Paplašinātā meklēšana

Meklējam āpēt.

Atrasts vārdos (72):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (259):

aizsāpēt Aizsāpēties
coperto Apsegts, aizklāts; ar surdīni apslāpēta skaņa
apskrīpāt Apskrāpēt
apdzēst Apslāpēt (liesmas, uguni); nodzēst
apmudīt Apslāpēt, nosmacēt
apslāgt Apslāpēt, nosmacēt
izmest Apslāpēt, pārvarēt (piemēram, emocionālu stāvokli, tā izpausmi)
šņuksts Apslāpēta, saraustīta skaņa, kas rodas, ja raud, elso
apdzēst Apspiest, apslāpēt (jūtas, to izpausmi, arī domas)
apklusināt Apspiest, apslāpēt sevī (jūtas)
atšņākt ar dusmām, aplāpētā balsī atbildēt
uzšņākt ar dusmām, apslāpētā balsī īsi pateikt, uzsaukt
nošņākties ar dusmām, apslāpētā balsī noteikt, pateikt; nošņākt (2)
pašņākt ar dusmām, apslāpētā balsī pateikt
šņākt ar dusmām, apslāpētā balsi runāt
ērkšķināt ar ērkšķiem, dzeloņiem saskrāpēt
iznagot ar putna vai zvēra, cilvēka nagiem izskrāpēt, izkašņāt
nobrāzāt atkārtoti berzējot nokasīt, saskrāpēt
nobrāzāties atkārtoti berzējoties nokasīt, saskrāpēt
žvikāt Berzēt, kasīt, skrāpēt
slāpētājs darītājs --> slāpēt
sūrstēt Dedzinoši, samērā vāji, parasti ilgstoši, sāpēt
smelgt Dedzinoši, sūrstoši, samērā vāji sāpēt (par ķermeņa daļu, arī par ievainojumu, augoni u. tml.)
būkšis Dobjš, apslāpēts troksnis, kas rodas, kam pasmagam atsitoties pret ko
būkšķis Dobjš, apslāpēts troksnis, kas rodas, kam pasmagam atsitoties pret ko
tuktāt Durstoši, pulsējoši sāpēt
noglazēt Glazēt (1) un pabeigt glazēt; novāpēt
aizieties iesākt sāpēt
apsāpēties iesākt sāpēt, mazliet sāpēt
iesāpēties iesākt sāpēt; īsu brīdi sāpēt
aizsāpēties iesākt sāpēt; īsu brīdi sāpēt; _(biežāk)_ iesāpēties
aizasāpēties Iesāpēties
aizsāpt Iesāpēties
aizsūrkstēties Iesāpēties
iedergties Iesāpēties
iedzelksnīties Iesāpēties
iesāpt Iesāpēties
iešauties Iesāpēties
iesmeldzēties Iesāpēties
uzkaisties Iesāpēties
aizsmeldzēties Iesāpēties uz īsu mirkli
aizsmilkstēties Iesāpēties uz īsu mirkli
aizsūkstēties Iesāpēties uz īsu mirkli
aizsūrstēties Iesāpēties uz īsu mirkli
saskrabināt Ieskrambāt, saskrāpēt
iedriksnāt ieskrāpēt
iekramšāt Ieskrāpēt
ieskrābāt Ieskrāpēt
uzskrambt Ieskrāpēt (uz kā)
ieķert Ieskrāpēt, viegli iekost (parasti par dzīvniekiem)
iedrismēt Iezīmēt, ieskrāpēt
saknukstēt ilgāku laiku nepārtraukti aizturēti vaidēt, apslāpēti raudāt
atsāpēt ilgāku laiku sāpēt
sasāpēt ilgāku laiku, arī visu laikposmu sāpēt; ilgāku laiku sāpēt (līdz noteiktam brīdim)
izsāpēties ilgāku laiku, daudz sāpēt
izskrāpēties ilgāku laiku, daudz skrāpēt
smīkstēt Ilgstoši nedaudz sāpēt
melzt Ilgstoši, nedaudz sāpēt
nosāpēties īsu brīdi sāpēt un pārstāt sāpēt; nosāpēt (2)
nosāpēt īsu brīdi sāpēt un pārstāt sāpēt; nosāpēties
izecēt Izkasīt, izskrāpēt
izkārst Izkasīt, izskrāpēt
pārencēt Izkasīt, izskrāpēt, izberzt cauri
izkrabināt Izkasīt, izskrāpēt, tīrīt (pīpi)
izgrubināt Izksīt, izskrāpēt
izsāpt Izsāpēt (1)
buču Izsauksmes vārds, lai aprakstītu čaukstošu, nedaudz rībošu apslāpētu troksni
izgramžāt Izskrāpēt
izskrābāt Izskrāpēt
izskrāpāt Izskrāpēt
izskrābāties Izskrāpēties
izskrāpāties Izskrāpēties
paklājs Izstrādājums telpu grīdu un sienu apklāšanai (piemēram, lai izrotātu tās, slāpētu skaņas)
izsmelkties kādu laiku nedaudz sāpēt, smelgt
izskrapstīties kādu laiku skrāpēties, kasīties, rakņāties
skribināt Kasīt, arī skrāpēt (ko); kasot, arī skrāpējot dalīt nost (parasti ko sīku)
skribt Kasīt, arī skrāpēt (ko); kasot, arī skrāpējot dalīt nost (parasti ko sīku)
ēzēt Kasīt, skrāpēt
gramšļāt Kasīt, skrāpēt
krecēt Kasīt, skrāpēt
skramšīt Kasīt, skrāpēt
kracēt Kasīt, skrāpēt (piem., veco krāsu)
apgrandīt Kasīt, skrāpēt visapkārt
erbīt kasīt, skrāpēt; ķildoties, strīdēties
šķērpēties kasīties, skrāpēties
eņģēties Kasīties, skrāpēties
ķesties Kasīties, skrāpēties
knaisīties Kasīties, skrāpēties
knoskāties Kasīties, skrāpēties
krecēties Kasīties, skrāpēties
skrāpstīties Kasīties, skrāpēties
sluinīties Kasīties, skrāpēties
snaistīties Kasīties, skrāpēties
erbijāties Kasīties, skrāpēties; ķildoties, strīdēties
erbīties Kasīties, skrāpēties; ķildoties, strīdēties
eņģēt Kašņāt, skrāpēt
suffocato Klusināti, noslāpēti
soffocato Klusināti, noslāpēti; suffocato
apsmakt kļūt karstākam; noslāpēt
sasāpēt kļūt, parasti stipri, sāpīgam (par ķermeņa daļu); arī sasāpēties (1)
izopropanols Kosmētikas sastāvdaļa (izopropilspirts, atvasināts no naftas), šķīdinātājs, putu slāpētājs, lieto kā matu krāsas skalošanas līdzekli, losjonu rokām, pēcskūšanās losjonu, nagu lakās, var radīt ādas kairinājumus, sausus un bojātus matus, var būt toksisks aknām, elpošanas orgāniem, gremošanas orgāniem, nierēm un nervu sistēmai, teratogēns
dimetikons Kosmētikas sastāvdaļa, putu slāpētājs, mīkstinātājs, izmanto kosmētikā, ādas kondicionētājs, iespējams neliels toksiskums, ādas kairinājums, alerģiskas reakcijas, dzīvniekiem izraisījis audzējus un mutācijas
dzeltenais filtrs krāsains fotoaparātu filtrs, ko lieto melnbaltajām filmām, lai slāpētu zilas un violetas gaismas iedarbību
bremzspārnis Lidmašīnas spārna mehanizācijas ierīce, kas veic aerodinamisko bremžu (arī aerodinamiskās stūres) un cēlējspēka slāpētāja funkcijas
būkš lieto, lai atdarinātu dobju, apslāpētu troksni, kas rodas, kam pasmagam atsitoties pret ko vai arī kam sprāgstot
degt (arī kaist, kvēlot) kā ugunī (arī kā ugunīs), arī degt kā ugunij ļoti sūrstoši sāpēt
aizskrāpēt mazliet ieskrāpēt
ieskrabināt mazliet ieskrāpēt
ņudzēt mazliet sāpēt
apskrāpēt mazliet saskrāpēt (visapkārt vai vietumis)
pieskrabināt mazliet, nedaudz skrāpēt, skrambāt
izsmelgt Mitēties sāpēt
nelabi Mokoši (sāpēt)
iekramstīt nedaudz ieskrāpēt (ar nagu)
paknaisīt Nedaudz, mazliet kasīt, skrāpēt
paknaisīties Nedaudz, mazliet kasīties, skrāpēties
pasāpēt neilgu laiku, mazliet sāpēt
paskrāpēt neilgu laiku, mazliet skrāpēt
dergt Nemitīgi sāpēt
oleīnskābe nepiesātināta taukskābe C~17~H~33~COOH, izplatīta augu eļļās un dzīvnieku taukos; izmanto kosmētikā, kā mīkstinātāju un putu slāpētāju, gk. šķidrajās ziepēs, lūpu krāsās, kosmētikā, var būt nedaudz toksiska mutes gļotādai, var izraisīt vieglu ādas un acu kairinājumu, var veicināt piņņu veidošanos
ūkoņa Neskaidrs troksnis, apslāpēta skaņa
kņudēt Niezoši kutēt, arī niezoši smelgt, sāpēt
smorzando Noklusinot (balsi, skanējumu), izgaistot; palēninot (tempu); apslāpēti, dobji
neapslāpējams noliegts divdabis --> apslāpēt
aizmākt Nomākt, noslāpēt
nodirknīt Noplēst, noskrāpēt
nosmelgties Nosāpēties
noskrābāt Noskrambāt, noskrāpēt
atskrambāt Noskrāpēt
noskrīpāt Noskrāpēt, ieskrambāt, ieskrāpēt
noskrīpināt Noskrāpēt, ieskrambāt, ieskrāpēt
noskrīpstināt Noskrāpēt, ieskrambāt, ieskrāpēt
uzskrambāt Noskrāpēt, viegli ievainot
apsmacēt Noslāpēt
noglušīt Noslāpēt
nomudīt Noslāpēt
zaķihariķ Noslāpēt
saslāpt Noslāpēt (par daudziem, piemēram, zivīm)
aizsmacēt Noslāpēt, nosmacēt
apsmacināt Noslāpēt, nosmacēt
apdūcīt Nožņaugt, noslāpēt, nosmacēt
pabrāzāt Paberzēt, paskrāpēt
atvēsināt panākt, ka atjēdzas (no lielas sajūsmas, aizrautības, dedzības); būt par cēloni tam, ka mazinās, tiek apslāpēta (sajūsma, aizrautība, dedzība)
glazēt pārklāt ar glazūru (1); vāpēt
pārskrambt Pārskrāpēt
pārskrampt Pārskrāpēt
atsalaisties Pārstāt sāpēt
pārsāpēt Pārstāt sāpēt
ieskrāpējums paveikta darbība, rezultāts --> ieskrāpēt (1)
ieskrāpējums paveikta darbība, rezultāts --> ieskrāpēt (2)
pieslāpējums paveikta darbība, rezultāts --> pieslāpēt(1)
pieslāpējums paveikta darbība, rezultāts --> pieslāpēt(2)
saskrāpējums paveikta darbība, rezultāts --> saskrāpēt(2)
skrāpējums paveikta darbība, rezultāts --> skrāpēt(2); arī skramba (1)
skrāpējums paveikta darbība, rezultāts --> skrāpēt(3)
vāpējums paveikta darbība, rezultāts --> vāpēt
uzsāpēties pēkšņi iesāpēties
pretskrāpējumu Pretskrāpējumu tērauds - nerūsējošais tērauds, kura virsma apstrādāta ar slāpekļa un oglekļa atomiem, padarot to sevišķi izturīgu, jo tērauda kristāliskā struktūra absorbē atomus virsmas iedobēs, tāpēc šādā materiālā tikpat kā nevar ieskrāpēt
plūkšēt radīt apslāpētu troksni (piemēram, par auduma gabaliem, kas vējā sitas viens pret otru)
plūkšķēt radīt apslāpētu troksni (piemēram, par auduma gabaliem, kas vējā sitas viens pret otru); plūkšēt
būkšēt radīt dobju, apslāpētu troksni (par ko pasmagu, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim
būkšķēt radīt dobju, apslāpētu troksni (par ko pasmagu, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim
apskrāpēties refl. --> apskrāpēt
ieskrāpēties refl. --> ieskrāpēt (1); tikt ieskrāpētam (parasti neviļus, negribēti)
ieskrāpēties refl. --> ieskrāpēt(2); tikt ieskrāpētam (parasti neviļus, negribēti)
noskrāpēties refl. --> noskrāpēt (2); tikt noskrāpētam
saskrāpēties refl. --> saskrāpēt(1); tikt saskrāpētam
saskrāpējums rezultāts --> saskrāpēt(1)
svārstību slāpētājs ritošā sastāva ekipāžas atsperojuma elements (hidrauliskais, pneimatiskais un mehāniskais berzes slāpētājs), kas ar berzi ierobežo svārstību amplitūdu, it īpaši rezonanses režīmā, un slāpē svārstību enerģiju
sadirnīt Sakasīt, saskrāpēt
sasāpt sākt pēkšņi, stipri sāpēt
apsāpt sākt sāpēt
piesāpēt sākt sāpēt
sasūrkstēt sākt sāpēt, bēdīgam kļūt
sasāpēties Sākt, parasti pēkšņi, sāpēt
sāpt Sāpēt
tvincināt Sāpēt
tvinkstēt Sāpēt
tvinkt Sāpēt
pāpēt Sāpēt (bērnu runā)
smelkt Sāpēt (īpaši par zobu sāpēm)
šmelkt Sāpēt (īpaši par zobu sāpēm)
nosāpēt Sāpēt (visu laikposmu) un pārstāt sāpēt
izsāpēt Sāpēt, līdz pilnīgi vai daļēji zūd redzes vai dzirdes spēja (par acīm vai ausīm), sāpēt, līdz sabojājas vai izkrīt (par zobiem)
smildzēt Sāpēt, smelgt
kvēlīt Sāpēt, sūrstēt
meldināt Sāpēt, sūrstēt
izīgt Sāpēt, sūrstēt, kost (acīs)
problēma Sarežģīts teorētisks vai praktisks uzdevums, kas jārisina, jāpētī; pretrunīga situācija kāda procesa vai parādības zinātniskā izpratnē
sasmilkstēt Sasāpēt
sasāpt sasāpēt (2)
sasāpēties Sasāpēt (3)
saģiernīt saskrambāt, saskrāpēt, apskrāpēt
saģiernīties saskrambāties, saskrāpēties
saskrampt saskrāpēt
izgrāvēt Saskrāpēt
sakrecēt Saskrāpēt
saskrābēt Saskrāpēt
saskrambt Saskrāpēt
saskrāpāt Saskrāpēt
saskrīpāt Saskrāpēt
sasvīksnāt Saskrāpēt
sanagot Saskrāpēt (ar nagiem)
apdragāt Saskrāpēt visapkārt
sagramžāt Saskrāpēt, sakasīt
saskrābāt Saskrāpēt, sakasīt
apgramžāt Saskrāpēt, saskrambāt viscaur
grandži Saskrāpēti priekšmeti
saskrāpāties Saskrāpēties
dirnīties Saskrāpēties līdz asinīm
apbrāzāties Saskrāpēties, saskrambāties visapkārt
smacēt Saturot ko kaitīgu, arī samazinot, pārtraucot gaisa pievadi, būt par cēloni tam, ka (elpošana, elpošanas orgānu darbība) tiek apgrūtināta; šādā veidā būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas, parasti dzīvību apdraudoši, elpošanas traucējumi; arī slāpēt (1)
sāpin savienojumā ar "sāpēt" formām izsaka šīs darbības pastiprinājumu
grafiti Seni uzraksti un zīmējumi, kas ieskrāpēti uz sienām un priekšmetiem
ieskrāpēt Skrāpējot radīt, ieveidot (kādā virsmā, piemēram, rievas, līnijas); mazliet, arī vietumis saskrāpēt
atskrāpēt Skrāpējot, kasot atdalīt; noskrāpēt
skrampēt skrāpēt
skrāpāt skrāpēt
skrābāt Skrāpēt
skrāpt Skrāpēt
skrēpēt Skrāpēt
skrambt Skrāpēt (ar nagiem)
skrampt Skrāpēt (ar nagiem)
kramšāt Skrāpēt (kā kaķis)
dirnīt Skrāpēt līdz asinīm
svīksnāt skrāpēt, kasīt
skrāpsnāt Skrāpēt, skrambāt
kramšāties Skrāpēt, skrāpēties
skrabēt Skrāpēt, skrāpt
švikstināt Skrāpēt, švīkstināt; pavirši sēt
skrābāties Skrāpēties
slābēt Slāpēt
amihofobija Slimīgas bailes tikt saskrāpētam
smeldzēt Smelgt, sūrstēt, sāpēt
iesvilt Spēji iesāpēties
iedurties Spēji izraisīties (par asām sāpēm); spēji asi iesāpēties; iedurt (3)
iedurt Spēji izraisīties (par asām sāpēm); spēji asi iesāpēties; iedurties (2)
dirkņāt stipri kasīt, skrāpēt
spenderēt stipri sāpēt un uztūkt
sūkstēt Sūrstēt, dedzinoši sāpēt
pērkšt sūrstoši sāpēt no kaut kā pārāk salda, arī rūgta un pikta
padrīskāt Šur un tur iegriezt, ieskrāpēt
aizturēts tāds, kam neļauj pilnībā izpausties, ko nomāc uz laiku; apslāpēts; apvaldīts
aizsāpis tāds, kas sācis sāpēt
degmāls Terakota, dedzināts, nevāpēts māls
noskrāpēties tikt noskrāpētam (3)
kaist tikt sāpīgi kairinātam; sūrstoši sāpēt
saskrāpēties tikt saskrāpētam (2)
tērpāt Tirpt, sāpēt
holisms Uzskats, ka parādība jāpētī kā vienots veselums, nevis atsevišķas tās daļas
sakrīžāt uzvilkt (ieskrāpēt) nekārtīgas līnijas
skrāpēties vairākkārt skrāpēt (2)
šķorēt Vāpēt
vāpīt Vāpēt
novāpēt Vāpēt un pabeigt vāpēt
aizzambāt Viegli ieskrambāt, saskrāpēt
šķelmēt viegli ievainot, saskrāpēt
aizsargjumtiņš Virs pavarda uzsliets izliekts dzirksteļu slāpētājs
žiekāt Ziest, skrāpēt, berzējot nodzēst

āpēt citās vārdnīcās:

MEV

âpêt