Paplašinātā meklēšana

Meklējam Lū.

Atrasts vārdos (49):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (433):

Maltas pagasta teritorija 1991. g. atjaunotais Maltas pagasts aizņem pirmskara Maltas pagasta teritorijas dienvidrietumu daļu, bet pārējā bijušā Maltas pagasta teritorija ietilpst tagadējā Mākoņkalna, Lūznavas, Feimaņu un Silmalas pagastā.
Rāznas nacionālais parks aizsargājama dabas teritorija Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Maltas pazeminājumā un Rāznavas paugurainē, Ludzas novada Rundēnu pagastā, Krāslavas novada Andrupenes, Andzeļu un Ezernieku pagastā un Rēzeknes novada Čornajas, Kaunatas, Lūznavas un Mākoņkalna pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2003. g., platība — 59615 ha, izveidots, lai aizsargātu Rāznas ezera un tam piegulošās teritorijas dabas daudzveidību, kā arī raksturīgo Latgales kultūrainavisko vidi.
Veczosna Apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā.
Rutki apdzīvota vieta (skrajciems) Lūznavas pagastā.
Ismeri Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā pie Čornajas pagasta robežas.
Astiki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā.
Dupāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā.
Grumuži Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā.
Gudeļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā.
Harčenki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā.
Ivuški Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā.
Kivleņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā.
Ļadi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā.
Maiziki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā.
Markova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā.
Mostovaja Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā.
Pušbāri Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā.
Pustoška Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā.
Rabskova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā.
Regži Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā.
Rubčinska Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā.
Skradeļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā.
Soboļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā.
Stilbi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā.
Turčāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā.
Ūzuliški Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā.
Višķeri Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā.
Vertukšne Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā.
Zosna Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā.
Zosnas muiža atrodas Rēzeknes novada Lūznavas pagasta Zosnā, apbūve izveidojusies 18. gs. beigās Rāznas ezera krastā, līdz mūsu dienām saglabājusies 19. gs. apbūve: kungu māja, pārvaldnieka māja; kalpu māja, kučiera māja (vecākā ēka - celta 1820. g.), dažas saimniecības ēkas.
Lūznavas muiža atrodas Rēzeknes novada Lūznavas pagastā, kungu ēka celta 1905.-1908. g. no sarkanajiem ķieģeļiem, cokolstālvs mūrēts un dekoratīvās joslas fasādēs veidotas no šķeltiem laukakmeņiem, pie muižas ir parks ar dīķu sistēmu, alejām un celiņiem.
Rubčinska ezers atrodas Rēzeknes novada Lūznavas pagastā, platība — 3,2 ha.
lūkullisks Bagātīgs, lepns, izšķērdīgs, pēc Romas bagātnieka Lūkulla.
kvadraloģija četri kanoniskie evaņģēliji (Marka, Mateja, Lūkas, Jāņa).
prieka vēsts Eņģeļa Gabriēla paziņojums Marijai, ka viņa dzemdēs Dieva dēlu (Lūkas 1:26).
sinoptiķi Evaņģēlisti Matejs, Marks un Lūka, kas Jēzus dzīvi un darbību attēlojuši ļoti līdzīgi.
Lūkumietis Ezers Alūksnes augstienes Vaidavas pazeminājumā, Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, 174,2 m vjl., platība - 51,5 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,95 km, lielākais dziļums - 2,8 m, eitrofs, stipri aizaudzis; Lūkumītis; Lukumiešu ezers.
Kromančuks ezers Andzeļu pagastā, platība - 7,5 ha, Kromanu ezers; Kromānu ezers; Kromaņu ezers; Lūsēnu ezers; Mamanu ezers; Mamonu ezers.
Ļūkānu ezers ezers Cēsu novada Zaubes pagastā, platība - 8,2 ha; Lūkanu ezers; Lunānu ezers.
Ismeru-Žagatu ezers ezers Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Čornajas pagastā pie Lūznavas pagasta robežas, 167,6 m vjl., platība - 141 ha, garums - 2 km, lielākais platums - 1,3 km, vidējais dziļums - 2,2 m, sastāv no 2 daļām, Ismeru ezera un Žagatu ezera, ko šķir 200 m plata sažmauga (agrāk - pussala).
Zosnas ezers ezers Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Lūznavas pagastā, 163,2 m vjl., plaība 156,5 ha, garums — 1,7 km, lielākais platums — 1,3 km, vidējais dziļums — 6,0 m, dziļums — līdz 15,4 m, eitrofs; Veczosnas ezers.
Vertukšnes ezers ezers Rēzeknes novada Lūznavas pagastā, 139,2 m vjl., platība — 52,8 ha; garums — 1,6 km, lielākais platums — 0,4 km, lielākais dziļums — 5 m.
Špogu ezers ezers Rēzeknes novada Lūznavas pagastā, platība - 4,3 ha, dziļums - līdz - 4,1 m; Spodas ezers; Spogu ezers; Špaga ezers; Špagas ezers.
Ūzulišķu ezers ezers Rēzeknes novada Lūznavas pagastā, platība - 4,3 ha.
Luknu ezers ezers Ventspils novada Ances pagastā, platība - 4,8 ha; Luknas ezers; Lūkinezers; Lukiņezers; Lukņu ezers.
Lūrmaņu atsegumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Rojas abos krastos Talsu novada Lubes pagastā pie "Lūrmaņiem", valsts aizsardzībā kopš 1957. g., aizsargājamā platība - 7,7 ha, \~400 m garas un 5-6 m augstas klintis, kurās ir nelielas niša, iztek avoti.
Dižgrāvis Irbes kreisā krasta pieteka Ventspils novada Ances pagastā, iztek no Klāņezera, augštecē ir Tārgales un Popes pagastu robežupe, kā arī dažādos posmos šķērso šos pagastus, garums - 12 km; Lūžpurva grāvis; Lūžupurva grāvis; Nābeļu grāvis.
Rēzeknes novads izveidots 2009. g., ietverot Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dricānu, Feimaņu, Gaigalavas, Griškānu, Ilzeskalna, Kantinieku, Kaunatas, Lendžu, Lūznavas, Mākoņkalna, Maltas, Nagļu, Naurtēnu, Ozolaines, Ozolmuižas, Pušas, Rikavas, Sakstagala, Silmalas, Stoļerovas, Stružānu un Vērēmu pagastu, 2021. g. pievienots Dekšāres, Sokolku un Viļānu pagasts, robežojas ar Balvu, Ludzas, Krāslavas, Preiļu, Varakļānu un Madonas novadu.
Lūkas evaņģēlijs Jaunās Derības trešā grāmata, kurā ir aprakstīta Jēzus Kristus dzīve un nāve, viens no četriem kanoniskajiem evaņģēlijiem, sadalīts 24 nodaļās, kopā ar Mateja evaņģēliju un Marka evaņģēliju tas ir viens no trim sinoptiskajiem evaņģēlijiem, par tā autoru tradicionāli uzskata evaņģēlistu Lūku, kas bija tuva persona Svētajam Pāvilam.
Āsteres kanāls kanāls Viļķenes pagastā, savieno Āsteres ezeru ar Lūdiņupi, garums - 2,3 km.
evaņģēlists Katrs no Jaunās Derības 4 evaņģēliju autoriem: Matejs, Marks, Lūka, Jānis.
Norbotena Lēne Zviedrijā, platība - 98245 kvadrātkilometri, 248400 iedzīvotāju (2011. g.), administratīvais centrs - Lūleo.
Liuzinīki Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Lūzenieki" nosaukuma variants.
Lyuzinīki Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Lūzenieki" nosaukums latgaliski.
lūzenieki Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Lūzinieki" iedzīvotāji.
lūzinieki Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Lūzinieki" iedzīvotāji.
Akcijs Lūcijs Akcijs (Lucius Accius; 170. - ap 90. g. p. m. ē.) - romiešu dramaturgs.
narica Lūciņš, ko aizver zirgam aiz ādas, lai vaina izpūznī un sadzīst.
Lūdiņa Lūdiņupe, Svētupes pieteka.
Ludiņupe Lūdiņupe, Svētupes pieteka.
Segruma Lūdiņupe, Svētupes pieteka.
ora Lūdz, lūdzies!
lūrupieši Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Lūrupi" iedzīvotāji.
suplikants Lūdzējs, lūgumraksta iesniedzējs.
impetrants Lūdzējs, sūdzētājs.
supplice Lūdzoši.
ielūgt Lūdzot censties panākt, ka (kāds) ierodas (parasti sarīkojumā, svinībās).
pārsalūgties Lūdzot Dievu, pārgurt.
izlūgt Lūdzot panākt, ka (kāds) iznāk (no kurienes, kur u. tml.).
salūgt Lūdzot panākt, ka (vairāki, daudzi) ierodas (parasti sarīkojumā, svinībās).
pārprasīt Lūdzot pieaicināt.
pielūgt Lūdzot, laipni izturoties, censties panākt (no kāda) vēlamu rīcību.
izdiedelēt Lūdzot, prasot, parasti neatlaidīgi, uzmācīgi, iegūt, dabūt (ko).
piečinkstēt Lūdzot, žēlojoties u. tml. iegūt papildus (pie kā, kam klāt).
lūgšus Lūdzot.
pielūgties Lūdzoties panākt piedošanu.
nolūgties Lūdzoties panākt, ka (kāds) ko piedod.
iediedelēties Lūdzoties panākt, ka tiek uzaicināts, ielūgts.
izlūgties Lūdzoties saņemt atļauju iziet (no kurienes, kur u. tml.).
PLS Lūdzu (angļu "please"; īsziņās).
PCM Lūdzu, piezvani man (angļu "please call me"; īsziņās).
plīz Lūdzu!
PLZ Lūdzu! (angļu "Please").
lūgtum Lūdzu.
pleez Lūdzu.
oremus Lūgsim!
breviārijs Lūgsnu un himnu grāmata.
pātari Lūgšana (2); tēvreize; arī reliģisks teksts.
orācija Lūgšana dievkalpojuma sākumdaļā.
aizlūgšana Lūgšana par citiem, ko veic ticīgais uz zemes vai svētais paradīzē.
angelus Lūgšana Romas katoļu baznīcā, kas ietver trīs "Ave Maria" un vietas no Svētajiem Rakstiem, kur minēta Marijas pasludināšana.
žēlastība Lūgšana vai svētība pirms maltītes.
tēvreize Lūgšana, ko atzīst un izmanto visu kristietības novirzienu pārstāvji.
eucharistija Lūgšana, ko senā kristīgā baznīcā teica, iesvētījot vakarēdiena elementus; pati iesvētītā dievmaize; vakarēdiena svinēšana.
benedikcija Lūgšana, kuru skaita kristīga dievkalpojuma (it sevišķi mises) beigās.
oratio Lūgšana, lūgšanas formula jeb lūgsna.
lūgsne Lūgšana.
deīse Lūgšanas ainas ikonogrāfisks attēlojums gk. Bizantijas un senkrievu glezniecībā.
lūdzamdiena Lūgšanās diena.
lūgtava Lūgšanas nams, vieta.
ekfonēze Lūgšanas nobeiguma vārdi, kas izteikti skaļā balsī, pārējais lūgšanas teksts tiek sacīts klusām.
breviārs Lūgšanu cikls katoļu baznīcā, ko izpilda regulāri vienā un tajā pašā stundā.
cerekle Lūgšanu grāmata.
rožukronis Lūgšanu krelles (katoļiem); rožu kronis.
mirabs Lūgšanu niša mošejā, vērsta pret Meku.
oranta Lūgšanu poza, ko atzīst par senāko un dabīgāko.
zikrs Lūgšanu un Allāha cildinājumu daudzkārtēja atkārtošana sūfistu mistiskajā praksē.
tefila Lūgšanu virkne, kurā pirmās trīs ir svētības, pēdējās trīs - pateicības, bet pārējie - lūgumi.
streļīt Lūgt (parasti cigareti).
palūgt Lūgt (parasti īsi) un pabeigt lūgt (kādam, lai tas ko dara vai atļauj ko darīt).
palūgt Lūgt (parasti īsi) un pabeigt lūgt (ko).
čigānēt Lūgt (parasti neatlaidīgi, uzmācīgi); diedelēt.
radzināt Lūgt ko iebaudīt.
aizlūgt Lūgt kur doties, ielūgt.
aizlūgt Lūgt pārvietot uz citu vietu.
dundaļot Lūgt un uzmācīgi murmināt.
ubagot Lūgt ziedojumus, žēlastības dāvanas.
nabagot Lūgt ziedojumus; ubagot.
diedelēt Lūgt žēlastības dāvanu, arī ubagot.
atlūgt Lūgt, lai ierodas (parasti ciemos).
atvainoties Lūgt, lai piedod; lūgt, lai neļaunojas.
izlūgt Lūgt, līdz panāk, iegūst (vēlamo, gribēto).
lūgšnināt Lūgt, palūgt, lūgties.
čigānoties Lūgt, pieprasīt, būt uzmācīgam, nepiekāpīgam.
diedelēt Lūgt, prasīt (ko), parasti neatlaidīgi, uzmācīgi.
kaulēt Lūgt, prasīt (ko), parasti neatlaidīgi, uzmācīgi.
atprasīties Lūgt, prasīt atļauju aiziet (no kā) vai neierasties (kur); lūgt, prasīt atļauju doties (uz kurieni); izprasīties.
ubagot Lūgt, prasīt.
bičot Lūgt, ubagot; diedelēt.
burzdēt Lūgt, ubagot.
čigānēties Lūgties (parasti neatlaidīgi, uzmācīgi); diedelēties.
čingāties Lūgties (parasti neatlaidīgi, uzmācīgi).
palūgties Lūgties un pabeigt lūgties.
izlūgties Lūgties, līdz panāk, iegūst (vēlamo, gribēto).
izaprasīties Lūgties, līdz panāk, iegūst ko.
lūdzin Lūgtin.
prašeņija Lūgumraksts.
aizbildums Lūgums, aizlūgums, aizbildnība.
madla Lūgums, lūgšana.
supliķis Lūgums, lūgumraksts; suplika.
suplika Lūgums, lūgumraksts.
hozianna Lūgums, sajūsmas pilns Dieva godināšanas sauciens jūdaismā un kriestietībā.
hosanna Lūgums, sajūsmas pilns Dieva godināšanas, cildinājuma sauciens jūdaismā un kristietībā; ozianna; hozianna.
lūgume Lūgums.
veikur Lūk kur!
vekur Lūk kur!
lūkkur Lūk kur.
lūkkurējais Lūk tas.
veiše Lūk te!
veku Lūk, kur!
veidže Lūk, re.
voila Lūk, redzi.
rekur Lūk, reku!
ve Lūk, skat!
vot Lūk; nu re.
vo Lūk; skat; re; tā.
ecco Lūk!
luka Lūk!
redzējies Lūk!
luk Lūk.
ot Lūk.
vevei Lūk.
voķ Lūk.
vēdlūka Lūka (kā) vēdināšanai; vēdināšanas lūka.
skatlūka Lūka (kā) vizuālai kontrolei.
sānlūka Lūka (rijas) sānos.
pēgma Lūka skatuves grīdā, kur aktieri var parādīties it kā no zemes apakšas.
nodara Lūka sloksne, kam ir nodarināta miza.
lūks Lūka.
Lūkača Lūkačupe, Šķēdes pieteka.
Krieviņu upe Lūkačupe, Šķēdes pieteka.
komingss Lūkas apmale kuģa tilpnei; kuģa durvju apakšējā apmale.
rafija Lūki, ko iegūst no šī auga; mīksti lūki.
lugā Lūko! Lūkojies!
lugājies Lūko! Lūkojies!
lūkums Lūkojums.
lukot Lūkot 1.
lugat Lūkot.
nolūkoties Lūkoties un pabeigt lūkoties.
cūrēties Lūkoties, ieskatīties.
glendēt Lūkoties, meklēt; glenst.
glenst Lūkoties, meklēt.
tīmerēt Lūkoties, meklēt.
izrēgāties Lūkoties, pamatīgi (visu) apskatīt.
novērties Lūkoties, paskatīties turp, apskatīt.
kaukāties Lūkoties.
lugaties Lūkoties.
lūkāties Lūkoties.
lūka Lūks 1.
palāps Lūks vai aukla dubultpinuma veidošanai.
lūki Lūks.
lūgzna Lūksna.
lamžas Lūksnas kurpes.
floēma Lūksne - augu audi, kas vada organiskās vielas, kuras rodas lapās.
palāps Lūksnes (vai mizas) sloksne lūku apavu labošanai (lāpīšanai).
kotonizācija Lūksnes šķiedru (linu, kendiras, kaņepāju u. c.) apstrādāšana, lai tās pārvērstu par materiālu, kas pēc struktūras līdzīgs kokvilnai, lai vērpšana kļūtu vienkāršāka un lētāka.
kotonīns Lūksnes šķiedru kotonizācijas produkts vērpšanai tiklab atsevišķi, kā arī sajaukumā ar kokvilnu vai vilnu.
blastophagus Lūksngaužu ģints nosaukuma sinonīms.
lubēdis Lūksngrauzis.
lubgrauzis Lūksngrauzis.
hylesinus Lūksngrauži.
lūžņas Lūkšas (1).
čapatas Lūku apavi.
lūku Lūku Jānis - neizveicīgs vīrietis.
lūku Lūku Mača - neizveicīga sieviete.
Lucken Lūku muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Pampāļu pagastā.
paade Lūku pazoles vīzēm; paada; paade.
pāde Lūku pazoles vīzēm; paada; paade.
paada Lūku pazoles vīzēm; paade; pāde.
mašķis Lūku pinums.
liepotājs Lūku plēsējs.
lūcenieks Lūku plēsējs.
šaima Lūku valgs.
šaime Lūku valgs.
Lūkumiešu strauts Lūkumieša ezera pieteka, dažkārt uzskatīta arī par Vaidavas kreisā krasta pietekas Melderupītes augšteci.
Lūkumītis Lūkumietis, ezers Mārkalnes pagastā.
Lūkumīts Lūkumietis, ezers Mārkalnes pagastā.
Lukumiešu ezers Lūkumietis, ezers Mārkalnes pagastā.
Lūle Lūlelvena, upe Zviedrijā.
Lūlea Lūleo, pilsēta Zviedrijā.
lm Lūmens (gaismas plūsmas mērvienība).
lms Lūmensekunde.
lūps Lūpa.
purslas Lūpas (cilvēkam).
heilorāģija Lūpas asiņošana.
heiloangioskopija Lūpas gļotādas kapilārās asinsrites novērošana ar mikroskopu.
heilotomija Lūpas grieziens.
bukināt Lūpas kustinot, pie sevis klusi, neskaidri runāt.
ateloheilija Lūpas nepareiza attīstība, piem., šķeltne (zaķa lūpa).
proheilija Lūpas profila izvirzījums uz priekšu.
heilorāfija Lūpas sašūšana.
lamžas Lūpas, mute (nicīgi).
vargas Lūpas, mute.
mokas Lūpas, purns.
ņurņas Lūpas; purns.
bļambas Lūpas.
bļammas Lūpas.
bļemmas Lūpas.
ņirņas Lūpas.
purpas Lūpas.
šļopancas Lūpas.
vafļi Lūpas.
nolupt Lūpot atdalīties nost.
heilīts Lūpu iekaisums.
heilofāgija Lūpu košļāšana.
lūpene Lūpu krāsa.
labioloģija Lūpu kustību pētīšana runāšanas un dziedāšanas laikā.
murmināšana Lūpu kustināšana bez skaņas, piem., komatozā stāvoklī vai "delirium mussitans" gadījumā.
heilalģija Lūpu neiralģija.
sinheilija Lūpu saaugums.
heiloze Lūpu sārtās daļas lobīšanās un mutes kaktiņu plaisāšana.
kseroheilija Lūpu sausums; heilīta forma.
labiālskaņas Lūpu skaņas: b, p, f, v, m.
ģīmjzieds Lūpzieda veids, kam parasti apakšļūpa ar punu jeb smakru.
labiāti Lūpzieži.
lūpziedaiņi Lūpzieži.
haitura Lūpziežu dzimta ģints ("Chaiturus"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga.
lamiaceae Lūpziežu dzimta.
labiatae Lūpziežu dzimtas "Lamiaceae" nosaukuma sinonīms.
baziliks Lūpziežu dzimtas augu ģints ("Ocimum"), galvenokārt krūmi, arī garšaugs ar violetiem ziediem, var audzēt arī telpās, dzimtene tropiskā Āzija, Latvijā audzē dēstus un iestāda pēc salnām.
smaržene Lūpziežu dzimtas augu ģints ar sarkaniem smaržīgiem ziediem.
kalnmētra Lūpziežu dzimtas ģints ("Acinos syn. Calamintha"), \~10 sugu, Latvijā 1 suga.
cekuliņi Lūpziežu dzimtas ģints ("Ajuga"), daudzgadīgi lakstaugi ar vārpveida ziedkopās sakopotiem, parasti ziliem, ziediem, \~50 sugas, Latvijā konstatētas 3 sugas.
zīlaine Lūpziežu dzimtas ģints ("Ballota"), \~35 sugas, Latvijā konstatētas 2 adventīvas sugas, no kurām viena atrasta tikai vienreiz 19. gs. beigās nezālienē Rīgā.
pātaine Lūpziežu dzimtas ģints ("Betonica"), daudzgadīgs lakstaugs, 50-80 cm augsts stublājs ar 1 (retāk 2 vai 3) lapu pāri, ziedi purpursārti, sakopoti pušķos vārpveidīgā ziedkopā stulbāja galā; \~15 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
kariopters Lūpziežu dzimtas ģints ("Caryopteris"), Austrumāzijas izcelsmes dekoratīvi krūmi, nav ziemcietīgi.
skaistnātre Lūpziežu dzimtas ģints ("Coleus"), tropu augs ar sarkani un zaļi raibām lapām, ko mēdz audzēt kā dekoratīvu augu; raibnātre.
pūķgalve Lūpziežu dzimtas ģints ("Dracocephalum"), daudzgadīgs, retāk viengadīgs panātru dzimtas lakstaugs ar divlūpainu zili violetu ziedu vainagu \~40 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
sievmētra Lūpziežu dzimtas ģints ("Elsholtzia"), \~35 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
aklis Lūpziežu dzimtas ģints ("Galeopsis"), tīruma nezāles, viengadīgi lakstaugi, \~10 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas.
sētložņa Lūpziežu dzimtas ģints ("Glechoma"), 10-12 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
izops Lūpziežu dzimtas ģints ("Hyssopus"), garšaugs, 13-15 sugas, līdz 60 cm augsts puskrūms, kas aug dienvidu reģionos (Kaukāzā, Krimā, ap Vidusjūru); satur ēteriskas eļļas; garšaugs, Latvijā kā dārzbēglis vecos parkos, dārzos, ceļmalās.
leonote Lūpziežu dzimtas ģints ("Leonotis").
vilknadze Lūpziežu dzimtas ģints ("Lycopus"), lakstaugs ar stāvu vai pacilu, kailu vai matiņiem klātu stublāju, gareni olveidīgām vai lancetiskām lapām un blīviem, augšējo lapu žāklēs sakārtotiem, parasti baltiem un sarkanpunktainiem, ziedu pušķiem, 14 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
marūbija Lūpziežu dzimtas ģints ("Marrubium"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga.
monarda Lūpziežu dzimtas ģints ("Monarda"), daudzgadīgi lakstaugi, šķautnainu 1-1,5 m augstu stulbāju, sarkaniem, sārtiem vai violetiem ziediem, kas sakopoti mieturos, sastopami gk. Ziemeļamerikā, \~12 sugu, Latvijā atsevišķi hibrīdi tiek audzēti kā krāšņumaugi.
raudene Lūpziežu dzimtas ģints ("Origanum"), daudzgadīgs lakstaugs ar četršķautņainu stumbru, iegareni olveidīgām lapām un rožainiem vai violeti rožainiem ziediem vairogveida skarā, 15-20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
perilla Lūpziežu dzimtas ģints ("Perilla"), viengadīgs eļļas augs, lakstaugs, 3 sugas Āzijā; Ķīnas nātra.
perovskija Lūpziežu dzimtas ģints ("Perovskia"), vēlu ziedoši dekoratīvi krūmi, kas ziedus veido uz viengadīgajiem dzinumiem.
fizostēgija Lūpziežu dzimtas ģints ("Physostegia"), dekoratīvs lakstaugs, kas cēlies no Ziemeļamerikas, ziedi violetsārti vārpās.
flome Lūpziežu dzimtas ģints ("Phlomis"), dekoratīvi ziedaugi ar spēcīgiem, stāviem ziediem, kas aug uz stublājiem pušķos un labi noder griešanai.
plektrants Lūpziežu dzimtas ģints ("Plectranthus"), tropu lakstaugi, puskrūmi un krūmi, ziedi ar zvanveidīgu kausiņu un bieži ar piesi vainadziņam.
rozmarīns Lūpziežu dzimtas ģints ("Rosmarinus"), mūžzaļš daudzgadīgs krūms ar tumšzaļām, ādainām lapām un sīkiem, zili violetiem, sārtiem vai baltiem ziediem.
kalnumētras Lūpziežu dzimtas ģints ("Satureja"), ārstniecības augs un garšaugs; pupumētra.
ķiverene Lūpziežu dzimtas ģints ("Scutellaria"), \~300 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, daudzgadīgi lakstaugi, stublājs stāvs vai pacils, kails vai ar matiņiem, ziedi divdzimumu, zigomorfi.
sārmene Lūpziežu dzimtas ģints ("Stachys"), daudzgadīgs lakstaugs, retāk puskrūms, krūms ar veselām, pretējām lapām un dažādas krāsas ziediem vārpveida ziedkopās vai ķekaros, \~300 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas 4 sugas.
embotiņš Lūpziežu dzimtas ģints ("Teucrium"), lakstaugi, \~300 sugas, Latvijā ļoti reti sastopamas 2 sugas.
pūšļi Lūpziežu dzimtas sētmalu, ceļmalu un ežmalu lapaugs, stipri zarainu baltvillainu stublāju, pūšļveidīgiem ziediem; Latvijā reti.
vilkpēži Lūpziežu ģints, ar zvaniņa vai piltuves veida vainadziņu ar 4-5 gandrīz vienādiem galu lēveriem, 2 putekšnīcām, baltiem, iekšpusē sarkanpunktainiem ziediem.
lurekss Lūrekss.
rūlēt Lūrēt, glūnēt.
žienīt Lūrēt, glūnēt.
žurgot Lūrēt, slepeni skatīties.
rūlēties Lūrēties.
lūse Lūsene.
lūsine Lūsene.
lūsains Lūsim līdzīgi izraibots.
mežakaķis Lūsis - kaķu dzimtas suga, Latvijā vienīgais kaķu dzimtas savvaļas dzīvnieks, monogāms dzīvnieks.
lūsa Lūsis.
lūsene Lūsis.
grilt Lūst, brukt ilgstošā laika apstākļu iedarbībā.
ielūzt Lūstot (parasti ledum), iestigt, iegrimt (kur iekšā).
atlūzt Lūstot atdalīties (no veselā) pavisam vai daļēji.
nolūzt Lūstot atdalīties nost.
nobrekšķēties Lūstot brīkšķēt.
uzlūzt Lūstot dalīties gabalos virzienā no apakšas uz augšu (par ledus segu upē, ezerā vai citā ūdenstilpē).
ielūzt Lūstot ievirzīties, parasti uz iekšu.
izlūzt Lūstot izvirzīties, atdalīties (no kā).
pārlūzt Lūstot pārdalīties.
salūzt Lūstot sadalīties.
izbrukt Lūstot vai brūkot (kam), izvirzīties cauri (tam), caur (to); strauji izkrist, izslīdēt cauri (kam), caur (ko).
lūsāda Lūša āda (parasti kažokāda).
lūšāda Lūša āda (parasti kažokāda).
Luxenhof Lūša muiža, kas atradās Cēsu pilsētā.
Daukstes ezers Lūšu ezers Cesvaines pagastā.
Lūse Lūšupīte, Stendes pieteka.
Sēme Lūšupītes labā krasta pieteka Talsu novada Ģibuļu pagastā, garums - 9 km; Seme.
lauzums Lūznis.
repozīcija Lūzuma gadījumā pārvietojušās kaula daļas ievilkšana atpakaļ pareizā vietā.
sklerosfēra Lūzuma zona, zemes garozas ārējā cietā daļa, kas sastāv no cietiem, trausliem iežiem, kuros rodas lūzumi, ar biezumu 50-60 km.
grābens Lūzumiem norobežota Zemes garozas daļa, kas reljefā atspoguļojas kā lineāra ieplaka.
fraktūra Lūzums, plīsums.
lūsme Lūzums.
spraislums Lūzums.
lūznājs Lūžņa (1).
lūznājs Lūžņa (2).
pielūžņāt Lūžņām piebērt, pataisīt lūžņainu.
loms Lūžņi.
loužņi Lūžņi.
Lūžņu Lūžņu grāvis - Vēršupītes labā krasta pieteka Babītes novada Salas pagstā; Sēravots, Sēra avots.
Sēra avots Lūžņu grāvis, Vēršupītes pieteka Jūrmalā.
Sēravots Lūžņu grāvis, Vēršupītes pieteka Jūrmalā.
Lužna Lūžupe Ventspils novadā.
Lužņa Lūžupe Ventspils novadā.
Lūžņa Lūžupe Ventspils novadā.
Nabele Lūžupe Ventspils novadā.
Nobele Lūžupe Ventspils novadā.
Nābeļupe Lūžupes nosaukums tās augštecē.
lūzēnieši Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Lūza" iedzīvotāji.
lūzieši Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Lūza" iedzīvotāji.
lūzinieki Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Lūza" iedzīvotāji.
Kozupe Maltas labā krasta pieteka Lūznavas, Mākoņkalna un Maltas pagastā, garums - 8 km; Kazupe; Kosupe; Kozubka.
Vertukšne Maltas labā krasta pieteka Rēzeknes novada Lūznavas pagastā, caurtek Vertukšnes ezeru, garums - 14 km; Verotņicu strauts; Vērtuksnes strauts; Vertukšņa; Vērtūkšņa; Vertušanka.
Mudusa nacionālais parks nacionālais parks Zviedrijas ziemeļu daļā, Norbotenā, uz austrumiem no Stūra Lūles vidusteces, platība - 491,8 kvadrātkilometri, dibināts - 1942. g.
Ozolaines pagasts pagasts Rēzeknes novadā ar administratīvo centru Bekšos, robežojas ar Rēzeknes pilsētu, Griškānu, Čornajas, Lūznavas, Sakstagala, Silmalas un Ozolmuižas pagastu; bijušie nosaukumi: Ozolmuižas pagasts, krieviski — Uzulmuižskaja.
Silmalas pagasts pagasts Rēzeknes novadā ar administratīvo centru Gorņicā, robežojas ar Sokolu, Sakstagala, Ozolaines, Lūznavas, Maltas un Feimaņu pagastu, kā arī ar Preiļu novadu.
Mākoņkalna pagasts pagasts Rēzeknes novadā ar administratīvo centru Ļipuškos, robežojas ar Čornajas, Kaunatas, Pušas, Maltas un Lūznavas pagastu, kā arī ar Krāslavas novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Andrupenes un Maltas pagasta teritorijā.
Čornajas pagasts pagasts Rēzeknes novadā Rāznas ezera ziemeļu malā, līdz 1945. g. pagasta teritorijas lielākā daļā iekļāvās bijušā Rēznas pagasta dienvidu daļā un neliela daļa (dienvidaustrumu stūris) Kaunatas pagastā, robežojas ar Griškānu, Stoļerovas, Kaunatas, Mākoņkalna, Lūznavas un Ozolaines pagstiem.
Maltas pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Lūznavas, Mākoņkalna, Pušas, Feimaņu, Silmalas pagastu; bijušie nosaukumi: krieviski — Rozentovskaja.
Rēzeknes rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Rēzeknes un Viļānu pilsētu, Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dekšāres, Dricānu, Feimaņu, Gaigalavas, Griškānu, Ilzeskalna, Kantinieku, Kaunatas, Lendžu, Lūznavas, Mākoņkalna, Maltas, Nagļu, Naurtēnu, Ozolaines, Ozolmuižas, Pušas, Rikavas, Sakstagala, Silmalas, Sokolku, Stoļerovas, Stružānu, Vērēmu un Viļānu pagastu, robežojās ar Balvu, Ludzas, Krāslavas, Preiļu un Madonas rajonu.
Rēznas pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī 1925.-1949. g. (līdz 1925, g, — Rozenmuižas pagasts); teritorija mūsu dienās ietilpst Rēzeknes novada Čornajas, Stoļerovas, Lendžu, Griškānu, Verēmu un Lūznavas pagastā, kā arī Ludzas novada Pureņu pagastā.
Rozentovas pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Maltas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst gk. Maltas pagastā, bet daļa arī Mākoņkalna, Lūznavas, Feimaņu un Silmalas pagastā.
Rozenmuižas pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Rēznas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Rēzeknes novada Čornajas, Stoļerovas, Lendžu, Griškānu, Verēmu un Lūznavas pagastā, kā arī Ludzas novada Pureņu pagastā.
Lūenphabāna Pilsēta Laosā, Lūenphabānas provinces administratīvais centrs, 69000 iedzīvotāju (1993. g.).
Būdena Pilsēta Zviedrijā, Norbotenas lēnē, Lūlelvenas krastos, 18300 iedzīvotāju (2010. g.).
Avotiņkalns Pilskalns Aizkraukles novada Klintaines pagastā pie bijušajām Avotiņu un Lūzānu mājām, Daugavas labajā krastā, tas ir ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā orientēts, kokiem apaudzis paugurs, ziemeļu pusē 42 m, dienvidrietumu pusē 10-18 m augsts, šaurākais un lēzenākais dienvidaustrumu gals pārrakts ar 3 grāvjiem, un starp tiem uzbērti divi \~2 m augsti vaļņi, pilskalna kumpais plaknums ir 40 m garš un 15-20 m plats, domājams, ka bijis apdzīvots vidējā un vēlajā dzelzs laikmetā (5.-12. gs.).
Liuza Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Lūza" nosaukuma variants.
Lyuza Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Lūza" nosaukums latgaliski.
Rāznas ezers Rāznas ezers - atrodas Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Čornajas, Kaunatas un Mākoņkalna pagastā (rietumu gals robežojas ar Lūznavas pagastu), 163,4 m vjl., platība - 5756 ha, garums - 12,1 km, lielākais platums - 7 km, vidējais dziļums - 7 m, lielākais dziļums - 17 m, eitrofs, 10 salas ar kopējo platību 24,6 ha, otrais lielākais ezers Latvijā; Rēznas ezers.
Liužonka Rēzeknes labā krasta pieteka Rēzeknes novadā, garums - 26 km, kritums - 59 m, sākas uz ziemeļaustrumiem no Audriņiem, ieteka pie Rikavas; Liuzene; Liužanka; Livžanka; Lūzeņa; Livšonka; lagaliski arī Lyužanka un Lyužonka.
Dupini Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Dupāni" nosaukuma variants.
Dupyni Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Dupāni" nosaukums latgaliski.
glužņevieši Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Glužņeva" (tagad - "Lūznava") iedzīvotāji.
Gudeli Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Gudeļi" nosaukums latgaliski.
Īvuškas Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Ivuški" nosaukuma variants.
Īvuški Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Ivuški" nosaukuma variants.
Īvuškys Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Ivuški" nosaukums latgaliski.
Kiuliņi Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Kivleņi" nosaukuma variants.
Kiulini Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Kivleņi" nosaukums latgaliski.
ķivlēnieši Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Ķivlēni" iedzīvotāji.
Dlužņeva Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Lūznava" bijušā nosaukuma variants.
Glužņeva Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Lūznava" bijušā nosaukuma variants.
lūznavieši Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Lūznava" iedzīvotāji.
mostovajieši Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Mostovaja" iedzīvotāji.
pustoškieši Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Pustoška" iedzīvotāji.
Pušbārni Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Pušbāri" bijušais nosaukums.
rabskovieši Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Rabskova" iedzīvotāji.
regžānieši Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Regži" iedzīvotāji.
Rubčinski Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Rubčinska" nosaukuma variants.
rutkānieši Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Rutki" iedzīvotāji.
skradelieši Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Skradeļi" iedzīvotāji.
Skradeli Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Skradeļi" nosaukums latgaliski.
Soboli Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Soboļi" nosaukums latgaliski.
Stiļbi Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Stilbi" nosaukuma variants.
Turčini Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Turčāni" nosaukuma variants.
Turčyni Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Turčāni" nosaukums latgaliski.
turčenieši Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Turčena" iedzīvotāji.
veczosnieši Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Veczosna" iedzīvotāji.
Vaczosna Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Veczosna" nosaukums latgaliski.
Viertiukšne Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Vertukšne" nosaukuma variants.
Viertyukšne Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Vertukšne" nosaukums latgaliski.
vertūkšņāni Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Vertūkšņa" iedzīvotāji.
višķerieši Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Višķeri" iedzīvotāji.
Viškeri Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Višķeri" nosaukuma variants.
zosnieši Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Zosna" iedzīvotāji.
Rudiķvalks Rojas kreisā krasta pieteka Rojas pagastā; Lūrmaņu strauts; Rudiķu grāvis; Rudiķu strauts.
Rušinska ezers Rubčinska ezers Lūznavas pagastā.
Rubčinu strauts Rubčinskas strauts Lūznavas pagastā.
Rāznas kanālas savieno Rāznas un Zosnas ezeru Rēzeknes novada Lūznavas pagastā.
Seme Sēme, Lūšupītes pieteka.
Lūķis Smiltenes novada Smiltenes pagasta apdzīvotās vietas "Lūķi" bijušais nosaukums.
Spodas Spodas ezers - Špoģu ezers Lūznavas pagastā.
Lūšupīte Stendes labā krasta pieteka Talsu novada Valdgales un Ģibuļu pagastā, garums - 8 km; Lūse.
Lukne Sventājas labā krasta pieteka Dunikas pagastā, Latvijas un Lietuvas robežupe, garums - 13 km, kritums - 6,8 m; Lūkne, Lukna.
Lūdiņupe Svētupes labā krasta pieteka Limbažu novadā, garums - 22 km; Lūdiņa; Ludiņupe; Segruma.
Lūkačupe Šķēdes labā krasta pieteka Saldus novada Šķēdes pagastā, garums - 7 km; Lūkača; Krieviņu upe.
Špaga ezers Špogu ezers Lūznavas pagastā.
Špagas ezers Špogu ezers Lūznavas pagastā.
Spogu ezers Špoģu ezers Lūznavas pagastā.
lušenieki Talsu novada Abavas pagasta apdzīvotās vietas "Lūši" iedzīvotāji.
lušnieki Talsu novada Abavas pagasta apdzīvotās vietas "Lūši" iedzīvotāji.
Lāčupīte Tirzas labā krasta pieteka Gulbenes novada Beļavas, Galgauskas un Lejasciema pagastā, garums - 12 km; Lācupe; Lūčupīte; augštecē arī Kamaldiņa.
Hārsprongets Ūdenskritumu virkne Lūles upē, Zviedrijas ziemeļos, lejpus Stūra Lūlevatena ezera, 3 km posmā 4 pakāpes, kopējais augstums - 63 m (augšējais Hārsprongets - 27 m).
Rubčinskas strauts ūdenstece Rēzeknes novada Lūznavas pagastā, ietek Zosnas ezerā; Rubčinu strauts.
Ismeru strauts ūdenstece Rēzeknes novada Lūznavas pagastā, tek no Ismeru ezera uz Zosnas ezeru, augštecē Lūznavas un Čornajas pagasta robežupe.
Lūžupe Upe Ventspils novadā, ietek Baltijas jūrā pie Lūžņas, garums - 10 km, senāk iztecēja no Klāņezera, tagad šī izteka ir aizsērējusi un par tās sākumu uzskata Lūžņas purvu; Lužna; Lužņa; Lūžņa; Nabele; Nobele; augštecē Nābeļupe.
Lūlelvena Upe Zviedrijas ziemeļos, garums - 450 km, sākas Norvēģijā, ietek Botnijas līcī pie Lūleo.
Uzulišķu Uzulišķu ezers - Ūzulišķu ezers Lūznavas pagastā.
nācarieši vācu un austriešu gleznotāju romantiķu grupējums "Svētā Lūkas savienība", kas 19. gs. sākumā izveidojās Vīnē, bet darbojās Romā.
Melderupīte Vaidavas kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, iztek no Lūkumieša ezera; Lūkumiešu strauts.
lūžnenieki Venstspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Lūžņas" iedzīvotāji.
lūžņenieki Venstspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Lūžņas" iedzīvotāji.
Losis Ventas kreisā krasta pieteka Saldus novada Nīgrandes pagastā (augštece Lietuvā), garums - 43,6 km, kritums - 82 m, Latvijas un Lietuvas robežupe 27 km; Lose; Loša; Luša; Luše (Lietuvā Lūše).
Lūž Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Lūžņa" nosaukums lībiski.
Vertūkšņe Vertukšne, apdzīvota vieta Rēzeknes novada Lūznavas pagastā.
Vertūkšņa ezers Vertukšnes ezers Lūznavas pagastā.
Vertušanka Vertukšnes ezers Lūznavas pagastā.
Brabante Vēsturisks novadas Eiropas rietumos ("Brabant"), izveidojies XI gs. ap Briseli un Lūvenu, 1814.-1830. g. bija Nīderlandes karalistes sastāvdaļa, pēc tam dienvidu daļa kļuva par Beļģijas karalistes Brabantes provincēm, bet ziemeļu daļa par Nīderlandes Ziemeļbrabantes provinci.
babits Vidusšķiras amerikāņa apzīmējums (pēc galvenā varoņa S. Lūisa romānā "Babits", 1922; latv. 1962; angļu val. "Babbitt").
Veczosnas purvs zemais purvs Rēzeknes novada Lūznavas pagastā, platība — 960 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 2,3 m.
Zasenu ezers Zosnas ezers Lūznavas pagastā.
Zasēnu ezers Zosnas ezers Lūznavas pagastā.
Veczosnas ezers Zosnas ezers Lūznavas pagastā.

Citās vārdnīcās nav šķirkļa Lū.