Paplašinātā meklēšana
Meklējam amatpersona.
Atrasts vārdos (1):
Atrasts vārdu savienojumos (4):
Atrasts skaidrojumos (169):
- pilskungs 1819.-1889. g. - tiesu un policijas amatpersona.
- pretošanās Aktīva pretdarbība varas pārstāvja vai citas amatpersonas likumīgajām prasībām, realizējot tai piešķirtās pilnvaras.
- pārvaldnieks Algota amatpersona, kas pārzina, vada muižas saimniecību.
- pārvaldnieks Algota amatpersona, kas pārzina, vada uzņēmumu, iestādi, arī īpašumu.
- izmeklētājs amatpersona pirmstiesas izmeklēšanas iestādē, kura ir tiesīga pieņemt procesuālus lēmumus un veikt procesuālas darbības un kuras pienākums ir likumā noteiktā kārtībā izdarīt pirmstiesas izmeklēšanu šai iestādei piekritīgās krimināllietās
- māsa saimniece amatpersona, kas (piemēram, ārstniecības iestādē, atpūtas namā, bērnu iestādē, ēdnīcā) pārzina saimnieciskus jautājumus.
- ostas kapteinis amatpersona, kas atbild par kārtību un kuģošanas drošību ostā.
- instance amatpersona, kas ir pastāvīgs posms uzņēmuma pārvaldes procesā, dokumentu apgrozībā.
- tiesas sēdes sekretārs amatpersona, kas izpilda tiesas sēdes priekšsēdētāja uzdevumus, sagatavojot lietas izskatīšanu tiesas sēdē un to izskatot.
- kasieris amatpersona, kas pārdod biļetes (kasē, satiksmes līdzeklī u. tml.).
- kasieris amatpersona, kas pārzina kasi.
- pavēlnieks amatpersona, kas vada operatīvu bruņoto spēku vienību, ieroču šķiru, bruņoto spēku veidu.
- ostas direktors amatpersona, kas vada ostas darbu kopumā.
- apriņķa aizsardzības priekšnieks amatpersona, kas vadīja apriņķa iedzīvotāju mobilizāciju Latvijas Brīvības cīņu laikā 1918.-1920. g., to iecēla apsardzības ministrs.
- pārvaldes amatpersona amatpersona, kura ir civildienesta ierēdnis vai iestādes darbinieks un kuru ieceļ amatā vai pieņem darbā, pamatojoties uz profesionāliem kritērijiem.
- politiska amatpersona amatpersona, kuru ievēlē vai ieceļ, pamatojoties uz politiskiem kritērijiem.
- nolaidība Amatpersonas pienākumu nepildīšana, tas ir, amatpersona neizdara darbības, kuras viņai pēc likuma vai uzliktā pienākuma jāizdara, lai novērstu kaitējumu valsts varai vai pārvaldes kārtībai, vai personas ar likumu aizsargātām tiesībām un interesēm.
- amatnolaidība Amatpersonas pienākumu nepildīšana, tas ir, ja amatpersona neizdara darbības, kuras viņai pēc likuma vai uzliktā pienākuma jāizdara, lai novērstu kaitējumu valsts varai vai pārvaldes kartībai, vai personas ar likumu aizsargātām tiesībām un interesēm.
- šerifs Anglijā - grāfistes vecākā amatpersona, kas izpilda administratīvās funkcijas un kārto dažus tieslitu jautājumus.
- dienesta viltojums apzināti nepatiesu ziņu ierakstīšana dokumentos, nepatiesa dokumentu sastādīšana, dokumentu viltošana, kā arī apzināti nepatiesu vai viltotu dokumentu izsniegšana, ko izdarījusi amatpersona mantkārīga nolūkā vai aiz citām personiskām tieksmēm.
- ievēlējamība Ar likumu noteikta politiska kārtība valsts un sabiedriskajās iestādēs un organizācijās, pēc kuras amatpersonas tiek ievēlētas (nevis ieceltas) amatā.
- pamatotas aizdomas ar pierādījumiem pamatots secinājums, kuru, balstoties uz speciālām darba pienākumu veikšanai nepieciešamām zināšanām, izdara amatpersonas to kompetencē esošo pienākumu pildīšanas laikā.
- asesors ar tiesu varu apveltīta amatpersona Rietumeiropā viduslaikos.
- archibīskaps Arhibīskaps - virsbīskaps, kristīgās baznīcas augsta amatpersona.
- katolikoss Armēņu apustulistiskās baznīcas un Gruzijas pareizticīgo baznīcas augstākā garīgā amatpersona - baznīcas galva.
- nepakļaušanās Asā formā izteikta vai izrādīta atteikšanās izpildīt neatlaidīgu, vairākas reizes atkārtotu amatpersonas likumīgu rīkojumu vai prasību.
- dižvīrs Atbildīga amatpersona, bagātnieks.
- dezavuēt Atsaukt (aktu, rīcību u. tml., ko veikusi zemākstāvoša amatpersona, kas pārsniegusi savas pilnvaras).
- priors Augsta (otrā aiz lielmestra) amatpersona bruņinieku ordeņos.
- pfalcgrāfs Augsta amatpersona (gk. tiesnesis) franku un vācu karaļu galmā.
- maģistrāts Augsta amatpersona, piemēram, konsuls, pretors (senajā Romā).
- prelāts Augsta garīgā amatpersona (parasti katoļu, anglikāņu baznīcā).
- prefekts Augsta pārvaldes amatpersona (senajā Romā).
- valsts sekretārs augsta valsts amatpersona, piemēram, ministra vietnieks, nozares patstāvīgs vadītājs.
- gubernators Augstākā amatpersona Amerikas Savienoto Valstu, Latīņamerikas zemju štatos.
- virspavēlnieks Augstākā amatpersona bruņotajos spēkos, kas vada atsevišķu bruņoto spēku veidu, arī stratēģiska mēroga militāras operācijas.
- gubernators Augstākā amatpersona novadā, apgabalā, guberņā Krievijā.
- arhakets Augstākā amatpersona Senajā Spartā, amats bija mantojams, tomēr to salīdzinoši viegli varēja atstādināt; vienlaicīgi valdīja divi arhaketi.
- apriņķa priekšnieks augstākā amatpersona un policijas priekšnieks Latvijas apriņķos 1920.-1940. g., izņemot Rīgu, Liepāju un Daugavpili, kur pastāvēja īpašas policijas iestādes - prefektūras.
- gubernators Augstākā amatpersona, metropoles varas pārstāvis kolonijā.
- tautas tribūns augstākā plebeju vēlētā amatpersona senajā Romā (no 494. g. p. m. ē.), kam bija tiesības uzlikt aizliegumu (veto) senāta rīkojumiem; uz gadu tika ievēlēti divi, vēlāk - četri un desmit tribūni; tribūnu persona bija neaizskarama; impērijas periodā zaudēja savu nozīmi.
- ģenerālprokurors Augstākā prokuratūras amatpersona, kas realizē augstāko uzraudzību par likumu precīzu izpildi.
- pilsētvaldis Augstākā valsts amatpersona Novgorodā 12.-15. gs. un Pleskavā 14.-16. gs. sākumā.
- dinati Augstākās valsts un baznīcas amatpersonas Bizantijā (minētas gk. 10. gs. likumdošanas pieminekļos).
- ekselence Augstas amatpersonas tituls.
- bonza Augstprātīga, iedomīga amatpersona.
- maršals Augsts galma vai feodālās valsts ierēdnis; vēlēta muižniecības amatpersona.
- dispenss Baznīcas amatpersonas sniegta atļauja veikt kādu citā gadījumā kanoniski nepieļaujamu darbību vai arī atbrīvojums no vainas par kāda likuma pārkāpumu.
- baznīcu vizitācija baznīcu un draudžu darbības pārbaude, pirmās notika 4. gs., tās veica baznīcas amatpersonas - bīskapi, arhibīskapi, superintendenti vai īpašas vizitācijas komisijas.
- diskrēcija Brīvība vai pilnvaras lemt pēc saviem ieskatiem (amatpersonai vai institūcijai).
- apskatīšana Civilprocesuāla un kriminālprocesuāla darbība ko veic tiesas amatpersonas liecinieku klātbūtnē apskatot nozieguma vietu, līdzekļus u. tml.
- amatviltojums Darbības, kas izpaužas apzinātu nepatiesu ziņu ierakstīšanā dokumentos, nepatiesa dokumenta sastādīšanā un dokumenta viltošanā, ko izdarījusi amatpersona.
- pārlūks Darbinieks, amatpersona, kas uzrauga, pārlūko kādu noteikumu izpildi; pārraugs.
- inspektors Darbinieks, amatpersona, kas uzrauga, pārlūko, kontrolē kādu noteikumu izpildi.
- runasvīrs Delegāts, amatpersona (parasti vēlēta); runas vīrs.
- runas vīrs delegāts, amatpersona (parasti vēlēta); runasvīrs.
- kukuļņemšana dienesta ļaunprātība, kas izpaužas materiāla vai citāda labuma (kukuļa) pieņemšanā jebkādā veidā, ko izdarījusi valsts amatpersona personīgi vai caur starpnieku par kādas darbības izdarīšanu vai neizdarīšanu kukuļdevēja interesēs, ko amatpersonai vajadzēja vai tā varēja izdarīt, izmantojot savu dienesta stāvokli.
- diplomātiskais korpuss diplomātisko pārstāvniecību vadītāji, kas akreditēti kādā valstī, arī visas diplomātisko pārstāvniecību amatpersonas.
- virzība Dokumenta, sūdzības u. tml., nodošana tālāk (attiecīgai amatpersonai, instancei) lietvedībā (likumdošanā paredzētajā kārtībā).
- dokumenta oriģināls dokuments, kas ietver pašrocīgu dokumenta parakstītāja parakstu un noteiktos gadījumos oriģinālu zīmoga nospiedumu; pirmais, t. i. oriģinālais izpildījums pretstatā atdarinājumam, uz kura atrodas īstais, neatdarinātais amatpersonas paraksts un zīmoga nospiedums, ja tāds ir uz īstā dokumenta.
- kukuļāt Dot (parasti amatpersonai) naudu vai materiālas vērtības, lai (tā) darītu ko devēja interesēs.
- iekukuļot Dot dāvanu (amatpersonai), lai veicinātu sev labvēlīga lēmuma pieņemšanu.
- habits Drānas, tērps (it īpaši baznīcas amatpersonas tērps).
- komisārs Eiropas Savienības, Apvienoto Nāciju Organizācijas amatpersona, kas koordinē darbību kādā noteiktā sfērā.
- bajārs Feodālis, arī augsta amatpersona (Krievzemē 10.-17. gs.).
- ministeriāli Franku valstī sākumā augstākās amatpersonas karaļa galmā, vēlāk karaļa pārvaldes un tiesas pārstāvji valsts novados.
- miertiesnesis Iecelta amatpersona, kas iztiesā civillietas un krimināllietas miertiesā.
- sabiedrības ieinteresētās personas ieguldījumu sabiedrības padomes locekļi, amatpersonas, akcionāri, kuriem pieder 10 un vairāk procentu sabiedrības balsstiesīgo akciju, ar sabiedrību saistītie uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kā arī visu šeit minēto fizisko personu laulātie, vecāki vai bērni.
- publiskas personas orgāns iestāde vai amatpersona, kuras kompetence un tiesības tieši paust publiskas personas tiesisko gribu ir noteiktas attiecīgās publiskās personas juridiskajā pamataktā vai darbību reglamentējošajā likumā.
- revīzija Iestādes, uzņēmuma vai amatpersonas (parasti finansiālās, saimnieciskās) darbības pareizības, likumības pārbaude.
- dūzis Ietekmīga, augsta persona (kādā nozarē), arī augsta amatpersona, slavena, nozīmīga persona (piemēram, mākslā, sportā).
- dienesta noslēpums informācija, kura saskaņā ar valsts institūciju normatīvajiem aktiem atzīta par noslēpumu un kuru ierēdņi, amatpersonas nedrīkst izpaust.
- impīčments Īpaša tiesvedības kārtība, kādā parlaments izskata lietas par augstas amatpersonas (prezidenta, ministra) noziegumiem (ASV un dažās citās valstīs).
- seminārs Izglītības iestāde, kas sagatavo skolotājus (dažās valstīs), arī reliģisku organizāciju amatpersonas.
- korumpēt Izmantot dienesta stāvokli savtīgos nolūkos; uzpirkt, piekukuļot (amatpersonas, sabiedriskos un politiskos darbiniekus).
- dezavuēšana Kādas amatpersonas, kas pārsniegusi savas pilnvaras, paziņojuma vai rīcības atsaukšana no tās priekšniecības puses.
- bajī Karaļa iecelta amatpersona, kas pārstāvēja viņa varu provincēs. Bajī tieši karalim bija atbildīgs par vairāku prevo darbu. Bajī amats tika izveidots Francijā karaļa Filipa II Augusta (1180.-1223. g.) valdīšanas laikā.
- majordoms Karaļa piļu pārvaldnieks, arī augstākā amatpersona (Franku valstī no 5. gadsimta līdz 8. gadsimtam).
- krimināllietas izbeigšana kompetentas iestādes vai amatpersonas procesuāls lēmums krimināllietā par turpmāko lietas izmeklēšanas vai iztiesāšanas neturpināšanu, ja ir konstatēti likumā noteiktie apstākļi, kas turpmāko tiesvedību lietā nepieļauj vai dod pamatu uzskatīt, ka tā nebūtu lietderīga.
- kredītinspektors Krājaizdevu sabiedrības amatpersona, kas izskata biedru aizdevuma pieprasījumus krājaizdevu sabiedrības noteiktās kredītpolitikas robežās.
- krimināllietas ierosināšana kriminālprocesa stadija, kurā kompetenta amatpersona (izziņas iestāde, prokurors, tiesnesis vai tiesa), iepazīstoties ar materiāliem un konstatējot likumā noteiktos iemeslus, pieņem lēmumu par krimināllietas ierosināšanu, un krimināllietā var sākties pirmstiesas izmeklēšana, vai arī pieņem lēmumu par atteikšanos ierosināt krimināllietu.
- valsts ministrs Latvijas Republikas amatpersona, ministra vietnieks, kas vada kādu atsevišķu ministrijas kompetencē esošu nozari.
- tiešā pārvalde Latvijas Republikas, kā sākotnējās publiskās personas, iestādes un amatpersonas.
- ģenerālgubernators Latvijas teritorijā 17. gs. zviedru varas laikā Vidzemē iecelta augstākā amatpersona, kas veica provinces augstākā pārvaldnieka un karaļa vietnieka funkcijas, kā arī uzraudzīja garīgās lietas.
- kriminālprocesuālā darbība likumā pieļauta darbība, ko krimināllietā tās izmeklēšanas, iztiesāšanas un izlemšanas gaitā veic likumā pilnvarotas valsts iestādes, amatpersonas un personas, īstenojot kriminālprocesa uzdevumus.
- muižkungs Muižas īpašnieka, valdītāja vai nomnieka algota amatpersona, kas pārzina muižas saimniecību.
- muižaskungs Muižkungs - muižas īpašnieka, valdītāja vai nomnieka algota amatpersona, kas pārzina muižas saimniecību.
- landrāts Muižniecības izvēlēta amatpersona.
- apriņķa deputāts muižniecības vēlēta amatpersona Vidzemē, katrā apriņķī ievēlēja 3 šādus deputātus, kas bija muižniecības (bruņniecības) konventa locekļi un veidoja atsevišķu Vidzemes landtāgā apspriežamo jautājumu iepriekšēju pārbaudi; piedalījās arī apriņķa rekrūšu iesaukšanas komisiju darbā.
- vietnieks Nākamais aiz augstākās amatpersonas, kas veic, parasti noteiktus, specializētus, atbilstīgas amatpersonas pienākumus.
- kukulis Nauda vai materiāla vērtība, ko dod (parasti amatpersonai), lai (tā) darītu ko devēja interesēs.
- fogtija Neliela teritorija, kurā muižas amatpersona fogts izpildīja tiesas un citas funkcijas.
- kukuļdošana Nelikumīga darbība, kas izpaužas materiāla vai citāda labuma nodošanā valsts amatpersonai par kādas darbības izdarīšanu vai neizdarīšanu kukuļdevēja interesēs, kas šai amatpersonai jāizdara, izmantojot savu dienesta stāvokli.
- pilskungs no 1613. g. Kurzemes hercogistē - administratīva amatpersona.
- nodarbināto pārstāvji nodarbināto arodbiedrība, kuras vārdā rīkojas tās statūtos pilnvarota arodbiedrības institūcija vai amatpersona, un nodarbināto pilnvaroti pārstāvji, kuru pilnvarās neietilpst tās tiesības, kas ir vienīgi nodarbināto arodbiedrībām.
- virzīt Nodot (piemēram, dokumentu, sūdzību) tālāk (attiecīgai amatpersonai, instancei) lietvedībā (likumdošanā paredzētajā kārtībā).
- konsuls Noteiktā kādas valsts rajonā ar šās valsts piekrišanu iecelta citas valsts amatpersona, kuras uzdevums ir aizsargāt savas valsts un tās pilsoņu intereses, veicināt abu valstu sakaru attīstību.
- izziņas izdarītājs noteiktā kārtībā iecelta amatpersona izziņas iestādē, kura veic likumā noteiktās procesuālās un operatīvās darbības, lai atklātu noziegumu un savāktu pierādījumus personas saukšanai pie kriminālatbildības.
- mafija Noziedzīga organizācija, kurā līdzdarbojas arī valsts varas amatpersonas (piem., Itālijā, ASV, Krievijā).
- amatnoziegums Noziegums, ko izdara amatpersona, izmantojot savu dienesta stāvokli.
- reskripts Oficiāla (parasti valdnieka, augstas amatpersonas) rakstiska atbilde, paskaidrojums, arī rīkojums, pavēle.
- demisija Oficiāla (valdības, ministra, amatpersonas vai amatpersonu grupas) atteikšanās turpmāk izpildīt amata pienākumus.
- audience Oficiāla pieņemšana, vizīte (pie augstas amatpersonas).
- pieteikums Oficiāls (parasti īpašā formā uzrakstīts) raksts, ko iesniedz iestādei vai amatpersonai, lai ko lūgtu, paziņotu, pieteiktu u. tml.; arī iesniegums.
- iesniegums oficiāls (parasti īpašā formā uzrakstīts) raksts, ko iesniedz iestādei vai amatpersonai, lai ko pieteiktu, paziņotu, sūdzētu u. tml.
- lūgums oficiāls raksts, ko iesniedz iestādei vai amatpersonai, lai ko pieteiktu, paziņotu, sūdzētu u. tml.; [iesniegums]{s:1241}
- pavēle Oficiāls, saistošs (vadošas amatpersonas) mutvārdu vai rakstveida norādījums kādas darbības veikšanai, situācijas, stāvokļa mainīšanai; attiecīgais teksts, dokuments.
- valdi Pagasta amatpersonas.
- nodot Panākt, ka (piemēram, iestāde, amatpersona) uzņemas (kāda jautājuma izpēti, izlemšanu).
- parādnieka pārstāvji parādnieka kapitāla daļu turētāji, parādnieka pārvaldes institūciju locekļi un amatpersonas, kuras saskaņā ar parādnieka statūtiem vai līgumiem ir tiesīgas pieņemt lēmumus attiecībā uz parādnieku vai pārstāvēt parādnieku.
- metropolīts Pareizticīgo baznīcā - augstākā garīgā amatpersona pēc patriarha.
- legislatūra Pārstāvības institūcijas (parlamenta, municipālās padomes) vai vēlētas amatpersonas (prezidenta, gubernatora, mēra) pilnvaru laiks.
- apriņķa tiesa pastāvēja Baltijā līdz 1889. g. tiesu reformai, veica gan administrācijas gan tiesas funkcijas, bija pirmās un otrās instances tiesa krimināllietās un pirmās un trešās instances tiesa civillietās; kā administratīva iestāde uzraudzīja pagasta pašvaldību darbību, kā arī atcēla no amata pagasta amatpersonas.
- pilsētas galva pašvaldības administrācijas augstākā amatpersona, atsevišķās pilsētas pašpārvaldes lietās vienpersonīgs lēmējs un rīkotājs.
- apakšnieks Persona, kas darbā, dienestā ir pakļauta amatpersonai ar plašākām pilnvarām, lielāku varu; padotais.
- afidāvits Personas ar zvērestu apliecināts rakstisks paziņojums, liecība, apliecinājums, ko apliecinājis notārs vai amatpersona, par to, ka vērtspapīri ir īpašumā, kā arī paskaidrojums par to ieguves avotiem.
- diskrecionārā vara pilnvaras piešķiršana institūcijai vai amatpersonai darboties pēc sava ieskata likuma robežās.
- likumpārkāpums Pilsoņa vai amatpersonas darbība vai bezdarbība, kas izpaužas tiesību normu neievērošanā un ir sabiedriski bīstama vai kaitīga.
- komisārs Policijas amatpersona dažās valstīs.
- sekretārs Protokolētājs (sēdē, sanāksmē u. tml.); amatpersona, kuras pienākums ir rakstīt (parasti tiesas) sēžu protokolus.
- kulta kalpotājs (retāk kalps) reliģiskas organizācijas amatpersona, kas izpilda attiecīgos rituālus un ceremonijas, vada dievkalpojumus, draudžu reliģisko dzīvi.
- habeas corpus saskaņā ar Anglijas likumu par personas neaizskaramību izrakstīta pavēle amatpersonai, kas kādu tur apcietinājumā; _burtiski_: "tev jānogādā aizturētā persona (tiesā)".
- kvestors Senajā Romā - amatpersona, kam dažādos periodos bija dažādi tieslietu, finansiālie, administratīvie pienākumi, piem., republikas laikā kvestors pārzināja valsts kasi.
- pretors Senajā Romā - amatpersona, kas realizēja augstāko tiesas varu un atbildēja par iekšējo kārtību; arī provinces pārvaldnieks.
- edikts Senajā Romā - amatpersonas paziņojums, rīkojums, pavēle.
- diktators Senajā Romā - ārkārtēja amatpersona, kam bija neierobežota vara.
- fascijas Senajā Romā - rīkšu saišķi, kuri simbolizēja augstāko maģistrātu varu pār cilvēku dzīvību un brīvību; procesijās tos viņiem pa priekšu nesa liktori (zema ranga amatpersonas); saišķī iesprauda kara cirvi.
- cenzors Senajā Romā - vēlēta amatpersona, kas pārzināja pilsoņu īpašuma novērtēšanu tā aplikšanai ar nodokļiem, uzraudzīja pilsoņu dzīves veidu un pārbaudīja viņu politisko uzticamību.
- duumvirs Senajā Romā - viens no diviem vienlīdzīgiem augstiem ierēdņiem 2 vīru kolēģijā, ko ievēlēja uz 1 g. dažādu uzdevumu veikšanai; arī augstākās amatpersonas Romas municipijās un kolonijās.
- interešu konflikts situācija, kurā valsts amatpersonai, pildot valsts amatpersonas amata pienākumus, jāpieņem lēmums vai jāpiedalās lēmuma pieņemšanā, vai jāveic citas ar valsts amatpersonas amatu saistītas darbības, kas ietekmē vai var ietekmēt šīs valsts amatpersonas, tās radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās intereses.
- administratīvais sods sods, ko uzliek nevis tiesa, bet amatpersona vai iestāde.
- disciplinārsods sods, kuru darba devējs vai pilnvarota amatpersona uzliek darbiniekam par nodarījumiem pret noteikto darba kārtību vai darba devēja rīkojumiem, kas izpaužas to nepildīšanā vai nekārtīgā un nolaidīgā izpildīšanā.
- varas bezdarbība stāvoklis, kad amatpersona nav izpildījusi darbību, kas tai uzticēta kā dienesta pienākums.
- seniors Studentu korporācijas vadītājs, galvenā konventa amatpersona, kas atbild par konventu kopumā (tostarp vada konventus, reprezentē korporāciju ārpusē).
- amata zvērests svinīgs solījums, kas bija jādod amatpersonai, stājoties amatā.
- nelikumīgs ietekmējams stāvoklis tāds stāvoklis, kad valsts amatpersona pārkāpj likumā noteiktos ierobežojumus.
- eklēsija Tautas sapulce Senajās Atēnās, kas īstenoja likumdošanas, izpildu un tiesu varu, vēlēja amatpersonas, tajā varēja piedalīties visi 20 g. vecumu sasniegušie pilsoņi.
- tiesnesis Tiesas amatpersona, kas spriež tiesu.
- blakuslēmums Tiesas nolēmums, ar kuru tiesa paziņo kompetentām valsts pārvaldes vai tiesībsargājošām institūcijām jeb amatpersonām, par civillietas vai krimināllietas izskatīšanas gaitā konstatētajiem pārkāpumiem, ko pieļāvušas atsevišķas amatpersonas, juridiskas vai fiziskas personas, kā arī par būtiskiem trūkumiem valsts un pašvaldību iestāžu, uzņēmumu vai organizāciju darbā.
- soda mērs tiesas, tiesneša vai citas amatpersonas konkrētā gadījuma likuma sankcijas robežās izraudzītais sods par likumpārkāpumu.
- augstāka iestāde tiesību subjekts (institūcija, struktūrvienība vai amatpersona), kas hierarhiskā kārtībā var dot rīkojumu iestādei vai atcelt tās lēmumu.
- apriņķa prokurors tiesu administrācijas un policijas amatpersona 19. gadsimtā, kas nodeva tiesai apsūdzētos likuma pārkāpējus, piedalījās tiesas sēdēs, baznīcu un skolu lietu izspriešanā, kā arī policijas darbā; amats pastāvēja līdz 1864. g. tiesu nolikuma ieviešanai Baltijā.
- tiesneša palīgs tiesu resora amatpersona, kuras pienākums ir pieņemt apmeklētājus un viņu iesniegumus, veikt nepieciešamos pasākumus lietu sagatavošanai izskatīšanai tiesas sēdē, kā arī pildīt citus tiesneša dotos uzdevumus.
- tiesu izpildītājs tiesu sistēmas amatpersona, kas izpilda tiesu un citu institūciju nolēmumus par mantiskām piedziņām (par naudas sodiem, uzturnaudu, parādiem, mantas konfiskāciju, zaudējumu atlīdzināšanu u. tml.).
- rezolūcija Uzraksts uz dokumenta, kurā izteikts (piemēram, iestādes, uzņēmuma vadītāja vai kādas citas amatpersonas) lēmums, norādījums par kādu rīcību.
- reskripts valdnieka, augstas amatpersonas (piemēram, pāvesta) rakstveida rīkojums, pavēle kādai amatpersonai vai padotajam, atbilde uz lūgumu vai ziņojumu, pateicības izteikums, paziņojums par apbalvojum u. tml.
- archonts Valdnieks, vadonis; augstākā amatpersona Senajā Grieķijā.
- arhonti Valdnieks, vadonis; augstākā amatpersona sengrieķu polisās.
- padomnieks Valsts amatpersona, kam parasti ir konsultanta funkcijas (dažās valstīs).
- prokurors Valsts amatpersona, kas īsteno uzraudzību pār likumu precīzu izpildi, pareizu un vienveidīgu to piemērošanu, ierosina likuma pārkāpēju saukšanu pie atbildības un valsts vārdā uztur apsūdzību pret tiem tiesā.
- tiesībsargs Valsts amatpersona, kuras pienākums ir izskatīt cilvēku sūdzības pret valsts iestādēm un aizstāvēt konkrētas personas no šo iestāžu patvaļas (Zviedrijā kopš 18. gs., daudzās citās Eiropas valstīs - pēc 2. pas. kara); ombudsmanis, ombudsmenis.
- inaugurācija Valsts galvas vai citas augstākās amatpersonas svinīga amatā stāšanās procedūra.
- nodokļu (nodevu) administrācija Valsts ieņēmumu dienests un tā izveidotas institūcijas, pašvaldības domes (padomes) ieceltas amatpersonas vai izveidotas iestādes, kā arī citas valsts institūcijas, kuras pilnvarotas ar likumu pārzināt nodokļu ievākšanu.
- procesa virzītāji valsts pilnvarotas iestādes un amatpersonas, kuras ir tiesīgas pieņemt lēmumus vienpersonīgi vai koleģiāli nolūkā uzsākt, vadīt un virzīt kriminālprocesu, lai noskaidrotu lietā patiesību un taisītu pamatotu un taisnīgu spriedumu.
- ombuds Valsts tiesībsargs; amatpersona, kuras pienākums ir izskatīt cilvēku sūdzības pret valsts iestādēm un aizstāvēt cilvēka un pilsoņa tiesības; ombudsmanis, ombudsmens, ombudsmenis.
- ģenerālatornejs Valsts vai noteikta apgabala augstākā justīcijas amatpersona Anglijā un ASV.
- būvinspektors Valsts vai pašvaldības amatpersona, kurai piešķirtas būvdarbu kontroles tiesības.
- depozitārijs Valsts, starptautiskā organizācija vai tās galvenā amatpersona, kam līgumslēdzējas puses nodod glabāšanā līguma vai cita svarīga dokumenta oriģināltekstu.
- varasvīrs Varas iestāžu pārstāvis, amatpersona.
- posadņiks Večes ievēlēta augstākā amatpersona Novgorodas feodālajā republikā 12.-15. gs. un Pleskavas feodālajā republikā 14.-16. gs., ko parasti ievēlēja uz 1-2 g. no ievērojamāko bajāru vidus.
- edils Vēlēta amatpersona (viena no vairākām) Senajā Romā, kuras pārziņā bija sabiedriskās celtnes un tempļi, pilsētu apgāde ar pārtiku, sarīkojumu un svinību rīkošana, tīrības un kārtības uzturēšana pilsētās.
- manrihters Vēlēta amatpersona Livonijā līdz 1812, kas izšķīra gk. vasaļmuižnieku robežprāvas un prasības pēc izbēgušajiem zemniekiem (vēlāk zemn. prāvas iztiesāja arkla tiesneši).
- biziteris Vēlēta amatpersona Rīgas ģildēs, cunftēs un amatnieku brālībās, kura kopā ar eltermani vadīja attiecīgo amatnieku vai tirgotāju apvienību.
- kara tribūns vēlēta amatpersona, kas kara laikā leģionos veica administratīvus un saimnieciskus pienākumus.
- šerifs Vēlēta amatpersona, kas veic dažas policista un tiesneša funkcijas pilsētā, apgabalā, distriktā (Amerikas Savienotajās Valstīs).
- sūdzēties Vērsties (pie valsts institūcijas, juridiskas institūcijas, amatpersonas) ar sūdzību.
- sēdeklis Vieta (parasti pilsēta), arī celtne, telpa, kur pastāvīgi darbojas (piemēram, organizācija, amatpersona).
- vojevoda Vojevodistes augstākā amatpersona (Polijā līdz 1950. gadam); vaivads (2).
- vaivads Vojevodistes augstākā amatpersona (Polijā līdz 1950. gadam); vojevoda (2).
amatpersona citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV