žulināt
žulināt 3. konjugācijas darbības vārds; apvidvārds
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | žulinu | žulinām | žulināju | žulinājām | žulināšu | žulināsim |
| 2. pers. | žulini | žulināt | žulināji | žulinājāt | žulināsi | žulināsiet, žulināsit |
| 3. pers. | žulina | žulināja | žulinās | |||
Pavēles izteiksme: žulini (vsk. 2. pers.), žuliniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: žulinot (tag.), žulināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: žulinātu
Vajadzības izteiksme: jāžulina
1.Griezt ar neasu nazi.
2.Ēst ar bezzobainu muti.
Saistītās nozīmeskropņīt, ēst, kostēt, šķīt, havaķ, žņurīt, ķosēt.
Saistītās nozīmes
Hiperonīmi
ammāt1 — Ēst.
ēst1 — Ieņemt mutē, parasti sakošļāt un norīt, barību.
flacēt1 — Ēst.
fresēt1 — Ēst.
glecēt1 — Ēst.
grepēt1 — Ēst.
havaķ1 — Ēst.
hropņīt1 — Ēst.
iesti1 — Ēst.
jammāt1 — Ēst.
jammīt1 — Ēst.
jamot1 — Ēst.
juksēt1 — Ēst.
klemzt1 — Ēst.
klēzt1 — Ēst.
klopsēt1 — Ēst.
knapāt1 — Ēst.
knauzēt1 — Ēst.
kņēkarēt1 — Ēst.
ķosēt1 — Ēst.
kostēt1 — Ēst.
kovaķ1 — Ēst.
kropņīt1 — Ēst.
kušīt1 — Ēst.
likt uz zoba1 — Nogaršot, ēst (ko).
miešķēt3 — Ēst.
mūksnīt2 — Ēst.
murcaveķ1 — Ēst.
ņammāt1 — Ēst (parasti bērnu valodā, arī sarunā ar maziem bērniem).
ņemmāt1 — Ēst.
paikot1 — Ēst.
rubaķ1 — Ēst.
šamaķ1 — Ēst.
saūnāt1 — Ēst.
sormēt1 — Ēst.
sormīt1 — Ēst.
steļķēt1 — Ēst.
števkaiķ1 — Ēst.
tiesāt1 — Ēst, parasti ar lielu apetīti.
uzjozēt1 — Ēst.
vaņģīt2 — Ēst.
vanskāt2 — Ēst.
veitēt2 — Ēst.
ževaķ1 — Ēst.
žņurīt3 — Ēst.
žraķ1 — Ēst.
3.Pavirši mazgāt, berzt.
4.Lēni, nemākulīgi trīt.
Avoti: ME, KnG, ViV