Paplašinātā meklēšana
Meklējam apspiest.
Atrasts vārdos (3):
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (71):
- pretiespiedums Abpusēji apspiestam papīram iespiedums uz otrās papīra puses, kad pirmā puse jau apspiesta
- Dožas sacelšanās antifeodāla zemnieku sacelšanās Ungārijā (1514, g.), vadītājs Ģ. Doža, tika apspiesta
- samākt apspiest
- pamīt apspiest (kādu); nodarīt pāri (kādam)
- apdzēst apspiest, apslāpēt (jūtas, to izpausmi, arī domas)
- apklusināt apspiest, apslāpēt sevī (jūtas)
- aprakt apspiest, apslēpt, apvaldīt (jūtas); atmest (domas, cerības)
- šaust apspiest, mākt, darīt pāri
- šaustīt apspiest, mākt, darīt pāri
- apmiegt apspiest, nomākt
- apslēgt apspiest, nomākt
- žņaugot apspiest, nomākt
- apslāpēt apspiest, nomākt (centienus)
- noslāpēt apspiest, nomākt (piemēram, cīņu)
- spīlēt apspiest, nomākt, mocīt
- paslodzīt apspiest, pakļaut
- valdīt apspiest, pārvarēt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi)
- valdīties apspiest, pārvarēt savu psihisko vai fizioloģisko stāvokli, tā izpausmi
- likteņa pabērni apspiesti, ekspluatēti cilvēki; cilvēki, kam dzīvē neveicas
- spaidi apspiestība
- nospiestība apspiestība; nebrīve
- bārabērns apspiestie, ekspluatētie
- bārenis apspiestie, ekspluatētie; bārabērni (2)
- ACEN apspiesto Eiropas tautu asambleja (angļu "Assembly of Captive European Nations")
- sērdienis apspiests, ekspluatēts cilvēks; bārabērns (1)
- spaidi Apstākļu, nosacījumu u. tml. kopums (sabiedrībā), kas neļauj brīvi dzīvot, rīkoties, rada apspiestību, tiesību ierobežojumus, nebrīvi
- ugunsatbalsts Apšaude, kas saskaņota ar spēku manevriem, lai iznīcinātu, neitralizētu vai apspiestu pretinieku
- izraut ar strauju rīcību izglābt, atbrīvot (no kā varas, apspiestības)
- paverdzināt ar varu pakļaut, apspiest (tautu, valsti u. tml.)
- cilvēkdrošība brīvība no bailēm un brīvība no trūkuma; ir divi pamataspekti: 1) neciest hroniskus draudus, piemēram, no pastāvīga bada, slimībām un apspiestības; 2) aizsargātība pret pēkšņām un negatīvām pārmaiņām ikdienā, darbavietā, mājās vai apkaimē; tiek skaidrota arī kā cilvēka prasme un vienlaikus gatavība risināt ikdienas problēmas, kas izraisa bažas
- nedziedāt būt apspiestam
- kāpt uz kakla censties uzkundzēties, apspiest
- apspiešana darbība, process --> apspiest
- apspiests divd. --> apspiest
- bunkšoņa Dobja, apspiesta skaņa
- apspiesto pedagoģija iedrošinošs, apspiestību mazinošs skatījums uz sabiedrību, fokusējoties uz skolotāja un skolēna līdzvērtīgām attiecībām mācību procesā
- samūdēt ilgāku laiku nepārtraukti, apspiesti kaukt, maurot
- aizciesties Ilgi aizturēt, apspiest sevī kādu vēlēšanos; ilgi gribēt ko, bet neiespēt
- noslīcināt asinīs iznīcināt, masveidā nogalinot, sagraut, nežēlīgi apspiest
- krikškans kāds, kurš mēģina apspiest smieklus
- krikšins kāds, kurš mēģina apspiest smieklus; krikškans
- vakats katra neapspiesta grāmatas lapa; baltpuse
- baltpuse katra neapspiesta lappuse, ko burtlicis saliek iespiežamai formai aiz titullapas u. c.
- Krakovas sacelšanās Krakovas republikas iedzīvotāju sacelšanās 1846. g. pret Austrijas kundzību un feodālo atkarību; tika apspiesta
- sociālrevolucionāri Krievijā 1901. g. nodibināta un pēc 1917. g. revolūcijas padomju valdības apspiesta atsevišķa sociālistu partija - eseri
- čipa lieto savienojumā "čipa, čapa", lai atdarinātu dobju, ritmisku, apspiestu troksni
- čapa lieto, lai atdarinātu dobju, apspiestu troksni
- Kronštates dumpis matrožu un kareivju sacelšanās1921.g. februārī un martā Kronštatē (piedalījās 27000 cilvēku), to izraisīja saimnieciskais sabrukums un politiskie apstākļi Padomju Krievijā; dumpis tika nesaudzīgi apspiests
- atbruņot padarīt (kādu) nespējīgu turpināt strīdu, apspiest (kāda) naidīgo izturēšanos (ar savu runu, izturēšanos)
- nomākt Pakļaujot savai varai, ierobežot, apspiest
- nospiest pie zemes pakļaut savai varai, apspiest, panākt, lai kāds nokļūst ļoti nevēlamā stāvoklī
- nobakstīt pakļaut savai varai, izmantot, ierobežot, apspiest
- uzlikt savu ķepu pakļaut, apspiest, atņemt rīcības brīvību; neatļaut, aizliegt
- nomāktība Pakļautība (kā) varai, ierobežotība, apspiestība
- puijāt pārāk daudz izmantot, apspiest, izpostīt, iznīcināt
- pujāt pārāk daudz izmantot, apspiest, izpostīt, iznīcināt
- pabērns parasti savienojumos "likteņa pabērns", "dzīves pabērns": apspiests, ekspluatēts cilvēks; cilvēks, kam dzīvē neveicas
- lauzt Pārvarēt, apspiest (piemēram, kādu tieksmi, īpašību)
- opijs tautai pēc radikālāko marksistu uzskata, reliģijas funkcija šķiru sabiedrībā ir "iemidzināt" apspiestos un saglabāt to pasivitāti
- abolīcija Personas atbrīvošana no tiesas, soda, verdzības, gūsta vai vispār no katra apspiesta, beztiesiska stāvokļa
- purkš raksturo apspiestu smieklu skaņas, kā arī skaņas kas rodas plēšot drēbi u. tml.
- manicheisms Reliģiska mācība senpersiešu un kristīgās reliģijas apvienojumā; apspiesta 6. gadsimtā
- satust sākt tusnīt, elsot, apspiesti kunkstēt
- dakaru savienojumā "dikaru, dakaru" raksturo dobjas, apspiestas skaņas
- dikaru savienojumā "dikaru, dakaru" raksturo dobjas, apspiestas skaņas
- slogs Smagi, grūti apstākļi, apspiestība, arī apgrūtinājums
- sieviešu jautājums sociālo problēmu kopums, kas saistīts ar sievietes stāvokli sabiedrībā un ģimenē, mātes un bērna aizsardzību, sievietes atbrīvošanu no apspiestības
- spaidonis Spiediens, apspiestība
- apspiestība stāvoklis, rezultāts --> apspiest (1); nebrīve
- baironisms Strāvojums Eiropas literatūrā 19. gs. pirmajā pusē, kurā izpaudās Dž. Bairona daiļradei raksturīgas iezīmes - indivīda un sabiedrības konflikts, dumpīgums, brīvības mīlestība, vēlme cīnīties apspiesto cilvēku labā
- bārs Vientuļš, arī apspiests
Atrasts piemēros (3):
- sievišķs Nākamajās lappusēs, kas tomēr ir priecīgākas, mēs jau atkal sastopam to pašu sievišķā maiguma garu, kas tagad ir vērsts uz dzīvniekiem, šiem cilvēka interesantajiem vergiem – kaķiem, suņiem un visām radībām, ko viegli var iebiedēt, apspiest, pieķēdēt.
- lemšana Tagad jāsper nākamais solis — mums jānāk un jāparāda, cik plašas un spēcīgas ir apspiesto rindas, kas šodien jau prasa ko vairāk par izteikšanās brīvību, — tās prasa piedalīšanos savu likteņu lemšanā, pārvaldībā.
- sīrups Tauta, tautība, latvietība, latviešu senatnes gaismā celšana tai vairs nebija cīņas karogs apspiesto masu pulcināšanai cīņā pret dzimtbūšanas un klaušu laiku sociāli ekonomiskajām ekspluatācijas formām, bet gan līdzeklis pašu tautas darba ļaužu ekspluatēšanai savas šķiras interesēs, lauku un pilsētu sīkburžuazijas un proletariāta mostošās šķiras apziņas noslīcināšanai nacionalistiski sentimentālo frāžu sīrupā.
apspiest citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV
Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!
Aicinām Tēzaura lietotājus iesaistīties Tēzaura papildināšanā – iesakiet vārdu, ko latviešu valodā lieto, bet kas līdz šim nav iekļauts Tēzaurā! Norādiet vārdu, tā nozīmes skaidrojumu un lietojuma piemēru.
Varat ieteikt arī jaunas nozīmes vārdiem, kuri Tēzaurā jau ir, un teicienus.
Tēzaura komanda izskatīs ieteikumu, pārbaudīs tā atbilstību Tēzaura vadlīnijām, precizēs informāciju, un jaunais šķirklis būs apskatāms jau kādā no nākamajiem vārdnīcas laidieniem.
Saziņa jautājumiem un ierosinājumiem: iesaki@tezaurs.lv