Paplašinātā meklēšana

Meklējam alus.

Atrasts vārdos (79):

Atrasts vārdu savienojumos (12):

Atrasts skaidrojumos (860):

tragakanta "Astragalus" ģints krūmu zaru un stumbru iegriezumos sažuvusi sula; lieto par emulģētāju.
darīšana (Parasti alus vai vīna) gatavošana
ogu ābele ābeļu suga ("Malus baccata", pēc senākas klasifikācijas "Pirus baccata")
mājas ābele ābeļu suga ("Malus domesticus")
krāšņziedu ābele ābeļu suga ("Malus floribunda")
agrīnā ābele ābeļu suga ("Malus praecox")
dusens Agrīnā ābele ("Malus praecox")
splitābele Agrīnā ābele ("Malus precox")
šašliks Aitas, arī liellopu, cūkas gaļas ēdiens, ko gatavo, cepot nelielus, uz iesma uzdurtus gaļas gabalus ogļu siltuma starojumā
purciķis Aizbāznis, korķis, tapa; alus mucas tapa
aizlipināt Aizdarīt (ar ko lipīgu salipinot malas, galus u. tml.)
aizlīmēt Aizdarīt, aiztaisīt ar līmi (salīmējot malas, galus u. tml.)
lasmins Āliņģis, neaizsalusi vai atkususi vieta
brenkūzis Alkoholisku dzērienu (parasti alus, degvīna) darītava
aļāks alus
alons alus
vājalus Alus ar zemu alkohola procentu; novadējies, sliktas kvalitātes alus
patstāvīga mazā alus darītava alus darītava, kura ir juridiski un saimnieciski neatkarīga no citām alus darītavām un izmanto telpas, kas atrodas atsevišķi no citu alus darītavu telpām, un kurās saražotā alus apjoms nepārsniedz 50 tūkstošus hektolitru gadā
radlers alus dzēriens, parasti alus, kas sajaukts ar limonādi, sulu vai citu bezalkoholisku dzērienu
alus apsēdējies alus ir novadējies
šiņķeriene alus lējēja (pārdevēja, iznēsātāja)
pūrinīca alus muca, kurā var saliet visu viena iesala pūra darījumu
šķiņķeriene Alus pienesēja, klientu apkalpotāja alus bārā, krodziniece
tapinīks alus puisis viesībās
alus raugs alus rūpniecības blakusprodukts, ko daļēji izmanto kā ārstniecisku, uztura vai lopbarības papildlīdzekli
žigulis Alus šķirne "Žiguļi"; šīs šķirnes alus
APA alus veids - [ipai]{s:2055} līdzīgs [eila]{s:2056} paveids ar īpaši izteiktu apiņu garšu, bet mazāku alkohola grādu daudzumu
saisons alus veids - gaišs, sauss, krietni gāzēts [eila]{s:2057} veids, kas radies Francijā un bijis paredzēts laukstrādniekiem
pilzeners alus veids - relatīvi viegls, nedaudz vairāk apiņots [lāgera]{s:2058} paveids; Pilzenes alus
goze alus veids - sāļš, skābs un eļļains [eila]{s:2060} veids, radies Vācijā
ipa alus veids (eila paveids) ar īpaši izteiktu apiņu garšu, parasti alkohola saturs vismaz 7%
porteris alus veids, [stauta]{s:2054} paveids
eils alus veids, kam fermentācija veikta relatīvi augstā temperatūrā (16-26°C) un tā notiek tilpnes augšdaļā
lāgers alus veids, kam fermentācija veikta relatīvi zemā temperatūrā (9-14°C) un tā notiek tilpnes lejasdaļā
stauts alus veids, ko gatavo ar grauzdētu iesalu, tumšs, ar karameļu garšu; tas var būt gan [eila]{s:2078}, gan [lāgera]{s:2079} veida alus, bet eila veidā gatavo biežāk
mīksts alus alus, kas izraisa vieglas, patīkamas garšas sajūtas
baltais (bālais) alus alus, ko gatavo ar kviešu iesalu (pārējos alus veidus gatavo ar miežu iesalu); kviešu alus
guļdeitais alus, siers, degvīns, ar ko cienā kāzu viesus pēc jaunā pāra uzmodināšanas
kraftiņš amatalus jeb _craft_ alus
kauša Apaļš vai pilienveida dzelzs vai misiņa gredzens ar izliektu iekšējo un ieliektu ārējo malu, ko iešpleisē virves cilpās vai iestiprina buru stūros, lai pasargātu audumu un galus no pārberšanās; cilpturis
aušāt Apdarināt guļbūves sienas baļķu galus, lai izveidotu pakšu sastiprinājumus
noausēt Apdarināt guļbūves sienas baļķu galus, lai izveidotu pakšu sastiprinājumus
Andaluža apdzīvota vieta ASV (_Andalusia_), Alabamas štata dienvidu daļā
pušķis Apģērba, arī apavu dekoratīvs elements - pavedienu sasējums vienkopus vai mezglā, atstājot to galus brīvus
savilkt Apģērbt (ko, parasti vienāda veida apģērba gabalus) - par vairākiem, daudziem
apīņi Apiņi - vijīgi kaņepju dzimtas lakstaugi, kura rogas lieto alus rūpniecībā un medicīnā
vadauga Apkalums uz klāja, cauri tam izver šotis un citus galus
apsprādzēt Apņemt, aptvert (ap ko, kam apkārt), sastiprinot galus kopā ar sprādzi
apšķelt Apskaldīt gabalus visapkārt no akmens
ķemmēt bodes apstaigāt veikalus
akcīzes preces ar akcīzes nodokli apliekamās preces; Latvijā tādas ir nafta un naftas produkti, alkohols (t. sk. alus), tabakas izstrādājumi, automašīnas un motocikli, daži bezalkoholiskie dzērieni un kafija
lakta ar mālu pārklāta rijas stūrī ierīkota ietaise, uz kuras dedzina skalus rijas apgaismošanai
nabatieši Arābu vai aramiešu cilts, kas ap 4. gs. p. m. ē. nākdama no Arābijas ziemeļrietumiem, ieņēmusi senākos edomiešu apgabalus uz dienvidiem no Nāves jūras, kur nodibinājuši savu valsti ar galvaspilsētu Petru; m. ē. 2. gs. pievienoti Romai
ķīsis Asaru dzimtas suga ("Gymnocephalus cernuus syn. Acerina cernua"), neliela saldūdens zivs ar zaļgani brūnu, melni plankumainu ķermeni
Acerina cernua asaru sugas "Gymnocephalus cernuus" nosaukuma sinonīms
purva atālene atāleņu suga ("Parnassia palustris")
aukstā atmosfēras fronte atmosfēras fronte, kurā aukstais gaiss aizņem siltāka gaisa apgabalus
siltā atmosfēras fronte atmosfēras fronte, kurā siltais gaiss virzās uz priekšu, aizņemot arvien aukstāka gaisa apgabalus
Lielauces muiža atrodas Dobeles novada Lielauces pagastā, tās pils celta 19. gs. sākumā vēlā klasicisma jeb ampīra stilā, bet nodegusi 1900. g., atjaunošanas darbi sākti 1901. g., tā bijusi divstāvu garenbūve ar centrālo rizalītu un portiku, fasāžu apdare veidota rustojumā, ar manierīgām balustrādēm un meandru frīzēm; pils ir savdabīgs eklektisma piemineklis, kas celts, izmantojot klasicisma elementus
Igates muiža atrodas Limbažu novada Vidrižu pagastā, pirmoreiz minēta 1455. g. dokumentos, kompleksā ietilpst pils, klēts ar lieveņa arkādi, stallis ar lieveņa arkādi un kučiera dzīvokli, alus brūzis, kūtis, parks; pils celta ap 1880. g., ir divstāvu ēka ar paaugstinātu centrālo daļu un smagnēju, asimetriski novietotu četrstūru torni
Nogales muiža atrodas Talsu novada Ārlavas pagastā, kompleksā ietilpst pils, dārznieka māja, kalpu māja, alus darītava, krogs, 2 staļļi un parks ar dīķi, pils celta ap 1874. g. neorenesanses stilā, 20. gs. 80. gados pils restaurēta
Eriņu muiža atrodas Valmieras novada Ķoņu pagasta Eriņos, apbūve veidojusies 18. gadsimtā, kungu māja ir vienstāva koka ēka ar mansarda jumtu, kas 19. gs. beigās pārveidota t. s. vasarnīcu stilā izveidojot greznus ar siluetgriezumiem rotātus lieveņus, dekoratīvi apdarinātus spāru galus u. c.; XXI gs. sākumā ēka ir sliktā tehniskā stāvoklī
atlocīt Atrotīt (parasti piedurknes, bikšu galus)
atraitīt Atrotīt (piedurknes, bikšu galus)
atsabraucīties Atrotīt sev (piedurknes, bikšu galus)
vārs atsevišķs gājiens alus brūvēšanai
apaļšuvums Audekla gabalu savienošanas paņēmiens ar rokdarbu adatu un diegu; gabalus saliek kopā, to malas atloka katru uz savu pusi un šuj cauri abiem atlokiem
aukstraugalus Auksti raudzēts alus
dižastes strazdvālodze austrumvālodžu dzimtas suga ("Quoscalus mexicanus")
dzeltengalvas melnvālodze austrumvālodžu dzimtas suga ("Xanthocephalus xanthocephalus")
ripulis Aušanas piederums - trizuļa ripa, kam apmet auklu un auklas galus piesien pie nītīm
ripe Aušanas piederums - trizuļa ripa, kam apmetauklu un auklas galus piesien nītīm
purva āžloks āžloku suga ("Triglochin palustris")
beirītis Bairītis, Bavārijas alus šķirne (parasti pudelēs)
dievgalds Balustrāde altāra priekšā, pie kuras notiek šī ceremonija
balustrs Balustrādes elements - koka, mūra vai metāla stabiņš (bieži vien vāzes formā)
ķīvenis Baļļa alus raudzēšanai
kīvens Baļļa alus raudzēšanai
kivis Baļļa alus raudzēšanai
ķīvene Baļļa alus raudzēšanai, kubuls
bradas tiesa bārdai uzlijusi alus lāse
bairītis Bavāriešu alus šķirne; šīs šķirnes alus; pudeļu alus
bīms Bēme - kuģa vai laivas (ar klāju) šķērssaists, kas savieno brangu galus; kuģa lūku šķērssija
bimse Bēme - kuģa vai laivas (ar klāju) šķērssaists, kas savieno brangu galus; kuģa lūku šķērssija
bimss Bēme - kuģa vai laivas (ar klāju) šķērssaists, kas savieno brangu galus; kuģa lūku šķērssija
bēms Bēme – kuģa vai laivas (ar klāju) šķērssaists, kas savieno brangu galus; kuģa lūku šķērssija
dedzinošā pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius pyrogalus", syn. "Lactarius hortensis"), aug lapu koku un jauktos mežos zem lazdām
purva pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius tabidus", syn. "Lactarius theiogalus"), aug mitros skuju koku un jauktos mežos
dzīvucis Bērzu šampanietis - dzēriens, pa vidu starp alu, sidru un šampanieti: novecējušā alū ieliek no mizas daļēji attīrītu bērza zariņu, patur minūtes piecpadsmit vai nedaudz ilgāk, pa bērza zaru nāk putodams alus ārā, kad beidzot putot, iznāk viegls, šampanietim līdzīgs dzēriens
alkohols bezkrāsains, viegli gaistošs šķidrums, ko satur vīns, alus, liķieris u.c. dzērieni un kas nomāc cilvēka centrālo nervu sistēmu, radot labsajūtu, pacilātību, reizēm agresiju, reibuma stāvokli
bieķēzis Bieķezis - ēdiens (strēbeklis), ko gatavoja no piena, alus un rupjas maizes, saldināja ar medu un cukuru
popēt Biezi ģērbt (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); tīt (vairākos lakatos, segās u. tml.)
tuntaļāt Biezi ģērbt (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); tīt (vairākos lakatos, segās u. tml.)
tuntaļāties Biezi ģērbties (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); tīties (vairākos lakatos, segās u. tml.)
sapanckāt Biezi saģērbt (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīt (vairākos lakatos, segās u. tml.)
sapempelēt Biezi saģērbt (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīt (vairākos lakatos, segās u. tml.)
saponckāt Biezi saģērbt (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīt (vairākos lakatos, segās u. tml.)
sapopēt Biezi saģērbt (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīt (vairākos lakatos, segās u. tml.)
sapanckāties Biezi saģērbties (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīties (vairākos lakatos, segās u. tml.)
sapempelēties Biezi saģērbties (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīties (vairākos lakatos, segās u. tml.)
saponckāties Biezi saģērbties (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīties (vairākos lakatos, segās u. tml.)
sapopēties Biezi saģērbties (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīties (vairākos lakatos, segās u. tml.)
satamzāties Biezi saģērbties (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīties (vairākos lakatos, segās u. tml.)
satomzāties Biezi saģērbties (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīties (vairākos lakatos, segās u. tml.)
sasavilkties Biezi saģērbties, uzvilkt vairākus apģērba gabalus
Āzijas bifelis bifeļu suga ("Bubalus arnee") ar ļoti lieliem (garums - līdz 200 cm), izliektiem ragiem, savvaļā gandrīz iznīcināts
Āfrikas bifelis jeb kafers bifeļu suga ("Bubalus cafer"), ko dažkārt nodala atsevišķā ģintī ("Syncerus"), kā sugu ("Syncerus caffer")
šķiedenis Blakusprodukts, kas rodas spirta vai alus ražošanas procesā, kurā tiek pārstrādāti graudi, kartupeļi, melase; brāga
locītavas somiņa blīvs saistaudu slānis, kas aptver blakus esošo kaulu galus
Honkongas botriocefals botriocefalu suga ("Bothriocephalus gowkongensis"), kas parazitē karpās, Latvijā ievazāta 20. gs. 60. gados
brāgs Brāga - pārpalikumi (biezumi), kas rodas spirta vai alus ražošanas procesā; izmanto arī kā lopbarību
kvasija Brazīlijā un Austrumāzijā sastopams koks, kura koksne satur indes kvasīnu un kvasolu, ko izmanto farmācijā, medicīnā un augu aizsardzībā; Surinamas kvasijas mizu agrāk lietoja alus darītavās apiņu vietā, arī pret cērmēm, citiem tārpiem un slimībām
melnpaura briļļputniņš briļļputniņu suga ("Zosterops melanocephalus")
buks Buka alus - tumšs alus
birņābele Bumbierābele ("Malus domestica")
birnis Bumbierābele ("Malus domestica")
pubulis Burbulis virs alus, plēvīte virs kāda šķidruma
kannureģis Burvis, kas, skatoties alus putās (citreiz pievienojot alum sāli vai čukstot zināmus buramvārdus), pareģo nākotni vai pasaka, kur meklējama kāda pazudusi lieta u. tml.
putureģis Burvis, kas, skatoties alus putās (citreiz pievienojot alum sāli vai čukstot zināmus buramvārdus), pareģo nākotni vai pasaka, kur meklējama kāda pazudusi lieta u. tml.; kannureģis
sviķcaurums Caurums alus mucā gaisa pievadīšanai
sviķis Caurums alus mucā gaisa pievadīšanai
ausīt Cērtot apdarināt baļķu galus, kas veido paksi
noausīt Cērtot apdarināt baļķu galus, kas veido paksi
ceru ķauķis ceru kāpelētājķauķis ("Acrocephalus schoenobaenus")
ceru purvuķauķis ceru kāpelētājķauķis ("Acrocephalus schoenobaenus")
puorkosys ciemiņu un kaimiņu pacienāšana pēc jaunā alus saliešanas mucās vai medus izņemšanas
siet cieši apņemot (locekļus, ķermeni ar virvi, saiti u. tml.) un saistot (tās) galus mezglā, panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) nevar mainīt stāvokli; šādā veidā panākt, ka nevar mainīt (locekļu) stāvokli
saharīds Cietes sašķelšanās produkts, kas rodas, piemēram, alus, spirta gatavošanā
skalu plēsējs cilvēks, kas gatavo skalus
aldaris cilvēks, kas nodarbojas ar alus gatavošanu
pārkāsnieks cilvēks, kas piedalās norūguša alus pārliešanā no kubla mucās
aldaris cilvēks, kas vada alus gatavošanas tehnoloģisko procesu (rūpnīcā)
pirkstgals Cimda daļa, kas sedz pirkstu galus
cirsmu projektēšana cirsmu iezīmēšana mežaudžu plānā un galveno ciršu saraksta sastādīšana, kas sākas meža inventarizācijas lauka darbu laikā, kad taksators novērtē un izmērī kokaudzes parametrus; ciršanas vecumu vai galvenos cirtes caurmēru sasniegušos taksācijas nogabalus taksators pēc meža augšanas apstākļu tipa sadala pieļaujamās platības (platuma) cirsmās
purva cūkausis cūkaušu suga ("Calla palustris")
rūsganā čakste čakstu ģints suga ("Lanius bucephalus")
četrragu jūrasbullis četrragu buļļzivs jeb četrragu platgalve (“Triglopsis quadricornis syn. Myoxocephalus quadricornis”), platgalvju dzimtas suga
četrragu buļļzivs četrragu jūrasbullis jeb četrragu platgalve ("Triglopsis quadricornis syn. Myoxocephalus quadricornis"), platgalvju dzimtas suga
Baltais purvs dabas liegums Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), platība — 147 ha, dzērvenāji aizņem 54,2 ha, to segums 20-80%, gk. lielā dzērvene ("Oxycoccus palustris")
Badnovas purvs dabas liegums Balvu novada Vecumu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), pārejas un augstais purvs, dzērvenāji aizņem 56,9 ha, to segums 70-80%, aug gk. lielā dzērvene ("Oxycoccus palustris"), ciņainums 40-50%, ciņu augstums — 10-30 cm, ietilpst dabas parkā "Vecumu meži"; Vecumu purvs
Nagļu un Ansiņu purvs dabas liegums Ventspils novada Zlēku pagastā, kopējā platība — 284 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., dzērvenāji aizņem 66,8 ha, segums 60-70%, gk. lielā dzērvene (“Oxycoccus palustris”), purva zemsedzē arī polijlapu andromeda, makstainā spilve, sila virsis, melnā vistene, grīšļi, sfagni
Tīšezers Dabas liegums, kas ietver Tīšezeru un purvu ap to, platība - 39 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., izveidots, lai aizsargātu retus biotopus (neskartus augstā purva un pārejas purva nogabalus, slīkšņas, purvainas mežaudzes)
purva dadzis dadžu suga ("Cirsium palustre")
liedēšana Darba paņēmiens, kā savienot metāla gabalus, ievadot savienojuma vietā kā saistvielu izkausētu metālu jeb liedi; lodēšana
cirknis Darbarīks smēdē ar ko atskaldīt skārda gabalus
Dienvidu Krusts debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Crux", saīsinājums "Cru"), kura četras spožākās zvaigznes it kā veido krusta galus, Latvijā nav redzams; Krusts
purva dedestiņa dedestiņu suga ("Lathyrus palustre")
brankūzis Degvīna tecinātava, alus darītava
ažūrs Dekoratīvs caurumojums (izšuvumos, pinumos, kalumos, balustrādēs u. tml.)
aleņš dem. --> alus
aliņš dem. --> alus
alutiņš dem. --> alus
siltalutiņš dem. --> siltalus
bairīšdesa Desa, ko ēd kā uzkodu pie alus; sardele
montanīns Dezinfekcijas līdzeklis alus darītavās, silicija fluorūdeņraža skābe
purva diedzene diedzeņu suga ("Zannichellia palustris"), Latvijā sastopama samērā reti un ir aizsargājama
iesals Diedzētu graudu produkts, ko parasti izmanto par izejvielu, piemēram, alus, spirta gatavošanai
šopens Dienvidvācijā šķidruma mērs; alus kauss
purva dievkrēsliņš dievkrēsliņu suga ("Euphorbia palustris"), aizsargājams augs
dīgstu skrejvabole dīgstu laukskrējējs, skrejvaboļu dzimtas suga ("Harpalus affinis")
ogābele Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rožu rindas rožu dzimtas ābeļu ģints suga ("Malus baccata"), kuras augļi ir līdz 1 cm diametrā; Sibīrijas ogābele
diucis divlitru alus pudele
bifelis Dobradžu dzimtas ģints ("Bubalus"), liels vēršu dzimtas pārnadzis, dzīvnieks ar īsu, spēcīgu kaklu un lielu galvu, 3 sugas
uzkāršana Drānu virsmas īpašību maiņa - ar attiecīgām iekārtām no drānas virsmas izvelk šķiedru galus, kas aizklāj drānas struktūru, padara virsmu pūkaināku, mīkstāku, palielina siltumizolācijas īpašības
duļķe Duļķains alus, duļķains šķidrums
purva dzeguzene dzeguzeņu suga ("Epipactis palustris")
alkoholiskie dzērieni dzērieni, kuros ir alkohols; tos iedala mazalkoholiskajos (alus, dzirkstošie dzērieni), vidēji stiprajos (augļu, ogu un vīnogu vīni, kuriem alkohola saturs ir 18 %) un stiprajos - virs 18 % (aperitīvi, liķieri, degvīni, konjaks u. c.)
flips Dzēriens no alus, degvīna, olām un cukura
kurnis Dzēriens, kas sastāv no 0,5 l alus un 50 ml balzama
bērzu šampanietis dzēriens, pa vidu starp alu, sidru un šampanieti: novecējušā alū ieliek no mizas daļēji attīrītu bērza zariņu, patur minūtes piecpadsmit vai nedaudz ilgāk, pa bērza zaru nāk putodams alus ārā, kad beidzot putot, iznāk viegls, šampanietim līdzīgs dzēriens; dzīvucis
Mūrnieku purvs dzērvenāju liegums Susāju pagastā, purva platība — 1458 ha, aizsargājamā platība — 381 ha kopš 1977. g., dzērvenāji aizņem 129,6 ha, to segums 60-70%, gk. lielā dzērvene (“Oxycoccus palustris”)
purva dzērvene dzērveņu suga ("Oxycoccus palustrus")
dzītaralus Dzidrs alus dzintara krāsā
bieķezis Ēdiens, ko gatavo no piena, alus un rupjas maizes, saldina ar medu vai cukuru
Menketa Ēģiptiešu mitoloģijā - dieviete, alus darītāju aizgādne, bija saistīta ar mirušo kultu
Neperi Ēģiptiešu mitoloģijā - graudu dievs, kas sekmēja labu ražu, un arī alus dievs, bija saistīts ar aizkapa pasauli, mirušo kultu un atdzimšnu
kores kopturis elements, kas balsta spāru augšgalus, uzņemot no tiem slodzi un pārnesot to uz statņiem un atgāžņiem
zilpaura erickiņš erickiņu suga ("Phoenicurus caeruleocephalus")
kamot Ēst lielus gabalus ar piebāztu muti
ezeru ķauķis ezeru kāpelētājķauķis ("Acrocephalus scirpaceus")
mazais niedru ķauķis ezeru kāpelētājķauķis ("Acrocephalus scirpaceus")
ezeru purvuķauķis ezeru kāpelētājķauķis ("Acrocephalus scirpaceus")
zilā ežziede ežziežu suga ("Echinops sphaerocephalus")
zemes konsolidācija fizisko vai juridisko personu, valsts vai sabiedrības interesēs īstenots pasākumu kopums, lai optimizētu zemes izmantošanu, t. sk., likvidētu zemesgabalu sadrumstalotību (starpgabalus), uzlabotu inženiertehnisko infrastruktūru zemes resursu ilgtspējīgai izmantošanai
Akvitānija Francijas reģions (_Aquitaine_), atrodas valsts dienvidrietumu daļā, aptver vēsturiskos Gaskoņas, Gijennas un Bearnes apgabalus, kas imperatora Augusta laikā bija romiešu province
burzgala Gaisa burbulis, ko izdala norūdzis alus
baltals Gaišais alus
baltalus Gaišais alus
ēls Gaišais angļu alus
balustrāde galerijas, terases, balkona, jumta malas nožogojums, kas sastāv no stabiņiem (balustriem) un horizontālās margas
kraniektomija Galvaskausa trepanācija, izņemot bojātos kaula gabalus un atstājot kaulā defektu
purva gandrene gandreņu suga ("Geranium palustre")
obi Gara, plata šalle (josta, lente, ap 4 m garumā un līdz 60 cm plata), ko sien ap vidukli vairākkārt to apjožot un galus sasienot muguras pusē lielā mākslinieciskā cilpā; būtisks japāņu sieviešu kimono elements
žeirs Garens vai apaļš (baļļveidīgs), agrāk no resna ozola bluķa izdobts koka trauks, kuram vienā galā ietaisīts ar tapu aizbāžams caurums alus tecināšanai
milna Garš, apaļš koks ar smailu galu, ko sprauž alus darināmās baļļas dibenā
skrotēt Gatavojot putraimus, daļēji atbrīvot (graudus) no apvalka, parasti beržot (to) galus
lumstot Gatavot skalus, lumstus 1(2)
debesgabals Gļotaina viela, kuras gabalus reizēm varot atrast uz laukiem, rugājiem; tauta domāja, ka tie esot nokrituši mākoņu gabaliņi
etiķskābes baktērijas gramnegatīvas, kustīgas, nesporulējošas, aerobiskas nūjiņveida baktērijas; enerģiju iegūst, nepilnīgi oksidējot cukurus un spirtus: veido skābes; sastopamas uz augiem, it īpaši uz augļiem; var izraisīt vīna, alus skābšanu; kultivē etiķa ieguvei; izplatība Latvijā maz pētīta
lagriets gredzenveida šablons, ap ko liec riteņa lokus, ragavu slieču galus, zirga lokus
škaldīt Griezt (noteikta izmēra auduma gabalus apģērba apakšdaļas šūšanai)
cirpt Griezt (piemēram, zaru galus, galotnes, zāli), lai nolīdzinot, saīsinot izveidotu vēlamo formu
grīšļu ķauķis grīšļu kāpelētājķauķis ("Acrocephalus paludicola")
grīšļu purvuķauķis grīšļu kāpelētājķauķis ("Acrocephalus paludicola")
admodiēt Grunts gabalus iznomāt
Vandzenes dižakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Talsu novada Vandzenes pagastā, ir neregulārs, šķautnains, ar stāvām malām (postīts, atšķeļot gabalus no malām un virsas), ir 3. lielākais Latvijas dižakmens, apkārtmērs — 26 m, garums — 7,35 m, platums — 7 m, lielākais augstums — 3,4 m, virszemes tilpums — 80 kubikmetri; Krauju akmens; Tilgaļu milzakmens; Vandzenes akmens
samauties Ģērbjoties samaukt vairākus apģērba gabalus
Grenlandes haizivs haizivju suga ("Somniosus microcephalus"), garums - \~8 m
tārpeja Hipotētiska tieva laiktelpas caurule, kas var savienot divus tālu vienu no otra esošus gandrīz plakanus laiktelpas apgabalus
henītis holsndiešu gaišais alus _Heineken_ ar 5% alkohola saturu
iejava iejavs; malta iesala un ūdens sajaukums noteiktā attiecībā alus pagatavošanai
groži Iejūga daļa - virve, siksna, lente, kuras galus piestiprina pie zirga mutes dzelžiem, lai varētu vadīt iejūgto zirgu
apīņots Iemīļots alus epitets
humpalot iepirkties lietoto preču veikalā; apmeklēt lietoto preču veikalus
stereokomparators ierīce, kurā tiek izmantots stereoskopiskais efekts, salīdzinot divus attēlus, kas iegūti no viena un tā paša debesu iecirkņa divos laika ziņā attālinātos brīžos, vai divus vienas un tās pašas telpas apgabalus, kas uzņemti no dažādiem skatpunktiem (piemēram, tuvu lidojot apkārt mēnesim)
iedars Iesala mīkla alus darīšanai
žautrs Iesms; irbulis; koks, ko iesprauž alus kubulā
lāpīties ilgāku laiku, daudz lāpīt, parasti apģērba gabalus
spleise Īpaši izturīgs savienojums, ko veido, sapinot virvju vai trošu galus
aglomerācija Irdenu, smalku daļiņu saistīšanās termiskā procesā, veidojot lielus, porainus gabalus
brāga Izejvielu maisījums degvīna, alus u. tml. darīšanai
šķelttapa Izjaucamu savienojumu elements, ko izgatavo no pusapaļas mīksta tērauda stieples un lieto, lai novērstu uzgriežņa atskrūvēšanos vai nepieļautu elementa pagriešanos un pārbīdi; to iebāž šķērsurbumā un tās galus atloka
rieba Izmērcētu linu klājiena kārta, ko veido, lai norobežotu atsevišķo īpašnieku noklātos linnu gabalus
novilkt Izstiepjot, parasti stingri (piemēram, virvi, stiepli) un piestiprinot galus, novietot (to pār ko, gar ko u. tml.)
purva jāņeglīte jāņeglīšu suga ("Pedicularis palustris"), divgadīgs vai daudzgadīgs līdz 20 cm augsts pusparazīts, kas piesūcas pie citu augu (visbiežāk graudzāļu vai grīšļu) saknēm un patērē, ko tie uzņem no augsnes
puorkosys jaunbrūvēta alus daļa tūlītējai izlietošanai
jaucēšs Jauns alus, arī paraugam raudzēts alus
aizjostīt Jostas galus aizbāzt aiz jostas
aizjostīties Jostas galus aizbāzt aiz jostas
baltgalvas jūrasērglis jūrasērgļu suga ("Haliaeetus leucocephalus"), kas bija bieži sastopams Ziemeļamerikā, tā attēls iekļauts ASV ģerbonī
medūzas galva jūraszvaigžņu tipa dziļjūras dzīvnieks (_Gorgonocephalus caputmedusae_), kas atšķiras no citiem šī tipa dzīvniekiem ar to, ka no apaļā ķermeņa aug simtiem sazarotu taustekļu, kurus paceļot un nolaižot izveidojas smalks tīkls /~80 cm plētumā.
Majori Jūrmalas pilsētas daļa un dzelzceļa stacija 23,9 km no Rīgas, aizņem senā Vildenes ciema teritoriju, gruntsgabalus vasarnīcu būvei sāka iznomāt ap 1835. g.
iespleisēt Jūrniecībā savienot pārrautas vai pārtrūkušas tauvas atvītos galus, ieverot viena gala grīztes starp otra gala grīztēm
iešpleisēt Jūrniecībā savienot pārrautas vai pārtrūkušas tauvas atvītos galus, ieverot viena gala grīztes starp otra gala grīztēm
spleisēt Jūrniecībā savienot pārrautas vai pārtrūkušas tauvas atvītos galus, izverot viena gala grīztes starp otra gala grīztēm
špleisēt Jūrniecībā savienot pārrautas vai pārtrūkušas tauvas atvītos galus, izverot viena gala grīztes starp otra gala grīztēm; spleisēt
mandakuka kāda alus šķirne
nodziras kāda dzēriena (alus, ūdens) pusnederīgās paliekas, kad dzēriens pats jau izdzerts; dzēriena paliekas vispār
saltrauga alus kāda vāja alus šķirne; alus, kuram raugu ievieto aukstā misā
melngalvas kaija kaiju suga ("Larus melanocephalus"), kas retumis ieklīst Latvijas teritorijā
Reiņupe Kanāls, kas savieno Vitrupes un Liepupes augšgalus Limbažu novadā, garums - 5 km, izveidots 1952. g., platums - līdz 10 m
aluskanna Kanna, kurā glabājas alus
luksta kāpelētājķauķis kāpelētājķauķu ģints suga (“Acrocephalus palustris”), dziedātājputns, ķermeņa garums - 12-13 cm, dzīvo gk. ūdeņu piekrastēs, krūmainās pļavās, zemajos purvos, aizaugušos dārzos, mitros izcirtumos
resnknābja kāpelētājķauķis kāpelētājķauķu suga "Acrocephalus aedon"
palieņu kāpelētājķauķis kāpelētājķauķu suga "Acrocephalus agricola"
dubultuzacu kāpelētājķauķis kāpelētājķauķu suga "Acrocephalus bistrigiceps"
krūmu kāpelētājķauķis kāpelētājķauķu suga "Acrocephalus dumetorum", kas sastopama arī Latvijā
grīšļu kāpelētājķauķis kāpelētājķauķu suga "Acrocephalus paludicola", kas sastopama arī Latvijā
ceru kāpelētājķauķis kāpelētājķauķu suga "Acrocephalus schoneobeanus", dziedātājputns, ietilpst ķauķu apakšdzimtā, brūna mugura, svītraina galva, vēders gaišs, ligzdo niedrēs un krūmājos, Latvijā bieži
ezera kāpelētājķauķis kāpelētājķauķu suga "Acrocephalus scirpaceus", kas sastopama arī Latvijā
dienvidu kāpelētājķauķis kāpelētājķauķu suga "Acrocephalus stentoreus"
lielais kāpelētājķauķis kāpelētājķauķu suga ("Acrocephalus arundinaceus"), kas sastopama arī Latvijā
sapals karpu dzimtas suga (_Leuciscus cephalus_), saldūdens zivs ar platu muguru, sarkanām spurām
žartavnieks Kārts, kas satur kopā plosta baļķu galus
zušu kāšgalvis kāšgalvtārpu suga ("Acanthocephalus anguillae")
līdaku kāšgalvis kāšgalvtārpu suga ("Acanthocephalus lucii")
varžu kāšgalvis kāšgalvtārpu suga ("Acanthocephalus ranae")
aliņš Kausā, glāzē vai tml. ieliets alus
purva kazroze kazrožu suga ("Epilobium palustre")
Dienvidamerikas klaburčūska klaburčūsku suga ("Crotalus durissus")
joslainā klaburčūska klaburčūsku suga ("Crotalus horridus")
aizknaibīt Knaibot nolauzt vairākās vietās gabalus no maizes kukuļa
aizkņubināt Knaibot nolauzt vairākās vietās gabalus no maizes kukuļa
aizkribināt Knaibot nolauzt vairākās vietās gabalus no maizes kukuļa
klipšu kanna koka alus kauss ar vāku
čāčeris Koka dakšas alus vai miltu jaukšanai
čačis Koka dakšas alus vai miltu jaukšanai
priekšbālziens Koka dēlītis, kas savieno ragavu slieču izliektos galus
garcs koka kauss alus dzeršanai (3 vai 1,5 litri)
svičs koka tapa alus mucas sānos (starp spundi un tapas galu) gaisa ieplūdumam
atstope Koka vai dzelzs plāksne, kas savieno ragavu mietņu (slieču) galus ar uzkalām, lai tie neatstieptos taisni
skalu malka koksnes gabals, no kā iegūst skalus
purva kosa kosu suga ("Equisetum palustre")
purva krokvācelīte krokvācelīšu suga ("Aulacomnium palustre"), kas ir līdz 10 cm augsta; bieži sastopama mežos uz slapjas un nosusinātas kūdraugsnes un pārpurvotas minerālaugsnes (purvājā, niedrājā, grīnī, slapjajā mētrājā, slapjajā damaksnī, šaurlapju kūdrenī), retāk mezotrofiskos mežos uz minerālaugsnes (damaksnī, lānās); tās izskats mainās atkarībā no apēnojuma
krūmu ķauķis krūmu kāpelētājķauķis ("Acrocephalus dumetorum")
krūmu purvuķauķis krūmu kāpelētājķauķis ("Acrocephalus dumetorum")
purva krustaine krustaiņu suga ("Senecio congestus", arī "Senecio paluster")
iesala brāga kublā iejauktais iesals alus tecināšanai
seija Kubls alus darīšanai
žeire Kubls alus darīšanai
zeja Kubls alus darīšanai
zeija Kubls alus darīšanai; seija
škeivyns kubuls alus brūvēšanai
styrnīks kubuls alus tecināšanai
bēme Kuģa vai laivas (ar klāju) šķērssaists, kas savieno brangu galus; kuģa lūku šķērssija
populārā kultūra kultūras prakšu, uzskatu un objektu kopums, kas saistīts ar plašam patēriņam ražotiem produktiem, kuri ietver modi un izklaides industriju, populāro mākslu, literatūru, mūziku, sportu, kino, televīziju, radio un interneta medijus, lielveikalus, tūrisma industriju, atpūtas parkus u. c.
kāpelētājķauķis Ķauķu apakšdzimtas ģints ("Acrocephalus"), nelieli dziedātājputni ar spēcīgu knābi un lielām kājām, dzīvo niedrājos, krūmājos, gk. mitrās vietās, veikli kāpelē pa niedru u. c. augu vertikālajiem stublājiem, 27 sugas, Latvijā konstatētas 6 sugas
Klurakans Ķeltu (vēst. Īrija) zemākā līmeņa mitoloģijā - punduris, vecs vīriņš, kas dzīvo vīna pagrabos un raugās, lai nesabojātos vīns un alus
zimurģija Ķīmijas tehnoloģijas nozare, kas nodarbojas ar vīna un alus darīšanas, siera, rauga un etiķa ražošanas jautājumiem
pūce Ķīsis ("Gymnocephalus cernuus syn. Acerina cernua")
kīvis Ķīvenis - koka trauks; baļļa alus raudzēšanai, kubuls
skallaiks Laika posms, kad apgaismošanai lietoja skalus
sērstu laiks laiks, kad sniega virskārta ir sasalusi un tādējādi atvieglo iešanu
zeltainais lapeņputns lapeņputnu suga ("Sericulus chrysocephalus")
slēpgalvis Lapgraužu dzimtas ģints ("Cryptocephalus"), Latvijā konstatētas 35 sugas, vaboļu ķermenis gandrīz cilindrisks, ar izliektu virsu, priekškrūšu vairogs priekšpusē noliekts uz leju un no virspuses nosedz galvu, kas ir samērā liela un parasti ievelkama priekškrūtīs, segspārni koši
plokšķis Lāpstai līdzīgs darbarīks, ar ko izlīdzina zemi un sadauza sakaltušos zemes gabalus
lesmins Lāsmenis, neaizsalusi vai atkusus vieta (ūdenstilpē)
lastrea Lastrea thelypteris - parastās purvapapardes "Telypteris palustris" nosaukuma sinonīms
Rauga māte latviešu mitoloģijā pārzina alus darīšanu tajā brīdī, kad tiek pārraudzēta apiņota miežu iesala misa
zaļais slēpgalvis Latvijā bieži sastopama slēpgalvju ģints suga ("Cryptocephalus sericeus")
dīgstu laukskrējējs laukskrējēju suga ("Harpalus affinis")
platais lentenis lenteņu klases suga ("Diphyllobothrium latum syn. Bothriocephalus latus, Taenia lata"), kas pieaugušo attīstības stadijā parazitē cilvēka tievajā zarnā
pārliekt Liecot (piemēram, galus, malas kopā), salikt (ko) divkārtīgi, pārdalīt (liekuma vietā); pārlocīt (1)
peipkanna liela alus kanna ar cauruli ("snīpi") liešanai
pyurine liela alus muca
ižbuons liela alus nesamā krūze izliešanai mazākos traukos
ižbāns liela alus vai piena krūze, parasti ar osu
pazlauka liela sile alus brūvēšanai
pazlaukts liela sile alus brūvēšanai
pazlauts liela sile alus brūvēšanai
niedrustrazds Lielais kāpelētājķauķis ("Acrocephalus arundinaceus")
niedru strazds lielais kāpelētājķauķis ("Acrocephalus arundinaceus"), arī niedru kāpelētājķauķis
užbons liels aluskauss
kubuls liels koka toveris alus brūvēšanai vai kāpostu skābēšanai
ķīvens liels trauks alus raudzēšanai, kubuls; ķīvenis
ķīvis liels trauks alus raudzēšanai, kubuls; ķīvenis
Jāņi Līgosvētki; vasaras saulgriežu svētki, ievērojamākie latviešu svētki; atzīmē Līgovakaru 23. VI un Jāņu dienu 24. VI; norises galv. sastāvdaļas: zāļu plūkšana, ozolzaru un ziedu vainagu pīšana, pagalmu, ēku, lopu pušķošana, jāņuguns dedzināšana, līgo dziesmu dziedāšana; rituāla cienasts - siers, miežu alus
blokot Likt, spīlēt (zābaku stulmos) blokus; taisnot, gludināt (zābaku stulmus), iespīlējot tajos apdarinātus koka gabalus
klauvas bendzele līne, ar kuru sasien klauvas dakšas galus, lai gafele neatrautos no masta
pediococcus Lodveida baktēriju koku ģints, kas izraisa alus bojāšanos
pārlocīt Lokot (piemēram, galus, malas kopā), salikt (ko) divkārtīgi, pārdalīt (locījuma vietā); pārliekt
siet Lokot, tinot (kā) galus, stūrus u. tml., veidojot tajos, piemēram, mezglus, cilpas, panākt, ka (tam) rodas savstarpējs saistījums; savstarpēji lokot, tinot (kā galus, stūrus u. tml.), veidojot (tajos), piemēram, mezglus, cilpas, panākt, ka (tiem) rodas savstarpējs saistījums
Purva ķauķis luksta kāpelētājķauķis ("Acrocephalus palustris")
lukstu purvuķauķis lukstu kāpelētājķauķis ("Acrocephalus palustris")
ūniķis ļoti stiprs alus
purva madara madaru suga ("Galium palustre")
Saccharomyces cerevisiae maizes jeb alus raugs
užbāns Mājā brūvēts alus
kukšyns māla pods ar tievu kaklu, vienu vai diviem rokturiem alus vai piena nešanai
ļaks Māla trauks eļļas, bet arī dažādu šķidrumu (sulas, alus, piena) uzglabāšanai
iejavs Malta iesala un ūdens sajaukums noteiktā attiecībā alus pagatavošanai
parastā mandele mandeļu suga ("Amygdalus communis")
Gruzijas mandele mandeļu suga ("Amygdalus georgica")
zemā mandele mandeļu suga ("Amygdalus nana")
trīsdaivu mandele mandeļu suga ("Amygdalus triloba")
dzeltengalvas māņžagata māņžagatu suga ("Picathartes gymnocephalus")
trichuris Matgalvju ģints "Trichocephalus" nosaukuma sinonīms
aitu matgalvis matgalvju suga ("Trichocephalus ovis")
cūku matgalvis matgalvju suga ("Trichocephalus suis")
cilvēka matgalvis matgalvju suga ("Trichocephalus trichiurus"), kas lokalizējas resnās zarnas sienā, garums līdz 5 cm
struceits maza alus muciņa
amatalus mazas darītavas alus, ko ražo mazā mērogā un ar tradicionālām metodēm
šemperalus Mazvērtīgs alus
ušbanis Medus alus, miestiņš
miests Medus alus, miestiņš 1
baložguzna Melnodzene ("Cucubalus baccifer")
plikstiņš Melnodzene ("Cucubalus baccifer")
puliši Melnodzene ("Cucubalus baccifer")
pusliši Melnodzene ("Cucubalus baccifer")
pūslīši Melnodzene ("Cucubalus baccifer")
silene Melnodzene ("Cucubalus baccifer")
supoļi Melnodzene ("Cucubalus baccifer")
plikšķiņš Melnodzene ("Cucubalus")
klāja klīze metāla apkalums uz peldlīdzekļa klāja pie bortiem, paredzēts, lai pasargātu pietauvojamos vai velkamos galus, klāju un klājmalu no berzes bojājumiem; atkarībā no uzdevuma klāja klīzes iedala vaļējās, slēgtās, taisnās un slīpās klīzēs
trieciena meteorīta krāteris meteorīta krāteris, ko veido vidējas masas meteorīts, ietriecoties debess ķermeņa virsmā un deformējot virsmas iežus; trieciena krāterim parasti ir piltuvveida forma; krāterī atrod meteorīta gabalus
šotmezgls Mezgls, kuru lieto sasienot divus galus, no kuriem viens ir iešpleisēta cilpa (arī ar kaušu vai gredzenu), kā arī divus stipri atšķirīga resnuma galus; to sienot, vaļējo galu no apakšas uz augšu izvelk caur pamatgala cilpu, apņem tai apkārt un pabāž zem slogotās vaļējā gala daļas
šotes mezgls mezgls, kuru lieto, sasienot divus galus, no kuriem viens ir iešpleisēta cilpa (arī ar kaušu vai gredzenu), kā arī divus atšķirīga resnuma galus
taisnais mezgls mezgls, kuru lieto, sasienot divus vienāda resnuma galus nelielas slodzes gadījumā
meža ābele mežābele ("Malus sylvestris")
mežu ābele mežābele ("Malus sylvestris")
laukābele Mežābele ("Malus sylvestris")
rūgtābele Mežābele ("Malus sylvestris")
splitābele Mežābele ("Malus sylvestris")
sūrābele Mežābele ("Malus sylvestris") - savvaļas ābele ar sūriem augļiem
ķīkste Mežābele ("Malus sylvestris"), arī tās auglis
miezis Miežu alus
botāniskais muzejs muzejs, kur glabā un eksponē dažādus augu valsts objektus (augļus, sēklas, koksnes gabalus u. tml.)
purva neaizmirstule neaizmirstuļu suga ("Myosotis palustris"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu
lāsmenis Neaizsalusi vai atkususi vieta (ūdenstilpē); arī āliņģis; lasmenis
lasmenis Neaizsalusi vai atkususi vieta (ūdenstilpē); arī āliņģis; lāsmenis
lasminis Neaizsalusi vai atkususi vieta (ūdenstilpē); arī āliņģis; lāsmenis
susla Negaršīgs, mazalkoholisks alus
krototoksīns Neirotoksīns klaburčūskas "Crotalus terrificus" indē
malasledus Nekustīga jūras ledussega, kas ir piesalusi pie krasta vai pie baseina dibena, veidojas gar izrobotiem krastiem seklūdens apstākļos un starp salām Arktikā un Antarktīdā
mazs neliela (piem., 0,3 l) alkoholiska dzēriena (parasti alus) pudele
kegs neliela izmēra (metāla) muciņa, parasti alus pildīšanai
zviķis neliela tapa, ar ko aizbāž caurumu alus mucas virspusē
šlūces Nelielas ragavas baļķu transportēšanai, nostiprinot tievos galus uz tām
veldenīte neliels apaļš koks, uz kura uzsēja audekla galus
melnodzene Neļķu dzimtas ģints ("Cucubalus"), 1 suga, kas sastopama arī Latvijā
matgalvis Nematožu klases ģints ("Trichocephalus syn. Trichuris"), parazītiski tārpi, kas cilvēku un dzīvnieku organismā ierosina trihocefalozi
tubulizācija Nerva brīvās plastikas veids, kad bojātā nerva galus ievieto absorbējama materiāla cilindrā (piem., artērijas vai vēnas gabaliņš, želatīna caurulīte u. c.)
mūdēt Nesekmīgs alus rūgšanas process
pizla Nestiprs, viegls alus; piza
lielais niedru ķauķis niedru kāpelētājķauķis ("Acrocephalus arundinaceus")
lielais niedruķauķis niedru kāpelētājķauķis ("Acrocephalus arundinaceus")
lielais purvuķauķis niedru kāpelētājķauķis ("Acrocephalus arundinaceus")
mazais niedruķauķis niedru kāpelētājķauķis ("Acrocephalus scirpacreus")
sulalus no bērza sulām darināts alus; sulu alus
misa no graudiem vai iesala iegūts ekstraktvielu šķīdums ūdenī degvīna vai alus darīšanai
kviešalus no kviešu graudiem gatavots alus
zlaukts no viena koka izdobts trauks mājalus tecināšanai
slēdzējnogrieznis Nogrieznis, kas savieno (kā) galus, galējos punktus
nocirpt Nogriezt (piemēram, zaru galus, galotnes, zāli), lai nolīdzinot, saīsinot izveidotu vēlamo formu
aizgalot Nostiprināt galus
nodrošināt ar šķelttapu novērst uzgriežņa patvaļīgu atskrūvēšanos, izmantojot šķelttapu; lai novērstu uzgriežņa atskrūvēšanos, skrūves galā, kas pēc pieskrūvēšanas paliek brīvs, izveido radiālu urbumu, kurā ievieto šķelttapu un atliec tās brīvos galus vai vienu galu
vēdināt Novietojot svaigā gaisā (piemēram, segas, apģērba gabalus), panākt, ka (tiem) zūd sasmakums
Ādama ābele ogu ābele ("Malus baccata")
paradīzes ābele ogu ābele ("Malus baccata"), zemā ābele ar sīkiem augļiem, dekoratīva ābele, atsevišķām šķirnēm augļi ir ēdami
polārā orbīta orbīta, kurā ievadītais Zemes mākslīgais pavadonis pārlido zemeslodes polu apgabalus; atbilstoši izvēloties orbītas raksturlielumus, var panākt, ka ilgstošā laikā pavadonis secīgi pārlūko visus Zemes virsmas apgabalus
ostericum Ostericum palustre - purva mātsaknes "Angelica palustris" nosaukuma sinonīms
purva ozols ozolu suga ("Quercus palustris"), ko reizēm audzē parkos
skalu slēpsna pagale, no kā plēš skalus
purva paķērsa paķērsu suga ("Rorippa palustris", arī "Nasturtium palustre")
purva pameldrs pameldru suga ("Eleocharis palustris syn. Scirpus palustris")
sivoloka pārāk plāns alus
pūslīte parastā plaukšķene (_Silene cucubalus_, senāk _Silene vulgaris_)
Dryopteris thelypteris parastās purvpapardes "Thelypteris palustris" nosaukuma sinonīms
ārdīt Pārgriežot, pārraujot vai izvelkot diegus šuvuma vietā, dalīt (apģērbu, sašūtus drēbju gabalus u. tml.)
rūgstole Pārpalikumi (biezumi), kas rodas spirta vai alus ražošanas procesā; brāga
brāga Pārpalikumi (biezumi), kas rodas spirta vai alus ražošanas procesā; izmanto arī kā lopbarību
drabenes Pārpalikumi alus darīšanas procesā; drabiņas
pārkāzas Pārpalikušais alus (pildot alu mucās)
sprīžot Pārvietoties, savirzot ķermeņa galus kopā un pēc tam attālinot tos vienu no otra (parasti par kāpuriem)
paškambāt Paskaldīt (piemēram, gatavojot skalus)
miestiņš Pašdarīts, parasti salds, alus
sasašūties Pašūt sev (vairākus vai daudzus apģērba gabalus)
pluonais ols patekas, otrās šķiras alus, kas iegūts pēc 30-36 l notecināšanas no 16 kg iesala
purngals Pēdas priekšējā daļa (zeķēm), kura sedz pirkstgalus
segraugi Pelējumiem radniecīgi mikroorganismi, gaisa klātbūtnē attīstās uz alus, vīna, etiķa, skābētiem un marinētiem produktiem
sārtais pelikāns pelikānu suga ("Pelecanus onocrotalus"), Latvijā reģistrēta 5 reizes
purva pienene pieneņu suga ("Taraxacum palustre"), latvijā sastopama reti, aizsargājama
piesienamais gredzens pietauvošanās vietā krastā (krastmalā) nostiprināts kustīgs metāla riņķis, caur kuru izvelk piesienamos galus
iekšzeme Pievienotās vērtības nodokļa izpratnē - visa Latvijas teritorija, izņemot Muitas likumā atrunātās muitas noliktavas, beznodokļu tirdzniecības veikalus un brīvās ekonomiskās zonas
hidranencefālija Pilnīgs vai daļējs smadzeņu pusložu trūkums, kuru vietā ir smadzeņu ventrikuli, pildīti ar likvoru "hydrocephalus internus" gadījumos
Bogalūsa pilsēta ASV ("Bogalusa"), Luiziānas štatā, 11900 iedzīvotāju (2014. g.)
naģi Pirkstaini cimdi, kas apsedz tikai pirksta apakšējo daļu, bet atstāj kailus pirkstu galus
pazlauka Pirmā biezākā un labākā alus misa
pazlaukts Pirmā biezākā un labākā alus misa
pazlaugts pirmā misa, pirmais neraudzētais alus
pazlaukte pirmā misa, pirmais neraudzētais alus
linošana Pirmskāzu apdāvināšanas paraša, kad neprecētas māsīcas rudeņos pie māršām brauca ciemoties, īpaši ar to nolūku, no viņām linus vai kādus drēbes gabalus savam pūram ielasīt
botriocefals Plakantārpu tipa lenteņu klases ģints ("Bothriocephalus"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga
dzeres Plāns alus
pusalus Plāns alus, tāpiņš
papīrs Plāns izstrādājums, ko iegūst, veltnējot šķiedrainu materiālu (koksni, makulatūru, auduma gabalus u. tml.), kuram pievienotas līmvielas, krāsvielas, pildvielas
zeidulis Plāns, vājš alus; pižulis
Āzijas bifeļa domesticētā forma plaši sastopams mājlops ("Bubalus arnee f. bubalis"), kas domesticēts Indijā pirms \~5000 gadiem
šķirbgalvis Platais lentenis ("Diphyllobotthrium latum", senāk "Bothriocephalus latus")
ziemeļu jūrasbullis platgalvju dzimtas suga ("Myoxocephalus scorpius syn. Cottus scorpius"); ziemeļu buļļzivs; ziemeļu platgalve
četrragu platgalve platgalvju dzimtas suga ("Triglopsis quadricornis syn. Myoxocephalus quadricornis"), arī četrragu jūrasbullis un četrragu buļļzivs
derglīt Plēst skalus
drazgāt Plēst skalus
traicīt Pļaut tikai tā pa virsu, pašus galus
pļaveglītis Pļaveglīte ("Pedicularis palustris")
purngals Priekšējā daļa (apaviem), kura sedz pirkstgalus
babuīns Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas mērkaķu dzimtas paviānu ģints suga ("Papio cynocephalus"), sastopama Āfrikā
kulisjē Privāts biržas mākleris Parīzē, kurš savus veikalus nokārto plie biržas ieejas
siešana process, kurā izstrādātās aušanas pamatnes šķēru galus sasien ar jaunās aušanas pamatnes šķēru galiem un mezglus izvelk cauri lamelēm, nītīm un šķietam
maska process, kurā izvēlas atsevišķus apgabalus, kam jāpaliek nemainītiem, ja pats attēls tiek pārveidots
disasambleris Programma, kas pārveido mašīnvalodas programmu, objekta vai ielādes moduli ekvivalentā asamblera programmā, nosakot iezīmes, apakšprogrammu ieejas punktus, kā arī atdalot komandu un datu apgabalus
alus svētki publisks sarīkojums, kas raksturīgs valstīm ar senām alus darīšanas un lietošanas tradīcijām, kas parasti notiek brīvā dabā vai pagaidu būvēs, var ilgt vairākas dienas, to sastāvdaļa ir dažādu šķirņu alus lietošana, nacionālie apģērbi vai tautastērpi, mūzika
aliņš Pudelē vai skārdenē pildīts alus
bairišals Pudeļu alus
bairīšalus Pudeļu alus
purva purene pureņu suga ("Caltha palustris"), kas Latvijā bieži sastopama mitrās un purvainās vietās mežos, krūmājos, pļavās, ūdenstilpju krastos, tā ir līdz 40 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs, lapas nierveidīgas vai ieapaļi sirdsveidīgas, tumšzaļas, spīdīgas, ziedi dzelteni, zied maijā—jūnijā
atula puķīte purva atālene ("Parnassia palustris")
atāla puķe purva atālene ("Parnassia palustris")
sirdišnieks purva atālene ("Parnassia palustris")
sirdspuķīte purva atālene ("Parnassia palustris")
sirsneņa purva atālene ("Parnassia palustris")
atāla Purva atālene ("Parnassia palustris")
atālzāle Purva atālene ("Parnassia palustris")
rudenspuķe Purva atālene ("Parnassia palustris")
rudinspuķe Purva atālene ("Parnassia palustris")
sirdszāles Purva atālene ("Parnassia palustris")
sirdszālīte Purva atālene ("Parnassia palustris")
sirsenīte Purva atālene ("Parnassia palustris")
vienlapa Purva atālene ("Parnassia palustris")
vienlape Purva atālene ("Parnassia palustris")
vīveļzālīte Purva atālene ("Parnassia palustris")
pēterzāle Purva atālene ("Parnassia palustris"); iežgraužiem piederīgs zālējāds mitru purvainu vietu augs, garkātainām augšlapām, sēdošu, sirdsveidīgi olējādu stublāja lapu, pa vienam novietotiem, lieliem, baltiem, gareni strīpotiem ziediem, 5 dziedzeraini skropstotām papildu putekšnīcām, ar kurām ķer kukaiņus
babaunieks Purva cūkausis ("Calla palustris")
briežauss Purva cūkausis ("Calla palustris")
avenragi Purva cūkausis ("Calla palustris"), daudzgadīgs kallu dzimtas augs
aveņragi Purva cūkausis ("Calla palustris"), daudzgadīgs kallu dzimtas augs
bukulapas Purva cūkausis ("Calla palustris"), daudzgadīgs kallu dzimtas augs
cūkause Purva cūkausis ("Calla palustris"), daudzgadīgs kallu dzimtas augs
cūkauss Purva cūkausis ("Calla palustris"), daudzgadīgs kallu dzimtas augs
goteņlapas Purva cūkausis ("Calla palustris"), daudzgadīgs kallu dzimtas augs
goteņulapas Purva cūkausis ("Calla palustris"), daudzgadīgs kallu dzimtas augs
kalla Purva cūkausis ("Calla palustris"), daudzgadīgs kallu dzimtas augs
kalva Purva cūkausis ("Calla palustris"), daudzgadīgs kallu dzimtas augs
liepene Purva cūkausis ("Calla palustris"), daudzgadīgs kallu dzimtas augs
liepenes Purva cūkausis ("Calla palustris"), daudzgadīgs kallu dzimtas augs
pupurlāksis Purva cūkausis ("Calla palustris"), daudzgadīgs kallu dzimtas augs
cūkeglītes Purva jāņeglīte ("Pedicularis palustris")
dumbri Purva jāņeglīte ("Pedicularis palustris")
eglīte Purva jāņeglīte ("Pedicularis palustris")
eglītes Purva jāņeglīte ("Pedicularis palustris")
jāņegle Purva jāņeglīte ("Pedicularis palustris")
jāņeglītes Purva jāņeglīte ("Pedicularis palustris")
pļaveglītes Purva jāņeglīte ("Pedicularis palustris")
puregle Purva jāņeglīte ("Pedicularis palustris")
purveglīte Purva jāņeglīte ("Pedicularis palustris")
purveglītes Purva jāņeglīte ("Pedicularis palustris")
segliņi Purva jāņeglīte ("Pedicularis palustris")
tēviņi Purva jāņeglīte ("Pedicularis palustris")
utene Purva jāņeglīte ("Pedicularis palustris")
utubunga Purva jāņeglīte ("Pedicularis palustris")
utuzāle Purva jāņeglīte ("Pedicularis palustris")
zvagulis Purva jāņeglīte ("Pedicularis palustris")
cūkeglīte Purva jāņeglīte ("Pedicularis palustris"); purveglīte; jāņeglīte; dumbri; utene; utubunga; blakšu zāle
maucikli Purva kosa ("Equisetum palustre")
maucikļi Purva kosa ("Equisetum palustre")
mātsakne Purva mātsakne - čemurziežu dzimtas zirdzeņu ģints augu suga ("Angelica palustris") - reti sastopams, aizsargājams lakstaugs ar garu, augšdaļā zarainu stublāju, plūksnainām lapām un baltiem, čemuros saliktiem ziediem
donis Purva pameldrs ("Eleocharis palustris")
maukleji Purva pameldrs ("Eleocharis palustris")
maukļi Purva pameldrs ("Eleocharis palustris")
bumbulis purva purene ("Caltha palustris")
balbuki Purva purene ("Caltha palustris")
bulbuki Purva purene ("Caltha palustris")
bulenes Purva purene ("Caltha palustris")
bullenes Purva purene ("Caltha palustris")
burbule Purva purene ("Caltha palustris")
cūkausis Purva purene ("Caltha palustris")
govpurenes Purva purene ("Caltha palustris")
govpurne Purva purene ("Caltha palustris")
govpurni Purva purene ("Caltha palustris")
govpurniņi Purva purene ("Caltha palustris")
govspurne Purva purene ("Caltha palustris")
govspurņi Purva purene ("Caltha palustris")
konnspurnis Purva purene ("Caltha palustris")
konspurnis Purva purene ("Caltha palustris")
plūmene Purva purene ("Caltha palustris")
plunčene Purva purene ("Caltha palustris")
pluncenes Purva purene ("Caltha palustris")
plunčenes Purva purene ("Caltha palustris")
plunčeņi Purva purene ("Caltha palustris")
pogane Purva purene ("Caltha palustris")
porenes Purva purene ("Caltha palustris")
porens Purva purene ("Caltha palustris")
pormītes Purva purene ("Caltha palustris")
porms Purva purene ("Caltha palustris")
porniņ Purva purene ("Caltha palustris")
porniņa Purva purene ("Caltha palustris")
porniņas Purva purene ("Caltha palustris")
porns Purva purene ("Caltha palustris")
porpurens Purva purene ("Caltha palustris")
pura Purva purene ("Caltha palustris")
purainīte Purva purene ("Caltha palustris")
purans Purva purene ("Caltha palustris")
pureni Purva purene ("Caltha palustris")
pureņi Purva purene ("Caltha palustris")
purenis Purva purene ("Caltha palustris")
purenītes Purva purene ("Caltha palustris")
purens Purva purene ("Caltha palustris")
pūri Purva purene ("Caltha palustris")
purines Purva purene ("Caltha palustris")
purini Purva purene ("Caltha palustris")
puriņi Purva purene ("Caltha palustris")
pūriņi Purva purene ("Caltha palustris")
purins Purva purene ("Caltha palustris")
purmi Purva purene ("Caltha palustris")
purms Purva purene ("Caltha palustris")
purna Purva purene ("Caltha palustris")
pūrna Purva purene ("Caltha palustris")
purnas Purva purene ("Caltha palustris")
pūrnas Purva purene ("Caltha palustris")
purnava Purva purene ("Caltha palustris")
purne Purva purene ("Caltha palustris")
purnene Purva purene ("Caltha palustris")
purnes Purva purene ("Caltha palustris")
purņi Purva purene ("Caltha palustris")
purnīni Purva purene ("Caltha palustris")
purniņš Purva purene ("Caltha palustris")
purnis Purva purene ("Caltha palustris")
purnīši Purva purene ("Caltha palustris")
purnpuķe Purva purene ("Caltha palustris")
purns Purva purene ("Caltha palustris")
purvainīte Purva purene ("Caltha palustris")
purvene Purva purene ("Caltha palustris")
spurksna Purva purene ("Caltha palustris")
spurna Purva purene ("Caltha palustris")
spurnas Purva purene ("Caltha palustris")
spurne Purva purene ("Caltha palustris")
spurņi Purva purene ("Caltha palustris")
spurnis Purva purene ("Caltha palustris")
spurnīši Purva purene ("Caltha palustris")
spurns Purva purene ("Caltha palustris")
traukšīns Purva purene ("Caltha palustris")
ūdeņpurenes Purva purene ("Caltha palustris")
purvāju rūgtņi purva rūgtdille ("Peucedanum palustre") ar šķautnaini dziļi rievotu, bieži purpursarkanu, dobumainu, kailu, galotnē zarainu stublāju, baltiem vai sarkaniem ziediem, daudz vīkāllapām ar baltu plēvvīli
ūdensprīmula purva sermulīte ("Hottonia palustris")
vāverenājs purva vaivarājs (_Ledum palustre_)
vaivērņi Purva vaivariņi ("Ledum palustre")
vāvurāji Purva vaivariņi ("Ledum palustre")
dzaivarāji Purva vaivariņš ("Ledum palustre")
dzaivari Purva vaivariņš ("Ledum palustre")
dzaiveri Purva vaivariņš ("Ledum palustre")
dzeiveri Purva vaivariņš ("Ledum palustre")
kakauži Purva vaivariņš ("Ledum palustre")
kukuči Purva vaivariņš ("Ledum palustre")
kukudži Purva vaivariņš ("Ledum palustre")
kukuži Purva vaivariņš ("Ledum palustre")
kukuzis Purva vaivariņš ("Ledum palustre")
kukužīte Purva vaivariņš ("Ledum palustre")
kukužni Purva vaivariņš ("Ledum palustre")
kukužņi Purva vaivariņš ("Ledum palustre")
puraši Purva vaivariņš ("Ledum palustre")
purašķi Purva vaivariņš ("Ledum palustre")
putoši Purva vaivariņš ("Ledum palustre")
vaivarāji Purva vaivariņš ("Ledum palustre")
vaivarājs Purva vaivariņš ("Ledum palustre")
vaivarenes Purva vaivariņš ("Ledum palustre")
vaivari Purva vaivariņš ("Ledum palustre")
vaivariņas Purva vaivariņš ("Ledum palustre")
vaivars Purva vaivariņš ("Ledum palustre")
vaiverāji Purva vaivariņš ("Ledum palustre")
vaiveres Purva vaivariņš ("Ledum palustre")
vaiveri Purva vaivariņš ("Ledum palustre")
vaivernāji Purva vaivariņš ("Ledum palustre")
vaivers Purva vaivariņš ("Ledum palustre")
vaivierņi Purva vaivariņš ("Ledum palustre")
vāvarans Purva vaivariņš ("Ledum palustre")
vāveraji Purva vaivariņš ("Ledum palustre")
vāverāji Purva vaivariņš ("Ledum palustre")
vāvere Purva vaivariņš ("Ledum palustre")
vāverēji Purva vaivariņš ("Ledum palustre")
vāverenāji Purva vaivariņš ("Ledum palustre")
vāverene Purva vaivariņš ("Ledum palustre")
vāverenes Purva vaivariņš ("Ledum palustre")
vāverines Purva vaivariņš ("Ledum palustre")
vāveriņi Purva vaivariņš ("Ledum palustre")
vāveriņš Purva vaivariņš ("Ledum palustre")
vāverīši Purva vaivariņš ("Ledum palustre")
vāverītes Purva vaivariņš ("Ledum palustre")
vāvernaji Purva vaivariņš ("Ledum palustre")
vāvernāji Purva vaivariņš ("Ledum palustre")
vāvernājs Purva vaivariņš ("Ledum palustre")
veiveri Purva vaivariņš ("Ledum palustre")
veivēriņi Purva vaivariņš ("Ledum palustre")
veivērņi Purva vaivariņš ("Ledum palustre")
vīgrieži Purva vaivariņš ("Ledum palustre")
asiņpuķe Purva vārnkāja ("Comarum palustre")
dzērkājis Purva vārnkāja ("Comarum palustre")
dzērvkāja Purva vārnkāja ("Comarum palustre")
dzērvukājas Purva vārnkāja ("Comarum palustre")
vārnaga Purva vārnkāja ("Comarum palustre")
vārnkājas Purva vārnkāja ("Comarum palustre")
varžkājas Purva vārnkāja ("Comarum palustre")
vilkakauls Purva vārnkāja ("Comarum palustre")
vilkkaule Purva vārnkāja ("Comarum palustre")
vilkkaules Purva vārnkāja ("Comarum palustre")
vistenaji Purva vārnkāja ("Comarum palustre")
vistenes Purva vārnkāja ("Comarum palustre")
vistkāji Purva vārnkāja ("Comarum palustre")
parastā purvpaparde purvpaparžu suga ("Thelypteris palustris")
žūra Pusdarīts alus
miezītis Pusdarīts, parasti salds, miežu alus
puskurnis Puslitrs alus jeb 50 ml balzāma
gramolata Pussasalusi limonāde
paslauka putas (gk. alus); nenorūguša alus peliekas; alus atliekas
dumbrvistiņa Putnu klases dzērvjveidīgo kārtas dzimta ("Rallidae"), sastopamas visā pasaulē, izņemot polāros apgabalus; slikti lido, lieliski skrien, dažas sugas labi peld; 18 ģintis, 123 sugas, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 6 sugas - dumbrcālis, grieze, ormanīši (2 sugas), ūdensvistiņa, laucis
melnvālodze Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas austrumvālodžu dzimtas divas ģintis ("Agelaius" un "Xanthocephalus")
strazdvālodze Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas austrumvālodžu dzimtas trīs ģintis ("Euphangus", "Quoscalus" un "Scaphidura")
špukteris Putojošs, stiprs alus
Lazo rezervāts rezervāts Krievijas Piejūras novadā, Tačina grēdas austrumos, platība - 1165 kvadrātkilometri, augstums - līdz 1380 m, dibināts 1936. g., lai saglabātu skujkoku un platlapju mežus, austrumu briežus, staltbriežus (izjubrus), tīģerus, Ķīnas goralus
uzsalums rezultāts --> uzsalt; sasalusi (sniega, zemes) virskārta
zīleskanna Ritualizēta alus dzeršana ar nolūku, lai pasākums, norise izdotos
loks Rokas ierocis šaušanai ar bultām - elastīgs stienis, kas saliekts līknes daļas formā, savelkot tā galus ar stiegru
agrimēnsors Romiešu zemes mērnieks, kas sākotnēji strādāja karaspēkā, sadalot nometnes un zemes gabalus
ābele Rožu dzimtas augļu koks (ģints "Malus") ar kuplu, plašu lapotni, baltsārtiem ziediem, apaļiem vai ieapaļiem, parasti sulīgiem augļiem, 54 sugas, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga (mežābele), 16 sugas introducētas, no tām 2 pāriet savvaļā, pasaulē kultuvē \~10 tk šķirņu, Latvijā dārzos un kolekcijās \~500 šķirņu
mandele Rožu dzimtas ģints ("Amygdalus"), neliels, vasarzaļš koks vai krūms, \~40 sugu, Latvijā kā krāšņumaugus audzē 2 sugu atsevišķas šķirnes
mežābele Rožu dzimtas, ābeļu ģints suga ("Malus sylvestris"), koks ar ērkšķainiem zariem un kailām lapām
gravenšteins Rudens šķirnes ābele, šīs šķirnes ābols ("Malus domestica 'Gravenstein'")
jaucēšs rūgstošs alus
purva rūgtdille rūgtdiļļu suga ("Peucedanum palustra")
bairišs Rūpnieciski ražots alus; bairītis
Latvijas Alus darītāju savienība sabiedriska organizācija, dibināta 1993. g. ar mērķi apvienot Latvijas alus darītavas un to darbību atbalstošas fiziskas un juridiskas personas, mainīt alkohola patēriņa struktūru par labu vieglajiem alkoholiskajiem dzērieniem, veicināt kvalitatīva alus, iesala un alus miežu ražošanu un nodrošināt informācijas apmaiņu
satrākelēt Sadiegt divus auduma gabalus kopā
iedarināt Sagatavot iedaru (alus pagatavošanai)
uzgriezt Sagriezt (pārtikas produktu, parasti desu, sieru, augli) šķēlēs, gabalos u. tml. un novietot (šķēles, gabalus u. tml.) virsū (uz kā, kam, arī kur)
piemaukt Saģērbt (vairākus, daudzus apģērba gabalus)
sasamaukties Saģērbt sev (vairākus apģērba gabalus)
maltoze Saharīds - cietes sašķelšanās starpprodukts, kas rodas alus, spirta gatavošanas procesā; iesalcukurs
samūdēties saka par alus iesala brāgas sliktu (lēnu) rūgšanu
skraba Sakaltusi, sasalusi vai citādi sacietējusi zemes virskārta
siltalus Sakarsēts un īpaši sagatavots alus, kam ir pievienots vārošs piens, ar cukuru sakults olas dzeltenums un garšvielas (piemēram, ingvers, kanēlis)
ietvarsējeņi Saknes ietverošos 50-500 cm2 substrāta veidojumos no iesētām sēklām izaudzēti sējeņi, ko izmanto apmežošanā; var stādīt jebkurā laikā, kamēr zeme nav sasalusi
iesalt sala ietekmē kļūt tādam, ko stingri apņem, ietver ledus, sasalusi zeme
saldalutiņš Salds alus
dzintele Saliekts metāla stienītis (piemēram, atslēgas piekāršanai), kura asos galus iedzen durvīs, vārtos u. tml.
kalacis Salmu vai siena kaudzes sasalusī virskārta
naktssargs Sargs, kas naktī apsargā, parasti veikalus, uzņēmumus, noliktavas
purva sārmene sārmeņu suga ("Stachys palustris")
skrāpsna Sasalusi cieta virskārta, sērsna
sasalumi Sasalusi dzīvnieku barībam, parasti sakņaugi
strēģele Sasalusi lāsteka
strieģele Sasalusi lāsteka
strūgala Sasalusi lāsteka
tilka Sasalusi lāsteka
streģele Sasalusi lāsteka, ledus tilka
standala Sasalusi ledus tilka; lāsteka
ledus Sasalusi ūdens, ūdenstilpes augšējā kārta, tās gabals vai gabali
slaugzna Sasalusi vai sakaltusi cieta virskārta, ledus, kraupis
čankurs Sasalusi zemes pika
skabiņas saskābuša alus paliekas mucā
apspraukt Sasmalcināt rudzu vārpu galus
sīkziedu saulgrieze saulgriežu suga ("Helianthus microcephalus")
metināt Savienot (būvkoku) galus
līmēt Savienot ar līmi (kā) malas, galus u. tml.
riest Savienot divus gabalus
špleisēt Savienot virves galus
sametināt Savstarpēji savienot (būvkoku) galus, parasti pilnīgi
seije Seija - koka trauks alus tecināšanai alus darīšanas laikā
centriskais sfagns sekcijas "Palustria" sfagnu suga ("Sphagnum centrale")
jumstiņu sfagns sekcijas "Palustria" sfagnu suga ("Sphagnum imbricatum"), Latvijā aizsargājama
Magelāna sfagns sekcijas "Palustria" sfagnu suga ("Sphagnum magellanicum")
purva sfagns sekcijas "Palustria" sfagnu suga ("Sphagnum palustre")
kārpainais sfagns sekcijas "Palustria" sfagnu suga ("Sphagnum papillosum"), Latvijā aizsargājama
pīkana sens alus trauks (aptuveni litra tilpumā)
purva sermulīte sermulīšu ģints suga ("Hottonia palustris"), Latvijā sastopama samērā bieži stāvošos vai lēni tekošos ūdeņos, ziednesis 10-40 cm garš, biezlapains ar skraju ziedkopu
hotonija sermulīte ("Hottonia palustris"), saukta arī par ūdensprīmulu, akvāriju krāšņumaugs, audzē kā krastu stādījumus
šuls Sienā vertikāli iebūvēts baļķis, kura robos horizontāli ievieto baļķu galus
sasiet Sienot savienot (kā) galus, stūrus u. tml.; sienot savienot (kā galus, stūrus u. tml.)
mazais vakarsikspārnis sikspārņu dzimtas suga ("Nyctalus leisleri"), ķermeņa garums - 58-72 mm, ausis biezas, īsas un platas, augšdaļā noapaļotas, Latvijā rets vasarotājs, dzīvo gk. platlapju, kā arī jauktos mežos, Latvijā kā faunas retums ir aizsargājams
rūsganais vakarsikspārnis sikspārņu dzimtas suga (“Nyctalus noctula”), aizsargājams dzīvnieks, izplatīts jauktos un platlapju mežos, Latvijas populācijas ir migranti
bieķezis Siltalus
siltals Siltalus
perlīts Siltumizolācijas materiāls, ko iegūst, apdedzinot stiklveida vulkānisko iežu gabalus
polivinilpirolidons Sintētisks polimērs ar molekulmasu 30000-60000, farmācijā lieto par disperģējošu un suspendējošu reaģentu; pārtikas piedeva E1201, dzidrinātājs, stabilizētājs, lieto alus, vīna un etiķa ražošanā, var radīt plaušu bojājumus, lietojot pretiedeguma līdzekli var radīt alerģisku kontakta dermatītu, kancerogēns; PVP
kulērs Sīrupa konsistences tumši brūna grauzdēta cukura masa, ko lieto ruma, alus, liķieru, etiķa u. c. dzērienu un arī ēdienu krāsošanai
purva skābene skābeņu suga ("Rumex palustris")
skuobuļs skābs alus
ļurkšis skaņa, kas rodas plīstot uzpeldošiem burbuļiem alus vai vīna rūgšanas procesā
purva skarene skareņu suga ("Poa palustris")
džindžulis Slikts alus
bibuška Slikts alus, susla
dzyra slikts, neizdevies alus
piza Slikts, novadējies alus
džindžins Slikts, novadējies alus vai cits dzēriens
džindžis Slikts, novadējies alus vai cits dzēriens; džindžiņš
pizulis Slikts, novadējies alus; slikts dzēriens; piza
neiroepitēlijs Specializētas epiteliālas struktūras, kas veido jušanas nervu galus, piem., tīklenes nūjiņas un vālītes, deguna ožas šūnas, iekšējās auss matiņšūnas, garšas šūnas garšas pumpuros
sprādžu Sprādžu puķe - melnodzene ("Cucubalus")
priežu sprīžotājs sprīžotāju dzimtas suga ("Bupalus piniarius")
lopbarības smalcinātājs stacionāra lopbarības sagatavošanas mašīna sulīgās un rupjās barības sagriešanai; govīm barību sagraiza nažu trumulī 20–50 mm gabalos, cūkām vai putniem smalcināšanu turpina smalcinātājkamerā, kur iegūst 2–10 mm garus gabalus
pārstiept Stiepjot izvirzīt garumā un piestiprināt, parasti abus galus
nostiept Stiepjot izvirzīt garumā un piestiprināt, parasti abus galus; stiepjot izvirzīt garumā gar (ko), pār (ko)
škļanka stikla alus kauss ar rokturi
šļanka stikla alus kauss ar rokturi
ļurļaks Stiprināts alus
zibsnis Stiprs alus
džiņdža Stiprs pašdarināts alus vai degvīns
akmeņčakstīte Strautu akmeņčakstīte - mežastrazdu apakšdzimtas suga ("Chaimarrornis leucocephalus")
dzeltenmelnais strupknābis strupknābju dzimtas suga ("Eurylaimus ochromalus")
jauciešs Svaigs alus, vēl nesaliets mucās
ebonasfalts Sveķu ziede, sastāv no asfalta, sveķu piķa, nedaudz kaučuka, 5% cieta parafīna un 34% mālu, lietoja alus darītavās beton alus mucu izklāšanai
lupulīns Sveķveida viela, ko satur apiņu rogas un ko izmanto alus gatavošanā
svīķis Sviķis - maza tapiņa (alus) mucas virspusē gaisa caurumiņa aiztaisīšanai; spunde
pārkāsas Svinības sakarā ar norūgušā alus pārliešau no kubla mucās
purva šeihcērija šeihcēriju suga ("Scheuchzeria palustris"), daudzgadīgs lakstaugs ar īsu sakneni kas Latvijā sastopams sūnu purvos starp ciņiem, arī pārpurvotos ezeru krastos
melnodzene šīs ģints suga ("Cucubalus baccifer"), augs ar guļošu vai kāpelējošu stumbru un melnām ogām, Latvijā aizsargājama
sapiņš Šķidrs alus
cikutīns Šķidrs velnarutku alkaloīds; nomāc centrālo nervu sistēmu un paralizē nervu galus skeleta muskulatūrā
peiza šķidrs, plāns alus
dzēriens Šķidrums, ko iegūst pēc alus un pateku notecināšanas, drabiņām trešo reizi uzlejot ūdeni
apiņu šūpotnis šūpotņu suga ("Hepialus humuli"), kas Latvijā sastopama visbiežāk
šūdināt Šūt (piemēram, apģērba gabalus, apavus); arī likt šūt, pasūtīt (ko šujamu)
kannaraudzis tāds, kas pareģo pēc alus putām kannā
kannarauģis tāds, kas pareģo pēc alus putām kannā
plānalus Tāpiņš, plāns alus
ņerbulis tas, kas no ēdiena izvēlas labākos gabalus
tragantzirnis Tauriņziežu dzimtas ģints ("Astragalus"), lakstaugs, retāk puskrūms vai krūms, \~2000 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas, tikai lakstaugi, ar zarainu guļošu vai pacilu stublāju, plūksnainām lapām un dzelteniem, violetiem, sārtiem, retāk baltiem nokareniem ziediem ķekaros lapu žāklēs
Gambrīns Teiksmains lejasvācu karalis, kas esot izgudrojis alus darīšanu
susla Tēja ar spirtu, degvīnu; silts alus
tērvetnieki Tērvetes alus
jaunrauga Tikko (kā) raudzēts (alus)
purpura tirānputns tirānputnu suga ("Pyrocephalus rubinus")
smiltāju tragantzirnis tragantzirņu suga ("Astragalus arenarius")
dedestiņu tragantzirnis tragantzirņu suga ("Astragalus cicer"), Latvijā aizsargājama, adventīva
Dānijas tragantzirnis tragantzirņu suga ("Astragalus danicus")
saldlapu tragantzirnis tragantzirņu suga ("Astragalus glycyphyllos")
nokarenais tragantzirnis tragantzirņu suga ("Astragalus penduliflorus"), Latvijā aizsargājama
Grumbdaivu tragantzirnis tragantzirņu suga ("Astragalus rytilobus"), Latvijā adventīva
slaukts Trauks (kubls) alus darīšanai
seiris trauks alus brūvēšanai
zeiris Trauks alus brūvēšanai
kārlītis Trešdaļlitra alus pudele
kroplītis Trešdaļlitra alus pudele
puļķis Trešdaļlitra alus pudele
strucis Trucis, muciņa; alus muca
pavasara ūdenīte ūdenīšu suga ("Callitriche verna syn. Callitriche palustris")
plakanā ūdensspolīte ūdensspolīšu suga ("Choanomphalus riparius"), Latvijā sastopama reti
Andu ūdenstrazds ūdensstrazdu suga ("Cinclus leucocephalus")
priekšuguns Uguns maizes krāsns priekšā, ko uzkur, kad krāsns izkurināta, saraušot krāsns priekšā kvēlošas ogles un uzliekot tām skalus virsū, lai maize labāk ceptos un krāsnī būtu labāk saredzama
Jeņiseja upe Krievijā, Krasnojarskas novadā un Tivas Republikā, Austrumsibīrijas un Rietumsibīrijas robežupe, plūst no Ziemeļmongolijas līdz Ziemeļu Ledus okeānam, garums - 3487 km, ietek Karas jūrā, lejtecē gultnes platums sasniedz 20 km, dziļums - līdz 15-20 m, lielākā daļa kuģojama, taču \~8-9 mēnešus gadā ir aizsalusi
biedru alus uz svētkiem (visbiežāk uz Jāņiem) par kopējiem līdzekļiem sarūpēts alus
saģērbt Uzģērbt (vairākus apģērba gabalus)
dasavilkties Uzģērbt sev vairākus apģērba gabalus
piesamaukties Uzģērbt sev vairākus apģērba gabalus
piesatuzavāties Uzģērbt sev vairākus apģērba gabalus
piesavilkties Uzģērbt sev vairākus apģērba gabalus
karsēklis Uzsildīts alus ar pienu
peziks Uzsildīts izkāstas auzu tumes un alus maisījuma dzēriens
pezics Uzsildīts izkāstas auzu tumes un alus maisījuma dzēriens; peziks
savilkt Uzvilkt (vairākus, daudzus apģērba gabalus)
laukskrējējs Vaboļu kārtas skrejvaboļu dzimtas ģints ("Harpalus"), zināms >350 sugu, Latvijā konstatēts 19 sugu, vaboļu ķermenis iegarens, 4,5-16 mm garš, sastopamas agrocenozēs, pļavās, mežos
bagani Vaivariņi ("Ledum palustre")
beguni Vaivariņi (Ledum palustre)
purva vaivariņš vaivariņu suga ("Ledum palustre"), kas sastopama arī Latvijā
pamisis Vājš alus
pižņa Vājš alus
pižulis Vājš alus
pižuris Vājš alus
zeija Vājš alus
patakas Vājš alus (ar nelielu alkohola daudzumu), ko gatavo no otrreizēja uzlējuma; patekas
pentiņš Vājš, nestiprs alus
tāpiņa Vājš, nestiprs alus
tāpiņalus Vājš, nestiprs alus
savarga Valgs, kas savieno ilkšu galus ar ratu priekšasīm
miemurs Valgs, kas savieno ratu priekšējās ass un ilkss galus
vaļums Vaļējs ūdens, neaizsalusi vieta ledussegā
purva vārnkāja vārnkāju suga ("Comarum palustre")
ūdenskrājēja varde varžu suga ("Cyclorana platycephalus"), sastopama Austrālijā abiniekam neraksturīgā vidē, sausuma periodā guļ ierakusies 50-100 cm dziļi mālainajā augsnē, tās ķermeni apņem ūdensnecaurlaidīgs kokons, pamostas sākoties lietus periodam, barojas un iedēj ikrus pēc lietusgāzēm palikušajās lāmās
novadas Vecs, nostāvējies, sājš alus, kas zaudējis stiprumu un spridzīgumu
stiķēt veidot (ko), savienojot atsevišķus gabalus, elementus u. tml.; veidojot ko, stiprināt kopā (atsevišķus gabalus, elementus u. tml.)
aglomerēt veidot lielus, porainus gabalus no irdena, smalku daļiņu materiāla
bodesalus Veikalā pirkts alus; pudeļu alus
bodsalus Veikalā pirkts alus; pudeļu alus
siet Velkot (kā) galus, stūrus u. tml., piemēram, no mezgla, cilpas, panākt, ka (kā) saistījums kļūst vaļīgs, arī atraisās
siet Velkot auklas, stieples galus, stūrus u. tml., piemēram, no mezgla, tinuma, panākt, ka (kā kopums, veidojums) kļūst vaļīgs, arī sadalās
Kilikija Vēsturisks novads Mazāzijā, Turcijas dienvidos, Vidusjūras piekrastē, aizņem Čukurovas zemieni un apkārtējos Taura kalnu apgabalus, ar Anatolijas plakankalni savieno Kilikijas Vārti
makrošoks Vidēji augsta līmeņa elektriskās strāvas impulss, kas šķērso divus intaktus ādas apgabalus; apm. 100 mA var izraisīt kambaru fibrilāciju
pasklandots Viegli uzsalusi slīpa virsma uz kuras ātri var paslīdēt
kūlers Vieglo kokteiļu veids, kura sastāvā ir stiprs alkoholiskais dzēriens, citronu sula, grenadīna sīrups, ingveralus vai limonāde; pasniedz ar ledu
varka Vienā gatavošanas reizē iztecināts pašdarināts degvīns, alus
nogabalu numurēšana viena kvartāla robežās nogabalus numurē, sākot no ziemeļrietumu stūra pa rindām uz dienvidaustrumiem
darienis Vienā raudzēšanas, darīšanas reizē iztecinātais alus
Mēbiusa lapa vienpusēja virsma, ko iegūst, otrādi salīmējot taisnstūrveida lentes galus
arktogeja viens no zooģeogrāfiskajiem sauszemes pamata apakšnodalījumiem, kas aptver visus zooģeogrāfiskos apgabalus, izņemot Dienvidamerikas (neogeju), Austrālijas (notogeju) un Antarktikas apgabalu
vāverenājs vieta, kur aug purva vaivarāji (_Ledum palustre_)
impērijas štathalteri vietvalži fašistiskajā Vācijā, kas valsts vadītāja vārdā pārvaldīja apgabalus, provinces utt.
purva vijolīte vijolīšu suga ("Viola palustris")
pavada Virve, siksna, lente, kuras abus galus piestiprina pie (darba dzīvnieka) mutes dzelžiem (tā vadīšanai jājot)
puronvirza Virzu suga ("Stellaria palustris", arī "Stellaria glauca")
Aplonis metallica zaigojošais salustrazds
žērklis Zaraina, mitra, sasalusi eglīte
milzu skropstzvaigzne zemeszvaigžņu dzimtas skropstzvaigžņu ģints sēņu suga ("Trichaster melanocephalus"), Latvijā sastopama ļoti reti lapkoku mežos, aizsargājama
apiņu nodevas zemnieku nodevas muižai, ko bija jādod alus darīšanai, lielums dažādās vietās un laikos bija dažāds, varēja svārstīties \~3-16 kg no 1 arklu lielas saimniecības
gremiāls Zīda sega, ar ko apklāj mesas lasītāja bīskapa ceļgalus
vilksomainis Zīdītāju klases somaiņu kārtas plēsējsomaiņu dzimtas suga ("Thylacinus cynocephalus"), plēsīgs dzīvnieks, gk. Austrālijā, apmēram suņa lielumā, ar pelēcīgu apmatojumu un tumšām šķērsjoslām uz muguras
nagaiņi Zīdītāju klases virskārta, kurā ietilpst pārnadžu un nepārnadžu kārtas un kuras pārstāvjiem ir raksturīga ragvielas kapsula, kas apņem pirkstu galus; šīs virskārtas dzīvnieki
nolēzna Ziemā neaizsalusi vieta ūdenī
ziemeļu platgalve ziemeļu jūrasbullis, platgalvju dzimtas suga ("Myoxocephalus scorpius syn. Cottus scorpius"); ziemeļu buļļzivs
ziemeļu buļļzivs ziemeļu jūrasbullis, platgalvju dzimtas suga ("Myoxocephalus scorpius syn. Cottus scorpius"); ziemeļu platgalve
Cottus scorpius ziemeļu platgalves jeb ziemeļu jūrasbuļļa "Myoxocephalus scorpius" nosaukuma sinonīms
purva zīlīte zīlīšu ģints suga ("Parus palustris"), Latvijā sastopama samērā bieži
kannasraudzis Zīlnieks (burvis), kas zīlē raugoties kannā (alus putās tajā u. tml.); kannarauģis
kannuraudzis Zīlnieks (burvis), kas zīlē raugoties kannā (alus putās tajā u. tml.); kannureģis
kannurauģis Zīlnieks (burvis), kas zīlē raugoties kannā (alus putās tajā u. tml.); kannureģis
purva zirdzene zirdzeņu suga ("Angelica palustris"), kas Latvijā ir freta un aizsargājama; purva mātsakne
botriocefaloze Zivju helmintozes veids, ko ierosina lentenis "Bothriocephalus gowkongensis", kas padomju laikā ievests no Tālajiem Austrumiem un Ķīnas ar aklimatizējamām zivīm, parazīta ķermenis 10-15 cm, retāk līdz 30 cm garš, parazitē gremošanas traktā, mehāniski ievainojot zarnu sienas
acerina Zivju klases asaru dzimtas ģints "Gymnocephalus" nosaukuma sinonīms
raķis Zvejas piederums - koka krusti, kuri stiepj tīklu un velk tā galus ar straumi uz leju
apaļgalve Zvīņrāpuļu kārtas ķirzaku apakškārtas dzimtas ģints ("Phrynocephalus"), ķirzaka ar īsu, noapaļotu galvu un platu vidukli un uz augšu saritinātu asti, sastopama galvenokārt tuksnešos un pustuksnešos, \~30 sugu
žautris Žautrs - iesms; irbulis; koks, ko iesprauž alus kubulā
žeisteris Žeirs - garens vai apaļš (baļļveidīgs), agrāk no resna ozola bluķa izdobts koka trauks, kuram vienā galā ietaisīts ar tapu aizbāžams caurums alus tecināšanai
zlauts Žeirs - garens vai apaļš (baļļveidīgs), agrāk no resna ozola bluķa izdobts koka trauks, kuram vienā galā ietaisīts ar tapu aizbāžams caurums alus tecināšanai

alus citās vārdnīcās:

MLVV

alus

LLVV

alus

MEV

alus