Paplašinātā meklēšana

Meklējam acer.

Atrasts vārdos (56):

Atrasts vārdu savienojumos (14):

Atrasts skaidrojumos (278):

spaiseris _Just5 Spacer_, _Just5 2 Spacer_ vai _Spacers2s_ telefons.
izpildītājs aktieris, dziedātājs, mūziķis, dejotājs vai cita persona, kura atveido lomu, lasa, dzied, atskaņo vai kādā citādā veidā izpilda literāru vai mākslas darbu vai folkloras sacerējumu, sniedz estrādes, cirka vai leļļu priekšnesumu
paskvinātas Anonīmi satīriski sacerējumi dzejā vai prozā, kas vērsti pret Romas kūrijas locekļiem, rakstniekiem vai citām slavenām personām
Alkmana strofa antīkajā dzejā divrindu pants, kurā pirmā rinda sacerēta heksametrā, bet otrā ir vienpadsmitzilbju vārsma, kas sastāv no četrām daktiliskām pēdām
aēds Aoids - sengrieķu dziesminieks pirmsklasiskajā laikmetā; varoņdziesmu sacerētājs
digestors aparāts drogu macerēšanai
paskvila Apvainojošs, zobgalīgs, parasti anonīms, sacerējums
fabricēt apzināti sagrozīt (piem., faktus), sacerēt (ko nepatiesu); izgatavot, radīt kādu viltojumu
safabricējums apzināti sagrozītu, nepatiesu ziņu, faktu kopums; dokuments, sacerējums, publikācija u. tml., kas satur apzināti sagrozītas, nepatiesas ziņas, faktus
neslavas celšana apzinātu nepatiesu otru personu apkaunojošu izdomājumu izplatīšana iespiestā vai citādā veidā pavairotā sacerējumā, kā arī mutvārdiem, ja tā izdarīta publiski
uzdalbāt ar kārti izdzīt zivis no pacerēm
izmocīt ar lielu piepūli, ne visai veiksmīgi izveidot, sacerēt
izdalbāt ar stangu izdzīt zivis no paceres vai cilvēkus no istabas
auniņi Asais jānītis ("Erigeron acer"), laimpuķe
pamflets Atmaskojošs, parasti satīrisks, sacerējums (piemēram, par kādu aktuālu sabiedrisku vai politisku parādību)
toms Atsevišķa sacerējuma, grāmatas daļa, sējums
autorība Atzīšana par autoru (kādam sacerējumam, atklājumam, izgudrojumam u. tml.)
autora teksts autora vēstījums, arī piebildes, remarkas (parasti daiļdarbos, publicistiskos sacerējumos) atšķirībā no tiešās, netiešās, noģiedamās runas
concepi Autorības apstiprinājums ar parakstu (burtiski: "es sacerēju")
kļavlapu balanda balandu suga ("Chenopodium acerifolium")
baletmeistars Baleta inscenētājs; deju sacerētājs; deju iestudētājs
rokbalets Balets ar rokmūzikas stilā sacerētu mūziku; šāda baleta uzvedums
brabansonna Belģiešu nacionāla himna, sacerēta 1830. g. revolūcijā
sūrā pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius acerrimus"), aug lapu koku, galvenokārt ozolu mežos
Samsons Bībeles personāžs Vecās derības vēsturisko sacerējumu ciklā - ar milzu spēku apveltīts senebreju varonis, kas izcēlies cīņās ar filistiešiem
sabiezēt Biezi saaugt, sacerot (par augiem); kļūt biezam (par audzi kādā vietā)
Bila Cerkva Bilacerkva, pilsēta Ukrainā
āpšu blusa blusu suga ("Paraceras melis")
minnezengers Bruņniecības laika lirisko dzejoļu un dziesmu sacerētājs un dziedonis (12.-14. gadsimta Vācijā)
komponēt būt tādam, kas sacer, arī kam piemīt spēja sacerēt skaņdarbu
inscenētājs cilvēks (parasti režisors), kas sagatavo dramatisku darbu vai mūzikas sacerējumu izrādīšanai uz skatuves vai filmēšanai
rakstnieks cilvēks, kas profesionāli nodarbojas ar daiļliteratūras darbu sacerēšanu
peršinieks cilvēks, kas sacer (parasti sliktas kvalitātes) dzejoļus
literāts cilvēks, kas sacer daiļdarbus; rakstnieks; arī publicists
sūdzībkalis cilvēks, kas sacer, iesniedz, parasti nepamatotas, sūdzības
versifikators cilvēks, kas viegli un veikli sacer dzejoļus, bet kam trūkst īsta dzejnieka talanta; pantu kalējs
teicējs cilvēks, no kura iegūst informāciju par (parasti) folkloras sacerējumiem, kādu izloksni, vēsturiskiem notikumiem
dialogs Daiļdarbs, sacerējums, kas uzrakstīts šādas sarunas formā
rakstniecība Daiļdarbu sacerēšana; rakstnieka, dzejnieka literārā darbība
daiļdarbs Daiļliteratūras sacerējums
dzeja Daiļliteratūras veids, kam raksturīgi saistītā valodā sacerēti liriski, liroepiski un humoristiski satīriski daiļdarbi
rakstniecība Daiļliteratūru un tautas mutvārdu daiļrade, kas ir fiksēta ar rakstības līdzekļiem; kādas tautas literatūras un folkloras sacerējumu kopums, kas ir fiksēts ar rakstības līdzekļiem; literatūra (2)
sacere darbība, process --> sacerēt(1)
opus Darbs, mākslas darbs, skaņdarbs; sacerējums
sacerētājs darītājs --> sacerēt
partija Daudzbalsīga mūzikas sacerējuma sastāvdaļa, kas izpildāma atsevišķai balsij vai instrumentam, balsu vai instrumentu grupai, šāda mūzikas sacerējuma atsevišķas balss vai instrumenta notis
dzejdaris Diletantisku, nemākulīgu dzejoļu sacerētājs
Eda Divi senislandiešu literārie darbi: Vecākā Eda - 9.-12. gs. mitoloģisko dziesmu un varoņdziesmu krājums; Jaunākā Eda - 13. gs. sacerējums par islandiešu poētiku
remarka Dramatiskos sacerējumos, arī libretos - autora paskaidrojums par situāciju, tēlu rīcību, izturēšanos, raksturiem u. tml.
luga Dramatisks sacerējums
balādists Dzejnieks, balāžu sacerētājs
burimē Dzejolis, ko sacer pēc uzdotām atskaņām; parasti to dara spēles veidā
metrografija Dzejoļu sacerēšana pēc metrikas likumiem
dziedāt Dzejot; sacerēt dzejoļus
bards Dziedātājs, kas izpilda paša sacerētas dziesmas
ziņģmeisters Dziesmu zinātājs un sacerētājs
edisks Ediskā dzeja - skandināvu tautas dzeja, kurā sacerēta "Senākā Eda" un "Sāgas par senlaikiem"
epigrammatiķis Epigrammu sacerētājs
erotiķis Erotiskās literatūras sacerētājs vai mīlētājs
macerāts Farmaceitiskās macerācijas produkts
ekseģēti Filologi, kas skaidro literārus tekstus (it īpaši antīkos sacerējumus)
bretoņu romāni franču viduslaiku episki sacerējumi, kuros apdziedāta bruņinieku dzīve un mīlestība
žesti Franču viduslaiku episko poēmu jeb varoņpoēmu cikli, kas radušies 11. un 12. gs. mijā, tiem pamatā folklora, arī literāri sacerējumi
iztirzājums Galvenā daļa (skolas sacerējumā)
simfoniskā poēma garāks, parasti viendaļīgs muzikāls sacerējums orķestrim diezgan brīvā formā; bieži tiek atveidota, piem., kāda balāde vai cits literārs darbs; tipiska vēlā romantisma laikmetam
liber Grāmata, resp. katrs lielāks sacerējums, sākumā uz vaska galdiņiem, vēlāk uz pergamenta; viduslaikos arī kāda sacerējuma lielākā daļa
oriģinālizdevums Grāmatas pirmais izdevums; autora dzīves laikā un pēc viņa nāves pirmā izdevēja izdoti sacerējumi un rakstu krājumi
šairi Gruzīnu episkās dzejas pantmērs, kurā sacerēta 12. gs. dzejnieka Šotas Rustaveli poēma "Bruņinieks tīģera ādā"; bija divi paveidi - sešpadsmitzilbnieks un astoņzilbnieks, izcelsme gruzīnu episkajā tautas dzejā
grāmata Iespiešanai domāts (lielāka apjoma) sacerējums
atkāpe Iespraudums, autora stāstījums (parasti literārā sacerējumā), kas nav tieši saistīts ar sižeta attīstības līniju
izpildījums iestudējuma, dejas, skaņdarba, u.tml. literāra vai mākslas darba vai folkloras sacerējuma priekšnesuma sniegums
Ovidijs Ievērojams antīkās pasaules romiešu dzejnieks (43. g. p. m. ē. - 17. g. m. ē.), sacerējis liriskus un episkus dzejojumums, t. sk. "Mīlas māksla" ("Ars amatoria") un episko "Metamorfozes", kas sniedzas no pasaules radīšanas līdz ķeizara Augusta laikiem
leģenda Ievērojams, izcils cilvēks, arī fakts, notikums; tas, par ko tiek sacerēti cildinoši, parasti pārspīlēti, stāsti
upanišads Indiešu visvecākie sacerējumi par filosofiju un teosofiju
filīdi Īpaša pareģu un dzejnieku kasta senajā Īrijā, kas nodarbojās ar sakrālu tekstu sacerēšanu un saglabāšanu
anotēt Īsi raksturot (grāmatu, sacerējumu)
islandiešu sāgas islandiešu prozas sacerējumi, no 10. gs. izplatījās mutvārdos; pierakstīti 12. un 13. gs.
anotācija Īss (grāmatas, sacerējuma) raksturojums (dažkārt ar novērtējumu)
skits Īss humoristiska vai satīriska rakstura literārs sacerējums; īss komiska rakstura uzvedums
parēmija Īss, aforistisks folkloras sacerējums (parasti sakāmvārds, paruna)
brahiloģisms Īss, aforistisks folkloras sacerējums (sakāmvārds, paruna, mīkla, raksturvārds, daudzreiz atkārtots izteiciens)
commedia Itāliešu literatūra, sākumā katrs itāliešu valodā sacerēts dzejas darbs ar bēdīgu sākumu un priecīgām beigām
sagudrot Izdomāt, sacerēt, parasti ar pūlēm (tekstu, frāzi u. tml.)
safabricēt Izgatavot, radīt (piemēram, viltotu dokumentu); sacerēt (piemēram, rakstu, kas satur apzināti sagrozītas, nepatiesas ziņas, faktus)
fabricēt Izstrādāt, sacerēt (ko mazvērtīgu, sliktā kvalitātē) lielā daudzumā
sadomāt Iztēlē radīt, sacerēt (mākslas darbu)
pārveidot izveidot citādu (tekstu, literāru sacerējumu, mākslas darbu u. tml.)
macerāts Izvilkums, kas iegūts, macerējot augus
Sohara Kabalistisks sacerējums, sarakstīts 13. gs. aramiešu valodā Mozus grāmatu komentāra veidā
kalambūrists Kalambūru sacerētājs
žirši Kazahu tautas dziesminieks, teicējs; atšķirībā no akina ir izpildītājs, nevis sacerētājs
Almagests Klaudija Ptolemaja sacerējums, kurā izklāstīti pasaules ģeocentriskās sistēmas priekšstati
cukurkļava Kļavu ģints suga ("acer saccharum"), Kanādā sastopams koks, Latvijā paretam audzē kā krāšņumaugu
koacervācija Koacervātu izveidošanās šķīdumā
šlāgerkomponists Komponists, kas sacer šlāgeru mūziku
dramaturģija konkrēta sacerējuma skatuviskā realizējuma princips
Apūle Kuršu apdzīvots novads tagadējā Lietuvas teritorijā pie Skodas, kas 13. gs. ietilpa kuršu apdzīvotajā Cekļa zemē, bija tās centrs ar Apoles pili; pirmoreiz minēta Hamburgas-Brēmenes arhibīskapa Rimberta pēc 876. g. sacerētajā Sv. Anskara dzīves aprakstā; izpostīta Lietuvas karos ar Vācu ordeni un Livonijas ordeni, 1253. g. tiek minēta kā iedzīvotāju pamesta zeme
si šu ķīniešu filozofu grāmatu sakopojums, kurā ietilpst četri seno konfūcisma domātāju sacerējumi (5.-3. gs. p. m. ē.), kas 12. gs. tika savākti, apstrādāti, sakopoti un pasludināti par konfūcisma kanona galveno sastāvdaļu
četrkāja Ķirzaka ("Lacerta")
četrkāji Ķirzaka ("Lacerta")
čirzgalis Ķirzaka ("Lacerta")
sila ķirzaka ķirzaku dzimtas suga (“Lacerta agilis”), ķermenis slaids, garums kopā ar asti - līdz 28 cm, dēj olas, Latvijā sastopama visā teritorijā, taču samērā reti un ir izplatīta nevienmērīgi, aizsargājama
pļavas ķirzaka ķirzaku suga ("Lacerta vivipara"), Latvijā sastopama ļoti bieži, gk. mitrās vietās
plauceknejs laimpuķe (_Erigeron acer_)
mīkales Latviešu mistēriju spēles (lugas), kas sacerētas pamatojoties uz senām latviešu reliģiskām teiksmām un ticējumiem
libellists Libellas 2 sacerētājs, jo sevišķi nonievātājs, apsūdzētājs
librets liela muzikāli vokāla sacerējuma (parasti operas, operetes) teksts
roksāga Lielas formas muzikāli dramatisks sacerējums rokmūzikas stilā pēc kādas sāgas sižeta; šāda sacerējuma uzvedums, atskaņojums
rokopera Lielas formas muzikāli dramatisks sacerējums rokmūzikas stilā; šāda sacerējuma uzvedums, atskaņojums
meliķis Lirisku dziesmu sacerētājs, liriķis
opuss Literārs vai muzikāls sacerējums, it īpaši skaņdarbs
kontrafakcija Literārs viltojums; patvarīga autoru tiesību pārkāpšana, pavairojot un izplatot cita autora sacerējumu
almanahs Literāru vai zinātnisku sacerējumu krājums (ko apvieno kāda kopīga pazīme, piemēram, temats, žanrs)
liela loma loma, kurai ir nozīmīga vieta dramaturģiska sacerējuma tēlu sistēmā
pseidomitoloģija Mākslīgi sacerēts mītu kopums, kas tiek piedēvēts kādai tautai vai kopienai
ostiofolikulīts Mata maisiņa atveres strutojošs iekaisums, kas attīstās, ja ādas berzes vai macerācijas rezultātā mata atveres audos iekļūst mikrobi (stafilokoki, arī streptokoki)
skats Mazākā vienība (dramatiskā sacerējumā), kam parasti raksturīgs viens un tas pats tēlu sastāvs; fragments (parasti izrādē, kinofilmā) ar kādām īpašām satura vai formas iezīmēm
Ķirzaka mazs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Lacerta", saīsinājums "Lac"), starp Pegazu, Gulbi, Cefeju un Andromedu, tajā ir tikai dažas, ne pārāk spožas zvaigznes, Ķirzakas α spožums 3,7 zvaigžņlielumi un tā atrodas 102 ly attālumā, Latvijā nenorietošs
pseidomeningīts Meningisms dažādu ekstracerebrālu, ar drudzi norisošu slimību gadījumā: slikta dūša, vemšana, kakla muskuļu rigiditāte, galvassāpes
monometrija Metriskās kompozīcijas veids, kad dzejolis pilnībā sacerēts tikai vienā metrā
minnesdziedoņi Minnesdziesmas sacerētāji - dziesminieki; reizē dzejnieki un savas dzejas komponisti
mītrade Mītu sacerēšana, parasti tādā vēstījuma formā kā liroepika
vokālā mūzika mūzika, kas sacerēta dziedāšanai ar instrumentālo pavadījumu vai bez tā
koncertiestudējums Muzikāli dramatiska sacerējuma (piemēram, operas, operetes) vai daiļdarba iestudējums koncerta veidā
koncertizpildījums Muzikāli dramatiska sacerējuma (piemēram, operas, operetes) vai daiļdarba izpildījums koncerta veidā
koncertuzvedums Muzikāli dramatiska sacerējuma (piemēram, operas, operetes) vai daiļdarba uzvedums koncerta veidā
opera muzikāli dramatisks sacerējums, kurā skatuviskā darbība noris, solistiem vai korim dziedot orķestra pavadījumā
libretto Mūzikas sacerējuma, operas, operetes un baleta teksts
šlāgermūziķis Mūziķis, kas sacer vai izpilda šlāgermūziku
virdžinālists Mūziķis, kas spēlē virdžinālu; komponists, kas sacer mūziku virdžinālam
elukubrācija Naktī lampas gaismā rūpīgi izstrādāts sacerējums
apokrifs Neīsts, viltots, apšaubāms raksts, sacerējums
opusculum neliels darbiņš, sacerējums
parafrāze neliels fantāzijas tipa instrumentāls virtuozs skaņdarbs, kas sacerēts par vienu vai vairākām, parasti aizgūtām, tēmām
humoreska neliels humoristisks sacerējums prozā vai dzejā
intrāda neliels instrumentāls skaņdarbs, kas sacerēts svinīgu ceremoniju ievadīšanai
intrāde neliels instrumentāls skaņdarbs, kas sacerēts svinīgu ceremoniju ievadīšanai, augstu personu iznāciena vai gājiena pavadīšanai
libells neliels sacerējums, paskvila, lamu raksts; romiešiem sūdzības raksts, denunciācija
skribelējums Neskaidrs, nemākulīgs raksts, sacerējums
Anabāze Nosaukums diviem sengrieķu sacerējumiem par lieliem karagājieniem: (a) Kīra Jaunākā karagājiena apraksts (autors - Ksenofonts); (b) Maķedonijas Aleksandra Āzijas karagājiena vēsture (autors - Arians)
tabulatūra Noteikumu krājums, pēc kuriem meisterzingeriem vajadzēja sacerēt dziesmas
diriģents Orķestrim vai korim rakstīta skaņdarba, muzikāli dramatiska sacerējuma muzikālais iestudētājs un atskaņojuma vadītājs
pačare Pacere
pacers Pacere
padupe Pacere
padupes Pacere
pakraule Pacere
pakraulis Pacere
šūkne Pacere upes krastā, kur vēžiem alas
padziekste Pacere, pasiekste
pamfletists Pamfletu sacerētājs
panegirists Panegiriku sacerētājs; cilvēks, kas kaut ko pārmērīgi slavē
metromānija Pārliecīga dzejas sacerējumu cienīšana
paroimija Parunas un sakāmvārdi, daļa no kuriem sacerēta saistītā (ritmiskā) valodā un ar formulu palīdzību; raksturīgas vārdspēles, atskaņas, asprātība
grafomānija patoloģiska tieksme rakstīt, sacerēt, parasti tukšus, liekvārdīgus sacerējumus
lokalizējums paveikta darbība --> lokalizēt (2); citas tautas daiļdarbs, folkloras sacerējums, kas, parasti tulkojot, pielāgots savas tautas, zemes īpatnībām
sacerējums paveikta darbība, rezultāts --> sacerēt(1)
baletmūzika pēc libreta sacerēts skaņdarbs, kam atbilstoši veidota horeogrāfiskā darbība
kļavu pelēkpūcīte pelēkpūcīšu suga ("Apatele aceris")
plaģiators persona, kas izdarījusi plaģiātu, autors, kas cita sacerējumu uzdod par savu
lokalizēt Pielāgot (citas tautas daiļdarbu, folkloras sacerējumu), parasti tulkojot, savas tautas, zemes īpatnībām
zacirka Piena zupa ar mazām klimpām; zacerka
Mačerata pilsēta Itālijā ("Macerata"), Markes reģionā, provinces administratīvais centrs, 42100 iedzīvotāju (2014. g.)
Kaseresa pilsēta Spānijas rietumos ("Caceres"), Estremaduras autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 95900 iedzīvotāju (2014. g.)
Rigvēda Pirmais zināmais indiešu literatūras piemineklis, gk. reliģisku himnu krājums; vēdu senākā, nozīmīgāk daļa; sacerēta starp 1500. un l300. g. p. m. ē., nozīmīgs avots senindiešu vēstures un mitoloģijas izpētei
kļavlapu platāna platānu suga ("Platanus x acerifolia")
pornogrāfs Pornogrāfisku sacerējumu autors
Priesteru kodekss priesteru sacerēts pēceksila raksts (570.-450. g. p. m. ē.), kas tiek uzskatīts par vienu no Pentateiha avotiem
Mačerata Province Itālijā ("Provincia di Macerata"), Markes reģionā, platība - 2774 kvadrātkilometri, 324200 iedzīvotāju (2012. g.)
monogatari Prozas sacerējums japāņu literatūrā; apzīmējumu lieto par otro komponentu dažādu žanru darbu nosaukumos
apraksts Prozas žanrs, kam pamatā ir dokumentalitāte un kas mākslinieciskā vispārinājumā attēlo reālus faktus un personas; šī žanra sacerējums
psalmists Psalmu sacerētājs
safabricēt Radīt, sacerēt (parasti mazvērtīgus mākslas darbus) lielākā daudzumā
dzejnieks Rakstnieks, kas sacer dzejoļus
gatavot Rakstot, sacerot u. tml. veidot, radīt (piemēram, tekstu); organizējot, mēģinot u. tml. veidot (piemēram, priekšnesumu, pasākumu)
sagatavot Rakstot, sacerot u. tml., izveidot, radīt (piemēram, tekstu); organizējot, mēģinot u. tml., izveidot, sarīkot (piemēram, priekšnesumu, pasākumu)
skrīvējums Raksts, sacerējums
rakstudarbs Rakstveidā veikts darbs (piemēram, teksts, dokuments); sacerējums
ķirzaka Rāpuļu klases zvīņrāpuļu kārtas apakškārta ("Lacertilia"), 20 dzimtas, 3500-4000 sugas
feļetons Recenzijas, kritikas raksti, arī daiļliteratūras sacerējumi (periodikā)
karmaņola Revolucionāra franču dziesma, ko Parīzes iedzīvotāji sacerēja sakarā ar karaļa gāšanu 1792. g.
gatas Ritmiskā valodā sacerēti himnu un reliģisko mācību teksti "Avestā" - 9.-3. gs. p. m. ē. zoroastrisma svēto rakstu grāmatā
publikācija Sacerējuma iespiešana; publicēšana
paragramma Sacerējuma papildinājums, piezīme
abstrakts Sacerējuma satura īss atstāstījums
sacere Sacerējums (1)
bufs Sacerējums (mūzikā vai dramaturģijā) ar komisku, grotesku saturu; attiecīgais žanrs
domraksts Sacerējums (skolā)
vārsmojums Sacerējums saistītā valodā
apokrifs Sacerējums, ko nepamatoti piedēvē kādam citam autoram vai laikmetam
anonīms Sacerējums, kura autors nav norādīts
oeuvre Sacerējums, opuss
dzejot Sacerēt (daiļdarbu) saistītā valodā
sadzejot Sacerēt (dzejas darbu)
sarīmēt Sacerēt (dzejoli), ievērojot atskaņas
rīmēt Sacerēt (dzejoļus, pantus), parasti diletantiski, nemākulīgi
sadainot sacerēt (dzeju)
komponēt Sacerēt (skaņdarbu)
taisīt Sacerēt (tekstu, piemēram, dzejoli), veidot (piemēram, attēlu), parasti nemākulīgi
nodarboties ar literatūru sacerēt daiļdarbus
dzejot Sacerēt dzejas darbus
komponēt Sacerēt skaņdarbu (ar kādiem paņēmieniem, kādām metodēm, kādā stilā u. tml.)
rakstīt Sacerēt un ar rakstības līdzekļiem izveidot tekstu (par kādu tematu)
sarakstīt Sacerēt un fiksēt, piemēram, ar raksta zīmēm (parasti tekstu, daiļdarbu, skaņdarbu)
rakstīt Sacerēt un nošu rakstā fiksēt (skaņdarbu, tā elementus)
uzrakstīt Sacerēt un nošu rakstā fiksēt (skaņdarbu, tā elementus)
vārsmot Sacerēt vārsmas; dzejot
komponēt Sacerēt vokālu vai vokāli instrumentālu skaņdarbu (izmantojot kāda daiļdarba tekstu)
uzdzejot Sacerēt, parasti neilgā laikā (dzejas darbu)
rakstīt Sacerēt, veidot un ar rakstības līdzekļiem fiksēt (daiļdarbu, zinātnisku darbu, publicistisku tekstu u. tml.)
autors Sacerētājs, radītājs (kādam literatūras, mākslas, zinātnes, tehnikas darbam)
saceroties Sacerot
saštuderēt Sagudrot; sacerēt
salikt Sakārtot, savirknēt (piemēram, vārdus teikumā); arī sacerēt
ķerties pie spalvas sākt rakstīt, ko sacerēt
jambs sengrieķu dzejā - sacerējums, kas sarakstīts jambos un kas satura ziņā tuvs satīrai
Zoils Sengrieķu filozofs un kritiķis (4. gs. p. m. ē.), kas pazīstams ar saviem uzbrukumiem Homēra sacerējumiem
riši Senindiešu dzejnieki, "Rigvēdas" himnu sacerētāji
upanišadas Senindiešu filozofiskie un reliģiskie sacerējumi (sanskritā), kas saistīti ar vēdām un skaidro to dziļāko jēgu; saglabājušies 108 upanišadu teksti, kas radušies no 6. gs. p. m. ē. līdz 15. gs. m. ē.; upanišadas ietekmējušas indiešu filozofisko domu, kā arī Eiropas filozofus, sākot ar A. Šopenhaueru
Nārada Senindiešu mitoloģijā - dieva Dakšas meitas dēls, pusdievs, gudrais, kuram piedēvē dažu "Rigvēdas" himnu sacerēšanu
Atharvans senindiešu mitoloģijā - pirmais priesteris, kas esot iedibinājis upurēšanas rituālu, sacerējis Atharvavēdu, kurā izklāstījis šo rituālu un mācījis to saviem sekotājiem, kas, saukdamies viņa vārdā par atharvaniem, turpinājuši viņa iedibinātās ugunsupurēšanas tradīciju un uzskatīti par viņa pēctečiem
angirasi Senindiešu mitoloģijā - pusdievi, dievišķie dziedoņi, kurus uzskatīja par dzejdaru un svētrakstu sacerētāju tēviem
Ņihonsjoki Seno japāņu sacerējums "Japānas hronika", kas pabeigts 720. gadā, nozīmīgs japāņu mītu avots
drapa seno ziemeļnieku slavas dziesmas, ko skaldi sacerēja par godu valdniekiem un dieviem, vēlākos laikos arī Kristum, Dievmātei un svētajiem
apokrifs Sens, anonīms, ar bībeles sižetiem saistīts sacerējums, ko neatzīst oficiālā baznīca
gallijambi Sevišķā grieķu pantmērā sacerētas dziesmas
hēroidas Sevišķs literatūras paveids, nosaukts pēc Ovidija sacerējuma "Heroides", t. i. sieviešu vēstules mīļākiem no svešuma, īstenībā maskotas mīlestības vēstules
šķirzaķa sila ķirzaka (_Lacerta agilis_)
Abulfaradžs ibn Hārūns sīriešu (aramiešu kristiešu) rakstnieks, zinātnieks; traktāti par medicīnu, vēsturi, filozofiju, gramatikas jautājumiem; satīrisks daiļliteratūras sacerējums "Intersanto stāstu grāmata".
kompozīcija Skaņdarba sacerēšana
kompozīcija Skaņdarba sacerēšanas teorija; attiecīgais mācību priekšmets
komponists Skaņdarba sacerētājs; cilvēks, kas nodarbojas ar skaņdarbu sacerēšanu
koris Skaņdarbs vai skaņdarba (piemēram, operas) fragments, kas sacerēts kora izpildījumam
ansamblis Skaņdarbs, kas sacerēts vairākiem solo instrumentiem vai dziedātāju balsīm
kompozitors Skaņdarbu sacerētājs; komponists
savervelējums Slikts sacerējums
sīvā sudrabsvece sudrabsveču suga ("Cimicifuga acerina")
zemes sūneklene sūnekleņu ģints suga ("Arrhenia acerosa")
ķirzaka šīs apakškārtas dzimta ("Lacertidae"), dzīvnieks ar iegarenu ķermeni, diviem pāriem īsu kāju un garu asti, kuru aizsargājoties spēj nomest, 22 ģintis, >170 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 2 sugas
ķirzaka šīs dzimtas ģints ("Lacerta")
šķeltā šķiedrgalvīte šķiedrgalvīšu ģints sēņu suga ("Inocybe lacera")
Enmerkars šumeru varoņeposa personāžs, Lugalbandas tēvs un Gilgameša priekštecis, galvenais varonis divos šumeru sacerējumos, kuros stāstīts par Urūkas valdnieka attiecībām ar Aratas pilsētu (Irānas kalnienē) un tās valdnieku
viegls tāds (piemēram, sacerējums, izteikums), kura saturs, raksturs nav pilnībā izpausts
pašsacerēts tāds, kas ir kāda paša sacerēts
gatavs tāds, kas ir pilnīgi uzrakstīts, sacerēts, izstrādāts (piemēram, par tekstu); tāds, kura veidošana ir pilnīgi pabeigta (piemēram, par priekšnesumu, pasākumu)
pusgatavs tāds, kas nav pilnīgi izstrādāts, tāds, kura sacerēšana, veidošana nav pabeigta (piemēram, par mākslas darbu)
apokaliptiķis tāds, kas nododas apokaliptisku rakstu sacerēšanai, iztulkošanai vai sludināšanai
polileptisks tāds, kas raksturīgs ar daudzām lēkmēm (eksacerbācijām un remisijām)
jaunākais tāds, kas tikko vai nesen ir radīts, izveidots, sacerēts
vēstīt tāds, kas uzrakstīts, sacerēts stāstījuma veidā
eksprompts tāds, kas veidots, sacerēts bez iepriekšējas sagatavošanās; tāds, kas saistīts ar veidošanu, sacerēšanu bez iepriekšējas sagatavošanās
daktilisks tāds, kas, atbilst daktila pantmēram; tāds, kas sacerēts daktila pantmērā
eksprompts tas, kas veidots, sacerēts bez iepriekšējas sagatavošanās
ekspromts tas, kas veidots, sacerēts bez iepriekšējas sagatavošanās
tautasdziesma Tautas daiļrades sacerējums vārsmās dziedāšanai vai teikšanai; dziesma tautas mūzikā; attiecīgais folkloras žanrs; tautas dziesma
tautas dziesma tautas daiļrades sacerējums vārsmās dziedāšanai vai teikšanai; dziesma tautas mūzikā; attiecīgais folkloras žanrs; tautasdziesma
melodiķis Tautas dziedonis vai instrumentālists, kas sacer tikai melodijas
dziesminieks Tautas dziesmu sacerētājs un dziedātājs, arī tautas dziesmu zinātājs (parasti cittautu folklorā)
dziesmnieks Tautasdziesmu sacerētājs un dziedātājs
leģenda Teiksmains, fantastisks nostāsts par kādu vietu, personu, vēsturisku notikumu (parasti folklorā); mūsdienu literatūrā - sacerējums, kam raksturīga izdoma, fantastika, heroika
lokalizēšana Teksta adaptēšanas veids, kurā, mainot atsevišķus satura elementus, citas tautas daiļdarbu vai citu sacerējumu pielāgo savas tautas, zemes īpatnībām, videi, dzīves apstākļiem u. tml. (parasti tulkošanas procesā)
brīvais temats temats skolas sacerējumam, kurā nav obligāti jāiztirzā daiļliteratūras jautājumi
logogrāfi Tiesas runu sastādītāji Senajā Grieķijā, kuri sacerēja apsūdzības vai aizstāvības runas pilsoņiem
duriņa Tīkls, kam gar trim malām koki; zvejojot divi zvejnieki brien un stumj šo tīklu ar garāko vidējo koku gar dibenu pret krastu vai paceri
duriņš Tīkls, kam gar trim malām koki; zvejojot divi zvejnieki brien un stumj šo tīklu ar garāko vidējo koku gar dibenu pret krastu vai paceri
durvtiņa Tīkls, kam gar trim malām koki; zvejojot divi zvejnieki brien un stumj šo tīklu ar garāko vidējo koku gar dibenu pret krastu vai paceri; duriņa
rasties tikt sacerētam, arī parādīties atklātībā (par mākslas darbu); veidoties (piemēram, par mākslas tēlu)
Belaja Cerkova Ukrainas pilsētas Bilacerkvas nosaukums padomju laikā
pseidomāksla Vāju, diletantisku dekoratīvu izstrādājumu, muzikālu vai literāru sacerējumu kopums
tapt Veidoties, rasties, tikt veidotam, sacerētam
teogonija Vēstījums par Visuma un tā dievību izcelšanos, ko sacerējis Fēsiods 8. gs. p. m. ē.
teika Vēstītājas folkloras sacerējums, kurā ir apvienots reālais un fantastiskais un kuram piemīt izziņas raksturs; attiecīgais vēstītājas folkloras žanrs
bahši Vidusāzijas tautu dziedoņi, muzikanti, tautas mutvārdu daiļrades radītāji un saglabātāji, to sacerējumus izpilda dutaras (divstīgu instrumenta) pavadījumā
žonglieris Viduslaiku Eiropā ceļojošs muzikants, dziesminieks, kas izpildīja gk. citu sacerētas dziesmas
aina Vienība (dramatiskā sacerējumā), daļa (cēlienā)
mugams viens no azerbaidžāņu tautas un profesionālās mūzikas žanriem, vairākdaļu vokāli instrumentāls sacerējums
vēda viens no senindiešu dažādu žanru mutvārdu sacerējumiem (aptuveni no 15. gadsimta līdz 6. gadsimtam pirms Kristus dzimšanas); hinduisma svētie raksti
folklora viens no tautas kolektīvās daiļrades veidiem (poētiskā tautas daiļrade, tautas mūzika, tautas horeogrāfija); tautas masu sacerējumi, kas ieguvuši noteiktu māksliniecisku formu un dzīvo tautā kā patstāvīgi daiļdarbi

Citās vārdnīcās nav šķirkļa acer.