Paplašinātā meklēšana
Meklējam Veca.
Atrasts vārdos (6):
Atrasts vārdu savienojumos (13):
Atrasts skaidrojumos (412):
- Lielauces pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Lielauces pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Vītiņu, Zebrenes, Īles, Vecauces un Zvārdes pagastā.
- Vadakstes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagasta teritorijā iekļauta Bileiķu apkaime no bijušā Vecauces pagasta; līdz 1920. g. Bileiķi bija Lietuvas teritorijā, pievienoti Latvijai 1921. g. (pēc referenduma).
- Mazsalacas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta ziemeļu daļā izveidots Ramatas pagasts, dienvidu daļā neliela platība pievienota tagadējam Burtnieku novada Vecates pagastam.
- Sēļu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Sēļu pagasta dienvidu daļa iekļauta tagadējā Vecates pagastā, savukārt bijušā Idus pagasta dienvidu daļa pievienota tagadējam Sēļu pagastam.
- Vecauces pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Vecauces pagasta dienvidu un rietumu daļā izveidots Vītiņu pagasts, neliels dienvidu stūris pievienots Saldus novada Vadakstes pagastam, savukārt Vecauces pagastā iekļauta neliela daļa bijušā Lielauces pagasta teritorijas.
- Vecanne Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Vecanna" bijušais nosaukums.
- vecannenieši Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Vecanna" iedzīvotāji.
- Vacanne Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Vecanna" nosaukums vietējā izloksnē.
- Alt-Annenhof Alūksnes novada Annas pagasta un Vecannas muižas bijušais nosaukums vāciski.
- Rimeikas apdzīvota vieta (mazciems) Vecates pagastā.
- Rūdēkas apdzīvota vieta (mazciems) Vecates pagastā.
- Košķele apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novada Vecates pagastā.
- Rebeles apdzīvota vieta (viensēta) Valmieras novada Vecates pagastā.
- midiānieši Aramiešu un arābu radu tauta, attālā radniecībā ar izraēliešiem, bet arī cīnījās ar tiem, dzīvoja austrumos un dienvidos no Sarkanās jūras, minēti Vecajā derībā.
- Vecauces muižas pils atrodas Aucē, Akadēmijas ielā 11, celta neogotikas stilā 1838.-1843. g., 1905. g. nodedzināta un izlaupīta, pēc atjaunošana 1907. g. tās interjers savu sākotnējo greznību vairs neatguva, postīta arī 2. pasaules kara laikā, restaurēta 1953.-1956. g. un 1989.-1993. g. kopš 1921. g. pilī darbojas Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes mācību un pētījumu saimniecība "Vecauce".
- Riņņu kalns atrodas Salacas kreisajā krastā pie tās iztekas no Burtnieka, Valmieras novada Vecates pagastā, absolūtais augstums - 41,7 m vjl., relatīvais augstums - 2,35 m, ir pirmā Latvijā izpētītā neolīta apmetne, kas visintensīvāk bijusi apdzīvota 2. gt. 1. pusē pirms mūsu ēras; Kaulu kalns.
- buncenieki Auces novada Vecauces pagasta apdzīvotās vietas "Bunci" iedzīvotāji.
- dzelzenieki Auces novada Vecauces pagasta apdzīvotās vietas "Dzelzgaļi" iedzīvotāji.
- jauniešnieki Auces novada Vecauces pagasta apdzīvotās vietas "Jaunieši" iedzīvotāji.
- klāvenieki Auces novada Vecauces pagasta apdzīvotās vietas "Klāvi" iedzīvotāji.
- zelta teļš Bībelā, Vecajā Derībā, zelta vai apzeltīts elks vērša izskatā, kuru Ārons izveidoja pēc tautas prasības, bet Mozus, kad nokāpa no Sīnāja kalna, to iznīcināja.
- leviatāns Bībelē - jūras nezvērs (Vecajā Derībā attēlots čūskas vai krokodila veidā).
- Jozua Bībelē, Vecajā Derībā - Nūna dēls, kurš pēc Mozus nāves nākamo izraēliešu paaudzi pārveda pāri Jordānai.
- Jehova Bībelē, Vecajā Derībā - vienīgā dieva apzīmējums; sākotnēji bijis bargs un draudīgs tuksneša un negaisa dievs; Jahve.
- Benjamīns Bībelē, Vecajā Derībā – izraēliešu benjaminītu ciltstēvs, Jēkaba un Rāheles dēls.
- Jūda Bībelē, Vecajā Derībā — viens no patriarha Jēkaba divpadsmit dēliem, Leas dēls.
- Dagons Bībelē, Vecajā Derībā minētais filistiešu labības dievs, kura kults jau minēts Asīrijā, Babilonijā ap 2400 p. m. ē.; viņu tēlo pa pusei zivs, pa pusei cilvēka veidā.
- Rāhele Bībelē, Vecajā Derībā un ebreju mitoloģijā - patriarha Jēkaba sieva.
- Judīte Bībelē, Vecajā Derībā un ebreju mitoloģijā - patriote, kas ar savu skaistumu savaldzināja asīriešu karavadoni Holofernu un viņam miegā nocirta galvu, izglābjot savu dzimto pilsētu.
- Ārons Bībelē, Vecajā Derībā un ebreju mitoloģijā - viens no centrālajiem tēliem ciklā par iziešanu no Ēģiptes, Mozus un Mirjamas vecākais brālis, Mozus palīgs; Korānā minēts kā pravietis Harūns.
- Īzāks Bībelē, Vecajā Derībā, Abraāma un Zāras vienīgais dēls, kuru Jahve pavēlēja upurēt, lai pārbaudītu Abraāma ticību, taču Dieva eņģelis pēdējā brīdī atturēja Abraāmu no dēla upurēšanas.
- Mordohojs Bībele, Vecajā Derībā, Esteres grāmatā, ķēniņienes Esteres audžutēvs, kurš, neizrādīdams pienācīgu cieņu valdnieka Kserska padomniekam Hamanam, krita nežēlestībā.
- Hamans Bībelē, Vecajā Derībā, Esteres grāmatā, un ebreju mitoloģijā - Persijas valdnieka Kserska I padomnieks, kas savā ļaunumā bija nolēmis pazudināt visus ebrejus Persijas valstī un piesavināties viņu mantību.
- Ījabs Bībelē, Vecajā Derībā, galvenais varonis viņa vārdā nosauktajā grāmatā, taisnprātības un dievbijības paraugs, ko sātans ierosināja pārbaudīt.
- Abimelehs Bībelē, Vecajā Derībā, Gerāras valdnieks Abrahāma laikā.
- Batseba Bībelē, Vecajā Derībā, hetieša Ūrija sieva, ko iemīlēja ķēniņš Dāvids un kas kļuva par ķēniņa Zālamana māti.
- Ūrija Bībelē, Vecajā Derībā, hetietis, kura sievu Betsebu bija iemīlējis ķēniņš Dāvids.
- Izašārs Bībelē, Vecajā Derībā, Jēkaba dēls, viens no Izraēla 12 cilšu ciltstēviem, Leas dēls, kuram piemita dzīvniecisks spēks.
- Rahaba Bībelē, Vecajā Derībā, Jērikas netikle, kas savā mājā uz jumta paslēpa divus Izraēla tautas izlūkus, bet vēlāk pievērsās īstajai ticībai un kļuva par ciltsmāti astoņiem praviešiem.
- Sauls Bībelē, Vecajā Derībā, Jūdejas valsts pirmais valdnieks no Benjamīna cilts, kurš kļuva par valdnieku pēc Dieva gribas.
- Noasa šķirsts Bībelē, Vecajā Derībā, kuģis, kuru Noasam lika uzbūvēt Dievs, lai viņš no grēku plūdiem izglābtu savu ģimeni un pa vienam pārim no katras dzīvnieku sugas.
- Mīhala Bībelē, Vecajā Derībā, ķēniņa Saula meita un Dāvida sieva, kuru Dievs sodīja ar neauglību.
- refajieši Bībelē, Vecajā Derībā, milzīga auguma cilvēki, kas apveltīti ar varenu spēku.
- Abīgaila Bībelē, Vecajā Derībā, Nābala gudrā un skaistā sieva, kura kādā strīdā starp Nābalu un Dāvidu parādīja savu gudrību; pēc Nābala nāves kļuva par ķēniņa Dāvida sievu.
- Lats Bībelē, Vecajā Derībā, patriarha Abrahāma radinieks, kas kopā ar viņu pārcēlās no Mezopotāmijas uz Kanaānu, bet vēlāk uz Sodomu.
- Ēzavs Bībelē, Vecajā Derībā, patriarha Jēkaba dvīņubrālis, Īzāka un Rebekas dēls.
- Efraims Bībelē, Vecajā Derībā, patriarha Jēkaba mazdēls, Jāzepa un Asnates otrais dēls, kas piedzima Ēģiptē.
- Bilha Bībelē, Vecajā Derībā, patriarha Jēkaba sievas Rāheles kalpone un viņa dēlu Dana un Naftaļa māte.
- Gads Bībelē, Vecajā Derībā, patriarha Jēkaba un Leas kalpones Zilpas dēls, ciltstēvs vienai no Izraēla 12 ciltīm.
- Ašers Bībelē, Vecajā Derībā, patriarha Jēkaba un Leas kalpones Zilpas dēls, Gada brālis, viens no 12 Izraēla cilšu dibinātājiem.
- Dina Bībelē, Vecajā Derībā, patriarha Jēkaba un Leas vienīgā meita.
- Jons Bībelē, Vecajā Derībā, pravietis, kuram Jahve lika doties uz Asīrijas galvaspilsētu Nīnivi, lai sludinātu tai dieva sodu.
- Zāmuels Bībelē, Vecajā Derībā, pravietis, pēdējais no Izraēla soģiem.
- Lābans Bībelē, Vecajā Derībā, Rebekas brālis un Īzāka svainis.
- Boass Bībelē, Vecajā Derībā, Rutes grāmatā, - pārticis vīrs no Betlēmes, Rutes vīrs, viņu dēls Obeds ir nākamā ķēniņa Dāvida vectēvs.
- Obeds Bībelē, Vecajā Derībā, Rutes grāmatā, Rutes un Boasa dēls, nākamā ķēniņa Dāvida vectēvs.
- Rute Bībelē, Vecajā Derībā, Rutes grāmatā, un ebreja mitoloģijā moabiete, kas bija precējusies ar Betlēmes iedzīvotāju, kurš bija pārcēlies uz Moabu.
- Derības šķirsts Bībelē, Vecajā Derībā, šķirsts, kurā glabājās divas akmens plāksnes ar Dieva rakstītiem desmit baušļiem.
- Tobits Bībelē, Vecajā Derībā, Tobita grāmatas varonis no Naftaļa cilts, kas palika uzticīgs Dievam arī tad, kad visa cilts no Dieva novērsās.
- Dāniēls Bībelē, Vecajā Derībā, un ebreju mitoloģijā - Babilonijas gūstā aizvests pravietis un gudrais, kurš, prazdams izskaidrot valdnieka Nebukadnecara sapņus, ieguva tā labvēlību.
- Lea Bībelē, Vecajā Derībā, un ebreju mitoloģijā - Lābana vecākā meita, patriarha Jēkaba sieva.
- Šems Bībelē, Vecajā Derībā, un ebreju mitoloģijā - Noasa dēls; pēc tradīcijas, viņu uzskata par visu pusklejotāju un pusnometmnieku lopkopju ciltstēvu.
- Rebeka Bībelē, Vecajā Derībā, un ebreju mitoloģijā - patriarha Īzāka sieva.
- Dans Bībelē, Vecajā Derībā, un ebreju mitoloģijā - patriarha Jēkaba un Rāheles kalpones Bilhas dēls, ciltstēvs vienai no izraēliešu 12 ciltīm.
- Sābas ķēniņiene Bībelē, Vecajā Derībā, un ebreju mitoloģijā Sābas valsts valdniece, kas, padzirdējusi par ķēniņa Zālamana gudrību, ieradās Jeruzālemē viņu apmeklēt.
- Ecēhiēls Bībelē, Vecajā Derībā, vecākais no praviešiem, bija priestera dēls un dzīvoja Babilonijā trimdas laikā.
- Absaloms Bībelē, Vecajā Derībā, viens no ķēniņa Dāvida dēliem, kurš sacēlās pret savu tēvu.
- Zebulons Bībelē, Vecajā Derībā, viens no patriarha Jēkaba 12 dēliem, Leas jaunākais dēls, viens no Izraēla 12 cilšu ciltstēviem.
- Levijs Bībelē, Vecajā Derībā, viens no patriarha Jēkaba divpadsmit dēliem, kura māte bija Lea; viņa pēcnācēji kļuva par kalpotāju un priesteru dzimtu.
- Rūbens Bībelē, Vecajā Derībā, viens no patriarha Jēkaba divpadsmit dēliem, Leas dēls, kurš vienīgais no brāļiem pretojās nodomam nogalināt Jāzepu.
- Simeons Bībelē, Vecajā Derībā, viens no patriarha Jēkaba divpadsmit dēliem, Leas dēls.
- Naftalis Bībelē, Vecajā Derībā, viens no patriarha Jēkaba divpadsmit dēliem, Rāheles kalpones Bilhas dēls.
- Ēdene Bībeles Vecajā derībā attēlotā zemes paradīze, kur pirms grēkā krišanas dzīvojuši cilvēki - Ādams un Ieva; Ēdenes dārzs; mūžīgas svētlaimes zeme.
- Vecadulienas muiža bijusī muiža "Alt-Adlehn", kuras teritorijā izveidojies Vecadulienas ciems.
- Vecannas muiža bijusī muiža "Alt-Annenhof", kuras teritorijā izveidojies Vecannas ciems.
- kanduņēnieši Burtnieku novada Vecates pagasta apdzīvotās vietas "Kalnduņēni" iedzīvotāji.
- Staro-Ottenskaja Burtnieku novada Vecates pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Alt-Ottenhof Burtnieku novada Vecates pagasta bijušais nosaukums.
- Adonai Dieva apzīmējums Vecajā Derībā.
- Tūteres ozols dižkoks, kas bijis arī upurozols un audzis tagadējā Vecates pagastā, pie Sēļu pagasta robežas, stumbra apkārtmērs — 8,5 m, tajā milzīgs dobums, nolauzts 1967. g. vētrā.
- druvenieki Dobeles novada Vecauces pagasta apdzīvotās vietas "Druva" iedzīvotāji.
- Dūma Dūma ezers - Ķiruma ezers Vecates pagastā.
- Dselsenhof Dzelzes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vecauces pagastā.
- Raudu dziesmas dziesmas Vecajā Derībā, kurā apraudāta smaga nelaime, kas piemeklējusi Jeruzalemi; domājams, tā ir pilsētas izpostīšana 586 pr. Kristus.
- Estere Ebreju mitoloģijā - un Bībelē, Vecajā Derībā, tā paša nosaukuma grāmatas varone, valdnieka Kserksa I jaunā sieva, kas izglāba ebrejus no iznīcināšanas Persijā.
- izredzēto tauta ebreju tautas apzīmējums Vecajā Derībā (5. Mozus, 7:6).
- Gahlenhof Elenes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vecauces pagastā.
- Ķiruma ezers ezers Burtnieka līdzenumā, Vecates pagastā, 53,6 m vjl., platība - 53,5 ha, garums - 2,65 km, lielākais platums - 320 m, lielākais dziļums - 2,8 m; Dūma ezers; Kreņu ezers; Kākulis; Kurpnieka ezers.
- Adulienas ezers ezers Gulbenes novada Tirzas pagastā, platība - 6,7 ha; Vecadulienas ezers.
- Burtnieks Ezers Tālavas zemienē 39,5 m vjl., Valmieras novada Vecates, Matīšu un Burtnieku pagastā, platība – 4006 ha (3. lielākais Latvijā), garums - 13,3 km, lielākais platums – 5,5 km, vidējais dziļums – 2,2 m, lielākais dziļums – 3,3 m; Burtnieku ezers.
- Žērbeles ezers ezers Valmieras novada Vecates pagastā, platība - <1 ha.
- Rebeles ezers ezers Vecates pagastā, platība - 1,5 ha, garums - \~300 m, lielākais platums - \~100 m; Zērbeles ezers.
- End-Autz Gala muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vecauces pagastā.
- vecadlienieši Gulbenes novada Tirzas pagasta apdzīvotās vietas "Vecaduliena" iedzīvotāji.
- vecadulienieši Gulbenes novada Tirzas pagasta apdzīvotās vietas "Vecaduliena" iedzīvotāji.
- Vītiņu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem pirmskara Vecauces pagasta dienvidu un rietumu daļu, Kokmuižas apkaimi no bijušā Zvārdes pagasta, kā arī nelielu teritoriju no bijušā Lielauces un Jaunauces pagasta.
- Sofija jūdaisma un kristietības mitoloģiskajā tradīcijā — gudrības dieviete; Vecajā Derībā viņa ir augstākās gudrības personifikācija.
- Karlshof Kārļa muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vecauces pagastā.
- Keweln Ķeveles muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vecauces pagastā.
- Killhof Ķiles muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vecauces pagastā.
- Kurpnieka ezers Ķiruma ezers Valmieras novada Vecates pagastā.
- Kākulis Ķiruma ezers Vecates pagastā.
- Kreņu ezers Ķiruma ezers Vecates pagastā.
- Dūma ezers Ķiruma ezers Vecates pagastā.
- tipoloģija Mācība par noslēpumaimu sakaru starp Vecas Derības izteikumiem un vēlākajiem notikumiem, kas aprakstīti tikai Jaunajā Derībā; tipika.
- tipika Mācība par noslēpumaimu sakaru starp Vecas Derības izteikumiem un vēlākajiem notikumiem, kas aprakstīti tikai Jaunajā Derībā; tipoloģija (3).
- Vecauces muiža muiža, uz kuras zemes, izveidojās Vecauces miests un vēlāk Auces pilsēta, ziņas par to ir ap 1616. gadu.
- sabats Nedēļas septītā diena (sestdiena), kas Vecajā Derībā ir noteikta atpūtai.
- Valmieras novads nodibināts 2021. g., ietver Mazsalacas, Rūjienas, Sedas, Strenču un Valmieras pilsētu, kā arī Bērzaines, Brenguļu, Burtnieku, Dikļu, Ēveles, Ipiķu, Jeru, Jērcēnu, Kauguru, Kocēnu, Ķoņu, Lodes, Matīšu, Mazsalacas, Naukšēnu, Plāņu, Ramatas, Rencēnu, Sēļu, Skaņklanes, Trikātas, Vaidavas, Valmieras, Vecates, Vilpulkas un Zilākalna pagastu, robežojas ar Valkas, Smiltenes, Cēsu un Limbažu novadu, kā arī ar Igauniju.
- desmitā tiesa nodoklis baznīcas uzturēšanai; desmitā daļa no iedzīvotāju ienākumiem (ieskaitot medības un zveju); tā ievākta jau senatnē, Bībelē Vecajā Derībā tā traktēta kā Dieva likums; 5. gs. baznīcas tēvi ieviesa desmitās tiesas dievišķo pamatojumu kristietībā, 6. gs. to sāka ievākt no visiem zemnieku ienākumiem, 12.-13. gs. tā ieviesta arī Baltijā, 16. gs. 2. pusē aizstāta ar tā saucamo kunga tiesu; Rietumeiropā to atcēla 18.-19. gs. revolūciju laikā.
- Tūteres ozoli nolauztā ozola, dižkoka - Tūteres ozola - vietā Vecates pagastā 1968. g. iestādīts no tā zīles izaudzēts ozoliņš un ap to - vesela ozolu birzs.
- Dobeles novads novads Zemgales rietumos, ietver Annenieku, Augstkalnes, Auru, Bēnes, Bērzes, Bikstu, Bukaišu, Dobeles, Īles, Jaunbērzes, Krimūnu, Lielauces, Naudītes, Penkules, Tērvetes, Ukru, Vecauces, Vītiņu un Zebrenes pagastu, kā arī Dobeles pilsētu, robežojas ar Saldus, Tukuma un Jelgavas novadu, kā arī ar Lietuvu; 2009.-2021. g ietvēra Annenieku, Auru, Bērzes, Bikstu, Dobeles, Jaunbērzes, Krimūnu, Naudītes, Penkules un Zebrenes pagastu, kā arī Dobeles pilsētu.
- Matīšu pagasts pagasts Burtnieku novadā, robežojas ar Vecates, Burtnieku, Bērzaines un Dikļu pagastu, kā arī ar Limbažu novadu; nosaukums līdz 1949. g. — Bauņu pagasts.
- Vītiņu pagasts pagasts Dobeles novadā, robežojas ar Lielauces, Vecauces un Bēnes pagastu, kā arī ar Saldus novadu un Lietuvu.
- Bēnes pagasts pagasts Dobeles novadā, robežojas ar Ukru, Vītiņu, Vecauces, Īles, Naudītes, Penkules un Bukaišu pagastu; padomju laikā pagastam pievienota bijušā Sniķeres pagasta ziemeļu daļa; bijušie nosaukumi: vāciski - Behnen, krieviski - Benenskaja.
- Lielauces pagasts pagasts Dobeles novadā, robežojas ar Zebrenes, Īles, Vecauces un Vītiņu pagastu, kā arī ar Saldus novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Gross-Autzsche, krieviski — Gros-Aucskaja.
- Mazsalacas pagasts pagasts Valmieras novadā (2009.-2021.g. Mazsalacas novadā), robežojas ar Mazsalacas pilsētu un Ramatas, Sēļu, Vecates un Skaņkalnes pagastu; bijušie nosaukumi: Mazsalacas pilsētas lauku teritorija, Valtenberģu pagasts, vāciski — Salisburg, krieviski — Zalisburgskaja.
- Jeru pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Ķoņu, Naukšēnu, Rencēnu, Burtnieku, Vecates, Sēļu un Vilpulkas pagastu, kā arī ar Rūjienas pilsētu; bijušie nosaukumi; vāciski — Seijershof, krieviski — Jerreskaja.
- Skaņkalnes pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Mazsalacas pilsētu, Ramatas, Mazsalacas un Vecates pagastu, kā arī ar Limbažu novadu; bijušie nosaukumi: Skulberģu pagasts (līdz 1925. g.), vāciski — Kolberg, krieviski — Koļbergsjkaja.
- Sēļu pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Ramatas, Vilpulkas, Jeru, Vecates un Mazsalacas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Sehlen, krieviski — Zelenskaja.
- Valmieras apriņķis pastāvēja 1785.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Ainažu, Alojas, Augstrozes, Bauņu, Braslavas, Brenguļu, Burtnieku, Dauguļu, Dikļu, Duntes, Idus, Ipiķu, Jaunburtnieku, Jaunvāles, Jeru, Katvaru, Kauguru, Kokmuižas, Koņu, Ķieģeļu, Lādes, Liepupes, Limbažu, Lodes, Mazsalacas, Mujānu, Nabes, Naukšēnu, Ozolu, Pāles, Pociema, Puikules, Rencēnu, Rozēnu, Rūjienas, Salacas, Sēļu, Skaņkalnes, Stienes, Svētciema, Ternejas, Tūjas, Umurgas, Vaidavas, Vainižu, Valmieras, Vecates, Viļķenes, Vilzēnu un Vitrupes pagastu, robežojās ar Valkas, Cēsu un Rīgas apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci un Igauniju.
- Jelgavas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Auru, Bēnes, Bērzmuižas, Bukaišu, Dobeles, Džukstes, Elejas, Garozes, Glūdas, Īles, Jaunauces, Jaunsvirlaukas, Jēkabnieku, Kalnciema, Lielauces, Lielplatones, Lielvircavas, Līvbērzes, Mežmuižas, Naudītes, Ozolnieku, Penkules, Pēternieku, Platones, Rubas, Salgales, Sesavas, Sīpeles, Sniķeres, Svētes, Šķibes, Tērvetes, Teteles, Ukru, Vadakstes, Valgundes, Vecauces, Vecsvirlaukas, Vilces, Vircavas un Zaļenieku pagastu, robežojās ar Liepājas, Kuldīgas, Tukuma, Rīgas un Bauskas apriņķi, kā arī ar Lietuvu.
- Valmieras rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Rūjienas pilsētu, Mazsalacas pilsētu ar lauku teritoriju, Bērzaines, Brenguļu, Burtnieku, Dikļu, Ipiķu, Jeru, Kauguru, Kocēnu, Ķoņu, Lodes, Matīšu, Naukšēnu, Ramatas, Rencēnu, Sēļu, Skaņkalnes, Vaidavas, Valmieras, Vecates, Vilpulkas un Zilākalna pagastu, robežojās ar Valkas, Cēsu un Limbažu rajonu, kā arī ar Igauniju.
- Auces novads pastāvēja 2009.-2021. g. Zemgales dienvidrietumos, tagadējā Dobeles novadā, ietvēra Auces pilsētu un Lielauces, Īles, Bēnes, Vecauces, Ukru un Vītiņu pagastu, robežojās ar Saldus, Brocēnu, Dobeles un Tērvetes novadu, kā arī ar Lietuvu.
- Burtnieku novads pastāvēja 2009.-2021. g., apvienojja Burtnieku, Ēveles, Matīšu, Rencēnu, Valmieras un Vecates pagastu.
- Valtenberģu pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Mazsalacas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Valmieras novada Mazsalacas un Ramatas pagastā, neliela daļa Vecates pagastā.
- rekabieši Pēc cilts principa organizēta nomadu grupa, kas dzīvojusi Palestīnā līdz trimdai, minēti Vecajā derībā.
- Bētleme Pilsēta (no 1996. g.) Palestīnā (arābu val. "Bayt Lahm", ebreju val "Bet Lehem"), 10 km uz dienvidiem no Jeruzālemes, Rietumkrastā, ap 30000 iedzīvotāju; Vecajā Derībā Dāvida pilsēta, Jaunajā Derībā Jēzus dzimšanas vieta, 6. gs. uzcelta piecu jomu bazilika.
- Auce pilsēta Latvijā, Dobeles novadā 109 km no Rīgas (2009.-2021. g. novada centrs, 1959.-2009. g. Dobeles rajonā, 1950.-1959. g. rajona centrs, līdz 1949. g. Jelgavas apriņķī), pilsētas tiesības (un nosaukums Auce) kopš 1924. gada, miesta tiesības (kā Vecaucei) kopš 1921. gada, sāka veidoties no 1889. g. kā apdzīvota vieta pie Vecauces muižas, par Vecauces muižu ziņas kopš 1616. gada.
- Sidgundas pilskalns pilskalns Mālpils pagastā pie Sudas un Mērgupes satekas, pret upēm vērstās \~7 m augstās nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, bet austrumu pusi norobežo līdz 5 m augsts valnis un staigna ieplaka, plakums — \~70 x 60 m, postīts, izmantojot lauksaimniecībā; Vecais kalns.
- Genesis Pirmā Mozus grāmata Vecajā Derībā ar stāstījumu par pasaules radīšanu, Grēku plūdiem, Ādamu un Ievu u. c.
- Mozus grāmatas pirmās piecas grāmatas Bībeles Vecajā Derībā.
- Jesaja Pravietis Bībelē, Vecajā Derībā, pravieto glābēja nākšanu.
- Jona Pravietis Vecajā Derībā, Jonas grāmatas (uzrakstīta ap 400. g. p. m. ē.) galvenā persona (saukts arī Jonass), plaši pazīstams viņa piedzīvojums, par nepaklausību Dievam nonākot valzivs vēderā ("Jonass valzivs vēderā").
- eņģelis pusdievišķa būtne, Dieva sūtnis, kam parasti ir spārnota jaunekļa izskats; Vecajā derībā sastopams trīs nozīmēs: cilvēks, kas tiek sūtīts no cilvēka pie cilvēka un tādējādi pilnībā pieder pie cilvēciskās sfēras; cilvēks, visbiežāk pravietis, kas ir starpnieks starp Dievu un cilvēkiem un tādējādi pieder gan pie dievišķās, gan cilvēciskās sfēras; pusdievišķa vai gandrīz dievišķa būtne, ķermeniska vai neķermeniska, redzama vai neredzama, kas pilnībā pieder pie dievišķās sfēras.
- Zērbeles ezers Rebeles ezers Vecates pagastā.
- Melnupīte Rūjas labā krasta pieteka Valmieras novadā, izteka Idus (Purmuižas) purvā, augštece Mazsalacas pagastā, lejtecē \~8 km ir Sēļu un Vecates pagastu robežupe, garums - 15 km, kritums - 19 m.
- Vecauces miests sāka veidoties ap 1889. gadu, kad Vecauces muižas zemi izdeva apbūvei uz obroka tiesībām un 1921. gadā tam piešķirtas miesta tiesības, 1924. g. ieguva pilsētas tiesības un Auces nosaukumu.
- Ķirele Salacas kreisā krasta pieteka Skaņkalnes pagastā, garums - 14 km, iztek no Rebeles ezera Vecates pagastā, tek cauri Ķiruma ezeram; Kirela; Kirele; Kirera; Laukupīte.
- Vecupīte Salacas kreisā krasta pieteka Vecates pagastā, augštece Skaņkalnes pagastā, vidustecē Vecates un Skaņkalnes pagasta robežupe; Vecates grāvis.
- Elohims Semītu augstākās dievības vārda daudzskaitļa forma, kas lietota Bībelē Vecajā Derībā Jahves vārda vietā vispārīgas dievības nozīmē.
- Ecekiēls Senebreju pravietis, 597 pr. Kr. aizvests uz Babiloniju; Vecajā Derībā pravieto par Dieva sodu un Jeruzalemes norietu.
- Ofīra Senlaiku zelta zeme, minēta Vecajā Derībā; tās atrašanās vieta nav droši nosakāma.
- zeltinieši Smiltenes novada Bilskas pagasta apdzīvotās vietas "Vecais Zeltiņa pagasts", tagad "Zeltiņi" iedzīvotāji.
- Friedrichshof Sušķiņu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vecauces pagastā.
- Mozus likumi tā apzīmē daļēji 10 Dieva baušļus, daļēji - visus Vecajā Derībā ietvertos likumus.
- austrumieši Valmieras novada Vecates pagasta apdzīvotās vietas "Austrumi" iedzīvotāji.
- Austrumi Valmieras novada Vecates pagasta apdzīvotās vietas "Košķele" bijušais nosaukums padomju laikā.
- košķelieši Valmieras novada Vecates pagasta apdzīvotās vietas "Košķele" iedzīvotāji.
- ķolpis Veca (primitīva) pīpe.
- vecābele Veca ābele.
- jēre Veca aita.
- vecene Veca aita.
- appīdas Veca arkla ilksis ar virvēm aptītas.
- drandaļots Veca automašīna (vai cita nolietota ierīce, iekārta, aparāts).
- dranduļets Veca automašīna (vai cita nolietota ierīce, iekārta, aparāts).
- grabeklis Veca automašīna.
- klaberkaste Veca automašīna.
- kleberkaste Veca automašīna.
- māļuks Veca brūce, ko grūti sadziedēt.
- ķerce Veca būda, mājiņa.
- stukūzis Veca būda.
- sturbulis Veca celma atlieka.
- čubata Veca celtne, būda.
- ļumene Veca cepure, veca mīksta platmale.
- beka Veca cepure.
- lāpene Veca cepure.
- ļepa Veca cepure.
- ļepene Veca cepure.
- gerodermija Veca cilvēka āda, kas atrofējusies, zaudējusi taukaudus un elastību; krunkaina, novītusi āda sakarā ar endokrīniem traucējumiem.
- leda Veca cūka ar garām ausīm.
- trāba Veca ēka; miteklis.
- blugūzis Veca ēka.
- buknica Veca ēka.
- bukņica Veca ēka.
- šķimbūzis Veca ēka.
- skutka Veca ēka.
- kremala Veca govs.
- krisdole Veca govs.
- krabačka Veca gulta.
- drīcene Veca jaunava (meita).
- gresele Veca kārba, ķocis.
- mekša Veca karote ar aplūzušām malām.
- krāšnaita Veca krāsns vieta; akmens kaudze; gruveši.
- krāšņaita Veca krāsns vieta; akmens kaudze; gruveši.
- kaperle Veca kurpe, tupele.
- knadze Veca ķēve.
- sile Veca laiva, vecs kuģis.
- jūgs Veca laukuma mērvienība - 5603 kvadrātmetri (Vācijā), 3600 kvadrātmetru (Šveicē), 4316 kvadrātmetru (Ungārijā).
- ankrava Veca lieta, veca grabaža.
- ira Veca lietas vārda forma, kas nozīmē eksistenci.
- palaioloģija Veca mācība; mācība par senlietām.
- stokūzis Veca māja, būda.
- skulbis Veca māja.
- vecsēta Veca mājas vieta.
- lasts Veca masas mērvienība - aptuveni 160 kilogrami.
- klaburnīca Veca medību šautene.
- pocka Veca perētājvista.
- tapica Veca pirtsslota.
- stulbis Veca pusnoplēsta māja.
- grebeze Veca sēne.
- būska Veca sieva, vecene.
- boba Veca sieva.
- ķedele Veca sieva.
- vectante Veca sieviete attiecība pret bērnu vai gados ievērojami jaunāku pieaugušu cilvēku.
- oča Veca sieviete, kas lasa ogas mežā.
- babeņa Veca sieviete, vecenīte.
- babiņa Veca sieviete, vecenīte.
- vecene Veca sieviete; arī neglīta, ļauna sieviete.
- vecīte Veca sieviete; vecenīte.
- babuļa Veca sieviete.
- babuška Veca sieviete.
- grosīte Veca sieviete.
- mammiņa Veca sieviete.
- mammīte Veca sieviete.
- māmuļa Veca sieviete.
- māmuļene Veca sieviete.
- māmuliņa Veca sieviete.
- māmulīte Veca sieviete.
- mujažiņa Veca sieviete.
- ose Veca sieviete.
- pocka Veca sieviete.
- veča Veca sieviete.
- vecāmāte Veca sieviete.
- vece Veca sieviete.
- vecenīte Veca sieviete.
- večiņa Veca sieviete.
- večuka Veca sieviete.
- večukiņa Veca sieviete.
- vecukšņa Veca sieviete.
- vītene Veca sieviete.
- zebele Veca sieviete.
- ass Veca tilpuma mērvienība (malkas daudzuma mērīšanai) - aptuveni 2-4 kubikmetri.
- lūkša Veca tupele.
- fonduks Veca turku monēta.
- kvadrupls Veca zelta monēta Spānijā: 4 dukāti.
- lubenīca Veca ziemas cepure ar ausu atlokiem.
- ļubenīca Veca ziemas cepure ar ausu atlokiem.
- petne Veca, apvalkāta cepure.
- žļobene Veca, bezformīga cepure.
- žļobmice Veca, bezformīga cepure.
- grecele Veca, bezspēcīga sieviete.
- dreve Veca, bieza miza.
- čīkata Veca, čīkstoša gulta.
- grebeža Veca, grumbaina sieviete.
- grausts Veca, izmantošanai nederīga celtne.
- tēce Veca, izžuvusi upes gultne.
- tēcis Veca, izžuvusi upes gultne.
- kabadze Veca, kalsna sieviete; vāja slikta govs vai aita.
- kacere Veca, kalsna, neglīta meita.
- bādze Veca, kalsnēja sieviete.
- lauzene Veca, krunkaina, plata cepure.
- karva Veca, liesa govs.
- līkuža Veca, līka sieviete.
- bučka Veca, maza mājiņa.
- pletka Veca, mazvērtīga monēta.
- becene Veca, mīksta beka; beka.
- ļumene Veca, mīksta sēne.
- dzelzoņa Veca, nederīga dzelzs.
- klamata Veca, nederīga lieta.
- klemete Veca, nederīga lieta.
- erslaks Veca, nederīga lupats, skranda.
- klucka Veca, nejauka vista.
- ļermala Veca, nelietojama lupata.
- būksna Veca, nemierīga sieviete.
- kārna Veca, nepatīkama, kalsna sieviete.
- krabulis Veca, nevērtīga lieta.
- krāms Veca, nicināta dzīva būtne, cilvēks vai zirgs.
- koika Veca, no dēļiem primitīvi darināta gulta; guļamā lāviņa.
- atskabene Veca, nolietota pirts slota.
- izpera Veca, nolietota pirts slota.
- konca Veca, nolietota slota.
- koncka Veca, nolietota slota.
- slotstubenis Veca, nolietota slota.
- stubenis Veca, nolietota slota.
- štucere Veca, nolietota slota.
- stumpis Veca, nolietota slota.
- izava Veca, nonēsāta vīze, apavs; kaut kas vecs, nederīgs.
- piķene Veca, nosmulēta cepure.
- ļobenīca Veca, novalkāta cepure ar noļukušām malām; ļobene.
- ļobene Veca, novalkāta cepure ar noļukušām malām.
- atļurbene Veca, novalkāta cepure.
- atļurbis Veca, novalkāta cepure.
- grūsma Veca, novecojusi ēka.
- tarbača Veca, paštaisīta šautene.
- ķurcis Veca, prasta pīpe.
- veče Veca, precēta sieviete.
- budūksnis Veca, pussabrukusi koka ēka.
- gruvesis Veca, pussabrukusi māja.
- gruvezis Veca, pussabrukusi māja.
- čūksnis Veca, pussagruvusi celtne; tumša, netīra vieta, telpa.
- burbata Veca, pussagruvusi celtne.
- krapente Veca, pussagruvusi ēka.
- grebeze Veca, pussalūzusi mēbele.
- brukaža Veca, sabrukusi ēka.
- brukūzis Veca, sabrukusi ēka.
- ūkņa Veca, saburzīta cepure.
- burga Veca, sakritusi būda, patvērums.
- bagūzis Veca, sakritusi būve.
- bauga Veca, sakritusi, neapdzīvota māja.
- vircka Veca, sapērta rīkste.
- briežkūla Veca, sausa zāle.
- čapele Veca, slikta kaste.
- tuļķis Veca, slikta pīpe.
- bene Veca, uz visām pusēm sašķobīta cepure.
- krencele Veca, vāja govs.
- krencelis Veca, vāja govs.
- kabele Veca, vāja ķēve.
- klacka Veca, vāja ķēve.
- klamburis Veca, vārga dzīva būtne; nolietots priekšmets.
- sprādzene Veca, vārga, nonīkusi dzīva būtne; sprāgonis.
- sprādzenis Veca, vārga, nonīkusi dzīva būtne.
- Alt-Abgulden Vecabguldes (Ānbomes) muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Auru pagasta teritorijā.
- Ānbome Vecabguldes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Auru pagastā.
- Alt-Adlehn Vecadulienas muiža.
- vecainis Vecaine 1.
- dedzieda Vecaine, atmata, nora.
- dzedzīte Vecaine, atmata, nora.
- dziedziede Vecaine, atmata, nora.
- dziedzietis Vecaine, atmata, nora.
- Āne Vecais Āne - teiksmains Inglingu dzimtas zviedru karalis, lai ilgi dzīvotu, upurēja Odinam deviņus no saviem desmit dēliem, sasniedza 200 gadu vecumu un kļuva tik vārgs, ka spēja vienīgi sūkt ēdienu no radziņa.
- vecaisgads Vecais gads.
- krābiņš Vecais spīļu arkls.
- Vecumnieku ūdenskrātuves Vecais un Jaunais ezers Vecumnieku pagastā.
- grosfāters Vecaistēvs.
- grospapa Vecaistēvs.
- grospaps Vecaistēvs.
- opapa Vecaistēvs.
- opaps Vecaistēvs.
- vecaispaps Vecaistēvs.
- vecfāķis Vecaistēvs.
- vecfāteris Vecaistēvs.
- vecfāters Vecaistēvs.
- vecfūķis Vecaistēvs.
- vecjuks Vecaistēvs.
- Imanuēls Vecajā Derībā - jaunavas dēla vārds; Jaunajā Derībā - viens no Jēzus apzīmējumiem.
- Edoma Vecajā derībā - kalnains Dienvidpalestīnas rajons, kas pleties no Nāves jūras līdz Akabas līcim; edomieši bijuši izraēļu ienaidnieki; Idumeja.
- Sims Vecajā derībā - pasaules plūdu mīta galvenā varoņa Noasa dēls, kurš kļuva par visu pusklejotāju un pusnometnieku lopkopju ciltstēvu.
- ugunsrati Vecajā Derībā - ugunīgi rati ar ugunīgiem zirgiem, kuri aizveda pravieti Eliju debesīs.
- anatēma Vecajā Derībā - upurējamais dzīvnieks vai priekšmets.
- ašera Vecajā Derībā - zaraini vai nodarināti kulta stabi tempļos.
- Endoras zīlniece Vecajā derībā - zīlniece Endorā (Palestīnas ziemeļu daļā), kura izsauc no pazemes Samuēlu, kurš pareģo Zaulam, ka pārkāpumu dēl Jahve Zaulu nodos "filistiešu rokās un rīt tu un tavi dēli būsiet ar mani [mirušo valstībā]".
- vecīši Vecajie - dzimtas mirušo gari.
- vecļaudis Vecajie - dzimtas mirušo gari.
- ģerontokrātija Vecajo kundzība kā sociālās stratifikācijas sistēmas paveids.
- gerontes Vecajo padomes locekļi senā Spartā; bijuši pavisam 28.
- Aldaune Vecaldaunīca - upe Latvijā.
- Aldaunīca Vecaldaunīca - upe Latvijā.
- Aldauniece Vecaldaunīca - upe Latvijā.
- Aldaunīte Vecaldaunīca - upe Latvijā.
- suknas Vecas drānas.
- suksnas Vecas drēbe, lupatas.
- bombaļas Vecas drēbes (apģērbs).
- bombažas Vecas drēbes (apģērbs).
- šlabraki Vecas drēbes, īpaši nekopti sieviešu svārki.
- ņemparas Vecas drēbes, ķeskas.
- capatas Vecas drēbes, lupatas, panckas.
- čunkas Vecas drēbes, lupatas, skrandas.
- pompaļas Vecas drēbes.
- poncakas Vecas drēbes.
- suksnīši Vecas drēbes.
- klikšķenes Vecas dzirnavas.
- pudas Vecas grabažas, lupatas.
- pudzas Vecas grabažas, lupatas.
- kložas Vecas greizas čības vai kurpes; pārāk lielas čības.
- čīkata Vecas harmonikas.
- vārša Vecas koka durvis.
- vecuļi Vecas lietas, koki, dzīvas būtnes.
- bogas Vecas lietas, krāmi.
- skanckaras Vecas lupatas, kankari.
- skanckari Vecas lupatas, kankari.
- pluduri Vecas lupatas, mantas.
- panckari Vecas lupatas, skrandas, panckas.
- cecas Vecas lupatas.
- ceci Vecas lupatas.
- rickas Vecas mantas, grabažas, krāmi.
- draza Vecas mantas, grabažas.
- lužikas Vecas ragavas.
- slēpsnes Vecas ragavas.
- vecāsmātes Vecas sievietes.
- suknīši Vecas skrandas.
- parkas Vecas vai nekārtīgi nomestas jaunas drēbes; arī veci apavi, skrandas.
- peternes Vecas, dažās vietās saplīsušas pastalas.
- krabačas Vecas, nederīgas lietas, priekšmeti.
- krapačas Vecas, nederīgas lietas, priekšmeti.
- krapači Vecas, nederīgas lietas, priekšmeti.
- krapačkas Vecas, nederīgas lietas, priekšmeti.
- lamatas Vecas, nelietojamas lietas (priekšmeti).
- krabašas Vecas, nelietojamas lietas.
- kramis Vecas, nevērtīgas lietas.
- ponckas Vecas, novalkātas drēbes, apģērba gabali; panckas.
- paugas Vecas, saplēstas drēbes, lupatas.
- lenckari Vecas, saplīsušas drānas, apģērbu gabali.
- kratas Vecas, saplīsušas drēbes.
- pompaļa Vecas, skrandainas, arī ielāpainas drēbes, apģērba gabali; skrandas.
- pompaža Vecas, skrandainas, arī ielāpainas drēbes, apģērba gabali; skrandas.
- nārzeles Vecas, sliktas zirglietas.
- Alt-Ottenhof Vecates muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Vecates pagastā.
- rimeicieši Vecates pagasta apdzīvotās vietas "Rimeikas" iedzīvotāji.
- rūdēcieši Vecates pagasta apdzīvotās vietas "Rūdēkas" iedzīvotāji.
- Rūdekas Vecates pagasta apdzīvotās vietas "Rūdēkas" nosaukuma variants.
- vecatēnieši Vecates pagasta apdzīvotās vietas "Vecate" iedzīvotāji.
- vecatieši Vecates pagasta apdzīvotās vietas "Vecate" iedzīvotāji.
- Alt-Autz Vecauces muižas un pagasta bijušais nosaukums.
- irbēnieki Vecauces pagasta apdzīvotās vietas "Irbēni" iedzīvotāji.
- vecaucnieki Vecauces pagasta apdzīvotās vietas "Vecauce" iedzīvotāji.
- Aļt-Aucskaja Vecauces pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- El Viens no Dieva apzīmējumiem Vecajā Derībā.
- Šaddai Viens no Dieva apzīmējumiem Vecajā Derībā.
- Ēls viens no vienīgā dieva apzīmējumiem Vecajā derībā.
- Šadajs viens no vienīgā dieva apzīmējumiem Vecajā derībā.
- Weitenfeld Vītiņa muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vecauces pagastā.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa Veca.