Paplašinātā meklēšana
Meklējam Lu.
Atrasts vārdos (299):
- Lu:2
- Lua:1
- Lup:1
- Luv:1
- Luba:1
- Lube:1
- Lubi:1
- Luci:1
- Lude:1
- Luga:1
- Lugi:1
- Lugo:1
- Lugs:1
- Luha:1
- Luka:1
- Luke:1
- Luma:1
- Luni:1
- Luņi:1
- Luņs:1
- Luša:1
- Luše:1
- Luvu:1
- Luza:1
- Luže:1
- Luāra:1
- Lubar:1
- Lubei:1
- Lubey:1
- Lubni:1
- Lucyn:1
- Lucka:1
- Ludza:1
- Ludze:1
- Ludzu:1
- Ludžo:1
- Luēna:1
- Luhde:1
- Luhuo:1
- Luino:1
- Luiro:1
- Luiza:1
- Lukas:1
- Lukna:1
- Lukne:1
- Lukno:1
- Lukši:1
- Luķes:1
- Lulva:1
- Lunda:1
- Lunga:1
- Lunši:1
- Luņķi:1
- Luoci:1
- Luoči:1
- Luosi:1
- Luoši:1
- Lupus:1
- Lurda:1
- Lusji:1
- Lusui:1
- Luvia:1
- Luvjē:1
- Luvua:1
- Lužna:1
- Lužņa:1
- Luanda:1
- Luanhe:1
- Lubahn:1
- Lubāna:1
- Lubāni:1
- Lubāns:1
- Lubaņa:1
- Lubava:1
- Lubeja:1
- Lubija:1
- Lubina:1
- Lubīte:1
- Lubomo:1
- Luboni:1
- Luboņa:1
- Lubsko:1
- Lubušs:1
- Lucāni:1
- Lucken:1
- Lučani:1
- Lučēra:1
- Ludsen:1
- Luduša:1
- Ludžai:1
- Ludžou:1
- Luedži:1
- Lufena:1
- Lufira:1
- Lufupa:1
- Lugāna:1
- Lugāno:1
- Lugaži:1
- Lugoža:1
- Luguss:1
- Luknis:1
- Lukoši:1
- Lukova:1
- Luksts:1
- Lukuga:1
- Lunhai:1
- Lunlei:1
- Lunsji:1
- Luodou:1
- Lupeni:1
- Lupiki:1
- Lusaka:1
- Lusena:1
- Lusins:1
- Lusona:1
- Lužica:1
- Lu-Baņs:1
- Lu-Sins:1
- Lualaba:1
- Luangva:1
- Luanšja:1
- Luapula:1
- Lubango:1
- Lubavka:1
- Lubgani:1
- Lubgaņi:1
- Lubiņas:1
- Lubņova:1
- Lubuoni:1
- Lubūzis:1
- Lucerna:1
- Luciški:1
- Lučkini:1
- Lučķini:1
- Ludiāna:1
- Ludjana:1
- Ludonka:1
- Ludumka:1
- Ludvīka:1
- Ludviki:1
- Ludžova:1
- Luedern:1
- Lueggen:1
- Lukmans:1
- Luknājs:1
- Luksora:1
- Lukševa:1
- Lukšova:1
- Lulonga:1
- Lumbini:1
- Lumpuna:1
- Lundžou:1
- Lungana:1
- Lunjaņa:1
- Lunliņa:1
- Lunmeņa:1
- Lunnaņa:1
- Lunsara:1
- Lunšena:1
- Luociši:1
- Luocova:1
- Luocupi:1
- Luočena:1
- Luodina:1
- Luogini:1
- Luojana:1
- Luopina:1
- Luopsti:1
- Lupandi:1
- Lusjana:1
- Lutriņi:1
- Luženda:1
- Lužnice:1
- Lubačova:1
- Lubāniņš:1
- Lubaņecs:1
- Lubezere:1
- Lubezers:1
- Lubjanka:1
- Lubomeža:1
- Lucifers:1
- Lucmuiža:1
- Lučeneca:1
- Lučkines:1
- Lučkinis:1
- Lučkiņas:1
- Ludbrega:1
- Ludhiāna:1
- Ludiņupe:1
- Ludzeiši:1
- Lufthusa:1
- Lugovaja:1
- Luhanska:1
- Luhovici:1
- Luistona:1
- Luisvila:1
- Luiziādu:1
- Luiziāna:1
- Lukavaca:1
- Lukenije:1
- Lukneica:1
- Lukņeica:1
- Lukovita:1
- Luksnēni:1
- Lukstupe:1
- Lukštāni:1
- Lumdinga:1
- Lumecāne:1
- Lunčuaņa:1
- Lundonga:1
- Lungerne:1
- Luņ-Vans:1
- Luņiņeca:1
- Luoceiši:1
- Luodiaņa:1
- Lusavana:1
- Lutanāni:1
- Lutenāni:1
- Lutugina:1
- Lutuhine:1
- Luxenhof:1
- Lubančiks:1
- Lubānītis:1
- Lubartova:1
- Lubbenhof:1
- Lubessern:1
- Lubliņeca:1
- Lubņevice:1
- Lubraņeca:1
- Lubsmuiža:1
- Lubumbaši:1
- Lucatnīki:1
- Lucavsala:1
- Ludogorje:1
- Ludvigova:1
- Ludvikova:1
- Ludwikowo:1
- Ludwinowo:1
- Ludzezers:1
- Ludzupīte:1
- Luftwaffe:1
- Luisbērga:1
- Luisenhof:1
- Lukašiški:1
- Lukiniški:1
- Lukjanska:1
- Lukrēcijs:1
- Luksofors:1
- Lulvabūra:1
- Lumimuuta:1
- Luncenava:1
- Lungupīte:1
- Luocinīki:1
- Luočusola:1
- Luristāna:1
- Lustberga:1
- Lustenava:1
- Lutrohore:1
- Lubeskrogs:1
- Lubesmuiža:1
- Lubužupīte:1
- Lucatnieki:1
- Ludženieki:1
- Lugalbanda:1
- Luhačovice:1
- Luižantila:1
- Lukenvalde:1
- Lukiņezers:1
- Lukojanova:1
- Lukstinīki:1
- Lukštenīki:1
- Lukštinīki:1
- Luocukolns:1
- Luočaunīki:1
- Luočukolni:1
- Luočukrūgs:1
- Luterštate:1
- Luthershof:1
- Luttershof:1
- Luttringen:1
- Ludvigsorta:1
- Ludvigštate:1
- Lui-Dunbiņs:1
- Luksemburga:1
- Lukstenītis:1
- Lukštaraupi:1
- Lukštenieki:1
- Lunderskova:1
- Luočugobali:1
- Lutzausholm:1
- Lucavdaugava:1
- Luebecksholm:1
- Luangprabanga:1
- Lubben-Oschen:1
- Lude-Grosshof:1
- Lubbert-Renzen:1
- Lunmačantoncho:1
- Lutringenskaja:1
- Adsel-Luttershof:1
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (2646):
- Luguss "Mirdzošais" jeb "spožais", ķeltu zemēs populāra dievība, radniecīgs īru Lugam un velsiešu Lleu.
- Lugs "Mirdzošais", dievišķas izcelsmes īru varonis un karotājs, iespējams, identificējams ar velsiešu karotāju Lleu un seno ķeltu dievību Lugusu.
- après nous le déluge "pēc mums kaut vai grēku plūdi" (vārdi, kurus piedēvē Francijas karalim Luijam XV, kas dzīvoja arkārtīgi grezni, kad visapkārt valdīja nabadzība un trūkums).
- lʽetat cʽest moi "valsts esmu es" (teiciens, ko piedēvē Francijas karalim Luijam XIV).
- Lībekas annāles 13.-14. gs. vēstures avots ("Annales Lubicenses"), kurā ir informācija par Livoniju un tirdzniecību ar to, jo Rīga bija nozīmīga Lībekas tirdzniecības partnere.
- Amenhoteps III 18. dinastijas faraons, valdīja ap 1455.-1419. g. p. m. ē., viņa laikā uzbūvēts Amona-Ra templis Luksorā.
- Ciķeļgrāvis 19. gs. rakts grāvis no Lubāna klāniem uz Aivieksti.
- Vitebskas guberņa administratīvi teritoriāla vienība Krievijas impērijā, izveidota 1802. g., bija iedalīta 11 apriņķos, no tiem 3 apriņķi (Daugavpils, Ludzas un Rēzeknes apriņķis) bija Latgalē, pastāvēja līdz 1924. g., bet Latgale faktiski atdalījās jau 1917. g.
- apriņķis Administratīvi teritoriāla vienība Latvijā no 16. gs. līdz 1949. g.; 1920.-1940. g. Latvijā bija 19 apriņķu: Rīgas, Cēsu, Valmieras, Valkas, Madonas, Liepājas, Aizputes, Kuldīgas, Ventspils, Talsu, Tukuma, Jelgavas, Bauskas, Jēkabpils, Ilūkstes, Daugavpils, Ludzas, Rēzeknes, Abrenes.
- Nautrēnu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Makašēnu pagasta neliela daļa Tilžas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Nautrēnu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Mežvidu pagastam; līdz 1999. g. Nautrēnu pagasts administratīvi bija pakļauts Ludzas rajonam
- Liezēres pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Lubejas pagasta rietumu daļa, Veļķu pagasta austrumu daļa, visa bijušā Mēdzūlas pagasta teritorija un neliela daļa Jaunpiebalgas pagasta platības
- Aizputes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota pirmskara Dzērves pagasta dienvidaustrumu mala, kā arī daļa Vecpils pagasta - Mariju, Luku un Mazdupļu apkaime
- Lutriņu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Lutriņu pagasta teritorijas ziemeļu daļā atjaunots Jaunlutriņu pagasts (kas 1890. g. bija pievienots Lutriņu pagastam), bet rietumu mala iekļauta Zirņu pagastā un neliela tās daļa arī Skrundas pagastā
- Lučkiņas Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Lučķini" nosaukuma variants.
- Lučkines Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Lučķini" nosaukuma variants.
- Lučkinis Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Lučķini" nosaukums latgaliski.
- Brikuļu nocietinātā apmetne agro metālu laikmeta dzīvesvieta, atrodas Rēzeknes novada Nagļu pagastā, Lubāna dienvidaustrumu piekrastē, Īdeņu kalna dienvidrietumu galā, bijusi apdzīvota līdz \~1. gt. otrajai pusei
- Vērde Aiviekstes kreisais atzarojums netālu no iztekas no Lubāna, kuru tagad daļēji aizvieto mākslīgs iztaisnojums - Vērdes kanāls.
- Pededze Aiviekstes labā krasta pieteka Alūksnes, Gulbenes un Lubānas novadā, sākas Igaunijā, garums - 159 km, no tiem Latvijā 131 km, kritums - 108 m (Latvijā 65 m), lejtece iztaisnota un pa pārrakumu (Jaunpededzi) novirzīta Aiviekstē, Vecpededze ietek Balupē.
- Iča Aiviekstes labā krasta pieteka Balvu novada Bērzpils pagastā, iztek no Čakšu ezera Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā, ir Rēzeknes un Ludzas novada robežupe (izņemot divus posmus Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā), lejāk Rēzeknes un Balvu novada robežupe; garums - 71 km, kritums - 57 m
- Liede Aiviekstes labā krasta pieteka Gulbenes un Madonas novadā, garums - 60 km, kritums - 47 m, sākas kā novadgrāvis Gulbenes novada Daukstu pagastā pie Elstēm, ietek Aiviekstē pie Lubānas; augštecē arī Liedīte.
- Krēsle Aiviekstes labā krasta pieteka Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, garums - 19 km, kritums - 3,8 m, sākas Adzeles pacēluma galā, 5-7 km uz austrumiem no Gaigalavas, agrāk bija Rēzeknes labā krasta pieteka, bet veidojot Lubāna hidrotehnisko sistēmu, lejtece novadīta uz Aivieksti; Krēslīte.
- Kalnupe Aiviekstes labais atzars, kas sākas 3 km pēc iztekas no Lubāna, Ičas lejteces kreisā krasta pieteka.
- Lielais Vilku ezers aizaudzis, atradās Lubānas novada Indrānu pagastā, Vilku purvā; Vilku ezers
- Rāznas nacionālais parks aizsargājama dabas teritorija Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Maltas pazeminājumā un Rāznavas paugurainē, Ludzas novada Rundēnu pagastā, Krāslavas novada Andrupenes, Andzeļu un Ezernieku pagastā un Rēzeknes novada Čornajas, Kaunatas, Lūznavas un Mākoņkalna pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2003. g., platība — 59615 ha, izveidots, lai aizsargātu Rāznas ezera un tam piegulošās teritorijas dabas daudzveidību, kā arī raksturīgo Latgales kultūrainavisko vidi
- Lukšova Akticas labā krasta pieteka Krāslavas novadā, garums - 17 km, kritums - 48 m, iztek no Kairišu ezera, ietek Akticā 1 km pirms tās ietekas Asūnīcā, kas lejāk ietek Sarjankā; Lukševa.
- Lodzas Aleksandrova Aleksandrova Ludzka, pilsēta Polijā.
- Luanda Angolas galvaspilsēta (port. val. "Luanda"), provinces centrs, osta Atlantijas okeāna krastā, 3 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Angola Angolas Republika (_Angola, República de_) - valsts Āfrikas dienvidrietumos, galvaspilsēta - Luanda, administratīvais iedalījums - 18 provinču, Kabindas provinci (7100 kvadrātkilometru) no galvenās valsts daļas atdala Kongo Demokrātiskās Republikas teritorija, platība - 1246700 kvadrātkilometru, 12800000 iedzīvotāju (2009. g.).
- Annopol Annapoles muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Istras pagasta teritorijā.
- Bergsons Anrī Luī Bergsons (1859.–1941. g.), filozofs, Franču akadēmijas loceklis.
- Antaslovas ezers Antoslavas ezers Ludzas novada Ņukšu pagastā.
- Lontovas svīta apakškembrija stratigrāfiskā vienība Latvijas austrumu daļā, biezums - līdz 127 m, nodalīta Igaunijā, par tipveida griezumu Latvijā pieņemts Ludzas 15. urbuma intervāls 417,9-797,0 m dziļumā
- Istra Apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Ludzas novadā 48 km no Ludzas.
- Ezersala apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā
- Bezļesje Apdzīvota vieta (divas viensētas, senāk - skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
- Pracapole Apdzīvota vieta (divas viensētas) Ludzas novada Pureņu pagastā.
- Malnava apdzīvota vieta (lielciems) Ludzas novadā (2009.-1021. g. Kārsavas novadā, 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 30 km no Ludzas un 3 km no Kārsavas, izveidojusies bijušās muižas "Malnow" teritorijā, pagasta centrs
- Rundāni Apdzīvota vieta (lielciems) Ludzas novadā 33 km no Ludzas, izveidojusies bijušās muižas "Rundany" teritorijā, Rundēnu pagasta administratīvais centrs; literarizēti - Rundēni.
- Tutini Apdzīvota vieta (lielciems) Ludzas novadā 5 km no Ludzas, Cirmas pagasta centrs, saukta arī Cirmas un Tutāni, latgaliski - Tutyni.
- Cirma Apdzīvota vieta (lielciems) Ludzas novadā 5 km no Ludzas, vairāk pazīstama ar nosaukumu Tutini, pagasta centrs.
- Vecslabada Apdzīvota vieta (lielciems) Ludzas novada Istras pagastā 50 km no Ludzas, pagasta administratīvais centrs.
- Lutriņi Apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 10 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Luttringen" teritorijā, pagasta centrs.
- Jaunlutriņi Apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 25 km no Saldus, izveidojusies bijušās Lutriņu muižas ("Luttringen") teritorijā, pagasta centrs.
- Lustberga apdzīvota vieta (Lustbergas muiža) Eglaines pagastā
- Indrāni apdzīvota vieta (mazciems) Indrānu pagastā, 7 km no Lubānas
- Degļova apdzīvota vieta (mazciems) Ludzas novada Blontu pagastā
- Jučova Apdzīvota vieta (mazciems) Ludzas novada Brigu pagastā.
- Lielā Pīkova apdzīvota vieta (mazciems) Ludzas novada Briģu pagastā
- Ņivņiki Apdzīvota vieta (mazciems) Ludzas novada Briģu pagastā.
- Opuļi Apdzīvota vieta (mazciems) Ludzas novada Briģu pagastā.
- Reiki Apdzīvota vieta (mazciems) Ludzas novada Briģu pagastā.
- Garbari Apdzīvota vieta (mazciems) Ludzas novada Cirmas pagastā.
- Anapole Apdzīvota vieta (mazciems) Ludzas novada Istras pagastā.
- Ārmaņi apdzīvota vieta (mazciems) Ludzas novada Līdumnieku pagastā
- Astenci Apdzīvota vieta (mazciems) Ludzas novada Līdumnieku pagastā.
- Gaveiki Apdzīvota vieta (mazciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā.
- Brodaiža Apdzīvota vieta (mazciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
- Stoponi Apdzīvota vieta (mazciems) Ludzas novada Pureņu pagastā.
- Lašupe Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Lutriņu pagastā.
- Lube Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novadā 21 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Lubbesemmen" teritorijā; bijušie nosaukumi: Lubesmuiža un Lubsmuiža.
- Kalnradži Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Lubes pagastā.
- Lībe Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Lubes pagastā.
- Lubeskrogs Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Lubes pagastā.
- Popervāle Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Lubes pagastā.
- Sārkaste Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Lubes pagastā.
- Pūņicas Apdzīvota vieta (saimniecība) Talsu novada Lubes pagastā.
- Isnauda Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novadā 4 km no Ludzas.
- Būbini apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Blontu pagastā
- Cabuli apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Blontu pagastā
- Dubrovka apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Blontu pagastā
- Ožorgi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Blontu pagastā
- Plaudiši apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Blontu pagastā
- Dinaburski apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā
- Jaunā Slobodka apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā
- Mazā Pīkova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā
- Rancāni apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā
- Berjozovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā.
- Bļaideļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā.
- Dilāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā.
- Fedorki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā.
- Garbari Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā.
- Janova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā.
- Jerčova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā.
- Jorzova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā.
- Kliši Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā.
- Konogoļci Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā.
- Lauški Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā.
- Ļukati Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā.
- Matisenki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā.
- Meržova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā.
- Ņičipurenki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā.
- Noviki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā.
- Pīzāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā.
- Poddubje Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā.
- Popsuiki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā.
- Prohori Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā.
- Puncuļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā.
- Rimši Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā.
- Senčati Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā.
- Skrini Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā.
- Zabolocki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā.
- Barisi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ciblas pagastā
- Eversmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ciblas pagastā
- Jurāni apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ciblas pagastā
- Puncuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ciblas pagastā
- Balalaiki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ciblas pagastā.
- Degteri Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ciblas pagastā.
- Dukani apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Cirmas pagastā
- Evertova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Cirmas pagastā
- Križuti Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Cirmas pagastā; Križuta.
- Antiži Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Cirmas pagastā.
- Ļamoni apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Goliševas pagastā
- Ņivji apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Goliševas pagastā
- Orehovka apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Goliševas pagastā
- Plotņickie apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Goliševas pagastā
- Pustoška apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Goliševas pagastā
- Antonovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Goliševas pagastā.
- Pūļu Gorbuni apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā
- Andži Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
- Bati Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
- Bobieši Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
- Būrušķi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
- Činkuri Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
- Diervonīši Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
- Egļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
- Eipļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
- Fedorenki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
- Gāgari Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
- Greiški Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
- Ivdri Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
- Jurizdika Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
- Kiseļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
- Kolnagreči Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
- Kubulova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
- Lemki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
- Malzūbi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
- Martiši Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
- Mastari Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
- Mežavepri Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
- Nagļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
- Noviki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
- Pildagreči Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
- Plindži Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
- Potorova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
- Rauzi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
- Ričiki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
- Rikmani Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
- Romandova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
- Rudziši Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
- Runtorta Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
- Speneri Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
- Suhari Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
- Turaki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
- Vamži Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
- Vorkaļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
- Zači Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
- Zurzi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
- Frački apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā
- Klagiši apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā
- Sibiļinas Šķaune apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā
- Garanu Šķaune apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā
- Beļejova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
- Cegeļņa Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
- Degliši Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
- Fiļki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
- Ilza Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
- Jonički Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
- Kiseļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
- Kupriši Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
- Lazari Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
- Lomi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
- Luņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
- Meļņiki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
- Miškiņova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
- Osinovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
- Padari Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
- Papsuiki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
- Peličova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
- Piktjuļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
- Poļačonki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
- Pricimova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
- Pugači Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
- Puņišče Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
- Pupiški Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
- Rakova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
- Razuvaji Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
- Ribački Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
- Riuseņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
- Ševci Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
- Sibiļina Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
- Šilki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
- Sokorņica Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
- Spugova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
- Troniški Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
- Volkarezi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā.
- Beļaji apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Lauderu pagastā
- Blonti apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Lauderu pagastā
- Dongi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Lauderu pagastā
- Kazimirova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Lauderu pagastā
- Kirili apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Lauderu pagastā
- Navinskie apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Lauderu pagastā
- Osiņņiki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Lauderu pagastā
- Paideri apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Lauderu pagastā
- Paraļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Lauderu pagastā
- Plepļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Lauderu pagastā
- Sološi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Lauderu pagastā
- Dolgošeji apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Līdumnieku pagastā
- Jasenci apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Līdumnieku pagastā
- Jaski apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Līdumnieku pagastā
- Joski apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Līdumnieku pagastā
- Kļešņiki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Līdumnieku pagastā
- Lagušņiki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Līdumnieku pagastā
- Petručonki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Līdumnieku pagastā
- Babrova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Līdumnieku pagastā.
- Bārtuļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Līdumnieku pagastā.
- Barkāni apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Malnavas pagastā
- Jēči apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Malnavas pagastā
- Kokari apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Malnavas pagastā
- Lugi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Malnavas pagastā
- Lielā Bandarova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Malnavas pagastā
- Mazā Bandarova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Malnavas pagastā
- Nesteri apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Malnavas pagastā
- Novoselki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Malnavas pagastā
- Orlāni apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Malnavas pagastā
- Petinova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Malnavas pagastā
- Kausinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Mērdzenes pagastā
- Parsikova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Mērdzenes pagastā
- Boltāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Mērdzenes pagastā.
- Dekterova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Mērdzenes pagastā.
- Beļova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Mežvidu pagastā
- Buzdi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Mežvidu pagastā
- Ezernīki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Mežvidu pagastā
- Gadžiuņi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Mežvidu pagastā
- Jaudzemļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Mežvidu pagastā
- Jaunivanova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Mežvidu pagastā
- Klonešnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Mežvidu pagastā
- Kokori apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Mežvidu pagastā
- Lakšinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Mežvidu pagastā
- Logini apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Mežvidu pagastā
- Plieši apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Mežvidu pagastā
- Ranči apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Mežvidu pagastā
- Seiļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Mežvidu pagastā
- Lielie Žurili apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā
- Andri Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā.
- Bambāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā.
- Bogomoli Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā.
- Dauguļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā.
- Divkši Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā.
- Hmeļņiki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā.
- Kabilovči Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā.
- Kalaši Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā.
- Kornova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā.
- Līdeksna Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā.
- Lūrupi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā.
- Makleri Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā.
- Marlina Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā.
- Mežamatveji Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā.
- Morteņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā.
- Peroļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā.
- Puncuļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā.
- Raibakozi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā.
- Raipole Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā.
- Rimši Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā.
- Romuši Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā.
- Rundaki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā.
- Seiļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā.
- Sjaksti Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā.
- Skobuļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā.
- Timuļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā.
- Tratari Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā.
- Varšava Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā.
- Vondi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā.
- Vurpuļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā.
- Lielie Kukuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā
- Mazie Kukuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā
- Anatova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā.
- Baravuški Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā.
- Barsuki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā.
- Bečeri Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā.
- Belomoiki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā.
- Buliši Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā.
- Dergači Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā.
- Ezernīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā.
- Fedorki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā.
- Inkini Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā.
- Juzefinova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā.
- Kroški Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā.
- Kurnalina Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā.
- Ļistaki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā.
- Ļubāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā.
- Petrovski Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā.
- Pilda Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā.
- Rosica Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā.
- Rūdova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā.
- Silovi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā.
- Sleinova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā.
- Šosti Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā.
- Stoloni Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā.
- Vecāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā.
- Veseri Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā.
- Biksi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pasienes pagastā
- Dauguļova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pasienes pagastā
- Dolgije apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pasienes pagastā
- Garaņi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pasienes pagastā
- Kazaki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pasienes pagastā
- Noviki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pasienes pagastā
- Pinti apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pasienes pagastā
- Piragova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pasienes pagastā
- Pirdova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pasienes pagastā
- Pricimova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pasienes pagastā
- Adamova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pasienes pagastā.
- Liuzinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā
- Petriki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā
- Rancāni apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā
- Rudiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā
- Aļoksinki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
- Boldači Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
- Boldāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
- Borovaja Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
- Filantmuiža Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
- Gajeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
- Germi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
- Isačenki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
- Kukujeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
- Kurma Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
- Laizāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
- Locova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
- Mīzaiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
- Nirini Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
- Noviki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
- Novini Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
- Platači Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
- Podoiņiki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
- Poļaki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
- Porkaļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
- Putinova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
- Raibakozi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
- Rimši Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
- Rindi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
- Rogaiža Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
- Sapožņiki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
- Sergušiha Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
- Skriči Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
- Sloboda Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
- Soboļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
- Sprikutova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
- Staromeļņica Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
- Strakivi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
- Tjapši Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
- Uskačova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
- Veršanci Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
- Veženki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
- Vorkaļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
- Zaciši Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
- Zuji Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
- Zviergzdova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
- Ancova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā.
- Arkani Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā.
- Burduški Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā.
- Čipoti Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā.
- Degini Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā.
- Eniki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā.
- Induļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā.
- Justinova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā.
- Ķivļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā.
- Krikši Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā.
- Lociši Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā.
- Nīkani Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā.
- Paideri Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā.
- Peļņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā.
- Pivkaiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā.
- Rubuļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā.
- Ruliki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā.
- Rutkuši Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā.
- Sauliki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā.
- Sondori Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā.
- Sroļeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā.
- Starinski Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā.
- Strumpe Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā.
- Tribuki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā.
- Vamži Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā.
- Viruļova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā.
- Vitkupova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā.
- Zapāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā.
- Železnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā.
- Buhari apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pušmucovas pagastā
- Fedčenki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pušmucovas pagastā
- Latiši apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pušmucovas pagastā
- Nūraugi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pušmucovas pagastā
- Obščina apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pušmucovas pagastā
- Perekļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pušmucovas pagastā
- Poļaki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pušmucovas pagastā
- Avīši Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pušmucovas pagastā.
- Ļahi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pušmucovas pagastā.
- Ksaverina apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā
- Mačuli apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā
- Maļinovka apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā
- Žubuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā
- Bļižņeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
- Bori Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
- Čuhnova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
- Devjatņiki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
- Dvorišče Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
- Dzeņagols Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
- Gorodoks Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
- Greideņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
- Grinkova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
- Kabilovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
- Kannova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
- Kazici Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
- Kļeščova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
- Klumstova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
- Labunščina Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
- Lisova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
- Loborži Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
- Losiški Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
- Mežavepri Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
- Mīzaiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
- Nalogi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
- Novini Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
- Opši Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
- Osova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
- Pakaļne Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
- Pentjuši Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
- Pešļeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
- Punculova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
- Pušča Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
- Rocova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
- Rudziši Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
- Ruļeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
- Savina Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
- Siunupļova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
- Škorlupova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
- Strukaļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
- Testečkova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
- Vertulova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
- Zirgi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
- Barkāni apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Salnavas pagastā
- Bieleņi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Salnavas pagastā
- Bļaši apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Salnavas pagastā
- Diuksts apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Salnavas pagastā
- Kaupuži apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Salnavas pagastā
- Keiseļova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Salnavas pagastā
- Orinski apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Salnavas pagastā
- Pliešova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Salnavas pagastā
- Sutri apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Salnavas pagastā
- Aizeļkšņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Salnavas pagastā 2 km no Kārsavas.
- Aizelkšņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Aizeļkšņi" literarizēts nosaukuma variants.
- Aizsili Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Salnavas pagastā.
- Nūmierņa Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Salnavas pagastā.
- Belomoje apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zaļesjes pagastā
- Bukatina apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zaļesjes pagastā
- Derjagina apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zaļesjes pagastā
- Duboviki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zaļesjes pagastā
- Jučova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zaļesjes pagastā
- Kalpinka apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zaļesjes pagastā
- Kastričina apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zaļesjes pagastā
- Lomoši apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zaļesjes pagastā
- Podavaļina apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zaļesjes pagastā
- Rabova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zaļesjes pagastā
- Radiškina apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zaļesjes pagastā
- Rakovci apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zaļesjes pagastā
- Rakšina apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zaļesjes pagastā
- Rancāni apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zaļesjes pagastā
- Bondari Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zaļesjes pagastā.
- Banoņeja apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā
- Bierzinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā
- Biņova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā
- Bolūžova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā
- Diunokļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā
- Franapole apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā
- Jaunzeļči apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā
- Jaunžogoti apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā
- Kitkova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā
- Kiuti apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā
- Kļovi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā
- Obuļnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā
- Orehova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā
- Petriki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā
- Pikstuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā
- Pūdukolni apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā
- Ražanova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā
- Aizpūre Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā.
- Mārkciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Lubes pagastā.
- Ošciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Lubes pagastā.
- Vēžciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Lubes pagastā.
- Janovole apdzīvota vieta (skrajciems) Zaļesjes pagasta ziemeļos, kas sāka veidoties 19. gs. vidū Briģu muižas teritorijā; atrodas aptuveni 2 km no Briģiem pie Ludzas novada robežas
- Cibla Apdzīvota vieta (vidējciems) Latgales austrumu daļā 15 km no Ludzas, izveidojusies bijušajā Eversmuižas ("Eweresmuyža") teritorijā, kas vēstures avotos pirmo reizi minēta 1739. g., novada centrs.
- Ruskulova apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novada (1990.-2009. g. Ludzas rajona, 2009.-2021. g. Kārsavas novada) Salnavas pagastā, izveidojusies bijušās muižas "Ruskuly" teritorijā, kurā ietilpa arī tagadējais Balvu novada Krišjāņu ciems
- Pasiene apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā (2008.-2021. g. Zilupes novadā, 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 57 km no Ludzas, izveidojusies bijušās muižas "Posin" teritorijā, pagasta centrs; arī Posīne, Pasīne
- Līdumnieki Apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā (2009.-2021. Ciblas novadā, 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 25 km no Ludzas, izveidojusies bijušās Zabolotjes muižas "Zablocie" teritorijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi - Aizpūre, Zabolotje.
- Pušmucova Apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā (2009.-2021. g. Ciblas novadā, 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 12 km no Ludzas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; saukta arī Pušniciova, Pušmicova un latgaliski - Pušmycova.
- Goliševa apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā (2009.-2021. g. Kārsavas novadā, 1963.-2009. g. Ludzas rajonā) 30 km no Ludzas, pagasta centrs; saukta arī Aizgārša, Gološova, Golyševa, Golyšova
- Salnava apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā (2009.-2021. g. Kārsavas novadā, 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 38 km no Ludzas un 9 km no Kārsavas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; saukta arī Saļņova
- Lauderi apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā (2009.-2021. g. Zilupes novadā. 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 30 km no Ludzas, izveidojusies bijušās muižas "Lauder" teritorijā, pagasta centrs
- Mērdzene apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā (2009.-2021. Kārsavas novadā, 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 16 km no Ludzas, izveidojusies bijušās Mihalovas muižas teritorijā, pagasta centrs
- Ņukši Apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā 11 km no Ludzas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Nirza Apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā 20 km no Ludzas, izveidojusies bijušās Muržinovas muižas "Murinowo" teritorijā, pagasta centrs.
- Brigi Apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā 26 km no Ludzas, izveidojusies bijušajā muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Felicianova apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novada Ciblas pagastā
- Ozupine apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novada Ciblas pagastā
- Istalsna Apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā 12 km no Ludzas.
- Pudinava apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novada Mērdzenes pagastā
- Kušneri Apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novada Nirzas pagastā.
- Pilda Apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novada Pildas pagastā 17 km no Ludzas, pagasta centrs.
- Kivdolova Apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novada Pureņu pagastā, tā administratīvais centrs.
- Auzeņi Apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novada Pureņu pagastā.
- Ploski apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novada Zaļesjes pagastā
- Lucmuiža apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā
- Ļustiki apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā
- Blonti apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā, 10 km no Ludzas, pagasta centrs
- Mežvidi apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā, 46 km no Ludzas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
- Namiķi Apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novada Lutriņu pagastā.
- Anuži Apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novadā 19 km no Talsiem, Lubes pagasta administratīvais centrs.
- Zvirgzdene apdzīvota vieta (vidējciems) Zvirgzdenes pagastā, Ludzas novadā (2009.-2021. g. Ciblas novadā, 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 5 km no Ludzas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
- Mizaiņi Apdzīvota vieta (viensēta, izzudusi) Saldus novada Lutriņu pagastā.
- Batari Apdzīvota vieta (viensēta) Ludzas novada Pureņu pagastā.
- Lūrmaņi Apdzīvota vieta (viensēta) Talsu novada Lubes pagastā.
- Ārkeidija apdzīvota vieta ASV (_Arcadia_), Luiziānas štata ziemeļu daļā
- Mensfīlda apdzīvota vieta ASV (_Mansfield_), Luiziānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Kavingtona Apdzīvota vieta ASV ("Covington"), Luiziānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Destrehena Apdzīvota vieta ASV ("Destrehan"), Luiziānas štatā, 11500 iedzīvotāju (2010. g.).
- Franklina Apdzīvota vieta ASV ("Franklin"), Luiziānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Hārvi Apdzīvota vieta ASV ("Harvey"), Luiziānas štatā, 20300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Džeksona Apdzīvota vieta ASV ("Jackson"), Luiziānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Džefersona Apdzīvota vieta ASV ("Jefferson"), Luiziānas štatā, 11200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lūlinga Apdzīvota vieta ASV ("Luling"), Luiziānas štatā, 12100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Meteiri Apdzīvota vieta ASV ("Metairie"), Luiziānas štatā, 138500 iedzīvotāju (2010. g.).
- Okdeila Apdzīvota vieta ASV ("Oakdale"), Luiziānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Šenando Apdzīvota vieta ASV ("Shenandoah"), Luiziānas štatā, 18400 iedzīvotāju (2010. g.).
- Springhila Apdzīvota vieta ASV ("Spring Hill"), Luiziānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Teritauna Apdzīvota vieta ASV ("Terrytown"), Luiziānas štatā, 23300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Banki apdzīvota vieta ASV, Luiziānas štatā
- Abēļanēva apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provincē
- Bertrī apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provincē
- Floranvila apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provincē
- Larošanardēna apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provincē
- Libēna apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provincē
- Libramonševiņī apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provincē
- Obanža apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provincē
- Otona apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provincē
- Sentibēra apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provincē
- Ufalīza apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provincē
- Vjēsalma apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provinces austrumu daļā
- Abēlanēva apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provinces dienvidu daļā
- Velēna apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provinces rietumos
- Bravo apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provinces ziemeļos
- Alaminosa apdzīvota vieta Filipīnās (_Alaminos_), Lusonas salas rietumos, Pangasinanas provincē
- Fēra apdzīvota vieta Francijā (_Feurs_), Ronas-Alpu reģiona Luāras departamentā
- Aleksandrova apdzīvota vieta Krievijā (_Aleksandrovo_), Pleskavas apgabala rietumos, iepretim Ludzas novada Blontu un Golišavas pagastam
- Gomeļmuiža Apdzīvota vieta Ludzas novada Cirmas pagastā.
- Aizsili Apdzīvota vieta Ludzas novada Zaļesjes pagastā.
- Luvia apdzīvota vieta Somijā (_Luvia_), Satakuntas reģionā
- Ebikona apdzīvota vieta Šveicē, Lucernas kantonā
- Ešolcmata apdzīvota vieta Šveicē, Lucernas kantonā
- Hohdorfa apdzīvota vieta Šveicē, Lucernas kantonā
- Litava apdzīvota vieta Šveicē, Lucernas kantonā
- Maltersa apdzīvota vieta Šveicē, Lucernas kantonā
- Neienkirhe apdzīvota vieta Šveicē, Lucernas kantonā
- Rusvile apdzīvota vieta Šveicē, Lucernas kantonā
- Šipfheima apdzīvota vieta Šveicē, Lucernas kantonā
- Villisava apdzīvota vieta Šveicē, Lucernas kantonā
- Volhuzene apdzīvota vieta Šveicē, Lucernas kantonā
- Reidene apdzīvota vieta Šveicē, Lucernas kantona ziemeļrietumu daļā
- Volīnijas apgabals apgabals Ukrainas ziemeļrietumos, administratīvais centrs - Lucka, robežojas ar Rivnes un Ļvivas apgabalu, kā arī ar Poliju un Baltkrieviju
- Saldus pagasta teritorija aptver nedaudz vairāk nekā pusi no pirmskara Saldus pagasta teritorijas, pārējā teritorija iekļauta tagadējos Zirņu un Lutriņu pagastos un Saldus pilsētā
- fronde Apzīmējums pilsoņu karam Francijā karaļa Ludviķa XIV mazgadības laikā, galma partijas - Austrijas Annas un Mazarina, un parlamenta starpā (1648.-1653. g.).
- Sanluisas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("San Luis" / "Provincia de San Luis"), platība — 76748 kvadrātkilometri, 456800 iedzīvotāju (2010. g.).
- Sanluisa Argentīnas Republikas province ("San Luis" / "Provincia de San Luis"), platība - 76748 kvadrātkilometri, 456800 iedzīvotāju (2010. g.).
- Ārkanzasa ASV štats rietumos no Misispi (_Arkansas_), administratīvais centrs - Litlroka, platība - 137539 kvadrātkilometri, 2966000 iedzīvotāju (2014. g.), robežojas ar Misūri, Tenesijas, Misisipi, Luiziānas, Teksasas un Oklahomas štatu, ASV štats kopš 1836. g.
- lunaparks Atpūtas un izklaides komplekss ar daudzdažādām atrakcijām; nosaukums pēc Berlīnes izklaides parka nosaukuma "Lunapark".
- Kausas pilskalns atradās Ludzas novada Pasienas pagastā, Zilupes kreisajā krastā, netālu no Latvijas un Krievijas robežas, aizņēma pauguru grēdas atzaru un bija norobežots ar 5 vaļņiem un 5 grāvjiem, plakums bija \~25 x 130 m, norakts 20. gs. 60.-70. gados, atradumi liecina, ka 1. gt. 2. pusē tur dzīvojuši balti
- Eiņa ezers atradās Madonas novada Ošupes pagastā uz ziemeļiem no Lubāna ezera, Abaines augšteces baseinā, tā platība bija \~35 ha, apaļš, sekls, dūņains, pēc Aiviekstes un tās pieteku regulēšanas pilnīgi aizaudzis (kūdrājs, mežs); tagad - Eiņa purvs
- Lugažu viduslaiku pils atradās Valkas pagasta Lugažos, pirmoreiz minēta 1431. g., domājams, ka celta 14. gs. 2. pusē vai 15. gs. sākumā, dzīvojamā ēka bijusi garena būve ar 2 torņiem un ieeju vienā galā, priekštelpu, apkurināmu zāli un 2 mazākām istabām; jau 18. gs. beigās bija saglabājušās tikai nelielas mūru paliekas
- Donecas akmeņogļu baseins atrodas gk Ukrainas dienvidaustrumu daļā, Luhanskas un Doņeckas apgabalā un Krievijas Rostovas apgabalā, platība – >60000 kvadrātkilometru (garums rietumu-austrumu virzienā – 620 km, platums – 70–170 km)
- Upembas nacionālais parks atrodas Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidu daļā Augšlomani, Augškatangas un Lulabas provincē, platība - 9500 kvadrātkilometru, dibināts 1939. g., atrodas Upembas grābenā un Mitumbas kalnu dienvidrietumos, vairāki ezeri, purvi ar papirusu audzēm, savannas, 115 zīdītāju sugu un 600 putnu sugu
- Ezernieku aizsargājamo ainavu apvidus atrodas Krāslavas novada Andzeļu un Ezernieku pagastā, Ludzas novada Rundēnu pagastā un Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, platība 25341 ha, dibināts 1977. g., lai saglabātu Latgales augstienes centrālajai daļai raksturīgo dabas daudzveidību un ainavu
- Lubānes pilskalns atrodas Krāslavas novadā, Dagdas dienvidrietumu daļā, starp Daugavpils ielu un Luboneņa ezeru, ir 15 m augsts paugura dienvidaustrumu gals, plakums \~50 x 40 m, domājams, ka bijis apdzīvots no \~1500 g. p. m. ē. līdz 4. gs.; Lapsu kalns; Priežu kalns
- Kurmas ezeri atrodas Latgales augstienē, Ludzas novada Pildas pagastā; Kurma ezeri
- dabas parks "Istras pauguraine" atrodas Latgales augstienes Dagdas paugurainē starp Šķaunes ezeru un Maroksnas ezeru, Ludzas novada Istras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 862 ha, tas ir unikāls vēsturiski ģeogrāfisks komplekss, ko veido grēdu, morēnu pauguru un masīvu reljefs
- Šķaunes ezers atrodas Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Ludzas novada Istras pagastā, 148 m vjl., platība — 254,8 ha, garums — 2,6 km, lielākais platums — 1,3 m, vidējais dziļums — 5,7 m, lielākais dziļums — 12,6 m, eitrofs, aizaugums — neliels
- Daudzenes kalns atrodas Lubāna līdzenumā Balvu novada Rugāju pagastā, 4 km uz rietumiem no Rugājiem, paceļas līdz 109 m vjl.
- Peiteļu pilskalns atrodas Ludzas novada Līdumnieku pagastā, nelielā pussalā Peiteļu ezera rietumu krastā, tas ir sirpjveidīgs 2-3 m augsts uzkalns (garums 75 m, platums līdz 10 m), kultūrslānis nav konstatēts, domājams, ka izmantots kā patvēruma vieta briesmu gadījumos vai kā pierobežas nocietinājums Livonijas laikā; Purva saliņa
- Divkšu pilskalns atrodas Ludzas novada Nirzas pagastā, Nirzas ezera rietumu malā, 25 m augstu pauguru grēdas dienvidrietumu galā, ziemeļaustrumu pusē tas ir maz norobežots no pārējās grēdas, bet pārējās pusēs stāvs, galvenais plakums (~30 x 60 m) izveidots pilskalna dienvidu malā, uz ziemeļiem no tā ir otrs plakums, kas ir divreiz lielāks un norobežots ar 2 vaļņiem un grāvjiem, datējums nav zināms; Zelta kalns
- Dauguļu ezers atrodas Ludzas novada Nirzas pagastā, platība — 3,4 ha
- Goveiku pilskalns atrodas Ludzas novada Ņukšu pagastā, pie Goveiku kapsētas, \~30 m augsts paugurs, kas daļēji nopostīts, plakums līdzens, konstatēti 2 apdzīvotības periodi; senākais datējams ar agro dzelzs laikmetu (1. gt. sākums), vēlākais - ar 10.-13. gadsimtu
- Gorku pilskalns un apmetne atrodas Ludzas novada Ņukšu pagastā, pilskalns ierīkots paugurā, kura stāvā nogāze pret purvaino apvidu dienvidu un rietumu pusē ir \~20 m augsta, plakums 45 x 25 m, kultūrslāņa dziļums \~1 m
- Šķirlandes ezers atrodas Ludzas novada Pildas pagastā, platība - 2,5 ha; Škirlandes ezers; Škilandes ezers
- Tapšu ezers atrodas Ludzas novada Pildas pagastā, platība - 3,5 ha
- Bataru senkapi atrodas Ludzas novada Pureņu pagastā pie Bataru mājām, Pūdnīku ezera ziemeļu galā, tos veido \~300 uzkalniņu (augst. 0,5-1 m, diam. 3-4 m), arheoloģiskajos izrakumos atsegti atsevišķi vēlā dzelzs laikmeta latgaļu skeletapbedījumi
- Bondarevas krustakmens atrodas Ludzas novada Pušmucovas pagastā, \~100 m uz ziemeļiem no Mjakinku mājām, akmens garums - 3,9 m, platums - 1,5 m, augstums - 1,2 m, vienā tā pusē iekalts krusts
- Gorodku pilskalns I atrodas Ludzas novada Rundēnu pagasta Gorodkos, \~1 km uz ziemeļiem no Biržas ezera, ir \~20 m augsts garens paugurs, kura austrumu un rietumu nogāzes ir dabiski stāvas, ziemeļu pusē 2 grāvji un vaļņi, kas tagad gandrīz izzuduši, jo plakums (~40 x 20 m) ticis arts
- Pentjušu pilskalns atrodas Ludzas novada Rundēnu pagastā, absolūtais augstums - 225,8 m, relatīvais augstums - 47 m, plakums - \~100 x 30 m, stāvas, gravu saposmotas nogāzes, bijis apdzīvots līdz \~13. gs.
- Gorodku pilskalns II atrodas Ludzas novada Rundēnu pagastā, līdzās Gorodku pilskalnam I, uz dienvidiem no tā, abus pilskalnus savieno nolaidens reljefa pacēlums, dienvidu un austrumu nogāze ir stāva, ziemeļu un rietumu puse lēzena un saplūst ar apkārtni, varētu būt, ka tas ir bijis Gorodku pilskalnam I atbilstoša kulta vieta
- Duboviku pilskalns atrodas Ludzas novada Zaļesjes pagasta Dubovikos, Zaļesjes ezera dienvidu galā, tas ir savrups \~10 m augsts paugurs, ko ietver slapjas pļavas un ezermalas purvs, plakums - \~40 x 17 m, datējums nav zināms
- Mizaiņu dobumakmens atrodas Lutriņu pagastā 200 m uz dienvidiem no Mizaiņu pilskalna, rūpīgi apstrādāts granīta bluķis, augstums virs zemes - 0,35 m, garums - 1 m, platums - 0,8 m, apakšdaļa trapecveidīga, bet augšdaļa 11 cm augstumā nokalta cilindriska (diametrs - 0,7 m), virspusē un augšdaļas sānos iekalts dobums (diametrs - 5 cm, dziļums - 10-13 cm), nozīme nav zināma, tas atgādina nepabeigtu dzirnakmeni vai īpaši apstrādātu akmeni (lagrietu), ko izmantoja zirga loku un ragavu slieču liekšanai
- Tarakanovas ezers atrodas Rēzeknes novada Silmalas pagastā, platība — 12,7 ha; Ludinkas ezers; Ludzenka ezers; Ludziņa ezers
- Mizaiņu pilskalns atrodas Saldus novada Lutriņu pagastā 250 m uz ziemeļiem no bijušajām Mizaiņu mājām, savrups, 10-12 m augsts iegarens paugurs, rietumu un ziemeļrietumu sānā purvs, dienvidrietumu pusē lēzena ieplaka, domājams, ka izmantots kā patvēruma vieta, datējums nav zināms
- Štaubahas ūdenskritums atrodas Šveicē ("Staubbachfall"), Veise Lučīnes upē, uz dienvidiem no Interlākenes, augstums - 298 m, tūrisma objekts ceļā uz Jungfravu Bernes Alpos
- atskaits Atskaite; Lutera paskaidrojumi par baušļiem un ticību.
- Andela ezers Audeļu ezers Ludzas novada Rundēnu pagastā.
- Cegeļņa Audzeļu ezera pieteka Ludzas novada Istras pagastā; Cegeļņas strauts; Cigeļņas strauts.
- Pulags Augstākā virsotne Lusonas salā, Centrālās Kordiljeras grēdas dienvidos, Filipīnās, augstums - 2934 m
- Ardēni augstiene (_Ardennes_ / _Ardennen_), Reinas Šīferkalnu rietumu daļa Beļģijas dienvidos, Francijā un Luksemburgā, vidējais augstums - 400 m vjl., augstākā virsotne - 694 m vjl. (Botranža kalns)
- Raguliški Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Ludvigova" bijušais nosaukums.
- Pagēģu svīta augšsilūra Ludlovas stāva nogulumu slāņkopa Latvijas dienvidrietumos, Lietuvas rietumu daļā un Krievijas Kaļiņingradas pgabalā, atbilst Mituvas un Ventspils svītai pārējā Latvijas rietumu daļā, biezums — 105 m, nodalīta Lietuvā
- Rusnes svīta augšsilūra Ludlovas stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas dienvidrietumu stūrī, Lietuvā un Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, biezums Latvijā — 153 m, nodalīta Lietuvā
- Nevēžas svīta augšsilūra nogulumu slāņkopa Latvijas dienvidu malā, biezums — 19 m, pieder pie Ludlovas stāva apakšējās daļas, nodalīta Lietuvā
- fantomass Automašīna "Luaz" (senāk ražota Padomju Savienībā).
- Ozupin Āzupines muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Ciblas pagastā.
- Lutanāni Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Lutenāni" nosaukuma variants.
- lugānieši Balvu novada Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Lugi" iedzīvotāji.
- manjemi Bantu nēģeru cilts; dzīvo Vidusāfrikā rietumos no Tanganikas ezera, ziemeļos no Lukugas upes.
- Beļģija Beļģijas Karaliste – valsts Rietumeiropā (flāmu valodā "Belgie", franču valodā "Belgique"), galvaspilsēta – Brisele, iedalās 3 reģionos, robežojas ar Nīderlandi, Vāciju, Luksemburgu un Franciju, kā arī ar Ziemeļjūru.
- BLEU Beļģijas un Luksemburgas Ekonomikas savienība.
- Benilukss Beļģijas, Nīderlandes un Luksemburgas ekonomiski politiskā savienība.
- Abrene bijušais latviešu īpašums (1987.-1996. g.) Francijā, atradās Endras un Luāras departamentā 250 km uz dienvidrietumiem no Parīzes
- Lauder Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Ludzas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Lauderi.
- Posin Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Ludzas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Pasiene.
- Luzula nemorosa birztalu zemzālītes "Luzula luzuloides" nosaukuma sinonīms
- Bojoma Bojomas ūdenskritumi - izveidojušies Lualabas upē (Kongo augštece), \~100 km garā posmā 7 lielas kāples, kas atdalītas ar iedzelmēm, kopējais kritums - \~60 m, lielākās kāples platums - \~700 m
- Boldači Boldaču ezers - atrodas Ludzas novada Pildas pagastā, platība 7,5 ha; Baldaču ezers.
- Bradaiž Bradaižu muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Pildas pagastā.
- Brejdaki Breidaku muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Pildas pagastā.
- briedīši Briežu vabole - briežvaboļu dzimta ("Lucanidae").
- dižā briežvabole briežvaboļu dzimtas suga ("Lucanus cervus"), lielākā vabole Eiropā, sastopama arī Latvijā un ir aizsargājama, tēviņš ar brieža ragiem līdzīgajiem augšžokļiem sasniedz 78 mm garumu, mātīte mazāka
- Borishof Burgas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Lugažu pagastā.
- luterieši Burtnieku novada Burtnieku pagasta apdzīvotās vietas "Luteri" iedzīvotāji.
- Rundēnu strauts Cegeļņas labā krasta pieteka Ludzas novada Rundēnu pagastā.
- lucmuizieši Ciblas novada Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Lucmuiža" iedzīvotāji.
- Šengena Ciemats Luksemburgas dienvidos, Mozeles upes krastā, pie robežas ar Franciju un Vāciju.
- bahtiari Cilšu grupa (haftlengi, čeharlengi) Irānas dienvidrietumos, gk. Luristānas austrumos (Bahtiarijā), valoda pieder pie irāņu valodām, ticīgie - musulmaņi.
- Zyrma Cirmas muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Zvirgzdenes pagastā.
- sila cīrulis cīruļu suga ("Lullula arborea"), dziedātājputns, mazāks par lauka cīruli, spārni apaļi ar melnbaltām malām, aste īsa, tās spalvu gali balti, kājas dzeltenbrūnas, ligzdo bedrītē uz zemes zem zāļu cera nelielā, bet biezā augājā, Latvijā sastopams bieži
- Cucurki Cucurku ezers - atrodas Ludzas novada Istras pagastā, platība - 3,5 ha
- Jersikas līdzenums dabas apvidus Austrumlatvijas zemienes dienvidaustrumu daļā, platība — 3354 kvadrātkilometri, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — 120 km, platums — 55 km, robežojas ar Lubāna līdzenumu, Latgales augstieni, Augšzemes augstieni, Aknštea nolaidenumu un Aronas paugurlīdzenumu
- Pededzes lejtece dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā un Lubāna līdzenumā un Alūksnes augstienes Gulbenes paugurvalnī, Stradu, Daukstu, Indrānu un Rugāju pagastā, ietilpst Lubāna mitrāju kompleksā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 4663 ha, konstatētas vairākas aizsargājamo augu sugas, ligzdo daudzas putnu sugas
- Kugriņu purvs un meži dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Kugriņu purvā, Ludzas novada Salnavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 223 ha, konstatētas >20 Latvijas Sarkanajā grāmatā iekļautās augu sugas
- Īdeņu un Kvapānu dīķi dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā Rēzeknes novada Gaigalavas un Nagļu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., liegumā iekļauti 6 bijušās zivsaimniecības "Nagļi" dīķi Īdeņu apkārtnē un 6 Kvapānu dīķi Rēzeknes upes labajā krastā
- Lielsalas purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Madonas novada Barkavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 204 ha, dzērvenāji aizņem \~190 ha, to segums 40-70%
- Seldžu ozolu audze dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Madonas novada Indrānu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 17 ha, izveidots, lai aizsargātu retus mežaudžu biotopus (gobu, ošu, ozolu un mistrotas audzes)
- Pārabaine Dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Madonas novada Indrānu un Ošupes pagastā, Balvu novada Bērzpils pagastā un Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, platība - 9822 ha, izveidots, lai saglabātu mitrzemju kompleksu ar tā reto un aizsargājamo augu un dzīvnieku sugu kopumu, kā arī pārplūstošās pļavas (klānus).
- Lubānas un Sūļagala purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Rēzeknes novada Dekšāru un Nagļu pagastā, ietilpst Lubāna mitrāju kompleksā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 2899 ha, ligzdo daudzas putnu sugas, t. sk. aizsargājamas, konstatēta viena no 3 aizsargājamās sugas - Lindberga sfagna - augtenēm Latvijā
- Salas purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, ietilpst Lubānas mitrāju kompleksā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 3862 ha, ligzdo daudzas retas putnu sugas, konstatētas vairākas retas sūnu sugas
- Tīrumnieku purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Rēzeknes novada Nagļu pagastā, ietilpst starptautiskas nozīmes aizsargājamā teritorijā - Lubāna mitrāju kompleksā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība 267 ha, apskatei ierīkota koka laipu taka
- Īdeņu purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Rēzeknes novada Nagļu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - \~800 ha
- Lagažu-Šņitku purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubānas līdzenumā, Balvu novada Lazdukalna un Rugāju pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 3386 ha, ligzdo daudzas putnu sugas (arī aizsargājamas sugas - dzērve, kuitala, lietuvainis, pļavas lija, dzeltenais tārtiņš)
- Bērzpils purvs dabas liegums Balvu novada Bērzpils un Lazdukalna pagastā, 2 km uz ziemeļaustrumiem no Lubāna ezera, valsts aizsardzībā kopš 199. g., kūdras slāņa vidējais dziļums — 1,9 m; Lielā Peisa purvs
- Pildas ezers dabas liegums Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Ludzas novada Isnaudas un Ņukšu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (4 salas — dabas piemineklis kopš 1924. g.), platība — 611 ha, liegumā ietilpst ezers un tā apkārtne, ir daudzveidīga ligzdojošo ūdensputnu fauna, konstatētas vairākas retas sikspārņu sugas
- Kreiču purvs dabas liegums Mudavas (Veļikajas) zemienes Zilupes līdzenumā Ludzas novada Blontu un Goliševas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 2273 ha, ligzdo daudzas putnu sugas, arī aizsargājamas
- Gulbju un Platpirovas purvs dabas liegums Mudavas zemienes Zilupes līdzenumā, Ludzas novada Līdumnieku pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), platība — 1771 ha, dzērvenāji aizņem \~800 ha, to segums 40%; zemsedzē ārkausa kasandra, makstainā spilve, polijlapu andromeda, sfagni
- Dunika Dabas liegums Rietumkursas augstienes Vārtājas viļņotajā līdzenumā, Rucavas novada Dunikas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., izveidots apvienojot Dunikas tīreļa dzērvenāju liegumu (valsts aizsardzībā no 1977. g., platība - 1334 ha) un Luknes skābaržu audzes botānisko liegumu (valsts aizsardzībā no 1977. g., platība - 161 ha).
- Zemgaļu purvs dabas liegums Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Talsu novada Lubes un Ārlavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 462 ha, izveidots, lai saglabātu augstā purva un purvaino mežaudžu biotopus, konstatētas vairākas retas un aizsargājamas augu un putnu sugas
- Lubānas ieplakas dabas liegums, atrodas Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, uz dienvidrietumiem no Lubāna, Madonas novada Barkavas un Ošupes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 2522 ha, izveidots lai aizsargātu dabiskos biotopu kompleksus un teritorijas bioloģisko daudzveidību
- Klešniku purvs dabas liegums, atrodas Mudavas (Veļikajas) zemienes Zilupes līdzenumā, Ludzas novadā Līdumnieku pagastā, platība 1987 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. purvu liegums), aizņem Zabolotjes purva lielāko daļu, tajā iekļauti arī 120 ha no Pīteļa ezera, ligzdo daudzas putnu sugas
- Numernes valnis dabas parks Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēluma dienvidu malā, Ludzas novada Salnavas pagasta ziemeļu daļā, ietver \~25 km garu, līdz 58 m augstu, nedaudz līkumotu, vaļņveida atšķelšanās grēdu, kurai abās pusēs pārpurvotu pazeminājumu joslas, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 981 ha, tajā savdabīga veģetācija, konstatētas vairākas retas augu sugas, kā arī aizsargājama bezmugurkaulnieku suga - četrzobu pumpurgliemezis
- Istras pauguraine dabas parks Latgales augstienes Dagdas paugurainē starp Šķaunes ezeru (dienvidaustrumos) un Maroksnas ezeru (ziemeļrietumos), Ludzas novada Istras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. kompleksais dabas liegums), platība 862 ha, ir unikāls vēsturiski ģeogrāfisks komplekss, ko veido grēdu, morēnu pauguru (augstums līdz 172 m vjl.) un masīvu reljefs
- Absalons Dāņu valstsvīrs (Absalon, 1128.-1201. g.) un Lundas arhibīskaps, no 1180 valsts īstenais vadītājs, dib. Kopenhāgenu (Havnas pils 1167), 1168 sakāvis vendu floti Baltijas jūrā, 1184 iznīcinājis pomerāņu karaspēku pie Rīgenes.
- Maions Darbīgs vulkāns Lusonas salas dienvidaustrumos ("Mayon"), Filipīnās, augstums - 2462 m, kopš 1615. g. notikuši >30 izvirdumi, izvirdumu laikā lavas straumes var sasniegt jūru.
- Ilūkste Daugavas kreisās pietekas Berezaukas labā satekupe Augšdaugavs novadā, iztek no Lukšta ezera Lietuvā, garums - 53 km (Latvijā 37 km), kritums - 54 m
- Sarjanka Daugavas labā krasta pieteka Baltkrievijā, augštece Ludzas un Krāslavas novadā, garums - 77 km (Latvijā 50 km), kritums - 63 m, iztek no Bižas ezera (Rundēnu pagastā), 7 km garā posmā ir Latvijas un Baltkrievijas robežupe; Sarija; Sārija; Sarijanka; Sarja.
- Dubna Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas, Daugavpils, Preiļu un Līvānu novadā, garums - 120 km, kritums - 76 m, iztek no Cārmaņa ezera un ietek Daugavā pie Līvāniem, tek cauri Zosnam, kā arī Sakovas, Aksenovas, Višķu un Luknas ezeram.
- Brigas Dažkārt lietots Ludzas novada apdzīvotās vietas "Briģi" nosaukums.
- Vilks debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Lupus", saīsinājums "Lup") uz dienvidiem no Skorpiona un Svariem; Latvijā nav redzams
- Atlantijas Luāra departaments Francijā (_Loire-Atlantique_), Luāras reģiona rietumu daļā
- Didelenga Didelanža - pilsēta Luksemburgā (_Diddeleng_).
- Dikreha Dīkirhe - pilsēta Luksemburgā.
- Dūnāklis Diunokļa ezers Ludzā.
- lufa Divdīgļlapju klases dilīniju apakšklases ķirbju rindas ģints ("Luffa"), izplatīta tropos un subtropos, \~10 sugu, kultivē 2 sugas, lieli, gurķiem līdzīgi augļi, no kuriem iegūst šķiedru; sūkļķirbis.
- naktstārps Dižā slieka ("Lumbricus terrestris").
- Pūņicu grāvis Dižvalka labā krasta pieteka Talsu novada Lubes pagstā.
- Lajziny Dlužņevas (Laizēnu) muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Rundēnu pagastā.
- lustenieki Dobeles novada Bērzes pagasta apdzīvotās vietas "Lustesmuiža" iedzīvotāji.
- zemzālīte Doņu dzimtas ģints ("Luzula"), daudzgadīgs lakstaugs ar lineārām lapām un sīkiem, brūnganiem ziediem, \~80 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas.
- lubertrencēnieši Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Lubertrencēni" iedzīvotāji.
- Dubinino Dubiņinas muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Istras pagastā.
- Nūvozine Dūkšupes kreisā krasta pieteka Balvu novada Krišjāņu pagastā, augštece Ludzas novada Salnavas pagastā; Nouzenu strauts; Nozina; Novaziņa; Novoziņa.
- Briģi dzelzceļa pietura Ludzas novada Briģu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 447 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1934. g., tolaik pie dzelzceļa līnijas Rīga-Zilupe
- Baltezers Dzelzceļa pietura Ropažu novada Garkalnes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Lugaži, 17 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1898. g. ar nosaukumu "Weissensee", 1917.-1919. g. saucās "Eilenburg".
- Dimzas Dzelzceļa pieturpunkts Jelgavas novada Platones pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijaas Meitene-Rīga-Lugaži, 51 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1931. g.
- Egļupe dzelzceļa pieturpunkts Siguldas novada Inčukalna pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Meitene–Rīga–Lugaži, 44 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas
- Āraiši dzelzceļa stacija Cēsu novada Drabešu pagastā (2,5 km no Āraišu ciema), atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Lugaži, 84 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas
- Ieriķi dzelzceļa stacija Drabešu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijām Meitene-Rīga-Lugaži un Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 74 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1889. g. ar nosaukumu "Ramotzky", tagadējais nosaukums kopš 1919. gada
- Inčukalns Dzelzceļa stacija Inčukalna novada Inčukalna pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Meitene-Rīga-Lugaži, 41 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1889. g. ar nosaukumu "Hinzenberg", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
- Istalsna Dzelzceļa stacija Ludzas novada Isnaudas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 430 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1928. g. ar nosaukumu "Pumpuri", tagadējais nosaukums kopš 1934. g.
- Baloži Dzelzceļa stacija Olaines novada Olaines pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Meitene-Rīga-Lugaži, 13 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1904. g. ar nosaukumu "Rollbusch", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
- Čiekurkalns Dzelzceļa stacija Rīgā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Lugaži, 6 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1889. g. ar nosaukumu "Rīga-Sortirovočnaja II", 1911.-1919. g saucās "Kaiserwald", 1919.-1929. g. - "Krūzesmuiža".
- Brenguļi dzelzceļa stacija Valmieras novada Brenguļu pagastā, pie dzelzceļa līnijas Rīga-Lugaži, 129 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1917. g. ar nosaukumu "Neu-Wrangelshof", no 1918. g. - Jaunbrenguļi, tagadējais nosaukums kopš 1919.g.
- Bāle Dzelzceļa stacija Valmieras novada Kauguru pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Lugaži, 114 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1917. g.
- Cēsis Dzelzceļa stacija, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Lugaži, 93 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1889. g. ar nosaukumu "Wenden", tagadējais nosaukums kopš 1919. g., pasažieru ēka celta 1947. gadā.
- Dzienigal Dzeņigala muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Pildas pagastā.
- Kotļinas svīta ediakarana (venda) stratigrāfiskā vienība Latvijas austrumu daļā, biezums — līdz 60 m, nodalīta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, par tipveida griezumu Latvijā pieņemts Ludzas 15. urbuma intervāls 827,5-871,9 m dziļumā
- Meresgera Ēgiptiešu mitoloģijā - čūsku dieviete, kas dzīvoja kalna virsotnē, no kura pavērās skats uz Tēbu (mūsdienu Luksoras) faraonu kapenēm.
- Iehternaha Ehterneha - pilsēta Luksemburgā (_Iechternach_).
- trešās teritorijas Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijas, uz kurām neattiecas Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, kā arī šādas Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijas: Vācijas Federatīvajā Republikā - Helgolandes sala, Bizingenas teritorija, Spānijas Karalistē - Seūta, Melilja un Kanāriju salas, Itālijas Republikā - Livinjo, Kampjoni d'Italia, Lugāno ezera Itālijas teritoriālie ūdeņi, Francijas Republikā - Francijas Republikas aizjūras departamenti, Grieķijas Republikā - Atosa kalns.
- eiro Eiropas Savienības valūta kopš 1999. g. 1. janvāra; sīknauda - cents; eiro tiek izmantots Austrijā, Beļģijā, Francijā, Grieķijā, Horvātijā, Igaunijā, Īrijā, Itālijā, Kiprā, Luksemburgā, Maltā, Nīderlandē, Portugālē, Latvijā, Lietuvā, Slovākijā, Slovēnijā, Somijā, Spānijā, Vācijā, kā arī Andorā, Ālandu Salās, Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemēs, Francijas Gviānā, Gvadelupā, Majotā, Martinikā, Melnkalnē, Monako, Reinjonā, Sanmarīno, Senbartelmī Kopienā, Senpjēras un Mikelonas Teritoriālajā Kopienā un Vatikānā.
- Lubjanka Ēka Maskavā Lubjankas laukumā, kur atradās VDK galvenā mītne un arī cietums; šeit tika turēti, spīdzināti un nogalināti daudzi no 1940.-1941. gadā arestētajiem un deportētajiem Latvijas iedzīvotājiem.
- Ešuelzehta Eša pie Alzetas - pilsēta Luksemburgā (_Esch-Uelzecht_).
- Werestmuyža Eversa, arī Veras muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Ciblas pagastā; Eweres muyža.
- Lukneica Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Lukņeica" nosaukuma variants.
- Ludza ezers ezers Alūksnes augstienes Gulbenes paugurvaļņa ziemeļu daļā, Gulbenes novada Stāmerienes pagastā, 124,5 m vjl., platība — 280,9 ha, garums — 2,9 km, lielākais platums — 1,3 km, vidējais dziļums — 4 m, lielākais dziļums — 11 m, eitrofs, vidēji aizaudzis ezers; Ludzes ezers; Ludzezers; Ludzu ezers
- Lūkumietis Ezers Alūksnes augstienes Vaidavas pazeminājumā, Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, 174,2 m vjl., platība - 51,5 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,95 km, lielākais dziļums - 2,8 m, eitrofs, stipri aizaudzis; Lūkumītis; Lukumiešu ezers.
- Luknājs ezers Andzeļu pagastā, platība - 14,4 ha, Lukna ezers; Luknais ezers; Luknas ezers; Luknica ezers
- Pakšēnu ezers ezers Augšogres pazeminājumā uz Vestienas pauguraines robežas, Madonas novada Jumurdas pagastā, 173 m vjl., platība - 41,6 ha, garums - 1,3 km, lielākais platums - 1 km, lielākais dziļums - 1,9 m, eitrofs, krastmalas apaugušas, iztek Valola, ietek Lubija; Valolas ezers
- Veiķenieku ezers ezers Austrumkursas augstienē, Saldus novada Lutriņu pagastā, 66,4 m vjl., platība - 28,0 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,3 km, lielākais dziļums - 3,2 m, eitrofs, aizaugums - neliels
- Nūmierņas ezers ezers Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēluma malā, Ludzas novada Salnavas pagasta ziemeļu daļā, 103,9 m vjl., platība — 73,8 ha, garums — 1,6 km, lielākais platums — 0,7 km, vidējais dziļums — 1,5 m, lielākais dziļums — 4 m, ezerdobe ovāla, eitrofs, vidēji aizaudzis, iztek Kūkova; Numernes ezers
- Lubāns Ezers Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā Madonas novada Barkavas un Ošupes pagastā un Rēzeknes novada Gaigalavas un Nagļu pagastā, \~92,5 m vjl., līmenis tiek regulēts, pie maksimālā līmeņa platība - 82 km^2^, garums - līdz 14 km, lielākais platums - 9 km, lielākais dziļums - 2,5 m, eitrofs, stipri aizaudzis; Lubāna ezers; Lubānas ezers.
- Kalnis Ezers Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, uz Balvu novada Rugāju pagasta un Gulbenes novada Litenes un Stradu pagasta robežas, 102,7 m vjl., platība - 120 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 1,2 km, lielākais dziļums - 4,9 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Kalna ezers; Kaļņa ezers.
- Lazdags Ezers Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, uz Rugāju un Stradu pagasta robežas, 99,1 m vjl., platība - 148 ha, garums - 1,5 km, lielākais platums - 1,4 km, vidējais dziļums - 1,4 m, eitrofs; Lazdaga ezers; Lazdogas ezers.
- Lukašu ezers ezers Balvu novada Susāju pagastā, platība - 6,5 ha, garums - \~500 m; Lubaša ezers; Lukači ezers; Lukaža ezers
- Ļūkānu ezers ezers Cēsu novada Zaubes pagastā, platība - 8,2 ha; Lūkanu ezers; Lunānu ezers
- Luknis ezers Cieceres pagastā, platība - 5,9 ha; Luknas ezers; Luknes ezers; Mices ezers; Miču ezers
- Jāņuciema ezers ezers Demenes pagastā, platība — 11,5 ha, garums — \~400 m, lielākais platums — \~150 m, iztek Lucesas labā pieteka Jāņupīte, ietek Kumbule
- Baja ezers ezers Filipīnās ("Laguna de Bay"), Lusonas salā, uz dienvidaustrumiem no Manilas, garums — \~75 km, vidējais dziļums — \~36 m, vairākas salas
- Lustbergas ezers ezers Ilūkstes novada Eglaines pagastā, platība — 19,7 ha; Lustberga ezers
- Lubāniņš Ezers Krāslavas novada Aulejas pagastā, platība - 1,9 ha; Lubančika ezers; Lubančiks.
- Lubāns Ezers Krāslavas novada Skaistas pagastā, platība - 5,2 ha; Lubančiku ezers; Lubāniņš; Lubānu ezers.
- Briģu ezers ezers Latgales augstienē, Ludzas novada Briģu pagastā, 111,3 m vjl., platība — 28 ha, garums — 820 m, platums — 440 m, lielākais dziļums — 2,3 m, eitrofs, stāvošs ezers, aizaugums — \~30%; Skobarnas ezers
- Dziļezers Ezers Latgales augstienē, Ludzas novada Istras pagastā, 145 m vjl., platība - 151 ha, garums - 2,3 km, lielākais platums - 1,2 km, vidējais dziļums - 3,7 m, 3 salas; eitrofs, aizaugums - 20%; Dziļais; Dziļzis; Glubokojes ezers.
- Audzeļu ezers ezers Latgales augstienē, Ludzas novada Istras pagastā, 145 m vjl., platība - 70 ha, garums - 1,3 km, lielākais platums - 0,9 km, vidējais dziļums - 2 m; Ludziles ezers
- Istras ezers ezers Latgales augstienē, Ludzas novada Istras pagastā, 145 m vjl., platība — 155 ha, garums — 2,4 km, lielākais platums — 1,3 km, vidējais dziļums — 3,1 m, 4 salas
- Ilza ezers ezers Latgales augstienē, Ludzas novada Istras pagastā, 147,5 m vjl., platība — 68,6 ha, garums — 2,6 km, lielākais platums — 0,8 km, lielākais dziļums — 2,5 m; Ilzas ezers; Ilzes ezers; Garais ezers
- Leidiukšņa ezers ezers Latgales augstienē, Ludzas novada Pildas pagastā, 155,4 m vjl., platība — 95,5 ha, garums — 1,7 km, lielākais platums — 0,85 km, lielākais dziļums — 8,6 m, eitrofs, aizaugums — \~20%; Līdūkšņas ezers; Līdukšņas ezers; Līdeksnes ezers; Kalašu ezers; Murinovas ezers
- Brodaižas ezers ezers Latgales augstienē, Ludzas novada Pildas pagastā, 180,2 m vjl., platība — 35,0 ha, garums — 1,7 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 7,7 m, eitrofs, aizaugums — \~20%
- Tribuku ezers ezers Latgales augstienē, Ludzas novada Pureņu pagastā, >139 m vjl., platība — 14,7 ha, garums — 0,83 km, lielākais platums — 0,26 km, lielākais dziļums — 2 m; Mazais Kivdalovas ezers; Mazais Kivdaļu ezers; Mazais Kivdulova ezers; Tribuhovas ezers
- Pūdnīku ezers ezers Latgales augstienē, Ludzas novada Pureņu pagastā, 142,6 m vjl., platība — 33,5 ha, garums — 1,8 km, lielākais platums — 0,3 km, vidējais dziļums — 2,8 m, lielākais dziļums — 8,0 m, eitrofs, maz aizaudzis; Podnieku ezers; Podņicas ezers; Pudniku ezers; Pudņicas ezers
- Idzepoles ezers ezers Latgales augstienē, Rēzeknes novada Kaunatas pagastā pie Ludzas novada robežas, 186,2 m vjl., platība — 48,0 ha, garums — 1,55 km, lielākais dziļums — 6,6 m, ļoti līčains, eitrofs, dūņains, aizaugums — 40%; Idzipoles ezers; Idzipoļes ezers
- Opolais Snidzins ezers Latgales augstienē, starppauguru ieplakā, Ludzas novada Ņukšu pagastā, 157 m vjl., platība — 47 ha, garums — 1,55 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums 6,7 m
- Pintu ezers ezers Latgales augstienes austrumu stūrī, Ludzas novada Pasienas pagastā, Grebļa kalna piekājē, 121,6 m vjl., platība — 39,4 ha, garums — 1,3 km, lielākais platums — 0,4 km, lielākais dziļums — 7,4 m, aizaugums — niecīgs
- Plisūns ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Ludzas novada Istras pagastā, 149,8 m vjl., platība - 480 ha, garums - 2,9 km, lielākais platums - 2,5 km, lielākais dziļums - 3,8 m, eitrofs, nedaudz aizaudzis; Plisūna ezers; Plisunas ezers; Plisūnas ezers; Plusina ezers; Plusonas ezers
- Luknas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Višķu pagastā, 100,1 m vjl., platība — 409 ha, garums — 5,3 km, lielākais platums — 1,6 km, lielākais dziļums — 6,1 m, eitrofs, aizaugums — \~10%, caurtek Dubna, ietek Tartaks un Raudiņa; Lukna ezers
- Runtortas ezers ezers Latgales augstienes pazeminājumā, Ludzas novada Cirmas pagastā (pie Isnaudas pagasta un Ludzas pilsētas robežas), 134,1 m vjl., platība — 32,5 ha, garums — 0,9 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 3,8 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Runtorts; Runtortu ezers
- Sološu ezers ezers Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Ludzas novada Lauderu pagastā, 132,3 m vjl., platība — 88,5 ha (kopā ar salām 100,5 ha), garums — 1,6 km, lielākais platums — 0,9 km, vidējais dziļums — 2,7 m, lielākā sala 10 ha, eitrofs, vidēji aizaudzis; Salošu ezers
- Ancovas ezers ezers Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā pie Ludzas novada Pureņu pagasta robežas, platība - 29,2 ha, dziļums - 3-3,5 m, sala 0,4 ha; Nedolta ezers; Rosica ezers; Rosicas ezers; Rosīcas ezers
- Mazais Ludzas ezers ezers Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā uz rietumiem no Lielā Ludzas ezera, Ludzas pilsētas teritorijā, 132,9 m vjl., platība — 36,5 ha, garums — 1,5 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 2,5 m, aizaugums — \~75%
- Križutu ezers ezers Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Ludzas novada Cirmas pagastā, 144,4 m vjl., platība — 67,1 ha, garums — 1,4 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 4,3 m, eitrofs, maz aizaudzis
- Istalsnas ezers ezers Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Ludzas novada Isnaudas pagastā, 137 m vjl., platība — 56,7 ha, garums — 1 km, lielākais platums — 0,8 km, lielākais dziļums — 0,4 m
- Nirzas ezers ezers Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Ludzas novada Nirzas pagastā, 156,2 m vjl., platība — 552 ha, garums — 4,9 km, lielākais platums — 1,5 km, vidējais dziļums — 8,2 m, lielākais dziļums — 21 m, eitrofs, nedaudz aizaudzis; Nirza
- Diunokļa ezers ezers Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Ludzas pilsētas teritorijā, 132,9 m vjl., platība - 82,7 ha, garums 1,6 km, lielākais platums - 1,1 km, lielākais dziļums - 3,7 m, sala 7 ha, eitrofs, aizaugums - \~50%; Dūnākļa ezers; Dunakļu ezers
- Dukanu ezers ezers Latgales augstienes ziemeļu malā Ludzas novada Cirmas pagastā, 134,7 m vjl., platība — 144 ha, garums — 2,0 km, lielākais platums — 1,0 km, vidējais dziļums — 2,4 m, eitrofs, dibenā dūņas, aizaugums — \~25% platības; Saliņu ezers
- Cirma ezers ezers Latgales augstienes ziemeļu malā, 138,4 m vjl., platība — 1261,2 ha, garums — 4,4 km, lielākais platums — 4 km, lielākais dziļums — 8,5 m, atrodas Ludzas novada Cirmas pagastā, pie robežas ar Rēzeknes novadu
- Mazais Vilku ezers ezers Lubānas novada Indrānu pagastā, platība — 1,1 ha; Vilku ezers
- Rimšu ezers ezers Ludzas novada Brigu pagastā, platība - 4,4 ha
- Pauguļu ezers ezers Ludzas novada Cirmas pagastā, platība - 22 ha
- Mazais ezers ezers Ludzas novada Cirmas pagastā, platība — 1,4 ha
- Gomeļmuižas ezers ezers Ludzas novada Cirmas pagastā, platība — 9,2 ha
- Čortovkas ezers ezers Ludzas novada Isnaudas pagastā, platība - 1,8 ha
- Rauzu ezers ezers Ludzas novada Isnaudas pagastā, platība - 10,3 ha
- Oču ezers ezers Ludzas novada Isnaudas pagastā, platība - 17,4 ha, maksimālais dziļums - 13,9 m; Patacena ezers; Patecina ezers; Rudišu ezers
- Aglonkas ezers ezers Ludzas novada Istras pagasta austrumu malā, platība - 28 ha; Pricenovas ezers, Pricimovas ezers, Pričimovas ezers
- Koteļoks Ezers Ludzas novada Istras pagastā, platība - 1,7 ha; Kaķeloks; Kotalaka ezers; Kotoloka ezers.
- Dolgoje Ezers Ludzas novada Istras pagastā, platība - 11,3 ha; Dolgojes ezers.
- Kovšezers Ezers Ludzas novada Istras pagastā, platība - 19,7 ha; Kaušezers; Kovša ezers; Kovšu ezers; Šaurais ezers.
- Pečkas ezers ezers Ludzas novada Istras pagastā, platība - 2,2 ha
- Volčaks Ezers Ludzas novada Istras pagastā, platība - 2,9 ha; Volčaku ezers.
- Ubuļu ezers ezers Ludzas novada Istras pagastā, platība - 20 ha, dziļums - līdz 9 m
- Peiteļa ezers ezers Ludzas novada Līdumnieku pagastā (~40% platības) un Krievijā (~60%), 107,6 m vjl., platība - 347 ha, garums - 2,5 km, lielākais platums - 2,0 km, lielākais dziļums - 2,2 m, aizaugums - niecīgs; Pītelis; Piteļa ezers
- Ļebedinca ezers ezers Ludzas novada Līdumnieku pagastā, platība - 7,1 ha
- Kušnera ezers ezers Ludzas novada Nirzas pagastā, platība - <1 ha
- Sporņa ezers ezers Ludzas novada Nirzas pagastā, platība - 25,8 ha, dziļums - līdz 3,1 m; Spārna ezers; Sporna ezers; Strīdus ezers
- Vorslovu ezers ezers Ludzas novada Nirzas pagastā, platība - 7,8 ha; Varslavas ezers; Vārslavas ezers; Varslovas ezers
- Trataru ezers ezers Ludzas novada Nirzas pagastā, platība — <1 ha
- Zeiļu ezers ezers Ludzas novada Ņukšu pagastā 134,7 m vjl., platība – 44,8 ha, garums – 1,8 km, lielākais platums – 0,6 km, lielākais dziļums – 1,6 m, eitrofs, stipri aizaudzis
- Mazais Kurmas ezers ezers Ludzas novada Ņukšu pagastā, 143,5 m vjl., platība - 59,8 ha, garums - 1,7 km, platums - 0,6 km, lielākais dziļums - 9,4 m
- Glušņaks Ezers Ludzas novada Ņukšu pagastā, platība - <1 ha; Ezernieku ezers.
- Ludovkas ezers ezers Ludzas novada Ņukšu pagastā, platība - 1,1 ha
- Veseru ezers ezers Ludzas novada Ņukšu pagastā, platība - 1,3 ha
- Antoslavas ezers ezers Ludzas novada Ņukšu pagastā, platība - 10 ha; Antaslovas ezers; Stolānu ezers
- Asareits ezers Ludzas novada Ņukšu pagastā, platība - 3,2 ha; Asarīšu ezers; Asarītis
- Goveiku ezers ezers Ludzas novada Ņukšu pagastā, platība - 6,5 ha
- Lielais Zurzu ezers ezers Ludzas novada Ņukšu pagastā, platība - 77,2 ha, garums - 1,8 km, lielākais platums - 0,8 km, vidējais dziļums - 5,0 m, lielākais dziļums - 16,9 m, 2 salas (1,3 un 0,1 ha)
- Lielais Peisaiņs ezers Ludzas novada Ņukšu pagastā, Sniedziņu ezeru grupā, platība - 5,3 ha, garums - \~0,4 km, lielākais platums - 0,2 km, Lielais Peisaku ezers; Peisaku ezers
- Mazais Peisaiņs ezers Ludzas novada Ņukšu pagastā, Sniedziņu ezeru grupā, platība — 1,4 ha, garums — \~200 m, lielākais platums — \~100 m
- Bečeru ezers ezers Ludzas novada Ņukšu pagastā, Sniedziņu ezeru grupā, platība — 10,7 ha, garums — \~0,6 km, lielākais platums — 0,5 km; Bočaru ezers; Bočeru ezers
- Sleinovas ezers ezers Ludzas novada Ņukšu pagastā, Sniedziņu ezeru grupā, platība — 25,4 ha, garums — \~1,2 km, lielākais platums — 0,5 km; Sleinavu ezers; Sleinova ezers; Sleiņevas ezers
- Kancieris Ezers Ludzas novada Pasienes pagastā, platība - <1 ha
- Ļauziņas ezers ezers Ludzas novada Pasienes pagastā, platība - 7,2 ha
- Lielais Kurmas ezers ezers Ludzas novada Pildas pagastā, 143,9 m vjl., platība - 83,8 ha, garums - 2,1 km, platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 6,4 m
- Porkaļu ezers ezers Ludzas novada Pildas pagastā, 157 m vjl., platība — 48,5 ha, garums — 1,8 km, lielākais platums — 0,4 km, vidējais dziļums — 3,5 m
- Meirānu ezers ezers Ludzas novada Pildas pagastā, platība - <1 ha
- Okuņovka Ezers Ludzas novada Pildas pagastā, platība - 1,9 ha; Okunevkas ezers; Okuņevkas ezers; Rokuņoka ezers.
- Pūdānu ezers ezers Ludzas novada Pildas pagastā, platība - 3,1 ha; Pudiņu ezers
- Garais Snidzins ezers Ludzas novada Pildas pagastā, platība - 36 ha, garums - 2 km, lielākais platums - 0,3 km., lielākais dziļums - 5,1 m; Lejassniedziņu ezers; Lejassnīdzinu ezers; Garais Sniedziņu ezers; Snidzēnu-Dolgoje ezers; Snīdzinu ezers; Snīdzeņu ezers
- Nirinka Ezers Ludzas novada Pildas pagastā, platība - 5,3 ha
- Plataču ezers ezers Ludzas novada Pildas pagastā, platība — 1 ha
- Lielais Filantmuižas ezers ezers Ludzas novada Pildas pagastā, platība — 12,8 ha; Lielais Filandmuižas ezers; Filandu ezers
- Rancānu ezers ezers Ludzas novada Pildas pagastā, platība — 13,1 ha, dziļumas — lidz 2,8 m; Uškačovas ezers
- Nirinu ezers ezers Ludzas novada Pildas pagastā, platība — 3,2 ha; Neriņu ezers; Nirinku ezers; Niriņš; Niriņu ezers
- Rudņas ezers ezers Ludzas novada Pildas pagastā, platība — 3,5 ha; Rudnes ezers
- Mazais Filantmuižas ezers ezers Ludzas novada Pildas pagastā, platība — 4,2 ha
- Ostrova ezers ezers Ludzas novada Pildas pagastā, platība — 9,9 ha
- Rovinkas ezers ezers Ludzas novada Pildas pagastā, Sniedziņu ezeru grupā, garums - \~400 m, lielākais platums - \~200 m
- Vorcu ezers ezers Ludzas novada Pildas pagastā, Sniedziņu ezeru grupā, platība - 24,4 ha, garums - \~1 km, lielākais platums - 0,4 km; Orca ezers; Vorca ezers
- Rogaižas ezers ezers Ludzas novada Pildas pagastā, Sniedziņu ezeru grupā, platība — 58 ha, V veidīgs, garums — 1,2 km abos virzienos, lielākais platums — 0,8 km, lielākais dziļums — 7,5 m; Rogaižu ezers
- Vorkaļu ezers ezers Ludzas novada Pildas un Ņukšu pagastā, Sniedziņu ezeru grupā, platība - 8,8 ha, garums - \~0,6 km, lielākais platums - 0,3 km; Verakļu ezers; Vorakļu ezers; Vorekļu ezers
- Kivdolovas ezers ezers Ludzas novada Pureņu pagastā, platība - 40,7 ha; Lielais Kivdalovas ezers; Lielais Kivdalu ezers; Kivdulova ezers; Pracepoles ezers; Procepoles ezers
- Bižas ezers ezers Ludzas novada Rundēnu pagastā, 171,7 m vjl., platība — 168,9 ha; garums — 3 km, lielākais platums — 0,9 km, vidējais dziļums — 6,9 m, lielākais dziļums — 22 m, 5 salas; Bišu ezers
- Kruma ezers ezers Ludzas novada Rundēnu pagastā, platība - 1,1 ha
- Jačmeņu ezers ezers Ludzas novada Rundēnu pagastā, platība - 1,1 ha; Miezaiņu ezers
- Zubru ezers ezers Ludzas novada Rundēnu pagastā, platība - 1,3 ha; Šaševskas ezers; Zubrovas ezers; Zubovas ezers
- Plicumovas ezers ezers Ludzas novada Rundēnu pagastā, platība - 2,9 ha; Punculovas ezers; Puncuļu ezers
- Dunajas ezers ezers Ludzas novada Rundēnu pagastā, platība - 4,4 ha
- Varzovas ezers ezers Ludzas novada Rundēnu pagastā, platība - 5,7 ha; Klumstovas ezers; Varzavas-Klumstova ezers
- Labāržu ezers ezers Ludzas novada Rundēnu pagastā, platība - 9,8 ha
- Testečkova ezers ezers Ludzas novada Rundēnu pagastā, platība — 11,8 ha
- Bezļesjes ezers ezers Ludzas novada Rundēnu pagastā, platība — 17 ha
- Bļižņevas ezers ezers Ludzas novada Rundēnu pagastā, platība — 3,2 ha
- Rudzīšu ezers ezers Ludzas novada Rundēnu pagastā, platība — 3,8 ha
- Luknica ezers ezers Luknājs Andzeļu pagastā
- Lubūzis ezers Raunas pagastā, platība - 14,2 ha; Lubūža ezers; Lubužu ezers; Lubūžu ezers
- Bižas ezers ezers Rēzeknes novada Griškānu pagastā pie Ludzas novada robežas, 142,2 m vjl., platība — 140 ha; garums — 2,65 km, lielākais platums — 1,1 km, vidējais dziļums — 2,5 m, lielākais dziļums — 3,6 m, dienvidrietumos šaurs, līdz 3,2 m dziļš līcis, no kura regulēta noteka uz Rēzeknes upi, piekraste zema, apkārtnē zemais purvs, kūdrājs; Beizagola ezers; Bižu ezers
- Lubāniņš Ezers Rēzeknes novada Maltas pagastā, platība - 1,1 ha; Lubaniņa ezers; Lubāniņas ezers.
- Aprūbs Ezers Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta austrumos pie robežas ar Ludzas rajona Ņukšu pagastu, platība 1,7 ha
- Šostu ezers ezers Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā pie Ludzas novada Ņukšu pagasta robežas, platība - 17,2 ha, dziļums - līdz 12,5 m, garums — \~0,75 km, lielākais platums — \~0,5 km; Petrovskas ezers
- Lukstenītis Ezers Rēzeknes novada Vērēmu pagastā, Platība <1 ha; Lukstiņu ezers.
- Kirjaņiška Ezers Skrudalienas paugurainē, Salienas pagastā, netālu no Baltkrievijas robežas, 155,2 m vjl., platība - 38,5 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,6 km, lielākais dziļums - 1,1 m, sala 1,9 ha, eitrofs ar noslieci uz distrofismu; Kirjanišķu ezers; Kirjanišku ezers; Kurjanišķu ezers; Ķirlānišķu ezers; Luknas ezers.
- Luksta ezers ezers Trapenes pagastā, platība - 10,9 ha; Lukstu ezers; Luksts; Šaku ezers
- Leišu ezers ezers Valkas novada Valkas pagasta dienvidu daļā, viens no Taču ezeriem, 49 m vjl., platība — 10,9 ha, garums — 800 m, lielākais platums — 150 m, lielākais dziļums — 14 m; Lapšu ezers; Lepšu ezers; Lubušs; Lubušu ezers
- Luknu ezers ezers Ventspils novada Ances pagastā, platība - 4,8 ha; Luknas ezers; Lūkinezers; Lukiņezers; Lukņu ezers
- Laišķenu ezers ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Ērgļu pagastā, 180,6 m vjl., platība - 18,5 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 350 m, lielākais dziļums - 3,0 m, ultraeitrofs, dūņains, aizaugums - 60%; Lumeņu ezers
- Bangveulu ezers Zambijā, Luapulas augšteces apvidū, 1067 m vjl., krasta kontūras sezonāli mainās, platība - 4000-15000 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 5 m, krasti purvaini, apauguši ar papirusiem, sastopami nīlzirgi
- Rajevkas ezers ezers Zilupes līdzenumā, Kreiču purvā, Ludzas novada Blontu pagastā, 107,4 m vjl., platība - 42,9 ha, garums - 0,9 km, lielākais platums - \~0,8 km, lielākais dziļums - 3,3 m, distrofs, maz aizaudzis; Ņīvu ezers
- Sniedziņu ezeri ezeru grupa Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Pildas augšteces baseinā, Ilžas un Kivdolicas ūdensšķirtnē, gk. Ludzas novada Pildas un Ņukšu pagastā, centrālo grupu veido Porkaļu, Augšsniedziņu un Lejassniedziņu ezers, netālu ir Rogaižas, Voicu, Sleinovas, Vorkaļu, Bečeru un Šostu ezers, kā arī Lielais un Mazais Peisānu ezers un Dziļūts
- Zurzu ezeri ezeru pāris Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Ludzas novada Ņukšu pagastā, pie Isnaudas pagasta robežas, 138,8 m vjl., atrodas vienā grupā ar Pildas ezeru, eitrofi, aizaugums — neliels
- Felicianovas griezums Felicianovas starpleduslaikmeta nogulumu stratotipiskais griezums Ludzas novada Felicianovas urbumos, kur pilnā apjomā pārstāvēti starpleduslaikmeta sākuma un vidusposma nogulumi.
- Filut-Muyža Filanda muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Pildas pagastā.
- Lusona Filipīnu arhipelāga lielākā sala (sp. val. "Luzon"), atrodas Klusā okeāna rietumos, starp Filipīnu un Dienvidķīnas jūru, platība - 105600 kvadrātkilometru, augstākā virsotne - 2934 m
- Manila Filipīnu galvaspilsēta (filipīniešu val. "Maynila"), atrodas Lusonas salas dienvidrietumos, Dienvidķīnas jūras Manilas līča krastā, 10,7 mlj iedzīvotāju.
- orleānisti Francijā Orleānas jeb Lui Filipa nama atbalstītāji.
- Francija Francijas Republika - valsts Rietumeiropā (franču valodā "France"), galvaspilsēta - Parīze, iedalās 22 reģionos (bez aizjūras valdījumiem), platība - 543965 kvadrātkilometri, 62150000 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Beļģiju, Luksemburgu, Vāciju, Šveici, Itāliju, Andoru un Spāniju, kā arī ar Vidusjūru un Atlantijas okeānu.
- Gajewo Gajevas muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Pildas pagastā.
- kenaba Gallu cilts starp Sēnu un Luari, pašā Gallijas centrā, kur ik gadus notika druīdu sapulces; karnūti.
- karnūti Gallu cilts starp Sēnu un Luari, pašā Gallijas centrā, kur ik gadus notika druīdu sapulces.
- cincendorfieši Grāfa Ludvika Nikolaja fon Cincendorfa (1700.-1760. g.) dibinātās Hernhūtes brāļu draudzes un tai sekojošās kustības dalībnieki.
- Hespers grieķu mitoloģijā - visskaistākās zvaigznes - Vakara zvaigznes dievs; romiešu mitoloģijā to dēvēja par Luciferu
- Rundēnu velna dobe ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Ludzas novada Rundēnu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 3,7 ha, ir lielākais paugurs virsotnēs iedobtu pauguru vidū, relatīvais augstums - 8-15 m
- Lūrmaņu atsegumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Rojas abos krastos Talsu novada Lubes pagastā pie "Lūrmaņiem", valsts aizsardzībā kopš 1957. g., aizsargājamā platība - 7,7 ha, \~400 m garas un 5-6 m augstas klintis, kurās ir nelielas niša, iztek avoti
- luzitāņi Ibēru cilts, dzīvoju Pireneju pussalas DR (tagadējās Portugāles lielākā daļa), ko 61. g. p. m. ē. pakļāva romieši un ap 15. g. p. m. ē. šajā teritorijā tika izveidota Romas province Luzitānija.
- Červonkas strauts Ičas labā krasta pieteka Ludzas novada Mežvidu pagastā, augštece Rēzeknes novada Bērzgales pagastā, garums — 7 km
- Lakšinīku strauts Ičas labā krasta pieteka Ludzas novada Mežvidu pagastā, garums — 7 km
- Desas strauts Ičas labā krasta pieteka Ludzas novada Mežvidu pagastā, izteka un augštece Rēzeknes novada Bērzgales pagastā, garums - 10 km
- Salas-Ruskulovas strauts Ičas labā krasta pieteka Ludzas novada Salnavas pagastā, garums - 19 km, kritums - 6 m
- franču valoda ide valodu saimes romāņu valodu grupas valoda; oficiālā valoda Francijā, Monako, Beļģijā (līdzās flāmu valodai), Šveicē (līdzās vācu un itāļu valodām), Kanādā (līdzās angļu valodai), Luksemburgā (līdzās vācu valodai), lieto (arī kā oficiālo valodu) vairākās Āfrikas, Āzijas valstīs un citur, rakstības pamatā latīņu alfabēts
- Suļka Īdeņas kanāla kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Nagļu pagastā, lejtecē arī Madonas novada Barkavas pagasta robežupe, izteka Dekšāres pagastā, garums - 7 km, kritums - 4 m, pirms kanāla izbūves ietecēja Lubānā; Sulija; Sulka.
- Ķirmeskalns Iegarens paugurs Austrumkursas augstienē, Saldus-Lutriņu paugurgrēdas vidusdaļā, Saldus novadā, 3 km uz ziemeļaustrumiem no Lutriņiem, absolūtais augstums - 138 m vjl., relatīvais augstums - 10 m
- Lubāna hidrotehniskā sistēma ierīkota Lubānas ezera un tam piegulošo zemju ūdens režīma regulēšanai, aptver \~1000 kvadrātkilometru lielu Lubāna līdzenuma daļu
- Kukarenkas strauts ietek Leidiukšņa ezera dienvidu galā, Ludzas novadā, gandrīz visā garumā ir Pildas un Nirzas pagasta robežupe
- Balvu novads ietver Balvu un Viļakas pilsētu, Baltinavas, Balvu, Bērzkalnes, Bērzpils, Briežuciema, Krišjāņu, Kubuļu, Kupravas, Lazdukalna, Lazdulejas, Medņevas, Rugāju, Susāju, Šķilbēnu, Tilžas, Vectilžas, Vecumu, Vīksnas un Žīguru pagastu, robežojas ar Ludzas, Rēzeknes, Madonas, Gulbenes un Alūksnes novadu, kā arī ar Krieviju
- Madonas rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Madonas un Lubānas pilsētu, Cesvaines, Ērgļu un Varakļānu pilsētciematu, Aronas, Barkavas, Bērzaunes, Dzelzavas, Indrānu, Jumurdas, Kalsnavas, Lazdonas, Liezēres, Ļaudonas, Mārcienas, Murmastienes, Ošupes, Pamatu, Praulienas, Sarkaņu, Sausnējas, Varakļānu un Vestienas ciemu
- matungulani Ifugao (Lusonas sala, Filipīnas) mitoloģijā - 168 galveno, visās četrās pasaulēs mītošo dievību grupa, šīs tautas galvenais kulta objekts.
- Ludzas igauņi igauņu grupa (“Lutsi maarahvas, lutsi”), kas dzīvoja Latgalē, Ludzas apkārtnē, runāja īpatnējā dienvidigauņu dialektā, ieceļojuši XVIII gs. sākumā, no Veravas apriņķa dienvidaustrumu daļas
- Porkaļu upīte Ilžas kreisā krasta pieteka Ludzas novada Pildas pagastā, iztek no Porkaļu ezera.
- Ļadinas strauts Istalsnas augštece Ludzas novadā.
- Torževinka Istras ezera pieteka Ludzas novada Istras pagastā.
- Lauderu strauts Istras kreisā krasta pieteka Ludzas novada Lauderu pagastā, iztek no Lauderu ezera, garums — 6 km
- Istra Istras muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Istras pagastā.
- Ariosto Itāļu dzejnieks ("Ariosto Ludoviko", 1474.-1533. g), ievērojamākais darbs - poēma "Saniknotais Orlando".
- Jaunzilupe Iztaisnotais Zilupes posms Ludzas novada Brigu pagastā un Zilupes pilsētā.
- Indrānu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Lubānas pagasta teritorijā un pievienota daļa no bijušā Meirānu pagasta, bet daļa no bijušā Lubānas pagasta pievienota tagadējam Madonas novada Ošupes pagastam
- Madonas novads izveidots 2009. g., ietvēra Madonas pilsētu, Aronas, Barkavas, Bērzaunes, Dzelzavas, Kalsnavas, Lazdonas, Liezēres, Ļaudonas, Mārcienas, Mētrienas, Ošupes, Praulienas, Sarkaņu un Vestienas pagastu, 2021. g. pievienots Cesvaines, Ērgļu, Indrānu, Jumurdas un Sausnējas pagasts kā arī Cesvaines un Lubānas pilsēta, robežojas ar Gulbenes, Balvu, Rēzeknes, Varakļānu, Jēkabpils, Aizkraukles, Ogres un Cēsu novadu
- Rēzeknes novads izveidots 2009. g., ietverot Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dricānu, Feimaņu, Gaigalavas, Griškānu, Ilzeskalna, Kantinieku, Kaunatas, Lendžu, Lūznavas, Mākoņkalna, Maltas, Nagļu, Naurtēnu, Ozolaines, Ozolmuižas, Pušas, Rikavas, Sakstagala, Silmalas, Stoļerovas, Stružānu un Vērēmu pagastu, 2021. g. pievienots Dekšāres, Sokolku un Viļānu pagasts, robežojas ar Balvu, Ludzas, Krāslavas, Preiļu, Varakļānu un Madonas novadu
- Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Lutriņu pagastā.
- Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Valkas apriņķa Lugažu pagastā.
- Ačafalajas līcis jūras līcis Ačafalajas grīvā (_Atchafalaya Bay_), ASV Luiziānas štatā, Meksikas līča ziemeļos
- Albaja līcis jūras līcis Filipīnās (_Albay Gulf_), Filipīnu jūras rietumos, Lusonas salas dienvidaustrumu atzara austrumu piekrastē
- Baleras līcis jūras līcis Filipīnās, Lusonas salas austrumu piekrastē
- Babujanas šaurums jūras šaurums Filipīnās (_Babuyan Channel_), starp Lusonas salu dienvidos un Babujanas salām ziemeļos, savieno Dienvidķīnas un Filipīnu jūru
- Vecmalta Kādreizējā Maltas gultne lejpus Maltas-Rēzeknes kanāla, senāk ietecēja Lubānā, tagad lielākā daļa ir Īdeņu kanāla posms.
- Berghof Kalna muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Lutriņu pagastā.
- Banahau kalna virsotne Filipīnās, Lusonas salas dienvidu daļā, uz Lagunas un Kesonas provinces robežas, augstums - 2158 m
- Mučingas kalni kalni Austruāfrikā ("Muchinga Mountains"), Zambijas ziemeļaustrumos, stiepjas dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā \~400 km, augstums - līdz 1908 m, Čambeši un Luangvas ūdensšķirtne
- Reinas Šīferkalni kalni Reinas vidusteces krastos (vācu val. “Rheinisches Schiefergebirge”), Vācijā, daļēji Beļģijā, Luksemburgā un Francijā, garums — \~440 km, lielākais augstums — 880 m
- Avaluāra kalns kalns Francijā (_Avaloirs, Mont des_), Luāras reģiona Majennas departamenta ziemeļos
- Sūnupļavas kalns kalns Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Ludzas novada Rundēnu pagastā, paugura garums — 1 km, platums — līdz 0,5 km, absolūtais augstums — 216 m vjl., relatīvais augstums — 30 m
- Noraugu kalns kalns Latgales augstienes ziemeļaustrumu daļā, Ludzas novada Pušmucovas pagastā, ir 1,5 km garš un 0,7 km plats valnis, kas veido augstienes malu, absolūtais augstums - 179,7 m, relatīvais augstums virs austrumos esošā Zilupes līdzenuma - 48 m, nogāzes daudzviet stāvas, saposmotas sengravām
- Donecas skrausts kalnu grēda Austrumeiropas līdzenuma dienvidu daļā, Krievijas Rostovas apgabalā un Ukrainas Luhanskas, Doneckas un Harkivas apgabalā, garums – 370 km, platums – no 50 km austrumos līdz 120 km rietumos, augstums – līdz 367 m
- Kamparu Kamparu grāvis - Rojas labā krasta pieteka Talsu novada Lubes pagastā, iztek no Nojnieku ezera.
- Kaziņu Kaziņu ezers - atrodas Ludzas novada Rundēnu pagastā, platība - 4,3 ha; Kazeinu ezers; Kazēnu ezers; Kaziņa ezers; Kazuru ezers.
- Kivdolova Kivdolovas ezers - atrodas Latgales augstienē, Ludzas novada Pureņu pagastā, >139 m vjl., platība - 40,7 ha, garums - 1,06 km, lielākais platums - 0,54 km, lielākais dziļums - 6,5 m, eitrofs, aizaugums neliels; Lielais Kivdalovas ezers; Kivdulova ezers; Pracepoles ezers; Procepoles ezrs.
- Klānu Klānu purvs - zemais purvs Madonas novadā, Lubāna ziemeļu galā, platība - 2597 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums - 1,4 m
- Klešniku Klešniku purvs - dabas liegums Mudavas (Veļikajas) zemienes Zilupes līdzenumā, Ludzas novada Līdumnieku pagastā, platība - 1987 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizņem Kļešņiku (Zabolotjes) purva lielāko daļu, tajā iekļauti arī 120 ha no Peiteļa ezera, ligzdo daudzas putnu sugas.
- Kļiši Kliši - apdzīvota vieta Ludzas novada Brigu pagastā.
- lankšķēt KLunkšķēt.
- Samaras jūra Klusā okeāna starpsalu jūra ("Samar Sea") Filipīnu arhipelāgā, starp Samaru, Leiti, Masbati un Lusonu, dziļums — līdz 245 m, krasti līčaini, daudz salu.
- Kļešņiku Kļešņiku purvs - atrodas Ludzas novada Līdumnieku pagastā, platība - 2197 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 7,8 m; Zabolotjes purvs.
- Ludumka Kokavas kreisā krasta pieteka Balvu novada Medņevas un Vecumuā un Krievijā, garums - 25 km (Latvijā 14 km, Latvijas un Krievijas robežupe 7 km), kritums - 28 m (Latvijā 22 m); Lodumka; Ļudonka; Krievijā - Ludonka.
- Koniecpol Konecpoles muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Istras pagastā.
- Serbu Republika konfederatīva vienība Bosnijas un Hercegovinas sastāvā, administratīvais centrs - Baņa Luka, platība - 24526 kvadrātkilometri, 1439670 iedzīvotāju (2007. g.)
- Lualaba Kongo augšteces (no iztekas līdz Bojonas (Stenlija) ūdenskritumam Kongo Demokrātiskajā Republikā) nosaukums (fr. val. "Lualaba"), sākas Šabas plato - 1435 m vjl., garums - \~2100 km
- Lubgani Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Lubgaņi" nosaukums latgaliski.
- Luni Krāslavas novada Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Luņi" nosaukums latgaliski.
- lupandieši Krāslavas novada Piedrujas pagasta apdzīvotās vietas "Lupandi" iedzīvotāji.
- Ļudviki Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Ludviki" nosaukuma variants.
- Ļudvikova Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Ludviki" nosaukuma variants.
- Luni Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Luņi" nosaukums latgaliski.
- Ļudvikova Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Ludvikova" bijušais nosaukums.
- Krieķupīte Krimeldes kreisā krasta pieteka Saldus novada Lutriņu pagastā, garums - 7 km; Krieķu strauts.
- Lašupīte Krimeldes kreisā krasta pieteka Saldus novada Saldus un Lutriņu pagastā, garums - 8 km
- kritušais eņģelis Kristietības mitoloģijā Lucifers (latīņu _Lucifer_), Dieva pretinieks - eņģelis, kurš lepnības dēļ sadumpojies pret Dievu un kopā ar citiem eņģeļiem, kas viņu atbalstīja, tika padzīts no debesīm.
- Krīvu Gorbuni Krīvu Gorbuni - apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
- Križuta Križuti, apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Cirmas pagastā.
- mēnesene Krustziežu dzimtas ģints ("Lunaria"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar stāvu stublāju un nezarotiem matiņiem, 3 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- Kuldīga Kuldīgas apriņķis - pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Cieceres, Gaiķu, Ivandes, Kabiles, Kuldīgas, Kurmāles, Kursīšu, Lutriņu, Padures, Pampāļu, Planicas, Raņķu, Rendas, Saldus, Sātiņu, Skrundas, Snēpeles, Turlavas, Vārmes un Zvārdes pagastu, robežojās ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Jelgavas, Liepājas un Aizputes apriņķi.
- Ozolu svētkalns kulta vieta Talsu novada Ārlavas pagastā, Lubezera dienvidrietumu krastā, apaļš (diametrs — 30 m), \~15 m augsts paugurs ar terasi ziemeļaustrumu nogāzē, blakus ir 4 mazāki uzkalni, izmantošanas laiks nav zināms
- Kurjanowo Kurjanovas (Kurjanavas) muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Ciblas pagastā.
- lukševieši Ķepovas pagasta apdzīvotās vietas "Lukševa" iedzīvotāji.
- Kirmhof Ķermes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Lutriņu pagastā.
- lutēcijs Ķīmiskais elements - lantanoīdu grupas metāls, periodiskās sistēmas 71. elements, Lu, atommasa - 174,97, zināmi 12 izotopi, no kuriem 1 ir stabils.
- Jeršovka Ķīšukalns - pilskalns Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā.
- Labaržu ezers Labāržu ezers; ezers Ludzas novada Rundēnu pagastā, platība — 9,8 ha
- Baja lagūna lagūna Filipīnās, Lusonas salas dienvidu daļā, dienvidaustrumos no Manilas
- Ļajgoly Laigalavas muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Nautrēnu pagastā.
- reģente Laikmets Francijas kultūrā 18. gs. sākumā, kad Orleānas Filips bija nepilngadīgā Luija XV reģents, pārejas laiks no baroka uz rokoko.
- Landokrona Landskoronas muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Rundēnu pagastā.
- retzemju metāli lantāna grupas metāli no lantāna La līdz lutēcijam Lu, kuri Zemes garozā atrodas nelielos daudzumos; izmanto par leģējošiem elementiem sakausējumos
- Cesvaine latgaļu apdzīvots novads 13. gadsimtā, kurā ietilpa tagadējā Madonas rajona austrumu daļa (Dzelzavas, Lubānas, Meirānu, Barkavas apkaime) ar centru Cesvaines pilskalnā
- Ābelene Latgaļu apdzīvots novads 13. gs., atradās tagadējā Balvu novada Baltinavas pagastā un Ludzas novada Salnavas pagastā, domājams, ka tā centrs bija Obeļovas pilskalnā pie Obeļovas ezera; 1224. g. novads nonāca bīskapa varā, vēstures dokumentos minēts vēl 1416. g.
- Latvijas rajoni Latvijas teritoriju 1990.-2009. g. iedalīja 26 rajonos: Aizkraukles, Alūksnes, Balvu, Bauskas, Cēsu, Daugavpils, Dobeles, Gulbenes, Jēkabpils, Jelgavas, Krāslavas, Kuldīgas, Liepājas, Limbažu, Ludzas, Madonas, Ogres, Preiļu, Rīgas, Rēzeknes, Saldus, Talsu, Tukuma, Valkas, Valmieras, Ventspils.
- Sventāja Latvijas un Lietuvas robežupe Dunikas un Rucavas pagastā, izteka un ieteka Baltijas jūrā atrodas Lietuvā, garums - 73 km (no tiem 34 km ir robežupe, 17 km augšteces un 22 km lejteces Lietuvā), kritums - 50 m, par robežupi kļūst pie satekas ar Lukni, ietek Baltijas jūrā pie Palangas; Robežupe; Sventaja; Sventoja; Lietuvā saucas Šventoja.
- Luzula subpilosa lauka zemzālītes "Luzula campestris" nosaukuma sinonīms
- Līdeksna Leidiukšņa, upe Ludzas novadā.
- Līdeksne Leidiukšņa, upe Ludzas novadā.
- Leišu Leišu ezers - atrodas Valkas novada Valkas pagastā, viens no Taču ezeriem, platība - 10,9 ha; Lapšu ezers; Lepšu ezers; Lubušs; Lubušu ezers.
- Jabloko Liberaldemokrātiskas ievirzes Krievijas politiskā partija, izveidota 1993. gadā kā Javlinska, Boldireva un Lukina vēlēšanu bloks, 1998. gadā pārveidota par partiju.
- Lieben Lībes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Lubezeres pagastā.
- Luedern Līderes muiža, kas atradās Madonas apriņķa Lubejas pagastā.
- Aklantikē lidosta lidosta Francijā (_Atlantique_), Atlantijas Luāras departamentā, dienvidrietumos no Nantes pilsētas
- Aizpūre Līdumnieki - apdzīvota vieta (vidējciems), Ludzas novada Līdumnieku pagasta administratīvais centrs.
- Lihben Lieben, Lībes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Lubezeres pagastā.
- Mandauga Liedes kreisā krasta pieteka Gulbenes un Lubānas novadā, garums - 17 km, kritums - 11 m; Mandaugas; Mandaugu grāvis; Mindaugas strauts.
- Kiuriņš Lielais Kiuriņš - ezers Austrumlatvijas zemienes Lubānas līdzenumā, Salas purvā, Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, platība - 65,8 ha, garums - 1 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums 3,1 m, 2 salas; Kiuriņa ezers; Lielais Kūriņa ezers; Lielkiuriņu ezers.
- Ludzas lielais ezers Lielais Ludzas ezers Zvirgzdenes pagastā.
- Ludzas ezeri Lielais un Mazais Ludzas ezeri.
- Amadeus lielākā datorizētā tūrisma informācijas un rezervēšanas sistēma Eiropā, ko 1987. gadā izveidoja Eiropas lidsabiedrības "SAS", "Lufthansa", "Air France" un "Iberia", tā ir savienota ar Ziemeļamerikas rezervēšanas sistēmām "Worldspan" un "Sistem One", kā arī ar Āzijas sistēmu "Abacus", nodrošina pieeju: lidsabiedrību lidojumiem, sēdvietu piedāvājumam, biļešu izsniegšanai, viesnīcu numuru rezervēšanai, automobiļu nomai vairākās pasaules valstīs
- Karnaka Lielākais Senās Ēģiptes tempļu komplekss ("El Karnak"), seno Tēbu teritorijā, \~2 km uz ziemeļiem no tagadējās Luksoras, Ēģiptes Jaunās valsts galvenā svētnīca.
- Limnaha Limerika - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā (_Luimneach_).
- Lleu Lleu Llavs Gifss - "mirdzošais ar prasmīgo roku", dievišķas izcelsmes karotājs un burvis velsiešu mitoloģijā, iespējams, saistīts ar seno ķeltu dievu Lugusu un īru varoni Lugu.
- Lva Lua - upe Kongo Demokrātiskās Republikas ziemeļos.
- Lojaltī salas Luajotē salu nosaukuma tulkojuma variants no angļu valodas ("Loyalty Islands").
- Aljē Luāras kreisā krasta pieteka Francijā, garums - 410 km, sākas Sevēnu rietumos 1432 m vjl.
- skriba Luba jumta segšanai.
- skalgals Luba, jumtu jumjamā skaida.
- šindala Luba.
- Īdeņas kanāls Lubāna hidrotehniskās sistēmas daļa Madonas un Rēzeknes novadā, garums - 11 km, izrakts 1964.-1967. g. gar Lubāna ezera dienvidu un dienvidaustrumu malu līdztekus ezera krasta dambim, lai novadītu ūdeņus uz Meirānu kanālu.
- Meirānu kanāls Lubāna hidrotehniskās sistēmas daļa, Madonas novada Barkavas un Ošupes pagastā, novada Aiviekstē vairāku senāk Lubāna ezerā ietecējušu upju ūdeņus, dziļums — >9 m, platums — >50 m. garums — 25 km, kritums — 2,5 m
- 4. klimatiskais rajons Lubāna zemiene un Latgales augstiene - viskontinentālākais un siltākais rajons.
- Lubahn Lubāna.
- Lubančiks Lubānas ielas rajons Rīgā.
- Lubahn Lubānas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Lubānas pagastā.
- ozolājieši Lubānas novada Indrānu pagasta apdzīvotās vietas "Ozolāji" iedzīvotāji.
- ozolieši Lubānas novada Indrānu pagasta apdzīvotās vietas "Ozoli" iedzīvotāji.
- roznieki Lubānas novada Indrānu pagasta apdzīvotās vietas "Roznieki" iedzīvotāji.
- lubānieši Lubānas pilsētas iedzīvotāji.
- Lapsu kalns Lubānes pilskalns Dagdā.
- Priežu kalns Lubānes pilskalns Dagdā.
- Lubančiks Lubāniņš, ezers Aulejas pagastā.
- Lubančika ezers Lubāniņš, ezers Aulejas pagastā.
- Lubaniņa ezers Lubāniņš, ezers Maltas pagastā.
- Lubāniņas ezers Lubāniņš, ezers Maltas pagastā.
- Mačulkas I ezers Lubānītis, ezers Šķaunes pagastā.
- Lubāniņš Lubāns, ezers Skaistas pagastā.
- Lubančiku ezers Lubāns, ezers Skaistas pagastā.
- Lubānu ezers Lubāns, ezers Skaistas pagastā.
- Lubānas ezers Lubāns.
- Lubey Lubeja.
- Ļaudonīte Lubejas labā krasta pieteka Madonas novadā uz Ērgļu un Vestienas pagasta robežas, augštece Vestienas pagatā, vidustece Jumurdas pagastā, garums - 9 km: Ļudanica; Laudonīte.
- Lubei Lubejas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Lubejas pagastā.
- Ctenanthe lubbersiana Lubersa ktenante.
- Lubessern Lubezeres (Ezara) muiža, kas atradās Talsu apriņķa Lubezeres pagastā.
- sītometrs Lubiša izgudroti labības svari.
- Lubben-Oschen Lubošu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagastā.
- kurīca Lubu jumta daļa, kas aptuveni atbilst vēlākajām spārēm.
- šindaljumts Lubu jumts.
- lubene Lubu literatūra - viegla satura literatūra bez mākslinieciskas vērtības.
- Lubbenhof Lubu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Trikātas pagastā.
- Elizabetvila Lubumbaši pilsētas (Kongo Demokrātiskajā Republikā) nosaukums līdz 1966. g.
- Lubūža ezers Lubūzis, ezers Raunas pagastā.
- Lubužu ezers Lubūzis, ezers Raunas pagastā.
- Lubūžu ezers Lubūzis, ezers Raunas pagastā.
- Lutzausholm Lucavsalas muiža, kas atradās Rīgas pilsētā.
- lucerne Lucerna ("Medicago").
- gaiļāboliņš Lucernas ("Medicago").
- gaiļuzirņi Lucernas ("Medicago").
- Lucerna Lucernas kantons Šveices Konfederācijā, platība - 1493 kvadrātkilometri, 368800 iedzīvotāju (2009.).
- medicago Lucernas.
- Akcijs Lūcijs Akcijs (Lucius Accius; 170. - ap 90. g. p. m. ē.) - romiešu dramaturgs.
- lugiņš Lucis, lucītis.
- kuncis Lucis.
- lučiņš Lucis.
- zoarces Lucīši.
- zoarcidae Lucīšu dzimta.
- luca Lucītis ("Zoarces viviparus").
- luncis Lucītis ("Zoarces viviparus").
- lucis Lucītis (3) - neliela asarveidīgo kārtas jūras zivs ar garenu, gļotām klātu, slaidi konisku ķermeni, strupu galvu un platu muti, kurā ir koniski zobi vairākās rindās.
- Ludiāna Ludhiāna, pilsēta Indijas ziemeļaustrumos (angļu val. "Ludhiana").
- Lodumka Ludumka, Kokavas pieteka.
- Ludonka Ludumka, Kokavas pieteka.
- Ļudonka Ludumka, Kokavas pieteka.
- Marošludaša Luduša, pilsēta Rumānijā.
- Ludwikowo Ludvigavas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Krustpils pagastā.
- Ļajgoly Ludvigavas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Skaistas pagastā.
- Ļoborsk Ludvigavas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Skaistas pagastā.
- Ludwikowo Ludvigavas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Skaistas pagastā.
- Lukno Ludvigavas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Skaistas pagastā.
- jussiaea Ludvigijas.
- pompadūra Ludviķa 16. mīlniece.
- Ludwinowo Ludvinovas muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Bērzpils pagastā.
- Ludzupīte Ludza ezera noteka uz Stāmerienas ezeru Gulbenes novada Stāmerienas pagastā.
- Ludzezers Ludza ezers Stāmerienes pagastā.
- Ludzes ezers Ludza ezers Stāmerienes pagastā.
- Ludsen Ludza.
- Čodarānu upe Ludzas kreisā krasta pieteka Blontu pagastā, augštecē tā ir robežupe ar Zvirgzdenes pagastu, lejteces daļā ar Pušmucovas un Mērdzenes pagastu; Franopoles upe.
- Soltupeite Ludzas kreisā krasta pieteka Ciblas pagastā, izteka Zvirgzdenes pagastā; Saltupīte.
- Kondratu strauts Ludzas labā krasta pieteka Ciblas pagastā.
- Djatlovka Ludzas labā krasta pieteka Ludzas novada Līdumnieku pagastā, augšteces nelielā posmā arī Līdumnieku un Ciblas pagastu robežupe.
- Lucyn Ludzas muiža, kas atradās Ludzas pilsētā.
- Anceiši Ludzas novada apdzīvotās vietas "Antiži" nosaukuma variants.
- Anciži Ludzas novada apdzīvotās vietas "Antiži" nosaukuma variants.
- eversmuizieši Ludzas novada apdzīvotās vietas "Cibla", agrāk "Eversmuiža" iedzīvotāji.
- Nerza Ludzas novada apdzīvotās vietas "Nirza" dažkārt lietots nosaukuma variants.
- Nierza Ludzas novada apdzīvotās vietas "Nirza" nosaukuma variants.
- Nukšas Ludzas novada apdzīvotās vietas "Ņukši" nosaukuma variants.
- Ņukšas Ludzas novada apdzīvotās vietas "Ņukši" nosaukuma variants.
- Posiņa Ludzas novada apdzīvotās vietas "Pasiene" bijušais nosaukums.
- Pasīne Ludzas novada apdzīvotās vietas "Pasiene" nosaukuma variants.
- Posīne Ludzas novada apdzīvotās vietas "Pasiene" nosaukuma variants.
- purenieši Ludzas novada apdzīvotās vietas "Pureņu ciems" iedzīvotāji.
- Pušmycova Ludzas novada apdzīvotās vietas "Pušmucova" nosaukuma variants latgaliski.
- Pušmicova Ludzas novada apdzīvotās vietas "Pušmucova" nosaukuma variants.
- Pušnicova Ludzas novada apdzīvotās vietas "Pušmucova" nosaukuma variants.
- Rundēni Ludzas novada apdzīvotās vietas "Rundāni" literarizēts nosaukums.
- Tutāni Ludzas novada apdzīvotās vietas "Tutini" nosaukuma variants.
- Zvirgzdiene Ludzas novada apdzīvotās vietas "Zvirgzdene" bijušais nosaukums.
- blontieši Ludzas novada Blontu pagasta apdzīvotās vietas "Blonti" iedzīvotāji.
- Būbyni Ludzas novada Blontu pagasta apdzīvotās vietas "Būbini" nosaukums latgaliski.
- Cabuļi Ludzas novada Blontu pagasta apdzīvotās vietas "Cabuli" neprecīzs nosaukuma variants.
- deglavieši Ludzas novada Blontu pagasta apdzīvotās vietas "Deglava" (arī "Degļeva") iedzīvotāji.
- Degļeva Ludzas novada Blontu pagasta apdzīvotās vietas "Degļova" kļūdains nosaukuma variants.
- erzeļevieši Ludzas novada Blontu pagasta apdzīvotās vietas "Erzeļeva" iedzīvotāji.
- Ērzeļeva Ludzas novada Blontu pagasta apdzīvotās vietas "Ierzeļova" kļūdains nosaukuma variants.
- Ožuorgi Ludzas novada Blontu pagasta apdzīvotās vietas "Ožorgi" nosaukums latgaliski.
- Plaudīši Ludzas novada Blontu pagasta apdzīvotās vietas "Plaudiši" kļūdains nosaukuma variants.
- Jučeva Ludzas novada Brigu pagasta apdzīvotās vietas "Jučova" neprecīzs nosaukuma variants.
- Bleideļi Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Bļaideļi" nosaukuma variants.
- Bleideli Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Bļaideļi" nosaukums latgaliski.
- brigānieši Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Brigi" (rakstos - "Briģi") iedzīvotāji.
- Briģi Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Brigi" nosaukuma variants.
- Dylāni Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Dilāni" nosaukums latgaliski.
- jaunslobodkieši Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunā Slobodka" iedzīvotāji.
- Jaunuo Slobodka Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunā Slobodka" nosaukums latgaliski.
- Jerčeva Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Jerčova" neprecīzs nosaukuma variants.
- jučevieši Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Jučeva" iedzīvotāji.
- klišānieši Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Kliši" iedzīvotāji.
- kļišānieši Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Kliši" iedzīvotāji.
- Kanagoļci Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Konogoļci" nosaukuma variants.
- Lielā Pikova Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Pīkova" nosaukuma variants.
- Lielie Pīkovi Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Pīkova" nosaukuma variants.
- Leluo Pīkova Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Pīkova" nosaukums latgaliski.
- Lelī Pīkovi Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Pīkova" nosaukums latgaliski.
- Mazuo Pīkova Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Pīkova" nosaukums latgaliski.
- Mozī Pīkovi Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Pīkova" nosaukums latgaliski.
- Mieržova Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Meržova" nosaukuma variants.
- nivnikieši Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Nivniki" iedzīvotāji.
- apalieši Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Opoli" iedzīvotāji.
- opolieši Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Opoli" iedzīvotāji.
- Opoļi Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Opuļi" kļūdains nosaukuma variants.
- Opuli Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Opuļi" nosaukums latgaliski.
- pikovieši Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Pikova" iedzīvotāji.
- Pizāni Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Pīzāni" kļūdains nosaukuma variants.
- poddubieši Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Poddubje" iedzīvotāji.
- Poddube Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Poddubje" nosaukuma variants.
- podupieši Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Podupe" iedzīvotāji.
- Papsuiki Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Popsuiki" nosaukuma variants.
- Punculi Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Puncuļi" nosaukums latgaliski.
- reikānieši Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Reiki" iedzīvotāji.
- Skriņi Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Skrini" nosaukuma variants.
- Mazie Pīkovi Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas “Mazā Pīkova” nosaukuma variants.
- Mazā Pikova Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas “Mazā Pīkova” nosaukuma variants.
- jaskānieši Ludzas novada Ciblas novada apdzīvotās vietas "Jaski" iedzīvotāji.
- bobīšānieši Ludzas novada Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Bobīši" iedzīvotāji.
- Dekteri Ludzas novada Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Degteri" nosaukuma variants.
- dekterieši Ludzas novada Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Dekteri" iedzīvotāji.
- dubinovieši Ludzas novada Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Dubinova" iedzīvotāji.
- Luopsti Ludzas novada Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Lopsti" nosaukums latgaliski.
- ozupieši Ludzas novada Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Ozupine" iedzīvotāji.
- Ozupiene Ludzas novada Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Ozupine" kļūdains nosaukuma variants.
- Punculi Ludzas novada Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Puncuļi" nosaukums latgaliski.
- bobīšieši Ludzas novada Cilbas pagasta apdzīvotās vietas "Bobīši" iedzīvotāji.
- cirmānieši Ludzas novada Cirmas pagasta apdzīvotās vietas "Cirma" iedzīvotāji.
- evertovieši Ludzas novada Cirmas pagasta apdzīvotās vietas "Evertova" iedzīvotāji.
- garbarieši Ludzas novada Cirmas pagasta apdzīvotās vietas "Garbari" iedzīvotāji.
- kleperieši Ludzas novada Cirmas pagasta apdzīvotās vietas "Kleperi" iedzīvotāji.
- pokuminieši Ludzas novada Cirmas pagasta apdzīvotās vietas "Pokumina" iedzīvotāji.
- putrinieki Ludzas novada Cirmas pagasta apdzīvotās vietas "Putrinieki" iedzīvotāji.
- šķincevieši Ludzas novada Cirmas pagasta apdzīvotās vietas "Šķinčeva" iedzīvotāji.
- tutinieši Ludzas novada Cirmas pagasta apdzīvotās vietas "Tutiņi" iedzīvotāji.
- aizgārsieši Ludzas novada Goliševas pagasta apdzīvotās vietas "Aizgārša" iedzīvotāji.
- Aizgārša Ludzas novada Goliševas pagasta apdzīvotās vietas "Goliševa" bijušais nosaukums.
- goliševieši Ludzas novada Goliševas pagasta apdzīvotās vietas "Goliševa" iedzīvotāji.
- Plotnickī Ludzas novada Goliševas pagasta apdzīvotās vietas "Plotņickie" nosaukums latgaliski.
- Pokuli Ludzas novada Goliševas pagasta apdzīvotās vietas "Pokuļi" nosaukums latgaliski.
- Buobieši Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Bobieši" nosaukuma variants latgaliski.
- Buobīši Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Bobieši" nosaukuma variants latgaliski.
- buriškieši Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Buriški" iedzīvotāji.
- buruškieši Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Buruški" iedzīvotāji.
- Būruški Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Būrušķi" nosaukuma variants.
- Diervanīši Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Diervonīši" nosaukuma variants.
- Egli Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Egļi" nosaukums latgaliski.
- eiplieši Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Eipļi" iedzīvotāji.
- Veipļi Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Eipļi" nosaukuma variants.
- Veipli Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Eipļi" nosaukums latgaliski.
- Fedoronki Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Fedorenki" nosaukuma variants.
- isnaudieši Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Isnauda" iedzīvotāji.
- Visnova Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Isnauda" nosaukuma variants.
- Vysnova Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Isnauda" nosaukums latgaliski.
- jurizdicieši Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Jurzdika" iedzīvotāji.
- jurzdicieši Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Jurzdika" iedzīvotāji.
- Kiseli Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Kiseļi" nosaukums latgaliski.
- Kolna Greči Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Kolnagreči" nosaukuma variants.
- kovaļcieši Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Kovaļki" iedzīvotāji.
- kovaļkānieši Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Kovaļki" iedzīvotāji.
- Kravali Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Kravaļi" nosaukums latgaliski.
- kreičānieši Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Kreiči" iedzīvotāji.
- kreicieši Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Kreiči" iedzīvotāji.
- Krīvu Gorbi Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Krīvu Gorbuni" nosaukuma variants.
- Krievu Gorbuni Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Krīvu Gorbuni" nosaukuma variants.
- martišāni Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Martiši" iedzīvotāji.
- martisieši Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Martiši" iedzīvotāji.
- Marciši Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Martiši" nosaukuma variants.
- Marcišova Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Martiši" nosaukuma variants.
- Meļaški Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Meleški" nosaukuma variants.
- Nagli Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Nagļi" nosaukums latgaliski.
- Ūtrī Boki Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Otrie Boki" nosaukums latgaliski.
- Pylda Greči Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Pildagreči" nosaukuma variants latgaliski.
- Pilda Greči Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Pildagreči" nosaukuma variants.
- Pyldagreči Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Pildagreči" nosaukums latgaliski.
- Pyrmī Boki Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Pirmie Boki" nosaukums latgaliski.
- Pūļu Gorbi Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Pūļu Gorbuni" nosaukuma variants latgaliski.
- Poļu Gorbuni Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Pūļu Gorbuni" nosaukuma variants.
- ramandovieši Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Ramandova" iedzīvotāji.
- ričikāni Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Ričiki" iedzīvotāji.
- Rikmaņi Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Rikmani" nosaukuma variants.
- Ramandova Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Romandova" nosaukuma variants.
- Rudzīši Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Rudziši" nosaukuma variants.
- runtortieši Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Runtorta" iedzīvotāji.
- Rontorta Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Runtorta" nosaukuma variants.
- Špeneri Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Speneri" nosaukuma variants.
- Vuorkali Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Vorkaļi" nosaukums latgaliski.
- Annapole Ludzas novada Istras pagasta apdzīvotās vietas "Anapole" nosaukuma variants.
- annapolieši Ludzas novada Istras pagasta apdzīvotās vietas "Annapole" iedzīvotāji.
- beļejevieši Ludzas novada Istras pagasta apdzīvotās vietas "Beļejeva" iedzīvotāji.
- Cucurki Ludzas novada Istras pagasta apdzīvotās vietas "Cucuri" neprecīzs nosaukuma variants.
- istrieši Ludzas novada Istras pagasta apdzīvotās vietas "Istra" iedzīvotāji.
- Kiseli Ludzas novada Istras pagasta apdzīvotās vietas "Kiseļi" nosaukums latgaliski.
- koņecpolieši Ludzas novada Istras pagasta apdzīvotās vietas "Koņecpole" iedzīvotāji.
- lazarieši Ludzas novada Istras pagasta apdzīvotās vietas "Lazari" iedzīvotāji.
- Luni Ludzas novada Istras pagasta apdzīvotās vietas "Luņi" nosaukums latgaliski.
- osinovkieši Ludzas novada Istras pagasta apdzīvotās vietas "Osinovka" iedzīvotāji.
- Asinovka Ludzas novada Istras pagasta apdzīvotās vietas "Osinovka" nosaukuma variants.
- Popsuiki Ludzas novada Istras pagasta apdzīvotās vietas "Papsuiki" nosaukuma variants.
- Peličeva Ludzas novada Istras pagasta apdzīvotās vietas "Peličova" nosaukuma variants.
- Pikcjuļi Ludzas novada Istras pagasta apdzīvotās vietas "Piktjuļi" nosaukuma variants.
- Piktjuli Ludzas novada Istras pagasta apdzīvotās vietas "Piktjuļi" nosaukums latgaliski.
- Prycymova Ludzas novada Istras pagasta apdzīvotās vietas "Pricimova" nosaukums latgaliski.
- Punišče Ludzas novada Istras pagasta apdzīvotās vietas "Puņišče" nosaukuma variants.
- Rybački Ludzas novada Istras pagasta apdzīvotās vietas "Ribački" nosaukums latgaliski.
- Ryuseni Ludzas novada Istras pagasta apdzīvotās vietas "Riuseņi" nosaukums latgaliski.
- Sybylina Ludzas novada Istras pagasta apdzīvotās vietas "Sibiļina" nosaukums latgaliski.
- Sibilinas Šķaune Ludzas novada Istras pagasta apdzīvotās vietas "Sibiļinas Šķaune" nosaukuma variants.
- Sibiļinas Škauna Ludzas novada Istras pagasta apdzīvotās vietas "Sibiļinas Šķaune" nosaukuma variants.
- Sybylinays Škauna Ludzas novada Istras pagasta apdzīvotās vietas "Sibiļinas Šķaune" nosaukums latgaliski.
- Sokuorneica Ludzas novada Istras pagasta apdzīvotās vietas "Sokorneica" nosaukums latgaliski.
- Sokorneica Ludzas novada Istras pagasta apdzīvotās vietas "Sokorņica" nosaukuma variants.
- vecslabadieši Ludzas novada Istras pagasta apdzīvotās vietas "Vecslabada" iedzīvotāji.
- Vacsloboda Ludzas novada Istras pagasta apdzīvotās vietas "Vecslabada" nosaukuma variants.
- Vecslaboda Ludzas novada Istras pagasta apdzīvotās vietas "Vecslabada" nosaukuma variants.
- vecslobodieši Ludzas novada Istras pagasta apdzīvotās vietas "Vecsloboda" iedzīvotāji.
- Istrskaja Ludzas novada Istras pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Istrasche Ludzas novada Istras pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- blontieši Ludzas novada Lauderu pagasta apdzīvotās vietas "Blonti" iedzīvotāji.
- Kiryli Ludzas novada Lauderu pagasta apdzīvotās vietas "Kirili" nosaukums latgaliski.
- ļitovskieši Ludzas novada Lauderu pagasta apdzīvotās vietas "Ļitovskije" iedzīvotāji.
- Asinnīki Ludzas novada Lauderu pagasta apdzīvotās vietas "Osiņņiki" nosaukums latgaliski.
- Paidari Ludzas novada Lauderu pagasta apdzīvotās vietas "Paideri" kļūdains nosaukuma variants.
- Parali Ludzas novada Lauderu pagasta apdzīvotās vietas "Paraļi" nosaukums latgaliski.
- Piteri Ludzas novada Lauderu pagasta apdzīvotās vietas "Pīteri" kļūdains nosaukuma variants.
- Plepli Ludzas novada Lauderu pagasta apdzīvotās vietas "Plepļi" nosaukums latgaliski.
- Ārmani Ludzas novada Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Ārmaņi" nosaukuma variants latgaliski.
- bārtulieši Ludzas novada Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Bārtuļi" iedzīvotāji.
- Bārtuli Ludzas novada Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Bārtuļi" nosaukums latgaliski.
- Klešņiki Ludzas novada Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Kļešņiki" nosaukuma variants.
- Ļagušņiki Ludzas novada Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Lagušņiki" nosaukuma variants.
- petručenkieši Ludzas novada Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Petručenki" iedzīvotāji.
- Petrucāni Ludzas novada Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Petručonki" nosaukuma variants.
- Barkani Ludzas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Barkāni" nosaukuma variants.
- Bieržovka Ludzas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Beržovka" nosaukuma variants.
- bondarevieši Ludzas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Bondareva" iedzīvotāji.
- Buozova Ludzas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Bozova" nosaukums latgaliski.
- Kokori Ludzas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Kokari" nosaukuma variants.
- Leluo Bandarova Ludzas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Bandarova" nosaukums latgaliski.
- Luočukolni Ludzas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Ločukolni" nosaukums latgaliski.
- Mozuo Bandarova Ludzas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Bandarova" nosaukums latgaliski.
- novosilkieši Ludzas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Novosilki" iedzīvotāji.
- Orlani Ludzas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Orlāni" nosaukuma variants.
- Petynova Ludzas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Petinova" nosaukums latgaliski.
- Degterova Ludzas novada Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Dekterova" nosaukuma variants.
- Diervonīši Ludzas novada Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Diervanīši" nosaukuma variants.
- pudinavieši Ludzas novada Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Pudinava" iedzīvotāji.
- Pūdynova Ludzas novada Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Pudinava" nosaukuma variants latgaliski.
- Pūdinova Ludzas novada Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Pudinava" nosaukuma variants.
- Ašusola Ludzas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Ašisola" nosaukuma variants.
- Buzdas Ludzas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Buzdi" nosaukuma variants.
- Buzdys Ludzas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Buzdi" nosaukums latgaliski.
- Gadživņi Ludzas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Gadžiuņi" kļūdains nosaukuma variants.
- Gadžiunes Ludzas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Gadžiuņi" nosaukuma variants.
- Gadžiunis Ludzas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Gadžiuņi" nosaukums latgaliski.
- Jaudzemli Ludzas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Jaudzemļi" nosaukums latgaliski.
- jaundzelmieši Ludzas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Jaundzemļi" iedzīvotāji.
- Kokari Ludzas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Kokori" neprecīzs nosaukuma variants.
- Keiseli Ludzas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Ķeiseļi" nosaukums latgaliski.
- lakšinieki Ludzas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Lakšinieki" iedzīvotāji.
- rancieši Ludzas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Ranči" iedzīvotāji.
- maiglieši Ludzas novada Miglinieku pagasta apdzīvotās vietas "Maigļi" iedzīvotāji.
- miglinieki Ludzas novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Miglinieki" iedzīvotāji.
- pintānieši Ludzas novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Pintāni" iedzīvotāji.
- puramalieši Ludzas novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Puramola" iedzīvotāji.
- puramolīši Ludzas novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Puramola" iedzīvotāji.
- rancānieši Ludzas novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Rancāni" iedzīvotāji.
- rogovcieši Ludzas novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Rogovka" iedzīvotāji.
- rogovkieši Ludzas novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Rogovka" iedzīvotāji.
- sviklieši Ludzas novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Svikļi" iedzīvotāji.
- žagatieši Ludzas novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Žagatas", tagad "Žogotas" iedzīvotāji.
- žogotieši Ludzas novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Žogotas" iedzīvotāji.
- bambānieši Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Bambāni" iedzīvotāji.
- Dauguli Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Dauguļi" nosaukums latgaliski.
- Diukši Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Divkši" nosaukuma variants.
- Dyukši Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Divkši" nosaukums latgaliski.
- gāgarieši Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Gāgari" iedzīvotāji.
- gorbunieši Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Gorbuni" iedzīvotāji.
- Rasimāni Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Hmeļņiki" bijušais nosaukums.
- Kabylovka Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Kabilovči" nosaukuma variants latgaliski.
- Kabilovka Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Kabilovči" nosaukuma variants.
- Kabylovči Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Kabilovči" nosaukums latgaliski.
- Kuornova Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Kornova" nosaukums latgaliski.
- līdeksnieši Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Līdeksna" iedzīvotāji.
- Leidiuksna Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Līdeksna" nosaukuma variants.
- Leidiukšņa Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Līdeksna" nosaukuma variants.
- Lideksna Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Līdeksna" nosaukuma variants.
- Leidyuksna Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Līdeksna" nosaukums latgaliski.
- Lielie Žureili Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Žurili" nosaukuma variants.
- lūrupieši Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Lūrupi" iedzīvotāji.
- Marļina Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Marļina" nosaukuma variants.
- Meža Matveji Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Mežamatveji" nosaukuma variants.
- Muorteni Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Morteņi" nosaukums latgaliski.
- nirzānieši Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Nirza" iedzīvotāji.
- Peruoli Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Peroļi" nosaukums latgaliski.
- Punculi Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Puncuļi" nosaukums latgaliski.
- raibakozieši Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Raibakozi" iedzīvotāji.
- Raipoļči Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Raibakozi" nosaukuma variants.
- raipolieši Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Raipole" iedzīvotāji.
- seiļānieši Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Seiļi" iedzīvotāji.
- seilieši Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Seiļi" iedzīvotāji.
- Seili Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Seiļi" nosaukums latgaliski.
- sīlieši Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Sīļi" iedzīvotāji.
- Seksti Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Sjaksti" nosaukuma variants.
- Skuobuli Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Skobuļi" nosaukums latgaliski.
- Tymuli Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Timuļi" nosaukums latgaliski.
- Vurpuli Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Vurpuļi" nosaukums latgaliski.
- Kolna Makleri Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas “Sjaksti” bijušais nosaukums.
- Nerzenskaja Ludzas novada Nirzas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Nersensche Ludzas novada Nirzas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- gaveicieši Ludzas novada Ņukšas pagasta apdzīvotās vietas "Gaveiki" iedzīvotāji.
- govecieši Ludzas novada Ņukšas pagasta apdzīvotās vietas "Goveiki" iedzīvotāji.
- goveikieši Ludzas novada Ņukšas pagasta apdzīvotās vietas "Goveiki" iedzīvotāji.
- bečerieši Ludzas novada Ņukšu pagasta apdzīvotās vietas "Bečeri" iedzīvotāji.
- Belomojki Ludzas novada Ņukšu pagasta apdzīvotās vietas "Belomoiki" nosaukuma variants.
- Dzergači Ludzas novada Ņukšu pagasta apdzīvotās vietas "Dergači" nosaukuma variants.
- fedorcieši Ludzas novada Ņukšu pagasta apdzīvotās vietas "Fedorki" iedzīvotāji.
- Pureņi Ludzas novada Ņukšu pagasta apdzīvotās vietas "Gaveiki" (mazciema) nosaukums 1975.-1990. g.
- Kurnaļina Ludzas novada Ņukšu pagasta apdzīvotās vietas "Kurnalina" nosaukuma variants.
- Lelī Kukuli Ludzas novada Ņukšu pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Kukuļi" nosaukums latgaliski.
- listakieši Ludzas novada Ņukšu pagasta apdzīvotās vietas "Listaki" iedzīvotāji.
- Listaki Ludzas novada Ņukšu pagasta apdzīvotās vietas "Ļistaki" nosaukuma variants.
- Ļistjaki Ludzas novada Ņukšu pagasta apdzīvotās vietas "Ļistaki" nosaukuma variants.
- novadnieki Ludzas novada Ņukšu pagasta apdzīvotās vietas "Novadnieki" iedzīvotāji.
- ņukšānieši Ludzas novada Ņukšu pagasta apdzīvotās vietas "Ņukši" iedzīvotāji.
- pildānieši Ludzas novada Ņukšu pagasta apdzīvotās vietas "Pilda" iedzīvotāji.
- Pylda Ludzas novada Ņukšu pagasta apdzīvotās vietas "Pilda" nosaukums latgaliski.
- Rūdava Ludzas novada Ņukšu pagasta apdzīvotās vietas "Rūdova" nosaukuma variants.
- Sylovi Ludzas novada Ņukšu pagasta apdzīvotās vietas "Silovi" nosaukums latgaliski.
- stalānieši Ludzas novada Ņukšu pagasta apdzīvotās vietas "Stalāni" iedzīvotāji.
- stolonieši Ludzas novada Ņukšu pagasta apdzīvotās vietas "Stoloni" iedzīvotāji.
- Stoluoni Ludzas novada Ņukšu pagasta apdzīvotās vietas "Stoloni" nosaukums latgaliski.
- Viecini Ludzas novada Ņukšu pagasta apdzīvotās vietas "Vecāni" nosaukuma variants.
- Viecyni Ludzas novada Ņukšu pagasta apdzīvotās vietas "Vecāni" nosaukums latgaliski.
- Mozī Kukuli Ludzas novada Ņukšu pagasta apdzīvotās vietas “Mazie Kukuļi” nosaukums latgaliski.
- adamovieši Ludzas novada Pasienas pagasta apdzīvotās vietas "Adamova" iedzīvotāji.
- Dauguļeva Ludzas novada Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Dauguļova" kļūdains nosaukuma variants.
- Dolgie Ludzas novada Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Dolgije" nosaukuma variants.
- Dolgī Ludzas novada Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Dolgije" nosaukums latgaliski.
- Garani Ludzas novada Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Garaņi" nosaukums latgaliski.
- Katolova Ludzas novada Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Katalova" neprecīzs nosaukuma variants.
- katolovieši Ludzas novada Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Katolova" iedzīvotāji.
- Pynti Ludzas novada Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Pinti" nosaukuma variants latgaliski.
- Pyntys Ludzas novada Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Pinti" nosaukuma variants latgaliski.
- Pintas Ludzas novada Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Pinti" nosaukuma variants.
- Pirogova Ludzas novada Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Piragova" nosaukuma variants.
- Pyrdova Ludzas novada Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Pirdova" nosaukums latgaliski.
- posinieši Ludzas novada Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Posiņa" iedzīvotāji.
- pricimovieši Ludzas novada Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Pricimova" iedzīvotāji.
- pričinovieši Ludzas novada Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Pricimova" iedzīvotāji.
- Prycymova Ludzas novada Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Pricimova" nosaukums latgaliski.
- Reči Ludzas novada Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Rieči" nosaukuma variants.
- Aleksinki Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas _Aļoksinki_ nosaukuma variants.
- Baldači Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Boldači" nosaukuma variants.
- boldānieši Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Boldāni" iedzīvotāji.
- Boldiuni Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Boldāni" nosaukuma variants.
- Boldyuni Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Boldāni" nosaukuma variants.
- bradaižāni Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Bradaiža" iedzīvotāji.
- bradaizieši Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Bradaiža" iedzīvotāji.
- Bradaiža Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Brodaiža" nosaukuma variants.
- Bradaiži Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Brodaiža" nosaukuma variants.
- Brodaiži Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Brodaiža" nosaukuma variants.
- brodaižāni Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Brodaiži" iedzīvotāji.
- brodaizieši Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Brodaiži" iedzīvotāji.
- Filitmuiža Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Filantmuiža" nosaukuma variants.
- gajevieši Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Gajeva" iedzīvotāji.
- Gajova Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Gajeva" nosaukuma variants.
- Kūrma Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Kurma" bijušais nosaukums.
- kurmānieši Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Kurma" iedzīvotāji.
- kurmieši Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Kurma" iedzīvotāji.
- Livzinieki Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Liuzinīki" nosaukuma variants.
- Lyuzinīki Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Liuzinīki" nosaukums latgaliski.
- Loceva Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Locova" nosaukuma variants.
- Luocova Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Locova" nosaukums latgaliski.
- Mīzaini Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Mīzaiņi" nosaukums latgaliski.
- Jačmeņišče Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Mīzaiņi" senāks nosaukums.
- Niriņi Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Nirini" nosaukuma variants.
- Nyryni Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Nirini" nosaukums latgaliski.
- novikieši Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Noviki" iedzīvotāji.
- pildānieši Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Pilda" iedzīvotāji.
- Pylda Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Pilda" nosaukums latgaliski.
- platacieši Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Platači" iedzīvotāji.
- Podojņiki Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Podoiņiki" nosaukuma variants.
- Puorkali Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Porkaļi" nosaukums latgaliski.
- Putynova Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Putinova" nosaukums latgaliski.
- Ryndi Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Rindi" nosaukums latgaliski.
- Rogaiži Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Rogaiža" nosaukuma variants.
- Rugaiža Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Rogaiža" nosaukums latgaliski.
- Rudeņi Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Rudiņi" nosaukuma variants.
- Rudini Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Rudiņi" nosaukums latgaliski.
- Sapožniki Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Sapožņiki" neprecīzs nosaukuma variants.
- Sergušina Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Sergušiha" kļūdains nosaukuma variants.
- Sabali Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Soboļi" nosaukuma variants latgaliski.
- Soboli Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Soboļi" nosaukuma variants latgaliski.
- Sabaļi Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Soboļi" nosaukuma variants.
- tepšānieši Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Tepši" iedzīvotāji.
- Lielie Tjapši Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Tjapši" daļa, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems.
- Mazie Tjapši Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Tjapši" daļa, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems.
- Cjapši Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Tjapši" nosaukuma variants.
- Vacumniki Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Vacumnīki" kļūdains nosaukuma variants.
- vežencieši Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Veženki" iedzīvotāji.
- veženkieši Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Veženki" iedzīvotāji.
- vorkalieši Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Vorkaļi" iedzīvotāji.
- Vuorkali Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Vorkaļi" nosaukums latgaliski.
- Zeiļeva Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Zeiļova" kļūdains nosaukuma variants.
- Zverzdova Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Zviergzdova" nosaukuma variants.
- Pildenskaja Ludzas novada Pildas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Auziņi Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Auzeņi" literarizēts nosaukuma variants.
- Auzeni Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Auzeņi" nosaukums latgaliski.
- auzinieši Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Auziņi" (arī "Auzēni") iedzīvotāji.
- burduškieši Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Burduški" iedzīvotāji.
- čipatieši Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Čipati" iedzīvotāji.
- čipotieši Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Čipoti" iedzīvotāji.
- Degiņi Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Degini" kļūdains nosaukuma variants.
- Induli Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Induļi" nosaukums latgaliski.
- Justynova Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Justinova" nosaukums latgaliski.
- Kiudalova Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Kivdolova" nosaukuma variants.
- Kiudolova Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Kivdolova" nosaukuma variants.
- Kiuļi Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Ķivļi" nosaukuma variants.
- Kiuli Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Ķivļi" nosaukums latgaliski.
- Luociši Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Lociši" nosaukums latgaliski.
- Peļni Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Peļņi" nosaukums latgaliski.
- Pyukaini Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Piukaini" nosaukums latgaliski.
- Piukaiņi Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Pivkaiņi" nosaukuma variants.
- Rubuli Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Rubuļi" nosaukums latgaliski.
- stoponieši Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Stoponi" iedzīvotāji.
- Stopuoni Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Stoponi" nosaukums latgaliski.
- strumpieši Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Strumpe" iedzīvotāji.
- Strumpi Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Strumpe" nosaukuma variants.
- tribucieši Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Tribuki" iedzīvotāji.
- Vyruļova Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Viruļova" nosaukums latgaliski.
- vitkupovieši Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Vitkupova" iedzīvotāji.
- Vytkupova Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Vitkupova" nosaukums latgaliski.
- Želzeznīki Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Železnieki" nosaukuma variants.
- žeļezņacieši Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Žeļezņaki" iedzīvotāji.
- Fedčinki Ludzas novada Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Fedčenki" nosaukuma variants.
- Latyši Ludzas novada Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Latiši" nosaukums latgaliski.
- Perekli Ludzas novada Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Perekļi" nosaukums latgaliski.
- pušmucovieši Ludzas novada Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Pušmucava" iedzīvotāji.
- bližnevieši Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Bližņeva" iedzīvotāji.
- Bližņeva Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Bļižņeva" kļūdains nosaukuma variants.
- Bližņova Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Bļižņeva" kļūdains nosaukuma variants.
- Devjatniki Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Devjatņiki" neprecīzs nosaukuma variants.
- Greidāni Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Greideņi" nosaukuma variants.
- Greideni Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Greideņi" nosaukums latgaliski.
- Griņkova Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Grinkova" nosaukuma variants.
- Kabylovka Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Kabilovka" nosaukums latgaliski.
- Kazicas Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Kazici" nosaukuma variants.
- Kazicys Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Kazici" nosaukums latgaliski.
- Klumstava Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Klumstova" nosaukuma variants.
- Kasaverina Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Ksaverina" neprecīzs nosaukuma variants.
- Lysova Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Lisova" nosaukums latgaliski.
- Lobuorži Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Loborži" nosaukums latgaliski.
- losiškieši Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Losiški" iedzīvotāji.
- Mačuļi Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Mačuli" nosaukuma variants.
- Lielā Maļinovka Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Maļinovka" bijušais nosaukums.
- Jačmeņišče Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Mīzaiņi" bijušais nosaukums.
- Mīzaini Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Mīzaiņi" nosaukums latgaliski.
- Uopši Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Opši" nosaukums latgaliski.
- pakalnieši Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Pakalni" iedzīvotāji.
- Pakalni Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Pakaļne" literarizēts nosaukuma variants.
- Pakaļņi Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Pakaļne" nosaukuma variants.
- pešlevieši Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Pešleva" iedzīvotāji.
- Pešļova Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Pešļeva" nosaukuma variants.
- Puncelova Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Punculova" neprecīzs nosaukuma variants.
- Roceva Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Rocova" neprecīzs nosaukuma variants.
- Rucova Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Rocova" nosaukums latgaliski.
- rudzišāni Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Rudzīši" iedzīvotāji.
- Ruļova Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Ruļeva" nosaukuma variants.
- rundēnieši Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Rundēni" iedzīvotāji.
- Sūnupļava Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Siunupļova" literarizēts nosaukuma variants.
- Syunupļova Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Siunupļova" nosaukums latgaliski.
- stankevičāni Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Stankeviči" iedzīvotāji.
- Strukali Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Strukaļi" nosaukums latgaliski.
- Škarlupova Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Škorlupova" nosaukuma variants.
- testečkovieši Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Testečkova" iedzīvotāji.
- vartulavieši Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Vartulava" iedzīvotāji.
- vertulovieši Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Vertulova" iedzīvotāji.
- Vjortulova Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Vertulova" nosaukuma variants.
- Zyrgi Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Zirgi" nosaukums latgaliski.
- Žubuli Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Žubuļi" nosaukums latgaliski.
- Leluo Malinovka Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas “Maļinovka” nosaukums latgaliski.
- Rundanskaja Ludzas novada Rundēnu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- aizelksnieši Ludzas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Aizelkšņi" iedzīvotāji.
- Aizeļkšni Ludzas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Aizeļkšņi" nosaukums latgaliski.
- Aizsyli Ludzas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Aizsili" nosaukums latgaliski.
- Barkani Ludzas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Barkāni" nosaukuma variants.
- Bēliņi Ludzas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Bieleņi" nosaukuma variants.
- Bieleni Ludzas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Bieleņi" nosaukums latgaliski.
- Dūksts Ludzas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Diuksts" literarizēts nosaukuma variants.
- Dyuksts Ludzas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Diuksts" nosaukums latgaliski.
- kaupuzieši Ludzas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Kaupuži" iedzīvotāji.
- numernieši Ludzas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Numerne" iedzīvotāji.
- Nūmērne Ludzas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Nūmierņa" nosaukuma variants.
- Nūmierne Ludzas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Nūmierņa" nosaukuma variants.
- orinskieši Ludzas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Orinski" iedzīvotāji.
- Ūtruo Buozova Ludzas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Otrā Bozova" nosaukums latgaliski.
- Pyrmuo Buozova Ludzas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Pirmā Bozova" nosaukums latgaliski.
- plēšavieši Ludzas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Plēšava" iedzīvotāji.
- Plēšava Ludzas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Pliešova" literarizēts nosaukuma variants.
- aizsilieši Ludzas novada Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Aizsili" iedzīvotāji.
- Belomojeva Ludzas novada Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Belomoje" nosaukuma variants.
- Belomoji Ludzas novada Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Belomoje" nosaukuma variants.
- Briģi Ludzas novada Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Brigi" nosaukuma variants.
- dubovicieši Ludzas novada Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Duboviki" iedzīvotāji.
- Jučeva Ludzas novada Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Jučova" nosaukuma variants.
- Lomaši Ludzas novada Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Lomoši" nosaukuma variants.
- naumkieši Ludzas novada Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Naumki" iedzīvotāji.
- ploskieši Ludzas novada Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Ploski" iedzīvotāji.
- Ploskie Ludzas novada Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Ploski" nosaukuma variants.
- Ploskī Ludzas novada Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Ploski" nosaukums latgaliski.
- Podovaļina Ludzas novada Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Podavaļina" nosaukuma variants.
- Radiškino Ludzas novada Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Radiškina" kļūdains nosaukuma variants.
- Banonija Ludzas novada Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Banoņeja" nosaukuma variants.
- Banoneja Ludzas novada Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Banoņeja" nosaukums latgaliski.
- Biņeva Ludzas novada Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Biņova" nosaukuma variants.
- Bolūževa Ludzas novada Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Bolūžova" kļūdains nosaukuma variants.
- Dunakļi Ludzas novada Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Diunokļi" kļūdains nosaukuma variants.
- Dyunuokli Ludzas novada Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Diunokļi" nosaukums latgaliski.
- dunaklieši Ludzas novada Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Dunakļi" iedzīvotāji.
- ezermalieši Ludzas novada Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Ezermala" iedzīvotāji.
- Azarsola Ludzas novada Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Ezersala" bijušais nosaukums.
- ezersalieši Ludzas novada Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Ezersala" iedzīvotāji.
- franapolieši Ludzas novada Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Franapole" iedzīvotāji.
- jaunzelcieši Ludzas novada Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunzelči" iedzīvotāji.
- Kļuovi Ludzas novada Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Kļovi" nosaukums latgaliski.
- Orehovka Ludzas novada Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Orehova" nosaukuma variants.
- Pikstuli Ludzas novada Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Pikstuļi" nosaukums latgaliski.
- ražanovieši Ludzas novada Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Ražanova" iedzīvotāji.
- Franopole Ludzas novada Zvirgzdenes pagasta skrajciema "Franapole" nosaukuma variants.
- ludzānieši Ludzas pilsētas iedzīvotāji.
- Lža Ludzas upes nosaukums Krievijā.
- Ludzu Ludzu ezers - Ludza ezers Stāmerienes pagastā.
- Ludza Ludzupīte, Ludza ezera noteka.
- Ludze Ludzupīte, Ludza ezera noteka.
- Ludzas upe Ludzupīte.
- Ludžova Ludžou, pilsēta Ķīnā, Sičuaņas provincē.
- Lusjana Ludžou, pilsēta Ķīnā, tās senāks nosaukums.
- sūkļķirbis lufa ("Luffa"), ķirbju rindas ģints
- luffa Lufas.
- rievainā lufa lufu suga ("Luffa acutangula")
- cilindriskā lufa lufu suga ("Luffa cylindrica")
- mirakls Luga (viduslaikos) par svēto brīnumdarbiem.
- luģe Luga 2.
- lugus Luga 2.
- melodrāma Luga, dramatisks uzvedums, kam raksturīgs emociju un situāciju pārspīlējums.
- viencēliens Luga, izrāde vienā cēlienā.
- raidluga Luga, kas ir rakstīta tieši radioteātrim, ievērojot tā specifiku.
- dramatizējums Luga, kas izveidota parasti no epikas daiļdarba.
- traģikomēdija Luga, kurā apvienoti traģēdijas un komēdijas elementi; attiecīgais drāmas žanrs.
- komēdija Luga, kurā attēloti konflikti un raksturi, kas izraisa smieklus; attiecīgais drāmas žanrs.
- drāma Luga, kurā attēlots sarežģīts, nopietns konflikts, sasprindzināta cīņa.
- traģēdija Luga, kurā varonis tēlots nesamierināmā konfliktā ar neuzvaramu pretspēku un nevienādā, saspringtā cīņā ar šo pretspēku nenovēršami cieš zaudējumu, iet bojā; attiecīgais drāmas žanrs.
- Lugānas ezers Lugāno ezers Šveicē un Itālijā.
- Lugāna Lugāno, pilsēta Šveicē.
- Plaskavas augstiene Lugas augstiene Krievijā.
- Pleskavas augstiene Lugas augstiene Krievijā.
- protagonists Lugas vai stāsta galvenais varonis, kam var būt pretstatīts cits tēls - antagonists.
- Luhde Lugaži.
- Lude Lugažu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Lugažu pagastā.
- Luhde Lugažu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Lugažu pagastā.
- lugeris Lugertakelēts buru peldlīdzeklis, neliels 2 vai 3 mastu buru kuģis (19. gs. - 20. gs. sākums) zvejai un militārām vajadzībām.
- Ludžo Lugo, pilsēta Itālijā.
- dramaturģija Lugu kopums (piemēram, kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā).
- radiodramaturģija Lugu kopums, kuras ir paredzētas radioraidījumiem.
- dramaturgs Lugu rakstnieks.
- Vorošilovgrada Luhanska - pilsēta Ukrainā, tās nosaukums 1935.-1958. g. un 1970.-1990. g.
- luika Luiga.
- Brails Luijs Brails - franču pedagogs (Louis Braille; 1809.-1852. g.), kurš izgudroja rakstu neredzīgajiem.
- Luiziādu Luiziādu arhipelāgs - atrodas Koraļļu jūrā (angļu val. "Louisiade Archipelago"), uz dienvidaustrumiem no Jaungvinejas salas, pieder Papua-Jaungvinejai, platība - 2200 kvadrātkilometru, aptver 10 lielas, kalnainas (augstums - līdz 806 m) salas un daudz koraļļu rifu.
- levisits Luizīts.
- ljūizīts Luizīts.
- ļuizīts Luizīts.
- Lucken Lukas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Dzērves pagastā.
- Lubaša ezers Lukašu ezers Susāju pagastā.
- Lukači ezers Lukašu ezers Susāju pagastā.
- Lukaža ezers Lukašu ezers Susāju pagastā.
- Luknais ezers Luknājs, ezers Andzeļu pagastā.
- Luknas ezers Luknājs, ezers Andzeļu pagastā.
- Lukna ezers Luknājs, ezers Andzeļu pagastā.
- Lukna ezers Luknas ezers Višķu pagastā.
- Lukna Lukne, Sventājas labā krasta pieteka.
- Lūkne Lukne, Sventājas pieteka.
- Ģeišupe Luknes labā krasta pieteka Dunikas pagastā.
- Luknas ezers Luknis, ezers Cieceres pagastā.
- Mices ezers Luknis, ezers Cieceres pagastā.
- Miču ezers Luknis, ezers Cieceres pagastā.
- Luknes ezers Luknis, ezers Cieceres pagastā.
- Lukiņezers Luknu ezers Ances pagastā.
- Lūkinezers Luknu ezers Ances pagastā.
- Luknas ezers Luknu ezers Ances pagastā.
- Lukņu ezers Luknu ezers Ances pagastā.
- Lecebuerga Luksemburga - pilsētas nosaukums luksemburgiešu valodā.
- LU Luksemburga, valsts divburtu kods.
- LUX Luksemburga, valsts trīsburtu kods.
- Luksemburga Luksemburgas Lielhercogiste - valsts Rietumeiropā (vācu valodā "Luxemburg", franču valodā "Luxembourg"), administratīvais iedalījums - 3 distrikti, robežojas ar Beļģiju, Vāciju un Franciju.
- Luksemburga Luksemburgas Lielhercogistes galvaspilsēta (luksemburgiešu valodā "Lētzebuerg"), 94000 iedzīvotāju (2011. g.); Lecebuerga.
- lielhercogs Luksemburgas monarha tituls.
- svetafors Luksofors.
- trejugunis Luksofors.
- trejuguns Luksofors.
- Luksts Luksta ezers Trapenes pagastā.
- Lukstu ezers Luksta ezers Trapenes pagastā.
- Šaku ezers Luksta ezers Trapenes pagastā.
- Lukstiņu ezers Lukstenītis, ezers Vērēmu pagastā.
- Salupe Lukstupes labā krasta pieteka Krustpils pagastā.
- Lukševa Lukšova, Akticas labā krasta pieteka Krāslavas novadā.
- koris Lukta.
- durtiņas Luktura atveramā sieniņa.
- pļembas Luktura lūpiņas, starp kurām atrodas dakts.
- fara Lukturis (automašīnai).
- fāra Lukturis (automašīnai).
- fāris Lukturis (automašīnai).
- grozāmlukturis Lukturis, kas apgaismo ceļu atkarībā no priekšējo riteņu pagriešanas virziena, vai lukturis, kuru var pagriezt vēlamā virzienā objekta saskatīšanai vai darba zonas apgaismošanai.
- lakteris Lukturis.
- lankters Lukturis.
- lāteris Lukturis.
- lāters Lukturis.
- lukteris Lukturis.
- lukturs Lukturis.
- majaks Lukturis.
- lākturītis Lukturītis (2).
- lucumo Lukumoni.
- LP Lumbālpunkcija (angļu "lumbar puncture").
- fenobarbitāls Lumināls, miega (arī pretkrampju) līdzeklis, mazākās devās iedarbojas nomierinoši.
- fosforescence Luminiscence ar ilgstošu pēcspīdēšanu.
- fluorescence Luminiscence ar īslaicīgu pēcspīdēšanu.
- fosforscence Luminiscence ar samērā ilgu pēcspīdēšanas laiku (no dažām mikrosekundēm līdz dažām dienām).
- ķimioluminiscence Luminiscence ķīmiska procesa rezultātā neatkarīgi no augstas temperatūras.
- elektroluminiscence Luminiscence, ko ierosina elektriskais lauks.
- hemiluminiscence Luminiscence, ko ierosina enerģija, kas izdalās ķīmiskā reakcijā.
- fotoluminiscence Luminiscence, ko ierosina gaisma.
- radioluminiscence Luminiscence, ko ierosina radioaktīvais starojums.
- katodluminiscence Luminiscence, ko izraisa elektronu plūsma, kura atduras pret luminofora virsmu.
- lampačot Lumpačot.
- lumpris Lumpurs.
- lumesti Lumsti - zirdzinājiem līdzīgs stāds māju tuvumā.
- lumstiņas Lumsti (2).
- šķiemeņi Lumsti.
- steinis Lumstiņš, skaliņš audeklā.
- ielaidene Lumsts - aušanas palīgrīks, neliela līste vai skals, ko iebīda velku pavedienu starpā, lai saglabātu šķīrienu.
- ielaidenis Lumsts - aušanas palīgrīks, neliela līste vai skals, ko iebīda velku pavedienu starpā, lai saglabātu šķīrienu.
- šķēne Lumsts - neliela līste vai skals, ko iebīda velku pavedienu starpā (posmā starp velku veltni un nītīm), lai saglabātu šķīrienu.
- šķiens Lumsts.
- Dziļais ezers Lunas ezers Bebrenes pagastā.
- kulstelēt Luncināt (asti).
- linčināt Luncināt.
- linkinīt Luncināt.
- lontināt Luncināt.
- luncēt Luncināt.
- luntināt Luncināt.
- lumstīties Luncināties (1).
- lumstoties Luncināties (1).
- kundēties Luncināties apkārt (lai ko iegūtu) - par dzīvniekiem.
- milstīties Luncināties, klāst glausties.
- glumstīt Luncināties.
- glumstīties Luncināties.
- lindžināties Luncināties.
- līšmot Luncināties.
- lontināties Luncināties.
- lumstēties Luncināties.
- ļumstīties Luncināties.
- luncāties Luncināties.
- luncīties Luncināties.
- luntināties Luncināties.
- sluncināties Luncināties.
- Luedži Lundu (Āfrika, Angolas ziemeļaustrumi un Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidrietumi) leģendārā valdniece, pirmatnējās čūskas Činavezi pēcnācēja un varoņa Čibindas Ilungas sieva.
- Lungupīte Lungas upīte, Supučupītes pieteka.
- luknība Lunkanība (1), lokanība (1).
- lunkanums Lunkanība (1); lokanums (1).
- lunkanums Lunkanība (2); lokanums (2).
- lukns Lunkans (1), lokans (2), kustīgs.
- bizuns Lunkans sitamais rīks.
- lūkns Lunkans, lokans.
- lunks Lunkans, lokans.
- lunkains Lunkans.
- luņģītāji Luņģību (2) viesi.
- luncis Luņķis - līkums, ritulis, gabals (parasti par desu).
- Lojana Luojana, pilsēta Ķīnā ("Luoyang").
- aptina Lupata aptīšanai.
- podskelis Lupata katla nocelšanai no plīts; podscelis.
- podscelis Lupata katla nocelšanai no plīts.
- slaukuris Lupata slaucīšanai.
- ķēķis Lupata trauku mazgāšanai.
- dūminieks Lupata, ar kuru aizbāž pirts vai rijas logu.
- lanckateris Lupata, ielāps.
- larpa Lupata, ielāps.
- ļeveris Lupata, kas plivinās šurp un turp.
- noslauka Lupata, nicināms priekšmets, "kāju pamesls".
- lempars Lupata, plukata.
- ķērnags Lupata, rīklupata.
- kankarlupata Lupata, skranda.
- ķenkara Lupata, skranda.
- ķenkars Lupata, skranda.
- ķenkurs Lupata, skranda.
- ļenckars Lupata, skranda.
- lenkaša Lupata, skranda.
- ļermals Lupata, skranda.
- lorpa Lupata, skranda.
- lumpiņš Lupata, skranda.
- nārba Lupata, skranda.
- nobarga Lupata, skranda.
- panaras Lupata, skranda.
- slauks Lupata, slaukāmais.
- supata Lupata, veca nederīga lieta, atkritumi; sopatas.
- vancka Lupata; noplīsis drēbes gabals.
- lumpata Lupata.
- lumze Lupata.
- ļupata Lupata.
- lupats Lupata.
- luputa Lupata.
- vārbala Lupata.
- drepekls Lupataina drēbe, kas ātri var sairt.
- drova Lupatas, avīzes, ko cietumnieki izmanto lai kamerā uzvārītu tēju.
- moda Lupatas, grabažas.
- planckas Lupatas, nolietotas drēbes.
- lanckare Lupatas, saplēsta sega (kā nešanai).
- barbaliņas Lupatas, saplēsts apģērbs.
- sapatas Lupatas, savalkāts apģērbs.
- sumpatas Lupatas, sīkumi, visādi atkritumi; sumpas.
- sumpas Lupatas, sīkumi, visādi atkritumi.
- narbažas Lupatas, skrandas, sīkumi, grabažas.
- narkažas Lupatas, skrandas, sīkumi, grabažas.
- ķenkari Lupatas, skrandas.
- ķeskatas Lupatas, skrandas.
- ķiragi Lupatas, skrandas.
- ļenckara Lupatas, skrandas.
- narcaka Lupatas, skrandas.
- narcaks Lupatas, skrandas.
- nercaka Lupatas, skrandas.
- pampari Lupatas, skrandas.
- patas Lupatas, skrandas.
- penckas Lupatas, skrandas.
- popats Lupatas, skrandas.
- sknārbas Lupatas, skrandas.
- šnabari Lupatas, skrandas.
- soksnas Lupatas, skrandas.
- vanckari Lupatas, skrandas.
- karašas Lupatas, vecas lietas.
- pampasas Lupatas, veci krāmi.
- karāšas Lupatas.
- pantari Lupatas.
- peskas Lupatas.
- skārbalas Lupatas.
- skoras Lupatas.
- sopatas Lupatas.
- lupatdriskās Lupatās.
- knopis Lupatiņā ietīta rupjmaize ar cukuru, ko dod zīst zīdainim; knupis.
- lampainis Lupatlasis, lupatnieks.
- kankarlasis Lupatlasis.
- skrandenieks Lupatlasis.
- skrandinieks Lupatlasis.
- lumpatnieks Lupatnieks (1).
- pleidaks Lupatnieks, tāds, kas staigā ar noplīsušām piedurknēm.
- lupatdeķis Lupatsega.
- mummiens Lupatu kaudze.
- lupatlēveros Lupatu lēveros.
- lupatbunte Lupatu sainis, saišķis.
- lampainis Lupatu sega, zira sega vai grīdsega.
- kakarnieks Lupatu tirgotājs.
- lupatnieks Lupatu uzpircējs, kas apbraukāja saimniecības.
- kankarnieks Lupatu vācējs, lupatu tirgotājs.
- aizbāšķis Lupatu vīstoklis izsistas loga rūts aizbāšanai.
- luperkālijas Luperkāliji - seno romiešu pavasara svētki par godu faunam Luperkam, kas dod auglību un svētību.
- lupina Lupīna ("Lupinus").
- lupinas Lupīna ("Lupinus").
- lupīne Lupīna ("Lupinus").
- lupines Lupīna ("Lupinus").
- vilkpupa Lupīna ("Lupinus").
- lubīns Lupīna.
- lupinus Lupīnas.
- ļupīt Lupināt, lobīt, krimst, ēst.
- lupīt Lupināt, lobīt.
- lipināt Lupināt.
- lūpināt Lupināt.
- lupinēt Lupināt.
- nolupināt Lupinot atdalīt (apvalku, parasti čaumalu, mizu).
- nolupināt Lupinot atdalīt (kam) virskārtu, parasti čaumalu, mizu; nolobīt.
- atlupināt Lupinot atdalīt, noņemt (parasti kā virskārtu); lupinot atbrīvot (no kā).
- izlupināt Lupinot izņemt (piemēram, augli, kodolu no apvalka).
- uzlaupīt Lupinot ļaut uzkrist.
- ielupināt Lupinot, plucinot ievietot.
- baltā lupīna lupīnu suga ("Lupinus albus"), ko Latvijā audzē gk. zaļmēslojumam
- šaurlapu lupīna lupīnu suga ("Lupinus angustifolius")
- kokveida lupīna lupīnu suga ("Lupinus arboreus")
- dzeltenā lupīna lupīnu suga ("Lupinus luteus"), ko Latvijā audzē gk. zaļmasas ieguvei
- zemā lupīna lupīnu suga ("Lupinus nanus")
- daudzlapu lupīna lupīnu suga ("Lupinus polyphyllus")
- lupsnis Lupsna - miza, čaula.
- sventelis Lupstāja stobra šļircene.
- levisticum Lupstāji.
- lumstāji Lupstājs ("Levisticum").
- lubstāgs Lupstājs.
- lumstega Lupstājs.
- lupstaģi Lupstājs.
- lupstags Lupstājs.
- lupstēga Lupstājs.
- lupstsga Lupstājs.
- Amalienhof Lusas muiža, kas atradās tagadējā Madonas novada Praulienas pagasta teritorijā.
- luscinia Luscinia luscinia - lakstīgalas "Erithacus luscinia" nosaukuma sinonīms.
- Chionodoxa luciliale Lusillas sniedzīte.
- lušķains Lustains.
- Lustberga Lustbergas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Lašu pagastā.
- Friedrichslust Lustes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Sīpeles pagastā.
- ļustes Lustes, izpriecas.
- lustēt Lustēties.
- svetecis Lustra, lampa, svečturis; Skalu iespraužamais lākturis; gaismas avots.
- ķūlis Lutausis; lempis.
- ļekausis Lutausis.
- ļenkausis Lutausis.
- ļepausis Lutausis.
- ļēpausis Lutausis.
- ļukausis Lutausis.
- lutause Lutausis.
- ļutausis Lutausis.
- LH Luteinizējošais hormons (angļu "luteinizing hormone").
- LRF Luteinizējošo hormonu atbrīvojošais faktors.
- saudzēknis Luteklis, aizsargājamais.
- baltrocis Luteklis.
- dēlīts Luteklis.
- klēpenītis Luteklis.
- leļa Luteklis.
- memmiķis Luteklis.
- mīļbērniņš Luteklis.
- paijiņš Luteklis.
- pampulis Luteklis.
- pupazīža Luteklis.
- vieglaudzis Luteklis.
- viegldienis Luteklis.
- zīlīte Luteklis.
- zīža Luteklītis.
- LTH Luteotropiskais hormons (angļu "luteotropic hormone").
- Septembra Bībele Lutera Jaunās Derības tulkojuma pirmizdevums (1522. g. septembrī).
- sakramentieši Lutera lietots apzīmējums tiem, kas neatzina svētā vakarēdienā Kristus miesas un asins klātbūtni, ar to it kā noliedzot sakramentu objektīvo nozīmi.
- Luttershof Lutera muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Burtnieku pagastā.
- ļutarka Luterāne.
- luteris Luterānis, luterticīgais.
- ļutars Luterānis.
- luterāne Luterānis.
- luturis Luterānis.
- luturs Luterānis.
- luterāņu (arī luteriešu, arī evaņģēliski luterāniskā, arī evaņģēliski luteriskā) baznīca Luterānisma reliģiskajam kultam paredzēta baznīca.
- luteriešu (arī luterāņu, arī evaņģēliski luterāniskā, arī evaņģēliski luteriskā) baznīca Luterānisma reliģiskajam kultam paredzēta baznīca.
- evaņģēliski luteriskā (arī evaņģēliski luterāniskā, arī luterāņu, arī luteriešu) baznīca Luterānisma reliģiskajam kultam paredzēta baznīca.
- luterāņu (arī luteriešu, arī evaņģēliski luterāniskā, arī evaņģēliski luteriskā) baznīca Luterānisma starptautiska vai nacionāla organizācija.
- luteriešu (arī luterāņu, arī evaņģēliski luterāniskā, arī evaņģēliski luteriskā) baznīca Luterānisma starptautiska vai nacionāla organizācija.
- evaņģēliski luteriskā (arī evaņģēliski luterāniskā, arī luterāņu, arī luteriešu) baznīca Luterānisma starptautiska vai nacionāla organizācija.
- luterība Luterānisms.
- luterticība Luterānisms.
- konsistorija Luterāņu baznīcā - administratīva baznīcas institūcija.
- kriptiķi Luterāņu baznīcas pārstāvji 17. gs., kas uzskatīja, ka Kristus, kļūdams par cilvēku, arī zemes dzīvē bijis ar dievišķām īpašībām, tikai tās bijušas paslēptas.
- kenotiķi Luterāņu baznīcas pārstāvji 17. gs., kas uzskatīja, ka Kristus, kļūdams par cilvēku, pats sevi "iztukšojis", t. i. tīri dievišķās iezīmes cilvēka miesā nav ņēmis līdz.
- ubikvists Luterāņu teologs, kas atzīst, ka Kristus miesa esot visur svētā vakarēdienā.
- luterāņi Luterieši, to baznīcu un apvienību locekļi, kas balsta savus uzskatus uz Lutera mācību (evaņģēliski luteriskā mācība).
- luterietis Luterieši.
- luterieši Luterietis.
- Augsburgas ticības apliecība luterisma pamatu izklāsts (latīņu "Confessio Augustana"), ko sastādījis M. Lutera sekotājs F. Melanhtons 1530. g., bet imperators Kārlis V noraidīja un rezultātā izcēlās ticības karš, kas beidzās ar Augsburgas ticības mieru 1555. g.
- izlutinātība Lutināšanas audzināšanas stila rezultāts, kas izpaužas paaugstinātās pretenzijās un prasībās pret citiem, nekonstruktīvā neapmierinātībā ar apkārtējo vidi, kaprīzēs utt.
- glupstīt Lutināt (gk. bērnu).
- lutināties Lutināt sevi, atļauties (piemēram, kādas ērtības).
- cackavāties Lutināt sevi.
- pilčināties Lutināt sevi.
- juņģāt Lutināt, aprūpēt.
- lutēt Lutināt, izlutināt.
- pļepināt Lutināt, izlutināt.
- auklēt Lutināt, lolot.
- lūsināt Lutināt, ļaut slinkot.
- lūsīt Lutināt, ļaut slinkot.
- lidžināt Lutināt, mīlināt.
- pāsēt Lutināt, žēlot, aizstāvēt, iztapt.
- lusināt Lutināt; labi uzturēt un gaidīt.
- balavāt Lutināt.
- glāsēt Lutināt.
- glipstīt Lutināt.
- iztutulēt Lutināt.
- litināt Lutināt.
- lulināt Lutināt.
- ļutināt Lutināt.
- pālināt Lutināt.
- pampināt Lutināt.
- pāpināt Lutināt.
- pilčināt Lutināt.
- tilināt Lutināt.
- tulināt Lutināt.
- tuntināt Lutināt.
- tutināt Lutināt.
- lust Lutināties.
- aizčubināt Lutinot gādīgi pavadīt.
- ielutināt Lutinot ieradināt (kādā veidā rīkoties, izturēties).
- izlutināt Lutinot padarīt (kādu) pārāk prasīgu, izvēlīgu.
- lutreola Lutreola lutreola - Eiropas ūdeles "Mustela lutreola" nosaukuma sinonīms.
- lutreola Lutreola vision - Amerikas ūdeles "Mustela vision" nosaukuma sinonīms.
- Luttringen Lutriņi.
- Lutugina Lutuhine, pilsēta Ukrainā.
- Adsel-Luttershof Luturu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Zvārtavas pagastā.
- Lovua Luvua, upe Zambijā un Kongo Demokrātiskajā Republikā (Zairā).
- serbi Lužicas serbi - sorbi.
- Ļaudanica Ļaudonīte, Lubijas pieteka.
- Laudonīte Ļaudonīte, Lubijas pieteka.
- lubejieši Madonas novada Liezēres pagasta apdzīvotās vietas "Lubeja" iedzīvotāji.
- Kualalumpura Malaizijas galvaspilsēta ("Kuala Lumpur"), atrodas Malakas pussalas dienvidrietumos, 1,5 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- ubikvitārisms Mārtiņa Lutera izvirzīta doktrīna, ar ko viņš skaidroja savu izpratni par eiharistiju, neatzīstot katoliskos priekšstatus par transubstanciāciju, uzskatīja, ka Kristus, savā cilvēciskajā dabā būdams klāt itin visur, kaut kādā veidā ir reāli klāt arī eiharistijas maizē un vīnā.
- Martiszowa Martiševas muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Pildas pagastā.
- Ludzas mazais ezers Mazais Ludzas ezers Ludzas pilsētas teritorijā.
- slieka Mazsartārpu klases dzimta ("Lumbricidae"), kurā ietilpst līdz 30 centimetriem gari, posmaini, iesarkani, lipīgām gļotām klāti tārpi, kas dzīvo galvenokārt augsnē, \~200 sugu, Latvijā konstatēts 12 sugu.
- Lisiņa Meirānu kanāla kreisā krasta pieteka Varakļānu un Madonas novadā, garums - 18 km, kritums - 12 m, iztek no Lisiņa ezera, līdz Meirānu kanāla ierīkošanai bija par 7 km garāka un ietecēja Lubānā; Lisena; Lisene; Lisina; Lisinis; Lisna; augštecē Nadziņa.
- Zvidzes kanāls Meirānu kanāla labā krasta pieteka Madonas novada Ošupes pagastā, garums — 15 km, nav dabiska krituma, izrakts gar Lubāna ziemeļrietumu krastu līdztekus dambim, augšgalā ierīkota sūkņu stacija.
- Sanluisa Potosi Meksikas pavalsts — Brīvā un Suverēnā Sanluisas Potosi Valsts ("San Luis Potosi" / "Estado Libre y Soberano de San Luis Potosi"), platība — 61165 kvadrātkilometri, 2410400 iedzīvotāju (2005. g.).
- Ķīšupīte Melnupes labā krasta pieteka Trapenes pagastā, augštece Alūksnes novada Alsviķu pagastā, tek caur Luksta, Sētas un Garo ezeru.
- vasaras mēnesene mēneseņu suga ("Lunaria annua"), dēvēta arī par dālderpuķi un Jūdasa grasi, plaši izmanto sauso ziedu kompozīcijām
- divgadīgā mēnesene mēneseņu suga ("Lunaria biennis")
- daudzgadīgā mēnesene mēneseņu suga ("Lunaria rediviva"), aug pamitru, ēnainu lapkoku mežu lakstaugs ar smaržīgiem ziediem skarās un plati eliptiskiem augļiem, Latvijā aizsargājama
- Kocki Meža Kocki - apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ciblas pagastā.
- sarkanrīklīte Mežastrazdu apakšdzimtas lakstīgalu ģints suga ("Erithacus rubecula", senāk "Lusciola rubecula"), neliels dziedātājputns, kukaiņēdājs, galvas sānu, kakla un krūšu apspalvojums oranžs; rietumu sarkanrīklīte.
- Mežawydy Mežvidu muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Nautrēnu pagastā.
- Toars Minahasu (Rietumindonēzija) mitoloģijā - saules dievs, dievietes Lumimuutas un rietumvēja dēls.
- Pogupe Mugurupes kreisā satekupe Gulbenes novadā, garums - 23 km, kritums - 23 m, iztek no Ludza ezera, tek cauri Stāmerienas un Pogas ezeram, gultne regulēta.
- Eversmuiža muiža tagadējā Ludzas novada Ciblas pagastā, kuras teritorijā izveidojās Ciblas ciems; muižas kungu māja vairākkārt pārbūvēta, tajā ierīkots Ciblas vidusskolas internāts
- Mukalpen Mūkalpu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Lubezeres pagastā.
- Murinowo Muržinovas muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Nirzas pagastā.
- Auroras memoriālais nacionālais parks nacionālais parks Filipīnās (_Aurora Memorial Park National Park_), Lusonas salas austrumu daļā, Auroras provincē
- NHLBI Nacionālais Sirds, asins un plaušu institūts (ASV) (angļu "National Heart Blood Lung Institute").
- platnadži Nagu dzīvnieku kārta, truša lieluma dzīvnieki ar lielu galvu, šķeltu virslūpu, izplatīti DR-Āzijā un Āfrikā; saukti arī par izraēliešu avīm, pazīstami no Bībeles laikiem (Lutera tulkojumā - trusis).
- franks Naudas pamatvienība Francijā, Beļģijā un Luksemburgā līdz 2002. g.
- Svetafors Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Luksofors" bijušais nosaukums.
- Ambila neliela sala Filipīnās (_Ambil_), Lusonas jūras austrumos, Rietummindoro provinces teritorija
- Balesina neliela sala Filipīnās, Lusonas salas dienvidaustrumu daļas Lamonas līcī
- Aukupeite Neliela upīte Balvu novada Baltinavas pagastā un Ludzas novada Salnavas pagastā, ietek Nūmierņas ezerā, garums - \~3 km
- Bakvitas salas nelielu salu grupa Filipīnās, Lusonas jūras dienvidos, Palavanas pasāžas ziemeļaustrumos, Palavanas salas ziemeļrietumu piekrastē
- Asnes apmetnes neolīta un agrā bronzas laikmeta dzīvesvietas, kas atrodas Asnes krastā \~1 km no tās ietekas Lubāna ezerā
- Nerzas ezers Nirzas ezers Ludzas novada Nirzas pagastā.
- Kārsavas novads nodibināts 2009. g. bijušā Ludzas rajona ziemeļu daļā, ietvēra Kārsavas pilsētu, Goliševas, Malnavas, Mērdzenes, Mežvidu un Salnavas pagastu, 2021. g. iekļauts Ludzas novadā
- Saldus novads nodibināts 2009. g. ietverot Saldus pilsētu un Ezeres, Jaunauces, Jaunlutriņu, Kursīšu, Lutriņu, Nīgrandes, Novadnieku, Pampāļu, Rubas, Saldus, Šķēdes, Vadakstes, Zaņas, Zirņu un Zvārdes pagastu, paplašināts 2021. g pievienojot Blīdenes, Cieceres un Remtes pagastu, kā arī Brocēnu pilsētu, robežojas ar Dienvidkurzemes, Kuldīgas, Tukuma un Dobeles novadu, kā arī ar Lietuvu
- Talsu novads nodibināts 2009. g. ietverot Talsu un Valdemārpils pilsētu, Abavas, Ārlavas, Balgales, Ģibuļu, Īves, Ķūļciema, Laidzes, Laucienes, Lībagu, Lubes, Sabiles, Stendes, Strazdes, Valdgales, Vandzenes un Virbu pagastu, 2021. g. reformā pievienota Sabiles un Stendes pilsēta, kā arī Dundagas, Kolkas, Mērsraga un Rojas pagasts, robežojas ar Tukuma, Kuldīgas un Ventspils novadu, apskalo Baltijas jūra un Rīgas jūras līcis
- Ludzas novads nodibināts 2009. g., ietvēra Ludzas pilsētu, Briģu, Cirmas, Isnaudas, Istras, Nirzas, Ņukšu, Pildas, Pureņu un Rundēnu pagastu, 2021. g. pievienots Blontu, Ciblas, Goliševas, Lauderu, Līdumnieku, Malnavas, Mežvidu, Mērdzenes, Pasienes, Pušmucovas, Salnavas, Zaļesjes un Zvirgzdenes pagasts, robežojas ar Krāslavas, Rēzeknes un Balvu novadu, kā arī ar Krieviju
- nuajadas Noslīcināšanas, 1793.-94. g. Nantē izdarītā masu sodīšana konventa komisāra Karjē vadībā; ap 15000 par kontrrevolūciju aizdomās turētu personu notiesāja uz nāvi un sodu izpildīja noslīcinot Luārē.
- Ērģemes kauja notika 1560. g. 2. augustā Ērģemes pilstiesā pie Lugažu muižas, tajā 300 jātnieku liela Livonijas ordeņa karaspēka vienība cīnījās pret daļu (~12000 vīru) no Livonijā iebrukušā krievu karaspēka, kas livoniešus ielenca un sakāva, ordenis zaudēja \~130 kritušos, bet landmaršals, 11 komturi un120 bruņinieki tika saņemti gūstā
- Krāslavas novads novads Latvijas dienvidaustrumos, 2009.-2021. g. ietvēra Aulejas, Indras, Izvaltas, Kalniešu, Kaplavas, Kombuļu, Krāslavas, Piedrujas, Robežnieku, Skaistas un Ūdrīšu pagastus, kā arī Krāslavas pilsētu, 2021. g. pievienoti Andrupenes, Andzeļu, Asūnes, Bērziņu, Dagdas, Ezernieku, Grāveru, Kastuļinas, Konstantinovas, Ķepovas, Svariņu, Šķaunes un Šķeltovas pagasts, kā arī Dagdas pilsēta, robežojas ar Daugavpils, Preiļu, Rēzeknes un Ludzas novadu, kā arī ar Baltkrieviju
- Niukszi Nukšu muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Pildas pagastā.
- Jaunorleāna Ņūorleāna, pilsēta ASV Luiziānas štatā.
- Neise Oderas kreisā krasta pieteka ("Neisse"), tās vācu nosaukums, gk. Vācijas un Polijas robežupe (198 km), garums - 256 km, izteka Jizeras kalnos Čehijā; Nisa Lužicka.
- Valola Ogres kreisā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 17 km, iztek no Stirnezera, tek caur Pakšēnu (Valolas) ezeru, augšteci līdz Pakšēnu ezeram dēvē arī par Lubeju un Lubiju.
- Lubija Ogres pietekas Valolas augšteces posma līdz Pakšēnu ezeram, kas tagad tiek dēvēts par Lubeju, senāks nosaukums.
- Opole Opole Lubelske - pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 8900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1415. g.
- reģence Orleānas Filipa pavaldonība Francijā Ludviķa XV nepilngadības laikā (1715-23).
- Mindanao Otrā lielākā sala (aiz Lusonas) Filipīnu arhipelāgā, platība - 94600 kvadrātkilometru, krasta līnija ļoti izrobota, daudz līču, pussalu, augstākā virsotne - 2954 m (Filipīnu augstākā virsotne - darbīgs vulkāns).
- Boki Otrie Boki - apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
- Rojas pagasta teritorija pagasta teritorija gandrīz pilnībā aptver pirmskara Lubezeres pagastu (bijušie nosaukumi: vāciski - Lubesern, krieviski - Lubezerskaja), kā arī pievienotas daļas no bijušā Dundagas, Nogales un Upesgrīvas pagasta teritorijas
- Krišjāņu pagasts pagasts Balvu novada dienvidu daļā, robežojas ar Bērzpils un Tilžas pagastu, kā arī ar Ludzas un Rēzeknes novadu
- Tilžas pagasts pagasts Balvu novadā, robežojas ar Vectilžas, Lazdulejas, Briežciema, Baltinavas, Krišjānu, Bērzpils un Lazdukalna pagastu, kā arī ar Ludzas novadu; bijušie nosaukumi: Kokorevas pagasts, krieviski — Kokorevskaja
- Valkas pagasta teritorija pagasts dibināts 1909. gadā atdalot tā teritoriju no toreizējā Lugažu pagasta un šādā 4910 ha platībā pastāvēja līdz 1949. g., atjaunojot pagastus 1990. g. Valkas pagasta teritorija izveidojusies 27984 ha platībā, pievienojot gandrīz visu pirmskara Lugažu pagasta teritoriju
- Daukstu pagasts pagasts Gulbenes novada dienvidu daļā ar administratīvo centru Staros, robežojas ar Gulbenes pilsētu, Stradu, Līgo, Jaungulbenes un Galgauskas pagastu, kā arī ar Rugāju un Lubānas novadu
- Ezernieku pagasts pagasts Krāslavas novadā (2009.-2021. g. Dagdas novadā, 1950.-2009. g. — Krāslavas rajonā), robežojas ar Šķaunes, Svariņu, Dagdas un Andzeļu pagastu, kā arī ar Rēzeknes un Ludzas novadu; bijušie nosaukumi: Bukmuižas pagasts, krieviski — Bukmuižskaja
- Šķaunes pagasts pagasts Krāslavas novadā, robežojas ar Bērziņu, Svariņu un Ezernieku pagastu, kā arī ar Ludzas novadu un Baltkrieviju; bijušais nosaukums krieviski — Ljanskoronskaja
- Pildas pagasts pagasts Ludzas novadā (daļa pirmskara pagasta teritorijas tagad ietverta Ņukšu un Pureņu pagastā), robežojas ar Ņukšu, Isnaudas, Nirzas un Rundēnu pagastu, kā arī ar Rēzeknes novadu; bijušais nosaukums krieviski — Pildenskaja
- Pureņu pagasts pagasts Ludzas novadā ar administratīvo centru Kivdolovā, robežojas ar Cirmas, Isnaudas un Ņukšu pagastu, kā arī ar Rēzeknes novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem pirmskara Pildas pagasta ziemeļrietumu daļu un Rēznas pagasta ziemeļaustrumu daļu
- Isnaudas pagasts pagasts Ludzas novadā ar administratīvo centru Martišos, robežojas ar Ludzas pilsētu, Zvirgzdenes, Briģu, Nirzas, Pildas, Nukšas, Pureņu un Cirmas pagastu, kā arī ar Ciblas novadu
- Rundēnu pagasts pagasts Ludzas novadā ar pagasta administratīvo centru Rundānos, robežojas ar Pildas, Nirzas, Lauderu un Istras pagastu, kā arī ar Krāslavas un Rēzeknes novadu; bijušais nosaukums krieviski — Rundanskaja
- Istras pagats pagasts Ludzas novada dienvidu daļā ar administratīvo centru Vecslabadā, robežojas ar Rundēnu, Lauderu, Zaļesjes un Pasienas pagastu, kā arī ar Krāslavas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Istrasche, krieviski — Istrskaja
- Goliševas pagasts pagasts Ludzas novada ziemeļaustrumu daļā pie Krievijas robežas, robežojas arī ar Blontu, Mērdzenes un Malnavas pagastu
- Zaļesjes pagasts pagasts Ludzas novadā, aptver Zilupes pilsētu no trim pusēm, robežojas ar Pasienas, Istras, Lauderu, Nirzas un Brigu pagastu, kā arī ar Krieviju; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem bijušā Pasienes pagasta ziemeļu daļu un bijušā Briģu pagasta dienvidu stūri
- Blontu pagasts pagasts Ludzas novadā, kura teritorija līdz 1945. g. ietilpa Mērdzenes pagastā, robežojas ar Līdumnieku, Ciblas, Zvirgzdenes, Pušmucovas, Mērdzenes un Goliševas pagastu, kā arī ar Krieviju
- Ciblas pagasts pagasts Ludzas novadā, robežojas ar Blontu, Līdumnieku, Briģu, Isnaudas un Zvirgzdenes pagastu; bijušais nosaukums līdz 1925. g. — Eversmuižas pagasts
- Līdumnieku pagasts pagasts Ludzas novadā, robežojas ar Brigu, Ciblas un Blontu pagastu, kā arī ar Krieviju (2009.-2021. g. Ciblas novadā, bet 2000.-2009. g. ietilpa Ciblas novadā un nepastāvēja kā patstāvīga administratīva vienība)
- Nirzas pagasts pagasts Ludzas novadā, robežojas ar Brigu, Zaļesjes, Lauderu, Rundēnu, Pildas un Isnaudas pagastu, kā arī ar Zilupes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Nersesnsche, krieviski — Nerzenskaja
- Malnavas pagasts pagasts Ludzas novadā, robežojas ar Goliševas, Mērdzenes, Mežvidu un Salnavas pagastu, kā arī ar Balvu novadu un Krieviju; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem pirmskara Kārsavas pagasta teritorijas lielāko daļu
- Pasienes pagasts pagasts Ludzas novadā, robežojas ar Istras un Zaļesjes pagastu, kā arī ar Krāslavas novadu, Krieviju un Baltkrieviju; bijušais nosaukums krieviski — Posiņskaja
- Salnavas pagasts pagasts Ludzas novadā, robežojas ar Kārsavas pilsētu, Malnavas un Mežvidu pagastu, Rēzeknes un Balvu novadu, kā arī ar Krieviju
- Mērdzenes pagasts pagasts Ludzas novadā, robežojas ar Malnavas, Goliševas, Blontu, Pušmucovas un Mežvidu pagastu; bijušie nosaukumi: Mihalovas pagasts, krieviski — Michalova
- Pušmucovas pagasts pagasts Ludzas novadā, robežojas ar Mērdzenes, Blontu, Zvirgzdenes un Mežvidu pagastu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem pirmskara Mērdzenes pagasta dienvidrietumu daļā
- Zvirgzdenes pagasts pagasts Ludzas novadā, robežojas ar Mežvidu, Pušmucovas, Blontu, Ciblas, Isnaudas un Cirmas pagastu, kā arī ar Ludzas pilsētu un Rēzeknes novadu; bijušie nosaukumi: Zvirgzdienas pagasts, krieviski — Zvirgzdinskaja
- Ņukšu pagasts pagasts Ludzas novadā, robežojas ar Pureņu, Isnaudas un Pildas pagastu, kā arī ar Rēzeknes novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem pirmskara Pildas un Kaunatas pagasta teritorijas daļu
- Mežvidu pagasts pagasts Ludzas novadā, robežojas ar Salnavas, Malnavas, Mērdzenes, Pušmucovas un Zvirgzdene pagastu, kā arī ar Rēzeknes novadu
- Lauderu pagasts pagasts Ludzas novadā, robežojas ar Zaļesjes, Istras, Rundēnu un Nirzas pagastu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Istras pagasta ziemeļrietumu daļā
- Brigu pagasts pagasts Ludzas novadā, robežojas ar Zaļesjes, Nirzas, Isnaudas un Līdumnieku pagastu, kā arī ar Krieviju; bijušais nosaukums — Janovoles pagasts, par kuru ziņas no 1840. gada
- Cirmas pagasts pagasts Ludzas novadā, robežojas ar Zvirgzdenes, Isnaudas, Pureņu pagastu, kā arī ar Rēzeknes novadu
- Indrānu pagasts pagasts Madonas novadā (2009.-2021. g. Lubānas novadā, 1990.-2009. g. Madonas rajonā) ar administratīvo centru Lubānas pilsētā, no trim pusēm aptver Lubānas pilsētu, robežojas ar Ošupes, Barkavas, Praulienas, Sarkaņu un Dzelzavas pagastu, kā arī ar Gulbenes un Balvu novadu
- Aronas pagasts pagasts Madonas novadā (līdz 2009. g. - Madonas rajonā) ar administratīvo centru Kusā, robežojas ar Madonas pilsētu, Liezēres, Cesvaines, Sarkaņu, Lazdonas, Bērzaunes un Vestienas pagastu; teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara gk. bijušā Grostonas, Kusas, Lubejas, Oļu un Viesienas pagasta teritorijas daļā
- Ošupes pagasts pagasts Madonas novadā ar administratīvo centru Degumniekos, robežojas ar Barkavas un Indrānu pagastu, kā arī ar Rēzeknes novadu; līdz 2. pasaules karam teritorija ietilpa bijušajos Lubānas, Meirānu un Barkavas pagastos
- Dzelzavas pagasts pagasts Madonas novada ziemeļaustrumu daļā, robežojas ar Sarkaņu pagastu, kā arī ar Cesvaines, Gulbenes un Lubānas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Selsau, krieviski — Zeļzavskaja
- Praulienas pagasts pagasts Madonas novadā, robežojas ar Madonas pilsētu, Sarkaņu, Barkavas, Mētrienas, Ļaudonas, Mārcienas un Lazdonas pagastu, kā arī ar Lubānas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Praulen, krieviski — Prauļenskaja
- Nautrēnu pagasts pagasts Rēzeknes novadā ar administratīvo centru Rogovkā, robežojas ar Ilzeskalna, Dricānu, Stružānu un Gaigalavas pagastu, kā arī ar Balvu un Ludzas novadu; bijušais nosaukums - Zaļmuižas pagasts
- Griškānu pagasts pagasts Rēzeknes novadā ar administratīvo centru Sprūžovā, robežojas ar Verēmu, Lendžu, Stoļerovas, Čornajas un Ozolaines pagastu, kā arī ar Rēzeknes pilsētu un Ludzas novadu
- Bērzgales pagasts pagasts Rēzeknes novada austrumu daļā, robežojas ar Lendžu, Vērēnu un Ilzeskalna pagastu, kā arī ar Ludzas novadu; bijušais nosaukums krieviski — Kuļņevskaja
- Kaunatas pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Čornajas, Stoļerovas un Mākoņkalna pagastu, kā arī ar Ludzas un Krāslavas novadu; bijušie nosaukumi: krieviski - Kaunatskaja
- Lendžu pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Griškānu, Vērēmu un Bērzgales pagastu, kā arī ar Ciblas un Ludzas novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem pirmskara Bērzgales pagasta dienvidu daļu un Rāznas pagasta ziemeļaustrumu daļu
- Stoļerovas pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Kaunatas, Čornajas un Griškānu pagastu, kā arī ar Ludzas novadu
- Gaiķu pagasts pagasts Saldus novadā ar administratīvo centru Satiķos, robežojas ar Šķēdes, Jaunlutriņu, Lutriņu, Brocēnu un Remtes pagastu, kā arī ar Talsu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Gaiken, krieviski — Gaikenskaja
- Jaunlutriņu pagasts pagasts Saldus novadā, nodibināts 1820. g., pastāvēja līdz 1890. g., kad to pievienoja Lutriņu pagastam, atjaunots 1990. g., robežojas ar Šķēdes, Lutriņu un Zirņu pagastu, kā arī ar Kuldīgas un Brocēnu novadu
- Lutriņu pagasts pagasts Saldus novadā, robežojas ar Jaunlutriņu, Saldus, un Zirņu pagastu, kā arī ar Brocēnu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Luttringen, krieviski — Lutringenskaja
- Zirņu pagasts pagasts Saldus novadā, robežojas ar Saldus pilsētu, Jaunlutriņu, Lutriņu, Saldus, Novadnieku un Pampāļu pagastu, kā arī ar Skrundas un Kuldīgas novadu, pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem daļu pirmskara Saldus pagasta un daļu bijušā Skrundas pagasta teritorijas
- Saldus pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā ar administratīvo centru Druvā, robežojas ar Saldus pilsētu, Zirņu un Lutriņu pagastu, kā arī ar Brocēnu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Frauenburg, krieviski — Frauenburgskaja
- Lubes pagasts pagasts Talsu novadā ar administratīvo centru Anužos, robežojas ar Ārlavas un Īves pagastu, kā arī ar Dundagas un Rojas novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Ārlavas pagasta teritorijā un pievienota neliela daļa no bijušā Lubezeres un Nogales pagasta
- Ārlavas pagasts pagasts Talsu novadā ar administratīvo centru Valdemārpilī, aptver Valdemārpils pilsētu, robežojas ar Rojas, Vandzenes, Laidzes, Valdgales, Īves un Lubes pagastu; bijušie nosaukumi: Valdemārpils pilsētas lauku teritorija (1956.-2009. g.), Valdemārpils lauku teritorija (2009.-2010. g.), vāciski — Erwahlen, krieviski — Ervaļenskaja
- Īves pagasts pagasts Talsu novada ziemeļrietumu daļā ar administratīvo centru Tiņģerē, robežojas ar Lubes, Valdemārpils un Valdgales pagastu, kā arī ar Dundagas novadu; pagasts izveidojies pēc 2. pasaules kara bijušā Ārlavas pagasta ziemeļaustrumu daļā un pievienota neliela pirmskara Dundagas pagasta teritorija (Ķurbes apkārtne)
- Rojas pagasts pagasts Talsu novadā, Rīgas jūras līča piekrastē, atjaunots 2021. g. bijušā Rojas novada teritorijā, robežojas ar Mērsraga, Vandzenes, Ārlavas, Lubes, Dundagas un Kolkas pagastu, apskalo Rīgas jūras līcis
- Dundagas pagasts pagasts Talsu novadā, robežojas ar Kolkas, Rojas, Lubes, Īves un Valdgales pagastu, kā arī ar Ventspils novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Dondangen, krieviski — Dondangenskaja
- Pakalnu Pakalnu ezers - atrodas Ludzas novada Rundēnu pagastā, platība - 8,7 ha
- Pakuļu Pakuļu ūdenskrātuve - atrodas Austrumkursas augstienē, Saldus novada Lutriņu un Zirņu pagastā, uzstādināta Cieceres upes ielejā bijušās Pakuļu HES darbināšanai, 67,7 m vjl., platība - 172 ha, garums - 7 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 2,4 m, lielākais dziļums - 6,1 m, 2 salas ar kopējo platību 2 ha; Pakuļu HES ūdenskrātuve.
- vermiporellas Pārkaļķojušās organismu atliekas, kas veido kaļķakmeņus, Latvijā sastopamas augšordovika Pirgu horizonta Ludzas svītas nogulumos.
- aviosabiedrības kods pasaules aviosabiedrību divu simbolu kods, ko piešķir Pasaules civilās aviācijas organizācija, lai to lietotu aviobiļetēs, lidojumu sarakstos, datorizētajās rezervēšanas sistēmās; piemēram, BT - Air Baltic, AA - American Airlines, BA - British Airlines, LH - Lufthansa, SU - Aeroflot, 6G - Las Vegas Airlines
- Rēzeknes apriņķis pastāvēja 1777.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Andrupenes, Atašienes, Barkavas, Bērzgales, Bukmuižas, Dricēnu, Gaigalavas, Kaunatas, Makašēnu, Maltas, Ozolmuižas, Rēznas, Ružinas, Sakstagala, Silajāņu, Stirnienas, Varakļānu, Vidsmuižas un Viļēnu pagastu, robežojās ar Abrenes, Ludzas, Daugavpils un Madonas apriņķi
- Valkas apriņķis pastāvēja 1785.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Alsviķa, Alūksnes, Annas, Bejas, Bilskas, Blomes, Cirgaļu, Dūres, Ērģemes, Ēveles, Gaujienas, Grundzāles, Ilzenes, Jaunlaicenes, Jaunroxes, Jērcēnu, Kalncempju, Kārķu, Karvas, Lejasciema, Lugažu, Mālupes, Mārkalnes, Mēra, Omuļu, Palsmanes, Pededzes, Plāņu, Rauzas, Sinoles, Smiltenes, Trapenes, Trikātas, Valkas, Veclaicenes, Vijciema, Zeltiņu, Ziemera un Zvārtavas pagastu, robežojās ar Abrenes (Jaunlatgales), Madonas, Cēsu un Valmieras apriņķi, kā arī ar Igauniju
- Kuldīgas apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Cieceres, Gaiķu, Ivandes, Kabiles, Kuldīgas, Kurmāles, Kursīšu, Lutriņu, Padures, Pampāļu, Planicas, Raņķu, Rendas, Saldus, Sātiņu, Skrundas, Snēpeles, Turlavas, Vārmes un Zvārdes pagastu, robežojās ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Jelgavas, Liepājas un Aizputes apriņķi
- Talsu apriņķis pastāvēja 1819.–1949. g., ietvēra (1935. g.) Ārlavas, Cēres, Kandavas, Laidzes, Lībagu, Lubezeres, Mērsraga, Nogales, Nurmuižas, Pastendes, Spāres, Stendes, Strazdes, Upesgrīvas, Valgales, Vandzenes, Virbu un Zentenes pagastu, robežojās ar Tukuma, Kuldīgas un Ventspils apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci
- Madonas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Adulienas, Beļavas, Bērzaunes, Cesvaines, Dzelzavas, Galgauskas, Grašu, Grostonas, Iršu, Jaungulbenes, Kalsnavas, Kārzdabas, Kraukļu, Kusas, Lazdonas, Ļaudonas, Liepkalnes, Liezeres, Litenes, Lubānas, Lubejas, Mārcienas, Mēdzūlas, Meirānu, Mētrienas, Odzienas, Oļu, Patkules, Pērses, Praulienas, Saikavas, Sarkaņu, Sausnējas, Sāvienas, Stāmerienas, Tirzas, Vecgulbenes, Vējavas, Vestienas, Viesienas, Vietalvas un Virānes pagastu, robežojās ar Valkas, Abrenes, Rēzeknes, Daugavpils, Rīgas un Cēsu apriņķi
- Abrenes apriņķis pastāvēja 1938.-1944. g., ietvēra Augšpils, Baltinavas, Balvu, Bērzpils, Gauru, Kacēnu, Liepnas, Linavas, Purvmalas, Rugāju, Šķilbēnu, Tilžas un Viļakas pagastu, robežojās ar Ludzas, Rēzeknes, Madonas un Valkas apriņķi, kā arī ar Igauniju un Krieviju
- Balvu rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Balvu pilsētu, Baltinavas, Balvu, Bērzkalnes, Bērzpils, Briežuciema, Krišjāņu, Kubuļu, Kupravas, Lazdukalna, Lazdulejas, Medņevas, Rugāju, Susāju, Šķilbēnu, Tilžas, Vectilžas, Vecumu, Vīksnas un Žīguru pagastu, robežojās ar Ludzas, Rēzeknes, Madonas, Gulbenes un Alūksnes rajonu, kā arī ar Krieviju
- Krāslavas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Krāslavas un Dagdas pilsētu, Andrupenes, Andzeļu, Asūnes, Aulejas, Bērziņu, Dagdas, Ezernieku, Grāveru, Indras, Izvaltas, Kalniešu, Kaplavas, Kastuļinas, Kombuļu, Konstantinovas, Krāslavas, Ķepovas, Piedrujas, Robežnieku, Skaistas, Svariņu, Šķaunes, Šķeltovas un Ūdrīšu pagastu, robežojās ar Daugavpils, Preiļu, Rēzeknes un Ludzas rajonu, kā arī ar Baltkrieviju
- Ludzas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Ludzas, Kārsavas un Zilupes pilsētu, Blontu, Briģu, Ciblas, Cirmas, Goliševas, Isnaudas, Istras, Lauderu, Līdumnieku, Malnavas, Mērdzenes, Mežvidu, Nirzas, Ņukšu, Pasienes, Pildas, Pureņu Pušmucovas, Rundēnu, Salnavas, Zaļesjes un Zvirgzdenes pagastu, robežojās ar Krāslavas, Rēzeknes un Balvu rajonu, kā arī ar Krieviju un Baltkrieviju
- Madonas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Madonas, Lubānas un Varakļānu pilsētu, Cesvaines pilsētu ar lauku teritoriju, Aronas, Barkavas, Bērzaunes, Dzelzavas, Ērgļu, Indrānu, Jumurdas, Kalsnavas, Lazdonas, Liezēres, Ļaudonas, Mārcienas, Mētrienas, Murmastienes, Ošupes, Praulienas, Sarkaņu, Sausnējas, Varakļānu un Vestienas pagastu, robežojās ar Gulbenes, Balvu, Rēzeknes, Preiļu, Jēkabpils, Aizkraukles, Ogres un Cēsu rajonu
- Rēzeknes rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Rēzeknes un Viļānu pilsētu, Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dekšāres, Dricānu, Feimaņu, Gaigalavas, Griškānu, Ilzeskalna, Kantinieku, Kaunatas, Lendžu, Lūznavas, Mākoņkalna, Maltas, Nagļu, Naurtēnu, Ozolaines, Ozolmuižas, Pušas, Rikavas, Sakstagala, Silmalas, Sokolku, Stoļerovas, Stružānu, Vērēmu un Viļānu pagastu, robežojās ar Balvu, Ludzas, Krāslavas, Preiļu un Madonas rajonu
- Saldus rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Saldus pilsētu, Brocēnu pilsētu ar lauku teritoriju, Blīdenes, Ezeres, Gaiķu, Jaunauces, Jaunlutriņu, Kursīšu, Lutriņu, Nīgrandes, Novadnieku, Pampāļu, Remtes, Rubas, Saldus, Šķēdes, Vadakstes, Zaņas, Zirņu un Zvārdes pagastu, robežojas ar Liepājas, Kuldīgas, Tukuma un Dobeles rajonu, kā arī ar Lietuvu
- Talsu rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Talsu pilsētu, Sabiles, Stendes un Valdemārpils pilsētu ar laiku teritoriju, Abavas, Balgales, Dundagas, Ģibuļu, Īves, Kolkas, Ķūļciema, Laidzes, Laucienes, Lībagu, Lubes, Mērsraga, Rojas, Strazdes, Valdemārpils, Valdgales, Vandzenes un Virbu pagastu, robežojās ar Tukuma, Kuldīgas un Ventspils rajonu, kā arī ar Baltijas jūru un Rīgas jūras līci
- Dagdas novads pastāvēja 2009.-2021. g. Latgales austrumu daļā, ietvēra Dagdas pilsētu, Andrupenes, Andzeļu, Asūnes, Bērziņu, Dagdas, Ezernieku, Konstantinovas, Ķepovas, Svariņu un Šķaunes pagastu, robežojās ar Krāslavas, Aglonas, Rēzeknes, Ludzas un Zilupes novadu, kā arī ar Baltkrieviju
- Lubānas novads pastāvēja 2009.-2021. g. uz Vidzemes un Latgales robežas, ietvēra Lubānas pilsētu un Indrānu pagastu
- Zilupes novads pastāvēja 2009.-2021. g., ietvēra Zilupes pilsētu, Lauderu, Pasienes un Zaļesjes pagastu, 2021. g. novadu reformā teritorija iekļauta Ludzas novadā, kura sastāvā tā bija arī līdz 2009. g.
- Eversmuižas pagasts pastāvēja bijušajā Ludzas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Ciblas pagastu
- Posiņas pagasts pastāvēja bijušajā Ludzas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Pasienes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Ludzas novada Pasienes un Zaļesjes pagastā, daļa Ludzas novada Istras pagastā
- Landskoronas pagasts pastāvēja bijušajā Ludzas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Šķaunes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Krāslavas novada Šķaunes pagastā
- Mihalovas pagasts pastāvēja bijušajā Ludzas apriņķī līdz 1925. gadam, kad tas pārdēvēts par Mērdzenes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Mērdzenes pagastā
- Miglinieku pagasts pastāvēja bijušajā Ludzas rajonā 1990.-1998. g.; teritorija mūsu dienās ietilpst Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā
- Lubānas pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Lubānas novada Indrānu pagastā un Lubānas pilsētā, kā arī Madonas novada Ošupes pagastā
- Labvāržu pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī 1925.-1929. g., pārdēvēts par Bērzgales pagastu, līdz 1925. g. saucās Biržgaļa pagasts; teritorija mūsu dienās ietilpst Rēzeknes novada Bērzgales, Ilzeskalna, Lendžu un Vērēmu pagastā, kā arī Ludzas novada Mežvidu pagastā
- Rēznas pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī 1925.-1949. g. (līdz 1925, g, — Rozenmuižas pagasts); teritorija mūsu dienās ietilpst Rēzeknes novada Čornajas, Stoļerovas, Lendžu, Griškānu, Verēmu un Lūznavas pagastā, kā arī Ludzas novada Pureņu pagastā
- Rozenmuižas pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Rēznas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Rēzeknes novada Čornajas, Stoļerovas, Lendžu, Griškānu, Verēmu un Lūznavas pagastā, kā arī Ludzas novada Pureņu pagastā
- Nogales pagasts pastāvēja bijušajā Talsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Talsu novada Ārlavas pagastā un Rojas novadā, kā arī neliela daļa Talsu novada Lubes pagastā
- Lubezeres pagasts pastāvēja bijušajā Talsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Talsu novada Lubes, Rojas un Ārlavas pagastā
- Pedeles pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1925. gadam, kad tas pārdēvēts par Lugažu pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Valkas novada Valkas un Ērģemes pagastā
- Janovoles pagasts pastāvēja Ludzas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Brigu pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Ludzas novada Briģu un Zaļesjes pagastā
- Kārsavas pagasts pastāvēja Ludzas apriņķī līdz 1949. gadam, teritorija mūsu dienās ietilpst Malnavas, Salnavas, neliela daļa — Mežvidu pagastā
- Jaunlatgales apriņķis pastāvēja no 1925. g. līdz 1938. g., kad pārdēvēts par Abrenes apriņķi, ietvēra (1935. g.) Augšpils, Baltinavas, Balvu, Bērzpils, Gauru, Kacēnu, Liepnas, Linavas, Purvmalas, Rugāju, Šķilbēnu, Tilžas un Viļakas pagastu, robežojās ar Ludzas, Rēzeknes, Madonas un Valkas apriņķi, kā arī ar Igauniju un Krieviju
- Pampāļu paugurvalnis paugurvalnis Austrumkursas augstienes Vārmes nolaidenuma dienvidu daļā, Saldus novada Novadnieku un Pampāļu pagastā, Starp Striķiem un Lukām, atdala Kursas zemienes Pieventas līdzenumu no Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenuma, garums — \~30 km, platums — 2-5 km, augstākā virsotne — 148,8 m vjl.
- Akaviņa Pededzes labā krasta pieteka Alūksnes novadā, iztek no Lutri ezera Igaunijā, garums - 22 km, kritums - 31,9 m; Akavina; Volkova.
- Jaunpededze Pededzes lejteces iztaisnojums, kas izveidots ierīkojot Lubāna hidrotehnisko sistēmu, ir 5 km garš pārrakums, novirzot to Aiviekstē 6 km uz leju no agrākās ietekas.
- Peddeln Pedeles muiža, kas atradās Valkas apriņķa Lugažu pagastā.
- Pervomaiska Pervomajska, pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā.
- Ilža Pilda - upe Ludzas novadā, ietek Lielajā Ludzas ezerā, garums - 36 km, kritums - 48 m, ja uzskata, ka šī upe caurtek Pildas ezeru; citos avotos upes augštece līdz Pildas ezeram saucas "Ilža" (arī "Iļža"), bet lejtece no Pildas ezera - Pilda.
- Šingarkas strauts Pildas kreisā krasta pieteka Ludzas novadā.
- Kivdolica Pildas kreisā krasta pieteka Rēzeknes un Ludzas novadā, garums - 22 km, kritums - 37,8 m, iztek no neliela ezeriņa 4 km no Kaunatas, tek caur Kivdolovas un Tribuku ezeru; Kivdalova; Kivdolova.
- Pyļda Pildas muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Pildas pagastā.
- Isnauda Pildas upes paralēls nosaukums posmā starp Pildas un Lielo Ludzas ezeru.
- Sanluisa Pilsēta Argentīnā ("San Luis"), provinces administratīvais centrs, 171000 iedzīvotāju (2005. g.).
- Čarencavana Pilsēta Armēnijā, Kotajkas marzā, Ararata ielejā, 25100 iedzīvotāju (2011. g.), līdz 1970. g. saucās Lusavana.
- Apelūsasa pilsēta ASV (_Opelousas_), Luiziānas štatā, 16600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Abivila Pilsēta ASV ("Abbeville"), Luiziānas štatā, 12400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Beikera Pilsēta ASV ("Baker"), Luiziānas štatā, 13800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bastropa Pilsēta ASV ("Bastrop"), Luiziānas štatā, 10900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Batonrūža Pilsēta ASV ("Baton Rouge"), Luiziānas štata administratīvais centrs, jūras osta Misisipi kreisajā krastā, 228900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bogalūsa Pilsēta ASV ("Bogalusa"), Luiziānas štatā, 11900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Božersitija Pilsēta ASV ("Bossier City"), Luiziānas štatā, 67500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sentrala Pilsēta ASV ("Central"), Luiziānas štatā, 28100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Krauli Pilsēta ASV ("Crowley"), Luiziānas štatā, 13200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Deridera Pilsēta ASV ("DeRidder"), Luiziānas štatā, 10800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Junisa Pilsēta ASV ("Eunice"), Luiziānas štatā, 10300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gonzālisa Pilsēta ASV ("Gonzales"), Luiziānas štatā, 10450 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gretna Pilsēta ASV ("Gretna"), Luiziānas štatā, 17800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hamonda Pilsēta ASV ("Hammond"), Luiziānas štatā, 20350 iedzīvotāju (2014. g.).
- Huma Pilsēta ASV ("Houma"), Luiziānas štatā, 34100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Jangsvila Pilsēta ASV ("Youngsville"), Luiziānas štatā, 11000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dženingsa Pilsēta ASV ("Jennings"), Luiziānas štatā, 10200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lafīeta Pilsēta ASV ("Lafayette"), Luiziānas štatā, 126000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Leikčārlza Pilsēta ASV ("Lake Charles"), Luiziānas štatā, jūras osta pie Kalkašas upes, 74900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Loslunasa Pilsēta ASV ("Los Lunas"), Ņūmeksikas štatā, 15200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Laboka Pilsēta ASV ("Lubbock"), Teksasas štatā, 243800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lafkina Pilsēta ASV ("Lufkin"), Teksasas štatā, 36100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lambertona Pilsēta ASV ("Lumberton"), Teksasas štatā, 12300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lambertona Pilsēta ASV ("Lumberton"), Ziemeļkarolīnas štatā, 21700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mandvila Pilsēta ASV ("Mandeville"), Luiziānas štatā, 12200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mindena Pilsēta ASV ("Minden"), Luiziānas štatā, 12800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Monro Pilsēta ASV ("Monroe"), Luiziānas štatā, 49600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Morgansitija Pilsēta ASV ("Morgan City"), Luiziānas štatā, 12000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Načitočesa Pilsēta ASV ("Natchitoches"), Luiziānas štatā, 18400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ņūaibīrija Pilsēta ASV ("New Iberia"), Luiziānas štatā, 30700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ņūorleāna Pilsēta ASV ("New Orleans"), Luiziānas štatā, osta Misisipi deltā, 175 km no ietekas Meksikas līcī, 384300 iedzīvotāju (2014. g.); Jaunorleāna.
- Rastona Pilsēta ASV ("Ruston"), Luiziānas štatā, 22300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanlūisobispo Pilsēta ASV ("San Luis Obispo"), Kalifornijas štatā, 46700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanlūisa Pilsēta ASV ("San Luis"), Arizonas štatā, 31000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Šrīvporta Pilsēta ASV ("Shreveport"), Luiziānas štatā, 198200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Slaidela Pilsēta ASV ("Slidell"), Luiziānas štatā, 27600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Salfura Pilsēta ASV ("Sulphur"), Luiziānas štatā, 20200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tibodo Pilsēta ASV ("Thibodaux"), Luiziānas štatā, 14600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Aleksandrija pilsēta ASV, Luiziānā (_Alexandria_), Redriveras labajā krastā, 48200 iedzīvotāju (2014. g.), dibināta 1805. g.
- Arlona pilsēta Beļģijā (_Arlon_), Valonijas reģiona Luksemburgas provincē, 28300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Maršanfamena pilsēta Beļģijā (_Marche-en-Famenne_), Valonijas reģiona Luksemburgas provincē, 17400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Nefšato pilsēta Beļģijā (_Neufchateau_), Valonijas reģiona Luksemburgas provincē, 7300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Virtona pilsēta Beļģijā (_Virton_), Valonijas reģiona Luksemburgas provincē, 11500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Šinī Pilsēta Beļģijā ("Chiny"), Valonijas reģiona Luksemburgas provincē, 5200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Durbuī Pilsēta Beļģijā ("Durbuy"), Valonijas reģiona Luksemburgas provincē, 11200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Florenvila Pilsēta Beļģijā ("Florenville"), Valonijas reģiona Luksemburgas provincē, 5500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Sinthuberta Pilsēta Beļģijā ("Saint-Hubert"), Valonijas reģiona Luksemburgas provincē, 5650 iedzīvotāju (2013. g.).
- Laroša Ardēnos pilsēta Beļģijā (“La Roche-en-Ardenne”), Valonijas reģiona Luksemburgas provincē, 65300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Buijona pilsēta Beļģijā (fr. _Bouillon_), Valonijas reģiona Luksemburgas provinces rietumu pierobežā, 5400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ljēža pilsēta Beļģijā (fr. _Liege_, vācu _Luettich_, nl. _Luik_), Valonijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 195600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Hufalize Pilsēta Beļģijā (fr., nl. "Houffalize", vācu "Hohenfels"), Valonijas reģiona Luksemburgas provincē, 65300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bastoņa pilsēta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provincē, 15100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Dubica Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Bosanska Dubica"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 23100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kostajnica Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Brod"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 6300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Čelinaca Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Čelinac"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 16900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Gradiška Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Gradiška"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 56700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kneževa Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Kneževo"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 10400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kotorvaroša Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Kotor Varoš"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 22000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Laktaši Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Laktaši"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 36800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lukavaca Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Lukavac"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Tuzlas kantonā, 46700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Mrkoņičgrada Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Mrkonjič-Grad"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 18100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Novi Grada pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Novi Grad"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 28800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Prijedora Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Prijedor"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 97600 iedzīvotāju (2005. g.).
- Prņavora Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Prnjavor"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 38400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Srbaca Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Srbac"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 19000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šipova Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Šipovo"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 10800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Tesliča Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Teslič"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 41900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Sanluisa Pilsēta Brazīlijā ("Sao Luis"), Maranjaunas štata administratīvais centrs, 1012000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Sanluisa Pilsēta Brazīlijā ("Sao Luiz"), Roraimas štatā, 922000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Lukovita Pilsēta Bulgārijā ("Lukovit"), Lovečas apgabalā, 9600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lunda pilsēta Dānijā (_Lund_), Vidusjitlandes reģionā, 1950 iedzīvotāju (2014. g.)
- Armenta pilsēta Ēģiptē (_Armant_), Luksoras muhāfazā, osta Nīlas kreisajā krastā, Senajā Grieķijā bija pazīstama arī ar nosaukumu "Hermonthis"
- Alkala pilsēta Filipīnās (_Alcala_), Lusonas salas ziemeļos, Kagajanas provincē
- Anhelesa pilsēta Filipīnās (_Angeles_), Lusonas salā, 314500 iedzīvotāju (2007. g.)
- Aparri pilsēta Filipīnās (_Aparri_), Lusonas salas ziemeļos, Kagajanas provincē, pie Kagajanas upes ietekas Babujanas šaurumā
- Atimonana pilsēta Filipīnās (_Atimonan_), Lusonas salas dienvidu daļā, Kesonas provincē, Lamonas līča rietumu piekrastē
- Bagio pilsēta Filipīnās (_Baguio_), Lusonas salas rietumos, 301900 iedzīvotāju (2007. g.)
- Agonoja pilsēta Filipīnās (_Hagonoy_), Centrālās Lusonas Bulakanas provincē
- Batangasa Pilsēta Filipīnās ("Batangas"), Lusonas salā, osta Batangasas līča krastā, 305600 iedzīvotāju (2010. g.).
- Kabanatuana Pilsēta Filipīnās ("Cabanatuan"), Lusonas salas vidienē, Pampangas krastos, 272700 iedzīvotāju (2010. g.).
- Kavite Pilsēta Filipīnās ("Cavite"), Lusonas salas dienvidrietumos, osta Manilas līča krastā, 102800 iedzīvotāju (2015. g.).
- Legaspi Pilsēta Filipīnās ("Legaspi"), Bikolas reģiona Albajas provincē, zvejas osta Lusonas salas dienvidaustrumu krastā, 196600 iedzīvotāju (2015. g.).
- Naga Pilsēta Filipīnās ("Naga"), Lusonas salas dienvidaustrumos, 196000 iedzīvotāju (2015. g.).
- Pasaja Pilsēta Filipīnās ("Pasay"), Lusonas salas dienvidrietumos, Manilas līča krastā, Manilas dienvidu piepilsēta, 416500 iedzīvotāju (2015. g.).
- Sanfernando Pilsēta Filipīnās ("San Fernando"), osta Lusonas salas rietumu piekrastē, Launionas provinces administratīvais centrs, 285900 iedzīvotāju (2010. g.).
- Sanpablo Pilsēta Filipīnās ("San Pablo"), Lusonas salas dienvidu daļā, Lagunas provincē, 248900 iedzīvotāju (2010. g.).
- Tarlaka Pilsēta Filipīnās ("Tarlac"), Lusonas salas rietumos, Centrālās Lusonas reģionā, 318300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Bangara pilsēta Filipīnās, Lunionas provincē, Lusonas salas rietumu piekrastē
- Dasmariņasa Pilsēta Filipīnās, Lusonas salā, 556300 iedzīvotāju (2007. g.).
- Kesonsitija Pilsēta Filipīnās, Lusonas salā, Manilas piepilsēta, 2679400 iedzīvotāju (2007. g.).
- Pasiga Pilsēta Filipīnās, Lusonas salā, Manilas piepilsēta, 617300 iedzīvotāju (2007. g.).
- Antipolo Pilsēta Filipīnās, Lusonas salā, Manilas piepilsēta, 634000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Bajombonga pilsēta Filipīnās, Lusonas salā, Nuevaviskajas provinces administratīvais centrs
- Balera pilsēta Filipīnās, Lusonas salas austrumu piekrastē, Auroras provinces administratīvais centrs
- Kalookana Pilsēta Filipīnās, Lusonas salas dienvidrietumos, Manilas piepilsēta, 1378900 iedzīvotāju (2007. g.).
- Balajana pilsēta Filipīnās, Lusonas salas dienvidu daļā, Batangasas provincē
- Balivaga pilsēta Filipīnās, Lusonas salas dienvidu daļā, Bulakanas provincē
- Bangeda pilsēta Filipīnās, Lusonas salas ziemeļrietumu daļā, Abras provinces administratīvais centrs
- Balanga pilsēta Filipīnās, provinces administratīvais centrs, Lusonas salas dienvidrietumu daļā, Bataanas pussalas austrumu piekrastē
- Ambuāza pilsēta Francijā (_Amboise_), Centra reģiona Luāras un Šēras departamentā
- Ansenī pilsēta Francijā (_Ansenī_, bretoņu _Ankiniz_), Luāras reģiona Atlantijas Luāras departamentā
- Šartra pilsēta Francijā (_Chartres_), Centra reģiona Ēras un Luāras departamentā, 38900 iedzīvotāju (2010. g.)
- Drē pilsēta Francijā (_Dreux_), Centra reģiona Ēras un Luāras departamentā, 31000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Nante pilsēta Francijā (_Nantes_), Luāras reģiona Atlantijas Luāras departamentā, 285000 iedzīvotāju (2010. g.), osta Atlantijas okeāna Luāras estuāra krastā (50 km no okeāna krasta)
- Orleāna pilsēta Francijā (_Orléans_), Centra-Valdeulāra reģiona un Luarē departamenta administratīvais centrs, osta Luāras labajā krastā, 114100 iedzīvotāju (2010. g.)
- Tūra pilsēta Francijā (_Tours_), Centra-Valdeluāras reģiona Endras un Luāras departamentā, 134800 iedzīvotāju (2010. g.)
- Bluā Pilsēta Francijā ("Blois"), Centra-Valdeluāra reģionā, Luāras un Šēras departamenta administratīvais centrs, Luāras labajā krastā, 46500 iedzīvotāju (2010. g.).
- Šalona pie Sonas pilsēta Francijā ("Chalon-sur-Saône"), Burgundijas reģiona Sonas un Luāras departamentā, 45000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Šolē Pilsēta Francijā ("Cholet"), Luāras reģiona Mēnas un Luāras departamentā, 54100 iedzīvotāju (2010. g.).
- Flerīlezorbe Pilsēta Francijā ("Fleury-les-Aubrais"), Centra-Valdeluāras reģiona Luarē departamentā, 21200 iedzīvotāju (2010. g.).
- Žuēletūra Pilsēta Francijā ("Joue-les-Tours"), Centra-Valdeluāras reģiona Endras un Luāras departamentā, 36000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Laroša pie Jonas pilsēta Francijā ("La Roche-sur-Yon"), Luāras reģiona Vandejas departamentā, 52700 iedzīvotāju (2010. g.)
- Lavāla Pilsēta Francijā ("Laval"), Luāras reģiona Majennas departamentā, 50900 iedzīvotāju (2010. g.).
- Lekrezo Pilsēta Francijā ("Le Creusot"), Burgundijas reģiona Sonas un Luāras departamentā, 22800 iedzīvotāju (2010. g.).
- Lemāna Pilsēta Francijā ("Les Mans"), Luāras reģiona Sartas departamenta administratīvais centrs, 142600 iedzīvotāju (2010. g.).
- Linela Pilsēta Francijā ("Lunel"), Langdoka-Rusijonas reģiona Ēro departamentā, 29000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Mākona Pilsēta Francijā ("Mâcon"), Burgundijas reģiona Sonas un Luāras departamentā, 34000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Orvo Pilsēta Francijā ("Orvault"), Luāras reģiona Atlantijas Luāras departamentā, 24500 iedzīvotāju (2010. g.).
- Rezē Pilsēta Francijā ("Rezé"), Luāras reģiona Atlantijas Luāras departamentā, 38400 iedzīvotāju (2010. g.).
- Roāna Pilsēta Francijā ("Roanne"), Ronas-Alpu reģiona Luāras departamentā, 36800 iedzīvotāju (2010. g.).
- Senšamona Pilsēta Francijā ("Saint-Chamond"), Ronas-Alpu reģiona Luāras departamentā, 35800 iedzīvotāju (2010. g.).
- Sentetjēna Pilsēta Francijā ("Saint-Étienne"), Ronas-Alpu reģiona Luāras departamentā, 171300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Senerblēna Pilsēta Francijā ("Saint-Herblain"), Luāras reģiona Atlantijas Luāras departamentā, 43200 iedzīvotāju (2010. g.).
- Sennazēra Pilsēta Francijā ("Saint-Nazaire"), Luāras reģiona Atlantijas Luāras departamentā, 67000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Sensebastjēna pie Luāras pilsēta Francijā ("Saint-Sébastien-sur-Loire"), Luāras reģiona Atlantijas Luāras departamentā, 25000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Somīra Pilsēta Francijā ("Saumur"), Luāras reģiona Mēnas un Luāras departamentā, 27300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Vertū Pilsēta Francijā ("Vertou"), Luāras reģiona Atlantijas Luāras departamentā, 21400 iedzīvotāju (2010. g.).
- Anžē pilsēta Francijas ziemeļrietumos (_Angers_), Luāras reģiona Mēnas un Luāras departamenta administratīvais centrs, pie Mēnas ietekas Luārā, 147600 iedzīvotāju (2010. g.)
- Ludbrega Pilsēta Horvātijā ("Ludbreg"), Varaždinas županijā, 8500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Aleštara pilsēta Irānā (_Aleshtar_), Luristānas ostānā
- Alīgūdarza pilsēta Irānā (_Alīgūdarz_), Luristānas ostāna austrumos
- Azna pilsēta Irānā (_Aznā_), Luristānas ostānā
- Horamābāda Pilsēta Irānā ("Khorram Ābād"), Luristānas ostāna administratīvais centrs, 333900 iedzīvotāju (2006. g.).
- Borūdžerda Pilsēta Irānas rietumos, Luristānas ostānā, \~300000 iedzīvotāju.
- Altona pilsēta Īrijā, Vestmītas grāfistē; Balja Oha Luena
- Luino pilsēta Itālijā (_Luino_), Lombardijas reģiona Varēzes provincē, Lago Madžores ezera austrumu krastā, 14300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Barga Pilsēta Itālijā ("Barga"), Toskānas reģiona Lukas provincē, 10100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kamaiore Pilsēta Itālijā ("Camaiore"), Toskānas reģiona Lukas provincē, 32500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kapanori Pilsēta Itālijā ("Capannori"), Toskānas reģiona Lukas provincē, 45500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Džencāno di Lukānija pilsēta Itālijā ("Genzano di Lucania"), Bazilikatas reģiona Potencas provincē, 5800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Luka Pilsēta Itālijā ("Lucca"), Toskānas reģionā, provinces administratīvais centrs, 87500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lučēra Pilsēta Itālijā ("Lucera"), Apūlijas reģiona Fodžas provincē, 34100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Luko dei Marsi pilsēta Itālijā ("Luco dei Marsi"), Abruco reģiona L'Akvilas provincē, 5900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Lugo Pilsēta Itālijā ("Lugo"), Emīlijas-Romanjas reģiona Ravennas provincē, 32000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lumecāne Pilsēta Itālijā ("Lumezzane"), Lombardijas reģiona Brešas provincē, 23300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lurate Kačivio pilsēta Itālijā ("Lurate Caccivio"), Lombardijas reģiona Komo provincē, 9900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Luci Pilsēta Itālijā ("Luzzi"), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 9500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Masaroza Pilsēta Itālijā ("Massarosa"), Toskānas reģiona Lukas provincē, 22200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Minjāno Monte Lungo pilsēta Itālijā ("Mignano Monte Lungo"), Kampānijas reģiona Kazertas provincē, 3250 iedzīvotāju (2014. g.)
- Muro Lukāno pilsēta Itālijā ("Muro Lucano"), Bazilikatas reģiona Potencas provincē, 5500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pjetrasanta Pilsēta Itālijā ("Pietrasanta"), Toskānas reģiona Lukas provincē, 23900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sandžovanni Lupatoto pilsēta Itālijā ("San Giovanni Lupatoto"), Venēcijas reģiona Veronas provincē, 24500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sanlučido Pilsēta Itālijā ("San Lucido"), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 5900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Seraveca Pilsēta Itālijā ("Seravezza"), Toskānas reģiona Lukas provincē, 13200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vallo della Lukānija pilsēta Itālijā ("Vallo della Lucania"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 8600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Viaredžo Pilsēta Itālijā ("Viareggio"), Toskānas reģiona Lukas provincē, 61200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Villafranka Lunidžānā pilsēta Itālijā ("Villafranca in Lunigiana"), Toskānas reģiona Masas-Karrāras provincē, 4800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kastelnuovo di Garfanjāna pilsēta Itālijā (“Castelnuovo di Garfagnana”), Toskānas reģiona Lukas provincē, 6000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Opido Lukāno pilsēta Itālijā (“Oppido Lucano”), Bazilikatas reģiona Potencas provincē, 3800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kolvezi Pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā ("Kolwezi"), Lualabas provinces administratīvais centrs, 456400 iedzīvotāju (2004. g.).
- Kananga Pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā, Lulua provinces administratīvais centrs, 720400 iedzīvotāju (2004. g.).
- Baja-Bvanga pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā, Lulua provinces ziemeļrietumu pierobežā
- Lubumbaši Pilsēta Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidaustrumos (fr. val. "Lubumbashi"), Augškatangas provinces centrs, 1,5 mlj iedzīvotāju (2007. g.), dibināta 1910. g. ar nosaukumu Elizabetvila, kas nomainīts 1966. g.
- Argasa pilsēta Krievijā (_Argas_), Sahas Republikā (Jakutijā), Ļenas pietekas Lunghas piekrastē
- Laduškina Pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabala dienvidrietumos, 4000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1314. g., līdz 1946. g. saucās Ludvigsorta.
- Luga Pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, Lugas kreisajā krastā, 36800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Luangprabanga Pilsēta Laosas ziemeļu daļā ("Luang Prabang"), provinces administratīvais centrs, piestātne Mekongas kreisajā krastā, 55000 iedzīvotāju (2014. g.), dibināta XIV gs., saglabājušies viduslaiku arhitektūras pieminekļi - karaļa pils, tempļi, \~30 klosteru.
- Zilupe Pilsēta Latvijā, Latgales austrumos, Ludzas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1960.-2008. g. Ludzas rajonā, 1949.-1959. g. rajona centrs, 1777.-1949. g. Ludzas apriņķī) 304 km no Rīgas un 35 km no Ludzas, pilsētas tiesības kopš 1931. g., sāka veidoties ap 1900. g. sakarā ar Ventspils - Maskavas - Ribinskas dzelzceļa būvniecību.
- Kārsava Pilsēta Latvijā, Latgales austrumu daļā, Ludzas novadā, (2009.-2021. g. novada centrs; 1963.-2009. g. Ludzas rajonā, 1950.-1962. g. rajona centrs, 1777.-1949. g. Ludzas apriņķī) 280 km no Rīgas un 28 km no Ludzas, pilsētas tiesības kopš 1928. g., miesta tiesības piešķirtas 1825. g., kas 20. gs. sākumā atņemtas bet 1924. g. atjaunotas, pilsētas tiesības piešķirtas 1928. g. 11. februārī, 2260 iedzīvotāju (2015. g.).
- Jaunjelgava Pilsēta Latvijā, Zemgales vidudaļā, Daugavas kreisajā krastā, Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. novada centrs; 1957.-2009. g. Aizkraukles (Stučkas) rajonā, 1950.-1956. g. rajona centrs, 1924.-1949. Jēkabpils apriņķī, 1819.-1924. apriņķa centrs) 85 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1647. gada, miesta tiesības kopš 1590. gada, 13. gs šajā vietā atradās sena sēļu pils, ko nopostīja krustneši; dažādos laikos saucās arī: Sērene, Jaunpilsētiņa, Jaunpilsēta, Neustadtchen, Neustadt, Jelgaviņa, Jaunā Jelgaviņa, Lubu Jelgava, Frīdrihštate.
- Merša pilsēta Luksemburgā
- Dīkirhe pilsēta Luksemburgā (_Dikrech_), 6300 iedzīvotāju (2012. g.)
- Ehternaha pilsēta Luksemburgā (_Echternach_), 4900 iedzīvotāju (2012. g.)
- Grēvenmahere pilsēta Luksemburgā (_Greiwemaacher_), 4200 iedzīvotāju (2012. g.)
- Vilca pilsēta Luksemburgā (_Wolz_), 4800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Viandena Pilsēta Luksemburgā ("Veianen"), 1700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Esperanža Pilsēta Luksemburgā, 11500 iedzīvotāju (2006. g.).
- Sanema Pilsēta Luksemburgā, 13900 iedzīvotāju (2006. g.).
- Petanža Pilsēta Luksemburgā, 14600 iedzīvotāju (2006. g.).
- Remiha Pilsēta Luksemburgā, 3100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Rūmelanža Pilsēta Luksemburgā, 4900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Etelbrika Pilsēta Luksemburgā, 7400 iedzīvotāju (2006. g.).
- Diferdanža Pilsēta Luksemburgas dienvidos ("Differdange"), 19000 iedzīvotāju (2006. g.).
- Didelanža pilsēta Luksemburgas dienvidos (fr. val. _Dudelange_), pie Francijas robežas, 17600 iedzīvotāju (2006. g.); Didelenga (luksemburgiešu val. _Diddeleng_)
- Eša pie Alzetas pilsēta Luksemburgas Lielhercogistes dienvidos (_Esch-sur-Alzette_), 29900 iedzīvotāju (2011. g.); Ešuelzehta
- Sanluisa Potosi pilsēta Meksikā ("San Luis Potosi"), pavalsts administratīvais centrs, 722800 iedzīvotāju (2010. g.)
- Bahādurgandža pilsēta Nepālā (_Bahādurganj_), Lumbinī zonā
- Butvāla Pilsēta Nepālā, Lumbinī zonā, 75400 iedzīvotāju (2001. g.).
- Bhairāhava Pilsēta Nepālā, Lumbinī zonas administratīvais centrs, 52600 iedzīvotāju (2001. g.).
- Gožova Velkopolska pilsēta Polijā ("Gorzow Wielkopolski"), Lubušas vojevodistē, osta Vartas labajā krastā, 124600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1257. g.
- Gubina Pilsēta Polijā ("Gubin"), Lubušas vojevodistes rietumos, Odras (Oderas) labajā krastā (pretējā krastā Vācijas pilsēta Gūbene), 17000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1235. g.
- Kostšina pie Odras pilsēta Polijā ("Kostrzyn nad Odrą"), Lubušas vojevodistē, 18100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1300. g.
- Krosno Odžaņske pilsēta Polijā ("Krosno Odrzańskie"), Lubušas vojevodistē, 4600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1238. g.
- Opole Lubelske pilsēta Polijā ("Opole Lubelskie"), Ļubļinas vojevodistē, 8900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1415. g.
- Tomašova Lubelska pilsēta Polijā ("Tomaszów Lubelski"), Ļubļinas vojevodistē, 20200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1621. g.
- Vshova Pilsēta Polijā, Lubušaas vojevodistē, 14300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1273. g.
- Suleņcina Pilsēta Polijā, Lubušas vojevodistē, 10300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1244. g.
- Drezdenko Pilsēta Polijā, Lubušas vojevodistē, 10500 iedzīvotāju (2012. g.).
- Zelona Gura pilsēta Polijā, Lubušas vojevodistē, 119000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1323. g.
- Šprotava Pilsēta Polijā, Lubušas vojevodistē, 12400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1260. g.
- Šlihtingova Pilsēta Polijā, Lubušas vojevodistē, 1340 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1644. g.
- Lubsko Pilsēta Polijā, Lubušas vojevodistē, 14600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1283. g.
- Slubice Pilsēta Polijā, Lubušas vojevodistē, 16900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1945. g.
- Sulehova Pilsēta Polijā, Lubušas vojevodistē, 17700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 13. gs.
- Koština pie Odras pilsēta Polijā, Lubušas vojevodistē, 18100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1300. g.
- Mendzižeča Pilsēta Polijā, Lubušas vojevodistē, 18600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1248. g.
- Svebodzina Pilsēta Polijā, Lubušas vojevodistē, 22100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1319. g.
- Tšcela Pilsēta Polijā, Lubušas vojevodistē, 2500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1394. g.
- Tožima Pilsēta Polijā, Lubušas vojevodistē, 2600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1375.-1945. g. un kopš 1993. g.
- Lenkņica Pilsēta Polijā, Lubušas vojevodistē, 2600 iedzīvotāju (2012. g.).
- Žagaņa Pilsēta Polijā, Lubušas vojevodistē, 26700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1280. g.
- Cibinka Pilsēta Polijā, Lubušas vojevodistē, 2830 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1945. g.
- Nove Mjastečko pilsēta Polijā, Lubušas vojevodistē, 2880 iedzīvotāju (2012. g.)
- Dobegņeva Pilsēta Polijā, Lubušas vojevodistē, 3200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1298. g.
- Gozdņica Pilsēta Polijā, Lubušas vojevodistē, 3330 iedzīvotāju (2012. g.).
- Malomice Pilsēta Polijā, Lubušas vojevodistē, 3600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1969. g.
- Kargova Pilsēta Polijā, Lubušas vojevodistē, 3730 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1655. g.
- Osno Lubuske pilsēta Polijā, Lubušas vojevodistē, 3900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1345. g.
- Žari Pilsēta Polijā, Lubušas vojevodistē, 39100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1260. g.
- Ilova Pilsēta Polijā, Lubušas vojevodistē, 4000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1679.-1830. g. un kopš 1962. g.
- Babimosta Pilsēta Polijā, Lubušas vojevodistē, 4000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1397. g.
- Slava Pilsēta Polijā, Lubušas vojevodistē, 4000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Nova Sola pilsēta Polijā, Lubušas vojevodistē, 40000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1743. g.
- Červeņska Pilsēta Polijā, Lubušas vojevodistē, 4200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1550. g.
- Jaseņa Pilsēta Polijā, Lubušas vojevodistē, 4450 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1660. g.
- Bitoma Odžaņska pilsēta Polijā, Lubušas vojevodistē, 4500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1263. g.
- Zbonšineka Pilsēta Polijā, Lubušas vojevodistē, 5100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1945. g.
- Novogroda Bobžaņska pilsēta Polijā, Lubušas vojevodistē, 5150 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1314.-1945. g. un kopš 1988. g.
- Žepina Pilsēta Polijā, Lubušas vojevodistē, 6700 iedzīvotāju (2012. g.).
- Vitņica Pilsēta Polijā, Lubušas vojevodistē, 7000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1935. g.
- Kožuhova Pilsēta Polijā, Lubušas vojevodistē, 9700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1273. g.
- Skvežina Pilsēta Polijā, Lubušas vojevodistē, 9900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš \~1295. g.
- Lugoža Pilsēta Rumānijā ("Lugoj"), Timišas žudecā, Timišas krastos, 40400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Lupeni Pilsēta Rumānijas rietumos ("Lupeni"), Hunedoaras žudecā, 23400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Arrojo de la Lusa pilsēta Spānijā (_Arroyo de la Luz_), Estremaduras autonomā apgabala Kaseresas provincē
- Lusena Pilsēta Spānijā ("Lucena"), Andalūzijas autonomā apgabala Kordovas provincē, 42600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lugo Pilsēta Spānijā ("Lugo"), Galisijas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 98600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Santalūsija de Tirahana pilsēta Spānijā ("Santa Lucia de Tirajana"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Laspalmasas provincē, 68500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Emmene pilsēta Šveicē (_Emmen_), Lucernas kantonā, 28900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Krīsna pilsēta Šveicē (_Kriens_), Lucernas kantonā
- Lugāno pilsēta Šveicē (_Lugano_), Tičīno kantonā, 62800 iedzīvotāju (2006. g.)
- Zurzē pilsēta Šveicē (_Sursee_), Lucernas kantonā, 9200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Berominstere Pilsēta Šveicē ("Beromuenster"), Lucernas kantonā, 6100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Horva Pilsēta Šveicē ("Horw"), Lucernas kantonā, 13800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Krīnsa Pilsēta Šveicē ("Kriens"), Lucernas kantonā, 27000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Litrī Pilsēta Šveicē ("Lutry"), Bernes kantonā, 9500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šempaha Pilsēta Šveicē ("Sempach"), Lucernas kantonā, 4150 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vilisava Pilsēta Šveicē ("Willisau"), Lucernas kantonā, 7550 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lucerna pilsēta Šveicē (fr. _Lucerne_, vācu _Luzern_, it. _Lucerna_), kantona administratīvais centrs, 80500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Āulika pilsēta Taizemē (_Ao Luek_), Krabī provinces ziemeļu daļā
- Artemivska pilsēta Ukrainā (_Artemivs’k_), Luhanskas apgabalā, Alčevskas piepilsēta, 7500 iedzīvotāju (2013. g.), līdz 1991. g. saucās Artjomovska
- Almazna pilsēta Ukrainā (_Алмазна_), Luhanskas apgabalā, 4320 iedzīvotāju (2013. g.)
- Aličevska pilsēta Ukrainā (_Алчевськ_), Luhanskas apgabalā, 111360 iedzīvotāju (2013. g.)>
- Vahruševa Pilsēta Ukrainā ("Vakhrusheve"), Luhanskas apgabalā, 11900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Miusinska Pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabala dienvidos, Miusas krastos, 4700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Irmino Pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 10040 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hirske Pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 10100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lisičanska Pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 104300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Sjeverodonecka Pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 109500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Alčevska Pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 111360 iedzīvotāju (2013. g.); 1931.–1961. g. saucās Vorošilovska, 1961.–1992. g. – Kommunarska.
- Petrovske Pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 13300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Zolote Pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 14600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Červonopartizanska Pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 15660 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lutuhine Pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 18000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Svatove Pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 18200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Starobiļska Pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 18300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kreminna Pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 20300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Suhodiļska Pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 21060 iedzīvotāju (2013. g.).
- Popasna Pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 21900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Molodohvardijska Pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 23330 iedzīvotāju (2013. g.).
- Perevaļska Pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 25940 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kirovska Pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 28500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Pervomajska Pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 38430 iedzīvotāju (2013. g.).
- Roveņki Pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 47850 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rubižne Pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 60370 iedzīvotāju (2013. g.).
- Sverdlovska Pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 65270 iedzīvotāju (2013. g.).
- Zorinska Pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 7330 iedzīvotāju (2013. g.).
- Stahanova Pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 77600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Krasnijluča Pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 82750 iedzīvotāju (2013. g.).
- Zimohirja Pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 9950 iedzīvotāju (2013. g.).
- Priviļļe Pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, administratīvi pakļauta Lisičanskas pilsētas padomei, 7700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Krasnodona Pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, Kamenkas kreisajā krastā, 44280 iedzīvotāju (2013. g.).
- Brjanka Pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, Lozovajas krastos, 47500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ščastja Pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, Severskijdoņecas kreisajā krastā, 12770 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ustiluha Pilsēta Ukrainā, Volīnijas apgabala dienvidrietumos, pie Luhas ietekas Bugā, 2200 iedzīvotāju (2015. g.).
- Antracita pilsēta Ukrainas austrumos (_Антрацит_), Luhanskas apgabala dienvidu daļā, 54640 iedzīvotāju (2013. g.), līdz 1962. g. saucās Bokovoantracita
- Novodružeska Pilsēta Ukrainas austrumos, Luhanskas apgabala rietumos, Siverskijdonecas labajā krastā, 7900 iedzīvoytāju (2012. g.).
- Līnene pilsēta Vācijā (_Luenen_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 84800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Luka Pilsēta Vācijā ("Lucka"), Tīringenes federālajā zemē, 3940 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lūkava Pilsēta Vācijā ("Luckau"), Brandenburgas federālajā zemē, 9600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lukenvalde Pilsēta Vācijā ("Luckenwalde"), Brandenburgas federālajā zemē, 20200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lūdvigsburga Pilsēta Vācijā ("Ludwigsburg"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 89600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lūdvigsfelde Pilsēta Vācijā ("Ludwigsfelde"), Brandenburgas federālajā zemē, 24000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lūdvigshāfene Pilsēta Vācijā ("Ludwigshafen am Rhein"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 160200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lūdvigsluste Pilsēta Vācijā ("Ludwigslust"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 12100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ludvigštate Pilsēta Vācijā ("Ludwigsstadt"), Bavārijas federālajā zemē, 3500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lībeke Pilsēta Vācijā ("Luebbecke"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 25400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Libene Pilsēta Vācijā ("Luebben"), Brandenburgas federālajā zemē, 13700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Libenava Pilsēta Vācijā ("Luebbenau"), Brandenburgas federālajā zemē, 16100 iedzīvotāju (2013. g.); Lubņova.
- Lībeka Pilsēta Vācijā ("Luebeck"), Šlesvigas-Holšteinas federālajā zemē, 213000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Libtēna Pilsēta Vācijā ("Luebtheen"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 4800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Libca Pilsēta Vācijā ("Luebz"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 6000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lihova Pilsēta Vācijā ("Luechow im Wendland"), Lejassaksijas federālajā zemē, 9300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ligde Pilsēta Vācijā ("Luegde"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 9800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Līneburga Pilsēta Vācijā ("Lueneburg"), Lejassaksijas federālajā zemē, 71700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Litjenburga Pilsēta Vācijā ("Luetjenburg"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 5340 iedzīvotāju (2013. g.).
- Licene Pilsēta Vācijā ("Luetzen"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 8700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lūgava Pilsēta Vācijā ("Lugau"), Saksijas federālajā zemē, 8400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Luncenava Pilsēta Vācijā ("Lunzenau"), Saksijas federālajā zemē, 4500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vitenberga Pilsēta Vācijā ("Lutherstadt Wittenberg"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 46900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Eislēbene Pilsēta Vācijā ("Lutherstdt Eisleben"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 24300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lunda pilsēta Zviedrijā (_Lund_), Skones lēnē, Malmes piepilsēta, 82800 iedzīvotāju (2010. g.)
- Ludvīka pilsēta Zviedrijas centrālajā daļā (_Ludvika_), Dālarnas lēnes dienvidos, 15000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Vecslabodas baznīcas kalns pilskalns Ludzas novada Istras pagasta Vecslabodas ciemā, \~7 m augsts paugurs, ar stāvām nogāzēm, zemes šaurumā starp Audzeļu un Dziļo ezeru, plakums \~60 x 30 m, datējums nav zināms
- Zubrovas gorodoks pilskalns Ludzas novada Istras pagastā, ir 4-5 m augsta iegarena, smilšaina uzkalna ziemeļrietumu daļa, ka no pārējā uzkalna norobežota ar valni un 2 grāvjiem, plakums - \~50 x 16 m, datējums nav zināms
- Rudavas kalns pilskalns Ludzas novada Lauderu pagastā, Lauderu-Rundēnu ceļa labajā pusē, apaudzis ar mežu, plakums 60 x 40 m, nolaidens, ar 2 m kritumu, visapkārt izveidots 1-2 m augsts valnis un grāvis, bijis apdzīvots dzelzs laikmetā
- Peiteļa pilskalns pilskalns Ludzas novada Līdumnieku pagastā, nelielā pussalā Peiteļa ezera rietumu krastā, ir sirpjveidīgs, 2-3 m augsts uzkalns, garums — 75 m, platums — līdz 10 m, kas nocietināts ar grāvi un valni, domājams, ka izmantots kā patvēruma vieta briesmu gadījumos, vai kā pierobežas nocietinājums Livonijas laikā
- Silovas pilskalns pilskalns Ludzas novada Ņukšu pagasta Silovu ciemā, ir \~15 m augsts paugurs starp Pildas ezeru un Mazo Zurzu ezeru, plakums - \~40 x 25 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
- Solomenku pilskalns pilskalns Ludzas novada Pildas pagastā starp Garo Snidzinu un Rovinkas ezeru, paugurs, kura augstākā vieta paceļas \~20 m virs ezeru līmeņa, plakums — \~40 x 20 m, datējums nav zināms
- Porkaļu pilskalns pilskalns Ludzas novada Pildas pagastā, apaļš \~15 m augsts paugurs mežainā, paugurainā apvidū, nocietināts ar 3 paralēliem grāvjiem un vaļņiem, kas apliec visu pilskalnu, plakums — 45 x 40 m, datējums nav zināms
- Rogu kara kapi pilskalns Ludzas novada Salnavas pagastā, Rītupes labajā krastā, ir stāva , 10 m augsta paugura austrumu daļa, plakums 50 x 20 m, bijis apdzīvots 1.-5. gs.
- Jurizdikas pilskalns pilskalns Ludzas pilsētas austrumu nomalē, tas aizņem garena paugura 15 m augsto austrumu galu, no kura uz ziemeļiem ir Lielais Ludzas ezers, bet uz dienvidiem — ezerā ietekošā strauta leja, plakums — \~50 x 20 m, datējams ar 1. gadu tūkstoti
- Lubejas pilskalns pilskalns Madonas novada Liezēres pagasta Lubejas ciemā, savrups \~15 m augsts, iegarens paugurs ar stāvām nogāzēm, plakums — \~40 x 20 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
- Ķīšukalns pilskalns Zvirgzdenes pagastā, Lielā Ludzas ezera ziemeļaustrumu krasta pussalā, 3 pusēs stāvas, 14 m augstas nogāzes, austrumu pusē tas norobežots ar 5 m augstu valni un 2 m dziļu grāvi, plakums - \~75-80 x 35-40 m, bijis apdzīvots 8.-13. gs., bet daži atradumi norāda, ka tas ticis izmantots jau pirms mūsu ēras; Jeršovka; Ķīšu pilskalns
- Konkordijas laukums pirmais plašai publikai pieejamais Parīzes laukums, ko izveidoja 1755. g. (tolaik - Luija XV laukums)
- Boki Pirmie Boki - apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
- Jostedalsbrē Plakankalne Skandināvijas kalnos ("Jostedalsbre"), Norvēģijas dienvidrietumos, platība 855 kvadrātkilometri, augstākā virsotne - Ludalskopa 2083 m, virsmu klāj ledājs, no kura uz visām pusēm līdz 200-300 m vjl. noslīd 24 ieleju šļūdoņi.
- Plana Plana pie Lužnices - pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 3230 iedzīvotāju (2012. g.).
- Dižvalks Plančvalka labā krasta pieteka Talsu novada Rojas pagastā, augštece Lubes pagastā.
- Ludogorje Plato Bulgārijas ziemeļaustrumos ("Ludogorie"), starp Jantras upi rietumos un Dobrudžas plato austrumos, augstums - līdz 501 m, to saposmo upju ielejas.
- ūdrs Plēsēju kārtas sermuļu dzimtas suga ("Lutra lutra", senāk "Lutra vulgaris"), vidēja lieluma dzīvnieks ar īsu, biezu, spīdīgu tumšbrūnu apmatojumu.
- Lučkini Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Lučķini" nosaukuma variants.
- Luboni Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Lubāni" nosaukuma variants.
- Ļudvikova Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Ludvigova" nosaukuma variants.
- Šmalkaldenes artikuli protestantu ticības atziņa, ko 1537. gadā sarakstījis Mārtiņš Luters; 1580. gadā iekļauti Konkordijas grāmatā
- dragonāde Protestantu vajāšanas veids Francijā Ludviķa XIV laikā: protestantu mājās novietoja uz dzīvi dragūnus, kas pret saviem saimniekiem izlietoja dažādus spaidus un patvarības, kamēr tie beidzot jutās spiesti pāriet katolicismā.
- Albaja province Filipīnās (_Albay_), Bikolas reģionā, Lusonas salas dievidaustrumu daļā
- Apajao province Filipīnās (_Apayao_), Ilokosas reģionā, Lusonas salas ziemeļu daļā
- Aurora province Filipīnās (_Aurora_), Lusonas salas austrumu piekrastē, administratīvais centrs - Balera
- Luka Province Itālijā ("Provincia di Lucca"), Toskānas reģionā, platība - 1773 kvadrātkilometri, 394700 iedzīvotāju (2012. g.).
- Augškatanga province Kongo Demokrātiskajā Republikā (_Haut-Katanga_), valsts dienvidaustrumos, robežojas ar Lualabas, Augšlomami un Tangaņikas provinci, kā arī ar Zambiju, administratīvais centrs - Lubumbaši
- Augšlomami province Kongo Demokrātiskajā Republikā (_Haut-Lomami_), valsts dienvidu daļā, robežojas ar Tangaņikas, Augškatangas, Lualabas un Lomami provinci
- Austrumkasai province Kongo Denokrātiskajā Republikā (_Kasaї Oriental, Province du_), robežojas ar Sankuru, Lomami un Lulua provinci, administratīvais centrs - Mbužimaji
- Pszczolki Pščelku muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Istras pagastā.
- Pulogs Pulags, augstākā virsotne Lusonas salā.
- Bangveulu purvi purvi Zambijā, Luapulas, Ziemeļu un Centrālajā provincē, kā arī Kongo Demokrātiskās Republikas Augškatangas provincē
- Teiču purvs purvs Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, ūdensšķirtnē starp Aivieksti, Lubānu un Daugavu, Murmastienes, Atašienes un Varakļānu pagastā, lielākais purvs Latvijā, platība — 19587 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums — 4,1 m, lielākais dziļums — 9,5 m, teritorijā atrodas 19 ezeri
- Olgas purvs purvs Indrānu pagastā, \~4 km uz rietumiem no Lubānas, platība - 3540 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums - 3 m, klajš purvs ar lielām niedru audzēm
- Jasku purvs purvs Ludzas novada Līdumnieku pagastā, platība — 664 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 4,2 m
- Lubāna purvs purvs Rēzeknes novada ziemeļrietumu daļā, Lubāna līdzenumā, starp Maltas (Vecmaltas) un Suļķas upi, platība — 2204 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 3,5 m, zem kūdras līdz 1,2 m biezs sapropeļa slānis
- Reibānu purvs purvs Rugāju pagastā, Lubāna līdzenumā, platība — 714 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 1,2 m, nosusināti 467 ha
- Budjanka Pussala Lielā Ludzas ezera ziemeļaustrumu krastā, Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā.
- Dienvidķīnas jūra pusslēgtā jūra Klusā okeāna rietumos (angļu val. "South China Sea") starp Āzijas piekrasti un Taivānas, Lusonas, Palavanas un Sumatras salu, platība — 3530 kvadrātkilometru, vidējais dziļums — 1024 m, lielākais dziļums — 5560 m
- Poszmucow Pušmucovas muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Mērdzenes pagastā.
- lakstīgalķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas suga ("Lusciniola melanopogon").
- Raudinka Raudiņa, Luknas ezera pieteka.
- Lubužupīte Raunas augšteces labā krasta pieteka Raunas pagastā, iztek no Lubūža ezera.
- Ačafalaja Redriveras notece tās lejtecē (_Atchafalaya_) uz Meksikas līci, ASV, Luiziānas štatā.
- Abra reģions Filipīnās, Lusonas salas ziemeļrietumu daļā, administratīvais centrs Bangeda
- Toskāna Reģions Itālijā ("Regione Toscana"), Apenīnu pussalas rietumu daļā, administratīvais centrs - Florence, platība - 22993 kvadrātkilometri, 3708000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 10 provinces - Areco, Florences, Groseto, Livorno, Lukas, Masas-Karāras, Pizas, Pistoijas, Prato un Sjēnas, robežojas ar Ligūrijas, Emīlijas-Romanjas, Markes, Umbrijas un Lacio reģionu, apskalo Ligūrijas un Tirēnu jūra.
- Restmuyža Restmuiža, kas atradās Ludzas apriņķa Pildas pagastā.
- Rezekne Rēzekne, Lubāna ezera pieteka.
- Malta Rēzeknes kreisā krasta pieteka Rēzeknes novadā, garums - 105 km, kritums - 97 m, gultne mainīta, veidojot Lubāna hidrotehnisko sistēmu, līdz 1966. g. ietecēja Lubāna ezerā, iztek no Salāja ezera.
- Lucatnīki Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Lucatnieki" nosaukuma variants.
- Ancovas strauts Rēzeknes upes labā krasta pieteka Rēzeknes novada Stoļerovas pagstā, augštecē (~2 km) arī robežupe ar Ludzas novada Pureņu pagastu, garums - 5 km
- Salas Rīgas pilsētas apkaime Zemgales un Latgales priekšpilsētās, robežas - Daugava, Bieķengrāvis, Daugava, ietverot Zaķusalu un Lucavsalu, atrodas Rīgas dienvidu daļā (administratīvi - Lucavsala un Kazas sēklis atrodas Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētā, bet Zaķusala - Latgales priekšpilsētā).
- Čiekurkalns Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, starp Ķīšezeru, Ezermalas, Viskaļu ielu un Rīgas-Lugažu dzelzceļa līniju, par apdzīvotu vietu sāka veidoties 19. gs. 2. pusē uz Šreienbušas muižas zemes, 1924. g. iekļauts Rīgas pilsētā.
- Jāņa vārti Rīgas pilsētas nocietinājumu daļa, ierīkoti 17. gs. pie palisādēm, kas apjoza pilsētu, un tie sargāja ceļu, kas gar Daugavas labo krastu veda uz Rīgu, pie vārtiem notika pilsētā iebraucošo personu un viņu mantu pārbaude, 1626. g. atradās tagadējā Maskavas un Dzirnavu ielas krustojumā, 1784. g. tos pārcēla pie tagadējās Katoļu ielas, bet vēlāk uz vietu, kur no Maskavas ielas atzarojās Lubānas iela.
- Lada Rītupes labā krasta pieteka Krievijā, augštece un izteka Ludzas novada Malnavas pagastā.
- Boltānu strauts Rītupes labā krasta pieteka Ludzas novada Mežvidu pagastā, augštece Pušmucovas pagastā.
- Ludza Rītupes labā krasta pieteka Ludzas novadā, kā arī Krievijā, garums - 156 km, (Latvijā 29 km, Latvijas un Krievijas robežupe \~80 km), kritums - 115 m, iztek no Lielā Ludzas ezera, Krievijā saucas Lža.
- Rogajsz Rogaižu muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Pildas pagastā.
- Plančvalks Rojas kreisā krasta pieteka Rojas pagastā, augštece Lubes pagastā, garums - 9 km
- Zušvalks Rojas kreisā krasta pieteka Rojas pagastā, augštece Talsu novada Lubes pagastā; Dižmežgrāvis; Vīgriežu grāvis; Zušu valks.
- Jūrenvalks Rojas kreisā krasta pieteka Talsu novada Rojas pagastā, augštece Lubes pagastā; lejtecē saucas arī Mellvēvervalks.
- Mazupīte Rojas labā krasta pieteka Talsu novada Lubes pagastā, iztek no Lubezera, garums - 11 km; Mazupe; Ošciema grāvis; Vēruma grāvis.
- Lībes valks Rojas labā krasta pieteka Talsu novada Lubes pagastā.
- luknenieki Rucavas novada Dunikas pagasta apdzīvotās vietas "Lukne" iedzīvotāji.
- sarkanastis Rudais erickiņš ("Lusciola phoenicurus").
- Rudden Rudes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Lubezeres pagastā.
- Knātervalks Rudiķvalka kreisā krasta pieteka Talsu novada Rojas pagastā, augštece Lubes pagastā.
- Rundany Rundēnu muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Pildas pagastā.
- Rundtert Runtorta muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Zvirgzdenes pagastā.
- Garbaru upe Runtortas ezera noteka uz Plītnīcas upi (un Mazo Ludzas ezeru), Ludzas novada Cirmas pagasta robežupe ar Ludzas pilsētu; senāk Runtortas lejtece.
- Lubuoni Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Lubāni" nosaukums latgaliski.
- Februāra revolūcija sacelšanās Francijā 1848. g., kas noveda pie Luija Filipa gāšanas un republikas nodibināšanās
- Samara Sala Filipīnu arhipelāga vidienē (sp. val. "Samar"), platība - 13400 kvadrātkilometru, virsma kalnaina, augstākā virsotne - 896 m, ar Leites salu savieno tilts, ar Lusonu - prāmis.
- Mindoro Sala Filipīnu arhipelāgā, uz dienvidiem no Lusonas, platība - 9800 kvadrātkilometru, kalnaina, augstums - līdz 2582 m
- Sabtanga sala Filipīnu ziemeļu daļā, Batanas salu grupas dienvidos, Lusonas šauruma ziemeļos
- Bagao sala Jaunkaledonijas Salu provincē (_Bagao_), Klusā okeāna Koraļļu jūras Luajotē salās
- bērziņnieki Saldus novada Lutriņu pagasta apdzīvotās vietas "Bērziņi" iedzīvotāji.
- dzirnieki Saldus novada Lutriņu pagasta apdzīvotās vietas "Dzirnieki" iedzīvotāji.
- Līči Saldus novada Lutriņu pagasta apdzīvotās vietas "Lašupe" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems.
- lašupnieki Saldus novada Lutriņu pagasta apdzīvotās vietas "Lašupe" iedzīvotāji.
- līčenieki Saldus novada Lutriņu pagasta apdzīvotās vietas "Līči" iedzīvotāji.
- lutrenieki Saldus novada Lutriņu pagasta apdzīvotās vietas "Lutriņi" iedzīvotāji.
- lutriņnieki Saldus novada Lutriņu pagasta apdzīvotās vietas "Lutriņi" iedzīvotāji.
- mežmalnieki Saldus novada Lutriņu pagasta apdzīvotās vietas "Mežmaļi" iedzīvotāji.
- mežmaļnieki Saldus novada Lutriņu pagasta apdzīvotās vietas "Mežmaļi" iedzīvotāji.
- namiķnieki Saldus novada Lutriņu pagasta apdzīvotās vietas "Namiķi" iedzīvotāji.
- sluķenieki Saldus novada Lutriņu pagasta apdzīvotās vietas "Sluķi" iedzīvotāji.
- Lašupes mežniecība Saldus novada Lutriņu pagasta apdzīvotās vietas “Līči” bijušais nosaukums.
- Lutringenskaja Saldus novada Lutriņu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Luttringen Saldus novada Lutriņu pagasta un muižas bijušais nosaukums.
- luķenieki Saldus novada Pampāļu pagasta apdzīvotās vietas "Lukas" iedzīvotāji.
- Babujanas salas salu grupa Filipīnu ziemeļos (_Babuyan Islands_), starp Lusonas un Babujanas šaurumu
- Balintanga salu grupa Filipīnu ziemeļu daļā, starp Lusonas un Balintagas šaurumu
- Brīvā un Suverēnā Sanluisas Potosi Valsts Sanluisa Potosi, Meksikas pavalsts, tās pilnais nosaukums ("Estado Libre y Soberano de San Luis Potosi").
- Loborņica Sarjankas kreisā krasta pieteka Ludzas novada Rundēnu pagastā, iztek no Loboržu ezera.
- Sinicas strauts Sarjankas kreisā krasta pieteka Ludzas novadā.
- Vanagupīte Sarjankas kreisā krasta pieteka Ludzas un Dagdas novadā, garums - 9 km; Ribaku upīte; Vanaga; Vonogupeite; Vonogu upīte.
- Prutka Sarjankas labā krasta pieteka Ludzas novada Rundēnu pagastā, iztek no Testečkovas ezera.
- Nalogu strauts Sarjankas labā krasta pieteka Ludzas novada Rundēnu pagastā.
- Volčica Sarjankas labā krasta pieteka uz Ludzas un Krāslavas novada robežas, gandrīz 10 km ir šo novadu robedžupe, izteka Krāslavas novada Ezernieku pagasta ziemeļu pierobežā, garums - 12 km; Volčīca; Volničas strauts; Sarija; Sarja.
- sarkanguzīte Sarkankrūtītis ("Lusciola rubecula").
- sarkankaklīte Sarkanrīklīte ("Lusciola rubecula").
- sarkankaklītis Sarkanrīklīte ("Lusciola rubecula").
- Tēbas Sena pilsēta Augšēģiptē, kas bija apvienotās Ēģiptes galvaspilsēta \~2200.-1500. g. p. m. ē. un savos ziedu laikos pletās abos Nīlas krastos aptuveni tur, kur tagad Karnaka un Luksora.
- Jurizdikas apmetnes senas dzīvesvietas Ludzas novada Isnaudas pagastā, Lielā Ludzas ezera dienvidu krastā, Jurizdikas ragā, atrasti vidējam un vēlajam neolītam raksturīgi priekšmeti
- Amenhoteps Jaunākais Senās Ēģiptes arhitekts (15. gs. p. m. ē.), cēlis galvenās zāles kolonādi Amona-Ra templī Karnakā, tempļus Solebā un Sedeingā, Amona-Ra templi Luksorā.
- lukāni Senitāļu samnītu grupas ciltis, kas 5. gs. beigās p. m. ē. apmetās Itālijas D daļā un nosauca šo teritoriju par Lukāniju.
- Mušiņu Velna laiva senkapi Talsu novada Lubes pagastā, laivveida akmeņkrāvumu kapi, kas 20. gs. 70.-80. gados apbērti ar tīrumos savāktajiem laukakmeņiem, kas apslēpj kādreizējās laivveida kontūras, kuras vairs nav saskatāmas
- Eiropas ūdele sermuļu dzimtas suga ("Mustela lutreola syn. Lutreola lutreola"), Latvijā aizsargājama
- Amerikas ūdele sermuļu dzimtas suga ("Mustela vison syn. Lutreola vison")
- Sobolino Sibilinas muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Istras pagastā.
- santīms Sīknaudas vienība Šveicē un vairākās valstīs, kur valūtas pamatvienība ir franks, vienāda ar 0,01 franku (līdz 2002. g. arī Francijā un Luksemburgā).
- vīliņš Sila cīrulis ("Lullula arborea", senāk "Alauda arborea").
- villiņš Sila cīrulis ("Lullula arborea", senāk "Alauda arborea").
- Širvintu svīta silūra sistēmas Ludlovas nodaļas nogulumu litostratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidu daļā, raksturota Subates urbumā, kur tās biezums ir 6 m
- Sinica Sinicas strauts - Sarjankas kreisā krasta pieteka Ludzas novadā.
- dižā slieka slieku suga ("Lumbricus terrestris")
- Līneburgas tīrelis smiltāju pauguraine Vācijas ziemeļu daļā (“Lueneburger Heide”), uz dienvidiem no Hamburgas un Līneburgas, Elbas un Vēzeres baseina ūdensšķirtne
- Soidu Soidu ezers - atrodas Ludzas novada Cirmas pagastā, platība - 30 ha
- Solosz Sološu muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Istras pagastā.
- Saltupīte Soltupeite, Ludzas pieteka.
- Kreiču strauts Straujas labā krasta pieteka Ludzas novadā, lejtecē Mērdzenes un Goliševas pagasta robežupe, garums — 7 km
- Perevoza strauts strauts, kas savieno Luknas un Višķu ezeru Augšdaugavas novada Višķu pagastā, garums — 0,3 km
- Lungas upīte Supučupītes kreisā krasta pieteka Valmieras novada Ķoņu pagastā; Lungupīte.
- Lukne Sventājas labā krasta pieteka Dunikas pagastā, Latvijas un Lietuvas robežupe, garums - 13 km, kritums - 6,8 m; Lūkne, Lukna.
- Vormsas edikts Svētās Romas impērijas imperatora Kārļa V rīkojums, kuru pasludināja Vācijas reihstāgā 1521. g.; tas bija vērsts pret reformācijas vadoni M. Luteru; viņu pasludināja par ķeceri, aizliedza lasīt un izplatīt viņa darbus.
- luperkāliji Svētki Senajā Romā (parasti 15. februārī) par godu dievam Luperkam (viens no Fauna vārdiem) - druvu, ganāmpulku aizbildnim.
- Lūdiņupe Svētupes labā krasta pieteka Limbažu novadā, garums - 22 km; Lūdiņa; Ludiņupe; Segruma.
- Svilpis Lupis Svilpis Lupis - austrumslāvu mitoloģijā un biļinu eposā - briesmīgs varoņu pretinieks, kurš savus pretiniekus nonāvē ar šausmīgu svilpoņu.
- Ludzas-Ciblas grēda šaura, nedaudz līkumota paugurgrēda Latgales augstienē, starp Ludzu un Ciblu, garums - 12 km, platums - 80-200 m, relatīvais augstums - līdz 25 m
- lentzivs Šīs dzimtas suga ("Lumpenus lampretaeformis"), kas dzīvo vietās ar dūņainu grunti 30-200 m dziļumā, zemā ūdens temperatūrā, Latvijas piekrastē, arī Rīgas līcī, konstatēta tikai dažas reizes.
- austrumu lakstīgala šīs ģints suga ("Erithacus luscinia syn. Luscinia luscinia"), neliels, pelēkbrūns dziedātājputns, kas Latvijā sastopams samērā bieži
- Mozuo Lukneica Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas “Mazā Luknīca” nosaukuma variants.
- Mozā Lukneica Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas “Mazā Luknīca” nosaukums latgaliski.
- Dreiliņupīte Šmerļupītes pieteka Rīgas teritorijā, garums - 5,2 km, sākas Rīgas austrumu pierobežā Lubānas šosejas rajonā, iztaisnota, pie Hipokrāta ielas ievadīta cauruļvadā, senāk lejtece dēvēta arī par Gaiļupīti.
- Soldanu strauts Šņitkas strauta kreisā krasta pieteka Ludzas novada Malnavas pagastā.
- Enmerkars šumeru varoņeposa personāžs, Lugalbandas tēvs un Gilgameša priekštecis, galvenais varonis divos šumeru sacerējumos, kuros stāstīts par Urūkas valdnieka attiecībām ar Aratas pilsētu (Irānas kalnienē) un tās valdnieku
- martu šumeru-akadiešu mitoloģijā - etnonīms, kas varoņeposā "Lugalbanda un Enmerkars" apzīmē semītu klejotāju ciltis - amoriešus
- Ārlavas pagasta teritorija tagadējais Ārlavas pagasts aizņem pirmskara Ārlavas pagasta centrālo daļu, gandrīz visu bijušo Nogales pagastu un lielu daļu bijušā Lubezeres pagasta, savukārt bijušā Ārlavas pagasta ziemeļu daļā izveidots Lubes pagasts, bet ziemeļrietumu daļā - Īves pagasts, neliela daļa pievienota Valdgales pagastam
- Šengenas zona tajā ietilpst 26 Eiropas valstis (22 no tām ir ES dalībvalstis) - Beļģija, Čehijas Republika, Dānija, Vācija, Igaunija, Grieķija, Spānija, Francija, Itālija, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Ungārija, Malta, Nīderlande, Austrija, Polija, Portugāle, Slovākija, Slovēnija, Somija un Zviedrija, kā arī Islande, Lihtenšteina, Norvēģija un Šveice
- lubezernieki Talsu novada Ārlavas pagasta apdzīvotās vietas "Lubezere" iedzīvotāji.
- anužnieki Talsu novada Lubes pagasta apdzīvotās vietas "Anuži" iedzīvotāji.
- lībnieki Talsu novada Lubes pagasta apdzīvotās vietas "Lībe" iedzīvotāji.
- Lubesmuiža Talsu novada Lubes pagasta apdzīvotās vietas "Lube" bijušais nosaukums.
- Lubsmuiža Talsu novada Lubes pagasta apdzīvotās vietas "Lube" bijušais nosaukums.
- lubenieki Talsu novada Lubes pagasta apdzīvotās vietas "Lube" iedzīvotāji.
- mārkciemnieki Talsu novada Lubes pagasta apdzīvotās vietas "Mārkciems" iedzīvotāji.
- Oši Talsu novada Lubes pagasta apdzīvotās vietas "Ošciems" bijušais nosaukums.
- Ošmuiža Talsu novada Lubes pagasta apdzīvotās vietas "Ošciems" bijušais nosaukums.
- ošnieki Talsu novada Lubes pagasta apdzīvotās vietas "Oši" iedzīvotāji.
- popervālnieki Talsu novada Lubes pagasta apdzīvotās vietas "Popervāle" iedzīvotāji.
- rudzīšnieki Talsu novada Lubes pagasta apdzīvotās vietas "Rudzīši" iedzīvotāji.
- Sārkastes muiža Talsu novada Lubes pagasta apdzīvotās vietas "Sākraste" bijušais nosaukums.
- Sārkasts muiža Talsu novada Lubes pagasta apdzīvotās vietas "Sārkaste" bijušais nosaukums.
- sārkastnieki Talsu novada Lubes pagasta apdzīvotās vietas "Sārkaste" iedzīvotāji.
- Lubes krogs Talsu novada Lubes pagasta apdzīvotās vietas “Lubeskrogs” nosaukuma variants.
- Tarakanovka Tarakanovkas ezers - atrodas Rēzeknes novada Silmalas pagastā, platība - 12,7 ha; Ludinkas ezers; Ludzenka ezers; Ludziņa ezers; Tarakanova ezers; Tarakanovas ezers.
- Skudrinka Tartaks, Dubnas (Luknas ezera) pieteka.
- lupīna Tauriņziežu dzimtas ģints ("Lupinus"), lakstaugs ar staraini saliktām lapām un baltiem, dzelteniem vai ziliem ziediem stāvos ķekaros vai vārpās, dažas to sugas satur indīgus alkaloīdus, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- pampangani Tauta Filipīnās, dzīvo Lusonas salas centrālajā daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ticīgie - kristieši.
- pangasinani Tauta Filipīnās, dzīvo Lusonas salas dienvidrietumos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas valodām, pēc kultūras un dzīves veida tuvi tagaliem, ticīgie - gk. katoļi.
- sambali Tauta Filipīnās, dzīvo Lusonas salas dienvidrietumu piekrastē, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ticīgie gk. katoļi.
- iloki Tauta Filipīnās, Lusonas salas ziemeļrietumu piekrastē un Kagajanas ielejā, arī Mindanao piekrastē, dzīvo arī Havaju salās, Guamā un Kalifornijā (ASV), runā iloku valodā, kas pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas valodām, ticīgie - katoļi.
- bikoli Tauta, dzīvo Filipīnās, Lusonas salas dienvidaustrumos, arī Masbates, Katandvanesas un Buriasas salā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, tuvu radniecīgi tagaliem, ticīgie - katoļi.
- ibanagi Tauta, dzīvo Kagajanas ielejā, Lusonas salas ziemeļos, Filipīnās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, tuvu radniecīgi kalniešu ciltīm, reliģija - katolicisms, stipras animisma paliekas.
- luksemburgieši Tauta, Luksemburgas Lielhercogistes pamatiedzīvotāji; runā vācu valodas dialektā, franču valodā, ticīgie - gk. katoļi.
- ifugaji Tautība, dzīvo Filipīnās, Lusonas salas vidienē, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, viena no "Filipīnu kalniešu" tautām, pirmatnēji ģints ticējumi, daļa - katoļi.
- Kocki Teiruma Kocki - apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā.
- Sedas pilsētas lauku teritorija tika izveidota 1991. g. iekļaujot tajā daļas no pirmskara Trikātas, Lugažu, Ērģemes un Jērcēnu pagastu, 2009. g. visa teritorija iekļauta Jērcēnu pagastā
- Ciblas novads tika izveidots 2000. g. Ludzas rajona sastāvā, apvienojot Ciblas un Līdumnieku pagastu; 2009.-2021. g. apvienoja Blontu, Ciblas, Līdumnieku, Pušmucovas un Zvirgzdenes pagastu, robežojās ar Ludzas, Rēzeknes un Kārsavas novadu, kā arī ar Krieviju; 2021. g. iekļauts Ludzas novadā
- lubēnieši Trikātas pagasta apdzīvotās vietas "Lubumuiža" iedzīvotāji.
- Dašteluts Tuksnesis Irānas kalnienes centrālajā daļā (persiešu val. "Dashte-e Lut"), Irānā, platība - 80000 kvadrātkilometru, garums 550 km, platums - līdz 200 km
- Dešteluts Tuksnesis Irānas kalnienes vidienē ("Dasht-i-Lut"), Irānas austrumos, garums - \~550 km, platums - 100-200 km, beznoteces ieplakas (200-500 m vjl.), ko šķir šauras grēdas (1000-2000 m; augstākā virsotne 2992 m), viens no karstākajiem tuksnešiem pasaulē.
- Stenlija ūdenskritumi ūdenskritumi Lualabas upē (Kongo augštece) augšpus Kisangani pilsētas, Kongo Demokrātiskajā Republikā, \~150 km garā posmā 7 ievērojamas kāples, kas atdalītas ar iedzelmēm, kopējais kritums — \~40 m, gar kreiso krastu dzelzceļš savieno kuģojamos posmus
- Tacs ūdenstece Andzeļu pagastā no Borauga uz Luknoja ezeru, garums - \~1 km; dažos avotos tiek uzskatīta par Maltas augšteces posmu; Dauguļu upīte
- Dauguļu upīte ūdenstece Krāslavas novada Andzeļu pagastā no Borauga uz Luknoja ezeru, garums — \~1 km; Tacs; dažos avotos tiek uzskatīta par Maltas augšteces posmu
- Anapoles strauts ūdenstece Latvijā, Ludzas novada Istras pagastā, Zeiļovas strauta kreisā krasta pieteka, garums - 5 km
- Pabarga ūdenstece Ludzas novada Cirmas pagastā, ietek Runtortas ezerā; Paborga; Paborgas strauts
- Divkša Ūdenstece Ludzas novada Nirzas pagastā, savieno Leidiukšņa un Nirzas ezeru.
- Ilzes strauts ūdenstece Ludzas novada Pureņu pagastā, ietek Kivdolovas ezerā
- Rūbežneica Ūdenstece Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā, ietek Franapoles ezerā; Robežnica.
- Bataru strauts ūdenstece Ludzas novadā, Pūdnīku ezera noteka uz Dukanu ezeru, augštece Pureņu pagastā, lejtecē Pureņu un Cirmas pagasta robežupe
- Poganka Ūdenstece no Idzepoles ezera uz Opolo Snidzinu, Ludzas un Rēzeknes novadu robežupe gandrīz visā garumā, lejtece Ludzas novada Pildas pagastā; Roganka.
- Raudiņa ūdenstece Višķu pagastā, ietek Luknas ezerā; Raudinka
- Plītnīca Ūdenstece, kas savieno Mazo Ludzas ezeru ar Zvirgzdenes ezeru Ludzas novada Isnaudas pagastā.
- Pakuļu ūdenskrātuve ūdenstilpe Austrumkursas augstienē, Saldus novada Lutriņu un Zirņu pagastā, uzstādināta Cieceres upes ielejā bijušās Pakuļu HES darbināšanai, 67,7 m vjl., platība — 172 ha, garums — 7 km, lielākais platums — 0,4 km, vidējais dziļums — 2,4 m, lielākais dziļums — 6,1 m, 2 salas ar kopējo platību 2 ha
- Felicianovas ūdenskrātuve ūdenstilpe Ludzas novada Ciblas pagastā, platība — 9,6 ha; Felicianovas HES ūdenskrātuve
- Luvua Upe Āfrikā ("Luvua"), Lualabas (Kongo augšteces) pieteka Zambijā un Kongo Demokrātiskajā Republikā, iztek no Mveri ezera; bieži tiek uzskatīts, ka upe caurtek Bangveulu un Mveri ezeru, kopējais garums - >1500 km, izteka uz dienvidiem no Tanganjikas ezera, augšteci līdz Bangveulu ezeram sauc par Čambeši, bet posmu līdz Mveru ezeram - Luapula.
- Kvango Upe Āfrikā (angļu val. "Kwango", port. val. "Cuango"), Angolā un Kongo Demokrātiskajā Republikā, Kasai kreisā krasta pieteka, garums - \~1200 km, sākas Lundas plato; Kuanga.
- Kvilu Upe Āfrikā (fr. val. "Kouilou"), Angolā un Kongo Demokrātiskajā Republikā, Kvango labā krasta pieteka, garums - \~1050 km, sākas Luandas plato.
- Lufira Upe Āfrikā, Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidu daļā, Kongo augšteces Lualabas labā krasta pieteka.
- Zambezi Upe Āfrikas dienvidu daļā, Angolā, Zambijā, Mozambikā, Zambijas un Namībijas, Zambijas un Zimbabves robežupe, garums - 2574 km, sākas Lundas plato (Zambijā), ietek Indijas okeāna Mozambikas šaurumā, veidojot plašu deltu.
- Tartaks Upe Aglonas un Višķu pagastā, iztek no Rušona, ietek Luknas ezerā, tā kā tam cauri tek Dubna, tad uzskata arī par Dubnas labā krasta pieteku, garums - 21 km, kritums - 50 m, tek cauri Cirišam; Tartaka; Antāna upe; Salenieku upe.
- Kakuluvara Upe Angolā, Kunenes labā krasta pieteka, sākas Lubango plakankalnes rietumu daļā.
- Baiudorčīta upe ASV, Ārkanzas un Luiziānas štatā, Reriveras kreisā krasta pieteka
- Baiumeikona upe ASV, Ārkanzasas un Luiziānas štatā, Vošitas kreisā krasta pieteka
- Baiubārtolomjū upe ASV, Ārkanzasas un Luiziānas štatā, Vošītas kreisā krasta pieteka
- Rufidži Upe Austrumāfrikā (angļu val. "Rufiji"), Tanzānijā, garums (kopā ar Luvegu) - \~1400 km, sākas kalnos uz austrumiem no Ņasas ezera, satekot Luvegu un Kilombero, ietek Indijas okeānā.
- Kasai Upe Centrālajā Āfrikā ("Kasai", lejtecē "Kva"), Kongo (Zairas) lielākā, kreisā krasta, pieteka (Angolā un Kongo Demokrātiskajā Republikā), garums - 2153 km, sākas Lundas plato, lejtecē Kongo ieplakā līdz 6 km plati ezerveida paplašinājumi.
- Abuluga upe Filipīnās (_Abulug_), Lusonas salas ziemeļos, Apajao un Kagajanas reģionā
- Agno upe Filipīnās (_Agno_), Lusonas salā, ietek Dienvidķīnas jūras Lingajenas līcī
- Pampanga Upe Filipīnās ("Pampanga River"), Lusonas salā, garums - 260 km, izteka Sjerramadres kalnos, ietek Lusonas jūras Manilas līcī.
- Abra upe Filipīnās, Lusonas salas ziemeļrietumu daļā, ietek Dienvidķīnas jūrā
- Arū upe Francijā (_Arroux_), Burgundijā, Luāras labā krasta pieteka
- Endra Upe Francijā ("Indre"), Luāras kreisā krasta pieteka, garums - 282 km, sākas Centrālā masīva ziemeļu malā.
- Mozele upe Francijā un Vācijā (fr. val. _Moselle_, vācu val. _Mosel_), arī Luksemburgas un Vācijas robežupe, Reinas kreisā krasta pieteka, garums - 545 km, izteka Vogēzos 735 m vjl.
- Sona Upe Francijas austrumos, Ronas labā krasta pieteka, garums - 482 km, izteka uz rietumiem no Vogēziem, kanāli savieno ar Mozeli, Reinu, Luāru un Sēnas baseinu.
- Vjenna Upe Francijas rietumos ("Vienne"), Luāras kreisā krasta pieteka, garums - 372 km, sākas Centrālā masīva ziemeļrietumos, tek pa Luāras zemieni.
- Majenna Upe Francijas rietumu daļā ("Mayenne"), garums - 200 km, satekot ar Sartu veido koptekupi Mēnu (10 km), kas ietek Luārā.
- Sarta Upe Francijas rietumu daļā ("Sarthe"), garums - 285 km, sākas Armorikas augstienē, tek pa Luāras zemieni, meandrē, satekot ar Majennu veido koptekupi Mēnu (10 km), kas ietek Luārā.
- Mēna Upe Francijas rietumu daļā, Sartas un Majennas koptekupe, garums - 10 km, ietek Luārā.
- Šēra Upe Francijas vidienē ("Cher"), Luāras kreisā krasta pieteka, garums - 320 km, izteka Centrālā masīva ziemeļos, kur iegrauzusies priekškalnu plato.
- Luāra upe Francijas ziemeļrietumos (_Loir_), Sartas kreisā krasta pieteka, garums - 311 km, izteka Armorikas austienē Peršas masīva austrumu malā, tek pa Luāras zemieni
- Agri upe Itālijā (_Agri_), izceļas Lukānijas Apenīnos, ietek Jonijas jūras Taranto līcī
- Lukenije Upe Kongo Demokrātiskajā Republikā ("Lukenie"), Kasai labā krasta pieteka.
- Lulva Upe Kongo Demokrātiskajā Republikā, Kasai labā krasta pieteka, garums - \~900 km, sākas Lundas plato 1000 m vjl., strauja, krāces un ūdenskritumi.
- Sankuru Upe Kongo Demokrātiskajā Republikā, Kasai labā krasta pieteka, garums - 1200 km, sākas Lundas plato.
- Luiza Upe Kongo Demokrātiskajā Republikā, Lulvas labā krasta pieteka.
- Lukoši Upe Kongo Demokrātiskajā Republikā, Lulvas labā krasta pieteka.
- Lukuga Upe Kongo Demokrātiskajā Republikā, Tangaņikas provincē, Lualabas (Kongo augšteces) labā krasta pieteka, garums - \~350 km, iztek no Tangaņikas ezera, krāčaina.
- Lua Upe Kongo Demokrātiskās Republikas ziemeļos ("Lua"), Ubangi kreisā krasta pieteka.
- Lala Upe Krievijā, Kirovas apgabala ziemeļos, Luzas labā krasta pieteka.
- Lopju Upe Krievijā, Komi Republikā daļā, Luzas labā krasta pieteka.
- Ļohta Upe Krievijā, Komi Republikā un Kirovas apgabalā, Luzas labā krasta pieteka.
- Ožina Upe Krievijā, Komi Republikas dienvidu daļā, Luzas labā krasta pieteka.
- Poruba Upe Krievijā, Komi Republikas dienvidu daļā, Luzas labā krasta pieteka.
- Oredeža Upe Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, Lugas labā krasta pieteka.
- Luga Upe Krievijā, Novgorodas un Ļeņingradas apgabalā, garums - 353 km, sākas Tjosovskas purvos, ietek Somu līča Lugas grīvlīcī.
- Unža Upe Krievijas Vologdas, Kostromas, Ivanovas apgabalā, garums - 426 km, iztekas Kema un Lundonga sākas Ziemeļurālu rietumu daļā, ietek Gorkijas ūdenskrātuvē.
- Luanhe Upe Ķīnas ziemeļaustrumu daļā ("Luanhe"), garums - 877 km, sākas Veičanas plato, ietek Dzeltenās jūras Bohaivana līcī.
- Rītupe Upe Latvijā (Ludzas un Rēzeknes novadā) un Krievijā (Ostrovas un Pitalovas rajonā), Veļikajas kreisā krasta pieteka, garums - 176 km (Latvijā 56 km), kritums Latvijā - 49 m, iztek no Meirānu ezera; Ūdrāja; Krievijā Utroja.
- Abaine Upe Latvijā, Aiviekstes kreisā krasta pieteka Madonas novada Indrānu un Ošupes pagastā, \~3 km posmā arī šo pagastu robežupe, dabiskā izteka atradās Lubāna pārplūstošajā palienē, Balto klānu dienvidu daļā, bet pēc Lubāna iedambēšanas vairs nav savienota ar to, tagadējais garums - 14 km; Abaina; Abaiņa.
- Aiviekste Upe Latvijā, dabiskā robeža starp Latgali un Vidzemi lielākajā daļā sava garuma (izņemot iztekas daļu līdz vietai, kur tajā ietek Pededze), iztek no Lubāna ezera un ietek Daugavā, lielākā Daugavas pieteka Latvijas teritorijā, garums - 114 km (augštece regulēta un izmainīta, agrākais garums - 132 km).
- Andrupīte Upe Latvijā, Madonas novada Jumurdas pagastā, tek no Jumurdas uz Pakšēnu ezeru, garums - 11 km; Akmene; Lukstas upe.
- Istalsna Upe Ludzas novada Nirzas un Istalsnas pagastā, garums - 20 km, kritums - 26,4 m, iztek no Sporņa ezera Rāznavas paugurainē, 1,5 km uz austrumiem no Nirzas, tek caur Istalsnas ezeru, ietek Lielā Ludzas ezera dienvidaustrumu galā, augšpus Istalsnas ezera saucas arī Ļadiņa, Ļadinas strauts.
- Buļļupe Upe Ludzas novada Ņukšu pagastā, Lielā Zurzu ezera noteka uz Mazo Zurzu ezeru, garums \~0,5 km
- Pilda Upe Ludzas novadā, ietek Lielajā Ludzas ezerā, garums - 36 km, kritums - 48 m, ja uzskata, ka šī upe caurtek Pildas ezeru; augštecē arī Ilža, Robežniece; lejtecē - Isnauda, Nukša.
- Leidiukšņa Upe Ludzas novadā, iztek no Leidiukšņa ezera, ietek Lielajā Zurzu ezerā, garums - \~10 km
- Asna Upe Madonas novada Ošupes pagastā, Zvidzes kanāla labā krasta pieteka, senāk ietecēja Lubānā.
- Obra upe Polijā (_Obra_), Lielpolijas un Lubušas vojevodistē, Vartas kreisā krasta pieteka, garums - 173 km
- Malmuta upe Preiļu, Rēzeknes, Varakļānu un Madonas novadā, garums - 25 km, kritums - 15 m, visā garumā regulēta, par augšgalu uzskata grāvi Aklā purva austrumu malā, lejtecē gultne pāriet Meirānu kanālā; aprāk ietecēja Lubānā; Malmute; Melmute; Mēlmute
- Rēzekne Upe Rēzeknes novadā, iztek no Rāznas ezera, ietek Lubānā, garums - 116 km, kritums - 71 m; Rezekne; Rēzne.
- Treza Upe Šveicē, iztek no Lugāno ezera, ietek Lagomadžore ezerā.
- Ajdara upe Ukrainā (_Aidar_), Luhanskas apgabalā, Siverskijdoņecas kreisā krasta pieteka, augštece un izteka Krievijas Belgorodas apgabalā, kur tās nosaukums ir _Aidara_
- Šprē Upe Vācijā ("Spree"), Hāfeles kreisā krasta pieteka, garums - 398 km, izteka Lužicas kalnos 500 m vjl. (pie Čehijas robežas), ieteka Berlīnes rietumu daļā.
- Lūžupe Upe Ventspils novadā, ietek Baltijas jūrā pie Lūžņas, garums - 10 km, senāk iztecēja no Klāņezera, tagad šī izteka ir aizsērējusi un par tās sākumu uzskata Lūžņas purvu; Lužna; Lužņa; Lūžņa; Nabele; Nobele; augštecē Nābeļupe.
- Luangva Upe Zambijā ("Luangwa"), lejtecē Zambijas un Mozambikas robežupe, Zambezes kreisā krasta pieteka, garums - \~770 km, tek gar Mučingas kalnu austrumu nogāzi.
- Luapula Upe Zambijā un Kongo Demokrātiskajā Republikā (Zairā), lielākā daļā tecējuma ir šo valstu robežupe, iztek no Bangveula ezera un ietek Mveru ezerā, bieži tiek uzskatīta par Luvua vidusteces posmu.
- Blaževiču dzirnavezers uz Čodarānu upes uzpludināta ūdenskrātuve, Ludzas novada Blontu pagastā pie Zvirgzdenes pagasta robežas, platība — \~3 ha; Čodarānu dzirnavezers
- Lokas ūdenskrātuve uzpludināta uz Luiro upes, Somijas ziemeļos, Lapzemē
- Lašupes dzirnavezers uzpludināts uz Krimeldes upes Saldus novada Lutriņu pagastā, platība — 6,4 ha
- Uskačevas dzirnavezers uzpludināts uz Porkaļu upes Ludzas novada Pildas pagastā, platība - 1,2 ha
- briežvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Lucanidae"), vidēji lieli un lieli (garums - 10-80 mm) kukaiņi, >1000 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas.
- Vācija Vācijas Federatīvā Republika - valsts Centrālajā Eiropā (vācu valodā "Deutschland"), platība - 357021 kvadrātkilometrs, 82330000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Berlīne, administratīvais iedalījums - 16 federālu zemju, robežojas ar Poliju, Čehiju, Austriju, Šveici, Franciju, Luksemburgu, Beļģiju, Nīderlandi un Dāniju, kā arī ar Ziemeļjūru un Baltijas jūru.
- Hindenburgs Vācu militārs darbinieks ("Paul fon Hindenburg", 1847.-1934. g.), no 1925. g. valsts prezidents, kopā ar E. Ludendorfu bija izcilākie Vācijas armijas komandieri 1. pasaules kara laikā.
- Apšupīte Vaidavas labā krasta pieteka Alūksnes novada Alsviķu pagastā, augštece Jaunlaicenes pagastā, vidustecē arī šo pagastu robežupe, garums - 11 km; Āpšupīte; Apšupe; Dzilnupe; augštecē - Lugažu strauts.
- lugazieši Valkas novada Valkas pagasta apdzīvotās vietas "Lugaži apkārtnē; Lugažos.
- luguziešos Valkas novada Valkas pagasta apdzīvotās vietas "Lugaži apkārtnē; Lugažos.
- Vārpa Valkas novada Valkas pagasta apdzīvotās vietas "Lugaži" bijušais nosaukums padomju laikā.
- lugazieši Valkas novada Valkas pagasta apdzīvotās vietas "Lugaži" iedzīvotājs
- Libāna valsts Āzijas rietumos (arābu val. _Lubnān_, لبنان), Vidusjūras austrumu piekrastē, platība - 10452 kvadrātkilometri, 4017100 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Beiruta, administratīvais iedalījums - 6 muhāfazas, robežojas ar Sīriju un Izraēlu
- Zambijas Republika valsts Centrālajā Āfrikā (angļu val. "Zambia"), platība - 752614 kvadrātkilometru, 11862700 iedzīvotāju (2009. g.). galvaspilsēta - Lusaka, administratīvais iedalījums - 9 provinces, robežojas ar Kongo Demokrātisko Republiku, Tanzāniju, Malāviju, Mozambiku, Zimbabvi, Namībiju un Angolu
- Beļģijas Karaliste valsts Rietumeiropā (flāmu valodā "Belgie", franču valodā "Belgique"), galvaspilsēta — Brisele, iedalās 3 reģionos, robežojas ar Nīderlandi, Vāciju, Luksemburgu un Franciju, kā arī ar Ziemeļjūru
- Sentlūsija Valsts Vidusamerikā (angļu val. "Saint Lucia"), aizņem tāda paša nosaukuma salu Mazajās Antiļu salās, platība - 616 kvadrātkilometru, 160922 iedzīvotāji (2010. g.), galvaspilsēta - Kastrisa, administratīvais iedalījums - 11 rajonu.
- Vonogupeite Vanagupīte - Sarjankas kreisā krasta pieteka Ludzas un Krāslavas novadā, garums - 9 km
- Worslowo Vārslavāņu muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Nirzas pagastā.
- Jūdasa grasis vasaras mēnesene ("Lunaria annua")
- dālderpuķe Vasaras mēnesene ("Lunaria annua").
- Vecānu Vecānu ezers - atrodas uz Rēzeknes un Ludzas novada robežas Stoļerovas un Pureņu pagastā, platība - 14,9 ha; Vecinas ezers; Veciņu ezers.
- Kūkova Veļikajas kreisā krasta pieteka pieteka Krievijā, augštece Ludzas novada Salnavas pagastā, turpinās Balvu novada Baltinavas, Briežuciema un Šķilbēnu pagastā, kā arī Krievijā, garums - 104 km, kritums - 107 m, iztek no Nūmierņas ezera, divos posmos (katrs \~10 km) ir Latvijas un Krievijas robežupe; Kokava; Kuchva; Kuhva; Kukva.
- Gdovas svīta venda stratigrāfiskā vienība Latvijas austrumu daļā, biezums — līdz 63 m, par tipveida griezumu Latvijā pieņemts Ludzas 15. urbuma griezuma intervāls 913,6-871,9 m dziļumā
- Losis Ventas kreisā krasta pieteka Saldus novada Nīgrandes pagastā (augštece Lietuvā), garums - 43,6 km, kritums - 82 m, Latvijas un Lietuvas robežupe 27 km; Lose; Loša; Luša; Luše (Lietuvā Lūše).
- Wertukszna Vertokšņas muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Rundēnu pagastā.
- Lione Vēsturiska province Francijā ("Lyonnais"), Centrālā masīva ziemeļaustrumos, ietver Ronas un Luāras departamentu, platība - 8000 kvadrātkilometru.
- Burgundija Vēsturiska province Francijas austrumu daļā (fr. "Bourgogne"), Sonas baseinā, ietver Kotdoras, Sonas un Luāras un daļēji Jonnas departamentu; 5. gs. šeit nodibinājās Burgundu karaliste, 6.-9. gs. bija Franku valsts sastāvā, bet 9. gs. izveidojās Burgundijas hercogiste; 15. gs. tās lielāko daļu pievienoja Francijai.
- Nivernē Vēsturiska province Francijas centrālajā daļā ("Nivernais"), Luāras labajā krastā, ietver Njevras departamentu, platība - 6800 kvadrātkilometru, lielākā pilsēta - Nevēra.
- Orleanē Vēsturiska province Francijas centrālajā daļā, Luāras vidusteces baseinā, ietver Luarē, Luāras un Šēras, daļēji Ēras un Luāras departamentu, platība - 19200 km^2^
- Bretaņa Vēsturiska province Francijas ziemeļrietumos, Bretaņas pussalā, ietver Ilas un Vilēnas, Kotdamoras, Finistēras un Morblānas departamentu, robežojas ar Lejasnormandijas un Luāras provinci.
- Anžū vēsturisks apgabals (_Anjou_) Francijas rietumos, Luāras lejtecē
- Turēna Vēsturisks novads Francijas rietumos ("Touraine"), ietver Endras un Luāras departamentu.
- Rēzeknes svīta vidusdevona Eifela stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas austrumu daļā, biezums — 15-55 m, par neostratotipu pieņemts (1977. g.) 15. Ludzas urbuma intervāls 426-446 m dziļumā
- apalji Viena no Filipīnu kalniešu ciltīm, dzīvo Lusonas salas kalnu rajonos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, saglabājušies tradicionālie ticējumi.
- tingiani Viena no Filipīnu kalniešu ciltīm, dzīvo Lusonas salas kalnu rajonos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, saglabājušies tradicionālie ticējumi.
- kalingi Viena no Filipīnu kalniešu tautībām, dzīvo Lusonas salas kalnu rajonos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, saglabājušies tradicionālie ticējumi.
- kankanaji Viena no Filipīnu kalniešu tautībām, dzīvo Lusonas salas kalnu rajonos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, saglabājušies tradicionālie ticējumi.
- nabaloji Viena no Filipīnu kalniešu tautībām, dzīvo Lusonas salas kalnu rajonos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, saglabājušies tradicionālie ticējumi.
- bontoki Viena no Filipīnu kalniešu tautībām, dzīvo Lusonas salas ziemeļos, ciemi izvietoti kalnu terasēs, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, saglabājušies tradicionālie ticējumi.
- Aiviekstes flotile viena pirmajām Latvijas kara flotes vienībām pastāvēja no 1919. g. 22. jūlija līdz 1920. g. 28. aprīlim, sastāvēja no laivām, kas bija apbruņotas ar ložmetējiem un lielgabaliem, veica pret Sarkano armiju vērstas operācijas Aiviekstē un Lubānas ezerā
- A12 Viens no galvenajiem Latvijas autoceļiem, Jēkabpils - Rēzekne - Ludza - Krievijas robeža (Terehova).
- Zvirgzdenes ezers viens no Ludzas ezeriem, atrodas Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Zvirgzdenes pagastā pie Ludzas novada un pilsētas robežas, 133,2 m vjl., platība — 134 ha, garums — 2,7 km, lielākais platums — 0,9 km, lielākais dziļums — 4,7 m, eitrofs, vidēji aizaudzis ezers; Zvirgzdienes ezers; Zvirgzdines ezers
- lucānieši Viļānu novada Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Lucāni" iedzīvotāji.
- luknieši Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Lukna" iedzīvotāji.
- lukštenieki Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Lukštenieki" iedzīvotāji.
- Lukštenīki Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Lukštenieki" nosaukuma variants.
- Lukštinīki Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Lukštenieki" nosaukuma variants.
- Zaboļcie Zabolotjes muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Ciblas pagastā.
- Zalmuyža Zaļmuiža muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Nautrēnu pagastā.
- Lusaka Zambijas galvaspilsēta (angļu val. "Lusaka"), atrodas valsts dienvidaustrumu daļā 1260 m vjl., 1,3 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- starks Zandarts ("Stizostedion lucioperca", senāk "Lucioperca sandra").
- Kugriņu purvs zemais purvs Ludzas novadā (neliela daļa Balvu novadā), platība - 1337 ha, kūdras slāņa dziļums - līdz 3,5 m, zem kūdras 5 m biezs sapropeļa slānis
- Akaišu purvs zemais purvs Ludzas novada Līdumnieku un Brigu pagastā, \~2 km no Zilupes un Zilezera, platība - 564 ha, kūdras slāņa vidējais biezums - 1,2 m
- Kreņovas purvs zemais purvs Ludzas novadā, \~10 km uz ziemeļaustrumiem no Ludzas, platība - 1362 ha, kūdras vidējais dziļums - 1,1 m, lielākai sdziļums - 4 m
- Aizpeisas purvs zemais purvs Madonas novadā, Lubāna ieplakas dienvidrietumu daļā, platība - 568 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums - 1,2 m
- Drikšņu pīsa zemais purvs Madonas novadā, Lubāna ieplakas purvu masīvā, Aiviekstes kreisajā krastā, platība — 1560 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 1,7 m, apaudzis ar priedēm un bērziem
- Lielais purvs zemais un augstais purvs Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Madonas novada Ošupes pagastā, platība — 1912 ha, zemais purvs aizņem 1022 ha, augstais purvs — 890 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums — 3 m, zem tā 0,5 m biezs sapropeļa slānis
- Zemīšu ezers Zemīšu ezers - atrodas Tomes pagastā, platība - 1,6 ha; Lubaušu ezers.
- Luāras zemiene zems līdzenums Francijas rietumos, Luāras vidusteces un lejteces apvidū, augstums — \~100 m vjl., daudz ezeru, plaši mežu masīvi
- lauka zemzālīte zemzālīšu suga ("Luzula campestris syn. Luzula subpilosa")
- birztalu zemzālīte zemzālīšu suga ("Luzula luzuloides syn. Luzula nemorosa"), kas ir dārzbēglis
- daudzziedu zemzālīte zemzālīšu suga ("Luzula multiflora")
- sniegbaltā zemzālīte zemzālīšu suga ("Luzula nivea")
- bālganā zemzālīte zemzālīšu suga ("Luzula pallescen")
- pūkainā zemzālīte zemzālīšu suga ("Luzula pilosa"), kas sastopama visbiežāk
- meža zemzālīte zemzālīšu suga ("Luzula sylvatica")
- Jučovas strauts Zilupes kreisā krasta pieteka Ludzas novada Brigu pagastā, lejtecē \~1,5 km posmā šķērso arī Līdumnieku pagasta dienvidu stūri.
- Pūdupe Zilupes kreisā krasta pieteka Ludzas novada Brigu pagastā; Aglonka; Padupe; Padupne; Podupe.
- Plisunka Zilupes kreisā krasta pieteka Ludzas novada Pasienes pagastā, augštece Istras pagastā, iztek no Plisūna; Plisūna; Plusona.
- Istra Zilupes kreisā krasta pieteka Ludzas novadā, garums - 39 km, kritums - 34,3 m, iztek no Dziļezera; Istrenka.
- Pernovka Zilupes labā krasta pieteka Ludzas novadā uz Brigu un Līdumnieku pagasta robežas, augstāk Latvijas un Krievijas robežupe 10 km garumā, iztek no Sofijskas ezera Krievijā, lejtece mainīta sakarā ar Zilupes iztaisnošanu un daļēji ietek Zilezerā; Ternovka.
- Patmalīšu upe Zilupes pietekas Plisunkas labā krasta pieteka tās lejtecē, Ludzas novada Pasienas pagastā, dažos avotos tiek uzskatīta par Zilupes pieteku, iztek no Šešku ezera; Patmaliešu upe; Šešku upe; Šešķu upe.
- lentzivs Zivju klases asarveidīgo kārtas dzimta ("Lumpenidae"), 6 ģintis, 10 sugu, Baltijas jūrā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
- Nagļu dīķi zivsaimniecības dīķu komplekss Lubāna līdzenuma dienvidaustrumu daļā
- cīrulis Zvirbuļveidīgo putnu kārtas zvirbuļputnu jeb dziedātājputnu apakškārtas dzimta ("Alaudidae"), neliels dziedātājputns ar pelēki brūnu apspalvojumu, 18 ģintis, 82 sugas, Latvijā konstatētas 4 ģintis ("Alauda, Galerida, Lullula, Eremophila"), 4 sugas, kas ir gājputni.
- Zwirdzin Zvirgzdenes muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Zvirgzdenes pagastā.
- monseigneur Žēlīgais kungs, Francijā tituls un uzruna firstiem un augstākiem garīdzniekiem (bīskapiem); Ludviķa XIV laikā dofina tituls.
- Žurlowa Žurilavas muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Kārsavas pagastā.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa Lu.