zvidzēt
zvidzēt 3. konjugācijas darbības vārds; apvidvārds
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | zvidzu | zvidzam | zvidzēju | zvidzējām | zvidzēšu | zvidzēsim |
| 2. pers. | zvidzi | zvidzat | zvidzēji | zvidzējāt | zvidzēsi | zvidzēsiet, zvidzēsit |
| 3. pers. | zvidz | zvidzēja | zvidzēs | |||
Pavēles izteiksme: zvidzi (vsk. 2. pers.), zvidziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: zvidzot (tag.), zvidzēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: zvidzētu
Vajadzības izteiksme: jāzvidz
Mirdzēt, vizēt.
Saistītās nozīmesvizmot, vizuļot, vizēt, mirdzēt, mirdzināt.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
vizmot1 — Izplatīt mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu (par gaismas avotu); ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi spīdēt (par gaismu); vizēt, vizuļot.
vizuļot1 — Izplatīt mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu (par gaismas avotu); ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi spīdēt (par gaismu); vizēt, vizmot.
vizēt1 — Izplatīt mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu (par gaismas avotu); ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi spīdēt (par gaismu); vizmot, vizuļot.
mirdzēt1 — Izplatīt spilgtu, parasti mainīga stipruma, gaismu (par gaismas avotu); būt spilgtam, parasti ar mainīgu stiprumu (par gaismu).
mirdzināt1 transitīvs — Būt tādam, kam (no kā) izplatās spilgta, parasti ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtraukta, gaisma (par priekšmetu ar gaismas avotu).
mirgot1 — Izplatīt samērā ritmiski un ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu (par gaismas avotu); būt ar samērā ritmiski un ātri mainīgu stiprumu (par gaismu); arī mirdzēt.
Hiperonīmi
degt2.1 — Spīdēt.
kvēlot1.2 — Mirdzēt, spīdēt (par gaismu, gaismas avotu).
spīdēt1 parasti formā: trešā persona — Būt tādam, kurā rodas un no kura izplatās, parasti labi, redzama gaisma; būt tādam, kurā darbojas gaismas avots vai avoti (piemēram, par iekārtu, celtni).
spīgoties1 — Spīdēt.
spozmēt1 — Spīdēt.
zvildzēt1 — Spīdēt.
Avoti: LE