Paplašinātā meklēšana

Meklējam alus.

Atrasts vārdos (79):

Atrasts etimoloģijās (4):

Atrasts vārdu savienojumos (141):

Atrasts skaidrojumos (400):

tragakanta "Astragalus" ģints krūmu zaru un stumbru iegriezumos sažuvusi sula; lieto par emulģētāju.
brūvēšana (alus) gatavošana, darīšana
darīšana (Parasti alus vai vīna) gatavošana
ogu ābele ābeļu suga ("Malus baccata", pēc senākas klasifikācijas "Pirus baccata")
mājas ābele ābeļu suga ("Malus domesticus")
krāšņziedu ābele ābeļu suga ("Malus floribunda")
agrīnā ābele ābeļu suga ("Malus praecox")
dusens Agrīnā ābele ("Malus praecox")
splitābele Agrīnā ābele ("Malus precox")
šašliks Aitas, arī liellopu, cūkas gaļas ēdiens, ko gatavo, cepot nelielus, uz iesma uzdurtus gaļas gabalus ogļu siltuma starojumā
purciķis Aizbāznis, korķis, tapa; alus mucas tapa
aizlipināt Aizdarīt (ar ko lipīgu salipinot malas, galus u. tml.)
aizlīmēt Aizdarīt, aiztaisīt ar līmi (salīmējot malas, galus u. tml.)
lasmins Āliņģis, neaizsalusi vai atkususi vieta
brenkūzis Alkoholisku dzērienu (parasti alus, degvīna) darītava
aļāks alus
alons alus
aluts alus
bairis alus
bairītis alus
bierītis alus
miestiņš alus
miezītis alus
pivčiks alus
pivītis alus
pivons alus
vājalus alus ar zemu alkohola procentu; novadējies, sliktas kvalitātes alus
pagāza alus atliekas, padibenes
pagāze alus atliekas, padibenes
pagāzne alus atliekas, padibenes
šalmans alus bārs, bārs
tošņilovka alus bārs; bārs
šķivenis alus darāmais trauks
alusdarniecība alus darināšana
alusdarītava alus darītava
alvirtuve alus darītava
patstāvīga mazā alus darītava alus darītava, kura ir juridiski un saimnieciski neatkarīga no citām alus darītavām un izmanto telpas, kas atrodas atsevišķi no citu alus darītavu telpām, un kurās saražotā alus apjoms nepārsniedz 50 tūkstošus hektolitru gadā
brūzis alus darītava; spirta dedzinātava
mielestapa alus dzērājs, iedzērājs
radlers alus dzēriens, parasti alus, kas sajaukts ar limonādi, sulu vai citu bezalkoholisku dzērienu
aldarība alus gatavošana
karstraugs alus ieraugs, kas iegūts, ieliekot raugu karstā misā
alus apsēdējies alus ir novadējies
klapa alus kanna, kroga kanna, kanna ar vāku
zeija alus kāšamais trauks
šiņķeriene alus lējēja (pārdevēja, iznēsātāja)
buca alus muca
pūrinīca alus muca, kurā var saliet visu viena iesala pūra darījumu
špunde alus mucas spunde
paķimene alus nogulsnes (no rauga)
drāka alus paliekas, ieskaitot raugu mucas apakšā
pēctecis alus patekas
šķiņķeriene alus pienesēja, klientu apkalpotāja alus bārā, krodziniece
nokāšas alus pildīšana (mucās)
tapinīks alus puisis viesībās
saltraugs alus raudzējums, kam raugs ir ielikts aukstā, atdzisušā misā
Giness alus ražošanas firma Īrijā, kas izdod Ginesa pasaules rekordu grāmatu
iesalasni alus ražotnes blakusprodukts - izdiedzētu miežu graudu sakņu dīglīši; izmanto lopbarībai par proteīna un vitamīnu avotu
aizblunkšķēties alus rūgšanas laikā izdot zināmas skaņas
sāmāt alus rūgšanas procesa fāze, kad tas puto un čaukst
drabiņas alus rūpniecības blakusprodukts, kas paliek pāri pēc šķīstošo sastāvdaļu izskalošanas no pārcukurotas iejavas
drabiņi alus rūpniecības blakusprodukts, kas paliek pāri pēc šķīstošo sastāvdaļu izskalošanas no pārcukurotas iejavas; drabiņas
alus raugs alus rūpniecības blakusprodukts, ko daļēji izmanto kā ārstniecisku, uztura vai lopbarības papildlīdzekli
šmakovka alus šķirne
žigulis alus šķirne "Žiguļi"; šīs šķirnes alus
žūrenieks alus tecinātājs
tecenis alus trauks
vērpis alus trauks
džindžiņš alus vai cits dzēriens, kas no līdz galam neizdzertām pudelēm salaistīts kopā; saskalas; stiprs kokteilis; džindžis
APA alus veids - [ipai]{s:2055} līdzīgs [eila]{s:2056} paveids ar īpaši izteiktu apiņu garšu, bet mazāku alkohola grādu daudzumu
saisons alus veids - gaišs, sauss, krietni gāzēts [eila]{s:2057} veids, kas radies Francijā un bijis paredzēts laukstrādniekiem
pilzeners alus veids - relatīvi viegls, nedaudz vairāk apiņots [lāgera]{s:2058} paveids; Pilzenes alus
goze alus veids - sāļš, skābs un eļļains [eila]{s:2060} veids, radies Vācijā
ipa alus veids (eila paveids) ar īpaši izteiktu apiņu garšu, parasti alkohola saturs vismaz 7%
porteris alus veids, [stauta]{s:2054} paveids
eils alus veids, kam fermentācija veikta relatīvi augstā temperatūrā (16-26°C) un tā notiek tilpnes augšdaļā
lāgers alus veids, kam fermentācija veikta relatīvi zemā temperatūrā (9-14°C) un tā notiek tilpnes lejasdaļā
stauts alus veids, ko gatavo ar grauzdētu iesalu, tumšs, ar karameļu garšu; tas var būt gan [eila]{s:2078}, gan [lāgera]{s:2079} veida alus, bet eila veidā gatavo biežāk
medalus alus, kas ir raudzēts kopā ar medu; dzēriens, kam pēc noraudzēšanas ir pievienots medus
mīksts alus alus, kas izraisa vieglas, patīkamas garšas sajūtas
merisa alus, ko Austrumāfrikā gatavo no durras
baltais (bālais) alus alus, ko gatavo ar kviešu iesalu (pārējos alus veidus gatavo ar miežu iesalu); kviešu alus
patekas alus, ko gatavo no otrreizēja uzlējuma
tāpins alus, ko gatavo no otrreizēja uzlējuma
uzdziras alus, ko gatavo no otrreizēja uzlējuma
tapīņas alus, ko gatavo no otrreizēja uzlējuma; patekas
tāpiņš alus, ko gatavo no otrreizēja uzlējuma; patekas
stopalus alus, ko pārdod, iepildot no mucas kausos, stopos u. tml.
guļdeitais alus, siers, degvīns, ar ko cienā kāzu viesus pēc jaunā pāra uzmodināšanas
guldītais alus, siers, degvīns, ar ko cienā viesus pēc jaunā pāra uzmodināšanas
gulētais alus, siers, degvīns, ar ko cienā viesus pēc jaunā pāra uzmodināšanas
zarakanna aluskauss
kraftiņš amatalus jeb _craft_ alus
kauša Apaļš vai pilienveida dzelzs vai misiņa gredzens ar izliektu iekšējo un ieliektu ārējo malu, ko iešpleisē virves cilpās vai iestiprina buru stūros, lai pasargātu audumu un galus no pārberšanās; cilpturis
aušāt Apdarināt guļbūves sienas baļķu galus, lai izveidotu pakšu sastiprinājumus
noausēt Apdarināt guļbūves sienas baļķu galus, lai izveidotu pakšu sastiprinājumus
Andaluža apdzīvota vieta ASV (_Andalusia_), Alabamas štata dienvidu daļā
pušķis Apģērba, arī apavu dekoratīvs elements - pavedienu sasējums vienkopus vai mezglā, atstājot to galus brīvus
savilkt Apģērbt (ko, parasti vienāda veida apģērba gabalus) - par vairākiem, daudziem
apīņi Apiņi - vijīgi kaņepju dzimtas lakstaugi, kura rogas lieto alus rūpniecībā un medicīnā
vadauga Apkalums uz klāja, cauri tam izver šotis un citus galus
apsprādzēt Apņemt, aptvert (ap ko, kam apkārt), sastiprinot galus kopā ar sprādzi
apšķelt Apskaldīt gabalus visapkārt no akmens
ķemmēt bodes apstaigāt veikalus
akcīzes preces ar akcīzes nodokli apliekamās preces; Latvijā tādas ir nafta un naftas produkti, alkohols (t. sk. alus), tabakas izstrādājumi, automašīnas un motocikli, daži bezalkoholiskie dzērieni un kafija
lakta ar mālu pārklāta rijas stūrī ierīkota ietaise, uz kuras dedzina skalus rijas apgaismošanai
nabatieši Arābu vai aramiešu cilts, kas ap 4. gs. p. m. ē. nākdama no Arābijas ziemeļrietumiem, ieņēmusi senākos edomiešu apgabalus uz dienvidiem no Nāves jūras, kur nodibinājuši savu valsti ar galvaspilsētu Petru; m. ē. 2. gs. pievienoti Romai
ķīsis Asaru dzimtas suga ("Gymnocephalus cernuus syn. Acerina cernua"), neliela saldūdens zivs ar zaļgani brūnu, melni plankumainu ķermeni
Acerina cernua asaru sugas "Gymnocephalus cernuus" nosaukuma sinonīms
purva atālene atāleņu suga ("Parnassia palustris")
aukstā atmosfēras fronte atmosfēras fronte, kurā aukstais gaiss aizņem siltāka gaisa apgabalus
siltā atmosfēras fronte atmosfēras fronte, kurā siltais gaiss virzās uz priekšu, aizņemot arvien aukstāka gaisa apgabalus
Lielauces muiža atrodas Dobeles novada Lielauces pagastā, tās pils celta 19. gs. sākumā vēlā klasicisma jeb ampīra stilā, bet nodegusi 1900. g., atjaunošanas darbi sākti 1901. g., tā bijusi divstāvu garenbūve ar centrālo rizalītu un portiku, fasāžu apdare veidota rustojumā, ar manierīgām balustrādēm un meandru frīzēm; pils ir savdabīgs eklektisma piemineklis, kas celts, izmantojot klasicisma elementus
Igates muiža atrodas Limbažu novada Vidrižu pagastā, pirmoreiz minēta 1455. g. dokumentos, kompleksā ietilpst pils, klēts ar lieveņa arkādi, stallis ar lieveņa arkādi un kučiera dzīvokli, alus brūzis, kūtis, parks; pils celta ap 1880. g., ir divstāvu ēka ar paaugstinātu centrālo daļu un smagnēju, asimetriski novietotu četrstūru torni
Nogales muiža atrodas Talsu novada Ārlavas pagastā, kompleksā ietilpst pils, dārznieka māja, kalpu māja, alus darītava, krogs, 2 staļļi un parks ar dīķi, pils celta ap 1874. g. neorenesanses stilā, 20. gs. 80. gados pils restaurēta
Eriņu muiža atrodas Valmieras novada Ķoņu pagasta Eriņos, apbūve veidojusies 18. gadsimtā, kungu māja ir vienstāva koka ēka ar mansarda jumtu, kas 19. gs. beigās pārveidota t. s. vasarnīcu stilā izveidojot greznus ar siluetgriezumiem rotātus lieveņus, dekoratīvi apdarinātus spāru galus u. c.; XXI gs. sākumā ēka ir sliktā tehniskā stāvoklī
atlocīt Atrotīt (parasti piedurknes, bikšu galus)
atraitīt Atrotīt (piedurknes, bikšu galus)
atsabraucīties Atrotīt sev (piedurknes, bikšu galus)
vārs atsevišķs gājiens alus brūvēšanai
apaļšuvums Audekla gabalu savienošanas paņēmiens ar rokdarbu adatu un diegu; gabalus saliek kopā, to malas atloka katru uz savu pusi un šuj cauri abiem atlokiem
aukstraugalus Auksti raudzēts alus
dižastes strazdvālodze austrumvālodžu dzimtas suga ("Quoscalus mexicanus")
dzeltengalvas melnvālodze austrumvālodžu dzimtas suga ("Xanthocephalus xanthocephalus")
ripulis Aušanas piederums - trizuļa ripa, kam apmet auklu un auklas galus piesien pie nītīm
ripe Aušanas piederums - trizuļa ripa, kam apmetauklu un auklas galus piesien nītīm
purva āžloks āžloku suga ("Triglochin palustris")
beirītis Bairītis, Bavārijas alus šķirne (parasti pudelēs)
dievgalds Balustrāde altāra priekšā, pie kuras notiek šī ceremonija
balustrs Balustrādes elements - koka, mūra vai metāla stabiņš (bieži vien vāzes formā)
ķīvenis Baļļa alus raudzēšanai
kīvens Baļļa alus raudzēšanai
kivis Baļļa alus raudzēšanai
ķīvene Baļļa alus raudzēšanai, kubuls
bradas tiesa bārdai uzlijusi alus lāse
bairītis Bavāriešu alus šķirne; šīs šķirnes alus; pudeļu alus
bīms Bēme - kuģa vai laivas (ar klāju) šķērssaists, kas savieno brangu galus; kuģa lūku šķērssija
bimse Bēme - kuģa vai laivas (ar klāju) šķērssaists, kas savieno brangu galus; kuģa lūku šķērssija
bimss Bēme - kuģa vai laivas (ar klāju) šķērssaists, kas savieno brangu galus; kuģa lūku šķērssija
bēms Bēme – kuģa vai laivas (ar klāju) šķērssaists, kas savieno brangu galus; kuģa lūku šķērssija
dedzinošā pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius pyrogalus", syn. "Lactarius hortensis"), aug lapu koku un jauktos mežos zem lazdām
purva pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius tabidus", syn. "Lactarius theiogalus"), aug mitros skuju koku un jauktos mežos
dzīvucis Bērzu šampanietis - dzēriens, pa vidu starp alu, sidru un šampanieti: novecējušā alū ieliek no mizas daļēji attīrītu bērza zariņu, patur minūtes piecpadsmit vai nedaudz ilgāk, pa bērza zaru nāk putodams alus ārā, kad beidzot putot, iznāk viegls, šampanietim līdzīgs dzēriens
alkohols bezkrāsains, viegli gaistošs šķidrums, ko satur vīns, alus, liķieris u.c. dzērieni un kas nomāc cilvēka centrālo nervu sistēmu, radot labsajūtu, pacilātību, reizēm agresiju, reibuma stāvokli
bieķēzis Bieķezis - ēdiens (strēbeklis), ko gatavoja no piena, alus un rupjas maizes, saldināja ar medu un cukuru
popēt Biezi ģērbt (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); tīt (vairākos lakatos, segās u. tml.)
tuntaļāt Biezi ģērbt (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); tīt (vairākos lakatos, segās u. tml.)
tuntaļāties Biezi ģērbties (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); tīties (vairākos lakatos, segās u. tml.)
sapanckāt Biezi saģērbt (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīt (vairākos lakatos, segās u. tml.)
sapempelēt Biezi saģērbt (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīt (vairākos lakatos, segās u. tml.)
saponckāt Biezi saģērbt (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīt (vairākos lakatos, segās u. tml.)
sapopēt Biezi saģērbt (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīt (vairākos lakatos, segās u. tml.)
sapanckāties Biezi saģērbties (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīties (vairākos lakatos, segās u. tml.)
sapempelēties Biezi saģērbties (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīties (vairākos lakatos, segās u. tml.)
saponckāties Biezi saģērbties (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīties (vairākos lakatos, segās u. tml.)
sapopēties Biezi saģērbties (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīties (vairākos lakatos, segās u. tml.)
satamzāties Biezi saģērbties (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīties (vairākos lakatos, segās u. tml.)
satomzāties Biezi saģērbties (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīties (vairākos lakatos, segās u. tml.)
sasavilkties Biezi saģērbties, uzvilkt vairākus apģērba gabalus
Āzijas bifelis bifeļu suga ("Bubalus arnee") ar ļoti lieliem (garums - līdz 200 cm), izliektiem ragiem, savvaļā gandrīz iznīcināts
Āfrikas bifelis jeb kafers bifeļu suga ("Bubalus cafer"), ko dažkārt nodala atsevišķā ģintī ("Syncerus"), kā sugu ("Syncerus caffer")
šķiedenis Blakusprodukts, kas rodas spirta vai alus ražošanas procesā, kurā tiek pārstrādāti graudi, kartupeļi, melase; brāga
locītavas somiņa blīvs saistaudu slānis, kas aptver blakus esošo kaulu galus
Honkongas botriocefals botriocefalu suga ("Bothriocephalus gowkongensis"), kas parazitē karpās, Latvijā ievazāta 20. gs. 60. gados
brāgs Brāga - pārpalikumi (biezumi), kas rodas spirta vai alus ražošanas procesā; izmanto arī kā lopbarību
kvasija Brazīlijā un Austrumāzijā sastopams koks, kura koksne satur indes kvasīnu un kvasolu, ko izmanto farmācijā, medicīnā un augu aizsardzībā; Surinamas kvasijas mizu agrāk lietoja alus darītavās apiņu vietā, arī pret cērmēm, citiem tārpiem un slimībām
melnpaura briļļputniņš briļļputniņu suga ("Zosterops melanocephalus")
buks Buka alus - tumšs alus
birņābele Bumbierābele ("Malus domestica")
birnis Bumbierābele ("Malus domestica")
pubulis Burbulis virs alus, plēvīte virs kāda šķidruma
kannureģis Burvis, kas, skatoties alus putās (citreiz pievienojot alum sāli vai čukstot zināmus buramvārdus), pareģo nākotni vai pasaka, kur meklējama kāda pazudusi lieta u. tml.
putureģis Burvis, kas, skatoties alus putās (citreiz pievienojot alum sāli vai čukstot zināmus buramvārdus), pareģo nākotni vai pasaka, kur meklējama kāda pazudusi lieta u. tml.; kannureģis
sviķcaurums Caurums alus mucā gaisa pievadīšanai
sviķis Caurums alus mucā gaisa pievadīšanai
ausīt Cērtot apdarināt baļķu galus, kas veido paksi
noausīt Cērtot apdarināt baļķu galus, kas veido paksi
ceru ķauķis ceru kāpelētājķauķis ("Acrocephalus schoenobaenus")
ceru purvuķauķis ceru kāpelētājķauķis ("Acrocephalus schoenobaenus")
puorkosys ciemiņu un kaimiņu pacienāšana pēc jaunā alus saliešanas mucās vai medus izņemšanas
siet cieši apņemot (locekļus, ķermeni ar virvi, saiti u. tml.) un saistot (tās) galus mezglā, panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) nevar mainīt stāvokli; šādā veidā panākt, ka nevar mainīt (locekļu) stāvokli
saharīds Cietes sašķelšanās produkts, kas rodas, piemēram, alus, spirta gatavošanā
skalu plēsējs cilvēks, kas gatavo skalus
aldaris cilvēks, kas nodarbojas ar alus gatavošanu
pārkāsnieks cilvēks, kas piedalās norūguša alus pārliešanā no kubla mucās
aldaris cilvēks, kas vada alus gatavošanas tehnoloģisko procesu (rūpnīcā)
pirkstgals Cimda daļa, kas sedz pirkstu galus
cirsmu projektēšana cirsmu iezīmēšana mežaudžu plānā un galveno ciršu saraksta sastādīšana, kas sākas meža inventarizācijas lauka darbu laikā, kad taksators novērtē un izmērī kokaudzes parametrus; ciršanas vecumu vai galvenos cirtes caurmēru sasniegušos taksācijas nogabalus taksators pēc meža augšanas apstākļu tipa sadala pieļaujamās platības (platuma) cirsmās
purva cūkausis cūkaušu suga ("Calla palustris")
rūsganā čakste čakstu ģints suga ("Lanius bucephalus")
četrragu jūrasbullis četrragu buļļzivs jeb četrragu platgalve (“Triglopsis quadricornis syn. Myoxocephalus quadricornis”), platgalvju dzimtas suga
četrragu buļļzivs četrragu jūrasbullis jeb četrragu platgalve ("Triglopsis quadricornis syn. Myoxocephalus quadricornis"), platgalvju dzimtas suga
Baltais purvs dabas liegums Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), platība — 147 ha, dzērvenāji aizņem 54,2 ha, to segums 20-80%, gk. lielā dzērvene ("Oxycoccus palustris")
Badnovas purvs dabas liegums Balvu novada Vecumu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), pārejas un augstais purvs, dzērvenāji aizņem 56,9 ha, to segums 70-80%, aug gk. lielā dzērvene ("Oxycoccus palustris"), ciņainums 40-50%, ciņu augstums — 10-30 cm, ietilpst dabas parkā "Vecumu meži"; Vecumu purvs
Nagļu un Ansiņu purvs dabas liegums Ventspils novada Zlēku pagastā, kopējā platība — 284 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., dzērvenāji aizņem 66,8 ha, segums 60-70%, gk. lielā dzērvene (“Oxycoccus palustris”), purva zemsedzē arī polijlapu andromeda, makstainā spilve, sila virsis, melnā vistene, grīšļi, sfagni
Tīšezers Dabas liegums, kas ietver Tīšezeru un purvu ap to, platība - 39 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., izveidots, lai aizsargātu retus biotopus (neskartus augstā purva un pārejas purva nogabalus, slīkšņas, purvainas mežaudzes)
purva dadzis dadžu suga ("Cirsium palustre")
liedēšana Darba paņēmiens, kā savienot metāla gabalus, ievadot savienojuma vietā kā saistvielu izkausētu metālu jeb liedi; lodēšana
cirknis Darbarīks smēdē ar ko atskaldīt skārda gabalus
Dienvidu Krusts debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Crux", saīsinājums "Cru"), kura četras spožākās zvaigznes it kā veido krusta galus, Latvijā nav redzams; Krusts
purva dedestiņa dedestiņu suga ("Lathyrus palustre")
brankūzis Degvīna tecinātava, alus darītava
ažūrs Dekoratīvs caurumojums (izšuvumos, pinumos, kalumos, balustrādēs u. tml.)
aleņš dem. --> alus
aliņš dem. --> alus
alutiņš dem. --> alus
siltalutiņš dem. --> siltalus
bairīšdesa Desa, ko ēd kā uzkodu pie alus; sardele
montanīns Dezinfekcijas līdzeklis alus darītavās, silicija fluorūdeņraža skābe
purva diedzene diedzeņu suga ("Zannichellia palustris"), Latvijā sastopama samērā reti un ir aizsargājama
iesals Diedzētu graudu produkts, ko parasti izmanto par izejvielu, piemēram, alus, spirta gatavošanai
šopens Dienvidvācijā šķidruma mērs; alus kauss
purva dievkrēsliņš dievkrēsliņu suga ("Euphorbia palustris"), aizsargājams augs
dīgstu skrejvabole dīgstu laukskrējējs, skrejvaboļu dzimtas suga ("Harpalus affinis")
ogābele Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rožu rindas rožu dzimtas ābeļu ģints suga ("Malus baccata"), kuras augļi ir līdz 1 cm diametrā; Sibīrijas ogābele
diucis divlitru alus pudele
bifelis Dobradžu dzimtas ģints ("Bubalus"), liels vēršu dzimtas pārnadzis, dzīvnieks ar īsu, spēcīgu kaklu un lielu galvu, 3 sugas
uzkāršana Drānu virsmas īpašību maiņa - ar attiecīgām iekārtām no drānas virsmas izvelk šķiedru galus, kas aizklāj drānas struktūru, padara virsmu pūkaināku, mīkstāku, palielina siltumizolācijas īpašības
duļķe Duļķains alus, duļķains šķidrums
purva dzeguzene dzeguzeņu suga ("Epipactis palustris")
alkoholiskie dzērieni dzērieni, kuros ir alkohols; tos iedala mazalkoholiskajos (alus, dzirkstošie dzērieni), vidēji stiprajos (augļu, ogu un vīnogu vīni, kuriem alkohola saturs ir 18 %) un stiprajos - virs 18 % (aperitīvi, liķieri, degvīni, konjaks u. c.)
flips Dzēriens no alus, degvīna, olām un cukura
kurnis Dzēriens, kas sastāv no 0,5 l alus un 50 ml balzama
bērzu šampanietis dzēriens, pa vidu starp alu, sidru un šampanieti: novecējušā alū ieliek no mizas daļēji attīrītu bērza zariņu, patur minūtes piecpadsmit vai nedaudz ilgāk, pa bērza zaru nāk putodams alus ārā, kad beidzot putot, iznāk viegls, šampanietim līdzīgs dzēriens; dzīvucis
Mūrnieku purvs dzērvenāju liegums Susāju pagastā, purva platība — 1458 ha, aizsargājamā platība — 381 ha kopš 1977. g., dzērvenāji aizņem 129,6 ha, to segums 60-70%, gk. lielā dzērvene (“Oxycoccus palustris”)
purva dzērvene dzērveņu suga ("Oxycoccus palustrus")
dzītaralus Dzidrs alus dzintara krāsā
bieķezis Ēdiens, ko gatavo no piena, alus un rupjas maizes, saldina ar medu vai cukuru
Menketa Ēģiptiešu mitoloģijā - dieviete, alus darītāju aizgādne, bija saistīta ar mirušo kultu
Neperi Ēģiptiešu mitoloģijā - graudu dievs, kas sekmēja labu ražu, un arī alus dievs, bija saistīts ar aizkapa pasauli, mirušo kultu un atdzimšnu
kores kopturis elements, kas balsta spāru augšgalus, uzņemot no tiem slodzi un pārnesot to uz statņiem un atgāžņiem
zilpaura erickiņš erickiņu suga ("Phoenicurus caeruleocephalus")
kamot Ēst lielus gabalus ar piebāztu muti
Aldaru ezers ezers Smiltenes novada Drustu pagastā, platība mazāka par 1 ha; alusdarītavas ezers
ezeru ķauķis ezeru kāpelētājķauķis ("Acrocephalus scirpaceus")
mazais niedru ķauķis ezeru kāpelētājķauķis ("Acrocephalus scirpaceus")
ezeru purvuķauķis ezeru kāpelētājķauķis ("Acrocephalus scirpaceus")
zilā ežziede ežziežu suga ("Echinops sphaerocephalus")
zemes konsolidācija fizisko vai juridisko personu, valsts vai sabiedrības interesēs īstenots pasākumu kopums, lai optimizētu zemes izmantošanu, t. sk., likvidētu zemesgabalu sadrumstalotību (starpgabalus), uzlabotu inženiertehnisko infrastruktūru zemes resursu ilgtspējīgai izmantošanai
Akvitānija Francijas reģions (_Aquitaine_), atrodas valsts dienvidrietumu daļā, aptver vēsturiskos Gaskoņas, Gijennas un Bearnes apgabalus, kas imperatora Augusta laikā bija romiešu province
burzgala Gaisa burbulis, ko izdala norūdzis alus
baltals Gaišais alus
baltalus Gaišais alus
ēls Gaišais angļu alus
balustrāde galerijas, terases, balkona, jumta malas nožogojums, kas sastāv no stabiņiem (balustriem) un horizontālās margas
kraniektomija Galvaskausa trepanācija, izņemot bojātos kaula gabalus un atstājot kaulā defektu
purva gandrene gandreņu suga ("Geranium palustre")
obi Gara, plata šalle (josta, lente, ap 4 m garumā un līdz 60 cm plata), ko sien ap vidukli vairākkārt to apjožot un galus sasienot muguras pusē lielā mākslinieciskā cilpā; būtisks japāņu sieviešu kimono elements
žeirs Garens vai apaļš (baļļveidīgs), agrāk no resna ozola bluķa izdobts koka trauks, kuram vienā galā ietaisīts ar tapu aizbāžams caurums alus tecināšanai
milna Garš, apaļš koks ar smailu galu, ko sprauž alus darināmās baļļas dibenā
skrotēt Gatavojot putraimus, daļēji atbrīvot (graudus) no apvalka, parasti beržot (to) galus
lumstot Gatavot skalus, lumstus 1(2)
debesgabals Gļotaina viela, kuras gabalus reizēm varot atrast uz laukiem, rugājiem; tauta domāja, ka tie esot nokrituši mākoņu gabaliņi
etiķskābes baktērijas gramnegatīvas, kustīgas, nesporulējošas, aerobiskas nūjiņveida baktērijas; enerģiju iegūst, nepilnīgi oksidējot cukurus un spirtus: veido skābes; sastopamas uz augiem, it īpaši uz augļiem; var izraisīt vīna, alus skābšanu; kultivē etiķa ieguvei; izplatība Latvijā maz pētīta
lagriets gredzenveida šablons, ap ko liec riteņa lokus, ragavu slieču galus, zirga lokus
škaldīt Griezt (noteikta izmēra auduma gabalus apģērba apakšdaļas šūšanai)
cirpt Griezt (piemēram, zaru galus, galotnes, zāli), lai nolīdzinot, saīsinot izveidotu vēlamo formu
grīšļu ķauķis grīšļu kāpelētājķauķis ("Acrocephalus paludicola")
grīšļu purvuķauķis grīšļu kāpelētājķauķis ("Acrocephalus paludicola")
admodiēt Grunts gabalus iznomāt
Vandzenes dižakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Talsu novada Vandzenes pagastā, ir neregulārs, šķautnains, ar stāvām malām (postīts, atšķeļot gabalus no malām un virsas), ir 3. lielākais Latvijas dižakmens, apkārtmērs — 26 m, garums — 7,35 m, platums — 7 m, lielākais augstums — 3,4 m, virszemes tilpums — 80 kubikmetri; Krauju akmens; Tilgaļu milzakmens; Vandzenes akmens
samauties Ģērbjoties samaukt vairākus apģērba gabalus
Grenlandes haizivs haizivju suga ("Somniosus microcephalus"), garums - \~8 m
tārpeja Hipotētiska tieva laiktelpas caurule, kas var savienot divus tālu vienu no otra esošus gandrīz plakanus laiktelpas apgabalus
henītis holsndiešu gaišais alus _Heineken_ ar 5% alkohola saturu
iejava iejavs; malta iesala un ūdens sajaukums noteiktā attiecībā alus pagatavošanai
groži Iejūga daļa - virve, siksna, lente, kuras galus piestiprina pie zirga mutes dzelžiem, lai varētu vadīt iejūgto zirgu
apīņots Iemīļots alus epitets
humpalot iepirkties lietoto preču veikalā; apmeklēt lietoto preču veikalus
stereokomparators ierīce, kurā tiek izmantots stereoskopiskais efekts, salīdzinot divus attēlus, kas iegūti no viena un tā paša debesu iecirkņa divos laika ziņā attālinātos brīžos, vai divus vienas un tās pašas telpas apgabalus, kas uzņemti no dažādiem skatpunktiem (piemēram, tuvu lidojot apkārt mēnesim)
iedars Iesala mīkla alus darīšanai
žautrs Iesms; irbulis; koks, ko iesprauž alus kubulā
lāpīties ilgāku laiku, daudz lāpīt, parasti apģērba gabalus
spleise Īpaši izturīgs savienojums, ko veido, sapinot virvju vai trošu galus
aglomerācija Irdenu, smalku daļiņu saistīšanās termiskā procesā, veidojot lielus, porainus gabalus
brāga Izejvielu maisījums degvīna, alus u. tml. darīšanai
šķelttapa Izjaucamu savienojumu elements, ko izgatavo no pusapaļas mīksta tērauda stieples un lieto, lai novērstu uzgriežņa atskrūvēšanos vai nepieļautu elementa pagriešanos un pārbīdi; to iebāž šķērsurbumā un tās galus atloka
rieba Izmērcētu linu klājiena kārta, ko veido, lai norobežotu atsevišķo īpašnieku noklātos linnu gabalus
novilkt Izstiepjot, parasti stingri (piemēram, virvi, stiepli) un piestiprinot galus, novietot (to pār ko, gar ko u. tml.)
purva jāņeglīte jāņeglīšu suga ("Pedicularis palustris"), divgadīgs vai daudzgadīgs līdz 20 cm augsts pusparazīts, kas piesūcas pie citu augu (visbiežāk graudzāļu vai grīšļu) saknēm un patērē, ko tie uzņem no augsnes
puorkosys jaunbrūvēta alus daļa tūlītējai izlietošanai
jaucēšs Jauns alus, arī paraugam raudzēts alus
aizjostīt Jostas galus aizbāzt aiz jostas
aizjostīties Jostas galus aizbāzt aiz jostas
baltgalvas jūrasērglis jūrasērgļu suga ("Haliaeetus leucocephalus"), kas bija bieži sastopams Ziemeļamerikā, tā attēls iekļauts ASV ģerbonī
medūzas galva jūraszvaigžņu tipa dziļjūras dzīvnieks (_Gorgonocephalus caputmedusae_), kas atšķiras no citiem šī tipa dzīvniekiem ar to, ka no apaļā ķermeņa aug simtiem sazarotu taustekļu, kurus paceļot un nolaižot izveidojas smalks tīkls /~80 cm plētumā.
Majori Jūrmalas pilsētas daļa un dzelzceļa stacija 23,9 km no Rīgas, aizņem senā Vildenes ciema teritoriju, gruntsgabalus vasarnīcu būvei sāka iznomāt ap 1835. g.
iespleisēt Jūrniecībā savienot pārrautas vai pārtrūkušas tauvas atvītos galus, ieverot viena gala grīztes starp otra gala grīztēm
iešpleisēt Jūrniecībā savienot pārrautas vai pārtrūkušas tauvas atvītos galus, ieverot viena gala grīztes starp otra gala grīztēm
spleisēt Jūrniecībā savienot pārrautas vai pārtrūkušas tauvas atvītos galus, izverot viena gala grīztes starp otra gala grīztēm
špleisēt Jūrniecībā savienot pārrautas vai pārtrūkušas tauvas atvītos galus, izverot viena gala grīztes starp otra gala grīztēm; spleisēt
mandakuka kāda alus šķirne
nodziras kāda dzēriena (alus, ūdens) pusnederīgās paliekas, kad dzēriens pats jau izdzerts; dzēriena paliekas vispār
saltrauga alus kāda vāja alus šķirne; alus, kuram raugu ievieto aukstā misā
melngalvas kaija kaiju suga ("Larus melanocephalus"), kas retumis ieklīst Latvijas teritorijā
Reiņupe Kanāls, kas savieno Vitrupes un Liepupes augšgalus Limbažu novadā, garums - 5 km, izveidots 1952. g., platums - līdz 10 m
aluskanna Kanna, kurā glabājas alus
luksta kāpelētājķauķis kāpelētājķauķu ģints suga (“Acrocephalus palustris”), dziedātājputns, ķermeņa garums - 12-13 cm, dzīvo gk. ūdeņu piekrastēs, krūmainās pļavās, zemajos purvos, aizaugušos dārzos, mitros izcirtumos
resnknābja kāpelētājķauķis kāpelētājķauķu suga "Acrocephalus aedon"
palieņu kāpelētājķauķis kāpelētājķauķu suga "Acrocephalus agricola"
dubultuzacu kāpelētājķauķis kāpelētājķauķu suga "Acrocephalus bistrigiceps"
krūmu kāpelētājķauķis kāpelētājķauķu suga "Acrocephalus dumetorum", kas sastopama arī Latvijā
grīšļu kāpelētājķauķis kāpelētājķauķu suga "Acrocephalus paludicola", kas sastopama arī Latvijā
ceru kāpelētājķauķis kāpelētājķauķu suga "Acrocephalus schoneobeanus", dziedātājputns, ietilpst ķauķu apakšdzimtā, brūna mugura, svītraina galva, vēders gaišs, ligzdo niedrēs un krūmājos, Latvijā bieži
ezera kāpelētājķauķis kāpelētājķauķu suga "Acrocephalus scirpaceus", kas sastopama arī Latvijā
dienvidu kāpelētājķauķis kāpelētājķauķu suga "Acrocephalus stentoreus"
lielais kāpelētājķauķis kāpelētājķauķu suga ("Acrocephalus arundinaceus"), kas sastopama arī Latvijā
žartavnieks Kārts, kas satur kopā plosta baļķu galus
zušu kāšgalvis kāšgalvtārpu suga ("Acanthocephalus anguillae")
līdaku kāšgalvis kāšgalvtārpu suga ("Acanthocephalus lucii")
varžu kāšgalvis kāšgalvtārpu suga ("Acanthocephalus ranae")
aliņš Kausā, glāzē vai tml. ieliets alus
purva kazroze kazrožu suga ("Epilobium palustre")
Dienvidamerikas klaburčūska klaburčūsku suga ("Crotalus durissus")
joslainā klaburčūska klaburčūsku suga ("Crotalus horridus")
aizknaibīt Knaibot nolauzt vairākās vietās gabalus no maizes kukuļa
aizkņubināt Knaibot nolauzt vairākās vietās gabalus no maizes kukuļa
aizkribināt Knaibot nolauzt vairākās vietās gabalus no maizes kukuļa
klipšu kanna koka alus kauss ar vāku
čāčeris Koka dakšas alus vai miltu jaukšanai
čačis Koka dakšas alus vai miltu jaukšanai
priekšbālziens Koka dēlītis, kas savieno ragavu slieču izliektos galus
garcs koka kauss alus dzeršanai (3 vai 1,5 litri)
svičs koka tapa alus mucas sānos (starp spundi un tapas galu) gaisa ieplūdumam
atstope Koka vai dzelzs plāksne, kas savieno ragavu mietņu (slieču) galus ar uzkalām, lai tie neatstieptos taisni
skalu malka koksnes gabals, no kā iegūst skalus
purva kosa kosu suga ("Equisetum palustre")
purva krokvācelīte krokvācelīšu suga ("Aulacomnium palustre"), kas ir līdz 10 cm augsta; bieži sastopama mežos uz slapjas un nosusinātas kūdraugsnes un pārpurvotas minerālaugsnes (purvājā, niedrājā, grīnī, slapjajā mētrājā, slapjajā damaksnī, šaurlapju kūdrenī), retāk mezotrofiskos mežos uz minerālaugsnes (damaksnī, lānās); tās izskats mainās atkarībā no apēnojuma
krūmu ķauķis krūmu kāpelētājķauķis ("Acrocephalus dumetorum")
krūmu purvuķauķis krūmu kāpelētājķauķis ("Acrocephalus dumetorum")
purva krustaine krustaiņu suga ("Senecio congestus", arī "Senecio paluster")
iesala brāga kublā iejauktais iesals alus tecināšanai
seija Kubls alus darīšanai
žeire Kubls alus darīšanai
zeja Kubls alus darīšanai
zeija Kubls alus darīšanai; seija
škeivyns kubuls alus brūvēšanai
styrnīks kubuls alus tecināšanai
bēme Kuģa vai laivas (ar klāju) šķērssaists, kas savieno brangu galus; kuģa lūku šķērssija
populārā kultūra kultūras prakšu, uzskatu un objektu kopums, kas saistīts ar plašam patēriņam ražotiem produktiem, kuri ietver modi un izklaides industriju, populāro mākslu, literatūru, mūziku, sportu, kino, televīziju, radio un interneta medijus, lielveikalus, tūrisma industriju, atpūtas parkus u. c.
kāpelētājķauķis Ķauķu apakšdzimtas ģints ("Acrocephalus"), nelieli dziedātājputni ar spēcīgu knābi un lielām kājām, dzīvo niedrājos, krūmājos, gk. mitrās vietās, veikli kāpelē pa niedru u. c. augu vertikālajiem stublājiem, 27 sugas, Latvijā konstatētas 6 sugas
Klurakans Ķeltu (vēst. Īrija) zemākā līmeņa mitoloģijā - punduris, vecs vīriņš, kas dzīvo vīna pagrabos un raugās, lai nesabojātos vīns un alus
zimurģija Ķīmijas tehnoloģijas nozare, kas nodarbojas ar vīna un alus darīšanas, siera, rauga un etiķa ražošanas jautājumiem
pūce Ķīsis ("Gymnocephalus cernuus syn. Acerina cernua")
kīvis Ķīvenis - koka trauks; baļļa alus raudzēšanai, kubuls
skallaiks Laika posms, kad apgaismošanai lietoja skalus
sērstu laiks laiks, kad sniega virskārta ir sasalusi un tādējādi atvieglo iešanu
zeltainais lapeņputns lapeņputnu suga ("Sericulus chrysocephalus")
slēpgalvis Lapgraužu dzimtas ģints ("Cryptocephalus"), Latvijā konstatētas 35 sugas, vaboļu ķermenis gandrīz cilindrisks, ar izliektu virsu, priekškrūšu vairogs priekšpusē noliekts uz leju un no virspuses nosedz galvu, kas ir samērā liela un parasti ievelkama priekškrūtīs, segspārni koši
plokšķis Lāpstai līdzīgs darbarīks, ar ko izlīdzina zemi un sadauza sakaltušos zemes gabalus
lesmins Lāsmenis, neaizsalusi vai atkusus vieta (ūdenstilpē)
lastrea Lastrea thelypteris - parastās purvapapardes "Telypteris palustris" nosaukuma sinonīms
Rauga māte latviešu mitoloģijā pārzina alus darīšanu tajā brīdī, kad tiek pārraudzēta apiņota miežu iesala misa
zaļais slēpgalvis Latvijā bieži sastopama slēpgalvju ģints suga ("Cryptocephalus sericeus")
LADS Latvijas alus darītāju savienība
dīgstu laukskrējējs laukskrējēju suga ("Harpalus affinis")
platais lentenis lenteņu klases suga ("Diphyllobothrium latum syn. Bothriocephalus latus, Taenia lata"), kas pieaugušo attīstības stadijā parazitē cilvēka tievajā zarnā
pārliekt Liecot (piemēram, galus, malas kopā), salikt (ko) divkārtīgi, pārdalīt (liekuma vietā); pārlocīt (1)
peipkanna liela alus kanna ar cauruli ("snīpi") liešanai
pyurine liela alus muca
ižbuons liela alus nesamā krūze izliešanai mazākos traukos
ižbāns liela alus vai piena krūze, parasti ar osu
pazlauka liela sile alus brūvēšanai
pazlaukts liela sile alus brūvēšanai
pazlauts liela sile alus brūvēšanai
niedrustrazds Lielais kāpelētājķauķis ("Acrocephalus arundinaceus")
niedru strazds lielais kāpelētājķauķis ("Acrocephalus arundinaceus"), arī niedru kāpelētājķauķis
užbons liels aluskauss
kubuls liels koka toveris alus brūvēšanai vai kāpostu skābēšanai
ķīvens liels trauks alus raudzēšanai, kubuls; ķīvenis
ķīvis liels trauks alus raudzēšanai, kubuls; ķīvenis
Jāņi Līgosvētki; vasaras saulgriežu svētki, ievērojamākie latviešu svētki; atzīmē Līgovakaru 23. VI un Jāņu dienu 24. VI; norises galv. sastāvdaļas: zāļu plūkšana, ozolzaru un ziedu vainagu pīšana, pagalmu, ēku, lopu pušķošana, jāņuguns dedzināšana, līgo dziesmu dziedāšana; rituāla cienasts - siers, miežu alus
blokot Likt, spīlēt (zābaku stulmos) blokus; taisnot, gludināt (zābaku stulmus), iespīlējot tajos apdarinātus koka gabalus
klauvas bendzele līne, ar kuru sasien klauvas dakšas galus, lai gafele neatrautos no masta
pediococcus Lodveida baktēriju koku ģints, kas izraisa alus bojāšanos
pārlocīt Lokot (piemēram, galus, malas kopā), salikt (ko) divkārtīgi, pārdalīt (locījuma vietā); pārliekt
siet Lokot, tinot (kā) galus, stūrus u. tml., veidojot tajos, piemēram, mezglus, cilpas, panākt, ka (tam) rodas savstarpējs saistījums; savstarpēji lokot, tinot (kā galus, stūrus u. tml.), veidojot (tajos), piemēram, mezglus, cilpas, panākt, ka (tiem) rodas savstarpējs saistījums
Purva ķauķis luksta kāpelētājķauķis ("Acrocephalus palustris")
lukstu purvuķauķis lukstu kāpelētājķauķis ("Acrocephalus palustris")
ūniķis ļoti stiprs alus
purva madara madaru suga ("Galium palustre")
Saccharomyces cerevisiae maizes jeb alus raugs
užbāns Mājā brūvēts alus
kukšyns māla pods ar tievu kaklu, vienu vai diviem rokturiem alus vai piena nešanai
ļaks Māla trauks eļļas, bet arī dažādu šķidrumu (sulas, alus, piena) uzglabāšanai
iejavs Malta iesala un ūdens sajaukums noteiktā attiecībā alus pagatavošanai
parastā mandele mandeļu suga ("Amygdalus communis")
Gruzijas mandele mandeļu suga ("Amygdalus georgica")
zemā mandele mandeļu suga ("Amygdalus nana")
trīsdaivu mandele mandeļu suga ("Amygdalus triloba")
dzeltengalvas māņžagata māņžagatu suga ("Picathartes gymnocephalus")
trichuris Matgalvju ģints "Trichocephalus" nosaukuma sinonīms
aitu matgalvis matgalvju suga ("Trichocephalus ovis")
cūku matgalvis matgalvju suga ("Trichocephalus suis")
cilvēka matgalvis matgalvju suga ("Trichocephalus trichiurus"), kas lokalizējas resnās zarnas sienā, garums līdz 5 cm
struceits maza alus muciņa
amatalus mazas darītavas alus, ko ražo mazā mērogā un ar tradicionālām metodēm
šemperalus Mazvērtīgs alus
ušbanis Medus alus, miestiņš
miests Medus alus, miestiņš 1

Atrasts piemēros (41):

alus citās vārdnīcās:

MLVV

alus

LLVV

alus

MEV

alus

Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!

Aicinām Tēzaura lietotājus iesaistīties Tēzaura papildināšanā – iesakiet vārdu, ko latviešu valodā lieto, bet kas līdz šim nav iekļauts Tēzaurā! Norādiet vārdu, tā nozīmes skaidrojumu un lietojuma piemēru.

Varat ieteikt arī jaunas nozīmes vārdiem, kuri Tēzaurā jau ir, un teicienus.

Tēzaura komanda izskatīs ieteikumu, pārbaudīs tā atbilstību Tēzaura vadlīnijām, precizēs informāciju, un jaunais šķirklis būs apskatāms jau kādā no nākamajiem vārdnīcas laidieniem.

Saziņa jautājumiem un ierosinājumiem: iesaki@tezaurs.lv

Paplašinātā meklēšana

Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!

Ieteikt vārdu, teicienu vai jaunu nozīmi

Paldies