Paplašinātā meklēšana
Meklējam īksti.
Atrasts vārdos (75):
- īksti:1
- īkstis:1
- īkstiņa:1
- čīkstis:1
- pīkstis:1
- cīkstiņš:1
- čīkstine:1
- čīkstins:1
- čīkstiņi:1
- ķīkstine:1
- līkstiņa:1
- pīkstiņš:1
- rīkstiņš:1
- uzīkstis:1
- vīksties:1
- cīkstināt:1
- čīkstiens:1
- čīkstināt:1
- ķīkstināt:1
- mīkstināt:1
- pīkstiens:1
- pīkstināt:1
- sīkstināt:1
- aivīkstina:1
- mīkstiklas:1
- pīkstienis:1
- sīkstiebru:1
- smīkstināt:1
- šmīkstiens:1
- šmīkstināt:1
- švīkstiens:1
- švīkstināt:1
- žmīkstināt:1
- žvīkstiens:1
- žvīkstināt:1
- atmīkstināt:1
- iečīkstināt:1
- ievīkstināt:1
- līkstinieks:1
- mīkstinieks:1
- nočīkstināt:1
- nopīkstināt:1
- pačīkstināt:1
- pamīkstināt:1
- papīkstināt:1
- pīkstiņlapa:1
- sačīkstināt:1
- samīkstināt:1
- uzcīkstināt:1
- aizčīkstināt:1
- čīkstināties:1
- Čīkstiņciems:1
- iešvīkstināt:1
- mīkstinājums:1
- mīkstināšana:2
- mīkstināšana:1
- mīkstinātājs:1
- mīkstināties:1
- nošmīkstināt:1
- nošvīkstiens:1
- nošvīkstināt:1
- nožvīkstināt:1
- pašmīkstināt:1
- pašvīkstināt:1
- pažmīkstināt:1
- sašmīkstināt:1
- sīkstināties:1
- uzšmīkstināt:1
- aizšvīkstināt:1
- mīkstināšanās:1
- sīkstiebrains:1
- šmīkstināties:1
- švīkstinātājs:1
- švīkstināties:1
- atmīkstināties:1
Atrasts vārdu savienojumos (2):
Atrasts skaidrojumos (293):
- aizburbēt Aizaugt ar mīkstiem, porainiem augiem.
- aplēpēt Apklāties (ar sniegu, netīrumiem), aplipt un sīksti, cieši turēties pie kaut kā.
- mujēt Apslacīt, arī mīksti izrunāt.
- šveikāt Ar garu rīksti sist.
- sulfoogle Ar oleumu apstrādāta sasmalcināta akmeņogle; lieto par katjonītu ūdens mīkstināšanas iekārtās.
- naikāties Ar rīksti atgaiņāties.
- traicēt Ar rīksti dzenāt, trenkāt.
- ieknozāt Ar rīksti iepērt.
- šķinot ar rīksti sist.
- apžēlot Atbrīvot (notiesāto) no piespriestā soda izciešanas vai mīkstināt piespriesto sodu.
- piķelēšana Atgaļota kažokādas pusfabrikāta un atsārmotu vai mīkstinātu kailādu apstrāde ar sāls un skābes ūdensšķīdumu.
- bungāt Atkārtoti sist ar vāli - bungu (veļu, audumus pēc mazgāšanas), lai (tie) kļūtu gludi, mīksti.
- nožvidzināt Ātri novicināt, nošvīkstināt; nožmidzināt.
- nožmidzināt Ātri novicināt, nošvīkstināt.
- atvainoties Attaisnoties, aizbildināties (minot iemeslus, vainu mīkstinošus apstākļus u. tml.).
- kakaosviests Augu tauki, dzeltenīga viela ar patīkamu garšu un kakao smaržu, iegūst no fermentatīvi apstrādātām kakaokoka sēklām (kakao pupiņām), tās presējot; izmanto arī kosmētikā, kā mīkstinātāju, emulgatoru, ziepēs, skropstu krēmos, vaigu sārtumos, nagu balinātājos un lūpu krāsās, mīkstina un mitrina ādu, var izraisīt alerģiskas ādas reakcijas un pinnes.
- madapolams Balināts vai gaiši krāsots audekla pinuma kokvilnas audums ar mīkstinošu apreti; plaši lieto sieviešu apģērbos.
- laktuloze C12H12O11, sintētisks disaharīds; hidrolizējot iegūst galaktozi un fruktozi; lieto vēdera izejas mīkstināšanai un amonija jonu izvades veicināšanai portosistēmiskas encefalopātijas, aknu komas un prekomas gadījumā.
- skelets Cilvēka un dzīvnieku ķermeņa, tā daļu cieto veidojumu (kaulu, skrimšļu, čaulu, kutikulu u. tml.) kopums, kam ir, piemēram, balsta funkcija, aizsargāšanas funkcija un pie kā ir piestiprināti mīkstie audi (piemēram, muskuļaudi).
- līkstinieks Cilvēks, kas no meža nes šūpuļa līksti; līkstenieks.
- līkstnieks Cilvēks, kas no meža nes šūpuļa līksti; līkstenieks.
- līkstenieks Cilvēks, kas no meža nes šūpuļa līksti.
- eiropeīdi Cilvēku rase, kurai raksturīga relatīvi gaiša āda, mīksti taisni vai viļņaini mati, stipri izvirzīts taisns deguns, plānas lūpas; tos iedala divos zaros: dienvidu zaram raksturīga melnīgsnēja āda un tumši mati un acis, ziemeļu zaram - gaiša āda, blondi vai gaišbrūni mati, zilas vai pelēkas acis.
- īksis Cimda daļa, kas aptver šo pirkstu; īkstis (3).
- čīksts Čīkstiens.
- ķīkstināt Čīkstināt.
- švīkstināt Čīkstināt.
- vēkšis Čīkstis - materiāls, ko iestrādāja zābakos, lai tie čīkstētu.
- piegaismošana Dabiskā apgaismojuma mainīšana, lai mīkstinātu kontrastu, koriģētu gaismēnu attiecības un veidotu fotografējamajam objektam vēlamo krāsas toni; izmanto zibspuldzes, atstarotājus un reflektorus.
- lēdzerkste Dadžu suga ("Cirsium oleraceum"), kurvjziežu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar dzeltenbaltiem vai dzeltenzaļganiem ziediem un pamīšus novietotām lapām ar mīkstiem dzeloņiem.
- mīkstināšana darbība, process --> mīkstināt.
- mīkstinātājs Darītājs --> mīkstināt.
- žagarēt Dauzīt ar rīksti.
- mīkstinājuma zīme diakritiska zīme, retāk burts, ko izmanto mīkstinātu vai mīkstu līdzskaņu apzīmēšanai.
- plaukstainis Dūrainis, kulainis; cimds, kam atsevišķi izveidots tikai īkstis (pretstatā pirkstainim).
- ploickāt Dzīt (sitot ar meiju, rīksti u. tml.); pērt, sist.
- attaisnojošie pierādījumi faktiskie dati, kuri konstatē apstākļus, kas noliedz personas līdzdalību noziegumā vai noskaidro atbildību mīkstinošus apstākļus.
- ftalāti Ftalskābes sāļi vai esteri, ko izmanto plastmasas mīkstināšanai u. c.; tiek uzskatīti par kancerogēniem.
- sfumato Glezniecībā - attēlojamo objektu kontūru mīkstināšana, lai radītu ap tiem gaisa ilūziju.
- sauszemes gliemeži gliemju tipa ("Mollusca") dzīvnieku grupa, dažus milimetrus līdz vairākus centimetrus gari, mīksti bezmugurkaulnieki, kuru ķermenis sastāv no galvas, vidukļa un kājas; vidukli apņem mantija, tās dziedzeru izdalītais sekrēts veido čaulu (plaušgliemežiem), kas var būt arī pilnīgi vai daļēji reducējusies (kailgliemežiem); šķirtdzimumu vai divdzimumu dzīvnieki, Latvijā konstatētas 82 sugas.
- čēgāt Ģļēvi, jēli, mīksti runāt: "čēks, čēks".
- biezlapīte Himēnijsēņu klases gliemezeņu dzimtas ģints ("Camarophyllus"), Latvijā konstatētas 3 sugas, augļķermeņi neuzkrītošā krāsā, sīksti, nespīdīgi, parasti sausi, cepurīte dažāda lieluma, gļotaina.
- vembelēt Iepērt, sist ar rīksti.
- uzsokstīt Iesist (ar rīksti vai virves galu).
- uzzibenēt Iesist (ar rīksti).
- uzvicot Iesist ar rīksti (vicu).
- čīkstināties Ilgstoši, intensīvi čīkstināt.
- šmīkstināties Ilgstoši, intensīvi šmīkstināt.
- švīkstināties Ilgstoši, intensīvi švīkstināt.
- medības ar pievilināšanu individuālo medību veids, kurā izmanto skaņu signālus (imitētas putnu riesta dziesmas, aicinājuma saucienus, peļu pīkstienus, zaķu baiļu kliedzienus, briežu buļļu riesta aurus, vilku sagaudošanos) vai mānekļus; šādi medī putnus, pārnadžus un plēsējus (vilkus).
- čīkstins Instruments, ar kuru čīkstina.
- intonare Intonēt, saskaņot, ieskaņot, skaņot instrumentu, arī mīkstināt un izlīdzināt klavieru āmuriņu piesitienu stīgām.
- atpakaļējs spēks ir Krimināllikumam, kas atzīst nodarījumu par nesodāmu, mīkstina sodu vai citādi ir labvēlīgs personai
- pūkmati Īsi, mīksti mati (zīdītājiem), kas veido pavilnu; pirmie, mīkstie mati jaundzimušajam (zīdītāju) mazulim.
- nočīkstināt Īsu brīdi čīkstināt un pabeigt čīkstināt.
- nošmīkstināt Īsu brīdi šmīkstināt un pabeigt šmīkstināt.
- nošvīkstināt Īsu brīdi švīkstināt un pabeigt švīkstināt.
- nožvīkstināt Īsu brīdi žvīkstināt un pabeigt žvīkstināt.
- uzšmīkstināt Īsu brīdi, arī reizēm šmīkstināt.
- mokasīni Izrotāti, mīksti Ziemeļamerikas indiāņu apavi, kas ir šūti no viena ādas gabala un kam nav papēža.
- švīkstelis Kāds, kas švīkstina.
- švīkstelnieks Kāds, kas švīkstina.
- švīkstinātājs Kāds, kas švīkstina.
- paņarkšināt Kādu brīdi čīkstināt.
- pažīgot Kādu brīdi spēlēt, čīkstināt (vijoli), zāģēt.
- izkapāt Kapājot (piemēram, ar rīksti, pātagu), izbojāt, ievainot, arī iznīcināt.
- konventāļi Karmelītu ubagotāju mūku ordeņa nozarojums, kas 1432. g. mīkstināja šī ordeņa noteikumus.
- glaukonīts kārtains kāliju, magniju, dzelzi, ūdeni saturošs, iezaļgans silikāts (mālu sastāvdaļa); dzelzs, magnija un kālija alumosilikāts (K, Na)(Al, Fe, Mg)~2~(Al, Si)~4~O~10~(OH)~2~, lieto kā minerālkrāsu, minerālmēslojumu, ūdens mīkstinātāju.
- osteomalakija Kaulu atmīkums: kauli pazaudē kaļķu sālis, top mīksti, izliecas un viegli pārlūzt.
- mērceklis kaut kas iemērkts mīkstināšanai.
- krāsas noņēmējs kodīgs šķidrums, kas mīkstina vecu krāsu un padara to viegli nokasāmu.
- mīkstinātājs Kodīgs šķidrums, kas mīkstina vecu krāsu un padara to viegli nokasāmu.
- kakaža Koks ar līku galu, ar ko liec līkstis un slieces.
- appērājs Koks ar lokanu stumbru un galotni, samērā sīkstiem zariem, kas, vējā šūpojoties apper vai aprīvā tuvāko kaimiņkoku vainagu augšējo daļu un tādējādi to bojā.
- sutināšana Koksnes hidrotermiskā apstrāde: lignīna mīkstināšana kokā, to karsējot, lai koks kļūtu lokans.
- destaļinizācija Komunistiskās sistēmas mīkstināšana, ko ievadīja Ņ. Hruščova runa 20. partijas kongresā 1956, kad pirmo reizi tika oficiāli atzīts Staļina īstenotais terors.
- apžēlošana Konkrētas notiesātas personas atbrīvošana no kriminālsoda vai soda mīkstināšana, ko izdara valsts augstākā varas institūcija vai valsts galva pēc ieinteresētās personas, organizācijas vai kolektīva lūguma.
- izopropillanolāts Kosmētikas sastāvdaļa (dzīvnieku izcelsmes), lubrikants, mīkstinātājs, izmanto kosmētikā, ādas krēmos, lūpu krāsās, var izraisīt ādas sensibilizāciju, nekaitīgums vēl tiek pārbaudīts.
- stearilspirts Kosmētikas sastāvdaļa (dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, izmanto depilācijas līdzekļos, matu skalošanas līdzekļos, mitrinātājos un šampūnos, cilvēkiem ar jutīgu ādu var izraisīt alerģiskas reakcijas vai dermatītu.
- rtilmiristāts Kosmētikas sastāvdaļa (etilspirts un miristīnskābe; var būt dzīvnieku izcelsme), mīkstinātājs, aromātviela, izmato kosmētikā un tiek uzskatīta par nekaitīgu šajā jomā, var veicināt piņņu veidošanos.
- diheksiladipināts Kosmētikas sastāvdaļa (iegūst no adipīnskābes), mīkstinātājs, šķīdinātājs, izmanto kā mitrinātāju, ādas kopšanas līdzekļos, dekoratīvajā kosmētikā, nav konstatēta toksiska iedarbība uz cilvēkiem, bet liela daudzuma ieēšana ir letāla.
- glicerildistearāts Kosmētikas sastāvdaļa (iegūst no glicerīna un stearīnskābes, var būt dzīvnieku izcelsme), emulgators, mīkstinātājs, lieto ādas atsvaidzinātājos, skropstu tušās, šampūnos, var izraisīt alerģiskas reakcijas, kontakta dermatītu.
- cetilspirts Kosmētikas sastāvdaļa (sintētisks oleoķīmisks savienojums, var būt augu, dzīvnieku vai naftas izcelsme), mīkstinātājs, emulgators, opalescētājs, izmanto losjonos bērniem, skropstu tušā, tonālajā krēmā, dezodorantos, pretsviedru līdzekļos, šampūnos, tiek uzskatīts, ka piemīt neliels toksiskums, gan ieēdot, gan saskaroties ar ādu, var arī izraisīt nātreni un kontakta dermatītu.
- cetearilspirts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dabisks vai sintētisks, var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, mīkstinātājs, tiek lietots matu tonēšanas līdzekļos, lūpu krāsā, šampūnā, iedeguma līdzekļos, var izraisīt kontakta dermatītu un kontakta jutīgumu.
- deciloleāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmas), mīkstinātājs, emulgators, izmanto roku krēmos un iedeguma līdzekļos, var veicināt piņņu veidošanos.
- cetiloktanoāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsme), mīkstinātājs, izmanto kosmētiskā krēma un lūpu krāsas ražošanā, uzskata, ka piemīt neliels toksiskums, gan ieēdot, gan saskaroties ar ādu.
- oktilpalmiāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsme), mīkstinātājs, izmanto krēmos, skūšanas krēmos, lūpu krāsās, tiek uzskatīts par nekaitīgu, var izraisīt kosmētisku piņņu veidošanos.
- cetilrīcinoleāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsme), mīkstinātājs, šķīdinātājs, izmanto iedeguma līdzekļos, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā, var izraisīt acu kairinājumu.
- glicerilstearāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, mīkstinātājs, izmanto dekoratīvajā kosmētikā, var izraisīt alerģisku reakciju, kontakta dermatītu.
- gliceriloleāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, mīkstinātājs, izmanto kosmētiskajos krēmos un losjonos, var izraisīt kontakta dermatītu un ādas alerģijas.
- etilpalmiāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, aromātviela, izmanto kosmētikā, arī kā pārtikas garšvielu un cigaretēs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā, var izraisīt kontakta dermatītu.
- decilmiristāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, izmanto kā ādas kondicionētāju kosmētikā, var veicināt piņņu veidošanos.
- izopropilizostearāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, izmanto kā ādas kondicionētāju, ādas tīrīšanas līdzekli, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā, bet var radīt ādas kairinājumus, ja nav atšķaidīts, var veicināt piņņu veidošanos.
- izobutilmiristāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, izmanto kosmētikā, var veicināt piņņu veidošanos.
- izopropilpalmiāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, konservants, izmanto mitrinātājos, losjonos bērniem, odekolonos, matu kopšanas līdzekļos, arī pesticīdos, var radīt acu un ādas kairinājumus, alerģiskas reakcijas, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā.
- izostearilneopentanoāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, lieto kā acu dekoratīvo kosmētiku, tonālo krēmu, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā, var veicināt piņņu veidošanos.
- izopropilstearāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, saistviela, izmanto kā ādas kondicionētāju, arī pesticīdos, var izraisīt ādas kairinājumu un alerģiskas reakcijas.
- izopropilmiristāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, šķīdinātājs, izmanto iedeguma losjonos, vannas eļļās, šampūnos, losjonos rokām, dezodorantos, arī pesticīdos, var ievērojami palielināt dažu kancerogēnu absorbēšanos, var veicināt piņņu veidošanos, ietverts NIH bīstamo vielu sarakstā.
- kapriltriglicerīdi Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, šķīdinātājs, izmanto lūpu krāsā, vannas eļļās, smaržās, ziepes, matu lakās, var būt vāji toksisks, var radīt vieglu acu un ādas kairinājumu.
- kaprīntriglicerīdi Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, šķīdinātājs, izmanto lūpu krāsā, vannas eļļās, smaržās, ziepes, matu lakās, var būt vāji toksisks, var radīt vieglu acu un ādas kairinājumu.
- laurīntriglicerīdi Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, šķīdinātājs, izmanto lūpu krāsā, vannas eļļās, smaržās, ziepes, matu lakās, var būt vāji toksisks, var radīt vieglu acu un ādas kairinājumu.
- cetearilpalmitāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, tiek lietots kā losjons rokām, daži palmitāti var izraisīt kontakta dermatītu.
- izobutilpalmiāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, var izraisīt kontakta dermatītu.
- izostearilpalmiāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), virsmaktīva viela, mīkstinātājs, izmanto roku krēmos, skūšanās krēmos, ziepēs, aizsargkrēmos, var būt sensibilizējoša ietekme uz cilvēkiem, kas cieš no alerģijām, var izraisīt kontakta dermatītu.
- izopropillinoleāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt ģenētiski modificēts), mīkstinātājs, izmanto kā ādas kondicionētāju, atzīts, ka nav pietiekami daudz datu, lai varētu pamatot tā lietošanas nekaitīgumu kosmētikā.
- cetilpalmiāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt sintētisks, var būt dzīvnieku izcelsme), mīkstinātājs, izmanto acu dekoratīvajā kosmētikā un ādas kopšanas līdzekļos, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā, bet daži palmiāti var izraisīt kontakta dermatītu.
- cetilstearāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt sintētisks, var būt dzīvnieku izcelsme), mīkstinātājs, izmanto kā ādas kondicionētāju kosmētikas produktos, nav zināma toksiska vai nelabvēlīga iedarbība.
- cetilmistrāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt sintētisks, var būt dzīvnieku izcelsme), mīkstinātājs, nav zināma toksiska iedarbība, dažiem cilvēkiem var veicināt piņņu veidošanos.
- cetillaktāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt sintētisks, var būt dzīvnieku izcelsme), mīkstinātājs, nav zināma toksiska vai nelabvēlīga iedarbība.
- metikons Kosmētikas sastāvdaļa, antistatiķis, mīkstinātājs, izmanto lūpu krāsās, vaigu sārtumos, skropstu tušās, pēcskūšanās līdzekļos, piemīt neliels toksiskums, var izraisīt ādas kairinājumus un alerģiskas reakcijas.
- lanolīna eļļa kosmētikas sastāvdaļa, emulgators, mīkstinātājs, izmanto lūpu krāsās, skropstu tušās, nagu lakas noņēmējos, acu dekoratīvajā kosmētikā, kā matu kondicionētāju, tiek uzskatīts, ka nav kaitīgs, ja nav piesārņots, var izraisīt alerģiskas ādas reakcijas, pinnes un kontakta dermatītu.
- butilmiristāts Kosmētikas sastāvdaļa, iegūst no miristīnskābes un butilspirta, mīkstinātājs, var izraisīt ādas kairinājumu un veicināt piņņu veidošanos, izmanto lūpu krāsās, sejas krēmos, nagu lakā un nagu lakas noņēmējos.
- skvalāns Kosmētikas sastāvdaļa, lubrikants, mīkstinātājs, izmanto ādas un matu kosmētikā, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā.
- skvalēns Kosmētikas sastāvdaļa, mīkstinātājs, antistatiķis, izmanto ādas kopšanas līdzekļos, matu krāsās, kā smaržu fiksētāju, uzskata, ka ir labvēlīga ietekme uz veselību.
- rīcinskābe Kosmētikas sastāvdaļa, mīkstinātājs, emulgators, izmanto ziepēs un lūpu krāsā, arī kontraceptīvajā želejā, var izraisīt alerģiskas reakcijas, dermatītu, iekļauta NIH bīstamo vielu sarakstā.
- rīsu ciete kosmētikas sastāvdaļa, mīkstinātājs, izmanto pūderī bērniem, dekoratīvajā pūderī, var izraisīt alerģiskas reakcijas, pinnes, var aizsprostot poras, kavēt ādas pareizu funkcionēšanu.
- linsēklu eļļa kosmētikas sastāvdaļa, mīkstinātājs, izmanto skūšanas krēmos, medicīniskās ziepes, var izraisīt alerģiskas reakcijas.
- dimetikons Kosmētikas sastāvdaļa, putu slāpētājs, mīkstinātājs, izmanto kosmētikā, ādas kondicionētājs, iespējams neliels toksiskums, ādas kairinājums, alerģiskas reakcijas, dzīvniekiem izraisījis audzējus un mutācijas.
- laurilspirts Kosmētikas sastāvdaļa, virsmaktīva viela, mīkstinātājs, izmanto smaržās un šampūnos, var radīt ādas kairinājumus un veicināt piņņu veidošanos.
- soda individualizācija krimināltiesību princips, kas nozīmē to, ka, nosakot sodu, tiesa ievēro nodarījuma raksturu un kaitīgās sekas, vainīgā personību un atbildību mīkstinošus un pastiprinošus apstākļus.
- piektenis Lielais pirksts, īkstis.
- rafija Lūki, ko iegūst no šī auga; mīksti lūki.
- noslābināt Ļaut sakristies, atslābināt, mīkstināt, remdināt.
- lene Maigi; lēni; liegi; mīksti.
- leno Maigi; lēni; liegi; mīksti.
- permutīti Mākslīgie alumosilikāti, jonīti; tos lieto ūdens attīrīšanai un mīkstināšanai.
- novārta malva malvu suga ("Malva neglecta"), kuras ziedus un lapas lieto par mīkstinošu un atkrēpošanas līdzekli.
- meža malva malvu suga ("Malva sylvestris), kuras lapas un ziedus lieto par mīkstinošu un atkrēpošanas līdzekli.
- starppilsētu autobuss maršruta autobuss satiksmei starp pilsētām, ar mīkstiem sēdekļiem un bagāžas nodalījumu.
- sakabe mehāniska iekārta ritošā sastāva sakabināšanai vilcienā un noteikta attāluma ieturēšanai starp tā vienībām, garenspēku novadīšanai no vienas vienības uz otru, to mīkstināšanai un triecienspēku amortizācijai kustības laikā, apstājoties, iekustoties un manevrējot.
- čabi Mīksti apavi, čības.
- vezikālā malakoplakija mīksti dzeltenīgi pacēlumi uz urīnpūšļa un urīnceļu gļotādas, kuri satur specifiskas Hanzemaņa šūnas; attīstās infekcijas gaitā.
- liekā gaļa mīksti granulācijas audi, kas veidojas, brūcei dzīstot vai kāda kairinājuma rezultātā.
- pufs Mīksti polsterēta, parasti apaļa, taburete.
- lunte Mīksti savīts valgs, pavediens, grīste; pīta pakulu aukla.
- meiksts pīns mīksti sildīts biezpiens.
- plencka Mīksti vīta aukla, virve; pātaga ar šādu auklu; plāna, šaura sloksne, strēmele.
- gleņa Mīksti, gļotaini netīrumi.
- flessibile Mīksti, lokani.
- mīkši Mīksti, maigi.
- malakoplakija Mīksti, paaugstināti plankumi uz doba orgāna, sevišķi urīnpūšļa gļotādas.
- žubināt Mīksti, veikli runāt.
- mīšķi Mīksti.
- mitigācija Mīkstināšana, mazināšana, norimšana.
- jotēt Mīkstināt līdzskani ar burtu "j".
- nāsālizēt Mīkstināt līdzskani; runāt caur degunu.
- mīkšķināt Mīkstināt.
- mīkšķīt Mīkstināt.
- mīkšt Mīkstināt.
- demulcents Mīkstinātājs (kairinājumu mazinātājs) līdzeklis.
- palatalizēts līdzskanis mīkstināts līdzskanis.
- koldkrēms Mīkstinošs sejas krēms.
- koldkrīms Mīkstinošs sejas krēms.
- addolcendo Mīkstinot skaņu.
- raddolcendo Mīkstinot, nomierinot.
- izgulējums Mīksto audu (ādas un zemādas) atmirums, kura cēlonis ir pastāvīga spiediena radīti asinsrites traucējumi (parasti slimniekam, kas ilgāku laiku guļ vienā un tai pašā stāvoklī); vieta ādā, kur šādā procesā atmiruši mīkstie audi.
- pastozs Mīksts, izblīdis (par organisma audiem); tāds, kam ir mīksti, izblīduši audi (par ķermeņa daļām).
- pamīkstināt Nedaudz, mazliet mīkstināt, remdēt.
- neglens Negleni zirņi - tāds zirņi, kas vārot nekļūst mīksti.
- pačīkstināt Neilgu laiku, mazliet čīkstināt.
- papīkstināt Neilgu laiku, mazliet pīkstināt.
- pašmīkstināt Neilgu laiku, mazliet šmīkstināt.
- pašvīkstināt Neilgu laiku, mazliet švīkstināt.
- eikstiņa Neliela kārts, rīkste; īkstiņa.
- oleīnskābe nepiesātināta taukskābe C~17~H~33~COOH, izplatīta augu eļļās un dzīvnieku taukos; izmanto kosmētikā, kā mīkstinātāju un putu slāpētāju, gk. šķidrajās ziepēs, lūpu krāsās, kosmētikā, var būt nedaudz toksiska mutes gļotādai, var izraisīt vieglu ādas un acu kairinājumu, var veicināt piņņu veidošanos.
- garšļaukains Nevienāds un mīksti (nepilnīgi) savērpts (par dzijas pavedienu).
- piefrizēt Nogludināt, mīkstināt (kādu tekstu).
- nostēnīt Nopērt (ar rīksti).
- ieskulbīt Nopērt ar nelielu rīksti.
- nošmītēt Nopērt ar rīksti vai pātagu.
- nošmeitēt Nopērt ar rīksti.
- novēzēt Nopērt ar rīksti.
- nožekstēt Nopērt ar rīksti.
- soda noteikšana noziedzīgā nodarījumā vainīgajai personai tiesas izraudzītā soda veida un soda mēra piemērošana Krimināllikumā paredzētās robežās, ievērojot izdarītā nodarījuma raksturu, kaitīgās sekas, vainīgā personību un atbildību mīkstinošus un pastiprinošus apstākļus.
- difuzors Objektīva priekšpusē novietojams plakanparalēla stikla gaismas staru izkliedētājs ar koncentrisku vai rūtiņveidīgu gravējumu mīkstināta fotoattēla iegūšanai.
- salicilskābe Organiska skābe - bezkrāsaini, adatveida kristāli, kosmētikā izmanto kā konservantu, antiseptiķi, ādas mīkstinātājiem, sejas maskām, matu krēmu noņēmējos un sejas losjonos, uzsūcoties lielā daudzumā var izraisīt vemšanu, vēdergraizes, acidozi un izsitumus uz ādas, arī alerģiskas reakcijas un dermatītu.
- atmīkstināt Padarīt mīkstu, mīkstināt.
- čīpstināt Panākt, ka pīkst, rada pīkstienus.
- izblinst Pārāk mīksti izvārīties, bet vēl neizšķīst.
- šķīsta dzijs pārāk mīksti savērpta dzija.
- pelēkā puve parazītisku sēņu izraisīta augu slimība, kuras gaitā auga audi kļūst ūdeņaini, mīksti un pārklājas ar pelēku irdenu kārtu.
- kandelilvasks Pārtikas piedeva E902 (iegūst no kandelilas auga), glazētājviela, mīkstinātājs, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai pārtikā.
- pažmidzināt Pašmīkstināt.
- pažmīkstināt Pašmīkstināt.
- mīkstinājums Paveikta darbība, rezultāts --> mīkstināt (1).
- mīkstinājums Paveikta darbība, rezultāts --> mīkstināt (2).
- mīkstinājums Paveikta darbība, rezultāts --> mīkstināt (3).
- mīkstinājums Paveikta darbība, rezultāts --> mīkstināt (4).
- mīkstinājums Paveikta darbība, rezultāts --> mīkstināt (5).
- mīkstinājums Paveikta darbība, rezultāts --> mīkstināt (6).
- mīkstinājums Paveikta darbība, rezultāts --> mīkstināt (7).
- mīkstinājums Paveikta darbība, rezultāts --> mīkstināt (8).
- mīkstinājums Paveikta darbība, rezultāts --> mīkstināt (9).
- vicāt Pērt (parasti ar rīksti, žagaru).
- zlotēt Pērt ar pātagu vai rīksti.
- žekstēt Pērt ar rīksti, žagaru; sist ar rīksti, žagaru.
- plīskāt Pērt ar rīksti.
- žvagāt Pērt ar rīksti.
- parastā sērapiepe piepju sēņu ģints ("Laetiporus sulphureus"), augļķermeņi lieli, līdz 1 m plati, mīksti, vēlāk sīksti; sastāv no daudzām oranždzeltenām, vēdekļveidīgām vai kopā saaugušām neregulāras formas cepurītēm, lapkoku (ozolu, vītolu, ošu) stumbru parazīts, izraisa serdes brūno trupi; jauni augļķermeņi ēdami.
- pīksts Pīkstiens (1).
- pīkstis pīkstiens.
- spīkstējiens pīkstiens.
- pīkšs Pīkstiens.
- pīkstienis Pīkstiens.
- īksis Pirmais (rokas vai kājas) pirksts; īkstis (2).
- pārkesīns Pirmais sintētiskais plastikāts, kas tika iegūts no nitrocelulozes pievienojot kamparu kā mīkstinātāju.
- vītene Pūkaiņu dzimtas ģints ("Marasmius"), sēnes ar maziem, plāniem, sīkstiem augļķermeņiem, kas sausā laikā sažūst, bet pēc lietus augšanu turpina, \~220 sugu, Latvijā konstatēts 10 sugu.
- kaltenis Pūtelis - senlatviešu ēdiens karstajās vasaras dienās, gatavots no sagrauzdētas un samaltas labības (rudziem, kviešiem, griķiem, zirņiem), uz miltiem uzlejot rūgušpienu un ļaujot rūgt, kamēr milti atmiekšķējušies mīksti.
- švaukšķēt Radīt troksni vicinot rīksti vai pātagu.
- švaukš Raksturo troksni, kāds rodas vicinot rīksti vai pātagu.
- slāpējošais reflektors reflektors, kas izkliedē vai mīkstina virzīto gaismu.
- lapstiķis Rīkstiņš, bises lādējamais (lādējot pa stobru).
- lāstiķis Rīkstiņš, bises lādējamais (lādējot pa stobru).
- pīkstulis Rotaļlieta, kuru piespiežot atskan pīkstiens.
- sašmīkstināt Sākt, parasti pēkšņi, šmīkstināt; īsu brīdi šmīkstināt.
- Cēzara salāti salāti, kuru sastāvā ir salātu lapas. mīksti vārītas olas, ķiploki, Vusteras mērce, citronu sula, olīveļļa, parmezāna siers, ķiploku grauzdiņi, sāls, pipari (var būt papildināti ar vistas gaļu, šķiņķi vai sēnēm).
- sasmitēt Samitrināt, saslapināt (mīksti savērptus velkus ar sūkalām, lai tie kļūst stingrāki).
- vellutato samtaini, mīksti.
- sažeikāt sapērt (ar rīksti).
- sažoickāt Sapērt ar rīksti, vicu.
- sažekstēt Sapērt ar rīksti, žagaru.
- saskrotēt saplēst, sadauzīt; nopērt; ar rīksti iesist.
- apkuļāt Savainot, sitot ar rīksti.
- sašvībināt Savicināt (parasti ar pātagu, rīksti).
- puspelagianisms Semipelagianisms - teoloģisks virziens 5. gs. Dienvidfrancijā, kas aizstāvēja pelagiānismu mīkstinātā veidā: mācīja vājinātu gribas brīvību.
- miekšis Senlatviešu ēdiens karstajās vasaras dienās, gatavots no sagrauzdētas un samaltas labības (rudziem, kviešiem, griķiem, zirņiem), uz miltiem uzlejot rūgušpienu un ļaujot rūgt, kamēr milti atmiekšķējušies mīksti.
- miekšķis Senlatviešu ēdiens karstajās vasaras dienās, gatavots no sagrauzdētas un samaltas labības (rudziem, kviešiem, griķiem, zirņiem), uz miltiem uzlejot rūgušpienu un ļaujot rūgt, kamēr milti atmiekšķējušies mīksti.
- pūtelis Senlatviešu ēdiens karstajās vasaras dienās, gatavots no sagrauzdētas un samaltas labības (rudziem, kviešiem, griķiem, zirņiem), uz miltiem uzlejot rūgušpienu un ļaujot rūgt, kamēr milti atmiekšķējušies mīksti.
- parastā sērpiepe sērpiepju suga ("Laetiporus sulphureus"), augļķermeņi lieli, līdz 1 m plati, mīksti, vēlāk sīksti; sastāv no daudzām oranždzeltenām, vēdekļveidīgām vai kopā saaugušām neregulāras formas cepurītēm, lapkoku (ozolu, vītolu, ošu) stumbru parazīts, izraisa serdes brūno trupi; jauni augļķermeņi ēdami.
- sīšķi sīksti.
- sīkstiebru Sīkstiebrains.
- šurcēt Sist (ar pātagu vai rīksti), kamēr kļūst redzamas svītras.
- šmaukstinēt Sist (ar rīksti vai pātagu).
- žvegāt Sist ar garu, lapainu rīksti.
- spikāt Sist ar kārkla rīksti.
- džindžot Sist ar pātagu, rīksti.
- izšaust Sist ar rīksti.
- spināt Sist ar rīksti.
- stebēt Sist ar strupu rīksti.
- šnapēt Sist ar tievu rīksti.
- knotkāt Sist, pērt (ar rīksti, žagaru).
- žoickāt Sist, pērt ar rīksti - žoicku.
- žeickāt Sist, pērt ar rīksti.
- švakāt Sist, slānīt ar rīksti vai nūju (švaku 1).
- noplītēt Sitot (ar žagaru, rīksti u. tml.), nodauzīt, nopurināt.
- švikstināt Skrāpēt, švīkstināt; pavirši sēt.
- naikāt Skubināt (liellopu) ar rīksti.
- merins Smalki, mīksti, skujaini resp. kāršaini ķemmdziju audumi ar samērā spožu virspusi.
- koks Soda veids - sitieni ar nūju, rīksti vai pātagu.
- šņaukt Spēcīgi sist (ar rīksti, pātagu).
- šmaukstiens Šmīkstiens.
- šmeikstiens Šmīkstiens.
- šmaukstināt Šmīkstināt.
- šmeikstināt Šmīkstināt.
- šmīkšināt Šmīkstināt.
- šņiukstināt Šmīkstināt.
- žmīkstināt Šmīkstināt.
- šmaukstināties Šmīkstināties.
- žmidzināt Šmiukstināt, vicināt (rīksti, pātagu).
- žmurkšināt Šmurkstināt; arī šmīkstināt.
- švīkstulis Šņāciens, švīkstiens.
- švūkstināt Švīkstināt.
- palatalizēts Tāds (par līdzskani), ko izrunā, mēles vidusdaļu papildus paceļot pret aukslējām; latviešu literārajā valodā vienīgā palatalizētā skaņa ir mīkstinātais līdzskanis ŗ, ko vairums runātāju vairs nelieto.
- mīkstvāku Tāds, kam ir mīksti vāki.
- pūkains Tāds, kam kādas daļas (piemēram, lapas) klāj mīksti, smalki matiņi.
- lēnitīvs Tāds, kas atvieglina, mīkstina.
- ūdens sagatavošana tehnoloģisku operāciju kopums, kurā no dabiska ūdens avota ņemtais ūdens iegūst patērētāja prasībām atbilstošu kvalitāti; ūdens sagatavošanā ietilpst ūdens dzidrināšana (mehānisko piemaisījumu un koloidālo daļiņu atdalīšana), ūdens mīkstināšana (Ca un Mg jonu atdalīšana), pilnīga vai daļēja sāļu atdalīšana (demineralizācija), ūdens deaerācija, stabilizācija, fluorēšana, hlorēšana un ozonēšana.
- semipelagianisms Teoloģisks virziens 5. gs. Dienvidfrancijā, kas aizstāvēja pelagianismu mīkstinātā veidā: mācīja vājinātu gribas brīvību.
- aizstāvēties Tiesas procesā atspēkot pret sevi vērstos apvainojumus vai mīkstināt savu vainu.
- aizstāvēt Tiesas procesā oficiāli atspēkot apsūdzību vai mīkstināt apsūdzētā vainu.
- Blosfelda tradeskancija tradeskanciju suga, ko Latvijā audzē telpās, stublājs pacils, līdz 30 cm augsts, lapas virspusē zaļas, apakšpusē violetsarkanas, stublājs un lapu apakšpuse ar mīkstiem matiņiem.
- rīkstniecība Ūdens atradnes meklēšana ar īpašu, parasti divžuburu, rīksti, arī ar attiecīgu cita veida priekšmetu.
- uzšmaugt Uzsist, uzskaitīt (ar rīksti).
- pāršaust uzskaitīt ar rīksti daudziem.
- šaurspārņi Vaboļu dzimta, pie kuras pieder garas, šauras, parasti spilgtas, vaboles ar mīkstiem, šauriem virsspārniem; šīs dzimtas vaboles.
- mīkstspārņi vaboļu kārtas dzimta ("Cantharidae"), kuras pārstāvjiem raksturīgs spilgts, slaids, no augšas saplacināts ķermenis, samērā mīksti segspārni un vēdera posmi; šīs dzimtas vaboles, >3400 sugu, Latvijā konstatētas 42 sugas.
- māņmīkstspārnis Vaboļu kārtas dzimta ("Malachiidae syn. Melyridae"), \~3000 sugu, Latvijā konstatēts \~10 sugu, vaboļu ķermenis 2,5-7 mm garš, ar mīkstiem, maz hitinizētiem segspārniem un vēdera posmiem, bieži sastopamas pļavās uz ziediem.
- eļļasvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Meloidae"), >4000 sugu, Eiropā konstatēts \~140 sugu, Latvijā - 6 sugas, ķermenis iegarens, bieži drukns, segspārni mīksti, maz hitinizēti, parasti spilgtā krāsā, bieži ar metālisku spīdumu; iztraucētas izdala dzeltenu aizsargšķidrumu, kas cilvēkam var radīt ādas apdegumu.
- žvikstināt Vairākkārt ne visai stipri sist (ar rīksti, pātagu).
- pērt Vairākkārt, parasti ar rīksti, pātagu, sist (cilvēkam vai dzīvniekam), lai (to) sodītu.
- sapleičkāt vairākkārtīgi iesist (ar rīksti vai pātagu).
- smildzināt Vājināt, mazināt, mīkstināt.
- gurklas Varžu kurkuļi; netiešā nozīmē mīksti priekšmeti.
- vilagvecis Vecis ar lielu rīksti.
- mērrīkste vēsturisks garuma mērs, ko lietoja ģeodēzijā, minēta 1232. g. Rīgas patrimoniālā apgabala zemju uzmērīšanas rīkojumā, bet nav precīzu ziņu par reālo garumu, domājams, ka lietota flāmu mērrīkste, 16.-17. gs. Vidzemē lietoja 7, 7,5 un 10 Rīgas olektis garu mērrīksti (~376, 403 un 537,5 cm).
- soda mīkstināšana vieglāka soda noteikšana par likuma sankcijā paredzēto, ko tiesa izdara, ievērojot vairākus vainīgā atbildību mīkstinošus apstākļus un viņa personību.
- mīkstinātājs Viela, ar ko mīkstina.
- žeikoties Vienam otru sist ar rīksti.
- riksna zīme, kas paliek lopa ādā tad, kad tas ir sists ar rīksti.
- flomāsters Zīmējumu tehnikas veids, kam raksturīgas mīksti plūstošas līnijas.
- padēklis Zirgam saku paliekamais (mīkstināšanai).
- vipatas Zirgu locītavu iekaisumi, mīksti, šķidrumu saturoši pampumi, visbiežāk zirgu vēzīša un lecamā locītavā, parasti abās pusēs.
- mauči Zvejnieku vilnas cimdi ar nepieadītiem pirkstu galiem un caurumu īkstim.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa īksti.