkoksnējušos augļa apvalku (piemēram, lazdām, ciedriem); šī augļa sēkla, kodols
sēklenis Sauss auglis (piemēram, asteru dzimtas augiem), kam ir viena sēkla un kas attīstās no auglenīcas ar apakšējo sēklotni
skaldauglis Sauss auglis, kas ir attīstījies no vienas auglenīcas, bet nogatavojies sadalās vairākās daļās
veronis Sauss auglis, kas, sēklām nogatavojoties, atveras
daglis Sauss biezpiens bez krējuma aizdara
laktagols Sauss ekstrakts, pagatavots no kokvilnas sēklām; dzelteni balts pulveris, lietoja piena sekrēcijas veicināšanai
sausoklis sauss koks
riekstiņš Sauss neveronis ar vienu sēklu un samērā cietu augļa apvalku
stablis Sauss prauls
ūziķis Sauss prauls dūlēšanai
gliteris sauss pulveris no smalkiem spīdumiem ar augstu atstarošanas koeficientu, kas nodrošina virsmas vizuālā efekta palielināšanos un rada dziļuma ilūziju, piešķir iespieddarbiem spilgtumu un kolorītu
zīle sauss rieksta tipa viensēklas auglis (raksturīgs ozoliem), kas neatveras, tā pamatne ietverta kausveida bļodiņā, ko izveido pārkoksnējies zieda vīkals, izplatīšanos veicina putni, it īpaši sīļi, un grauzēji
dvīņkarulis Sauss sēkleņu skaldauglis, kam abi skaldeņi karājas pie ziedkāta turpinājuma
dvīņsēklenis sauss sēkleņu skaldauglis, kas veidojas no divcirkņu sēklotnes
sauskodne Sauss sēklu kodināšanas līdzeklis
aizkuris Sauss skals, skaida (lietots iekuršanai)
skangalis Sauss skals; skala, koka plāns gabals
palsains Sauss un irdens
zelta rudens sauss un saulains rudens, kad skaidri redzamas dzeltējošo koku daudzveidīgās nokrāsas
fēns Sauss un silts vējš kalnu zemēs (parasti kalnu grēdas dienvidu nogāzēs un ielejās)
sauspūtējs vējš sauss vējš
susenis Sauss vējš, dienvidrītenis
sauspūta Sauss vējš; sauss vējains laiks
sauszaris Sauss zars
sauszars Sauss zars
sauzaris Sauss zars
čenkars Sauss zars, sakne, slikta kāpostgalva utt.
čakalis Sauss zars, skals
strēga Sauss zars, žagars
cimburs sauss, ciets zemes klucis
protokolls Sauss, garlaicīgs kāda notikuma atstāstījums
pelsains Sauss, graudains (par sniegu)
pelšņa Sauss, graudains sniegs
darbokslis Sauss, izžāvēts skals uguns iekuram vai telpas apgaismošanai
izsusējis Sauss, izžuvis
izsusis Sauss, izžuvis
sausns Sauss, izžuvis
saussiens Sauss, izžuvis siens
samums sauss, karsts vējš (temperatūra paaugstinās līdz 50 °C), kurš nes smilšu un putekļu mākoņus (Tuvajos Austrumos, Ziemeļāfrikas tuksnešos un Vidusjūras dienvidu piekrastē); pēkšņi sākusies putekļu vētra
harmsils Sauss, karsts vējš Rietumtjanšanā, parasti pūš no kalna un tam ir fēna raksturs; vasarā pūš no dienvidiem un postoši ietekmē veģetāciju
harmatans Sauss, karsts ziemeļaustrumu vējš Gvinejas piekrastē (Āfrikā), kurš no Sahāras nes sarkanus putekļus
nora Sauss, mazauglīgs nogabals, kas reizumis ir apaudzis ar retiem krūmiem (piemēram, ar paegļiem)
boraks Sauss, parasti no nokrejota piena gatavots biezpiens
časls Sauss, plāns, viegls
čusls Sauss, raupjš
pogaļa sauss, retāk sulīgs veronis, kas attīstījies no auglenīcas, kura saaugusi no vismaz trim, retumis no divām augļlapām un satur daudz sēklu
tranks Sauss, skaļš sala laiks
piesans Sauss, smiltīm līdzīgs (par sniegu)
arīds Sauss, tuksnešains, ar nelielu gada nokrišņu daudzumu (līdz 150-200 mm), intensīvu iztvaikošanu, ar krasām diennakts un sezonālām temperatūras svārstībām un intensīvu mehānisku dēdēšanu
izžāvēts kokmateriāls sauss, vairākus gadus telpās ar pazeminātu gaisa mitrumu nostāvējies kokmateriāls
kaukals Sauss, viegls priekšmets, piem., malkas gabals
kaukolis Sauss, viegls priekšmets, piem., malkas gabals; kaukals
susens sauss; pasauss
sausavietis sausserdis ("Lonicera")
kazlapis Sausserdis ("Lonicera")
laengeri Sausserdis ("Lonicera")
pliederīts Sausserdis ("Lonicera")
plieders Sausserdis ("Lonicera")
sausēdis Sausserdis ("Lonicera")
sauserdis Sausserdis ("Lonicera")
sauseši Sausserdis ("Lonicera")
sausevietis Sausserdis ("Lonicera")
sausēži Sausserdis ("Lonicera")
sausieši Sausserdis ("Lonicera")
sausiņš Sausserdis ("Lonicera")
sauskauli Sausserdis ("Lonicera")
sauskaulis Sausserdis ("Lonicera")
sauskauls Sausserdis ("Lonicera")
sausperdiņi Sausserdis ("Lonicera")
sausserde Sausserdis ("Lonicera")
sausserdes Sausserdis ("Lonicera")
saussērdiņi Sausserdis ("Lonicera")
saussērdis Sausserdis ("Lonicera")
sausverdiņi Sausserdis ("Lonicera")
sausviedri Sausserdis ("Lonicera")
sausviedris Sausserdis ("Lonicera")
sausvieši Sausserdis ("Lonicera")
sausvieži Sausserdis ("Lonicera")
sausviezis Sausserdis ("Lonicera")
seglenajs Sausserdis ("Lonicera")
kaprifolija Sausserdis ("Lonicera"), dekoratīvs tīteņkrūms ar smaržīgiem sārtiem vai dzelteniem ziediem
lonicera Sausserži
Hemaris fuciformis sausseržu sfings
gurķu vīteņsausserdis sausseržu suga ("Lonicera acuminata")
zilais sausserdis sausseržu suga ("Lonicera caerulea var. caerulea"), Latvijā introducēta
Pallasa sausserdis sausseržu suga ("Lonicera caerulea var. pallasii syn. Lonicera pallasii, Lonicera baltica"), Latvijā aizsargājama, retumis audzē arī apstādījumos kā krāšņumkrūmu
parastais vīteņsausserdis sausseržu suga ("Lonicera caprifolium"), augs, ko izmanto vertikālai apzaļumošanai, līdz 6-10 m augsts krūms, lapas pelēkzaļas, ziedi iedzelteni vai gaiši rožaini, zied jūnijā, jūlijā
ēdamais sausserdis sausseržu suga ("Lonicera edulis"), Latvijā introducēta
smaržīgais sausserdis sausseržu suga ("Lonicera fragantissima")
Henrija vīteņsausserdis sausseržu suga ("Lonicera henryi")
Japānas vīteņsausserdis sausseržu suga ("Lonicera japonica")
Kamčatkas sausserdis sausseržu suga ("Lonicera kamtschatica"), Latvijā introducēta
Koroļkova sausserdis sausseržu suga ("Lonicera korolkowii")
Ledebūra sausserdis sausseržu suga ("Lonicera ledebourii")
Morova sausserdis sausseržu suga ("Lonicera morrowii")
spožais sausserdis sausseržu suga ("Lonicera nitida")
Vācijas vīteņsausserdis sausseržu suga ("Lonicera periclymenum"), līdz 4-6 m augsts krūms, lapas violeti zaļganas, ziedi balti, zied jūnijā, jūlijā
cepurīšu sausserdis sausseržu suga ("Lonicera pileata")
mūžzaļais vīteņsausserdis sausseržu suga ("Lonicera sempervirens")
Tatārijas sausserdis sausseržu suga ("Lonicera tatarica"), Latvijā introducēta
Tēlmaņa vīteņsausserdis sausseržu suga ("Lonicera tellmaniana")
Brauna vīteņsausserdis sausseržu suga ("Lonicera x brownii")
Hektora vīteņsausserdis sausseržu suga ("Lonicera x heckrottii")
parastais sausserdis sausseržu suga ("Lonicera xylosteum")
kaltoņa Sausums (pastāvīgs sauss laiks)
sausin savienojumā "sauss" izsaka šīs īpašības pastiprinājumu
ļipiņa savienojumā ar "auss"; ārējās auss gliemežnīcas apakšējā daļa, ko veido galvenokārt taukaudi
sausoti savienojumā ar "sauss" raksturo kaut ko ļoti izžuvušu, izžāvētu
sēkla Sēklaugu vairošanās un izplatīšanās orgāns, kurā ir jaunā auga dīglis, tā attīstībai nepieciešamās barības vielas un apvalks; arī sauss auglis, tā daļa, kas parasti satur vienu šādu orgānu un ar ko pavairo augus sēklu iegūšanai
ahēnijs Sēklenis - sauss neveronis ar 1 sēklu
Krausa selaginella selaginellu suga ("Selaginella kraussiana")
bokāls Senāk Itālijā šķidruma mērs vīnam, degvīnam, eļļai; lielums 0,68-1,83 l; netiešā nozīmē kauss
stegocefālis Senākais fosilais abinieks, seggalvis, kura galvaskauss bija viscaur segts ar kauliem
hidroparotīts seroza šķidruma uzkrāšanās pieauss siekalu dziedzerī
extra dry sevišķi sauss
statokonijs Sīks kalcija karbonāta kristāls iekšējās auss iegarenajā un apaļajā maisiņā; otolīts
činuks Silts, sauss vējš, kas pūš Klinšu kalnu austrumu nogāzēs (ASV un Kanādā)
slankšēt Skanēt līdzīgi kā ūdens šļaksti mucā, vai sauss baļķis, ja tam sit ar cirvja pietu vai otru koku
masta koks slaids, taisns būvkoks, ko izmanto karogu, antenu, laivu un kuģu mastiem, ko izgatavo no bezzarainas egles vai priedes koksnes, kam nav trupes, iezāģējumju, iecirtumu un saussānu
pūdersniegs slēpošanā - svaigs, sauss sniegs
aspergilloze Slimība, ko ierosina aspergilu ģints mikroskopiskās sēnes; aprakstīti plaušu, bronhu, ārējās auss, deguna blakus dobumu, kaulu, smadzeņu un smadzeņu apvalku saslimšanas gadījumi
Lonicera fragantissima smaržīgais sausserdis
libelange Smaržīgais sausserdis ("Lonicera caprifolium")
virlops Smeļamais kauss
virlupe Smeļamais kauss
virļupe Smeļamais kauss
virļups Smeļamais kauss
Mujunkums Smilšu tuksnesis Kazahstānā, Turānas zemienes ziemeļaustrumos, starp Karatava un Kirgīzijas grēdu dienvidos un Ču upi ziemeļos, platība - \~37500 km^2^, no 300 m vjl. ziemeļos līdz 700 m dienvidaustrumos, smilšu grēdas (rietumos) un pauguri (austrumos), sastopami barhāni, krasi kontinentāls, sauss klimats
neiroepitēlijs Specializētas epiteliālas struktūras, kas veido jušanas nervu galus, piem., tīklenes nūjiņas un vālītes, deguna ožas šūnas, iekšējās auss matiņšūnas, garšas šūnas garšas pumpuros
Lonicera nitida spožais sausserdis
otolīti Statolīti - dažu bezmugurkaulnieku un visu mugurkaulnieku (arī cilvēka) līdzsvara orgānu daļa; mugurkaulniekiem atrodas iekšējās auss plēves labirintā
stenostenoze Stenona izvadkanāla ("duetus Stenoni") jeb pieauss dziedzera izvadkanāla sašaurinājums
škļanka stikla alus kauss ar rokturi
šļanka stikla alus kauss ar rokturi
apilaks Stimulējošs līdzeklis, sauss bišu peru pieniņš
auris Stiprs, sauss vējš; austrumu vai ziemeļu vējš
Struthio camelus strauss
strauši Strauss
strausis Strauss
ptilium Straussūnas
parastā straussūna straussūnu suga ("Ptilium crista-castrensis")
piotoreja Strutu izdalīšanās pa ārējo auss eju
otopioreja Strutu tecēšana no auss
izsusināt Susinot panākt, ka (kas) kļūst viscaur sauss, zaudē mitrumu; būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst viscaur sauss, zaudē mitrumu
stenocefālija Šaurs galvaskauss
zilganā šaurspārnkrāšņvabole šaurspārnkrāšņvaboļu suga ("Agrilus coeruleus"), attīstās un barojas uz sausseržiem
kokospalma šīs ģints suga ("Cocos nucifera"), līdz 30 m augsts koks ar lieliem augļiem, kam ir biezs, sauss, šķiedrains ārējais apvalks un riekstam līdzīgs kodols, izplatīts tropos, gk. kultūrā
otoreja Šķidruma (seroza vai strutaina) tecēšana no auss
endolimfa Šķidrums auss plēvainajā labirintā
lēnējs tāds (cilvēks), kam ir lēns, mierīgs raksturs; arī gauss
saustrūdām pūt tāds process, kad esot sauss, ne mīksts, kļūst šķidrs, pūstošs (piemēram, kartupeļi)
metriocefālisks tāds, kam ir galvaskauss ar vidēja augstuma pauri (vertikālais indekss 72-77)
aizauss tāds, kas atrodas aiz auss
retroaurikulārs tāds, kas atrodas aiz auss
retrolabirinta tāds, kas atrodas aiz auss labirinta
retromastoīds tāds, kas atrodas aiz auss paugura
ekstratimpānisks tāds, kas atrodas ārpus vidusauss
intraaurikulārs tāds, kas atrodas auss gliemenē
entotisks tāds, kas atrodas auss iekšienē
parantrāls tāds, kas atrodas gaisu saturoša dobuma tuvumā, piem., deguna blakusdobuma vai aizauss paugura papildšūna
pieauss tāds, kas atrodas pie auss (piemēram, par limfmezgliem)
intertragisks tāds, kas atrodas starp auss gliemežnīcas pauguru un pretpauguru (ierobs)
intertraģisks tāds, kas atrodas starp auss gliemežnīcas pauguru un pretpauguru (ierobs)
epiotisks tāds, kas atrodas virs auss
mastookcipitāls tāds, kas attiecas uz aizauss pauguru un pakauša kaulu
mastoparietāls tāds, kas attiecas uz aizauss pauguru un paura kaulu
aurikulokraniāls tāds, kas attiecas uz auss gliemežnīcu un galvaskausu
mastoidāls tāds, kas attiecas uz deniņu kaula aizauss pauguru
temporoaurikulārs tāds, kas attiecas uz deniņu un auss apvidu
monotisks tāds, kas attiecas uz vienu ausi; tāds, kas skar tikai vienu ausi; tāds, kam tikai viena auss
tuntulīgs tāds, kas ir biezi ģērbies; neveikls, arī gauss, tūļīgs
izkurtējis tāds, kas ir kļuvis viscaur sauss, šķiedrains, arī ar tukšu vidu (pāraugot)
mastoīds tāds, kas līdzīgs krūtsgalam, piem., aizauss paugurs
mazkustīgs tāds, kas maz kustas, tāds, kas ir lēns, gauss (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
nesauss tāds, kas nav sauss
laisks tāds, kas noris lēni, bez spraiguma (par norisi, darbību); nesteidzīgs, gauss
vilksts tāds, kas vēl nav īsti sauss
aizmiģelis tas (tāds), kas darbā aizmieg; gauss, neizdarīgs, tūļīgs cilvēks
vienausis tas, kam ir viena auss
Lonicera tatarica Tatārijas sausserdis
Lonicera tellmaniana Tēlmaņa vīteņsausserdis
žigulis trauks (piemēram, pudele, kauss) ar šīs šķirnes alu
arīdais klimats tuksnešiem un pustuksnešiem raksturīgs sauss kontinentālais klimats ar nelielu nokrišņu daudzumu
nūžīgs Tūļīgs, gauss
nuža Tūļīgs, gauss cilvēks
nūža Tūļīgs, gauss cilvēks
čāča Tūļīgs, gauss, neizdarīgs cilvēks (parasti sieviete)
poģis Ūdens smeļamais kauss ar garu kātu
ļukauss uz leju nokārusies auss
sudannēģeri uz ziemeļiem no ekvatora līdz Sahārai dzīvojošie nēģeri, atšķirīgas ciltis: ašanti, mandingo, haussa, ewe, kanuri, tibu
Lonicera periclymenum Vācijas vīteņsausserdis
Mekrāna Vēsturisks novads Irānas dienvidaustrumos un daļēji Pakistānā, Arābijas jūras piekrastē, platība - \~160000 kvadrātkilometru, kalnains reljefs, augstums pārsvarā - 1000-2000 m, sauss subtropu klimats, pustuksneši un tuksneši
pussauss Vidēji sauss
vidauss Vidusauss
aerootīts Vidusauss iekaisums barotraumas rezultātā
mezotimpanīts Vidusauss iekaisums, kas lokalizējas galvenokārt bungdobuma vidusdaļā
timpanosimpatektomija Vidusauss mediālās sienas nervu pinuma izoperēšana, lai mazinātu patoloģiskus trokšņus ausīs
gobelet Viduslaikos un 16.-18. gs. zelta, sudraba vai stikla kauss ar kāju
hemianakūzija Vienas auss kurlums
kāpslītis viens no trijiem dzirdes kauliņiem cilvēka vidusauss bungdobumā
āmuriņš viens no vidusauss dzirdes kauliņiem, kura rokturis savienots ar bungplēvīti
aizause vieta aiz auss
paauss vieta zem auss ļipiņas
slaucīt Virzot (pa ko), piemēram, auduma gabalu, kādu rīku, arī roku, panākt, ka (tas) kļūst sauss vai sausāks
radikāla mastoīdektomija visas aizauss paugura gaisu saturošo šūnu sistēmas izgriešana; izgriež arī bungplēvīti, dzirdes kauliņus un vidusauss gļotādu
gausums vispārināta īpašība --> gauss (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
gausums vispārināta īpašība --> gauss (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
gausums vispārināta īpašība --> gauss (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
sausums vispārināta īpašība --> sauss(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; stāvoklis, kad kam ir, parasti ievērojami, samazināts mitruma daudzums
sausums vispārināta īpašība --> sauss(5), šīs īpašības konkrēta izpausme
zaķauss Zaķa auss
Augštrāķijas zemiene zemiene Bulgārijas dienvidrietumos, tektoniskā ieliecē Maricas vidusteces baseinā, garums - \~160 km, platums - līdz 40 km, gk. aluviāli nogulumi, sauss, mēreni kontinentāls klimats
hamecefālija Zems, plakans galvaskauss ar cefālisko indeksu, mazāku par 70
apziednis Zieda daļas (kauss un vainags), kas aptver putekšņlapas un augļlapas
Betpakdala Ziemeļu Bada stepe - tuksnesis Kazahstānā, Turānas zemienes ziemeļaustrumos, no Sarisu upes rietumos līdz Balhašam austrumos, platība - \~75000 kvadrātkilometru, vidējais augstums - 300-500 m, augstākā virsotne - 974 m (Džambula kalns), krasi kontinentāls, sauss klimats
Lonicera caerulea var. caerulea zilais sausserdis
zilganais vīteņsausserdis zilais sausserdis ("Lonicera caerulea"), līdz 4-5 m augsts krūms, lapas lielas, pelēkzaļas, ziedi dzeltenīgi, zied jūnijā-augustā
pavārne Zupas vai cita šķidruma smeļamais kauss
pavārnieca Zupas vai cita šķidruma smeļamais kauss

auss citās vārdnīcās:

MLVV

auss

LLVV

auss

MEV

àuss