Paplašinātā meklēšana
Meklējam aptvert.
Atrasts vārdos (1):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (90):
- apģist Apjaust, apjēgt, aptvert, saprast (parasti daļēji); noskārst.
- apskārst Apjaust, aptvert.
- sasaprasties Apjēgt, aptvert.
- apsprādzēt Apņemt, aptvert (ap ko, kam apkārt), sastiprinot galus kopā ar sprādzi.
- apķerties Apņemt, aptvert (ar rokām).
- apvīt Apņemt, aptvert (par rokām).
- apvīt Apņemt, aptvert (parasti rokas ap ko).
- apjemt Apņemt, aptvert kam apkārt.
- apstrāvot Apņemt, aptvert, pārņemt (par idejām, jūtām, noskaņām u. tml.).
- satverties aptvert
- atjaust Apzināties, atskārst, aptvert.
- klēpiski Ar abām rokām aptvert (un nest).
- apredzēt Ar skatienu aptvert (parasti ko plašu); pārredzēt.
- apskatīt Ar skatienu uztvert, aptvert; skatoties iepazīties (ar ko), arī izpētīt (ko).
- ievaiņagot Ar vainagu aptvert, izrotāt (ko).
- atmanīt Atģist, aptvert.
- atķert Atģist, atjēgt, aptvert; atdabūt vietā.
- aplidot Ātri aplūkot, aptvert (par acīm, skatienu).
- aplidot Barā, pūlī lidojot, lidinoties ielenkt, aptvert (kādu objektu) no vairākām pusēm, virzīties visapkārt.
- ņuks Biezs, liels maizes kancis, visbiežāk tāds, ko tikko var aptvert ar sauju; gabals.
- nukucis Biezs, liels maizes kancis, visbiežāk tāds, ko tikko var aptvert ar sauju; gabals.
- apbraukāt Braukājot aptvert (kādu teritoriju), pabūt (daudzās vietās).
- aizņemt Būt novietotam visā platībā; pārklāt, pārsegt, arī aptvert kādu platību.
- izreizot Ceļojot pabūt (daudzās vai visās vietās), ceļojot aptvert (kādu teritoriju); apceļot.
- apceļot Ceļojot pabūt dažādās (kādas teritorijas, kāda apvidus) vietās; ceļojot aptvert (visu teritoriju).
- žņaugt Cieši aptvert un spēcīgi spiest (kāda) kaklu, lai pārtrauktu elpošanu, parasti nolūkā nonāvēt.
- saķerties Cieši aptvert, apņemt (vienam otru, citam citu).
- saķerties Cieši aptvert, apvīt (vienam otru, citam citu) - par augiem, to daļām.
- apkļaut Cieši aptvert; apņemt (no visām pusēm).
- aptveršana Darbība, process --> aptvert.
- izkājot Ejot pabūt daudzās vietās vai visās vietās; ejot aptvert (kādu teritoriju); izstaigāt.
- stulbs Garīgi aprobežots, nespējīgs aptvert, saprast; arī muļķīgs (1).
- stupīds Garīgi aprobežots, nespējīgs aptvert, saprast; arī muļķīgs.
- atminēt Iedomāties, izprast, aptvert (kā jēgu, nozīmi, būtību, parasti pēc grūti uztveramām vai nejaušām pazīmēm); atrast risinājumu; uzminēt
- nākt uz pēdām iegūt nepieciešamās ziņas, sākt aptvert, kur kādu meklēt, kā noskaidrot vajadzīgo.
- pārņemt Izplatoties aptvert (piemēram, visu organismu, tā daļu, arī kādu īpatņu kopumu) – par slimību.
- apjēgt Izprast, aptvert.
- stulbība Izturēšanās, rīcība, runa, arī doma, izteikums, kurā izpaužas garīga aprobežotība, nespēja aptvert, saprast; arī muļķība (2).
- kailkalns Kaila, klinšaina, šķembu joslas aptverta kalna virsotne, kas atrodas virs mežu augšējās robežas.
- stulbt Kļūt nespējīgam aptvert, saprast; arī mulst.
- pārkontrolēt Kontrolējot aptvert (daudzus vai visus no kāda kopuma).
- apliekt Liecot apņemt, aptvert (ap ko, kam apkārt).
- aplikt Liekot (ko) apkārt, apņemt, aptvert.
- apskaut Liekot (rokas kādam apkārt), apņemt, aptvert (lai paustu maigumu, sirsnību, mīlestību).
- apņemt Lokveidā aptvert, ieskaut; iekļaut.
- atprast Noģist, nojaust, aptvert, apjēgt.
- neaptverams Nolieguma divdabis --> aptvert.
- viss Norāda uz priekšmetu, parādību, norisi, aptverot to kā veselumu, vienotu kopumu; norāda, ka (ķermenis, ķermeņa daļa, arī priekšmets, telpa) tiek ar ko aptverts, pārņemts u. tml. pilnīgi, viscaur.
- viss Norāda, ka (ķermeņa daļas, orgāni) tiek ar ko aptverti, pārņemti u. tml. pilnīgi, viscaur.
- subsumēt Pakārtot, iekļaut, aptvert.
- aizskārst Paredzēt; aptvert, saprast.
- atģist Pēkšņi aptvert, saprast.
- iesist kā ar āmuru pa galvu pēkšņi atjēgties, saprast, aptvert (ko).
- iesist (it) kā ar āmuru pa pieri (kādam) pēkšņi likt atjēgties, saprast, aptvert ko.
- atģisties Pēkšņi saprast, aptvert; atjēgties.
- atjēgties Pēkšņi saprast, aptvert; attapties.
- apkļauties Piekļaujoties aptvert, apņemt (no visām pusēm).
- pārredzēt Pilnīgi aptvert, skaidri izprast (piemēram, kādu procesu, kādu darbību kopumu).
- pārskatīt Pilnīgi ietvert savā redzes lokā (piemēram, platību, telpu); ar skatienu aptvert visu (kā) kopumu vai (tā) daļu, piemēram, lai ko konstatētu.
- appīt Pinot aptvert (pinumu ap ko, kam apkārt).
- appīt Pinot, veidojot (pinumu), aptvert (ko).
- jēgt Prast, mācēt; saprast, aptvert.
- tinējastpērtiķi Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas dzimta ("Cebidae"), vidēji lieli pērtiķi (ķermeņa garums - līdz 75 cm, astes garums - līdz 70 cm), ar asti spēj aptvert zaru un pat karāties tajā, izplatīti Dienvidamerikas tropu mežos, 29 sugas.
- aptvere Process --> aptvert (2); aptveršana; saprašana.
- pārņemt Rasties, izplatīties un aptvert (piemēram, visu platību, telpu).
- atraut Raujot, pārvarot pretestību, atšķirt (ko cieši piespiestu, aptvertu u. tml.).
- tikt jēgā sākt saprast, aptvert.
- attapt Saprast, aptvert.
- mustīt Saprast, aptvert.
- ietvert Saturēt sevī (sastāvdaļas, daļas); aptvert.
- apņemt Satvert, aptvert (ar plaukstām).
- nūss Sengrieķu filozofijā - prāts, sapratne, apziņa un pašapziņa kosmosā un cilvēkā; cilvēka spēja aptvert pirmprincipus.
- žņaugt Spēcīgi spiest (ko rokā saņemtu, ar roku aptvertu u. tml.).
- suņa nāsis spēja ātri aptvert un novērtēt situāciju, viegli orientēties apstākļos, noskaidrot kaut ko.
- pārredzamība Stāvoklis, kad var aptvert, skaidri izprast (ko).
- apķert Strauji apņemt, aptvert (piemēram, ar rokām, taustekļiem), aplikt (parasti rokas apkārt).
- mērknaibles Strāvmainis ar atveramu serdi līnijas vada apņemšanai; tām ir tikai viens ar ampērmetru savienots sekundārais tinums, bet primārā tinuma funkcijas veic serdes aptvertais līnijas vads ar mērāmo strāvu.
- izšķīt Škinot (lapas, augļus), aptvert (kādu platību); šķinot izretināt.
- bauzene Tāds, kam visu grūti aptvert, saprast.
- metaloģisks Tāds, kas ir ārpus loģikas, piem., domāšanas likumi (Šopenhauers) vai mēģinājumi aptvert loģikas formās doto saturu (Tillichs).
- neiedomājams Tāds, kas ir tik neparasts, ka to grūti vai neiespējami iedomāties, saprast, aptvert; arī ārkārtīgs.
- nepieejams Tāds, kas ir tik sarežģīts, ka to grūti vai neiespējami aptvert, izprast.
- neizmērojams Tāds, kas ir, piemēram, tik liels, plašs, ka to grūti vai neiespējami aptvert, novērtēt; arī ārkārtīgs.
- neskaitāms Tāds, kas pastāv, ir tik lielā skaitā, daudzumā, ka to grūti vai neiespējami aptvert, saskaitīt.
- pieejams Tāds, ko var aptvert, aplūkot.
- multidisciplinārs Tās, kurā ir aptvertas vairākas disciplīnas.
- uzžņaugt Uzspīlēt, cieši aptvert.
- izredzīgs Vērīgs, spējīgs ātri aptvert apstākļus.
- aptvēriens Vienreizēja paveikta darbība --> aptvert (1).
- apvīt Vijoties, lokoties apņemt, aptvert (par liesmām, dūmiem).
aptvert citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV