Paplašinātā meklēšana
Meklējam Nor.
Atrasts vārdos (95):
- Nor:1
- Nora:1
- Noro:1
- Noras:1
- Norča:1
- Norge:1
- Norģe:1
- Norma:1
- Norsa:1
- Noraka:1
- Nordbī:1
- Norene:1
- Noriņa:1
- Norspa:1
- Norūni:1
- Norūnī:1
- Norupe:1
- Noruža:1
- Nordeķi:1
- Nordene:1
- Noridža:1
- Noriņas:1
- Normala:1
- Normena:1
- Nortija:1
- Nortona:1
- Norviča:1
- Norvuda:1
- Noragēta:1
- Norbīene:1
- Nordirau:1
- Nordkaps:1
- Nordkins:1
- Norfolka:1
- Norhačna:1
- Noriļlag:1
- Noriļska:1
- Norlande:1
- Normarku:1
- Nortelje:1
- Nortorfa:1
- Nortšora:1
- Norumupe:1
- Norupīte:1
- Norvolka:1
- Norbotena:1
- Nordborga:1
- Nordelosa:1
- Nordēpila:1
- Nordhorna:1
- Nordveika:1
- Normhusen:1
- Norskoali:1
- Nortdauna:1
- Nortfīlda:1
- Northeima:1
- Nortplata:1
- Nortporta:1
- Norvēģija:1
- Norčepinga:1
- Nordellens:1
- Nordenhama:1
- Norderneja:1
- Norenupīte:1
- Norēnupīte:1
- Noristauna:1
- Normandija:1
- Norsundeta:1
- Noršēpinga:1
- Nortadamsa:1
- Nortbrānča:1
- Nortdaunsi:1
- Norbajazeta:1
- Norderšteta:1
- Nordhauzene:1
- Nortiperēri:1
- Nortvolšema:1
- Nortelertona:1
- Northemptona:1
- Nortjorkšīra:1
- Nortlitlroka:1
- Nortpotomaka:1
- Noruāleburža:1
- Norrakvarkens:1
- Nortčārlstona:1
- Nortmērtlbīča:1
- Velsena-Norda:1
- Nordveikerhūta:1
- Nortamberlenda:1
- Northellertona:1
- Nortkaneidjana:1
- Nortronaldseja:1
- Northemptonšīra:1
- Nortsaskačevana:1
- Santporta-Norda:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (1538):
- Norba Alfredovna "Norbas" markas atkritumu savācējmašīna, kas Rīgas ielās parādījās laikā, kad pilsētā izpildvaru vadīja Alfrēds Rubiks.
- heimskringla "Zemes loks" - teiku krājums par Norvēģijas vēsturi.
- N [ziemeļi]{s:1928} (debespuse; no vācu "Nord").
- D-diena 1944. g. 6. VI, diena, kad sabiedroto karaspēks izcēlās krastā Normandijā (Francijā); (angļu "D-day").
- filke Administratīvi teritoriāla vienība Norvēģijā, sākotnēji - apgabals, ko apdzīvoja kāda tautu grupa; viens no 19 Norvēģijas apgabaliem
- Augšfrancija administratīvs reģions Francijā, valsts ziemeļos, izveidots 2016. gada 1. janvārī, apvienojot divus iepriekšējos reģionus — Noru-Padekalē un Pikardiju
- norēnieši Aizkraules novada Vietalvas pagasta apdzīvotās vietas "Noras" iedzīvotāji
- akvavits Alkoholisks dzēriens ar ķimeņu garšu (parasti 40-43% stiprs), tradicionāls Norvēģijā, Zviedrijā, Dānijā
- Alts Alta fjords ("Altafjord"), atrodas Finmarkā, Norvēģijas ziemeļu daļā, \~30 km garš, ietek lašiem bagātā Altaelvas upe
- heptarhija Anglijas vēstures periods no 6. gs. b. - 7. gs. sāk. līdz 9. gs., kad valsts bija politiski sašķelta 7 anglosakšu karalistēs (Veseksa, Saseksa, Eseksa, Mēršija, Nortambrija, Austrumanglija un Kenta)
- Notrdamas kalni Apalaču kalnu ziemeļu daļa Kanādā ("Norte Dame Mountains")
- Nortona apdzīvota vieta ASV ("Norton"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Norviča apdzīvota vieta ASV ("Norwich"), Ņujorkas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Atalaja du Norti apdzīvota vieta Brazīlijā (_Atalaia do Norte_), Amazonasas štata rietumu daļā, pie Peru robežas
- Agonkutēnvila apdzīvota vieta Francijā (_Agon-Coutainville_), Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģiona Manšas departamentā, Senmalo līča austrumu krastā
- Avranša apdzīvota vieta Francijā (_Avranches_), Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā
- Berga apdzīvota vieta Francijā (_Bergues_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) departamenta Ziemeļu prefektūrā
- Bernē apdzīvota vieta Francijā (_Bernay_), Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģionā
- Dīva apdzīvota vieta Francijā (_Deauville_), Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā, Sēnas līča piekrastē
- Ē apdzīvota vieta Francijā (_Eu_), Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģionā, netālu no Lamanša piekrastes
- Žizora apdzīvota vieta Francijā (_Gisors_), Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģiona austrumu pierobežā
- Gurnēanbrē apdzīvota vieta Francijā (_Gournay-en-Bray_), Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģiona austrumos
- Lezandlī apdzīvota vieta Francijā (_Les Andelys_), Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģionā, Sēnas labajā krastā
- Luvjē apdzīvota vieta Francijā (_Louviers_), Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģionā
- Mortaņoperša apdzīvota vieta Francijā (_Mortagne-au-Perche_), Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā
- Nonakūra apdzīvota vieta Francijā (_Nonancurt_), Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģionā
- Pontodmēra apdzīvota vieta Francijā (_Pont-Audemer_), Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģionā
- Verneija pie Avras apdzīvota vieta Francijā (_Verneuil d'Avre et d'Iton_), Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģionā
- Trēlona apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
- Markīza apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) departamenta rietumu daļā
- Anulēna apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
- Bavē apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
- Biziņī apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
- Furmjē apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
- Kenuā apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
- Kodrī apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
- Landresī apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
- Manjēra apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
- Kambrē Lekato apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
- Avēna pie Elpas apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
- Omona apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
- Omuā-Emerī apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
- Onuā-Emerī apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
- Oršī apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
- Sentamānlezo apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
- Solemē apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
- Somēna apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
- Vavrēna apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
- Vilnēvdaska apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
- Vjēkondē apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
- Žemona apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
- Bapoma apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Padekalē departamentā
- Isberga apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Padekalē departamentā
- Lilēra apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Padekalē departamentā
- Senpola pie Ternuāzas apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Padekalē departamentā
- Ēra pie Lisas apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Padekalē departamentā
- Ošela apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Padekalē departamentā
- Baijēla apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Ziemeļu departamentā
- Glandsinta apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Ziemeļu departamentā
- Mervila apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Ziemeļu departamentā
- Vatēna apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Ziemeļu departamentā
- Vormū apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Ziemeļu departamentā
- Brēdēna apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Ziemeļu departamentā, Ziemeļjūras krastā, pie Beļģijas robežas
- Letukparīplaža apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģionā, Padekalē (Duvras šauruma) krastā
- Berka apdzīvota vieta Francijā, Lamanša krastā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģionā
- Sēnlenobla apdzīvota vieta Francijā, Noras-Padekalē reģiona Noras departamentā
- Tempļeva apdzīvota vieta Francijā, Noras-Padekalē reģiona Noras departamentā
- Ēnēna-Bomona apdzīvota vieta Francijā, Noras-Padekalē reģiona Padekalē departamentā
- Frēvēna apdzīvota vieta Francijā, Noras-Padekalē reģiona Padekalē departamentā
- Bomona apdzīvota vieta Francijā, Noras-Padekalē reģiona Padekalē prefektūrā
- Fēkāna apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) departamentā, Lamanša krastā
- Barantēna apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģionā
- Iveto apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģionā
- Lilbona apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģionā
- Bolbeka apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģiona rietumu daļā
- Nefšatelanbrē apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģiona ziemeļaustrumu daļā
- Gaijona apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģionā, Sēnas kreisajā krastā
- Senvāstlauga apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) departamentā, Kotantēnas pussalas ziemeļaustrumos, Sēnas līča piekrastē
- Baijē apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā
- Baljē apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā
- Falēza apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā
- Flēra apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā
- Kutansa apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā
- Lafertēmasē apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā
- Mezidonkanona apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā
- Toriņī pie Viras apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā
- Sē apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā
- Sentilērdiarkuē apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā
- Vildjēlepuāla apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā
- Kutanasa apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģiona rietumu daļā
- Karantāna apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā, Kotantēnas pussalas dienvidaustrumu daļā
- Valoņa apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā, Kotantēnas pussalas ziemeļaustrumu daļā
- Brikebeka apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā, Kotantēnas pussalas ziemeļrietumu daļā
- Onflēra apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā, Sēnas grīvlīča dienvidu krastā
- Lika apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā, Sēnas līča piekrastē
- Uistrama apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā, Sēnas līča piekrastē
- Granvila apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā, Senmalo līča piekrastē
- Vira apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā, Viras upes augšteces krastos
- Senlo apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā, Viras upes labajā krastā
- Elbefa apdzīvota vieta Francijā, Sēnas krastos, Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģiona Piejūras Sēnas departamentā
- Truvila apdzīvota vieta Francijā, Sēnas līča piekrastē, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā
- Vimutjē apdzīvota vieta Francijā. Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā
- Borisokeina apdzīvota vieta Īrijā, Nortiperēri grāfistē
- Belina apdzīvota vieta Īrijā, Nortiperperi grāfistē
- Stedvarfjerdira apdzīvota vieta Islandē, Austrumu Zemes austrumos, Norvēģu jūras krastā
- Bahkagerdi apdzīvota vieta Islandē, Austrumu Zemes ziemeļu daļā, Norvēģu jūrā
- Bahkafjerdira apdzīvota vieta Islandē, Norvēģu jūras Bahkabloui līča dienvidos
- Neskeipstadira apdzīvota vieta Islandes austrumos, Austrumu Zemes Norvēģu jūras krastā
- Breidalsvika apdzīvota vieta Islandes Austrumu Zemē, Norvēģu jūras piekrastē
- Etlboro apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, Norfolkas grāfistē
- Īstdīrema apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, Norfolkas grāfistē
- Nortvolšema apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, Norfolkas grāfistes ziemeļrietumu daļā
- Feikenema apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, Norfolkas grāfistes ziemeļu daļā
- Kingstona apdzīvota vieta Norfolkas salā ("Kingston"), Norfolkas Salas Teritorijas administratīvais centrs, 20 iedzīvotāju (2006. g.)
- Ansonbeja apdzīvota vieta Norfolkas salas rietumu piekrastē
- Aksdāle apdzīvota vieta Norvēģijā (_Aksdal_), Rūgalannes filkes ziemeļrietumu daļā
- Alvdāle apdzīvota vieta Norvēģijā (_Alvdal_), Hēdmarkes filkes ziemeļu daļā
- Andenēse apdzīvota vieta Norvēģijā (_Andenes_), Vesterolu salu Annejas salas ziemeļu galā
- Annselva apdzīvota vieta Norvēģijā (_Andselv_), Trumses filkē
- Osa apdzīvota vieta Norvēģijā (_Ås_), Ākešhusas filkē
- Askeja apdzīvota vieta Norvēģijā (_Askøy_), Hordalannes filkē
- Askvolla apdzīvota vieta Norvēģijā (_Askvoll_), Sognas un Fjūranes filkē
- Bjērnevatna apdzīvota vieta Norvēģijā (_Bjørnevatn_), Finmarkas filkes austrumos
- Vestbī apdzīvota vieta Norvēģijā, Ākenšhusas filkē
- Fetsunna apdzīvota vieta Norvēģijā, Ākešhusas filkē
- Klefta apdzīvota vieta Norvēģijā, Ākešhusas filkē
- Roholta apdzīvota vieta Norvēģijā, Ākešhusas filkē
- Gūla apdzīvota vieta Norvēģijā, Buskeburdas filkes ziemeļu daļā
- Jeilu apdzīvota vieta Norvēģijā, Buskeburdas filkes ziemeļu daļā
- Ola apdzīvota vieta Norvēģijā, Buskeburdas filkes ziemeļu daļā
- Nēsbīene apdzīvota vieta Norvēģijā, Buskerudas filkē
- Nūresunna apdzīvota vieta Norvēģijā, Buskerudas filkē
- Omota apdzīvota vieta Norvēģijā, Buskerudas filkē
- Prestfosa apdzīvota vieta Norvēģijā, Buskerudas filkē
- Vīkešunna apdzīvota vieta Norvēģijā, Buskerudas filkē
- Hemsedāle apdzīvota vieta Norvēģijā, Buskerudas filkes ziemeļos
- Hūla apdzīvota vieta Norvēģijā, Buskerudas filkes ziemeļrietumu daļā
- Ašima apdzīvota vieta Norvēģijā, Estefollas filkes ziemeļu daļā
- Erje apdzīvota vieta Norvēģijā, Estfollas filkē
- Rakesta apdzīvota vieta Norvēģijā, Estfollas filkē
- Biglanne apdzīvota vieta Norvēģijā, Eustagderes filkē
- Evje apdzīvota vieta Norvēģijā, Eustagderes filkē
- Mīra apdzīvota vieta Norvēģijā, Eustagderes filkē
- Omlī apdzīvota vieta Norvēģijā, Eustagderes filkē
- Birkelanne apdzīvota vieta Norvēģijā, Eustagderes filkes dienvidu daļā
- Bikle apdzīvota vieta Norvēģijā, Eustagderes filkes ziemeļu daļā
- Blaksta apdzīvota vieta Norvēģijā, Eustgderes filkē
- Fēvīka apdzīvota vieta Norvēģijā, Eustgderes filkē
- Valle apdzīvota vieta Norvēģijā, Eustgderes filkē
- Gamvīka apdzīvota vieta Norvēģijā, Finnmarkā, Nordkina pussalas ziemeļos
- Mēhamna apdzīvota vieta Norvēģijā, Finnmarkā, Nordkina pussalas ziemeļos
- Hjellefjūra apdzīvota vieta Norvēģijā, Finnmarkā, Nordkina pussalas ziemeļrietumos
- Lakselva apdzīvota vieta Norvēģijā, Finnmarkas filkē
- Tānabrū apdzīvota vieta Norvēģijā, Finnmarkas filkē
- Hasvīka apdzīvota vieta Norvēģijā, Finnmarkas filkē, Sērejas salas dienvidrietumos
- Breivīkbotna apdzīvota vieta Norvēģijā, Finnmarkas filkē, Sērejas salas rietumu daļā
- Bērlevoga apdzīvota vieta Norvēģijā, Finnmarkas filkē, Varangeres pussalas ziemeļos
- Botsfjūra apdzīvota vieta Norvēģijā, Finnmarkas filkē, Varangeres pussalas ziemeļu daļā
- Kārāšjohka apdzīvota vieta Norvēģijā, Finnmarkas filkē; norvēģu valodā - Karašoka
- Kuovtakeaitnu apdzīvota vieta Norvēģijā, Finnmarkas filkes dienvidu daļā
- Haveisunna apdzīvota vieta Norvēģijā, Finnmarkas filkes ziemeļos
- Kvālsunna apdzīvota vieta Norvēģijā, Finnmarkas filkes ziemeļu daļā
- Rafsbotna apdzīvota vieta Norvēģijā, Finnmarkas filkes ziemeļu daļā
- Bergsete apdzīvota vieta Norvēģijā, Hēdmarkas filkē
- Drēvšē apdzīvota vieta Norvēģijā, Hēdmarkas filkē
- Flīsa apdzīvota vieta Norvēģijā, Hēdmarkas filkē
- Hjirkenēre apdzīvota vieta Norvēģijā, Hēdmarkas filkē
- Innbigda apdzīvota vieta Norvēģijā, Hēdmarkas filkē
- Kopanga apdzīvota vieta Norvēģijā, Hēdmarkas filkē
- Lētene apdzīvota vieta Norvēģijā, Hēdmarkas filkē
- Mūelva apdzīvota vieta Norvēģijā, Hēdmarkas filkē
- Rēna apdzīvota vieta Norvēģijā, Hēdmarkas filkē
- Skārnēse apdzīvota vieta Norvēģijā, Hēdmarkas filkē
- Stange apdzīvota vieta Norvēģijā, Hēdmarkas filkē
- Utnēse apdzīvota vieta Norvēģijā, Hēdmarkas filkē
- Volere apdzīvota vieta Norvēģijā, Hēdmarkas filkē
- Skoteruda apdzīvota vieta Norvēģijā, Hēdmarkas filkes dienvidos
- Folldāle apdzīvota vieta Norvēģijā, Hēdmarkas filkes ziemeļu daļā
- Eidfjūra apdzīvota vieta Norvēģijā, Hordalannes filkē
- Fitjara apdzīvota vieta Norvēģijā, Hordalannes filkē
- Grānvina apdzīvota vieta Norvēģijā, Hordalannes filkē
- Innrearna apdzīvota vieta Norvēģijā, Hordalannes filkē
- Knārvīka apdzīvota vieta Norvēģijā, Hordalannes filkē
- Linnosa apdzīvota vieta Norvēģijā, Hordalannes filkē
- Lufthusa apdzīvota vieta Norvēģijā, Hordalannes filkē
- Mangere apdzīvota vieta Norvēģijā, Hordalannes filkē
- Nūrheimsunna apdzīvota vieta Norvēģijā, Hordalannes filkē
- Streume apdzīvota vieta Norvēģijā, Hordalannes filkē
- Ulvīka apdzīvota vieta Norvēģijā, Hordalannes filkē
- Ūseiru apdzīvota vieta Norvēģijā, Hordalannes filkē
- Vosevangene apdzīvota vieta Norvēģijā, Hordalannes filkē
- Stūrehē apdzīvota vieta Norvēģijā, Hordalannes filkē, Hutarejas salā
- Reldāle apdzīvota vieta Norvēģijā, Hordalannes filkes dienvidaustrumu daļā
- Sveijo apdzīvota vieta Norvēģijā, Hordalannes filkes dienvidrietumos
- Etne apdzīvota vieta Norvēģijā, Hordalannes filkes dienvidu daļā
- Reine apdzīvota vieta Norvēģijā, Lofotu salu Moskenesejas salā
- Sikilvene apdzīvota vieta Norvēģijā, Mēres un Rumsdāles filkē
- Sundālsēra apdzīvota vieta Norvēģijā, Mēres un Rumsdāles filkē
- Veidholmene apdzīvota vieta Norvēģijā, Mēres un Rumsdāles filkē
- Ersta apdzīvota vieta Norvēģijā, Mēres un Rumsdāles filkes dienvidrietumu daļā
- Brenneisunna apdzīvota vieta Norvēģijā, Nūrlannes filkē
- Ernēse apdzīvota vieta Norvēģijā, Nūrlannes filkē
- Glomfjūra apdzīvota vieta Norvēģijā, Nūrlannes filkē
- Hemnesberge apdzīvota vieta Norvēģijā, Nūrlannes filkē
- Hjēpsvīka apdzīvota vieta Norvēģijā, Nūrlannes filkē
- Mūirāna apdzīvota vieta Norvēģijā, Nūrlannes filkē
- Nesna apdzīvota vieta Norvēģijā, Nūrlannes filkē
- Rongnana apdzīvota vieta Norvēģijā, Nūrlannes filkē
- Streumene apdzīvota vieta Norvēģijā, Nūrlannes filkē
- Trūfoša apdzīvota vieta Norvēģijā, Nūrlannes filkē
- O apdzīvota vieta Norvēģijā, Nūrlannes filkē, Lofotu salu Moskenesejas salas dienvidu daļā
- Leknēse apdzīvota vieta Norvēģijā, Nūrlannes filkē, Lofotu salu Vestvogejas salas dienvidos
- Hūseja apdzīvota vieta Norvēģijā, Nūrlannes filkē, Trēnas salā
- Sērlanne apdzīvota vieta Norvēģijā, Nūrlannes filkē, Verejas salā
- Terroka apdzīvota vieta Norvēģijā, Nūrlannes filkes dienvidos
- Ballangene apdzīvota vieta Norvēģijā, Nūrlannes filkes ziemeļu daļā
- Gronga apdzīvota vieta Norvēģijā, Nūrtrendelāgas filkē
- Malma apdzīvota vieta Norvēģijā, Nūrtrendelāgas filkē
- Rērvīka apdzīvota vieta Norvēģijā, Nūrtrendelāgas filkē
- Serdālshalsene apdzīvota vieta Norvēģijā, Nūrtrendelāgas filkes dienvidos
- Šerdālshalsene apdzīvota vieta Norvēģijā, Nūrtrendelāgas filkes dienvidos
- Bangna apdzīvota vieta Norvēģijā, Oplannes filkē
- Bismu apdzīvota vieta Norvēģijā, Oplannes filkē
- Doka apdzīvota vieta Norvēģijā, Oplannes filkē
- Fosbergoma apdzīvota vieta Norvēģijā, Oplannes filkē
- Grānrudmūene apdzīvota vieta Norvēģijā, Oplannes filkē
- Hunnorpa apdzīvota vieta Norvēģijā, Oplannes filkē
- Hūva apdzīvota vieta Norvēģijā, Oplannes filkē
- Lena apdzīvota vieta Norvēģijā, Oplannes filkē
- Reufosa apdzīvota vieta Norvēģijā, Oplannes filkē
- Ringebū apdzīvota vieta Norvēģijā, Oplannes filkē
- Sēgalstabrū apdzīvota vieta Norvēģijā, Oplannes filkē
- Vanga apdzīvota vieta Norvēģijā, Oplannes filkē
- Vogomū apdzīvota vieta Norvēģijā, Oplannes filkē
- Jevnākere apdzīvota vieta Norvēģijā, Oplannes filkes dienvidos
- Jārene apdzīvota vieta Norvēģijā, Oplannes filkes dienvidu daļā
- Rūa apdzīvota vieta Norvēģijā, Oplannes filkes dienvidu daļā
- Dumbosa apdzīvota vieta Norvēģijā, Oplannes filkes ziemeļu daļā
- Leša apdzīvota vieta Norvēģijā, Oplannes filkes ziemeļu daļā
- Ēgersunna apdzīvota vieta Norvēģijā, Rūgalannes filkē
- Hummersoka apdzīvota vieta Norvēģijā, Rūgalannes filkē
- Jelmelannsvogene apdzīvota vieta Norvēģijā, Rūgalannes filkē
- Klepe apdzīvota vieta Norvēģijā, Rūgalannes filkē
- Moija apdzīvota vieta Norvēģijā, Rūgalannes filkē
- Olgora apdzīvota vieta Norvēģijā, Rūgalannes filkē
- Vikeso apdzīvota vieta Norvēģijā, Rūgalannes filkē
- Skudnēshavna apdzīvota vieta Norvēģijā, Rūgalannes filkē, Karmeijas salas dienvidu galā
- Tānangere apdzīvota vieta Norvēģijā, Rūgalannes filkē, Ziemeļjūras piekrastē
- Heuge apdzīvota vieta Norvēģijā, Rūgalannes filkes dienvidos
- Ēlene apdzīvota vieta Norvēģijā, Rūgalannes filkes ziemeļos
- Sanna apdzīvota vieta Norvēģijā, Rūgalannes filkes ziemeļu daļā
- Botngora apdzīvota vieta Norvēģijā, Sērtrendelāgas filkē
- Breksta apdzīvota vieta Norvēģijā, Sērtrendelāgas filkē
- Hjirksēterēra apdzīvota vieta Norvēģijā, Sērtrendelāgas filkē
- Lekenverka apdzīvota vieta Norvēģijā, Sērtrendelāgas filkē
- Malvīka apdzīvota vieta Norvēģijā, Sērtrendelāgas filkē
- Opdāle apdzīvota vieta Norvēģijā, Sērtrendelāgas filkē
- Orkangere apdzīvota vieta Norvēģijā, Sērtrendelāgas filkē
- Stērene apdzīvota vieta Norvēģijā, Sērtrendelāgas filkē
- Sistrana apdzīvota vieta Norvēģijā, Sērtrendelāgas filkē, Frejas salas austrumos
- Fillana apdzīvota vieta Norvēģijā, Sērtrendelāgas filkē, Hitras salas ziemeļaustrumu daļā
- O apdzīvota vieta Norvēģijā, Sērtrendelāgas filkes ziemeļu daļā
- Bālestranna apdzīvota vieta Norvēģijā, Sognas un Fjūranes filkē
- Dāle apdzīvota vieta Norvēģijā, Sognas un Fjūranes filkē
- Eurlannsvangene apdzīvota vieta Norvēģijā, Sognas un Fjūranes filkē
- Ēvreordāle apdzīvota vieta Norvēģijā, Sognas un Fjūranes filkē
- Flūre apdzīvota vieta Norvēģijā, Sognas un Fjūranes filkē
- Geupne apdzīvota vieta Norvēģijā, Sognas un Fjūranes filkē
- Heijangere apdzīvota vieta Norvēģijā, Sognas un Fjūranes filkē
- Hermansverka apdzīvota vieta Norvēģijā, Sognas un Fjūranes filkē
- Lerdālseiri apdzīvota vieta Norvēģijā, Sognas un Fjūranes filkē
- Neustāle apdzīvota vieta Norvēģijā, Sognas un Fjūranes filkē
- Ordālstangene apdzīvota vieta Norvēģijā, Sognas un Fjūranes filkē
- Sandane apdzīvota vieta Norvēģijā, Sognas un Fjūranes filkē
- Sanne apdzīvota vieta Norvēģijā, Sognas un Fjūranes filkē
- Sogndālsfjēra apdzīvota vieta Norvēģijā, Sognas un Fjūranes filkē
- Svelgene apdzīvota vieta Norvēģijā, Sognas un Fjūranes filkē
- Vīkseiri apdzīvota vieta Norvēģijā, Sognas un Fjūranes filkē
- Hardbake apdzīvota vieta Norvēģijā, Sognas un Fjūranes filkē, Sūlas salas dienvidos
- Nūrfjūreida apdzīvota vieta Norvēģijā, Sognas un Fjūranes filkes ziemeļu daļā
- Strīna apdzīvota vieta Norvēģijā, Sognas un Fjūranes filkes ziemeļu daļā
- Bē apdzīvota vieta Norvēģijā, Tēlemarkas filkē
- Krāgerē apdzīvota vieta Norvēģijā, Tēlemarkas filkē
- Seljūra apdzīvota vieta Norvēģijā, Tēlemarkas filkē
- Tveitsunna apdzīvota vieta Norvēģijā, Tēlemarkas filkē
- Hansnēse apdzīvota vieta Norvēģijā, Trumses filkē
- Lingseide apdzīvota vieta Norvēģijā, Trumses filkē
- Sēreisa apdzīvota vieta Norvēģijā, Trumses filkē
- Šerveja apdzīvota vieta Norvēģijā, Trumses filkē
- Sētermūene apdzīvota vieta Norvēģijā, Trumses filkē
- Stūšlete apdzīvota vieta Norvēģijā, Trumses filkē
- Grillefjūra apdzīvota vieta Norvēģijā, Trumses filkē, Senjas salas rietumos
- Vestbigda apdzīvota vieta Norvēģijā, Vestagderes filkē, Listas pussalas dienvidrietumos
- Skolevīka apdzīvota vieta Norvēģijā, Vestagderes filkes dienvidaustrumos, Skageraka krastā
- Sengne apdzīvota vieta Norvēģijā, Vestagderes filkes dienvidaustrumu daļā
- Vennesla apdzīvota vieta Norvēģijā, Vestagderes filkes dienvidaustrumu daļā
- Vīgelanne apdzīvota vieta Norvēģijā, Vestagderes filkes dienvidos
- Liknēse apdzīvota vieta Norvēģijā, Vestagderes filkes dienvidu daļā
- Tūnstade apdzīvota vieta Norvēģijā, Vestagderes filkes rietumu daļā
- Stokmarknesa apdzīvota vieta Norvēģijā, Vesterolu salu Haselejas salā
- Lavrīka apdzīvota vieta Norvēģijā, Vestfollas filkē
- Stāverna apdzīvota vieta Norvēģijā, Vestfollas filkē
- Stoke apdzīvota vieta Norvēģijā, Vestfollas filkē
- Eksfjūra apdzīvota vieta Norvēģijas ziemeļu daļā, Finnmarkas filkes ziemeļrietumos
- Ābisku apdzīvota vieta Zviedrijā (_Abisko_; _Ábeskovvu_), Norbotenas lēnes ziemeļrietumos, Tornetreska ezera dienvidu piekrastē, tūristu mītne un tūrisma maršruta sākumpunkts
- Arvidsjaura apdzīvota vieta Zviedrijā (_Arvidsjaur_, _Árviesjávrrie_), Norbotenas lēnes dienvidu daļā
- Jukosengi apdzīvota vieta Zviedrijā (_Juoksengi_), Norbotenas lēnes austrumos
- Ēvertornjo apdzīvota vieta Zviedrijā (_Övertorneå_), Norbotenas lēnes austrumu daļā, pie Somijas robežas
- Hakasa apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnē
- Jellivāre apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnē
- Kvikjoka apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnē
- Malmbergete apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnē
- Porjusa apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnē
- Svapavāra apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnē
- Ullati apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnē
- Vietasa apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnē
- Vitangi apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnē
- Vuollerima apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnē
- Junosuando apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes austrumos
- Korpilombolo apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes austrumos
- Palaja apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes austrumos
- Tēre apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes austrumos, Botnijas līča ziemeļu piekrastē
- Kāliksa apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes austrumos, pie Kālikselvenas ietekas Botnijas līcī
- Juokosengi apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes austrumos, uz polārā loka
- Ēverkāliksa apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes austrumu daļā
- Roneo apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes dienvidaustrumos, Bokefjerdena piekrastē
- Rosvīka apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes dienvidaustrumos, Botnijas līča piekrastē
- Elvsbīna apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes dienvidaustrumu daļā
- Glommerstreska apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes dienvidos
- Jekvīka apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes dienvidrietumu daļā
- Haradsa apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes dienvidu daļā
- Muskusēle apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes dienvidu daļā
- Vidsēle apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes dienvidu daļā
- Kutainena apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes ziemeļaustrumos
- Nikaluokta apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes ziemeļrietumu daļā
- Ēversoperū apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes ziemeļu daļā
- Jukasjervi apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes ziemeļu daļā
- Jemtlande apgabals (lēne) Norlandē (_Jaemtland_), robežojas ar Vesterbotenu, Vesternorlandi, Jēvleborjas un Dālarnas lēni, kā arī ar Norvēģiju, platība - 34009 kvadrātkilometri, otrais lielākais Zviedrijā, 119000 iedzīvotāju, teritorijas lielākajā daļā plakankalnes līdzenums, augstākā virsotne - 1766 m vjl., agrāk piederēja Norvēģijai, pievienota Zviedrijai pēc Bremsebrū miera noslēgšanas 1645. g.
- Herjedālena Apgabals dienvidrietumu Norlandē ("Haerjedalen"), Zviedrijā, robežojas ar Norvēģiju, platība - 11954 kvadrātkilometri, 11200 iedzīvotāju, kalnaina (Helāgsfjellets - 1796 m, Skārsfjellets - 1593 m), dienvidaustrumu daļā paugurains mežs, reti apdzīvots
- Sarka apgabals Lielbritānijas kroņa zemes Gērnsijas sastāvā, Lamanšā (Angļu kanālā), Normandijas salu Gērsnijas grupas austrumos
- Oldernija apgabals Lielbritānijas kroņa zemes Gērnsijas sastāvā, Lamanšā (Angļu kanālā), Normandijas salu ziemeļaustrumos
- Jestrīklande apvidus Norlandes dienvidu daļā (_Gaestrikland_), Zviedrijā, pie Botenhāveta, platība - 4181 kvadrātkilometrs, 147000 iedzīvotāju, mežiem bagāta augstiene, kas ar stāvu krauju izbeidzas piekrastē, vikingu laikos nozīmīga dzelzs ieguves vieta
- TGL Apzīmējums standartam atbilstošai produkcijai (vācu "Technische Normen, Gutevorschriften und Lieferbedingungen")
- kvēni ar norvēģiem jaukti somi Norvēģijas ziemeļu daļā
- Lofotu salas arhipelāgs Norvēģu jūrā (norv. val. _Lofoten_), no Skandināvijas pussalas to šķir Vestfjords, pieder Norvēģijai, platība - 1200 kvadrātkilometru, augstākā virsotne - 1161 m vjl.
- Vesterolu salas arhipelāgs Norvēģu jūrā, Skandināvijas pussalas ziemeļrietumu piekrastē, Norvēģijas teritorija, platība - 2400 kvadrātkilometru, ietilpst 3 lielas salas (Hinneja, Anneja, Langeja) un vairākas nelielas salas, klinšainas, augstums pārsvarā - 600-700 m, daudz līču un fjordu
- Špicbergena Arhipelāgs Ziemeļu Ledus okeāna rietumu daļā, Norvēģijas teritorija, platība - \~62000 kvadrātkilometru, 2700 iedzīvotāju (2006. g.), administratīvais centrs - Longjīra, reljefs kalnains
- Normandijas augstiene Armorikas augstienes augstākā — austrumu daļa Francijas ziemeļrietumos, Normandijā, augstums — līdz 417 m, granīti, slānekļi, smilšakmeņi
- Sūarda pussala atrodas Aļaskas rietumu daļā (angļu val. "Seward Peninsula"), starp Kocebū un Nortona līci, ASV, platība — 54000 kvadrātkilometru, kalnaina, augstākā virsotne — 1437 m
- Austrālijas ārējās teritorijas atrodas Indijas un Klusajā okeānā, ietver Kokosu salas, Norfolkas sala, Ziemsvētku sala, Ašmora un Kartjē salas, Hērda sala un Makdonalda salas, Koraļļu jūras salas, Makvorija sala (Austrālijas Tasmānijas štata daļa)
- Jostedālsbrīna nacionālais parks atrodas Norvēģijā, lielākā ledus klātā teritorija Eiropā, izveidots 1991. g., platība - 1310 km^2^
- Ābisku nacionālais parks atrodas Skandināvijas kalnos, Zviedrijas ziemeļos, Norbotenā (_Abisko nationalpark_), platība — 75 km^2^, dibināts 1909. g.
- Snēhetas kalns augstākā virsotne Dovrefjella plakankalnē Norvēģijā, augstums - 2286 m
- Galhepigens Augstākā virsotne Skandināvijas kalnu Jūtunheimena masīvā, Norvēgijas dienvidu daļā, augstums - 2469 m, nogāzēs kalnu tundra, virsotnēs mūžīgais sniegs un šļūdoņi; Galčepigs
- Ņūtona kalns augstākā virsotne Špicbergenā (Norvēģija), augstums — 1712 m
- Mānselke Augstieņu un zemu kalnu grēda Somijas ziemeļos un austrumos, daļēji Norvēģijas ziemeļos un Krievijas ziemeļrietumos, Baltijas, Baltās un Barenca jūras ūdensšķirtne, garums - >750 km, platums - līdz 75 km, augstākā virsotne - 718 m
- AUD Austrālijas dolārs; Austrālijas Savienības valūtas kods, sīknauda - cents; apgrozībā arī Kiribati Republikā, Kokosu (Kīlinga) Salu Teritorijā, Nauru Republikā, Norfolkas Salas Teritorijā, Tuvalu un Ziemsvētku Salas Teritorijā, Nauru Republikā, Norfolkas Salas Teritorija
- Ziemeļu teritorija Austrālijas teritorija ("Northern Territory"), administratīvais centrs — Dārvina, platība — 1352178 kvadrātkilometri, 227700 iedzīvotāju (2010. g.)
- nortrops Automātiskas stelles, kurās pirmo reizi izdarīja spoļu maiņu; tās konstruējis angļu inženieris un izgudrotājs Nortrops
- Ziemeļatlantijas autonomais reģions autonoms reģions Nikaragvas Republikā ("Region Autonoma del Atlantico Norte"), administratīvais centrs — Bilvi (Puertokabesasa), platība — 33106 kvadrātkilometri, 314100 iedzīvotāju (2005. g.)
- Ziemeļu Zālamana Salas (Bugenvila) autonoms reģions Papua-Jaungvinejas sastāvā ("Autonomous Region of North Solomons (Bougainville)"), administratīvais centrs — Arava, platība — 9300 kvadrātkilometru, 175200 iedzīvotāju (2001. g.)
- Bēlonaha Belina – apdzīvota vieta Īrijā, Nortiperēri grāfistē, tās nosaukums īru valodā
- Birhjijes nacionālais parks Bergefjellu nacionālais parks Norvēģijā
- Ebinurs Beznoteksāļezers ("Ebi Nor") Ķīnas ziemeļrietumu daļā, uz dienvidaustrumiem no Džungārijas Vārtiem 189 m vjl., platība - 800-1070 kvadrātkilometru, garums - 60 km, platums - līdz 25 km
- Gērnsija britu kronim tieši pakļauta teritorija Lamanšā (angļu val. _Guernsey_), Normandijas salu grupā, ietver Gērnsiju, Olderniju, Sarku u. c. salas, kopējā platība - 80 kvadrātkilometru, 65700 iedzīvotāju, administratīvais centrs un lielākā osta - Sentpīterporta
- Handēla Ciemats Jemtlandes rietumu daļā ("Handol"), Zviedrijā, talka ieguve; šeit 1936. g. tika atrasts masu kaps no 1719. g. ar 600 Armfelda kareivjiem, kuri, pēc Kārļa XII nāves atgriežoties no Norvēģijas, gāja bojā sniega vētrā
- Ņega Daugavas kreisā krasta pieteka Birzgales pagastā; Maltavupe; Melderupe; Norumupe; Norupīte
- Pjērdelekas divas nelielas un neapdzīvotas salas starp Normandijas salām, ziemeļos no Džērsijas salas
- ETC Eiropas Ceļojumu komisija (ECK, angļu "European Travel Commission") - 1948. gadā Norvēģijā nodibināta institūcija, kuras mērķis bija palielināt tūristu plūsmu uz Eiropas valstīm - komisijas loceklēm, galvenokārt no ASV, Kanādas un Japānas, kā arī no Austrālijas un Latīņamerikas; mūsdienās Eiropas ceļojumu komisija (ECK) veicina starptautisko sadarbību tūrisma jomā Eiropā; tūrisma informācijas apmaiņu; veic pētījumus tūrisma jomā, publicē pētnieciskos darbus tirgus izpētes jomā, dažādus referātus un pārskatus; Latvija iestājās 2002. g.
- ēra ēre - naudas vienība (Zviedrijā, Norvēģijā, Dānijā); attiecīgā naudas zīme, monēta 1 ē = 1/100 kronas; agrāk = 1/18 markas
- Esterdāla Esterdālelvena - upe Norvēģijā un Zviedrijā
- Fēmunnens ezers Norvēģijā ("Femunden"), Hēdmarkas un Sērtrendelāgas filkē, Skandināvijas kalnos 663 m vjl., platība - 205 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 130 m
- Eijerens ezers Norvēģijā, Ākešhusas un Estfollas filkē
- Tīrifjūrens ezers Norvēģijā, Buskerudas filkē
- Spērillens ezers Norvēģijā, Buskerudas filkes rietumos
- Vanšē ezers Norvēģijā, Estfollas filkē
- Stūršēens ezers Norvēģijā, Hēdmarkas filkē
- Ūsenšēens ezers Norvēģijā, Hēdmarkas filkē
- Bigdins ezers Norvēģijā, Oplannes filkē
- Rannsfjūrs ezers Norvēģijā, Oplannes filkes dienvidu daļā
- Mjēsa ezers Norvēģijā, Oplannes un Hēdmarkas filkē, Skandināvijas kalnu ielejā 124 m vjl., platība - 366 kvadrātkilometri, garums - 100 km, lielākais dziļums - 443 m, tektoniski glaciālas izcelsmes, līčains, liela sala
- Blošē ezers Norvēģijā, Rūgalannes un Vestagderes filkē
- Mēsvatne ezers Norvēģijā, Tēlemarkas filkē
- Nisers ezers Norvēģijā, Tēlemarkas filkē
- Fīresvatns ezers Norvēģijā, Tēlemarkas filkes rietumu daļā
- Tirifjords ezers Norvēģijas dienvidos, uz ziemeļrietumiem no Oslo 63 m vjl., platība - 134 kvadrātkilometri, līčains
- Resvatne ezers Norvēģijas vidienē, Nūrlannes filkā 374 m vjl., platība - 189 kvadrātkilometri, lielākais dziļums - 25 m, līčains
- Iešjarvi ezers Norvēģijas ziemeļos, Finnmarkas filkē
- Stūrāvans ezers Zviedrijā ("Storavan"), Norbotenas lēnes dienvidu daļā, Norlandes plakankalnē, platība - 172 kvadrātkilometri, liela sala, cauri tek Šelleftelvena
- Akajaure ezers Zviedrijā (zviedru _Akkajaure_; sāmu _Áhkájávrre_), Norbotenas lēnes ziemeļrietumos
- Čegelvass ezers Zviedrijā, Norbotenas lēnes dienvidu daļā
- Udjaure ezers Zviedrijā, Norbotenas lēnes dienvidu daļā
- Vulvojaure ezers Zviedrijā, Norbotenas lēnes dienvidu daļā
- Vuolvojaure ezers Zviedrijā, Norbotenas lēnes dienvidu daļā
- Virihaure ezers Zviedrijā, Norbotenas lēnes rietumos
- Čakčajaure ezers Zviedrijā, Norbotenas lēnes vidusdaļā
- Skalka ezers Zviedrijā, Norbotenas lēnes vidusdaļā
- Stūralulevatens ezers Zviedrijā, Norbotenas lēnes vidusdaļā
- Stūralē ezers Zviedrijā, Vesterjētlandes un Vermlandes lēnē, kā arī Norvēģijā, Estfollas filkē
- Udjaurs ezers Zviedrijas ziemeļos ("Uddjaur"), Norlandes plakankalnē 419 m vjl., platība - 203-238 kvadrātkilometri, vidējais no Šelleftes lielajiem caurplūdes ezeriem, uzņem ūdeņus no Hūrnavana ezera, notece uz Stūravana ezeru
- Lingens fjords Norvēģijā, Trumses filkes ziemeļu daļā
- Skudnēsfjords fjords Norvēģijas dienvidrietumos, Rūgalannes filkes ziemeļu daļā
- Bemlafjords fjords Norvēģijas rietumos, Hordalandes filkes dienvidrietumu daļā
- Laksefjords fjords Norvēģijas ziemeļos, Finnmarkā, starp Svērtholtas un Nordkina pussalu
- Tanafjords fjords Norvēģijas ziemeļos, Finnmarkas filkē, starp Varangeres un Nordkina pussalu
- Posangens fjords Norvēģijas ziemeļos, starp Svērtholtas pussalu un Finnmarkas rietumu daļu
- Vogsfjords fjords Norvēģijas ziemeļrietumos, Trumses filkē, starp Hinnejas un Grītejas salu rietumos un kontinentālo daļu ar salām austrumos
- Andfjords fjords Norvēģijas ziemeļu daļā (_Andfjorden_), Vesterolu salās, starp Annejas salu rietumos un Senjas un Grītejas salu austrumos
- Baumaņa fjords fjords Ziemeļu Ledus okeānā, Elsmīra salas rietumos, Norvīdžena līča austrumu atzars
- Hardangerfjords Fjordveida līcis Ziemeļjūras ziemeļaustrumos (norv. val. "Hardangerfjorden"), Norvēģijas piekrastē, garums - 172 km, platums - līdz 7 km, dziļums pie ieejas - 253 m, vidusdaļā līdz 891 m, pusdiennakts plūdmaiņas - \~1 m
- Fredrikstada Fredriksta - Pilsēta Norvēģijā
- Austrumfrīzu salas Frīzu salu grupa (_Ostfriesische Inseln_), kas atrodas uz austrumiem no Emsas grīvas līdz Vēzeres grīvai un ietilpst Vācijas teritorijā, lielākās salas - Borkuma, Norderneja, Langeoga, Jīste
- Ziemeļfrīzu salas Frīzu salu grupa, kas atrodas uz ziemeļiem no Vēzeres grīvas, lielākās salas - Rēme, Zilte, Fēra, Fāne, Nordštrande, Pelvorma
- vareks Gari jūras ūdensaugi pie Normandijas, ar tiem piebāž gultu maisus, ēdina lopus, mēslo zemi, un no pelniem iegūst sodu
- Sautiperēri grāfiste Īrijā, administratīvais centrs - Klonmela, robežojas ar Kilkeni, Voterfordas, Korkas, Limerikas un Nortiperēri grāfisti
- Līša grāfiste Īrijā, administratīvais centrs - Portlīša, robežojas ar Kildēras, Kārlovas, Kilkeni, Nortiperēri un Ofali grāfisti
- Ofali grāfiste Īrijā, administratīvais centrs - Talamora, robežojas ar Vestmītas, Kildēras, Līšas, Nortiperēri, Golvejas un Roskomonas grāfisti
- Limerika grāfiste Īrijā, robežojas ar Klēras, Nortiperēri, Sautiperēri, Korkas un Kerri grāfisti
- Golveja grāfiste Īrijas rietumos, robežojas ar Mejo, Roskomonas, Ofali, Nortiperēri un Klēras grāfisti; rietumos Atlantijas okeāns
- Klīvlenda Grāfiste Lielbritānijā ("Cleveland"), Anglijas ziemeļaustrumu daļā, pastāvēja 1974.-1996. g. tagadējās Nortjorkšīras grāfistes teritorijas ziemeļaustrumos, administratīvais centrs - Midlsbro, platība - 583,09 kvadrātkilometri, 542000 iedzīvotāju (1993. g.)
- Norfolka Grāfiste Lielbritānijā ("Norfolk"), Anglijas austrumos, Ziemeļjūras piekrastē, administratīvais centrs - Noridža, platība - 5372 kvadrātkilometri, 898400 iedzīvotāju (2017. g.)
- Nortjorkšīra Grāfiste Lielbritānijā ("North Yorkshire"), Anglijas ziemeļu daļā, administratīvais centrs - Northelertona, platība - 8654 kvadrātkilometri, 602300 iedzīvotāju (2016. g.)
- Northemptonšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Northamptonshire"), Anglijas vidienē, administratīvais centrs - Northemptona, platība - 2364 kvadrātkilometru, 723000 iedzīvotāju (2015. g.)
- Skandināvijas valstis grupa Ziemeļeiropas valstu (Zviedrija un Norvēģija Skandināvijas pussalā, Dānija, Islande), kuru iedzīvotāji runā līdzīgās — ziemeļģermāņu valodās un kurām vēsturiski izveidojušies cieši ekonomiskie un kultūras sakari
- Ziemeļeiropas jūra ģeogrāfiskajā literatūrā dažkārt lietots kopējs nosaukums Grenlandes un Norvēģu jūrai
- Normandija Ģeogrāfisks reģions Francijas ziemeļos, kas atbilst vēsturiskajai Normandijas hercogistei, platība - 30627 kvadrātkilometri, \~3,45 mlj iedzīvotāju, 1956. g. šajā teritorijā tika izveidoti divi reģioni - Augšnormandija un Lejasnormandija
- Lāčupīte Hapaka grāvja pieteka Rīgā, Kurzemes rajonā, garums - 10 km, veidojas satekot grāvjiem Jūrmalas dzelzceļa līnijas tuvumā, Zolitūdes apkaimē, vidustecē līdz Nordeķiem ietverta dzelzsbetona kolektorā, lejtece paralēli Bolderājas dzelzceļa līnijai
- norvēģu valoda ide valodu saimes ģermāņu valodu grupas valoda, kurā runā \~4 mij cilvēku Norvēģijā, rakstības pamatā latīņu alfabēts
- Gudbransdāla Ieleja Logenas augšteces apvidū ("Gudbrandsdal"), Norvēģijas dienvidos, garums (no Lešaskugsvatna ezera līdz Mjēsas ezeram) - 230 km
- Norspa Īpašā Ziemeļjūras darbības programma (Īru jūras, Ziemeļjūras, Baltijas jūras un Ziemeļaustrumu Atlantijas okeāna vides aizsardzībai; "North Sea special programme of action")
- koprēdereja Īpatnējs sabiedrības tips Latvijas (1918.-1940.) jūras tiesībās, kur bija apvienoti visās Baltijas jūras valstīs, Norvēģijā un Lielbritānijā pazīstamo partu rēdereju un anonīmo sabiedrību elementi
- Lofotu lielieplaka jūras dibena pazeminājums Norvēģu jūras ziemeļos
- Nortona līcis jūras līcis Beringa jūras ziemeļaustrumu daļā (“Norton Sound”), Aļaskas rietumu piekrastē, uz dienvidiem no Sjūarda pussalas, dziļums — 10-20 m, lielākais dziļums — 27 m
- Bahkabloui jūras līcis Islandes austrumos, starp Launganesa pussalu un Svardnesa zemesragu, Norvēģu jūras rietumos
- Balbejs jūras līcis Norfolkas salas austrumos, Klusā okeāna Fidži jūrā
- Ūfutfjords jūras līcis Norvēģijā, Nūrlannes filkes ziemeļos, Vestfjorda turpinājums uz ziemeļaustrumiem
- Bigrusels jūras šaurums Normandijas salās, starp Džetū un Herma salām rietumos un Sarka un Breku salām austrumos
- Litlrusels jūras šaurums Normandijas salās, starp Gērnsijas salu rietumos un Džetū, Herma un vairākām nelielām salām austrumos
- Lophāvets jūras šaurums Norvēģijas ziemeļu daļā, kas norobežo Sērejas salu no valsts kontinentālās daļas, kā arī Seilannes un Šernejas salas
- Vestfjords Jūras šaurums starp Skandināvijas pussalas piekrasti un Lofotu salām ("Vestfjorden"), Norvēģu jūras austrumos, garums - 203 km, platums - 11 km ziemeļos, līdz 74 km dienvidos, stipras plūdmaiņu straumes un ūdens vērpetes
- Glitertinns kalns Skandināvijas kalnos ("Glittertind"), Jūtunheimena plakankalnē, Norvēģijā, augstums - 2464 m, klāts ar \~30 m biezu ledāju
- Sulitjelma kalns Skandināvijas pussalas ziemeļos ("Sulitjelma"), uz Norvēģijas un Zviedrijas robežas, augstums - 1913 m
- Rondane Kalnu masīvs Norvēģijas dienvidrietumos ("Rondane"), augstums - līdz 2183 m
- Ziemeļskotijas kalniene kalnu sistēma Lielbritānijas ziemeļos, Skotijā (angļu val. "Northern Highlands"), garums ziemeļu-dienvidu virzienā — \~300 km, platums — >200 km, augstākā virsotne — 1343 m
- Skandināvijas kalni kalnu sistēma Skandināvijas pussalas rietumos, Norvēģijā, Zviedrijā, Somijas ziemeļos (angļu val. _Scandinavian Mountains_), garums - \~1700 km, platums - 200-300 km ziemeļos, līdz 600 km dienvidos, augstākā virsotne - 2469 m, augstākos masīvus klāj ledāji
- Bējabrēens kalnu šļūdonis Norvēģijā, Sognas un Fjūranes filkē
- Ziemeļrietumu Teritorijas Kanādas teritorija (angļu val. "Northwest Territories", fr. "Territories du Nord-Ouest"), administratīvais centrs — Jelounaifa, platība — 1346106 kvadrātkilometri, 43500 iedzīvotāju (2010. g.)
- Kanāla Kanāla salas - Normandijas salas Lamanšā
- Karašoka Kārāšjohka - apdzīvota vieta Norvēģijā, Finnmarkas filkē, tās nosaukums norvēģu valodā
- premonstratensieši Katoļu mūku ordenis, ko 1120. g. Premontrā (Ziemeļfrancijā) nodibināja vācu bīskaps Sv. Norberts
- Altas klinšu zīmējumi klinšu zīmējumi Norvēģijas ziemeļos, Finnmarkas filkes ziemeļrietumos, pie Altaelvas ietekas Ziemeļu Ledus okeānā
- šuāni Kontrrevolucionāro dumpju dalībnieki, karaļa (Burbonu) varas atbalstītāji Bretaņā un Normandijā 18. gs. Lielās franču revolūcijas laikā un pēc tās
- Krievija Krievijas Federācija - valsts Eirāzijas ziemeļu daļā (krievu valodā "Rossija"), plešas no Baltijas jūras rietumos līdz Klusajam okeānam austrumos un no Ziemeļu Ledus okeāna ziemeļos līdz Lielajam Kaukāzam dienvidos, galvaspilsēta - Maskava, administratīvais iedalījums - 83 federācijas subjekti (46 apgabali, 21 republika, 9 novadi, 4 autonomi apvidi, 1 autonoms apgabals, 2 federālas nozīmes pilsētas), robežojas ar Ziemeļkoreju, Ķīnu, Mongoliju, Kazahstānu, Azerbaidžānu, Gruziju, Ukrainu, Baltkrieviju, Poliju, Lietuvu, Latviju, Igauniju, Somiju un Norvēģiju, apskalo Ziemeļu Ledus un Klusais okeāns
- Kristjānsanna Kristiansanna, pilsēta Norvēģijā
- Kristjānsunna Kristiansunna, pilsēta Norvēģijā
- Eidsvolla Kurzemes un Zemgales hercoga Jēkaba īpašums Norvēģijā, 50 km uz ziemeļaustrumiem no Oslo, kur 1665. g. tika ierīkotas dzelzs, svina un alvas ieguves manufaktūra, no 1688 g. uzņēmuma darbība apsīka un 1700. g. tas beidza pastāvēt
- Ņega Ķeguma ūdenskrātuves līcis, uzplūdinājums Daugavas kreisās pietekas Ņegas (Melderupes, Norupītes) ielejas lejgalā Ķeguma novada Birzgales pagastā, platība - 33,3 ha, garums - 1,6 km, lielākais platums - 0,2 km, lielākais dziļums - 4,9 m; Ņegas ezers
- Lapzeme lapu (sāmu) apdzīvotā teritorijā (somu val. _Lappi_, zviedru val. _Lappmark_) Zviedrijas (Vesterbotenas, Norbotenas lēnes), Somijas, Norvēģijas ziemeļos un Krievijas Murmanskas apgabala rietumu daļā, platība - \~458000 kvadrātkilometru
- Justedālsbrē Ledājs uz rietumiem no Jūtunheimena, Norvēģijā ("Jostedalsbreen"), 800 kvadrātkilometru (galvenais ledājs - 415 kvadrātkilometru)
- Varangerfjords Līcis Barenca jūras dienvidrietumos, uz Norvēģijas un Krievijas robežas, garums – 120 km, platums pie ieejas – 50 km, dziļums – līdz 420 m, pusdiennakts plūdmaiņas – 2,2 m
- Anabaras līcis līcis Laptevu jūras dienvidrietumu daļā starp kontinentu un Nordvika pussalu, Krievijas Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļrietumos, iesniedzas 67 km sauszemē, platums - 7-9 km, pie ieejas 76 km, dziļums - pārsvarā 3-12 m, ledus sega no oktobra līdz jūlijam
- Oslofjords Līcis Norvēģijas dienvidu piekrastē (norv. val. "Oslofjorden"), garums - 102 km, platums pie ieejas - 15-30 km, dziļums - līdz 354 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 0,5 m
- Stūrfjords līcis Norvēģu jūrā (_Storfjord_), Norvēģijas rietumu piekrastē, Mēres un Rumsdāles filkē, garums - 90 km
- Tronheimas fjords līcis Norvēģu jūras dienvidaustrumos, Norvēģijas rietumu piekrastē, garums — 130-150 km, platums — 4-18,5 km, dziļums — līdz 785 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 3,4 m
- Adamsa lidosta lidosta ASV (_Adams Field_) Ārkanzasas štatā, netālu no Litlrokas un Nortlitlrokas
- Lielais Ķīnas līdzenums līdzenums Austrumāzijā (angļu val. “North China Plain”), Ķīnā, stiepjas >1000 km gar Dzeltenās un Austrumķīnas jūras piekrasti, platība — \~325000 kvadrātkilometru, augstums — 50-100 m; Ziemeļķīnas līdzenums
- Skandināvijas pussala lielākā pussala Eiropā (angļu val. "Scandinavian Peninsula"), garums — 1900 km, platums — līdz 800 km, platība — \~800000 kvadrātkilometru, aizņem Norvēģija, Zviedrija un Somijas ziemeļrietumu daļa
- storthing Lielsapulce, Norvēģijas parlaments
- Lillehammera Lillehammere, pilsēta Norvēģijā
- Logena Logene, upe Norvēģijā
- Longjira Longjērbīene, pilsēta Norvēģijā, Špicbergenā
- plakanmaize Maizes šķirne Norvēģijā (Bohūsā un Dālslandē), ļoti plāna, parasti no neraudzētas mīklas cepta maize
- Ziemeļjūra Malas jūra Atlantijas okeānā, pie Eiropas krastiem, starp Lielbritāniju, Orkneju un Šetlendas salām, Skandināvijas un Jitlandes pussalu (angļu val. "North Sea", vācu val. "Nordsee", norv. val. "Nordsoen"), ziemeļos savienojas ar Norvēģu jūru, austrumos ar Baltijas jūru, platība - 575000 kvadrātkilometru, lielākajā daļā dziļums - mazāks par 100 m, dienvidu daļā daudz sēkļu, lielākais dziļums - 725 m
- Tasmana jūra malas jūra Klusā okeāna dienvidrietumos, starp Austrāliju, Tasmaniju, Jaunzēlandi, Norfolku un Jaunkaledoniju, Basa šaurums savieno ar Indijas okeānu, Kuka šaurums - ar Kluso okeānu, platība - 3340000 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 6015 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 5,3 m
- Jaunzēlandes Ziemeļsala mazākā no abām Jaunzēlandes salām ("North Island", maoru "Te Ika a Maui"), ekonomiski vairāk attīstītā un biezāk apdzīvotā Jaunzēlandes daļa, platība - 114729 kvadrātkilometri
- Leņķmērs mazs debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Norma", saīsinājums "Nor") Piena Ceļā, spožākās zvaigznes atbilst 4. un 5. zvaigžņlielumam; Latvijā nav redzams
- NMT Mobilo telekomunikāciju standarts Skandināvijas valstīm ("Nordic Mobile Telephone"), izstrādāts 1969. g., 1991. g. realizēts arī Latvijas Mobilā telefona tīklā
- Velsena Municipalitāte Nīderlandē ("Velsen"), Ziemeļholandes provincē, ietver Velsenas-Nordas pilsētu Ziemeļjūras kanāla ziemeļu krastā un vairākas pašvaldības gk. uz dienvidiem no kanāla, 67700 iedzīvotāju (2017. g.)
- Bergefjellu nacionālais parks nacionālais parks Norvēģijas vidusdaļā ("Børgefjell nasjonalpark / Byrkije nasjonalpark"), Nūrtrennlāgas un Nūrlannas filkē, platība 1100 kvadrātkilometru, dibināts 1963. g.; Birhjijes nacionālais parks
- Mudusa nacionālais parks nacionālais parks Zviedrijas ziemeļu daļā, Norbotenā, uz austrumiem no Stūra Lūles vidusteces, platība - 491,8 kvadrātkilometri, dibināts - 1942. g.
- krona Naudas vienība Čehijā, Dānijā, Islandē, Norvēģijā un Zviedrijā
- Aftenposten Neatkarīga Norvēģijas dienas avīze, dibināta 1860. g.
- Buru neliela sala Lamanšā (Angļu kanālā), Normandijas salu ziemeļaustrumos, Lielbritānijas kroņa zemes Gērnsijas sastāvā, tās Oldernijas apgabalā, rietumos no Oldernijas salas
- Sērkapeja neliela sala Norvēģu jūrā, netālu no Špicbergenas salas dienvidu gala
- Kviteja neliela sala Špicbergenas arhipelāga ziemeļaustrumos (_Kvitøya_), Norvēģijas teritorija
- Ūtsīra neliela sala Ziemeļjūrā, Norvēģijas piekrastē, Rūgalannes filkes ziemeļos
- Benskerisas nelielu salu grupa Atlantijas okeāna dienvidu daļā, Buvē salas rietumu piekrastē, Norvēģijas teritorija
- Kasketas nelielu salu grupa Lamanšā (Angļu kanālā), Normandijas salu ziemeļaustrumos, Lielbritānijas kroņa zemes Gērnsijas sastāvā, tās Oldernijas apgabala rietumos
- Ekreusas nelielu salu grupa ziemeļrietumos no Džērsijas salas, Normandijas salās
- Miera prēmija Nobela miera apbalvojums, ko piešķir Norvēģijas stortinga Nobela komiteja
- mežnora Nora mežā
- gabieža Nora, atmata
- apariņš Nora, atmata, kas lemta apstrādāšanai
- marona Nora, tīrelis
- cikl- Norada uz ciklu, cikliskumu; ciklisku savienojumu; stareni
- ciklo- Norada uz ciklu, cikliskumu; ciklisku savienojumu; stareni
- cirs- Norada uz vēnas paplašinājumu
- cirso- Norada uz vēnas paplašinājumu
- pirm- Norada, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir sākotnējs, arī galvenais
- vairāk- Norada, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir vairāki
- norād. Norādāmais (vietniekvārds)
- atsauce Norāde (uz kādu autoru, izmantotajiem avotiem u. tml. parasti zinātniskos tekstos)
- ataka Norāde nošu tekstā tūlīt, bez pārtraukuma pāriet uz skaņdarba nākošo daļu (vai posmu)
- Ld. Norāde uz ierobežotu atbildību pie firmas nosaukuma (angļu "Limited")
- drive-in Norāde, ka automobilisti var saņemt, piem., bankas pakalpojumus vai paēst, neizkāpjot no automobiļa
- dubultkrustiņš Norādes zīme tekstā uz zemsvītras paskaidrojumu, kā arī šī paskaidrojuma sākuma iezīme
- priekšraksts Norādījumi, noteikumi (kādai rīcībai, darbībai), ieteikums (kā, ko darīt)
- indicijas Norādījumi, zīmes, aizdomas
- norād. Norādījums
- ordinario Norādījums atjaunot spēles resp. izpildījuma pamatveidu
- adrese Norādījums par (personas) dzīves vietu, (iestādes) atrašanās vietu, šīs vietas apzīmējums
- indikācija Norādījums par to, kādos gadījumos ieteicams attiecīgais terapeitiskais paņēmiens, ārstēšanas veids, medikaments
- cif-klauzula Norādījums pirkuma līgumā vai korespondencē par cenu, kurā ieskaitīta preču cena, vedammaksa un jūras apdrošinājuma prēmija
- arco Norādījums spēlēt ar lociņu pēc iepriekšējā "pizzicato" spēles posma
- muta Norādījums timpāniem, mežragiem, trompetēm, klarnetēm mainīt skaņojumu
- mirza Norādījums uz izglītību un erudīciju (dažām austrumu tautām); liekams pirms vai aiz vārda
- attacca Norādījums uz spēju, pēkšņu tempa maiņu vai pāreju bez pārtraukuma uz jaunu skaņdarba daļu
- pousse Norādījums vadīt lociņu no lejas uz augšu
- uzsūdzība Norādījums, apsūdzīna
- aizrādījums Norādījums, padoms
- pamācība Norādījums, padoms (piemēram, kāda darba, darbības veikšanai)
- rīkojums Norādījums, parasti oficiāls, saistošs (ko darīt, kā izturēties); arī pavēle
- vairot Norādīt
- pavēlēt Norādīt (kādam) ko darīt; izteikt, rakstiski formulēt pavēli (1)
- ierādīt Norādīt (kas jādara)
- ieteikt Norādīt (ko) kā vēlamu (kādam), censties pierādīt, ka (kas) ir derīgs, piemērots
- iezīmēt Norādīt (parasti uz kādas vietas sākumu)
- pamācīt Norādīt (piemēram, kā veicams kāds darbs, darbība)
- apzīmēt Norādīt (uz kādu priekšmetu, parādību u. tml.) - par zīmi, simbolu
- atsaukties Norādīt (uz ko), nosaukt (faktus, argumentus u. tml.), lai ko pierādītu, apstiprinātu, attaisnotu
- adresēt Norādīt objekta atrašanās vietu
- apzīmēt Norādīt, ar roku apvelkot (kam apkārt)
- zīķēt Norādīt, cieši skatīties
- aizbildināt Norādīt, minēt iemeslus (kāda) rīcības attaisnošanai
- aizmeldināt Norādīt, minēt iemeslus (kāda) rīcības attaisnošanai
- pravīt Norādīt, noteikt kārtību
- nozīmēt Norādīt, parakstīt (ārstnieciskas procedūras, zāles)
- artikuls Norādītājs vārds, ko lieto pie lietvārda noteiktu vai nenoteiktu nojēgumu (arī dzimtes, skaitļa, locījuma) atšķiršanai
- aiz Norādot vietu, kuras aizmugurē priekšmets atrodas, izsaka šī priekšmeta pazīmi
- iz Norādu uz rīku, līdzekli, ar ko tiek veikta darbība
- noragas Noraga ("Pimpinella")
- norātni Noraga (1)
- noartni Noragas
- pimpinella Noragas
- suņķērmeles Noragas
- suņķimenes Noragas
- noartnes Noragas ("Pimpinella")
- norātnes Noragas ("Pimpinella")
- morītes Noragu suga, meža krūmu augs, kura sakni lieto ārstniecībā
- noraibot Noraibināt
- aversija Noraidījums
- noraide Noraidījums
- atteikt Noraidīt (lūgumu, piedāvājumu u. tml.); atsacīt
- liegt Noraidīt (lūgumu, piedāvājumu u. tml.); atteikt
- atsacīt Noraidīt bildinājumu
- atteikt Noraidīt bildinājumu
- atsacīt Noraidīt lūgumu, piedāvājumu u. tml.; atteikt
- abjudicēt Noraidīt sūdzību
- atkāpināt Noraidīt, atraidīt
- izgāzt Noraidīt, neatzīt
- atsacīties Noraidīt, nepieņemt (piedāvājumu, priekšlikumu, lūgumu u. tml.)
- atteikties Noraidīt, vairs neatzīt (iepriekšējos uzskatus, darba paņēmienus u. tml.)
- atsacīties Noraidīt, vairs neatzīt (savus iepriekšējos uzskatus, darba paņēmienus u. tml.)
- negatīvisms Noraidoša, nelabvēlīga attieksme (pret kādu, pret ko)
- atgaiņāties Noraidoši atbildēt, ar žestiem pastiprinot noraidījumu
- atgainīties Noraidoši atbildēt, ar žestiem pastiprinot noraidījumu
- gaiņāties Noraidoši atbildēt, ar žestiem pastiprinot noraidījumu
- gainīties Noraidoši atbildēt, ar žestiem pastiprinot noraidījumu; gaiņāties (2)
- repulsīvs Noraidošs, atturīgs
- aizliedzīgs Noraidošs, nelaipns
- atraisīties Noraidot atbrīvoties (no kā agrāk atzīta, pieņemta u. tml.); pārvarēt (piemēram, jūtas, domas)
- kreņķīgs Noraizējies, nobēdājies, neapmierināts, arī īgns, dusmīgs
- smutns Noraizējies; bēdīgs, sērīgs
- notokšt Noraizēties
- sakreņķēties Noraizēties, nobēdāties
- nokreņķēties Noraizēties, nobēdāties; arī kļūt īgnam, dusmīgam
- Nureka Noraka, pilsēta Tadžikistānā
- nokopēt Norakstīt
- nospiest Norakstīt (no kāda, piem., mājasdarbu)
- pārrakstīt Norakstīt (tekstu) vienā vai vairākos eksemplāros
- skrībelētājs Norakstītājs
- spiedējs Norakstītājs (parasti skolā)
- nokast Norakt (2)
- nomaukt Norakt (kartupeļus)
- nokast Norakt (kartupeļus), novākt
- norakāt Norakt, rokot padarīt zemāku vai noārdīt
- noraki Norakta vieta, piem., kartupeļu laukā, norakumi
- norantēt Norantīt
- nodreselēties Norāpties
- nosarāpties Norāpties
- nokāpt Norāpties, norausties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.)
- normala Noras mala
- normalis Noras mala
- normale Noras mala; normala
- norasāt Norasot
- sarasot Norasot, parasti pilnīgi
- kanģerēt Norāt bērnus, lai nedzīvo citiem pa kājām
- kaņģēt Norāt bērnus, lai nedzīvo citiem pa kājām
- kaņģierēt Norāt bērnus, lai nedzīvo citiem pa kājām
- kaņģerēt Norāt bērnus, lai nemaisās pa kājām
- pārsunīt Norāt, bārt
- noķīvēt Norāt, izbārt
- nosuņķēt Norāt, nolasīt morāli
- pārsaukt Norāt, nopelt; arī apsaukt
- notērpināt Norāt, sabārt, arī nopērt
- nobrīdēt Norāt, sarāt
- pārjemt Norāt, sarāt
- nopātarot Norāt, strostēt (kādu)
- noštuidīt Norāt; ar vārdiem nomierināt
- iztērpināt Norāt; izbārt; izpērt
- nopilināt Noraudāt
- nopimparāt Noraudāt
- nopinkšēt Noraudāt
- nopinkšķēt Noraudāt
- noraudāt Noraudāt kādu (arī dažu labu) asaru - mazliet pāraudāt
- nobimbāties Noraudāties
- nobingāties Noraudāties
- nobrēkt Noraudāties
- nopidelēties Noraudāties
- nopiļļāties Noraudāties
- nopimparāties Noraudāties
- nopinkšēties Noraudāties
- nopinkšķēties Noraudāties
- nopiņņāties Noraudāties
- nosaraudāties Noraudāties
- nožļurgāties Noraudāties (1)
- novēkšināt Noraudināt
- apraut Noraujot saīsināt (diegus, pavedienu)
- staccando Noraujot skaņas
- atadīt Noraukt
- nonērt Noraukt
- noraut Noraukt
- notraust Noraust (1), notraukt (1)
- novicēt Noraust, notraukt (ar vicu)
- notrausties Norausties
- nostirināt Noraustīt kājas
- nosaraustīties Noraustīties
- apraustīt Noraustot uz leju (visapkārt vai vairākās vietās), sakārtot
- apraut Noraut (daudz vai visu)
- atraut Noraut (eksplozijas, sprādziena rezultātā)
- punīt Noraut, aizvest
- apsnapstēt Noraut, nograuzt visapkārt
- tracīt Noraut, nogriezt, noslaucīt
- aptraukt Noraut, nokratīt, nobirdināt (parasti daudzus vai visus augļus, lapas)
- noknietēt Noraut, nolasīt (ogas)
- noģirģāt Noraut, noplēst
- nopušķīt Noraut, noplūkt
- zaļrauts Norauts, nenogatavojies auglis
- norevēt Noravēt
- aizšilierēties Norēgoties, pavīdēt
- iestrāde Noregulēšanās, nepieciešamā ātruma, kustīguma u. tml. iegūšana darbojoties (ierīcei)
- nopravīt Noregulēt
- iestellēt Noregulēt (aparātu, mehānismu)
- notēmēt Noregulēt (piemēram, ierīci, iekārtu, parasti attiecībā pret kādu objektu.) noteiktas darbības, uzdevuma veikšanai
- noskaņot Noregulēt (piemēram, ierīci, iekārtu, tās detaļu), lai (tā) radītu svārstības ar vajadzīgo frekvenci, reaģētu uz šādām svārstībām
- nostādīt Noregulēt (tehnisku iekārtu) noteiktas darbības veikšanai
- nolievēt Noregulēt buras, lai laiva virzītos norādītajā virzienā
- fokusēt Noregulēt objektīva fokusa garumu asa attēla iegūšanai kadrā vai uz ekrāna
- adjūstēt Noregulēt vai savest kārtībā kādu instrumentu
- nostellēt Noregulēt, nostatīt
- izregulēties Noregulēties
- noreibināties Noreibināt (1) sevi; apreibināties (1)
- noreibināties Noreibināt (2) sevi; apreibināties (2)
- piesust Noreibt (dzerot)
- apžiebt Noreibt (no tvana)
- apreibt Noreibt (stipras smaržas, spilgtas gaismas, krāsas u. tml. ietekmē)
- sadullēt Noreibt no alkoholiskiem dzērieniem
- norēkt Norēkties (2)
- kvit Norēķinājušies; nav viens otram parādā
- skontro Norēķināšanās tirgotāju starpā
- noslēgt (vecus) rēķinus Norēķināties
- noslēgt vecus rēķinus Norēķināties
- nosarēķināties Norēķināties
- nosaskaitīties Norēķināties
- starpbanka Norēķinos starp divām bankām iesaistītā trešā banka, kas nav maksātāja vai maksājuma saņēmēja banka
- nolēse Norēķins
- pārvedums Norēķins, ko kārto ar kredītiestāžu un sakaru uzņēmumu starpniecību
- clearinghouse Norēķinu centrāle (bankās)
- NC Norēķinu centrs (piem.: Rīgas NC)
- ramburss Norēķinu forma starptautiskajā tirdzniecībā, kurā pircēja banka, kontaktējoties ar pārdevēja banku citā valstī, samaksā pārdevējam pirkuma summu; taču pārdevējam pirms tam ar pavadzīmi jāpierāda, ka prece ir nosūtīta
- inkaso Norēķinu kārtība, kad banka uzņemas izpildīt preču piegādātāja pieprasījumu - saņemt maksājumu no preču saņēmēja
- noremdēt Noremdināt
- norfolks Norfolkas rikšotājs - zirgu šķirne
- Norfolka Norfolkas sala - Austrālijas ārējā teritorija
- NF Norfolkas Sala, teritorijas divburtu kods
- NFK Norfolkas Sala, teritorijas trīsburtu kods
- jasione Norgalvītes
- noderkstēt Norībēt
- noreidzēt Norībēt
- noribēt Norībēt
- norībināt Norībēt (1)
- aizalaisties Norietēt
- aprietēt Norietēt
- noritēt Norietēt
- norietināt Norietēt (1)
- noiet Norietēt (parasti par sauli)
- cūksīpols Norietis; saulrietenis ("Sempervivum")
- noiets Noriets
- narjads Norīkojums
- padroja Norīkojums
- ceļazīme Norīkojums (šoferim), kurā norādīts maršruts un veicamais uzdevums
- aizrīkot Norīkot
- nokamandēt Norīkot
- nokamandierēt Norīkot
- norīkāt Norīkot
- pariedīt Norīkot
- piedalīt Norīkot
- pārcelt Norīkot (administratīvā kārtā) strādāt citu darbu, citā darbavietā
- likt Norīkot (amatā, vietā)
- novietāt Norīkot (darbā)
- komandēt Norīkot (kādu), likt doties (kādam uz kurieni, kādā nolūkā)
- pielikt Norīkot (pie kāda darba); norīkot darbā (kādā vietā)
- likt Norīkot (pie kāda darba); norīkot darbā (pie kādas mašīnas, ierīces, kādā vietā)
- salikt Norīkot (vairākus, daudzus, piemēram, pie kāda darba)
- pazīmāt Norīkot darbā
- nolikt Norīkot darbā (parasti pie kādas ierīces, mašīnas, arī kāda pasākuma veikšanai); iecelt (amatā)
- aizstāt Norīkot kā vietā, darbā
- aizkomandēt Norīkot komandējumā (kur, uz kurieni u. tml.)
- nozīmāt Norīkot, iecelt (par ko)
- nozīmēt Norīkot, iecelt (par ko)
- izlikt Norīkot, izvietot (cilvēkus) kāda pienākuma veikšanai
- pielikt Norīkot, novietot (kādu kam klāt), piemēram, kāda uzdevuma veikšanai
- sakamandavāt Norīkot; ieviest, nodibināt kārtību
- nokamāt Norikšot
- nokamot Norikšot
- atrimt Norimt
- noremt Norimt
- saremdēt Norimt
- slist Norimt
- norimties Norimt (1)
- nosarimties Norimt (1)
- norimties Norimt (2)
- nostāt Norimt (kādā darbībā); pārtraukt kustības
- aizmigt Norimt (par apdzīvotu vietu, māju naktī)
- apklust Norimt (par parādībām dabā)
- aptīkt Norimt (par parādībām dabā)
- noklust Norimt (par parādībām dabā)
- nostāties Norimt, arī izbeigties (par parādībām dabā)
- nostāt Norimt, arī izbeigties (piemēram, par parādībām dabā); nostāties (6)
- sarimt Norimt, nomierināties
- pārmitēties Norimt, pārstāt
- apklust Norimt, pārstāt izpausties (par psihiskām vai fizioloģiskām norisēm)
- sastilt Norimt, sastingt
- pārtīkt Norimt; apklust
- notīkt Norimt; pārstāt
- Norene Noriņa, Salacas pieteka
- Norenupīte Noriņa, Salacas pieteka
- Norēnupīte Noriņa, Salacas pieteka
- Norupe Noriņa, Salacas pieteka
- noripinēt Noripāt
- nobukurēt Noripināt, novelt
- nomutuļot Noripot
- noripāt Noripot
- gaita Norise (piemēram, notikumam, pasākumam, darbībai, procesam)
- gaita Norise (piemēram, parādībām sabiedrībā)
- gaita Norise (piemēram, psihiskām vai fizioloģiskām parādībām)
- reakcija Norise, darbība (organismā, tā daļās), ko izraisa kāda parādība
- darbs Norise, gaita (kongresiem, apspriedēm u. tml.)
- plūdi Norise, kurā (kas, parasti nevēlams) rodas ļoti lielā daudzumā; ļoti intensīva (kā, parasti nevēlama) norise
- funkcija Norise, specifiska darbība (organismā)
- norist Norisēt (1)
- norist Norisēt (2)
- beigt Norisēt (par kāda procesa pēdējiem mirkļiem)
- trakot Norisēt ļoti spraigi, intensīvi (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli); ļoti spēcīgi pukstēt (par sirdi)
- kvēlot Norisēt pavājināti, arī slēpti
- kvēlot Norisēt spēcīgi, intensīvi
- viļņot Norisēt spēcīgi, strauji (piemēram, par sabiedriskām parādībām, procesiem)
- viļņoties Norisēt spēcīgi, strauji (piemēram, par sabiedriskām parādībām, procesiem)
- sekmēties Norisēt vēlamā veidā, radīt vēlamo rezultātu (par darbību, procesu u. tml.); arī veikties
- sanākt Norisēt, būt (kopā, vienlaicīgi) - par parādībām, darbībām, notikumiem
- iziet Norisēt, notikt, arī iznākt (kā)
- ievilkties Norisināties ilgāk, nekā paredzēts; ieilgt
- rosīties Norisināties intensīvi (par psihisku stāvokli, tā izpausmi); intensīvi funkcionēt (par smadzenēm)
- sekot Norisināties laika secībā (pēc kā); atrasties, būt novietotam pēc kārtas (aiz kā)
- rosīties Norisināties spēcīgi, ietekmīgi (par parādībām sabiedrībā)
- paiet Norisināties un izbeigties (par darbību, norisi)
- izskanēt Norisināties un izbeigties (piemēram, par izrādi, svētkiem)
- pavadīt Norisināties, eksistēt vienlaicīgi ar kādu citu darbību, procesu, parādību vai tūlīt pēc tās (par darbībām, procesiem, parādībām)
- pavīties Norisināties, iet uz priekšu
- pavadīt Norisināties, izraisīties (kādam reaģējot uz ko tādu, kas virzās)
- ilgt Norisināties, pastāvēt (zināmu laika posmu)
- ieilgt Norisināties, pastāvēt ilgāk nekā paredzēts, vajadzīgs, vēlams
- devorācija Norīšana
- radiopilula Norīšanai konstruēts miniatūrs radioraidītājs, ar ko iegūst informāciju par kuņģa un zarnu trakta darbību
- dzīve Norišu, darbību kopums (sabiedrībā)
- stāvoklis Norišu, procesu, arī īpašību kopums (organismā), kas nosaka tā funkcionēšanas īpatnības, spējas (parasti kādā laikposmā)
- stāvoklis Norišu, procesu, arī īpašību kopums (priekšmetiem, veidojumiem u. tml.), kas nosaka (to) funkcionēšanu, kvalitāti (parasti kādā laikposmā)
- noguldzīt Norīt
- nokulcināt Norīt
- apguldzīt Norīt lieliem kumosiem
- ģesēt Norīt, apēst
- regurgitācija Norītās barības vai gāzes atgrūšana atpakaļ nelielām porcijām
- apbirt Noritēt (par asarām, kas īsu brīdi strauji plūst)
- nobirt Noritēt (par asarām)
- noripot Noritēt (par asaru)
- koncentrēt Noritēt (vienā un tai pašā vietā, sistēmā) - par procesu, darbību
- nolīt Noritēt, nopilēt (par asarām, sviedriem)
- iet Noritēt, notikt (piemēram, par parādībām, norisēm)
- nosaberzties Norīvēties
- kaprīns Norleicīns
- eksogāmija Norma, kas aizliedz stāties laulībā ar savas (radinieku, lokālās vai statusa) grupas piederīgajiem
- endogāmija Norma, saskaņā ar kuru laulības jāslēdz noteiktas (radinieku, lokālās vai statusa) grupas ietvaros
- hipogāmija Norma, saskaņā ar kuru vīrietim jāstājas laulībā ar augstāka statusa sievieti
- perversija Normai neatbilstoša, slimīga, pretdabiska (parasti seksuāla) tieksme, izjūta
- perverss Normai neatbilstošs, slimīgs, pretdabisks (parasti seksuālā jomā)
- aritmija Normāla (sirds) darbības ritmiskuma traucējumi
- eipnoja Normāla elpošana; mierīga, vienmērīga elpošana
- normohromija Normāla eritrocītu krāsa, kas norāda uz normālu hemoglobīna saturu
- eizitija Normāla ēstgriba
- normoglikēmija Normāla glikozes koncentrācija asinīs
- eipepsija Normāla gremošana
- trihromatopsija Normāla krāsu redze, spēja atšķirt trīs pamatkrāsas - sarkano, zaļo un zilo
- eihromatopsija Normāla krāsu uztvere
- normotermija Normāla ķermeņa temperatūra
- eiestēzija Normāla labsajūta
- policīts Normāla lieluma polimorfonukleārs leikocīts ar hipersegmentētu kodolu
- normocīts Normāla lieluma, formas un uzbūves eritrocīts
- eisplēnija Normāla liesas darbība
- eitrihoze Normāla matu attīstība
- eimenoreja Normāla menstruācija
- menoreja Normāla menstruācijas norise
- homeokinēze Normāla mitotiskā dalīšanās, kurā hromatīns meitšūnās pāriet vienādā daudzumā
- ortokrāzija Normāla organisma reakcija uz medikamentiem
- eiosmija Normāla ožas spēja
- kardioversija Normāla sirds ritma atjaunošana, lietojot elektrisku impulsu
- eidiaforēze Normāla svīšana
- NTP Normāla temperatūra un spiediens (angļu "normal temperature and pressure")
- eikortisms Normāla virsnieru garozas funkcionēšana
- diskomforts Normālai cilvēka dzīvei nepieciešamo apstākļu, ērtību trūkums; neērtības
- anotermija Normālais temperatūru slāņojums dabiskos ūdeņos, kad siltie slāņi augšā, saltie apakšā, un pāreja no pirmiem uz otriem ir vienmērīga
- dekstrinoze Normālam metabolismam neraksturīgu polisaharīdu uzkrāšanās audos
- sabrukums Normālas (kā) struktūras bojāeja
- emmetropija Normālas acs refrakcijas spēja, normāla redze
- aksonopātija Normālas aksona funkcionēšanas traucējums
- imperforācija Normālas atveres trūkums kā attīstības traucējums
- ortergāzija Normālas funkcionēšanas stāvoklis
- eikinēzija Normālas kustības spējas
- hipocenestēzija Normālās labsajūtas trūkums, piem., hipohondrijā
- malrotācija Normālas orgāna rotācijas trūkums embrioloģiskās attīstības laikā, piem., embrija viduszarnai
- albīnisms Normālas pigmentācijas trūkums
- hondrodistrofija Normālās skrimšļu pārkaulošanās traucējums
- eiperistaltika Normālas un nesāpīgas zarnu kustības
- eibolisms Normālas vielu maiņas stāvoklis
- eitocija Normālas, vieglas dzemdības
- subnormāle Normāles projekcija uz abscisu ass
- normaļna Normāli
- normaļno Normāli
- aizcietēt Normāli neiztukšoties (par vēderu, zarnām)
- labi Normāli, bez (fizioloģiskiem vai psihiskiem) traucējumiem (justies)
- labi Normāli, bez traucējumiem (norisināties, pastāvēt) - par organisma, tā daļu funkcijām
- labi Normāli, bez traucējumiem (uztvert ar maņu orgāniem)
- ničķak Normāli, labi, jauki, dzīve visai laba
- kisčak Normāli, labi, jauki, visai laba dzīve
- sništak Normāli, labi, jauki, visai laba dzīve
- iejava Normālkonsistences maisījums, kas sastāv no saistvielas (cementa, ģipša, kaļķiem u. c.) un ūdens (bez pildvielām)
- minerālaugsne Normālos mitruma apstākļos veidojusies augsne, kurā pārsvarā ir minerālvielas
- normovolemia Normāls asins daudzums organismā
- normovolēmija Normāls asins daudzums organismā
- ortocitoze Normāls asins formelementu stāvoklis
- ortoarteriotonija Normāls asinsspiediens artērijās
- normosomija Normāls augums, normāla ķermeņa uzbūve
- eihlorhidrija Normāls brīvās sālsskābes daudzums kuņģa sulā
- diskocīts Normāls diskveida eritrocīts atšķirībā no poikilocīta, kam ir neregulāra forma
- samaņa Normāls fizioloģisks un psihisks organisma nomoda stāvoklis (parasti salīdzinājumā ar šāda stāvokļa traucējumiem, piemēram, slimības, traumas gadījumā)
- ortohromija Normāls hemoglobīna daudzums eritrocītos
- normaciditāte Normāls kuņģa sulas skābums
- izonormocitoze Normāls leikocītu daudzums un normālas leikocītu formas asinīs
- anizoleikocitoze Normāls leikocītu skaits asinīs un nepareizas skaitliskas attiecības starp dažādām neitrofilu formām
- normotopija Normāls novietojums
- normoproteinēmija Normāls proteīnu sastāvs asinīs
- eignātija Normāls sakodiens
- NSR Normāls sinusa ritms (angļu "normal sinus rhythm")
- protoonkogēns Normāls šūnas gēns, ko kāda pārmaiņa, piem., mutācija, pārveido onkogēnā; uzskata, ka to vairākums normāli piedalās šūnu augšanas un diferencēšanās procesos
- ortoplastocīts Normāls trombocīts
- ortūrija Normāls urinēšanas biežums
- protrombinēmija Normāls vai palielināts protrombīna daudzums asinīs
- biooklūzija Normāls zobu sakodiens
- eiholija Normāls žults stāvoklis
- izohidrēmija Normāls, pastāvīgs ūdens daudzums asinīs
- diploalbuminūrija Normālu un patoloģisku albumīnu klātiene urīnā
- Čenela salas Normandijas salas Lamanšā
- normēšana Normas noteikšana
- kalntiesības Normas, kas regulē zemes dzīļu izmantošanas kārtību derīgo izrakteņu ieguvei
- normatīvtehnisks Normatīvi tehnisks
- NAIS Normatīvo aktu informācijas sistēma
- statūts Normatīvs akts, kas nosaka (valsts, kooperatīva vai sabiedriska uzņēmuma, iestādes, organizācijas, arī starptautiskas organizācijas) tiesisko stāvokli
- statūts Normatīvs akts, kas satur apbalvojuma (parasti ordeņa) aprakstu, piešķiršanas kārtību
- dozēt Normēt
- standartvaloda Normētā valoda - uz literārās valodas normām balstīts kodificēts valodas variants
- standartlaiks Normētais laiks - laiks, kas nepieciešams un kas pēc normām paredzēts, lai izgatavotu izstrādājuma vienību, veiktu kādu darba operāciju, sniegtu pakalpojumu u. tml.
- respondance Normu ievērošana
- videostandarts Normu kopums, kas reglamentē displeja izšķirtspēju un krāsas
- normatīvs Normu kopums; dokuments, kurā noteiktā sistēmā ir sakopotas normas
- tikumība Normu, principu un noteikumu sistēma, kas regulē cilvēka rīcību, izturēšanos sabiedrībā un attieksmē pret citiem cilvēkiem; cilvēka rīcības, izturēšanās atbilsme šādai sistēmai; arī morāle (1)
- rāmjtīkls Norobežojošs tīkls, kas iestiprināts rāmī
- kuksīte Norobežojums
- nodalījums Norobežojums (organismā, tā daļā)
- terminacija Norobežojums, noslēgums, slēdziens, tieslietas nobeigums ar sprieduma pasludināšanu
- ekskluzivitāte Norobežošanās
- asocialitāte Norobežošanās no sabiedrības
- aizrobežot Norobežot
- aizžogot Norobežot
- aprobežāt Norobežot
- aprobežot Norobežot
- atrobežot Norobežot
- izolēt Norobežot (cilvēku) atsevišķi, nepieļaut saskari ar apkārtējo vidi, ar apkārtējiem cilvēkiem
- nošķirt Norobežot (cilvēku) atsevišķi, nepieļaut saskari ar apkārtējo vidi, ar apkārtējiem cilvēkiem; izolēt (2)
- iežogot Norobežot (kādu vietu, piemēram, ar žogu)
- ielenkt Norobežot (parasti ar sardzi) no vairākām pusēm; tuvoties no vairākām pusēm (piemēram, lai uzbruktu)
- nodalīt Norobežot (parasti telpu, platību no citas telpas, platības); atdalīt (2)
- ielogot Norobežot ar apvilktām kontūrām (tekstu)
- iezīmēt Norobežot ar atšķirības zīmēm (kādu teritoriju, telpu)
- iedambēt Norobežot ar dambi
- samietot Norobežot ar mietiem (zemes gabalu)
- nosklandāt Norobežot ar sklandu žogu
- nodrātēt Norobežot ar stiepli (piemēram, platību, laukumu)
- nožogot Norobežot ar žogu
- žogot Norobežot ar žogu
- miestīt Norobežot puķu dobi ar nelielām kātīm vai zariem
- definēt Norobežot un precīzi raksturot (jēdzienu)
- drapēt Norobežot, aizsegt (ko) ar sakrokotu materiālu (parasti ar audumu)
- atšķirt Norobežot, atdalīt (ar sētu, sienu u. tml.)
- izolēt Norobežot, atdalīt (piemēram, ierīci, celtni) tā, lai neļautu enerģijai vai vielai izplūst uz ārieni vai ieplūst no ārienes; norobežot no apkārtējās vides
- atgriezt Norobežot, atšķirt (kādu teritoriju) tā, ka nevar piekļūt (tai) vai tikt prom (no tās)
- atdalīt Norobežot, atšķirt (parasti platību, telpu no citas platības, telpas)
- nošķirt Norobežot, nodalīt (parasti platību, telpu ar sētu, sienu u. tml.)
- noslēgt Norobežot, nošķirt, atdalīt (parasti platību, telpu no citas platības, telpas)
- novilkt robežu Norobežot, nošķirt, nodalīt (parasti parādības sabiedrībā)
- nodalījums Norobežota (telpas, platības) daļa
- dobums Norobežota (tukša vai ar ko pildīta) telpa (cilvēka vai dzīvnieku organismā)
- hemoze Norobežota acs ābola konjunktīvas tūska ap radzeni
- aneurisma Norobežota asins izplūšana apkārtējos audos
- infarkts Norobežota atmirušu (orgāna) audu kopa, kas rodas nepietiekamas asins pieplūdes dēļ
- sklerektāzija Norobežota cīpsle-nes izspiešanās uz āru
- nodalījums Norobežota daļa (priekšmeta) iekšpusē
- istaba Norobežota dzīvojamā telpa (mājā, dzīvoklī)
- dzīvājamgals Norobežota dzīvojamā telpa (rijā)
- dzīvojamgals Norobežota dzīvojamā telpa (rijā)
- rijaskamberis Norobežota dzīvojamā telpa rijā; arī neliela piebūve pie rijas vai piedarba, kas senāk izmantota par dzīvojamo telpu
- kamburis Norobežota dzīvojamā telpa rijā; neliela piebūve pie rijas vai piedarba, kas senāk izmantota par dzīvojamo telpu
- rijaskambaris Norobežota dzīvojamā telpa rijā; neliela piebūve pie rijas vai piedarba, kas senāk izmantota par dzīvojamo telpu
- rijaskamburis Norobežota dzīvojamā telpa rijā; neliela piebūve pie rijas vai piedarba, kas senāk izmantota par dzīvojamo telpu
- kammeris Norobežota dzīvojamā telpa rijā; neliela piebūve pie rijas vai piedarba, ko senāk izmantoja par dzīvojamo telpu; kambaris
- govstiltiņš Norobežota govs stāvvieta kūtī
- peldceliņš Norobežota josla peldēšanai (peldbaseinā, peldētavā)
- ķermenis Norobežota matērijas daļa telpā; atsevišķs priekšmets telpā
- vēders Norobežota telpa (kā) iekšienē
- būdele Norobežota telpa, kabīne transportlīdzeklī
- platība Norobežota vieta, kur audzē (noteiktas sugas, ģints, šķirnes u. tml. augus vai to grupas)
- hloasma Norobežota zaļganbrūna ādas pigmentācija, kas bieži saistīta ar endokrīno funkciju traucējumiem
- zirgstiliņš Norobežota zirga stāvvieta, nodalījums (stallī)
- telpa Norobežota, parasti tukša (vielas kopuma, iežu u. tml.) daļa; ar šūnām, audiem norobežota, parasti tukša (organisma) dala
- eritroplāzija Norobežoti nesāpīgi sarkani plankumi gļotādas un ādas savienojumu vietās, visbiežāk uz dzimumlocekļa galviņas; tos uzskata par planocelulārās karcinomas agrīno stadiju
- ieslēgties Norobežoties (piemēram, nelielā cilvēku grupā, sevī)
- ieslēpties Norobežoties (piemēram, sevī); ieslēgties
- ierauties (arī ieslēgties, ievilkties) (savā) čaulā Norobežoties no apkārtējā, neinteresēties par to
- stafiloma Norobežots acs cīpslenes vai radzenes izspiedums uz āru
- skotoma Norobežots acs defekts redzes laukā
- leikemīds Norobežots ādas bojājums leikozes gadījumā
- ekhimoze Norobežots asinsizplūdums zem ādas vai ādā, lielāks par petehiju
- cistoīds Norobežots atmiekšķētu audu sakopojums, kas atšķiras no cistas ar to, ka nav ieslēgts kapsulā
- sastrutojums Norobežots iekaisuma, slimības u. tml. izraisīts strutu uzkrājums audos
- uzūra Norobežots kaulaudu vai skrimšļaudu defekts kā ilgstošas mehāniskas slodzes sekas
- hondrosteoma Norobežots kaulaudu veidojums uz kaula virspuses
- aplāms Norobežots laukums
- lodziņš Norobežots laukums displeja ekrānā, kas atgādina logu, bet nav pārvietojams
- telpne Norobežots laukums, iekšpagalms, nojume; arī telpa bez jumta
- laukums Norobežots neliels, līdzens zemes gabals
- aizgalds Norobežots nodalījums lauksaimniecības dzīvnieku turēšanai bez piesiešanas grupās vai individuāli
- tumors Norobežots pampums (augonis)
- pneimonīts Norobežots plaušu iekaisums, labdabīga pneimonija
- tuberkuloma Norobežots tuberkulozes perēklis plaušās
- akvatorija Norobežots ūdensvirsas iecirknis normatīvu aktu, likuma, starptautiska līguma noteiktajā jūras, līča vai ostas rajonā; parasti jūras ostas ūdens daļa
- eksostoze Norobežots, no kaulu audiem sastāvošs audzējs, kas parasti aug kaula virspusē un attīstās visbiežāk cīpslu piestiprināšanās vietā
- kondiloma Norobežots, papillārs ādas vai gļotādas izaugums, ko izraisa iekaisuma process
- atkast Norokot (kartupeļus), attīrīt, atbrīvot platību, ceļu
- Ziemeļkvarkens Norrakvarkens - šaurums Baltijas jūrā
- Kvarkena šaurumi Norrakvarkens un Sēdrakvarkens, šaurumi Baltijas jūrā
- Norčepinga Noršēpinga, pilsēta Zviedrijā
- kopnorāde Nortādes paveids, ko bibliotēkās lieto, lai ar vienu kartīti aizstātu vairākas vienveida norādes un samazinātu to skaitu
- Northellertona Nortelertona
- norsers Norters
- nortes Norters
- nortess Norters
- Ziemeļjorkšīra Nortjorkšīra
- norust Norudēt
- noruzēt Norudēt
- norūdība Norūdīšanās
- noartavāt Norūdīt (dzelzi)
- aizartavāt Norūdīt (metāla priekšmetu)
- noārdēt Norūdīt (metālu, tā izstrādājumu)
- apgrūdīt Norūdīt viscaur (dzelzi, iegremdējot ūdenī)
- noārdēt Norūdīt, padarīt izturīgu (parasti cilvēku)
- noārdēties Norūdīties
- noradināties Norūdīties
- satvirtināties Norūdīties
- norukstēt Norukšķēt
- norūcēt Norūkt
- norūkties Norūkt (1)
- norūkties Norūkt (3)
- norūmīt Norūmēt
- norumelēties Norumulēties
- derības Noruna
- noruņa Noruna
- noruns Noruna
- frankatūra Noruna par frakts avansu, ko prasa izfraktētājs
- atbrīvotājklauzula Noruna par līdzēja atbrīvošanu no likumiskas atbildības par kādu risku, kas var ietilpt līguma tekstā vai rasties nolīgšanas vai norises gaitā
- efektīvklauzula Noruna, ka maksājums skaidrā naudā izdarāms tieši ārzemes valūtā
- runs Noruna, līgums
- nobērt Norunāt (ātri, nepārtraukti)
- nopātarot Norunāt (ko) nevajadzīgu, apnicīgu
- noturēt Norunāt (runu)
- noskaitīt Norunāt (tekstu), parasti no galvas
- uzsacīt Norunāt (tekstu), parasti no galvas
- uzskaitīt Norunāt (tekstu), parasti no galvas
- saderēt Norunāt, sarunāt
- dobazaritsja Norunāt, vienoties
- sagamanīt Norunāt, vienoties (par ko)
- stipulēt Norunāt, vienoties, salīgt, slēgt līgumu
- nosarunāties Norunāties
- radioparole Norunāts vārds vai cipars, ar ko nosaka radiosakaros iesaistījušos radiostaciju
- parole Norunāts vārds, skaitlis, ko nosauc, lai sakaru dienests identificētu tālruņa abonentu
- zūdīgs Norūpējies, apbēdināts
- aupīgs Norūpējies, nopūlējies
- bēdīgs Norūpējies, noraizējies
- nobēdināts Norūpējies, noskumis
- nodēkoties Norūpēties
- noduzot Norūpēties
- nogūbties Norūpēties
- norūpināties Norūpēties, uztraukties
- Norupe Norupīte, Ogres pieteka
- nogruzdināt Norūsēt
- norūst Norūsēt
- Norģe Norvēģija
- Norge Norvēģija (pašnosaukums)
- NO Norvēģija, valsts divburtu kods
- Norvēģijas Karaliste Norvēģija, valsts pilnais nosaukums ("Kongeriket Norge")
- NOR Norvēģija, valsts trīsburtu kods
- Buvē sala Norvēģijas atkarīgā teritorija (angļu val. "Bouvet Isle"), atrodas Atlantijas okeāna dienvidu daļā, \~1700 km uz ziemeļiem no Antarktīdas, platība - 58,5 kvadrātkilometri, vulkāna konuss 939 m vjl., augsti (līdz 120 m), klinšaini krasti, neapdzīvota, dabas rezervāts, kopš 1977. g. darbojas Norvēģijas automātiskā meteoroloģiskā stacija, vissavrupākā sauszemes teritorija, tuvākā sala atrodas 1642 km attālumā
- Ākešhusa Norvēģijas filke (_Akershus_), administratīvais centrs - Oslo
- Buskeruda Norvēģijas filke (_Buskerud_), administratīvais centrs – Drammene
- Hēdmarka Norvēģijas filke (_Hedmark_), administratīvais centrs - Hāmara
- Hordalanne Norvēģijas filke (_Hordaland_), administratīvais centrs - Hāmara
- Mēre un Rumsdāle Norvēģijas filke (_Møre og Romsdal_), administratīvais centrs - Molde
- Nūrtrendelāga Norvēģijas filke (_Nord-Trøndelag_), administratīvais centrs - Steinhjera; pastāvēja līdz 2018. g. 1. janvārim, kad apvienojot ar Sērtrendelāgas filki izveidota Trendelāgas filke
- Nūrlande Norvēģijas filke (_Nordland_), administraīvais centrs Būdē
- Nūrlanne Norvēģijas filke (_Nordland_), administratīvais centrs - Būdē
- Oplanne Norvēģijas filke (_Oppland_), administratīvais centrs - Lillehammere
- Estfolla Norvēģijas filke (_Østfold_), administratīvais centrs - Sarpsborga
- Rūgalanne Norvēģijas filke (_Rogaland_), administratīvais centrs - Stavangere
- Sogna un Fjūrane Norvēģijas filke (_Sogn og Fjordane_), administratīvais centrs - Hermansverka (Leikangere)
- Sērtrendelāga Norvēģijas filke (_Sør-Trøndelag_), administratīvais centrs - Tronheima; pastāvēja līdz 2018. g. 1. janvārim, kad apvienojot ar Nūrtrendelāgas filki izveidota Trendelāgas filke
- Tēlemarka Norvēģijas filke (_Telemark_), administratīvais centrs - Šīena
- Trumse Norvēģijas filke (_Troms_), ar administratīvo centru šajā pilsētā
- Trendelāga Norvēģijas filke (_Trøndelag_), administratīvais centrs - Steinhjera; izveidota 2018. g. 1. janvārī apvienojot Nūrtrendelāgas un Sērtrendelāgas filki
- Eustagdere Norvēģijas filke (_Vest-Agder_), administratīvais centrs - Ārendāle
- Vestagdere Norvēģijas filke (_Vest-Agder_), administratīvais centrs - Kristiansanna
- Vestfolla Norvēģijas filke (_Vestfold_), administratīvais centrs - Tensberga
- Oslo Norvēģijas filke, platība - 481 km^2^, 647700 iedzīvotāju (2014. g.), administratīvais centrs - Oslo
- Finnmarka Norvēģijas filke, platība - 48618 kvadrātkilometru, 75200 iedzīvotāju (2014. g.), administratīvais centrs - Vadse; oficiālā valoda - sāmu
- Norvēģija Norvēģijas Karaliste - valsts Eiropas ziemeļu daļā (norvēģu valodā "Norge"), atrodas Skandināvijas pussalas rietumos un ziemeļos, valsts sastāvā ietilpst Svalbāras arhipelāgs (Špicbergenas arhipelāgs, Lāču sala u. c.) un Jana Majena sala Ziemeļu Ledus okeānā, galvaspilsēta - Oslo, administratīvais iedalījums - 19 filku, robežojas ar Krieviju, Somiju un Zviedriju, kā arī ar Atlantijas un Ziemeļu Ledus okeānu
- Oslo Norvēģijas Karalistes galvaspilsēta (1624.-1924. g. Kristiānija), osta Oslofjorda krastā, 634500 iedzīvotāju (2013. g.)
- NOK Norvēģijas krona; Norvēģijas Karalistes valūtas kods, sīknauda - ēra
- Jūtunheimens Norvēģijas lielākais fjelds ("Jotunheimen"), uz ziemeļaustrumiem no Sognefjorda, augstākā virsotne - 2469 m vjl.
- Finnmarksvida Norvēģijas lielākais plato, kura platība pārsniedz 22 000 kvadrātkilometrus, atrodas aptuveni 300 līdz 500 metrus virs jūras līmeņa, gk. Finnmarkas un Trumses filkē
- Nephrops norvegicus Norvēģijas omārs
- lagtings Norvēģijas parlamenta - stortinga - augšpalāta
- odelstings Norvēģijas parlamenta (stortinga) apakšpalāta
- stortings Norvēģijas parlaments
- Nīolesunna Norvēģijas pētniecības stacija Svalbārā, Špicbergenas salas rietumos
- Hopenradio Norvēģijas radiostacija Hūpenes salā, Špicbergenas arhipelāga dienvidaustrumu daļā
- Potentilla norvegica Norvēģijas retējs
- kveni Norvēģijas somi - etnogrāfiska grupa Norvēģijas ziemeļos (kopš XVI-XVIII gs.), runā norvēģu valodas dialektā, daļa somu valodas dialektā un sāmu valodā, asimilējas ar norvēģiem, ticīgie - luterāņi
- Svalbāra Norvēģijas teritorija Arktikā ar speciālu starptautisku statusu (norvēģu valodā _Svalbard_), administratīvais centrs - Longjērbīene, ietver Špicbergenas arhipelāgu, Lāču salu u. c. mazākas salas, 60% teritorijas aizņem ledāji
- Statoil Norvēģijas valsts naftas kompānija, uzņēmums, kas dibināts 1972, lai aizsargātu valsts intereses naftas un dabas gāzes ieguvē Ziemeļjūrā
- Rumsdālsfjords Norvēģu jūras fjords Norvēģijā, Mēres un Rumsdāles filkē
- Vohpnafjords Norvēģu jūras līcis Islandes ziemeļaustrumu piekrastē
- hardingfelle Norvēģu lociņinstruments, kas pēc formas līdzīgs vijolei, bet tā izmērs ir daudz mazāks, kakls īsāks, vāks vairāk izliekts
- birkebeineri Norvēģu pilsoņu kara dalībnieki 12.-13. gs., kas cīnījās pret augstāko garīdzniecību un aristokrātiju
- hardangerfēle Norvēģu stīgu instruments, līdzīgs vijolei, radies 17. gs.; izrotāts ar ornamentiem un inkrustēts ar perlamutru
- hallings Norvēģu tautas vīriešu solo deja, kuru izpilda lociņinstrumenta hardingfelle pavadījumā
- norv. Norvēģu-; norvēģu valoda
- Nāruža Ogres labā krasta pieteka Ogres novada Mazozolu pagastā, augštece Madonas novada Ērgļu pagastā, garums - 12 km; Naruža; Noruža
- Kristiānija Oslo - Norvēģijas galvaspilsēta, tās nosaukums 1624.-1924. g.
- Islandes sala otrā lielākā sala Eiropā, atrodas \~1000 km uz ziemeļrietumiem no Norvēģijas, vulkāniskas izcelsmes plakankalne ar lieliem ledājiem, no kuriem daudzas ūdeņiem bagātas upes plūst uz okeānu, ap 30 darbīgu vulkānu, gandrīz nav mežu
- Ziemeļaustrumu Zeme otra lielākā sala Špicbergenas arhipelāgā (_Nordaustlandet_), ziemeļaustrumos no Špicbergenas salas
- Laucienes pagasts pagasts Talsu novadā, robežojas ar Ķūļciema, Balgales, Strazdes, Lībagu, Laidzes un Vandzenes pagastu, kā arī ar Mērsraga un Tukuma novadu; bijušie nosaukumi: Nurmuižas pagasts, vāciski — Normhusen, krieviski — Nurmguzenskaja
- stūrtings Parlamenta nosaukums Norvēģijā, stortings
- kraks Pasakains briesmeklis, kurš mītot jūrā ap Norvēģiju un aprijot kuģus
- Akershūsa Pils Oslo ("Akershus"), celta 1290. g. kā cietoksnis, mūsdienās Norvēģijas valdība to izmanto reprezentācijai
- Northemptona pilsēta ASV (_Northampton_), Masačūsetsas štatā, 28500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Noma pilsēta ASV ("Nome"), Aļaskā, Sjūarda pussalā, osta Nortona līča krastā, 3800 iedzīvotāju (2016. g.)
- Norfolka pilsēta ASV ("Norfolk"), Nebraskas štatā, 24400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Norfolka pilsēta ASV ("Norfolk"), Virdžīnijas štatā, osta pie Atlantijas okeāna Hemptonrodsas līča, 242800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Normala pilsēta ASV ("Normal"), Ilinoisas štatā, 54600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Normena pilsēta ASV ("Norman"), Oklahomas štatā, 110900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Noristauna pilsēta ASV ("Norristown"), Pensilvānijas štatā, 34500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Nortadamsa pilsēta ASV ("North Adams"), Masačūsetsas štatā, 13350 iedzīvotāju (2014. g.)
- Nortbrānča pilsēta ASV ("North Branch"), Minesotas štatā, 10150 iedzīvotāju (2014. g.)
- Nortčārlstona pilsēta ASV ("North Charleton"), Dienvidkarolīnas štatā, 106700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Nortlitlroka pilsēta ASV ("North Little Rock"), Ārkanzasas štatā, 66800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Nortmērtlbīča pilsēta ASV ("North Myrtle Beach"), Dienvidkarolīnas štatā, 15200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Nortplata pilsēta ASV ("North Platte"), Nebraskas štatā, 24300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Nortporta pilsēta ASV ("North Port"), Floridas štatā, 60400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Nortfīlda pilsēta ASV ("Northfield"), Minesotas štatā, 20300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Nortona pilsēta ASV ("Norton"), Ohaio štatā, 12000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Nortona pilsēta ASV ("Norton"), Virdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Norvolka pilsēta ASV ("Norwalk"), Kalifornijas štatā, 107000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Norvolka pilsēta ASV ("Norwalk"), Konektikutas štatā, 88100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Norvolka pilsēta ASV ("Norwalk"), Ohaio štatā, 16900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Norviča pilsēta ASV ("Norwich"), Konnektikutas štatā, 40100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Norvuda pilsēta ASV ("Norwood"), Ohaio štatā, 19400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Oklahomasitija pilsēta ASV ("Oklahoma City"), Oklahomas štata administratīvais centrs, atrodas Nortkaneidjanas krastos, 580000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Asu pilsēta Brazīlijā (_Açu_), Riugrandi du Norti štatā, Piraņasas upes labajā krastā
- Alvorada du Norti pilsēta Brazīlijā (_Alvorada do Norte_), Gojasas štata austrumos
- Apodi pilsēta Brazīlijā (_Apodi_), Riugrandi du Norti štata ziemeļaustrumu daļā
- Arejabranka pilsēta Brazīlijā (_Areia Branca_), Riugrandi du Norti štata ziemeļos, Atlantijas okeāna piekrastē
- Žuazeiru du Norti pilsēta Brazīlijā ("Juazeiro do Norte"), Searas štata dienvidos, 238900 iedzīvotāju (2010. g.)
- Natala pilsēta Brazīlijas ziemeļaustrumos ("Natal"), Riugrandi du Norti štata administratīvais centrs, osta Atlantijas okeāna krastā, 804000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Alivalnorta pilsēta Dienvidāfrikā (_Aliwal North_), Austrumkāpas provinces ziemeļos
- Aržantāna pilsēta Francijā (_Argentan_), Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģiona Ornas departamentā
- Armantjēra pilsēta Francijā (_Armentiéres_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Ziemeļu departamentā, 32200 iedzīvotāju (2010. g.)
- Briēlabuisjēra pilsēta Francijā (_Bruay-la-Buissiere_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Padekalē departamentā, 23400 iedzīvotāju (2010. g.)
- Kāna pilsēta Francijā (_Caen_), Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā, Kalvadosas departamenta administratīvais centrs, 110000 iedzīvotāju (2012. g.)
- Kalē pilsēta Francijā (_Calais_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Padekalē departamentā, Padekalē (Duvras šauruma) krastā, 73600 iedzīvotāju (2010. g.)
- Kambrē pilsēta Francijā (_Cambrai_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā, Šeldas krastos, 32600 iedzīvotāju (2010. g.)
- Šerbūra pilsēta Francijā (_Cherbourg-Octeville_), Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģiona Manša departamentā, 38400 iedzīvotāju (2010. g.)
- Denēna pilsēta Francijā (_Denain_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā, 20300 iedzīvotāju (2010. g.)
- Duē pilsēta Francijā (_Douai_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā, 42200 iedzīvotāju (2010. g.)
- Āzbruka pilsēta Francijā (_Hazebrouck_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Ziemeļu departamentā, 21600 iedzīvotāju (2010. g.)
- Ljevēna pilsēta Francijā (_Liévin_), Noras-Padekalē reģiona Padekalē departamentā, 31900 iedzīvotāju (2010. g.)
- Lizjē pilsēta Francijā (_Lisieux_), Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģiona Kalvadosas departamentā, 21600 iedzīvotāju (2010. g.)
- Markanbarela pilsēta Francijā (_Marcq-en-Baroeul_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā, 39000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Mobēža pilsēta Francijā (_Maubeuge_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā, 50700 iedzīvotāju (2010. g.)
- Rubē pilsēta Francijā (_Roubaix_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā, 94700 iedzīvotāju (2010. g.)
- Ruāna pilsēta Francijā (_Rouen_), Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģionā, Piejūras Sēnas departamenta administratīvais centrs, 110900 iedzīvotāju (2010. g.)
- Vilnēvadaska pilsēta Francijā (_Villeneuve-d'Ascq_), Noras-Padekalē reģionā, 63600 iedzīvotāju (2010. g.)
- Vatrelo pilsēta Francijā (_Wattrelos_), Noras-Padekalē reģionā, 41500 iedzīvotāju (2010. g.)
- Kudkerka Branša pilsēta Francijā ("Coudekerque-Branche"), Noras-Padekalē reģiona Noras departamentā, 22500 iedzīvotāju (2010. g.)
- Kruā pilsēta Francijā ("Croix"), Noras-Padekalē reģiona Noras departamentā, 20700 iedzīvotāju (2010. g.)
- Grandsente pilsēta Francijā ("Grande-Synthe"), Noras-Padekalē reģiona Noras departamentā, 21000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Aljuēna pilsēta Francijā ("Halluin"), Noras-Padekalē reģionā, Noras departamentā, 20200 iedzīvotāju (2010. g.)
- Enēna-Bomona pilsēta Francijā ("Henin-Beamont"), Noras-Padekalē reģiona Padekalē departamentā, 26300 iedzīvotāju (2010. g.)
- Lamadlēna pilsēta Francijā ("La Madeleine"), Noras-Padekalē reģiona Noras departamentā, 22400 iedzīvotāju (2010. g.)
- Lambersāra pilsēta Francijā ("Lambersart"), Noras-Padekalē reģiona Noras departamentā, 28500 iedzīvotāju (2010. g.)
- Losa pilsēta Francijā ("Loos"), Noras-Padekalē reģiona Noras departamentā, 21600 iedzīvotāju (2010. g.)
- Monanbarēla pilsēta Francijā ("Mons-en-Baraeul"), Noras-Padekalē reģiona Noras departamentā, 21900 iedzīvotāju (2010. g.)
- Turkuāna pilsēta Francijā ("Tourcoing"), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā, 91900 iedzīvotāju (2010. g.)
- Vaskeāla pilsēta Francijā ("Wasquehal"), Noras-Padekalē reģiona Noras departamentā, 20000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Sentomēra pilsēta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Padekalē departamentā
- Etapla pilsēta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona rietumos
- Bētina pilsēta Francijas ziemeļos (_Bethune_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Padekalē departamentā, 25600 iedzīvotāju (2010. g.)
- Buloņa pilsēta Francijas ziemeļos (_Boulogne-sur-Mer_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Padekalē departamentā, osta Padekalē šauruma dienvidaustrumu krastā, 43000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Djepa pilsēta Francijas ziemeļos (_Dieppe_), Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģiona Piejūras Sēnas departamentā, osta Lamanša krastā, 40000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Denkerka pilsēta Francijas ziemeļos (_Dunkirk_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Ziemeļu departamentā, osta Ziemeļjūras krastā, 92000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Lille pilsēta Francijas ziemeļos (_Lille_), pie Beļģijas robežas, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģionā, šī reģiona administratīvais centrs, 227600 iedzīvotāju (2010. g.)
- Valansjēna pilsēta Francijas ziemeļos (_Valenciennes_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekelē) reģionā Noras departamentā, 43300 iedzīvotāju (2010. g.)
- Alansona pilsēta Francijas ziemeļrietumos (_Alençon_), Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģiona Ornas departamentā, 26700 iedzīvotāju (2010. g.), mežģīņu ražošana un mežģīņu muzejs
- Havra pilsēta Francijas ziemeļrietumu daļā (_Le Havre_), Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģiona Piejūras Sēnas departamentā, 175000 iedzīvotāju (2010. g.), liela osta Lamanša (un Atlantijas okeāna) piekrastē, naftas vads līdz Parīzei
- Lansa pilsēta Francijas ziemeļu daļā ("Lens"), Noras-Padekalē reģiona Padekalē departamentā, 35000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Nīna pilsēta Īrijā (_Nenagh_), Nortiperēri grāfistes administratīvais centrs, 8000 iedzīvotāju (2011. g.); Tēnoka
- Templmora pilsēta Īrijā (_Templemore_), Nortiperēri grāfistē, 1940 iedzīvotāju (2011. g.), Tjamplmora
- Tērlesa pilsēta Īrijā (_Thurles_), Nortiperēri grāfistē, 6900 iedzīvotāju (2011. g.); Durlasa
- Norča pilsēta Itālijā ("Norcia"), Umbrijas reģiona Perudžas provincē, 4900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sanvito dei Normani pilsēta Itālijā ("San Vito dei Normani"), Apūlijas reģiona Brindizi provincē, 19500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ahipara pilsēta Jaunzēlandē (_Ahipara_), Ziemeļsalas ziemeļu daļā, Nortlendā
- Avanui pilsēta Jaunzēlandē (_Awanui_), Nortlendas reģionā, Ziemeļsalas ziemeļu daļā
- Pālmerstonnorta pilsēta Jaunzēlandē ("Palmerston North"), Ziemeļsalā, Manavatū/Fananui reģiona administratīvais centrs, 76000 iedzīvotāju (2006. g.)
- Fānārei pilsēta Jaunzēlandē ("Whangarei"), Ziemeļsalā, Nortlendas reģiona administratīvais centrs, 48100 iedzīvotāju (2006. g.)
- Barjēra pilsēta Kanādā, Britu Kolumbijas provincē, Norttompsonas upes krastā
- Ārdrosana pilsēta Lielbritānijā (_Ardrossan_), Skotijā, Nortēršīras apgabalā
- Berika pie Tvīdas pilsēta Lielbritānijā (_Berwick-upon-Tweed_), Anglijas ziemeļaustrumos, Ziemeļjūras piekrastē, Northamberlendas grāfistes administratīvais centrs, 12000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Nortelertona pilsēta Lielbritānijā (_Northallerton_), Anglijas ziemeļu daļā, Nortjorkšīras grāfistes administratīvais centrs, 16800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Noridža pilsēta Lielbritānijā (_Norwich_), Anglijas austrumos, Norfolkas grāfistes administratīvais centrs un lielākā pilsēta, 132500 iedzīvotāju (2011. g.), atrodas grāfistes austrumdaļā Jāras un tās pietekas Vensumas krastos
- Tetforda pilsēta Lielbritānijā (_Thetford_), Anglijā, Norfolkas grāfistes dienvidos Litlūzas un Tetas upju satekā
- Vindema pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, Norfolkas grāfistē
- Kingslinna pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, Norfolkas grāfistē, Greitūzas upes labajā krastā
- Keteringa pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, Northemptonšīras grāfistē
- Velingboro pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, Northemptonšīras grāfistē
- Korbi pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, Northemptonšīras grāfistes ziemeļu daļā
- Northemptona pilsēta Lielbritānijā, Anglijas vidienē, Northemptonšīras grāfistes administratīvais centrs, 190000 iedzīvotāju (2005. g.)
- Bengora pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Nortdaunas apgabala administratīvais centrs
- Bērntpaina pilsēta Norfolkas Salu Teritorijā ("Burnt Pine"), 1700 iedzīvotāju (2006. g.)
- Bajē pilsēta Normandijā, Francijā, ap 15000 iedzīvotāju, 13. gs. celta gotikas stila katedrāle
- Alta pilsēta Norvēģijā (_Alta_), Finnmarkas filkē, 14300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ārendāle pilsēta Norvēģijā (_Arendal_), Eustagderes filkes administratīvais centrs, 43800 iedzīvotāju (2007. g.)
- Drammene pilsēta Norvēģijā (_Drammen_), Buskerudas filkes administratīvais centrs, 66200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Haldene pilsēta Norvēģijā (_Halden_), Estfollas filkē, 30100 iedzīvotāju (2013. g.), uz dienvidiem no tās atrodas Fredrikstēnas nocietinājums, kur 1718. g. krita zviedru karalis Kārlis XII
- Hortene pilsēta Norvēģijā (_Horten_), Vestfollas filkē, 26800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Lillehammere pilsēta Norvēģijā (_Lillehammer_), Oplannes filkes administratīvais centrs, 27000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Narvīka pilsēta Norvēģijā (_Narvik_), Nūrlannes filkes ziemeļos, neaizsalstoša osta Ufutfjorda krastā, 18700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Būdē pilsēta Norvēģijā ("Bodø"), Nūrlannes filkes administratīvais centrs, 50200 iedzīvotāju (2015. g.)
- Feuske pilsēta Norvēģijā ("Fauske"), Nūrlannes filkē, 9600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Fredriksta pilsēta Norvēģijā ("Fredrikstad"), Estfollas filkē, 75600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kristiansanna pilsēta Norvēģijā ("Kristiansand"), Vestagderes filkes administratīvais centrs, osta Skageraka ziemeļu piekrastē, Ūtras grīvā, 86000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Longjērbīene pilsēta Norvēģijā ("Longyearbyen"), Špicbergenā, Svalbāras filkes (teritorijas) administratīvais centrs, 2080 iedzīvotāju (2013. g.)
- Oda pilsēta Norvēģijā ("Odda"), Hordalannes filkē, 7000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Svelvīka pilsēta Norvēģijā ("Svelvik"), Vestfollas filkē, 5500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Drobaka pilsēta Norvēģijā, Akešhusas filkē, 13200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Lillestrema pilsēta Norvēģijā, Ākešhusas filkē, 14000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Jesheima pilsēta Norvēģijā, Ākešhusas filkē, 15400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Šī pilsēta Norvēģijā, Akešhusas filkē, 29500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Sandvika pilsēta Norvēģijā, Akešhusas filkē, 4740 iedzīvotāju (2013. g.)
- Hoksunna pilsēta Norvēģijā, Buskerudas filkē, 14300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Hēnefosa pilsēta Norvēģijā, Buskerudas filkē, 15000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kongsberga pilsēta Norvēģijā, Buskerudas filkē, 26400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Askima pilsēta Norvēģijā, Estfollas filkē, 15400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Mīsene pilsēta Norvēģijā, Estfollas filkē, 6320 iedzīvotāju (2013. g.)
- Sarpsborga pilsēta Norvēģijā, Estfollas filkes administratīvais centrs, osta Glommas lejtecē, 54060 iedzīvotāju (2013. g.)
- Lillesanna pilsēta Norvēģijā, Eustagderes filkē, 10100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Grimsta pilsēta Norvēģijā, Eustagderes filkē, 21800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Tvēdestranna pilsēta Norvēģijā, Eustagderes filkē, 6060 iedzīvotāju (2013. g.)
- Rīsēra pilsēta Norvēģijā, Eustagderes filkē, 6900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Honningsvoga pilsēta Norvēģijā, Finmarkas filkē, 2400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Varde pilsēta Norvēģijā, Finnmarkas filkē, 2100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Vadse pilsēta Norvēģijā, Finnmarkas filkes administratīvais centrs, Varangeres pussalas dienvidos, 6200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kongsvingere pilsēta Norvēģijā, Hēdmarkas filkē, 17800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Elveruma pilsēta Norvēģijā, Hēdmarkas filkē, 20600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Moelva pilsēta Norvēģijā, Hēdmarkas filkē, 4190 iedzīvotāju (2013. g.)
- Brummundāle pilsēta Norvēģijā, Hēdmarkas filkē, 9400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Hāmara pilsēta Norvēģijā, Hēdmarkas filkes administratīvais centrs, 29500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Storda pilsēta Norvēģijā, Hordalannes filkē, 18400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bergena pilsēta Norvēģijā, Hordalannes filkes administratīvais centrs, 272000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ondalsnēse pilsēta Norvēģijā, Mēres un Rumsdāles filkē, 2240 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kristiansunna pilsēta Norvēģijā, Mēres un Rumsdāles filkē, 24400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Molde pilsēta Norvēģijā, Mēres un Rumsdāles filkē, 26000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Fusnavoga pilsēta Norvēģijā, Mēres un Rumsdāles filkē, 3500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ulsteinvīka pilsēta Norvēģijā, Mēres un Rumsdāles filkē, 6000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Olesunna pilsēta Norvēģijā, Mēres un Rumsdāles filkē, Norvēģu jūras krastā, 45750 iedzīvotāju (2013. g.)
- Surtlanne pilsēta Norvēģijā, Nūrlannes filkē, 10100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Mūirana pilsēta Norvēģijā, Nūrlannes filkē, 18300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Leknēsa pilsēta Norvēģijā, Nūrlannes filkē, 3200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Stokmarkesa pilsēta Norvēģijā, Nūrlannes filkē, 3300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Brennesunda pilsēta Norvēģijā, Nūrlannes filkē, 4900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Mūšēene pilsēta Norvēģijā, Nūrlannes filkē, 5500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Sannešeēne pilsēta Norvēģijā, Nūrlannes filkē, 5930 iedzīvotāju (2013. g.)
- Svolvēra pilsēta Norvēģijā, Nūrlannes filkē, Eustogejas salā, 4500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Namsūsa pilsēta Norvēģijā, Nūrtrendelāgas filkē, 13100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kollereida pilsēta Norvēģijā, Nūrtrendelāgas filkē, 1640 iedzīvotāju (2013. g.)
- Levangere pilsēta Norvēģijā, Nūrtrendelāgas filkē, 19200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Steinhjera pilsēta Norvēģijā, Nūrtrendēlāgas filkē, 21500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Šerdāle pilsēta Norvēģijā, Nūrtrendēlāgas filkē, 22700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Verdālsēra pilsēta Norvēģijā, Nūrtrendelāgas filkē, 7900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Uta pilsēta Norvēģijā, Oplannes filkē, 1680 iedzīvotāju (2013. g.)
- Fāgernese pilsēta Norvēģijā, Oplannes filkē, 1770 iedzīvotāju (2013. g.)
- Vinstra pilsēta Norvēģijā, Oplannes filkē, 2540 iedzīvotāju (2013. g.)
- Jēvīka pilsēta Norvēģijā, Oplannes filkē, 29700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Sannēse pilsēta Norvēģijā, Rūgalannes filkā, 44100 iedzīvotāju (2007. g.)
- Okrehamna pilsēta Norvēģijā, Rūgalannes filkē, 10500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Brīne pilsēta Norvēģijā, Rūgalannes filkē, 11100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ēgersunda pilsēta Norvēģijā, Rūgalannes filkē, 11300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Skudenēshavna pilsēta Norvēģijā, Rūgalannes filkē, 3330 iedzīvotāju (2013. g.)
- Haugesunda pilsēta Norvēģijā, Rūgalannes filkē, 37000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Seuda pilsēta Norvēģijā, Rūgalannes filkē, 4760 iedzīvotāju (2013. g.)
- Jerpelanne pilsēta Norvēģijā, Rūgalannes filkē, 6640 iedzīvotāju (2013. g.)
- Sandnesa pilsēta Norvēģijā, Rūgalannes filkē, 70100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kūpervīka pilsēta Norvēģijā, Rūgalannes filkē, 8200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Heugesunna pilsēta Norvēģijā, Rūgalannes filkē, osta Ziemeļjūras krastā, 41200 iedzīvotāju (2007. g.)
- Stavangere pilsēta Norvēģijā, Rūgalannes filkes administratīvais centrs, 130750 iedzīvotāju (2013. g.)
- Tronheima pilsēta Norvēģijā, Sērtrendelāgas filkē, 182000 iedzīvotāju (2013. g.), osta Norvēģu jūras krastā, divas universitātes
- Brekstada pilsēta Norvēģijā, Sērtrendelāgas filkē, 1940 iedzīvotāju (2013. g.)
- Rērūsa pilsēta Norvēģijā, Sērtrendelāgas filkē, 5600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Orkangera pilsēta Norvēģijā, Sērtrendelāgas filkē, 7800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ferde pilsēta Norvēģijā, Sognas un Fjūranes filkē, 12700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Moleja pilsēta Norvēģijā, Sognas un Fjūranes filkē, 3240 iedzīvotāju (2013. g.)
- Floro pilsēta Norvēģijā, Sognas un Fjūranes filkē, 8700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kragerē pilsēta Norvēģijā, Tēlemarkas filkē, 10600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Nūtodene pilsēta Norvēģijā, Tēlemarkas filkē, 12600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Brevīka pilsēta Norvēģijā, Tēlemarkas filkē, 2700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Pošgrunna pilsēta Norvēģijā, Tēlemarkas filkē, 35500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Langesunna pilsēta Norvēģijā, Tēlemarkas filkē, 5500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Stathele pilsēta Norvēģijā, Tēlemarkas filkē, 6340 iedzīvotāju (2013. g.)
- Šīena pilsēta Norvēģijā, Tēlemarkas filkes administratīvais centrs, 53400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Finnsnēse pilsēta Norvēģijā, Trumses filkē, 4400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Hašta pilsēta Norvēģijā, Trumses filkē, Hinnejas salā, 24400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Lingdāle pilsēta Norvēģijā, Vestagderes filkē, 15300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Fašunna pilsēta Norvēģijā, Vestagderes filkē, 9500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Mandāle pilsēta Norvēģijā, Vestagderes filkē, Ziemeļjūras piekrastē, 15300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Flekefjūra pilsēta Norvēģijā, Vestagderes filkes dienvidrietumos, 9000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Holmestranna pilsēta Norvēģijā, Vestfollas filkē, 10500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Osgordstrande pilsēta Norvēģijā, Vestfollas filkē, 3100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Larvīka pilsēta Norvēģijā, Vestfollas filkē, 43300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Sannefjūra pilsēta Norvēģijā, Vestfollas filkē, 45000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Staverna pilsēta Norvēģijā, Vestfollas filkē, 5740 iedzīvotāju (2013. g.)
- Tensberga pilsēta Norvēģijā, Vestfollas filkes administratīvais centrs, 41550 iedzīvotāju (2013. g.)
- Mosa pilsēta Norvēģijas dienvidos ("Moss"), Estfollas filkē, 31300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Rjūkana pilsēta Norvēģijas dienvidu daļā (_Rjukan_), Tēlemarkas filkē, 3300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Hjirkenēse pilsēta Norvēģijas ziemeļos (_Kirkenes_), Finmarkas filkē, osta Barenca jūras Varangerfjorda dienvidu krastā, 3500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Hammerfesta pilsēta Norvēģijas ziemeļos ("Hammerfest"), Finmarkas filkē, Kvālejas salā, neaizsalstoša osta Norvēģu jūras krastā, 10300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Trumse pilsēta Norvēģijas ziemeļu daļā (_Troms_), filkes administratīvais centrs, 71600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ovruča pilsēta Ukrainā, Žitomiras apgabalā, Norinas kreisajā krastā, 16610 iedzīvotāju (2013. g.)
- Būholca pilsēta Vācijā (_Buchholz in der Nordheide_), Lejassaksijas federālajā zemē, 37900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Nordene pilsēta Vācijā (_Norden_), Lejassaksijas federālās zemes ziemeļrietumos, 24900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Nordenhama pilsēta Vācijā (_Nordenham_), Lejassaksijas federālajā zemē, 26300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Norderneja pilsēta Vācijā (_Norderney_), Lejassaksijas federālajā zemē, 5800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Nordhorna pilsēta Vācijā (_Nordhorn_), Lejassaksijas federālajā zemē, 52300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Norderšteta pilsēta Vācijā ("Norderstedt"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 75400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Nordhauzene pilsēta Vācijā ("Nordhausen"), Tīringenes federālajā zemē, 41800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Northeima pilsēta Vācijā ("Northeim"), Lejassaksijas federālajā zemē, 28900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Nortorfa pilsēta Vācijā ("Nortorf"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 6660 iedzīvotāju (2013. g.)
- Jēvle pilsēta Zviedrijā (_Gaevle_), Jestrīklandē, pie Jēvles upes grīvas, Jēvleborgas lēnes administratīvais centrs, 71000 iedzīvotāju (2010. g.), Norlandes vecākā un lielākā pilsēta, viena no lielākajām ostām Zviedrijā
- Lūleo pilsēta Zviedrijā, Botnijas līča ziemeļrietumu piekrastē, Norbotenas lēnes administratīvais centrs, 46600 iedzīvotāju (2010. g.)
- Kiruna pilsēta Zviedrijā, Lapzemē, Norbotenas lēnes ziemeļu daļā, 18100 iedzīvotāju (2010. g.)
- Haparanda pilsēta Zviedrijā, Norbotenas lēnē pie Tornes ietekas Botnijas līcī, 4900 iedzīvotāju (2010. g.)
- Būdena pilsēta Zviedrijā, Norbotenas lēnē, Lūlelvenas krastos, 18300 iedzīvotāju (2010. g.)
- Pīteo pilsēta Zviedrijā, Norbotenas lēnes dienvidos, Botnijas līča piekrastē, 22900 iedzīvotāju (2010. g.)
- Dovrefjells Plakankalne Skandināvijas kalnos ("Dovrefjell"), Norvēģijas dienvidrietumos, augstums - 1200-1500 m, augstākā virsotne - Snēhetas kalns - 2286 m
- Jostedalsbrē Plakankalne Skandināvijas kalnos ("Jostedalsbre"), Norvēģijas dienvidrietumos, platība 855 kvadrātkilometri, augstākā virsotne - Ludalskopa 2083 m, virsmu klāj ledājs, no kura uz visām pusēm līdz 200-300 m vjl. noslīd 24 ieleju šļūdoņi
- Norlandes plato plakankalne Skandināvijas pussalas ziemeļaustrumos (“Norrland”), Zviedrijas ziemeļos un daļēji Somijā, pakāpienveidīgi pazeminās Botnijas līča virzienā no 800-200 m vjl.
- Nordkaps populārākais no Eiropas ziemeļu punktiem (norv. val. _Nordkapp_), zemesrags Māgerejas salā (Barenca jūrā) Norvēģijā, apmeklē \~200 tūristu gadā
- juridiskās adreses pārcelšana process, kurā Eiropas komercsabiedrība vai Eiropas kooperatīvā sabiedrība, nebeidzot darbību un neizveidojot jaunu juridisko personu, pārceļ savu juridisko adresi no Latvijas Republikas uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti vai Islandes Republiku, vai Norvēģijas Karalisti, vai Lihtenšteinas Firstisti
- Ziemeļkāpa Province Dienvidāfrikas Republikā (afrikandu val. "Noord-Kaap", secvanā "Kapa Bokone", angļu val. "Northern Cape"), administratīvais centrs - Kimberli, platība - 361380 kvadrātkilometru, 1147600 iedzīvotāju (2009. g.)
- Gūlene pussala Norvēģijas rietumu piekrastē, Sognas un Fjūranes filkes dienvidrietumos
- Varangeres pussala pussala Norvēģijas ziemeļaustrumos, iesniedzas Barenca jūrā, dienvidos - Varangerfjords, ziemeļrietumos - Tānafjords
- Varangera Pussala Norvēģijas ziemeļos, Barenca jūras piekrastē, Varangerfjords to atdala no Ribačijas pussalas (Krievijā), rietumos – Tanafjords, līčaina, līdz 637 m augsta
- Svērtholtas pussala pussala Norvēģijas ziemeļos, Finnmarkā, starp Posangenu un Laksefjordu
- Nordkina pussala pussala Norvēģijas ziemeļos, Finnmarkas filkē, starp Tanafjordu un Laksefjordu
- Lista pussala Skandināvijas pussalas dienvidrietumu daļā, Norvēģijas Vestagderes filkes dienvidrietumu daļā
- reālūnija Reālā ūnija, divu valstu apvienība, kurām ir kopīgs vad. un parasti kopīgas ārlietu institūcijas, piem., Zviedrijas un Norvēģijas apvienība no 1814. - 1905. g.
- Augšnormandija reģions Francijā (_Haute-Normandie_), pastāvēja līdz 2016. g., kad apvienojot to ar Lejasnormandijas reģionu tika izveidots Normandijas reģions
- Lejasnormandija reģions Francijā, pastāvēja līdz 2016. g., kad apvienojot to ar Augšnormandijas reģionu tika izveidots Normandijas reģions
- Luāra reģions Francijas rietumu daļā (_Pays de la Loire_), robežojas ar Bretaņas, Normandijas, Centra Valdeluāra un Jaunaktivānijas reģionu, rietumos apskalo Biskajas līcis
- heugieši Reliģiskas kustības dalībnieki Norvēģijā 19. gs. 1. pusē; pēc sludinātāja H. N. Heuges vārda, piētisma novirziens; 20. gs. neliela sekta
- Rēsvatns Resvatne, ezers Norvēģijā
- nordeķieši Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Nordeķi" iedzīvotāji
- normandiešu stils romāņu celtniecības stils, izveidojās 11. gs. Normandijā (piem., Sv. Etjēna bazn. Kānā), izplatījās gk. Anglijā un Itālijas D daļā; to raksturo baznīcu šķērsjomi, garās luktas, divu torņu fasāde R un centrālais tornis starp zāli un šķērsjomu
- Māgereja sala Barenca jūrā, Norvēģijas ziemeļos, Finnmarkas filkē
- Lāču sala sala Barenca jūrā, Svalbāras arhipelāga dienvidos Norvēģijas teritorija, platība - 178 kvadrātkilometri, dienvidu daļā līdz 536 m augsts plato, kalnu tundra, meteoroloģiskā stacija
- Hūpene sala Barenca jūras ziemeļu daļā, dienvidaustrumos no Edža slas Špicbergenas arhipelāgā, Norvēģijas teritorija
- Norfolkas sala sala Fidži jūrā (“Norfolk”), starp Jaunzēlandi un Jaunkaledoniju, Austrālijas ārējā teritorija ar iekšēju pašpārvaldi, platība — 35 kvadrātkilometri, 2170 iedzīvotāji (2012. g.), administratīvais centrs — Kingstona
- Gērnsija sala Lamamšā, viena no Normandijas salām, augstums - līdz 114 m
- Oldernija sala Lamanšā (Angļu kanālā), Normandijas salu ziemeļaustrumos, Lielbritānijas kroņa zemes Gērnsijas sastāvā
- Džērsija sala Lamanšā (angļu val. "Jersey"), Normandijas salu grupā, Lielbritānijas valdījums, platība - 116 kvadrātkilometri, 91500 iedzīvotāju (2007. g.), administratīvais centrs un lielākā osta - Sentheljēra, augstums - līdz 143 m
- Breku sala Normandijas salās, Gērnsijā, Bigrusela šauruma austrumos, blakus Sarkas salai
- Džetū sala Normandijas salās, Gērnsijā, Litlrusela austrumu pusē
- Sarka sala Normandijas salu Gērsnijas grupas austrumos
- Karmeija sala Norvēģijas rietumu piekrastē, Rūgalannes filkes ziemeļrietumu daļā
- Arneja sala Norvēģu jūrā (_Arnøya_, _Árdni_), Norvēģijas Trumses filkes teritorija
- Askrova sala Norvēģu jūrā (_Askrova_), Norvēģijas piekrastē, Sognas un Fjūranes filkes teritorija
- Atleina sala Norvēģu jūrā (_Atløyna_), Norvēģijas Sognas un Fjūranes filkes teritorija
- Āvereja sala Norvēģu jūrā (_Averøya_), Norvēģijas Mēres un Rumsdāles filkē
- Ansta sala Norvēģu jūrā (_Unst_), Šetlendas salu ziemeļos, Skotijā, Lielbritānijas teritorija
- Senja sala Norvēģu jūrā ("Senja"), Skandināvijas pussalas ziemeļrietumu piekrastē (Norvēģija), platība - 1600 kvadrātkilometru, kalnaina, augstums - līdz 901 m, fjordi, kalnu tundra un pļavas
- Grīteja sala Norvēģu jūrā Vesterolu salu austrumu daļā, starp Andfjordu un Vogsfjordu
- Trēna sala Norvēģu jūrā, aptuveni 50 km no kontinenta krasta, Norvēģijas Nūrlannes filkes teritorija
- Eustvogeja sala Norvēģu jūrā, Lofotu salās, Norvēģijas Nūrlannes filkes teritorija
- Flakstaeja sala Norvēģu jūrā, Lofotu salās, Norvēģijas Nūrlannes filkes teritorija
- Vestvogeja sala Norvēģu jūrā, Lofotu salās, Norvēģijas Nūrlannes filkes teritorija
- Moskeneseja sala Norvēģu jūrā, Lofotu salu dienvidu daļā, Norvēģijas Nūrlannes filkes teritorija
- Kvāleja sala Norvēģu jūrā, Norvēģijas Finnmarkas filkē, platība - 738 kvadrātkilometri, augstums - līdz 1045 m; norvēģu - Fāla
- Fāla sala Norvēģu jūrā, Norvēģijas Finnmarkas filkē, sāmu - Kvāleja
- Smēla sala Norvēģu jūrā, Norvēģijas Mēres un Rumsdāles filkes teritorija
- Resta sala Norvēģu jūrā, Norvēģijas Nūrlannes filkes teritorija
- Vēga sala Norvēģu jūrā, Norvēģijas Nūrlannes filkes teritorija
- Vereja sala Norvēģu jūrā, Norvēģijas Nūrlannes filkes teritorija
- Vikna sala Norvēģu jūrā, Norvēģijas Nūrtrendelāgas filkes teritorija
- Kvāleja sala Norvēģu jūrā, Norvēģijas Trumses filkē, norvēģu - Sallira
- Sallira sala Norvēģu jūrā, Norvēģijas Trumses filkē, sāmu - Kvāleja
- Nūrkvāleja sala Norvēģu jūrā, Norvēģijas Trumses filkes teritorija
- Rebenseja sala Norvēģu jūrā, Norvēģijas Trumses filkes teritorija
- Ringvaseja sala Norvēģu jūrā, Norvēģijas Trumses filkes teritorija
- Vanneja sala Norvēģu jūrā, Norvēģijas Trumses filkes teritorija
- Sēreja sala Norvēģu jūrā, Skandināvijas pussalas ziemeļrietumu piekrastē, Norvēģijā, platība - 816 kvadrātkilometru, kalnains reljefs, krasta līnija izrobota, tundra
- Seilanne sala Norvēģu jūrā, Skandināvijas pussalas ziemeļrietumu piekrastē, Norvēģijas Finnmarkas filkē
- Šerneja sala Norvēģu jūrā, Skandināvijas pussalas ziemeļrietumu piekrastē, Norvēģijas Finnmarkas filkē
- Hinneja sala Norvēģu jūrā, Vesterolu arhipelāgā (Norvēģija), platība - 2198 kvadrātkilometri, kalnaina, augstums līdz 1266 m, fjordi, kalnu un meža tundra
- Anneja sala Norvēģu jūrā, Vesterolu arhipelāgā, Norvēģijas Nūrlannes filkes teritorija
- Langeja sala Norvēģu jūrā, Vesterolu arhipelāgā, Norvēģijas Nūrlannes filkes teritorija
- Haseleja sala Norvēģu jūrā, Vesterolu salu dienvidos, Norvēģijas Nūrlannes filkes teritorija
- Landegude sala Norvēģu jūras austrumos, Norvēģijas Nūrlannes filkes piekrastē, šīs filkes teritorija
- Alsta sala Norvēģu jūras piekrastē (_Alsta_), Novēģijas Nūrlannes filkes teritorija
- Denna sala Norvēģu jūras piekrastē, Norvēģijas Nūrlannes filkes teritorija
- Sannhūrneja sala Norvēģu jūras piekrastē, Nūrlannes filkes teritorija
- Hamreja sala Norvēģu jūras Vestfjorda ziemeļaustrumos, Norvēģijas Nūrlannes filkes teritorija
- Umbu sala Skudnēsfjordā, Norvēģijas Rūgalannes filkes teritorija
- Hammareja sala Vestfjordā, Norvēģijas Nūrlanes filkē
- Rādeini sala Ziemeljūrā, Norvēģijas piekrastē, Hordalannes filkē
- Norderneja sala Ziemeļjūrā Vācijas piekrastē (_Norderney_), viena no Austrumfrīzu salām, platība - 26,3 kvadrātkilometri, 5770 iedzīvotāju (2011. g.)
- Ustereini sala Ziemeļjūrā, Norvēģijas Hordalannes filkē
- Sūla sala Ziemeļjūrā, Norvēģijas piekrastē, Sognas un Fjūranes filkē
- Itresūla sala Ziemeļjūrā, Norvēģijas piekrastē, Sognas un Fjūrans filkē
- Hitra sala Ziemeļjūrā, Norvēģijas Sērtrendelāgas filkes teritorija
- Bremangerlanne sala Ziemeļjūrā, Norvēģijas teritorija, Sognas un Fjūranes filkē
- Bemlu sala Ziemeļjūras Norvēģijas piekrastē, Hordalannes filkē
- Hutareja sala Ziemeļjūras Norvēģijas piekrastē, Hordalannes filkē
- Sūtra sala Ziemeļjūras Norvēģijas piekrastē, Hordalannes filkē
- Tisnēseja sala Ziemeļjūras Norvēģijas piekrastē, Hordalannes filkē
- Sanneina sala Ziemeļjūras rietumos, Norvēgijas Sognas un Fjūranes filkes teritorija
- Ruskija sala Ziemeļu Ledus okeānā Nordenšelda arhipelāgā, Karas jūrā, Krievijas Krasnojarskas novadā, platība - 309 kvadrātkilometri
- Noriņa Salacas kreisā krasta pieteka Ainažu pagastā, garums - 11 km; Norene; Norenupīte; Norēnupīte; Norupe
- Fernandu di Noroņas salas salas Atlantijas okeānā ("Fernando de Noronha"), 360 km no Dienvidamerikas (Brazīlijas), platība - \~26 kvadrātkilometri (galvenā sala - 18 kvadrātkilometri)
- Ziemeļsporādu salas salu grupa Egejas jūrā (angļu val. "The Northern Sporades"), pieder Grieķijai, ietver 77 salas, kalnainas, platība - \~540 kvadrātkilometru, augstākā virsotne - 793 m
- Litkes salas salu grupa Nordenšēlda arhipelāgā, Karas jūras dienvidaustrumos, Krievijas Krasnojarskas novadā
- Pahtusova salas salu grupa Nordenšēlda arhipelāgā, Karas jūras dienvidaustrumos, Krievijas Krasnojarskas novadā
- Viļicka salas salu grupa Nordenšēlda arhipelāgā, Karas jūras dienvidaustrumos, Krievijas Krasnojarskas novadā
- Civoļko salas salu grupa Nordenšēlda arhipelāgā, Karas jūras dienvidaustrumos, Krievijas Krasnojarskas novadā
- Autskerijas salu grupa Norvēģu jūrā (_Out Skerries_), Šetlendas salu austrumos, Lielbritānijas (Skotijas) teritorija
- Antrekasta salas salu grupa Zālamana jūrā ("D'Entrecasteaux Islands"), uz dienvidaustrumiem no Jaungvinejas, platība - 3145 kvadrātkilometri, lielākās salas : Fērgusona, Normanbija, Gūdenafa sala, vulkāniska izcelsme, augstums - līdz 2600 m; D'Antrkasto salas
- Valeres salas salu grupa Ziemeļjūrā, Skageraka ziemeļaustrumos, Norvēģijas teritorija
- Armorika Saposmotu, zemu kalnu un augstieņu apgabals Francijas ziemeļrietumos, augstums - līdz 417 m (Normandijas augstiene)
- dāņu nauda savdabīgas nodevas, ko maksāja Anglijas valdnieki un arī franki, lai atpirktos no dāņu un norvēģu sirotāju uzbrukumiem (10.-11. gs.); pirmo reizi (991. g.) "dāņu naudu" saņēma vēlākais Norvēģijas karalis Olavs Trigvasons; no 11. gs. sākuma dāņu nauda kļuva par regulāru nodokli, ko ievāca līdz 1163. g.
- lāgtengs Senajā Norvēģijā novada tiesas sapulce, kas sprieda pēc tautas (ieradumu) tiesībām
- ēre sīknaudas monēta Zviedrijā, Norvēģijā un Dānijā (1 ē = 1/100 kronas)
- Ziemeļatlantijas straume siltā straume Atlantijas okeāna ziemeļu daļā, Golfa straumes turpinājums uz ziemeļaustrumiem no Ņūfaulendas sēkļa, virzās gar Lielbritānijas, Islandes, Norvēģijas krastiem uz Špicbergenu, ātrums 0,1-0,25 m/s
- Norvēģijas straume siltā straume Ziemeļu Ledus okeāna Norvēģu jūrā, plūst gar Norvēģijas krastiem, Ziemeļatlantijas straumes atzars, ietilpst Golfa straumes sistēmā, ieplūst Norvēģu jūrā pa šaurumu starp Farēru un Šetlendu salām, ziemeļu daļā sadalās Nordkapa straumē un Špicbergenas straumē
- Nordkapa straume siltā straume Ziemeļu Ledus okeānā, pie Skandināvijas un Kolas pussalas, Norvēģijas straumes atzars, ātrums 0,9-1,9 km/h, kavē Barenca jūras dienvidrietumu daļas aizsalšanu
- skandināvi Skandināvijas valstu (Dānijas, Norvēģijas un Zviedrijas) iedzīvotāji
- normaņi skandināvu un franku pēcteči, kas dzīvoja Normandijā un 1066. g. iekaroja Angliju
- Holmenkollena Slēpošanas sporta centrs uz ziemeļrietumiem no Oslo ("Holmenkollen"), Norvēģijā, augstākais punkts 371 m vjl., kopš 1892. g. katru gadu notiek starptautiskas sacensības slēpošanā, slēpju muzejs, 1952. g. ziemas olimpisko spēļu norises vieta
- Haltiatunturi Somijas augstākā virsotne ("Haltiatunturi") - 1324 m vjl., atrodas Somijas ziemeļos, uz robežas ar Norvēģiju
- Somija Somijas Republika - valsts Ziemeļeiropā (somu valodā "Suomi", zviedru valodā "Finland"), platība - 338144 kvadrātkilometri, 5,25 mlj iedzīvotāju, galvaspilsēta - Helsinki, administratīvais iedalījums - 18 reģionu un 1 speciālais reģions, robežojas ar Zviedriju, Norvēģiju un Krieviju, kā arī ar Baltijas jūru
- Fidži jūra starpsalu jūra Klusā okeāna dienvidrietumu daļā (angļu val. "Fiji Sea"), tropu zonā starp Fidži salām, Kermadeka salām, Jaunzēlandi, Norfolku un Jaunkaledoniju, robežojas ar Tasmana un Koraļļu jūru, platība — 3180000 kvadrātkilometru, vidējais dziļums — 2741 m, lielākais dziļums — 7633 m
- NE Starptautisks saīsinājums - ziemeļaustrumi (angļu North-East)
- Stavangera Stavangere - pilsēta Norvēģijā
- Trāniešu kustība strādnieku kustība Norvēģijā 19. gs. vidū (1848-1851), kas centās izcīnīt vispārdemokrātiskas reformas
- trānieši Strādnieku kustības dalībnieki Norvēģijā, pēc M. Trānes (1817-1890) vārda
- Norrakvarkens Šaurums Baltijas jūrā (zv. val. "Norra Kvarken"), savieno Botnijas līča ziemeļu daļu Botenvikenu ar dienvidu daļu Botenhavetu, platums - 75 km, dziļums - līdz 29 m
- Ziemeļu šaurums šaurums starp Lielbritānijas un Īrijas salu (angļu val. _North Channel_), savieno Īrijas jūru ar Atlantijas okeānu, garums — 170 km, platums — 20-40 km, dziļums — līdz 272 m
- Ziemeļkarolīna Štats ASV ("North Carolina"), administratīvais centrs - Roli, platība - 139391 kvadrātkilometrs, 9944000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ziemeļdakota Štats ASV ("North Dakota"), administratīvais centrs - Bismarka, platība - 183112 kvadrātkilometri, 739500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Riugrandi du Norti štats Brazīlijas austrumos (“Rio Grande do Norte”), administratīvais centrs — Natala, platība — 52797 kvadrātkilometri, 3137500 iedzīvotāju (2009. g.)
- Seara Štats Brazīlijas austtumu daļā ("Ceara"), administratīvais centrs - Fortaleza, platība - 148826 kvadrātkilometri, 8547800 iedzīvotāju, robežojas ar Riugrandi du Norti, Paraibas, Pernambuku un Piaui štatu, ziemeļos un ziemeļaustrumos apskalo Atlantijas okeāns
- Šengenas zona tajā ietilpst 26 Eiropas valstis (22 no tām ir ES dalībvalstis) - Beļģija, Čehijas Republika, Dānija, Vācija, Igaunija, Grieķija, Spānija, Francija, Itālija, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Ungārija, Malta, Nīderlande, Austrija, Polija, Portugāle, Slovākija, Slovēnija, Somija un Zviedrija, kā arī Islande, Lihtenšteina, Norvēģija un Šveice
- norenieki Talsu novada Valdgales pagasta apdzīvotās vietas "Noras" iedzīvotāji
- Tana Tāna - upe Norvēģijā
- norvēģi tauta, Norvēģijas pamatiedzīvotāji, runā norvēģu valodā, ticīgie - luterieši
- baskāju sacelšanās tautas sacelšanās Normandijā (Francijā) 1639, vērsās pret feodāļu jūgu, nodokļiem; vad. Žans Baskājis
- folgefondens Tipisks plato glečers D Norvēģijā, kas sastāv gk. no firna
- normandieši To ziemeļnieku pēcteči, kas 9. gs. siroja Eiropas piekrastē, 878 iekaroja Demlo Anglijā, 911 - Normandiju; normaņi
- Tromse Trumse - pilsēta Norvēģijā
- Fiskumfoss ūdenskritums Norvēģijā, Namsenes upē, Nūrtrendelāgas filkē
- Laksfosens ūdenskritums Norvēģijā, Nūrlannes filkē, Vefsnas upē
- Sarpfoss Ūdenskritums Norvēģijas dienvidos, Glommas upē, augstums - 21 m
- Vammafoss Ūdenskritums Norvēģijas dienvidos, Glommas upē, augstums - 31 m
- Jukona upe (angļu val. "Yukon") Kanādā un ASV (Aļaskā), garums - 3185 km, sākas Ziemeļamerikas Kordiljeru Piekrastes grēdās, ietek Bēringa jūras Nortona līcī
- Kuskokvima upe Aļaskā ("Kuskokwim"), garums - 1300 km, sākas Aļaskas grēdas ziemeļu nogāzē satekot Nortforkai un Īstforkai, šķērso Kuskokvimu kalnus, ietek Beringa jūrā, veidojot garu estuāru
- Nortkaneidjana upe ASV ("North Canadian River"), Oklahomas štatā, Kaneidjanas kreisā krasta pieteka
- Potomaka upe ASV ("Potomac"), garums (kopā ar Sautpotomaku) - 590 km, ar estuāru - 780 km, sākas Apalačos satekot Nortpotomakai un Sautpotomakai, ietek Atlantijas okeāna Česapīka līcī
- Plata upe ASV (angļu val. "Platte River"), Misūri labā krasta pieteka, garums - 510 km (kopā ar Nortplatu 1415 km), satekupes Nortplata un Sautplata sākas Klinšu kalnos
- Ziemeļu Redrivera upe ASV un Kanādā (“Red River of the North”), garums — 920 km, sākas Minesotas štatā, satekot Bua de Sū un Oterteilai, plūst pa Centrālajiem līdzenumiem, ir Minesotas robežupe ar Dienvidakotu un Ziemeļdakotu, ietek Vinipega ezerā
- Apodi upe Brazīlijā (_Apodi, Rio_), Riograndi du Norti štata ziemeļaustrumos, sausajos periodos izsīkst, ietek Atlantijas okeānā
- Otija upe Francijā, ietek Lamanšā, lejtecē Noras-Pdekalē un Pikardijas reģiona robežupe, augštecē vairākkārt šķērso šo reģionu robežu
- Tuka upe Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā, ietek Sēnas līcī
- Dīva upe Francijā, Normandijas reģionā, ietek Sēnas līcī
- Orna upe Francijā, Normandijas reģionā, ietek Sēnas līcī
- Jēgilsau au Dāla upe Islandē, iztek no Vahdnajegidla, ietek Norvēģu jūras Hjēradsbloui līcī
- Sēlau upe Islandes austrumos, ietek Norvēģu jūras Vohpnafjorda līcī
- Selbljouta upe Islandes Austrumu Zemē, ietek Norvēģu jūrā
- Nortsaskačevana upe Kanādā ("North Saskatchewan"), Saskačevanas satekupe, garums - 1223 km, sākas Klinšu kalnos Albertas provinces rietumos, lejtece Saskačevanas provinces vidusdaļā
- Sentmērisa upe Kanādā un ASV ("Saint Marys"), šo valstu robežupe, garums - 112 km, iztek no Augšezera Vaitfiša līča, ietek Hūrona ezra Nortčenela šaurumā
- Saskačevana upe Kanādas dienvidos (angļu val. "Saskatchewan"), veidojas, satekot Nortsaskačevanai un Sautsaskačevanai, kas sākas Klinšu kalnos, garums - 540 km, kopā ar Sautsaskačevanu 1930 km, ietek Vinipega ezerā
- Sanndēla upe Norvāģijā, Nūrtrendelāgas filkē, ietek Norvēģu jūrā
- Atna upe Norvēģijā (_Atna_), Oplannes un Hēdmarkas filkē, Lomas labā krasta pieteka
- Tāna upe Norvēģijā (_Tana_), robežupe ar Somiju, kur saucas - Teno (_Teno_, senāk arī _Tenojoki_), garums - 344 km, satekupes Kārāšjohka un Inarijoki sākas Mānselkes ziemeļu nogāzē, ietek Barenca jūras Tanafjordā
- Trīsilelva upe Norvēģijā (_Trysilelv_), iztek no Fēmunenna ezera, lejtece Zviedrijā, kur saucas Klārelvena (_Klaraelven_), kopējais garums - 347 km, ietek Vēnerna ezerā pie Kārlstades
- Rotnana upe Norvēģijā un Zviedrijā, caurtekot dažus mazākus ezerus ietek Vēnernā
- Esterdālelvena upe Norvēģijā un Zviedrijā, Dālelvenas kreisā satekupe, sākas Skandināvijas kalnos Norvēģijā, garums - 280 km
- Vesterdālelvena upe Norvēģijā un Zviedrijā, Dālelvenas labā satekupe, sākas Skandināvijas kalnos
- Hallingdālselva upe Norvēģijā, Buskerudas filkē
- Nīdelva upe Norvēģijā, Eustagderes filkē, ietek Skagerakā
- Longna upe Norvēģijā, Eustagderes un Vestagderes filkē, ietek nelielā ezerā, no kura iztek Mandālselva
- Tovdālselva upe Norvēģijā, Eustagderes un Vestagderes filkē, ietek Skagerakā pie Kristiansannas
- Ūtra upe Norvēģijā, Eustagderes un Vestagderes filkē, ietek Ziemeļjūrā
- Vosu upe Norvēģijā, Hordalannes filkē, izteka Sognas un Fjūranes filkē, ietek Ziemeļjūrā pret Ustereini sakas ziemeļu galu
- Numedālslogene upe Norvēģijā, Logenes augšteces nosaukums līdz Kongsbergai
- Saltelva upe Norvēģijā, Nūrlannes filkē, ietek Norvēģu jūrā
- Vefsna upe Norvēģijā, Nūrlannes filkē, ietek Norvēģu jūrā
- Resoga upe Norvēģijā, Nūrlannes filkē, iztek no Resvatnes ezera, ietek Norvēģu jūrā
- Namsene upe Norvēģijā, Nūrtrendelāgas filkē, ietek Norvēģu jūrā
- Etna upe Norvēģijā, Oplannes filkē, ietek Rannsfjūra ezera ziemeļu galā
- Vinstra upe Norvēģijā, Oplannes filkē, Logenes labā krasta pieteka
- Uta upe Norvēģijā, Oplannes filkes ziemeļu daļā, Logenes labā krasta pieteka
- Bengna upe Norvēģijā, Oplannes un Oslo filkē, ietek Oslofjordā
- Jēra upe Norvēģijā, Oplennes filkē, Logenes labā krasta pieteka
- Reisaelva upe Norvēģijā, Trumses filkē, ietek Norvēģu jūrā
- Kvīna upe Norvēģijā, Vestagderes filkē, ietek Ziemeļjūrā, augštecē robežupe ar Eustagderes filki
- Mandālselva upe Norvēģijā, Vestagderes filkē, ietek Ziemeļjūrā, iztek no neliela ezera, kurā ietek Longna
- Sīra upe Norvēģijā, Vestagderes filkes rietumu daļā, ietek Ziemeļjūrā
- Loma upe Norvēģijas dienvidaustrumu daļā, ietek Skagerakā
- Logene upe Norvēģijas dienvidos, garums - 342 km, sākas Skandināvijas kalnu Hārdangervidas plato, ietek Skageraka Bohusas līcī
- Glomma upe Norvēģijas dienvidos, garums - 587 km, divi ūdenskritumi (Vammafoss - 31 m un Sarpfoss - 21 m), iztek no ezera Skandināvijas kalnos, ietek Skagerakā
- Inarijoki upe Norvēģijas un Somijas ziemeļos, lielākajā daļā tecējuma abu valstu robežupe, satekot ar Kārāšjohku izveido Tānu (somu - Teno)
- Altaelva upe Norvēģijas ziemeļos (_Altaelva_), Finmarkas filkē, ietek Lophāveta dienvidu atzarā
- Kārāšjohka upe Norvēģijas ziemeļos, Finnmarkas filkē, Tānas kreisā satekupe
- Teno upe Somijā, robežupe ar Norvēģiju, kur saucas - Tāna, arī augštece un lejtece Norvēģijā
- Indālselvena upe Zviedrijā (_Indalsaelven_), ietek Botnijas līcī uz ziemeļiem no Sundsvallas, garums - 420 km, 2 iztekas (Ēna no Sīlfjelleta un Jerpstremma, kas sākas Norvēģijā), vairāki ūdenskritumi un spēkstacijas
- Klārelvena upe Zviedrijā (_Klaraelven_), augštece Norvēģijā, kur saucas - Trīsilelva (_Trysilelv_), kopējais garums - 347 km, iztek no Fēmunnena ezera, ietek Vēnerna ezerā pie Kārlstades
- Jūsnana upe Zviedrijā (_Ljusnan_), garums - 430 km, sākas Skarsfjelletā pie Norvēģijas robežas, ietek Botnijas līcī pie Jūsnes
- Vetasjoki upe Zviedrijā, Norbotenas lēnē, Angesanas kreisā satekupe
- Linaelvena upe Zviedrijā, Norbotenas lēnē, Angesanas labā satekupe
- Pītelvena upe Zviedrijā, Norbotenas lēnē, ietek Botnijas līcī
- Ranelvena upe Zviedrijā, Norbotenas lēnē, ietek Botnijas līča Bokefjerdena līcī
- Angesana upe Zviedrijā, Norbotenas lēnē, Kālikselvenas labā krasta pieteka
- Laiselvena upe Zviedrijā, Norbotenas lēnes dienvidrietumos, lejtece Vesterbotenas lēnē, Vindelelvenas kreisā krasta pieteka
- Rostueatnu upe Zviedrijā, Norbotenas lēnes ziemeļaustrumos
- Lainio upe Zviedrijā, Norbotenas lēnes ziemeļaustrumos, Tornelvenas kreisā krasta pieteka
- Bišelvena upe Zviedrijā, Norbotenas un Vesterbotenas lēnē, ietek Botnijas līcī
- Obielvena upe Zviedrijā, Norbotenas un Vesterbotenas lēnē, ietek Botnijas līcī
- Vindelelvena upe Zviedrijā, Ūmelvenas kreisā krasta pieteka, izteka un īss augšteces posms Norbotenas lēnes dienvidrietumos, tālāk - Vesterbotenas lēnē
- Ongermanelvena upe Zviedrijas vidienē, Jemtlandes un Vesternorlandes lēnē, garums - 450 km, sākas Skandināvijas kalnos, dziļā ielejā tek pa Norlandes plakankalni, ietek Botnijas līcī
- Kālikselvena upe Zviedrijas ziemeļos (_Kalixaelven_), Norbotenas filkē, garums - 430 km, sākas Skandināvijas kalnos uz dienvidiem no Kebnekaises kalna, ietek Botnijas līča ziemeļu galā
- Lūlelvena upe Zviedrijas ziemeļos, garums - 450 km, sākas Norvēģijā, ietek Botnijas līcī pie Lūleo
- Šelleftelvena upe Zviedrijas ziemeļos, Norbotenas lēnē, garums - 410 km, iztek no Ikesjaura ezera Skandināvijas kalnos, tek pa Norlandes plakankalni caur Hūrnavana, Udjaures, Stūrāvana ezeru, ietek Botnijas līcī
- Ūmelvena upe Zviedrijas ziemeļu daļā, Vesterbotenas lēnē, garums - 460 km, sākas Everumana ezerā 520 m vjl., Norlandes plakankalnē tek pa dziļu ieleju caur ezeriem, ietek Botnijas līcī
- Ziemeļreinas–Vestfālenes zeme Vācijas federālā zeme ("Nordrhein-Westfalen"), platība - 34043 kvadrātkilometri, 18075000 iedzīvotāju (2013. g.), administratīvais centrs - Diseldorfa
- DIN Vācu rūpniecības standarts (vācu _Deutsche Industrie Norm_)
- ziemeļvalstis Valstis, kas atrodas ziemeļos (Zviedrija, Norvēģija, Dānija, ieskaitot Fēru salas, Somija, ieskaitot Ālandu salas, Islande; bieži tiek ietverta arī Grenlande)
- norieši Vecumnieku novada Stelpes pagasta apdzīvotās vietas "Noras" iedzīvotāji
- Vesterdāla Vesterdālelvena - upe Norvēģijā un Zviedrijā
- Flandrija Vēsturisks novads Eiropas rietumos (fr. "Flandre", flāmu "Vlaanderen"), pie Ziemeļjūras, izveidojās IX gs., no 1830. g. lielākā daļa iekļauta Beļģijā, un Noras departamentā Francijā
- Trennelāga Vēsturisks novads Norvēģijas vidusdaļā, ietver Nūrtrendelāgas un Sērtrendelāgas filki
- Norlande vēsturisks novads Zviedrijas ziemeļos (_Norrland_), platība - 243300 kvadrātkilometru, lielāko daļu teritorijas aizņem plakankalne (augstums 500-800 m vjl.)
- Viļkicka Viļkicka salas - salu grupa Nordenšēlda arhipelāgā, Karas jūras dienvidaustrumos, Krievijas Krasnojarskas novadā
- Audruve Vircavas kreisā pieteka Jelgavas novadā, garums - 52 km (Latvijā 20 km), kritums - 59 m, sākas Lietuvā pie Noraičiem, 7 km uz ziemeļiem no Jonišķiem; Audruvis
- Beita kalns virsotne Austrālijas ārējā teritorijā, Klusā ookeāna Norfolkas salas ziemeļu daļā, augstums - 319 m
- Galhēpigens virsotne Norvēģijas dienvidu daļā, augstums - 2469 m
- Halti virsotne uz Norvēģijas un Somijas robežas, augstums - 1328 m
- Jana Majena sala vulkāniska sala (_Jan Mayen_) Norvēģu jūrā, Norvēģijas teritorija, ap 500 km uz ziemeļaustrumiem no Islandes, platība - 373 kvadrātkilometri, augstums — līdz 2267 m, neapdzīvota, izņemot meteoroloģiskās un radionavigācijas stacijas personālu
- Bērenbergs Vulkāns Jana Majena salā, Norvēģijas teritorijā Ziemeļu Ledus okeānā, augstums – 2267 m
- Brimness zemesrags Islandes Austrumu Zemes ziemeļos, iesniedzas Norvēģu jūrā
- Fondirs zemesrags Islandes ziemeļaustrumos, Launganesas pussalas izvirzījums rietumu Norvēģu jūrā
- Vīnes rags zemesrags Jana Majena salas dienvidu daļā, tās izvirzījums Norvēģu jūrā
- Nordkins zemesrags Skandināvijas pussalas Nordkina pussalas ziemeļos (norv. val. _Kinnarodden_), Barenca jūras krastā, Norvēģijā, Eiropas sauszemes galējais ziemeļu punkts, stāvas, klinšainas nogāzes, augstums - 234 m
- Lindesnēss zemesrags Skandināvijas pussalas rietumu daļas dienvidos, Norvēģijā
- Plātena rags zemesrags Špicbergenas Ziemeļaustrumu Zemes ziemeļos, austrumos no Nordenšelda līča
- Nūrkaps zemesrags Špicbergenas Ziemeļaustrumu Zemes ziemeļrietumu daļā, uz rietumiem no Nordenšelda līča
- Jana Majena grēda zemūdens kalnu grēda Norvēģu jūras rietumos, stiepjas uz dienvidiem no Jana Majena salas \~600 km
- Vēringa plato zemūdens reljefa paaugstinājums Norvēģu jūras austrumu daļā
- NAFTA Ziemeļamerikas brīvās tirdzniecības līgums starp Kanādu, ASV un Meksiku (angļu "North American Free Trade Agreement")
- NATO Ziemeļatlantijas līguma organizācija (angļu "North Atlantic Treaty Organization")
- NO Ziemeļaustrumi (vācu "Nord-ost")
- NEBL Ziemeļeiropas Basketbola liga (angļu North European Basketball League)
- Līsefjords Ziemeļjūras fjords Norvēģijā, Rūgalannes filkē
- Sognefjords Ziemeļjūras līcis Skandināvijas pussalas dienvidrietumu piekrastē, lielākais Norvēģijas fjords (norv. val. "Sognefjorden"), garums - 204 km, platums - 1,5-6 km, dziļums - līdz 1208 m, krauji, līdz 1500 m augsti klinšu krasti, pusdiennakts plūdmaiņas \~1,5 m
- NAFO Ziemeļrietumu Atlantijas Zvejniecības organizācija ("North-West Atlantic Fisheries Organisation")
- Norvēģu jūra Ziemeļu Ledus okeāna malas jūra (angļu val. "Norwegian Sea", norv. val. "Norskehavet") starp Skandināvijas pussalu, Šetlendas, Fēru salām, Islandi, Jana Majena un Lāču salu, platība - 1,34 mlj kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 3970 m
- Hūrnāvans Zviedrijas dziļākais ezers (_Hornavan_), Norbotenas lēnes dienvidu daļā, atrodas kalnos 425 m vjl., lielākais dziļums - 221 m, platība pēc regulēšanas - 230-280 km^2^
- Zviedrija Zviedrijas Karaliste - valsts Ziemeļeiropā, Skandināvijas pussalā (zviedru valodā "Sverige"), platība - 449964 kvadrātkilometru, 9059650 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Stokholma, administratīvais iedalījums - 21 lēne, robežojas ar Norvēgiju un Somiju, apskalo Baltijas jūra un Ziemeļjūra
Citās vārdnīcās nav šķirkļa Nor.