Paplašinātā meklēšana
Meklējam a die.
Vārdos nav.
Atrasts vārdu savienojumos (5):
Atrasts skaidrojumos (1828):
- jour fixe _burtiski_ "noteikta diena"; noteikta nedēļas diena, kas paredzēta viesu pieņemšanai.
- Luguss "Mirdzošais" jeb "spožais", ķeltu zemēs populāra dievība, radniecīgs īru Lugam un velsiešu Lleu.
- dozņaks (narkomāna dienas) deva.
- Samoa salas 14 salu grupa Klusā okeāna dienvidrietumos (angļu val., "Samoa Islands"), Polinēzijas rietumu daļā, platība — >3000 kvadrātkilometru.
- Amenhoteps IV 18. dinastijas faraons, valdīja 1372.-1354. g. p. m. ē., ieviesa dieva Atona kultu, pieņēma vārdu Ehnatons (Atona kalps).
- Aizkalnes pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā pagastā ir iekļauta tikai aptuveni trešdaļa pagasta pirmskara teritorijas, bijušā Aizkalnes pagasta dienvidu daļā izveidots tagadējais Pelēču pagasts, austrumu daļa pievienota tagadējam Rušonas pagastam.
- Smārdes pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā Smārdes pagastā iekļauts arī gandrīz viss pirmskara Milzkalnes pagasts, nedaudz mainījušās robežas ar Sēmes pagastu, savukārt pirmskara Smārdes pagasta dienvidu daļa iekļauta tagadējā Slampes pagastā.
- Īvande Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas un Talsu novadā, garums - 26 km, kritums - 65,5 m, sākas pie Kabiles - Sabiles ceļa Kuldīgas novada Kabiles pagastā, izmet līkumu Talsu novada Abavas pagasta dienvidu daļā un ietek Abavā pie Rendas, Kuldīgas novada Rendas pagastā; Ivanda; Ivande; Avanda; Valdatupīte; Valdātupīte; augštecē arī Stropupe, lejtecē - Mācītājupīte un Mācītājmājas upīte.
- Illamatekutli Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - ar zemes un kukurūzas kultu saistīta dieviete, dieva Miškoatla pirmā sieva.
- Icpapalotla Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - likteņa dieviete, kas saistīta ar augu kultu.
- Ehekatls Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā – vēja dievs, dievs – demiurgs, kas licis pamatus pastāvošajai kārtībai un pamodinājis debesu spīdekļus.
- Ilamatekutli acteku mitoloģijā - ar zemes un kukurūzas kultu saistīta dieviete, Miškoatla pirmā sieva, viena no Siuakoatlas hipostāzēm.
- Tlaloks acteku mitoloģijā - lietus un pērkona dievs, visu uzturā lietojamo augu pavēlnieks.
- Veveteotls Acteku mitoloģijā - uguns un mājas pavarda dievs, vecākā dievība un pirmais cilvēku sabiedrotais.
- Ejekatls Acteku mitoloģijā - vēja dievs, viens no lielā dieva Kecalkoatla iemiesojumiem, nozīmīgs demiurgs, kas piedalījās pasaules kārtības izveidošanā.
- župa Administratīvi teritoriāla cilšu kopienu apvienība dienvidu un rietumu slāviem agrā feodālisma laikmetā.
- Bites ciems administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība padomju laikā, aizņēma tagadējā Tērvetes pagasta ziemeļu daļu un Auru pagasta dienvidu daļu.
- Daugaviešu ciems administratīvi teritoriāla vienība padomju laikā, kas atradās tagadējā Birzgales pagasta dienvidu daļā.
- Pampāļu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Pampāļu pagasta dienvidu daļa iekļauta tagadējā Zaņas pagastā, savukārt tagadējam Pampāļu pagastam pievienotas nelielas platības no pirmskara Skrundas pagasta teritorijas.
- Gaviezes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagasta austrumu daļā iekļauta neliela daļa pirmskara Tadaiķu pagasta teritorija, savukārt pirmskara Gaviezes pagasta dienvidrietumu stūris pievienots tagadējam Bārtas pagastam.
- Viļķenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta arī lielākā daļa pirmskara Vitrupes pagasta teritorijas un bijušā Pāles pagasta dienvidu daļa.
- Kaives pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Skujenes un Vecpiebalgas pagasta teritorijas, kā arī bijušā Ērgļu pagasta Katriņas meža masīvs un Kosas pagasta dienvidaustrumu mala.
- Embūtes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Asītes pagasta teritorijas austrumu daļa, savukārt pirmskara Embūtes pagasta dienvidaustrumu stūris iekļauts tagadējā Vaiņodes pagastā.
- Mazzalves pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Mēmeles pagasta ziemeļu daļa un Kurmenes pagasta austrumu daļa, savukārt pirmskara Mazzalves pagasta dienvidaustrumu daļa - Mazzalves apkaime pievienota tagadējam Zalves pagastam.
- Jumpravas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Skrīveru pagasta dienvidaustrumu mala, savukārt pirmskara Jumpravas pagasta ziemeļu daļa iekļauta Lēdmanes pagasta teritorijā.
- Aizputes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota pirmskara Dzērves pagasta dienvidaustrumu mala, kā arī daļa Vecpils pagasta - Mariju, Luku un Mazdupļu apkaime.
- Zaubes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota pirmskara Ķēču pagasta dienvidu daļa, bet neliela daļa bijušā Zaubes pagasta teritorijas iekļauta Nītaures un Taurupes pagastā.
- Drabešu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Drabešu pagasta teritorijai pievienota arī bijušā Kārļu pagasta teritorija, Cēsu pagasta daļa, savukārt Drabešu pagasta dienvidu daļā izveidots Amatas pagasts.
- Kalncempju pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Kalncempju pagasta dienvidaustrumu daļa iekļauta tagadējā Gulbenes novada Stāmerienes pagastā.
- Sēļu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Sēļu pagasta dienvidu daļa iekļauta tagadējā Vecates pagastā, savukārt bijušā Idus pagasta dienvidu daļa pievienota tagadējam Sēļu pagastam.
- Vecauces pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Vecauces pagasta dienvidu un rietumu daļā izveidots Vītiņu pagasts, neliels dienvidu stūris pievienots Saldus novada Vadakstes pagastam, savukārt Vecauces pagastā iekļauta neliela daļa bijušā Lielauces pagasta teritorijas.
- Virbu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Virbu pagasta dienvidu daļa pievienota tagadējam Abavas pagastam.
- Slampes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Slampes pagastam pievienota bijušā Praviņu pagasta austrumu daļa un Smārdes pagasta dienvidu daļa (Ozolnieki).
- Vecates pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā pagastā iekļauta bijušā Sēļu pagasta dienvidu daļa (Košķeles apkaime) un bijušā Mazsalacas pagasta dienvidu stūris.
- Kalunga Āfrikas bantu valodās runājošo tautu (ovambu, lubu, kongu, mbundu, čokvu u. c.) mitoloģijā plaši izplatīts personāžs - pirmsencis un pērkona dievība; Karunga.
- biezputras diena agrāk viena no ziemas cikla noslēguma dienām, kas saistīta ar dažādiem barības (šai gadījumā biezputras) nodrošināšanas un vairošanas rituāliem.
- iztekas diena agrākos laikos minēta Jāņu noslēguma diena.
- Brikuļu nocietinātā apmetne agro metālu laikmeta dzīvesvieta, atrodas Rēzeknes novada Nagļu pagastā, Lubāna dienvidaustrumu piekrastē, Īdeņu kalna dienvidrietumu galā, bijusi apdzīvota līdz \~1. gt. otrajai pusei.
- Ormuzds Ahuramazda, senajiem irāņiem saules un visa laba dievība.
- Nanaija Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - dieva Anu meita, dieviete ar fiziskās mīlas un kara dievietes iezīmēm, līdzīga Inannai un Ištarai.
- Erra Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - kara un mēra dievs.
- Išuma Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - saules dieva Šamaša brālis, pazemes valstības dieva, kā arī mēra un kara dieva padomdevējs un vēstnesis.
- Tišpaks Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - vētras un kara dievs, Ešnunas pilsētas galvenais dievs.
- Eiles strauts Ālandes kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Medzes pagastā, augštece Tadaiķu pagastā, garums - 5 km, ietek Tāšu ezera dienvidu daļā.
- Andrejdiena Andreja diena - 30. novembris, tradicionāla svētku diena, kas latviskās tradīcijās atbilst Ziemassvētku paražām, ievadīja precību zīlēšanas sezonu, kas beidzās Zvaigznes dienā.
- Elisijs Antīkajā mitoloģijā - vieta (pasaules galējos rietumos, pazemes valstībā vai "svētlaimīgo salās"), kur pēc nāves mūžīgā svētlaimē laiku vada dievu izredzētie.
- Eons Antīkās pasaules sinkrētisko kultu laika dievs, ko attēloja kā vecu vīru ar lauvas galvu un ap ķermeni apvijušos čūsku.
- uradņiks Apakšvirsnieka dienesta pakāpe kazaku karaspēkā Krievijā.
- Valgale Apdzīvota vieta (ciems) Talsu novada dienvidu daļā, Abavas pagasta centrs.
- Aiviekste Apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novada Kalsnavas pagasta dienvidu daļā Aiviekstes upes labajā krastā 33 km no Madonas un 14 km no Pļaviņām.
- Ilziņi apdzīvota vieta (skrajciems) Medņevas pagastā, Ilziņu ezera dienvidaustrumu krastā.
- Ilziņi apdzīvota vieta (skrajciems) Susāju pagastā, Ilziņu ezera dienvidrietumu krastā.
- Būšnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Tārgales pagastā, Būšnieku ezera dienvidaustrumu piekrastē.
- Dunte apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Liepupes pagasta dienvidu daļā.
- Allažmuiža Apdzīvota vieta (vidējciems) Siguldas novada Allažu pagasta dienvidu daļā.
- Ambrozi Apdzīvota vieta (viensēta) Alūksnes novada Alsviķu pagasta dienvidu stūrī.
- Aizbetņi Apdzīvota vieta (viensēta) Madonas novada Jumurdas pagastā, Jumurdas ezera dienvidu krastā.
- Oltūži apdzīvota vieta (viensētu grupa) Limbažu novada Salacgrīvas pagasta dienvidu daļā.
- Alijābāda apdzīvota vieta Afganistānā (_ʻAlīābād_), Kondozas vilajeta dienvidu daļā.
- Arāda apdzīvota vieta Apvienotajos Arābu Emirātos (_‘Arādah_), Abū Dabī emirāta dienvidos.
- Ahavnadzora apdzīvota vieta Armēnijā, Vajocdzoras marza dienvidrietumu daļā.
- Abingdona apdzīvota vieta ASV (_Abingdon_), Virdžinijas štata dienvidrietumos.
- Absorkī apdzīvota vieta ASV (_Absarokee_), Montānas štata dienvidu daļā.
- Adela apdzīvota vieta ASV (_Adel_), Džordžijas štata dienvidu daļā.
- Agilara apdzīvota vieta ASV (_Aguilar_), Kolorādo štata dienvidos.
- Aho apdzīvota vieta ASV (_Ajo_), Arizonas štata dienvidu daļā.
- Akīoka apdzīvota vieta ASV (_Akhiok_), Aļaskas štata dienvidu daļā, Aļaskas līča Kodiakas salas dienvidu piekrastē.
- Akutana apdzīvota vieta ASV (_Akutan_), Aļaskas štata dienvidos, Aelutu salu Foksu salu grupas Akutanas salā.
- Albija apdzīvota vieta ASV (_Albia_), Aiovas štata dienvidu daļā.
- Alegana apdzīvota vieta ASV (_Allegan_), Mičiganas štata dienvidrietumu daļā.
- Anakonda apdzīvota vieta ASV (_Anaconda_), Montānas štata dienvidrietumu daļā.
- Andaluža apdzīvota vieta ASV (_Andalusia_), Alabamas štata dienvidu daļā.
- Antonito apdzīvota vieta ASV (_Antonito_), Kolorādo štata dienvidos.
- Arapaho apdzīvota vieta ASV (_Arapahoe_), Nebraskas štata dienvidu daļā.
- Ārmora apdzīvota vieta ASV (_Armour_), Dienviddakotas štata dienvidaustrumu daļā.
- Asotina apdzīvota vieta ASV (_Asotin_), Vašingtonas štata dienvidaustrumos, pie Aidaho štata robežas.
- Atlantika apdzīvota vieta ASV (_Atlantic_), Aiovas štata dienvidrietumu daļā.
- Atoka apdzīvota vieta ASV (_Atoka_), Oklahomas štata dienvidu daļā.
- Āva apdzīvota vieta ASV (_Ava_), Misūri štata dienvidu daļā.
- Aidabela apdzīvota vieta ASV (_Idabel_), Oklahomas štata dienvidaustrumos.
- Aiola apdzīvota vieta ASV (_Iola_), Kanzasas štata dienvidaustrumu daļā.
- Bisbī Apdzīvota vieta ASV ("Bisbee"), Arizonas štata dienvidos, 1700 m vjl., \~8000 iedzīvotāju.
- Montpīljera Apdzīvota vieta ASV, Aidaho štata dienvidaustrumos, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Alšani apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Alšany_), Brestas apgabala dienvidaustrumos.
- Arehavska apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Arechaŭsk_), Vitebskas apgabala dienvidaustrumu daļā.
- Rahačova Apdzīvota vieta Baltkrievijā, Brestas apgabala dienvidaustrumos.
- Ati Ardebe apdzīvota vieta Čadā (_Ati Ardébé_), Batas reģiona dienvidrietumu daļā.
- Skerna apdzīvota vieta Dānijā, Vidusjitlandes reģiona dienvidrietumu daļā.
- Strendura apdzīvota vieta Fēru salās, Eisturojas salas rietumu atzara dienvidos.
- Mērī apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona dienvidu daļā.
- Mondidjē apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Sommas departamenta dienvidos..
- Onflēra apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā, Sēnas grīvlīča dienvidu krastā.
- Eviānlebēna apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā, Ženēvas ezera dienvidu krastā.
- Akunnāka apdzīvota vieta Grenlandē (_Akunnaaq_), Deivisa šauruma ziemeļaustrumos, Kekertarsūpas līča dienvidu piekrastē, Āsiātas salas ziemeļaustrumos.
- Aijaste apdzīvota vieta Igauniā (_Aiaste_), Pelvas apriņķa dienvidrietumos.
- Ardu apdzīvota vieta Igaunijā (_Ardu_), Harju apriņķa dienvidu daļā.
- Avinurme apdzīvota vieta Igaunijā (_Avinurme_), Austrumviru apriņķa dienvidrietumu daļā.
- Vasknarva apdzīvota vieta Igaunijā, Austrumviru apriņķa dienvidaustrumos, pie Narvas iztekas no Peipusa ezera.
- Tudulinna apdzīvota vieta Igaunijā, Austrumviru apriņķa dienvidrietumu daļā.
- Lohusū apdzīvota vieta Igaunijā, Austrumviru apriņķa dienvidu daļā, Peipusa ezera ziemeļrietumu piekrastē.
- Haiba apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķa dienvidrietumu daļā.
- Rīzipere apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķa dienvidrietumu daļā.
- Turba apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķa dienvidrietumu daļā.
- Habaja apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķa dienvidu daļā.
- Tabivere apdzīvota vieta Igaunijā, Jegevas apriņķa dienvidu daļā.
- Kirbla apdzīvota vieta Igaunijā, Lēnes apriņķa dienvidu daļā.
- Tūdi apdzīvota vieta Igaunijā, Lēnes apriņķa dienvidu daļā.
- Vatla apdzīvota vieta Igaunijā, Lēnes apriņķa dienvidu daļā.
- Orava apdzīvota vieta Igaunijā, Pelvas apriņķa dienvidaustrumu daļā.
- Kanepi apdzīvota vieta Igaunijā, Pelvas apriņķa dienvidrietumu daļā.
- Pelgaste apdzīvota vieta Igaunijā, Pelvas apriņķa dienvidu daļā.
- Tilsi apdzīvota vieta Igaunijā, Pelvas apriņķa dienvidu daļā.
- Tihemesta apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķa dienvidaustrumu daļā.
- Tali apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķa dienvidu daļā.
- Kivivigala apdzīvota vieta Igaunijā, Raplas apriņķa dienvidrietumu daļā.
- Eidapere apdzīvota vieta Igaunijā, Raplas apriņķa dienvidu daļā.
- Jervakandi apdzīvota vieta Igaunijā, Raplas apriņķa dienvidu daļā.
- Laekvere apdzīvota vieta Igaunijā, Rietumviru apriņķa dienvidu daļā.
- Rake apdzīvota vieta Igaunijā, Rietumviru apriņķa dienvidu daļā.
- Simuna apdzīvota vieta Igaunijā, Rietumviru apriņķa dienvidu daļā.
- Mehikorma apdzīvota vieta Igaunijā, Tartu apriņķa dienvidaustrumos, Lemmijerva piekrastē.
- Rengu apdzīvota vieta Igaunijā, Tartu apriņķa dienvidrietumu daļā.
- Hargla apdzīvota vieta Igaunijā, Valgas apriņķa dienvidaustrumos.
- Miso apdzīvota vieta Igaunijā, Veru apriņķa dienvidaustrumu daļā.
- Meniste apdzīvota vieta Igaunijā, Veru apriņķa dienvidrietumu daļā.
- Varstu apdzīvota vieta Igaunijā, Veru apriņķa dienvidu daļā.
- Elzu apdzīvota vieta Igaunijā, Viljandi apriņķa dienvidu daļā.
- Halliste apdzīvota vieta Igaunijā, Viljandi apriņķa dienvidu daļā.
- Adaba apdzīvota vieta Indijā (_Adaba_), Orisas štata dienvidu daļā.
- Adhaura apdzīvota vieta Indijā (_Adhaura_), Bihāras štata dienvidrietumos.
- Ahva apdzīvota vieta Indijā (_Ahwa_), Gudžarātas štata dienvidaustrumos.
- Āsinda apdzīvota vieta Indijā (_Āsind_), Radžastānas štata dienvidaustrumu daļā, Arāvalli grēdas austrumu nogāzē.
- Ālūnī apdzīvota vieta Irānā (_Ālūnī_), Čahārmahālas un Bahtjārī ostāna dienvidaustrumu daļā.
- Angohrāna apdzīvota vieta Irānā (_Angohrān_), Hormozgānas ostāna dienvidu daļā.
- Kinvara apdzīvota vieta Īrijā, Golvejas grāfistē, Golvejas līča dienvidaustrumu piekrastē.
- Bahkafjerdira apdzīvota vieta Islandē, Norvēģu jūras Bahkabloui līča dienvidos.
- Houlmavika apdzīvota vieta Islandē, Rietumfjordu pussalas austrumu daļā, Hūnabloui līča rietumu atzara dienvidrietumu krastā.
- Seidaurgroukira apdzīvota vieta Islandē, Ziemeļu Zemē, Skāgafjorda dienvidrietumu piekrastē.
- Bolungarvika apdzīvota vieta Islandes ziemeļrietumos, Īsafjorda dienvidu piekrastē.
- Alberobello apdzīvota vieta Itālijā (_Alberobello_), Apūlijas reģiona dienvidaustrumos.
- Albertauna apdzīvota vieta Jamaikā, Triloni pagasta dienvidu daļā.
- Ajosa apdzīvota vieta Kamerūnā, Centra reģiona dienvidaustrumos.
- Amangeldi apdzīvota vieta Kazahstānā (_Amangeldi_), Kostanajas apgabala dienvidu daļā.
- Akšighanaka apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqșığanaq_), Kostanajas apgabala dienvidrietumos.
- Aktoghaja apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqtoğay_), Austrumkazahstānas apgabala dienvidu daļā.
- Aršali apdzīvota vieta Kazahstānā (_Arṣali_), Akmolas apgabala dienvidaustrumos.
- Asa apdzīvota vieta Kazahstānā (_Asa_), Žambilas apgabala dienvidrietumu daļā.
- Aidarli apdzīvota vieta Kazahstānā, Almati apgabala dienvidrietumu daļā.
- Aidarli apdzīvota vieta Kazahstānā, Kizilordas apgabala dienvidaustrumu daļā.
- Akbejita apdzīvota vieta Kirgizstānā (_Akbeyit_), Narinas apgabala dienvidu daļā.
- Alabuka apdzīvota vieta Kirgizstānā (_Alabuka_), Džalalabadas apgabala dienvidrietumu daļā.
- Akbulaka apdzīvota vieta Krievijā (_Akbulak_), Orenburgas apgabala dienvidos.
- Akša apdzīvota vieta Krīevijā (_Akša_), Aizbaikāla novada dienvidos.
- Alkatvaama apdzīvota vieta Krievijā (_Alˈkatvaam_), Čukotkas autonomā apgabala dienvidaustrumos, Korjaku kalnienes ziemeļaustrumos.
- Aleksandroņevska apdzīvota vieta Krievijā (_Aleksandro-Nevskij_), Rjazaņas apgabala dienvidos.
- Aleksandrovgaja apdzīvota vieta Krievijā (_Aleksandrov Gaj_), Saratovas apgabala dienvidos.
- Aleksandrovskijzavoda apdzīvota vieta Krievijā (_Aleksandrovskij Zavod_), Aizbaikāla novada dienvidu daļā.
- Aleksejevka apdzīvota vieta Krievijā (_Alekseevka_), Samaras apgabala dienvidaustrumos, Sjezžajas upes krastos.
- Aligdžera apdzīvota vieta Krievijā (_Alygdžer_), Irkutskas apgabala dienvidrietumu daļā.
- Aloļa apdzīvota vieta Krievijā (_Alol’_), Pleskavas apgabala dienvidrietumu daļā.
- Altaiska apdzīvota vieta Krievijā (_Altajskoje_), Altaja novada dienvidaustrumos.
- Altuhova apdzīvota vieta Krievijā (_Altuhovo_), brjanskas apgabala dienvidaustrumu daļā.
- Amurzeta apdzīvota vieta Krievijā (_Amurzet_), Ebreju autonomā apgabala dienvidos.
- Anapska apdzīvota vieta Krievijā (_Anapskaja_), Kranodaras novada dienvidrietumu daļā.
- Antipina apdzīvota vieta Krievijā (_Antipino_), Tjumeņas apgabala dienvidrietumu daļā, Tavdas kreisajā krastā
- Ardatova apdzīvota vieta Krievijā (_Ardatov_), Ņižņijnovgorodas apgabala dienvidu daļā.
- Arhangeļska apdzīvota vieta Krievijā (_Arhangel’skoe_), Tulas apgabala dienvidu daļā.
- Arhara apdzīvota vieta Krievijā (_Arhara_), Amūras apgabala dienvidos.
- Armizonska apdzīvota vieta Krievijā (_Armizonskoe_), Tjumeņas apgabala dienvidu daļā.
- Aromaševa apdzīvota vieta Krievijā (_Aromaševo_), Tjumeņas apgabala dienvidu daļā.
- Arti apdzīvota vieta Krievijā (_Arti_), Sverdlovskas apgabala dienvidrietumu daļā.
- Aspa apdzīvota vieta Krievijā (_Aspa_), Permas novada dienvidu daļā.
- Ašapa apdzīvota vieta Krievijā (_Ašap_), Permas novada dienvidu daļā.
- Pervomaiska Apdzīvota vieta Krievijā, Altaja novada dienvidu daļā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Aidara apdzīvota vieta Krievijā, Belgorodas apgabala dienvidaustrumos.
- Pervomaiska Apdzīvota vieta Krievijā, Orenburgas apgabala dienvidos, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Aloja apdzīvota vieta Krievijā, Pleskavas apgabala dienvidu daļā, Alojas upes krastos.
- Aleksandrovka apdzīvota vieta Krievijā, Rostovas apgabala dienvidrietumu daļā.
- Rudaka Apdzīvota vieta Krievijā, Sahalīnas apgabala dienvidos līdz 1946. g., kad piešķirtas pilsētas tiesības un pārdēvēta par Aņivu.
- Čehova Apdzīvota vieta Krievijā, Sahalīnas apgabala dienvidos, Japāņu jūras krastā, <10000 iedzīvotāju.
- Abatska Apdzīvota vieta Krievijā, Tjumeņas apgabala dienvidaustrumos, rajona administratīvais centrs, 8000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Abgaņerova apdzīvota vieta Krievijā, Volgogradas apgabala dienvidu daļā.
- Alakurti apdzīvota vieta Krievijas Murmanskas apgabala dienvidrietumos (_Alakurtti_).
- Aksaja apdzīvota vieta Krievijas Volgogradas apgabala dienvidu daļā.
- Akmečita apdzīvota vieta Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona dienvidrietumos.
- Meleiga apdzīvota vieta Lielbritāijā, Skotijā, Slītas šauruma dienvidrietumu krastā.
- Dangivena apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Dungiven_), Ziemeļīrijā, Limavadi apgabala dienvidu daļā.
- Fišgārda apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Fishguard_, _Abergwaun_), Velsā, Kārdiganas līča dienvidu piekrastē.
- Fortogastusa apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Fort Augustus_), Skotijā, Lohnesa ezera dienvidrietumu galā jeb Kaledonijas kanāla vidusdaļā.
- Fortviljama apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Fort William_), Skotijā, Kaledonijas kanāla dienvidrietumu galā.
- Teina apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Dornohfērta dienvidu krastā.
- Nērna apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Marifērta dienvidu piekrastē.
- Losimuta apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Marifērta dienvidu piekrastes austrumos.
- Forisa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, netālu no Marifērta dienvidu piekrastes.
- Karnārvona apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsas ziemeļrietumos, Englsi salu atdalošā jūras šauruma dienvidrietumu piekrastē.
- Kedi apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ārmā apgabala dienvidu daļā.
- Ārdglāsa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Daunas apgabala dienvidaustrumos, Īrijas jūras piekrastē.
- Ņūkāsla apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Daunas apgabala dienvidos.
- Kāslvelana apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Daunas apgabala dienvidrietumos.
- Kramlina apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Entrimas apgabala dienvidu daļā.
- Lisnaskī apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Fermenas apgabala dienvidu daļā.
- Kilkīla apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ņūri un Mornas apgabala dienvidaustrumu daļā.
- Rostrevora apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ņūri un Mornas apgabala dienvidu daļā.
- Vorenpointa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ņūri un Mornas apgabala dienvidu daļā.
- Kilrī apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijas Kolreinas apgabala dienvidaustrumos, Bennas upes kreisajā krastā.
- Tērso apdzīvota vieta Lielbritānijas salas ziemeļos, Skotijā, Pentlendfērta dienvidu piekrastē.
- Dubiči apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķa dienvidaustrumu daļā.
- Leipaliņģe apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķa dienvidu daļā.
- Marcinkone apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķa dienvidu daļā.
- Neravi apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķa dienvidu daļā.
- Viečūni apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķa dienvidu daļā.
- Staklišķes apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķa dienvidaustrumu daļā.
- Balbierišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķa dienvidu daļā.
- Šilatova apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķa dienvidu daļā.
- Juknaiči apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa dienvidu daļā.
- Katīči apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa dienvidu daļā.
- Žemaiču Naumieste apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa dienvidu daļā.
- Pašīši apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa dienvidu daļā.
- Usēni apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa dienvidu daļā.
- Sangrūda apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķa dienvidos.
- Juņģēni apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķa dienvidu daļā.
- Ļudvinava apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķa dienvidu daļā.
- Želsva apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķa dienvidu daļā.
- Vadokļi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa dienvidos.
- Žibartoņi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa dienvidrietumos.
- Jotaiņi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa dienvidu daļā.
- Krekenava apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa dienvidu daļā.
- Baisogala apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa dienvidaustrumu daļā.
- Grinķišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa dienvidaustrumu daļā.
- Šķēmji apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa dienvidaustrumu daļā.
- Kraži apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa dienvidu daļā.
- Ļoļi apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa dienvidu daļā.
- Šaukota apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa dienvidu daļā.
- Tituvēni apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa dienvidu daļā.
- Seredžus apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa dienvidaustrumu daļā, pie Dubīsas ietekas Nemunā.
- Klausuči apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa dienvidaustrumu daļā.
- Veļona apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa dienvidaustrumu daļā.
- Sķirsnemune apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa dienvidos.
- Viešvile apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa dienvidrietumu daļā.
- Ģirdži apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa dienvidu daļā.
- Raudone apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa dienvidu daļā.
- Mielaģēni apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa dienvidaustrumos.
- Ģiedraiči apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa dienvidos.
- Jonišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa dienvidos.
- Videnišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa dienvidrietumos.
- Inturķe apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa dienvidu daļā.
- Saldutišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa dienvidu daļā.
- Butrimoņi apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķa dienvidu daļā.
- Kalesninki apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķa dienvidu daļā.
- Ajerbaloi apdzīvota vieta Malaizijā (_Ayer Baloi_), Džohoras štata dienvidrietumu daļā.
- Anefisa apdzīvota vieta Mali Republikā (_Anéfis_), Kidalas reģiona dienvidos.
- Ansongo apdzīvota vieta Mali Republikā (_Ansongo_), Gao reģiona dienvidu daļā.
- Alnīfa apdzīvota vieta Marokā (_Alnif_), Miknēsa-Tāfīlālta reģiona dienvidrietumu daļā.
- Altaja apdzīvota vieta Mongolijā (_Altaj_), Gobi Altaja aimaka dienvidu daļā.
- Altaja apdzīvota vieta Mongolijā (_Altaj_), Hovdas aimaka dienvidu daļā.
- Amineisa apdzīvota vieta Namībijā (_Aminuis_), Omaheke reģiona dienvidos.
- Asaba apdzīvota vieta Namībijā (_Asab_), Hardapas reģiona dienvidos.
- Aderbisinata apdzīvota vieta Nigērā (_Aderbissinat_), Agadesas reģiona dienvidos.
- Adoru apdzīvota vieta Nigērijā, Kogi štata dienvidu daļā.
- Akamkpa apdzīvota vieta Nigērijā, Riversas štata dienvidaustrumu daļā.
- Almodovara apdzīvota vieta Portugālē (_Almodôvar_), Bežas apgabala dienvidu daļā.
- Brekši Apdzīvota vieta Rīgas pilsētā, mikrorajons Juglas ezera dienvidu galā, kas agrāk bija atsevišķa apdzīvota vieta Rīgas rajona Stopiņu pagastā.
- Albešti apdzīvota vieta Rumānijā, Botošani žudeca dienvidaustrumu daļā.
- Ēkenēsa apdzīvota vieta Somijā (_Ekenäs_, _Tammisaari_), Ūsimā reģiona dienvidrietumu daļā.
- Joutseno apdzīvota vieta Somijā (_Joutseno_), Dienvidkarēlijas reģiona dienvidaustrumos.
- Pihesalmi apdzīvota vieta Somijā, Ziemeļpohjanmā reģiona dienvidos Pihejervi ezera ziemeļu piekrastē.
- Alora apdzīvota vieta Spānijā (_Álora_), Andalūzijas autonomā apgabala dienvidu daļā.
- Almerimara apdzīvota vieta Spānijā, Andalūzijas autonomā apgabala dienvidaustrumu daļā, Alvoranas jūras piekrastē.
- Gštāde apdzīvota vieta Šveicē, Bernes kantona dienvidrietumu daļā.
- Lenka apdzīvota vieta Šveicē, Bernes kantona dienvidrietumu daļā.
- Ādelbodene apdzīvota vieta Šveicē, Bernes kantona dienvidu daļā.
- Kanderštēge apdzīvota vieta Šveicē, Bernes kantona dienvidu daļā.
- Špīca apdzīvota vieta Šveicē, Bernes kantonā, Tūnas ezera dienvidrietumu piekrastē..
- Seņležjē apdzīvota vieta Šveicē, Juras kantona dienvidrietumu daļā.
- Flerjē apdzīvota vieta Šveicē, Neišateles kantona dienvidrietumu daļā.
- Kolombjē apdzīvota vieta Šveicē, Neišateles kantona dienvidrietumu daļā.
- Kuvē apdzīvota vieta Šveicē, Neišateles kantona dienvidu daļā.
- Landrona apdzīvota vieta Šveicē, Neišateles kantona ziemeļaustrumu daļā, Bīles ezera dienvidrietumu krastā.
- Lida apdzīvota vieta Šveicē, Valē kantona dienvidu daļā.
- Ivonāna apdzīvota vieta Šveicē, Vo kantonā, Neišateles ezera dienvidu krastā.
- Vilnēva apdzīvota vieta Šveicē, Vo kantonā, Ženēvas ezera dienvidaustrumu krastā.
- Adžijapa apdzīvota vieta Turkmenistānā (_Ajyýap_), Balkanas vijaleta dienvidos.
- Askanija Nova apdzīvota vieta Ukrainā (_Askaniia Nova_), Hersonas apgabala dienvidu daļā.
- Dašava Apdzīvota vieta Ukrainā ("Dashava"), Ļvivas apgabala dienvidos, dabasgāzes atradnes, gāzes vads arī uz Rīgu.
- Hliboka apdzīvota vieta Ukrainā, Čerņivcu apgabala dienvidu daļā; Adinkata (ungāru val.).
- Alamosa apdzīvota vieta un lidosta ASV (_Alamosa_), Kolorādo štata dienvidu daļā.
- Ābisku apdzīvota vieta Zviedrijā (_Abisko_; _Ábeskovvu_), Norbotenas lēnes ziemeļrietumos, Tornetreska ezera dienvidu piekrastē, tūristu mītne un tūrisma maršruta sākumpunkts.
- Bostade apdzīvota vieta Zviedrijā (_Båstad_), Skones lēnē, Laholmas līča dienvidu piekrastē.
- Lopasņa Apdzīvotās vietas Krievijā, Maskavas apgabala dienvidos, nosaukums līdz 1954. g., kad tā pārdēvēta par Čehovu un piešķirtas pilsētas tiesības.
- Azova apdzīvpta vieta Krievijā (_Azovo_), Omskas apgabala dienvidu daļā.
- Kreigevona apgabals Lielbritāmijā, Ziemeļīrijā, Neja ezera dienvidu piekrastē.
- Ārdsa apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijas austrumu daļā (_Ards_), Ziemeļu šauruma dienvidrietumu piekrastē.
- Karakuma kanāls apūdeņošanas un kuģniecības kanāls Turkmenistānas dienvidos, sākas no Amudarjas upes pie Kerki pilsētas, stiepjas rietumu virzienā gar Karakoruma dienvidu daļu un Kopetdaga priekškalnēm, garums — 1100 km.
- zeltadīts Ar zelta diegiem rotāts adījums.
- zīdadīts Ar zīda diegiem adīts.
- Aress Arejs, seno grieķu mitoloģijā - kara dievs; tas pats, kas seno romiešu mitoloģijā - Marss.
- Cibēnu upurakmens arheoloģiskais piemineklis, atrodas Dobeles novada Annenieku pagastā, Cepures kalna dienvidrietumu nogāzē, 2,5 m garā un 2 m platā akmens plakanā virsma ir paralēla paugura nogāzei, virsmā 2 neregulāri iedobumi, kas raksturīgi senajiem kultakmeņiem; kopā ar netālu esošajiem Cibēnu senkapiem un Cepures kalnu veido arheoloģisko pieminekļu kompleksu.
- Olandes salas arhipelāgs Baltijas jūras Botnijas līča dienvidos (zv. val. _Āland_, somu val. _Ahvenanmaa_), ietilpst 6550 salu un šēru, apdzīvotas \~150 salas, lielākais augstums — 132 m vjl.
- Biedrības salas arhipelāgs Klusā okeāna dienvidos, (fr. val. "Iles de la Societe"), Francijas Polinēzijā, platība - 1600 kvadrātkilometru, 230000 iedzīvotāju (2006. g.).
- Malajas arhipelāgs arhipelāgs Klusā okeāna rietumos (angļu val. "Malay Archipelago"), starp Eirāzijas kontinenta dienvidaustrumu daļu un Austrāliju, lielākā salu grupa pasaulē (>10000 salu), platība - \~2 mlj kvadrātkilometru.
- Armēnija Armēnijas Republika — valsts Aizkaukāza dienvidu daļā (armēņu valodā _Hayastan_), galvaspilsēta — Erevāna, iedalās 10 provincēs (marzos), robežojas ar Gruziju, Azerbaidžānu, Irāku un Turciju.
- armenoīds Armenoīdā rase - lokāla rase, pieder pie lielās eiropeīdās rases dienvidu zara, izplatīta Kaukāza dienvidos (armēņi), lielā daļā Mazāzijas pussalā, Sīrijā, Irānas rietumos un ziemeļaustrumu daļā.
- Vanaturs armēņu mitoloģijā - Jaunā gada dievība, kas dod pajumti daudzajiem Jaungada svinību dalībniekiem.
- Amanors armēņu mitoloģijā - Jaunā gada dievība, kas nes pirmos jaunā gada augļus (pēc seno armēņu kalendāra tas sākas augustā).
- Amanors un Vanaturs armēņu mitoloģijā - Jaunā gada dievības, kas saistītas ar auglības kultu.
- Arevamanuks armēņu mitoloģijā - mednieks (tulkojumā: "saules jauneklis"), kurš vainoja sauli medību neveiksmēs, par ko saule viņu sodījusi tā, ka dienā viņš bija miris un tikai naktī atdzīvojās.
- rālis Armijas komandējošā sastāva loceklis, kura dienesta pakāpes nosaukums beidzas ar "-rālis".
- Bērzaune Aronas labā krasta pieteka Madonas novada dienvidrietumu daļā, garums – 29 km, kritums – 144 m, sākas Vidzemes augstienes dienvidu daļā, Vestienas paugurainē, satekot nelieliem strautiņiem augstienes dienvidu nogāzē; Bērzaine; Bērzaunīca; Bērzaunīte; Bērzona.
- feierverkers Artilērijas jaunākā komandējošā sastāva dienesta pakāpe Krievijas armijā līdz 1917. g.
- Bērzkalns asimetrisks iegarenas formas paugurs Augšzemes augstienē, Sventes ezera dienvidaustrumu krastā, Sventes pagastā, absolūtais augstums – 166,5 m vjl., relatīvais augstums – \~30 m, sastāv no smilts un grants.
- Hadads Asīriešu un babiloniešu negaisa dievs, kas Bībelē parādās kā Rimmons ("Pērkongrāvis"), viņa simbols bija zibens, un viņa svētais dzīvnieks bija vērsis.
- acteki Astlanas iedzīvotāji - mitoloģija vēsta, ka dievs Uicilopočtli pavadījis viņus no mītiskās vietas Astlanas uz viņu dzīvesvietu Centrālajā Meksikā.
- Austrumsamoa ASV Samoa teritorija (angļu "American Samoa") ir ASV valdījums Samoa arhipelāga austrumu daļā, Polinēzijā, Klusā okeāna dienvidrietumos, ietver galveno salu Tutuilu, Manusas salas, Roza atolu, kā arī Sveinsa salu.
- ASV Samoa ASV Samoa teritorija (angļu "American Samoa") ir ASV valdījums Samoa arhipelāga austrumu daļā, Polinēzijā, Klusā okeāna dienvidrietumos, ietver galveno salu Tutuilu, Manusas salas, Roza atolu, kā arī Sveinsa salu.
- Dienvidatlantija Atlantijas okeāna dienvidu daļa.
- Lielkalnu pilskalns atradās Aizkraukles novada Iršu pagastā, mežainā apvidū, \~3 km uz rietumiem no Iršiem, aizņēma \~30 m augsta, dabiski norobežota reljefa pacēluma dienvidu daļa, plakums bija \~70 x 30 m; 3/4 noraktas grantī, bijis apdzīvots 1. gt. 2. pusē.
- Lielkanu pilskalns atradās Iršu pagastā, \~3 km uz rietumiem no Iršiem, aizņēma \~30 m augsta, dabiski norobežota reljefa pacēluma dienvidu daļu, plakums — \~70 x 30 m, 1980. gados 3/4 pilskalna noraktas grantī.
- Ustjordinskas burjatu autonomais apvidus atradās Krievijā, Irkutskas apgabala dienvidos, pastāvēja 1937.-1996. g.
- Augstrozes viduslaiku pils atradusies tagadējā Limbažu novada Umurgas pagastā pie Pilskalnu mājām, Limbažu-Valmieras ceļa malā, Lielezera dienvidu krastā, 35-40 m augstā paugurā.
- Angolas lielieplaka atrodas Atlantijas okeāna dienvidaustrumos, starp Āfrikas kontinenta Dienvidatlantijas un Vaļu grēdu, dziļums - līdz 6013 m, rietumu malā Sv. Helēnas sala.
- Dienvidšetlendas salas atrodas Atlantijas okeāna dienvidos (Dienvidu okeāna Atlantiskajā sektorā), Dreika šaurumā (angļu val. "South Shetland Islands"), sastāv no 11 lielām un daudz mazām salām un klintīm, garums 500 km, platība - 3600 kvadrātkilometru, augstums - līdz 2105 m.
- Argentīnas lielieplaka atrodas Atlantijas okeāna dienvidrietumu daļā, starp Dienvidameriku, Riugrandi augstieni, Dienvidatlantijas un Dienvidantiļu grēdu, dziļums - līdz 6213 m.
- Dienvidantiļu grēda atrodas Atlantijas okeāna dienvidu daļā, Dienvidamerikas Andu kalnu turpinājums, stiepjas no Ugunszemes arhipelāga caur Dienvidsendviču salām uz Antarktīdas pussalu, garums - >3500 km, dziļums - līdz 3000 m, vietām - 1000 m, virs ūdens paceļas Dienviddžordžija, Dienvidsendviču, Dienvidorkneju un Dienvidšetlendu salas.
- Dienvidsendviču dziļvaga atrodas Atlantijas okeāna dienvidu daļā, lielākais dziļums — 8428 m zjl., desmitā dziļākā dziļvaga pasaulē.
- Tristana da Kuņas sala atrodas Atlantijas okeāna dienvidu daļā, to veido darbīga vulkāna konuss, platība — 104 kvadrātkilometri, augstums — 2062 m, pēdējais izvirdums 1961. g.
- Gofa sala atrodas Atlantijas okeāna dienvidu daļā, Tristana da Kuņas salu arhipelāgā, platība - 65 kvadrātkilometri, nav pastāvīgu iedzīvotāju, darbojas meteoroloģiskā stacija ar \~6 cilvēku personālu.
- Cieceres-Ķerkliņu subglaciālā iegultne atrodas Austrumkursas augstienē, uz dienvidaustrumiem no Saldus, garums 22 km, platums 0,2-1,4 km, tai ir divas atšķirīgas daļas: ziemeļu daļas garums ir 12 km, platums 0,6-1,4 km, maksimālais dziļums 80 m, tajā atrodas Cieceres ezers; paugurgrēda atdala dienvidu daļu, kuras garums 10 km, platums 0,2-1,1 km (vidusposmā šaura (200-300 m), ar stāvām, līdz 30 m augstām nogāzēm, maksimālais dziļums 60 m, tajā atrodas Zvārdes, Svētaiņu un Ķerkliņu ezers.
- Širvanas rezervāts atrodas Azerbaidžānā, Širvānas līdzenuma dienvidaustrumos, platība — 707 kvadrātkilometri, dibināts 1969. g., lai aizsargātu džeirānus un izstrādātu to pavairošanas metodes.
- Slaidēnu pilskalns un apmetne atrodas Birzgales pagastā starp Slaidēnu un Pilskalnu mājām, Daugavas kreisajā krastā, ir reljefa pacēlums ko norobežo Daugava un strauta grava, plakums - 70 x 50 m, nogāžu augšdaļa mākslīgi padarīta stāvāka un izveidotas līdz 6 m platas terases, bijis apdzīvots līdz \~10. gs.; pilskalna dienvidu un dienvidrietumu pakājē konstatēta apmetnes vieta (~100 x 150 m) ar 0,5 m biezu kultūrslāni.
- Aizpuru apmetne atrodas Dagdas ezera dienvidu krastā, pussalā pie Aizpuru mājām, aizņem 200 x 150 m lielu teritoriju, konstatēts līdz 0,8 m biezs kultūrslānis, kas tuvāk nav pētīts.
- Svilišķu pilskalns atrodas Dubnas pagasta Svilišķu ciemā, Veirūgnas ezera dienvidrietumu krastā, ir savrups paugurs, kas ilgu laiku izmantots lauksaimniecības vajadzībām un zaudējis sākotnējo formu, varbūtējais plakums - \~60 x 45 m, ko 3 m zemāk apliec \~5 m plata terase, datējums nav zināms.
- Bohai jūra atrodas Dzeltenās jūras ziemeļrietumos, Puokhei līča dienvidu daļā, no Dzeltenās jūras to atdala Šaņdunas pussala un Bohai šaurums, platums - pie ieejas 105 km, lielākais dziļums - 40 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 3,4 m; Bohaivans.
- Babaneuri rezervāts Atrodas Gruzijā, Kahetijā, Lielā Kaukāza dienvidu nogāzē, Alazani krastā, platība – 747 ha, dibināts 1935. g., lai saglabātu Gruzijas lielāko dzelkvu audzi.
- Lagodehi rezervāts atrodas Gruzijā, Lielā Kakāza dienvidu nogāzē, platība 177 kvadrātkilometri, augstums - 500-3500 m, dibināts 1912 g., lai saglabātu dabas kompleksus, kā ūdenskritumi (līdz 100 m), sērūdeņraža minerālūdeņu avoti.
- Lielais Austrālijas līcis atrodas Indijas okeāna dienvidaustrumu daļā (angļu val. "Great Australian Bight"), Austrālijas dienvidu piekrastē, platība - 484000 kvadrātkilometru, dziļums līdz 5080 m, neregulāras plūdmaiņas - līdz 3,6 m.
- Rietumindijas grēda atrodas Indijas okeāna dienvidrietumu daļā, savienojas dienvidrietumos ar Āfrikas-Antarktīdas grēdu, ziemeļaustrumos - ar Arābijas-Indijas un Centrālo Indijas grēdu, garums - \~4000 km, platums - 200-300 km, dziļums pārsvarā - 2000-3000 m, mazākais - 250 m, grēda ļoti saposmota.
- Hērda sala atrodas Indijas okeāna dienvidu daļā ("Heard Island"), uz dienvidaustrumiem no Kergelena salas, klinšaina, vulkāniskas izcelsmes (Mosona vulkāns - 2745 m), nogāzēs šļūdoņi, platība - \~200 kvadrātkilometru.
- Bricu ezermītne atrodas Jaunpiebalgas pagastā Bricu ezera dienvidaustrumu daļā, datējama ar vidējo dzelzs laikmetu (5.-9. gs.).
- Dignājas pilskalns un apmetne atrodas Jēkabpils novada Dunavas pagastā, 300 m no Daugavas kreisā krasta, iepretī Jersikas pilskalnam un senpilsētai, pilskalns aizņem dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā orientēta paugura dienvidu daļu, kura ir 13-15 m augsta, paugura nogāzes augšdaļā mākslīgi izveidotas stāvākas, pilskalna plakuma garums 80 m, platums — 25-35 m, bijis apdzīvots 1. gt. p. m. ē. līdz 13. gs. sākumam.
- Hispara šļūdonis atrodas Karakoruma dienvidrietumu nogāzē ("Hispar"), uz ziemeļrietumiem no Čogori kalna, Indijā, aizņem starpkalnu ieleju Hunzas baseinā (Indas pietekas Gilgitas pieteka), garums \~53 km, platība - 620 kvadrātkilometru, noslīd rietumu virzienā līdz 3000 m.
- Čīles lielieplaka atrodas Klusā okeāna dienvidaustrumu daļā, dziļums līdz 5738 m, gultnē sarkanais māls.
- Tubuai salas atrodas Klusā okeāna dienvidos, Franču Polinēzijas daļa, platība - 174 kvadrātkilometri, izvietotas ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā, 4 ir augstas vulkāniskas salas (Raivavae, Tubuai, Rurutu, Rimatara), atstatu dienvidaustrumos - Rapa, rifi, klimats vēsāks nekā tropiskajā Polinēzijā, ziemā vētras, lietus.
- Tuamotu salas atrodas Klusā okeāna dienvidu daļā (fr. val. "Archipel des Touamotou"), Francijas Polinēzijā, platība - 885 kvadrātkilometri, 15900 iedzīvotāju (2002. g.), pasaules plašākais atolu arhipelāgs, izkliedēts 1,2 mlj kvadrātkilometru akvatorijā, veido 78 atoli, kas slejas dažus m vjl., lielākais augstums - 113 m.
- Gorodiščes pilskalns atrodas Krāslavas novada Indras pagasta Gorodiščē, garena, \~15 m augsta reljefa pacēluma dienvidaustrumu galā, plakums ovāls (garums 60 m, lielākais platums 45 m), ziemeļrietumu pusē to no apkārtnes domājams atdalījis grāvis, pārējās nogāzes stāvas, kultūrslānis noarts.
- Lubānes pilskalns atrodas Krāslavas novadā, Dagdas dienvidrietumu daļā, starp Daugavpils ielu un Luboneņa ezeru, ir 15 m augsts paugura dienvidaustrumu gals, plakums \~50 x 40 m, domājams, ka bijis apdzīvots no \~1500 g. p. m. ē. līdz 4. gs.; Lapsu kalns; Priežu kalns.
- Aišpuru senkapi atrodas Krāslavas pagastā Olksnas ezera dienvidu krastā pie Aišpuru mājām, kādreiz šajā vietā ņemta smilts un atrasti cilvēku kauli un latgaļu vēlā dzelzs laikmeta senlietas.
- Divkšu pilskalns atrodas Ludzas novada Nirzas pagastā, Nirzas ezera rietumu malā, 25 m augstu pauguru grēdas dienvidrietumu galā, ziemeļaustrumu pusē tas ir maz norobežots no pārējās grēdas, bet pārējās pusēs stāvs, galvenais plakums (~30 x 60 m) izveidots pilskalna dienvidu malā, uz ziemeļiem no tā ir otrs plakums, kas ir divreiz lielāks un norobežots ar 2 vaļņiem un grāvjiem, datējums nav zināms; Zelta kalns.
- Duboviku pilskalns atrodas Ludzas novada Zaļesjes pagasta Dubovikos, Zaļesjes ezera dienvidu galā, tas ir savrups \~10 m augsts paugurs, ko ietver slapjas pļavas un ezermalas purvs, plakums - \~40 x 17 m, datējums nav zināms.
- Aiviekstes ūdenskrātuve atrodas Madonas novada Kalsnavas pagasta dienvidos, uz Aiviekstes, platība - \~10 ha.
- Mārcienas pilskalns atrodas Madonas novada Mārcienas pagastā, mežā, ir paugura dienvidu gals, kas norobežots ar pārrakumu un 10 m augstu valni, austrumu un rietumu nogāzes ir ļoti stāvas, relatīvais augstums 60 m, plakums šaurs un garš (~150 x 20 m), izlīdzināts, domājams, bijis apdzīvots vēlajā dzelzs laikmetā, kā arī 13.-14. gs, kad Mārcienas novadu jau bija pakļāvuši krustneši.
- Šahdaras grēda atrodas Pamira dienvidu daļā, starp Pjandžas un Šahdaras upi, Tadžikistānā, ietver Iškašimas grēdu (meridionāla virziena, garums - 94 km, augstums - līdz 6096 m) un tai perpendikulāro Šahdaras grēdu (garums - 103 km, augstums - līdz 6726 m), apledojums - 427,5 kvadrātkilometri.
- Meikšānu pilskalns atrodas Pasienes pagasta Meikšānu ciemā, 10 m augsts garena paugura dienvidu gals, kas no pārējā paugura atdalīts ar valni, un tagad aizmilzušiem grāvjiem, nogāzes dabiski stāvas, plakums apaļš, diametrs - 30 m, bijis apdzīvots 9.-12. gs.
- Plisūna dižakmens atrodas Plusona ezera dienvidu krastmalā ūdenī, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), garums - 5,4 m, platums - 4,4 m, augstums - līdz 3 m, apkārtmērs - 16,5 m, virszemes tilpums - \~35 kubikmetri.
- Gaiķu pilskalns atrodas Saldus novada Gaiķu pagastā, \~1 km uz ziemeļiem no Gaiķiem, Satiķu dzirnavezera dienvidu galā, ir 6-7 m augsts paugurs starp 2 strautu gravām, ziemeļrietumu virzienā paugurs pāriet šaurā, lēzenā zemes strēlē, kas, iespējams, bijusi nodalīta no pilskalna plakuma (~130 x 20 m) ar valni nocietinājumi nopostīti ar kara laika tranšejām.
- Koporjes līcis atrodas Somu līča dienvidu piekrastē, Krievijas Ļeņingradas apgabalā, iesniedzas sauszemē - 12 km, platums pie ieejas - 26 km, dziļums - līdz 30 m.
- Talsu pilskalns un senpilsēta atrodas Talsu ezera dienvidaustrumu krastā, ir \~30 m augsts paugurs, kura nogāžu augšdaļa mākslīgi padarīta stāvāka, plakums \~60 x 50 m, aptuveni 6 m zem plakuma līmeņa pilskalnu apliec terase, kas ziemeļu pusē pāriet \~80 m garā un 30 m platā priekšpils vietā.
- Abavas pagasts atrodas Talsu novada dienvidu daļā ar administratīvo centru Valgalē, aptver Sabiles pilsētu, robežojas ar Ģibuļu, Lībagu un Virbu pagastu, kā arī ar Kandavas un Kuldīgas novadu; bijušie nosaukumi: Sabiles novada lauku teritorija (2000.-2009. g.), Valgales pagasts (līdz 1949. g.), vāciski — Walgahlen, krieviski — Vaļgaļenskaja.
- Dauguņu kalns atrodas Vidzemes augstienē, Ineša ezera dienvidu krastā, Cēsu novada Inešu pagastā, Vecpiebalgas aizsargājamo ainavu apvidū, tā garums ir \~1 km, platums - 0,5 km, tas ir sarežģītas konfigurācijas masīvs ar vairākām virsotnēm, kuru absolūtais augstums - ir no 205 m vjl. līdz 213 m vjl., relatīvais augstums - 25 m.
- kords Audums, ko gatavo no šāda diega.
- bakhanālija Auglības un vīna dievam Bakham veltīti svētki senajā Grieķijā un Romā.
- Baals Auglības, ūdens, pērkona un kara dievs seno semītu mitoloģijā.
- Lutinānu purvs augstais purvs Balvu novada dienvidaustrumu daļā, platība - 829 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 5,8 m, gar rietumu malu te Tilža.
- Lielais Ungura purvs augstais purvs Raiskuma un Straupes pagastā, piekļaujas Ungura dienvidu galam, platība - 902 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 10 m, 320 ha platībā iegūst frēzkūdru; Unguru purvs.
- vahmistrs Augstākā apakšvirsnieku jeb instruktoru dienesta pakāpe cariskās Krievijas kavalērijā; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- maršals Augstākā dienesta pakāpe daudzu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- ģenerālfeldmaršals Augstākā dienesta pakāpe pirmsrevolūcijas Krievijas un dažu citu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- ģenerālis Augstākā komandējošā sastāva karavīra dienesta pakāpe; karavīrs, kam ir šāda vai, daudzu valstu armijās, arī ģenerālmajora, ģenerālleitnanta, ģenerālpulkveža, armijas ģenerāļa dienesta pakāpe.
- ģenerālisimuss augstākā militārā dienesta pakāpe dažu valstu bruņotajos spēkos, vairāku armiju komandieris; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- Omams Augstākā radītāja dievība vienai no četrām galvenajām Dienvidvenecuēlas janomamu cilšu grupām.
- Lailas kalns augstākā virsotne Svanetijas grēdā, Gruzijā, Lielā Kaukāza dienvidu atzarā, augstums - 4008 m.
- Aktavs Augstākā virsotne Tamditava kalnu masīvā Kizilkuma dienvidrietumos, Uzbekistānā, augstums - 922 m.
- Buguļmas-Belebejas augstiene augstiene Austrumeiropas līdzenuma dienvidaustrumu daļā, Krievijā (Kuibiševas un Orenburgas apgabalā, Tatarstānas un Baškortostānas Republikā), Belajas, Kamas un Volgas baseina ūdensšķirtne, augstums - 200-400 m, to saposmo dziļas upju ielejas.
- Piedņepras augstiene augstiene Austrumeiropas līdzenuma dienvidos, Dņepras un Dienvidbugas upstarpā, Ukrainā, lielākais augstums - 322 m vjl., stepe (lielākā daļa apstrādāta), vietām platlapju mežu puduri.
- Jergeņi Augstiene Austrumeiropas līdzenuma dienvidos, no Volgas (ziemeļos) līdz Vostočnijmaničas ielejai (dienvidos), Krievijas Volgogradas un Rostovas apgabalā, kā arī Kalmikijas Republikā, garums - \~350 km, platums - 20-50 km, augstums - 160-221 m.
- Kalačas augstiene augstiene Austrumeiropas līdzenuma dienvidu daļā, Bitjugas un Hopjoras ūdensšķirtne Krievijā, Voroņežas, Volgogradas un Rostovas apgabalā, augstums — līdz 240 m.
- Baltijas artēziskais baseins Austrumeiropas artēzisko baseinu apgabala sastāvdaļa, kas aptver Baltijas vairoga dienvidu nogāzi, Baltkrievijas anteklīzes ziemeļrietumu nogāzi, Latvijas ielieci un Baltijas sineklīzi, to veido paleozoja, nezozoja un kainozoja nogulumi, daļēji arī apakšējā proterozoja nogulumi.
- Pjatņica austrumslāvu un dienvidu slāvu tradīcijās - senslāvu panteona galvenā sieviešu kārtas dievības Mokošas vēlākā laika variācija, kas personificē nedēļas nepāra dienu piektdienu.
- epitafions Austrumu baznīcā - bagātīgi izšūts līķauts, uz kura atainota Kristus apbedīšana; tiek nests procesijā Lielās piektdienas vakara dievkalpojumā.
- sikometrs Automātisks papīra mitruma mērītājs, kura darbība pamatojas uz papīra dielektriskās konstantes izmaiņām (no 2,0-3,5 sausam papīram un līdz 81,7 ūdenim).
- Dundagas monoklināle Baltijas sineklīzes struktūra Kurzemes ziemeļu daļā, pieslienas Baltijas vairoga dienvidu nogāzei, pamatklintāja virsas augstums pazeminās no 908 m zjl. Kolkasragā līdz 1200 m zjl. Ventspils un Talsu apkaimē.
- Rujevits Baltijas slāvu mitoloģijā - kara dievs, ko attēloja ar septiņām sejām.
- Triglavs Baltijas slāvu mitoloģijā - trīsgalvaina dievība, kuras trīs galvas simbolizēja varu pār trim pasaulēm - debesu, zemes un pazemes pasauli.
- Saltors Baltors, šļūdonis Karakoruma dienvidrietumu nogāzē.
- pasedzenis Balts audums (īsāks nekā villāne), kas izgatavots no smalka diega, kuru apliek ap pleciem, vasarā dodoties uz baznīcu.
- Laima Baltu tautu mitoloģijā - laimes un likteņa dieviete, dzemdību aizgādne, govju sargātāja; folklorā parasti ir antropomorfs tēls, bāreņu aizstāve, grūtnieču, dzemdētāju sargātāja, laimīgas ģimenes dzīves noteicēja, padomdevēja darbā; tai bija tiesības lemt par cilvēka mūža ilgumu.
- barabi Barabas tatāri - etniska grupa, dzīvo Krievijā, Novosibirskas apgabala dienvidrietumos, Čani ezera apvidū un Barabas stepē, valoda pieder pie tjurku grupas.
- lopbarības apstrāde, sagatavošana barības līdzekļu sasmalcināšana, granulēšana, vārīšana vai sutināšana sausā karsēšana, fermentēšana, raudzēšana diedzēšana, iedarbība ar ķīmiskām vielām (amonjaku, nātrija sārmu) u. c. paņēmieniem, lai uzlabotu sagremojamību un garšas īpašības, bagātinātu ar slāpekli, olbaltumvielām, vitamīniem vai atbrīvotu no kaitīgam vielām.
- Beberbeķi Beberbeķu ezers - dzirnavezers Beberbeķu dabas parka dienvidu daļā, platība - 10,3 ha, vidējais dziļums - 1,7 m.
- Siletitenizs Beznoteksāļezers Rietumsibīrijas līdzenuma dienvidu daļā 64 m vjl., Kazahstānā, Ziemeļkazahstānas apgabala dienvidaustrumos, platība - 777 km^2^, dziļums - līdz 3,2 m, ezera platība un ūdens sāļums sezonāli mainās.
- Jehova Bībelē, Vecajā Derībā - vienīgā dieva apzīmējums; sākotnēji bijis bargs un draudīgs tuksneša un negaisa dievs; Jahve.
- diūrija Bieža urinēšana dienā.
- menologijs Bizantiešu hagiogrāfijas vielas krājums, kas diezgan plaši atstāstot atsevišķo svēto dzīvi, sakārto vielu pēc atsevišķām gada dienām, sekojot mēneša datumiem pēc kārtas, sākot ar septembri.
- maija brahmanisma filozofijā - daudzveidīgas pasaules ilūzija, kas nezināšanas dēļ šķiet reāli eksistējoša, tādējādi aizsegdama dievību - vienīgo petiso realitāti; māja.
- pallādijs Bruņota dieva, visbiežāk Pallādas (Atēnas) statuja.
- Kannona Budisma dievība Japāna, bodhisatva, pie kuras vēršas ticīgie, lai saņemtu žēlastību un gudru padomu.
- prādžņa Budisma dievības pastāvīga pavadone jeb "sieva", kas personificē dievības gudrības enerģiju.
- tušita budisma mitoloģijā - ceturtā no sešām zemākajām devalokām, kur dievu mūžs ilgst 4000 gadu, turklāt viena diena atbilst 400 zemes gadiem.
- Amitājuss Budisma mitoloģijā - ilga mūža dievs, sākotnēji ir Amitābhas epitets, vēlāk tā ir īpaša viņa izpausmes forma.
- Ārati Budisma mitoloģijā - ļaundabīga dievība, miesaskārības personifikācija, kas centās pavedināt budu Šākjamuni.
- Buenosairesa Buenosairesas autonomā pilsēta - Argentīnas Republikas galvaspilsēta ("Buenos Aires" / "Ciudad Autonoma de Buenos Aires"), osta Laplatas līča dienvidu krastā, atrodas 275 km no Atlantijas okeāna, 2891000 iedzīvotāju (2010. g.).
- parastā bultene bulteņu suga ("Sagittaria sagittifolia"), kas Latvijā sastopama diezgan bieži visā teritorijā ezeru un upju litorālē un palienēs, arī mākslīgās ūdenstilpēs un vecupēs.
- puloroze cāļu baltā caureja; vistveidīgo putnu infekcijas slimība, ar ko pirmajās 20 mūža dienās slimo putnu mazuļi; ierosina mikroorganisms _Salmonella pullorum_.
- Šiutekutli Centrālamerikas indiāņu (acteku) uguns un vulkānu dievs ("Tirkīza kungs"), gan debesu, gan nesaudzīgās un visu aprijošās pazemes uguns dievs, kā arī mājas pavarda dievs.
- Siuakoatla Centrālamerikas indiāņu mitoloģijā - viena no senākajām dievībām - zemes, bērnu dzimšanas un kara dieviete.
- ceplinieks Cepļa dievs - latviešu mitoloģijā - mājas gars, iemiesojošs pavarda (krāsns, cepļa) uguni.
- Čehu mežs cilu kalnu grēda Čehu masīva dienvidrietumu daļā, Čehijā un Vācijā, garums \~80 km, augstums līdz 1042 m.
- antropoteisms Cilvēka dievināšana, Dieva spēka meklēšana cilvēkā.
- pārdievošana Cilvēka pacelšana dievības stāvoklī, pārlaicīgā sfērā.
- dievvārdnieks Cilvēks, kas vada dievvārdus.
- Čehijas–Morāvijas augstiene Čehu masīva dienvidu daļa (čehu val. "Českomoravska vrchovina"), Čehijas vidienē, garums - \~150 km, lielākais platums - 100 km, augstākā virsotne - Javoržices kalns - 837 m.
- Taču ezeri četru ezeru virkne Sedas līdzenumā, Valkas novada Valkas pagasta dienvidu daļā: Dibena, Dziļais, Leišu un Zāļu ezers; Kokšu ezeri.
- Čibrafruime Čibču-muisku (Kolumbija, Venecuēla) mitoloģijā - kara dievs, karotāju kārtas aizgādnis, dieva Bočikas palīgs.
- Limbažu viļņotais līdzenums dabas apvidus Idumejas augstienes rietumu daļā, aptver Limbažu novada dienvidaustrumu daļu, Pārgaujas novada rietumu daļu un Krimuldas novada austrumu daļu, garums ziemeļu dienvidu virzienā - 48 km, platums - līdz 18 km, austrumos robežojas ar Augstrozes paugurvalni, Dienvidos - ar Gaujas senleju, rietumos ar Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumu.
- Rīgavas līdzenums dabas apvidus Piejūras zemienē, Latvijas centrālajā daļā, platība — 906 kvadrātkilometri (1,4% Latvijas teritorijas), aizņem 1-20 km platu piekrastes joslu >80 km garumā gar Rīgas līča dienvidaustrumu galu.
- Augšdouru dabas apvidus Portugālē (_Alto Douro_), Vilarealas apgabala dienvidaustrumos.
- Bernāti dabas liegums Dienvidkurzemes novada Nīcas pagastā, platība – 225 ha, valsts aizsardzībā kopš 1999. gada, lieguma dienvidu malā atrodas augstākā kāpa Baltijas jūras piekrastes Latvijas daļā – Pūsēnu kalns (37 m vjl., garums – 300 m).
- Sventes ezera salas dabas liegums Sventes ezera dienvidu galā, kur atrodas 3 salas, platība - 3 ha, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., tajās jauktas apšu-bērzu-melnalkšņu audzes.
- Īslīce Dabas liegums Viduslatvijas Zemgales līdzenumā, Bauskas novada Īslīces pagasta dienvidu daļā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - \~0,03 ha, liegums izveidots sarkanvēdera ugunskrupja ("Bombina bombina") aizsardzībai.
- Ozolkalni Dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā un Lejasdaugavas senlejā, Skrīveru novadā, ietilpst dabas parkā "Daugavas ieleja", valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 25 ha, ietilpst Daugavas senkrasta dienvidu nogāze un tam pieguļošās pļavas, liegums nozīmīgs gk. ar tajā sastopamo saimes neveidojošo, t. s. vientuļo bišu sugu un kameņu sugu daudzveidību.
- Garākalna smilšu krupja atradne dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā Dobeles novada Bēnes pagasta dienvidaustrumu daļā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. zooloģiskais liegums), platība - 34,9 ha, izveidots bijušajā grants karjerā, kura vidusdaļā esošajā ūdenskrātuvē mājo Latvijā aizsargājams abinieks - smilšu krupis.
- Numernes valnis dabas parks Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēluma dienvidu malā, Ludzas novada Salnavas pagasta ziemeļu daļā, ietver \~25 km garu, līdz 58 m augstu, nedaudz līkumotu, vaļņveida atšķelšanās grēdu, kurai abās pusēs pārpurvotu pazeminājumu joslas, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 981 ha, tajā savdabīga veģetācija, konstatētas vairākas retas augu sugas, kā arī aizsargājama bezmugurkaulnieku suga - četrzobu pumpurgliemezis.
- Atlina provinces parks dabas parks Kanādā (_Atlin Provincial Park_), aizņem Atlinas ezera dienvidu trešdaļu un teritoriju ap to, platība - 301140 hektāru.
- Aiviekstes paliene dabas parks Madonas novada dienvidu daļā, Aiviekstes vidustecē, Praulienas, Mētrienas un Ļaudonas pagastā, 21 km garā posmā no autoceļa P62 līdz Ķikuriem.
- Atklājēju krasta atlantisko mežu rezervāti dabas rezervāts Brazīlijā (_Costa do Descobrimento-Reservas da Mata Atlântica_), Baijas štata dienvidaustrumu daļā, Atlantijas okeāna piekrastē.
- Baikāla rezervāts dabas rezervāts Burjatijas Republikā, Hamardabana grēdā un Baikāla dienvidu piekrastē, platība — 1657 km^2^, dibināts 1969. g., lai aizsargātu un pētītu dabas kompleksus Baikāla ezera piekrastes terasēs un Hamardabana grēdā.
- Sietiņieža Velnala dabas un kultūrvēsturisks piemineklis Sietiņieža dienvidu daļā, sākas ar 5 m platu, 4 m augstu un 2,5 m dziļu nišu, bet dziļumā ir tikai 30 cm augsta un 70 cm plata, garums - 10 m; Vellala.
- Fanšana kalns Dabešana grēdas augstākā virsotne, Lielā Ķīnas līdzenuma dienvidu daļā, augstums - 1860 m.
- Palangas novads daļa viduslaikos kuršu apdzīvotās Megavas zemes, ko 1253. g. pakļāva Livonijas ordenis, bet 14. gs. pievienoja Lietuvas dižkunigaitijai, 1819. g. pievienoja Kurzemes guberņai, bet 1921. g. nosakot Latvijas un Lietuvas robežu kopā ar Rucavas pagasta dienvidu daļu (Būtiņģes un Sventājas ciemu) atdeva Lietuvai, lai nodrošinātu tai izeju pie jūras, 1920. g. novadā dzīvoja 1840 lietuviešu un 773 latvieši.
- alternatīvais dienests darba dienests pilsoņiem, kuru pacifiskā vai reliģiskā pārliecība vai citi likumā paredzētie apstākļi neļauj dienēt karaspēkā.
- Tupungatito Darbīgs vulkāns Argentīnā, Tupungato masīva dienvidaustrumu atzarojumā, augstums - 5640 m, pēdējais izvirdums 1964. g.
- Hvannadalshnukurs Darbīgs vulkāns Islandes dienvidaustrumos ("Hvannadalshnūkur"), klinšaina, izolēta lavas virsotne (nunataks) Vatnajēkudla ledāja dienvidos, augstums - 2119 m (augstākā virsotne Islandē).
- daļēja nodarbinātība darbs (nodarbošanās), kas aizņem tikai daļu no darba dienas vai darba nedēļas.
- ultimo Darījuma izpildīšana tieši līguma termiņa dienā; darījuma izpildīšana mēneša, ceturkšņa, gada pēdējā dienā.
- dratva darvots kurpnieka diegs.
- zemeskrēsliņš Dārza dievkrēsliņš ("Euphorbia peplus").
- Euphorbia peplus dārza dievkrēsliņš.
- horizontālā paralakse debess spīdekļa diennakts maksimālā paralakse, kas tiek sasniegta, ja spīdeklis atrodas uz horizonta; tā kā Zeme nav sfēriska, tad horizontālās paralakses vērtība ir atkarīga no novērojumu vietas ģeogrāfiskā platuma.
- Savitara Debesu dievs vēdiskajā mitoloģijā, viens no dievietes Aditi dēliem - solāra dievība, kas rītos modina visu pasauli un dievus, viņš atved nakti un naktsmieru, dod gaismu, rāda ūdeņiem ceļu, dod cilvēkiem bagātību, laimi, spēku un ilgu mūžu.
- caurā vīle dekoratīvi nošūta vīle, kurā, izvelkot auduma diegus, izveidota maza caurumu rinda
- dienvidu vaļdelfīns delfīnu suga ("Lissiodelphis peronii"), garums - līdz 3 m, svars - 60-115 kg, dzīvo Klusā okeāna dienviddaļas mērenajā joslā.
- Augšreina departaments Francijā (_Haut-Rhin_), Lielo Austrumu reģiona dienvidaustrumos.
- Augšpireneji departaments Francijā (_Hautes-Pyrénées_), Oksitānijas reģiona dienvidrietumos, administratīvais centrs - Tarbe.
- Atlantijas Pireneji departaments Francijā (_Pyrěnées-Atlantiques_), Jaunakvitānijas reģiona dienvidriertumos.
- Austrumpireneji departaments Francijā (_Pyrénées-Orientales_), Oksitānijas reģiona dienvidos, administratīvais centrs - Perpiņāna.
- diēte Deputāta dienas maksa par parlamenta sēžu laiku.
- elektrostrikcija Dielektriķu deformācija elektriskajā laukā, ko izraisa dielektriķu polarizācija.
- svinamdiena Diena, kad ir svētki, svinības; svinama diena.
- lielgabalnieki Dienesta muižnieki Krievijā 16.-17. gs., kurus pēc iesaukuma ņēma dienestā artilērijas vienībās un šis amats bija mantojams.
- rotmistrs Dienesta pakāpe (cariskās Krievijas kavalērijā), kas atbilda kapteiņa pakāpei kājnieku karaspēkā; karavīrs, kam bija šāda dienesta pakāpe.
- feldmaršals Dienesta pakāpe (parasti augstākā) vairāku valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- pulkvežleitnants Dienesta pakāpe armijā (starp kapteiņa un pulkveža pakāpēm); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- seržants Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (Latvijas armijā un kara flotē - dienesta pakāpe starp kaprāļa un virsseržanta (bocmaņa) pakāpēm); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- virsleitnants Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās un kara flotēs - Latvijas armijā un aizsardzības spēkos; dienesta pakāpe starp leitnanta un kapteiņa (flotē - kapteiņleitnanta) dienesta pakāpēm; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- ģenerālleitnants Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- ģenerālmajors Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- ģenerālpulkvedis Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- kapteinis Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- pulkvedis Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- viceadmirālis Dienesta pakāpe daudzu valstu kara flotēs starp kontradmirāļa un admirāļa pakāpēm; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- staršina Dienesta pakāpe dažu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- jūras kapteinis dienesta pakāpe kara flotē (dažās valstīs, starp komandkapteiņa un admirāļa pakāpēm); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- bocmanis Dienesta pakāpe kara flotē (starp seržanta un virsnieka vietnieka pakāpēm); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- dižkareivis Dienesta pakāpe Latvijas armijā (starp kareivja un kaprāļa dienesta pakāpēm); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- dižmatrozis Dienesta pakāpe Latvijas kara flotē (starp matroža un kaprāļa dienesta pakāpēm); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- jefreitors Dienesta pakāpe vairāku valstu armijās (parasti starp karavīru un seržantu); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- praporščiks Dienesta pakāpe vairāku valstu armijās (zemākā virsnieku pakāpe); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- apakšpulkvedis Dienesta pakāpe vairāku valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- kapteiņleitnants Dienesta pakāpe vairāku valstu kara flotēs; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- kontradmirālis Dienesta pakāpe vairāku valstu kara flotēs; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- žandarms Dienesta pakāpe žandarmērijā; cilvēks, kam ir šāda dienesta pakāpe; arī žandarmērijas darbinieks.
- transportdienests Dienests, kas ir saistīts ar (kā) transportēšanu; transporta dienests.
- darbadiena Diennakts daļa, kas paredzēta darbam (darbavietā); darba diena.
- Adelaide Dienvidaustrālijas štata galvaspilsēta (angļu val. "Adelaide"), atrodas Austrālijas kontinenta dienvidu piekrastē, osta Sentvinsenta līča piekrastē, 1346000 iedzīvotāju (2018. g.).
- Dienviddžordžija Dienviddžordžija un Dienvidsendviču salas - Lielbritānijas aizjūras teritorija Atlantijas okeāna dienvidos (angļu val. "South Georgia and the South Sandwich Islands"), platība - 3903 kadrātkilometri, pastāvīgo iedzīvotāju nav, bet ostu (vaļu medību bāzi) un zinātnisko staciju apkalpo \~13 cilvēki ziemā un \~23 vasarā, tiek pārvaldītas no Folklenda (Malvinu) salām.
- Dienvidsendviču salas Dienvidsendviču salas - atrodas Atlantijas okeāna dienvidu daļā ("South Sandwich Islands"), administratīvi pakļautas Folklenda salām (Lielbritānija), platība 337 kvadrātkilometri, 16 vulkānisku neapdzīvotu salu virkne, augstums līdz 1372 m, darbīgi vulkāni, salas klāj sniegs un ledāji, daudz putnu un roņu.
- Dodola Dienvidu slāvu mitoloģijā - dievība, kas saistīta ar pērkona dievu un lietus izsaukšanas rituālu.
- teofānija Dieva atklāsmes veids, kurā Dievs parādās tieši vai uz tā klātbūtni norāda dievišķīgas zīmes.
- dievājība Dievišķā izjūta, sekošana dievišķajam paraugam.
- himna Dievu slavinoša dziesma, ko izpilda dievkalpojumos un reliģiskos rituālos.
- Abuka Dinku (Dienvidu Sudāna) mitoloģijā - pirmā sieviete, kurai kopā ar vīru Garangu dievs ļāva katru dienu iestādīt vienu prosas graudu, taču viņa bija alkatīga un paplašināja sējumus, kādēļ zaudēja dievu atbalstu un cilvēki iemācījās sūrā darbā iegūt sev iztiku; atbildīga par nāves un slimību parādīšanos uz zemes.
- aeropags Dižciltīgo padome, politiskās varas un tiesas institūcija senajā Grieķijā 5. gs. p. m. ē.; nosaukums radies no kara dievam Arejam veltītā pakalna, uz kura notika padomes sēdes.
- Nothofagus dombeyi Dombeja dienvidskābardis.
- Zunda dziļvaga dziļvaga Indijas okeāna ziemeļaustrumu daļā, Zunda salu loka dienvidu nogāzes piekājē, stiepjas no Nikobaru līdz Savu salām, garums — \~5370 km, platums pa 6000 m izobatu — \~28 km, lielākais dziļums — 7130 m.
- Tongas dziļvaga dziļvaga Klusā okeāna dienvidu daļā, uz austrumiem no Tongas salām, lielākais dziļums — 10882 m zjl., otrā dziļākā dziļvaga pasaulē.
- goda diena dzimšanas diena; vārda diena; jubilejas diena.
- Beberbeķu ezers dzirnavezers Beberbeķu dabas parka dienvidu daļā, platība — 10,3 ha, vidējais dziļums — 1,7 m.
- Džeimsa Džeimsa līcis - Hudzona līča dienvidu gals Kanādas piekrastē, garums - 442 km, platums - 217 km, lielākais dziļums - 100 m, lielākā sala - Akimiski sala (3000 kvadrātkilometru).
- dežūrēdienkarte Ēdienkarte restorānā, kurā iekļauto ēdienu pagatavošanai nepieciešams relatīvi neilgs laiks un ko piedāvā viesiem, kuriem maltītes laiks ir ierobežots, parasti visas darba dienas garumā.
- Megrēlijas grēda Egrisas grēda Lielā Kaukāza dienvidu nogāzē.
- Taīta Ēģiptiešu mitoloģijā - audēju amata dieviete un aizgādne, valdnieku un mirušo apģērba sargātāja tempļos.
- Hedihata Ēģiptiešu mitoloģijā - audēju amata dieviete, kas rūpējās galvenokārt par baltā audekla izgatavošanu mūmija autiem un apsējiem.
- Nauneta Ēģiptiešu mitoloģijā - dievība, pirmatnējo ūdeņu personifikācija, kura kopā ar savu vīru Nunu ietilpa dievišķajā astotniekā - ogdoādē.
- Meritsegera Ēģiptiešu mitoloģijā - dieviete čūska, kas sargāja Tēbu nekropoli; cilvēkiem labvēlīga dieviete, taču nežēlīga pret grēciniekiem.
- Nehebkau Ēģiptiešu mitoloģijā - dievs, kas iemiesojās čūskas veidolā, kuru pielūdza kā laika, auglības un uztura dievu.
- Neita Ēģiptiešu mitoloģijā - duālistiskā dievība, kas ietver sevī vīrišķo un sievišķo pirmsākumu - tā radījusi dievu un cilvēku sēklas; viņa ir ūdens un jūras dieviete, medību un kara dieviete, kā arī dziedinātāja, kas atvaira ļaunos dēmonus.
- Monts Ēģiptiešu mitoloģijā - kara dievs, pie kura griezās, lai faraonam nodrošinātu uzvaru pār ienaidnieku.
- Ašs Ēģiptiešu mitoloģijā - Lībijas tuksneša dievs, kas bija labvēlīgs ceļiniekiem, kuri ar karavānām devās cauri tuksnesim.
- Upesa Ēģiptiešu mitoloģijā - liesmu dieviete, kas sadedzināja dievu ienaidniekus, dievietes Tefnutas emanācija.
- Onuriss Ēģiptiešu mitoloģijā - medību dievs, kuru uzskatīja par pasaules radītāju un kara dievu, viņš palīdzēja dievam Ra cīņā ar milzu čūsku Apopu, bet dievam Horam - cīņā ar dievu Setu.
- Sets Ēģiptiešu mitoloģijā - Ozīrisa ļaunais brālis; viņš nogalināja savu brāli un pārtrauca viņa zemes valdnieka gaitas, līdz viņu pašu nogalināja Hors; kļuva par kara, vētru, tuksnešu un haosa dievu.
- Mahess Ēģiptiešu mitoloģijā - pērkona, vētru, tumsas un vēja dievs, kas personificēja bailes no stihiskajiem un draudīgajiem dabas spēkiem.
- Šu Ēģiptiešu mitoloģijā - starp debesīm un zemi esošā gaisa dievs, viens no Visuma pirmsākumiem un pirmelementiem, viens no mirušo tiesas kolēģijas locekļiem.
- Dienvideira ezers Eira ezera dienvidu daļa, garums 65 km, platums - 24 km, atrodas Austrālijas dienvidu daļā.
- Obasi Osa ekoju (Nigērija) mitoloģijā debesu un pērkona dievs, kopā ar Obasi Nsi radījuši arī pirmos cilvēkus uz zemes.
- Kito Ekvadoras galvaspilsēta (sp. val. "Quito"), atrodas Andos, Pičinčas vulkāna dienvidu nogāzē 2818 m vjl., Pičinčas provinces administratīvais centrs, 1,4 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- dielektriķa depolarizācija elektriskās polarizācijas izzušana dielektriķī.
- CGSE Elektrostatiskā CGS mērvienību sistēma, kurā vakuuma dielektriskā caurlaidība ir bezdimensijas lielums.
- Matafao Erodēts vulkānisks masīvs Tutuilas salā, Klusā okeāna dienvidrietumos, Amerikāņu Samoa Teritorijā, augstums - 635 m.
- Lejaskurzeme Etnogrāfisks novads, aizņem tagadējā Dienvidkurzemes novada dienvidu daļu (aptuvena ziemeļu robeža Pērkone - Grobiņa - Purmsāti - Gramzda - Vaiņode), kas atšķiras ar savdabīgiem tautastērpiem u. c. etnogrāfiskām īpatnībām; plašākā nozīmē šim novadam pieskaita arī Aizputes, Alsungas, Pāvilostas novadu, kā arī Kuldīgas novada dienvidu daļu.
- Larāns Etrusku (vēst. Vidusitālija) mitoloģijā - kara dievs, atbilst grieķu Arejam un romiešu Marsam.
- Nortija etrusku mitoloģijā - likteņa dieviete, kuru attēloja kā jaunu, spārnotu sievieti ar naglu rokā, viņai par godu tika rīkoti svētki, kuros notika naglas iesišanas ceremonija, kas simbolizēja likteņa nenovēršamību.
- Aheru ezers ezears Igaunijā (_Aheru järv_), Valgas apriņķa dienvidaustrumos, Karulas augstienes rietumu daļā.
- Jalpuhs Ezers (Donavas limāns) Ukrainā, Odesas apgabala dienvidrietumu daļā 2 m vjl., platība - 134 kvadrātkilometri, garums - 40 km, platums - līdz 5 km.
- Svātūnes ezers ezers Adzeles pacēlumā, Baltinavas pagasta dienvidu daļā, 107,4 m vjl., platība - 36 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 11,3 m, eitrofs, aizaugums - 15%; Jorzavas ezers; Svētūnes ezers.
- Murāta ezers ezers Alūksnes augstienē, Alūksnes novada Ziemera pagastā, uz Latvijas un Igaunijas robežas, 171,9 m vjl., platība - 66,0 ha (Latvijā ezera dienvidu gals 11,2 ha), garums - 1,8 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 3,0 m, eitrofs, nedaudz aizaudzis; Muratu ezers.
- Aperklematas ezers ezers ASV (_Upper Klamath Lake_), Oregonas štata dienvidos, Kaskāžu kalnos.
- Aizdumbles ezers ezers Augšzemes augstienē, Sēlijas paugurvaļņa dienvidu galā, Jēkabpils novada Elkšņu pagastā, pie Lietuvas robežas, 100 m virs jūras līmeņa, platība - 44 ha, garums - 2 km, platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 1,2 m, 70% aizaugums, sapropeļa kārta 6 m, krasti purvaini, nepieejami; Aizdubļu ezers, Aizdumbļu ezers, Dumblis, Dumblu ezers, Dutvulu ezers.
- Viņaukas ezers ezers Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvaļņa dienvidu galā, Rites pagastā, 86,5 m vjl., platība — 124 ha, garums — 1,3 km, lielākais platums — 1,0 km, lielākais dziļums — 3,0 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Minjaukas ezers; Miņaukas ezers; Vīņaukas ezers; Viņauku ezers.
- Araruama ezers Brazīlijā (_Araruama, Lago de_), Riodežaneiro štata dienvidaustrumos.
- Bebriņu ezers ezers Cēsu novada Skujenes pagasta dienvidos, platība - 2,6 ha; Mežezers.
- Aleksandrinas ezers ezers Dienvidaustrālijas štata dienvidos (_Alexandrina, Lake_), ietek Mareja.
- Munču ezers ezers Ērģemes pagasta dienvidu daļā, platība — <1 ha.
- Ādmiņu ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagasta dienvidaustrumu daļā, platība - 28 ha.
- Svētais ezers ezers Gulbenes pilsētā, Emzes (Marijas) parka dienvidu daļā (Spārītes parkā).
- Veisjervs ezers Igaunijā, Viljandi apriņķa dienvidaustrumu daļā.
- Kurgaldžins Ezers Kazahstānā, Akmolas apgabala dienvidu daļā, blakus Tengiza ezeram.
- Zaisans Ezers Kazahstānas austrumu daļā, 395 m vjl., ieplakā starp Altaja dienvidu grēdām un Tarbagataju, platība - 1800 kvadrātkilometri (kopā ar Buhtarmas ūdenskrātuvi 5510 kvadrātkilometru), garums - >500 km, platums - līdz 35 km, lielākais dziļums - 17 m, pēc Buhtarmas HES izbūves Irtišā līmenis paaugstināts par 7 m.
- Baltais ezers ezers Krāslavas novada Kastuļinas pagasta dienvidaustrumu daļā, 12,7 ha; Baltas ezers; Baltezers; Beloje.
- Kovdezers Ezers Krievijā, Murmanskas apgabala dienvidu daļā, platība - 294 kvadrātkilometri (kopā ar salām), lielākais dziļums - 56 m, krasta līnija ļoti izrobota, \~580 salu ar 70 kvadrātkilometru kopējo platību, 1955. g. pārvērsts HES ūdenskrātuvē ar kopējo platību 608 kvadrātkilometri.
- Ajakumkels ezers Ķīnā (_Ayakkum Köl_), Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģiona dienvidaustrumu daļā, dienvidos no Altintaga kalnienes.
- Alūksnes ezers ezers Latvijas ziemeļaustrumos, Alūksnes augstienes Vaidavas pazeminājumā, Alūksnes novadā, platība - 15,44 km^2^, garums - 5,7 km, platums - līdz 4,25 km, viens no augstākajiem Latvijas ezeriem - 183,7 m virs jūras līmeņa, ezera dienvidrietumu krastā atrodas Alūksnes pilsēta, iztek Alūksnes upe.
- Auna ezers ezers Launkalnes pagasta dienvidrietumu daļā, platība 1,3 ha; Aluna ezers.
- Aunīškalna ezers ezers Lēdurgas pagasta dienvidu daļā, platība - 6,2 ha; Loges ezers.
- Erihta ezers ezers Lielbritānijā, Skotijā, šaurs, austrumos no Kaledonijas kanāla dienvidu daļas, tam paralēls, noteka uz Renoka ezeru.
- Morara ezers ezers Lielbritānijā, Skotijas rietumu daļā, netālu no Slītas šauruma dienvidaustrumu piekrastes.
- Plinkšu ezers ezers Lietuvā, Telšu apriņķa Mažeiķu rajona dienvidos.
- Stirņu ezers ezers Lietuvā, Utenas apriņķa dienvidu daļā.
- Samaņkas ezers ezers Medumu pagasta dienvidos, pie Lietuvas robežas, 142,7 m vjl., garums — \~800 m, lielākais platums — \~400 m.
- Ānles ezers ezers Mjanmā (Birmā) (_Āngle, Nawng_), Šanas / Tai apgabala dienvidrietumu daļā.
- Antropovas ezers ezers Rēzeknes novada Kaunatas pagasta dienvidrietumu daļā, platība - 15 ha; Antropoles ezers; Asticu ezers.
- Dūķis ezers Smiltenes novada Drustu pagasta dienvidaustrumu daļā, platība - 18 ha, garums - \~700 m, lielākais platums - \~300 m; Dukļu ezers; Dūku ezers; Dūķa ezers; Dūķu ezers.
- Bācītes ezers ezers Smiltenes novada Launkalnes pagasta dienvidrietumu daļā, platība - 1,6 ha; Bārītes ezers; Bērzes ezers.
- Pihejervi Ezers Somijā (_Pyhäjärvi_), Ziemeļkarēlijas reģiona dienvidaustrumos, uz Krievijas robežas 80 m vjl., platība - 225 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 32 m.
- Pihejervi ezers Somijā (_Pyhäjärvi_), Ziemeļpohjanmā reģiona dienvidos, Ezeru plato ziemeļos, platība - 113 kvadrātkilometru, notece pa Pihejoki (166 km) uz Botnijas līci.
- Liepsalas ezers ezers Teiču purva dienvidu daļā, Atašienes pagastā, 111,3 m vjl., platība — 35,4 ha, garums — 840 m, lielākais platums — 670 m, lielākais dziļums — 7,5 m, distrofs, bez noteces; Melnais ezers.
- Timsiņu ezers ezers Timsiņu purva dienvidu daļā Variešu pagastā, platība — 1,2 ha, garums — \~180 m, lielākais platums — \~100 m; Timseņu ezers.
- Aļibejs ezers Ukrainā (_Alibei, ozero_), Odesas apgabala dienvidu daļā, Melnās jūras piekrastē
- Žižicas ezers ezers Valdaja augstienes dienvidrietumu nogāzē 163 m vjl., Krievijas Pleskavas apgabala dienvidaustrumos, platība 5130 ha, dziļums - līdz 8 m.
- Leišu ezers ezers Valkas novada Valkas pagasta dienvidu daļā, viens no Taču ezeriem, 49 m vjl., platība — 10,9 ha, garums — 800 m, lielākais platums — 150 m, lielākais dziļums — 14 m; Lapšu ezers; Lepšu ezers; Lubušs; Lubušu ezers.
- Zāļu ezers ezers Valkas novada Valkas pagasta dienvidu daļā, viens no Taču ezeriem, 51,2 m vjl., platība - 7,9 ha, garums - 500 m, lielākais platums - \~200 m.
- Dziļais ezers ezers Valkas novada Valkas pagasta dienvidu daļā, viens no Taču ezeriem, 52,7 m vjl., platība - 8,6 ha, garums - 600 m, lielākais platums - \~200 m.
- Dibena ezers ezers Valkas novada Valkas pagasta dienvidu daļā, viens no Taču ezeriem, 52,9 m vjl., platība — 6,9 ha, garums - 650 m, lielākais platums — \~150 m; Dibenu ezers; Munču ezers.
- Sūpes ezers ezers Viesītes pagasta dienvidu stūrī, Sūpes purva vidū, platība — 37,9 ha, garums — \~0,8 km, lielākais platums — \~0,7 km, lielākais dziļums — 5,4 m.
- Mazais Bauzis ezers Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenuma dienvidos, Cēsu novada Raiskuma pagastā un Valmieras novada Vaidavas pagastā, 61 m vjl., platība 32 ha, garums 1,1 km, platums 340 m, dziļums līdz 3 m, ziemeļrietumos savienots ar Lielo Bauzi, austrumos notece pa Baužupīti uz Mazmuižnieku ezeru; Banušlānu ezers.
- Virānes ezeri ezeru pāris Gulbenes paugurvaļņa dienvidrietumu malā pie Gulbenes un Cesvaines novada robežas, \~121 m vjl., ultraeitrofi, zem abiem 5-6 m biezs sapropeļa slānis.
- Lielā Lāča sala Ežezera lielākā sala, atrodas ezera dienvidu daļā, Dagdas novada Ezernieku pagastā, platība - 46,4 ha, ietilpst Ežezera salu botāniskajā liegumā, konstatētas \~250 paparžaugu un sēklaugu sugas.
- fis Fa dieza apzīmējums burtu notācijā (tonis fa, kas paaugstināts par pustoni).
- Rīgas smiltāju līdzenums fizioģeogrāfisks rajons Rīgas līča dienvidu piekrastē, puslokā stiepjas no Engures līdz Saulkrastiem, dienvidos ietverot Jelgavu, gandrīz aptver Rīgavas, Tīreļu un Ropažu līdzenumu.
- Folklenda Folklenda (Malvinu) salas (angļu val. "Falkland Islands", sp. val. "Islas Malvinas"), Folklenda Salu Kolonija - arhipelāgs Atlantijas okeāna dienvidrietumos, uz Patagonijas šelfa, Lielbritānijas valdījums, platība - 12200 kvadrātkilometru, 3100 iedzīvotāju (2008. g.).
- Mavu Fonu (Rietumāfrika, Benina, Togo) agrīnajos mītos - mēness dievs, kas simbolizē pasaules gudrību; vēlāk apvienojoties ar saules dievieti izveidojās viena dievība "Mavu-Liza".
- Liza Fonu (Rietumāfrika, Benina, Togo) agrīnajos mītos - saules dieviete, kas simbolizē spēku; vēlāk apvienojoties ar mēness dievu izveidojās viena dievība "Mavu-Liza".
- konnetabls Francijā augstākā pakāpe kara dienesta līdz 1647. gadam; arī goda tituls.
- Reinjona Francijas aizjūras reģions Indijas okeāna dienvidrietumu daļā, lielākā sala Maskarēnu salu grupā, 800 km uz austrumiem no Madagaskaras, platība - 2512 kvadrātkilometru, 827000 iedzīvotāju, administratīvais centrs - Sendenī, administratīvais iedalījums - 4 apriņķi.
- Jaunkaledonija Francijas aizjūras teritorija ar īpašu statusu, atrodas Okeānijā (fr. val. "Nouvelle-Caledonie"), Klusā okeāna dienvidrietumu daļā, platība - 19103 kvadrātkilometri, sastāv no tāda paša nosaukuma galvenās salas un tuvumā esošām salām un salu grupām, 229990 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais iedalījums - 3 provinces.
- Francijas Dienvidjūru teritorija Francijas Dienvidjūru (un Antarktikas) teritorija (fr. val. "Terres Australes et Antarctiques Francaises") - Francijas valdījums Indijas okeāna dienvidos un Antarktīdā, platība - 647500 kvadrātkilometru, nav pastāvīgo iedzīvotāju, darbojas 4 zinātniski pētnieciskas stacijas ar \~145 cilvēku personālu (2006. g.).
- terciarka franciskāņu 3. ordeņa locekle, fanātiska dievlūdzēja.
- Mēns Frīģiešu (Mazāzijas ziemeļrietumi) mitoloģijā - mēness dievs, ko pielūdza Anatolijā, viņš bija dievs - dziedinātājs un kapa vietu aizgādnis.
- koribanti Frīģiešu priesteri, kas kalpoja dievei Kibelei.
- kazuālijas Gadījuma dievkalpojumi (piemēram, kristīšana, laulāšana, izvadīšana).
- salna gaisa temperatūras pazemināšanās vakarā, naktī zem 0 grādiem pēc Celsija skalas, ja dienā tā ir bijusi virs 0 grādiem.
- baltā gaisma gaisma, kas satur visus redzamās gaismas viļņu garumus tādās proporcijās, ka priekšmeti ir redzami to reālajās krāsās, piemēram, dabiskā gaisma dienā.
- Šiva Galvenais brahmanisma un hinduisma dievs (līdzās Brahmam un Višnu), radīšanas un iznīcības dievs.
- Anhrimāns Galvenais gars (Anhro Mainju), kas pārstāv opozīciju Ahuramazdam zoroastrismā, augstākā tumsas un ļaunuma dievība, negatīvais, postošais un ļaundabīgais pirmsākums Visumā un cilvēkā.
- darba likums galvenais normatīvais akts, kas Latvijā regulē darba tiesiskās attiecības, pieņemts 2001. g. 20. jūnijā, kas nosaka darba tiesību sistēmu un tās pamatprincipus, t. sk. 8 stundu darba dienu un 40 stundu darba nedēļu.
- Kibuka Gandu (Uganda, Tanzānija) mitoloģijā - kara dievs, dieva Mukasa jaunākais brālis, kas tika nosūtīts uz zemi palīdzēt karā.
- grīvi Garas, šauras, lēzenas grēdas, kas izplatītas Rietumsibīrijas līdzenuma dienvidu daļā un ko veido smilšaini un mālaini nogulumieži.
- liturgs Garīdznieks, kas vada dievkalpojumu.
- pāstinieks gavēnis, gavējama diena.
- Baltijas – Lādogas kāple Glints, plato kāple Somu līča dienvidu piekrastē un uz austrumiem līdz Lādogas ezeram.
- bruljons Grāmata tirdzniecībā, kurā īsi, piezīmju veidā ieraksta dienas darījumus.
- jaunā stila (arī Gregora) kalendārs grāmatniecībā - pa nedēļām, mēnešiem sakārtots gada dienu saraksts tabulas vai grāmatas veidā.
- Aktainons grieķu mitoloģijā - Apollopna un Kirēnas mazdēls, kaislīgs mednieks, kurš nejauši redzēja dievieti Artemīdu peldamies, tāpēc tika pārvērsts par briedi, kuru saplosīja paša medību suņi.
- erīnijas grieķu mitoloģijā - atriebības, lāsta un soda dievietes, kuras dzemdējusi Gaja, uzsūkdama kastrētā Urāna asinis; eimenīdas.
- Hēra grieķu mitoloģijā - augstākā Olimpa dieviete, laulības un precēto sievu aizbildne, Zeva māsa un sieva; romiešu mitoloģijā - tai atbilda Jūnona.
- Urāns grieķu mitoloģijā - debesis personificējoša dievība, zemes dievietes Gajas vīrs, pieder pie pirmās, senākās dievu paaudzes, laulībā ar viņu Gaja laida pasaulē kalnus, nimfas, jūru Pontu, titānus, kiklopus, hekatonheirus, pēc Gajas lūguma jaunākais dēls Krons izkastrēja Urānu un vēlāk pārņēma varu.
- Peans Grieķu mitoloģijā - dievība, kas uzveic ļaunos spēkus; Olimpa dievu dziednieks.
- Kloto Grieķu mitoloģijā - dievietes Niktes meita, likteņa dieviete moira, vērpēja, kas vērpj cilvēka dzīves pavedienu.
- Āte Grieķu mitoloģijā - dievu valdnieka Zeva meita, varena dievība, kas personificē prāta aptumsumu un maldus, ir ļaunprātīga un kaitē cilvēkiem; neprātīgas kaislības iemiesojums, nespēja atšķirt labu rīcību no ļaunas.
- Tihe Grieķu mitoloģijā - gadījuma dieviete, kas simbolizē pasaules mainību un nepastāvīgumu, dzīves notikumu gadījuma raksturu.
- Aktaions Grieķu mitoloģijā - kaislīgs mednieks, kas reiz medījot nejauši ieraudzīja dievieti Artemīdu peldamies kailu, par sodu viņš tika pārvērsts par briedi, ko saplosīja paša suņi.
- Flegijs Grieķu mitoloģijā - kara dieva Araja dēls, cilts vadonis Boiotijā.
- Enīo grieķu mitoloģijā - kara dieviete, Areja pavadone, viņa meita vai māsa, kas kaujas laikā rada apjukumu
- Arejs grieķu mitoloģijā - kara dievs, kam raksturīga ļaunprātība un nodevība, tas pats, kas romiešu mitoloģijā - Marss; Aress.
- moira grieķu mitoloģijā - katra no trim likteņa dievietēm, trim māsām (Kloto, Lahese un Atropa), Zeva un Temīdas meitām.
- gigantomahija Grieķu mitoloģijā - kauja starp Olimpa dieviem un milžiem, kas bija radušies no Gajas (zemes) vietā, kur nopilēja kastrētā Urāna asinis, kaujā uzvarēja Olimpa dievi.
- Hestija grieķu mitoloģijā - mājas pavarda dieviete; atbilst romiešu Vestai.
- Aglaja Grieķu mitoloģijā - mēness dievs, ko pielūdza Palmīrā, viņš ietilpa dievu triādē un tika uzskatīts arī par dieva Baala ratu vadītāju.
- Tanats grieķu mitoloģijā - miega dieva Hipna dvīņubrālis un Nakts (Niktes) dēls, nāves personificējums.
- Hipns Grieķu mitoloģijā - miega dievs, dievietes Niktes (Nakts) dēls, nāves likteņa dievību moiru un atriebības dievietes Nemeses brālis.
- Morfejs grieķu mitoloģijā - miega un sapņu dievs, viens no miega dieva Hipna dēliem.
- Lisa Grieķu mitoloģijā - neprāta dieviete, ko dieviete Nikte radīja no Urāna asinīm.
- Salmakīda grieķu mitoloģijā - nimfa, kura karsti iemīlēja Hermafrodītu, taču pretmīlu viņa neguva; pēc viņas lūguma dievi savienoja vienā divdzimumu būtnē.
- Hariklo Grieķu mitoloģijā - nimfa, Tēbu pareģa Teiresija māte, pēc kuras lūguma dieviete Atēna, kas Teiresijam bija atņēmusi acu gaismu, dāvāja viņam pareģa spējas.
- Karpo grieķu mitoloģijā - nobrieduša augļa dievība.
- Reja grieķu mitoloģijā - Olimpa dievu māte, titanīda, Gajas un Urāna meita, Krona sieva.
- Hermejs grieķu mitoloģijā - sākumā lopkopju un ganu dievs, vēlāk Olimpa dievu vēstnesis, arī tirdzniecības dievs; romiešu mitoloģijā - tam atbilda Merkurs.
- Marsijs Grieķu mitoloģijā - satīrs, kas atrada dievietes Atēnas pamesto flautu un iemācījās to lieliski spēlēt.
- Hēlijs grieķu mitoloģijā - saules dievs, titānu Hiperiona un Tejas dēls, Selēnes un Ēosas brālis, sena pirmsolimpiska dievība, kas ar savu stihisko spēku dāvā dzīvību un arī soda ar aklumu noziedzniekus.
- Morfijs grieķu mitoloģijā - spārnota dievība, viens no Hipna (miega) dēliem, kurš pieņemdams dažādu cilvēku veidolus parādās ļaudīm sapņos.
- Niobe grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka Amfiona sieva, kura ļoti lepojās ar saviem 12 bērniem un augstprātīgi izteicās, ka viņas bērni ir lielāka svētība nekā Lēto pēcnācēji, par ko Niobes bērnus nonāvēja dievu raidīto bultu krusa, skumjās Niobe pārvērtās par marmora statuju, kas lej nebeidzamas asaras; Niobe ir simbols mātes sērām.
- Tērejs Grieķu mitoloģijā - Trāķijas valdnieks, saskaņā ar dažiem mītiem kara dieva Areja dēls.
- Zefīrs grieķu mitoloģijā - viens no Astraja un ausmas Eosas dēliem, Boreja un Notas brālis, rietumu vēja dievs.
- Urānija grieķu mitoloģijā - viens no mīlas un skaistuma dievietes Afrodītes vārdiem, šai aspektā viņa pauž pacilājošo, debesīm tuvinošo, nevis miesisko mīlestību.
- Borejs grieķu mitoloģijā - ziemeļvēja dievs, titanīdu Astrejas (zvaigžņotās debess) un Ēosas (rītausmas) dēls, Zefira un Nota brālis, tiek attēlots kā varens dievs ar spārniem un gariem matiem
- pronāoss Grieķu svētnīcas priekšdaļa pie ieejas, kur stāvēja dieva tēls.
- Euphorbia griffithii Grifita dievkrēsliņš.
- Očokoči gruzīnu mitoloģijā — meža dievība, kurai trūkst runas dāvanu, bet viņa balss skaņas izraisa cilvēkos paniskas šausmas, viņa ķermenis klāts ar rūsganiem matiem, ir gari un asi nagi, savus pretiniekus viņš pāršķeļ uz pusēm ar krūšu izaugumu, kas atgādina uzasinātu cirvi.
- Burtnieka smilšakmens atsegumi ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis Valmieras novada Burtnieku pagastā, Burtnieka dienvidu krastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., tie ir līdz 20 m augsti, tos veido Vidusdevona Burtnieku svītas smilšakmeņi un aleirolīti.
- Vodans ģermāņu un skandināvu mitoloģijā - dievu tēvs, pasaules radītājs un kara dievs; Odins.
- Hauraki Hauraki līcis - atrodas Klusā okeāna dienvidrietumu daļā, Jaunzēlandes Ziemeļsalas ziemeļu piekrastē, starp Koromandelas un Oklendas pussalu, garums - \~170 km, platums - 25-50 km, dziļums - līdz 150 m.
- Hati Hetu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - negaisa dievs, kas dod zemei nepieciešamo valgmi, ir mājas, ģimenes un saimniecības sargātājs, kā arī pirmām kārtām hetu valdnieku aizstāvis, jo valdnieks viņa pārstāvis uz zemes.
- Tešubs Hetu, hurriešu un urartu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - negaisa dievs, jaunās paaudzes dievs, kas saceļas pret savu tēvu Kumarbi un kļūst par dievu saimes pavēlnieku.
- Kopala Hevsuru (Gruzijas ziemeļaustrumi) mitoloģijā - lokāla dievība, kas cīnās pret dēviemun un tos uzveic, palīdz slīcējiem vai tiem, kurus aprakusi sniega lavīna, palīdz dziedināt noburtos vai garīgi slimus cilvēkus.
- Dēvi Šri hindu (Rietumindonēzija un Malaizija) mitoloģijā - auglības un skaistuma dieviete, zemkopības un galvenokārt rīsa audzēšanas aizgādne un aizsācēja.
- bhagavats hindu mitoloģijā - augstāko panteona dievību epitets.
- Goloka Hindu mitoloģijā - dieva Krišnas paradīze, kura atrodas svētā Meru kalna dienvidu nogāzēs un caur kuru tek debesu upe.
- avatāra hindu mitoloģijā - dievības izpausmes forma, dievišķā pienākuma jeb dharmas nosacīta dievības iemiesošanās zemākas kārtas radībā, zaudējot daļu savas varenībasun iegūstot jaunas iespējas īstenot savu sūtību: piemēram, Višnu iemiesošanās dievos (Krišna, Rāma) vai dzīvniekos (piem., bruņurupucis); pavisam ir pazīstamas 10 Višnu avatāras.; Šivam ir zināmas 28 avatāras.
- džagannātha Hindu mitoloģijā - īpaša dievu Višnu-Krišnas forma, ko jo sevišķi pielūdza Bengālijā un Orisā.
- Rādha Hindu mitoloģijā - jauna sieviete, viena no ganēm, kuru vidū uzauga dievs Krišna; "Mahābhāratā" govju gana sieva, kas pameta savu vīru un kļuva par Krišnas mīļāko.
- Mīnākšī Hindu mitoloģijā - karotāja dieviete, Šivas sieva.
- kinnaras Hindu mitoloģijā - pusdievišķas būtnes, kas tiek attēlotas vai nu kā cilvēki ar zirgu galvām vai arī kā putni ar cilvēku galvām, budas Šākjamuni skolnieka riši Kāšjapas vai paša dieva Brahmas bērni, dieva Kuberas pavadoņi, debesu dziedoņi un muzikanti.
- Sīta Hindu mitoloģijā - Rāmas sieva, uzarta lauka dieviete.
- Ardhanārī hindu mitoloģijā - Šivas (dievības vīrišķās izpausmes) un Pārvatī (sievišķās izpausmes) apvienojums, hermafrodītiska dievība; personificēts dieva un viņa šakti apvienojums, kas izteic ideju par sievišķo un vīrišķo funkciju vienotību dievības kreatīvajā darbībā.
- Kālī Hinduismā - viena no Šivas sievišķajām avatārām, nāves dieviete, dēmonu iznīcinātāja, baismīgākā hinduisma dieviete.
- krišnaīts Hinduisma dievības Krišnas pielūdzējs; 1966. gadā ASV dibinātās reliģiskās kustības Krišnas apziņas biedrības draudzes loceklis.
- pūdža Hinduisma dievības tēla godināšanas rituāls - mantru dziedāšana, mudru izpildīšana, svēto tekstu lasīšana un upurēšana.
- samādhi Hinduismā un budismā - pilnīga iegrimšana meditācijā, tieša dievības uztveršana un saplūšana ar to.
- elektriskā izturība homogēna elektriskā lauka minimālā intensitāte, kas izraisa dielektriķa caursiti.
- Bērtuļa nakts hugenotu apkaušana Parīzē 1572. g. naktī uz 24. augustu ("St. Bartholomew's day" - Sv. Bērtuļa diena); to organizēja karaliene Katrīna Mediči un katoļu vadonis hercogs Gīzs.
- Nauru Ieapaļa sala Klusā okeāna dienvidrietumu daļā, apkārtmērs - \~19 km, platība - 21 km^2^, 100-300 m attālumā no krasta to apņem šaurs barjerrifs, vidējais augstums - 30 m vjl., lielākais augstums - 65 m.
- Ģirupe Iecavas kreisā krasta pieteka Kurmenes pagastā, izteka Daudzeses pagastā, šķērso Valles pagasta dienvidu stūri, garums - 12 km; Dirupe; Girupe; Gīrupe; Girčupe; Ģirčupe.
- Gehenna Ieleja dienvidrietumos no Jeruzalemes, kur ziedoja Moloham; vēlāk elles nosaukums; arī islāmā.
- Čujas stepe ieplaka Altaja dienvidaustrumos, 1750-2000 m vjl., Krievijas Altaja Republikā, garums rietumu-austrumu virzienā — \~70 km, platums — līdz 40 km, paugurains līdzenums, kalnu pļavu augsnes.
- Kurajas stepe ieplaka Altaja dienvidaustrumos, Čujas vidustecē, Krievijas Altaja Republikā, 1500-1600 m vjl., garums — 25 km, platums — līdz 20 km.
- Brazīlijas lielieplaka ieplaka Atlantijas okeāna dienvidu daļā, uz rietumiem no Dienvidatlantijas grēdas, garums no dienvidiem uz ziemeļiem — \~3000 km, lielākais dziļums — 6537 m.
- Madagaskaras lielieplaka ieplaka Indijas okeāna dienvidrietumu daļā, garums — \~1800 km, lielākais platums — \~900 km, dziļums — līdz 5851 m, gultnē smilšainas dūņas.
- Austrālijas-Antarktīdas lielieplaka ieplaka Indijas okeāna dienvidu daļā, starp Antarktīdu, Kergelena grēdu un Austrālijas-Antarktīdas pacēlumu, garums — 4500 km, platums — 1500 km, dziļums līdz 6089 m.
- Krozē lielieplaka ieplaka Indijas okeāna dienvidu daļā, starp Rietumindijas un Centrālo Indijas grēdu, dziļums — līdz 5625 m.
- Belinshauzena lielieplaka ieplaka Klusā okeāna dienvidaustrumu daļā, starp Antarktīdu, Dienvidameriku, Klusā okeāna Dienvidu, Klusā okeāna Austrumu un Rietumčīles pacēlumu, garums — \~8000 kilometru, lielākais dziļums — 5290 m.
- Peru lielieplaka ieplaka Klusā okeāna dienvidaustrumu daļā, starp Dienvidameriku un Klusā okeāna Austrumu pacēluma ziemeļu daļu, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — >4200 km, platums — 2000 km, dziļums — līdz 5885 m, austrumu daļā Peru dziļvaga — līdz 8064 m.
- Kukarenkas strauts ietek Leidiukšņa ezera dienvidu galā, Ludzas novadā, gandrīz visā garumā ir Pildas un Nirzas pagasta robežupe.
- Tallina Igaunijas Republikas galvaspilsēta un Harju apriņķa centrs (igauņu valodā "Tallinn", 1219.-1917. g. Rēvele), atrodas Somu līča dienvidu krastā, pie Tallinas un Kopli ielīča, 390000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Ludzas igauņi igauņu grupa (“Lutsi maarahvas, lutsi”), kas dzīvoja Latgalē, Ludzas apkārtnē, runāja īpatnējā dienvidigauņu dialektā, ieceļojuši XVIII gs. sākumā, no Veravas apriņķa dienvidaustrumu daļas.
- Tāra Igauņu mitoloģijā - debesu un pērkona dievs.
- ikdienas tehniskā apkope ikdienā veicamu profilaktisku apkopes darbu komplekss, kas samazina iekārtu nolietošanās intensitāti, un ko veic dienas sākumā un pēc darba dienas beigām; to veikšanas nepieciešamību galvenokārt rada informācija, ko iegūst ar vienkāršām pārbaudēm, kas vērstas uz darba drošuma garantēšanu, kā arī uz iekārtu tīrīšanu.
- Aksaraja ils Turcijā (_Aksaray_), Mazāzijas pussalas vidusdaļā, ietver Tuza ezera dienviaustrumu galu, robežojas ar Kiršehiras, Aksarajas, Konjas un Ankaras ilu.
- tretajuga Indiešu mitoloģijā - laika posms pēc kritajugas, kas ildzis 1296000 gadu, kad pasauli pamazām piemeklējušas dažādas nelaimes, šajā laikā sākusies upurēšana dieviem.
- Krišna indiešu mitoloģijā - Vasudevas un Devakī dēls, Višnu avatāra, viņa tēls ir daudznozīmīgs, acīmredzot tajā ir saplūduši dažādi mitoloģiski un varbūt pat vēsturiski prototipi, iespējams, ka viņa "melnums" ir liecība šā tēla dienvidnieciskajai dravīdiskajai cilmei.
- Āndhra Pradēša Indijas Republikas štats (telugu val: ఆంధ్ర ప్రదేశ్, Āndhra Pradēś), atrodas Indostānas pussala dienvidaustrumu daļā, administratīvais centrs - Amaravati, platība - 275069 kvadrātkilometri, 82180000 iedzīvotāju (2008. g.), valoda - telugu.
- Ineksesibla Ineksesibla sala - atrodas Atlantijas okeāna dienvidu daļā, Tristana da Kuņas salu arhipelāgā, platība - 14 kvadrātkilometru, neapdzīvota.
- virsseržants Instruktoru dienesta pakāpe Latvijas armijā un aizsardzības spēkos starp seržanta un virsniekvietnieka pakāpēm; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- dienasdeķis Īpaša gultas sega, ko sedza tikai pa dienu.
- riti Īpaši rituāli un ceremonijas, kuriem ierādīta nozīmīga vieta dievkalpojumos vai personas dzīvē.
- Ahura Mazda irāņu mitoloģijā - augstākā panteona dievība, kuras vārds burtiski nozīmē "gudrais kungs".
- Vaiju Irāņu mitoloģijā - gaisa un vēja dievs.
- Arekšs Irāņu mitoloģijā - ļaunuma dieva Ahrimāna radītais ļaunais dēmons, skaudības personifikācija.
- Anders Irāņu mitoloģijā - ļaunuma dieva Ahrimāna radīts ļaunais gars, ko tas pretstatīja augstākā dieva Ahuramazdas radītajam tīrās uguns garam.
- Astudžats Irāņu mitoloģijā - ļaunuma dieva Ahrimāna radīts ļauns dēmons, kas uzglūn mirušo dvēselēm, grib tās noķert un aizvest pazemes valstībā.
- Akumans Irāņu mitoloģijā - pirmais ļaunais gars, ko radīja ļaunuma dievs Ahrimāns, lai pretstatītu to pirmajam gaismas garam.
- Karšiptars Irāņu mitoloģijā - spārnota dievība, ūdens stihijas aizgādnis, ko attēloja putna izskatā.
- Ardibešests Irāņu mitoloģijā - un zoroastrismā viens no septiņiem tīrajiem gariem un nemirstīgajiem gudrajiem, kurus augstākais dievs Ahuramazda radīja no tīras gaismas un kuri cīnījās pret ļaunuma dieva Ahrimāna radītajiem septiņiem ļaunajiem dēmoniem.
- Rapitvins Irāņu mitoloģijā - vasaras un siltuma dievs.
- Bodba Īru mitoloģijā - burve un kara dieviete, kas ar saviem kliedzieniem rada bailes un apjukumu karotāju pulkos un parasti parādās vārnas vai kraukļa izskatā.
- Īsa Islāma mitoloģijā - pravietis, atbilst Bībeles Jēzum Kristum, bet teiksmās tiek noliegts viņa dievišķums, viņš ir tikai viens no sūtņiem, kurus Allāhs laiku pa laikam nosūta pie cilvēkiem.
- Asmags Islāma mitoloģijā - viens no ļaunuma dieva Ahrimāna radītajiem dēmoniem, strīdu un un nesaskaņu dievs, viens no ļaunākajiem dēmoniem.
- Reikjavika Islandes galvaspilsēta (isl. val. "Reykjavik"), atrodas Islandes salas dienvidrietumos, Faksaflouji līča dienvidu krastā, 115 tūkstoši iedzīvotāju (2007. g.).
- pseidopanteons Izdomāts (safantazēts) kāda kulta dievu kopums.
- Amatas pagasta teritorija izveidojās pēc 2. pasaules kara pirmskara Drabešu pagasta dienvidu daļā un bijušā Kosas pagasta ziemeļu galā, nodibināts 1990. g.; 2000.-2009. g. teritorija ietilpa Cēsu rajona Amatas novadā un pagasts nepastāvēja kā administratīva vienība.
- Salnavas pagasta teritorija izveidojusies padomju laikā un ietver bijušā Kārsavas pagasta rietumu daļu, bijušā Baltinavas pagasta dienvidu malu un bijušā Tilžas pagasta dienvidaustrumu daļu.
- Stabulnieku pagasta teritorija izveidojusies padomju laikā, aizņem bijušā Galēnu (Vidsmuižas) pagasta dienvidrietumu daļu.
- Sīļukalna pagasta teritorija izveidojusies padomju laikā, ietver pirmskara Galēnu pagasta ziemeļrietumu daļu un bijušā Stirnienes (Stirnienas) pagasta dienvidaustrumu daļu.
- Šēderes pagasta teritorija izveidojusies padomju laikā, tajā iekļauta pirmskara Lašu pagasta dienvidaustrumu daļa, gandrīz viss bijušais Raudas pagasts, bijušā Sventes pagasta dienvidrietumu mala un neliela daļa no bijušā Pilskalnes pagasta.
- Sokolku pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem bijušā Viļānu pagasta dienvidaustrumu daļu.
- Kalniešu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem gk. pirmskara Skaistas pagasta dienvidu daļu un pievienota neliela daļa no bijušā Krāslavas pagasta.
- Vītiņu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem pirmskara Vecauces pagasta dienvidu un rietumu daļu, Kokmuižas apkaimi no bijušā Zvārdes pagasta, kā arī nelielu teritoriju no bijušā Lielauces un Jaunauces pagasta.
- Feimaņu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, ietver pirmskara Silajāņu pagasta dienvidaustrumu daļu un nelielas platības no bijušā Maltas un Ružinas pagasta.
- Inešu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Vecpiebalgas pagasta dienvidu daļā un pievienota neliela daļa no bijušā Jumurdas pagasta.
- Ūdrīšu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tā aizņem bijušā Krāslavas pagasta dienvidrietumu daļu un ļoti nelielu bijušā Izvaltas pagasta daļu.
- Susāju pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tā aizņem pirmskara Viļakas pagasta dienvidrietumu daļu.
- Strūžānu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tajā iekļauta bijušā Dricānu pagasta ziemeļaustrumu daļa un bijušā Gaigalavas pagasta dienvidaustrumu stūris.
- Ilbis-Hans Jakutu mitoloģijā - kara dievība, kuram bija dēls un meita.
- Haņšuja Jandzi kreisā krasta pieteka (ķīn. val. "Han Shui") Ķīnas austrumu daļā, garums - 1532 km, sākas Cjiņlina dienvidu nogāzē.
- Jāņudiena Jāņa diena (24. jūnijs).
- līgotnis Jāņa dienas dziesmas; līgošana.
- Odzins Japānas valdnieks (miris ap 394. g.), vēlāk dievišķots kā kara dievs Hačimans.
- Ebisu Japāņu mitoloģijā - darba dievs, agrāk, iespējams bijis zvejnieku dievs, jo to parasti attēlo ar zvejas auklu un zivi.
- Takemikadzuči Japāņu mitoloģijā - dievība, kurā personificēts zobena dievišķais spēks; tas radies no uguns dieva Kagucuči asinīm, kad dievs Idzanagi ar zobenu viņa nogalināja.
- Hačimans Japāņu mitoloģijā - kara dievs, dievišķotais imperators Odzins (miris ap 394. g.), kurš bija slavens karotājs.
- Inari Japāņu mitoloģijā - rīsa dievība, ko attēlo kā bārdainu vīru jāšus uz baltas lapsas.
- Amaterasu japāņu mitoloģijā - saules dieviete, sintoisma dievību panteona galva; mītiska japāņu imperatoru dzimtas ciltsmāte.
- Ogecuhime Japāņu mitoloģijā - uztura dieviete.
- Nekatasukumi japāņu mitoloģijā - valstība, kur mīt sintoisma dievība Susano ar meitu Suserihimi, tā ir tumsas valstība un atrodas zemes dzīlēs vai arī jūras dibenā, tiek uzskatīta arī par sintoisma veļu valstību.
- Takamimusubi Japāņu mitoloģijā - varena dievība, viens no pieciem pirmatnējiem nepāra dieviem, kas no Visuma haosa sācis radīt pasauli; kopā ar Saules dievieti Amaterasu viņš lemj Zemes likteņus.
- Tori Ivakusubune japāņu mitoloģijā — dievība, ko radīja dievu pāris Idzanagi un Idzanami tad, kad veidoja Japānas salu valsti, tā ir personificēta kamparkoka veļu laiva ar putna attēlu, ar ko mirušo dvēseles devās pāri jūrai.
- Ame Udzume japāņu mitoloģijā — jauna, daiļa dieviete, iespējams rītausmas dieviete, kurai ir nozīmīga loma Amaterasu izvilināšanā no grotas.
- Pariakaka jaujo cilts Peru indiāņu mitoloģijā - pērkona dievs, briesmoņu uzvarētājs un auglības dāvātājs.
- epistula Jaunajā derībā - apustuļa vēstule; tās fragments, ko lasa dievkalpojumā.
- milicis Jaunākā dienesta pakāpe milicijā; cilvēks, kam ir šāda dienesta pakāpe; arī milicijas darbinieks.
- feldfēbelis Jaunākā komandējošā sastāva karavīru dienesta pakāpe dažu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- kaprālis Jaunākā komandējošā sastāva karavīru dienesta pakāpe Latvijas un vairāku citu valstu bruņotajos spēkos; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- apakšvirsnieks Jaunākā komandējošā sastāva, instruktoru (parasti zemākā) dienesta pakāpe; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- junkurs Jaunākā virsnieka dienesta pakāpe muižniecības pārstāvjiem Krievijas armijā 1802.-1869. g.
- poručiks Jaunākā virsnieka dienesta pakāpe Polijas un dažu citu valstu armijās (cariskās Krievijas armijā no 17. gs. - dienesta pakāpe starp podporučika un štāba kapteiņa vai štāba rotmistra pakāpēm); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- leitnants Jaunāko virsnieku dienesta pakāpe daudzu valstu bruņotajos spēkos (Latvijā - zemākā virsnieku dienesta pakāpe); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- Tokelau Jaunzēlandes aizjūras teritorija Klusā okeāna dienvidaustrumu daļā, platība - 10 kvadrātkilometru, 1400 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs - Fakaofo.
- Jahve Jehova - jūdaisma dievs; vārds veidots no senebreju tetragrammas YHWH, kuras precīza izruna bija tabuēta, tetragrammas vietā lietoja vārdu "Kungs".
- jēkaupi Jēkaba diena.
- Elegba Jorubu (Nigērijas dienvidrietumi, Benina, Togo) mitoloģijā - falliska dievība, triksters, senākajos mītos arī ļaunuma personifikācija.
- Ifa Jorubu (Nigērijas dienvidrietumi, Benina, Togo) mitoloģijā - zīlēšanas, gudrības un likteņa dievība.
- Enzofs Jūdaisma kabalā visas pasaules pirmcēlonis, cilvēku izpratnei absolūti nepieejama dievišķa būtne.
- augstais priesteris jūdu priesterības augstākais pārstāvis, Tempļa dievkalpojumu pārraugs, kura pienākums ir veikt īpašas svētdarbības Salīdzināšanās dienā, kad viņam vienīgajam ir tiesības ieiet Vissvētākajā vietā.
- Ūsiņdiena Jura jeb Jurģa diena 23. aprīlis.
- Smaragda krasts jūras krasts Francijas ziemeļrietumu daļā, Lamanša Senmalo līča dienvidu piekraste.
- Algoas līcis jūras līcis Āfrikas kontinenta dienvidaustrumos, Dienvidāfrikas Republikas Austrumkāpas reģiona dienvidos.
- Masačūsetsas līcis jūras līcis Atlantijas okeāna ziemeļrietumu daļā (“Masschusetts Bay”), Ziemeļamerikas austrumu piekrastē, Menas līča dienvidaustrumu daļā, iesniedzas sauszemē — 55 km, dziļums — līdz 93 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 1,8 m.
- Ankšesa līcis jūras līcis Austrālijas dienvidu piekrastē (_Anxious Bay_), Dienvidaustrālijas štata dienvidu daļā, Eira pussalas rietumu piekrastē.
- Tallinas līcis jūras līcis Baltijas jūras Somu līča dienvidrietumu daļā, Igaunijas ziemeļu piekrastē pie Tallinas.
- Ažaksjo līcis jūras līcis Francijā (_Ajaccio, Golfe d'_), Korsikas salas rietumu krasta dienvidu daļā.
- Salvas līcis jūras līcis Indijas okeāna Persijas līča dienvidrietumu daļā ("Golf of Salva"), Bahreinas līča dienvidu daļa, austrumos apskalo Kataras pussalu, dziļums - līdz 25 m.
- Kvalfjords jūras līcis Islandes rietumos, Fahsabloui līča dienvidaustrumos.
- Šeldervīkens jūras līcis Kategata dienvidaustrumos, Zviedrijā, Skones lēnē.
- Senbrijē līcis jūras līcis Lamanša dienvidu daļā, Senmalo līča dienvidrietumos, Francijas piekrastē.
- Senmalo līcis jūras līcis Lamanša šauruma dienvidrietumu daļā (_Golfe de Saint-Malo_), Francijas ziemeļrietumu piekrastē, iesniedzas sauszemē 110 km, platums pie ieejas — \~125 km, dziļums — līdz 51 m, plūdmaiņas — līdz 15 m.
- Linhes līcis jūras līcis Lielbritānijā, Skotijas rietumos, iepretim Mallas salai, Kaledonijas kanāla dienvidrietumu gals.
- Kampečes līcis jūras līcis Meksikas līča dienvidu daļā (_Bahia de Campeche_), uz rietumiem no Jukatanas pussalas, garums - >300 km, platums pie ieejas - 750 km, dziļums - līdz 3286 m.
- Haras līcis jūras līcis Somu līča dienvidos, starp Jumindas un Perispeas pussalu, Igaunijas ziemeļos.
- Eru līcis jūras līcis Somu līča dienvidos, starp Perispeas un Kesmu pussalu, Igaunijas ziemeļos.
- Almerijas līcis jūras līcis Spānijas dienvidos (_Almeria, Golfo de_), Andalūzijas autonomā apgabala dienvidaustrumos, Alvoranas jūras ziemeļaustrumos.
- Stūrfjords jūras līcis Špicbergenas arhipelāga dienvidu daļā starp Špicbergenas salu rietumos un Edža un Barenca salu austrumos.
- Antarktīdas šaurums jūras šaurums Atlantijas okeāna dienvidos (_Antarctic Sound_), atdala Antarktīdas pussalu un Andersona salu no Brensfīlda, Žuenvila un Dandī salas.
- Jurdžine Jurģa diena, 23. aprīlis.
- dimasi Kačaru tautas grupa, dzīvo Indijā, Asamas štata dienvidaustrumu kalnu rajonos; kalnu kačari.
- kalendārijs Kalendāra dienu un mēnešu secībā sniegta informācija (piemēram, par vēsturiskiem vai kultūras dzīves notikumiem).
- adventes kalendārs kalendārs ar 24 atveramām, katrai adventa dienai paredzētām iedaļām.
- noplēšamais kalendārs kalendārs, kurā katra diena ir atzīmēta uz īpašas, izplēšanai paredzētas lapas.
- Anvila smaile kalna virsotna ASV (_Anvil Peak_), Aļaskas štata dienvidrietumos, Aleutu salu Retu salu grupas Semisopočnojas salā, augstums - 1221 m.
- Āgdāgs kalna virsotne Irānā (_Āq Dāgh_), Ardabīlas ostāna dienvidos, augstums 3320 m.
- Tališu kalni kalni Aizkaukāza dienvidaustrumu daļā Azerbaidžānā un Irānā, garums - \~200 km, sastāv no 3 grēdām.
- Šumava Kalni Čehu masīva dienvidrietumu daļā, Čehijā, daļēji Vācijā un Austrijā, garums - \~140 km, augstums - līdz 1456 m (Groserarbers), veido divas paralēlas grēdas.
- Singbuma Kalnrūpniecības rajons Indijā, Bihāras štata dienvidos, dzelzs rūdas, vara, hroma, mangāna, urāna rūdas, boksītu, kaolīna, kianīta ieguve.
- Samaņkas kalns kalns — atrodas Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Medumu pagasta dienvidos, paugura garums — 1,1 km, platums — līdz 0,6 km, absolūtais augstums — 173,2 m vjl., relatīvais augstums — 30,5 m, rietumu un dienvidu nogāzes stāvas, virsa klaja.
- Pullans Kalns Alūksnes augstienē, Alūksnes novada Alsviķu pagastā, Pullanu ezera dienvidu krastā, absolūtais augstums - 225,1 m, relatīvais augstums - 30 m; Pullanu kalns.
- Arvons kalns ASV (_Arvon, Mount_), Mičiganas štatā, Augšezera dienvidu piekrastē, augstums - 603 m.
- Naudaskalns Kalns Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēluma dienvidaustrumu daļā, Rēzeknes novada Salnavas pagastā, absolūtais augstums - 161 m vjl., relatīvais augstums - 61 m.
- Ādama kalns kalns Folklenda (Malvinu) salās (_Adam, Mount_), Lielbritānijas teritorijā Atlantijas okeāna dienvidos, augstums 700 m.
- Lauvaskalns Kalns Idumejas augstienes Augstrozes paugurvalnī, Limbažu novada Umurgas pagastā, Augstrozes Lielezera dienvidaustrumu daļā, pussalā, absolūtais augstums - 124,7 m vjl., relatīvais augstums - 46,7 m.
- Blaņķukalns kalns Idumejas augstienes Augstrozes paugurvaļņa dienvidrietumu daļā Cēsu novada Raiskuma pagastā, 1,8 km uz dienvidaustrumiem no Unguru ezera, ziemeļu-dienvidu virzienā orientēts iegarenas formas daugulis, absolūtais augstums - 96,3 m vjl., relatīvais augstums - 22 m, rietumu un ziemeļrietumu nogāzes stāvas.
- Olimps Kalns šajā masīvā, kurā pēc sengrieķu reliģiskajiem priekšstatiem mājoja dievi.
- Ķelēnu kalns kalns Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Viešūra dienvidaustrumu krastā, Madonas novada Aronas pagastā, Vestienas aizsargājamo ainavu apvidū, absolūtais augstums - 283,4 m vjl., relatīvais augstums - 61,2 m.
- Alašaņa grēda kalnu grēda Alašaņa tuksneša dienvidaustrumu malā, gar Huanhes kreiso krastu, garums - \~270 km, augstums - līdz 2855 m.
- Kurajas grēda kalnu grēda Altaja dienvidaustrumu daļā, Krievijas Altaja Republikā, Baškausas un Čujas ūdensšķirtne, garums - \~140 km, augstums - līdz 3412 m.
- Dienvidaltajs Kalnu grēda Altaja dienvidos, Kazahstānā, daļēji uz Ķīnas robežas, garums - \~130 km, augstums - līdz 3871 m, mūžīgais sniegs, šļūdoņi, apledojums - \~116 kvadrātkilometru.
- Argentīnas grēda kalnu grēda Antarktidā (_Argentina Range_), Ronnes šlfa ledāja dienvidaustrumu piekrastē.
- Donecas skrausts kalnu grēda Austrumeiropas līdzenuma dienvidu daļā, Krievijas Rostovas apgabalā un Ukrainas Luhanskas, Doneckas un Harkivas apgabalā, garums – 370 km, platums – no 50 km austrumos līdz 120 km rietumos, augstums – līdz 367 m.
- Kukušili Kalnu grēda Austrumkunluna dienvidu daļā ("Kukushili"), Ķīnā, garums - \~800 km, augstums - 4500-6000 m, rietumu un centrālās daļas virsotnēs ledāji.
- Gagras grēda kalnu grēda Lielā Kaukāza dienvidu daļā, starp Psovas un Bzibas upi, Azerbaidžānā, augstums — līdz 3256 m (Agepstas kalns), grēdu saposmo kanjonveida upju ielejas.
- Egrisas grēda kalnu grēda Lielā Kaukāza dienvidu nogāzē, paralēla Galvenajai Kaukāza grēdai, Gruzijā, garums – 55 km, augstums – līdz 3173 m; Megrēlijas grēda.
- Dabešana grēda kalnu grēda Lielā Ķīnas līdzenuma dienvidu daļā ("Dabieshan"), uz dienvidaustrumiem no Cinlina grēdas, Jandzi un Huaihes ūdensšķirtne, garums - 250 km, vidējais augstums - \~1000 m, lielākais - 1860 m (Fanšana kalns).
- Vahanas grēda kalnu grēda Pamira dienvidu daļā, Tadžikistānā un Afganistānā, garums - 160 km, vidējais augstums - \~5000 m, augstākā virsotne - 6281 m, izvirdumieži un metamorfie ieži.
- Hamardabans Kalnu grēda Piebaikālā, Baikāla dienvidu un dienvidrietumu piekrastē, Krievijā, garums - 420 km, augstums - līdz 2371 m.
- Akčali kalni kalnu grēda Turcijā (_Akçali Dağlari_), Mersinas ila dienvidrietumos.
- Sahāras Atlass kalnu grēdu un masīvu sistēma Atlasa dienvidos, Alžīrijā.
- Sevēni Kalnu masīvs Francijas dienvidos, Centrālā masīva dienvidaustrumu daļa, augstums - līdz 1702 m, platoveida virsotnes.
- Tamditavs Kalnu masīvs Kizilkuma dienvidrietumos, Uzbekistānā, garums - \~60 km, augstums - līdz 922 m (Aktavs), klinšainas grēdas un augstienes, erodēti uvāli.
- Anzobas pāreja kalnu paŗeja Tadžikistānā (_Anzob, aghbai_), Sugdas vilojata dienvidos, augstums - 3373 m.
- Mandžūrijas-Korejas kalni kalnu sistēma Austrumāzijā, Ķīnas ziemeļaustrumos, Ziemeļkorejas ziemeļos, Krievijas Piejūras novada dienvidos, garums - >1000 km, augstums - līdz 2750 m, daudzveidīgs reljefs.
- Arbans kalnu virsotne Krievijā (_Arban, gora_), Irkutskas apgabala dienvidu daļā, augstums -1497 m.
- Agva del Sakate kalnu virsotne Meksikā (_Agua del Zacate, Cerro_), Sonoras štata dienvidaustrumu daļā, Rietumu Sjerramadres kalnu ziemeļrietumos.
- kaļēda Kaļada 1(1) - katoļiem Ziemsvētkos no kviešu miltiem cepta dievmaize.
- Prinča Edvarda Sala Kanādas province ("Prince Edward Island"), atrodas Atlantijas okeāna Sentlorensa līča dienvidu daļā, administratīvais centrs — Šarlotauna, platība — 5660 kvadrātkilometru, 141550 iedzīvotāju (2010. g.).
- kapella Kapela 2(1) - neliela baznīcas telpa vai ēka dievkalpojumam.
- dieneste Kara dienests.
- Bellona Kara dieviete seno romiešu mitoloģijā, Marsa sieva (varianti: zīdītāja, māsa).
- Marss Kara dievs romiešu mitoloģijā.
- Kurģis Kara dievs.
- Taimiras līcis Karas jūras līcis tās austrumu daļā, Taimiras pussalas ziemeļu piekrastē, iesniedzas sauszemē \~40 km, platums — \~80 km, līča dienvidaustrumos — Taimiras grīvlīcis; gada lielāko daļu klāts ar ledu.
- pārskaitīšana Karavīra dienesta vietas maiņa tai pašā atsevišķā karaspēka daļā vai iestādē ar tās priekšnieka pavēli vai rīkojumu.
- bombardieris Karavīra vai matroža nosaukums vairāku valstu armijās; dienesta pakāpe cara armijas artilērijā, atbilst jefreitora dienesta pakāpei kājnieku karaspēkā.
- majors karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- Zvejnieku ezers Kategrades ezera dienvidu daļas papildus nosaukums.
- mātūtīna Katoļiem rīta dievkalpojums.
- kaļada Katoļiem Ziemassvētkos no kviešu miltiem cepta dievmaize.
- ministrants Katoļu garīdznieka palīgs pie altāra dievkalpojumu laikā.
- korsvārki Katoļu garīdzniekiem no linu vai kokvilnas drānas darināts liturģisks tērps, kas sniedzas līdz ceļiem; lietoja arī kora dievkalpojumos.
- Aizkaukāzs Kaukāza dienvidu daļa uz dienvidiem no Galvenās Kaukāza grēdas līdz Turcijas un Irānas robežai, Gruzijā, Armēnijā un Azerbaidžānā.
- jesauls Kazaku dienesta pakāpe un amats; kazaks, kam ir šāda dienesta pakāpe un amats.
- Inti kečvu mitoloģijā - solāra dievība, ko personificē saules disks, trīs šās dievības izpausmes - Apu I ("kungs saule"), Čuri I ("dēls saule") un Vake I ("brālis saule") veido trīsvienību.
- Uzboja Kelifas Uzboja - sengultne Karakuma dienvidaustrumos.
- Kergelēna Kergelēna arhipelāgs - atrodas Indijas okeāna dienvidos ("Archipel des Kerguelen"), Francijas teritorija, platība - 7215 kvadrātkilometru, viena liela un \~300 sīku salu.
- Kermadeka Kermadeka dziļvaga - atrodas Klusā okeāna dienvidu daļā, nosacīti Tongas dziļvagas turpinājums uz dienvidiem, garums - 1200 km, lielākais dziļums - 10047 m zjl., piektā dziļākā dziļvaga pasaulē.
- Kermadeka Kermadeka salas - atrodas Klusā okeāna dienvidu daļā ("Kermadec Islands"), uz ziemeļaustrumiem no Jaunzēlandes (tās teritorija kopš 1887. g.), platība - 33,7 kvadrātkilometri, 3 vulkāniskas salas ar stāviem krastiem pie Kermadeka dziļvagas, augstums - līdz 434 m vjl.
- Kiribati Kiribati Republika - valsts Okeānijā, Klusā okeāna dienvidrietumu daļā abpus ekvatoram, platība - 811 kvadrātkilometri, 99500 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Teinainano, plašā akvatorijā izkliedēti 33 koraļļu atoli un zemas salas, lielākais augstums - 81 m vjl.
- Alhanajs klans Krievijā (_Alhanaj, gora_), Aizbaikāla novada dienvidu daļā, augstums 1662 m.
- baznīcas drāma klerikālās literatūras daļa, kas tika radīta dievkalpojumu vajadzībām, lai ar uzskatāmiem tēlojumiem palīdzētu izprast noizīmīgākos Bībeles sižetus.
- Ādama klints klints Pitkērnas salas austrumu piekrastē (_Adam's Rock_), Klusā okeāna dienvidu daļā.
- Kocēni Kocēnu novads - pastāvēja 2009.-2021. g. tagadējā Valmieras novada dienvidrietumu daļā, ietvēra Bērzaines, Dikļu, Kocēnu, Vaidavas un Zilākalna pagastus.
- Kokši Kokšu ezeri - Taču ezeri Valkas novada Valkas pagasta dienvidu daļā.
- clerk Komijs, nepatstāvīgs tirgotāja palīgs, kas ir tirgotāja dienestā uz pakalpojuma līguma pamata.
- keramiskais kondensators kondensators, kas sastāv no keramiska dielektriķa un uz tā uzklātiem metāla elektrodiem.
- ieinteresētās personas attiecībā uz kredītiestādi kredītiestādes akcionāri, padomes, valdes un tām pielīdzināto pārvaldes institūciju vai iekšējā audita dienesta vadītājs un locekļi vai sabiedrības kontrolieris, kā arī šo personu laulātie, vecāki un bērni; personas, kurām ar kredītiestādi ir darba tiesiskās attiecības.
- hernhūtisms Kristiešu reliģiski sabiedriska kustība (18. un 19. gadsimtā), kuras pārstāvjiem raksturīga dievbijība, vienkāršība un pašaizliedzība; arī brāļu draudze.
- baznīcas svētki kristīgā ticībā svarīgi svētki, kas saistīti ar būtiskiem notikumiem (advente - 1.-4. svētdiena pirms Ziemassvētkiem; tā Kunga atnākšana Ziemassvētki - 25. decembris, svin, pieminot Jēzus piedzimšanu; Otrie Ziemassvētki - 26. decembris, svin sakarā ar pirmo kristīgo mocekli Stefanu; Jaungada diena - 1. janvāris; Zvaigznes diena - 6. janvāris - gudro vīru Betlēmes apmeklējums; Svētdiena 7 nedēļas pirms Lieldienām - ievada gavēni; Jaunavas Marijas pasludināšanas diena - svētdiena ap 25. martu - eņģeļa vēsts Marijai par Jēzus dzimšanu; Pūpolsvētdiena - svētdiena pirms Lieldienām - Jēzus ierašanās Jeruzalemē - ievada kluso nedēļu; Zaļā ceturtdiena - Lieldienu nedēļā - Jēzus iedibina svēto vakarēdienu; Lielā piektdiena - Jēzus sišana krustā; Lieldienas - 1. svētdiena pēc pirmā pilnmēness pēc pavasara ekvinokcijas - Jēzus augšāmcelšanās; 2. Lieldienas - diena pēc Lieldienu svētdienas; Kristus debesbraukšanas diena - 40. diena pēc Lieldienām; Jēzus debesbraukšana Vasarsvētku diena - 7. svētdiena pēc Lieldienām, Svētais gars nāk pār apustuļiem; Otrie Vasarsvētki - diena pēc Vasarsvētkiem; Svētās Trīsvienības diena - svētdiena pēc Vasarsvētkiem; Kristus atgriešanās - pēdējā vai priekšpēdējā svētdiena novembrī)
- Ozolu svētkalns kulta vieta Talsu novada Ārlavas pagastā, Lubezera dienvidrietumu krastā, apaļš (diametrs — 30 m), \~15 m augsts paugurs ar terasi ziemeļaustrumu nogāzē, blakus ir 4 mazāki uzkalni, izmantošanas laiks nav zināms.
- Ruskuļu lielais akmens kultakmens Aglonas pagasta Ruskuļu ciemā, Ciriša ezera dienvidrietumu krastā, augstums - 2,1 m, garums - 3,8 m, platums - 2,2 m, tā virsā izveidotas 7 bedrītes (5 cm diametrā un 2,5 cm dziļas), sānos 2 bedrītes, pieskaitāms pie bedrīšakmeņiem, kas izplatīti visā Eiropā.
- dominica Kunga diena, svētdiena.
- Kuveita Kuveitas Valsts galvaspilsēta, atrodas Kuveitas līča dienvidu krastā, 67000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Tarans Ķeltu (vēst. Gallija) mitoloģijā - pērkona dievs.
- Bādba Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - burve un kara dieviete, kuras kaujas sauciens karotājiem iedvesa šausmas, parasti mēdza parādīties vārnas izskatā, ko uzskatīja par nāves vēstnesi.
- Nemaina Ķeltu mitoloģijā - "ārprātīgā", īru mitoloģijā kara dieviete, kura iedvesa karotājiem paniskas bailes ar šaušalīgu gaudošanu.
- Sivanmu Ķīniešu mitoloģijā - "rietumpuses māte valdniece", barga, despotiska dieviete, kas dzīvoja svētajā Kuņluņa kalnā, nemirstīgo debesu mājoklī, Ķīnas rietumos.
- Lī-Saņjana Ķīniešu mitoloģijā - dzirnavnieku amata dieviete un dzirnavnieku aizgādne.
- Lei-Guns Ķīniešu mitoloģijā - pērkona dievs ar pūķa ķermeni un cilvēka galvu.
- Duņ-Dzins Ķīniešu mitoloģijā - saules dievība, ko attēloja kā skaistu vīrieti, kurš ratos traucas pa debesjumu un dzied jautru dziesmu, vēlāk - pavasara dievība.
- Djaņ-Mu Ķīniešu mitoloģijā - zibens dieviete, pērkona dieva pavadone.
- HAND Lai tev jauka diena (angļu "have nice day"; īsziņās).
- laidaine Laidene - ziedu laika noslēguma diena 2. jūlijā.
- laidainīte Laidene - ziedu laika noslēguma diena 2. jūlijā.
- laiddiena Laidene - ziedu laika noslēguma diena 2. jūlijā.
- laidiena Laidene - ziedu laika noslēguma diena 2. jūlijā.
- fortūna Laimīgs gadījums, veiksme cilvēka dzīvē (parasti personificēta kā likteņa dieviete); liktenis.
- Sēnas līcis Lamanša šauruma dienvidu daļa ("Bale de la Sene"), Francijas ziemeļu piekrastē, iesniedzas sauszemē 40 km, platums pie ieejas — \~100 km, dziļums — 20-30 m, pusdiennakts plūdmaiņas — >10 m.
- Gerdene Latgaļu apdzīvots Jersikas novads Aiviekstes kreisajā krastā, kas 13. gs. aizņēmis tagadējo Variešu pagastu, Krustpils pagasta austrumu daļu, kā arī Ļaudonas pagasta dienvidrietumu daļu.
- Ceplinieks Latviešu mitoloģijā - mājas gars, iemiesojošs pavarda (krāsns, cepļa) uguni; Cepļa dievs.
- Atsevišķā studentu rota Latvijas Pagaidu valdības bruņoto spēku apakšvienība, dibināta 1918. g. 20. decembrī Rīgā, 1919. g. augustā pēc Latvijas armijas izveidošanas iekļāva Jelgavas kājnieku pulkā; par kaujas nopelniem 1919. g. maijā visiem Atsevišķās studentu rotas kareivjiem piešķīra virsnieka dienesta pakāpi.
- ciršanas apliecinājums Latvijas Valsts meža dienesta izsniegta ciršanas atļauja, kas apliecina tiesības cirst mežu konkrētajā meža zemē visa veida meža īpašumos.
- LAD Lauku atbalsta dienests.
- launāks Launaga laiks; vakara dievkalpojuma laiks.
- Biafa šļūdonis ledājs Karakoruma dienvidrietumu nogāzē, uz rietumiem no Čogori kalna, Indijā, garums - \~68 km, platība - 625 kvadrātkilometri, slīd Indas pietekas Šigaras ielejas virzienā.
- Arnemas līcis līcis Arafuru jūras dienvidos (_Arnhem Bay_), Austrālijas Ziemeļu teritorijas ziemeļos, Bakingema līča dienvidaustrumos.
- Laplata Līcis Atlantijas okeāna dienvidrietumos, Dienvidamerikas dienvidaustrumu piekrastē, Paranas un Urugvajas satekestuārs, garums - 320 km, platums - līdz 220 km, dziļums - 10-20 m.
- Ankudas līcis līcis Klusā okeāna dienvidaustrumos ("Golfo de Ancud"), starp Dienvidamerikas kontinentu un Čilojes salu, platums līdz 50 km, dziļums līdz 357 m, Čakao šaurums un Korkovadas līcis to savieno ar Kluso okeānu.
- Plenti līcis līcis Klusā okeāna dienvidrietumu daļā, Jaunzēlandes Ziemeļsalas ziemeļu piekrastē, iesniedzas sauszemē — \~80 km, platums pie ieejas — \~220 km, dziļums — līdz 1000 m, vairākas salas.
- Silajāņu pagasta teritorija līdz 1949. gadam Silajāņu pagasta teritorija bija ievērojami lielāka, un 1990. g. atjaunojot pagastus, šīs teritorijas centrālajā daļā nodibināja tagadējo Silajāņu pagastu, rietumu daļā nodibināja Riebiņu pagastu, kam pievienota arī daļa no bijušā Preiļu pagasta, bet bijušā Silajāņu pagasta dienvidaustrumu daļā nodibināja Feimaņu pagastu (no 2009. g. Rēzeknes novadā), kam pievienota neliela platība no bijušā Maltas un Ružinas pagasta.
- Kulundas līdzenums līdzenums — atrodas Rietumsibīrijas līdzenuma dienvidu daļā, uz austrumiem no Irtišas, Krievijā un Kazahstānā, platība — \~100000 kvadrātkilometru, paugurains līdzenums, augstums — līdz 250 m.
- Alazani-Avtoranas līdzenums līdzenums Lielā Kaukāza dienvidu piekājē, Alazani un Agričajas ielejā, Gruzijā un Azerbaidžānā, garums 200-225 km, platums 20-40 km, augstums 250-450 m vjl.
- Lieldienas Liela diena - latviešu tradīcijā pavasara svētki, kad diena un nakts vienādā garumā; pavasara saulgrieži.
- Mahādevī Lielā dieviete, hinduisma dieva Šivas sievas Šaktī tituls.
- Svanetijas grēda Lielā Kaukāza dienvidu atzars Gruzijā, starp Inguri un Chenisckali augšteci, garums — 85 km, augstums — līdz 4008 m (Lailas kalns), virsotnēs apledojums (šļūdoņi).
- Abhāzijas grēda Lielā Kaukāza dienvidu nogāzes atzars Abhāzijā, garums - 60 km, augstākā virsotne - 3156 m, apledojums (šļūdoņi), nogāzēs meži, augstāk - alpīnās pļavas.
- Mahādeva Lielais dievs, hinduisma dieva Šivas tituls.
- Stambula Lielākā Turcijas pilsēta un osta ("Istanbul"), ila administratīvais centrs, atrodas Bosfora šauruma dienvidu daļā un Zelta Raga līča krastos, pie Marmora jūras, lielākā daļa pilsētas atrodas Eiropā, mazākā Āzijā, abas daļas pāri Bosforam savieno 2 tilti, 14377000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ndeni Lielākā vulkāniskā sala Santakrusas salās Klusā okeāna dienvidrietumu daļā, platība - 560 kvadrātkilometru, augstums - līdz 920 m vjl.
- Jugla Lielās Juglas un Mazās Juglas satekupe Rīgas pilsētā, abu kopēja delta, kas dziļi ievirzīta ezera dienvidu daļā.
- Pitkērna Lielbritānijas aizjūras teritorija - Pitkērnas, Hendersona, Djusī un Oneo sala (angļu val. "Pitcairn" / "Pitcairn, Henderson, Ducie and Oneo Islands"), atrodas Klusā okeāna dienvidu daļā, uz dienvidaustrumiem no Tuamotu salām, kopējā platība - 43 kvadrātkilometri, 48 iedzīvotāji, lielākais augstums - 347 m vjl.
- Tērksas un Kaikosas Lielbritānijas aizjūras teritorija (angļu val. "Turks and Caicos"), Bahamu arhipelāga dienvidaustrumu daļā, Vidusamerikā, ietver >30 koraļļu salu 2 grupās Atlantijas okeāna perifērijā, platība - 430 kvadrātkilometru, 23528 iedzīvotāji (2010. g.), galvaspilsēta - Kokbērntauna, administratīvais iedalījums - 6 distrikti.
- Tristana da Kuņas salas Lielbritānijas aizjūras teritorijas "Svētās Helēnas sala, Debesbraukšanas sala un Tristana da Kuņas salas" sastāvdaļa (angļu val. "Tristan da Cunha Islands"), atrodas Atlantijas okeāna dienvidu daļā, platība - 201 kvadrātkilometrs, 263 iedzīvotāji (2014. g.), administratīvais centrs - Edinburga.
- komodors Lielbritānijas un dažu citu valstu karaflotēs - virsnieka dienesta pakāpe (starp kapteiņa un kontradmirāļa pakāpi); komodoram ir tiesības patstāvīgi komandēt karakuģu vienības.
- Liepsala Liepsalas ezers - atrodas Teiču purva dienvidu daļā, Atašienes pagastā, 111,3 m vjl., platība - 35,4 ha, garums - 840 m, lielākais platums - 670 m, lielākais dziļums - 7,5 m, distrofs, bez noteces.
- Teļavelis lietuviešu mitoloģijā - dievs, kurš tiek traktēts gan kā ceļa dievs, gan ganāmpulka dievs, gan Perkūna palīgs, tomēr ne tā nozīme ne vieta lietuviešu mitoloģijā galīgi vēl nav noskaidrota.
- Vējopatis Lietuviešu mitoloģijā - vēja dievs, kuru attēloja kā cilvēku ar divām sejām, kas katra raugās uz savu pusi, ar atvērtu muti.
- dievaiši Lietuviešu mitoloģijā - zemākā līmeņa dievi Dieva dēli.
- Bangpūtis Lietuviešu un prūšu (vēst. Rietumbaltija) mitoloģijā - jūras vēja dievs, kuram mēdza upurēt lai izlūgtos labvēlīgu vēju.
- Kārta Likteņlēmēja dievība senlatviešu mitoloģijā, kas bija saistīta ar Laimu un gādāja par Laimas lēmumu izpildi.
- muižgalietis Limbažu novada Umurgas pagasta Vainižu ciema dienvidu gala iedzīvotājs.
- muižgals Limbažu novada Umurgas pagasta Vainižu ciema dienvidu gals, kur atrodas Vainižu muiža.
- Īdeņas kanāls Lubāna hidrotehniskās sistēmas daļa Madonas un Rēzeknes novadā, garums - 11 km, izrakts 1964.-1967. g. gar Lubāna ezera dienvidu un dienvidaustrumu malu līdztekus ezera krasta dambim, lai novadītu ūdeņus uz Meirānu kanālu.
- orācija Lūgšana dievkalpojuma sākumdaļā.
- benedikcija Lūgšana, kuru skaita kristīga dievkalpojuma (it sevišķi mises) beigās.
- hazans lūgšanu dziedātājs jūdaismā - sinagogā vada dievkalpojumu, kurš sastāv no lūgšanām un Toras lasījuma.
- melnā diena ļoti neveiksmīga diena.
- melna diena ļoti neveiksmīga diena.
- bakabi Maiju (vēst. Meksika, Jukatanas pussala) mitoloģijā - četri brāļi (citā variantā - četras vēja dievības), kas stāv Visuma četros stūros un balsta debesis, lai tās neuzkristu zemei.
- Aidarkels māklsīgs sāļūdens ezers Uzbekistānā, Kizilkuma tuksneša dienvidaustrumos, platība \~250x15 km.
- Vedela jūra malas jūra Dienvidu okeāna dienvidos (angļu val. "Weddell Sea"), pie Antarktīdas krastiem, uz austrumiem no Antarktīdas pussalas, platība - 2,9 mlj kvadrātkilometru, dziļums - līdz 6820 m.
- Tasmana jūra malas jūra Klusā okeāna dienvidrietumos, starp Austrāliju, Tasmaniju, Jaunzēlandi, Norfolku un Jaunkaledoniju, Basa šaurums savieno ar Indijas okeānu, Kuka šaurums - ar Kluso okeānu, platība - 3340000 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 6015 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 5,3 m.
- Euphorbia amygdaloides mandeļveida dievkrēsliņš.
- Dienvidmandžūrijas zemiene Mandžūrijas līdzenuma dienvidu daļa Ķīnas ziemeļaustrumos, garums - \~360 km, platums - līdz 120 km.
- Tu Maoru panteona kara dievs.
- DEN Masas vienība: auduma vai trikotāžas izstrādājuma izturības un biezuma/smalkuma rādītājs; DEN indekss rāda 9000 m gara diega masu gramos - ja zeķēm ir 15 DEN, tas nozīmē, ka 9000 m garš diegs no šī materiāla sver 15 gramus; den.
- Nereta Mēmeles labā krasta pieteka Aizkraukles novada Pilskalnes pagastā, Latvijas un Lietuvas robežupe, garums - 25 km, kritums - 23 m, sākas pārpurvotā mežā Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvaļņa dienvidrietumu galā Lietuvā un pirmos 7 km tek pa Lietuvas teritoriju, Lietuvā saucas Neretēle.
- Hemerocallis middendorfii Midendorfa dienziede.
- Miķelene Miķeļa diena - 29. septembris.
- Miķeļi Miķeļa diena (29. septembris); ziemas sākuma svētki latviešu mitoloģijā.
- miķiļnīca Miķeļa diena (29. septembris).
- raitnieks Militāra persona, kas izpilda komandiera dienesta rīkojumus (piemēram, nodod tālāk pavēles, informāciju).
- Misūri Misisipi lielākā pieteka ASV (angļu val. "Missouri"), garums - 4740 km, sākas Klinšu kalnos 1220 m vjl., satekot Džfersonai, Madisonai un Gelatinai, Montānas štata dienvidaustrumu daļā.
- kviētisms Mistiska mācība, kas sludināja, ka dievbijība sasniedzama ar samierināšanos (sevišķi izplatīta 17. gs.).
- ichors Mitoloģijā ēterisks šķidrums, ko piedēvēja dieviem asiņu vietā; dzīvības sula.
- Ņandomas augstiene morēnu pauguraine Krievijā, Arhangeļskas apgabala dienvidrietumos, Sevarnaja Dvinas un Oņegas baseina ūdensšķirtne, garums — 100 km, platums — līdz 25 km, augstums — līdz 371 m, daudz ezeru un purvu, egļu un priežu meži.
- Konošas augstiene morēnu pauguraine Krievijas Arhangeļskas apgabala dienvidrietumos un Vologdas apgabala ziemeļu daļā, Ziemeļu Dvinas un Oņegas baseina ūdensšķirtne, augstums - līdz 244 m.
- Unifikātu baznīca mūnisti - reliģiska sekta, ko 1954 nodibināja dienvidkorejietis Sun Mjung Mūns (dz. 1920), kopš 1972 darbojas ASV; mācībā apvienoti kristietības un daoisma priekšstati; lielu nozīmi piešķir laulības institūtam.
- Akadijas nacionālais parks Nacionālais parks ASV (_Acadia National Park_), Meinas štata dienvidu daļā, Mauntdezerta salā Meinas līcī.
- Abroļuša jūras nacionālais parks nacionālais parks Brazīlijā (_Abrolhos, Parque Nacional Marinho dos_), Baijas štata dienvidaustrumos.
- Arli-Madžoari nacionālais parks nacionālais parks Burkinafaso (_Arly-Madjoari, Parc National_), Austrumu reģiona dienvidu daļā, pie robežas ar Beninu.
- Ansas-Borego tuksneša štata parks nacionālais parks Kalifornijas štata dienvidos (_Anza-Borrego Desert State Park_), Kolorādo tuksneša rietumu malā.
- Amakajaku nacionālais parks nacionālais parks Kolumbijā (_Amacayacú, Parque National Natural_), Amazonasas departamenta dienvidos.
- Alakranesas rifa nacionālais parks nacionālais parks Meksikā (_Arrecife Alacranes, Parque Nacional_), Meksikas līča dienvidaustrumu daļā.
- Alaundo Kasapas nacionālais parks nacionālais parks Mjanmā (_Alaungdaw Kathapa_), Sikainas apgabala dienvidrietumu daļā.
- Altopurusas nacionālais parks nacionālais parks Peru (_Alto Purús, Parque Nacional_), Ukajali reģiona dienvidaustrumos.
- Nauru Nauru Republika - valsts Okeānijā (nauruiešu val. "Naoero", angļu val. "Nauru"), Klusā okeāna dienvidrietumu daļā, tāda paša nosaukuma koraļļu salā, platība - 21 km^2^, pēc platības 3. mazākā valsts pasaulē (aiz Vatikāna un Monako), 14264 iedzīvotāji (2010. g.), galvaspilsēta - Jarena, administratīvais iedalījums -14 distriktu.
- Naitingeila sala neapdzīvota sala Atlantijas okeāna dienvidu daļā, Tristana da Kuņas salu arhipelāgā, platība - 2,6 kvadrātkilometri.
- Fertē ezers Neizīdles ezera nosaukums Ungārijā, kur atrodas šī ezera dienvidu gals.
- Keinastu neliela sala Baltijas jūras Veinameri līča dienvidos, Muhu salas ziemeļrietumu piekrastē.
- Stroma neliela sala Pentlendfērta šauruma dienvidu daļā, Lielbritānijas salas ziemeļu piekrastē.
- Hallmoneja neliela sala Špicbergenas arhipelāga dienvidu daļā, austrumos no Nēgerpintena.
- lvo Neliela tauta dienvidluo tautu grupā, kas dzīvo Ugandas ziemeļrietumos, arī Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) ziemeļaustrumos un Dienvidsudānā, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - musulmaņi.
- ačoli Neliela tauta dienvidluo tautu grupā, kas dzīvo Ugandas ziemeļrietumos, arī Zairas ziemeļaustrumos un Sudānas dienvidos, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - musulmaņi.
- aluri Neliela tauta dienvidluo tautu grupā, kas dzīvo Ugandas ziemeļrietumos, arī Zairas ziemeļaustrumos un Sudānas dienvidos, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - musulmaņi.
- kumani Neliela tauta dienvidluo tautu grupā, kas dzīvo Ugandas ziemeļrietumos, arī Zairas ziemeļaustrumos un Sudānas dienvidos, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - musulmaņi.
- lango Neliela tauta dienvidluo tautu grupā, kas dzīvo Ugandas ziemeļrietumos, arī Zairas ziemeļaustrumos un Sudānas dienvidos, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - musulmaņi.
- Abroļuša arhipelāgs nelielu salu grupa Atlantijas okeānā (_Abrolhos, Arquipélago dos_), Dienvidamerikas piekrastē, Baijas štata dienvidos.
- Tūsenejanes arhipelāgs nelielu salu grupa Špicbergenas arhipelāga dienvidos, uz dienvidiem no Edža salas.
- Vaigatejanes salas nelielu salu grupa Špicbergenas arhipelāga Hinlopena šauruma dienvidu daļā.
- D-diena Nenosaukta diena, kurā tiek plānota kāda noteikta kaujas operācija.
- Ataša Neretas labā pieteka Jēkabpils novadā (šķērso arī Līvānu novada Turku pagastu), garums - 27 km, sākas Teiču purva dienvidu malā (109 m virs jūras līmeņa), tek pa Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumu; Ataše; augštecē Nikaja.
- svētie putni nereti pārmaiņu simbols (Zevs mīlas dēkās - gulbis, ķeltiem kara dievietes - kraukļi, fēnikss u. tml.), putni bieži simbolizē dvēseles aiziešanu un atbrīvošanos npo zemes dzīves.
- Ņeveļa Neveļa, pilsēta Krievijas Pleskavas apgabala dienvidos.
- pārsmeldze nevienmērīga resnuma (parasti tievāka) vieta dzijā (kur savērpti dažāda resnuma diegi).
- Managva Nikaragvas galvaspilsēta (sp. val. "Managua"), atrodas Managvas ezera dienvidu krastā, 1 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- miklavs Nikolaja diena.
- oktli No agaves gatavots dzēriens, kuram actekiem bija atsevišķa dieviete - Majauela.
- Arkaima nocietināta arheoloģiskā vieta Krievijā (_Arkaim_), kas datēta ar 2150.-1650. g. p. m. ē., pieder Sintashta kultūrai, atrodas Dienvidu Urālu stepē, Čeļabinskas apgabala dienvidu daļā.
- Lenkorānas zemiene nolaidens līdzenums Aizkaukāza dienvidaustrumos starp Tališa kalniem un Kaspijas jūru, Azerbaidžānā, garums — 100 km, platums — 5-6 km dienvidos, 25-30 km ziemeļos.
- apakš- Norāda, ka dienesta pakāpe ir zemāka par salikteņa otrajā daļā nosaukto.
- Buvē sala Norvēģijas atkarīgā teritorija (angļu val. "Bouvet Isle"), atrodas Atlantijas okeāna dienvidu daļā, \~1700 km uz ziemeļiem no Antarktīdas, platība - 58,5 kvadrātkilometri, vulkāna konuss 939 m vjl., augsti (līdz 120 m), klinšaini krasti, neapdzīvota, dabas rezervāts, kopš 1977. g. darbojas Norvēģijas automātiskā meteoroloģiskā stacija, vissavrupākā sauszemes teritorija, tuvākā sala atrodas 1642 km attālumā.
- Hopenradio Norvēģijas radiostacija Hūpenes salā, Špicbergenas arhipelāga dienvidaustrumu daļā.
- vars Noteikta garuma diegs, no kura veido saistīto nīšu aci.
- Branči Noteikta kalendāra diena (Labrenča diena, 10. augusts), kad tika rīkots gadatirgus.
- apgaita Noteikta teritorija, kas jāpārzina dienesta uzdevumā.
- meža neatļauta ciršana notiek, ja kokus un krūmus mežā cērt patvaļīgi, neizņemot koku ciršanas biļeti vai nesaskaņojot ciršanu ar Valsts meža dienestu.
- Aršeji gelta oāze Čadā (_Guelta d’Archéї_), Borku-Ennedi-Tībestī reģiona dienvidaustrumu daļā, ievērojama kamieļu dzirdināšanas vieta.
- Hārga Oāze Lībijas tuksneša dienvidaustrumos ("Al Wāhāt al Khārijah"), Ēģiptē, 67700 iedzīvotāju (2012. g.).
- Skolasupe Ogres labā krasta pieteka Ogres novada Madlienas pagastā, augštece Ķeipenes pagastā, šķērso arī Taurupes pagasta dienvidrietumu stūri, garums - 14 km; Skala; Skolas upe.
- Ālandu salas Olande, arhipelāgs Botnijas līča dienvidos.
- Vanua Levu otra lielākā Fidži sala (angļu val. "Vanua Levu"), Klusā okeāna dienvidrietumos, platība - 5500 kvadrātkilometru, garums - \~180 km, augstums - līdz 1031 m.
- bermontieši P. Bermonta-Avalova armijas karavīri, kuri 1919. gada oktobrī uzbruka Rīgai. Neskatoties uz viņu ievērojamo skaitlisko pārsvaru, latviešu karavīri 11. novembrī padzina viņus no Pārdaugavas, bet novembra beigās – no Latvijas. Par godu šai uzvarai 11. novembrī svin kā Lāčplēša dienu.
- Podolijas augstiene paaugstinājums Austrumeiropas līdzenuma dienvidrietumos, Dņestras kreisajā krastā, Ukrainas dienvidrietumu daļā, augstākā virsotne - 471 m, rietumos piekļaujas Austrumkarpatiem.
- Austrālijas-Antarktīdas pacēlums pacēlums Indijas okeāna dienvidaustrumu daļā, starp 80 un 160 austrumu garuma grādiem, savieno Centrālo Indijas grēdu ar Klusā okeāna dienvidu pacēlumu, garums - 6000-6500 km, platums - 500-550 km, mazākais dziļums 1648 m austrumu daļā.
- Valdivijas sēklis pacēlums Vaļu grēdā Atlantijas okeāna dienvidaustrumu daļā, dziļums — 892 m.
- Tadaiķu pagasta teritorija pagasta dienvidu daļa (kopā ar vēsturisko centru) pēckara gados iekļauta Priekules novada Bunkas pagastā un neliela daļa Grobiņas novada Gaviezes pagastā, bet tagadējā Tadaiķu pagastā iekļauta visa pirmskara Aisteres pagasta teritorija un Tāšu pagasta austrumu stūris.
- Jaunannas pagasts pagasts Alūksnes novada dienvidu daļā, robežojas ar Annas, Malienas un Mālupes pagastu, kā arī ar Balvu un Gulbenes novadu.
- Demenes pagasts pagasts Augšdaugavas novada dienvidu daļā, tajā atrodas Latvijas galējais dienvidu punkts ar zīmi "Saules puķe", robežojas ar Medumu, Laucesas un Skrudalienas pagastu, kā arī ar Baltkrieviju un Lietuvu; bijušie nosaukumi: vāciski — Demmen, krieviski — Demenskaja.
- Medņevas pagasts pagasts Balvu novadā ar administratīvo centru Semenovā, robežojas ar Viļakas pilsētu, Susāju, Vecumu un Šķilbēnu pagastu, kā arī ar Balvu novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem gk. kādreizējā Viļakas pagasta dienvidaustrumu daļu un nelielu daļu Šķilbēnu pagasta bijušās teritorijas.
- Baltinavas pagasts pagasts Balvu novada dienvidaustrumos (2009.-2021. g. patstāvīgs novads), pirms 2. pasaules kara tā teritorija bija nedaudz mazāka, jo padomju gados daļa teritorijas pievienota tagadējam Briežuciema un Salnavas pagastam, savukārt daļa bijušā Tilžas pagasta platības iekļauta atjaunotajā Baltinavas pagastā; bijušais nosaukums krieviski — Baltinovskaja.
- Bērzpils pagasts pagasts Balvu novada dienvidrietumu daļā, dibināts 19. gs. vidū Domopoles muižas teritorijā, robežojas ar Lazdukalna, Tilžas un Krišjāņu pagastu, kā arī ar Rēzeknes un Madonas novadu; bijušie nosaukumi: Domopoles pagasts (līdz 1925. g.), krieviski — Domopoļskaja.
- Krišjāņu pagasts pagasts Balvu novada dienvidu daļā, robežojas ar Bērzpils un Tilžas pagastu, kā arī ar Ludzas un Rēzeknes novadu.
- Žīguru pagasts pagasts Balvu novadā, robežojas ar Vecumu, Susāju un Vīksnas pagastu, kā arī ar Alūksnes novadu un Krieviju; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tajā iekļauta bijušā Viļakas pagasta ziemeļu daļa un bijušā Liepnas pagasta dienvidaustrumu daļa.
- Dāviņu pagasts pagasts Bauskas novadā, kas izveidojies padomju laika teritoriālo pārkārtojumu rezultātā un aizņem bijušā Bruknas pagasta ziemeļu daļu, Misas pagasta dienvidu daļu un Vecsaules pagasta ziemeļu galu, robežojas ar Iecavas, Stelpes, Vecsaules un Codes pagastu.
- Otaņķu pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā ar administratīvo centru Rudē, robežojas ar Grobiņas, Bārtas, Dunikas un Nīcas pagastu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, ietver pirmskara Nīcas pagasta ziemeļu daļu, Grobiņas pagasta dienvidu daļu un nelielu Bārtas pagasta teritoriju.
- Gramzdas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novada dienvidaustrumu daļā, robežojas ar Kalētu, Virgas, Priekules un Vaiņodes pagastu, kā arī ar Lietuvu; bijušie nosaukumi: vāciski — Gramsden, krieviski — Gramzdenskaja.
- Daukstu pagasts pagasts Gulbenes novada dienvidu daļā ar administratīvo centru Staros, robežojas ar Gulbenes pilsētu, Stradu, Līgo, Jaungulbenes un Galgauskas pagastu, kā arī ar Rugāju un Lubānas novadu.
- Līgo pagasts pagasts Gulbenes novada dienvidu daļā, robežojas ar Jaungulbenes un Daukstu pagastu, kā arī ar Madonas novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Jaungulbenes pagasta dienvidrietumu daļā.
- Leimaņu pagasts pagasts Jēkabpils novadā ar administratīvo centru Mežgalē, robežojas ar Kalna, Ābeļu, Dignājas, Zasas, Rubenes un Aknīstes pagastu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem pirmskara Biržu pagasta dienvidaustrumu daļu un Aknīstes pagasta ziemeļu stūri.
- Elkšņu pagasts pagasts Jēkabpils novada dienvidu daļā, robežojas ar Rites, Saukas, Viesītes, Kalna un Aknīstes pagastu, kā arī ar Lietuvu; bijušie nosaukumi: vāciski - Ellern, krieviski - Ellernskaja.
- Elejas pagasts pagasts Jelgavas novada dienvidu daļā, robežojas ar Vilces, Lielplatones, Platones un Sesavas pagastu, kā arī ar Lietuvu; bijušie nosaukumi: Elējas pagasts, vāciski — Elley, krieviski — Elleiskaja.
- Ķepovas pagasts pagasts Krāslavas novadā ar administratīvo centru Neikšānos, robežojas ar Robežnieku, Asūnes, Svariņu un Bērziņu pagastu, kā arī ar Baltkrieviju; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Asūnes pagasta dienvidaustrumu daļā.
- Kastuļinas pagasts pagasts Krāslavas novadā ar administratīvo centru Priežmalē, robežojas ar Grāveru un Andrupenes pagastu, kā arī ar Rēzeknes un Preiļu novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Kapiņu pagasta dienvidrietumu daļā.
- Piedrujas pagasts pagasts Krāslavas novadā, izveidots 1990. g. bijušā pirmskara pagasta dienvidu daļā, robežojas ar Kaplavas, Kalniešu un Indras pagastu, kā arī ar Baltkrieviju; bijušie nosaukumi: Indras pagasts (1937.-1949. g.), krieviski — Pridruiskaja.
- Laidu pagasts pagasts Kuldīgas novada dienvidu daļā, robežojas ar Turlavas un Snēpeles pagastu, kā arī ar Skrundas un Aizputes novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, gk. pirmskara Valtaiķu pagasta teritorijā, pievienota neliela daļa no bijušā Kazdangas un Turlavas pagasta.
- Istras pagats pagasts Ludzas novada dienvidu daļā ar administratīvo centru Vecslabadā, robežojas ar Rundēnu, Lauderu, Zaļesjes un Pasienas pagastu, kā arī ar Krāslavas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Istrasche, krieviski — Istrskaja.
- Zaļesjes pagasts pagasts Ludzas novadā, aptver Zilupes pilsētu no trim pusēm, robežojas ar Pasienas, Istras, Lauderu, Nirzas un Brigu pagastu, kā arī ar Krieviju; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem bijušā Pasienes pagasta ziemeļu daļu un bijušā Briģu pagasta dienvidu stūri.
- Pušmucovas pagasts pagasts Ludzas novadā, robežojas ar Mērdzenes, Blontu, Zvirgzdenes un Mežvidu pagastu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem pirmskara Mērdzenes pagasta dienvidrietumu daļā.
- Barkavas pagasts pagasts Madonas novada dienvidaustrumu daļā, robežojas ar Mētrienas, Praulienas, Indrānu un Ošupes pagastu, kā arī ar Rēzeknes un Varakļānu novadu; bijušais nosaukums krieviski — Borkovskaja.
- Birzgales pagasts pagasts Ogres novada dienvidu daļā Daugavas kreisajā krastā, robežojas ar Tomes pagastu, kā arī ar Bauskas un Aizkraukles novadu; bijušie nosaukumi: Linde, Linde-Birzgale, vāciski — Linden, krieviski — Lindenskaja.
- Rožkalnu pagasts pagasts Preiļu novadā ar administratīvo centru Rimeicānos (teritorija izveidojusies padomju laikā, aizņem bijušā Kalupes pagasta ziemeļu daļu un bijušā Līvānu pagasta dienvidaustrumu malu), robežojas ar Upmalas pagastu, kā arī ar Augšdaugavas un Līvānu novadu.
- Pelēču pagasts pagasts Preiļu novadā, robežojas ar Rožkalnu, Vārkavas, Aizkalnes un Rušonas pagastu, kā arī ar Augšdaugavas novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Aizkalnes (Jāsmuižas) pagasta dienvidu daļā.
- Vērēmu pagasts pagasts Rēzeknes novadā ar administratīvo centru Sondoros, robežojas ar Rēzeknes pilsētu, Ozolmuižas, Audriņu, Ilzeskalna, Bērzgales, Lendžu un Griškānu pagastu: pagasta teritorija izveidojusies padomju laikā, tajā iekļauta bijušā Makašēnu pagasta dienvidaustrumu daļa, bijušā Bērzgales pagasta dienvidrietumu daļa un bijušā Rēznas pagasta ziemeļrietumu mala.
- Feimaņu pagasts pagasts Rēzeknes novada dienvidrietumu daļā, robežojas ar Silmalas, Maltas un Pušas pagastu, kā arī ar Aglonas un Riebiņu novadu.
- Čornajas pagasts pagasts Rēzeknes novadā Rāznas ezera ziemeļu malā, līdz 1945. g. pagasta teritorijas lielākā daļā iekļāvās bijušā Rēznas pagasta dienvidu daļā un neliela daļa (dienvidaustrumu stūris) Kaunatas pagastā, robežojas ar Griškānu, Stoļerovas, Kaunatas, Mākoņkalna, Lūznavas un Ozolaines pagstiem.
- Nagļu pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Gaigalavas, Rikavas un Dekšāres pagastu, kā arī ar Madonas novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem pirmskara Gaigalavas pagasta dienvidrietumu daļu un pirmskara Varakļānu pagasta ziemeļu daļu.
- Lendžu pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Griškānu, Vērēmu un Bērzgales pagastu, kā arī ar Ciblas un Ludzas novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem pirmskara Bērzgales pagasta dienvidu daļu un Rāznas pagasta ziemeļaustrumu daļu.
- Zaņas pagasts pagasts Saldus novadā ar administratīvo centru Kareļos, robežojas ar Kursīšu, Ezeres, Nīgrandes un Pampāļu pagastu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tajā iekļauta bijušā Ezeres pagasta rietumu daļa un bijušā Pampāļu pagasta dienvidu daļa.
- Jaunauces pagasts pagasts Saldus novada dienvidaustrumu daļā, robežojas ar Vadakstes, Rubas un Zvārdes pagastiem, kā arī ar Auces novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Neu-Autzsche, krieviski — Nei-Autckaja.
- Ezeres pagasts pagasts Saldus novada dienvidu daļā, robežojas ar Nīgrandes, Zaņas, Kursīšu un Rubas pagastu, kā arī ar Lietuvu; bijušie nosaukumi: Lielezeres pagasts, vāciski — Gross-Essern, krieviski — Gros-Ezernskaja.
- Virešu pagasts pagasts Smiltenes novadā, robežojas ar Variņu, Palsmanes, Grundzāles, Gaujienas un Trapenes pagastu, kā arī ar Gulbenes novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara un aizņem pirmskara Gaujienas pagasta dienvidu daļu.
- Džūkstes pagasts pagasts Tukuma novada dienvidaustrumu daļā, robežojas ar Jaunpils, Lestenes un Slampes pagastu, kā arī ar Jelgavas un Dobeles novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Siukst-Poenau, krieviski — Žukstskaja-Penauskaja.
- Irlavas pagasts pagasts Tukuma novada dienvidrietumu daļā, robežojas ar Jaunsātu, Tumes, Degoles un Lestenes pagastu, kā arī ar Jaunpils un Kandavas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Irmlau, krieviski — Irmlavskaja.
- Viesatu pagasts Pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Zantes, Zemītes, Irlavas un Jaunpils pagastu, kā arī ar Saldus novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, ietver pirmskara Struteles pagasta rietumu daļu, bijušā Grenču pagasta dienvidu galu un nelielu teritoriju no bijušā Irlavas pagasta.
- Jūrkalnes pagasts pagasts Ventspils novada dienvidu daļā, Baltijas jūras krastā, robežojas ar Užavas un Zīru pagastu, kā arī ar Alsungas un Pāvilostas novadu; bijušie nosaukumi: Pilsberģes pagasts, vāciski — Felixberg, krieviski — Feliksbergskaja.
- hoveja palmu dzimtas vēdekļpalmu ģints ("Howeia"), sastopama Austrālijā un Klusā okeāna dienvidrietumu salās; labi aug istabas apstākļos; kentija.
- ikdiena parastā darba diena; parastās gaitas.
- prokimens Pareizticīgo liturģijas terminoloģijā bībeles pants, ko nolasa dievkalpojumā pirms apustuļa lekcijas, lai paskaidrotu attiecīgās svinamās dienas nozīmi.
- samobilizēt Pārkārtot, parasti pilnīgi (bruņotos spēkus) atbilstoši kara laika prasībām; iesaistīt (rezervistus) aktīvajā kara dienestā (parasti kāta laikā).
- pārliekamais kalendārs pāršķirams galda kalendārs, kurā katra diena ir atzīmēta uz atsevišķas lappuses vai lapas.
- 21. septembris Pasaules miera diena.
- Dienvidu okeāns Pasaules okeāna dienvidu daļas, kas piekļaujas Antarktīdai, neoficiāls nosaukums, ziemeļu robeža nosacīti tiek vilkta pa dienvidu platuma 60 grādu paralēli, platība — 20,3 mlj kvadrātkilometru, lielākais dziļums — 7235 m, Antarktīdas piekrastē izdala 13 jūras.
- 9. oktobris Pasaules pasta diena.
- kosmocentrisms Pasaules skatījums, kurā par galveno uzskata kosmosu un tajā valdošo kārtību, pieņemot, ka dievi gan pastāv, taču, tāpat kā cilvēki ir pakļauti kosmosā valdošajai kārtībai, padoti tā likumiem.
- zirgu pasts pasta dienests, kur pasta un cilvēku pārvadājumiem izmantoja zirgu transportu.
- Upenieku pagasts pastāvēja bijušajā Preiļu rajonā 1990.-1992. g., pārdēvēts par Sīļukalna pagastu; teritorija izveidojusies padomju laikā, ietver pirmskara Galēnu pagasta ziemeļrietumu daļu un bijušā Stirnienes (Stirnienas) pagasta dienvidaustrumu daļu.
- Ūziņu pagasts pastāvēja līdz 19. gs. pēdējām desmitgadēm tagadējā Zaļenieku pagasta dienvidaustrumu daļā.
- Svētā Patrika diena Patrika diena.
- Karabils Pauguraina augstiene Paropamiza priekškalnēs, Murgabas un Amudarjas upstarpā, Turkmenistānas dienvidaustrumos, augstums - līdz 984 m, virsma nolaidena dienvidu-ziemeļu virzienā, pustuksneši un tuksneši, stepe.
- Tihvinas grēda pauguraina augstiene uz ziemeļiem no Valdaja augstienes Krievijas Novgorodas apgabala ziemeļaustrumos un Ļeņingradas apgabala dienvidaustrumos, garums — \~150 km, augstums — līdz 280 m, ūdensšķirtne starp Lādogas ezeru un Ribinskas ūdenskrātuvi.
- Pampāļu paugurvalnis paugurvalnis Austrumkursas augstienes Vārmes nolaidenuma dienvidu daļā, Saldus novada Novadnieku un Pampāļu pagastā, Starp Striķiem un Lukām, atdala Kursas zemienes Pieventas līdzenumu no Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenuma, garums — \~30 km, platums — 2-5 km, augstākā virsotne — 148,8 m vjl.
- degradācija Pazemināšana dienesta pakāpē.
- pērkontēvs pērkons; pērkona dievs.
- Pelava Pērses kreisā krasta pieteka Aizkraukles novada Kokneses pagastā, izteka Madonas novada Sausnējas pagasta dienvidu malā, šķērso Aizkraukles novada Iršu, Vietalvas, Aiviekstes un Klintaines pagasta teritoriju, garums - 22 km, kritums - 46 m; Palva; Pelasta; Pelve.
- Apaoša Persiešu mītos viens no ļaunuma dieva Ahrimāna radītajiem varenajiem ļaunuma gariem, sausuma dēmons, kuru uzvarēja lietus dievs Tištrija.
- darba stāžs personas visas dzīves laikā nostrādātais laiks, ieskaitot arī mācību laiku augstskolā un citās mācību iestādēs pēc vidusskolas beigšanas, obligāto kara dienestu un tam pielīdzinātos dienestus, grūtniecības, bērna kopšanas atvaļinājumus u. tml.; laiks ko cilvēks nostrādājis algotā darbā.
- filtrācijas nometnes personu pārbaudes iestādes PSRS 2. pasaules kara laikā, kurās ievietoja Sarkanās armijas karavīrus, kas bija izbēguši no vācu gūsta vai izlauzušies no aplenkuma, bet kara beigās arī personas, kas bija dienējušas Vācijas armijas daļās, mobilizētas Vācijas valsts darba dienestā, izvestas spaidu darbos vai atradušās nacistu koncentrācijas nometnēs Vācijā, sadarbojušās ar vācu okupācijas iestādēm, kā arī personas, kas aizturētas bez dokumentiem uz aizdomu pamata.
- petrine Pētera diena - 29. jūnijs.
- Rangu tabula Pētera Pirmā izdots likumdošanas akts Krievijā 18.-20. gs., saskaņā ar kuru valsts dienests tika iedalīts trijos veidos (militārais, civilais un galma dienests) un 14 rangos: augstākais bija pirmais rangs.
- Krozē salas piecas vulkāniskas bazalta salas Indijas okeāna dienvidrietumu daļā ("Iles Crozet"), Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemēs, augstums - līdz 1987 m.
- Germsirs Piekrastes tuksnešu josla gar Omānas līci un Hormuza šaurumu, Mekrānas kalnu un Zagrosa dienvidu piekājē, Irānā un Pakistānā, garums - 1500 km, platums - 10-80 km.
- 3. bauslis Piemini sabata dienu, ka tu to svētī.
- pendža Piezīme (skolēna dienasgrāmatā).
- piška Piezīme (skolēna dienasgrāmatā).
- pižene Piezīme (skolēna dienasgrāmatā).
- dienasgrāmata Piezīmes pa dienām par pieredzēto, padarīto, par saviem pārdzīvojumiem, pārdomām u. tml. (ko raksta atsevišķs cilvēks, retāk kolektīvs).
- Atgara pilsēta Afganistānā (_Atghar_), Zābolas vilajeta dienvidu daļā.
- Ain Abida pilsēta Alžīrijā (_Aïn-Abid_), Konstantinas štata dienvidaustrumos.
- Ajakučo pilsēta Argentīnā (_Ayacucho_), Buenosairesas reģiona dienvidaustrumu daļā.
- Altamonta pilsēta ASV (_Altamont_), Oregonas štata dienvidos, 19300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Etmora Pilsēta ASV ("Atmore"), Alabamas štata dienvidu daļā, 10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čikāga Pilsēta ASV ("Chicago"), Ilinoisas štatā, Mičigana ezera dienvidrietumu krastā, 2722000 iedzīvotāju (2014. g.), trešā lielākā ASV pilsēta.
- Airontona Pilsēta ASV ("Ironton"), Ohaio štata dienvidos, 11000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kalamazū Pilsēta ASV ("Kalamazoo"), Mičiganas štata dienvidrietumu daļā, 75900 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētā atrodas Rietummičiganas universitāte, kurā kopš 1967. g. tiek lasīts latviešu valodas, literatūras un etnogrāfijas kurss.
- Losandželosa Pilsēta ASV ("Los Angeles"), Kalifornijas štata dienvidu daļā, 3928000 iedzīvotāju (2014. g).
- Maiami Pilsēta ASV ("Miami"), Floridas štata dienvidos, Atlantijas okeāna krastā, 430300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Oksnarda Pilsēta ASV ("Oxnard"), Kalifornijas štata dienvidu daļā, 205400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Olbani Pilsēta Austrālijā ("Albany"), Rietumaustrālijas štata dienvidos, 34000 iedzīvotāju (2015. g.).
- Olberi Pilsēta Austrālijā ("Albury"), Jaundienvidvelsas štata dienvidos, Marejas labajā krastā, 51700 iedzīvotāju (2016. g.).
- Džīlonga Pilsēta Austrālijā ("Geelong"), kontinenta dienvidu piekrastē, Viktorijas štatā, uz dienvidrietumiem no Melburnas, 137200 iedzīvotāju (2006. g.).
- Morvela Pilsēta Austrālijā ("Morwell"), Viktorijas štata dienvidaustrumos, 13700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Portpiri Pilsēta Austrālijā ("Port Pirie"), Dienvidaustrālijas štata dienvidos, rūdu izvedosta Spensera līča ziemeļaustrumu krastā, 14200 iedzīvotāju (2015. g.).
- Tūvumba Pilsēta Austrālijā ("Toowoomba"), Kvīnslendas štata dienvidu daļā, \~100 km uz rietumiem no Brisbenas, 90200 iedzīvotāju (2006. g.).
- Goldkosta Pilsēta Austrālijā, kontinenta austrumu piekrastē, Kvīnslendas štata dienvidu daļā, 454400 iedzīvotāju (2006. g.).
- Sanšaikosta Pilsēta Austrālijā, kontinenta austrumu piekrastē, Kvīnslendas štata dienvidu daļā, 87600 iedzīvotāju (2006. g.).
- Kalgurli Pilsēta Austrālijas rietumos ("Kalgoorlie"), Rietumaustrālijas štata dienvidu daļā, 32800 iedzīvotāju (2015. g.).
- Ismajilli Pilsēta Azerbaidžānā ("Ismayilli"), Lielā Kaukāza dienvidu nogāzes piekājē, rajona administratīvais centrs, 14800 iedzīvotāju (2010. g.).
- Gaha Pilsēta Azerbaidžānā ("Qax"), Lielā Kaukāza dienvidaustrumu nogāzēs piekājē, Kurmuhčajas krastos, rajona administratīvais centrs, 12200 iedzīvotāju (2008. g.).
- Zagatala Pilsēta Azerbaidžānā ("Zaqatala"), Lielā Kaukāza dienvidu priekškalnēs, Talačajas krastos, rajona administratīvais centrs, 18400 iedzīvotāju (2008. g.).
- Jeļska Pilsēta Baltkrievijā, Gomeļas apgabala dienvidos, 9700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Āmtali pilsēta Bangladešā (_Āmtali_), Barisālas apgabala dienvidu daļā.
- Alegri pilsēta Brazīlijā (_Alegre_), Espiritu Santu štata dienvidu daļā.
- Alegreti pilsēta Brazīlijā (_Alegrete_), Riugrandi du Sula štata dienvidrietumu daļā.
- Alenparaiba pilsēta Brazīlijā (_Além Paraíba_), Minasžeraisas štata dienvidaustrumu daļā.
- Alfenasa pilsēta Brazīlijā (_Alfenas_), Minasžeirasas štata dienvidrietumu daļā.
- Aljansa pilsēta Brazīlijā (_Aliança_), Amazonasas štata dienvidu daļā.
- Alpinopolisa pilsēta Brazīlijā (_Alpinópolis_), Minasžeraisas štata dienvidrietumu daļā.
- Altuaragvaja pilsēta Brazīlijā (_Alto Araguaia_), Matugrosu štata dienvidaustrumos.
- Altugarsasa pilsēta Brazīlijā (_Alto Garças_), Matugrosu štata dienvidaustrumos.
- Altutakvari pilsēta Brazīlijā (_Alto Taquari_), Matugrosu štata dienvidaustrumos.
- Alvorada pilsēta Brazīlijā (_Alvorada_), Tokantinsas štata dienvidrietumu daļā.
- Amambai pilsēta Brazīlijā (_Amambai_), Matugrosu du Sula štata dienvidrietumos.
- Amerikana pilsēta Brazīlijā (_Americana_), Sanpaulu štata dienvidu daļā.
- Apiai pilsēta Brazīlijā (_Apiai_), Sanpaulu štata dienvidaustrumu daļā.
- Apui pilsēta Brazīlijā (_Apui_), Amazonasas štata dienvidaustrumu daļā.
- Arasi pilsēta Brazīlijā (_Araçuai_), Amazonasas štata dienvidrietumu daļā, Pauini upes krastos.
- Aragvasu pilsēta Brazīlijā (_Araguaçu_), Tokantinsas štata dienvidrietumos.
- Araputanga pilsēta Brazīlijā (_Araputanga_), Matugrosu štata dienvidrietumu daļā.
- Ararangva pilsēta Brazīlijā (_Araranguá_), Santakatarinas štata dienvidos.
- Arajasa pilsēta Brazīlijā (_Arraias_), Tokantinsas štata dienvidaustrumos.
- Arojograndi pilsēta Brazīlijā (_Arroio Grande_), Riugrandi du Sula štata dienvidos.
- Asisbrazila pilsēta Brazīlijā (_Assis Brasil_), Akri štata dienvidos.
- Asisa pilsēta Brazīlijā (_Assis_), Sanpaulu štata dienvidrietumu daļā.
- Avelinulopisa pilsēta Brazīlijā (_Avelino Lopes_), Pjaui štata dienvidu daļā.
- Žuazeiru du Norti pilsēta Brazīlijā ("Juazeiro do Norte"), Searas štata dienvidos, 238900 iedzīvotāju (2010. g.).
- Žuisa di Fora pilsēta Brazīlijā ("Juiz de Fora"), Minasžeraisas štata dienvidu daļā, 489800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Aleimparaiba pilsēta Brazīlijā, Minasžeraisas štata dienvidaustrumos.
- Tubarauna Pilsēta Brazīlijā, Santakatarinas štata dienvidaustrumu daļā, 102900 iedzīvotāju (2015. g.).
- Mariānske Lāzņe pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabala dienvidos, Slavkovas Meža piekalnē, 13300 iedzīvotāju (2015. g.).
- Slāgelse pilsēta Dānijā (_Slagelse_), Zēlandes reģiona dienvidrietumos, 32000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Amandelbelta pilsēta Dienvidāfrikas Republikā (_Amandelbult_), Limpopo provinces Vatērbērhas distrikta dienvidu daļā.
- Ife Pilsēta dienvidrietumu Nigērijā, Ošunas štatā, 70 km uz austrumiem no Ibadanas, 258300 iedzīvotāju (2005. g.), universitāte (dibināta 1961. g.), līdz 19. gs. jorubu pilsētvalsts, jorubu tautas svētā pilsēta, pazīstama ar savām bronzas un terakotas skulptūrām, pilsdrupas.
- Suvaisa Pilsēta Ēģiptē (arābu val. "as-Suways", fr. val. "Suez"), osta Sarkanās jūras Suecas līča krastā, Suecas kanāla dienvidu galā, \~497000 iedzīvotāju; Sueca.
- Alamata pilsēta Etiopijā (_Alamat’a_), Tigrajas kilila dienvidaustrumos.
- Avašsebatkilo pilsēta Etiopijā (_Āwash Sebat Kīlo_), Afaras kilila dienvidos.
- Adišenu pilsēta Etiopijā (_ʻAdīshenu_), Tigrajas kilila dienvidaustrumu daļā.
- Arkašona pilsēta Francijā (_Arcachon_), Akvitānijas reģiona Žirondas departamentā, Arkašonas līča dienvidu krastā.
- Aržanta pilsēta Francijā (_Argentat_), Limuzēnas reģiona Korēzas departamenta dienvidu daļā, Dordoņas krastos.
- Aržantona pie Krēzas pilsēta Francijā (_Argenton-sur-Creuse_), Centra reģiona Endras departamenta dienvidu daļā.
- Avalona pilsēta Francijā (_Avallon_), Burgundijas-Franškontē reģiona Jonas departamenta dienvidaustrumu daļā.
- Andē pilsēta Francijā (_Hendaye_), Akvitānijas reģiona dienvidrietumos, Biskajas līča piekrastē; Endaija.
- Buloņa pilsēta Francijas ziemeļos (_Boulogne-sur-Mer_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Padekalē departamentā, osta Padekalē šauruma dienvidaustrumu krastā, 43000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Akaci pilsēta Ganā (_Akatsi_), Voltas reģiona dienvidaustrumu daļā.
- Akvatija pilsēta Ganā (_Akwatia_), Austrumu reģiona dienvidrietumu daļā
- Ksilokastra pilsēta Grieķijā ("Ξυλόκαστρο"), Peloponesas perifērijā, Korintas līča dienvidu piekrastē, 5700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ckaltubo Pilsēta Gruzijas rietumu daļā, Imeretijā, Lielā Kaukāza dienvidu priekškalnē, 17200 iedzīvotāju (2012. g.).
- Ansapitra pilsēta Haiti (_Anse-à-Pitres_), Dienvidaustrumu departamenta dienvidaustrumos, pie Dominikānas robežas.
- Auka pilsēta Hondurasā (_Auka_), Grasjasadjosas departamenta dienvidrietumu daļā.
- Abohara pilsēta Indijā (_Abohar_, ਅਬੋਹਰ), Pendžabas štata dienvidrietumos, netālu no Indijas un Pakistānas robežas, \~211700 iedzīvotāju (2023. g.).
- Ābu Rouda pilsēta Indijā (_Ābu Road_), Rādžastānas štata dienvidu daļā.
- Ahraura pilsēta Indijā (_Ahraurā_), Utarpradēšas štata dienvidu daļā.
- Akalkota pilsēta Indijā (_Akalkot_), Mahārāštras štata dienvidu daļā.
- Aklera pilsēta Indijā (_Aklera_), Rādžastānas štata dienvidaustrumos.
- Alāpalli pilsēta Indijā (_Alāpalli_), Madhja Pradēšas štata dienvidos.
- Aliradžpura pilsēta Indijā (_Aliraipur_), Madhja Pradēšas štata dienvidrietumos.
- Almora pilsēta Indijā (_Almora_), Utarakhandas štata dienvidaustrumu daļā.
- Amarpura pilsēta Indijā (_Amarpur_), Bihāras štata dienvidaustrumu daļā.
- Amarpura pilsēta Indijā (_Amarpur_), Tripuras štata dienvidu daļā.
- Amarvāra pilsēta Indijā (_Amarwāra_), Madhja Pradēšas štata dienvidu daļā.
- Ambāsamudrama pilsēta Indijā (_Ambāsamudram_), Tamilnādas štata dienvidrietumu daļā.
- Amla pilsēta Indijā (_Amla_), Madhja Pradēšas štata dienvidu daļā.
- Anantapurama pilsēta Indijā (_Anantapur_), Āndhra Pradēšas štata dienvidu daļā.
- Andžada pilsēta Indijā (_Anjad_), Madhja Pradēšas štata dienvidrietumu daļā.
- Anta pilsēta Indijā (_Anta_), Rādžastānas štata dienvidaustrumu daļā.
- Arsikere pilsēta Indijā (_Arsikere_), Karnātakas štata dienvidu daļā.
- Arupukotaja pilsēta Indijā (_Aruppukkottai_), Tamilnādas štata dienvidu daļā.
- Ātmakūra pilsēta Indijā (_Ātmakūr_), Āndhra Pradešas štata dienvidaustrumu daļā.
- Atingala pilsēta Indijā (_Attingal_), Keralas štata dienvidu daļā.
- Aurangābāda pilsēta Indijā (_Aurangābād_), Bihāras štata dienvidos.
- Gaja Pilsēta Indijā ("Gaya"), Bihāras štata dienvidu daļā, 385400 iedzīvotāju (2001. g.).
- Maisūru Pilsēta Indijā ("Mysore"), Karnātakas štata dienvidu daļā, 742300 iedzīvotāju (2001. g.).
- Ābu pilsēta Indijā, Rādžastānas štata dienvidu daļā, >10000 iedzīvotāju.
- Atara Pilsēta Indijā, Utarpradešas štata dienvidos.
- Sūrata Pilsēta Indijas rietumos Gudžarātas štata dienvidos, Arābijas jūras piekrastē, 2433800 iedzīvotāju (2001. g.).
- Ampana pilsēta Indonēzijā (_Ampana_), Sulavesi salā, Centrālās Sulavesi provincē, Tomini līča dienvidu piekrastē.
- Alāmarvdašta pilsēta Irānā (_‘Alā’ Marvdasht_), Fārsas ostāna dienvidrietumu daļā.
- Ābgarma pilsēta Irānā (_Ābgarm_), Kazvīnas ostāna dienvidrietumu daļā, \~6300 iedzīvotāju (2016. g.).
- Agādžārī pilsēta Irānā (_Āghājārī_), Hūzestānas ostāna dienvidaustrumu daļā.
- Āgkanda pilsēta Irānā (_Āqkand_), Austrumazerbaidžānas ostāna dienvidaustrumos.
- Āstāne pilsēta Irānā (_Āstāneh_), Markazī ostāna dienvidrietumu daļā.
- Āvadža pilsēta Irānā (_Āvaj_), Kazvīnas ostāna dienvidu daļā.
- Avaza pilsēta Irānā (_Avaz_), Fārsas ostāna dienvidos.
- Ābdāna Pilsēta Irānā ("Ābdān"), Būšehras ostāna dienvidu daļā, 6100 iedzīvotāju (2006. g.).
- Agridžento Pilsēta Itālijā ("Agrigento"), Sicīlijas reģiona dienvirietumos, provinces administratīvais centrs, 58000 iedzīvotāju (2014. g.), antīkās pilsētas "Agrigentum" drupas.
- Arara pilsēta Izraēlā (_‘Ar‘ara_), Haifas apgabala dienvidrietumos.
- Ocu Pilsēta Japānā ("Otsu"), Honsju salā, Bivas ezera dienvidu krastā, Šigas prefektūras administratīvais centrs, 341000 iedzīvotāju (2015. g.).
- Akitakata Pilsēta Japānā, Honsju sala dienvidrietumu daļā, Hirosimas prefektūrā.
- Anau pilsēta Jaunzēlandē (_Te Anau_), Dienvidsalas dienvidrietumu daļā, Anau ezera dienvidu galā.
- Buea Pilsēta Kamerūnas rietumos, Kamerūna dienvidaustrumu nogāzē, Dienvidrietumu provinces administratīvais centrs, 119000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Sentkatarinsa Pilsēta Kanādā ("Saint Catharines"), Ontārio provinces dienvidos, Ontārio ezera dienvidu piekratē, netālu no Niagāras ūdenskrituma, 132000 iedzīvotāju (2006. g.).
- Sarnija Pilsēta Kanādā ("Sarnia"), Ontārio provincē, Hūrona ezera dienvidu piekrastē, 71600 iedzīvotāju (2016. g.).
- Arisa pilsēta Kazahstānā (_Arıs_), Dienvidkazahstānas apgabala dienvidu daļā, Arisas upes kreisajā krastā, 42280 iedzīvotāju, pilsētas tiesības kopš 1956. g.
- Atakenta pilsēta Kazahstānā (_Atakent_), Dienvidkazahstānas apgabala dienvidos.
- Džetisaja Pilsēta Kazahstānā, Čimkentas apgabala dienvidos, rajona administratīvais centrs.
- Šardara Pilsēta Kazahstānā, Dienvidkazahstānas apgabala dienvidos, rajona administratīvais centrs, 30850 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1968. g.
- Sulukta Pilsēta Kirgizstānā, Ošas apgabala dienvidrietumos, Turkestānas grēdas ziemeļu nogāzē 1380 m vjl., 20700 iedzīvotāju (2009. g.).
- Agvačika pilsēta Kolumbijā (_Aguachica_), Sesaras departamenta dienvidu daļā.
- Andesa pilsēta Kolumbijā (_Andes_), Antjokijas departamenta dienvidos.
- Bukavu Pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā, Dienvidkivu provinces administratīvais centrs, osta Kivu ezera dienvidu krastā. 471800 iedzīvotāju (2004. g.), senāk saucās Kostermanvila.
- Artjoma pilsēta Krievijā (_Artëm_), Piejūras novada dienvidu daļā, 102400 iedzīvotāju (2010. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
- Artjomovska pilsēta Krievijā (_Artëmovsk_), Krasnojarskas apgabala dienvidos, Austrumsajānu dienvidrietumu nogāzē, 1900 iedzīvotāju (2010. g.), pilsētas tiesības kopš 1939. g.
- Asbesta pilsēta Krievijā (_Asbest_), Sverdlovskas apgabala dienvidu daļā, ziemeļaustrumos no Jekaterinburgas, 66800 iedzīvotāju (2010. g.), pilsētas tiesības kopš 1933. g.
- Azova pilsēta Krievijā (_Azov_), Rostovas apgabala dienvidu daļā, 82500 iedzīvotāju (2014. g.), dibināta 1067. g., pilsētas tiesības kopš 1708. g.
- Krasnijkuta Pilsēta Krievijā ("Krasny Kut"), Saratovas apgabala dienvidos, Jeruslanas labajā krastā, 14400 iedzīvotāju (2010. g.).
- Borzja Pilsēta Krievijā, Aizbaikāla novada dienvidos, 29800 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1950. g.
- Petrovska-Zabaikaļska Pilsēta Krievijā, Aizbaikāla novada dienvidu daļā, 17100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Belogorska Pilsēta Krievijā, Amūras apgabala dienvidaustrumos, Tomas krastos, 67500 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1926. g.; līdz 1935. g. – Aleksandrovska, 1935.–1957. g. – Kuibiševka Vostočnaja.
- Zavitinska Pilsēta Krievijā, Amūras apgabala dienvidos, 10900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Svobodnija Pilsēta Krievijā, Amūras apgabala dienvidos, osta Zejas labajā krastā, 56200 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1924. g. saucās Aleksejevska.
- Šimanovska Pilsēta Krievijā, Amūras apgabala dienvidrietumos, Boļšaja Peras krastos, 19100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Soļvičegodska Pilsēta Krievijā, Arhangeļskas apgabala dienvidaustrumos, piestātne Vičegdas labajā krastā, 2300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Šenkurska Pilsēta Krievijā, Arhangeļskas apgabala dienvidos, piestātne Vagas labajā krastā, 5200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Veļska Pilsēta Krievijā, Arhangeļskas apgabala dienvidos, Veļas krastos, 23100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Šebekina Pilsēta Krievijā, Belgorodas apgabala dienvidos, Ņežegolas krastos, 43600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Trubčevska Pilsēta Krievijā, Brjanskas apgabala dienvidos, Desnas labajā krastā, 14100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Babuškina Pilsēta Krievijā, Burjatijas Republikā, Baikāla dienvidu krastā, 4700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1902. g.
- Sovetskaja Gavaņa pilsēta Krievijā, Habarovskas novada dienvidaustrumos, osta pie Tatāru šauruma, 26200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vjazemska Pilsēta Krievijā, Habarovskas novada dienvidos, 13900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bikina Pilsēta Krievijā, Habarovskas novada dienvidos, rajona administratīvais centrs, 16500 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
- Baikaļska Pilsēta Krievijā, Irkutskas apgabala dienvidaustrumos, Baikāla dienvidu krastā, 13120 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1966. g.
- Šeļehova Pilsēta Krievijā, Irkutskas apgabala dienvidos, 46800 iedzīvotāju (2014. g.); Šeļihova.
- Sļudjanka Pilsēta Krievijā, Irkutskas apgabala dienvidos, Baikāla ezera dienvidu piekrastē, 18500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Zima Pilsēta Krievijā, Irkutskas apgabala dienvidos, Okas krastos, 31500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Svirska Pilsēta Krievijā, Irkutskas apgabala dienvidos, osta Angāras kreisajā krastā, 13100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tuluna Pilsēta Krievijā, Irkutskas apgabala dienvidrietumos, Ijas krastos, 42300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ņižņeudinska Pilsēta Krievijā, Irkutskas apgabala dienvidrietumos, Udas krastos, 34800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pereslavļzaļeska Pilsēta Krievijā, Jaroslavļas apgabalā, Pļeščejeva ezera dienvidaustrumu krastā, 40300 iedzīvotāju (2014. g.), līdz XV gs. saucās Perejaslavļa.
- Kozeļska Pilsēta Krievijā, Kalugas apgabala dienvidaustrumos, Žizdras krastos, 16700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Žizdra Pilsēta Krievijā, Kalugas apgabala dienvidos, Žizdras krastos, 5400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ozjorska Pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabala dienvidaustrumos, 4430 iedzīvotāju (2014. g.), dibināta 1539. g., līdz 1946. g. saucās Darkemena.
- Pravdinska Pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabala dienvidos, Lavas krastos, 4300 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1946. g. saucās Frīdlande.
- Laduškina Pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabala dienvidrietumos, 4000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1314. g., līdz 1946. g. saucās Ludvigsorta.
- Jeļizova Pilsēta Krievijā, Kamčatkas novada dienvidos, Avačas krastos, 38600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kaltana Pilsēta Krievijā, Kemerovas apgabala dienvidos, Kondomas krastos, 21800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Abinska Pilsēta Krievijā, Krasnodaras novada dienvidrietumos, rajona centrs, 35000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Ilanska Pilsēta Krievijā, Krasnojarskas novada dienvidaustrumos, 15600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kanska Pilsēta Krievijā, Krasnojarskas novada dienvidaustrumos, 92100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Divnogorska Pilsēta Krievijā, Krasnojarskas novada dienvidos, Jeņisejas labajā krastā, 28900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Užura Pilsēta Krievijā, Krasnojarskas novada dienvidrietumos, 15500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bogotola Pilsēta Krievijā, Krasnojarskas novada dienvidrietumos, Čulimas kreisajā krastā, rajona administratīvais centrs, 20700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1911. g.
- Ačinska Pilsēta Krievijā, Krasnojarskas novada dienvidrietumos, rajona centrs, piestātne Čulimas labajā krastā, dzelzceļa mezgls, 108000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Petuhova Pilsēta Krievijā, Kurgānas apgabala dienvidaustrumos, 10600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Šumiha Pilsēta Krievijā, Kurgānas apgabala dienvidaustrumos, 17600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ščučje Pilsēta Krievijā, Kurgānas apgabala dienvidrietumos, 10600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sudža Pilsēta Krievijā, Kurskas apgabala dienvidos, 5700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pikaļova Pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabala dienvidaustrumos, 20800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Boksitogorska Pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabala dienvidaustrumos, rajona administratīvais centrs, 16000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1950. g.
- Zadonska Pilsēta Krievijā, Ļipeckas apgabala dienvidos, piestātne Donas kreisajā krastā, 9560 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ožereļje Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabala dienvidaustrumos, 10300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Jegorjevska Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabala dienvidaustrumos, 71100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Zaraiska Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabala dienvidaustrumos, Osjotras krastos, 24100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Voskresenska Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabala dienvidaustrumos, piestātne Maskavas upes kreisajā krastā, 93500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ozjori Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabala dienvidaustrumos, piestātne Okas kreisajā krastā, 25700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Stupina Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabala dienvidos, 66400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Puščina Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabala dienvidos, Okas labajā krastā, 21200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vereja pilsēta Krievijā, Maskavas apgabala dienvidrietumos, Protvas labajā krastā, 5300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kovdora Pilsēta Krievijā, Murmanskas apgabala dienvidrietumos, 17600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čerepanova Pilsēta Krievijā, Novosibirskas apgabala dienvidaustrumos, 18500 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1925. g.
- Pervomaiska Pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabala dienvidos, 14000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Navašina Pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabala dienvidrietumos, 15500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Viksa Pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabala dienvidrietumos, 54200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lukojanova Pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabla dienvidaustrumos, Tjošas krastos, 14200 iedzīvotāju (2016. g.).
- Kalačinska Pilsēta Krievijā, Omskas apgabala dienvidaustrumos, Omas kreisajā krastā, 22500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Soļiļecka Pilsēta Krievijā, Orenburgas apgabala dienvidos, Iļekas labajā krastā, 27300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dmitrovska Pilsēta Krievijā, Orlas apgabala dienvidrietumos, 5400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vereščagina Pilsēta Krievijā, Permas apgabala dienvidrietumos, 22400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Partizanska Pilsēta Krievijā, Piejūras novada dienvidos, Sučanas upes ielejā, 37800 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1972. g. saucās Sučana.
- Spaska-Daļņija Pilsēta Krievijā, Piejūras novada dienvidrietumos, 42500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Arseņjeva Pilsēta Krievijā, Piejūras novada dienvidu daļā, Daubihes labajā krastā, 54000 iedzīvotāju (2010. g.), pilsētas tiesības kopš 1952. g.
- Novosokoļņiki Pilsēta Krievijā, Pleskavas apgabala dienvidos, 7700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Neveļa Pilsēta Krievijā, Pleskavas apgabala dienvidos, tāda paša nosaukuma ezera ziemeļu krastā, 15400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Omska Pilsēta Krievijā, Rietumsibīrijas līdzenuma dienvidos pie Omas ietekas Irtišā, apgabala centrs, 1166000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Skopina Pilsēta Krievijā, Rjazaņas apgabala dienvidrietumos, 28100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Proļetarska Pilsēta Krievijā, Rostovas apgabala dienvidos, 19800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Taganroga Pilsēta Krievijā, Rostovas apgabala dienvidrietumos, osta Azovas jūras līča krastā, 253600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Novouzenska Pilsēta Krievijā, Saratovas apgabala dienvidaustrumos, 16400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Krasnoarmeiska Pilsēta Krievijā, Saratovas apgabala dienvidos, 23700 iedzīvotāju (2014. g.), 1926.-1942. g. saucās Baļcera, līdz 1926. g. - Golijkaramiša.
- Roslavļa Pilsēta Krievijā, Smoļenskas apgabala dienvidos, Ostjoras krastos, 50800 iedzīvotāju (2017. g.).
- Lomonosova Pilsēta Krievijā, Somu līča dienvidu krastā, iekļauta Sanktpēterburgas pilsētas sastāvā.
- Pēterhofa Pilsēta Krievijā, Somu līča dienvidu krastā, tagad ietilpst Sanktpēterburgas sastāvā, celta kā cara Pētera I vasaras rezidence, 1944. g. pārdēvēta par Petrodvorecu.
- Zeļenokumska Pilsēta Krievijā, Stavropoles novada dienvidaustrumos, Kumas kreisajā krastā, 35600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kislovodska Pilsēta Krievijā, Stavropoles novada dienvidos, Lielā Kaukāza ziemeļu priekškalnēs 700-1000 m vjl., 130000 iedzīvotāju (2014. g.), liels balneoloģiskais un klimatiskais kūrorts (darbojas no 1803. g.).
- Pjatigorska Pilsēta Krievijā, Stavropoles novada dienvidos, Podkumokas krastos, 146000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Esentuki Pilsēta Krievijā, Stavropoles novada dienvidos, Podkumokas upes ielejā 600-650 m vjl., 103100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Irbita Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabala dienvidaustrumos, 37800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Berjozovska Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabala dienvidos, 55200 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
- Kamišlova Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabala dienvidos, Pišmas krastos, 26700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bogdanoviča Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabala dienvidos, rajona administratīvais centrs, 29600 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1947. g.
- Degtjarska Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabala dienvidrietumos, 15900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Krasnoufimska Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabala dienvidrietumos, Ufas labajā krastā, 39300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Aramiļa Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabala dienvidu daļā, \~20 km uz dienvidaustrumiem no Jekaterinburgas, 14700 iedzīvotāju 2014. g., pilsētas tiesības kopš 1966. g.
- Uvarova Pilsēta Krievijā, Tambovas apgabala dienvidaustrumos, Voronas labajā krastā, 25000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Jalutorovska Pilsēta Krievijā, Tjumeņas apgabala dienvidos, Tobolas krastos, 38300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Zavodoukovska Pilsēta Krievijā, Tjumeņas apgabala dienvidrietumos, Tobolas pietekas Boļšojukas krastos, 25300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Zubcova Pilsēta Krievijā, Tveras apgabala dienvidos, piestātne pie Vazuzas ietekas Volgā, 6600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Starica Pilsēta Krievijā, Tveras apgabala dienvidos, Volgas krastos, 8300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ostaškova Pilsēta Krievijā, Tveras apgabala ziemeļrietumos, piestātne Seligera ezera dienvidu krastā, 17100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Krasnoslobodska Pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabala dienvidaustrumos, Volgas kreisajā krastā, 16700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Volžska Pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabala dienvidos, osta Volgogradas ūdenskrātuves krastā, 326800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Surovikina Pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabala dienvidrietumos, pie Čiras ietekas Cimļanskas ūdenskrātuvē, 19600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ustjužna Pilsēta Krievijā, Vologdas apgabala dienvidrietumos, piestātne Mologas krastos, 8900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Belozjorska Pilsēta Krievijā, Vologdas apgabalā, rajona administratīvais centrs, piestātne Belojes ezera dienvidu krastā, 9380 iedzīvotāju (2014. g.), vēstures avotos pirmo reizi minēta 862. g.
- Bogučara Pilsēta Krievijā, Voroņežas apgabala dienvidos, Bogučarkas krastos, rajona administratīvais centrs, 11200 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1779. g.
- Usmaņa Pilsēta Krievijas Ļipeckas apgabala dienvidos, Usmaņas krastos, 19400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Zernograda Pilsēta Krievijas Rostovas apgabala dienvidrietumos, 25800 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1960. g. saucās Zernovoja.
- Žeļeznovodska Pilsēta Krievijas Stavropoles novada dienvidos 570-650 m vjl., 24400 iedzīvotāju (2010. g.).
- Atuša pilsēta Ķīnā (_Artux_), Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā apgabala rietumos, Tjanšana dienvidu piekājē.
- Hotena Pilsēta Ķīnā ("Hotan"), Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģiona dienvidrietumos 1382 m vjl., 322300 iedzīvotāju (2010. g.); Hetiana; Hotana.
- Šigadze Pilsēta Ķīnā ("Shigaste"), Tibetas autonomajā reģiona dienvidos, līdzenumā pie Ņangču ietekas Bramaputrā, 703300 iedzīvotāju (2014. g.), amatniecības un tirdzniecības centrs, Džonlunbu klosteris - pančenlamas rezidence.
- Tunliao Pilsēta Ķīnā ("Tongliao"), Iekšējās Mongolijas autonomā reģiona dienvidaustrumos, 3139000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Jekena Pilsēta Ķīnas rietumu daļā ("Yarkant"), Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģiona dienvidrietumos, Jarkantas kreisajā krastā, oāzes centrs.
- Kašgara Pilsēta Ķīnas rietumu daļā ("Kashgar"), Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģiona dienvidrietumos, oāzē Tjanšana dienvidu piekājē, 340600 iedzīvotāju (2000. g.).
- Stende Pilsēta Latvijā, Kurzemē, Talsu novada dienvidu daļā (1950.-2008. g. Talsu rajonā, līdz 1949. g. Talsu apriņķī) 115 km no Rīgas un 12 km no Talsiem, pilsētas tiesības kopš 1991. g., pilsētciemats no 1950. g., kā apdzīvota vieta sāk veidoties ap 1900. gadu sakarā ar dzelzceļa būvi.
- Sabile Pilsēta Latvijā, Kurzemes vidienē, Talsu novada dienvidu daļā 108 km no Rīgas un 24 km no Talsiem, pilsētas tiesības kopš 1917. g., vēstures avotos pirmo reizi minēta 1253. gadā.
- Invernesa pilsēta Lielbritānijā (_Inverness_), Skotijas ziemeļu daļā, osta Marifērta dienvidu krastā un Kaledonijas kanāla ziemeļaustrumu galā, 58000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Grimsbi pilsēta Lielbritānijā ("Grimsby, Great Grimsby"), Anglijas austrumos, Hambera dienvidrietumu piekrastē, 88200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ērvina pilsēta Lielbritānijā, Skotijā, Fērtofklaida dienvidaustrumu piekrastē.
- Trūna pilsēta Lielbritānijā, Skotijā, Fērtofklaida dienvidaustrumu piekrastē.
- Antalaha pilsēta Madagaskarā (_Antalaha_), Ancirananas štata dienvidaustrumu daļā, Indijas okeāna piekrastē.
- Amizmiza pilsēta Marokā (_Amizmiz_), Marrākeša-Tānsīfta-Hauza reģiona dienvidu daļā.
- Aulmāsa pilsēta Marokā (_Oulmes_), Rabātas-Salē-Zemmūras-Zajeras reģiona dienvidaustrumu daļā.
- Hatgala Pilsēta Mongolijā, Huvsgula aimakā, Huvsgula ezera dienvidu galā, 3000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Ariamsfleja pilsēta Namībijā (_Ariamsvlei_), Karasas reģiona dienvidrietumos.
- Agije pilsēta Nigērā (_Aguié_), Maradi reģiona dienvidu daļā.
- Adikpo pilsēta Nigērijā (_Adikpo_), Benue štata dienvidaustrumu daļā.
- Agaije pilsēta Nigērijā (_Agaie_), Nigēras štata dienvidaustrumos.
- Alkaleri pilsēta Nigērijā, Bauči štata dienvidaustrumu daļā.
- Hjirkenēse pilsēta Norvēģijas ziemeļos (_Kirkenes_), Finmarkas filkē, osta Barenca jūras Varangerfjorda dienvidu krastā, 3500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ahmadpurīsta pilsēta Pakistānā (_Ahmadpur East_), Pendžābas štata dienvidu daļā.
- Ambo pilsēta Peru (_Ambo_), Vanuko reģiona dienvidu daļā.
- Bareiru Pilsēta Portugālē ("Barreiro"), Setubalas apgabalā, zvejas osta Težu estuāra dienvidu krastos, 78800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kopera Pilsēta Slovēnijā ("Koper"), Slovēnijas piejūras reģionā, osta Triestes līča dienvidos, 25800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kemi pilsēta Somijā (_Kemi_), Lapzemes reģiona dienvidrietumos, Botnijas līča ziemeļu piekrastē, 22300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lapēnranta pilsēta Somijā (somu val. _Lappeenranta_, zviedru val. _Villmanstrand_), Dienvidkarēlijas reģiona administratīvais centrs, osta Saimā ezera dienvidu krastā, 72700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lahti Pilsēta Somijas dienvidos ("Lahti"), Peijethemes reģiona administratīvais centrs, osta Peijennes ezera dienvidu krastā, 103400 iedzīvotāju (2015. g.).
- Agvarda pilsēta Spānijā (_A Guarda_), Galisijas autonomā apgabala dienvidrietumos, Atlantijas okeāna piekrastē.
- Agilasa pilsēta Spānijā (_Águilas_), Mursijas autonomā apgabala dienvidos, Vidusjūras piekrastē, 35000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Reinaha pilsēta Šveicē (_Reinach_), Ārgavas kantona dienvidos, 18900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Funē pilsēta Šveicē, Vo kantona dienvidrietumu daļā, Ženēvas ezera piekrastē.
- Iverdonlebēna Pilsēta Šveices rietumos (fr. "Yverdon-les-Bains"), Vo kantonā, Neišateles ezera dienvidrietumu krastā, 28900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Horega Pilsēta Tadžikistānas dienvidos ("Khorog"), Pamira dienvidrietumos, Pjandžas labajā krastā, pie Guntas ietekas, Kalnu Badahšanas autonomā vilojata administratīvais centrs, 30000 iedzīvotāju (2003. g.).
- Sonkhla Pilsēta Taizemē ("Songkhla"), valsts dienvidos, Malakas pussalas austrumu krastā, osta Siāmas līča dienvidrietumos, provinces administratīvais centrs, 84300 iedzīvotāju (2000. g.).
- Mvanza Pilsēta Tanzānijā, valsts ziemeļu daļā, provinces administratīvais centrs, osta Viktorijas ezera dienvidu krastā, 349600 iedzīvotāju (2002. g.).
- Menzelburgība Pilsēta Tunisijas ziemeļos ("Menzel Bourguiba"), Binzartas vilājā, Binzartas ezera dienvidu krastā, 54500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Akšehira pilsēta Turcijā (_Akşehir_), Konjas ila rietumu daļā, Akšehira ezera dienvidu krastā, 62000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Albajraka pilsēta Turcijā (_Albayrak_), Vanas ila dienvidaustrumos.
- Aliaga pilsēta Turcijā (_Aliağa_), Izmiras ilā, Egejas jūras Čandarli līča dienvidu piekrastē.
- Apostolove pilsēta Ukrainā (_Апостолове_), Dņepropetrovskas apgabala dienvidrietumos, rajona administratīvais centrs, 14400 iedzīvotāju (2013. g.), dzelzceļa mezgls.
- Arciza pilsēta Ukrainā (_Арциз_), Odesas apgabala dienvidu daļā, 15200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Marhaneca Pilsēta Ukrainā, Dņepropetrovskas apgabala dienvidos, 48500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Mariupole Pilsēta Ukrainā, Doneckas apgabala dienvidos, osta Azovas jūras krastā, pie Kaļmiusas grīvas, 461800 iedzīvotāju (2007. g.), 1948.-1989. g. saucās Ždanova.
- Kamjaneca-Podiļska Pilsēta Ukrainā, Hmeļņickas apgabala dienvidos, Smotričas krastos, 102700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bilacerkva Pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabala dienvidrietumos, Rosas krastos, 210900 iedzīvotāju (2013. g.), vēstures avotos pirmo reizi minēta 1155. g.; Bila Cerkva
- Bobrineca Pilsēta Ukrainā, Kirovohradas apgabala dienvidos, rajona administratīvais centrs, 11000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Miusinska Pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabala dienvidos, Miusas krastos, 4700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Skole Pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabala dienvidu daļā, 6300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Radiviļiva Pilsēta Ukrainā, Rivnes apgabala dienvidrietumos, 10500 iedzīvotāju (2013. g.); līdz 1940. g. saucās - Radzivilova, 1940.-1992. g. - Červonoarmeiska.
- Bučača Pilsēta Ukrainā, Ternopiļas apgabala dienvidrietumos, Stripas krastos, 12600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Beršada Pilsēta Ukrainā, Vinnicas apgabala dienvidaustrumos, Dohnas krastos, rajona administratīvais centrs, 13160 iedzīvotāju (2013. g.).
- Novovolinska Pilsēta Ukrainā, Volīnijas apgabala dienvidrietumos, 53200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ustiluha Pilsēta Ukrainā, Volīnijas apgabala dienvidrietumos, pie Luhas ietekas Bugā, 2200 iedzīvotāju (2015. g.).
- Antracita pilsēta Ukrainas austrumos (_Антрацит_), Luhanskas apgabala dienvidu daļā, 54640 iedzīvotāju (2013. g.), līdz 1962. g. saucās Bokovoantracita.
- Almada Pilsēta un muncipilitāte Portugālē ("Almada"), Težu estuāra dienvidu krastā, iepretim Lisabonai, 174000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Sitka Pilsēta un osta ASV ("Sitka"), Aļaskas štata dienvidaustrumu daļā, Aleksandra arhipelāga Baranova salā, Klusā okeāna piekrastē, 8900 iedzīvotāju (2015. g.).
- Angora pilsēta Uzbekistānā (_Angor_), Surhondarjas vilajeta dienvidu daļā.
- Asaka pilsēta Uzbekistānā (_Asaka_), Andidžonas vilojata dienvidu daļā.
- Kuvasoja Pilsēta Uzbekistānā ("Quvasoy"), Fergānas vilajeta dienvidaustrumos, 71500 iedzīvotāju (2005. g.).
- Urguta Pilsēta Uzbekistānā ("Urgut"), Samarkandas vilajeta dienvidaustrumos, Zeravšanas grēdas priekškalnē, 51500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Marhamata Pilsēta Uzbekistānā, Andidžonas apgabala dienvidos, Fergānas ielejā, Dienvidu Fergānas kanāla krastā, 15800 iedzīvotāju (2010. g.).
- Talimardžana Pilsēta Uzbekistānā, Kaškadarjas vilajeta dienvidos, pie Turkmenistānas robežas, 9900 iedzīvotāju (2004. g.).
- Piskenta Pilsēta Uzbekistānā, Taškentas vilajeta dienvidu daļā, 30800 iedzīvotāju (2010. g.).
- Kukshāfene pilsēta Vācijā (_Cuxhaven_), Lejassaksijas federālās zemes ziemeļos, Elbas estuāra dienvidu krastā pie Ziemeļjūras, 48300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Huskvarna Pilsēta Zviedrijā ("Huskvarna"), Smolandē, pie Veterna dienvidu gala, 21500 iedzīvotāju (2010. g.), 1689. g. pie Huskvarnas upes ierīkoja šauteņu rūpnīcu, kas kļuva par pamatu rūpniecības sākumam, pilsētas tiesības kopš 1911. g.
- Jenšēpinga Pilsēta Zviedrijā, ziemeļrietumu Smolandē, pie Veterna ezera dienvidu gala, lēnes administratīvais centrs, 61600 iedzīvotāju (2010. g.), pilsētas tiesības kopš 1284. g.
- Asveja Pilsētciemats Baltkrievijā, Vitebskas apgabala ziemeļos, netālu no Latvijas un Krievijas robežas, Asvejas ezera dienvidu krastā, 1300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Ustjordinska Pilsētciemats Krievijas Irkutskas apgabala dienvidaustrumos, Kudas krastos, 14550 iedzīvotāju (2017. g.).
- Puduļu pilskalns pilskalns Aizkraukles novada Aiviekstes pagastā, Odzes ezera dienvidaustrumu galā, savrups, 20 m augsts paugurs, plakums — ovāls \~50 x 25 m, domājams, ka bijis apdzīvots līdz \~8. gs.
- Kapličas kalns pilskalns Aizputes pagastā, 500 m uz ziemeļaustrumiem no Ievades, ar mežu apauguša paugura dienvidu daļa, ko atdala puslokveida valnis (garums - 25 m, augstums - 1,5 m) un \~8 m plats grāvis, plakumu (~65 m diametrā) no visām pusēm aptver \~3 m augsts valnis ar \~3 m pārrakumu dienvidu pusē; 18. gs. uzcelta kapliča, kas nav saglabājusies.
- Nametkalns Pilskalns Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, kokiem apauguša paugura dienvidaustrumu daļa, tā dienvidu nogāze ir ļoti stāva (augstums - 30 m), plakums - daļēji izlīdzināts - 40 x 50 m.
- Dauguļu Kapču kalns pilskalns Krāslavas novada Andzeļu pagasta Dauguļos, garena paugura dienvidaustrumu galā, kas virs tuvākās apkārtnes paceļas 12-14 m, plakums ovāls (~50 x 20 m), ko no pārējā paugura norobežo 4 vaļņi un grāvji, no 3 pusēm apliec divas terases, pirmā no tām izveidota 3-4 m zem plakuma līmeņa un ir līdz 5 m plata, otrā terase atrodas \~2 m zemāk un ir līdz 3 m plata, pilskalna ziemeļrietumu pusē abas terases pāriet nocietinājuma grāvjos.
- Okras pilskalns pilskalns Krāslavas novada Kastuļinas pagastā, Dubuļu ezera dienvidaustrumu krastā, tas ir 12-15 m augsta paugura ziemeļaustrumu gals, kas nocietināts ar 2 grāvjiem un 2 vaļņiem, plakums — 35 x 15 m, datējums nav zināms.
- Robežnieku pilskalns pilskalns Krāslavas novada Robežnieku pagastā, Lielā Gusena ezera dienvidu krasta pussalas šaurākajā vidusdaļā, nocietināts ar grāvjiem un vaļņiem, plakums — 75 x 30 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.; Pustiņas pilskalns.
- Ķezberkalns Pilskalns Limbažos, netālu no Mazezera dienvidu krasta, līdz 10 m augsts paugurs, rietumu pusē grava, austrumu pusē mitra pļava, dienvidu pusē bijis norobežots ar valni un grāvi, plakums - 50 x 70 m, bijis apdzīvots 9-12 gs.
- Maskavas pilskalns pilskalns Višķu pagastā, Višķu ezera dienvidu krastā, savrups, \~15 m augsts paugurs, ko austrumu un dienvidu pusē norobežo līdz 20 m dziļas gravas, postīts rokot granti, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.; Maskovskajas pilskalns; Gorodok.
- Kvadnadalshnjugirs piramidāla smaile Ēraifajēkitla vulkāna kalderas ziemeļrietumu malā, Islandes augstākā virsotne, valsts dienvidaustrumos Vahdnajēgidla ledāja dienvidu malā Vahdnajēgidla nacionālajā parkā; augstums - 2119 m, klinšaina, izolēta lavas virsotne, nunataks.
- kareivis Pirmā (zemākā) dienesta pakāpe daudzu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- matrozis Pirmā (zemākā) dienesta pakāpe daudzu valstu kara flotēs; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- ierindnieks Pirmā (zemākā) dienesta pakāpe dažu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe; arī kareivis.
- Stāmerienas pagasta teritorija pirmskara Stāmerienas pagasta dienvidu daļa pievienota tagadējam Stradu pagastam, savukārt tagadējā Stāmerienas pagastā iekļauta bijušā Kalncempju pagasta dienvidaustrumu daļa un nedaudz no bijušā Annas pagasta.
- kalada Plāna svētīta dievmaizīte, ko pēc katoļu tradīcijas cep Ziemassvētkos.
- Klusā okeāna dienvidu pacēlums plašs apgabals Klusā okeāna dienvidu daļā starp Klusā okeāna Austrumu pacēlumu un Austrālijas-Antarktīdas pacēlumu, garums \~4300 km, platums 500-1500 km, vidējais dziļums - 2500-3000 m.
- Sauleskalns Plašs reljefa pacēlums Limbažu viļņotā līdzenuma dienvidu malā, Krimuldas pagastā, absolūtais augstums - 110 m vjl., relatīvais augstums - ziemeļu pusē 45 m.
- Obščijsirts Platoveida augstiene Austrumeiropas līdzenuma dienvidaustrumos, gar Piekaspijas zemienes ziemeļu robežu, Krievijā un Kazahstānā, garums - 500 km, rietumu-austrumu virzienā pakāpeniski paaugstinās līdz 405 m, veido ūdensšķirtni starp Volgas un Urālas upi.
- Solgonas skrausts platoveida kalnu grēda Austrumsibīrijā, starp Kuzņeckas Alatavu un Austrumsajāniem, Krievijas Krasnojarskas novada dienvidos un Hakasijas Republikā, garums - 120 km, platums - 40 km, augstums - līdz 875 m.
- augstfrekvences plazmotrons plazmotrons, kurā pa dielektriska materiāla cauruli plūstošu gāzi sakarsē augstfrekvences (10^5^–10^10^ Hz) izlādē; plazmas strūklai ir neliels ātrums (15–50 m/s), un tā ir tīra.
- brandži Pļaujas jeb Jumja dienas ēdiens - ūdenī novārītas zirņu vai pupu pākstis.
- diagonālā riepa pneimatiskā riepa, kuras karkasa un brekera korda diegi novietoti 30–40° leņķī pret tās simetrijas plakni.
- kvestors Policista dienesta pakāpe Itālijā.
- Ku Polinēziešu kara dieva havajiešu variants, citur saukts par Tu.
- Sudžata Populāra Taizemes budistu mīta galvenā varone, bagāta zemes īpašnieka meita, kas nesa ziedojumu - rīsu un treknu pienu - bodhi koka dievam.
- Ēna prefektūra Francijā, Augšfrancijas reģiona dienvidaustrumos.
- piētisms Protestantiska kustība, kas radās 17. gadsimtā un kam raksturīga dievbijīga didaktika un askētisms ikdienas dzīvē.
- Luksemburga province Beļģijā, Valonijas reģiona dienvidu daļā.
- Alakanta province Spānijā (_Alacant_), Valensijas apgabala dienvidos.
- Avila province Spānijā (_Ávila_), Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala dienvidu daļā.
- Atabaskas kāpu provinces parks provinces nozīmes dabas piemineklis Kanādā, Saskačevanas provincē Kanādā, Atabaskas ezera dienvidu piekrastē.
- Kurķis prūšu mitoloģijā - zemāka ranga dievs vai gars, kas īpaši daudzināts ražas novākšanas laikā.
- pusnakts Pulksteņa laika moments, kad mainās kalendāra dienas; divdesmit četri (attiecībā pret iepriekšējo dienu), nulle nulle, arī nulle (attiecībā pret nākamo dienu).
- pusnakts stunda Pulksteņa laika moments, kad mainās kalendāra dienas.
- Zannichellia palustris purva diedzene.
- Euphorbia palustris purva dievkrēsliņš.
- Baltie klāni purvs Madonas novada Indrānu pagasta dienvidaustrumu daļā, Aiviekstes kreisajā krastā starp pietekām Abaini un Zvidzi, platība 4029 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums 4 m, rietumu un ziemeļu daļā daudz ezeriņu un akaču.
- Alminas pussala pussala Āfrikas ziemeļrietumos, izvirzījums Alvoranas jūrā, tās dienvidrietumos, Gibraltāra šauruma dienvidaustrumos, Spānijas teritorija.
- Pammanas pussala pussala Sāmsalas ziemeļos, Igaunijā, Sāremā apriņķī, Soelas šauruma dienvidos.
- Aļaskas pussala pussala starp Kluso okeānu un Beringa jūras Bristoles līci (_Aļaska Peninsula_), ASV, Aļaskas štata dienvidrietumos, platība - 22000 km^2^, augstākā virsotne - Venjaminova vulkāns - 2507 m vjl.
- zilrīklīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežstrazdu apakšdzimtas lakstīgalu ģints suga ("Erithacus svecicus") ar gaiši zilām krūtīm, kam sarkanbrūns plankums vidusdaļā; izcila dziedātāja, Latvijā sastopama diezgan reti un nevienmērīgi, gājputns.
- marvari Radžastāņu etnogrāfiska grupa, dzīvo Indijā, Radžastānas štata dienvidrietumos un vidienē, atsevišķas grupas daudzās Indijas pilsētās, runā radžastāņu valodas dialektā (indoeiropiešu saimes indoāriešu grupa).
- laudes Regulārās lūgšanas katoļu baznīcā, ko izpilda dienas pirmajā pusē.
- soma Reibinošs dzēriens, kas iegūstams raudzējot kāda specifiska, Indijā augoša, auga sulu (dažkārt apgalvots, ka augs, no kā šis dzēriens gatavots, īstenībā ir halucinācijas izraisoša sēne); vēdās to dzēra dievi un cilvēki, un to uzskatīja par dievu vidutāju, kuram piemīt vara pār augu valsti, kā arī pār nemirstību.
- lacrimosa Rekviēma daļa, kas sākas ar vārdiem "Lacrimosa dies illa" (latīņu "Asaru pilna būs šī diena") un pauž dziļas skumjas, ciešanas.
- svaidīšana Reliģijā, pareizticības un katolicisma sakraments, ar kuru personas nošķir no pasaulīgās sfēras un ievada dievišķajā.
- kulta kalpotājs (retāk kalps) reliģiskas organizācijas amatpersona, kas izpilda attiecīgos rituālus un ceremonijas, vada dievkalpojumus, draudžu reliģisko dzīvi.
- upurēšana reliģisks rituāls, ziedošana dievībai, lai nodibinātu vai uzturētu kontaktu.
- Andogas grēda reljefa paaugstinājums Krievijā (_Andogskaja grjada_), Vologdas apgabala dienvidrietumu daļā, aptuveni no Beloje ezera līdz Ribinskas ūdenskrātuvei, augstums - līdz 299 m.
- apaļais resnulis resnuļu ģints suga ("Omophron limbatum"), ķermenis īsi ovāls, brūngandzeltens ar zaļu zīmējumu virspusē, sastopams ūdenstilpju krastos smilšu sērēs vai starp sakaltušu dubļu plēksnēm, kur slēpjas pa dienu.
- šķiela Retāka vieta audeklā, kura radusies, ja diegs vai dzija bijusi nepareizi ievērta, arī ja ir bijis slikts šķiets.
- Bacaras rezervāts rezervāts Gruzijā, Lielā Kaukāza dienvidu nogāzē, platība - 3000 ha, augstums - 700-1800 m vjl., dibināts 19355. g., lai saglabātu dabisko meža kompleksu un īves (koki 300-500, 1000 un vairāk gadus veci).
- Kurgaldžina rezervāts rezervāts Kazahstānā, Akmolas apgabala dienvidos, platība — 1852 kvadrātkilometru, dibināts 1968. g., lai aizsargātu un pētītu ūdensputnu ligzdošanas un apmešanās vietas.
- kozlodjorka Režīma dienests, "apsardze".
- radiālā riepa riepa, kurā korda diegi novietoti radiālā virzienā, perpendikulāri riepas simetrijas plaknei, – riepai ir laba elastība un maza rites pretestība.
- Kurzemes pussala Rietumlatvijas ziemeļu daļa starp Baltijas jūru un Rīgas līci, dienvidu robeža ir Rīgas līča dienvidu krasta līnijas turpinājums sauszemē pa līniju Kauguri — Ziemupe.
- Tinnita Rietumsemītu mitoloģijā - Kartāgas panteona dieviete - jaunava, auglības, skaidrās rasas devēja, bērnu dzimstības aizgādne.
- Kemošs Rietumsemītu mitoloģijā - moabiešu dievu panteona augstākā dievība, arī kara dievs, kuram upurēja cilvēkus, lai gūtu uzvaru karā.
- Pieirtišas līdzenums Rietumsibīrijas līdzenuma daļa Kazahstānas ziemeļos un Krievijas Omskas un Tjumeņas apgabala dienvidos, reljefs - līdzens, daudz ezeru un purvu.
- Vasjugaņje Rietumsibīrijas līdzenuma dienvidu daļa Obas un Irtišas upstarpā, Krievijā, dienvidos tas pāriet Barabas stepē, lielākais augstums - 166 m vjl., 70% teritorijas aizņem purvi.
- Išimas līdzenums Rietumsibīrijas līdzenuma dienvidu daļa starp Irtišu un Tobolu, Krievijā un Kazahstānā, daudz saldūdens un sāļūdens ezeru, vasarās nelielie ezeri un upes izžūst.
- Pieobas plato Rietumsibīrijas līdzenuma dienvidu daļa, Obas kreisajā krastā, Krievijas Altaja novadā, augstums - 250-260 m, ko saposmo Barnaulkas, Kamalas, Kulundas un Burlas ielejas (līdz 80-120 m dziļas).
- Jugla Rīgas pilsētas apkaime Vidzemes priekšpilsētā, Juglas ezera rietumu un Ķīšezera dienvidu piekrastē.
- Avoti Rīgas pilsētas pilsētas apkaime Latgales priekšpilsētā, atrodas tuvu Rīgas pilsētas centram, Daugavas labā krasta dzelzceļa loka dienvidaustrumu daļā, robežojas ar Centra, Grīziņkalna, Dārzciema un Maskavas forštates apkaimēm (robežas ir Artilērijas iela, Krāsotāju iela, Lienes iela, Avotu iela, Augusta Deglava iela, dzelzceļa loks, dzelzceļš, Dzirnavu iela un Aleksandra Čaka iela).
- ortoss Rīta dievkalpojums Austrumu baznīcā; Rietumu baznīcā tam atbilst lauda.
- rītlūgšana Rīta lūgšana; īss rīta dievkalpojums.
- izvilkums Rokdarbu tehnika - izšuvuma veidošana, izvelkot dažus auduma diegus vienā vai abos virzienos.
- Zvanu kalni rombveidīgs glaciotektoniskas izcelsmes paugurmasīvs Adzeles pacēluma dienvidu daļā uz ziemeļiem no Numernes vaļņa, Baltinavas pagastā, garums - \~2 km, platums - līdz 1,4 km, absolūtais augstums - 145 m vjl., relatīvais augstums - \~40 m
- Vakūna Romiešiem atpūtas dieviete, arī slinkuma dieviete.
- Fide Romiešu mitoloģijā - dieviete, kas personificēja dievu garantēto uzticību zvērestam.
- Sekuritata Romiešu mitoloģijā - drošības un miera dieviete.
- Febre Romiešu mitoloģijā - drudža dieviete, kurai bija svētvieta Palātija kalnā Romā.
- Kvirīns Romiešu mitoloģijā - kara dievs, iespējams, sabīņu ekvivalents Marsam, Romula identifikācija pēc viņa dievišķošanas.
- Jānuss Romiešu mitoloģijā - laika un katra iesākuma dievs, arī durvju un vārtu sargs, upju un avotu radītājs, jūrniecības aizbildnis; viņu attēloja ar divām sejām (viena vērsta pagātnē, otra - nākotnē).
- Decima Romiešu mitoloģijā - likteņa dieviete, viena no parkām, kas gādāja, lai bērns piedzimtu devītajā vai desmitajā mēnesī.
- Pīks Romiešu mitoloģijā - meža dievība, Fauna tēvs un dievietes Pomonas vīrs.
- Venera Romiešu mitoloģijā - mīlestības un skaistuma dieviete (sengrieķu mitoloģijā - Afrodīte).
- Anna Perenna romiešu mitoloģijā - nākamā jaunā gada dieviete, kurai veltītie svētki iekrita 15. martā, kad dievietei par godu tika nesti upuri un rīkotas dzīres.
- Justīcija Romiešu mitoloģijā - taisnīguma dieviete ("Justitia"), parasti attēloja kā sievieti ar zobenu un svariem, vēlāk arī ar apsēju uz acīm.
- Paksa Romiešu mitoloģijā miera dieviete.
- vienvirziena izvilkumi rūtiņas, kas audumā veidotas, izvelkot auduma diegus vienā virzienā.
- (ja) dievs (arī dieviņš) dos saka, domājot, ka vēlēšanās piepildīsies, ja dievs tā gribēs, ja liktenis tā būs lēmis.
- Ašūrs sākotnēji lokāla dievība Ašūras pilsētā Divupes ziemeļos, 2. gt. vidū p. m. ē. Asīrijas lielvalsts veidošanās laikā asīriešu panteona galvenais dievs, kara un gudrības dievs.
- Admiralitātes sala sala Aleksandra arhipelāgā ASV, Aļaskas štata dienvidaustrumos.
- Pilssala Sala Alūksnes pilsētas teritorijā, Alūksnes ezera dienvidrietumu līcī, platība - 9,9 ha, uz salas viduslaiku pils drupas, estrāde un stadions, ar sauszemi savieno tilts.
- Annobona sala Atlantijas okeānā (_Annobón, I. de_), Gvinejas līča dienvidos, Ekvatoriālās Gvinejas teritorija.
- Austrumfolklenda sala Atlantijas okeāna dienvidos (_East Falkland_), Folklenda (Malvinu) salās, Lielbritānijas teritorija.
- Aņņenkova sala sala Atlantijas okeāna dienvidos, Skotijas jūras ziemeļaustrumos, rietumos no Dienviddžordžijas salas.
- Štoltenhofu ala sala Atlantijas okeāna dienvidu daļā, Tristana da Kuņas salu arhipelāgā, platība - 0,14 kvadrātkilometru, neapdzīvota.
- Midlailenda Sala Atlantijas okeāna dienvidu daļā, Tristana da Kuņas salu arhipelāgā, platība - 0,2 kvadrātkilometri, neapdzīvota.
- Langelande sala Baltijas jūrā (_Langeland_), Dānijas arhipelāga dienvidos, platība - 284 kvadrātkilometri, līdz 46 m augsta morēnu pauguraine, dižskābaržu meži.
- Lollande Sala Baltijas jūrā (dāņu val. "Lolland"), Dānijas arhipelāga dienvidos, platība - 1241 kvadrātkilometrs, augstums - līdz 25 m, ar Falsteras salu savieno tilti, prāmja satiksme ar Fēmarnas salu (Vācijā).
- Falstera Sala Baltijas jūrā, Dānijas arhipelāga dienvidaustrumos, platība - 514 kvadrātkilometru, paugurains līdzenums, augstums - līdz 44 m vjl.
- Singe sala Baltijas jūras Botnijas līča dienvidrietumos, Olandshava šauruma ziemeļrietumos, Zviedrijā, Stokholmas lēnē.
- Mēna sala Baltijas jūras rietumos, Dānijas Zēlandes reģiona dienvidrietumos, jūras šaurumi to atdala no Zēlandes un Falsteras salas.
- Aegna sala Baltijas jūras Somu līča dienvidrietumu daļā, Igaunijas teritorija, 14 km uz ziemeļiem no Tallinas.
- Lāču sala sala Barenca jūrā, Svalbāras arhipelāga dienvidos Norvēģijas teritorija, platība - 178 kvadrātkilometri, dienvidu daļā līdz 536 m augsts plato, kalnu tundra, meteoroloģiskā stacija.
- Arakamčečena sala Beringa šauruma dienvidaustrumos (_Arakamčečen, ostrov_), Čukču pussalas piekrastē, Krievijas Čukotkas autonomajā apgabalā.
- Longailenda Sala Bismarka arhipelāga dienvidrietumu daļā ("Long"), starp Bismarka jūru un Vitjaza šaurumu, garums - \~30 km, lielākais platums - \~25 km.
- Alsa sala Dānijā (_Als_), Mazajā Beltā, Dānijas arhipelāga dienvidrietumos, platība - 314 km^2^, 51300 iedzīvotāju (2010. g.), līdz 81 m augsta morēnu pauguraine, 1864.-1920. g. piederēja Vācijai.
- Anghijaka sala Deivisa šauruma dienvidrietumos (_Angijak Island_), Kanādas teritorija, Bafina salas dienvidaustrumu piekrastē.
- Akimiski sala Džeimsa līcī (_Akimiski Island_), Kanādā, Hudzonas līča dienvidu atzarā.
- Sūroja sala Fēru salu arhipelāga dienvidos.
- Skiuvoja sala Fēru salu arhipelāga dienvidu daļā, uz rietumiem no Sandojas salas dienvidu gala.
- Avalau sala Funafuti atola dienvidu daļā (_Avalau_), Tuvalu teritorija.
- Ķenguru sala sala Indijas okeāna Lielajā Austrālijas līcī ("Kangaroo Island"), Austrālijas kontinenta dienvidu piekrastē, platība - 4351 kvadrātkilometrs, garums - 144 km, platums - 40 km, augstums - līdz 300 m.
- Kjusju sala Japānas arhipelāga dienvidos (japāņu valodā "九州"), trešā lielākā sala (aiz Honsju un Hokaido), platība - 37400 kvadrātkilometru (kopā ar blakussalām - 42600 kvadrātkilometru), augstākā virsotne - 1788 m, administratīvi iedalīta 7 prefektūrās.
- Antipaksa sala Jonijas jūrā (_Antípaxoi, Nísos_), Kerkīras šauruma dienvidos, Grieķijas teritorija.
- Hallandsvedere sala Kategata dienvidaustrumos, Zviedrijas teritorija, Skones lēnē.
- Endelāve sala Kategata dienvidrietumos, Dānijas Vidusjitlandes reģiona teritorija.
- Tutuila Sala Klusā okeāna dienvidrietumos, Amerikāņu Samoa Teritorijā, platība - 135 kvadrātkilometri, garums - 30 km, platums - līdz 11 km, erodēts vulkānisks masīvs, krauji krasti, piekrastē koraļļu rifi.
- Revijahihedo sala sala Klusā okeāna ziemeļaustrumu daļā (“Revillagigedo Island”), Aleksandra arhipelāgā, ASV Aļaskas štata dienvidos.
- Šikoku sala Klusajā okeānā (japāņu valodā "四国"), Japānas arhipelāga dienvidos, platība - 17800 kvadrātkilometru, 4,1 mlj iedzīvotāju (2005. g.).
- Skomera sala Ķeltu jūras ziemeļos, Sentdžordža šaurumā, Lielbritānijā, Velsas dienvidrietumos, Sentbraidsa līča dienvidos.
- Basa sala Lamanša dienvidrietumos (_Batz_), Francijas piekrastē, Bretaņas reģionā.
- Ērē sala Mazā Belta dienvidu daļā, Dānijas teritorija, Dienviddānijas reģionā.
- Jaunkaledonija Sala Okeānijā (fr. val. "Nouvelle Caledonie", angļu val. "New Caledonia"), Klusā okeāna dienvidrietumu daļā, platība - 16117 kvadrātkilometri, garums - 400 km, augstākās virsotnes >1600 m vjl.
- Abū el Abjada sala Persijas līča dienvidos (_Abū al Abyaḑ_), Apvienoto Arābu Emirātā, Abū Dabī emirāta teritorija.
- Arzena sala Persijas līča dienvidos (_Arzanah_), Apvienoyo Arābu Emirātu teritorija.
- Vilhelmeja sala Špicbergenas arhipelāga Hinlopena šauruma dienvidu daļā.
- Raivavae Sala Tubuai salu grupā Klusā okeāna dienvidos, Franču Polinēzijā, augstums - līdz 435 m.
- Rimatara Sala Tubuai salu grupā Klusā okeāna dienvidos, Franču Polinēzijā.
- Ruruta Sala Tubuai salu grupā Klusā okeāna dienvidos, Franču Polinēzijā.
- Akpatoka sala Ungavas līcī (_Akpatok Island_), Labradoras jūras Hudzona šauruma dienvidos, Kanādas teritorija.
- Andersona sala sala Vedela jūras ziemeļos (_Anderson Island_), ziemeļaustrumos no Antarktīdas pussalas, Antarktīdas šauruma dienvidaustrumos.
- Džerba Sala Vidusjūrā ("Djerba"), Tunisijas piekrastē, Gābisas līča dienvidos, 5 km no kontinenta, platība - 538 kvadrātkilometri, 163700 iedzīvotāju (2014. g.), iecienīts kūrorts.
- Shauvena-Deivelande sala Ziemeļjūrā, Nīderlandes Zēlandes provinces teritorija, atrodas starp Vālas un Māsas grīvlīča dienvidu atzaru un Austrumšeldu.
- Vangeroge sala Ziemeļjūrā, Vācu līča dienvidos, Vācijas piekrastē, viena no Austrumfrīzu salām, atrodas šīs grupas austrumos.
- Baltruma sala Ziemeļjūrā, Vācu līča dienvidos, Vācijas piekrastē, viena no Austrumfrīzu salām.
- Juiste sala Ziemeļjūrā, Vācu līča dienvidos, Vācijas piekrastē, viena no Austrumfrīzu salām.
- Memmerte sala Ziemeļjūrā, Vācu līča dienvidos, Vācijas piekrastē, viena no Austrumfrīzu salām.
- Špīkeroga sala Ziemeļjūrā, Vācu līča dienvidos, Vācijas piekrastē, viena no Austrumfrīzu salām.
- Jomkipurs Salabšanas svētki (ebr. val. "jōm hakkipūrīm"), "Salīdzināšanas diena", gavēņa diena - ebreju lielākie svētki, tiek svinēti septembrī vai oktobrī.
- Luajotē salas salas Klusā okeāna dienvidrietumos (fr. val. "Iles Loyaute"), pieder pie Francijas aizjūras teritorijas Jaunkaledonijas, platība - 2072 kvadrātkilometri, \~20000 iedzīvotāju, lielākais augstums - 138 m; Lojaltī salas.
- Santakrusas salas salas Klusā okeāna dienvidrietumu daļā ("Santa Cruz"), uz ziemeļiem no Jaunhebridu salām, Zālamana Salu valstī, kopējā platība — 938 kvadrātkilometri, augstums — līdz 920 m vjl.
- Oklendas salas salas Klusā okeāna dienvidrietumu daļā, Jaunzēlandē (~700 km uz dienvidiem no Dienvidsalas), platība - 680 km^2^ (lielākā sala - 606 km^2^, grupā arī 5 sīkas salas), vulkāniskas izcelsmes, līdz 610 m vjl., neapdzīvotas.
- Ancilus ezers saldūdens ezers, kas Baltijas jūras ieplakā pastāvēja pēcleduslaikmeta boreālajā laikā (pirms 9000-8300 gadu), krasta veidojumi Latvijā sastopami tikai Kurzemes pussalā, Rīgas līča dienvidu daļā šī ezera līmenis bija par 5-6 m zemāks par pašreizējo jūras līmeni.
- Akkels sālsezers Kazahstānā (_Aqköl_), Kostanajas apgabala dienvidos.
- Akjatans sālsezers Turcijā (_Akyatan Gölü_), Adanas ila dienvidu daļā.
- Aposla salas salu grupa ASV (_Apostle Islands_), Augšezera dienvidrietumu piekrastē, Viskonsinas štata teritorija.
- Četema salas salu grupa Klusā okeāna dienvidu daļā ("Chatham Islands"), 860 km austrumiem no Jaunzēlandes (pieder Jaunzēlandei), platība — 966 kvadrātkilometri, 652 iedzīvotāji (2005. g.).
- Antipodu sala salu grupa Klusā okeāna dienvidu daļā, Jaunzēlandes teritorija, \~750 km uz dienvidaustrumiem no Dienvidsalas.
- Samaņkas Samaņkas ezers - atrodas Medumu pagasta dienvidos, pie Lietuvas robežas, 142,7 m vjl., garums - \~800 m, lielākais platums - \~400 m; Samankas ezers; Samaņku ezers.
- Samaņkas Samaņkas kalns - atrodas Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Medumu pagasta dienvidos, paugura garums - 1,1 km, platums - līdz 0,6 km, absolūtais augstums - 173,2 m vjl., relatīvais augstums - 30,5 m, rietumu un dienvidu nogāzes stāvas, virsa klaja; Samaņku kalns.
- Samoa Samoa Neatkarīgā Valsts - atrodas Okeānijas centrālajā daļā (Polinēzijā), Klusā okeāna dienvidrietumos, ietver divas lielākās salas Samoa salu arhipelāga rietumu daļā (Savaji un Upolu ), kā arī septiņas mazākas salas; platība - 2831 kvadrātkilometrs, 192000 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Apija, administratīvais iedalījums - 11 apgabalu.
- purānas Sanskrita literatūras pieminekļi, hinduisma svētās grāmatas, kas katra veltīta kāda dieva kultam un stāsta par visu radību izcelsmi, dieviem, gudrajiem, valdniekiem.
- Valdemārpils ezers Sasmakas ezera dienvidu daļa Talsu novada Ārlavas pagastā; padomju laikā arī visa ezera oficiālais nosaukums.
- sauldiena Saulaina diena.
- Ašims sausgultne Čadā (_Achim, Ouadi_), uz Borku-Ennedi-Tibestī reģiona dienvidu robežas.
- Aršeji sausgultne Čadā (_Archeī, Ouadi_), Borku-Ennedi-Tībestī reģiona dienvidaustrumos, Ennedi plato dienvidrietumu malā.
- Ašisu sausgultne Kazahstānā (_Așșısw_), Pavlodaras apgabala dienvidu daļā.
- Atasu sausgultne Kazahstānā (_Atasw_), Karghandi apgabala dienvidu daļā.
- Alāmarvdašta sausgultne un ūdenstece Irānā (_‘Alāmarcdasht, Rūd-e_), Fārsas ostāna dienvidrietumos, lietus sezonā Mandas kreisā krasta pieteka.
- vismūžiņš Savienojumā "vismūžiņa diendusa" - nāve.
- drošības poga saziņas iekārta ar signālpogu, kas atrodas aprocē vai kulonā un nodrošina cilvēka diennakts uzraudzību, neatliekamo palīdzību un psiholoģisko atbalstu ārkārtas situācijās.
- Narvas līcis sekls līcis Somu līča dienvidaustrumos, iesniedzas sauszemē — \~40 km, platums pie ieejas — \~90 km, dziļums — 30-64 m.
- mesāpiji Sena illiriešu tauta dienvidaustrumu Itālijā un Kalabrijā, kas asimilējās ar romiešiem ap 1. gs. p. m. ē.
- konsekrācija Senā Romā akts, ar ko kādu priekšmetu vai vietu nodeva dievības īpašumā; ķeizaru laikā mirušā ķeizara vai ķeizara nama locekļa oficiāla izsludināšana par dievu.
- Anate Senajā Ēģiptē kareivīga dievība, dieva Ra meita, kas bija arī liellopu aizgādne.
- augurs Senajā Romā - priesteris, kas pēc dabas parādībām, it īpaši putnu dziesmām un lidojuma, iztulkoja dievu gribu.
- Allāta Senarābu (Sīrijas tuksnesis) mitoloģijā - debesu un lietus dieviete, mākoņu un zibeņu pavēlniece un kara dieviete.
- Jurizdikas apmetnes senas dzīvesvietas Ludzas novada Isnaudas pagastā, Lielā Ludzas ezera dienvidu krastā, Jurizdikas ragā, atrasti vidējam un vēlajam neolītam raksturīgi priekšmeti.
- nartekss Senējās kristīgās baznīcās sevišķs nodalījums, kur pa dievkalpošanas laiku stāvēja grēku nožēlotāji, apsēstie u. c.
- menāda Sengrieķu mitoloģijā - auglības un vīna dieva Dionīsa (Bakha) priesteriene un viena no viņa orģiju līdzdalībniecēm; bakhante.
- Hermafrodīts Sengrieķu mitoloģijā - dievu ziņneša Hermeja un skaistuma dieves Afrodītes dēls, ko dievi bija savienojuši ar nimfu Salmakīdu tā, ka viņi bija kļuvuši par vienu ķermeni.
- ambrozija Sengrieķu mitoloģijā - Olimpa dievu ēdiens un smaržīga ziede, kura uztur dievu nemirstību un mūžīgo jaunību.
- Atropa Sengrieķu mitoloģijā - viena no trim likteņa dievietēm moirām, kas pārgrieza cilvēka dzīves pavedienu.
- Kelifas Uzboja sengultne Karakuma dienvidaustrumos, gk. Turkmenistānā, senāk Balhabas upes (sākas Afganistānā) gultne, tagad solončaku ieplaku sistēma, garums — 180 km, platums — 400-1500 m, \~100 km garš posms ietverts Karakuma kanālā.
- meteņi seni latviešu ziemas aizvadīšanas svētki; februāra 12. diena, kuras vakarā pēc senču ticējumiem Laima met savas dāvanas (no tā meteņa vārds), ar to noslēdzas ķekatu laiks un seko klusais laiks ar pavasara dienu darbiem; gavēņa priekšvakars (lejasvācu "fastelauendt"), no tā - vastlāvji.
- pāndava senindiešu eposa "Mahābhārata" varoņi - pieci valdnieka Pāndu dēli: Judhišthira, Bhīma, Ardžuna, Nakula un Shadeva; Pāndu tikai nosacīti ir viņu tēvs, jo viņam nevarēja būt bērni, īstie tēvi bija dievi Dharma, Vāju, Indra un Ašvini (dvīņiem Nakula un Shadeva).
- Mahiša Senindiešu mitoloģijā - "bifelis", dēmosn, ko nogalināja dieviete Durga.
- Namuči Senindiešu mitoloģijā - dēmons, Danu dēls, kurš piedzirdīja dievu Indru un atņēma viņam spēku, bet tika pieveikts.
- dāsas Senindiešu mitoloģijā - dieviem naidīgi dēmoni, kā arī ciltis, kas negodāja dievus, t. i. neārieši.
- Aranjānī Senindiešu mitoloģijā - meža dieviete, meža personifikācija, meža māte, visu meža zvēru radītāja, kas palīdzēja ceļiniekiem, kas apmaldījušies, un dāvāja ēdienu.
- gana senindiešu mitoloģijā - noslēgta dievību (parasti zemāko dievu un pusdievu) grupa (kopiena), kurā ietilpa deviņas mitoloģisko personu grupas (dievi vai pusdievi), kas darbojās kā Šivas palīgi un to priekšgalā bija viņu vadonis Ganeša, Šivas un Pārvatī dēls.
- Trita Āptja senindiešu mitoloģijā - otršķirīga dievība, kas saistīta ar ūdeni un ar uguni, kā arī viņam ir cieša saistība ar debesīm.
- Šušna Senindiešu mitoloģijā - sausuma dēmons, viens no asurām, kuru uzvarēja dievs Indra; viņu iztēlojās kā ragainu, šņācošu čūsku, kas dēj olas.
- okeāna sakulšana senindiešu mitoloģijā - universa radīšana, ko veica dievi (devas) un dēmoni (asuras).
- Anila senindiešu mitoloģijā - viens no astoņiem vasu, vēja dievs, Pradžāpati dēls (dažkārt dēvēts par Dharmas un Svāsas dēlu).
- Stribogs Senkrievu mitoloģijā - vēja dievs, kas ar saknēm izrauj kokus un nogalina cilvēkus.
- Dēkla Senlatviešu likteņlēmēja dievība, pēc ticējumiem noteikusi bērna likteni, bieži minēta kopā ar Laimu, dažkārt tās vietā.
- lībācija Seno romiešu dzērienu ziedošana, ko kā patstāvīgu ziedojumu vai kopā ar citiem veltīja dieviem un mirušo gariem, izlejot zemē pirms un pēc ēšanas dažas dzēriena (parasti vīna) lāses.
- fauni Seno romiešu meža dievības (atbilst grieķu satīriem), meža un auglības dieva Fauna dēli; bieži vien tiek attēloti ar nelieliem ragiem, āža kājām un asti.
- grācija Seno romiešu mitoloģijā - jebkura no trijām skaistuma dievietēm (Aglaja, Eifrosīna un Talija), Veneras pavadonēm.
- Vesta Seno romiešu mitoloģijā - mājas pavarda dieviete, kuras templī vienmēr dega svētā uguns.
- Meroe Senpilsēta Sudānā, Nūbijas tuksneša dienvidu daļā, Nīlas labā krasta salā, kas no VI gs. p. m. ē. līdz IV gs. vidū m. ē. bija kušītu Meroes valsts galvaspilsēta, tagad tempļu un piļu drupas.
- Amargosa sezonāli izžūstoša upe ASV (_Amargosa River_), augštece Nevadas štata dienvidrietumu malā, lejtece Nāves ielejā Kalifornijā.
- Hejoka Siu-dakotu (ASV Ziemeļdakota, Dienviddakota, Nebraska) mitoloģijā - pērkona dievība un medību aizgādnis.
- datums Skaitlisks (mēneša dienas, arī gada) apzīmējums; mēneša attiecīgā diena.
- brisingamena Skandināvu mitoloģijā - brīnumskaista kaklarota, kura piederēja dievietei Frejai un kuru dāvinājuši Brisingi (cvergi).
- Vali Skandināvu mitoloģijā - dieva Odina dēls, pavasara dievs, kas simbolizē dienas pieaugumu pavasarī.
- Draupnirs Skandināvu mitoloģijā - dieva Odina maģiskais zelta gredzens, saules simbols, kuru cvergi izkala par apliecinājumu tam, ka dieviem ir neizsmeļami zelta krājumi.
- Bors Skandināvu mitoloģijā - dievu priekšteča Buri dēls, kura sieva bija milža Valtorna meita Bestla, viņu bērni bija dievi Odins, Vilijs un Vē.
- Baldrs Skandināvu mitoloģijā - jaunības un skaistuma dievs, Odina un Frigas dēls, gudrākais un skaistākais no skandināvu dieviem.
- Kvasīrs Skandināvu mitoloģijā - mazs, gudrs cilvēciņš, ko pēc āsu un vānu cilts dievu kara dievi radījuši no savām siekalām.
- Trims Skandināvu mitoloģijā - milzis, kas nozaga dieva Tora kara veseri.
- Baugi Skandināvu mitoloģijā - milzis, pie kura visu vasaru deviņu kalpu vietā strādāja dievs Odins, lai iegūtu poēzijas medu.
- Īmirs Skandināvu mitoloģijā - milžu ciltstēvs, no kura ķermeņa dievi radīja pasauli.
- Hēnirs Skandināvu mitoloģijā - Odina pavadonis, mākoņu un pavasara dievs, gulbju pavēlnieks.
- nornas skandināvu mitoloģijā - trīs likteņa dievietes Urda, Verdandi un Skulda, kas vērpa likteņa pavedienu; dažos citos mītos viņu skaits ir mainīgs un nav skaidrs, vai viņas pieder pie dievu vai milžu dzimtas.
- Geireds Skandināvu mitoloģijā - viens no milžiem jotuniem, dieva Tora pretinieks, kuram bija labvēlīgs dievs Odins, bet kuru ienīda dieviete Friga.
- Asks Skandināvu mitoloģijā - viens no pirmajiem diviem cilvēkiem (otrs - viņa sieva Embla), kurus radīja dievi Odins, Lokijs un Hēnirs izveidoja no jūras krastā atrastiem kokiem, atdzīvināja un deva tiem vārdus.
- Freijs Skandināvu skaistuma dievs, kam ir vara pār lietu un sauli, un zemes auglību.
- Tabiti Skitu (vēst. Melnās jūras ziemeļu piekraste) mitoloģijā - dieviete, ko godāja vairāk par citiem dieviem, - mājas pavarda dieviete, uguns dieviete vispār.
- dienasknīze Skolēna dienasgrāmata.
- dienene Skolēna dienasgrāmata.
- diķene Skolēna dienasgrāmata.
- dincene Skolēna dienasgrāmata.
- dinčene Skolēna dienasgrāmata.
- diņčene Skolēna dienasgrāmata.
- dinķene Skolēna dienasgrāmata.
- diņķene Skolēna dienasgrāmata.
- direne Skolēna dienasgrāmata.
- dņepele Skolēna dienasgrāmata.
- dņivņica Skolēna dienasgrāmata.
- dricene Skolēna dienasgrāmata.
- pasīte Skolēna dienasgrāmata.
- Skošas jūra Skotijas jūra Atlantijas okeāna dienvidos.
- Jarovits Slāvu kara dievs.
- Babajaga Slāvu mitoloģijā - sākotnēji labvēlīga dievība, tradīciju aizstāve; vēlāk - meža vecene burve.
- Peruns Slāvu mitoloģijā pērkona, zibens un kara dievs.
- ļaundieniņa Slikta diena, liksta, nelaime.
- Asmantajs solončaks Kazahstānā (_Asmantay_), Aktebes apgabala dienvidrietumos.
- cukuroposums Somaiņu kārtas oposumu dzimtas suga, neliels dzīvnieciņš (līdz 160 g), ar lidplēvi, naktīs medī kukaiņus, pa dienu guļ, sastopams tropos, gk. Austrālijā un Indonēzijā.
- patentpakalpojums Speciāla dienesta veikts darbs, kas ir saistīts ar tehnisko risinājumu novitātes ekspertīzi, patenttiesību pārbaudi, metodiskās palīdzības sniegšanu izgudrojumu pieteikumu noformēšanā.
- Fidži jūra starpsalu jūra Klusā okeāna dienvidrietumu daļā (angļu val. "Fiji Sea"), tropu zonā starp Fidži salām, Kermadeka salām, Jaunzēlandi, Norfolku un Jaunkaledoniju, robežojas ar Tasmana un Koraļļu jūru, platība — 3180000 kvadrātkilometru, vidējais dziļums — 2741 m, lielākais dziļums — 7633 m.
- Glints stāvas nogāzes un kraujas ar kaļķakmeņu, mālu un smilšakmeņu atsegumiem, kuras gar Somu līča dienvidu krastu stiepjas uz Lādogas ezera pusi, garums - 450 km, augstums - līdz 80 m; Baltijas-Lādogas kāple.
- degošs jautājums steidzama dienas jautājuma apzīmējums Vācijas parlamentā, sākot ar 19 gs. 40. gadiem.
- mi-perle Stipri savērpts zīda diegs, ko gatavo no ļoti krokota nešķetināta zīda.
- slēptais bezdarbnieks strādājošais, kas nodarbināts nepilnu darba dienu vai nepilnu darba nedēļu vai arī atrodas piespiedu bezalgas atvaļinājumā.
- atsevišķā rota Studentu rota - Latvijas Pagaidu valdības bruņoto spēku apakšvienība, dibināta 1918. g. 20. decembrī Rīgā, 1919. g. augustā pēc Latvijas armijas izveidošanas iekļāva Jelgavas kājnieku pulkā; par kaujas nopelniem 1919. g. maijā visiem Atsevišķās studentu rotas kareivjiem piešķīra virsnieka dienesta pakāpi.
- civilā laika skaitīšana stundu skaitīšana diennaktī no 0 līdz 24.
- Suklades ezeri Suklades ezeri - divi ezeri Salienas pagasta dienvidaustrumu daļā.
- binduzis Sv. Benedikta diena 21. martā; arī kustoņu diena, jo tad pamostas kukaiņi.
- Svētās Svētās Helēnas Sala - Lielbritānijas aizjūras teritorija Atlantijas okeāna dienvidu daļā (angļu val. "Saint Helena"), 1850 km uz rietumiem no Āfrikas krastiem, platība - 410 kvadrātkilometru, 7637 iedzīvotāji (2009. g.), administratīvais centrs - Džeimstauna, administratīvais iedalījums - 3 apgabali.
- urejs Svētās kobras atveids, seno ēģiptiešu Saules Acs simbols, kas sadedzina dieva Ra un faraona ienaidniekus.
- panihida Svinīgs nakts dievkalpojums, ko pareizticīgā baznīca notur vakaros pirms svētdienām un svētkiem, apvienojot vakara un rīta dievkalpojumus.
- paņihida Svinīgs nakts dievkalpojums, ko pareizticīgā baznīca notur vakaros pirms svētdienām un svētkiem, apvienojot vakara un rīta dievkalpojumus.
- jūlijs šī mēneša diena, datums.
- aprīlis Šī mēneša diena, datums.
- augusts Šī mēneša diena, datums.
- decembris Šī mēneša diena, datums.
- februāris Šī mēneša diena, datums.
- janvāris Šī mēneša diena, datums.
- jūnijs Šī mēneša diena, datums.
- maijs Šī mēneša diena, datums.
- marts Šī mēneša diena, datums.
- novembris Šī mēneša diena, datums.
- oktobris Šī mēneša diena, datums.
- septembris Šī mēneša diena, datums.
- Beringa šļūdonis šļūdonis Čugaču kalnos (angļu val. "Bering Glacier"), Aļaskas štata dienvidos, ASV, Ziemeļamerikas lielākais kalnu šļūdonis, garums — 203 km, platums augšgalā — 8 km, priekškalnu līdzenumā — līdz 43 km, platība — 5800 kvadrātkilometru.
- Baltors Šļūdonis Karakoruma dienvidrietumu nogāzē, uz dienvidiem no Čogori kalna, Indijā, garums - \~62 km, platība - 755 kvadrātkilometri, noslīd Indas pietekas Šajokas ielejas virzienā aptuveni līdz 3500 m vjl.; Saltors.
- Tviberi Šļūdonis Lielā Kaukāza dienvidu nogāzē, pie Inguri iztekas, Gruzijā, garums - 10,2 km, platība - \~42 kvadrātkilometri.
- Bohēmijas mežs Šumava - kalni Čehu masīva dienvidrietumu daļā.
- Ninlila Šumeru (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - dieva Enlila sieva, padomdevēja un palīdze, mēness dieva Nannas māte, arī žēlastības dieviete, kas remdēja dieva Enlila dusmas.
- Ninmaha Šumeru mitoloģijā - dieve cilvēku radītāja, pirmsākuma dieves Nammu meita, zemes dzīļu dieve.
- Ninmaha Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - dievs - varonis, Enlila dēls, augu valsts, auglības un kara dievs.
- Kululu Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - pazemes pasaules okeāna dieva Enki pavadonis, pa pusei cilvēks, pa pusei zivs.
- Adads Šumeru-akadiešu mitoloģijā - pērkona, negaisa un vēja dievs, debesu dieva Anu dēls, kas personificēja gan dabas postošos spēkus, gan auglības spēkus un auglīgos lietus.
- mašīndūrieni Šūšanas tehnikas paņēmiens, pēc kura šuj pa vienu un to pašu auduma diegu starpu, ņemot labajā pusē pāri, parasti trim, auduma diegiem un kreisajā pusē - pāri, parasti sešiem, auduma diegiem atpakaļ.
- ģedovščina T. s. ārpusreglamenta attiecības armijā, savdabīga vecuma hierarhijas absolutizācija vecāka iesaukuma un jaunāka iesaukuma dienējošo attiecībās; veco uzkundzēšanās jaunajiem.
- tantra Tā sauktajā tantriskajā hinduismā - reliģiska grāmata, kurā aprakstītas maģiskās un seksuālās jogas paražas, kas atdarina dievu Šivas un Sākti attiecības; budismā - Budam piedēvētie teksti, kuros aprakstītas apskaidrības iegūšanas metodes.
- puszīda Tāds, kura sastāvā daļēji ir zīda diedziņi, daļēji - citas šķiedras.
- Rundēnu pagasta teritorija tagadējā pagastā iekļauta gandrīz visa pirmskara Rundēnu pagasta teritorija un bijušā Nirzas pagasta dienvidu gals, bet neliela daļa no pirmskara Rundēnu pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
- Stalbes pagasta teritorija tagadējā teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tajā iekļauts viss bijušais Rozulas (Rozbeķu) pagasts, Kūduma pagasta ziemeļu daļa, Ķieģeļu pagasta dienvidrietumu stūris un Dauguļu pagasta dienvidu daļa.
- Ukru pagasta teritorija tagadējā Ukru pagasta dienvidu daļa līdz 1920. gadam bija Lietuvas teritorijā, 1921.-1949. g. Ukru pagasts bija tikai šajā, no Lietuvas pievienotajā teritorijā; 1990. g. atjaunotajā Ukru pagastā iekļauta arī lielākā daļa bijušā Sniķeres pagasta un bijušā Bukaišu pagasta rietumu daļa.
- Tahiti Taiti - sala Klusā okeāna dienvidos.
- tuli Tauta Indijā, dzīvo gk. Karnatakas štata dienvidrietumos, Rietumgatu apvidū, valoda pieder pie dravīdu saimes valodām (tuvu radniecīga kannaru valodai), stipras matriarhāta paliekas, ticīgie - hinduisti, saglabājušies senie ticējumi (dēmonu pielūgšana, senču kults).
- ho Tauta Indijā, dzīvo Orīsas štata ziemeļos un Biharas štata dienvidos, Čotanagpūras kalnos, valoda pieder pie mundu saimes, reliģija - hinduisma un animistisku ticējumu sajaukums.
- kačari Tauta, dzīvo Indijā, Asamas štata dienvidaustrumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, ietilpst barabodu grupā, iedalās kalnu kačaros (dimasi) un līdzenumu kačaros (bari, barameči), reliģija - hinduisms, saglabājušies arī animistiskie ticējumi.
- savari Tauta, dzīvo Indijā, Orisas štata dienvidaustrumos, valoda pieder pie mundu saimes, Centrālās Indijas kalnienes seniedzīvotāju pēcteči, saglabājušās ģints iekārtas paliekas, reliģija - hinduisms, izplatīta garu pielūgšana.
- malajieši Tautu grupa dienvidaustrumu Āzijā, kas runā malajiešu valodā (galvenokārt Indonēzijā, kā arī Malaizijā, Singapūrā, Brunejā); ticīgie - gk. musulmaņi.
- Ninsuna Teiksmainā Urūkas valdnieka Gilgameša dievišķā māte.
- organsīns Tekstilrūpniecībā nosaukums trijkāršiem zīda diegiem, ko lieto gk. metiem.
- Latvijas ieliece tektoniska Austrumeiropas platformas struktūra Latvijas austrumu daļā, Krievijas Pleskavas apgabala dienvidrietumos un Baltkrievijas ziemeļrietumu daļā, izmēri 300 x 200 km, kristāliskā pamatklintāja virsa atrodas 700-1000 m dziļumā.
- Valmieras-Lokno izcilnis tektoniska struktūra, kas aizņem daļu pamatklintāja Baltijas vairoga dienvidu nogāzes Latvijā, Igaunijas dienvidaustrumu daļā un Krievijas Pleskavas apgabalā, garums - \~200 km, platums - 20-30 km, relatīvais augstums pamatklintāja virsā - \~100 m, absolūtais augstums lokālajos pacēlumos - \~300-270 m zjl.; Lokno struktūra; Pleskavas-Valmieras valnis.
- hieroduli tempļa vergi un verdzenes, kas piederēja dievam un kalpoja sakrālai prostitūcijai.
- Tenīšu diena Tenīsa diena.
- Šorija Teritorija Krievijā, Kemerovas apgabala dienvidu daļā, kur dzīvo šori, ietver daļu Salairas skrausta, Abakanas grēdas un Kuzņeckas Alatava, lielākās pilsētas - Meždurečenska un Taštagola.
- dievticība Ticība dieva kā augstākās būtnes esamībai, visvarenībai; reliģiozas jūtas; dievbijība.
- triteisms Ticība dieva trīsvienībai.
- dievbijība Ticība dievam, tā varenībai, bijība pret to, reliģisko priekšrakstu cītīga izpildīšana.
- brujārs Tirdzniecībā grāmata dienas ieņēmumiem un izdevumiem.
- brujons Tirdzniecībā grāmata, kur īsi ieraksta dienas darījumus.
- čins Tituls sakarā ar civila vai kara ierēdņa dienesta pakāpi.
- vuvuzela Tradicionāla dienvidāfrikāņu taure, ar kuru var sasniegt lielu skaļumu (127 db), kļuva populāra 2010. g. Pasaules kausa futbolā līdzjutēju vidū.
- nornes Trīs likteņa dieves skandināvu mitoloģijā.
- parkas Trīs likteņa dievietes romiešu mitoloģijā - Nona, Decima, Morta; atbilst moirām grieķu mitoloģijā.
- Karaļa Kārļa Zeme trīs salu grupa Špicbergenas arhipelāga dienvidaustrumos, ietver (no rietumiem uz austrumiem) Svenskejas, Kongsejas un Ābelejas salas.
- Edinburga Tristana da Kuņas salu administratīvais centrs ("Edinburgh"), 290 iedzīvotāju (2006. g.), atrodas Atlantijas okeāna dienvidu daļā.
- Tubuajas salas Tubuai salas Klusā okeāna dienvidos.
- Tara tuksnesis tuksnešains un pustuksnešains apgabals Indijā un Pakistānā (angļu val. "Thar Desert"), Indas-Gangas līdzenuma dienvidrietumu daļā, stiepjas gar Indas kreiso krastu 850 km garumā, platība — \~300000 kvadrātkilometru, augstums — 100-200 m, apaugušas smilšu grēdas, kāpas, barhāni, vietām smilšu klajumi, zemākajās vietās solončaki, takiri, sāļezeri, biežas smilšu vētras.
- kaimakāms Turcijā virsleitnantam atbilstoša dienesta pakāpe armijā.
- U-šen U-šen Laomu - galvenā ķīniešu budisma dieviete (Cienījamā Māte), kuru godā arī daoisti un sinkrētiskajos tautas kultos.
- Baznīcas grāvis ūdenstece Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, ietek Raipala ezera dienvidaustrumu galā.
- Biļļu strauts ūdenstece Brocēnu novada Cieceres pagastā, ietek Ciecers ezera dienvidu galā.
- Jērupīte Ūdenstece Gulbenes novada Beļavas pagastā, ietek Pinteļa ezera dienvidu malā, garums - \~5 km.
- Serža Ūdenstece Kuldīgas novada Rendas pagastā, ietek Usmas ezera dienvidu galā; Sērža.
- Purvicu upe ūdenstece Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, ietek Rāznas ezera dienvidrietumu daļā.
- Mazurga ūdenstece Salacgrīvas pagasta dienvidu daļā, ietek Rīgas jūras līcī, garums - 4 km.
- Lemzere Ūdenstece Saldus novada Cieceres pagastā, ietek Cieceres ezera dienvidu galā.
- Zušupīte Ūdenstece Siguldas novada Siguldas pagastā, ietek Jūdažu ezera dienvidaustrumu galā.
- Medupīte ūdenstece Smārdes pagastā, ietek Kaņiera ezera dienvidu galā.
- Isla Ūdenstece Talsu novada Laidzes pagastā, ietek Laidzes ezera dienvidu galā.
- Darvdedžgrāvis Ūdenstece Ventspils novada dienvidu daļā, ietek Baltijas jūrā.
- Akhits Ugaritiešu (kanaāniešu) mitoloģijā - valdnieka Danela dēls, kuram dievišķais amatnieks izgatavoja loku un bultas, kas izsauca dievietes Anates skaudību.
- Mots Ugaritiešu (kanaāniešu) nāves dievs, pirmatnēja dievība, kas simbolizē zemi.
- mūnisti Unifikātu baznīca - reliģiska sekta, ko 1954 nodibināja dienvidkorejietis Sun Mjung Mūns (dz. 1920), kopš 1972 darbojas ASV; šīs baznīcas piekritēji.
- Emsa upe (_Ems_) Vācijas ziemeļrietumos, garums - 371 km, izteka Teitoburgas Meža dienvidu nogāzē netālu no Pāderbornas, ietek Ziemeļjūrā, veidojot estuāru.
- Draa Upe Āfrikas ziemeļrietumos, Marokā, garums 1150 km, sākas Augstā Atlasa dienvidu nogāzē, pastāvīga tece 200 km (gandrīz visu ūdeni izmanto apūdeņošanai), Atlantijas okeānu sasniedz tikai kalnu sniega kušanas periodā.
- Brisbena Upe Austrālijā ("Brisbane River"), Kvīnslendas štata dienvidaustrumos, garums 344 km, sākas Stenlija kalnā, ietek Koraļļu jūras Mortona līcī.
- Talačaja Upe Azerbaidžānā, Žagatalas rajonā, Ganihas kreisā krasta pieteka, sākas Lielā Kaukāza dienvidu nogāzē.
- Avsjanka upe Baltkrievijā (_Aūsianka_), Vitebskas apgabala ziemeļaustrumos, izteka Haradokas augstienē, ietek nelielā ezerā Krievijas Plekavas apgabala dienvidos.
- Scviha Upe Baltkrievijā, Brestas apgabala dienvidaustrumos, Pripetes labā krasta pieteka, augštece Ukrainā, kur saucas - Stviha.
- Adrova upe Baltkrievijā, Vitebskas apgabala dienvidos, Dņepras labā krasta pieteka.
- Alkobasa upe Brazīlijā (_Alvobaça, Rio_), Baijas štata dienvidrietumos, izteka un augštece Minasžeraisas štata austrumos.
- Amambai upe Brazīlijā (_Amambai, Rio_), Matugrosu du Sula štata dienvidos, Paranas labā krasta pieteka.
- Paranapaneima Upe Brazīlijā ("Rio Paranapanema"), augštece Sanpaulu štata dienvidu daļā, tālāk Sanpaulu un Paranas štata robežupe, garums - \~900 km.
- Paskva Upe Čīlē, Aisenas reģiona dienvidu daļā, iztek no O'Higinsa ezera, ietek Klusā okeāna Beikera fjordā.
- Arno upe Dānijā (_Arnå_), Dienviddānijas reģiona dienvidos, ietek Ziemeļjūrā, dienvidos no Vadehaveta šauruma.
- Skerna upe Dānijā, Vidusjitlandes reģiona dienvidu daļā, ietek Ringkēbingas fjordā.
- Brahmaputra Upe Dienvidāzijā (Ķīnā, Indijā un Bangladešā, angļu val. "Brahmaputra"), garums - \~2900 km, sākas Tibetā (nos. Cangpo), saplūstot vairākām iztekām no Himalaju ziemeļu un Kailasa dienvidu nogāzēm, ietek Bengālijas līcī kopā ar Gangu.
- Alazani upe Gruzijā un Azerbaidžānā (arī robežupe; _Alazani_), Kūras kreisā krasta pieteka, garums - 351 km, kritums - 2741 m, sākas Lielā Kaukāza dienvidu nogāzē, ietek Mingečeviras ūdenskrātuvē.
- Usumasinta Upe Gvatemalā un Meksikā ("Usumacinta"), garums - 1000 km, sākas Čjapasas Sjerramadrē (augštecē nosukumi - Rionegro, Čihoja, Salinasa), ietek Kampečes līcī Meksikas līča dienvidos, kopā ar Grihalvu veido deltu.
- Ahelo upe Igaunijā (_Ahelo_), Veru apriņķa dienvidrietumos, Mustjegi labā krasta pieteka.
- Pinza upe Igaunijā un Krievijā, izceļas Igaunijas Veru apriņķa dienvidu daļā, šķērso Pelvas apriņķa dienvidu daļu, lejtece Krievijas Pleskavas apgabalā, ietek Pleskavas ezerā.
- Sauga upe Igaunijā, ietek Pērnavas līcī, izteka Raplas apriņķa dienvidos.
- Vehandu upe Igaunijā, iztek no Vagulas ezera Veru apriņķī, līkumojot šķērso Pelvas apriņķi, ietek Lemmejerva dienvidu galā.
- Halliste upe Igaunijā, Navesti kreisā krasta pieteka, sākas Viljandi apriņķa dienvidos.
- Ābdānāna upe Irānā (_Ābdānān, Rūdkhāneh-ye_), Ilāmas ostānā, sākas Kabirkūha kalnos, izsīkst ostāna dienvidos pie Irākas robežas.
- Klēra upe Īrijā, Golvejas grāfistē, ietek Koriba ezera dienvidu galā.
- Kverfisbljouta upe Islandē, Dienvidu Zemes rietumos, iztek no Vahdnajegidla dienvidrietumu malas un ietek Atlantijas okeānā.
- Eijafjardarau upe Islandes Ziemeļu Zemē, ietek Eijafjorda dienvidu galā.
- Oljo Upe Itālijas ziemeļos ("Oglio"), Po kreisā krasta pieteka, garums - 280 km, sākas Ortlesa masīva dienvidos.
- Vaimakariri Upe Jaunzēlandes Dienvidsalā, ietek Klusajā okeānā, izteka Dienvidalpos, Artura pārejas nacionālā parka dienvidrietumos.
- Otira Upe Jaunzēlandes Dienvidsalā, ietek Tasmana jūrā, izteka Dienvidalpos, Artura pārejas nacionālā parka dienvidrietumos.
- Alseka upe Kanādā un ASV (_Alsek River_), augštece Jukonas Teritorijā, šķērso Britu Kolumbijas provinci Kanādā un Aļaskas štata dienvidu atzaru ASV, ietek Klusajā okeānā.
- Stikina Upe Kanādā, Britu Kolumbijā, un ASV Aļaskas štata dienvidu daļā, ietek Klusajā okeānā.
- Akanburlika upe Kazahstānā (_Aqqanburliq_), Ziemeļkazahstānas apgabala dienvidu daļā, Esilas (Išmas) labā krasta pieteka.
- Sileti Upe Kazahstānā, Akmolas un Ziemeļkazahstānas apgabalā, palu periodā ietek Siletitenizā, pārējā laikā izsīkst un izbeidzas ezera dienvidu krasta purvos.
- Alabuka upe Kirgizstānā (_Ala-Buka_), Narinas apgabala dienvidrietumos, Narinas kreisā krasta pieteka.
- Areja upe Krievijā (_Arei_), Baškorostānas Republikas ziemeļos, vidustece Permas novada dienvidos, Kamas kreisā krasta pieteka.
- Čara Upe Krievijā, Aizbaikāla novadā, Irkutskas apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā), Oļokmas kreisā krasta pieteka, garums - 851 km, sākas Kodara dienvidu nogāzē.
- Katuņa Upe Krievijā, Altaja Republikā un Altaja novadā, satekot ar Biju, veido Obu, garums - 688 km, sākas Beluhas kalna dienvidu nogāzē no Katuņas šļūdoņa 1970 m vjl.
- Giļuja Upe Krievijā, Amūras apgabalā, Zejas labā krasta pieteka, garums 545 km, sākas Stanovoja grēdāja dienvidu nogāzē.
- Aidara upe Krievijā, Belgorodas apgabala dienvidaustrumos un Ukrainā (_Ajdara_).
- Kungusa Upe Krievijā, Krasnojarskas novada dienvidu daļā, Agulas kreisā krasta pieteka.
- Agula Upe Krievijā, Krasnojarskas novada dienvidu daļā, augštece Irkutskas apgabala rietumos, Kanas labā krasta pieteka.
- Kana Upe Krievijā, Krasnojarskas novada dienvidu daļā, Jeņisejas labā krasta pieteka, garums - 629 km, sākas Austrumsajānos.
- Anža Upe Krievijā, Krasnojarskas novada dienvidu daļā, Kanas kreisā krasta pieteka.
- Ribnaja Upe Krievijā, Krasnojarskas novada dienvidu daļā, Kanas kreisā krasta pieteka.
- Kuriša Upe Krievijā, Krasnojarskas novada dienvidu daļā, Kanas labā krasta pieteka.
- Tanipa Upe Krievijā, Permas novada dienvidos un Baškortostānas Republikas ziemeļu daļā, Kamas pietekas Belajas labā krasta pieteka.
- Aloja upe Krievijā, Pleskavas apgabala dienvidrietumu daļā, Veļikajas (Mudes) labā krasta pieteka.
- Jeruslana Upe Krievijā, Saratovas un Volgogradas apgabalā, Volgas kreisā krasta pieteka, garums - 278 km, sākas Obščijsirta dienvidrietumu malā.
- Agitka upe Krievijā, Tjumeņas apgabala dienvidu daļā, Vagajas labā krasta pieteka.
- Bogučarka Upe Krievijā, Voroņežas apgabala dienvidrietumos, Donas labā krasta pieteka.
- Vičegda Upe Krievijas Komi Republikā un Arhangeļskas apgabalā, Ziemeļu Dvinas labā krasta pieteka, garums - 1130 km, sākas Timana skrausta dienvidaustrumu galā.
- Ižma Upe Krievijas Komi Republikā, Pečoras kreisā krasta pieteka, garums - 531 km, sākas Timana skrausta dienvidos; Izjva.
- Oma Upe Krievijas Novosibirskas un Omskas apgabalā, Irtišas labā krasta pieteka, garums - 1091 km, sākas Vasjuganas līdzenuma dienvidaustrumos, pie ietekas Omska.
- Alma upe Krimā (_Alma_), sākas Krimas kalnos, ietek Melnajā jūrā Kalamitas līča dienvidos.
- Bārta Upe Kurzemes dienvidrietumos un Lietuvā ("Bartuva"), garums - 98 km (Latvijā 43 km), kritums - 155 m (Latvijā 11 m), sākas Lietuvā Žemaitijas augstienē, ietek Liepājas ezera dienvidu daļā.
- Dzjalindzjana Upē Ķīnā, Jandzi kreisā krasta pieteka, garums - 119 km, sākas Cjiņlina dienvidu nogāzē.
- Čerčena Upe Ķīnas rietumu daļā ("Cherchen"), garums \~725 km, sākas Arkataga grēdā, lejtecē izsīkst, palu laikā (jūlijā-augustā) aizplūst līdz purviem Lobnora ezera dienvidrietumos.
- Teimara upe Lielbritānijā (_River Tamar_), Anglijā, šķērso Kornvolas pussalu no ziemeļiem, izteka dienvidos no Hārtlenda raga, ietek Lamanšā pie Plīmutas.
- Tērso upe Lielbritānijas salas ziemeļos, Skotijā, ietek Pentlendfērtā, šī jūras šauruma dienvidrietumos.
- Šīša upe Lietuvā, Klaipēdas apriņķa dienvidu daļā, Nemunas pieteka, tās deltas ziemeļu atzarā.
- Virvīča upe Lietuvā, Ventas kreisā krasta pieteka, iztek no Lūksta ezera Telšu apriņķa dienvidos
- Gauja upe Lietuvā, Viļņas apriņķa dienvidaustrumos, Havjas labā satekupe uz Baltkrievijas robežas.
- Istalsna Upe Ludzas novada Nirzas un Istalsnas pagastā, garums - 20 km, kritums - 26,4 m, iztek no Sporņa ezera Rāznavas paugurainē, 1,5 km uz austrumiem no Nirzas, tek caur Istalsnas ezeru, ietek Lielā Ludzas ezera dienvidaustrumu galā, augšpus Istalsnas ezera saucas arī Ļadiņa, Ļadinas strauts.
- Šire Upe Malāvijā un Mozambikā ("Shire"), Zambezes kreisā krasta pieteka, garums - \~400 km, iztek no Njasas ezera dienvidu gala, augštecē daudz krāču un ūdenskritumu.
- Grihalva Upe Meksikā ("Rio Grijalva"), Čjapasas un Tabasko pavalstī, garums - 766 km, ietek Kampečes līcī Meksikas līča dienvidos, kopā ar Usumasintu veido deltu.
- Selenga Upe Mongolijas ziemeļu daļā un Krievijas Burjatijas Republikā, garums - 1024 km (Krievijā 409 km), ietek Baikāla ezera dienvidu daļā.
- Altaelva upe Norvēģijas ziemeļos (_Altaelva_), Finmarkas filkē, ietek Lophāveta dienvidu atzarā.
- Briede Upe Pārgaujas, Kocēnu un Burtnieku novadā, garums - 42 km, ietek Burtnieka dienvidu galā; Līdace; augštecē arī Lielupe.
- Altopurusa upe Peru (_Alto Purús, Rio_), Ukajali reģiona dienvidaustrumos un Brazīlijas Akri štatā, Purusas kreisā satekaupe.
- Kuranha upe Peru (_Curanja, Rio_), Ukajali reģiona dienvidaustrumos, Altopurusas kreisā krasta pieteka.
- Paurupe upe Rucavas pagastā, kas senāk ietecēja Papes ezerā, bet tagad novadīta apkārt ezera dienvidu galam uz Papes kanālu un Baltijas jūru, garums - 17 km, kritums 13 m.
- Piķurga upe Salaspils pagastā un Ropažu novada Stopiņu pagastā, kā arī Rīgas pilsētas austrumu malā, ietek Juglas ezera dienvidu galā pie Brekšiem, garums - 17 km; Piķupe; Ulbroka; Smerdele; lejtecē Brekšupīte.
- Jana Upe Sibīrijas ziemeļaustrumos, Krievijā, garums - 872 km (kopā ar Sartangu 1492 km), satekupes Dulgalaha un Sartanga sākas Verhojanskas grēdāja dienvidos, ietek Laptevu jūrā.
- Džūkste Upe Tukuma novada dienvidu daļā, garums - 30 km, kritums - 42 m, ietek Kauguru kanālā, kas tālāk ūdeņus novada pa Vecbērzes poldera apvadkanālu uz Lielupi; Džukste.
- Kalnupe upe Tukuma novada Engures pagastā, ietek Engures ezera dienvidu galā; Čukņupe; Kanupe; Plaušupe.
- Miusa Upe Ukrainā un Krievijas Rostovas apgabalā, garums - 258 km, sākas Doņecas skrausta dienvidu nogāzē, ietek Azovas jūras Miusas limānā.
- Asi upe un sausgultne Kazahstānā (_Ası_), Žambilas apgabala dienvidos, lietus periodā Talasas pieteka.
- Alkaļija upe un sausgultne Ukrainā (_Alkaliia_), Odesas apgabala dienvidu daļā, lietus periodā ietek Aļibeja ezerā pie Melnās jūras.
- Lipe Upe Vācijā ("Lippe"), Reinas labā krasta pieteka, garums - 237 km, sākas Teitoburgas Meža dienvidaustrumos.
- Vera Upe Vācijā ("Werra"), Vēzeres labā satekupe, garums - 292 km, izteka Tīringenes Meža dienvidos 812 m vjl., līdz satekai ar Fuldu kritums 695 m.
- Ēķinupe upe Valmieras novada Burtnieku pagastā, ietek Burtnieku ezera dienvidu galā, garums - 16 km; Eikinupe; Eiķenu upe; Ēķene; Eiķinupe; Ēķina.
- urononkometrija Urīna diennakts daudzuma mērīšana.
- publiska iestāde uz likuma pamata īpaši izveidota un organizēta dienesta personu grupa, organizācija noteiktu publisku funkciju īstenošanai.
- agnosticisms Uzskats, ka dievišķās lietas ir neizzināmas un tās nevar nedz pierādīt, nedz noliegt.
- binitārisms Uzskats, ka Dievs sevī ietver nevis trīs, bet divas personas; tiek noliegts Svētā Gara dievišķums.
- piētisms Uzsvērta, arī liekuļota dievbijība.
- dievpaļāvība Uzticība dievam.
- maats Vācu kara flotē apakšvirsnieka dienesta pakāpes apzīmējums.
- Zedelgemas karagūstekņu nometne vācu karagūstekņu nometne Beļģijā 1945.-1946. g., kurā tika ievietoti arī internētie latviešu, lietuviešu un igauņu karavīri, kas 2. pasaules kara laikā bija dienējuši nacionālsociālistiskās Vācijas militārajās vienībās; kopumā nometnē atradās \~11500 bijušo latviešu karavīru.
- Donars Vācu mitoloģijā - pērkona dievs.
- nešpars Vakara dievkalpojums katoļu baznīcā.
- vespers Vakara dievkalpojums katoļu baznīcā.
- vespere Vakara dievkalpojums.
- Azerbaidžānas Republika valsts Aizkaukāza dienvidaustrumu daļā, Kaspijas jūras piekrastē (azerbaidžāņu valodā "Azarbaycan"), galvaspilsēta — Baku, administratīvais iedalījums — 59 rajoni, 11 pilsētas un 1 autonoma republika (neskaitot Kalnu Karabahu, kas ir pasludinājusi neatkarību, bet nav starptautiski atzīta), robežojas ar Irānu, Kalnu Karabahu, Armēniju, Gruziju un Krieviju; Nahčivanas Autonomā Republika ir teritoriāli atdalīta un atrodas starp Armēniju un Irānu.
- Armēnijas Republika valsts Aizkaukāza dienvidu daļā (armēņu valodā _Hayastan_), galvaspilsēta — Erevāna, iedalās 10 provincēs (marzos), robežojas ar Gruziju, Azerbaidžānu, Irāku un Turciju.
- Argentīna valsts Dienvidamerikā, aizņem kontinenta dienvidaustrumu daļu, Ugunszemes austrumu daļu un vairākas salas, ziemeļu-dienvidu virzienā stiepjas 3694 km, rietumu-austrumu — 1423 km, galvaspilsēta — Buenosairesa, administratīvais iedalījums — 23 provinces un galvaspilsēta, robežojas ar Čīli, Bolīviju, Paragvaju, Brazīliju un Urugvaju, apskalo Atlantijas okeāns.
- Meža valsts reģistrs Valsts meža dienesta uzturēta informācijas sistēma par mežiem un saimnieciskajām darbībām tajos.
- VMD Valsts meža dienests.
- Tuvalu Valsts Okeānijā, Klusā okeāna dienvidrietumu daļā, platība - 26 kvadrātkilometri, 10472 iedzīvotāji (2010. g.), galvaspilsēta - Vaiaku, administratīvais iedalījums - 9 distrikti.
- Krūškalns Vaļņveida oss Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenuma dienvidrietumu malā, 4 km uz dienvidiem no Bēnes, garums - 7,5 km austrumu-rietumu virzienā, platums - 150-175 m, relatīvais augstums - 10 m, augstākā virsotne - 89 m vjl.
- Vanuatu Vanuatu Republika - valsts Okeānijā (Melanēzijā), Klusā okeāna dienvidrietumu daļā, platība - 12190 kvadrātkilometru, 221550 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Vila, administratīvais iedalījums - 6 provinces.
- vārddiena Vārda diena - diena, kad kalendārā atzīmēts attiecīgais cilvēka vārds; attiecīgā godadiena.
- klinšukovārņi Vārnu dzimtas ģints, lieli zvirbuļveidīgo kārtas putni (masa - 260-370 g), apspalvojums melns, knābis garš, noliekts, sarkans vai dzeltens, ligzdo klintīs kolonijās, augstu kalnos Palearktiskā zooģeogrāfiskā apgabala dienvidu daļā.
- Ahibudnaja vēdiskajā mitoloģijā - rāpuļveida dievība, plašākā nozīmē - jūras un pasaules okeāns; lai gan tradīcija saista šā čūskveidīgā mitoloģiskā radījuma dzīvesvietu ar ūdenstilpju dzelmēm, tā ietekmes sfērā ietilpst arī zeme, debesis, debesu spīdekļi, augi, dzīvnieki un kalni.
- Vāta vēdiskajā mitoloģijā - vēja dievība, kas cieši saistīta ar Vāju, tomēr to raksturi manāmi atšķiras, un daudzos gadījumos ir tas ir vēja dievišķotais spēks, kuru pazīst pēc svilpiena, aicinājuma, bet nevis pēc viņa izskata.
- dakšinagņi Vēdiskajā rituālā viena no trijām obligātajām upurēšanas ugunīm, ko iededz upurēšanas laukuma dienviddaļā; visuma trejādībā tā atbilst zemei, bet uguns izcelsmes trejādībā - arani, dēlīšiem, kurus berzējot ieguva uguni.
- Agni vēdisma ugunsdievs, kas sargā pavardu, ziedokļa uguni un aizdzen ļaunos garus, viena no ietekmīgākajām vēdisma perioda dievībām.
- Vāju Vēdisma un hindu mitoloģijā - vēja dievs, kas parādās no rīta.
- maruti Vēdisma un hindu mitoloģijā - vētras, vēja, pērkona un zibens dievības, kas pavada dievu Indru.
- Nemesīda vēlāk atriebes un taisnīguma dieviete, kas sodīja taisnības pārkāpējus.
- nešpors vesperes, vakara dievkalpojums katoļu baznīcā.
- vestāliene Vestas (mājas pavarda dievietes) kulta priesteriene (senajā Romā).
- pirmās dienas aploksne vēstule, kas ir apzīmogota dienā, kad izdota uz tās uzlīmētā pastmarka.
- Bukovina Vēsturisks novads abpus Ukrainas un Rumānijas robežas, Priekškarpatos, Ukrainas Čerņivcu apgabala dienvidu daļā un Rumānijas Sučavas žudeca ziemeļu daļā.
- Svanetija Vēsturisks novads Gruzijas ziemeļrietumos, Inguri augšteces baseinā, Lielā Kaukāza dienvidrietumu nogāzē, no X gs. vidus ietilpa apvienotajā Gruzijas valstī, no XIII gs. - Rietumgruzijas valstī, XIX gs. - pievienota Krievijai.
- Veckastālija Vēsturisks novads Spānijas ziemeļu un centrālajā daļā, tagadējā Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala dienvidu un centrālā daļa.
- Zviedru skansts viduslaiku nocietinājums Rēzeknes novada Dekšāres pagasta Staru ciemā, ierīkota reljefa pacēluma dienvidaustrumu nogāzē, ar 0,7-1 m dziļu grāvi un 1-1,5 m augstu valni norobežojot \~60 x 110 m lielu neregulāras formas laukumu.
- šambala Viena no bantu valodām, ko runā Kilimandžaro kalnāja dienvidaustrumos.
- ziemeļi Viena no četrām debespusēm (pretēja dienvidiem); teritorija, kas atrodas šajā debespusē, virzienā.
- Dienvidu sala viena no Novaja Zemļa arhipelāga divām lielajām salām, kas atrodas arhipelāga dienvidu daļā.
- iškašimi Viena no pamiriešu tautībām, dzīvo Tadžikistānā Kalnu Badahšanas autonomajā vilojata dienvidos, Pjandžas augšteces ielejā, kā arī iepretī - Afganistānas ziemeļaustrumos, kur iedalās 2 etnogrāfiskās grupās - sangliči un zebaki.
- vahani viena no pamiriešu tautībām, dzīvo Tadžikistānas Kalnu Badahšanas autonomā vilojata dienvidos, Afganistānas ziemeļaustrumos, Pakistānas ziemeļos un Ķīnas rietumos.
- šugnani Viena no pamiriešu tautībām, dzīvo Tadžikistānas Kalnu Badahšanas autonomajā vilojata dienvidrietumos, Pjandžas augšteces un tās pieteku Guntas un Šahdaras ielejās, kā arī iepretim - Afganistānas ziemeļaustrumos.
- gājatrī Viena no Rigvēdas himnām, kas veltīta dievietei Sāvitrī, Brahmas mīļākajai.
- Sveina Viena no Tokelau salām Klusā okeāna dienvidaustrumu daļā, Amerikāņu Samoa (ASV).
- Atafa Viena no Tokelau salām Klusā okeāna dienvidaustrumu daļā, Jaunzēlandes aizjūras teritorija, platība - 2 kvadrātkilometri.
- Fakaofo Viena no Tokelau salām Klusā okeāna dienvidaustrumu daļā, Jaunzēlandes aizjūras teritorija, platība - 2,5 km^2^.
- Nukunona Viena no Tokelau salām Klusā okeāna dienvidaustrumu daļā, Jaunzēlandes aizjūras teritorija, platība - 5,5 kvadrātkilometri.
- Mangaļu polderis vienā sistēmā apvienota Eimura-Mangaļu poldera dienvidu daļa, no kuras ūdens plūst uz Mangaļu sūkņu staciju pie Kalngales, robeža starp abām daļām (polderiem) iet pa Rīgas — Saulkratsu dzelzceļa līniju.
- gramatofila Viendīgļlapju klases liliju apakšklases orhideju rindas orhideju dzimtas ģints ("Grammatophyllum"), kuras katram augam ir līdz 50 ziedkopu, katrā ziedkopā līdz 100 ziedu, kuru diametrs ir \~10 cm, 13 sugu, kuras sastopamas Indoķīnā, Indonēzijā, Filipīnās, Jaungvinejā un Klusā okeāna dienvidrietumu salās.
- Freiburga viens no četriem reģioniem Bādenes-Virtembergas federālajā zemē Vācijā, atrodas reģiona dienvidrietumu daļā.
- Cebaots Viens no senebreju panteona dieviem, karapulku dievs; ar laiku Cebaota vārds kļuva par Bībeles Vecās Derības dieva Jahves pievārdu, bet pats Jahve Cebaots - par kristiešu Dieva Tēva prototipu.
- Dažbogs viens no senkrievu panteona dieviem, dievs devējs, laimes, labklājības, bagātības dievs, tiek saistīts ar sauli.
- Semargls viens no senkrievu panteona dieviem, kuru elki kņaza Vladimira laikā 980. g. tika novietoti Kijevā.
- Višnu Viens no trim galvenajiem brahmanisma un hinduisma dieviem (līdzās Brahmam un Šivam); dievu trīsvienībā Višnu ir dabas personificējums, dievs sargs.
- Brahma Viens no trim galvenajiem brahmanisma un hinduisma dieviem; indiešu dievu trīsvienībā (Brahma, Višnu, Šiva) augstākā dievība, kas personificē radošo un vadošo pirmsākumu.
- incensatio Vīraka kvēpināšana dievkalpojuma laikā.
- falla kults vīrieša dzimumlocekļa kā dzīvības un auglības simbola dievināšana; šā kulta pirmsākumi meklējami pirmsģints sabiedrībā.
- virsniekvietnieks Virsdienesta instruktoru (augstākā) dienesta pakāpe Latvijas armijā un aizsardzības spēkos; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- konduktors Virsdienesta karavīra (kāda speciālista palīga) dienesta pakāpe (Krievijas armijā līdz 1917.); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- komandors Virsnieka dienesta pakāpe dažu valstu flotē, atbilst pulkvedim pārējos aizsardzības spēkos.
- komandkapteinis Virsnieka dienesta pakāpe Latvijas jūras spēkos (starp kapteiņa un jūras kapteiņa pakāpi) un dažu citu valstu karaflotēs.
- komandors Virsnieka dienesta pakāpe Pestīšanas armijā.
- mičmanis Virsnieka vietnieka dienesta pakāpe vairāku valstu kara flotēs; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- štāba virsnieks Virsnieks, kam ir majora, apakšpulkveža, pulkveža u. tml. vai kāda no kara flotes kapteiņa dienesta pakāpēm (daudzu valstu bruņotajos spēkos).
- adjutants Virsnieks, kas veic štāba dienesta pienākumus (karaspēka daļā vai vienībā) vai arī ir (valsts vadītāja, karaspēka vienības komandiera, štāba) rīcībā īpašu dienesta uzdevumu veikšanai.
- jesauls Virsnieku dienesta pakāpe Krievijas (līdz 1917) kazaku karaspēka daļās (atbilst rotmistram kavalērijā); virsnieks, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- Aktags virsotne Altintaga kalnu grēdas rietumos (_Aktag_), Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona dienviodu daļā, augstums - 6716 m.
- Alto virsotne Dienvidamerikā (_Alto, Cero_), Bolīvijas Čukisakas departamenta dienvidrietumos, augstums - 4122 m.
- Arkalods virsotne Francijā (_Arcalod_), Ronas-Alpu reģiona Augšsavojas departamenta dienvidos, augstums - 2217 m.
- Hoverla virsotne Karpatos, Ukrainas Aizkarpatu apgabala dienvidos, augstums - 2060 m.
- Akbets virsotne Kazahstānā (_Aqbet_), Pavlodaras apgabala dienvidu daļā, augstums 1022 m.
- Akdims virsotne Kazahstānā (_Aqdim tawi_), Akmolas apgabala dienvidaustrumos, augstums - 901 m
- Anrī kalns virsotne Kergelēna arhipelāga dienvidrietumos (_Henri, Mont_), Indijas okeānā, Francijas Dienvidjūru Zemēs, Raljī di Batī pussalā, augstums - 1262 m.
- Abaho Virsotne Kolorādo plato ASV ("Abajo Peak"), Jūtas štata dienvidaustrumos, augstums - 3463 m.
- Arcbogdūls virsotne Mongolijā (_Arc Bogd uul_), Uvurhangaja aimaka dienvidaustrumos, Gobi Altajā, augstums - 2477 m.
- Atasbogdūls virsotne Mongolijā (_Atas Bogd uul_), Gobi Altaja aimaka dienvidos, Aizaltaja Gobi kalnienē, augstums - 2695 m.
- Adžbogdūls virsotne Mongolijā (_Až Bogd uul_), Gobi Altaja aimakā, Mongolijas Altaja dienvidos, augstums 3802 m.
- Ankompagrī smaile virsotne Sanhuana kalnu ziemeļos (_Uncompahgre Peak_), ASV Kolorādo štata dienvidaustrumu daļā, augstums - 4361 m.
- Hurnsunntinns virsotne Špicbergenas salas dienvidu daļā, netālu no Hurnsunna dienvidu līča, augstums - 1431 m.
- Agu virsotne Togo Republikā (_Agou_), Plato reģiona dienvidrietumu daļā, augstums 986 m.
- Akbaba virsotne Turcijā (_Akbaba Tepe_), Munzuras grēdā, Erindžanas ila dienvidaustrumos.
- Ala kalns virsotne Turcijā (_Ala Dağı_), Karsas ila dienvidu daļā, augstums - 3138 m.
- Kizlarsvirisi virsotne Turcijā, Antaljas ila dienvidrietumu daļā, augstums - 3070 m.
- Altanovoūls virsotne uz Mongolijas un Ķīnas robežas (_Altan Ovoo Uul_), Mongolijas Hovdas aimaka dienvidrietumos, augstums - 3290 m.
- Alhadirs virsotnne Austrumsajānos (_Alhadyr, gora_), Krievijas Irkutskas apgabala dienvidrietumos, augstums 2313 m.
- absolūtā virsvērtība virsvērtība, kas rodas, pagarinot darba dienu.
- ariānisms Virziens agrīnajā kristietībā 4.-6. gs., kas noraidīja Jēzus Kristus dievišķo dabu un atzina, ka dievs tēvs viņu radījis "no nekā".
- Lugs Visgodājamākais no ķeltu dieviem, kara dievs, tirdzniecības un naudas kalšanas aizbildnis, kā arī cilvēku prototips.
- panteons Visu kāda kulta dievu kopums.
- Viti Levu vulkāniska sala Klusā okeāna dienvidrietumos, lielākā Fidži sala, platība - 10500 kvadrātkilometru, lielākais augstums - 1322 m.
- Taiti Vulkāniska sala Klusā okeāna dienvidu daļā (fr. val. "Tahiti"), lielākā no Biedrības salām Franču Polinēzijā, platība - 1042 kvadrātkilometri, 170000 iedzīvotāju (2002. g.), lielākais augstums - 2241 m.
- Vanikora Vulkāniska sala Santakrusas salās Klusā okeāna dienvidrietumu daļā, platība - 164 km^2^.
- Utupua Vulkāniska sala Santakrusas salās Klusā okeāna dienvidrietumu daļā.
- Rosa kalns vulkānisks masīvs Kergelena salā Indijas okeāna dienvidu daļā, augstums – 1965 m.
- Zālamana salas vulkānisku salu arhipelāgs Klusā okeāna dienvidrietumu daļā (angļu val. "Solomon Islands"), uz austrumiem no Jaungvinejas salas, platība - 40400 kvadrātkilometru, augstums - līdz 3123 m, darbīgi vulkāni.
- deņņiks Zādzība dienā.
- kantilja Zelta vai sudraba diegs (stieplīte) izšuvumiem.
- kanitele Zelta vai sudraba diegs.
- Pirātu krasts zema, smilšaina piekraste Arābijas pussalā, Persijas līča dienvidaustrumos, AAE, garums - \~300 km, līdz XIX gs. vidum bija jūras laupītāju patvēruma vieta.
- Nozaru-Igates purvs zemais purvs Limbažu novada dienvidu daļā, starp Lādes ezeru un Aģi, platība - 664 ha, garums - 8 km, platums - \~0,8 km, kūdras slāņa lielākais dziļums - 5 m.
- kanonieris Zemākā dienesta pakāpe Krievijas (līdz 1917.) un citu valstu armiju artilērijā; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- uradņiks Zemākā dienesta pakāpe Krievijas apriņķa policijā 1878.-1917. g.; policists, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- gorodovojs Zemākā dienesta pakāpe Krievijas pilsētu policijā līdz 1917.; policists, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- konstebls zemākā dienesta pakāpe policijā (Lielbritānijā, Amerikas Savienotajās Valstīs); policists, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- Antarktika Zemeslodes dienvidu polārais apgabals, kas ietver Antarktīdu, Atlantijas, Klusā un Indijas okeāna dienvidu daļu un salas (Dienvidu okeāns).
- Adjē rags zemesrags Austrālijas kontinenta dienvidos (_Adieu, Cape_), Lielā Austrālijas līča krastā.
- Tora rags zemesrags Hūpenes salas dienvidu galā, Špicbergenas arhipelāga dienvidaustrumos, Barenca jūrā.
- Beisārens zemesrags Hūpenes salas ziemeļu galā, Špicbergenas arhipelāga dienvidaustrumos, Barenca jūrā.
- Dūnanī rags zemesrags Īrijas austrumos, Dandolkas līča dienvidu piekrastē, tās izvirzījums Īrijas jūrā.
- Kerriheds zemesrags Īrijas rietumos, Šenonas grīvlīča dienvidu piekrastes izvirzījums Atlantijas okeānā.
- Mālarrivs zemesrags Islandē, Snaivedlsnesas pussalas rietumu gala dienvidos.
- Amnjonkits zemesrags Korejas pussalas austrumos (_Amnyong-kkūt_), Austrumkorejas līča dienvidos, Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas teritorija.
- Hārtlenda rags zemesrags Lielbritānijā, Anglijā, Kornvolas pussalas ziemeļrietumos, iesniedzas Ķeltu jūrā, Bārnstaplas līča dienvidrietumos.
- Sentdžonsa rags zemesrags Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Daunas apgabala dienvidrietumos.
- Kutkāju rags zemesrags Rīgas līča Vidzemes piekrastē, Salacgrīvas pagasta dienvidu daļā, netālu no Kutkāju mājām.
- Sīdebī rags zemesrags Somijā, Pohjanmā reģiona dienvidrietumos, Botnijas līča austrumu piekrastē.
- Pilišs Zemi cilu kalni Ungārijā, uz ziemeļiem no Budapeštas, garums - \~30 km, augstums - līdz 757 m, stāva, klinšaina dienvidu nogāze.
- Piekaspijas zemiene zemiene Austrumeiropas līdzenuma dienvidaustrumos, Kaspijas jūras ziemeļu piekrastē Krievijā un Kazahstānas rietumos, platība - \~200000 kvadrātkilometru, augstums - no 150 m vjl., līdz 28 m zjl., zems līdzenums ar nolaidenumu uz jūru.
- Lejasamūras zemiene zemiene Krievijā, Habarovskas novada dienvidu daļā un Ķīnas ziemeļaustrumos, to veido Amūras terases starp Burejas un Sihotealina grēdu, platība — \~100000 kvadrātkilometru (no tiem Krievijā — \~65000 kvadrātkilometru), augstums — līdz 100 m, lapegļu taiga, slapjas ciesu pļavas, purvi.
- Kubaņas-Pieazovas zemiene zemiene Rietumpriekškaukāzā, uz ziemeļiem no Kubaņas lejteces, Krievijas Krasnodaras un Stavropoles novadā, kā arī Rostovas apgabala dienvidu daļā, augstums - 100-150 m, nolaidenums uz Azova jūru.
- Vaļu grēda zemūdens grēda Atlantijas okeāna dienvidaustrumu daļā, Dienvidatlantijas grēdas atzars, atdala Angolas un Kāpas lielieplakas, garums - 2450 km, dziļums 3000-4000 m, atsevišķos pacēlumos 1188 m un 892 m; šī grēda neļauj piegultnes aukstajiem ūdeņiem izplatīties uz ziemeļiem.
- Klusā okeāna austrumu pacēlums zemūdens grēda Klusā okeāna dienvidaustrumu daļā, garums - \~8000-9000 km, dziļums piekājē - 3500-4000 m, virs pacēluma - 2000-3500 m, vietām - \~800-1000 m, vidū Lieldienu sala.
- Āfrikas–Antarktīdas grēda zemūdens reljefa paaugstinājums Atlantijas okeāna dienvidos, kas iestiepjas arī Indijas okeānā, augstākais punkts - Buvē sala.
- Atlantijas-Indijas grēda zemūdens reljefa paaugstinājums Indijas okeāna dienvidrietumu daļā līdz 250 m zjl.
- laidane Ziedu laika noslēguma diena 2. jūlijā, ar savu nozīmi labības augšanas un briešanas gaitā.
- laidene Ziedu laika noslēguma diena 2. jūlijā, ar savu nozīmi labības augšanas un briešanas gaitā.
- āzi Ziemeļnieku mitoloģijā - kungu u. c. labiešu mirušās dvēseles (veļi); vēlāk arī Odina dievu galma locekļi.
- augurijs Zīlēšanas seanss senajā Romā, kurā pēc putnu dziesmām, lidojuma u. tml. tika tulkota dievu griba, īpaši izvēloties nākamā valdnieka amatā stāšanās (inaugurācijas) brīdi.
- Jučovas strauts Zilupes kreisā krasta pieteka Ludzas novada Brigu pagastā, lejtecē \~1,5 km posmā šķērso arī Līdumnieku pagasta dienvidu stūri.
- Nagļu dīķi zivsaimniecības dīķu komplekss Lubāna līdzenuma dienvidaustrumu daļā.
- Drugs Zoroastrismā ļaunais gars, ko radījis ļaunuma dievs Ahrimāns, melu un netaisnības iemiesojums, visspēcīga ļaunuma dievība, kas tiecas pavedināt pravieti Zaratustru.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa a die.