Paplašinātā meklēšana

Meklējam Lū.

Atrasts vārdos (54):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (432):

Maltas pagasta teritorija 1991. g. atjaunotais Maltas pagasts aizņem pirmskara Maltas pagasta teritorijas dienvidrietumu daļu, bet pārējā bijušā Maltas pagasta teritorija ietilpst tagadējā Mākoņkalna, Lūznavas, Feimaņu un Silmalas pagastā.
Rāznas nacionālais parks aizsargājama dabas teritorija Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Maltas pazeminājumā un Rāznavas paugurainē, Ludzas novada Rundēnu pagastā, Krāslavas novada Andrupenes, Andzeļu un Ezernieku pagastā un Rēzeknes novada Čornajas, Kaunatas, Lūznavas un Mākoņkalna pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2003. g., platība — 59615 ha, izveidots, lai aizsargātu Rāznas ezera un tam piegulošās teritorijas dabas daudzveidību, kā arī raksturīgo Latgales kultūrainavisko vidi
Veczosna apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā
Rutki apdzīvota vieta (skrajciems) Lūznavas pagastā
Astiki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā
Dupāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā
Grumuži apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā
Gudeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā
Harčenki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā
Ivuški apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā
Kivleņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā
Ļadi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā
Maiziki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā
Markova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā
Mostovaja apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā
Pušbāri apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā
Pustoška apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā
Rabskova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā
Regži apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā
Rubčinska apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā
Skradeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā
Soboļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā
Stilbi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā
Turčāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā
Ūzuliški apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā
Višķeri apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā
Ismeri apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā pie Čornajas pagasta robežas
Vertukšne apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā
Zosna apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā
Zosnas muiža atrodas Rēzeknes novada Lūznavas pagasta Zosnā, apbūve izveidojusies 18. gs. beigās Rāznas ezera krastā, līdz mūsu dienām saglabājusies 19. gs. apbūve: kungu māja, pārvaldnieka māja; kalpu māja, kučiera māja (vecākā ēka - celta 1820. g.), dažas saimniecības ēkas
Lūznavas muiža atrodas Rēzeknes novada Lūznavas pagastā, kungu ēka celta 1905.-1908. g. no sarkanajiem ķieģeļiem, cokolstālvs mūrēts un dekoratīvās joslas fasādēs veidotas no šķeltiem laukakmeņiem, pie muižas ir parks ar dīķu sistēmu, alejām un celiņiem
Rubčinska ezers atrodas Rēzeknes novada Lūznavas pagastā, platība — 3,2 ha
lūkullisks Bagātīgs, lepns, izšķērdīgs, pēc Romas bagātnieka Lūkulla
kvadraloģija četri kanoniskie evaņģēliji (Marka, Mateja, Lūkas, Jāņa)
prieka vēsts Eņģeļa Gabriēla paziņojums Marijai, ka viņa dzemdēs Dieva dēlu (Lūkas 1:26)
sinoptiķi Evaņģēlisti Matejs, Marks un Lūka, kas Jēzus dzīvi un darbību attēlojuši ļoti līdzīgi
Lūkumietis ezers Alūksnes augstienes Vaidavas pazeminājumā, Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, 174,2 m vjl., platība - 51,5 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,95 km, lielākais dziļums - 2,8 m, eitrofs, stipri aizaudzis; Lūkumītis; Lukumiešu ezers
Kromančuks ezers Andzeļu pagastā, platība - 7,5 ha, Kromanu ezers; Kromānu ezers; Kromaņu ezers; Lūsēnu ezers; Mamanu ezers; Mamonu ezers
Ļūkānu ezers ezers Cēsu novada Zaubes pagastā, platība - 8,2 ha; Lūkanu ezers; Lunānu ezers
Ismeru-Žagatu ezers ezers Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Čornajas pagastā pie Lūznavas pagasta robežas, 167,6 m vjl., platība - 141 ha, garums - 2 km, lielākais platums - 1,3 km, vidējais dziļums - 2,2 m, sastāv no 2 daļām, Ismeru ezera un Žagatu ezera, ko šķir 200 m plata sažmauga (agrāk - pussala)
Zosnas ezers ezers Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Lūznavas pagastā, 163,2 m vjl., plaība 156,5 ha, garums — 1,7 km, lielākais platums — 1,3 km, vidējais dziļums — 6,0 m, dziļums — līdz 15,4 m, eitrofs; Veczosnas ezers
Vertukšnes ezers ezers Rēzeknes novada Lūznavas pagastā, 139,2 m vjl., platība — 52,8 ha; garums — 1,6 km, lielākais platums — 0,4 km, lielākais dziļums — 5 m
Ūzulišķu ezers ezers Rēzeknes novada Lūznavas pagastā, platība - 4,3 ha
Špogu ezers ezers Rēzeknes novada Lūznavas pagastā, platība - 4,3 ha, dziļums - līdz - 4,1 m; Spodas ezers; Spogu ezers; Špaga ezers; Špagas ezers
Luknu ezers ezers Ventspils novada Ances pagastā, platība - 4,8 ha; Luknas ezers; Lūkinezers; Lukiņezers; Lukņu ezers
Lauta grāfiste Īrijas austrumos, Īrijas jūras piekrastē, ziemeļos robežojas ar Ziemeļīriju (Lielbritāniju); Lū
Lūrmaņu atsegumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Rojas abos krastos Talsu novada Lubes pagastā pie "Lūrmaņiem", valsts aizsardzībā kopš 1957. g., aizsargājamā platība - 7,7 ha, \~400 m garas un 5-6 m augstas klintis, kurās ir nelielas niša, iztek avoti
Dižgrāvis Irbes kreisā krasta pieteka Ventspils novada Ances pagastā, iztek no Klāņezera, augštecē ir Tārgales un Popes pagastu robežupe, kā arī dažādos posmos šķērso šos pagastus, garums - 12 km; Lūžpurva grāvis; Lūžupurva grāvis; Nābeļu grāvis
Rēzeknes novads izveidots 2009. g., ietverot Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dricānu, Feimaņu, Gaigalavas, Griškānu, Ilzeskalna, Kantinieku, Kaunatas, Lendžu, Lūznavas, Mākoņkalna, Maltas, Nagļu, Naurtēnu, Ozolaines, Ozolmuižas, Pušas, Rikavas, Sakstagala, Silmalas, Stoļerovas, Stružānu un Vērēmu pagastu, 2021. g. pievienots Dekšāres, Sokolku un Viļānu pagasts, robežojas ar Balvu, Ludzas, Krāslavas, Preiļu, Varakļānu un Madonas novadu
Lūkas evaņģēlijs Jaunās Derības trešā grāmata, kurā ir aprakstīta Jēzus Kristus dzīve un nāve, viens no četriem kanoniskajiem evaņģēlijiem, sadalīts 24 nodaļās, kopā ar Mateja evaņģēliju un Marka evaņģēliju tas ir viens no trim sinoptiskajiem evaņģēlijiem, par tā autoru tradicionāli uzskata evaņģēlistu Lūku, kas bija tuva persona Svētajam Pāvilam
Āsteres kanāls kanāls Viļķenes pagastā, savieno Āsteres ezeru ar Lūdiņupi, garums - 2,3 km
evaņģēlists Katrs no Jaunās Derības 4 evaņģēliju autoriem: Matejs, Marks, Lūka, Jānis
Norbotena Lēne Zviedrijā, platība - 98245 kvadrātkilometri, 248400 iedzīvotāju (2011. g.), administratīvais centrs - Lūleo
eka lieto, lai norādītu uz izbrīnu; "Vai, kā!", "Lūk, kā!"
Liuzinīki Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Lūzenieki" nosaukuma variants
Lyuzinīki Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Lūzenieki" nosaukums latgaliski
lūzenieki Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Lūzinieki" iedzīvotāji
lūzinieki Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Lūzinieki" iedzīvotāji
Akcijs Lūcijs Akcijs (Lucius Accius; 170. - ap 90. g. p. m. ē.) - romiešu dramaturgs
narica Lūciņš, ko aizver zirgam aiz ādas, lai vaina izpūznī un sadzīst
Lūdiņa Lūdiņupe, Svētupes pieteka
Ludiņupe Lūdiņupe, Svētupes pieteka
Segruma Lūdiņupe, Svētupes pieteka
ora Lūdz, lūdzies!
lūrupieši Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Lūrupi" iedzīvotāji
suplikants Lūdzējs, lūgumraksta iesniedzējs
impetrants Lūdzējs, sūdzētājs
supplice Lūdzoši
lūgšus Lūdzot
ielūgt Lūdzot censties panākt, ka (kāds) ierodas (parasti sarīkojumā, svinībās)
pārsalūgties Lūdzot Dievu, pārgurt
izlūgt Lūdzot panākt, ka (kāds) iznāk (no kurienes, kur u. tml.)
salūgt Lūdzot panākt, ka (vairāki, daudzi) ierodas (parasti sarīkojumā, svinībās)
pārprasīt Lūdzot pieaicināt
pielūgt Lūdzot, laipni izturoties, censties panākt (no kāda) vēlamu rīcību
izdiedelēt Lūdzot, prasot, parasti neatlaidīgi, uzmācīgi, iegūt, dabūt (ko)
piečinkstēt Lūdzot, žēlojoties u. tml. iegūt papildus (pie kā, kam klāt)
pielūgties Lūdzoties panākt piedošanu
nolūgties Lūdzoties panākt, ka (kāds) ko piedod
iediedelēties Lūdzoties panākt, ka tiek uzaicināts, ielūgts
izlūgties Lūdzoties saņemt atļauju iziet (no kurienes, kur u. tml.)
lūgtum Lūdzu
pleez Lūdzu
PLS Lūdzu (angļu "please"; īsziņās)
PCM Lūdzu, piezvani man (angļu "please call me"; īsziņās)
plīz Lūdzu!
PLZ Lūdzu! (angļu "Please")
oremus Lūgsim!
breviārijs Lūgsnu un himnu grāmata
lūgsne Lūgšana
pātari Lūgšana (2); tēvreize; arī reliģisks teksts
orācija Lūgšana dievkalpojuma sākumdaļā
aizlūgšana Lūgšana par citiem, ko veic ticīgais uz zemes vai svētais paradīzē
angelus Lūgšana Romas katoļu baznīcā, kas ietver trīs "Ave Maria" un vietas no Svētajiem Rakstiem, kur minēta Marijas pasludināšana
žēlastība Lūgšana vai svētība pirms maltītes
tēvreize Lūgšana, ko atzīst un izmanto visu kristietības novirzienu pārstāvji
eucharistija Lūgšana, ko senā kristīgā baznīcā teica, iesvētījot vakarēdiena elementus; pati iesvētītā dievmaize; vakarēdiena svinēšana
benedikcija Lūgšana, kuru skaita kristīga dievkalpojuma (it sevišķi mises) beigās
oratio Lūgšana, lūgšanas formula jeb lūgsna
deīse Lūgšanas ainas ikonogrāfisks attēlojums gk. Bizantijas un senkrievu glezniecībā
lūdzamdiena Lūgšanās diena
lūgtava Lūgšanas nams, vieta
ekfonēze Lūgšanas nobeiguma vārdi, kas izteikti skaļā balsī, pārējais lūgšanas teksts tiek sacīts klusām
breviārs Lūgšanu cikls katoļu baznīcā, ko izpilda regulāri vienā un tajā pašā stundā
cerekle Lūgšanu grāmata
rožukronis Lūgšanu krelles (katoļiem); rožu kronis
mirabs Lūgšanu niša mošejā, vērsta pret Meku
oranta Lūgšanu poza, ko atzīst par senāko un dabīgāko
zikrs Lūgšanu un Allāha cildinājumu daudzkārtēja atkārtošana sūfistu mistiskajā praksē
tefila Lūgšanu virkne, kurā pirmās trīs ir svētības, pēdējās trīs - pateicības, bet pārējie - lūgumi
streļīt Lūgt (parasti cigareti)
palūgt Lūgt (parasti īsi) un pabeigt lūgt (kādam, lai tas ko dara vai atļauj ko darīt)
palūgt Lūgt (parasti īsi) un pabeigt lūgt (ko)
čigānēt Lūgt (parasti neatlaidīgi, uzmācīgi); diedelēt
radzināt Lūgt ko iebaudīt
aizlūgt Lūgt kur doties, ielūgt
aizlūgt Lūgt pārvietot uz citu vietu
dundaļot Lūgt un uzmācīgi murmināt
ubagot Lūgt ziedojumus, žēlastības dāvanas
nabagot Lūgt ziedojumus; ubagot
diedelēt Lūgt žēlastības dāvanu, arī ubagot
atlūgt Lūgt, lai ierodas (parasti ciemos)
atvainoties Lūgt, lai piedod; lūgt, lai neļaunojas
izlūgt Lūgt, līdz panāk, iegūst (vēlamo, gribēto)
lūgšnināt Lūgt, palūgt, lūgties
čigānoties Lūgt, pieprasīt, būt uzmācīgam, nepiekāpīgam
ubagot Lūgt, prasīt
diedelēt Lūgt, prasīt (ko), parasti neatlaidīgi, uzmācīgi
kaulēt Lūgt, prasīt (ko), parasti neatlaidīgi, uzmācīgi
atprasīties Lūgt, prasīt atļauju aiziet (no kā) vai neierasties (kur); lūgt, prasīt atļauju doties (uz kurieni); izprasīties
burzdēt Lūgt, ubagot
bičot Lūgt, ubagot; diedelēt
čingāties Lūgties (parasti neatlaidīgi, uzmācīgi)
čigānēties Lūgties (parasti neatlaidīgi, uzmācīgi); diedelēties
palūgties Lūgties un pabeigt lūgties
izlūgties Lūgties, līdz panāk, iegūst (vēlamo, gribēto)
izaprasīties Lūgties, līdz panāk, iegūst ko
lūdzin Lūgtin
prašeņija Lūgumraksts
lūgume Lūgums
aizbildums Lūgums, aizlūgums, aizbildnība
madla Lūgums, lūgšana
suplika Lūgums, lūgumraksts
supliķis Lūgums, lūgumraksts; suplika
hozianna Lūgums, sajūsmas pilns Dieva godināšanas sauciens jūdaismā un kriestietībā
hosanna Lūgums, sajūsmas pilns Dieva godināšanas, cildinājuma sauciens jūdaismā un kristietībā; ozianna; hozianna
lūkkur Lūk kur
veikur Lūk kur!
vekur Lūk kur!
lūkkurējais Lūk tas
veiše Lūk te!
veku Lūk, kur!
veidže Lūk, re
voila Lūk, redzi
rekur Lūk, reku!
ve Lūk, skat!
vot Lūk; nu re
vo Lūk; skat; re; tā
ecco Lūk!
luka Lūk!
redzējies Lūk!
lūks Lūka
vēdlūka Lūka (kā) vēdināšanai; vēdināšanas lūka
skatlūka Lūka (kā) vizuālai kontrolei
sānlūka Lūka (rijas) sānos
pēgma Lūka skatuves grīdā, kur aktieri var parādīties it kā no zemes apakšas
nodara Lūka sloksne, kam ir nodarināta miza
Lūkača Lūkačupe, Šķēdes pieteka
Krieviņu upe Lūkačupe, Šķēdes pieteka
komingss Lūkas apmale kuģa tilpnei; kuģa durvju apakšējā apmale
rafija Lūki, ko iegūst no šī auga; mīksti lūki
lugā Lūko! Lūkojies!
lugājies Lūko! Lūkojies!
lūkums Lūkojums
lugat Lūkot
lukot Lūkot 1
kaukāties Lūkoties
lugaties Lūkoties
lūkāties Lūkoties
nolūkoties Lūkoties un pabeigt lūkoties
cūrēties Lūkoties, ieskatīties
glenst Lūkoties, meklēt
tīmerēt Lūkoties, meklēt
glendēt Lūkoties, meklēt; glenst
izrēgāties Lūkoties, pamatīgi (visu) apskatīt
novērties Lūkoties, paskatīties turp, apskatīt
lūki Lūks
lūka Lūks 1
palāps Lūks vai aukla dubultpinuma veidošanai
lūgzna Lūksna
lamžas Lūksnas kurpes
floēma Lūksne - augu audi, kas vada organiskās vielas, kuras rodas lapās
palāps Lūksnes (vai mizas) sloksne lūku apavu labošanai (lāpīšanai)
kotonizācija Lūksnes šķiedru (linu, kendiras, kaņepāju u. c.) apstrādāšana, lai tās pārvērstu par materiālu, kas pēc struktūras līdzīgs kokvilnai, lai vērpšana kļūtu vienkāršāka un lētāka
kotonīns Lūksnes šķiedru kotonizācijas produkts vērpšanai tiklab atsevišķi, kā arī sajaukumā ar kokvilnu vai vilnu
blastophagus Lūksngaužu ģints nosaukuma sinonīms
lubēdis Lūksngrauzis
lubgrauzis Lūksngrauzis
hylesinus Lūksngrauži
lūžņas Lūkšas (1)
čapatas Lūku apavi
lūku Lūku Jānis - neizveicīgs vīrietis
lūku Lūku Mača - neizveicīga sieviete
Lucken Lūku muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Pampāļu pagastā
paade Lūku pazoles vīzēm; paada; paade
pāde Lūku pazoles vīzēm; paada; paade
paada Lūku pazoles vīzēm; paade; pāde
mašķis Lūku pinums
liepotājs Lūku plēsējs
lūcenieks Lūku plēsējs
šaima Lūku valgs
šaime Lūku valgs
Lūkumiešu strauts Lūkumieša ezera pieteka, dažkārt uzskatīta arī par Vaidavas kreisā krasta pietekas Melderupītes augšteci
Lūkumītis Lūkumietis, ezers Mārkalnes pagastā
Lūkumīts Lūkumietis, ezers Mārkalnes pagastā
Lukumiešu ezers Lūkumietis, ezers Mārkalnes pagastā
Lūle Lūlelvena, upe Zviedrijā
Lūlea Lūleo, pilsēta Zviedrijā
lūps Lūpa
bļambas Lūpas
bļammas Lūpas
bļemmas Lūpas
ņirņas Lūpas
purpas Lūpas
šļopancas Lūpas
vafļi Lūpas
purslas Lūpas (cilvēkam)
heilorāģija Lūpas asiņošana
heiloangioskopija Lūpas gļotādas kapilārās asinsrites novērošana ar mikroskopu
heilotomija Lūpas grieziens
bukināt Lūpas kustinot, pie sevis klusi, neskaidri runāt
ateloheilija Lūpas nepareiza attīstība, piem., šķeltne (zaķa lūpa)
proheilija Lūpas profila izvirzījums uz priekšu
heilorāfija Lūpas sašūšana
vargas Lūpas, mute
lamžas Lūpas, mute (nicīgi)
mokas Lūpas, purns
ņurņas Lūpas; purns
nolupt Lūpot atdalīties nost
heilīts Lūpu iekaisums
heilofāgija Lūpu košļāšana
lūpene Lūpu krāsa
labioloģija Lūpu kustību pētīšana runāšanas un dziedāšanas laikā
murmināšana Lūpu kustināšana bez skaņas, piem., komatozā stāvoklī vai "delirium mussitans" gadījumā
heilalģija Lūpu neiralģija
sinheilija Lūpu saaugums
heiloze Lūpu sārtās daļas lobīšanās un mutes kaktiņu plaisāšana
kseroheilija Lūpu sausums; heilīta forma
labiālskaņas Lūpu skaņas: b, p, f, v, m
ģīmjzieds Lūpzieda veids, kam parasti apakšļūpa ar punu jeb smakru
labiāti Lūpzieži
lūpziedaiņi Lūpzieži
lamiaceae Lūpziežu dzimta
haitura Lūpziežu dzimta ģints ("Chaiturus"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga
labiatae Lūpziežu dzimtas "Lamiaceae" nosaukuma sinonīms
baziliks Lūpziežu dzimtas augu ģints ("Ocimum"), galvenokārt krūmi, arī garšaugs ar violetiem ziediem, var audzēt arī telpās, dzimtene tropiskā Āzija, Latvijā audzē dēstus un iestāda pēc salnām
smaržene Lūpziežu dzimtas augu ģints ar sarkaniem smaržīgiem ziediem
kalnmētra Lūpziežu dzimtas ģints ("Acinos syn. Calamintha"), \~10 sugu, Latvijā 1 suga
cekuliņi Lūpziežu dzimtas ģints ("Ajuga"), daudzgadīgi lakstaugi ar vārpveida ziedkopās sakopotiem, parasti ziliem, ziediem, \~50 sugas, Latvijā konstatētas 3 sugas
zīlaine Lūpziežu dzimtas ģints ("Ballota"), \~35 sugas, Latvijā konstatētas 2 adventīvas sugas, no kurām viena atrasta tikai vienreiz 19. gs. beigās nezālienē Rīgā
pātaine Lūpziežu dzimtas ģints ("Betonica"), daudzgadīgs lakstaugs, 50-80 cm augsts stublājs ar 1 (retāk 2 vai 3) lapu pāri, ziedi purpursārti, sakopoti pušķos vārpveidīgā ziedkopā stulbāja galā; \~15 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
kariopters Lūpziežu dzimtas ģints ("Caryopteris"), Austrumāzijas izcelsmes dekoratīvi krūmi, nav ziemcietīgi
skaistnātre Lūpziežu dzimtas ģints ("Coleus"), tropu augs ar sarkani un zaļi raibām lapām, ko mēdz audzēt kā dekoratīvu augu; raibnātre
pūķgalve Lūpziežu dzimtas ģints ("Dracocephalum"), daudzgadīgs, retāk viengadīgs panātru dzimtas lakstaugs ar divlūpainu zili violetu ziedu vainagu \~40 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
sievmētra Lūpziežu dzimtas ģints ("Elsholtzia"), \~35 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
aklis Lūpziežu dzimtas ģints ("Galeopsis"), tīruma nezāles, viengadīgi lakstaugi, \~10 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas
sētložņa Lūpziežu dzimtas ģints ("Glechoma"), 10-12 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
izops Lūpziežu dzimtas ģints ("Hyssopus"), garšaugs, 13-15 sugas, līdz 60 cm augsts puskrūms, kas aug dienvidu reģionos (Kaukāzā, Krimā, ap Vidusjūru); satur ēteriskas eļļas; garšaugs, Latvijā kā dārzbēglis vecos parkos, dārzos, ceļmalās
leonote Lūpziežu dzimtas ģints ("Leonotis")
vilknadze Lūpziežu dzimtas ģints ("Lycopus"), lakstaugs ar stāvu vai pacilu, kailu vai matiņiem klātu stublāju, gareni olveidīgām vai lancetiskām lapām un blīviem, augšējo lapu žāklēs sakārtotiem, parasti baltiem un sarkanpunktainiem, ziedu pušķiem, 14 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
marūbija Lūpziežu dzimtas ģints ("Marrubium"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga
monarda Lūpziežu dzimtas ģints ("Monarda"), daudzgadīgi lakstaugi, šķautnainu 1-1,5 m augstu stulbāju, sarkaniem, sārtiem vai violetiem ziediem, kas sakopoti mieturos, sastopami gk. Ziemeļamerikā, \~12 sugu, Latvijā atsevišķi hibrīdi tiek audzēti kā krāšņumaugi
raudene Lūpziežu dzimtas ģints ("Origanum"), daudzgadīgs lakstaugs ar četršķautņainu stumbru, iegareni olveidīgām lapām un rožainiem vai violeti rožainiem ziediem vairogveida skarā, 15-20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
perilla Lūpziežu dzimtas ģints ("Perilla"), viengadīgs eļļas augs, lakstaugs, 3 sugas Āzijā; Ķīnas nātra
perovskija Lūpziežu dzimtas ģints ("Perovskia"), vēlu ziedoši dekoratīvi krūmi, kas ziedus veido uz viengadīgajiem dzinumiem
fizostēgija Lūpziežu dzimtas ģints ("Physostegia"), dekoratīvs lakstaugs, kas cēlies no Ziemeļamerikas, ziedi violetsārti vārpās
flome Lūpziežu dzimtas ģints ("Phlomis"), dekoratīvi ziedaugi ar spēcīgiem, stāviem ziediem, kas aug uz stublājiem pušķos un labi noder griešanai
plektrants Lūpziežu dzimtas ģints ("Plectranthus"), tropu lakstaugi, puskrūmi un krūmi, ziedi ar zvanveidīgu kausiņu un bieži ar piesi vainadziņam
rozmarīns Lūpziežu dzimtas ģints ("Rosmarinus"), mūžzaļš daudzgadīgs krūms ar tumšzaļām, ādainām lapām un sīkiem, zili violetiem, sārtiem vai baltiem ziediem
kalnumētras Lūpziežu dzimtas ģints ("Satureja"), ārstniecības augs un garšaugs; pupumētra
ķiverene Lūpziežu dzimtas ģints ("Scutellaria"), \~300 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, daudzgadīgi lakstaugi, stublājs stāvs vai pacils, kails vai ar matiņiem, ziedi divdzimumu, zigomorfi
sārmene Lūpziežu dzimtas ģints ("Stachys"), daudzgadīgs lakstaugs, retāk puskrūms, krūms ar veselām, pretējām lapām un dažādas krāsas ziediem vārpveida ziedkopās vai ķekaros, \~300 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas 4 sugas
embotiņš Lūpziežu dzimtas ģints ("Teucrium"), lakstaugi, \~300 sugas, Latvijā ļoti reti sastopamas 2 sugas
pūšļi Lūpziežu dzimtas sētmalu, ceļmalu un ežmalu lapaugs, stipri zarainu baltvillainu stublāju, pūšļveidīgiem ziediem; Latvijā reti
vilkpēži Lūpziežu ģints, ar zvaniņa vai piltuves veida vainadziņu ar 4-5 gandrīz vienādiem galu lēveriem, 2 putekšnīcām, baltiem, iekšpusē sarkanpunktainiem ziediem
lurekss Lūrekss
rūlēt Lūrēt, glūnēt
žienīt Lūrēt, glūnēt
žurgot Lūrēt, slepeni skatīties
rūlēties Lūrēties
lūse Lūsene
lūsine Lūsene
lūsains Lūsim līdzīgi izraibots
lūsa Lūsis
lūsene Lūsis
mežakaķis Lūsis - kaķu dzimtas suga, Latvijā vienīgais kaķu dzimtas savvaļas dzīvnieks, monogāms dzīvnieks
grilt Lūst, brukt ilgstošā laika apstākļu iedarbībā
ielūzt Lūstot (parasti ledum), iestigt, iegrimt (kur iekšā)
atlūzt Lūstot atdalīties (no veselā) pavisam vai daļēji
nolūzt Lūstot atdalīties nost
nobrekšķēties Lūstot brīkšķēt
uzlūzt Lūstot dalīties gabalos virzienā no apakšas uz augšu (par ledus segu upē, ezerā vai citā ūdenstilpē)
ielūzt Lūstot ievirzīties, parasti uz iekšu
izlūzt Lūstot izvirzīties, atdalīties (no kā)
pārlūzt Lūstot pārdalīties
salūzt Lūstot sadalīties
izbrukt Lūstot vai brūkot (kam), izvirzīties cauri (tam), caur (to); strauji izkrist, izslīdēt cauri (kam), caur (ko)
lūsāda Lūša āda (parasti kažokāda)
lūšāda Lūša āda (parasti kažokāda)
Luxenhof Lūša muiža, kas atradās Cēsu pilsētā
Daukstes ezers Lūšu ezers Cesvaines pagastā
Lūse Lūšupīte, Stendes pieteka
Sēme Lūšupītes labā krasta pieteka Talsu novada Ģibuļu pagastā, garums - 9 km; Seme
lauzums Lūznis
repozīcija Lūzuma gadījumā pārvietojušās kaula daļas ievilkšana atpakaļ pareizā vietā
sklerosfēra Lūzuma zona, zemes garozas ārējā cietā daļa, kas sastāv no cietiem, trausliem iežiem, kuros rodas lūzumi, ar biezumu 50-60 km
grābens Lūzumiem norobežota Zemes garozas daļa, kas reljefā atspoguļojas kā lineāra ieplaka
lūsme Lūzums
spraislums Lūzums
fraktūra Lūzums, plīsums
lūznājs Lūžņa (1)
lūznājs Lūžņa (2)
pielūžņāt Lūžņām piebērt, pataisīt lūžņainu
loms Lūžņi
loužņi Lūžņi
Lūžņu Lūžņu grāvis - Vēršupītes labā krasta pieteka Babītes novada Salas pagstā; Sēravots, Sēra avots
Sēra avots Lūžņu grāvis, Vēršupītes pieteka Jūrmalā
Sēravots Lūžņu grāvis, Vēršupītes pieteka Jūrmalā
Lužna Lūžupe Ventspils novadā
Lužņa Lūžupe Ventspils novadā
Lūžņa Lūžupe Ventspils novadā
Nabele Lūžupe Ventspils novadā
Nobele Lūžupe Ventspils novadā
Nābeļupe Lūžupes nosaukums tās augštecē
lūzēnieši Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Lūza" iedzīvotāji
lūzieši Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Lūza" iedzīvotāji
lūzinieki Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Lūza" iedzīvotāji
Kozupe Maltas labā krasta pieteka Lūznavas, Mākoņkalna un Maltas pagastā, garums - 8 km; Kazupe; Kosupe; Kozubka
Vertukšne Maltas labā krasta pieteka Rēzeknes novada Lūznavas pagastā, caurtek Vertukšnes ezeru, garums - 14 km; Verotņicu strauts; Vērtuksnes strauts; Vertukšņa; Vērtūkšņa; Vertušanka
Mudusa nacionālais parks nacionālais parks Zviedrijas ziemeļu daļā, Norbotenā, uz austrumiem no Stūra Lūles vidusteces, platība - 491,8 kvadrātkilometri, dibināts - 1942. g.
Ozolaines pagasts pagasts Rēzeknes novadā ar administratīvo centru Bekšos, robežojas ar Rēzeknes pilsētu, Griškānu, Čornajas, Lūznavas, Sakstagala, Silmalas un Ozolmuižas pagastu; bijušie nosaukumi: Ozolmuižas pagasts, krieviski — Uzulmuižskaja
Silmalas pagasts pagasts Rēzeknes novadā ar administratīvo centru Gorņicā, robežojas ar Sokolu, Sakstagala, Ozolaines, Lūznavas, Maltas un Feimaņu pagastu, kā arī ar Preiļu novadu
Mākoņkalna pagasts pagasts Rēzeknes novadā ar administratīvo centru Ļipuškos, robežojas ar Čornajas, Kaunatas, Pušas, Maltas un Lūznavas pagastu, kā arī ar Krāslavas novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Andrupenes un Maltas pagasta teritorijā
Čornajas pagasts pagasts Rēzeknes novadā Rāznas ezera ziemeļu malā, līdz 1945. g. pagasta teritorijas lielākā daļā iekļāvās bijušā Rēznas pagasta dienvidu daļā un neliela daļa (dienvidaustrumu stūris) Kaunatas pagastā, robežojas ar Griškānu, Stoļerovas, Kaunatas, Mākoņkalna, Lūznavas un Ozolaines pagstiem
Maltas pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Lūznavas, Mākoņkalna, Pušas, Feimaņu, Silmalas pagastu; bijušie nosaukumi: krieviski — Rozentovskaja
Rēzeknes rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Rēzeknes un Viļānu pilsētu, Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dekšāres, Dricānu, Feimaņu, Gaigalavas, Griškānu, Ilzeskalna, Kantinieku, Kaunatas, Lendžu, Lūznavas, Mākoņkalna, Maltas, Nagļu, Naurtēnu, Ozolaines, Ozolmuižas, Pušas, Rikavas, Sakstagala, Silmalas, Sokolku, Stoļerovas, Stružānu, Vērēmu un Viļānu pagastu, robežojās ar Balvu, Ludzas, Krāslavas, Preiļu un Madonas rajonu
Rēznas pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī 1925.-1949. g. (līdz 1925, g, — Rozenmuižas pagasts); teritorija mūsu dienās ietilpst Rēzeknes novada Čornajas, Stoļerovas, Lendžu, Griškānu, Verēmu un Lūznavas pagastā, kā arī Ludzas novada Pureņu pagastā
Rozentovas pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Maltas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst gk. Maltas pagastā, bet daļa arī Mākoņkalna, Lūznavas, Feimaņu un Silmalas pagastā
Rozenmuižas pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Rēznas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Rēzeknes novada Čornajas, Stoļerovas, Lendžu, Griškānu, Verēmu un Lūznavas pagastā, kā arī Ludzas novada Pureņu pagastā
Bāndi periodiski izsīkstoša upe Indijā, Rādžastānas štata dienvidu daļā, lietus periodos Lūni kreisā krasta pieteka
Lūenphabāna pilsēta Laosā, Lūenphabānas provinces administratīvais centrs, 69000 iedzīvotāju (1993. g.)
Būdena pilsēta Zviedrijā, Norbotenas lēnē, Lūlelvenas krastos, 18300 iedzīvotāju (2010. g.)
Avotiņkalns pilskalns Aizkraukles novada Klintaines pagastā pie bijušajām Avotiņu un Lūzānu mājām, Daugavas labajā krastā, tas ir ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā orientēts, kokiem apaudzis paugurs, ziemeļu pusē 42 m, dienvidrietumu pusē 10-18 m augsts, tā kumpais plaknums ir 40 m garš un 15-20 m plats, domājams, ka bijis apdzīvots vidējā un vēlajā dzelzs laikmetā (5.-12. gs.)
Liuza Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Lūza" nosaukuma variants
Lyuza Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Lūza" nosaukums latgaliski
Rāznas ezers Rāznas ezers - atrodas Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Čornajas, Kaunatas un Mākoņkalna pagastā (rietumu gals robežojas ar Lūznavas pagastu), 163,4 m vjl., platība - 5756 ha, garums - 12,1 km, lielākais platums - 7 km, vidējais dziļums - 7 m, lielākais dziļums - 17 m, eitrofs, 10 salas ar kopējo platību 24,6 ha, otrais lielākais ezers Latvijā
Liužonka Rēzeknes labā krasta pieteka Rēzeknes novadā, garums - 26 km, kritums - 59 m, sākas uz ziemeļaustrumiem no Audriņiem, ieteka pie Rikavas; Liuzene; Liužanka; Livžanka; Lūzeņa; Livšonka; lagaliski arī Lyužanka un Lyužonka
Dupini Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Dupāni" nosaukuma variants
Dupyni Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Dupāni" nosaukums latgaliski
glužņevieši Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Glužņeva" (tagad - "Lūznava") iedzīvotāji
Gudeli Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Gudeļi" nosaukums latgaliski
Īvuškas Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Ivuški" nosaukuma variants
Īvuški Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Ivuški" nosaukuma variants
Īvuškys Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Ivuški" nosaukums latgaliski
Kiuliņi Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Kivleņi" nosaukuma variants
Kiulini Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Kivleņi" nosaukums latgaliski
ķivlēnieši Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Ķivlēni" iedzīvotāji
Dlužņeva Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Lūznava" bijušā nosaukuma variants
Glužņeva Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Lūznava" bijušā nosaukuma variants
lūznavieši Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Lūznava" iedzīvotāji
mostovajieši Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Mostovaja" iedzīvotāji
pustoškieši Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Pustoška" iedzīvotāji
Pušbārni Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Pušbāri" bijušais nosaukums
rabskovieši Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Rabskova" iedzīvotāji
regžānieši Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Regži" iedzīvotāji
Rubčinski Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Rubčinska" nosaukuma variants
rutkānieši Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Rutki" iedzīvotāji
skradelieši Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Skradeļi" iedzīvotāji
Skradeli Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Skradeļi" nosaukums latgaliski
Soboli Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Soboļi" nosaukums latgaliski
Stiļbi Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Stilbi" nosaukuma variants
Turčini Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Turčāni" nosaukuma variants
Turčyni Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Turčāni" nosaukums latgaliski
turčenieši Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Turčena" iedzīvotāji
veczosnieši Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Veczosna" iedzīvotāji
Vaczosna Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Veczosna" nosaukums latgaliski
Viertiukšne Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Vertukšne" nosaukuma variants
Viertyukšne Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Vertukšne" nosaukums latgaliski
vertūkšņāni Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Vertūkšņa" iedzīvotāji
višķerieši Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Višķeri" iedzīvotāji
Viškeri Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Višķeri" nosaukuma variants
zosnieši Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Zosna" iedzīvotāji
Rudiķvalks Rojas kreisā krasta pieteka Rojas pagastā; Lūrmaņu strauts; Rudiķu grāvis; Rudiķu strauts
Rušinska ezers Rubčinska ezers Lūznavas pagastā
Rubčinu strauts Rubčinskas strauts Lūznavas pagastā
Rāznas kanāls savieno Rāznas un Zosnas ezeru Rēzeknes novada Lūznavas pagastā
Seme Sēme, Lūšupītes pieteka
Lūķis Smiltenes novada Smiltenes pagasta apdzīvotās vietas "Lūķi" bijušais nosaukums
Spodas Spodas ezers - Špoģu ezers Lūznavas pagastā
Lūšupīte Stendes labā krasta pieteka Talsu novada Valdgales un Ģibuļu pagastā, garums - 8 km; Lūse
Lukne Sventājas labā krasta pieteka Dunikas pagastā, Latvijas un Lietuvas robežupe, garums - 13 km, kritums - 6,8 m; Lūkne, Lukna
Lūdiņupe Svētupes labā krasta pieteka Limbažu novadā, garums - 22 km; Lūdiņa; Ludiņupe; Segruma
Lūkačupe Šķēdes labā krasta pieteka Saldus novada Šķēdes pagastā, garums - 7 km; Lūkača; Krieviņu upe
Špaga ezers Špogu ezers Lūznavas pagastā
Špagas ezers Špogu ezers Lūznavas pagastā
Spogu ezers Špoģu ezers Lūznavas pagastā
lušenieki Talsu novada Abavas pagasta apdzīvotās vietas "Lūši" iedzīvotāji
lušnieki Talsu novada Abavas pagasta apdzīvotās vietas "Lūši" iedzīvotāji
Lāčupīte Tirzas labā krasta pieteka Gulbenes novada Beļavas, Galgauskas un Lejasciema pagastā, garums - 12 km; Lācupe; Lūčupīte; augštecē arī Kamaldiņa
Hārsprongets Ūdenskritumu virkne Lūles upē, Zviedrijas ziemeļos, lejpus Stūra Lūlevatena ezera, 3 km posmā 4 pakāpes, kopējais augstums - 63 m (augšējais Hārsprongets - 27 m)
Rubčinskas strauts ūdenstece Rēzeknes novada Lūznavas pagastā, ietek Zosnas ezerā; Rubčinu strauts
Ismeru strauts ūdenstece Rēzeknes novada Lūznavas pagastā, tek no Ismeru ezera uz Zosnas ezeru, augštecē Lūznavas un Čornajas pagasta robežupe
Virvīča upe Lietuvā, Ventas kreisā krasta pieteka, iztek no Lūksta ezera Telšu apriņķa dienvidos
Lūžupe upe Ventspils novadā, ietek Baltijas jūrā pie Lūžņas, garums - 10 km, senāk iztecēja no Klāņezera, tagad šī izteka ir aizsērējusi un par tās sākumu uzskata Lūžņas purvu; Lužna; Lužņa; Lūžņa; Nabele; Nobele; augštecē Nābeļupe
Lūlelvena upe Zviedrijas ziemeļos, garums - 450 km, sākas Norvēģijā, ietek Botnijas līcī pie Lūleo
Uzulišķu Uzulišķu ezers - Ūzulišķu ezers Lūznavas pagastā
nācarieši vācu un austriešu gleznotāju romantiķu grupējums "Svētā Lūkas savienība", kas 19. gs. sākumā izveidojās Vīnē, bet darbojās Romā
Melderupīte Vaidavas kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, iztek no Lūkumieša ezera; Lūkumiešu strauts
lūžnenieki Venstspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Lūžņas" iedzīvotāji
lūžņenieki Venstspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Lūžņas" iedzīvotāji
Losis Ventas kreisā krasta pieteka Saldus novada Nīgrandes pagastā (augštece Lietuvā), garums - 43,6 km, kritums - 82 m, Latvijas un Lietuvas robežupe 27 km; Lose; Loša; Luša; Luše (Lietuvā Lūše)
Lūž Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Lūžņa" nosaukums lībiski
Vertūkšņe Vertukšne, apdzīvota vieta Rēzeknes novada Lūznavas pagastā
Vertūkšņa ezers Vertukšnes ezers Lūznavas pagastā
Vertušanka Vertukšnes ezers Lūznavas pagastā
Brabante Vēsturisks novadas Eiropas rietumos ("Brabant"), izveidojies XI gs. ap Briseli un Lūvenu, 1814.-1830. g. bija Nīderlandes karalistes sastāvdaļa, pēc tam dienvidu daļa kļuva par Beļģijas karalistes Brabantes provincēm, bet ziemeļu daļa par Nīderlandes Ziemeļbrabantes provinci
babits Vidusšķiras amerikāņa apzīmējums (pēc galvenā varoņa S. Lūisa romānā "Babits", 1922; latv. 1962; angļu val. "Babbitt")
Veczosnas purvs zemais purvs Rēzeknes novada Lūznavas pagastā, platība — 960 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 2,3 m
Gelovejas rags zemesrags Īrijas jūras ziemeļos, Lielbritānijā, Skotijas dienvidrietumos, pussalas, starp Ziemeļu šaurumu un Lūsa līci, dienvidu galā
Bareuheds zemesrags Lielbritānijā, Skotijas dienvidrietumu daļā, iesniedzas Īrijas jūrā starp Lūsa un Vīgtaunas līci
Zasēnu ezers Zosnas ezers Lūznavas pagastā
Veczosnas ezers Zosnas ezers Lūznavas pagastā

Citās vārdnīcās nav šķirkļa Lū.