Paplašinātā meklēšana
Meklējam alga.
Atrasts vārdos (104):
- alga:2
- alga:1
- algae:1
- algas:1
- balga:1
- Balga:1
- nalga:1
- salga:1
- salga:2
- valga:1
- Valga:1
- zalga:1
- žalga:2
- žalga:3
- žalga:1
- atalga:1
- spalga:1
- čalgas:1
- Palgas:1
- zalgas:1
- godalga:1
- pavalga:1
- povalga:1
- pusalga:1
- Balgale:1
- Balgaln:1
- Balgals:1
- balgans:1
- galgans:1
- Kalgana:1
- kalgans:1
- Kalgari:1
- Salgale:1
- salgans:1
- Valgaci:1
- Valgale:1
- valgans:1
- zalgans:1
- algacīti:1
- kravalga:1
- Piebalga:1
- reālalga:1
- vienalga:1
- amalgama:1
- balgalve:1
- Balgaļvi:1
- bezalgas:1
- galgalis:1
- skalgals:1
- skalgans:1
- smalgans:1
- spalgans:2
- spalgans:1
- stalgala:1
- Walgalen:1
- zaļalgas:1
- zilalgas:1
- akordalga:1
- gabalalga:1
- grievalga:1
- mēnešalga:1
- pamatalga:1
- amalgamēt:1
- Andalgala:1
- balgalvis:1
- balganums:1
- Balgarova:1
- Balgazina:1
- Batalgazi:1
- Galgauska:1
- iesalgans:1
- Mihalgazi:1
- pabalgans:1
- pavalgans:1
- Piebalgas:1
- sārtalgas:1
- smalganāt:1
- valganums:1
- Walgahlen:1
- griezvalga:1
- sociālalga:1
- zocialalga:1
- Battalgazi:1
- Dūndalgana:1
- galgaliski:1
- salgalieši:1
- skalganiņš:1
- Vecpiebalga:1
- visvienalga:1
- balgalnieki:1
- mieturalgas:1
- sideralgads:1
- Valgalciems:1
- valgalnieki:1
- Jaunpiebalga:1
- amalgamācija:1
- amalgamators:1
- amalgamēšana:1
- gabalgabalos:1
- galgausnieši:1
- zalgausnieši:1
- gabalgabaliem:1
- lielgabalgaļa:1
- valgalciemnieki:1
Atrasts vārdu savienojumos (15):
Atrasts skaidrojumos (675):
- pofiga (Viss) vienalga
- Silakroga grāvis 19. gs. rakts grāvis, kas savieno Alaukstu ar Taunu, Vecpiebalgas pagastā; Melderu grāvis.
- Galamuižas upīte Abavas kreisā krasta pietekas Valgales paralēls nosaukums tās augštecē
- Mulca Abavas kreisā krasta pietekas Valgales paralēls nosaukums tās vidustecē
- Gaiļupīte Abavas pietekas Valgales nosaukums tās augštecē
- Laucienes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Laucienes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Ķūļciema un Balgales pagastā, savukārt tagadējā Laucienes pagastā iekļauta daļa pirmskara Vandzenes (Garlenes un Oktes apkaime) un Strazdes pagasta teritorijas, robežas mainītas arī ar Lībagu pagastu
- Iecavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Iecavas pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Zālītes, neliela daļa Garozas, Misas un Sidrabenes (Salgales) pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Iecavas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Ķekavas pagastam
- Kaives pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Skujenes un Vecpiebalgas pagasta teritorijas, kā arī bijušā Ērgļu pagasta Katriņas meža masīvs un Kosas pagasta dienvidaustrumu mala
- Lejasciema pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Sinoles un Dūres pagasta, kā arī neliela daļa Lizuma pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Lejasciema pagasta teritorijas pievienota tagadējam Galgauskas un Beļavas pagastam, nedaudz mainījušās robežas ar Ilzenes, Tirzas un Virešu pagastu
- Galgauskas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Lejasciema un Vecgulbenes pagasta teritorijas, savukārt pirmskara Galgauskas pagasta austrumu daļa pievienota tagadējam Daukstu pagastam
- Liezēres pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Lubejas pagasta rietumu daļa, Veļķu pagasta austrumu daļa, visa bijušā Mēdzūlas pagasta teritorija un neliela daļa Jaunpiebalgas pagasta platības
- Zentenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Zentenes pagasta lielākā daļa (izņemot Balgales apkaimi, kas iekļauta Talsu novadā) un bijušā Dzirciema pagasta austrumu daļa
- Jumurdas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta visa pirmskara Vējavas pagasta teritorija, savukārt daļa pirmskara Jumurdas pagasta (Cirstu apkaime) pievienota tagadējam Vecpiebalgas novada Inešu pagastam
- Laidziņa purvs aizaudzis ezers Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Vecpiebalgas pagastā, 193,6 m vjl., ezera platība bija 11 ha, tika uzskatīts par Gaujas sākumu, tagad pāraudzis, tajā ir pļavas un zemais (zāļu) purvs; Laidza ezers; Laidzes ezers; Laidzis; Laidziņš; Laidža ezers
- Vecpiebalga Aizsargājamo ainavu apvidus Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Inešu, Taurenes un Vecpiebalgas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 8945 ha, dominantes ir reljefa formas un ezeri, augstākais ir Incēnu kalns (265,4 m vjl.), 4 lielie ezeri - Alauksts, inesis, Nedzis un Tauns - veido 15% apvidus platības
- morns Alga, algas daļa natūrā
- dienas alga alga, ko aprēķina par katru nostrādāto dienu
- aplokšņu alga alga, ko maksā, nenoformējot dokumentus, bez nodokļu nomaksas
- algas sistēmas algu aprēķina pēc dažādām metodēm, izšķirot divas galvenās sistēmas: pēc darba laika ilguma (laika alga) vai pēc darba iznākuma – akorda alga
- Čikstes strauts Alkšņupītes kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Tirzas un Galgauskas pagastā
- Greiveri apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Vecpiebalgas pagastā
- Vecpiebalga apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Vecpiebalgas novada centrs, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 51 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Veļķu muižas "Hohenbergen" teritorijā, pagasta centrs
- Dzērbene apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Vecpiebalgas novadā, 1950.-2009. g. Cēsu rajonā) 30 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
- Taurene apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Vecpiebalgas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 34 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Nēķina muižas teritorijā, pagasta centrs; saukta arī - Nēķins un Nēķens
- Tiltnieki apdzīvota vieta (mazciems) Balgales pagastā
- Baši apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā
- Butlēri apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā
- Cebuļi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā
- Dukuļi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā
- Jaunzemi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā
- Paupi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā
- Pēterīši apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā
- Aļmi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā
- Augstlīci apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā
- Baltaci apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā
- Baruckas apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā
- Beitēni apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā
- Butlēri apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā
- Kauliņi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā
- Ļūdiņi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā
- Ozoliņi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā
- Prizēni apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā
- Purgaiļi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā
- Ragaiņi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā
- Rāgažas apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā
- Lielkaļi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Galgauskas pagastā
- Galgauskas muiža apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Galgauskas pagastā
- Plēķi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Galgauskas pagastā
- Sīļi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Galgauskas pagastā
- Zemītes apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Galgauskas pagastā
- Baltiņi apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
- Dzirkstiņi apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
- Ģeisti apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
- Ilzēni apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
- Jānēni apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
- Jēci apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
- Kanāži apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
- Kaņepi apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
- Kleivas apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
- Ķūģi apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
- Lāci apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
- Mācītājmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
- Naudēļi apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
- Naukšēni apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
- Roci apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
- Skubiņi apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
- Strupiņi apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
- Tirznieki apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
- Viekšeles apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
- Viņķi apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
- Žagari apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
- Zariņi apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
- Abrupe apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā, izveidojās 1922. g., kad Abrupa kroga zeme tika sadalīta amatnieku saimniecībās un sīksaimniecībās
- Auči apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Salgales pagastā
- Plāņi apdzīvota vieta (mazciems) Ozolnieku novada Salgales pagastā
- Raudziņi apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Balgales pagastā
- Kleķeri apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas novada Dzērbenes pagastā
- Ļūdi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas novada Taurenes pagastā
- Gulbji apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas novada Vecpiebalgas pagastā
- Brekti apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
- Cepļi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
- Ģibuļi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
- Grūži apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
- Igauņi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
- Ilzēni apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
- Incēni apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
- Īvāni apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
- Kabulēni apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
- Kagaiņi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
- Kaikaši apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
- Ķāķi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
- Kleivas apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
- Kriemeļi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
- Krievēni apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
- Kubuliņi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
- Kūrēni apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
- Kurmji apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
- Lībieši apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
- Meirēni apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
- Mūrnieki apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
- Plauži apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
- Remeicēni apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
- Smeiļi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
- Smetes apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
- Spuldzēni apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
- Staņaudi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
- Stīnūži apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
- Tašķēni apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
- Tomuļi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
- Veļķumuiža apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
- Vīļumi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
- Zeikari apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
- Zēniņi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
- Vēveri apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā un Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja filiāle, kuras kompleksu veido 8 saimniecības, kas raksturo 17.-18. gs. Vidzemes zemnieku sētu
- Veļķi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā; Veļķumuiža
- Bružēni apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Vecpiebalgas pagastā
- Ģīci apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Vecpiebalgas pagastā
- Boļi apdzīvota vieta (skrajciems) Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā
- Raskumi apdzīvota vieta (skrajciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā
- Musteri apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Galgauskas pagastā
- Brici apdzīvota vieta (skrajciems) Jaunpiebalgas pagastā
- Mostene apdzīvota vieta (skrajciems) Jaunpiebalgas pagastā
- Niklavas apdzīvota vieta (skrajciems) Jaunpiebalgas pagastā
- Rempji apdzīvota vieta (skrajciems) Jaunpiebalgas pagastā
- Rudgalvji apdzīvota vieta (skrajciems) Jaunpiebalgas pagastā
- Skrāģi apdzīvota vieta (skrajciems) Jaunpiebalgas pagastā
- Dižsēņi apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Balgales pagastā
- Galtene apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Balgales pagastā
- Mazsēņi apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Balgales pagastā
- Roznēni apdzīvota vieta (skrajciems) Vecpiebalgas pagastā
- Vīndedzes apdzīvota vieta (skrajciems) Vecpiebalgas pagastā
- Zosēni apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Jaunpiebalgas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 11 km no Jaunpiebalgas; bijušais nosaukums - Zosens
- Melnbārži apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novada (2009.-2021. g. Jaunpiebalgas novada, 1990.-2009. g. Cēsu rajona) Zosēnu pagastā 38 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Zosēnu muižas "Sohsenhof" teritorijā, Zosēnu pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums - Melbārži, padomju laikā arī Gaujaslīči
- Kaive apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Vecpiebalgas novadā, 1950.-2009. g. - Cēsu rajonā) 48 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Kayenhof" teritorijā, pagasta centrs
- Ineši apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Vecpiebalgas novadā, 1950.-2009. g. Cēsu rajonā) 57 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Vecpiebalgas muižas ("Alt-Pebalg") teritorijā, pagasta centrs
- Rimstavas apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Galgauskas pagastā
- Emburga apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novadā (2009.-2021. g. Ozolnieku novadā, 1950.-2009. g. Jelgavas rajonā) 22 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas "Annenburg" teritorijā, Salgales pagasta administratīvais centrs
- Garoza apdzīvota vieta (vidējciems) Salgales pagastā
- Dursupe apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Balgales pagastā 18 km no Talsiem, pagasta administratīvais centrs, izveidojusies bijušās Dursupes muižas ("Dusuppen") teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1390. g.
- Ākre apdzīvota vieta Igaunijā (_Aakre_), Valgas apriņķa ziemeļu daļā
- Ala apdzīvota vieta Igaunijā (_Ala_), Valgas apriņķa rietumos, Ehnes augšteces kreisajā krastā
- Alameiza apdzīvota vieta Igaunijā (_Alamõisa_), Valgas apriņķī
- Arula apdzīvota vieta Igaunijā (_Arula_), Valgas apriņķa ziemeļaustrumu daļā
- Lillemē apdzīvota vieta Igaunijā, Valgas apriņķa austrumu daļā
- Sihva apdzīvota vieta Igaunijā, Valgas apriņķa austrumu daļā
- Hargla apdzīvota vieta Igaunijā, Valgas apriņķa dienvidaustrumos
- Helme apdzīvota vieta Igaunijā, Valgas apriņķa rietumu daļā
- Linna apdzīvota vieta Igaunijā, Valgas apriņķa rietumu daļā
- Hellenume apdzīvota vieta Igaunijā, Valgas apriņķa ziemeļaustrumu daļā
- Rīdaja apdzīvota vieta Igaunijā, Valgas apriņķa ziemeļrietumu daļā
- Pikasilla apdzīvota vieta Igaunijā, Valgas apriņķa ziemeļu daļā
- Puka apdzīvota vieta Igaunijā, Valgas apriņķa ziemeļu daļā
- Eru apdzīvota vieta Igaunijā, Valgas apriņķī
- Kēni apdzīvota vieta Igaunijā, Valgas apriņķī
- Lātre apdzīvota vieta Igaunijā, Valgas apriņķī
- Tsirgulīna apdzīvota vieta Igaunijā, Valgas apriņķī
- Sangaste apdzīvota vieta Igaunijā, Valgas apriņķī, pils, pagasta centrs
- Balgale apdzīvota vieta Talsu novada tāda paša nosaukuma pagastā 22 km no Talsiem, izveidojusies bijušās Balgales muižas ("Ballgalen") teritorijā
- aploksne aplokšņu alga, nelegāls maksājums
- banda Apstrādāšanai ierādīts zemes gabals, kalpam algas vietā
- likme ar likumu noteikta algas norma par kāda darba izpildi; ar likumu noteikta maksas norma par kā lietošanu, izmantošanu
- noraudināt Atbrīot no valga, saites
- Vecpiebalgas viduslaiku pils atradīs Cēsu novada Vecpiebalgā, bija Rīgas arhibīskapa pils, ko izmantoja gk. saimnieciskiem nolūkiem, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1318. g., to apjoza ar Balgas upīti savienots aizsarggrāvis, 1688. g. arklu revīzijas materiālos minēts, ka vairs nav apdzīvota, saglabājies aizsargmūris 2-4 m augstumā, bet dienvidrietumu pusē, kur atradies divstāvu korpuss - līdz 8 m augstas aizsargmūra paliekas ar logailu
- izskaitīt Ātrēķināt no algas
- Vecpiebalgas muiža atrodas Cēsu novada Inešu pagastā, tagadējā apbūve saglabājusies no 19. gs. sākuma, kad uzcelta pils un ap parādes pagalmu izveidots vienots klasicisma stila ansamblis, 1905. g. pils nodedzināta, vēlāk atjaunota, 1920.-1940. g. pilī darbojās Vecpiebalgas pamatskola, pēc 1944. g. pilī atrdās Inešu ciema padome un vietējā kolhoza valde, pēc 1992. g. - pašvaldības īpašums
- Tīrumviekšeļu pilskalns atrodas Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā, ir 15 m augsts, savrups, kukuļveidīgs paugurs, ko norobežo dūksnainas gravas un stāvas nogāzes, plakums \~65 x 20 m, kultūrslānis noarts, bijis apdzīvots 1. gt. p. m. ē. - 1. gt.
- Zāģētavas ūdenskrātuve atrodas Gulbenes novada Galgauskas pagastā, platība - 3,3 ha
- Plēķu akmens atrodas Gulbenes novada Galgauskas pagastā, Tirzas sāngravā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., apkārtmērs - 14,8 m, garums - 4,7 m, platums - 3,9 m, lielākais augstums strauta pusē - 3,0 m, virszemes tilpums - 30 kubikmetri
- Bricu ezermītne atrodas Jaunpiebalgas pagastā Bricu ezera dienvidaustrumu daļā, datējama ar vidējo dzelzs laikmetu (5.-9. gs.)
- Abavas pagasts atrodas Talsu novada dienvidu daļā ar administratīvo centru Valgalē, aptver Sabiles pilsētu, robežojas ar Ģibuļu, Lībagu un Virbu pagastu, kā arī ar Kandavas un Kuldīgas novadu; bijušie nosaukumi: Sabiles novada lauku teritorija (2000.-2009. g.), Valgales pagasts (līdz 1949. g.), vāciski — Walgahlen, krieviski — Vaļgaļenskaja
- Beitu senkapi atrodas Valmieras novada Kauguru pagastā pie Beitu mājām, Rīgas-Valgas dzelzceļa līnijas labajā pusē, 3-4 maugsts uzkalns ar \~20 m diametru, izrakumos atklāti latgaļu līdzenie skeletkapi ar bagātīgām kapu piedevām, attiecināmi uz 11-13. gs.
- Incēnu kalns atrodas Vidzemas augstienes Piebalgas paugurainē, Vecpiebalgas pagastā, augstums - 265,4 m vjl., relatīvais augstums - 25 m, garums - 2 km, platums - 1 km
- Dauguņu kalns atrodas Vidzemes augstienē, Ineša ezera dienvidu krastā, Cēsu novada Inešu pagastā, Vecpiebalgas aizsargājamo ainavu apvidū, tā garums ir \~1 km, platums - 0,5 km, tas ir sarežģītas konfigurācijas masīvs ar vairākām virsotnēm, kuru absolūtais augstums - ir no 205 m vjl. līdz 213 m vjl., relatīvais augstums - 25 m
- Sabiles Valgale atsevišķos rakstos lietots Valgales nosaukums
- atvalgāt Atsvabināt, atraisīt no valga
- atalgojums atzinība, pateicība par paveikto; [alga]{s:2463}
- Ģibuļu dižozols aug Vecpiebalgas pagastā, stumbra apkārtmērs - 5,4 m, augstums - 15 m, vainaga projekcija - 20 x 21 m, kalna galā, 210 m vjl., ļoti ainavisks
- falsets Augsts vīriešu balss reģistrs; kāda no šī reģistra skaņām; spalga balss
- sūdājs Augšzemē 1-3 pūrvietas liels zemes gabals, ko saimnieks nodeva precēta kalpa rīcībā algas vietā, un kas kalpam bija jāapmēslo ar savu lopu mēsliem
- Balgaln Balgales muiža, kas atradās Talsu apriņķa Zentenes pagastā
- Ballgalen Balgales muižas bijušais nosaukums vāciski, tās teritorijā 19. gs. izveidojās apdzīvotā vieta Balgale un Balgales pagasts
- Balgāļezers Balgaļu ezers Ēdoles pagastā
- Balgals Balgaļu ezers Ēdoles pagastā
- Pečoras jūra Barenca jūras dienvidaustrumu daļa starp Kolgujevu, Novaja Zemļu un Valgača salu, ar Karas jūru to savieno Karas Vārti un Jugorskijšars, dziļums — līdz 210 m, krasti līčaini
- piebaldzieši Bauskas novada Vecumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Piebalgas" iedzīvotāji
- kur acis rāda bez noteikta virziena, mērķa; vienalga, kurp
- slēptais bezdarbs bezdarbs, kuru neatspoguļo oficiālā statistika: galvenokārt ietver darbiniekus, kuri atrodas piespiedu bezalgas atvaļinājumā vai pret savu gribu strādā nepilnā slodzē, personas, kuras zaudējušas cerības atrast darbu
- Hohenbergen Bijušās Veļķu muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Vecpiebalgas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Vecpiebalga
- garēm Blakus algai; blakusienākumu veidā
- Raipala mežs botāniskais liegums (kopš 1923. g.) Alūksnes novada Vecpiebalgas pagastā, aizsagājamā platība — 15 ha
- Cebuļu ezers Bricu ezers Jaunpiebalgas pagastā
- Cibuļu ezers Bricu ezers Jaunpiebalgas pagastā
- Pulkarn Briediķa muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Vecpiebalgas pagastā
- Brinken-Pedwahlen Briņķu Pedoles muiža, kas atradās Talsu apriņķa Valgales pagastā
- Bulgārija Bulgārijas Republika (bulgāru valodā "Balgaria"), valsts Eiropas dienvidu daļā, Balkānu pussalas austrumos, pie Melnās jūras, galvaspilsēta - Sofija, iedalās 28 provincēs, robežojas ar Turciju, Grieķiju, Ziemeļmaķedoniju, Serbiju un Rumāniju, kā arī ar Melno jūru
- spiegt būt augstam, spalgam, samērā griezīgam (par balsi)
- spiegt būt augstam, spalgam, samērā griezīgam (par skaņām)
- grandēt būt spēcīgam, parasti spalgam, nevienmērīgam (par skaņu); dārdēt (5)
- grandīt būt spēcīgam, parasti spalgam, nevienmērīgam (par skaņu); dārdēt (5)
- dimdēt būt spēcīgam, samērā spalgam (par skaņu)
- pretium Cena, alga
- jaunpiebaldzēni Cēsu novada apdzīvotās vietas "Jaunpiebalga" iedzīvotāji
- abrupieši Cēsu novada Jaunpiebalgas pagasta apdzīvotās vietas "Abrupe" iedzīvotāji
- Baltīni Cēsu novada Jaunpiebalgas pagasta apdzīvotās vietas "Baltiņi" nosaukuma variants
- Barackas Cēsu novada Vecpiebalgas pagasta apdzīvotās vietas "Baruckas" nosaukuma variants
- Kaulīni Cēsu novada Vecpiebalgas pagasta apdzīvotās vietas "Kauliņi" nosaukuma variants
- Ļūdīni Cēsu novada Vecpiebalgas pagasta apdzīvotās vietas "Ļūdiņi" nosaukuma variants
- Madlienas nolaidenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes austrumu daļā, platība — 228300 ha, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — 66 km, platums — no 54 km (starp Līgatni un Ikšķili), samazinās līdz 15 km (austrumu malā), rietumos robežojas ar Ropažu līdzenumu, dienvidos — ar Lejasdaugavas senleju, austrumos un ziemeļaustrumos — ar Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumu un Vidzemes augstienes Vestienas pauguraini, Augšrozes pazeminājumu, Piebalgas pauguraini un Mežoles pauguraini, ziemeļos — ar Idumejas augstienes Gaujas senleju
- Augšogres pazeminājums dabas apvidus Vidzemes augstienes dienvidrietumu daļā, uz ziemeļiem un rietumiem no Ērgļiem, platība - 41700 ha, šķir Piebalgas un Vestienes pauguraini, garums - 30 km, platums - 10 km
- Augšrozes pazeminājums dabas apvidus Vidzemes augstienes dienvidrietumu daļā, uz ziemeļiem un rietumiem no Ērgļiem, platība 417 km^2^, šķir Piebalgas un Vestienas pauguraini, garums 30 km, platums 10 km
- Augšgaujas pazeminājums dabas apvidus Vidzemes augstienes ziemeļaustrumu daļā, platība - 86300 ha, rietumos robežojas ar Mežoles, Piebalgas un Vestienas pauguraini, austrumos - ar Trapenes līdzenumu un dienvidos - ar Gulbenes paugurvalni, ziemeļos - ar Igauniju un Aumeisteru paugurvalni
- Mežoles pauguraine dabas apvidus Vidzemes augstienes ziemeļrietumu daļā, platība — 165700 ha, garums ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā — 70 km, platums — 18-30 km, ziemeļos robežojas ar Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trikātas pacēlumu un Sedas līdzenumu, ziemeļaustrumos — ar Aumeisteru paugurvalni un Ziemeļvidzemes zemienes Trapenes līdzenumu, austrumos un dienvidaustrumos — ar Augšgaujas pazeminājumu un Piebalgas pauguraini, rietumos — ar Viduslatvijas zemienes Madlienas nolaidenumu un Idumejas augstienes Gaujas senleju
- Lāču purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Salgales pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., 206 ha, >100 ha dzērvenāji, to segums 40-60%, ligzdo un barojas daudzas putnu sugas
- Sproģi Dabas liegums Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Inešu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 42 ha, iekļautas 7 Ineša salas ar lapkoku audzēm un Sproģu pussala, kurā ir augstais purvs, konstatētas vairākas retas un aizsargājamas augu un putnu sugas
- akordatalgojums Darba alga saskaņā ar veikumu; alga par gabaldarbu
- mācību atvaļinājums darbiniekam, kurš, nepārtraucot darbu, mācās jebkura veida izglītības iestādē, saskaņā ar darba koplīgumu vai darba līgumu piešķir mācību atvaļinājumu ar darba algas saglabāšanu vai bez tās
- Ogre Daugavas labā krasta pieteka Madonas, Vecpiebalgas, Ērgļu, Ogres, Lielvārdes un Ķeguma novadā, garums - 188 km, kritums - 222 m; augštecē arī Ogriņa
- skalganiņš dem. --> skalgans
- maksājumu saraksts dokuments, ko uzņēmuma grāmatvedība sastāda darba algas un avansa izmaksām
- Draugaļa ezers Draugolis, ezers Vecpiebalgas pagastā
- Draugoļa ezers Draugolis, ezers Vecpiebalgas pagastā
- Draugoļu ezers Draugolis, ezers Vecpiebalgas pagastā
- Mazdursupe Dursupes kreisā krasta pieteka Talsu novada Balgales pagastā, Sēņgrāvja un Vārngrāvja satekupe, garums - 8 km; Sēņu grāvis
- Sviķu strauts Dursupes labā krasta pieteka Talsu novada Balgales pagastā, iztek no Kannenieku dīķa
- Oksle Dursupes labā krasta pieteka Tukuma novada Cēres un Talsu novada Balgales pagastā, garums - 14 km, kritums - 56 m (augštecē arī Zvente, lejtecē - Balgale)
- Balgale Dursupes pietekas Oksles otrs nosaukums tās lejtecē; Balgales upe
- Galgauska Dzelzceļa pieturpunkts Gulbenes novada Galgauskas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 166 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas
- Garoza Dzelzceļa stacija Salgales pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 178 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1904. g. ar nosaukumu "Garosen", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
- Zvirbuļu kalns elipsoidāls morēnu lielpaugurs Vidzemes augstienes Piebalgas pauguraines rietumu malā, Ogres novada Taurupes pagastā, garums — 0,9 km, platums — 500 m, absolūtais augstums — 152,4 m vjl., relatīvais augstums — 15-25 m
- Annenburg Emburgas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Salgales pagasta teritorijā
- derby Epsomas (Anglijā) skriešanās godalga, nosaukta lorda Dabi (Derby) Vārdā, kas šādu sportu veicinājis
- Aheru ezers ezears Igaunijā (_Aheru järv_), Valgas apriņķa dienvidaustrumos, Karulas augstienes rietumu daļā
- Lodes-Taurenes ezeri ezeri Vidzemes augstienē, Taurenes pagastā, \~12 km gara ezeru virkne krusteniskās subglaciālās iegultnēs Piebalgas pauguraines pārejā Augšgaujas pazeminājumā (Taurenes, Dabaru, Stupēnu, Rijas ezers un Brenkūzis)
- Klebēķītis ezers Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā, platība - 2,2 ha; Klabēķis; Klabēķu ezers; Klebekļu ezers; Klebeķis; Klebēķis; Klebeķu ezers
- Draugolis ezers Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā, platība - 3,4 ha; Draugaļa ezers; Draugoļa ezers; Draugoļu ezers
- Tabiņu ezers ezers Drustu pagastā, netālu no Jaunpiebalgas pagasta robežas, platība - <1 ha
- Galgauskas ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema un Galgauskas pagastā, platība — 30,5 ha, garums — 1,1 km, lielākais platums — 450 m, vidējais dziļums — 2,3 m, eitrofs, \~15% virsmas aizaugusi; Koruļezers
- Ehijervs ezers Igaunijā, uz Valgas un Veru apriņķa robežas
- Pihajervs ezers Igaunijā, Valgas apriņķa ziemeļaustrumu daļā, iztek Emajegi
- Kāpurkalna ezers ezers Jaunpiebalgas novada Zosēnu pagastā, platība - 7,4 ha; Svētezers
- Mežezeriņš ezers Jaunpiebalgas pagastā, platība - 1,3 ha; Lielmeža ezers
- Mosteņu ezers ezers Jaunpiebalgas pagastā, platība - 3,2 ha; Mastenes ezers; Mostenes ezers
- Balgaļu ezers ezers Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, platība - 2 ha; Balgals; Balgāļezers
- Alauksts ezers Latvijā, Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Vecpiebalgas pagastā, viens no augstākajiem (~203 m virs jūras līmeņa) lielajiem ezeriem Latvijā, platība - 775 ha, garums - 4,8 km, lielākais platums - 2,45 km, lielākais dziļums - 7 m, krasta līnija - \~15 km, nedaudz izrobota, 2 salas; Alauksta ezers
- Silezers ezers Talsu novada Balgales pagastā, platība - 2,3 ha; Sila ezers; Silu ezers
- Sūnezers ezers Talsu novada Balgales pagastā, platība - 3,2 ha, dziļums - līdz 3,7 m; Sūnu ezers
- Bumbu ezers ezers Vecpiebalgas novada Kaives pagastā, platība - 1,8 ha
- Ūdrītis ezers Vecpiebalgas pagastā, platība - <1 ha
- Mūrnieku ezers ezers Vecpiebalgas pagastā, platība - 2,4 ha; Mūrnieks
- Gailītis ezers Vidzemes augstienē, Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā, 198,4 m vjl., platība - 25,8 ha, garums - 0,75 km, lielākais platums - 0,45 km, lielākais dziļums - 1,8 m; Ezeragaiļu ezers; Ezergaļu ezers; Gailīša ezers; Gailīšu ezers
- Bricu ezers ezers Vidzemes augstienē, Jaunpiebalgas pagastā, 207 m vjl., platība — 16 ha, apaļa ezerdobe, diametrs — 0,5 km, dziļums — 2,7 m; Cebuļu ezers; Cibuļu ezers; Jumalas ezers
- Zobols ezers Vidzemes augstienē, Vecpiebalgas pagastā, 195 m vjl., platība - 82,5 ha, garums - 1,75 ha, lielākais platums - 0,8 km, lielākais dziļums - 2,1 m, 4 salas ar kopējo platību 7,8 ha (lielākās 4,1 un 3,4 ha), eitrofs; Zobeļa ezers; Zobola ezers; Zobuļu ezers
- Gulbenes ezers ezers Vidzemes augstienes malā, Vecpiebalgas novada Dzērbenes pagastā, 222,8 m vjl., platība — 30,3 ha, garums — 850 m, lielākais platums — 400 m, lielākais dziļums — 1,9 m, eitrofs, aizaugošs; Gulbēnu ezers; Gulbeņu ezers; Gulberes ezers
- Nedzis ezers Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Inešu pagastā, 185,8 m vjl., platība - 82,8 ha, garums - 1,25 km, lielākais platums - 0,95 km, lielākais dziļums - 5,5 m, dibenā dūņas, vietām 3-4 m biezs sapropeļa slānis; Nedžis; Saves ezers
- Inesis ezers Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Inešu pagastā, 193,8 m vjl., platība 525 ha, garums 3,8 km, lielākais platums 2,2 km, vidējais dziļums 2,8 m, lielākais dziļums 4,9 m
- Tauns ezers Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Vecpiebalgas pagastā, 193,9 m vjl., platība - 71,9 ha, garums - 1,3 km, lielākais platums - 0,8 km, vidējais dziļums - 1,3 m, krasti zemi, purvaini, gandrīz nepieejami, dibenā līdz 7 m biezs sapropeļa slānis, ultraeitrofs; Tauna ezers
- izcenojums Gabaldarba algas elements; noteikta samaksa par katru ražotu produkcijas vienību vai veiktu operāciju
- Gailīšu ezers Gailītis, ezers Vecpiebalgas pagastā
- Ezergaiļu ezers Gailītis, ezers Vecpiebalgas pagastā
- Gailīša ezers Gailītis, ezers Vecpiebalgas pagastā
- Golgowsky Galgauska
- Koruļezers Galgauskas ezers Gulbenes novadā
- Golgowsky Galgauskas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Galgauskas pagastā
- iedzīvotāju ienākuma nodoklis galvenais tiešais nodoklis, kas ir ar likumu noteikts obligāts maksājums valsts vai pašvaldību budžetos; Latvijā to veido: 1) algas nodoklis, ko par darbinieka ienākumiem maksā darba devējs; 2) patentmaksa -pašvaldību noteikts avansa maksājums par dažu veidu saimniecisku darbību; 3) nodoklis par ienākumiem no saimnieciskās darbības, ja tā nav apliekama ar uzņēmuma nodokli; 4) nodoklis no citiem ienākumiem
- Reņģelis Garozes labā krasta pieteka Jelgavas (Ozolnieku) novada Salgales pagastā, augštece Bauskas novada Mežotnes pagastā, garums - 9 km; Reņģīte
- Ārnīte Gaujas augštece līdz Zobolam, garums - 9 km, sākas Elkas kalna nogāzē Cēsu novada Skujenes pagastā pie Ģibēnu mājām, tek pa Vidzemes augstienes Piebalgas pauguraini, dažās vietās to sauc arī par Ežupīti, Grūžupīti un Mierupīti
- Kagaiņu grāvis Gaujas augšteces labā krasta pieteka Vecpiebalgas pagastā
- Gaujiņa Gaujas augšteces labā krasta pieteka, Taurenes un Vecpiebalgas pagasta robežupe, iztek no Alauksta ezera, garums - 2 km, senāk dažkārt uzskatīta par Gaujas sākumu
- Pīsla Gaujas kreisā krasta pieteka Cēsu un Vecpiebalgas novadā, garums - 13 km, kritums - 27 m, ietek Rijas ezerā, kuram cauri tek Gauja
- Ubeja Gaujas kreisā krasta pieteka Drustu pagastā, lejtecē Jaunpiebalgas pagasta robežupe, garums - 11 km
- Akmeņupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Jaunpiebalgas pagastā
- Mostene Gaujas kreisā krasta pieteka Jaunpiebalgas pagastā
- Strumpe Gaujas kreisā krasta pieteka Jaunpiebalgas pagastā, iztek no Jaundrustu ezera Drustu pagastā
- Acupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Kaives un Vecpiebalgas pagastā, garums - \~3 km
- Tirza Gaujas labā krasta pieteka Cēsu, Madonas un Gulbenes novadā, garums - 80 km, kritums - 157 m, iztek no Ezernieku ezera Vidzemes augstienes Piebalgas pauguraines centrālajā daļā, ietek Gaujā pie Lejasciema
- Koruļupīte Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, iztek no Galgauskas ezera
- Degļupīte Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Rankas pagastā, augštece Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā. garums - 8 km
- Kalnupe Gaujas labā krasta pieteka Jaunpiebalgas pagastā
- Pededze Gaujas labā krasta pieteka Jaunpiebalgas pagastā
- Virde Gaujas labā krasta pieteka Jaunpiebalgas pagastā; Virdīte
- Tulija Gaujas labā krasta pieteka Madonas un Cēsu novadā, lejtecē Zosēnu un Jaunpiebalgas pagasta robežupe, garums - \~16 km, kritums - 68 m; Tuleja; Tūlija
- Gausupīte Gaujas labā krasta pieteka Vecpiebalgas un Taurenes pagastā, garums - 10 km; Gailīšupīte
- Viļķēnupīte Gaujas labā krasta pieteka Zosēnu pagastā, augštece Vecpiebalgas pagastā, tek caur Gailīšu ezeru, garums - 10 km; Gailīšupīte; Gailīšu upe; Gaiļupe; Tomuļupīte
- Jērūžu grāvis Gausupītes labā krasta pieteka Cēsu novada Taurenes pagastā, augštece Vecpiebalgas pagastā
- prīze Godalga
- stupe Govju piesienamā valga daļa, kuras viens gals piesiets pie cemmes, otrs - pie pinekla
- sāvarga Grievalga - zirga aizjūga piederums, saite, kas savieno ratu vai ragavu priekšējās ass galu ar ilksi
- Veiši Gulbenes novada Galgauskas pagasta apdzīvotās vietas "Galgauska" bijušais nosaukums
- galgausnieši Gulbenes novada Galgauskas pagasta apdzīvotās vietas "Galgauska" iedzīvotāji
- Galgauska Gulbenes novada Galgauskas pagasta apdzīvotās vietas "Galgauskas muiža" bijušais nosaukums
- Galgovska Gulbenes novada Galgauskas pagasta apdzīvotās vietas "Galgauskas muiža" bijušais nosaukums
- Muiža Gulbenes novada Galgauskas pagasta apdzīvotās vietas "Galgauskas muiža" sarunvalodā lietots nosaukums
- pamatieši Gulbenes novada Galgauskas pagasta apdzīvotās vietas "Pamati" iedzīvotāji
- Elderi Gulbenes novada Galgauskas pagasta apdzīvotās vietas "Rimstavas" daļa
- rimstavieši Gulbenes novada Galgauskas pagasta apdzīvotās vietas "Rimstavas" iedzīvotāji
- veisēnieši Gulbenes novada Galgauskas pagasta apdzīvotās vietas "Veiši" iedzīvotāji
- zemītieši Gulbenes novada Galgauskas pagasta apdzīvotās vietas "Zemītes" iedzīvotāji
- Golgowsky Gulbenes novada Galgauskas pagasta bijušais nosaukums
- Golgovskaja Gulbenes novada Galgauskas pagasta bijušais nosaukums krieviski
- Sudmaļu ūdenskritumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Talsu novada Abavas pagastā, Abavas kreisā krasta pietekā Valgalē \~0,5 km no tās ietekas Abavā, dabas parka "Abavas senleja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., aizsargājamās teritorijas platība - 1 ha, augšējais ūdenskritums ir 0,6 m augsts un 15 m plats, apmēram 100 m lejāk, pie Sudmaļu mājām ir otrs, apakšējais ūdenskritums - 0,6 m augsts un 6 m plats
- balsns Iebalts, balgans; balsnējs
- Sodzeris Iecavas kreisā krasta pieteka Salgales pagastā; Sodcere; Sodzere; Sodzeres strauts; Sodzerīte
- Podzīte Iecavas labā krasta pieteka Salgales pagastā, augštece Iecavas pagastā, garums - 2 km, veidojas satekot Smakupei un Baložu kanālam; dažos avotos par šo Iecavas pieteku tiek dēvēta Smakupe, bet Podzīte kā tās otrs nosaukums
- stimulēšana Ieinteresētības radīšana, arī pamudināšana uz kaut ko; labāku darbības rezultātu sasniegšanas veicināšana; piem., uzņēmumos iespējama personāla stimulēšana ar prēmijām, piemaksām pie algas, dāvanām, uzslavām u. tml.
- iegaudoties iesākt radīt stieptas spalgas, svelpjošas skaņas (par vēju, vētru u. tml.); iesākt radīt šādas skaņas un tūlīt pārstāt
- atvilkt Ieturēt, neizmaksāt (kādu daļu no pienākošās summas, algas u. tml.); atskaitīt, atrēķināt
- novilkt Ieturēt, neizmaksāt (kādu daļu no pienākošās summas, algas u. tml.); atvilkt (6)
- Pelvas apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (“Põlva maakond”), administratīvais centrs - Pelva, platība - 2164,77 km2, 27440 iedzīvotāju (2015. g.), atrodas valsts dienvidaustrumos, robežojas ar Tartu, Valgas un Veru apriņķi dienvidos, kā arī ar Krieviju, austrumos apskalo Pleskavas ezers
- Tartu apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (“Tartu maakond”), administratīvais centrs - Tartu, platība - 2992,75 km^2^, 151380 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Pelvas, Valgas, Viljandi un Jegevas apriņķi, austrumos to apskalo Peipusa ezers
- Valgas apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (“Valga maakond”), administratīvais centrs - Valga, platība - 2043,53 km^2^, 29940 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Viljandi, Tartu, Pelvas un Veru apriņķi, kā arī ar Latviju
- Viljandi apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (“Viljandi maakond”), administratīvais centrs - Viljandi, platība - 3422,49 km^2^, 47010 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Pērnavas, Jervas, Jegevas Tartu un Valgas apriņķi, kā arī ar Latviju
- Veru apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (“Võru maakond”), administratīvais centrs - Veru, platība - 2305,44 km^2^, 33170 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Valgas un Pelvas apriņķi, kā arī ar Latviju un Krieviju
- izgaudoties ilgāku laiku radīt stieptas spalgas, svelpjošas skaņas (par vēju, vētru u. tml.)
- noklidzināt īsu brīdi radīt un pārstāt radīt atkārtotas īsas, samērā spalgas balss skaņas (par dažiem putniem)
- nogaudot īsu brīdi, vienu reizi radīt stieptas, spalgas, svelpjošas skaņas
- algādzēt Iztikt no algas
- Daukstu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, apvienojot daļu bijušā Jaungulbenes un Galgauskas pagasta austrumu daļu un daļu bijušā Vecgulbenes pagasta teritorijas
- Ģibuļu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, ietverot gandrīz visu pirmskara Pastendes un Spāres pagasta teritoriju, Stendes pagasta rietumu daļu un nelielu teritoriju no Rendas, Valgales un Usmas pagasta
- Inešu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Vecpiebalgas pagasta dienvidu daļā un pievienota neliela daļa no bijušā Jumurdas pagasta
- Salgales pagasta teritorija izveidojusies pēc otrā pasaules kara, tajā iekļauti divi pirmskara pagasti - Garozes pagasts un gandrīz viss pirmskara Salgales pagasts, izņemot nelielu teritoriju, kas pievienota Iecavas pagastam
- Vecpiebalgas novads izveidots 2009. g., ietvēra Dzērbenes, Inešu, Kaives, Taurenes un Vecpiebalgas pagastu, 2021. g. iekļauts Cēsu novadā
- derbi Jāšanas sacensību godalga
- Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Madonas apriņķa Galgauskas pagastā
- Neu-Drostenhof Jaundrustu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Jaunpiebalgas pagastā
- bāļīns Jaunpiebalgas iedzīvotājs (vecpiebalgas iedzīvotāju skatījumā, vērtējumā)
- vangariņi Jaunpiebalgas iedzīvotāju lietots nicīgs Vecpiebalgas iedzīvotāju apzīmējums
- Neu-Pebalg Jaunpiebalgas muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Jaunpiebalgas pagastā
- piebaldzēns Jaunpiebalgas novada apdzīvotās vietas "Jaunpiebalga" iedzīvotājs
- gaujaslīcieši Jaunpiebalgas novada Zosēnu pagasta apdzīvotās vietas "Gaujaslīči" iedzīvotāji
- stepelieši Jaunpiebalgas novada Zosēnu pagasta apdzīvotās vietas "Stepeļi" iedzīvotāji
- Dzirkstīni Jaunpiebalgas pagasta apdzīvotās vietas "Dzirkstiņi" nosaukuma variants
- Krūzes Jaunpiebalgas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunpiebalga" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems
- jaunzemieši Jaunpiebalgas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunzemi" iedzīvotāji
- Mauragi Jaunpiebalgas pagasta apdzīvotās vietas "Jēci" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems
- jēcēnieši Jaunpiebalgas pagasta apdzīvotās vietas "Jēci" iedzīvotāji
- krūzēnieši Jaunpiebalgas pagasta apdzīvotās vietas "Krūzes" iedzīvotāji
- naudēlieši Jaunpiebalgas pagasta apdzīvotās vietas "Naudēļi" iedzīvotāji
- Spundēni Jaunpiebalgas pagasta apdzīvotās vietas "Naukšēni" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems
- naukšēnieši Jaunpiebalgas pagasta apdzīvotās vietas "Naukšēni" iedzīvotāji
- Rempi Jaunpiebalgas pagasta apdzīvotās vietas "Rempji" nosaukuma variants
- skubinieši Jaunpiebalgas pagasta apdzīvotās vietas "Skubiņi" iedzīvotāji
- Skubīni Jaunpiebalgas pagasta apdzīvotās vietas "Skubiņi" nosaukuma variants
- Strupīni Jaunpiebalgas pagasta apdzīvotās vietas "Strupiņi" nosaukuma variants
- Neu-Pebalg Jaunpiebalgas pagasta bijušais nosaukums
- Novo-Pebaļgskaja Jaunpiebalgas pagasta bijušais nosaukums krieviski
- kurš katrs Jebkurš, vienalga, kurš (dzīva būtne, priekšmets, parādība, norise)
- kurš katrs Jebkurš, vienalga, kurš cilvēks
- Jērūži Jērūžu grāvis - Gausupītes labā krasta pieteka Cēsu novada Taurenes pagastā, augštece Vecpiebalgas pagastā
- izdiena kādā darbavietā vai profesijā nostrādātais laiks; darba stāžs, kas dod tiesības uz dažādiem pensiju veidiem, algas pielikumiem, amatu ieņemšanu u. c.
- amalgamators Kalnrūpniecībā izmantojama ierīce, kurā izdara amalgamāciju (3)
- Bākaskalns kalns Vecpiebalgas pagastā, dienvidaustrumos no Alauksta, augstums - 266 m vjl.
- Klētskalns kalns Vidzemes augstienē, Madonas novada Liezēres pagastā, Vecpiebalgas-Liezēres ceļa malā, 16 km no Vecpiebalgas, absolūtais augstums - 269 m vjl., relatīvais augstums - 15 m
- Kaibēnu kalns kalns Vidzemes augstienē, Vecpievalgas pagastā, ir platoveida paugurs, kura absolūtais augstums - 226 m vjl., relatīvais augstums - 30 m, diametrs - 2 km
- Naudeļkalns kalns Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Taurenes pagastā, 1,3 km uz dienvidiem no Ilzes ezera, absolūtais augstums - 210,1 m vjl., relatīvais augstums - 24 m
- Torņa kalns kalns Vidzemes augstienes Piebalgas pauguraines austrumu malā, Tirzas pagastā, absolūtais augstums - 171,0 m vjl., relatīvais augstums - 51 m virs Tirzas ielejas
- Aizilijas alatavs kalnu grēda Ziemeļtjanšanā, Kazahstānā un Kirgizstānā, garums - \~350 km, augstums līdz 4073 m (Talgara smaile), virsotnēs apledojums, priekškalnēs sausās stepes
- Kāmenu Kāmenu ezers - atrodas Vecpiebalgas novada Taurenes pagastā, platība - <1 ha; Kameņu ezers; Kāmeņu ezers; Pandernieku ezers
- pavalgans kaut kas mikls, valgans
- pavalkans kaut kas mikls, valgans
- pavelgans kaut kas mikls, valgans
- glizināt kaut ko mīkstu vai valganu izlīdzināt (nolīdzināt)
- Klabēķu Klabēķu ezers - Klebēķītis, ezers Vecpiebalgas pagastā
- Klebekļu Klebekļu ezers - Klebēķītis, ezers Vecpiebalgas pagastā
- Klabēķis Klebēķītis, ezers Vecpiebalgas pagastā
- Klebeķis Klebēķītis, ezers Vecpiebalgas pagastā
- Klebēķis Klebēķītis, ezers Vecpiebalgas pagastā
- Klebeķu Klebeķu ezers - Klebēķītis Vecpiebalgas pagastā
- Kleivas Kleivas ezers - Kleivu ezers Jaunpiebalgas pagastā
- Kleivu Kleivu ezers - atrodas Jaunpiebalgas pagastā, platība - 1,5 ha; Kleivas ezers; Peinītis
- Peinītis Kleivu ezers Jaunpiebalgas pagastā
- apvilgt kļūt mazliet mitram, valgam (parasti no virspuses)
- atlaisties kļūt mitrākam, valganam
- atvilgt kļūt mitram, valgam (parasti par ko sausu, izžuvušu)
- pievelgt kļūt mitram, valganam
- atvelgt kļūt valgam, atspirgt
- laisties kļūt valganam (piemēram, par sienu)
- amata lāde kopēja cunftes kase; lāde kurā glabāja cunftes dokumentus, naudu un vērtslietas; tajā savāca jauno amata meistaru iestāšanās maksas, soda naudas par cunftes amata ruļļa noteikumu pārkāpumiem, cunftes locekļu biedra naudas iemaksas un no šiem līdzekļiem maksāja algas amata vecākajiem, pabalstus trūcīgajiem cunftes locekļiem slimību gadījumā, iepirka preces dzīru vajadzībām u. tml.
- Kroppenhof Kropes muiža, kas atradās Madonas apriņķa Galgauskas pagastā
- Galetenes svētavots kulta vieta Talsu novada Balgales pagastā, meža malā pie Doru mājām, \~1 km uz dienvidaustrumiem no bijušās Galtenes muiža, iztek no \~3 m dziļa padziļinājuma paugurgrēdas austrumu pakājē, iztekas vieta ir dažus kvadrātmetrus liela, tālāk tas kā neliels strautiņš tek uz Oksles upi; ūdens satur daudz karbonātu
- Valgales baznīcas kalns kulta vieta uz dienvidrietumiem no Valgales pilskalna, 10-15 m augsts paugurs, tā dienvidaustrumu mala nobrukusi
- Galtenes svētavots kulta vieta, atrodas Talsu novada Balgales pagastā, iztek no \~3 m dziļa padziļinājuma, kas aizņem dažus kvadrātmetrus, veido strautiņu, kas ietek Oksles upē, ūdens satur daudz karbonātu, tādēļ tam ir neparasta krāsa, jau senatnē tas lietots dažādu slimību ārstēšanai
- Piebalga Kultūrvēsturisks novads Vidzemē, kuram raksturīgas īpatnējas tautas mākslas, mājamatniecības u. c. tradīcijas, aptver bijušo Vecpiebalgas un Jaunpiebalgas muižas teritoriju (tagadējo Cēsu novada Inešu, Kaives, Vecpiebalgas, Jaunpiebalgas un Zosēnu pagastu)
- Kensingshof Ķenziņu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Salgales pagastā
- gage Ķīla, alga
- Laidziņš Laidziņa purvs Vecpiebalgas pagastā
- Laidzis Laidziņa purvs Vecpiebalgas pagastā
- Laidzes ezers Laidziņa purvs Vecpiebalgas pagastā
- Nervensberg Leimaņu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Vecpiebalgas pagastā
- Vecmuižas upīte Liekņas kreisā satekupe Talsu novada Balgales pagastā, augštece Tukuma novada Cēres pagastā
- grand prix lielā balva - augstākā godalga izstādē; starpt. sacensības, gk. auto un motosportā un zirgu sportā
- Lude-Grosshof Liellugažu muiža, kas atradās tagadējā Igaunijas teritorijā, netālu no Valgas pilsētas
- viss kas liels daudzums dažādu priekšmetu, parādību; vienalga, kas; viss iespējamais
- Garoze Lielupes labā krasta pieteka Salgales pagastā, augštece Mežotnes pagastā, garums - \~26 km, kritums - 14 m, sākas 5 km uz ziemeļrietumiem no Codes; Garoza; Garozis
- Walgalen Lielvalgales muiža, kas atradās Talsu apriņķa Valgales pagastā
- Jērikas bazūne ļoti skaļa, spalga, nepatīkama balss, skaņa; liels troksnis
- zalgausnieši Madonas novada Aronas pagasta apdzīvotās vietas "Zalgauska" iedzīvotāji
- Malagasija Malagasijas Republika ("Repoblika Malagasy, République Malgache") - Madagaskaras valsts oficiālais nosaukums 1960.-1975. g.
- ICCL Man pilnīgi vienalga
- lēta alga maza alga
- Sēņgrāvis Mazdursupes labā satekupe Talsu novada Balgales pagastā; Sēņu grāvis
- ievelgans mazliet valgans, pamitrs
- ievilgans mazliet valgans, pamitrs
- mēnešmaksa Mēnešalga
- amalgamācija Metāla izšķīdināšana dzīvsudrabā, amalgamas iegūšanna
- amalgamēšana Metāla šķīdināšana dzīvsudrabā, arī zelta un sudraba iegūšana ar amalgamas palīdzību
- amalgamācija metode, ar kuru no sasmalcinātām rūdām vai smiltīm iegūst sudrabu, zeltu, platīnu, tiem veidojot amalgamu ar dzīvsudrabu
- Lielmeža ezers Mežezeriņš, ezers Jaunpiebalgas pagastā
- valdzens Mikls, valgans
- sadrēgnēt Mikls, valgans (par apģērbu)
- laidens siens mikls, valgans siens
- ķebls Mikls, valgans, lipīgs
- Milzara Milzava, Valgales pieteka
- miņimalka minimālā alga
- vilcens Mitrs, mikls, valgans
- ļekns Mitrs, valgans
- milkans Mitrs, valgans
- drēgzns Mitrs, valgans, slapjš
- vilknans Mitrs; valgans
- Mastenes ezers Mosteņu ezers Jaunpiebalgas pagastā
- Mostenes ezers Mosteņu ezers Jaunpiebalgas pagastā
- Balgales muiža muiža, kuras teritorijā 19. gs. izveidojās Balgales pagasts, vāciski — Ballgalen
- Mūrnieks Mūrnieku ezers Vecpiebalgas pagastā
- stripins Nederīgs valga gals; gabals
- ieturēt Neizmaksāt (darba algas, pabalsta u. tml.) daļu (izmantojot to, piemēram, nodokļu samaksai, zaudējumu segšanai)
- jebkad Nenoteiktā, nezināmā laikā, brīdī; vienalga, kad
- jebkur Nenoteiktā, nezināmā vietā; vienalga, kur
- jebkāds Nenoteikts (kādā grupā); vienalga, kāds
- jebkurš Nenoteikts (no noteiktas cilvēku grupas); vienalga, kurš
- jebkurš Nenoteikts (no noteiktas priekšmetu, parādību grupas); vienalga, kurš
- jebkas Nenoteikts, nezināms, neminēts priekšmets, parādība; vienalga, kas
- jelkas Nenoteikts, nezināms, neminēts priekšmets, parādība; vienalga, kas; jebkas
- ražošanas vispārējās izmaksas netiešas ar ražošanu saistītas izmaksas, piemēram, ražošanas vadīšanā un apkalpošanā nodarbināto darba algas, ražošanas pamatlīdzekļu remonta un ekspluatācijas izdevumi, kā arī pamatlīdzekļu nolietojums
- Talsu novads nodibināts 2009. g. ietverot Talsu un Valdemārpils pilsētu, Abavas, Ārlavas, Balgales, Ģibuļu, Īves, Ķūļciema, Laidzes, Laucienes, Lībagu, Lubes, Sabiles, Stendes, Strazdes, Valdgales, Vandzenes un Virbu pagastu, 2021. g. reformā pievienota Sabiles un Stendes pilsēta, kā arī Dundagas, Kolkas, Mērsraga un Rojas pagasts, robežojas ar Tukuma, Kuldīgas un Ventspils novadu, apskalo Baltijas jūra un Rīgas jūras līcis
- Cēsu novads nodibināts 2009. g., (līdz 2021. g. ietvēra Cēsu pilsētu un Vaives pagastu), pēc 2021. g. teritoriālās reformas ietver Amatas, Drabešu, Dzērbenes, Inešu, Jaunpiebalgas, Kaives, Liepas, Līgatnes, Mārsnēnu, Nītaures, Priekuļu, Raiskuma, Skujenes, Stalbes, Straupes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veselavas, Zaubes un Zosēnu pagastu, robežojas ar Valmieras, Smiltenes, Gulbenes, Madonas, Ogres, Siguldas un Limbažu novadu
- Gulbenes novads nodibināts 2009. gadā bijušā Gulbenes rajona teritorijā, ietver Gulbenes pilsētu, Beļavas, Daukstu, Druvienas, Galgauskas, Jaungulbenes, Lejasciema, Līgo, Litenes, Lizuma, Rankas, Stāmerienas, Stradu un Tirzas pagastu, robežojas ar Alūksnes, Balvu, Madonas, Cēsu un Smiltenes novadu
- Fixum salarium noteikta gada alga
- Ozolnieku novads novads Jelgavas rajona sastāvā no 2003. g., kad izveidojās apvienojoties Cenu un Ozolnieku pagastam, 2009.-2021. g. patstāvīgs novads, ietvēra Cenu, Ozolnieku un Salgales (līdz 2011. g. - Sidrabenes) pagastus, robežojās ar Olaines, Ķekavas, Iecavas, Bauskas un Jelgavas novadu, kā arī ar Jelgavas pilsētu, 2021. g. iekļauts Jelgavas novadā
- tarificēt Oficiāli noteikt apjomu, vērtību (piemēram, maksai par pakalpojumiem, nodokļiem, darba algai)
- tarifs Oficiāli noteikts apjoms, vērtība (piemēram, maksai par pakalpojumiem, nodokļiem, darba algai)
- Meltne Ogres labā krasta pieteka Vecpiebalgas novada Kaives pagastā un Ērgļu novada Ērgļu pagastā, garums - 12 km; Meltnes strauts
- atvaldzināt padarīt miklu, valganu
- Zosēnu pagasts pagasts Cēsu novadā ar administratīvo centru Melnbāržos, robežojas ar Jaunpiebalgas, Vecpiebalgas, Taurenes un Dzērbenes pagastu, kā arī ar Smiltenes novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara Jaunpiebalgas pagasta ziemeļrietumu stūrī, pievienojot daļu no pirmskara Drustu pagasta teritorijas
- Taurenes pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Dzērbenes, Zosēnu, Vecpiebalgas, Kaives, Skujenes un Vaives pagastu; bijušie nosaukumi: Nēķena pagasts, vāciski — Noetkenshof, krieviski — Netkenskaja
- Vecpiebalgas pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Inešu, Kaives, Taurenes, Zosēnu un Jaunpiebalgas pagastu, kā arī ar Madonas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Alt-Pebalg-Orrishof, krieviski — Staro-Pebaļgskaja
- Inešu pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Kaives un Vecpiebalgas pagastu, kā arī ar Madonas novadu
- Kaives pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Skujenes, Taurenes, Vecpiebalgas un Inešu pagastu, kā arī ar Madonas un Ogres novadu
- Jaunpiebalgas pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Vecpiebalgas un Zosēnu pagastu, kā arī ar Smilteness, Gulbenes un Madonas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Neu-Pebalg, krieviski — Novo-Pebaļgskaja
- Skujenes pagasts pagasts Cēsu novadā, Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, robežojas ar Vaives, Taurenes, Kaives, Zaubes, Nītaures un Amatas pagastu; senāk - Pilsskujenes pagasts, vāciski - Schloβ-Schujen, krieviski - Zamok Šujen
- Daukstu pagasts pagasts Gulbenes novada dienvidu daļā ar administratīvo centru Staros, robežojas ar Gulbenes pilsētu, Stradu, Līgo, Jaungulbenes un Galgauskas pagastu, kā arī ar Rugāju un Lubānas novadu
- Lejasciema pagasts pagasts Gulbenes novada ziemeļu daļā, robežojas ar Beļavas, Galgauskas, Tirzas, Lizuma un Rankas pagastu, kā arī ar Smiltenes un Alūksnes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Aahof, krieviski — Ļeiskaja
- Beļavas pagasts pagasts Gulbenes novadā, kas izveidojies bijušās muižas "Kortenhof, Belau" teritorijā, robežojas ar Gulbenes pilsētu, Stāmerienas, Stradu, Galgauskas un Lejasciema pagastu, kā arī ar Alūksnes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kortenhof, krieviski — Bellavskaja
- Tirzas pagasts pagasts Gulbenes novadā, robežojas ar Druvienas, Lizuma, Lejasciema, Galgauskas un Jaungulbenes pagastu, kā arī ar Cesvaines un Madonas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schloss-Tirsen, krieviski — Zamok-Tirzenskaja
- Druvienas pagasts pagasts Gulbenes novadā, robežojas ar Rankas, Lizuma un Tirzas pagastu, kā arī ar Cesvaines, Madonas un Jaunpiebalgas novadu, vēstures dokumentos pirmo reizi minēts 1596. g., tā robežas laika gaitā nav mainījušās; bijušie nosaukumi: vāciski — Druwen, krieviski — Druvenskaja
- Jaungulbenes pagasts pagasts Gulbenes novadā, robežojas ar Tirzas, Galgauskas, Daukstu un Līgo pagastu, kā arī ar Madonas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Neuschwaneburgsche, krieviski — Novoguļbenskaja
- Cenu pagasts pagasts Jelgavas novadā, robežojas ar Ozolnieku un Salgales pagastu, kā arī ar Jelgavas pilsētu un Olaines novadu
- Sidrabenes pagasts pagasts tagadējā Jelgavas novadā līdz 2011. g. (2009.-2011. g. Ozolaines novadā, 1990.-2009. g. Jelgavas rajonā), kad pārdēvēts par Salgales pagastu
- Balgales pagasts pagasts Talsu novada austrumu daļā, sākotnēji pastāvējis 19. gs. 80. gados, bet 1891. g. pievienots Zentenes pagastam, no 1945. g. Balgales ciems, kas 1990. g. pārdēvēts par pagastu, administratīvais centrs Dursupē, robežojas ar Cēres, Strazdes un Laucienes pagastu, kā arī ar Tukuma novada Zentenes pagastu
- Laucienes pagasts pagasts Talsu novadā, robežojas ar Ķūļciema, Balgales, Strazdes, Lībagu, Laidzes un Vandzenes pagastu, kā arī ar Mērsraga un Tukuma novadu; bijušie nosaukumi: Nurmuižas pagasts, vāciski — Normhusen, krieviski — Nurmguzenskaja
- Strazdes pagasts pagasts Talsu novadā, robežojas ar Virbu, Lībagu, Laucienas un Balgales pagastu, kā arī ar Tukuma novadu; bijušie nosaukumi: vāciski - Strasden, krieviski - Strazdenskaja
- peonāža Parādu verdzības, atkarības sistēma senāk (dažās kolonijās un atkarīgajās zemēs), īpaši Meksikā, kad pastāvīgi saņemdami algas avansus un atalgojumus precēs strādnieki kļuva par darba devēja mūžīgiem parādniekiem
- amalgamēt pārklāt ar amalgamas kārtu
- Cēsu apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Baižkalna, Cēsu, Cirstu, Drabešu, Drustu, Druvienas, Dzērbenes, Ērgļu, Gatartas, Jaunpiebalgas, Jaunraunas, Jumurdas, Kārļu, Kosas, Kūduma, Launkalnes, Lenču, Lielstraupes, Liepas, Līvu, Lizuma, Mārsnēnu, Mazstraupes, Ogres, Priekuļu, Raiskuma, Rāmuļu, Rankas, Raunas, Rozulas, Sērmūkšu, Skujenes, Stalbes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veļķu un Veselavas pagastu, robežojās ar Valmieras, Valkas, Madonas un Rīgas apriņķi
- Talsu apriņķis pastāvēja 1819.–1949. g., ietvēra (1935. g.) Ārlavas, Cēres, Kandavas, Laidzes, Lībagu, Lubezeres, Mērsraga, Nogales, Nurmuižas, Pastendes, Spāres, Stendes, Strazdes, Upesgrīvas, Valgales, Vandzenes, Virbu un Zentenes pagastu, robežojās ar Tukuma, Kuldīgas un Ventspils apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci
- Madonas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Adulienas, Beļavas, Bērzaunes, Cesvaines, Dzelzavas, Galgauskas, Grašu, Grostonas, Iršu, Jaungulbenes, Kalsnavas, Kārzdabas, Kraukļu, Kusas, Lazdonas, Ļaudonas, Liepkalnes, Liezeres, Litenes, Lubānas, Lubejas, Mārcienas, Mēdzūlas, Meirānu, Mētrienas, Odzienas, Oļu, Patkules, Pērses, Praulienas, Saikavas, Sarkaņu, Sausnējas, Sāvienas, Stāmerienas, Tirzas, Vecgulbenes, Vējavas, Vestienas, Viesienas, Vietalvas un Virānes pagastu, robežojās ar Valkas, Abrenes, Rēzeknes, Daugavpils, Rīgas un Cēsu apriņķi
- Jelgavas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Auru, Bēnes, Bērzmuižas, Bukaišu, Dobeles, Džukstes, Elejas, Garozes, Glūdas, Īles, Jaunauces, Jaunsvirlaukas, Jēkabnieku, Kalnciema, Lielauces, Lielplatones, Lielvircavas, Līvbērzes, Mežmuižas, Naudītes, Ozolnieku, Penkules, Pēternieku, Platones, Rubas, Salgales, Sesavas, Sīpeles, Sniķeres, Svētes, Šķibes, Tērvetes, Teteles, Ukru, Vadakstes, Valgundes, Vecauces, Vecsvirlaukas, Vilces, Vircavas un Zaļenieku pagastu, robežojās ar Liepājas, Kuldīgas, Tukuma, Rīgas un Bauskas apriņķi, kā arī ar Lietuvu
- Cēsu rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Amatas, Drabešu, Drustu, Dzērbenes, Inešu, Jaunpiebalgas, Kaives, Liepas, Līgatnes, Mārsnēnu, Nītaures, Priekuļu, Raiskuma, Raunas, Skujenes, Stalbes, Straupes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veselavas, Zaubes un Zosēnu pagastu, robežojās ar Valmieras, Valkas, Gulbenes, Madonas, Ogres, Rīgas un Limbažu rajonu
- Talsu rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Talsu pilsētu, Sabiles, Stendes un Valdemārpils pilsētu ar laiku teritoriju, Abavas, Balgales, Dundagas, Ģibuļu, Īves, Kolkas, Ķūļciema, Laidzes, Laucienes, Lībagu, Lubes, Mērsraga, Rojas, Strazdes, Valdemārpils, Valdgales, Vandzenes un Virbu pagastu, robežojās ar Tukuma, Kuldīgas un Ventspils rajonu, kā arī ar Baltijas jūru un Rīgas jūras līci
- Gulbenes rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Gulbenes pilsētu, Beļavas, Daukstu, Druvienas, Galgauskas, Jaungulbenes, Lejasciema, Līgo, Litenes, Lizuma, Rankas, Stāmerienas, Stradu un Tirzas pagastu, robežojas ar Alūksnes, Balvu, Madonas, Cēsu un Valkas rajonu
- Jaunpiebalgas novads pastāvēja 2009.-2021. g. Vidzemē, ietvēra Jaunpiebalgas un Zosēnu pagastu
- Pāvītes pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī 1925.-1936. g.; līdz 1925. g. saucās Briņģu pagasts, 1936. g. pievienots Vecpiebalgas pagastam
- Veļķu pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Vecpiebalgas un Liezēres pagastā
- Teteles pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g. saucās Tetelmindes pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Cenu un Salgales pagastā, kā arī Jelgavas pilsētā
- Emburgas pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Salgales pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Salgales un Iecavas pagastā
- Tetelmindes pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Teteles pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Cenu un Salgales pagastā, kā arī Jelgavas pilsētā
- Garozas pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst gk. Salgales pagastā, neliela daļa Iecavas pagastā
- Vecgulbenes pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1946. g. un 1947.-1949. g. — Gulbenes apriņķī; teritorija mūsu dienās ietilpst Gulbenes novada Stradu un Beļavas, neliela daļa — Daukstu un Galgauskas pagastā un Gulbenes pilsētā
- pavalgs Pavalgans
- ievalgs Pavalgs, valgans, nedaudz mitrs
- Vidzemes augstiene pēc ainavrajonēšanas iedalījuma viena no 16 Latvijas ainavzemēm, platība — 4772 kvadrātkilometri, kas ietver 6 ainavapvidus (Mežoles, Piebalgas pauguraine, Vestienas pauguraine, Aumeisteru paugurvalnie, Augšgaujas pazeminājums un Augšogres pazeminājums) starp Dienvidvidzemi, Gaujaszemi un Aiviekstes zemi
- Krustalīce Pededzes labā krasta pieteka Gulbenes novada Stradu pagastā, augštece Galgauskas pagastā, garums - 24 km, kritums - 44 m; Kristalīce; Krustalpe; Krustaīca; Krustalīču upe; augštecē Aizupe
- Pebalg Piebalga
- Andalgala pilsēta Argentīnā (_Andalgalá_), Katamarkas provincē
- Otepē pilsēta Igaunijā ("Otepää"), Valgas apriņķī, 2100 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
- Terva pilsēta Igaunijā ("Tõrva"), Valgas apriņķī, 2730 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1926. g.
- Dandolka pilsēta Īrijā (_Dundalk_), Lautas grāfistes administratīvais centrs, 37800 iedzīvotāju (2011. g.); Dūndalgana
- Kalgari pilsēta Kanādā (angļu val. "Calgary"), Albertas provincē 1045 m vjl., Bovas krastos, Klinšu kalnu piekājē 1045 m vjl., 1 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
- Džandzjakou pilsēta Ķīnā ("Zhangjiakou"), Hebejas provincē, 688300 iedzīvotāju (2002. g.); Kalgana
- Valga pilsēta pie Igaunijas dienvidu robežas, kur savienojas ar Valku Latvijā, Valgas apriņķa administratīvais centrs, 12260 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1584. g.
- Battalgazi pilsēta Turcijā ("Battalgazi"), Malatjas ilā, 17200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Mihalgazi pilsēta Turcijā ("Mihalgazi"), Eskišehiras ilā, 1500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bļodas kalns pilskalns Gulbenes novada Galgauskas pagastā pie Kaiju mājām, tas ir 5-6 m augsts paugurs purvainu leju vidū, plakumu (diametrs - \~40 m) apjož \~1 m augsts valnis, kopumā nocietinājumu veids nav Latvijas pilskalniem raksturīgs, datējums nav zināms
- Tulijas pilskalns pilskalns Jaunpiebalgas novada Jaunpiebalgas pagastā, ir paugurs, ko ziemeļu un rietumu pusē apliec upe, austrumu pusē purvaina ieplaka, plakums — 70 x 25 m, bijis apdzīvots 5.-12. gs.
- Valgales pilskalns pilskalns Talsu novada Abavas pagastā, \~1 km uz ziemeļrietumiem no Valgales centra, ziemeļu, rietumu un dienvidu nogāzes ir stāvas, bet lēzenākajā austrumu pusē nocietināts ar grāvi un 4 m augstu valni, plakums — 35 x 30 m, saistāms ar kuršu miera līgumos 1230. un 1231. g. minēto ciemu "Walegalle/Wasa Galle"
- Vecpiebalgas pilskalns pilskalns Vecpiebalgā, \~250 m uz austrumiem no Vecpiebalgas luterāņu baznīcas, ir \~15 m augsts paugurs, kas ilgu laiku izmantots lauksaimniecības vajadzībām, plakums — \~60 x 40 m, domājams, ka bijis apdzīvots 9.-12. gs.
- Augstais kalns pilskalns Vecpiebalgas novada Dzērbenes pagastā, Dzērve kreisajā krastā, savrups, 19 m augsts paugurs ar mākslīgi izveidotām stāvām nogāzēm, trapecveida plaknummu (60 x 50 m) apjož \~3 m augsts valnis, pēc ārējās formas un nocietinājumiem varētu būt attiecināms uz vēlo dzelzs laikmetu (10.-12. gs.)
- Smetes kalns pirmmasīva augstākā virsotne Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē starp Alaukstu un Taunu, Vecpiebalgas pagastā, absolūtais augstums — 243,1 m, relatīvais augstums — 40,8 m
- Vecpiebalgas pagasta teritorija pirmskara pagasta teritorijas dienvidaustrumu daļa iekļauta tagadējā Inešu pagastā, dienvidrietumu daļa - tagadējā Kaives pagastā, dažas mājas ziemeļaustrumos - Zosēnu pagastā, savukārt tagadējā Vecpiebalgas pagastā iekļauta bijušā Veļķu pagasta rietumu daļa
- aprēķins Precīzi aprēķināta pēdējā alga (kādam aizejot vai kādu atlaižot no darba)
- balva Priekšmets, naudas summa, ko pasniedz kā atzinības apliecinājumu (piemēram, par uzvaru sporta sacensībās, par labu darbu); godalga
- algas konts privātpersonas konts bankā, kurā tiek iemaksāti regulārie ienākumi, piemēram, alga, pensija, honorāri
- puslons Pusalga
- puslīdzība Pusalga, pusaprēķins
- pusalga Puse no algas
- puspeļņa Puse no peļņas, pusalga
- puspavalgs puse pavalga, nepietiekams pavalgs
- klidzināt radīt atkārtotas īsas, samērā spalgas balss skaņas (par dažiem putniem)
- spiegt radīt augstas, spalgas, samērā griezīgas balss skaņas (parasti par bērniem, sievietēm)
- spiegt radīt augstas, spalgas, samērā griezīgas skaņas (par ierīcēm, mehānismiem u. tml.)
- spiegt radīt augstas, spalgas, samērā griezīgas skaņas (par mūzikas instrumentiem)
- spiegt radīt raksturīgas augstas, spalgas, samērā griezīgas balss skaņas (par dzīvniekiem)
- mekšķināt radīt raksturīgas spalgas balss skaņas (parasti par kazām); mekšināt
- mekšināt radīt raksturīgas spalgas balss skaņas (parasti par kazām); mekšķināt
- nogaudot radīt raksturīgas stieptas, spalgas skaņas un pārstāt radīt šādas skaņas (parasti par iekārtu, ierīci)
- klikšināt radīt raksturīgas, samērā spalgas balss skaņas (parasti par putniem)
- klikšķināt radīt raksturīgas, samērā spalgas balss skaņas (parasti par putniem)
- klikstināt radīt raksturīgas, samērā spalgas, aprautas balss skaņas (par dažiem putniem)
- gaudot radīt stieptas spalgas, svelpjošas skaņas (par vēju, vētru u. tml.)
- Kaikaši Rakstnieka Antona Austriņa memoriālais muzejs, atrodas Vecpiebalgas pagastā, dibināts 1990. g., iekārtots Austriņu dzimtas mājā
- Kalna Kaibēni rakstnieku brāļu Kaudzīšu memoriālais muzejs Vecpiebalgas pagastā, Kaibēnu kalnā
- iegriezties Rasties nepatīkamai, arī sāpīgai sajūtai (ausīs), atskanot spalgai, griezīgai skaņai
- reālalga Reālā darba alga, kas ir atkarīga no preču un pakalpojumu cenu līmeņa, kā arī no nodokļiem un algas lieluma
- pietiekams iztikas nodrošinājums regulāri (vismaz pēdējos 12 mēnešus) un stabili ikmēneša ienākumi vismaz vienas minimālās mēneša darba algas apmērā (par normālu darba laiku) vai personai Latvijas Republikā piešķirta pensija; ja personas apgādībā ir tās ģimenes locekļi, tad pietiekams iztikas nodrošinājums ir personas regulāri un stabili ikmēneša ienākumi sev un katram ģimenes loceklim vismaz minimālās darba algas apmērā katram
- Mizupīte Reņģeļa labā krasta pieteka Ozolnieku novada Salgales pagastā, augštece Iecavas novadā; Mazupīte
- virpis Rīks valga vīšanai; ar to savērpj pakulas pinekliem, linus - grožiem
- plarkšķe Rīks, ierīce īslaicīga, samērā spalga trokšņa radīšanai
- valgalciemnieki Rojas novada apdzīvotās vietas "Valgalciems" iedzīvotāji
- par vēderu saka, ja kāds strādā par uzturu algas, atlīdzības vietā
- pie dirsas mazas ragutiņas saka, kad teicējam ir pilnīgi vienalga, teicēju nemaz neuztrauc apspriežamā reālija
- saldgans Saldens; salgans
- Sallgaln Salgale
- salgalieši Salgales (1990.-2011. g. Sidrabenes) pagasta apdzīvotās vietas "Salgale" iedzīvotāji
- Sallgalen Salgales muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jaunsvirlaukas pagastā
- mucīni Saliktas olbaltumvielas, kas atrodas gļotdziedzeru sekrētā, siekalās, kuņģa sulā un gļotādu dara valganu un elastīgu
- atalgojums samaksa, atlīdzība (par darbu); [alga]{s:2462}
- izpeļņa Samaksa, atlīdzība (par darbu); alga
- strinkšķis samērā augsta, parasti spalga, skaņa, ko rada, piemēram, parasti saspriegti, metāla priekšmeti, plīstoši stikli; skaņa, ko rada strinkšķināmie stīgu instrumenti
- trinkšķis samērā augsta, parasti spalga, skaņa, ko rada, piemēram, parasti saspriegti, metāla priekšmeti, plīstoši stikli; skaņa, ko rada strinkšķināmie stīgu instrumenti; strinkšķis
- hoķ savienojumā "hoķ bijanko!" - vienalga!
- Silu ezers Silezers Balgales pagastā
- Sila ezers Silezers, ezers Balgales pagastā
- Skolas Skolas ūdenskrātuve - izveidota uz Vijatas upes 3 km no ietekas Tirzā, Gulbenes novada Galgauskas pagastā, platība - 3 ha
- Schlockhof Slokas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Salgales pagastā
- Cērtene Smiltenes pilsētas daļa, kas agrāk bija atsevišķs vidējciems, atrodas pilsētas dienvidrietumu malā pie Vecpiebalgas ceļa
- strādnieku šķira sociālā šķira – tā iedzīvotāju daļa, kas strādā algotu darbu, kura veikšanai nav nepieciešams augsts izglītības līmenis, tās ienākumi ir atkarīgi no darba algas, profesionālās karjeras iespējas ir ierobežotas, un pastāv augstāks bezdarba risks
- zocialalga Sociālalga
- pārbalss Spalga balss, falsets
- gaudas Stieptas spalgas, svelpjošas skaņas
- slēptais bezdarbnieks strādājošais, kas nodarbināts nepilnu darba dienu vai nepilnu darba nedēļu vai arī atrodas piespiedu bezalgas atvaļinājumā
- traksistēma Strādnieku algas izmaksas sistēma, kur strādniekam nemaksā skaidrā naudā, bet izsniedz rūpniecības preces un pārtikas produktus
- pinakoni Tādi etilēnglikoli, kuros abas hidroksilgrupas atrodas pie trešējiem oglekļa atomiem, iegūst reducējot ketonus sārmainā vidē ar nātriju, nātrija amalgamu vai magnēzija amalgamu
- godalgots tāds, kas ir apbalvots ar godalgu; tāds (darbs), kam ir piešķirta godalga
- pliks tāds, kas ir bez piedevām, bez pavalga, pliekans (par ēdienu, dzērienu)
- Laidza ezers tagad Laidziņa purvs Vecpiebalgas pagastā
- Laidža ezers tagad Laidziņa purvs Vecpiebalgas pagastā
- Vaļgaļenskaja Talsu novada Abavas (Valgales) pagasta bijušais nosaukums krieviski
- sabilnieki Talsu novada Abavas pagasta apdzīvotās vietas "Sabiles Valgale", tagad - "Valgale" iedzīvotāji
- valgalnieki Talsu novada Abavas pagasta apdzīvotās vietas "Valgale" iedzīvotāji
- balgalnieki Talsu novada Balgales pagasta apdzīvotās vietas "Balgale" iedzīvotāji
- dursupnieki Talsu novada Balgales pagasta apdzīvotās vietas "Dursupe" iedzīvotāji
- galtenieki Talsu novada Balgales pagasta apdzīvotās vietas "Galtene" iedzīvotāji
- mazdursupnieki Talsu novada Balgales pagasta apdzīvotās vietas "Mazdursupe" iedzīvotāji
- mazsēņenieki Talsu novada Balgales pagasta apdzīvotās vietas "Mazsēņi" iedzīvotāji
- mazsēņnieki Talsu novada Balgales pagasta apdzīvotās vietas "Mazsēņi" iedzīvotāji
- raudziņnieki Talsu novada Balgales pagasta apdzīvotās vietas "Raudziņi" iedzīvotāji
- sēņenieki Talsu novada Balgales pagasta apdzīvotās vietas "Sēņi" iedzīvotāji
- sēņnieki Talsu novada Balgales pagasta apdzīvotās vietas "Sēņi" iedzīvotāji
- Mazdursupe Talsu novada Balgales pagasta apdzīvotās vietas "Tiltnieki" bijušais nosaukums
- mežmuižnieki Talsu novada Valgales pagasta apdzīvotās vietas "Mežmuiža" iedzīvotāji
- pielikums tas, kas ir pielikts, pievienots (piemēram, darba algai, to palielinot); paveikta darbība, rezultāts --> pielikt(4)
- pierakāt tas, ko var daudz (vai ilgi) rakt (piemēram, kartupeļus), vienalga neko daudz neiegūstot
- Tauna ezers Tauns, ezers Vecpiebalgas pagastā
- pārstrādes izmaksas tiešās darba algas un ražošanas vispārējo izmaksu summa
- Vilaune Tirzas kreisā krasta pieteka Druvienas pagastā, augštece Jaunpiebalgas pagastā, lejtecē arī Gulbenes un Madonas novada robežupe, garums - 18 km, kritums - 84 m; Viļaune
- Doņupīte Tirzas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Galgauskas un Lejasciema pagastā
- Kangarupīte Tirzas labā krasta pieteka Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā
- Lāčupīte Tirzas labā krasta pieteka Gulbenes novada Beļavas, Galgauskas un Lejasciema pagastā, garums - 12 km; Lācupe; Lūčupīte; augštecē arī Kamaldiņa
- Alkšņupīte Tirzas labā krasta pieteka Gulbenes novada Tirzas un Galgauskas pagastā, garums - 10 km
- Vaskupīte Tirzas labā krasta pieteka Jaunpiebalgas pagastā
- Āžupe Tūlijas labā krasta pieteka Jaunpiebalgas pagastā, augštece Vecpiebalgas pagastā, garums \~2,5 km
- Vienziemīte Tulijas labā krasta pieteka Zosēnu pagastā, augštece Jaunpiebalgas pagastā
- Raudziņu grāvis ūdenstece Talsu novada Balgales pagastā, ietek Dursupes dzirnavu ezerā
- Pīle Ūdenstece Vecpiebalgas novada Inešu pagastā, Tauna notece uz Inesi
- Balga ūdenstece Vecpiebalgas pagastā, ietek Tauna ezerā; Balgas strauts
- Puķīšu ūdenskrātuve ūdenstilpe Gulbenes novada Galgauskas pagastā, platība - 3 ha
- Ratenieku dīķis ūdenstilpe Gulbenes novada Galgauskas pagastā, platība — 1,3 ha
- Balgales dzirnavu ezers ūdenstilpe Talsu novada Balgales pagastā, platība - 1,7 ha
- Emajegi upe Igaunijā, iztek no Pihajerva Valgas apriņķī, Otepes augstienē, caurtek Vertsjervu, ietek Peipusa ezerā, garums - \~250 km
- Abrupe upe Latvijā, Jaunpiebalgas pagastā, Kalnupes labā krasta pieteka, garums - \~3 km, senāk uzskatīta par Gaujas labā krasta pieteku ar garumu 9 km, bet Kalnupe par tās kreisā krasta pieteku
- Ainavas dzirnavu ezers uz Vijatas upes uzpludināts ezers Gulbenes novada Galgauskas pagastā, 1 km no tās ietekas Tirzā, platība — 12 ha
- dzēšana uzņēmējsabiedrību apvienošanās, kad viena ietver vai savienojas ar citu (amalgamācija)
- Centra ūdenskrātuve uzpludināta uz Vijatas upes Gulbenes novada Galgauskas pagastā, platība — 2 ha
- Dursupes dzirnavezers uzpludināts Talsu novada Balgales pagastā uz Dursupes, platība — 7,9 ha
- orālais galvanisms vāja elektriskā strāva, kas rodas mutes dobumā, kad zoba plomba, kurā ir amalgams, nonāk saskarē ar siekalām
- pavaldzē Valgā, pie valga
- Galupīte Valgale, Abavas pieteka
- Jānīšgrāvis Valgale, Abavas pieteka
- Abavciems Valgale, apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Abavas pagastā
- Valgales muiža Valgales ciema agrākais nosaukums
- Milzava Valgales kreisā krasta pieteka Talsu novada Abavas pagastā, garums - \~4 km
- Walgalen Valgales muiža, kas atradās Talsu apriņķa Valgales pagastā
- Valgals muiža Valgales muižas nosaukuma variants
- valgns Valgans
- velgans Valgans
- vingrs Valgans, drēgns
- velganums Valganums
- Althof Vecmuižas muiža, kas atradās tagadējā Cēsu novada Vecpiebalgas pagasta teritorijā
- Alt-Pebalg Vecpiebalgas muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Vecpiebalgas pagastā
- kleķerieši Vecpiebalgas novada Dzēbernes pagasta apdzīvotās vietas "Kleķeri" iedzīvotāji
- aulēnieši Vecpiebalgas novada Dzērbenes pagasta apdzīvotās vietas "Auļi" iedzīvotāji
- Schloss-Serben Vecpiebalgas novada Dzērbenes pagasta bijušais nosaukums vāciski
- briņģēnieši Vecpiebalgas novada Inešu pagasta apdzīvotās vietas "Briņģi" iedzīvotāji
- bānūzēni Vecpiebalgas novada Taurenes pagasta apdzīvotās vietas "Bānūži" iedzīvotāji
- bānūzieši Vecpiebalgas novada Taurenes pagasta apdzīvotās vietas "Bānūži" iedzīvotāji
- lodēnieši Vecpiebalgas novada Taurenes pagasta apdzīvotās vietas "Lode" iedzīvotāji
- nēķinieši Vecpiebalgas novada Taurenes pagasta apdzīvotās vietas "Nēķins" iedzīvotāji
- taurenieši Vecpiebalgas novada Taurupes pagasta apdzīvotās vietas "Taurene" iedzīvotāji
- kaudzīsieši Vecpiebalgas novada Vecpiebalgas pagasta apdzīvotās vietas "Kaudzīši" iedzīvotāji
- kaudzīšnieki Vecpiebalgas novada Vecpiebalgas pagasta apdzīvotās vietas "Kaudzīši" iedzīvotāji
- piebaldzēns Vecpiebalgas novada Vecpiebalgas pagasta apdzīvotās vietas "Vecpiebalga" iedzīvotājs
- alaukstieši Vecpiebalgas pagasta apdzīvotās vietas "Alauksti" (arī "Alaukste") iedzīvotāji
- greiverieši Vecpiebalgas pagasta apdzīvotās vietas "Greiveri" iedzīvotāji
- kaikažēnieši Vecpiebalgas pagasta apdzīvotās vietas "Kaikaži" iedzīvotāji
- kaikazieši Vecpiebalgas pagasta apdzīvotās vietas "Kaikaži" iedzīvotāji
- Kubulīni Vecpiebalgas pagasta apdzīvotās vietas "Kubuliņi" nosaukuma variants
- spuldzēnieši Vecpiebalgas pagasta apdzīvotās vietas "Spuldzēni" iedzīvotāji
- vecpiebaldzēni Vecpiebalgas pagasta apdzīvotās vietas "Vecpiebalga" iedzīvotāji
- veļķēnieši Vecpiebalgas pagasta apdzīvotās vietas "Veļķi" iedzīvotāji
- Staro-Pebaļgskaja Vecpiebalgas pagasta bijušais nosaukums krieviski
- Alt-Pebalg-Orrishof Vecpiebalgas pagasta bijušais nosaukums vāciski
- paldzenieki Ventspils novada Zlēku pagasta apdzīvotās vietas "Palgas" iedzīvotāji
- piebaldzēns Vidzemes Centrālās Augstienes vidienes (Jaunpiebalgas un Vecpiebalgas apkārtnes) iedzīvotājs
- sparkšķis Vienā rokā turams un ap savu kātu griežams rīks spalga trokšņa radīšanai (bērnu rotaļlieta)
- viena alga vienalga
- pie pakas vienalga
- viens pīpis vienalga
- viens daudzums vienalga
- pie pakaļas vienalga
- čorts ar visu vienalga
- da lampočki vienalga
- tikpat daudz vienalga
- pie dirsas vienalga
- enīvej Vienalga
- fufelis Vienalga
- fufels Vienalga
- fuflo Vienalga
- pof Vienalga
- pofig Vienalga
- pohui Vienalga
- pohuj Vienalga
- pover Vienalga
- poveri Vienalga
- poveris Vienalga
- viendaudz Vienalga
- viensalgs Vienalga
- vislīdz Vienalga
- vislīdza Vienalga
- visvienalga Vienalga
- visviens Vienalga
- šā vai tā Vienalga, kā
- kā pagadās vienalga, kā, bez noteiktas kārtības
- šāds vai tāds Vienalga, kāds; ne tāds, kāds ir vajadzīgs, vēlams
- šis vai tas vienalga, kas
- kas ir, ir vienalga, kas notiks un kā notiks
- kur pagadās vienalga, kur
- jebkurš Vienalga, kurš (no noteiktas grupas)
- pie kājas vienalga; vienaldzīgs
- Robežupīte Vilaunes kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Druvienas pagastā, nelielā posmā arī Jaunpiebalgas pagasta robežupe
- vilgans Vilgs; valgans
- amalgamācija Virsmas pārklāšana ar amalgamu
- balganums vispārināta īpašība --> balgans, šīs īpašības konkrēta izpausme
- minims Viszemākā algas pakāpe grāmatrūpniecībā nodarbinātam strādniekam
- Trafalgaras rags zemesrags Pireneju pussalas dienvidu daļā ("Cabo de Trafalgar"), Spānijā, Atlantijas okeāna piekrastē, \~50 km uz ziemeļrietumiem no Gibraltāla šauruma
- mons Ziemeļvidzemē kalpa nomnieka alga graudā
- derby zirgu skriešanās un godalgas
- Zobeļa ezers Zobols, ezers Vecpiebalgas pagastā
alga citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV