Paplašinātā meklēšana

Meklējam Šu.

Atrasts vārdos (61):

Atrasts vārdu savienojumos (1):

si šu

Atrasts skaidrojumos (331):

Araiki apdzīvota vieta Zālamana Salu Šuazelas provincē (_Araiki_), Vaginas salā.
Zaķīšu senkapi atrodas Vārkavas pagastā bijušās Šusta muižas teritorijā, senāk bijuši 18 kapu uzkalniņi, mūsu dienās saskatāmas tikai dažas uzkalniņu vietas, atradumi liecina, ka izmantoti vēlajā dzelzs laikmetā (9.-12. gs.).
Groserarbers Augstākā virsotne Šumavas kalnos, Vācijā, Bavārijas austrumos, pie Čehijas robežas, augstums - 1456 m.
Bogosa Bogosas grēda - atrodas Lielā Kaukāza ziemeļu daļā, starp Avāras Koisu un Andijas Koisu, Krievijas Dagestānas Republikā, garums - \~70 km, augstums - līdz 4151 m (Adala-Šuhgelmeers), korēs apledojums (20 kvadrātkilometru).
šukternieki Bunkas pagasta apdzīvotās vietas "Šukteri" iedzīvotāji.
Šūņu upe Daugavas labā krasta pieteka Daugavpils pilsētā; Adatiņa; Sūnupīte; Šuņīca; Šuņupe.
Šusta Dubnas labā krasta pieteka Preiļu novadā vairāku pagastu robežupe, garums - 17 km, iztek no Šusta ezera; Šuste; Šustjanka.
Šnigerovka Dzilna, Šusta ezera pieteka.
Aberdīnas ezers ezers Kanādā (_Aberdeen Lake_), Nunavutas provincē, garums \~140 km, noteka caur Šulca un Beikera ezeru uz Hudzona līča ziemeļrietumu daļu.
Šumaņu ezers ezers Līvānu novada Turku pagastā, 88,2 m vjl., platība - 8,6 ha, garums - \~600 m, lielākais platums - \~200 m; Ilzītes ezers; Šumānu ezers; Žīdu ezers.
šurieši Ilūkstes novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Šuri" iedzīvotāji.
šurišķi Ilūkstes novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Šuri" iedzīvotāji.
Šumeitores Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Šumitāres" nosaukums vietējā izloksnē.
Boubīns Kalns Šumavā ("Boubin"), Čehijas dienvidos, augstums - 1362 m, nogāzēs kopš 1858. g. neskarts mežs, līdz 400 g. veci koki (egles, baltegles, dižskābarži).
Kočkora Kočkoras ieplaka - atrodas Iekšējā Tjanšanā, Šu upes augštecē, Kirgizstānā, garums - \~60 km, platums - lidz 20 km, augstums - 1700-2200 m.
Šumili Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Šumiļi" nosaukuma variants.
enneāde Kopīgs nosaukums deviņiem galvenajiem dieviem seno ēģiptiešu mitoloģijā - Atumam, Šu, Tefnutai, Hebam, Nutai, Ozīrisam, Izīdai, Neftīdai un Setam.
Šuļtes Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Šultes" nosaukuma variants.
šultieši Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Šulti" iedzīvotāji.
Šuļtis Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Šuļtes" nosaukums latgaliski.
reliktā metasekvoja metasekvoju suga ("Metasequoia glyptostroboides"), saglabājies \~1000 īpatņu Šuihas ielejā Ķīnā, introducēta Eiropā.
Skujenes pagasts pagasts Cēsu novadā, Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, robežojas ar Vaives, Taurenes, Kaives, Zaubes, Nītaures un Amatas pagastu; senāk - Pilsskujenes pagasts, vāciski - Schloβ-Schujen, krieviski - Zamok Šujen.
šuškovieši Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Šuškova" iedzīvotāji.
Silavas ezeri pieci nelieli ezeri Jersikas līdzenumā, Līvānu novada Turku pagastā un Jēkabpils novada Vīpes pagastā, 88,4-88,0 m vjl., izvietoti cits cita galā un savstarpēji savienoti: Pāķu, Gruženieku, Šumaņu, Garais un Silavu ezers.
Kaspičana Pilsēta Bulgārijā ("Kaspičan"), Šumenas apgabalā, 3200 iedzīvotāju (2014. g.).
Novi Pazara pilsēta Bulgārijā ("Novi pazar"), Šumenas apgabalā, 13600 iedzīvotāju (2014. g.).
Smjadova Pilsēta Bulgārijā ("Smjadovo"), Šumenas apgabalā, 4000 iedzīvotāju (2014. g.).
Šumena Pilsēta Bulgārijā ("Šumen"), apgabala administratīvais centrs, 89200 iedzīvotāju (2014. g.).
Varbica Pilsēta Bulgārijā ("Varbica"), Šumenas apgabalā, 3600 iedzīvotāju (2014. g.).
Pliska Pilsēta Bulgārijā, Šumenas apgabalā, 1000 iedzīvotāju (2014. g.).
Kaolinova Pilsēta Bulgārijā, Šumenas apgabalā, 1800 iedzīvotāju (2014. g.).
Tokujama Pilsēta Japānā ("Tokuyama"), Jamaguči prefektūrā, kā patstāvīga pilsēta pastāvēja līdz 2003. g. 21. aprīlim, kad apvienojoties vairākām kaimiņpilsētām izveidojās Šunana.
Alatira Pilsēta Krievijā, Čuvašijas Republikā, piestātne pie Alatiras ietekas Šurā, 36600 iedzīvotāju (2014. g.), dibināta kā nocietinājums 1552. g.
Arandželovaca Pilsēta Serbijā ("Arandelovac"), Centrālās Serbijas Šumadijas apgabalā, 24600 iedzīvotāju (2011. g.).
Kragujevaca Pilsēta Serbijā ("Kragujevac"), Centrālās Serbijas Šumadijas apgabalā, 150800 iedzīvotāju (2011. g.).
Lapova Pilsēta Serbijā ("Lapovo"), Centrālās Serbijas Šumadijas apgabalā, 7100 iedzīvotāju (2011. g.).
Topola Pilsēta Serbijā ("Topola"), Centrālās Serbijas Šumadijas apgabalā, 5000 iedzīvotāju (2011. g.).
Rača Pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Šumadijas apgabalā, 2600 iedzīvotāju (2011. g.).
Batočina Pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Šumadijas apgabalā, 6200 iedzīvotāju (2011. g.).
Šurupaka Pilsēta Šumeras dienviddaļā.
Šulehi Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Šuļohi" neprecīzs nosaukuma variants.
rudras senindiešu mitoloģijā - dievību grupa, kas saistīta ar Rudru, sākotnēji bija astoņi rudras: Bhava, Šarva, Pašupati, Ugra, Mahādeva, Rudra, Īšana, Ašani, pēc tam vienpadsmit; Mahans, Mahātmans, Matimans, Bhīšana, Bhajamkara, Ritudhvadža, Urdhvakeša, Pingalakša, Ruči, Šuči, Rudra un trīsdesmit trīs.
Uruka Senpilsēta Mezopotāmijas dienvidos (Irākā), radusies IV gt. p. m. ē., XIV gs. p. m. ē. - Šumeras galvaspilsēta, tagad drupu pakalns, atklāti vairāki arhitektūras pieminekļi, daudz mākslas priekšmetu un vissenāko rakstu pieminekļi - piktogrammas.
Lagaša Senpilsēta Mezopotāmijas dienvidos, Irākā, radusies IV gt. p. m. ē., ievērojams senās Šumeras centrs, tagad drupu pakalns, atrasts daudz ķīļu raksta dokumentu, skulptūru, daiļamatniecības darinājumu.
Kiša Senpilsēta Mezopotāmijas vidienē (Irākā), uz dienvidiem no Babilonas, liels senās Šumeras kultūras centrs, tagad drupu pakalns (Oheimira), atrastas valdnieku pils (XXVIII-XXV gs. p. m. ē.) u. c. celtņu drupas.
Ču Šu - pilsēta Kazahstānā.
Ču Šu - upe Kirgizstānā un Kazahstānā.
Čuja Šu upes augšteces nosaukums Krgizstānā.
Šuazi Leruā Šuazīleruā, pilsēta Francijā ("Choisy-le-Roi").
šudī Šudī, tudī - šurp un turp.
suja Šuja - dzimta, saime.
šuvamadata Šujamā adata.
šūklis Šujamais, šuveklis.
apakšdiegs Šujmašīnā apakšējais diegs.
šujammašīna Šujmašīna.
šuvammašiņš Šujmašīna.
čaunaks Šujmašīnas detaļa - ierīce diegu spolītes ievietošanai.
lapka Šujmašīnas detaļa - ietaise, ar ko piespiež audumu pie šujmašīnas plāksnes.
kuģītis Šujmašīnas elements, kas krusto augšējo un apakšējo diegu.
šujmašīns Šujmmašīna.
cauršūt Šujot (kam) cauri, savienot kopā, sastiprināt (ko).
nošūt Šujot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
atšūt Šujot apdarināt (griezuma vietā atlocītu drānu, piemēram, tērpa apakšējo malu, piedurknes galu).
atkantēt Šujot apdarināt (griezuma vietā atlocītu drānu).
iešūt Šujot iestiprināt, piestiprināt.
iestročīt Šujot ieveidot detaļu apavu virsā.
ieraukšt Šujot ieveidot, parasti sīkas, krokas.
lāpīt Šujot īpašā veidā, lai pildītu ar diegu, dziju caurumu, izdilumu, labot (piemēram, apģērba gabalu); šujot īpašā veidā, pildīt ar diegu, dziju (caurumu, izdilumu), piemēram, apģērba gabalā.
sašūt Šujot izgatavot (parasti vairākus, daudzus tērpus); šujot izgatavot (parasti tērpu, lielāku daudzumu); arī pašūt (1).
sašūties Šujot izgatavot sev (parasti vairākus, daudzus tērpus); šujot izgatavot sev (parasti tērpu, lielāku daudzumu).
nošūdināt Šujot izgatavot, pašūt.
uzšūt Šujot izgatavot; pašūt.
pašūt Šujot izgatavot.
sašūdelēt Šujot izgatavot.
izšūt Šujot izlietot (daudz vai visu).
izšūdināt Šujot izlietot.
izšūt Šujot izveidot (izšuvumu, rotājumu).
apšūt Šujot izveidot (piemēram, rakstu ap ko); šujot nostiprināt (ko).
uzšūt Šujot izveidot (piemēram, rotājumu) virsū (uz kā, kam), arī šujot piestiprināt (uz kā, kam).
iešūt Šujot izveidot (rakstu, rotājumu).
izēlerēt Šujot izveidot cauro vīli; izrotāt ar cauro vīli.
nošūt Šujot izveidot dūrienu rindu, lai nostiprinātu, arī izrotātu.
izšūstīt Šujot izveidot izšuvumu, rotājumu (uz kā); šujot izveidot (izšuvumu, rotājumu).
iešuve Šujot izveidota ieloce.
nošuve Šujot izveidota līnija, svītra.
izšūt Šujot izvirzīt adatu ar diegu cauri (kam), caur (ko).
sadiegt Šujot lieliem dūrieniem, arī šujot ātri vai pavirši, salabot, salāpīt (saplīsušu, parasti auduma, izstrādājumu, arī izplīsumu, caurumu tajā).
sadiegt Šujot lieliem dūrieniem, savienot; šujot ātri vai pavirši, savienot.
ieturēt Šujot mazliet savilkt audumu, lai sašaurinātu, samazinātu (gatavojamā apģērba daļu).
uzturēt Šujot mazliet savilkt audumu, lai sašaurinātu, samazinātu (gatavojamā apģērba daļu).
apšūt Šujot noklāt (ko ar ko).
iešūt Šujot padarīt, parasti šaurāku.
piešūt Šujot pagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piešūt Šujot pagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, skapi).
izšūt Šujot pārklāt ar izšuvumu, rotājumu.
pāršūt Šujot pārveidot citādu, par ko citu.
piešūt Šujot piestiprināt (pie kā, kam klāt).
sašūt Šujot salabot, salāpīt (saplīsušu, parasti auduma, izstrādājumu, arī izplīsumu, caurumu tajā).
aizšūt Šujot savienot (kā malas).
stepēt Šujot savienot audumu un starpkārtu (piemēram, apģērbam).
sašūt Šujot savienot.
ēlerēt Šujot veidot cauro vīli.
vīlēt Šujot veidot malu, arī apmali (piemēram, auduma gabalam).
damērīt Šujot, adot (ko), vairākkārt uzlaikot (to).
rakstīt Šujot, aužot, kaļot u. tml. rotāt (ko) ar rakstu (3).
lāpīt Šujot, līmējot virsū ielāpu caurumam, izdilumam, labot (piemēram, apģērba gabalu, apavus); šujot, līmējot virsū ielāpu, segt (caurumu, izdilumu), piemēram, apģērba gabalā, apavos.
savārstīt Šujot, parasti nevīžīgi, lieliem dūrieniem, savienot; šujot ātri vai pavirši, savienot; arī sadiegt.
Šulca Šulca dīķis - atrodas Kalvenes pagastā, platība - 4 ha.
šuleris Šulers.
Galium shultesii Šultesa madara.
Žīdu ezers Šumaņu ezers Turku pagastā.
Šumānu ezers Šumaņu ezers Turku pagastā.
Ilzītes ezers Šumaņu ezers Turku pagastā.
Bohēmijas mežs Šumava - kalni Čehu masīva dienvidrietumu daļā.
sumerieši Šumeri.
Zu Šumeru (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - Babilonas vētras dievs, ko parasti attēloja kā milzu putnu.
Dilmuna Šumeru (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - cilvēces svētlaimīgā "zelta laikmeta" zeme, civilizācijas šūpulis.
Nininsina Šumeru (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - dieva Anu meita, Isinas pilsētas galvenā dievība, arī karotāja un dziedinātāja.
Acalluhi Šumeru (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - dieva Enki dēls, cilvēku aizstāvis.
Nanše Šumeru (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - dieva Enki meita, Lagašas pilsētas dieviete, pareģojumu dieviete un sapņu tulkotāja.
Ninlila Šumeru (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - dieva Enlila sieva, padomdevēja un palīdze, mēness dieva Nannas māte, arī žēlastības dieviete, kas remdēja dieva Enlila dusmas.
Tiamata Šumeru (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - dieviete, kas personificē pirmatnējo sāļo okeānu.
me Šumeru (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - dievišķie noslēpumainie spēki, kas pārvalda pasauli.
Lāma Šumeru (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - labā dieviete, sargātāja un aizgādne, sargā cilvēka personību.
Gūla Šumeru (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - mitoloģijā dieviete - dziedniece, dievu Ningirsu un Ninurtas sieva.
Ningišzids Šumeru (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - pazemes valstības dieva dēls, kas sargā ļaunos dēmonus, kuri nosūtīti uz pazemes valstību.
Ninazu Šumeru (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - pazemes valstības dievs, dievietes Ereškigalas dēls.
Utu Šumeru (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - saules dievs, mēness dieva Nannas dēls, dievietes Inannas brālis.
Ziusudra Šumeru (vēst. Mezopotāmijā) mitoloģijā - Šurupakas pilsētas valdnieks, vienīgais cilvēks, kas pārcietis pasaules plūdus.
Lahamas Šumeru (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - ūdenī mītoši dēmoni, puscilvēki, puszvēri, kurus radījis dievs Enki vairāk nekā 50 dažādos veidos.
Lahars Šumeru (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - viena no divām (otra - Ašnana) lopu un labības dievībām, kas radītas lai remdētu dievu anunnaku izsalkumu un slāpes.
Ašnana Šumeru (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - viena no divām (otra - Lahars) lopu un labības dievībām, kas radītas lai remdētu dievu anunnaku izsalkumu un slāpes.
Baba Šumeru auglības un veselības dieve, debesu dieva Anu meita; "māte Baba".
Martu Šumeru debesu rietumdaļas dievs, mitoloģijā raksturots kā pērkona un negaisa izraisītājs.
Nammu Šumeru dieviete, kas simbolizē pirmatnējo okeānu, pirmā dievība un visa esošā radītāja.
Nanna Šumeru mēness dievs, kurš bija augstākais debesu dievību trijotnē, kurā ietilpa arī viņa pēcnācēja Inanna un Utu.
Inanna Šumeru mīlas dieve (akadiešu val. "Ištara"), arī zvaigžņu dieve - spožā rīta un vakara zvaigzne jeb planēta Venera.
Gulganna Šumeru mirušo valsts, no kurienes nav atgriešanās.
Ninmaha Šumeru mitoloģijā - dieve cilvēku radītāja, pirmsākuma dieves Nammu meita, zemes dzīļu dieve.
Ninhirsu Šumeru mitoloģijā - dievs, kura kults atradās senajā Lahašas pilsētā, Enlila dēls.
Enlils Šumeru mitoloģijā - gaisa un zemes dievība, viens no senākajiem šumeru dieviem.
Anšars Šumeru mitoloģijā - viens no debesu dieva Ana vecākiem; asīrieši to identificē ar galveno dievu Ašūru, krš bija visu dievu valdnieks.
Kišars Šumeru mitoloģijā - viens no debesu dieva Ana vecākiem.
Ki Šumeru mitoloģijā - zemes dieviete, pirmatnējās jūras Nammu meita un augstākā dieva Ana (akadiešu Anu) sieva, kurus savienībā piedzima Enlils (akadiešu Eija) un Enki, kā arī citi šumeru panteona augstākie dievi.
Asalluhi Šumeru mitoloģijā dziedniecības dievs, aizstāvis pret apvārdošanu un burvestībām, zemes dieva Enki dēls, kam tēvs nodeva visu savu gudrību.
Dilmuna Šumeru nosaukums tagadējai Bahreinas salai Persijas līcī.
Ningirsu Šumeru pilsētvalsts un Lagašas pilsētas galvenais dievs, valdnieka personīgais dievs, kas gādā par labklājību, nodrošina kārtību un likumību.
ensi Šumeru priesteri un valdnieki.
Gatumduga Šumeru ragulopu dieve (šumeru val. "Ngatumduga") - Svētā Govs, Lagašas pilsētas "māte" un aizstāve.
Anzu Šumeru un akādiešu mitoloģijā - milzīgu izmēru putns, kura vārds saistīts ar nozīmi "vējš, vētra"; Zu; Imduguds.
Tilmūna Šumeru un akadiešu mitoloģijā - sala, kur valda laime un pārpilnība.
Lahmu Šumeru un akadiešu mitoloģijā - ūdens, īpaši jūras, dēmoni, kurus dievs Enki radīja pazemes jūrā Abzu.
Humbaba Šumeru un akādiešu mitoloģiskajā tradīcijā - briesmonis, kam dievs Enlils bija uzticējis sargāt Libānas ciedru mežu.
lugals Šumeru valdnieka nosaukums senajā Divupē (lielais vīrs); viņu ievēlēja tautas sapulcē.
šum. Šumeru valoda.
Sargons Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) leģendu varonis.
Bau Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - auglības dievība, dieva Anu un dievietes Hatumdugas meita, Lagašas pilsētas dieviete.
Uraša Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - debesu dieva Anu sieva, zemes dieviete, kas kopā ar dievu Anu radījusi Enlilu un Inannu.
Damgalnūna Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - dieva Enki sieva, arī dieva Marduka māte, identiska ar dievieti Ninhursagu.
Carpanitu Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - dieva Marduka sieva, Babilonas pilsētas galvenā dieviete, kas palīdzēja sievietēm dzemdībās.
Ninhursaga Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - dieviete - māte, kas svētlaimīgo salā Dilmunā izaudzēja astoņus brīnumainus augus.
Aruru Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - dieviete - pirmmāte, kas no māliem izveidoja varoni Enkidu, cilvēku radītāja un viņu likteņa lēmēja.
Ninmaha Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - dievs - varonis, Enlila dēls, augu valsts, auglības un kara dievs.
Sumukans Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - dievs, savvaļas dzīvnieku un lopu aizgādnis un sargātājs, kalnu valdnieks.
Namtars Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - likteņa personifikācija, draudīgās pazemes valstības dievietes Ereškigalas vēstnesis un padomdevējs.
Enkidu Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - mednieks un karotājs, varoņeposā sākotnēji Gilgameša kalps, bet vēlāk līdzgaitnieks un tuvākais draugs.
Ningala Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - mēness dieva Nannas sieva, saules dieva māte.
Labu Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - milzīga lauva, kas nolaidās no debesīm, kur to bija uzzīmējis dievs Enlils.
Ereškigala Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotamija) mitoloģijā - mirušo, pazemes valstības Kuras valdniece, dievietes Inannas vecākā māsa un ļaunākā ienaidniece.
Kululu Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - pazemes pasaules okeāna dieva Enki pavadonis, pa pusei cilvēks, pa pusei zivs.
Nergals Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - pazemes valstības valdnieks, dievietes Ereškigalas vīrs, viņš ir arī kvēlojošās saules personifikācija.
Oanness Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - pirmais cilvēks, pa pusei zivs, pa pusei cilvēks, kultūrvaronis.
Nisaba Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - ražas dieviete, vēlāk arī rakstu mākslas, skaitļu, zinātņu, arhitektūras un astronomijas dieviete.
Gibils Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - uguns dievs, kurā apvienojas uguns labās un ļaunās īpašības, tas ir gaismas un šķīstīšanās nesējs un vienlaikus - bojāejas un iznīcināšanas cēlonis.
Etana Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - varoņmītā leģendārais Kišas pilsētvalsts pirmais valdnieks, sākotnēji gans.
Damu Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - veselības dievs, dievietes dziedinātājas Nininsinas dēls.
Anu Šumeru-akadiešu mitoloģijā - debesu dievs, Visuma radītājs un valdnieku ciltstēvs.
anunnaki Šumeru-akadiešu mitoloģijā - dievu grupa, kas bija cilvēku likteņu lēmēji, cilvēku un dievību starpnieki, vēlāk viņi kļuva par dievu saimes pārvaldītājiem, darbu un pienākumu izpildi uzveļot zemākajiem dieviem.
Anzuds Šumeru-akadiešu mitoloģijā - milzīgs dievišķas izcelsmes putns, ko sākotnēji attēloja kā ērgli ar lauvas galvu, bet vēlāk tikai kā ērgli, viņš ietvēra sevī gan labā, gan ļaunā pirmsākumu, bija starpnieks starp debesu un dievu, zemes un cilvēku, kā arī pazemes un veļu valstību.
Adads Šumeru-akadiešu mitoloģijā - pērkona, negaisa un vēja dievs, debesu dieva Anu dēls, kas personificēja gan dabas postošos spēkus, gan auglības spēkus un auglīgos lietus.
Gilgamešs šumeru, hetu, akadiešu un asīriešu leģendu varonis un Šumeras pilsētvalsts Urūkas valdnieks (28. gs. p. m. ē.), tāda paša nosaukuma eposa (uzrakstīts ap 17. gs. p. m. ē.) varonis.
Huvava Šumeru, hurriešu un hetu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - nezvērs ar daudzām galvām un rokām, kuram dievs Enlils licis sargāt svēto ciedru mežu, bet Gilgamešs viņu pieveica.
čūčiņš Šunelis (bērnu valodā).
suņaks Šunelis.
suņāks Šunelis.
šants Šunts.
šunt Šunts.
Šuņa ezers Šuņezers Daugavpilī.
Šuņas ezers Šuņezers Daugavpilī.
Šuņu ezers Šuņezers Daugavpilī.
Šūņu ezers Šuņezers Daugavpils pilsētā.
Šuņu Šuņu ezers - Šuņezers Daugavpilī.
zamprāgs Šupraks.
zampraks Šupraks.
zabelēt Šur tur meklēties, grābstīt.
passim Šur tur, izklaidus; dažādās vietās.
pasiekalāt Šur un tur atstāt aiz sevis siekalas (krēpas).
atsalot Šur un tur brīžiem uzsalt (pēc tam kad zeme jau ir atkususi).
pārdzirdēt Šur un tur dzirdot uzzināt.
padrīskāt Šur un tur iegriezt, ieskrāpēt.
izlauzelēt Šur un tur izlauzt.
izgrīļot Šur un tur izļodzīt, padarīt nestabiu.
aizplūkāt Šur un tur izraut pa saujai no linu tīruma.
šāstīt Šur un tur nolikt, nogrūst.
nodraiskāt Šur un tur nolobīt mizu.
piekramstīt Šur un tur steigā noplūcot, paķerot piepildīt.
tudī-sudī Šurp turp (par daudzkārtēju virzību).
deiderēt Šurp turp skraidīt, līgodamies iet.
ziberēt Šurp un turp ātri lidināties, skraidīt.
žabelēt Šurp un turp ātri skraidīt.
dīkalēt Šurp un turp brīvi skraidīt.
nodzīdināt Šurp un turp dzenājot nogurdināt.
gaņāt Šurp un turp dzenāt.
graizīt Šurp un turp grozīt.
maldīt Šurp un turp grozīt.
uzgrozīt Šurp un turp grozot, iegrozīt.
dībelēt Šurp un turp grūstīt, raustīt.
nostuidīt Šurp un turp grūstīt.
minštelēt Šurp un turp interesēties, lai kaut ko uzzinātu.
izgniezt Šurp un turp iznēsāt, pārvilkt (kaut ko smagu).
ļunkāt Šurp un turp kustēties, grīļoties, līgoties.
boldarēties Šurp un turp kustēties.
ļindēt Šurp un turp kustēties.
šļandīt Šurp un turp kustināt (kādu šķidrumu).
špurkšināt Šurp un turp kustināt.
uksnīt Šurp un turp kustināt.
žvīrāt Šurp un turp kustināt.
īļāt Šurp un turp kustinot padarīt vaļīgu.
ļurkāt Šurp un turp kustoties kļūt vaļīgam.
ļurķēt Šurp un turp kustoties kļūt vaļīgam.
atlaidelēties Šurp un turp lidinoties tuvināties.
lundžat Šurp un turp ložņāt, blandīties.
nolodāt Šurp un turp ložņāt, ilgāku laiku ložņājot nomīdīt, nobradāt.
noložņāt Šurp un turp ložņāt, ilgāku laiku ložņājot nomīdīt, nobradāt.
uzpērt Šurp un turp mētāties, spārdīties.
duckāties Šurp un turp mīdīties.
nodīžāt Šurp un turp mīņāties, mīdīties, nemierīgi uzvesties.
nodīžļāt Šurp un turp mīņāties, mīdīties, nemierīgi uzvesties.
ļeverēties Šurp un turp plivināties.
sakrētot Šurp un turp sagriezties, tā ka nevar nopļaut (par labību).
notramdīties Šurp un turp skaidrot pagurt.
leitenēt Šurp un turp skraidīt, blandīties.
takarāt Šurp un turp skraidīt, tipināt.
bezdelēt Šurp un turp skraidīt.
skrituļot Šurp un turp skraidīt.
skroderēt Šurp un turp skraidīt.
žvika Šurp un turp skraidītājs, paviršs darītājs.
žvikaste Šurp un turp skraidītājs, paviršs darītājs.
žvikstiņš Šurp un turp skraidītājs, paviršs darītājs.
šiveris Šurp un turp skraidītājs, paviršs izdarītājs.
attēkāt Šurp un turp skraidot atvirzīties šurp.
saskraidīties Šurp un turp skraidot daudz darīt.
nošļūdēt Šurp un turp slidināties, šļūkt.
nošļūdināties Šurp un turp slidināties, šļūkt.
atstaigāt Šurp un turp staigāt līdz noteiktam brīdim.
izdipāt Šurp un turp staigāt sīkiem soļiem.
valcīt Šurp un turp staigāt, skraidīt.
vilkaļāt Šurp un turp staigāt.
lidelēt Šurp un turp steigties, traukties (par žiglu cilvēku).
nosvaidīties Šurp un turp svaidīties, mētāties.
svinkoties Šurp un turp šūpoties, gāzelēties.
ļūkāties Šurp un turp šūpoties.
vaļāties Šurp un turp valstīt.
novataļāties Šurp un turp valstīties, tūļāties.
izsvalstīties Šurp un turp valstīties.
atvalstīties Šurp un turp valstoties ierasties.
ievalkstīt Šurp un turp valstoties ievīt.
novāļoties Šurp un turp vāļāties pietiekoši ilgi.
hoc Šurp; šeit.
šejup Šurp.
šie Šurp.
šur Šurp.
šurā Šurp.
šurai Šurp.
šurpan Šurp.
šurpen Šurp.
tojū Šurp.
šu Šurp(u).
šurpanāk Šurpmāk.
šurpenāk Šurpmāk.
šurpināk Šurpmāk.
šurpiņāk Šurpmāk.
šurpiņāki Šurpmāk.
šurpmāki Šurpmāk.
pasade Šurpu turpu jādīšana zināmā vietā.
bambāt Šurpu turpu svārstīt, vicināt.
bēgaļāt Šurpu, turpu skraidīt, vairoties, bēgot (no kā); vairīties (no kā).
bēgalēt Šurpu, turpu skraidīt, vairoties, bēgot (no kā); vairīties (no kā).
šurpum Šurpu.
Zaķīšu ezers Šusta ezers Aizkalnes pagastā.
Šuste Šusta, Dubnas pieteka.
Šustjanka Šusta, Dubnas pieteka.
Šuša Šuši - pilsēta Kalnu Karabahā, tās nosaukums azerbaidžāņu valodā.
vīle Šuve (2).
šķērsšuve Šuve, kas ir izveidota šķērsām (kam).
pārlaidšuve Šuve, kas ir veidota ar (kādu materiālu, detaļu) pārlaidumu.
pretnošuve Šuve, ko veido divas nošuves no pretējām pusēm.
šūde Šuve, vīle.
šūla Šuve, vīle.
šūte Šuve, vīle.
šūms Šuve; nošuve.
sūtūra Šuve.
šuva Šuve.
skroderiene Šuvēja.
skroderīša Šuvēja.
šneiderene Šuvēja.
šneideriene Šuvēja.
šņeideriene Šuvēja.
šuvējīša Šuvēja.
svačka Šuvēja.
šūda Šuveklis.
šujamais Šuveklis.
šujeklis Šuveklis.
šuvinis Šuveklis.
uzdiegšana Šuvekļa detaļu īslaicīgā savienošana, parasti ar roku darba dūrienu pagaidšuvi, uzliekot vienu detaļu virs otras.
uzšūšana Šuvekļa galīgās uzlikumvīles nošūšana, uzliekot vienu detaļu uz otras.
apdiegšana Šuvekļa griezummalas apdarināšana ar rokdarba vai overloka šujmašīnas pārmalas diegu dūrieniem, kas novērš griezummalas iršanu.
atšūšana Šuvekļa malas nolocījuma galīgā nostiprināšana ar rokām vai šujmašīnu, arī uz abām pusēm atlocītu sašuvumvīles uzlaižu nostiprināšana ar papildu nošuvēm.
izšuvošana Šuvju dekoratīva apstrāde būvniecībā ar īpaši sagatavotu javu.
krops Šuvums, ar kādu piešuj stulmiem zābaku pēdas virsdaļu.
šujums Šuvums.
šūnums Šuvums.
Lipno ūdenskrātuve ūdenskrātuve Čehijā, Šumavā, Vltavas augštecē 728 m vjl., platība — 48,7 kvadrātkilometri, garums — 44 km, lielākais platums — 16 km, dziļums — 22 m, pazemes HES (1950.-1959. g.; kritumu starpība — 166 m).
Raudupīte Ūdenstece Preiļu novada Aizkalnes pagastā, ietek Šusta ezerā.
Dzilna Ūdenstece Preiļu novadā, tek cauri Dovales ezeram, ietek Šusta ezerā.
Rītupīte ūdenstece Vārkavas pagastā, ietek Šusta ezerā.
Vltava Upe Čehijā ("Vltava"), Labas (Elbas) kreisā krasta pieteka, garums - 433 km, satekupes sākas Šumavā.
Dubonta Upe Kanādas ziemeļos ("Dubawnt"), garums 830 km, sākas Saskačevanas ziemeļu daļā \~450 m vjl., tek caur Voldajas, Dubonta, Vortona ezeru, saplūst ar Telonu un caur Eberdīna, Šulca, Beikera ezeru ietek Česterfīlda līcī (Hudzona līča baseina ziemeļrietumos).
Suste Vadakstes labā krasta pieteka Saldus novadā, garums - 17 km, kritums - 13 m; Susta; Šustupīte.
Veliki Preslava Veliki Preslava - pilsēta Bulgārijā ("Veliki Preslav"), Šumenas apgabalā, 8900 iedzīvotāju (2014. g.).
Žīdu Žīdu ezers - Šumaņu ezers Turku pagastā.

Citās vārdnīcās nav šķirkļa Šu.